1799.fonda 1.apr. 7.

lieta „Biedrības „Armijas zirgu sporta klubs” statūti,

reglamenti, noteikumi un instrukcijas”, 5.lpp – b-bas AZSK aulekšošanas un
rikšošanas reglaments, 1932.g. 21.okt. III Sacīkšu dalībnieki: 24.paragrāfs: par zirga
īpašnieku skaitās tā persona, uz kuras vārda izrakstīta zirga pase jeb kam pieder zirga
cilts raksts. 25.paragrāfs: zirga īpašnieks saņem viņa zirgam pienākošās godalgas
prēmijas personīgi vai caur savu pilnvarnieku. Valdei ir tiesības atvilkt no zirgu
īpašniekiem izmaksājamajām summām tai pienākošos atlīdzību par staļļiem, darbu,
pierakstīšanos u.c. Piezīme: attiecībā uz valsts zirgiem visas īpašnieka tiesības un
pienākumi ir tai personai, kurai zirgs ir uzticēts. Mūsdienās jātnieki ar zirgu
īpašniekiem paši vienojas, kam un cik daudz pienākas godalgas. 27.paragrāfs: ja
kāds zirgs no kādas personas ir nomāts un nomnieks vēlas, lai tas piedalītos
sacensībās zem viņa vārda, tad zirga īpašniekam un nomniekam jāiesniedz par to
rakstisks paziņojums hipodroma pārvaldei, kā arī šajā paziņojumā ir jāiekļauj, kam
būs jāizmaksā zirga iegūtās godalgas. Šajā gadījumā visi zirga īpašnieka pienākumi
gulstas uz to personu, zem kura vārda zirgs piedalās sacensībās.

6.lpp - 28.paragrāfs: par nepatiesu ziņu iesniegšanu un/vai pastāvošo

noteikumu pārkāpšanu hipodroma pārvaldei ir tiesības vainīgos sodīt ar 1) rājienu, 2)
naudas sodu līdz pat Ls 200 un 3) atņemt tiesības piedalīties sacensībās uz laiku vai
pavisam. 29.paragrāfs: zirgu īpašniekiem ir tiesības apmeklēt hipodromu bez
maksas, uzrādot hipodroma valdes izsniegto zirga īpašnieka kartiņu. 30.paragrāfs:
zirgi, kuru īpašnieki nav izpildījuši savus pienākumus pret hipodromu vai arī nav
nomaksājuši viņiem uzliktos naudas sodus, līdz prasību nokārtošanai netiek pielaisti
sacensībās. 31.paragrāfs: zirgu īpašniekiem, kuri vēlas savus zirgus laist sacensībās
personīgi vai arī caur pilnvarotām personām, jāiesniedz hipodroma sekretariātam
šādas ziņas: 1) zirga īpašnieka vārds un uzvārds, 2) zirga vārds, kārta, spalva, sevišķas
pazīmes, vecums un ciltszīme, 3) trenera uzvārds (var būt arī pats īpašnieks), 4)
krāsas, kurās pieteiktā zirga braucējs vai jājējs piedalīsies (to var paziņot arī
iesniedzot pieteikumu, 5) zirga audzētāja uzvārds. 33.paragrāfs: personām, kuras
vēlas personīgi nodarboties kā publiski treneri, tas ir vairāku zirgu īpašnieku zirgu
treneri, jāiesniedz lūgums sekretariātam. Publiskais treneris drīkst trenēt ne vairāk kā
piecu dažādu zirgu īpašnieku zirgus, par katru klāt pienākošo vai mainīto zirgu
trenerim ir jāinformē sekretariāts. 34.paragrāfs: trenerim jāreģistrē sekretariātā viņa
rīcībā esošais staļļu personāls un viņš atbild par to, ka šis personāls prot apieties ar
zirgiem. 35.paragrāfs: treneris atbild par 1) zirgu attiecīgu sagatavošanu, 2) zirgu
izlaišanu uz starta kārtībā, 3) savlaicīgu paziņošanu par zirga nestartēšanu, 4) zirga
ierašanos laikā uz startu, pie svariem u.c., kā arī treneris gādā par to, lai zirgi
piedalītos sacensībās bez uzbudinošiem līdzekļiem, tas ir bez dopinga. Mūsdienās ar
to visu iepriekš minēto nodarbojas īpaši sacensībām radīts amats, kas saucas stjuarts.
36.paragrāfs: par vispārēju noteikumu neievērošanu, trenerim var uzlikt sodus, kā
piemēram, 1) izteikt piezīmi vai rājienu, 2) uzlikt naudas sodu, 3) atņemt licenci uz
ilgāku laiku vai pavisam. 37.paragrāfs: ja trenerim atņem licenci, tad viņa trenētie
zirgi nedrīkst piedalīties sacensībās līdz laikam, kamēr licence tiek atjaunota vai arī
kamēr zirgi oficiāli ir pārrakstīti uz citu treneri. 41.paragrāfs: par žokeju vai braucēju
sauc personu, kura par jāšanu vai braukšanu sacensībās saņem atlīdzību, tas ir kura
nodarbošanās ar jāšanu vai braukšanu ir profesija. 42.paragrāfs: lai dabūtu atļauju jāt
vai braukt sacensībās Latvijā, hipodroma sekretariātā jāiesniedz attiecīgs lūgums,
licenci izsniedz pēc tehniskās komisijas atzinuma. 45.paragrāfs: par amatieriem vai
džentlmeņiem saucās personas, kuras jāj vai brauc hipodromā, nesaņemot par savu
darbu atalgojumu. Šajā grupā pieskaitāmi arī armiju virsnieki (aktīvā dienesta).
46.paragrāfs: arī amatieriem ir jāizņem licences un viņi ir pakļauti tiem pašiem
noteikumiem un atbildībai. Virsniekiem licences nav jāizņem. 47.paragrāfs:
džentlmeņu sacensībās profesionāļus nepielaiž.

7.lpp - IV sacensības – A.Aulekšošana. 61.paragrāfs: zirga vecums skaitās no

viņa dzimšanas gada 1.janv. Ja nav datu par zirga izcelšanos, tad vecumu nosaka
hipodroma vetārsts. 62.paragrāfs: zirga vecums sacensībās ir svarīgs, jo katrai
vecuma grupai skrējienā ir konkrēts svars, kas tam ir jānes. (Ne šajā paragrāfā, bet
arī konkūra sacensībās zirga vecums ir svarīgs, jo pēc vecumiem iedala grupas, kurās
zirgiem jālec. Katrai grupai ir sava grūtības pakāpe, kas atbilst zirga vecumam. Otrs
faktors, pēc ko iedala grupas, ir jātnieka vecums un/vai pieredze.) 63.paragrāfs:
sacensību programmā sīki jānorāda katras sacensības noteikumi. Sacensības var būt:
1) atklātas – kurās zirgi var piedalīties neatkarīgi no viņu iegūtajām godalgām
(summām), 2) ar ierobežojumiem – kurās zināmus zirgus, atkarībā no viņu iegūtajām
godalgām (summām), nepielaiž vai arī virssvaro, 3) ar handikapu – kurās handikapers,
atkarībā no sava personīgā zirgu spēju novērtējuma, nosaka katram zirgam svaru, 4)
pārdošanas – kurās svaru nosaka atkarībā no īpašnieka izsludinātās zirgu cenas un
kurās zirgus un kurās zirgus, saskaņā ar sacensību noteikumiem, var pārdot atklātā vai
aizklātā vairāksolīšanā, 5) loterijas – kurās uzvarētāju izspēlē loterijā. Piezīme:
protestus pret handikapera noteikto svaru nepieņem. 64.paragrāfs: godalgu
sadalījums ir: I vieta – 60%, II vieta – 30% un III vieta – 10%. 65.paragrāfs: zirgu
pierakstīšana (pieteikšana) sacensībām ir jāveic pirms sacensībām un jāiemaksā
noteikumos paredzētā pierakstīšanās nauda.

8.lpp - 67.paragrāfs: pierakstīšanās formulārā jāuzrāda zirga vārds, vecums,

cilts, spalva, kārta, īpašnieka uzvārds un kādas krāsas būs žokejam vai braucējam.
70.paragrāfs: pierakstīšanos pārtrauc noteiktā dienā un stundā, pēc tam pieteikumus
vairs nepieņem. 72.paragrāfs: žokeja vārds jānorāda pieteikumā vai jāpaziņo svaru
tiesnesim ne vēlāk kā pusstundu pirms sacensību sākuma. 73.paragrāfs: jātnieki
pirms katras sacensības sākuma un tūlīt pēc tām ir jānosver. Pēc sacensībām žokejam
personīgi ir jānosedlo savs zirga, nevienam nav tiesības aiztikt sveramajiem seglu
piederumiem. Žokejam ar zirgu pirms un pēc sacīkstēm ir jāsver vienādi.
74.paragrāfs: ja žokejs ar inventāru sver vairāk kā atļauts, tad tiek prasīti
paskaidrojumi un par to var pienākties sods. 75.paragrāfs: godalgu nevar saņemt
zirgs, kur pēc sacensībām ir ar svara iztrūkumu. 78.paragrāfs: ir jānosver jātnieks
(attiecīgajā tērpā), segli un seglu paklājs (sviedrene) ar virssvariem, ja tādi ir.

9.lpp - 94.paragrāfs: pēc kritiena vai apmešanās zirgs var turpināt sacensības
no tās vietas, kur noticis starpgadījums. Tajā laikā, tas ir 30-gados, profesionālais
sports tikko sāka attīstīties lielākos apmēros, tā, lai Latvija būtu spējīga sacensties ar
Eiropu zirgu sportā. Bet tā kā tas bija sākums, tad daudz noteikumu un statūti bija
tikai sākuma izstrādes fāzē, kā piemēram šis paragrāfs par zirga vai jātnieka krišanu,
un tad atļauju turpināt, mūsdienās tas ir aizliegts, ja jātnieks nokrīt no zirga, viņš
automātiski un nekavējoties tiek izslēgts tikai un vienīgi drošības apsvērumu dēļ, jo
ne vienmēr visus savainojumus (gan zirga, gan cilvēka) ir iespējams uzreiz noteikt.
Tajā laikā pirmajā vietā tika likta sporta pāri visam attīstība, neņemot vērā citus
faktors. Vēlāk un arī mūsdienās, kad sports jau sāk nostabilizēties un tam ir vērā
ņemamas saknes un tradīcijas, arvien lielāks loma tiek pievērsta zirga labsajūtai,
jātnieku un zirgu drošībai un dopinga kontrolei. 100.paragrāfs: tā kā nav fotofiniša,
tad pastāv jēdziens un variants „galvu galvā”, tādā gadījumā abiem vai vairākiem
dalībniekiem, kas finišējuši reizē, kā pirmie, otrie (respektīvi, visu godalgojamie) ir
jāsadala godalga savā starpā vienādās daļās. B.Rikšošanas noteikumi. 102.paragrāfs:
rikšotāju sacensībās piedalās vienīgi ērzeļi un ķēves. 103.paragrāfs: Latvijā dzimušie
zirgi var piedalīties visās sacensībās. Ārzemēs dzimušos zirgus vai arī Latvijas
teritorijā pirms 1918.g. dzimušos zirgus pielaiž tikai tajās sacensībās, kurās uzrakstīts
„visu valstu zirgiem”. 109.paragrāfs: 30 – gadu viena no galvenajām iezīmēm, ka
„latviskais ir pāri visam” atspoguļojas arī rikšošanas disciplīnā, respektīvi, ārzemju
zirgiem, kas ir ievesti Latvijā pēc 1918.g. tiek samazināti rekordi, bet latviešu zirgiem
nekas netiek samazināts, kā arī latviešu zirgu starta pamatsumma ir 3000 Ls, turpretī
ārzemju tikai 1500 Ls.

10.lpp – 118.paragrāfs: zirgu īpašniekiem jāreģistrē sekretariātā visi zirgi,

kurus tie vēlas nodarbināt hipodromā. Tas parāda, ka hipodroms veica uzskaiti par
zirgiem, kas aktīvi piedalās sacensībās. 127., 128. paragrāfs: par to, ka zirgs
rikšošanas sacensībās sāk lēkšot un par soda sankcijām pret to, var kalpot kā
piemērs, lai parādītu atšķirību starp dažādam zirgu sporta skriešanās disciplīnām.

12.lpp – noteikumi par b-bas AZSK totalizatoru, 1932.g. 1.jūl.: 3.savstarpējās

derībās, tas ir totalizatora spēlē, var piedalīties tie sacīkšu apmeklētāji, kuri izņēmuši
ieejas biļetes par Ls 1 un vairāk. Pārējiem apmeklētājiem un arī skolēniem totalizators
nav pieejams. 4.Iemaksa totalizatora kasē par atsevišķu biļeti nevar būt mazāka par Ls
5. 5. No totalizatora kasēs ienākušās summas 84% tiek izmaksāti derību dalībniekiem
par uzvaru guvušiem zirgiem, tas ir par godalgotajiem zirgiem, kuri finišēja kā I, II
vai III. Atlikušie 16% pāriet pie AZSK. Piezīme: totalizatora izmaksas izdarāmas
noapaļojot izmaksas summas uz leju līdz pilniem latiem un puslatiem, pārpalikums
tiek ieskaitīts AZSK kasē. 15. Totalizators izmaksā naudu atpakaļ pie konkrētiem
noteikumiem, starpgadījumiem vai pārkāpumiem, bet ne pilnā apmērā, atkal tikai
84% un pārējie 16% jebkurā gadījumā paliek pie AZSK.

13.lpp – 16. Ja zirgs ir diskvalificēts, tad naudu neatdod.

14.lpp – noteikumi b-bas AZSK totalizatora ienākumu izlietošanai, 1932.g.

1.jūl.. 2. No b-bas AZSK rīcībā pārgājušās summas (16%): 1) 6% jānodod
Zemkopības ministrijai, 5% - Kara ministrijai un 2% - Iekšlietu ministrijai
zirgkopības attīstības veicināšanai Latvijā, 2) godalgojami sacīkstēs uzvaras guvušie
zirgi, 3) sedzami hipodroma uzturēšanas, tehniskā aparāta un totalizatora
ekspluatācijas izdevumi, 4) nodokļu nomaksa. 3. No visām hipodroma regulārās
sacīkstēs izmaksāmajām godalgām ir jāatvelk 5% par labu uzvaras guvušo zirgu
audzētājiem. Šīs summas ir jāizmaksā attiecīgajiem Latvijas zirgu audzētājiem pēc
katra saimnieciska gadā noslēgšanas. 4. Iepriekš minētās summas tiek izmaksātas
zirgu audzētājiem par Latvijā audzētiem zirgiem. Piezīme: par Latvijā izaudzētiem
zirgiem uzskatāmi tie, kas ir dzimusī Latvijā vai arī importēti dzimšanas gadā. 5.
Importēto zirgu iegūto godalgu atvilkumus b-ba AZSK izlieto fonda dibināšanai
priekš zirgkopības iestāžu eksponātu godalgošanas, zirgkopības veicināšanas
organizāciju pabalstīšanai (sacīkšu pabalstīšanai, vaislas materiāla iegādei u.c.) u.c.

15.lpp – 1932.g. 1.jūl. AZSK saņēma atļauju, kas saskaņā ar Saeimas 1932.g.
22.marta un Ministra Kabineta 1932.g. 31.marta lēmumiem izdod atļauj b-bai AZSK
hipodroma un totalizatora ierīkošanai, atvēršanai un darbībai Latvijā uz 12 gadiem,
skaitot no šīs atļaujas parakstīšanas dienas.

17.lpp – pārgrozījumi un papildinājumi noteikumos par b-bas AZSK

totalizatoru (stājas spēkā 1933.g. 1.apr., pieņemti 1933.g. 21.martā): 6. Pie totalizatora
darbojas vienkāršās, divkāršās, trīskāršās un „itāļu” kases. 8. Divkāršā totalizatora
kase pieņem iemaksas uz sacensības II vietu un izdara izmaksas par zirgiem, kas
finišē I un II vietā. „Itāļu” totalizatora kase pieņem iemaksas uz sacensības II vietu un
izdara izmaksas tikai par zirgu, kas finišējis II vietā. 9. Trīskāršā totalizatora kase
pieņem iemaksas uz sacensības III vietu un izdara izmaksas par zirgiem, kas finišējuši
I, II un III vietā. Vienkāršā kase pieņem iemaksas par I vietu un izdod izmaksas par
zirgiem, kas finišējuši I vietā.

18.lpp – AZSK sarakstījās ar Iekšlietu ministriju un Administratīvo

departamentu par totalizatoru, par tā noteikumiem, to precizējumiem, biļešu un
kuponu cenām, izmaksāšanas kārtību u.c. Tas notika ilglaicīgi, līdz pat 1935.g.

19.lpp – b-bas AZSK totalizatora darbības uzraudzībai tika izstrādāta

instrukcija 1933.g. 20.martā. To izstrādāja Iekšlietu ministrija, ministrs un atbalstīja
vai palīdzēja izstrādāt Kara ministrs. Tajā bija minēts, ka Iekšlietu ministra
pārstāvim vai viņa vietniekam ir tiesības ierasties hipodromā katrā laikā un
pārbaudīt totalizatora darbību, pārbaudīt aprēķinu un grāmatvedības pārbaudes,
izskatīt par totalizatoru pienākušās sūdzības u.c.

21.lpp – 1935.g. 18.martā AZSK raksta Iekšlietu ministram, ka Latvijā

totalizatora cenas ir nesamērīgi augstas, salīdzinot ar citām kaimiņvalstīm, līdz ar to
totalizators nevar pilnvērtīgi strādāt. Arīdzan tiek minēts par vienādiem noteikumiem
gan skriešanās sacīkstēm, gan šķēršļu pārvarēšanas sacīkstēm, lai gan dalībnieku
skaits krasi atšķiras. Piemēram, konkūra sacensībām ir ap 80 (reizēm arī vairāk)
zirgu, bet skriešanās sacīkstēs tikai ap 15 zirgu, tādējādi konkūra sacensībās naudas
apgrozījums ir tikai ap 200 Ls.

23., 24.lpp – sarakstes starp AZSK un Iekšlietu ministriju (Administratīvo

departamentu) turpinās arī 1937.g. 23.martā un 25.jūlijā, kur tiek runāts par
1937./1938.g. rikšošanas sacīkšu vispārējo noteikumu izdošanu un totalizatora
uzlabošanu un noteikumu mainu, kas atļautu jaunu derību veidu „pāru spēli”.

25., 26.lpp – 1937.g. AZSK iesniedz uzlabotus totalizatora noteikumus, kas

izslēdz iepriekš pieņemtos 1932.g. 1.un15.jūl, 1933.g. 21.marta un 1935.g. 5.apr.
noteikumus. Šajos noteikumus ir piedāvātas „pāru spēļu” derības un minimālās
cenas biļetēm un kuponiem, kas bija Ls 3.

27.lpp – 1937.g. 26.jūl. Iekšlietu ministrs pieņem AZSK iesniegtos uzlabotos

totalizatora noteikumus.

1799.fonda 1.apr. 361.lieta „Liepājas jātnieku biedrības statūti un protokoli”

1932.g. – 1.lpp (statūti): Pirmais paragrāfs: b-bas darbība aptver visu Latvijas valsti
un tās mērķi ir 1) apvienot zirgu sporta mīlētājus un sugu zirgu audzētājus; 2) iegūt
jāšanas un rikšošanas vaislas zirgus, audzēt un rūpēties par to apmācību un lietošanu,
piekopjot dažādas zirgu sporta disciplīnas (jāšana, rikšošana, skijoring, zirgu polo
spēles u.c.), un rūpēties par zirgu sugas uzlabošanu un zirgkopības pacelšanu; 3) gādāt
par apmācīšanu gan manēžā, gan ārā sporta (džentlmeņa) un kareiviskā jāšanā, kā arī
rikšošanas braukšanā, izplatot praktiskas un teorētiskas zināšanas; 4) rūpēties par
slēgtu, kā arī atklātu sacīkšu (concours hippiques) rīkošanu un apmācību nolūkos
ekskursiju sarīkošanu; 5) sarīkot slēgtas un atklātas sapulces, apspriedes,
priekšlasījumus, kursus, teātra izrādes, saviesīgus vakarus, koncertus, ekskursijas,
loterijas un citus izrīkojumus, izdot un izplatīt gan par brīvu, gan par maksu grāmatus,
periodiskus un neperiodiskus izdevumus, un uz atsevišķu statūtu pamata dibināt un
uzturēt klubu ar mērķi tā biedriem, viņu ģimenēm un arī citiem veselīgi, lietderīgi un
patīkami pavadīt laiku; 6) sarīkot izstādes un sacīkstes, piešķirt zirgiem, to
īpašniekiem un sportistiem godalgas, medaļas, pabalstus un balvas; 7) dibināt un
uzturēt zirgu audzētavas, vaislas ērzeļu punktus un ķēvnīcas; [...] 9) audzēt un izplatīt
Latvijā sugu (šķirnes) un remonta zirgus, pabalstot biedrus, privātus uzņēmējus un
šķirnes zirgu audzētājus, kas vēlas iegādāties vaislas zirgus, gan materiāli, gan ar
lietišķiem zinātniskiem aizrādījumiem. Otrais paragrāfs: 1) b-bai ir atļauts pirkt un
nomāt pēc savas vajadzības kustamus un nekustamus īpašumus, kā arī tos pārdot un
iznomāt. [...] 2) biedrībai ir tiesības iestāties par biedri sporta biedrību savienības
olimpiāžu komitejās, atsevišķos sporta savienību kooperatīvos; [...] 3) ierīkot ar
zirgkopību sakarā esošus un biedrības mērķi veicinošus sekcijas un komisijas, birojus,
dažādu zirgu tirdzniecības jautājumu nokārtošanai, visādu vidu izziņu ievākšanai,
izsniegšanai; 4) b-bai ir tiesības vajadzības gadījumā uzaicināt no ārzemēm attiecīgus
speciālistus, organizēt šķirnes zirgu ievešanu un iepirkšanu ārzemēs; 5) [...] atvērt
zirgu kalšanas mācības smēdi, apgādāt biedrus ar vajadzīgajām lietām zirgu sporta
veicināšanai, ierīkot zirgu sporta piederumu noliktavu un darbnīcas dažādu sporta
lietu izgatavošanai un labošanai; 9) b-ba ir tiesīga lūgt attiecīgās ministrijas godalgot
par nopelniem zirgkopībā un zirgi sportā atsevišķas personas, kā arī izsniegt tām
pabalstu.

2.lpp – divpadsmitais paragrāfs: b-bas līdzekļi sastādās no iestāšanās un

biedru naudas, no ienākumiem, kurus dod b-bas darbībā paredzēto zirgu izlietošana,
no b-bas rīkotajiem kursiem, sacīkstēm, ziedojumiem, pabalstiem un dažādiem citiem
neparedzētiem ienākumiem.

13.lpp – Liepājas jātnieku biedrības pilnas biedru sapulces protokols 1932.g.

16.dec. Šī varētu būt pirmā Liepājas jātnieku kluba oficiālā sapulce. Tajā piedalījās
biedri: Zēbergs, Vēbers, Meisels, Kurtce, Vinšķevics, Sērdiens. Lerchs un Saks. B-bai
bija manēža, kas bija liels plus, jo tas nodrošināja nepārtrauktu zirgu un jātnieku
trenēšanu cauru gadu, neskatoties uz laika apstākļiem, bet tās uzturēšana nebija lēta.
Jau pašā sākumā, 1932.g. b-ba jau saskārās ar finansiālām problēmām, kuras pa
lielai daļai izraisīja manēža un tās uzturēšana. Sapulce vienbalsīgi apstiprināja
jāšanas u.c. cenas, kas bija dibinātāju izstrādātas, tātad,

1) par vienu stundu biedriem, skolēniem un studentiem Ls 1,5, ne biedriem Ls

2, bērniem Ls 1.;

2) par 10 stundām (kartiņa) biedriem Ls 13.5, ne biedriem Ls 18, bērniem Ls

9;
 3) mēneša kartes ar iespēju un tiesībām katru dienu jāt 1 stundu biedriem Ls
30, ne biedriem Ls 40;

4) par biedru zirgu uzturu biedrības stallī – faktiskos izdevumus, pieskaitot Ls

5 mēnesī;

5) par zirgu iejāšanu – katrā atsevišķā gadījumā pēc biedrības valdes

ieskatiem. Cenas, salīdzinoši ar mūsdienām, nav dārgas, pat ļoti lētas, kas,
iespējams, bija viens no iemesliem, kāpēc biedrība tika likvidēta 1937.g. (faktiski
beidza darbību 1936.g. – atsauce uz aktu par Liepājas jātnieku b-bas mantas
stāvokli) – ar šādām cenām, tas ir ienākumiem, nav iespējams nosegt visus izdevumus
(manēžas uzkopšana, zirgu uzkopšana, treniņu nodrošināšana u.c.), kur nu vēl vairāk,
ar šādiem ienākumiem nav iespējams gūt peļņu, bet šeit jāņem vērā, ka iepriekš
minētie ienākumi ir tikai daļa no visiem Liepājas jātnieku kluba ienākumiem (atsauce
uz statūtu 12. paragrāfu, 2.lpp). Šeit vēl jāpiemin, ka b-ba manēžu īrēja no pilsētas un
tai katru mēnesi bija jāmaksā Ls 50 īre, par ko b-ba turpināja sarakstīties ar valdību,
lai īres summu likvidētu vispār, jo jātnieku biedrība ir pilsētai kā kūrortam no svara
(atsauce uz Liepājas jātnieku b-bas pilnas biedru sapulces protokolu 1933.g. 6.mar.,
14.lpp), bet vēlāk jau lai samazinātu uz Ls 15 – 20 (atsauce uz 1933.g. 28.apr.
Liepājas jātnieku b-bas valdes sēdes protokolu, 15.lpp).

Jau no dibināšanas sākuma b-ba saskārās ar finansiālām grūtībām, jo 1932.g.

16.dec. biedrībai jau bija Ls 1000 liels deficīts (atsauce uz Liepājas jātnieku b-bas
pilnas biedru sapulces protokolu, 1932.g. 16.dec., 13.lpp), bet 1933.g. deficīts jau
bija pieaudzis līdz Ls 1400, kurā neietilpa maksājumi par manēžas īri, jo par to un
tās apjomu vēl notika sarakste ar Liepājas valdi un kamēr nebija noslēgta abpusēja
vienošanās, īre netika maksāta. Jāpiemin, ka biedri bija ziedojuši ap Ls 700, lai
palīdzētu b-ai atmaksāt parādus (atsauce uz Liepājas jātnieku b-bas valdes sēdes
protokolu 1933.g. 28.apr., 15.lpp).

Turpinoties deficītam, b-ba sāk lemt par to, ka jāatsakās no manēžas.

Vislabākais variants būtu, ja privāto zirgu īpašnieku paņemtu manēžu savās rokās un
savā starpā sadalītu visus maksājumus (atsauce uz Liepājas jātnieku b-bas valdes
sēdes protokolu 1933.g. 28.apr., 15.lpp). Tas ne tikai b-bai, bet arī sportam ir ļoti
liels zaudējums, jo tādējādi tiek liegta iespēja kvalitatīvi nodarboties ar jātnieku uz
zirgu trenēšanu visu cauru gadu. Ziemā, saprotams, jāšanas treniņu apmeklējums ir
mazāks aukstuma un reizēm arī saslimšanu dēļ (atsauce uz Liepājas jātnieku b-bas
pilnas biedru sapulces protokolu 1933.g. 6.mar., 14.lpp), bet esot manēžai, b-ba var
nodrošināt kaut to pašu un saņemt vismaz kaut kādus ienākumus izdzīvošanai, bet
liedzot šo iespēju, ienākumi ziemā samazinās līdz minimumam.

Arīdzan mazo ienākumu dēļ nav iespējams atmaksāt treneru, apsaimniekotāju

u.c. personu, Liepājas gadījumā, E. Postnieka kunga darbus, kuros ietilpa zirgu
izīrēšana, jāšanas stundu pasniegšana un manēžas uzraudzība (atsauce uz Liepājas
jātnieku b-bas pilnas biedru sapulces protokolu, 1932.g. 16.dec., 13.lpp). E.Postnieka
alga bija Ls 300 (atsauce uz Liepājas jātnieku b-bas valdes sēdes protokolu 1933.g.
28.apr., 15.lpp). Atsakoties ne tikai no manēžas, bet arī trenera pakalpojumiem,
saprotams, ka jāšanas sporta attīstība strauji samazinājās.

Liepājas jātnieku b-bas valdes sēdes protokolā 1937.g. 20.aug. (18.lpp.) - tiek
ziņots, ka kopš 1936.g. pavasara, kad biedrības manēža tika likvidēta, b-bas darbība
faktiski ir izbeigusies, jo pēc tam vairs nav izdevusies pulcināt pietiekošu biedru
skaitu, kas būtu ar mieru uzņemties jaunas manēžas uzturēšanas segšanu. Pēc vecās
manēžas likvidēšanas arī nedaudzie biedri pārdevuši savus zirgus, jo bez manēžas
jāšanas sportu Liepājā, klimatisko apstākļu dēļ, nav iespējams nopietni piekopt. Šajos
apstākļos nav iespējams atjaunot jāšanas sportu un aktīvu b-bas darbību, tādēļ arī tie
pieņemts b-bu likvidēt. [...] Nav arī paredzams, ka AZSK paredzamā nākotnē ierīkotu
manēžu Liepājā, kā tas ir paredzēts un projektēts Rīgā. Šajā brīdī Liepājas jātnieku b-
bai nav nekādu līdzekļu, jo visi tika izlietoti vecās manēžas uzturēšanai, bet nav arī
parādu, kurus, visticamāk, ir nomaksājuši b-bas biedri, kas labprātīgi maksā lielas
summas un uzdāvina tos kā ziedojumus, neprasot atpakaļ naudu pēc tam. [...] Veco
manēžu nojauca Liepājas pilsēta par samaksu saņemot manēžā iebūvētos materiālus.
PS – jau tajā laikā manēžas pamatnei tika izmantots jūras smilšu un zāģu skaidu
maisījums (atsauce uz Liepājas jātnieku b-bas valdes sēdes protokolu 1937.g. 6.dec.,
22.lpp), kas Latvijā tika izmantots līdz pat 1980. – 1990.gadiem. Šis maisījums ir kā
priekštecis mūsdienu īpašo smilšu un tekstila maisījumam, ko lieto laukuma
segumiem.

PPS – daļa zirgu pieder b-bai, daļa tiek izīrēti (atsauce uz 362.lietu, 30.lpp
„Liepājas jātnieku b-bas lūgumu(vēstuli) Liepājas pilsētas valdei”)
 362.lieta – „Liepājas jātnieku biedrības sarakstes” 1932. – 1938.g. – bija
sporta žurnāls „Zirgs un hipodroms”, kas 1932.g. 25.nov., neilgi pēc Liepājas
jātnieku kluba dibināšanas, rakstīja b-bai apsveikuma vēstuli sakarā ar tā
dibināšanu, kurā arīdzan bija lūgums b-bai atsūtīt žurnālam rakstu par zirgu sporta
stāvokli Liepājā un dibinātāju foto (26.lpp), kas, iespējams, norāda uz kvalitatīvu
žurnāla darbību un vēlmi izzināt patieso situāciju valsts zirgkopībā tajā laikā. 27.lpp
ir „Zirga un Hipodroma” vēstule Liepājas jātnieku b-bai. Tagad trīs teikumos, kas ir
tas žurnāls, un kādi ir tā mērķi: līdz šim mūsu periodiskajā presē trūka zirgkopības un
zirgu sporta speciālliteratūras. Šo trūkumu novērsīs žurnāls „Zirgs un hipodroms”, kas
zirgkopības un zirgu sporta propagandas darbu veiks ciešā kontaktā ar vadošajiem
zirgkopības lietpratējiem. Žurnāls tapis pēc ārzemju parauga, ikmēneša izdevums, kas
apskata zirgkopību un dažādus zirgu sporta veidus, to sasniegumus, kā piemēram,
hipodroms. Arīdzan tiek apskatīti dažādi sarīkojumi un sacensības. Kā arī ir
nodibināti kontakti ar citu valstu zirgkopības un zirgu sporta vadošajiem centriem.
Žurnāla sadarbība ar klubiem un b-bām sevī ietver: rakstu iesūtīšana par zirgkopības
un zirgu sporta jautājumiem, b-bu darbību un sasniegumiem, informāciju un hroniku
iesūtīšana par dažādiem notikumiem, sarīkojumiem zirgkopības un zirgu sporta dzīvē;
izplatot žurnālu b-bu un klubu ietvaros.

31.lpp - Liepājas jātnieku b-bas valde: priekšsēdētājs Helmuts Lerchs,

sekretārs Arnolds Sērdiens, kasieris Džonis Vēbers, Ragnars Kurce, Andrejs Babsts
(no Liepājas jātnieku b-bas ziņojuma Liepājas prefektūrai 1934.g. 29.okt.)

32.lpp – Liepājas jātnieku b-bas vēstule 15.Liepājas aizsargu pulka

komandiera kungam 1934.g. 1.nov., kurā ir teikts, ka aizsargu pulka aizsargiem un
aizsardzēm par velti ir atļauts izmantot b-bas pārziņā esošo manēžu treniņiem, ja
aizsargi un aizsardzes vēlas izmantot b-bas zirgus, tad tas ir iespējams par mazāku
cenu kā b-bas biedriem.

411.lieta – „Rīgas jātnieku kluba sarakste ar Rīgas pilsētas valdi 1899. –

1912.g.”

25.lpp. – Rīgas jātnieku klubs izdeva programmas 1911.g., kur bija aprakstīts,
kā notiks konkrētas sacensības. Interesanti pieminēt, ka šajā laikā daži no maršutu
veidiem dalījās konkurencēs starp vīriešiem un sievietēm, kas zirgu sportam vispār
nav raksturīgi.
 55./56.lpp (zila grāmatiņa, kurā 18.lpp.) bilde planšetē, kur attēloti šķēršļi, tajā
zilajā grāmatiņā arī 19. un 20.lpp, kur attēlots maršruta plāns (bilde planšetē). Zilā
grāmatiņa ir Stokholmā izdoti 1912.g. Olimpiādes konkūra noteikumi, tur ir minēts,
ka konkūrs notiks no 13. – 17.jūl., 1912.g. noteikumos ir minēts, kā komandām ir
jāiedalās, cik no valsts var būt, piemēram, individuālajā konkūrā drīkst būt 6 vienas
valsts pārstāvji (no kuriem 3 ir rezervē, bet komandu sacensībās vienā komandā ir
jābūt 4 dalībniekiem. Tāpat ir minēts arī par iejādes pamatprasībām un ir uzzīmētas
shēmas. Šajā lietā arīdzan ir daudz avīžu izgriezumi, kur vāciski rakstīts par
hipodromu, tur notiekošajām sacensībām, raksti ir papildināti ar foto, ir arī jātnieku
saraksti, vēstules un sarakstes no Rīgas Jātnieku kluba (Rigaer Reitclub), pastkartes
u.c.

412.lieta – 12.lpp bilde planšetē ar maču vai gada plānu Rīgai (?) uz
1909./1910.g. (vāciski);

427. lieta (viss krieviski) ir par Rīgas rikšotāju biedrību, statūti (1911.g., bet
šie 1911.g. noteikumi ir balstīti uz 1892.g. un 1894.g. noteikumiem, kas ir izstrādāti
Krievijas impērijā) – šis ir fons, kāda bija situācija pirmskara zirgu sportā. Pa lielam
noteikumi ir tādi paši, kā pēc tam LV laikā, jo LV jau arī no šejienes tos ņēma UN
šajos 1911.g. noteikumos ir rakstīts par totalizatoru un tā darbību, kas varētu būt
pirmie totalizatora noteikumi LV teritorijā. Pa lielam LV pirmie totalizatora
noteikumi ir iztulkoti šie. Statūtos ir arī dažādas tabulas, kur attēlots vietu un godalgu
sadalījums, uz šīm tabulām vēlāk balstījās Latvijā izdotie noteikumi un vietu, godalgu
sadalījums.

428.lieta (krieviski un vāciski, viss dubultā rakstīts) ir par biedrības darbības

programmām no 1911. – 1913.g. – šis ir fons, kāda bija situācija pirmskara zirgu
sportā. No 1 līdz 9 lpp ir 1911.g. sacensību programma Rīgai, kur ir atzīmētas
sacensību dienas un dažādi sacensību veidi (gludskriešana, stīplčeizs, barjerskrējiens
u.c.), kā arī naudas balvas (rubļos, piemēram, 12 līdz 1000 rubļiem), kas notiks
konkrētajās dienās un kādām grupām (gan braucēju, gan zirgu, piemēram, ķēvēm un
ērzeļiem ir katram savas skriešanās reizēm). Ir minēts arī distanču garums, un,
saprotams, ka tas ir minēts verstīs, piemēram, distances garums ir 2 verstis.
Sacensību grafiks 1911.g. ir sadalīts septiņās sacensību dienās no maija līdz jūnijam:
I diena – 15.maijs; II diena – 18.maijs; III diena – 22.maijs; IV diena – 25.maijs; V
diena – 30.maijs; VI diena – 2.jūn. un VII diena – 5.jūn.

10.lpp ir minētas arī lielākas sacensības, kas plānotas jau 1912.g. un 1913.g.,
kas saucās „Pribalstiskij Derbi, kas ir sacensības (gludskriešana) zirgiem, kuri ir
dzimuši 1909./1910.g. Baltijas guberņās, respektīvi, 3 gadus jauniem zirgiem, ķēvēm
un ērzeļiem atsevišķi, godalga bija 500 rubļu. Otras lielās sacīkstes bija „Rižskij
Prodius”, kas bija gludskriešanas sacīkstes 4 gadus jauniem Baltijas guberņās
(Latvijas teritorijā) dzimušiem zirgiem, arī ķēves un ērzeļi atsevišķi.

11. – 14.lpp - te tas pats, mūsu pirmie rikšošanas legālie noteikumi ir iztulkoti
šie, aiz programmas bija vēl noteikumi uzrakstīti. Tāpat programma piedāvā tabulas,
kā aprēķināt naudas balvas, soda punktus un sekundes, kā zirgi iedalās pa vecuma
kategorijām. Arī minēts par hipodromu, kas atrodas Zolitūdē tajā laikā, jo tur notiek
sacīkstes un treniņi.

442.lieta „Rīgas rikšotāju biedrības protokolu noraksti par konstatētiem

postījumiem b-bas telpās pēc karaspēka daļu izvākšanās. B-bas budžetu projekti.
Sarakste ar Baltijas olimpisko komiteju, Maskavas un Viļānu rikšotāju biedrībām
1914.g.” 1.lpp. – protokols, kur kāds „plotņiks” Funkers apskata Zolitūdes
hipodroma telpas 1916.g. 30.sept. un konstatē, ka tas ir izdemolēts un iztaupīts, un ka
ir nodarīti zaudējumi vairāk kā 4500 rubļu apmērā.

8.lpp. – Rīgas rikšotāju biedrībai bija viss nepieciešamais aprīkojums, lai

varētu spēlēt totalizatoru.

41., 44.lpp. – bija arī tāda Baltijas Olimpiskā komiteja, 1914.g., kurā varēja
un gribēja iestāties dažādas sporta biedrības, tajā skaitā arī ar zirgu sportu saistītas.

43.lpp. – Rīgas rikšotāju biedrība sūtīja ielūgumus konkrētām personām

armijā, lai uzaicinātu uz sacensībām, kuras rīkoja pati biedrība un kuras, visticamāk,
notika hipodromā, 1914.g.

79.lpp. – jau 1912.g. runāja un darīja tā, ka daļa totalizatora ienākumu tiek
novirzīti tālākai sporta attīstībai, vai nu sacensību rīkošanai vai arī konkrētu labu
zirgu iegādei, vaislas attīstībai u.t.t.
 443. lieta – „Rīgas rikšotāju biedrības sarakste ar Valsts zirgaudzētavas
galveno pārvaldi, biedriem u.c. par biedrības finansiālo stāvokli, sacīkstēs vinnēto
summu izmaksāšanu, biedru izstāšanos u.c. Kases pārskati. 1909.g.”

8., 9.lpp. – telefonā bilde ar oranžu un sarkanu lapu

509.lieta „Latvijas zirgaudzētāju un zirgu sporta savienības statūti”

(1928.g.???) –

2.lpp – Pirmais paragrāfs: savienība apvieno visas organizācijas, kuras

likumīgā kārtā reģistrētas un nodarbojas ar zirgkopību, zirgaudzēšanu un zirgu sportu.
Savienība ir augstākā instance par visām Latvijā reģistrētajām zirgu audzētāju un
zirgu sporta b-bām. Otrais paragrāfs: savienības mērķi ir a) apvienojot zirgkopjus,
zirgu audzētājus un zirgu sporta cienītājus, kopā veicināt sugas (šķirnes) zirgu sporta
audzēšanu, zirgu šķirnes uzlabošanu un zirgu sporta organizēšanu un vecināšanu; b)
gādāt par vaislas rikšotāju, jājamo un šķirnes zirgu iegūšanu, audzēšanu, apmācību,
izlasi un izlietošanu, sarīkojot sacīkšu apmeklētāju savstarpējās derības, rūpēties par
slēgtām, kā arī atklātām pārbaudēm un sacīkstēm un izstādēm, piešķirot zirgiem, to
īpašniekiem un sportistiem pabalstus, godalgas, balvas, medaļas un diplomus; c)
atbalstīt zirgkopības un zirgu sporta organizāciju dibināšanu un attīstīšanos visās
nozarēs, kā arī aizstāvēt zirgkopju un zirgu sporta intereses Latvijas teritorijā un
ārzemēs; d) vākt, pētīt, publicēt un pārraudzīt zirgkopības attīstību, stāvokli un
vajadzības, izdot un izplatīt grāmatas, periodiskus un neperiodiskus izdevumus, kā arī
izstrādāt un ieviest noteikumus, ierosināt rīkojumus un likumus; e) sasaukt kongresus,
slēgtas un atklātas sapulces, apspriedes, sarīkot priekšlasījumus, kursus, loterijas,
saviesīgus un kulturālus sarīkojumus, izjādes, ekskursijas u.c. Latvijā un ārzemēs.
Trešais paragrāfs: savienībai ir tiesības: a) dibināt, uzturēt un pārraudzīt zirgu
audzētavas, vaislas punktus, apmācību iestādes, sacīkšu un sporta laukumus, klubus
u.c., sacīkšu apmeklētāju savstarpējo derību spēles (totalizatori), sarīkot sacīkstes,
apskates, izstādes u.c. Atbalstīt pie šķirnes zirgu iegādes biedrus un privātus
uzņēmējus – zirgu audzētājus ar materiāliem pabalstiem un lietiskiem zinātniskiem
aizrādījumiem; b) kopīgi ar Zemkopības ministriju vai arī atsevišķi veicināt šķirnes
zirgu ciltsgrāmatas un apstiprināt uzstādīto spēju pārbaudes rekordu sarakstus
braukšanā, vilkšanā, jāšanā (aulekšošanā), lekšanā u.c., kā arī reģistrēt un pārzināt no
un uz ārzemēm ievedamos un izvedamos un Latvijā dzimušos šķirnes zirgus un
kumeļus; c) kopā ar Zemkopības ministriju vai arī atsevišķi ierīkot ar zirgkopību
saistītus birojus, dažādu zirgkopības un zirgu sporta jautājumu risināšanai, visāda
veida izziņu ievākšanai, izsniegšanai, apliecināšanai, izdot speciālus noteikumus par
šķirnes zirgu spējas pārbaudēm un pārraudzīt to izpildīšanu u.c.; d) organizēt šķirnes
zirgu iepirkšanu un ievešanu no ārzemēm, slēdzot līgumus u.c.; [...] h) kopā ar
Zemkopības ministriju vai arī atsevišķi izdot spēju pārbaudes, sacīkšu un apskates
saistošus noteikumus zirgiem, kurus vēlas ierakstīt ciltsgrāmatās, izdot saistošus
noteikumus zirgu audzētājiem attiecībā uz vaislai nederīgu ērzeļu kastrēšanu, vaislas
ērzeļu un ķēvju izlasi un krustojumiem vēlamajos virzienos.

3.lpp. – Trešais paragrāfs: organizācijas, kuras ir apvienojušās apvienībā, ir

padotas: a) šo statūtu noteikumiem; b) pilnu sapulču lēmumiem; c) valdes
rīkojumiem, noteikumiem un lēmumiem, katrai, pie savienības piederošai
organizācijai, ir pienākums pirms sacīkšu sezonas jeb dienas sākumā iesūtīt savienībai
sīki izstrādātu programmu, vispārējo sacīkšu noteikumus, godalgojumus, pēc
sacīkstēm sasniegtos rezultātus, bet gada beigās ziņojumu pa vispārējo organizācijas
darbību. Savienības organizāciju biedriem obligāti jāreģistrē savienībā esošais vaislas
zirgu sastāvs, jāziņo par pārmaiņām un pēcnācējiem.

4.lpp. – desmitais paragrāfs: otrais apakšpunkts – savienībā uzņemtās

organizācijas un to biedri nevar piedalīties zirgkopības vecināšanas, radnieciskas,
ārpus savienības stāvošas biedrības un to sarīkotajās sacīkstēs u.c. bez savienības
valdes rakstiskas atļaujas. Divdesmitais paragrāfs: Pilna sapulce (kas ir augstākais
savienības varas orgāns) atbild par: [...] c) termiņiem zirgu apskatei, izstādēm, izlasēm
un sacīkstēm ar derību spēlēm – tad sanāk, ka par totalizatoru atbild Latvijas
zirgaudzētāju un zirgu sporta savienība?? Vai arī savienība arī vienkārši piedalās
totalizatorā,

5.lpp. - f) visāda veida līgumu, konvenciju un vispārējo sacīkšu noteikumu,

godalgojumu apstiprināšanu.

6.lpp. – i) zirgkopības un zirgu sporta veicinošu likumprojektu izstrādāšanu,

šķirnes zirgu audzēšanas un sacīkšu noteikumu izstrādāšanu.

7.lpp – trīsdesmit devītais paragrāfs: par darbības gadu ir jāveic pārskats,

kurā ir jābūt 1) izdevumi godalgām a) rikšotāju sacīkstēs; b) jāšanas sacīkstēs un c)
darba zirgu sacīkstēs; 2) izdevumi godalgām a) rikšotāju sugas zirgu apskatēs; b)
jājamo zirgu apskatēs; c) darba zirgu apskatēs un 3) pabalsti a) rikšotāju šķirnes zirgu
audzēšanai; b) jājamo zirgu audzēšanai un c) darba zirgu audzēšanai.

511.lieta „Tattersall” un Latvijas zirgaudzētāju un zirgu sporta savienības

sarakstes –

4.lpp. – jāšanas „Tattersall” biedrības statūti (dibināta 1924.g.). Pirmais

paragrāfs: jāšanas sporta b-bas mērķis ir apvienot jāšanas sporta mīlētājus un
papildināt tos jāšanas mākslā, izplatīt un veicināt tādas praktiskas un teorētiskas
zināšanas, kuras nodrošina zirga, šī tautsaimniecības nepieciešamā faktora, lietderīgu
kopšanu un lietošanu. Otrais paragrāfs: šī mērķa sasniegšanai b-ba gādā 1) par
apmācībām jāšanā gan manēžā, gan uz laukuma un par jāšanas skolu un kursu
ierīkošanu u.c.; 2) par staļļa darbinieku, kučieru un zirgu kopēja apmācīšanu; 3) par
jāšanas zirgu iegūšanu bbai; 4) par a) jājamo zirgu pieņemšanu iejāšanai; b) braucamo
zirgu pieņemšanu iebraukšanai un c) jājamo zirgu un traberu pieņemšanu trenēšanai;
5) par slēgtu un arī atklātu concours hippique sarīkošanu. Sestais paragrāfs: b-bai ir
savs zīmogs ar b-bas nosaukuma uzrakstu latviešu un vācu valodās (vispār pati b-ba
visticamāk ir kopveidojums ar Vāciju vai, iespējams, Vācijas jāšanu skolu utt. Sekas
no pirmskara laikiem).

5.lpp - Sešpadsmitais paragrāfs: b-bu pārstāv un „kontrolē” valde, kuru

sastāda 6 cilvēki: priekšsēdētājs, viņa biedrs, sekretārs, kasieris, grāmatvedis un
jāšanas pārzinis (kas ļoti interesanti un atzīmējami, ka valdes sastāvā ir jāšanas
pārzinis, kas sportam nāk tikai par labu, tādējādi nodrošinot sakarus ar sportistiem
un apzinot patieso stāvokli zirgu sporta. Šī tradīcija, ka valdē ir jāšanas sporta
pārstāvis visticamāk nāk no Vācijas, ņemot vērā, ka b-ba ir ar Vāciju saistīta un
kopīgi dibināta, jo Vācijā jāšanas un vispār zirgu sporta vēsture ir daudz senāka,
tādēļ tur jau ir iziets cauri vairumam lietu un notikumu un izstrādāts uz doto brīdi
labākais variants vairumam situāciju, ar kurām Latvija vēl tikai saskārās. Kopīgi
sadarbojoties Latvija no Vācijas labā piemēra varētu daudz mācīties. Iespējams, šādu
sadarbību veidošana un kopīgu klubu veidošana bija viens no iemesliem, kāpēc
Latvija, tās sportisti un zirgi bija elites līmenī starpkaru periodā zirgu sportā. Ja
runājam par jātniekiem, tad tie jau starpkaru periodā bija elites līmenī, mācoties ne
tikai Latvijā, bet braucot apmaiņas treniņu braucienos pa visu Eiropu un ne tikai, arī
zirgi ar izņēmumiem bija elites līmenī, bet vēl pāris gadu un arī Latvijas šķirnes zirgi
varētu būt nostiprinājušies kā elites sporta zirgi, bet 1940.g.)

PS – visi statūti ir gan vācu valodā, gan latviešu, bet sarakstes gan tikai
vāciski.

11.lpp. – „Tattersall” un Latvijas zirgu sporta b-ba 1924.g. 30.sept. noslēdza

savstarpēju līgumu, kurā minēts, ka pirmais paragrāfs: abas b-bas, lai samazinātu
saimnieciskos izdevumus, apvienojas vienā saimniecībā pašreizējā manēžā uz A/S
Otto Erbes gruntsgabalu Rēveles ielā 6/10. Tādējādi katra piedalās ar vienādu skaitu
zirgiem (arī jājamam sportam vajadzīgo inventāru), kuri pret samaksu tiek iznomāti
sporta cienītājiem. Trešais paragrāfs: b-bu izdevumi sevī ietver nomu par manēžu un
zirgu staļļiem, to apgaismošanu un apkurināšanu, izdevumus par barību, apkalpotāju
algas, nodokļus un apdrošināšanas izdevumus u.c. Piektais paragrāfs: abu b-bu
saimniecībai ir divi priekšsēdētāji no katra un trešais ir abu izvēlēts lietpratējs –
stalmeisters (jāšanas skolotājs) (jau atkal vadībā ir cilvēks, kas ir zirgu sporta
lietpratējs, ļoti laba lieta). Sestais paragrāfs: (interesanti!!) abiem priekšsēdētājiem,
kas pārrauga b-bas darbību, ir tiesības lietot par brīvu vienas vai otras b-bas zirgus
jāšanai.

513.lieta – „Tattersall” un Latvijas zirgu sporta b-bas kopējie apspriežu

protokoli: pārsvarā runā par savstarpējām naudas lietām, kas kuram un cik ir parādā
un vai ir samaksāts, lielākā daļa vāciski.

517.lieta - „Tattersall” un Latvijas zirgu sporta b-bas sarakste par kopēju

sadarbību: 29.lpp – 2 bildes planšetē, kur LZS b-ba rīko jāšanas svētkus, un otrā pusē
programma. Visas sarakstes par naudu un savstarpējiem parādiem un 90% vāciski.

518.lieta – Rīgas jātnieku b-bas „Tattersall” kases pārskati, biedru saraksti,

sarakste ar Latvijas sporta organizāciju apvienību, Latvijas zirgu sporta b- bu u.c. par
valdes sastāvu, sapulču un sacīkšu noturēšanu, sacīkšu derībām u.c. Biedru saraksti un
1901.g. kases pārskati: (VISS VĀCISKI)

28.lpp – Rīgas pilsētas nodokļu kases kvīts par zirgu nodokli, kas bija Ls 10
gadā par vienu zirgu (1924.g.). Vai par visiem zirgiem bija jāmaksā nodoklis?

73.lpp. – bilde planšetē ar Rīgas jāšanas Tattersall b-bas biedra karti;

 221.lpp. – bildes planšetē, kur ir melnbalta bilde ar 7 vīriem, otrā pusē rakstīts,
ka tas, iespējams, uzņemts Rīgā 1937.g.

263.lpp – „Vai totalizators vajadzīgs un kādai organizācijai piešķirt derības

spēļu tiesības”: Latvijas sugas Zirgkopības Veicināšanas b-ba ierosinājusi grozīt
Saeimai likumu par totalizatoru, jo pastāvot derību spēles aizliegumam, zirgu sports –
pirmā kārtā rikšošanas un aulekšošanas nozarēs nevar attīstīties. Regulāras zirgu
sacīkšu rīkošanas prasa lielus izdevumus priekš ātrā zirga godalgošanas. Neviens
hipodroms pasaulē nevar iegūt vajadzīgos līdzekļus no apmeklētāju ieejas maksām,
tādēļ ka vajadzīgo līdzekļu pavairotājs uzskatāms % atvilkums no publikas
savstarpējām derībām. Šī paraža tātad stāv tiešā sakarā ar zirgu godalgošanu un
sacīkšu pastāvēšanu. Visās lielvalstīs, pat Padomju Krievijā, un gandrīz visās pasaules
valstīs pastāv hipodromi un totalizatora spēles. Valstis, kur tāda iekārta nepastāv, tur
tikpat arī kā nav tīrasiņu zirgi, kuri katrai valstij vajadzīgi un ne tikai no sportiskā
viedokļa priekš lielāka ātruma sasniegšanas, bet jo vairāk no saimnieciskā priekš
valstī esošās un nepieciešamās zirgu sugu uzlabošanas, jo sacīkstēs pārbaudītais
tīrasiņu zirgs ir tas vērtīgākais vaislas materiāls.

Ja valdība atbalsta zirgu audzēšanu, tad jāieskata arī totalizatora spēles

piešķiršana, bet gan nekādā ziņā vienai biedrībai, ko pretēji II zirgaudzētāju
kongresa lēmumam rūpējās panākt Latvijas sugas Zirgkopības Veicināšanas biedrība.
Savā laikā piešķirot totalizatora spēļu tiesības akciju sabiedrībai ar peļņas raksturu,
vadošā valdība bija kļūdījusies, tādēļ arī valdības vadībai grozoties kļūda tika
novērsta. Jāvēlas kaut valdība šoreiz ar lielāku apdomību izšķirtu šo jautājumu,
pamatojoties uz paraugiem, kuri pastāv visā pasaulē, kas nosaka likuma kārtībā, ka
totalizators pieļaujams uz hipodroma, respektīvi, uz zirgu sporta laukumu (arī slēgtās
telpās – manēžās), kurus pārvalda zirgu audzētāju un zirgu sporta organizāciju
savienība zem Zemkopības ministrijas pārvaldības.

Latvijā, kas pašlaik nodarbojas ar zirgaudzēšanu un zirgu sportu pēc

dibināšanas vecuma pastāv šādas biedrības: 1) Latvijas Zirgaudzēšanas biedrība; 2)
Rīgas Jātnieku biedrība „Tattersall”; 3) Latvijas Zirgu Sporta biedrība un kā jaunākā
pēc totalizatora aizlieguma parādījās 4) Latvijas Sugas Zirgkopības veicināšanas
biedrība. Lai paredzētā savienība iegūtu nedalītas sabiedrības simpātijas un tiešām
valsts maštābā reprezentētu visus Latvijas zirgkopjus un interesentus, jāvēlas kaut
uzdevuma un lietišķības labā bez minētām biedrībām savienībā ietilptu arī pārstāvji
no armijas (labi, jo armijā starpkaru periodā bija izstrādātas jātnieku un zirgu
treniņu programmas, kā arī apmācības, pieredzes apmaiņas braucieni uz citām
valstīm u.c.). Galvenā kārtā no jātnieku un artilērijas daļām, kuri kā pirmie jau priekš
totalizatora atklāšanas veicināja zirgu sportu, bet tagad sakarā ar ģen. Bangerska
tālredzīgo rīkojumu jau otru gadu attīsta karaspēku daļās zirgaudzēšanu.

Savienībai uzstādītā sastāvā neiemiesosies šaurs kliķu gars ar vienpusīgu

darbību, vai vienīgi rikšotāju zirgu protežēšana, kas neizbēgami sagaidāms pie
totalizatora atļaujas izmantošanas piešķiršanas minētai vienai biedrībai. Ievērojot
sacīto, Latvijas Zirgu Sporta biedrība uzskata, ka totalizatora atļaujas piešķiršana
savienībai radīs vispusīgas tīrasiņu zirgu sacīkstes, kuras uzskatāmas kā tiešs
zirgkopības veicinātājs.