Latvieu seno krustabu dalbnieki: pde - krustmais brns; diais kma jeb vedjs - krusttvs; di kma, vrda kma

jeb vrda doa - krustmte; nesja -brna nesja, aukle; mazs kmas jeb snu kmas - citi radi; liecinieki jeb krustabnieki -prjie krustabu viesi; mte un tvs - krustm brna vecki. Kmas Krustabu parau galvenie izpildtji bija diie kmas. Viu izvle bija sevii svarga, jo, brnam zaudjot veckus, diie kmas kst par brna aizbildiem. Tpc par brna krustmti un krusttvu izraudzjs cilvkus, kas godam var aizstt veckus, pozitvi ietekmt brna attstbu. Uzskatja, ka brns pc rakstura ldzinsies krustveckiem, tpc izvljs godgus, aklus un iznesgus cilvkus ar labu slavu. Ticja, ka dadas kmu darbbas var ietekmt brna dzvi. Piemram, kmas vilka greznas drbes, lai pdei btu grezna dzve. Lika rakstainu villaini, lai pde augtu liela raksttja, grmatu lastja. Dlam aicinja divus krusttvus un vienu krustmti, meitai divas krustmtes un vienu krusttvu. Krustabu norise 1. diena Jau no paa rt st sabrauc krustabu viesi grezni rbuies, ldzi ciema kukulis un dvana brnam. Krustabu gods ieskas ar tro mielastu, kur dod tikai baltu dienu (pienu, sieru, baltmaizi), lai pdem btu laba, gaia nkotne. Ar saruns risina tikai gaias valodas, lai brns izaugtu diens. Viesi ap galdu sastjas ciei kop, lai brnam augtu ciei un ldzeni zobi, k ar cenas tri past, lai brns btu akls. Pdi sarbui krustms drbs, kmas sas goda ratos un brauc meklt brnam vrdu, ko atrod Mras baznc (svtvieta dab). Brna vecki ldz nebrauc. Brna autios parasti iesja trs lietas: maizi, sli un naudu, lai viam dzv nebtu jcie trkums. Vlk sls viet lika grmatas lapu, lai brns btu gudrs. Mras baznc dzimta lemj, kur bs pdes vedjs pie krusta un kura kmas vrdu brns iegs. Seko vrda doana pie krusta, kur diie kmas ar zvrestu apsols gdt par brnu. Kur, autii, js bijt? Ms bijm baznc, Vienu mazu dvselti pie krustia zvrjm. No Mras bazncas prbraukui, dzieddami kmas svingi nes jauno dzimtas locekli no pagalma istab, kur brna vecki un citi mjinieki tos jau ar nepacietbu gaida. Kad brns ir ienests istab, atklj via vrdu. Pirms krustabu mielasta, dareiz ar mielasta laik kmas aicina cits citu uz pdes ddanu. T ir raksturga krustabu deja, ko izpilda kmas ar brnu roks. Pdi ddot, katrs kma dzied vai saka brnam savu novljumu. Krustabu pirm diena nobeidzas ar mielastu, kur atkal gald liek baltus dienus, lai

brnam btu gaia dzve. Dzeranai ir darts alus. Pirms mielasta krustmte em baltas maizes klaipu, to prlau un izldz Dieva svtbu. Mielasta laik pdei vl laimi, jauku un bagtu dzvi, labus tikumus, gudrbu un veselbu. 2. diena Otr krustabu dien kmas gd brnam puli. Krusttvs ir atbildgs par pua darinanu, krustmte rpjas par pua iekrtoanu un izgreznoanu. Simboliski brna likana pul - vietas ierdana dzimtas kopb. pulis sastv no trs dam: lksts, auklm un brna guldanai piemrota viegla groza. Istab, saulain viet pie loga, lksti piestiprina pie griestiem un tievaj gal ar etrm auklm pakar puli. Vispirms brna viet pul liek akmeni, lai piemntu skauus un novrstu aunumu no brna. Pc tam mte pul ieliek dvanu ziedu un tikai tad gulda brnu. Seko galven pdes apdvinana jeb veltana, ko veic kmas un citi krustabnieki, pc krtas iepojot brna puli un dziesm izsakot savas dvanas vrtbu un labumu. Krustvu aicina pirmo, vi dod naudas gabalu. Krustmte pdei dvina kreklu, villaini vai kdu citu aprbu. Ja diie kmas bagti, pdei dvina aitu, zirgu vai govi. Pc krustmtes brnu apdvina snu kmas un liecinieki. Apdvinanas laik krustabnieki dzied, uzslavdami devgos un zobodami skopos. Ldz ar to tuvojas krustabu nobeigums un krustabniekiem tiek dots mjiens, ka laiks posties uz mjm. Atvadoties kmas ar vairkm izdarbm vl visai stai un ts iedzvotjiem laimi un labkljbu. Viena no tm ntru izmdana pagalm. iroties no brna, dis kmas dzied pa dziesmu, ar ko piekodina pdei gult miergi un netrauct mtes miegu. Mjas tvam un mtei kmas vl Dieva paldzbu. No grmatas: Latvieu tautas dzveszia. 3 godi.

Grtniecba Jau pirms kzm jaunas meitas var piedomt par nkoo imeni, zlt, vai ar maiskiem ldzekiem ietekmt to. Tpc dadi aizliegumi, lai brniem nebtu nelabas pabas, vai ar lai tie nebtu neglti. Jo vairk du aizliegumu ir grtniecei. Piesarganos prasa m Ma, dusmodams uz jaunm sievim, "kam ts gja pliku galvu, ar basajm kjim", bet meita ir mtei pateicga par nesdanu uz akmea grtajs dienis. Tautas priekrakstos ski uzskaitti dieni, no kuiem grtniecei jatturas. Tie ir pa daai skbi, pa daai tdi, kas riebjas, pa daai ar zinmu analoiju ietekmti. Tautasdziesmas pieldzina grtniecbu vasaras briedumam dab: "Briest man rudzi, briest man miei, briest man jauna lgavia". Nesdzas un neskumst ar jaun sieva. Skas domana, vai bs dls, vai meita. Tuvojas ar dzemdana - brdis, kad jbrauc pc kdas mmias. Minta tiek ar st mte, bet parasti gan vecmte, brnu samja. Tautas rstniecb jo plai pazstama viu paldzba, ts ar piemintas jau agrko laiku rakstos.(..) Senk, kad mte juta tuvojamies savu pdjo laiku, vrs vai kds tuvs piedergais izkurinja pirti. Tur ienesa gaos salmus un izklja uz koka grdas. Uz salmiem, kuu apklja ar baltu palagu, nogls dzemdtja un gaidja savu laiku. Vecmtes pienkumu veica kda vecka piedzvojusi sieva, brnu mte. Pirt gja dzemdt td, ka rij vai istab dzvoja vienkop vairkas imenes ar visiem brniem, bet pirts bija vieng vieta, kur varja bt siltum un atsevii no citiem. Dakrt gjui dzemdt ar uz kti. Pirt nedrkstja aplam smiet, ppt, prk ppt, bet jbt nopietnam k baznc.
Straubergs Krlis Pr devii novadii. - Rga, 1995.

Dzemdbas Gan ir mints, ka tautieti ldz ldzi nkt Mas pirti, tomr vrojama ar pretja vlans: "Es negribu tautu dlu Ldzi Mas pirti: Kad loja tautu dls, Tad Mria neloja." Tautietis ldz Laimu un Mu paldzt via lgaviai. Via dod ziu mmiai un Laimiai, pie kam "Papriek Laime steigusies, K vl mana mmuia". Tautasdziesmas atturas no prk ska dzemdbu apraksta. Minta ir nonkana pirt ar Laimu vai Mu kop, vienai no vim, parasti Laimai, paldzot. Laima tek uz turieni, liepu slotu padus. "Vakar viena mtes meita Gaui ldza rauddama". Via apjo savu jostu sievim, Laimas pirt peoties, klj savu paladziu. Dadas ir prdomas par "sievu dienm", jo "Dievi sievas dvselti Nzdog vcinja". Tagad tic mmuliu sru dienu redzjuu, zina atbildt vriem, ka tie nezina, kdas bija sievu dienas. Tpc pateicba un atzinba tautietim par lgavias godinanu grts diens, ar ko vieglins vias gaitas un dots viai atbalsts, bet prmetumi par nicinanu grtajs dienis. Tautietis, protams, nevar tiei paldzt, bet, dzii satraukts, vi seko notikumiem. Pirt lgavia "ar Mriu spjs", "sd matius izlaidusi, sviedru krekls mugur". Vi labk ziedo naudas maku, nek sievu - lgaviu. Ziedo ar jaun mte pc dzemdbm: dzparotu prievitiu, vistu. Dzemdanu apzm par pranos Laimas pirt. No pirts slotas dom ar brnus dzimuus, vai vismaz "zem slotias agaria". T ir liepu slota,

zelta slota, kas Laimai padus, un sitiens ar to, iet, izraisa dzemdbas. Otrs Laimas atribts ir atsldzia, kuas nozmi noskaidro dzemdanas vrdu, Mu piesaucot: "M Ma, m Ma, rbies zelta drbts, Atver vrtus, atver vrgus, Nu brauc muinieks, nu brauc muinieks, Lai var cauri izreizot", vai ar: "Mte, mte, Dod man tavas atsldzias, Lai atsldza Mas vrtus, Lai iznca dli, meitas." Ar prj radba nk pasaul ar Laimas - Mas ziu. Dzemdbas Kurzem sauc ar par satanos. K.Ptersons raksta, ka pirms satans vjinieci sdinot ba silt den, liekot pln staigt, bet ilga gulana neesot laba. Galvu stingri nosien ar lakatu, lai dzemdjot neiemetas spes galv. Satinoties labk iekost bizi mut, nek kliegt - tad bs klusgs brns. Uzpin biu galus, atpump pogas un atsldz visas atslgas (skapim, lde utt.). Vien krekl, izlaistiem matiem - tdu tlo jaunu sievu ar tautas dziesmas. Pc satans, pc pirm brna, mtei ciei nosien vidukli ar jostu jeb gau dvieli, lai nepaliktu liels vders. To valk, ldz iebrauc ses (sk staigt). Mtei nav brv celties vai sdt, bet jpaliek kdu nedu guam. Bet dakrt via jau otr dien iet ar visu brnu uz istabu. Mancelis par mtes izturanos raksta: "Daa nebdniece, savu spku turdama, tda otr dien iet pie dzirnavm, redzdama, ka kaimios tpat dara. Tdas jaunietes vl tik daudz neapdom k cka, kas sivnus atdevusies paliek vl dienas divi, trs midzen."
Straubergs Krlis Pr devii novadii. - Rga, 1995.

Latvieu brni seno slaikos uz laukiem parasti piedzima pirt. T bija vispiemrotk vieta st, jo pirts novietojums bija upes vai da mal, atstatu no citm km. Tur nost no auu acm, tr, ar pirts garu (garaiiem, dens tvaikiem) izkarst telp netraucti varja notikt radbas jeb dzemdbas. Kur tie dzima staltie vri, kur brie kumelii? Pirt dzima stalti vri, stall bri kumelii. Pirts latvieiem vienmr bijusi liel god. Dainas to sauc par Mras pirti vai ar par Laimas pirti, jo vias abas klt svargaj brd, kad pirt rodas jauna dzvba. Tomr pretstat agrkiem uzskatiem, Mras un Laimas darbbas lauki pilngi atirgi, ko apstiprina jaunkie ptjumi. Mras zi ir augums un vielisks dabas norises, Laimas zi - liktenis, laime, laba izdoans. Ievrojama vieta dains ierdta ar pirts takai - kjceliam, kas ved no istabas vai pagalma uz pirti. Takas izskats, apkrtne un kopana aprakstta daudzs dains. Tur aug liepa un bele, kas abi zmgi koki latvieu folklor, jo tie simboliski saistti ar sievietes ma gaitu. Grazni auga belte pirtes taka mali; Tur piers lgavia grtajsi dienis. Akmei pirt vai ts tuvum dod dzemdtjai atbalstu, bet tie ar saprotami k vieta, kur Mrai nolikt ziedu. Mas Mas pirti div' pelki akmentii: Sievim uzmesties gtajs dienis. Pirts taka kopjama, ravjama un puojama, lai ir dzemdtjai, ir Mrai un Laimai, kas steidzas palg, btu droa ieana. Puoanai dains ziedoanas nozme.

Es savai lgavai ldz pirtei tiltu taisu, Lai kjias neapmirka, ar Laimiu staigjot. Ziedo, mra, ko ziedo, ziedo savu pirtes taku: Te tu iesi pirti grtajs dienis. Ja pirts taka nekopta, tad Mra dusmojas. Ma Ma dusmas tur uz jaunm sievim Kam neslauka pirtes taku, netur stu dentiu. Pirts takas kopana un gdana par tru deni nodota jaunu sievu un Mras zi, kas paplaint nozm jsaprot k atbildba par auguma kopanu un visprju trbu, jauno dzvbu gaidot. Es atradu mu Mu pirtes taku ravjam; Es atstju visu darbu, teku, ldzu noravt.
Grns Marers, Grna Mra Latvieu gads, gadskrta un godi. - Rga, 1992.

Raudzbas Tli pc dzemdbm tvs pamielo mjiniekus ar degvnu un citu, kas pie rokas; to sauc par pirmo mielastu, atirb no turpmkiem, kristbas ieskaitot. Katrs izteic savu vljumu. Tad skas nednieces apmekljumi - raudzbas. To dara drz pc dzemdbm, emot ldzi kdu gardku dienu, baltmaizi u.c.; dareiz atnes brnam drbtes. Raudzbm ir divjda nozme: sagdt ko labku nedniecei, kas pati nevar gatavot, un kam ne arvien ir mjas piencgs diens; otrkrt, pakavt viai laiku. Vecks sievas pamca un dod dadus padomus sievu un brnu kaits un vajadzbs; kas ir brvks, paliek pa nakti paldzt un apkopt slims mju. Atncjus un mjiniekus pacienja. Vrieu ne labprt laida dzemdtjas istab, vismaz ne bez zieda, ar brnu katram nerdja. Rauguos nevariet tukm rokm. Ciema kukuli nevar dot mtei raist, un sainis tri jlai va, lai brns tri staig kjm. Nesja pirm iema trs kumosus mut un tad deva brna mtei. Ziu par "jauniem radiem brlos" atnes zlte vai saulte. Prieks ir atncjai un ar gaidtjai: "Upte tecja, ziedii bira; Nk mana tvmsa ar kukulti". Nk ar kaimii, jo "sieva sievu apraudzja grtajs dienis", un "Es redzju kaimios, Sievas tek rindi".
Straubergs Krlis Pr devii novadii. - Rga, 1995.

Pc radbm mti un jaundzimuo brnu apciemo radinieces un kaimiienes. o ciemoanos sauc par raudzbm jeb rauguos ieanu, un taj piedals a pati Mra. Balta balta viea nk pavasara pusti: Te nk pati ma Mra savu brnu apraudzti. Es redzju kaimios, sievas tek rindi: Ja bs man Dievs vljis, es dabu krusta brnu.

Jdz, tautieti, kumeliu, brauksim srst brlos: Saule vsti atstja, jauni radi brlos. Rauguos ieanas tradcija noteikti ir sievieu darana. Vrieus jaunas mtes istab ielai tikai nelabprt un nekad bez zieda doanas. Vecks sievas ai reiz dod jaunajai mtei dadus padomus gan brnu audzinan, gan aunu slimbu gadjum. Atncjas vienmr em ldzi ciema kukuli - kdu labku dienu. Brnam nes pau ziedu. Upte tecja, ziedii bira; Nk mana tvmsa ar kukulti. Dareiz vieas paliek pie mtes un brna ldz nkamajai dienai, paldzdamas apkopties un apiet mjas soli. Rauguos ncjas em brnu roks un paaukl. Aukldamas vias saka piemrotu dainu, it k t nktu no brna mutes. Priecjies, mmute, nu tev prieki prnkui: Stalli baltas avitias, gulti sagu audjia. Pc paauklanas brnu atdod mtei un viam blakus noliek atnesto ziedu - dvanu.
Grns Marers, Grna Mra Latvieu gads, gadskrta un godi. - Rga, 1992.

Pirtas Raudzbm seko pirtas, kad laiku pc dzemdbm mte iet pirt mazgties kop ar brnu. s godbas saisttas ar dadm ceremonijm. Pirtas daos apgabalos saplst kop ar brna mazganu vai raudzbm. Ts noturtas nedu vai daas dienas pc radbm, vai ar kristbu priekvakar. Pirti kurina ar pau zinu un uzmanbu. Vec mte aizb visus pirts lodzius un irbias, tad izskaita malkas pagales pa priem. Pirmai pagalei, to krsn bot, pieliek klt: ja brns ir puisns, ozola; ja meitene, liepas pagali un plda zaru pret aunumu. Mazgjamais dens smeams teko upt. Ziedam kauj vistu. Ar cimdus, zees, prievti jaun mte atstj ziedam pirt; tos dod ar sievm, kas brnam piedzimstot, paldzjuas, bet visiem mjiniekiem pa prievtei. Uz krsns met naudu, ar sli pret aunumu. Sloti sien no iepriek grieztiem viena koka, brza zariem, kam pieliek ozola vai liepas un plda zariu un prsien ar vilnas dziju. Kad brns noprts, zarus izsvaida aitu kt vai atstja damo un dzeramo istab. Ldzi atnku sieva izbrauka nednieci, nomazg un apvelk tai tru kreklu, bet neauj paai to dart, lai nesaciltu rokas. Brnam izper sarus, tad tri nomazg lvu un atstj tur ziedu. Tautas dziesmas piemin ar Mru un Laimu ejot pirts, pirti kurinot un perot.
Straubergs Krlis Pr devii novadii. - Rga, 1995.

Daas dienas pc radbm, citur dienu pirms krustabm rko pirtas. T ir mtes un brna pirm kopj mazgans un prans pirt, kam seko mielasts. Ar zmgm darbbm cer veicint veselbu, labkljbu un novrst aunumu mtes un jaundzimu brna turpmkajs gaits. Pirts piedals brna samja un citas sievas, kas paldzjuas mtei radbs. Pirtm noteikti ir dievestga ritula iezmes: piedals ar Mra, kurinot pirti un perot pdi. Laima dains ir slotas nesja. Kas agarus brikinja pirtes cea mali? Ma Ma brikinja, pdei pirti kurinja.

Ko tur pra, ko tur pra mas Mas pirti? Ilzi pra ma Mra, veselbas gribdama. Pirti ai reiz kurina ar seviu ziu. Piemram, malkas pagales izskaita pa piem. Pirmajai pagalei, to krsn bot, pieliek klt plda zaru pret aunumu; ozola pagali lieto znam, liepas - meitenei. Brna mazganai sme skaidru deni upt pret straumi, ar d vai avot. Smeot trauks uzreiz jpiepilda, bet nedrkst ar prlt pri. Man' mmia pirt pra, palt smla denti'. Vai, mmia, tev nebija teko upt? Mazgjamo deni papriek uzvra, kurinot ar ozola vai liepas malku, ieliekot taj dadas veselbas zltes. Mazgjam trauk ieliek naudu vai atslgu, lai brnam btu prtikusi dzve. Pirts slotai grie brza zarus. Znu pirts perot, slotai klt sien ozola zaru, meitenei liepas. Mazs, mazs brni pirtes pakai; Tur teku pdtei slotiu griezt. Ozols aukst, ozols aukst; kas ozolu aukstinja? Krustatvs, krutamte krustdlam slotu grie. Pirts, jauno brnu perot, skaita du dainu: Peries, Laimia, pirti Zelta slotm sudraba lapm. Pirts piedals tikai sievietes, kas paldz jaunajai mtei un brnam nomazgties un noprties. Pc prans slotu atstj palv. Pc tam lvu nomazg un tur atstj ziedu, ko jaun mte dod Mrai par paldzbu radbs. Mte ar dod cimdus vai zees sievm, kas viai paldzjuas. Citiem mjiniekiem via dod prievtes. Uz pirti ejot, sievietes em ldz dienu un dzrienu pirtu mielastam. Vrieiem damo un dzeramo atstj istab. Mielast galvenais diens ir vistas gaa par godu Mrai, kas ar ir svinbu dalbniece. Es vaicju mu Mru: kdu velu tu gribji? Vai aitiu sprogainti? Vai vistiu cekulti? em vistiu cekulti, lai palika sprogaitia, Lai palika sprogaitia, pdtei pukoties. Ja pirtas nav noritjuas piencgi un Mrai nav dots gods, tad via dusmojas. M Mra dusmojs, ka nemu pirts. Nc, Mria, krustbs, sdies galda gali.
Grns Marers, Grna Mra Latvieu gads, gadskrta un godi. - Rga, 1992.

Kmas T k kristbas ir dzimtas gods ar divjdu nozmi: dot bezvrdim vrdu un uzemt viu par dzimtas locekli, tad tm ir ar publiska akta nozme, pie kam kmi ir nevien liecinieki, bet ar vecku aizstjji, kas atbild par brnu nkotn. Tpc kmu izlase ir rpga, jo brn atsits krusttva raksturs un pabas, via tikums un lab slava. Nevarja emt par kmiem tdus, kas bija laiski darbos, mlnesgi, dzrji, zaglgi vai citdi nicinmi. Kmm aicina "lastus autius, kas var uguni sauj nest", un aicinana ir liels gods. Tik tuvs ir krustdls, ka "Ceu mru, dubus bridu, Krustdlia pelndama: bs vi sault Man kjiu vji". Pat saldzina ar Dievu un Mru: "T tvia kalni Treji vrti sudraboti: Pa vieniem Dievs iebrauca, Pa otriem ma Mra, Pa treiem es iebraucu Pdi vest baznc." Kmu skaits ir prvs. Tos aicina pat no tlienes un pieskaita radiem un draugiem. Ldz "labus" vien. Kdi kmi, tda pde - tpc viiem jbt paiem grezniem; bez tam visdas analoiskas darbbas var ietekmt brna likteni un gaitas. Lai pde btu skaista, stda rozi, vij pukaini. Auj dzeltenas kurpes, lai pdei dzelteni mati; velk kaoku, lai mati sprogaini; rbjas pakupli, lai pdte pakupli aug; em villaines, lai pde liela raksttja; mij dlderus, lai pdei ko mt; brauc trijiem zirgiem, lai pde var braukt seiem. Ietekm ar pabas: netapina, lai pdei nebt jtapina. "Jdzu zirgus, mru kvieus, Kapinju izkapttes, Lai pdenis knas puistis, labu maztes arjinis". Ar dam darbbm cer pankt aitu un govju svtbu.
Straubergs Krlis Pr devii novadii. - Rga, 1995.

Zia par krustabs ieanu vissenkos laikos gjusi no mutes mut dzimtas loceku starp. Vlk kmu aicinana ir tvu zi. Vaties js, kmias, pa vism malim, K teviis js sava pa devii novadii. Krustabu parau galvenie izpildtji ir krusttvs un krustmte - diie kmas. Viu izvle sevii svarga, jo, brnam zaudjot veckus, diie kmas kst par brna aizbildiem. Tpc par krusttvu un krustmti aicina tikai tdus cilvkus, kas var godam aizstt veckus un labvlgi ietekmt brna auanu un nkotni. Izvl ar svargas rakstura pabas, jo dom, ka brns rakstur un izdarbs atgdins krustveckus. Izvltie tpc ir godgi, akli un iznesgi cilvki ar teicamu dabu un labu slavu. Dlam parasti aicina divus krusttvus un vienu krustmti, meitai - divas krustmtes un vienu krusttvu. Lastus autius kmm mu, Kas var uguni sauj nest. Krustabs bez diiem kmm aicina ar citus radus - mazos jeb snu kmas. Prjie viesi, k draugi un kaimii, ir liecinieki. is nosaukums ir atskaa no senko laiku krustabu tiesisk rakstura. Krustabu dalbniekus aicina no tuvuma un tluma, bet izvairs lgt audis ar sliktm rakstura pabm un ieradumiem, lai tie neprietu uz krustmo brnu. Labus vien, labus vien kmis salgui: Neno cita maizes ma, ne zirdziu pavasar.

Kms ieanu uzskata par pagodinjumu un pienkumu, tpc visi aicintie krustabs ierodas, ja vien tas iespjams. Kms gju, neliedzos, sava bra brniam: Tas man bij liels godi, kad pdte pretim tek. Raksturgas ir dads kmu darbbas, ar ko domts ietekmt brna dzvi, raksturu un paradumus. Kmas velks greznas drbes, lai pdei btu grezna dzve; cenas neaizemties, lai pdei nevajadztu no otra lgt; liek rakstus villainei, lai pde augtu liela raksttja; velk kuplas drbes, lai pde izaugtu kupla. Daudzas citas simboliskas izdarbas apvienotas ar dains izteiktiem vljumiem. Es odien uzsasedzu lielu rakstu villnti; Lai aug mana krustmeitia lielu rakstu raksttja, Lielu rakstu raksttja, grmatias lastja.
Grns Marers, Grna Mra Latvieu gads, gadskrta un godi. - Rga, 1992.

Pas dziesms nav nordts, kad pc radbm rkotas krustbas. Parau apraksti liecina, ka brnu krustjui un vrdu devui devtaj dien pc dzimanas. T k "devt diena" ne vienmr bija svtdiena, tad saprotams, ka baznca izmantoja visus ldzekus, lai izskaustu o parau un piespiestu brnus krustt baznc un svtdien. Krustbu ceremonij galvens personas bija kmas - ielgtie svinbu dalbnieki; aurk nozm kmas - krusttvs, krustmte. K.Barons parau aprakstos norda, ka kmas bijuas trs, piecas, septias un pat devias. Daviet Kurzem - Ventspil, Rend - par sto vai dio kmu saukti krusttvs un krustmte. Parasti puisnam vajadzjis izraudzt divus krusttvus un vienu krustmti un meitenei otrdi - divas krustmtes un vienu krusttvu, kas ierakstti ar bazncas dokumentos, reistrjot jaunpiedzimuo brnu. Parau aprakstos mints, ka pc seniem ticjumiem kmu pabas prejot krustmaj brn - pdt -, tlab kmu izvlei tika veltta liela uzmanba. Kmm jbt ar labu raksturu (dabu). Dziesms pai apdziedts un salavts to darba tikums un veiksme, dzves pieredze un gudrba. Visu o daudzveidgo kmu pozitvo pabu uzskaitjuma, resp., apdziedanas dzik jga - izcila loma jauns paaudzes audzinan pieirta priekzmgai, tikumiskai personbai. humnais jauns paaudzes audzinanas princips savu nozmi nav zaudjis ar msu diens. Kmas ne vien praktiski vadja krustbu ceremonilu, bet bija ar sabiedrbas prstvji, kas vecku viet aizstvja brna intereses k krustbs, t via turpmkaj dzv; paldzja gan ar padomiem audzinan, gan ar tri materili. aj kmu rpb, labdargaj ldzdalb un gdb saglabjuies daudzi elementi un motvi no senkajm dzimtas tradcijm, dzimtas veck funkcijm. Ar kmu izvli un ielganu krustbs stiprinja radu saimes loceku draudzgs attiecbas. Brnam lielko tiesu tika dots kdas kmas vrds. Par to jo sevii priecjs un ar o godu lepojas attiecg kma: Paldies Dievam, Man laba laime: Vien gad Devias pdes,

Vl visas devias Man vrd.

Greble V. Krustbu ieraas un dziesmas//Latvieu tautas dziesmas IV. - Rga, 1993.

Vrda doana. Pirms braukanas uz bazncu sarbj pdi. Visu, ko brniam dara, lai viam nepiesistos kds aunums sauc par mantanu. Dai no iem pamieniem ir di. Kad brnu pirms kristbm mazg, bod ieliek sudraba naudu. Vienas mtes brnus krist tais pas drbts, kus ieliek naudu, maizi, grmatas lapu. Svingk kristbu daa ir kristbnieku sagaidana. No bazncas prbraukui, kmi iet dzieddami istab un priet plnam trsreiz pri. Istab ieejot, dzied: "Dievs gja pa prieku kmmi nam, Mria rotja no pakalenes". Pc K.Ptersona manuskriptiem, kristbniekus sagaida r vecmte, kura ar krti vai krslu izkpina nesju no ratiem. Tad nesja ar pdnu pirm dodas uz istabu, viai paka nk kminieki, nesjai dziesmas saucot. Kminieki, vai ar nesja viena pati, dzied: "ej, Dievis, pa prieku ar mu Mru, Es ieu paka ar savu pdi", "M Mra durvis vra, lai pdti istab." "z doru neteiku pdtes vrdu, Ienku iek, tad teiku vrdu." "Citi brni vaicja, kas lellei vrd, Lellti nonesu, Anniu prnesu." Tikai tad dab zint pdes kristto vrdu. Raksturga ir lkana, ar ko pdi ienes istab, kur saskatmas atskaas no rituls inicicijas dejas. Tlk, izgjusi caur istabu, nesja ar kminiekiem tlt ieliek brnu gult un atrisina villaines, kurs tas ietts. Uz galda sls, maize un kanna alus. da sl pamrctu maizes kumosu.
Straubergs Krlis Pr devii novadii. - Rga, 1995.

Pdi sarbuu, kmas sas goda ratos un brauc meklt brnam vrdu. s meklanas noslgum vrdu atrod Mras baznc, un tur to brnam iedod. Ar Dievs, Laima un Mra piedals ai braucien, bet brna vecki pc sena ieraduma ldzi nebrauc. Kam tie zirgi, kam tie rati pie mmias namu durvju? Dieva zirgi, Laimes rati, pdes vest baznc. Krustabu dains atrodamas zias par seno vrda doanas vietu. T saprotama k svtvieta dab, saukta par Mras bazncu. Msu valodnieki uzskata, ka bazncas vrds aizemts no krievu valodas, bet lietuvieu zintnieks K.Bga savos ptjumos par bazncu pierdjis, ka t nav kristiea ienesums, bet pastvjusi jau sen pirms kristietbas nodibinanas. Latvieu dainu ptjumi atbalsta o sldzienu: dains baznca ir viens no Mras piederumiem, kas nostda jdziena vecumu ldzs Mras vecumam. Bazncas seno izcelsmi vl uzsver apstklis, ka tdi tli, k Saulesmeitas, Dievadli un Mness, kuru darbba norisins mvecs Saules teiksmas ietvaros, ar iet Mras baznc. Nordjumi par to, ka Mras baznca atradusies r, brv dab, ar samekljami dainu tekstos, pirmkrt, analizjot vrdu izvli, kas apraksta baznc nokanu. Braukanu, ieanu, noieanu, ieieanu, ieneanu, aizneanu var attiecint tikpat labi uz brvdabas svtvietu, k ar uz celtni, bet iejana noteikti apraksta vietu brv dab. Otrkrt, dai krustabu dainu teksti liecina, ka pdes vrda meklanas notiek Mras baznc, bet citas dainas, gan nenosaucot meklanas vietu par bazncu, apraksta to k vietu brv dab. Protams, vlk vrds "baznca" apzm kristgs ticbas svtvietu - ritulu kopanai pai celtu ku.

Krustabu izdarbs oti daudz piemints krusts un zvrana pie krusta, tomr skku paskaidrojumu par o krustu dains trkst. Viena daina piemin krusta priedi, ko atrod pc ilgas braukanas. Priedei varbt pieirtas izcilas spjas pret aunumu, jo ts iekuros sazmjami krustu veidojumi ldzgi plda ogm. Latvieu ticjumos un garamants atrodamas zias par krusta ciranu slieksn, stender vai kok, kdreiz pai minot priedi. Tpc "krusta priede" vartu apzmt kdu zinmu, dzimtas izvltu priedi, kur iecirsta krusta zme. Krust' krustu braukja Sautau audis, Brnam vrdiu mekldami. e uzgja krusta priedi, e vrdia devjiu.
Grns Marers, Grna Mra Latvieu gads, gadskrta un godi. - Rga, 1992.

Pdes ddana Otr kristbu daa skas ar pdes ddanu, kur piedaljs tikai kmi. Ldzgi tam, k senk tvs, brnu paceldams no zemes, to atzina par savu, ar eit krusttvs un prjie kminieki deva brnam dzimtas akceptu un uzma to sav vid. Latvieiem patno ddanas ritulu nesastopam cits tauts, bet ritula elementus gan. Ddana skas ar aicinjumu: "Nkat, kmias, plts, Negul pdde nedancinta". Izprasa pdi mmiai. Dakrt pdi sarbj vec mte, bet parasti gan pai kmi, kas greznojas ar pai. Pie kmu greznuma pieder piei, zili svrki u.c., bet pdei "sudraba zvdzeu josta, lai ind pdti dancinjot". Rucav piedaljs visi kminieki. Izejot plna vid, tie pc krtas ma pdi uz rokm un lecinja. Pirm ddtja bij "di kma", bet pdj - nesja. Ddanas laik jaunie audis, saruies roks, gja pdei apkrt un dziedja ddanas dziesmas. Beigs visas sievietes sagjuas istabas vid un, pamuas alus krzi, pc krtas dzruas un dziedjuas, katras vrdu vai krtu, vai vecumu piesaukdamas. Kad t visas sievietes pc krtas bij dzruas, tad apgzuas krzi ar alu plna vid, sacdamas: "Apg, apg, Satek, satek." Pc tam visas skrjuas no istabas r, dzieddamas: "Tek upe caur namu , caur istabiu, T tek miei, rudzi tvia klt." is auglbas rts nav viengais. Kmas skrjuas r "dzesties" un tur mdjuas ntres k Ja brni: "Minu, minu ntrias, lai aug mauri, Kur manai pdtei rotties". Pc dancinanas brnu atdod mtei, bet pirms tam nes vai sols sviest to aizkrsn, vai ar nolikt kul uz akmens krsns priek. Ar vedot uz bazncu, nesja pama ldz no pavarda oglti un iemina savu labo kju pelnos, ar to brnu stdot priek mjas garam.
Straubergs Krlis Pr devii novadii. - Rga, 1995.

Pirms krustbu dienas pievakar skusies pdes ddana jeb dancinana. Arturs Ozols apcerjum "Par latvieu tautasdziesmm" di raksturojis pdes ddanu: "T sauca kmu deju ar simbolisku nozmi un pdes daudzinanu, cildinot pdi dej ldzi". Profesors Jkabs Vtoli to dv par krustbu ierau un izdarbu centrlo dau: "Pdes ddanas ieras saglabjuies oti seni ticjumi, oti ciea sinkrtiska vrda, dziedjuma un dejas vienba." Pc kmu mielasta vecmte, krustmte jeb di kma aicina daudzint jeb dancint pdti. Vispirms kmas izgreznojus un saposus, jo ar sava aprba daiumu un labumu cents "nodroint" (t.i., novlt) ldzgu labumu ar pdei. Simboliski saposa brniu - krustmtes rpjs par im godam piemrotu aprbu, katram t gabalam

pieirot pau nozmi - lika vainagu, tas kurpes, baltas zees; puisnam - caunu cepuri, meiteni ietina izrakstt sag: Es savu pdi Raib tinu: Augs liela, bs gudra, Bs raksttja. Kad kmas bija izgreznojus un izrotta pde, varja skties ddanas ceremonija. Par to ir saglabjuies dai visai raksturgi parau apraksti. Nc pdes ddana notikusi di: "Satina no lupatm krietnu brnu un nesa to plna vid ddt. Pirm ieska liel kma, tad prjie krustbnieki, pdj ddja maz kma. Visi sastjs ri, lca apkrt un dziedja. T pdei ieddja tikumbu un skaistumu, novldami, lai via btu sprogaini mati un srta seja un lai pati btu laimga." Citos novados aprakstos pieminta tiea pdtes ldzdalba aj ceremonij - brniu kma sama ar abm rokm, viegli cilja uz augu un leju, skiem soiem ldzi grozoties; dziesm izteica savu novljumu un tad nodeva pdti nkam krustbnieka roks. Kmas lielko tiesu ar pdi roks nodejoja tikai kdu loku, pc tam ts viet pama izrottu, sattu lelli. Pdes ddana jeb daudzinana iesks pirms saules rieta; t bija veca tiesa, tradcija, kur saglabjuies sena saules kulta elementi: Dod, mmia, manu tiesu, Ldz saulte nenogja: Laid man savu pdenti Ar saulti dancint. Pdti pacla pret sauli, lai viai btu gais, saulains ms un skaisti darbi: Ar sauli, pret sauli Pdti ddu: Lai mana pdte K saule auga. Viss vairums pdes ddanas dziesmu izteikts vieglaj, traj un dejiskaj daktila pantmr, jo te dziesmu "dziedana tuvojas teikanai, t izcilu nozmi saglabjot ar ritmam, kas atbilst dadiem dejas soiem resp. auguma kustbm", norda prof. L.Brzi darb par tautasdziesmu metriku un stilistiku.
Greble V. Krustbu ieraas un dziesmas//Latvieu tautas dziesmas IV. - Rga, 1993.

Vakar sks pdes ddana. Satina lupatm krietnu brnu un nes to plna vid ddt. Pirm ieska liel kma, tad prjie kristbnieki, pdji ddja maz kma. Visi sastjas ri, lca apkrt un dziedja. T pdei ieddja tikumbu un skaistumu, novldami, lai viai btu sprogaini mati un srta seja un lai pati btu kaunga. Pc ddanas sks pdes pirkana. Maz kma pama vi, uzklja uz t nzdogu un pirm ielika sudraba rubli. Otr kma pama alus krzu un siera vi, uzlika ar savu dau naudas, un t abas kmas apgja visus kristbniekus. (Nca) Vispirms paem nokristto brna krusttvs vai krustmte, ns to pa istabas plnu turp un atpaka, kamr sievietes, stvdamas gar abm pusm, apdzied pdi. Beidzot pirmais nstjs, uzlikdams brnam kdu dvanu: pirktu drnu vai naudu, atdod pdi otram. is pdi, tpat izdancinjis un

apdvinjis, pasniedz atkal treajam. T katrs pa krti viu dancina un ar kdu dvanu apdvina (Vang). Kad no bazncas prbraukui, kmas nosds ap galdu, tad vecmte pasniedza krusttvam brnu un teica: "Ldi nu, pdi, krusttva roks!" Drusku paaukljis, krustvs deva pdes naudu un ar ldzgiem vrdiem nodeva brnu krustmtei, kas ar tpat auklja, apdvinja un pasniedza brnu tlk, kamr visi pa krtai bij pdi roks turjui un apdvinjui (Lzum). Krusttvi nosds kristbu galda vien pus, krustmtes otr; vecmte atnesa brniu un deva to kmm paauklt. Ja krustbrns puisns, tad pasniedza to paprieku vrieiem; ja meitene, tad sievietm. Beidzot brna mte uzlika katram krusttvam pri cimdu un katrai krustmtei pri zeu uz pleca. Nu piecls krusttvi no sdekiem un svieda savus cimdus krustmtm, kuras atmeta tiem savas zees, un tikm t svaidjs, kamr atkal katrs dabja savu gabalu rok. Tad citiem dziedot, kmas meta naudu siet, kas bija uzlikt gald un apklts ar baltu drbi (rgos). Ar krustbrna dancinanu un apdvinanu parasti izbeidzs kristbu pirm diena, bet viesi vl negja uz mju, jo senk kristbas svinja parasti div-trs dienas. Otr dien kmas mdza gdt savam krustbrnam puli, par ko pastv atkal dadi mi un ieraas.
mits Pteris Kristbas//Latvju tautas daias I. - Rga, 1928.

pua krana Daudzos novados galven veltana notikusi tad, kad kolektvi sagatavots pulis un taj ieguldts brns. Parasti otr krustbu dien notikusi pua sagde un krana. Skotnji tas bijis rels sabiedrisks paskums, kas veikts kmu vadb. Krusttvu pienkums pagdt puli, t lksti un auklas. Par interesantu notikumu izvrtusies kmu braukana uz meu pc lksts. K st tautas skatu spl - gatavoans braucienam, inscentais mesarga uzbrukums kminiekiem, atpirkans no t - daudz dziesmu un jautrbas. Ar lksts ciran un izvl ievroti daudzi un dadi ticjumi kds koks, kur audzis u.tml., jo atkarb no t veidojies ar brna augums, raksturs: Tava vaina, krustatvs, Ka es liela neuzaugu: Kam tu cirti alka krti, Zemu kri pulti. Meitenei izvljs liepas (vai brza) lksti, puisnam - ozola. Svarga ir vietas izraudzana pulim. Tai jbt siltkajai un labkajai. T ar notika, ja dziedja par tiem, kam "sava istabia", turpretim kalpa vram ncs krt savam brnam puli tur, kur saimnieks ierdja. Dziesms slavta pua vieta ir "pie loga sault", "istabas diben"- gaism un siltum. Dzvojot rijs, pulis pakrts rdos. Krustmtes rpjs par cisu likanu pul, palagu un segu klanu, par pua izgreznoanu. Pirms brna guldanas pua pagalv tika ielikta nauda, maize, sls, lai turpmkaj dzv to netrktu. Ar maisku nozmi ielikti ar dadi priekmetu (piemram, akmens, lai taj prietu aunums, kas btu varjis brnu apdraudt), lai tie pozitvi ietekmtu ar brna raksturu un nkotni: Neliec mani, mmulia, Bez ziedia pul, Liec maizti, liec naudiu, Liec gudro padomiu.

Parasti kmas pc krtas iepoja puli, pavadot to ar attiecgu dziesmu dziedanu, labiem novljumiem un veltjumiem.
Greble V. Krustbu ieraas un dziesmas//Latvieu tautas dziesmas IV. - Rga, 1993.

Krusttviem bija jgd par brna puli, vispirms tie brauca uz meu pc lkstes. Lksti crtot, krustmtes vrgi lkojs, k krits pirm skaida; vai uz muti, vai augpdu. Ja skaidra krita uz muti, tad sprieda, ka krustdls neaugot liels, bet drz mirot; ja turpretim kritu augpdu, tad visi priecjs un deja, un mjs prnkui ststja, ka skaida labi kritusi. Lkstei zarus darinot, rpgi jgd par to, ka paam kokam nekur neiecrt miz, lai krustbrns aug veselgs. Bez sts lkstes nocirta vl kdas liekas, kuras drusku aizcirta, lai vieglk btu prlauamas (Gatart). Pirmdien kmas iejdza zirgu, pama cirvi, pudeli brandvna, kannu alus, un brauca uz meu brnam pulim lksti cirst. Citi, kas gribja iet ldzi, gja kjm. Me stais krusttvs izmeklja dergu koku: puia brnam brzu, meitas brnam egli. Ldzgjji dziedja daudz un dadas dziesmas, visvairk par kokiem. Lksti nocirtis, krusttvs iesita ar cirvja pieti kapara naudas gabalu celm, laikam par dvanu Mea-mtei; tad nolika uz celma brandvna glzi un pieljis izdzra pirmais. Pc tam sniedza dzert pc krtas ar citiem. Bez sts lkstes nocirta vl divas citas, kuras no apakas drusku aizcirta, lai lauot drz lztu puu. stajai lkstei nocirta galotni un ielika stvus vos vai ragavs, iekrva tad visas trs lkstes vezum un brauca uz mjm. (Lejas pag.) Pirmdien krusttvs brauc uz meu pc poa krts: znam jmekl ozols, meitenei liepa. Ja paam krusttvam nav zinms, kur vartu atrast dergu koku, tlt gads no viesu pulka citi, kas jau sen tdus kokus vr likui, kas tos, t sakot, gadiem audzinjui; krusttvam ie tikai jpaldz, lai izpaldz (Dol).
mits Pteris Kristbas//Latvju tautas daias I. - Rga, 1928.

Atirbas Pdjais brna gods ir atirbas, kas tpat tiek svintas ar viesiem: "Protu, protu, redzu, redzu, Nu irs mani mmulia: Cepin' maizi, dara alu, Aicin' viesus irbs". Tautas dziesmas piemin divjdu iranu no mtes: "Viena ra sku, mazu, Otru lielu izauguu". Brna zdanai bij savi priekraksti. Nav labi, piemram, dot brnam aizgultu pienu; mte, kurai zdms brni mjs un kurai pa nakti jpaliek rpus mjas, nav jaizmieg, bet jpaliek nomod un jnoslauc krtis. Nedrkstja krtis apsaldt, staigjot ar pliku galvu. "Uzzdti brni", tdas mtes zdti, kura zdanas laik tapusi auu, izaugot par skauiem. iem priekrakstiem parasti bijusi higiniska nozme, pa daai tajos ir sargans no aunuma. Atirbs ieldza steniekus un sievas, kuras bij paldzjuas brniu vkt. Uzrba brnu, apklja galdu un pagodja visus. Kds no viesiem prrbs par veci un ienca istab ar lielu kju, tuteni un maisiu, kur bij sabrti akmei; brnam teica, ka viam saaus kjas. Vecis grbstjies gar mtes krtm, it k ts nogriezdams ar nazi, ieliecis ts mais, kur akmei, un aiznesis krtis projm. Mte likusi susekli azot, kad brns prasjis zst; tas, uzdries suseklim, scis raudt. Agrk brnus zdjui ldz pat trs gadiem, t ka brns, runt iemcjies, pats prasjis krti. Pc atiranas brnam pirmoreiz pa stam auj kjas. Cici atdod sunim, lai apd. Stingri ievroti atiranas aizlieguma laiki. Neir, kad putni taisa ligzdas, kad aitas sk tecties, ttad pavasar un ruden. Labprt rui priek gava. Tpat neir sjam un mslu vedam laik, snu mnes, izvloties iranai parasti jauna mnea skumu.
Straubergs Krlis Pr devii novadii. - Rga, 1995.