VID. Rietume.liter. Avoti-pagān.mant,kristiet,ant.k. 1.

Tautas
eposs/teiku cikli,krāj.(Ķeltu episko vēstīj.cikli,Anglosakšu
"Beovulfs"-rokr.1000g,nor7-8.gs,senskandināvu dziesmu
c."Vecākā Eda"-rokr.13.gs2.p.Islanede)Pamats-
pagān.mitol.,varonis cīn.par pasaules stabilit.Varonis
statisks,nav pretrunu/iekšēju cīņu. 2.Varoņep.-Franku
ep"Dziesma par Rol 1100(varonis-K.Lielais)",Spāņu"Dziesma
par manu Sidu 1140",Ģermāņu"Nībelungu dziesma rokr12gs b-
13gs,darb-5gs"Pamats-kristiet,vēsturiskums.Varonis-bruņin,kas
cīnās par savu z.,pārliec krist,cēlsird.,uzticīgs vasalis savam
kar. 3.Galma lit. kurtuāzā lit sāk veid 12gs- Bruņin.romāni-to
cikli(Kar.Art,TristānsunIzolde,Parsifāls,sv Grāls)Trubadūru
dzeja(Provansa)Truvēru dz(Ziemeļfranc). Minnezangs(Vācu
zemes)Rakstītā lit,pasaku fantast.elem.Varonis bruņinieks
GALMA cilv,mīlas tēma,mīlest un varunības attiec,varoņa iekš
pārdzīv atklāsme, person.slavas jautāj.Interese par VAROŅA
PERSONISKO likteni.4.Plsētas(pilsoņu lit)sākatt
12gs,uzplauk13gs-Fablio,Dzīvn eposs"Romāns par
lapsu",alegoriskais eposs"Romāns par rozi",Drāma/teātris-
attīstās no reliģ rituāla. Varonis-vnk tautas pārst. Sižeti aizg. no
folkl,kristiet,ant.kult.Tieksme uz didaktiskumu,satīru.Varonis
cīnās ar dzīves likstām. Vagantu jeb goliardu dzeja-vagantes lat
val-klaidoņi,gula-rīkle-goliāts. Fransuā Vijons 1431-pēc1463.
Dzejoļu apkop"Lielais un maz. Testaments"Balāde par pagājušo
laiku senj,Daiļās bruņcep tirgot žēlabas,Bal par seno laiku
dāmām,Balāde senfranču val. Bet kur gan tagad pērnie sniegi?It
visus aiznesuši vēji.(refrēni)Dzīves un fiz skaistuma aizieš
nebūtībā,izg no atmiņas.Dzīvība-nāve.Jebkurš skaist vīst.

Ren13/15gs-17gs40g-Džovanni Piko della Mirandola"Par cilvēka

cieņu un pārākumu"1487.(brīva griba). Šeksp-1564-
1616.Hamlets(Kāds meistardarbs ir cilv)Cilvēks dievs un dabas
izdzimums.Literat iezīmes-Cilvēks tēls - splgta individ
person.Varonis-individuāl.spēcīga pers.Cilvēks dzīves attīst.un
maiņā.Attīstās var portretējums un psihol rakstur.
Māksla.Īstenības pretrunu atveid,cilv=garīgais+ķermen. Literār
darbs atveido savu l un piešķir tā iez arī citiem laik. Iekšēji
aktīvs,domājošs lasīt. Biogrāf/autobiogrāf kā literatūras ž.(Arī
garīgā bio un auto)Džordžo Vazāri-Ievēr glezn tēln arhit dzīves
apr,Dante-Diev komēd,Vita Nuova,Bokačo-dantes, petrarkas
biogr. Petrarka savējo "Canzoniere"vēst.nākam.paaudzēm"
Servantess"Dons Kihots".NACION valodu literat attīst. Valoda
raksturo cilv iekš pas. Sāk lasīt ant darbu oriģin.(latīn,tad grieķ)
Grāmatu iesp (ap1445)Gūtenbergs Maincā.Teksta
publicitāte.Dante Aligjēri - Florence. Florences un Itālijas
nākotne. Cīņa gvelfi-gibelīni. Vēlāk baltie-melnie gv. Itāl liter val
attīst. Polit aktivit. Mīlest - dievišķ,cilvēc(Beatriče). Vita
Nuova,Dievišķā komēd,traktāts "par tautas valodu"par
monarhiju" DIEVIŠĶĀ KOMĒD- Skaitļu simb,simetr uzb. 3d.
Dante sevi dēvē par ģeom. 34+33+33=100 dzied. Ellē=9loki.
Šķīstītavā 7 pak. (gaisma un kust) Paradīzē 9sfēras( mūzika
skaņas un gaismas, dzirksteles, balsis) Katra daļa b. ar vārdu
stelles(zv). 3 attiec loki – person(D+B),polit(D+Flor)
diev(Cilv+Di) Cilvēks sava laika un telpas veid. Vidusl un renes
domāšanas iezīmju sintēze. Uzdrīkstēšanās ir cilv vērtības
mēraukla. Frančesko Petrarka – dz Areco. Biogr arī kā dzīves
mākslas žanrs.Nemīl savu laiku. (Vai Romas vai nākotnes l.)
Uzsk sevi par seno rom pēcnāc. Itāļu lit - latīņu literat turpin.
Uzskata ka jāraksta latīņu val(atšķirībā no Dantes) Vēstur rakst
darbi lat val (Par iev cilv, par iev lietām,vēstules.
Poēma(epopeja) Āfrika-darbs nav pab. Atdar Vergīlija Eneīdu 9
dziedāj. Traktāts"par pas nicināšanu" -sv aurēlijs augustīns un
petrarkas dialogs. Dzej krāj-canzoniere – Laura.(mīlest)person
un publ cilv. Džovanni Bokačo - dz parīzē, skolot dante dzejā,
petrarka zinātnē. Itāļu māksliniec prozas aizsāc. Izkopj "Zemo"
noveles žanru. Dekamerons jeb proncis Galeoto. Itāļu daiļprozas
sāk. Renesanses reālisma spilgta izp. Dekamer avoti - franču
fablio,vidusl romāni,antīkās un austr teikas vidusl
hron,pasakas,anekdot. 100 noveles +tās ietverošais rāmis.
Fransuā Rablē - Romāns Gargantija un Pantagriels.cilv-milzis.
Karnevāla kult iezīmes. Karnev –savdab spēle ar grēku.mērķis -
izdzīt. Interese par matēr, optimist dzīves skat. Groteskais tēls.
Groteska – rom ornam apzīm. Augu dzīvn valsts pāriet cilv
daļās. Gargan un pantagriels- Telēmas abatija - ideālās
pasaules mod.(utopija) Utopija – tomass mors - derīga un patīk
grāmata par visl valsts iek un jauno s utopiju. Spāņu li zelta
laikm 16gs 2p-17gs – Migels de sernatntess saavedra –rom 2 d
"atjautīgais idalgo Lamančas d kih) "paraugnoveles" Lope
Felikss de Vega Kaprio - nacionālās varoņdrāmas,apmetņa un
zobena komēd.,auto sacramentale.

Johans Georgs Fausts -1540– Tautas gr par dokt Faustu

1587(Frankfurte pie mainas). JŠpīsa "tautas gr" Gr. Mērķis -
didaktisks. Nosac 3d-Fausta un v izlīt sarunas,fausta ceļ,
anekdot vēst par fausta nedarb. Velns= tik ātrs kā cilv domas.
Kontrast labais-ļ. Kristofers Mārlovs - Traģiskais stāsts par
doktoru faustu. Mefistof – Dumpn, fausta priekšgāj. Kurš sasn
zināšan, bet nerod tajā mierin. Fausts - nav samierināms ar
Dievu. Iekšēji pretrunīgs. Traģēdijas, 2 poēmas.17-18gs 1.p
Vācijā leļļu lugas par faustu. Gotholds Efraims Lesings – Fausta
kārd=sapnis no kura pam. Velns tik ārtrs kā labā pārt ļ. Frīdrihs
Maksimiliāns fon Klingers
- rom "fausts viņa dzīve darbi gāšana ellē" - pasaules
likumsakar. Un Dieva nod ir cilv neaizsniedz. J.V. Gēte -
traģēdija "Fausts". Tas Kungs un Mefistof. Fausts un Mefist.
haosa un harm attiec. Gara mūž kustība. Jaunā valdzinājums.
Pieķeršanās/mīlest nav attīstība. Tomass Manns - Romāns
"Doktors Fausts" - kāda drauga stāsts par vācu skaņraža
Adriana Leverkīna dzīvi" T.Manns - intelektuālais romāns.
Nojauc rob starp zin un mākslu, cilv dzīvo arī laikab.dzīvi,
daudzslāņainība Mihails Bulgakovs – Meistars un Margarita.
Pab 1940 publ 1967 frankf pie M.. Darb v 30. Gadi pie
maskavas. Un kristus laika jeruz. Marģeris zariņš - viltotais
fausts jeb pārlabota un papildināta pavārgr. - postmod pieeja.
Virtuve – pasaules pārradīš. Atspog. Radoša pieeja – recepte.

Ren lit Anglijā - 15gs b –17gs 40 gadi. Tomass Mors-
zinātn,liter,darb parlam,Roterd Erasma tuvāk draugs,Der un pat
gr par utopiju Kristofers Mārlovs - traģ/komiskais. Izc
fram/vājifragm. Saasināti,kaisl,spraiga un emoc varoņu runa.
Traģika. Titānisks raksturs. Šeksp - dz Stratfordā pie Avionas,
37 lugas,2poēmas, 154 soneti. Lugu žanri: vēstur hron,
traģēd(antīk un dižās), komēd, traģikomēd. Dzeja. Paņemti
sižetu avoti. Traģēd varonis – unikāla neatkārt pers. Komēd var
līdz citiem person. Traģēd vienmēr nos galv var vārdod. Komēd
galv virzītājsp - kaislības, traģēd - nāk klāt saprāts. Traģ siž -
cilveka likt sabiedr, necilvēc pas kārt. Ļaunums inficē cilv.
Raksturi veidoti pec piramīda sprinc. Komēd - kontrast un parod.
Traģēd - blakuslīn.

Bar 18gs – visa pamatā kustība nekas nav nemain. 2 stihijas -

uguns/ūd. Strūklakas uguņoš. Inter. Par dabu. Nepastāvība.
Emoc ekspres literat. Biežāk fantastiskais. Īstenība=sapnis. Pas
ir daudzveid, tāpēc labais un ļaunais nevar būt krasi pretstati.
Pedro Kalderons de la Barka - spāņu dramat un garīdzn. Lugas
"dzīve-sapnis""krusta pielūgš". Džons Miltons - angļu dzejn
rakstn polit "Zaudētā paradīze"-Sātana un Dieva konfl. Kā un
kurš sacelsies pret augstāko varu. (diskutēts par karaļa pāvesta
varu bet ne dievišķo)
Klasic 17gs 60-80 – 18gs – pasaule ir pilnīga, jāpakļ likumiem.
Nemainīga stabila pas. Savstarp attiec nav satricin. Tomēr plosa
pretrunas. 3 mākslas d likumi: veselais saprāts, dabas lik,
patiesība ko atzīst liel d laikab. Liter par - antīkie. Atdarina
antīkos. Pjērs Korneijs - franču traģēdija "sids". Žans batists
Rasins – nolemtība. Traģēd"fedra" Žans Batists Moljērs - francu
dramat komēdiju aut. Romant 18gs90-19gs sāk - romant māksl -
pareģis. Jūtas - ilgas. Nostaļģ pēc zaud parad. Dzīvot
piesātinātu dzīvi vai mirt. Varonis – dumpinieks. Individuālais
personīgais. Mūzika - netveramā maksla. Ernsts Teodors
Amadejs Hofmanis – komp rakstn mūz. Riekstkodis un peļu
ķēniņs. Groteska. Cilv – lelle. Dzīvais +mehān.