Apgaismbas Mistika

Cilvka, saukta par U.G., neracionls idejas

no grmatas The Mystique of Enlightenment viena no etrm sadam www.ugkrishnamurti.net 1

2. Apgaismbas mistika
(No sarunm Indij un veic 1973. gad)

Es neesmu eit, lai kdu atbrvotu. Tev paam sevi ir jatbrvo, un tu neesi spjgs to izdart. Tas, kas man ir sakms, to neizdars. Esmu tikai ieinterests stvoka aprakstan, ieinterests aizslauct prom tumsonbu un mistifikciju, kuras ap visu o lietu ir apvijui tie svt biznesa cilvki. Iespjams, es tevi vartu pierunt netrt daudz laika un enerijas stvoka, kur eksist tikai tav iztl, meklanai. *** Sadzirdi o ldz galam, is, ko es aprakstu, ir tavs stvoklis, tavs dabgais stvoklis, ne mans stvoklis vai Dievurealizjua cilvka, vai kda mutanta, vai jebk tda. is ir tavs dabgais stvoklis, bet, kas attur to, kas tur ir, no sevis izpauanas paam sav veid, ir tava sniegans pc kaut k, minana bt par kaut ko citu, nek tu esi. *** o tu nekad nesapratsi; pieredzt o tu vari tikai savas pagtnes pieredzes rmjos. is ir rpus pieredu sfras. Dabgais stvoklis ir akazuls: tas vienkri notiek. Komunikcija nav iespjama un nav ar tda vajadzga. Vieng lieta, kas tev ir rela, ir tas, k tu funkcion; attiecint manu aprakstu uz to, k funkcion tu, ir bezjdzgs paskums. Kad tu izbeidz visu o saldzinanu, kas ir tur, ir tavs dabgais stvoklis. Tad tu neklaussies nevien. *** 2

Man nav savas mcbas un nekad nebs. Mcba tam nav pareizais vrds. Mcba nozm, ka ir metode vai sistma, tehnika, vai jauns domanas veids, kur btu jievie, lai izsauktu transformciju tav dzves veid. Tas, ko es saku, ir rpus mcm; tas ir vienkri apraksts tam, kd veid es funkcionju. Tas ir tikai cilvka dabg stvoka apraksts tas ir veids, kd funkcion ar tu, kad tiek atemta domas ietekme. Dabgais stvoklis nav sevi-realizjua, Dieva-realizjua cilvka stvoklis, t nav lieta, ko var sasniegt, t nav lieta, ko var gribt ieviest esamb; tas ir eit tas ir dzvais stvoklis. is stvoklis ir vienkri dzves funkcionl aktivitte. Ar dzvi es nedomju neko abstraktu; t ir mau dzve, dabgi funkcionjoa bez domas iejaukans. Doma ir kontrabandists, kur lien mau darans. Tai ir peas motvs: doma virza mau aktivitti, lai kaut ko no tm gtu, un izmanto ts, lai dotu sev turpintbu. Tavam dabgajam stvoklim nav absolti nekda sakara ar tiem reliiskajiem svtlaimes un ekstzes stvokiem; tie atrodas pieredu sfr. Tie, kuri gadsimtiem ilgi cilvku ir vedui via reliiskajos mekljumos, iespjams, ir pieredzjui tos reliiskos stvokus. To vari ar tu. Tie ir domu-inducti esambas stvoki, un k tie nk, t tie ar iet. Krias Apzia, Budas Apzia, Kristus Apzia, vai kas tev tur ir, visi ir ceojumi nepareiz virzien: tie visi ir laika rmjos. Bezlaicgais nekad nevar bt pieredzts, nekad nevar tikt satverts, saturts, vl jo mazk kda izpausts. Iemt taka tevi nekur neveds. Nav ozes, kas atrastos tur tlk; tu esi iesprdis ar miru. *** is stvoklis ir fizisks tavas banas stvoklis. T nav kaut kda psiholoiska mutcija. Tas nav prta stvoklis, kur vienu dienu tu vari iekrist un izkrist no t nkamaj dien. Tu nevari iedomties apmru, kd tdam, kds tu esi tagad, doma ir prmusi un iejaucas katras tava ermea nas funkcionan. Nonkana sav dabgaj stvokl uzspridzins katru nu, katru dziedzeri, katru nervu. T ir miska izmaia. Notiek kaut kda veida almija. Bet im stvoklim nav nekds sakars ar misku vielu, tdu k LSD, pieredzm. Ts ir pieredzes, nav. *** Vai eksist tda lieta k apgaismba? Priek manis tas, kas eksist, ir tri fizisks process; taj nav nek mistiska vai garga. Ja es aizveru savas acis, 3

cauri maniem plakstiiem tiek mazliet gaisma. Ja es aizklju plakstius, iek tomr vl ir gaisma. iet, pier ir tds k caurums, kas nav redzams, bet caur kuru kaut kas tiek cauri. Indij t gaisma ir zelta; Eirop t ir zila. Kaut kda gaisma tiek ar cauri kakla aizmugurei. T it k starp tm vietm galvaskausa priek un aizmugur btu caurums. Iek nav nek, tikai gaisma. Ja tu aizklj ts vietas, ir pilnga tumsa. gaisma neko nedara un nekd veid nepaldz ermenim funkciont; t vienkri tur ir. *** is stvoklis ir nezinanas stvoklis; tu tiem nezini, uz ko tu skaties. Es vartu pusstundu skatties uz pulksteni pie sienas un vl joprojm nenolast laiku. Es nezinu, ka tas ir pulkstenis. Viss, kas iek ir, ir apbrns: Kas tas ir, uz ko es skatos? Nav t, ka jautjums izveidojas vrdos: visa mana btba ir k viena liela jautjuma zme. Tas ir apbrna, brnans stvoklis, jo es vienkri nezinu, uz ko es skatos. Zinanas par to viss, ko esmu iemcjies tiek paturtas fon, ja vien nav pieprasjums. Ts ir atvienot stvokl. Ja tu prasi, cik ir pulkstenis, es teiku Ir piecpadsmit pri trijiem vai vienalga ko tas nk tik tri k bulta tad es esmu atpaka nezinanas, apbrna stvokl. *** Tu nekad nesapratsi milzgo mieru, kas vienmr ir tev, kas ir tavs dabgais stvoklis. Tavi centieni radt miergu prta stvokli stenb rada tev nemieru. Tu tikai vari runt par mieru, radt prta stvokli un teikt sev, ka tu esi oti mierpilns bet tas nav miers; t ir vardarbba. Ttad nav jgas praktizt mieru, klusuma praktizanai nav pamata. sts klusums ir eksplozvs, tas nav beigtais prta stvoklis, par ko gargie mekltji dom: O, es esmu mier ar sevi! Ir klusums, milzgs klusums! Es pieredzu klusumu! - tas nenozm pilngi neko. is sav dab ir vulknisks: tas visu laiku burbuo enerija, dzve tda ir t kvalitte. Tu vartu prast, k es zinu. Es nezinu. Dzve sevi apjau, ja ms to t vartu teikt t apzins sevi. *** Kad es runju par juanu, es nedomju to pau, ko tu. Juana stenb ir fiziska reakcija, bkis aizkrts dziedzer. Aizkrts dziedzeris, viens no endokrns sistmas dziedzeriem, atrodas zem krts kaula. rsti mums saka, ka tas ir aktvs brnb, ldz puberttes vecumam, un tad kst 4

snaudos. Kad tu nonc sav dabgaj stvokl, is dziedzeris tiek atkal aktivizts. Mau uztvrumi tiek justi tur; tu tos netulko k labus vai sliktus, tie ir tikai bkis. Ja rpus tevis ir kustba pojas pulkstea pendele, vai pri tavas redzes laukam prlido putns t kustba tiek ar sajusta aizkrts dziedzer. Visa tava btba ir t kustba vai vibr ldzi tai skaai; nav atdaljuma. Tas nenozm, ka tu sevi identific ar to putnu vai jebko Es esmu tas lidojoais putns. Tur nav tevis, ne ar kds objekts. Kas izraisa to mau uztvrumu, tu nezini. Tu pat nezini, ka tas ir mau uztvrums. Atvrtba [affection] ( nav mana vrda interpretcija) nozm, ka tu tiec visa iespaidots, ne to, ka no tevis uz kaut ko plst kaut kda emocija. Dabgais stvoklis ir rkrtjs jtguma stvoklis bet is ir fizisks mau jutgums, ne kaut kda ldzjtba vai maigums uz citiem. Ldzjtba ir tikai td zi, ka priek manis nav citu, un tdjdi nav atirtbas. *** Vai tev ir vienba, kuru tu sauc par es vai par prtu, vai par sevi? Vai ir koordintjs, kur koordin to, uz ko tu skaties, ar to, ko tu klausies, to, ko tu saod, ar to, ko tu nogaro, utt.? Vai ir jebkas, kas savienotu kop dados mau uztvrumus, kas nk no vienas maas impulsu plsma no acm, piemram? stenb starp diviem mau uztvrumiem vienmr ir atstarpe. Koordintjs ai atstarpei ir k tilts: vi nostiprina sevi k turpintbas ilziju. Dabgaj stvokl nav vienbas, kura koordintu ziojumus no dadajm mam. Katra maa funkcion neatkargi pati sav veid. Kad no rpuses ir pieprasjums, kas uzstda vajadzbu koordint vienu vai divas, vai visas maas un nkt klaj ar atbildi, tik un t nav koordintja, bet ir pagaidu koordincijas stvoklis. Turpintbas nav; kad pieprasjums ir apmierints, atkal ir tikai nekoordinta, nesavienota mau funkcionana. Tas di ir vienmr. Kad turpintba ir uzspridzinta ne t, ka t vispr tur kdreiz ir bijusi; bet iluzor turpintba t uz visiem laikiem ir izbeigta. Vai no tu kaut ko vari saprast? Nevari. Viss, ko tu zini, atrodas tavu pieredu rmjos, kas ir doma. is stvoklis nav pieredze. Es tikai cenos iedot tev t sajtu, kas, dieml, ir maldinoi. Kur nav koordintja, tur nav mau uztvrumu savienoana, tur nav mau uztvrumu tulkoana; tie paliek tri un vienkri mau uztvrumi. Es pat 5

nezinu, ka tie ir mau uztvrumi. Es uz tevi vartu skatties, kamr tu run. Acis fokussies uz tavu muti, jo t kustas, un ausis saems skau vibrcijas. Es vartu skatties uz avotu, burbuojou r no zemes, un dzirdt deni, bet nav nek, kas teiktu, ka dzirdt skaa ir dens skaa, vai ka t skaa jebkd veid btu saistta ar to, ko es redzu. Es vartu skatties uz savm kjm, bet nekas nesaka, ka ts ir manas kjas. Kad es staigju, es redzu kustamies kjas t ir tik dvaina lieta: Kas tas ir, kas kustas? Kas funkcion, ir pirmatnj apzia, domu neskarta. *** Acis ir k oti jtga kamera. Fiziologi saka, ka gaisma, kas atspd no objektiem, trpa acs tklenei, un is mau uztvrums pa optisko nervu nonk smadzens. Redzes instruments, redze, ir vienkri fizisks fenomens. Acm nav starpbas, vai ts ir fokusjus uz kalnu, kura virsotnes ir prkltas ar sniegu, vai miskasti: ts rada mau uztvrumus preczi td pa veid, acis skats uz visiem un uz visu bez diskrimincijas. Tev ir sajta, ka ir tds kameras operators, kur vada acis. Bet, kad ts tiek atsttas paas par sevi kad nav kameras operatora acis nestv mier, bet visu laiku kustas. Ts virza lietas rpus. Ts pievelk kustba vai spoums, vai krsa, kura izceas no apkrteso. Apzia ir k spogulis, atspoguo visu, kas ir tur r. Dziums, attlums, krsa, viss ir tur, bet nav neviena, kur s lietas tulkotu. Ja vien nav pieprasjuma pc zinanm par to, uz ko es skatos, atdaljuma nav, nav attluma no t, kas tur ir. Vartu stenb nebt iespjams izskaitt matus kdam uz galvas telpas otr pus, bet ir tda veida skaidrba, ka iet, ka es to vartu. Acis nemirkins, izemot tad, kad ir pkas briesmas is ir kaut kas pavisam dabgs, jo lietas rpuse visu laiku pieprasa uzmanbu. Kad acis ir noguruas, ermen iebvts mehnisms ts izsldz ts vartu bt atvrtas, bet ts ir miglainas. Bet, ja acis ir va visu laiku, ja mirkinanas reflekss nestrd, ts izst un tu paliksi akls; tpc ir kaut kdi dziedzeri aiz rjiem acu kaktiiem, kas darbojas k slapinoais mehnisms. No rjiem kaktiiem visu laiku plst asaras. Nezinoi cilvki ts ir aprakstjui k prieka asaras vai svtlaimes asaras. Tajs nav nek dievia. Praktizjot nemirkinanu aj stvokl nevar nonkt; tas tikai prpls acis. Un mentli slimo iestds ir neirotii, kuru acis nemirkins kda cita, da vai tda iemesla d viiem t ir pataloiska situcija. Bet, kad tu esi sav 6

dabgaj stvokl, veiksmes vai kdas dvainas nejaubas d, viss is notiek pats par sevi. *** Vai skaistums ir skattja ac? Vai tas ir objekt? Kur tas ir atrodams? Skaistums ir domu inducts. Es nestjos un nerakstu dzejous par kalnu man priek. Kas notiek, ir, ka es eju un pki redzu kaut ko savdku, jo ir izmainjusies gaisma. Man ar to nav nekas darms. Nav t, ka tiek redzts kaut kas jauns, vai ka ir totla uzmanba; ir bijuas pkas izmaias gaism pa. Tas netiek atpazts k skaistums. Skaidrba tur ir, kas, iespjams, nebija pirms izmaim gaism. Tad apzia pki paplains ldz ermenim priek eso objekta izmram, un plauas dzii ieelpo. ir prnjma (elpas kontrole); ne tas, ko tu tur dari, sdi str un ieelpo caur vienu nsi un izelpo caur otru; prnjma notiek visu laiku. Ttad ir apzia par pkm izmaim elpoan, un tad t virzs tlk uz kaut ko citu, govs mvienu vai aka gaudoanu. T vienmr kustas; t neapstjas pie kaut k, ko doma btu novrtjusi k skaistu. Neviens nevada. *** Vai tu kd klausies? Neklausies; tu klausies tikai sevi. Kad dzirdi tu atstj pau par sevi, viss, kas tur ir, ir skaas vibrcija vrdi pai sevi atkrto tev iek, k atbalss kamer. maa funkcion tiei td pa veid k tev, izemot to, ka tu dom, ka vrdi, ko tu dzirdi, nk no rpuses. Saproti o krtgi: Tu nevari dzirdt ne vrdu no kda cita, vienalga, cik tu dom, ka jsu attiecbas ir intmas; tu dzirdi tikai sevis paa tulkojumu, vienmr. Tie visi ir tavi vrdi, ko tu dzirdi. Viss, kas cita cilvka vrdi priek tevis var bt, ir troksnis, bungdias uztvert un nervu, kuri iet uz smadzenm, nostt vibrcija. Tu visu laiku s vibrcijas tulko, minot saprast, jo tu gribi no dzirdt kaut ko gt. Tas viss ir normli td attiecbu lmen k eit ir nedaudz naudas; dod man kilogramu burknus bet t ir tavu attiecbu, tavas komunikcijas ar jebkuru robea. Kad nav tulkoanas, visas valodas izklauss ldzgas, vienalga vai tava konkrt zinanu struktra run konkrtaj valod. Viengs atirbas ir atstarps starp zilbm un melodij. Valodas ir dados veidos melodiskas. T ir no kda iegta gaume, kas tev saka, ka Bthovena Devt Simfonija ir skaistka par baujou kau kori; abi rada mau uztvrumus. Protams, daas skaas var bt ermeni bojjoas, un troka lmenis pri konkrtiem 7

decibeliem ir smags nervu sistmai un var izraist kurlumu par to es nerunju. Bet mzikas, dzejas un valodas vrtjums viss ir kultras nosacts un ir domas produkts. *** Tava domu kustba iejaucas ar taustes proces, tiei k t to dara ar prjm mam. Viss, ko tu tausti, tiek prtulkots k ciets, mksts, silts, auksts, slapj, sauss, utt. Tu to neredzi, bet t ir tava domana, kas rada tavu ermeni. Bez domanas procesa nav ermea apzinans tas ir tas pats, kas teikt, ka ermea nav vispr. Mans ermenis eksist priek citiem; tas priek manis neeksist; ir tikai izolti kontakta punkti, taustes impulsi, kuri nav sasaistti kop ar domas paldzbu. Tdjdi ermenis nav atirts no objektiem ap to; tas ir mau uztvrumu kopums k jebkuri citi uztvrumi. Tavs ermenis nepieder tev. Iespjams, es vartu dot tev sajtu. Nakt es guu etras stundas, vienalga cikos es aizeju gult. Tad es guu gult ldz rtam pilnb nomod. Es nezinu, kas tur gult atrodas; es nezinu, vai es guu uz savas kreiss puses vai uz labs stundm ilgi es di guu. Ja rpus ir kds troksnis putns vai kaut kas tamldzgs tas man vienkri atbalsojas. Es klausos savas sirds flab-dab-flab-dab un nezinu, kas tas ir. Starp diviem palagiem nav ermea ermea formas tur nav. Ja tiek prasts jautjums Kas tur ir?, ir tikai apjausma par punktiem, kuros ir kontakts, kur ermenis ir kontakt ar gultu un segm, un kur tas ir kontakt ar sevi, piemram, kur ir sakrustotas kjas. Ir tikai taustes mau uztvrumi ajos punktos, un prj ermea nav. Ir kaut kda veida smagums, iespjams gravitcija, kaut kas oti miglains. Iek nav nek, kas s visas lietas sasaisttu kop. Pat, ja acis ir atvrtas un skats uz visu ermeni, vl joprojm ir tikai kontakta punkti, un tiem nav saistbas ar to, uz ko es skatos. Ja es gribu savienot kop os kontakta punktus mana ermea form, iespjams, man tas izdosies, bet, ldzko tas ir izdarts, ermenis ir atpaka td pa dado kontakta punktu situcij. Sasaistjums nevar palikt. Tas ir t pat, kad es su vai stvu. ermea nav. Vai tu man vari pateikt, k garo mango sula? Es nevaru. Ar tu nevari; bet tu centies atkal-prdzvot mango sulas atmiu tu radi sev tdu k pieredzi, k t garo ko es izdart nevaru. Lai btu spjgs pagtnes zinanas 8

ieviest darbb un pateikt J, di garo mango sula, mango sulai ir jbt uz manas mles redzt vai pasmarot to nav gana. is nenozm, ka mains tas, kam tu dod priekroku, vai tava gaume. Tirg mana roka automtiski sniedzas pc tm pam lietm, kdas man ir patikuas visu manu mu. Bet, jo es nevaru uzburt mentlu pieredzi, nevar bt alkana pc diena, kura tur nav. Smarai tav ikdien ir lielka nozme nek garai. Oas orgni pastvgi ir atvrti smarm. Bet, ja tu neiejaucies smaras sajt, paliek tikai deguna kairinjums. Nav starpba, vai tu saod govs kaku vai drgas franu smaras tu parv degunu un dodies tlk. *** Mana runana nk k atbilde uz uzdotajiem jautjumiem. Es nevaru sdt un teikt runu par dabgo stvokli t man ir mkslga situcija. Nav neviena, kur domtu domas un pc tam nktu klaj ar atbildm. Kad tu uz mani met bumbu, bumba atlec, un tas ir tas, ko tu sauc par atbildi. Bet es nedodu nekdas atbildes, un nav svargi, ko es saku. Tu vartu ierakstt manu runanu, bet taj es nekdu jgu neredzu t ir beigta lieta. Kas ir eit, is dabgais stvoklis, ir dzva lieta. To nevaru notvert pat es, kur nu vl tu. Tas ir k zieds. (da ldzba ir viss, ko varu dot.) Tas vienkri zied. Tas ir te. Kamr tas ir te, tam ir smara, kura atiras no jebkura cita zieda. Tu to vartu neatpazt. Tu vartu rakstt vai ar nerakstt par to odas vai sontes. Klejojoa govs to vartu apst, vai to vartu nopaut zles pvjs, vai tas novst un ir izbeidzies ts ar ir beigas. Tas nav svargi. Tu nevari saglabt t smaru; lai ko tu saglabtu, tas ir tikai sinttisks, miska smara, ne dzvojo lieta. Tda cilvka izpausmju, mcbu un vrdu saglabanai nav nozmes. im stvoklim ir tikai laicga vrtba, laicga izpausme. *** Kad tu nonc aj stvokl, personba nemains. Tu, beigu beigs, esi datora mana, kas rea t, k t ir ieprogrammta. Ts, stenb, ir tavas ples sevi izmaint, kas attur tevi no sevis un no tavas funkcionanas dabgaj veid. Personba paliks tda pati. Negaidi, ka tds cilvks ks brvs no dusmm un patnbm. Negaidi kaut kdu gargo pazembu. Tds cilvks vartu bt visaugstprtgk persona, kdu jebkad esi saticis, jo vi skar dzvi unikl viet, kur neviens vl nav skris. 9

Tiei iemesla d katra persona, kura nonk aj stvokl, izpau sevi unikl veid, uz via laikiem attiecinm veid. Tiei ar iemesla d, ja divi vai vairki cilvki vienos laikos dzvo aj stvokl, vii nekad nesaies kop. Vii nedejos iels, sadevuies roks: Ms visi esam sevi-realizjui cilvki! Ms turamies kop! *** Dabgs cilvka vajadzbas ir vienkras: prtika, aprbs un pajumte. Tev vai nu ir jstrd, lai to nodrointu, vai ir vajadzgs, ka kds tev to dod. Ja s ir viengs tavas vajadzbas, ts nav pai grti nodroint. Noliegt sev pamata vajadzbas nav garguma zme; bet prast vairk par prtiku, aprbu un pajumti ir neirotisks prta stvoklis. Vai sekss nav cilvka pamatvajadzba? Dzimums ir atkargs no domas; ermenim paam nav dzimuma. Tikai dzimumorgni un, iespjams, starp vrieti un sievieti atiras hormonu sabalanstba. T ir doma, kas saka Es esmu vrietis, un t ir sieviete, pievilcga sieviete. T ir doma, kas seksuls sajtas ermen iztulko un saka: s ir seksulas sajtas. Un t ir doma, kas gd par intensittes uzkranos, bez kuras sekss nav iespjams: Btu patkamk turt ts sievietes roku, nek tikai skatties uz viu. Btu patkamk viu skpstt, nevis tikai apskaut, utt. Dabgaj stvokl nav domu intensittes uzkrans. Bez ts uzkrans sekss ir neiespjams. Un sekss ir rkrtgi vardarbgs pret ermeni. ermenis normli ir oti miergs organisms, un tad tu to pakauj milzgai spriedzei un ts atbrvoanai, kas tev iet patkami. stenb, ermenim tas ir spgi. Bet ar apspieanu vai seksa sublimcijas centieniem, tu nekad nenonksi aj stvokl. Tikmr, kamr tu domsi par Dievu, tev bs domas par seksu. Paprasi jebkuram reliiskam mekltjam, kuru tu zini, un kur praktiz celibtu, vai vii nakts nesapo par sievietm. Seksa pieredzes virsotne ir t viena lieta dzv, kda tev ir, kas ir tuvu pirms-rokas pieredzei; visas prjs tavas pieredzes ir otrrocgas, kda cita pieredzes. Kpc tu ap o saaud tik daudz tabu un idejas? Kpc tu izncini seksa prieku? Nav t, ka es propagandju neapdomtu gribu apmierinanu; bet ar atturbu un savaldbu tu neko nesasniegsi. *** Ir jbt dzvam kontaktam. Ja tu izej r no istabas, tu no manas apzias pazdi. Kur tu esi, vai kpc tevis nav eit tdi jautjumi nerodas. eit nav 10

attlu eit tiem nav vietas mau aparts ir pilnb aizemts ar lietm, uz kurm es tagad skatos. Ir jbt dzvam kontaktam ar tm lietm, kas ir istab, ne ar domm par lietm, kuru eit nav. Un tdjdi, ja tu esi pilnb noreguljies uz mau aktivitti, nav vietas bailm par to, kur tevi pabaros rt, vai spekulcijm par Dievu, Patiesbu un Realitti. is nav visuzinos stvoklis, kur visi cilvka mgie jautjumi ir atbildti; drzk tas ir stvoklis, kur jautana ir apstjusies. T ir apstjusies, jo tiem jautjumiem nav sakara ar veidu, kd funkcion organisms, un veids, kd funkcion organisms, vietu tiem jautjumiem neatstj. *** ermenim ir neparasts atjaunoans mehnisms. Tas ir nepiecieams, jo maas dabgaj stvokl visu laiku funkcion maksiml jtgum. Tpc, kad maas nogurst, ermenis iet cauri nvei. ir rela fiziska nve, ne kaut kds mentls stvoklis. T var notikt vienu vai vairkas reizes dien. Tu nenolem ai nvei iet cauri; t pie tevis atnk. No skuma ir sajta, ka tev ir iedota anestzija: maas kst arvien trulkas, sirdspuksti palnins, kjas un rokas kst aukstas k ledus, un viss ermenis kst stvs k lis. Enerija no visa ermea plst uz kaut kdu punktu. Tas katru reizi notiek savdk. Tas viss process notiek etrdesmit astoas vai etrdesmit devias mintes. aj laik domu straume turpins, bet nenotiek o domu lasana. perioda beigs tu izsldzies: domu straume tiek prtraukta. Nav veida, kd zint, cik ilgi t izslgans notiek t nav pieredze. Par to laiku, kamr tu biji izsldzies, neko nevar pateikt tas nekad nevar kt par tavas apzints eksistences vai apzints domanas dau. Tu nezini, kas tevi atved atpaka no nves. Ja taj mirkl tev btu jebkda griba, tu vartu nolemt neatgriezties. Kad izslgans ir beigusies, domu straume atskas preczi tur pat, kur t beidzs. Truluma vairs nav, skaidrba ir atgriezusies. ermenis jts oti stvs tas pats sav nodab lnm sk kustties, uzslienot sevi aug. Kustbas ir ldzgkas nieu Tai nek Hatha Jogai. Mceki, iespjams, novroja lietas, kuras notika ar skolotjiem, un prma ts, un mcja simtiem pozu bet ts visas ir bez vrtbas; t ir rkrtgi neparasta kustba. Tie, kuri ir vrojui manu ermeni kustamies, saka, ka tas izskats k tikko piedzimua brna kustbas. izslgans dod pilngu mau, dziedzeru un nervu sistmas atjaunoanos: pc tam ts funkcion maksiml to jtgum.

11

*** Tev nebs nogarot nvi, jo priek tevis nves nav: tu nevari pieredzt sevis paa nvi. Vai tu esi dzimis? Dzve un nve nevar tikt sadalti; tev nav pilngi nekdu iespju paam zint, kur viena skas un kur otra beidzas. Tu vari pieredzt cita nvi, bet ne savu. Vieng nve ir fizisk nve; nav psiholoiskas nves. Kpc tev ir tik bail no nves? Tava pieredzo struktra nespj iedomties tdu notikumu, ko t nepieredzs. T pat iedomjas, ka t bs klt pie sevis paas izzuanas, un tpc t brns, k tas bs sajust nvi t mina projict sajtu, k bs nejust. Bet, lai iedomtos pieredzi nkotn, tavai struktrai ir nepiecieamas zinanas, ldzga pagtnes pieredze, uz kuru t var attiekties k uz atskaites punktu. Tu nevari atcerties, kda sajta bija neeksistt pirms tavas piedzimanas, un tu nevari atcerties sevis paa piedzimanu, ttad tev nav pamata savas nkotnes ne-eksistences projicanai. Tik, cik tu esi zinjis dzvi, tu esi zinjis sevi, tu tur esi bijis, ttad tev, priek tevis, tev ir mbas sajta. Lai pamatotu o mbas sajtu, tava struktra sk prliecint sevi, ka pc nves bs dzve debesis, reinkarncija, dvseu transmigrcija vai jebkas. Kas tas ir, kas pc tavm domm reinkarnsies? Kur ir t tava dvsele? Vai tu to vari sagarot, pieskarties tai, pardt to man? Kas tur tev ir, kas dosies uz debesm? Kas tur ir? Tev nav nek, izemot bailes. *** Kpc tu sapo? Tev ir sajta, ka tur kds ir, pats, kur vada tavu uztvrumu izrdi, tulkojot redzto, dzirdto un justo, vadot acis, sakot is ir skaisti; tas ir nesmuki. Es uz o skatos; Es neskatos uz to. Tu nevari t kontrolt tu dom, ka vari; bet kamera visu laiku film, un kaseu ieraksttjs visu laiku ieraksta, vai tu skaties uz vienu lietu ilgk nek uz kdu citu. Tad, kad ermenis ir mier, vai tavas domas ir pasv stvokl, s lietas sk nkt virspus mazliet no , mazliet no t tas rada tdu k mozaku, un tu sc sapot. Kad tas kds tur nav, nav nek, kas teiktu Es biju aizmidzis, es sapoju, un tagad esmu nomod. *** Kas ir tikumba? T nav sekoana uzliktajm uzvedbas normm. Tas nav jautjums par stvanu pri krdinjumiem, ne ar naida, dusmu, alkatbas, 12

iekres un vardarbbas uzvarana. Savas rcbas apaubana pirms un pc rada morlo problmu. Tas, kas ir atbildgs par o situciju, ir pareiz un nepareiz izirana, un attiecga tavas rcbas ietekmana. Dzve ir darbba. Neapaubta darbba ir tikumba. Tavas rcbas apaubana izncina dzves izpausmi. Personai, kura auj dzvei darboties paai sav veid, bez aizsargjos domas kustbas, nav sevis, kuru aizsargt. Kda viam bs vajadzba melot vai krpt, vai izlikties, vai nodart jebkdu citu darbbu, ko via sabiedrba uzskata par netikumgu? *** Kas tevi attur no banas tav dabgaj stvokl? Tu konstanti no sevis ej prom. Tu gribi bt laimgs, pastvgi vai vismaz uz o mirkli. Tu neesi apmierints ar savm ikdienas pieredzm, un tpc tu gribi jaunas. Tu gribi pilnveidot sevi, maint sevi. Tu sniedzies, minot bt kaut kas cits, nek tu esi. Tas ir tiei is, kas tevi ved prom no sevis. Sabiedrba tav priek ir nolikusi perfekta cilvka idelu. Vienalga, kd kultr tu esi dzimis, tev ir saraksttas doktrnas un tradcijas, kuras tev tiek nodotas, lai pateiktu tev k uzvesties. Tev ir pateikts, ka caur piencgu praksi tu beigs pat vari nonkt stvokl, kdu ir sasniegui viedie, svtie un cilvces glbji. Un tdjdi tu centies kontrolt savu uzvedbu, kontrolt savas domas, lai btu kaut kas nedabgs. Ms visi dzvojam domu sfr. Tavas domas nav tavas; ts pieder visiem. Ir tikai domas, bet tu radi pret-domu, domtju, ar kuru tu lasi katru domu. Tavas ples kontrolt dzvi tev ir radjuas sekundru domu kustbu, kuru tu sauc par es. domas kustba tev ir paralla dzves kustbai, bet izolta no ts; t nekad nevar pieskarties dzvei. Tu esi dzvojoa radba, tomr tu visu savu dzvi pavadi aj izoltaj, parallaj domas kustb. Tu sevi nogriez no dzves tas ir kaut kas oti nedabisks. Dabgais stvoklis nav bezdomu stvoklis - tas ir viens no lielkajiem apmniem, kds nabaga bezpaldzgajiem indieiem ir bijis spiests virs tkstoiem gadu. Tu nekad nebsi bez domm, ldz tavs ermenis bs lis, pavisam beigts lis. Bt spjgam domt ir nepiecieams izdzvoanai. Bet aj stvokl doma izbeidz tevi augt; t ieem savu dabgo ritmu. Tur vairs nav tu, kur lasa domas un dom, ka ts ir via. Vai jebkad esi skatjies uz to parallo domas kustbu? Angu valodas 13

gramatikas grmatas tev teiks, ka tas es ir pirms personas vienskaita vietniekvrds, subjektva forma; bet tas nav tas, ko tu gribi zint. Vai tu vari skatties uz to lietu, ko tu sauc par es? T ir oti izvairga. Skaties uz to tagad, sajti to, satausti to, un paststi man. K tu uz to skaties? Un kas ir t lieta, kas skats uz to, ko tu sauc par es? is ir visas problmas strakmens: tas viens, kas skats uz to, ko tu sauc par es, ir es. Tas rada iluzoru sevis sadaljumu subjekt un objekt, un caur o sadaljumu tas turpins. ir t sadalo daba, kas tev darbojas, tav apzi. Ts eksistences turpinans ir viss, kas tai interes. Tikmr, kamr tu gribi saprast to tevi vai maint to tevi uz kaut ko gargu, uz kaut ko svtu, skaistu un brnigu, tas tu turpinsies. Ja tu ar to negribi neko ieskt, tas tur nav, tas ir pazudis. K tu o saproti? Praktiskiem nolkiem esmu pateicis o apgalvojumu: Tas, uz ko tu skaties, nav nekas cits k tas, kur skats. Ko tu ar du apgalvojumu iesc? Kds tav rcb ir instruments, lai saprastu bezjdzgu, neloisku, neracionlu apgalvojumu? Tu sc domt. Caur domanu tu nevari saprast neko. Tu tulko to, ko es saku, tev jau esoo zinanu rm, tiei k tu tulko visu prjo, jo tu gribi no t kaut ko gt. Kad tu izbeidz to dart, kas ir tur, ir tas, ko es aprakstu. T, ko tu dari (minana saprast vai minana izmaint sevi), trkums ir banas stvoklis, kuru es aprakstu. *** Vai ir tds pri? Jo tu neesi ieinterests ikdieniajs liets un notikumos ap tevi, tu esi izgudrojis lietu, sauktu par pri vai bezlaicgumu, vai Dievu, Patiesbu, Brahmanu, apgaismbu, vai vienalga ko, un tu to mekl. Vartu ar nebt tds pri. Tu pilngi neko nezini par to pri; lai ko tu zintu, tev to ir pateikui, ts ir tavas zinanas par to. Ttad tu projic ts zinanas. Tas, ko tu sauc par pri, ir zinanu, kdas tev par to pri ir, radts; un tu pieredzsi preczi to, kdas zinanas tev par to pri ir. Zinanas rada pieredzi, un tad pieredze stiprina zinanas. Tas, ko tu zini, nekad nevar bt tas pri. Jebkas, ko tu pieredzi, nav tas pri. Ja ir tds pri, tevis kustba tur nav. s kustbas trkums, iespjams, ir tas pri, bet tas pri nekad nevar bt tevis pieredzts; tas ir, kad tevis tur nav. Kpc tu centies pieredzt lietu, ko nevar pieredzt? *** Tev vienmr ir jatpazst tas, uz ko tu skaties, savdk tevis tur nav. Mirkl, 14

kad tu sc tulkot, tas tu ir tur. Tu uz kaut ko skaties un atpazsti, ka t ir soma, sarkana soma. Doma ar tulkoanu iejaucas mau uztveran. Kpc doma iejaucas? Un vai tu vari ar to kaut ko ieskt? Ldz ko tu uz kdu lietu skaties, tev ienk vrds soma, ja ne soma, tad krsls vai solis, tam vrietim, kur tur s, ir sirmi mati. Tas turpins un turpins tu visu laiku pie sevis atkrto. Ja tu to nedari, tu esi aizemts ar kaut ko citu: Es kavju darbu. Tu vai nu par kaut ko dom, kam pilngi nav nekda sakara ar pareizjo mau funkcionanu, jeb tu skaties un saki sev T ir soma, t ir sarkana soma, un t tlk, un t joprojm tas ir viss, kas tur ir. Vrds soma tevi atdala no t, uz ko tu skaties, tdjdi radot o tu; savdk starp iem diviem nav atstatuma. Katru reizi, kad dzimst doma, dzimsti tu. Kad doma ir prom, tu esi prom. Bet tas tu neauj domai aiziet, un tas, kas im tu dod turpintbu, ir domana. stenb tev nav pastvgas vienbas, nav visu tavu domu un pieredu kopuma. Tu dom, ka tur ir kds, kur dom tavas domas, kds, kur jt tavas jtas t ir ilzija. To, ka t ir ilzija, varu pateikt es; bet priek tevis t nav ilzija. Tavas emocijas ir komplekskas, bet tas ir tas pats process. Kpc tev ir jsaka sev, ka tu esi dusmgs, ka tu apskaud kdu, vai ka sekss tevi tramda? Es nesaku neko par piepildanu vai nepiepildanu. Tev ir sajta, un tu saki, ka tu esi nomkts vai nelaimgs, vai svtlaim, greizsirdgs, alkatgs, skaudgs. vrdu doana eksistenc ievie to, kur o sajtu tulko. Tas, ko tu sauc par es, nav nekas cits k is vrds sarkana soma, krsls, soi, gaismas spuldze, dusmgs, svtlaimgs, greizsirdgs, vai vienalga. Tu savm smadzeu nm dod nevajadzgu aktivitti, liekot atmiu nm visu laiku strdt, izncinot tur esoo eneriju. Tas tevi tikai nons. vrdu doana ir vajadzga, kad tev ir jkomunic ar kdu citu vai ar sevi. Bet tu ar sevi komunic visu laiku. Kpc tu o dari? Vieng starpba starp tevi un personu, kura ar sevi run skai, ir t, ka tu nerun skai. Brd, kad tu sc runt skai, uzrodas psihiatrs. Tas deks, protams, dara to pau, ko dari tu, visu laiku ar sevi komunic soma, sarkana soma, apssts, Edipa komplekss, alkatgs, krsls, martini. Tad vi saka, ka ar tevi kaut kas nav krtb, un liek tevi dvn un grib tevi izmaint, paldzt tev. Kpc tu neliec mier mau uztvrumus? Kpc tu tulko? Tu o dari, jo, ja tu nekomunic ar sevi, tevis tur nav. Tda perspektva ir baisa priek t tu.

15

*** Lai ko tu pieredztu mieru, svtlaimi, klusumu, ekstzi, prieku, Dievs vien zina ko bs vecs, otrreizjs. Tev jau ir zinanas par vism tm lietm. Fakts, ka tu esi svtlaimes stvokl vai milzga klusuma stvokl, nozm, ka tu par to zini. Tev ir jzina lieta, lai to pieredztu. T zinana nav nekas rkrtjs vai metafizisks; eblis, soma, sarkana soma ir zinanas. Zinanas ir kaut kas, kas tev ir kda cita ielikts, un vi ts guva no kda cita; ts nav tavas. Vai tu vari pieredzt tdu vienkru lietu k krslu, kas ir tav priek? N, tu tikai pieredzi zinanas, kdas tev par to ir. Un zinanas ir nkuas no kda rja avota, vienmr. Tu dom savas sabiedrbas domas, jti savas sabiedrbas jtas un pieredzi savas sabiedrbas pieredzes; jaunas pieredzes nav. Ttad visam, ko jebkur cilvks jebkad ir domjis vai jutis, ir jiziet r no tavas sistmas. Un tu esi visu to zinanu produkts tas ir viss, kas tu esi. *** Kas ir doma? Tu par to nezini pavisam neko; viss, ko tu zini par to, ko tu sauc par domu, ir tas, ko tev par to ir izststjui. K tu ar to vari kaut ko ieskt veidot to, kontrolt to, vedint to vai apstdint to? Tu visu laiku centies kaut ko ar to izdart, jo kds tev ir pateicis, ka tev ir jizmaina is vai jnomaina tas, jturas pie labm domm un ne pie sliktm domm. Domas ir domas; ts nav ne labas, ne sliktas. Kamr tu gribi kaut ko ieskt ar to, kas tur ir, tu dom. Gribana un domana nav divas dadas lietas. Gribana saprast nozm, ka ir domas kustba. Tu tai kustbai dod papildus impulsu, dod tai turpintbu. Maas tev funkcion nedabgi, jo tu gribi ts izmantot, lai kaut ko gtu. Kpc tev kaut kas btu jgst? Jo tu gribi, lai tas, ko tu sauc par tevi, turpins. Tu aizsarg to turpinanos. Doma ir aizsargmehnisms: t aizsarg to tu, par to maksjot ar kaut ko vai kdu citu. Viss, kas dzimis no domas, ir destruktvs. Tas beigu beigs izncins tevi un cilvci. *** Mehnisms, kas visu laiku sevi atkrto, ir tas, kas tevi nons. Ttad, kas ir tas, ko tu ar to vari ieskt? - tas ir viss, ko tu vari vaict. Tas ir tas jautjums, un tas ir viengais jautjums, un jebkda atbilde, ko es vai kds 16

cits dotu, dos tikai papildus impulsu domas kustbai. Ko tu ar to vari ieskt? Neko. T ir prk spcga: tai ir miljoniem gadu impulss. Tu esi pilnb bezpaldzgs, un tu nevari to bezpaldzbu apzinties. Ja tu praktiz jebkdu prta kontroles sistmu, automtiski tur ir tu, un caur o tas turpins. Vai esi jebkad meditjis, krtgi nopietni meditjis? Vai varbt tu zini kdu, kur to ir darjis? Neviens to nedara. Ja tu nopietni medit, tu nonksi trako mj. Ne ar tu vari praktizt modrumu, minot apjaust katru savas dzves mirkli. Tu nevari apjaust; tu un apjausma nevar pastvt kop. Ja tu vartu bt apjausmas stvokl uz vienu sekundi, vienreiz sav dzv, turpintba prtrktu, pieredzos struktras, tu, ilzija sabruktu, un viss ieemtu savu dabgo ritmu. aj stvokl tu nezini, uz ko tu skaties t ir apjausma. Ja tu atpazsti to, uz ko tu skaties, tu esi tur, atkal pieredzot veco, to, ko tu zini. Kas vienai personai liek nonkt aj stvokl un ne citai, es nezinu. Iespjams, tas ir ierakstts ns. Tas ir akazuls. T nav rcba, kas nk no tavas gribas; tu to nevari izsaukt. Nav absolti nekas, ko tu vari dart. Tu droi vari neuzticties nevienam, kur tev saka, k vi aj stvokl nonca. Par vienu lietu tu vari bt dros, vi nekdi nevar zint sevi, un nevar nekdi ar tevi komunict. ermen ir iebvts slda mehnisms. Ja domas pieredzo struktra kaut k atlaias, t otr lieta pati sav veid prem. ermea funkcionana bs pilngi cita funkcionana, bez domas iejaukans, izemot tad, kad ir ar kdu nepiecieams komunict. Boksa ringa terminoloij tas btu, ka tev ir jmet ring dvielis, jbt absolti bezpaldzgam. Neviens tev nevar paldzt, un tu nevari paldzt pats sev. *** is stvoklis nav tavs interess. Tu esi ieinterests tikai turpintb. Tu gribi turpinties, varbt cit lmen, un funkciont savdk dimensij, bet kaut k tu gribi turpinties. Tu pie neskartos ar garu krti. is likvids to, ko tu sauc par tevi, visu tevi augstko sevi, zemko sevi, dvseli, tmanu, apziu, zemapziu visu to. Tu nonc ldz kdam punktam, un tad tu saki Man ir vajadzgs laiks. Tdjdi attl ienk sdhana (paizpte un reliiskie mekljumi), un tu sev saki Rt es sapratu. struktra ir dzimusi no laika un funkcion laik, bet savs beigs t nenonk caur laiku. Ja tu nesaproti tagad, tu nesapratsi rt. Kas btu jsaprot? Kpc tu gribi saprast to, ko es saku? To, ko es saku, tu nevari saprast. T ir bezjdzga nodarbe mint attiecint aprakstu par to, k funkcionju es, uz to, k 17

funkcion tu. ir lieta, ko es nevaru komunict. Ne ar komunikcija ir nepiecieama. Dialogs nav iespjams. Kad tu nav tur, kad jautjuma nav tur, kas ir, ir sapratne. Ar tevi ir cauri. Tu iziesi r. Tu nekad vairs neklaussies nevien, kur o stvokli apraksta, un nekad neprassi nekdus jautjumus par sapratni. Tas, ko tu mekl, neeksist. Tu drzk dotos pa burvju zemi ar svtlaimgm vzijm par t tava neeksistjo sevis radiklu transformciju banas stvokl, kas ir kaut kdu valdzinou fru uzburts. Tas tevi ved prom no tava dabg stvoka t ir kustba prom no tevis. Lai btu pats, ir nepiecieama rkrtja intelience. Tu esi svtts ar to intelienci; nevienam tev t nav jdod, neviens tev to nevar atemt. Tas, kur auj tai izpausties paai sav veid, ir dabgs cilvks.

18