Bevernas Ziotjs

Bevernas novada pavaldbas informatvais izdevums nr. 1. 2012

Sporta sples Triktas pamatskol- 23. lpp.

sum:
Izcna Bronzas medau LsVs sporta spLs 25. februr Rgas sporta man notika Latvijas Sporta veternu savienbas (LSVS) 49. sporta spu sacensbas vieglatltik telps, kurs piedaljs ar Bevernas novada prstvis Ainrs Kaupe. Startjot lodes granas sacensbs, triktietis A. Kaupe sasniedza rezulttu 11 metri 50 centimetri, tdjdi izcnot treo vietu veternu V40 grup. [Aivars Grinbergs] nosLdzIes noVada tenIsa turnrs VrIeIem No 1. ldz 22. februrim norisinjs Bevernas novada tenisa turnrs vrieiem. Par uzvartju, pardot lielisku sniegumu uz prjo dalbnieku fona, kuva Bevernas novada domes izpilddirektors Sandris Brlns, kur visa turnra laik zaudja vien 4 geimus. oreiz 2. viet Harijs Upenieks, 3. viet Sandris Lezdi. Tlkajs viets ierindojs Kaspars Kokorvis, Artis Knoks, Gatis Zvirbulis un Aivars Grinbergs. [Gatis Zvirbulis] JoLanta Kaupe LatVIJas empIone VIegLatLtIK Rg sporta man notika Latvijas empionts telps vieglatltikas daudzcs pieauguajiem, junioriem un jaunieiem. Piecc jaunietm Latvijas empiones titulu izcnja triktiete Jolanta Kaupe. Via sasniedza jaunu personisko rekordu 3513 punkti. Treneris Raitis Ravinskis pai atzmja ar sportistes veikumu augstlkan 1,74 metri. [Aivars Grinbergs]

referendum novada iedzvotji prliecinoi balso pret krievu valodu k otro valsts valodu
Bevernas novada iedzvotji aktvi piedaljs Latvijas valstij un latvieu tautai naidgu spku ierosintaj 2012. g. 18. februra tautas nobalsoan par likumprojektu Grozjumi LR satversm, kas paredzja noteikt krievu valodu k otro valsts valodu. K paststja Bevernas novada vlanu komisijas vadtja Ineta Niezere, balstiesgo vltju skaits novad 18. februr bija 2746. Tas nozm, ka nobalsoan piedaljs 60% no balsiesgajiem (saldzinoi valst kopum 70,66%), bet no tiem, savukrt, k redzam tabul, PRET balsoja 97,4% (valst 74,8%). Saldzinoi 10. un 11. Saeimas vlans Bevernas novad piedaljs 1486 un 1375 vltji. 905. iecirknis trikt 547 16 2,9 531 97,1 920. iecirknis Brenguos 515 8 1,6 507 98,4 925. iecirknis Kauguros 548 18 3,3 530 96,7 novad 1610 42 2,6 1568 97,4

Dergs zmes Par % pret %

aizveda no skolas sola: 1949. gada 25. marta deportcijas atceroties...

Krievu padomju vara, pc atkrtots Latvijas okupcijas 1944.-1945. gad saskrs ar izteiktu latvieu tautas pretestbu sovjetizcijai, jo pai kolektivizcijai - privto zemnieku saimniecbu likvidanai, to zemes un inventru apvienojot padomju varai piederos lielsaimniecbs - kolhozos. Lai pretestbu lauztu un nostiprintu okupcijas remu, vara nolma veikt represvu, Krievij jau kop 17. gadsimta dads iekarots teritorijs piekoptu iebaidanas akciju daas miergo iedzvotju masveida izstanu uz attlkiem imprijas nostriem - Sibriju, ziemeu rajoniem... 1949. gada 29. janvr PSRS augstkaj padom Maskav tika pieemts slepens lmums Par kulaku un viu imeu, nelegl stvokl esou bandtu un nacionlistu imeu, bruots sadursms noauto un notiesto bandtu imeu, legalizjuos bandtu, kas turpina naidgu darbbu, un viu imeu, k ar represto bandtu atbalsttju imeu izstanu no Lietuvas, Latvijas un Igaunijas. aj lmum mintie kulaki lielkoties bija spjgi, lauksaimnieciski prasmgi zemnieki ar zemes platbu 20-30 ha, kas negribja stties kolhozos, bet par bandtiem okupanti dvja nacionlos partiznus, kas pret iebrucjiem cnjs ar ieroiem rok. Deportcijas opercijai, kas notika reiz viss trijs Baltijas valsts piera kodtu nosaukumu Krasta banga. To stenoja valsts drobas ministrija jeb eka. Deportciju sakar dareiz dzirdami apgalvojumi, ka izstmo sarakstus sastdjui pai latviei - apriu un pagastu vietjie partijas funkcionri. Tomr t nebija. Arhvu dokumenti neapstrdmi apliecina, grmat Aizvestie. 1949.gada 25.marts uzsver okupcijas perioda ptnieks, vsturnieks Jnis Rieksti, ka izstmo sarakstus, galvenokrt izmantojot neatkargs Latvijas Valsts statistisks prvaldes 1939. gad apkopotos tautsaimniecbas uzskaites datus, sagatavoja LPSR valsts drobas ministrijas darbinieki Rg. Sagatavotie saraksti tika nostti uz apriiem, kur tos parakstja vietjais VDM prieknieks un stja atpaka uz Rgu. Pagastu aktvistu loma deportcijs bija vismazk un dalba izstans viiem biei vien bija uzspiesta, raksta Rieksti. Dokumenti liecina, ka bijui gadjumi, kad komunistisks partijas izraudztie cilvki no ldzdalbas izstan atteikuies. Tomr izsttie, viu radinieki un kai-

Aivars Ustups pie laikraksta Liesma redakcijas Valmier. V. Grvia foto. mii, nezinot k deportcijas tika organiztas, notikuaj vainoja galvenokrt tiei os aktvistus, kuriem bija jbt klt pie izstmo mantas aprakstanas. Tda bija Maskav izplnot taktika - ne tikai izraut no mjm nevaingus cilvkus, nolaupot viu paumu, bet vl ar st neuzticbu un aunumu palikuajos, dau no tiem padarot par nozieguma ldzdalbniekiem. Par to, k notika izstanas, par sajtm un noskaojumu aj dien un turpmkajos gados sarunjmies ar t laika liecinieku, kaugurieti, ilggadjo laikraksta Liesma urnlistu Aivaru Ustupu. Ms ar msu Raitu mcjmies Kauguru skol un dzvojm internt, atceras Aivars Ustups, kur nu jau ietami tik tlaj 1949. gad mcjs 3. klas. 25. marta rt ms visus piecla krietni agrk nek parasti, neaujot ne nomazgties, bez kdm brokastm sadzina klass un bija js solos. Dai raudja, visi bijm satraukuies. Msu klase bija ar skatu uz pagastmju un es sdju sol, kas atrads pie loga. Redzju, k gar skolas stri uz pagastmju ska braukt zirgu pajgi. Kamans iek bija vietjie [turpinjums 24. lpp.]

2012. gada budets pieemts, strukturls problmas vl jrisina, bet gaisma tunea gal redzama - 8 lpp. Demogrfija, attstba un skolas novad: risinjumus mekljot - 13. lpp. Kauguru Bibliotkas biedrbai - 115 - 17. lpp. Comenius projekts Triktas pamatskol - 22. lpp.

lasiet aj numur:

Bevernas Ziotjs

nr. 1, 2012

-2-

domes lmumi 2011.g. decembr, 2012. g. janvr un februr

ar domes su protokolu nesasintajiem tekstiem iespjams iepazties mjas lapas www.beverinasnovads.lv sada: dome/domes sdes/Lmumi, k ar kltien pagastu prvalds. 28.12.2011 notika novada domes sde triktas pagast. nolma: Par /vrds, uzvrds/ 2011.gada 15.novembra iesniegumu Uzdot juriskonsultei Z.Velei sniegt rakstisku atbildi uz /vrds, uzvrds/ 15.11.2011. iesniegumu (reistrts Triktas pagasta prvald ar Nr.64). Par Triktas pamatskolas direktora iecelanu amat Iecelt Brigitu Avini , personas kods /.............../, par Triktas pamatskolas direktori. Pavaldbas izpilddirektoram S.Brlnam slgt lgumu ar Brigitu Avini pc Izgltbas un zintnes ministrijas saskaojuma saemanas. Par sadarbbu ar Kocnu novada domes Izgltbas prvaldi 2012.gad Turpint sadarbbu ar Kocnu novada Izgltbas prvaldi sldzot Delejuma lgumu un 2012.gad plnot das izmaksas par katru izgltojamo skol -1.10 LVL mnes, 0,60 LVL par katru izgltojamo pirmskolas izgltbas iestd. Lgt uzlabot pirmskolas darba metodiku. Par Valmieras un ts apkrtnes trisma attstbas stratijas 2012.-2018.gadam izstrdanu. Delet Valmieras un ts apkrtnes trisma stratijas 2012.-2018.gadam izstrdes Vadbas grup Bevernas novada pavaldbas domes deputti Cildu Purgali. Par lguma slganu ar Valmieras bibliotku par reiona bibliotkas funkciju veikanu un finansanu. Slgt lgumu ar Valmieras pilstas pavaldbu par Valmieras bibliotkas k reiona galvens bibliotkas funkciju veikanu un finansanu Bevernas novad par Ls 968.00. Par kultras trisma objektu projektu brvdienu izbraucienu Minhauzena nertnbas Ziemevidem. Finansili neatbalstt trisma biedrbas AtputasBzes.lv kultras ttrisma projektu brvdienu izbrauciens Minhauzena nertnbas Vidzem 28.07.2012., jo nav paredzts finansjums 2012.gada budet. Par ldzeku pieiranu deju kopai Dzieti gada jubilejas paskuma rkoanai Pieirt finansjumu Ls 150 apmr deju kopas Dzieti gada jubilejas paskuma rkoanai 2012.gada 28.janvr. Par dvinjuma dvanu kartes Elektrbas norinu karte pieemanu Pieemt dvinjum no biedrbas Latvijas Pavaldbu savienba dvanu kartes Elektrbas norinu karte 500 kWh 6 gab. par kopjo vrtbu LVL 222.90 (divi simti divdesmit divi lati 90 santmi); Pieemt dvinjum no biedrbas Latvijas Pavaldbu savienba dvanu kartes Elektrbas norinu karte 53,70LVL 75 gab. par kopjo vrtbu LVL 4027.50 (etri tkstoi divdesmit septii lati un piedesmit santmi). Par pamatldzeku norakstanu. 2011.gad izslgt no uzskaites nolietotus pamatldzekus par summu Ls 12041.95 (divpadsmit tkstoi etrdesmit viens lats un 0.95 santmi). Par zemes vienbas nodalanu no nekustam pauma Brenguu pagast Mtras ataut atdalt no nekustam pauma Brenguu pagast Mtras kad. Nr. 9646 003 0027 zemes vienbu ar kad. apzmjumu 9646 005 0004, platba 4.3 ha; atdaltajai zemes vienbai ar kad apzmjumiem 9646 005 0004, platba 4.3 ha pieirt nosaukumu Rokalni. Par pavaldbas autoceu platuma noteikanu Noteikt Bevernas novada pavaldbas autoceiem Ppoli-Gaujmai, Brenguu stacija-Zvejnieki, Saultes, Rmnieki, Brenguu skola -Gaujasli cea platumu 8 metri. Noteikt Bevernas novada pavaldbas autoceam Brenguu stacija -Ppoli cea platumu 10 metri. Par atauju koku nozanai paum Gaujmala Segi 141 Kauguru pagast. Ataut nozt 2 kokus (brzus) paum Gaujmala Segi 141, , Kauguru pagast, Bevernas novad, jo rada draudus kai. Par Latvijas Dabas fonda iesniegto Latvijas pai aizsargajms teritorijas, Natura 2000 teritorijas Gaujas nacionl parka dabas aizsardzbas plna trisma izvrtjuma, prieklikumu trisma infrastruktras uzlaboanai, precizto kartogrfisko materilu saskaoanu. Saskaot Latvijas Dabas fonda iesniegto Latvijas pai aizsargajms teritorijas, Natura 2000 teritorijas Gaujas nacionl parka dabas aizsardzbas plna trisma izvrtjuma, prieklikumu trisma infrastruktras uzlaboanai, precizto kartogrfisko materilu. Par zemes vienbas nodalanu no nekustam pauma Triktas pagast Abulas. Ataut atdalt no nekustam pauma Triktas pagast Abulas kad. Nr. 9484 005 0006 zemes vienbu ar kad. apzmjumu 9484 007 0008, platba 1.9 ha; Atdaltajai zemes vienbai ar kad apzmjumu 9484 007 0008, platba 1.9 ha pieirt nosaukumu Veciri. Par zemes iercbas projekta Vecpavri 1, Kauguru pagast grozjumu apstiprinanu. Apstiprint SIA Metrum izstrdtos nekustam pauma Vecpavri 1 zemes iercbas projekta grozjumus; Bevernas novada domes 29.06.2011. sdes lmuma (protokols Nr.9, 9. Par zemes iercbas projekta Vecpavri 1, Kauguru pagast apstiprinanu) 3.2. punktu izteikt sekojo redakcij: Zemes iercbas projekt izveidotajm zemes vienbm 10,74ha un 2.24ha platb pieirt nosaukumu Pavrii un noteikt zemes lietoanas mri zeme, uz kuras galven saimniecisk darbba ir lauksaimniecba, NLM kods 0101; Bevernas novada domes 29.06.2011. sdes lmuma (protokols Nr.9, 9. Par zemes iercbas projekta Vecpavri 1, Kauguru pagast apstiprinanu) 3.3. punktu saglabt iepriekj redakcij: Zemes iercbas projekt izveidotajai zemes vienbai 3,82ha platb pieirt nosaukumu Aunii un noteikt zemes lietoanas mri zeme, uz kuras galven saimniecisk darbba ir lauksaimniecba, NLM kods 0101; Bevernas novada domes 29.06.2011. sdes lmuma (protokols Nr.9, 9. Par zemes iercbas projekta Vecpavri 1, Kauguru pagast apstiprinanu) 3.4. punktu izteikt sekojo redakcij: Zemes iercbas projekt izveidotajai zemes vienbai 39,59ha platb saglabt nosaukumu Vecpavri 1 un noteikt zemes lietoanas mri zeme, uz kuras galven saimniecisk darbba ir lmesaimniecba, NLM kods 0201; Vienu projekta eksemplru iesniegt VZD Vidzemes reionlaj noda, otru eksemplru iesniedzjam, bet treo eksemplru saglabjot pavaldbas arhv; Par deklarts dzvesvietas anulanu. Anult deklarto dzvesvietu /vrds, uzvrds/, jo persona nav ieradusies pavaldb un iesniegusi dokumentus, kuri apliecintu tiesisko pamatu bt deklartam pc adreses /adrese/. Neanult deklarto dzvesvietu /vrds, uzvrds/ pc adreses /adrese/. Par J.Endzelna Kauguru pamatskolas attstbas plnu 2011.-2014.gadam. Saskaot J.Endzelna Kauguru pamatskolas attstbas plnu 2011.-2014.gadam. Par atauju koku nozanai paum Gaujmala Segi 75 Kauguru pagast. Ataut nozt 1 koku (brzu) paum Gaujmala Segi 75, , Kauguru pagast, Bevernas novad, jo rada draudus kai. Par komunlo maksjuma pardu dzanu par dzvokli alkas -10, Mrmui, Kauguru pagast. Dzst komunlo pakalpojumu pardu Ls 96,44 par dzvokli alkas-10, Mrmui, Kauguru pagast, jo /vrds, uzvrds/, ar kuru bija noslgts komunlo pakalpojumu lgums, 09.09.2011. mirusi. Par grozjumiem Bevernas novada pavaldbas 2011.gada budet. Apstiprint iesniegto saistoo noteikumu Nr.6 projektu Grozjumi 2011.gada 23.februra saistoajos noteikumos Nr.1 Par Bevernas novada pavaldbas 2011. gada budetu ar pielikumu. 18.01.2012 notika novada domes rkrtas sde Kauguru pagast. nolma: Par Saistoo noteikumu Par nekustam pauma nodokli Bevernas novad 2012. gad apstiprinanu. Apstiprint saistoos noteikumus Nr.1 Par nekustam pauma nodokli Bevernas novad 2012.gad (noteikumi pielikum). Saistoos noteikumus pc parakstanas triju dienu laik rakstveid un elektronisk veid nostt Vides aizsardzbas un Reionls attstbas ministrijai zinanai. Bevernas novada pavaldbas darbinieku mnealgas noteikanas nolikuma apstiprinana. Atcelt Bevernas novada pavaldbas 2010.gada 25.augusta domes sd apstiprinto Darbinieku darbbas un ts rezulttu novrtanas krtbu (prot.Nr. 10, 4.). Apstiprint Bevernas novada pavaldbas darbinieku mnealgas noteikanas nolikumu. 25.01.2012 notika novada domes izbraukuma sde Brenguu pagast. nolma: Par sadarbbu ar Valmieras pilstas pavaldbu trisma jom. Paredzt 2012.gada budet finansjumu LS 500.00 sadarbbai ar Valmieras pilstas pavaldbu trisma jom. Par urnla Logs abonanu 2012.gad. Abont 2012.gad urnla Logs Pavaldbas komplektu par summu Ls 150.00 (ar PVN). Par biedrbas Brenguu Jaunieu dome iesniegumu par finansjuma pieiranu. Pieirt finansjumu Ls 80 apmr biedrbai Brenguu jaunieu dome Kocnu, Valmieras, Csu, Valkas un Burtnieku jaunieu domju sadraudzbas paskuma organizanai 28.01.2012; Finansjumu paredzt no budeta sadaas prjie kultras paskumi. Par ldzfinansjumu biedrbas Lauku partnerba Ziemegauja izsludintajiem projektu konkursiem. Atbalstt biedrbas Dzieti Bevernai projektu Kultras mantojuma saglabana un pilnveidoana ar ldzfinansjumu Ls 700.00 -10 % apmr no projekta kopjm izmaksm; Atbalstt biedrbas Brenguu Jaunieu dome projektu Esi aktvs! 1.rcbas Brv laika pavadanai paredzts infrastruktras ierkoana un pilnveidoana vietjiem iedzvotjiem ar ldzfinasjumu Ls 1800.00 -10% no projekta kopsummas. Par saistoajiem noteikumiem Bevernas novada pavaldbas nolikums. Pieemt iesniegto saistoo noteikumu Nr.2/2012 projektu Bevernas novada pavaldbas nolikums (pielikum). Saistoos noteikumus pc parakstanas triju dienu laik rakstveid un elektronisk veid nostt Vides aizsardzbas un reionls attstbas ministrijai zinanai. Saistoie noteikumi stjas spk nkoaj dien pc to parakstanas, ja tajos nav noteikts cits spk stans laiks, un tie brvi pieejami Bevernas novada domes k un pagasta prvalds. Bevernas novada pavaldbas centrls administrcijas nolikuma apstiprinana. Apstiprint Bevernas novada pavaldbas centrls administrcijas nolikumu (pielikum). Par saistoajiem noteikumiem Par paldzbu dzvoka jautjumu risinan Pieemt iesniegto saistoo noteikumu Nr.3/2012 projektu Par paldzbu dzvoka

--

nr. 1, 2012

Bevernas Ziotjs
Augstk mintais Bevernas novada Domes un pavaldbas iestu darbinieku tatu saraksts un algu likmes, nodroinjumu ar autotransportu, k ar limiti degvielai un mobilo tlruu sarunm neattiecas uz pedagoisko personlu. Kurintju pakautba Brenguu skumskol un J.Endzelna Kauguru pamatskol mains ldz ar 2012./2013.gada apkures sezonas skumu. Apstiprints algu likmes stjas spk ar 2012.gada 01.aprli. Uzdot izpilddirektoram S.Brlnam slgt lgumu uz noteiktu termiu par kultras darba veikanu Brenguu pagast 0,5 slodzes. Par Bevernas novada pavaldbas darba samaksas un socilo garantiju nolikumiem. Atcelt ar 2010.gada 3.februra domes lmumu (prot.Nr.1, 3.) par du Bevernas novada domes darba samaksas un socilo garantiju nolikuma punktu nepiemroanu: 5. punktu Nolikuma IV, VI un VII noda mintajiem darbiniekiem darba koplgum var noteikt papildu socils garantijas. 13.punktu Domes prieksdtja saslimanas gadjum apmakst darba nespjas lapu 100 % apmr no pirms darba nespjas dienas. 15.punktu Ja domes prieksdtja imen piedzimis brns, izmaks pabalstu Ls 150,oo apmr pc brna dzimanas apliecbas kopijas iesnieganas grmatvedb. 20.punktu Izpilddirektora saslimanas gadjuhm apmakst darba nespjas lapu 100 % apmr no pirms darba nespjas dienas. 22.punktu Ja izpilddirektora imen piedzimis brns, izmaks pabalstu Ls 150,oo apmr 10 dienu laik pc brna dzimanas apliecbas kopijas iesnieganas grmatvedb. 28.punktu Darbinieka saslimanas gadjum apmakst darba nespjas lapu 100 % apmr no pirms darba nespjas dienas. 30.punktu Ja darbinieka imen piedzimis brns, izmaks pabalstu Ls 150,oo apmr pc brna dzimanas apliecbas kopijas iesnieganas grmatvedb. Atcelt Bevernas novada domes 2010.gada 3.februra domes lmumu (prot.Nr.1, 3.) par du Bevernas novada pavaldbas izgltbas iestu darba samaksas un socilo garantiju nolikuma (apstiprints 30.09.2009. domes sd- prot.Nr.6, 15.) punktu nepiemroanu: 10.punktu Darbinieka saslimanas gadjum apmaks darba nespjas lapu 100% apmr no pirms darba nespjas dienas. 12.punktu Ja darbinieka imen piedzimis brns, izmaks pabalstu Ls 150,00 apmr pc brna dzimanas apliecbas kopijas iesnieganas grmatvedb. Pamatojoties uz Valsts un pavaldbu institciju amatpersonu un darbinieku atldzbas likuma 14.panta(1)dau, un 3.panta (4) daas 8.punktu, Prejas noteikumu 8.6 punkta 7)dau, papildint Bevernas novada domes darba samaksas un socilo garantiju nolikumu ar diem punktiem: 2012.gad amatpersonas (darbinieki) saem piemaksu ne vairk k 20 procentu apmr no tai noteikts mnealgas, ja papildus saviem tieajiem amata (darba, dienesta) pienkumiem aizvieto prombtn esou amatpersonu (darbinieku), pilda vakanta amata (dienesta, darba) pienkumus vai papildus amata aprakst noteiktajiem pienkumiem pilda vl citus pienkumus;l 2012.gad amatpersonas (darbinieki) saem pabalstu 25 % no mnealgas vienu reizi kalendr gad, aizejot ikgadj apmakst atvainjum. Pamatojoties uz Valsts un pavaldbu institciju amatpersonu un darbinieku atldzbas likuma 14.panta(1)dau, un 3.panta (4) daas 8.punktu, Prejas noteikumu 8.6 punkta 7)dau, papildint Bevernas novada pavaldbas izgltbas iestu darba samaksas un socilo garantiju nolikumu ar diem punktiem: 2012.gad tehniskais personls saem piemaksu ne vairk k 20 procentu apmr no tai noteikts mnealgas, ja papildus saviem tieajiem amata (darba, dienesta) pienkumiem aizvieto prombtn tehnisk personla darbinieku, pilda vakanta amata (dienesta, darba) pienkumus vai papildus amata aprakst noteiktajiem pienkumiem pilda vl citus pienkumus. 2012.gad tehniskais personls saem pabalstu 25 % no mnealgas vienu reizi kalendr gad, aizejot ikgadj apmakst atvainjum. Saistoo noteikumu Par Bevernas novada pavaldbas 2012.gada budetu apstiprinana. Pieemt iesniegto saistoo noteikumu Nr.4/2012 projektu Par Bevernas novada pavaldbas 2012.gada budetu. Saistoos noteikumus, pc parakstanas, triju dienu laik rakstveid vai elektronisk veid nostt Vides aizsardzbas un reionls attstbas ministrijai zinanai. Saistoie noteikumi stjas spk nkamaj dien pc to parakstanas, ja tajos nav noteikts cits spk stans laiks, un tie ir brvi pieejami Bevernas novada pavaldbas centrls administrcijas kancelejas noda un Bevernas novada pavaldbas informatvaj izdevum Bevernas Ziotjs, pavaldbas mjas lap. Pavaldbas iestdm un struktrvienbm mnea izdevumi nedrkst prsniegt 1/12 dau no iestdes vai nodaas 2012.gada budeta tmes. Jaunu datortehniku iegdties, kad ir datorspecilista akts par iepriek lietots datortehnikas nedergumu darbam. Par nekustam pauma parda, pamatparda palielinjuma un kavjuma naudas piedziu bezstrdus krtb Bevernas novada pavaldbas budet. Brdint /Vrds, Uzvrds/, ka pc tiesu izpildtjas pieprasjuma Nr. 219-2012, lmums par nekustam pauma nodoka parda piedziu tiek nodots zvrintai tiesu izpildtjai I.Kaktiai parda piedzias procesa uzskanai, papildus informjot, ka ja 30 dienu laik no lmuma saemanas dienas tiks nomaksta nodoka pamatparda un nokavjuma summa (Ls 53,57 apmr), Bevernas novada pavaldbas budet, mintais piedzias process tiks apturts.

jautjumu risinan (pielikum). Saistoos noteikumus pc parakstanas triju dienu laik rakstveid un elektronisk veid nostt Vides aizsardzbas un reionls attstbas ministrijai atzinuma snieganai. Apstiprint dzvoka jautjumu risinanas komisijas nolikumu. Par pavaldbas nekustam pauma Ievlejas atsavinanu. Atsavint Bevernas novada pavaldbai piederoo nekustamo paumu Ievlejas, kad. Nr. 9646 003 0258; K atsavinanas veidu noteikt prdoanu mutisk izsol ar augupejou soli; Nekustamo paumu izsoles un atsavinanas komisijai izstrdt izsoles noteikumus; Par lmuma izpildi noteikt atbildgo Nekustamo paumu izsoles un atsavinanas komisiju. Par adreses izslganu no adreu reistra. Izslgt no adreu reistra sekojoas adreses Brenguu pagast, jo ts neatbilst adrescijas objektam: Gaujasli-80, Brenguu pag., Bevernas nov., Noras, Brenguu pag., Bevernas nov., Linas, Brenguu pag., Bevernas nov. Izslgt no adreu reistra sekojoas adreses Kauguru pagast, jo ts neatbilst adrescijas objektam: Mazui, Kauguru pag., Bevernas nov., Kalnskbari, Kauguru pag., Bevernas nov., Lejasskbari, Kauguru pag., Bevernas nov., Saulrti, Kauguru pag., Bevernas nov., Onieki, Kauguru pag., Bevernas nov., Brnumi, Kauguru pag., Bevernas nov., Brnumkalni, Kauguru pag., Bevernas nov., Prtnieki, Kauguru pag., Bevernas nov., Djas, Kauguru pag., Bevernas nov., Par nekustam pauma lietoanas mra maiu nekustamam paumam Brenguu pagast Apii. Maint nekustam pauma lietoanas mri zemes vienbai Brenguu pagast ar kad. apzmjumu 9646 003 0310 ar kopjo platbu 0,97 ha, kura ir nekustam pauma Apii kad. Nr. 9646 003 0310 sastv, no nekustam pauma lietoanas mra individulo dzvojamo mju apbve (NLM 0601) uz mri zeme, uz kuras galven saimniecisk darbba ir lauksaimniecba (NLM 0101). Par nekustam pauma lietoanas mra maiu nekustamam paumam Brenguu pagast Kalnozoli. Maint nekustam pauma lietoanas mri zemes vienbai Brenguu pagast ar kad. apzmjumu 9646 003 0309 ar kopjo platbu 0,96 ha, kura ir nekustam pauma Kalnozoli kad. Nr. 9646 003 0309 sastv, no nekustam pauma lietoanas mra individulo dzvojamo mju apbve (NLM 0601) uz mri zeme, uz kuras galven saimniecisk darbba ir lauksaimniecba (NLM 0101). Par pavaldbas atauju SIA LKZ izbraukuma tirdzniecbas organizanai Bevernas novad. Ataut SIA LKZ, reistrcijas Nr.LV44103016966, izbraukuma tirdzniecbu ar svaigm un kpintm zivm katru ceturtdienu: Trikt laukum pie veikala Zelta Auns no plkst: 08.00-10.00 Mrmui stvlaukum pie Pagastmjas no plkst.13.30 14.30 Brenguos - stvlaukum pie Kaimiiem plkst.14.30 Par zemes vienbas nodalanu no nekustam pauma Brenguu pagast Mtras ataut atdalt no nekustam pauma Brenguu pagast Mtras kad. Nr. 9646 003 0027 zemes vienbu ar kad. apzmjumu 9646 003 0028, platba 1.7 ha; atdaltai zemes vienbai ar kad apzmjumiem 9646 003 0028, platba 1.7 ha pieirt nosaukumu Vlodzes. Par Dzimtsarakstu nodaas vadtjas amata izvrtanu Bevernas novada Dzimtsarakstu nodaas vadtjai Birutai Zvirbulei individuls mnealgas apmru, pamatojoties uz individuls kvalifikcijas un prasmju novrtjumu, nosaka izpilddirektors. Par Izlguma slganu civilliet C05043608 Slgt Izlgumu civilliet C05043608 /Vrds, Uzvrds; Vrds, Uzvrds un Vrds, Uzvrds prasb pret Bevernas novada domi par pauma tiesbu atzanu uz ku un Bevernas novada dome pretprasb pret Vrds, Uzvrds; Vrds, Uzvrds un Vrds, Uzvrds par pauma tiesbu atzanu uz nekustam pauma domjamo dau Par ataujas izsnieganu biedrbai Brenguu autotrase folkreisa un autokrosa sacensbu rkoanai. Izsniegt biedrbai Brenguu autotrase, re.Nr.40008087657, atauju rkot Ziemas kausa sacensbas autokros un folkreis Brenguu autotras 2012.gada 19.februr. 15.02.2012 notika novada domes rkrtas sde Kauguru pagast. nolma: Par nolikuma Par krtbu, kd Bevernas novada sportistiem pieiramas naudas balvas par izciliem sasniegumiem sport un naudas balvu apmru apstiprinanu. Apstiprint nolikumu Par krtbu, kd Bevernas novada sportistiem pieiramas naudas balvas par izciliem sasniegumiem sport un naudas balvu apmru. Par nolikuma Par ldzeku pieiranu sportam Bevernas novad apstiprinanu. Apstiprint nolikumu Par ldzeku pieiranu sportam Bevernas novad. Par Bevernas novada Domes un pavaldbas iestu darbinieku (izemot pedagoisk sastva personlu) tatu saraksta, algu likmju un nodroinjuma ar autotransportu, degvielu un mobilo telefonsarunu limitiem apstiprinanu. Apstiprint Bevernas novada Domes un pavaldbas iestu darbinieku tatu sarakstu un algu likmes, nodroinjumu ar autotransportu, k ar limitus degvielai un mobilo tlruu sarunm.

Bevernas Ziotjs

nr. 1, 2012

--

Bevernas novada pavaldbas centrls administrcijas nolikums

Bevernas novada Kauguru pagast APSTIPRINTS Bevernas novada pavaldbas domes 2012.gada 25.janvra sd , prot.Nr.2,6. Izdots saska ar likuma Par pavaldbm 21.panta pirms daas 8.punktu un Valsts prvaldes iekrtas likuma 28.pantu. 2.2.4. stenot citas normatvajos aktos noteikts tiesbas.

3. Finanu nodaa
3.1. Nodroina vienotu grmatvedbas uzskaiti vism pavaldbas iestdm, nodam un struktrvienbm; 3.2. Izstrd iekjos grmatvedbas uzskaites un organizcijas dokumentus; 3.3. Nodroina gada prskata sagatavoanu un iesnieganu Valsts kas; 3.4. Sagatavo un iesniedz attiecgajm institcijm prskatus un atskaites normatvajos aktos paredztaj krtb un apjom; 3.5. Organiz ikgadjs materilo vrtbu inventarizcijas metodisko vadbu viss pavaldbas iestds un struktrvienbs, veic norinu inventarizciju; 3.6. Sadarbb ar pagastu saimniecbu dam un pagastu lietvedm veic vienotu norinu par sniegto komunlo pakalpojumu uzskaiti un rinu izrakstanu; 3.7. Sadarbb ar novada izgltbas iestdm veic dinaanas izdevumu uzskaiti un rinu izrakstanu; 3.8. Sagatavo pavaldbas budetu, grozjumus budet un veic pieemt budeta izpildes kontroli; 3.9. Analiz pavaldbas iestu un struktrvienbu darbbu ar mri palielint darba rezulttu efektivitti; 3.10. Sagatavo budeta izpildes prskatus; 3.11. Organiz pavaldbas sniegto maksas pakalpojumu izcenojumu aprinanu; 3.12. Metodiski vada kases funkcijas izpildi Triktas un Kauguru pagastos, veic skaidras un bezskaidras naudas darjumus; 3.13. Savas kompetences ietvaros piedals publisk prskata sagatavoan un nodaas darbbas atspoguoan novada mjas lap un Bevernas ziotj; 3.14. Savas kompetences ietvaros piedals lgumprojektu sagatavoan un kontrol noslgto lgumu izpildi.

1. Visprgie jautjumi
1.1. Iestde Bevernas novada pavaldbas centrl administrcija ir Bevernas novada domes izveidota iestde, kas organiz atseviu no pavaldbas autonomo funkciju izrietou uzdevumu izpildi, nodroina novada domes pieemto lmumu izpildi, k ar domes un komiteju darba organizatorisko un tehnisko apkalpoanu. 1.2. Pavaldbas centrl administrcija sav darbb ievro likumu Par pavaldbm, citus likumus un Ministru kabineta noteikumus, Bevernas novada pavaldbas nolikumu, k ar novada domes lmumus. 1.3. Pavaldbas centrl administrcija sav darbb izmanto Bevernas novada pavaldbas zmogu, veidlapas un atvrtos kontus Valsts kas un kredtiestds.

4.11. Savas kompetences ietvaros piedals publisk prskata sagatavoan un nodaas darbbas atspoguoan novada mjas lap un Bevernas ziotj; 4.12. Nodaas kompetences ietvaros piedals lgumprojektu sagatavoan un kontrol noslgto lgumu izpildi; 4.13. Sadarbb ar Kauguru, Triktas un Brenguu saimniecbas dam veic pavaldbas autoceu uzturanas un uzskaites dokumentcijas administranu.

5. Kultras un sporta nodaa

5.1. Organiz kultras, sporta un jaunrades darbu, sekm tradicionlo vrtbu saglabanu un popularizanu novad; 5.2. Kopjos novada kultrpolitikas jautjumos koordin novada bibliotku darbu; 5.3. Sadarbb ar pagastu saimniecbas dam organiz novada kultrvsturisko objektu apsaimniekoanu; 5.4. Organiz Mrmuias Tautas Universittes un Zentas Maurias piemias istabas darbbu; 5.5. Organiz un administr novada padarbbas kolektvu darbbu; 5.6. Veicina iedzvotju veselgu dzvesveidu un sportu; 5.7. Plno un organiz tradicionlos novada kultras un sporta paskumus; 5.8. Administr un prrauga pagastu jaunieu centru darbbu; 5.9. Sagatavo nodaas budeta pieprasjumu, seko racionlai t izmantoanai; 5.10. Savas kompetences ietvaros piedals publisk prskata sagatavoan un nodaas darbbas atspoguoan novada mjas lap un Bevernas ziotj; 5.11. Nodaas kompetences ietvaros piedals lgumprojektu sagatavoan un kontrol noslgto lgumu izpildi.

6.12. Organiz iedzvotju un dadu viesu pieemanu pavaldb; 6.13. Sagatavo nodaas budeta pieprasjumu, seko racionlai t izmantoanai; 6.14. Savas kompetences ietvaros piedals publisk prskata sagatavoan un nodaas darbbas atspoguoan novada mjas lap un Bevernas ziotj; 6.15. Sadarbb ar pagastu saimniecbas dam organiz ar komunlo pakalpojumu lgumu sagatavoanas, uzskaites un izpildes kontroles saistto uzdevumu izpildi; 6.16. Veic iepirkumu lgumu sagatavoanu, reistranu; 6.17. Nodaas kompetences ietvaros piedals lgumprojektu sagatavoan un kontrol noslgto lgumu izpildi.

7. Kauguru saimniecbas daa

7.1. Organiz pavaldbas organizto komunlo pakalpojumu nodroinanu (densapgdi, kanalizciju, siltumapgdi) neatkargi no t, k paum atrodas dzvojamais fonds, Kauguru pagasta Mrmuias ciem, Kauguru ciem, Lu ciem; 7.2. Nodroina Mrmuias, Kauguru ciemu centrls densapgdes un NAI ekspluatciju atbilstoi izniegtm B kategorijas ataujm un atbilstoi sanitri-higniskm normm; 7.3. Nodroina Mrmuias ciema un Kauguru pamatskolas katlumju ekspluatciju atbilstoi to tehniskm darba un ugunsdrobas prasbm; 7.4. Sadarbb ar pagasta izgltbas iestdm organiz to siltumapgdes, densapgdes un kanalizcijas ietaiu ekpluatciju atbilstoi iekrtu tehniskm un darba drobas prasbm; 7.5. Nodroina pavaldbai piederoo densapgdes, kanalizcijas un siltumapgdes inenierkomunikciju uzturanu; 7.6. Uzdevumi saistb ar novada administratvs teritorijas labiekrtoanu un sanitro trbu: 7.6.1. Pagasta ciemu ielu un ietvju sakopana un trana, tai skait sniega trana un kaisana ar pretsldes materiliem; 7.6.2. Zlja appauana un kopana publiskajs teritorijs; 7.6.3. Atkritumu savkana pagasta publiskajs teritorijs; 7.6.4. Apstdjumu un puu dobju kopana ap pagasta teritorij esom pavaldbas adaministratvm km; 7.6.5. Bstamu koku zana, soliu remonts, un citi teritorijas labiekrtoanas darbi. 7.7. Uzdevumi saistb ar pavaldbai piederoo nekustamo un kustamo paumu uzturanu: 7.7.1. Pavaldbas administratvo ku apsaimniekoana; 7.7.2. Pavaldbai piederoo daudzvoku namu apsaimniekoana; 7.7.3. Pavaldbai piederoo savrupmju un atseviu dzvoku apsaimniekoana; 7.7.4. Socilo mju un dzvoku apsaimniekoana; 7.7.5. Ielu apgaismojuma ierkoana un uzturana; 7.7.6. Zemes gabalu, meu, cemalu kopana un ceu uzturana; 7.7.7. Kauguru kapstas apsaimniekoana; 7.7.8. VW Transporter un autogreidera VAMMAS-14 un citas rcb esos tehnikas uzturana.

2. pavaldbas centrls administrcijas nodaas un struktrvienbas

2.1. Lai darbotos savas kompetences ietvaros, pavaldbas centrlai administrcijai ir izveidota sava iekj organiztorisk struktra, kas ir attlota 1.pielikum un ir neatemama nolikuma sastvdaa. Pavaldbas centrl administrcija sastv no nodam un struktrvienbm, kas sav starp sadarbojas noteikto uzdevumu optimlkai izpildei: 2.1.1. Finanu nodaa; 2.1.2. Attstbas un nekustamo paumu nodaa, kas sev ietver projektu vadbas un vides specilistu, nekustamo paumu specilistus; 2.1.3. Kultras un sporta nodaa, kas sev ietver Triktas kultras namu, Kauguru kultras namu, Triktas saieta namu, sporta centru Kaimii, Mrmuias tautas universitti, Triktas un Mrmuias jaunieu centrus; 2.1.4. Kancelejas nodaa, kas sev ietver Triktas, Brenguu pagastu prvaldes lietvedes, Kaugura pagasta lietvedi un sekojous centrls administrcijas specilistus: juristu, personlvadbas specilistu, sabiedrisko attiecbu specilistu un datortklu administrtoru; 2.1.5. Kauguru saimniecbas daa; 2.1.6. Brenguu saimniecbas daa; 2.1.7. Triktas saimniecbas daa; 2.1.8. Brenguu bibliotka; 2.1.9. Kauguru bibliotka; 2.1.10. Mrmuias bibliotka- informcijas centrs; 2.1.11. Triktas bibliotka. 2.2. Pavaldbas centrls administrcijas darbiniekiem ir das tiesbas: 2.2.1. pieprast un saemt no pavaldbas iestdm un struktrvienbm administrcijas uzdevumu izpildei nepiecieams zias, statistisko un citu informciju un dokumentus; 2.2.2. sniegt prieklikumus jautjumu izskatanai novada domes sds; 2.2.3. piedalties novada domes sds;

6. Kancelejas nodaa
6.1. Veic novada administratvaj teritorij dzvojoo brnu uzskaiti; 6.2. Organiz vienotu dokumentu uzskaites un aprites krtbu, tai skait arhivanu, veic uzdoto uzdevumu izpildes kontroli; 6.3. Veic ar personla uzskaiti saisttos uzdevumus; 6.4. Nodroina novada domes, pastvgo komiteju un novada domes izveidoto komisiju darba tehnisko un organizatorisko apkalpoanu; 6.5. Nodroina pavaldbas przi esoo datortklu, biroja un datortehnikas uzturanas paskumus; 6.6. Nodroina pavaldbas sagatavoto dokumentu tiesiskuma prbaudi un sniedz juridisko atbalstu vism pavaldbas iestdm un struktrvienbm; 6.7. Veic sabiedrisko attiecbu funkcijas izpildi, tai skait Bevernas novada pavaldbas mjas lapas uzturanu un informatvs avzes Bevernas ziotjs izdoanu un organiz ts piegdi novada iedzvotjiem; 6.8. Nodroina personu deklaranas funkcijas izpildi visos novada pagastos; 6.9. Nodroina kases funkcijas pieejambu Kauguru un Triktas pagastos; 6.10. Veic pavaldbas autobusa NEOPLAN un mikroautobusa VW Transporter dispeera funkcijas; 6.11. Prrauga ar pavaldbas administratvo ku un to apkrtnes uzturanu saistto uzdevumu izpildi;

4. attstbas un nekustamo paumu nodaa

4.1. Pamatojoties uz novada attstbas programmu nodroina investciju piesaistanu, projektu sagatavoanu un vadbu; 4.2. Organiz uzmjdarbbu veicinou paskumu stenoanu novad; 4.3. Organiz un prrauga ar apkrtjs vides aizsardzbu un dabas resursu izmantoanu saistto normatvo aktu ievroanu novada administratv teritorij; 4.4. Prrauga novada attstbas programmas ievieanu, veic izpildes monitoringu un prskatu sagatavoanu; 4.5. Sadarbb ar Kocnu novada bvvaldi nodroina savas administratvs teritorijas bvniecbas procesa tiesiskumu; 4.6. Veic res, apsaimniekoanas, nedzvojamo telpu nomas, zemes nomas lgumu sagatavoanu, reistranu un sadarbb ar pagastu saimniecbas dam nodroina to izpildes kontroli; 4.7. Nodroina pavaldbas dzvojam fonda uzskaiti un reistra veanu; 4.8. Veic nekustam pauma nodoku administranu; 4.9. Veic zemes prvaldbu Bevernas novad; 4.10. Sagatavo nodaas budeta pieprasjumu, seko racionlai t izmantoanai;

--

nr. 1, 2012
9.1. Organiz pavaldbas organizto komunlo pakalpojumu nodroinanu (densapgdi, kanalizciju, siltumapgdi) neatkargi no t, k paum atrodas dzvojamais fonds, Triktas pagasta Triktas ciem; 9.2. Nodroina Triktas ciema centrls densapgdes un NAI ekspluatciju atbilstoi izniegtm B kategorijas ataujm un atbilstoi sanitri-higniskm normm; 9.3. Sadarbb ar Triktas pamatskolu organiz Triktas pamatskolas siltumapgdes, densapgdes un kanalizcijas ietaiu ekspluatciju atbilstoi iekrtu tehniskm un darba droibas prasbm; 9.4. Nodroina pavaldbai piederoo densapgdes, kanalizcijas un siltumapgdes inenierkomunikciju uzturanu ciem; 9.5. Uzdevumi saistb ar Triktas pagasta administratvs teritorijas labiekrtoanu un sanitro trbu: 9.5.1. Pagasta ciemu ielu un ietvju sakopana un trana, tai skait sniega trana un kaisana ar pretsldes materiliem; 9.5.2. Zles appauana un kopana publisks teritorijs; 9.5.3. Atkritumu savkana pagasta publisks teritorijs; 9.5.4. Apstdjumu un puu dobju kopana ap pagasta teritorij esom pavaldbas adaministratvm km; 9.5.5. Bstamu koku zeana, soliu remonts, un citi teritorijas labiekrtoanas darbi. 9.6. Uzdevumi saistb ar pavaldbai piederoo nekustamo un kustamo paumu apsaimniekoanu: 9.6.1. Pavaldbas administratvo ku apsaimniekoana; 9.6.2. Pavaldbai piederoo daudzvoku namu prvaldba un apsaimniekoana; 9.6.3. Pavaldbai piederoo savrupmju un atseviu dzvoku apsaimniekoana; 9.6.4. Socilo mju un dzvoku apsaimniekoana; 9.6.5. Organiz ielu apgaismojuma ierkoanu un uzturanu; 9.6.6. Zemes gabalu, meu, cemalu un ceu uzturana; 9.6.7. Triktas kapstas apsaimniekoana; 9.6.8. Autobusa NEOPLAN un Triktas komunls saimniecbas struktrvienbai rcb esos tehnikas uzturana. 9.7. Prjie saisttie uzdevumu: 9.7.1. Sagatavo struktrvienbas budeta pieprasjumu un seko racionlai t izmantoanai; 9.7.2. Izsniedz darba veikanas ataujas par pagasta teritorij veicamiem rakanas darbiem; 9.7.3. Saskao meu izstrdes darbos kokmaterilu izveanu pa pavaldbas ceiem un krautuvju vietas; 9.7.4. Struktrvienbas kompetences ietvaros piedals lgumprojektu sagatavoan un kontrol noslgto lgumu izpildi; 9.7.5. Organizt bezdarbnieku iesaistanu NVA projektu realizan pagastu teritorijs; 9.7.6. Savas kompetences ietvaros piedals publisk prskata sagatavoan un struktrvienbas darbbas atspoguoan novada mjas lap un Bevernas ziotj 9.7.7. Organiz ar darba un ugunsdrobu saistto paskumu prraudzbu pagasta teritorij izvietotm iestdm un struktrvienbm; 9.7.8. Nodroina sagdniecisks funkcijas izpildi pagasta teritorij izvietotm pavaldbas iestdm.

Bevernas Ziotjs 11. Kauguru bibliotka

11.1. Nodroina bibliotkas darbu atbilstoi apstiprintam Kauguru bibliotkas nolikumam un seko t aktualizcijai atbilstoi relai situcijai; 11.2. Nodroina publisk interneta punkta pieejambu; 11.3. Veic J.Endzelna Kauguru pamatskolas bibliotkas funkcijas; 11.4. Sadarbb ar Kauguru kultras namu organiz kultras nama kas un apkrtnes svtku noformanu; 11.5. Piedals tradicionlo novada kultras un sporta paskumu reklaman Kauguru ciema teritorij; 11.6. Savas kompetences ietvaros sagatavo budeta pieprasjumu, seko racionlai t izmantoanai; 11.7. Savas kompetences ietvaros piedals publisk prskata sagatavoan un bibliotkas darbbas atspoguoan novada mjas lap un Bevernas ziotj; 11.8. Struktrvienbas kompetences ietvaros piedals lgumprojektu sagatavoan un kontrol noslgto lgumu izpildi.

7.8. Prjie saisttie uzdevumi: 7.8.1. Sagatavo struktrvienbas budeta pieprasjumu un seko racionlai t izmantoanai; 7.8.2. Izsniedz darba veikanas ataujas par pagasta teritorij veicamiem rakanas darbiem; 7.8.3. Saskao meu izstrdes darbos kokmaterilu izveanu pa pavaldbas ceiem un krautuvju vietas; 7.8.4. Struktrvienbas kompetences ietvaros piedals lgumprojektu sagatavoan un kontrol noslgto lgumu izpildi; 7.8.5. Organizt bezdarbnieku iesaistanu NVA projektu realizan pagastu teritorijs; 7.8.6. Savas kompetences ietvaros piedals publisk prskata sagatavoan un struktrvienbas darbbas atspoguoan novada mjas lap un Bevernas ziotj; 7.8.7. Organiz ar darba drobu saistto paskumu prraudzbu visa novada teritorij izvietotm iestdm un struktrvienbm; 7.8.8. Veic sagdes funkcijas izpildi pagasta teritorij izvietotm pavaldbas iestdm un struktrvienbm.

8. Brenguu saimniecbas daa

8.1. Organiz pavaldbas organizto komunlo pakalpojumu nodroinanu (densapgdi, kanalizciju) neatkargi no t, k paum atrodas dzvojamais fonds, Brenguu pagasta Brenguos un Cempos; 8.2. Nodroina Brenguu un Cempu centrls densapgdes un NAI ekspluatciju atbilstoi izniegtm B kategorijas ataujm un atbilstoi sanitri-higniskm normm; 8.3. Sadarbb ar Brenguu skumskolu organiz Brenguu skumskolas katlumjas, densapgdes un kanalizcijas ietaiu ekspluatciju atbilstoi to tehniskm un darba drobas prasbm; 8.4. Nodroina pavaldbas paum esos densapgdes, kanalizcijas un siltumapgdes centrls inenierkomunikciju uzturanu; 8.5. Uzdevumi saistb ar novada administratvs teritorijas labiekrtoanu un sanitro trbu: 8.5.1. Pagasta ciemu ielu un ietvju sakopana un trana, tai skait sniega trana un kaisana ar pretsldes materiliem; 8.5.2. Zles appauana un kopana publisks teritorijs; 8.5.3. Atkritumu savkana pagasta publisks teritorijs; 8.5.4. Apstdjumu un puu dobju kopana ap pagasta teritorij esom pavaldbas administratvm km; 8.5.5. Bstamu koku zana, soliu remonts, un citi teritorijas labiekrtoanas darbi; 8.6. Uzdevumi saistb ar pavaldbai piederoo nekustamo un kustamo paumu apsaimniekoanu: 8.6.1. Pavaldbas administratvo un saimniecbu ku apsaimniekoana; 8.6.2. Pavaldbai piederoo daudzvoku namu prvaldba un apsaimniekoana; 8.6.3. Pavaldbai piederoo savrupmju un atseviu dzvoku apsaimniekoana; 8.6.4. Socilo mju un dzvoku apsaimniekoana; 8.6.5. Organiz ielu apgaismojuma ierkoanu un uzturanu; 8.6.6. Zemes gabalu, meu, cemalu un ceu uzturana; 8.6.7. Rcb eso autotransporta un tehnisko ldzeku uzturana. 8.7. Prjie saisttie uzdevumu: 8.7.1. Sagatavo struktrvienbas budeta pieprasjumu un seko racionlai t izmantoanai; 8.7.2. Izsniedz darba veikanas ataujas par pagasta teritorij veicamiem rakanas darbiem; 8.7.3. Saskao meu izstrdes darbos kokmaterilu izveanu pa pagasta pavaldbas ceiem un krautuvju vietas; 8.7.4. Struktrvienbas kompetences ietvaros piedals lgumprojektu sagatavoan un kontrol noslgto lgumu izpildi; 8.7.5. Organizt bezdarbnieku iesaistanu NVA projektu realizan pagastu teritorijs; 8.7.6. Savas kompetences ietvaros piedals publisk prskata sagatavoan un struktrvienbas darbbas atspoguoan novada mjas lap un Bevernas ziotj; 8.7.7. Organiz ar darba un ugunsdrobu saistto paskumu prraudzbu pagasta teritorij izvietotm iestdm un struktrvienbm; 8.7.8. Nodroina sagdniecisks funkcijas izpildi pagasta teritorij izvietotm pavaldbas iestdm un struktrvienbm.

12. mrmuias bibliotka informcijas centrs

12.1. Nodroina bibliotkas darbu atbilstoi apstiprintam Mrmuias bibliotkas nolikumam un seko t aktualizcijai atbilstoi relai situcijai; 12.2. Nodroina publisk interneta punkta pieejambu; 12.3. Veic Zentas Maurias piemias istabas darbbas prraudzbu; 12.4. Organiz Mrmui esoo pavaldbas administratvo ku un to apkrtnes noformanu svtkos; 12.5. Piedals tradicionlo novada kultras un sporta paskumu reklaman Mrmuias ciemata teritorij; 12.6. Savas kompetences ietvaros sagatavo budeta pieprasjumu, seko racionlai t izmantoanai; 12.7. Savas kompetences ietvaros piedals publisk prskata sagatavoan un bibliotkas darbbas atspoguoan novada mjas lap un Bevernas ziotj; 12.8. Struktrvienbas kompetences ietvaros piedals lgumprojektu sagatavoan un kontrol noslgto lgumu izpildi.

13. triktas bibliotka

13.1. Nodroina bibliotkas darbu atbilstoi apstiprintam Triktas bibliotkas nolikumam un seko t aktualizcijai atbilstoi relai situcijai; 13.2. Nodroina publisk interneta punkta pieejambu; 13.3. Sadarbb ar Triktas kultras namu organiz pavaldbas pagasta kas noformanu; 13.4. Piedals tradicionlo novada kultras un sporta paskumu reklaman Triktas ciema teritorij; 13.5. Savas kompetences ietvaros sagatavo budeta pieprasjumu, seko racionlai t izmantoanai; 13.6. Savas kompetences ietvaros piedals publisk prskata sagatavoan un bibliotkas darbbas atspoguoan novada mjas lap un Bevernas ziotj; 13.7. Struktrvienbas kompetences ietvaros piedals lgumprojektu sagatavoan un kontrol noslgto lgumu izpildi.

10. Brenguu bibliotka

10.1. Nodroina bibliotkas darbu atbilstoi apstiprintam Brenguu bibliotkas nolikumam un seko t aktualizcijai atbilstoi relai situcijai; 10.2. Nodroina publisk interneta punkta pieejambu Brenguos; 10.3. Organiz atseviu no kultras darba funkcijas izrietoo uzdevumu izpildi Brenguu pagast; 10.4. Administr vietjo padarbbas kolektvu darbu; 10.5. Koordin un prrauga Cempu jaunrades centra darbu sadarbb ar biedrbu Brenguu Jaunieu dome; 10.6. Organiz pavaldbas administratvo ku un apkrtnes svtku noformanu; 10.7. Piedals tradicionlo novada kultras un sporta paskumu reklaman Brenguu pagasta teritorij; 10.8. Savas kompetences ietvaros sagatavo budeta pieprasjumu, seko racionlai t izmantoanai; 10.9. Savas kompetences ietvaros piedals publisk prskata sagatavoan un bibliotkas darbbas atspoguoan novada mjas lap un Bevernas ziotj; 10.10. Struktrvienbas kompetences ietvaros piedals lgumprojektu sagatavoan un kontrol noslgto lgumu izpildi.

14. pavaldbas centrls administrcijas vadtjs

14.1. Pavaldbas centrls administrcijas vadtjs ir novada pavaldbas izpilddirektors. 14.2. Izpilddirektors: 14.2.1. organiz pavaldbas centrls administrcijas uzdevumu pildanu, vada iestdes administratvo darbu, nodroinot darba neprtrauktbu, lietderbu un tiesiskumu; 14.2.2. prvalda pavaldbas centrls administrcijas finanu, personla un citus resursus; 14.2.3. apstiprina pavaldbas centrls administrcijas amatu aprakstus; 14.2.4. pieem darb un atbrvo no t pavaldbas centrls administrcijas darbiniekus; 14.2.5. nosaka pavaldbas centrls administrcijas amatpersonu un darbinieku pienkumus; 14.2.6. izveido iestdes iekjs kontroles sistmu, nosaka prvaldes lmumu iepriekprbaudes un pcprbaudes krtbu; [turpinjums 10. lpp.]

9. triktas saimniecbas daa

Bevernas Ziotjs

nr. 1, 2012

--

par Bevernas novada pavaldbas 2012. gada budetu

Bevernas novada Kauguru pagast 2012.gada 15.februr Saistoie noteikumi Nr.4/2012 Apstiprinti ar Bevernas novada pavaldbas domes 2012.gada 15.februra sdes lmumu (prot.Nr.3, 5. ) Par Bevernas novada pavaldbas 2012.gada budetu Izdoti saska ar Latvijas Republikas likuma Par pavaldbm 21.panta otro dau un 46.pantu, likumu Par pavaldbu budetiem, likumu Par budetu un finanu vadbu 1. Apstiprint Bevernas novada pavaldbas pamatbudetu 2012.gadam saska ar 1.pielikumu: 1.1. budeta ldzeku atlikumu uz 01.01.2012. 146 302 Ls apmr, 1.2. budeta iemumus 1 619 981 Ls apmr, 1.3. budeta izdevumus 1 678 701 Ls apmr, 1.4. 2012.gad atmaksjamo tro aizmumu summu kredtiem 68 332 Ls apmr, 1.5 budeta ldzeku atlikumu uz 31.12.2012. 19 250 Ls apmr. 2. Apstiprint Bevernas novada pavaldbas specilo budetu 2012.gadam saska ar 2.pielikumu: 2.1. Specil budeta ldzeku atlikumu uz 01.01.2012. 147 585 Ls apmr, 2.2. specil budeta iemumus 51 433 Ls apmr, 2.3. specil budeta izdevumus 91 005 Ls apmr, 2.4. specil budeta ldzeku atlikumu uz 31.12.2012. 108 013 Ls apmr. Domes prieksdtjs m.zvirbulis Saistoo noteikumu nr.4/2012 pielikumi nr. 1 un nr. 2 pieejami Bevernas novada mjas lap, sada: Pavaldba / Budets / 2012. gada budets, k ar kltien pagastu prvalds.

par ldzeku pieiranu sportam Bevernas novad

APSTIPRINTS Bevernas novada pavaldbas domes 15.02.2011. rkrtas sd, prot.Nr.3, 1. NOLIKUMS Par ldzeku pieiranu sportam Bevernas novad 1. Visprgie jautjumi 1.1. is nolikums nosaka krtbu, kd Bevernas novada domes Izgltbas, sporta un kultras komiteja (turpmk Sporta komiteja) pieir finansjumu sporta veidiem un sporta paskumu organizanai. 1.2. Nolikuma pielikumi nosaka Bevernas novada prioritros sporta veidus un kritrijus sporta paskumu izvrtanai. 1.3. is nolikums neattiecas uz sporta bzu uzturanas izdevumiem, centra Kaimii izdevumiem, Skolu sportu un Bevernas novada visprizgltojoo skolu sporta pulciu nodroinanu, izemot paus gadjumus, kas saistti ar minto iestu un struktrvienbu budeta neplnotm aktivittm. 2. Finansjuma sadaljums un pieiranas krtba 2.1. Kopjais finansjums tiek sadalts sekojos das: 2.1.1. Finansjums sporta veidiem; 2.1.2. Sporta paskumu organizanai. 2.2. Finansjums tiek pieirts uz iesnieguma pamata ar Bevernas novada domes Sporta komitejas lmumu un izmaksjams no attiecgs budeta sadaas. 2.3. Nolikumam ir saistos pielikums Nr. 1, kas ir spk no attiecg gada 1.janvra ldz 31. decembrim un katru gadu ir prskatms un apstiprinms Sporta komitejas sd. 2.4. Bevernas novada domes Sporta komiteja ir tiesga pieprast no iesniedzja nepiecieamo papildus informciju, attiecg sporta veida federcijas saskaojumu, k ar atskaiti par pieirt finansjuma izlietojumu. 2.5. Bevernas novada domes Sporta komiteja ir tiesga atteikt finansjuma pieiranu no sava budeta ldzekiem, nordot pamatotus iemeslus. 3. Finansjums sporta veidiem 3.1. Finansjuma sadaljumam sporta veidiem ir saistos nolikuma pielikums Nr.1, kas nosaka Bevernas novada prioritros sporta veidus un pieejam finansjuma lielumu katram sporta veidam. 3.2. Katra nko gada finansjums tiek plnots pamatojoties uz iepriekj gada iestu un klubu iesniegtajiem datiem par audzku skaitu. Dati ir jiesniedz Bevernas novada domei ldz katra gada 15.oktobrim. Datu iesniedzjs atbild par iesniegts informcijas patiesumu. 3.3. Finansjuma pieiranai tiek izvirztas divas priorittes: 3.3.1. Atbalsts Bevernas novada brnu un jaunieu mcbu-treniu darbam no paredzt finansjuma attiecgajam sporta veidam; 3.3.2. Atbalsts Bevernas novada pieauguo sportam, kas vrsts uz augsto sasniegumu sportu no paredzet finansjuma attiecgajam sporta veidam. 3.4. Ja 3.3.1. punkt mintais finansjums netiek iztrts, to var izmantot 3.3.2. punktam atbilstoos gadjumos. 3.5. Uz finansjumu prioritrajiem sporta veidiem var pretendt: 3.5.1. Bevernas novada pavaldbas iestdes, kurs tiek stenota profesionl vai intereu izgltbas programma kd no sporta veidiem; 3.5.2. Sporta organizcijas, kas realiz savu darbbu Bevernas novad; 3.5.3. Individuli sportisti vai to prstvji. 3.6. Sporta organizcijm vai iestdm, kas pretend uz o finansjumu, jbt reistrtm Bevernas novada teritorij vai jnodarbojas ar Bevernas novada brnu un jaunieu mcbu treniu darbu atbilstoi LR normatvajiem aktiem. 3.7. Ja organizcija nodarbojas ar Bevernas novada brnu un jaunieu apmcbu kd no sporta veidiem, bet nav reistrta Bevernas novad, tad dalbniekiem no Bevernas novada ir jabt ne mazk k 70 % apmr. 3.8. Individulajiem pretendentiem ir jabt deklartiem Bevernas novad ne mazk k 6 mneus no iesnieguma iesnieganas bra. Ja finansjuma samjs ir brns ldz 18 gadu vecumam, gan brna, gan viena no t vecku deklartai dzvesvietai ir jbt Bevernas novad ne mazk k 6 mneus no iesnieguma saemanas bra. 3.9. Finansjums var tikt pieirts to audzku mcbu-treniu darbam, kuriem ir izpildtas saistbas ar Bevernas novada pavaldbas iestdm, kurs tiek organizts mcbu-treniu darbs. 3.10. Lai saemtu finansjumu, iesniegum janorda konkrts piesaistt finansjuma izmantoanas mris un kopj izdevumu tme. 3.11. Uz finansjumu sporta veidam attiecas sekojoas izmaksu pozcijas: 3.11.1. Trenera atalgojums, ja finansjums tiek pieirts Bevernas novada brnu un jaunieu macbu-treniu darbam sporta organizcijs, kas nav Bevernas novada pavaldbas domes struktra; 3.11.2. Dalba sacensbs, treninometnes; 3.11.3. Attiecg sporta veida koplietoanas inventra iegde; 3.11.4. Transporta izmaksas: 3.11.5. Sporta bzu izmantoana; 3.11.6. Citas ar sporta darba nodroinanu saisttas izmaksas. 3.12. Uz o finansjuma sadau neattiecas sporta paskumu organizanas izdevumi un naudas balvas par izciliem sasniegumiem sport. 3.13. Finansjuma samjam jnodroina Bevernas novada publicitte, jaiesniedz informcija Bevernas novada domei par rkotajm aktivittm un sasniegumiem. 3.14. Sportistam - finansjuma samjam - jprstv Bevernas novads Latvijas Olimpids, Latvijas empiontos, kausa izcs un LSVS sporta spls. Atsevios gadjumos var atbalstt ar Bevernas novada sportistus, kuri prstv cita novada delegciju, piemram, komandu sporta veidos vai pru sacensbs (dubultspls) un stafeu disciplns, kur Bevernas novads nevar nodroint savas komandas startu. 3.15. Iesniegumi par finansjumu sporta veidiem tiek izskatti Sporta komitej to iesnieganas kartb. 4. sporta paskumu organizana 4.1. Bevernas novada domes plnoto paskumu sarakstu un finansjumu katram paskumam sagatavo Kultras un sporta nodaa un iesniedz to Sporta komitejai apstiprinanai ldz katra gada 1. decembrim par nkoo gadu. 4.2. Uz atlikuo finansjumu var pretendt ikviena fiziska vai juridiska persona, kas organiz sporta paskumu Bevernas novad vai t tuvum. 4.3. Pamatojoties uz paskuma organizatora iesniegumu, lmumu par finansila atbalsta snieganu sporta paskumu organizanai to iesnieganas krtb izskata un pieem Bevernas novada domes Sporta komiteja. 4.4. Iesniegumam klt jpievieno sacensbu nolikums un kopj izdevumu tme. 4.5. Lai pretendtu uz finansjumu sporta paskumu organizanai, organizatoram ir jabt nokrtotai ataujai par publiska paskuma rkoanu atbilstoi Publisko izklaides un svtku paskumu drobas likumam (ja attiecinms). 4.6. Finansjuma apjoms sporta paskumiem tiek pieirts balstoties uz sporta paskumu kritriju, iesniegts tmes un nolikuma izvrtanu. 4.7. Finansjuma samjam janodroina Bevernas novada publicitte, izvietojot Pavaldbas logo uz visiem paskuma publicittes materiliem un mutiski informjot sacensbu laik. Organizatoriem jiesniedz informcija Bevernas novada domei par rkotajm sacensbm. 5. Kontroles mehnisms 5.1. Uzskaiti un kontroli par saemto finansjumu un t saemanas nosacjumu izpildi veic Bevernas novada pavaldbas Centrls adminiatrcijas Kultras un sporta nodaa. 5.2. Bevernas novada pavaldbas Kultras un sporta nodaa ir tiesga izlases veid veikt sporta nodarbbu apmekljumu un iesniegts informcijas atbilstbas kontroli. 5.3. Bevernas novada domes Sporta komitejai un sporta Kultras un sporta nodaai ir tiesbas pieprast papildus informciju vai paskaidrojumus. 5.4. Konstatjot neatbilstoas informcijas snieganu atkrtoti, finansana var tikt samazinta vai atteikta. 6.Prejas noteikumi Pieteikumi 2012.gadam jiesniedz Bevernas novada pavaldbas domei ldz 2012.gada 31.martam. Domes prieksdtjs m.zvirbulis

--

nr. 1, 2012

Bevernas Ziotjs

par krtbu, kd Bevernas novada sportistiem pieiramas naudas balvas par izciliem sasniegumiem sport un naudas balvu apmru
APSTIPRINTS Bevernas novada pavaldbas domes 15.02.2011. rkrtas sd, prot.Nr.3, 1. NOLIKUMS Par krtbu, kd Bevernas novada sportistiem pieiramas naudas balvas par izciliem sasniegumiem sport un naudas balvu apmru 1. Nolikums nosaka krtbu, kd Bevernas novada sportistiem un viu treneriem pieir naudas balvas par izciliem sasniegumiem sport un naudas balvu apmru. 2. Naudas balvas pieir ar Izgltbas, sporta un kultras komitejas (turpmk Sporta komitejas) atzinumu un Bevernas novada domes lmumu. 3. Naudas balvas pretendentam vai via trenerim jiesniedz iesniegums Bevernas novada domes Sporta komitejai ne vlk k 3 (trs) mneus pc sacensbu norises laika, kur: 3.1. jnorda sacensbu nozmgums, iegt vieta, piedaljuos valstu skaits un sportistu vai komandu skaits; 3.2. jpievieno dokuments, kas apliecina izcilo sasniegumu sport un izziu par dzvesvietas deklarciju. Naudas balvas pretendentam jbt deklartam Bevernas novad ne mazk ka vienu gadu. 4. Naudas balvu pieir par sasniegumu, kas uzrdts oficils starptautisks kltienes sacensbs, kuras ir iekautas attiecgs starptautisks sporta federcijas sacensbu kalendr. Attiecg sporta veida federcijai Latvij ir jabt reistrtai Izgltbas un zintnes ministrijas Sporta departament. Naudas balvu pieir par sekojom sacensbm: 4.1. Olimpisks sples un Pasaules sples neolimpiskajos sporta veidos; 4.2. Pasaules, Eiropas un Baltijas empionti pieauguajiem (augstks meistarbas grup), junioriem un personm ar invaliditti; 4.3. Pasaules kausa izcas posms un kopvrtjums pieauguajiem; 4.4. Paraolimpisks sples. 5. Bevernas novada domes Sporta komiteja, izskatot iesniegumu: 5.1. izvrt iesniegumu un klt pievienotos dokumentus; 5.2. pieir naudas balvu atbilstoi nolikuma 4. un 8. punktiem; 5.3. var atteikt, nordot pamatotus iemeslus. 6. Bevernas novada Sporta komiteja ir tiesga pieprast no iesniedzja nepiecieamo papildus informciju. 7. Naudas balvu izmaksanai izmantojami rezervtie budeta ldzeki neparedztajiem gadjumiem. 8. Sportistiem individulajos sporta veidos, k ar sporta spu nacionlo izlau sportistiem, kas prstv Bevernas novadu, pieir naudas balvas d apmr (pc nodoku samaksas): Vieta Baltijas eiropas empionts empionts (ldz LVL) un pasaules kausa posms (ldz LVL) 100 300 250 200 100 100 100 pasaules empionts un pasaules posmu kopvrtjums kausa (ldz LVL) 500 400 300 200 200 200 100 100 100 100 olimpisks sples, paraolimpisks sples un pasaules sples neolimpiskajos sporta veidos (ldz LVL) 1000 500 500 300 300 300 200 200 100 100

1. 2. 3. 4. 5. 6. 7. 8. 9. 10.

9. Sportistu treneriem pieir naudas balvu 50 % apmr no nolikuma 8. punkt mintajm summm, ja treneris atbilst vismaz vienam no sekojoajiem nosacjumiem: 9.1. trenera deklart dzvesvieta ir Bevernas novads ne mazk ka vienu gadu; 9.2. trenerim ir trenigrupa Bevernas novad; 9.3. vi(a) ir k viengais sportista treneris ne mazk k vienu gadu. 10. Ja sportists sezonas laik atkrtoti parda izcilus sasniegumus, naudas balvu pieir par augstko pankumu (piemram, bobslej E, PK, P, OS). 11. Naudas balvu pasniedz sporta paskum Bevernas sporta laurets. 12. Nolikums stjas spk no apstiprinanas bra. Domes prieksdtjs m.zvirbulis

Jaunie nolikumi - labkai pavaldbas funkciju veikanai

Janvr Bevernas novada dome piema virkni jaunu dokumentu, kas nosaka pavaldbas struktru, funkciju sadaljumu, vadtju un darbinieku atbildbu, pienkumus un tiesbas. Nozmgkie no jaunpieemtajiem dokumentiem ir Pavaldbas nolikums un Centrls administrcijas nolikums, kura pilns teksts publicti aj Bevernas Ziotja numur, k ar abi dokumenti ir pieejami novada mjas lap www.beverinasnovads.lv un kltien pagastu prvalds. K paststja izpilddirektors Sandris Brlns, kura vadb jaunie nolikumi tika izstrdti pdjo 3 mneu laik , ar ldz im Bevernas novada pavaldba un centrl administrcija, protams, darbojs saska ar nolikumu. Tau, tie bija novadu veidoanas laik 2009.g. Reionls attstbas un pavaldbu lietu ministrijas sagatavotie un vairum gadjumu ar nelielm izmaim visos novados pieemtie paraugnolikumi, kas bija nodergi, lai formli prvartu ar daudzo pagastu apvienoanu saistts t bra administratvs grtbas, tau nebija atbilstoi konkrto pavaldbu vsturiskajm, eogrfiskajm un politiskajm patnbm. Vienots pamats ir nepiecieams, saka S. Brlns, tau jem vr ar atirbas. T 2011.g., divus gadus pc novada izveides, ar Bevernas novada pavaldbas vadba konstatja, ka esoie nolikumi un pavaldbas struktra neatbilst relajai situcijai, vietumis ir savstarpji pretrungi, k ar nepilngi vai vispr nenosaka vairku funkciju izpildi, darbinieku un iestu atbildbu, pienkumus un pakautbu. K btiskks jauno nolikumu izstrdes gait atklts ldzinjo dokumentu problmas S. Brlns uzskaitja: Centrls administrcijas sastva nenoteiktbu, lietvedbas un kultras nodaas nenoteikto statusu, pagastu prvalu un to vadtju nenoteikto vietu un pilnvaras pavaldbas struktr, vairku struktrvienbu neatbilstbu iestdes statusam, vairku pavaldbas autonomo funkciju (dzvojamo namu prvaldba, arhvu funkcija) nepildana, k ar nepilngs domes prieksdtja un izpilddirektora funkciju (resp. lmjvaras un izpildvaras) nodaljums un precizjums. Izstrdjot jaunos nolikumus tika izvirzti di prieknoteikumi: 1) netiek maints eso administratv centra novietojums; 2) kontrole un finanu plnoana par citm pavaldbm deleto funkciju un uzdevumu (bvvalde, skolu valde, u.c.) izpildi paliek Beverbas novada pavaldbas przi; 3) netiek samazints vai palielints esoais darbinieku skaits; 4) pc iespjas paliek nemaings pareizjais personla eogrfiskais izvietojums; 5) centralizta plnoana un decentralizta izpilde; 6) stratisk plnoana tiek veikta pakalpojuma form. Jaun pavaldbas struktra tika veidota, samrojot funkciju un teritorilo principu, k ar, ievrojot msdienu vadbas zinbu teortiu atzias par efektvu organizciju vadbu. Turpret, runjot par jauno nolikumu struktras filosofisko pamatu S. Brlns lkojies atpaka daudz senk, iedvesmu smeoties nieu domtja un valstsvra Laodzi ap 500 g.p.Kr. uzrakstt traktta Par Dao un De sentencs: Trsdesmit spieu saistti vien rumb, Ratu vieglumu nosaka tukums starp tiem. Podnieki mca mlu, lai veidotu traukus, Lietojams tikai trauku iedobums. Namdariem, ceot mju, jatstj logi un durvis, Tikai mjas iekjais tukums ir apdzvojams. Esamba ir manta, bet lieto neesambu. Kopsavilkum, nordot uz btiskkajm izmaim pavaldbas nolikum, S. Brlns atzm: 1) iestu skaita un informcijas aprites optimizcija, pakautbas struktras izveide; 2) preczs lmjvaras un izpildvaras pilnvaru apraksts (saimniecisko, darba, administratvo lgumu slgana, budeta izpildes kontrole, prstvba kapitlsabiedrbs); 3) izgltbas, kultras un sporta komitejas atbildbas jomas preczka noteikana; Savukrt centrls administrcijas nolikuma izmaias izriet no pavaldbas nolikuma izmaim. Centrl administcija ir pavaldbas lielk iestde, kurai, ldzs finanu, uzskaites un attstbas funkciju izpildei, kuras veic atbilstos nodaas, tagad tiek nodota ar kultras dzves organizcija un komunlo/saimniecisko pakalpojumu sniegana. Ja kultras nodaa iepriek vispr juridiski nepastvja, bet ts tagadjs struktrvienbas bez loiska pamatojuma un vajadzbas bija ieguvuas patstvgas iestdes statusu, tad komunl nodaa, kas tagad sadalta Kauguru, Brenguu un Triktas saimniecisks das d izkrtojum praktiski darbojs visu novada pastvanas laiku, tikai is izkrtojums nebija nostiprints pavaldbas normatvajos dokumentos. obrd centrls administrcijas nolikuma veidol, norda izpilddirektors, ir izveidots pietiekami nopietns pamats, lai, to papildinot ar konkrtiem, katra darbinieka uzdevumus un pienkumus nosakoiem amatu aprakstiem vartu izveidot modeli, kas, esoo resursu iespju robes, ir maksimli efektvs pavaldbas pakalpojumu sniegan iedzvotjiem un novada attstbas programm noteikto mru stenoan. Nkamais solis, lai ieskto paveiktu ldz galam, ststa S. Brlns, bs pavaldbas sniedzamo pakalpojumu apraksta izveidoana un publicana mjas lap, k ar darbinieku amatu aprakstu izstrdes pabeigana, ko plnots paveikt nkamo 1,5-2 mneu laik. Valters grvi, Bevernas novada sabiedrisko attiecbu specilists

Bevernas Ziotjs

nr. 1, 2012

--

2012. gada budets pieemts, strukturls problmas vl jrisina, bet gaisma tunea gal redzama
Ja parasti izdevumu pozciju optimizcija jeb, latvieu valod runjot, samazinana beidzas ldz ar budeta pieemanu, tad Bevernas novada 2012. gada budeta kontekst to nevar teikt - pats grtkais vl tikai priek. K paststja novada domes prieksdtjs Mris Zvirbulis, gada budets ir pieemts un tiks stenots, tau tas nav ilgtspjgs un, neko nemainot, var gadties, ka 2014. gada vai pat jau 2013. gada budetu nebs iespjams izveidot ar pozitvu zmi. Faktiski tas nozm, ka ir divas iespjas - neizbgams prmaias izdart savlaicgi, atrodot pc iespjas elastgkus un vairkumam pieemamkus risinjumus, jeb ar o procesu atlikt uz pdjo brdi, apzinoties, ka tad tas bs daudz nesaudzgks un atsts smagkas socilekonomisks sekas. Ar skaitiem un faktiem esoo stvokli un budeta plnu 2012.gadam skaidro izpilddirektors Sandris Brlns un ekonomiste grmatvede Sintija Seipulne. Skotnji, ldzot pavaldbu iestu vadtjiem iesniegt budeta pieprasjumus 2012.gadam, iestu uzturanai (preu un pakalpojumu iegdei) tika pieprasti 549 003 lati. emot vr plnotos iemumus, iestu vadtjiem tika dots uzdevums savu iestu pieprasjumus samazint vismaz par 15%. Tomr ar o samazinjumu nebija gana, lai izveidotu sabalanstu budetu, td izdevumi tika mazinti vlreiz kop par 94 965 latiem. Kas attiecas uz attstbu un ilgtermia ieguldjumiem, budeta plns no 628 198 (t.sk. densvadu rekonstrukcijai Trikt 350 000 lati) latiem tika samazints uz 74 034 latiem. Praktiski, norda S. Brlns, 2012.g. budeta ietvaros netiks risinti di uzturanas un attstbas uzdevumi: PII Pasacia siltinanas un siltumapgdes rekonstrukcijas projekts, Brenguu skumskolas siltinanas un siltumapgdes rekonstrukcijas projekts, Mrmuias Pagastmjas jumta remonts, Triktas pagastmjas labiekrtoana, Triktas pagasta siltumapgdes rekonstrukcija, Triktas pamatskolas siltumapgdes rekonstrukcija, Kauguru k/n jumta remonts, Triktas ciema densapgde, Mrmuias ciema inenierkomunikciju rekonstrukcija, Pavaldbas iestu modernizciju (materili-tehnisk bze: IT; inventrs; biroja tehnika u.c.). Citiem vrdiem sakot, 2012. gad nevien no Bevernas novada pavaldbas km nav paredzts veikt ne kapitlos, ne krtjos remontus, izemot saku noliktavas, medicnisk kabineta remonta pabeiganu PII Pasacia un Z.Maurias muzeja telpu remontu, kas jau ir pabeigts (ogad Z. Mauriai 115. jubileja). 2012. gada 15. februra domes sd tika pieemts lmums pamatbudeta izdevumiem atvlt 1 747 033 latus (kas ir par 99 273 latiem mazk k plnots 2011. gad, kas skaidrojams ar saldzinoi niecgiem plnotajiem ilgtermia ieguldjumiem ogad). Runjot par lielkajm izdevumu pozcijm, izpilddirektors norda uz atldzbu, kam tiks trti 866 814 lati (2011.g. 834 446 Ls), kas sastda 49.6% no kopjiem budeta izdevumiem. Skku atldzbas sadaljumu pa Bevernas novada pavaldbas iestdm skatt 1.tabul. 1.tabula 2012.gad plnotais Bevernas novada pavaldbas atldzbas sadaljums pa iestdm, latos Iestdes Atldzba (atalgojums un soc.nod.) kop Centrl administrcija, t.sk.: izpilddirektors, kancelejas un finanu nodaas attstbas un nekustamo paumu nodaa kultras un sporta nodaa bibliotkas saimniecbas daas Domes prieksdtjs, deputti, administratv komisija Izgltbas iestdes, t.sk.: valsts mrdotcijas pavaldbas finansjums Policija Summa, Ls 866 814 patsvars kopj patsvars kopj atbudet, % ldzb, % 49,6 100 Dzimtsaraksti Britiesa Socilais dienests 6 729 7 522 29 784 0,4 0,4 1,7 0,8 0,9 3,4

eit jatzm, ka atldzbas plna pieaugumu, saldzinot ar 2011. gadu, veido atvainjumu pabalsti un prombtn esou darbinieku aizvietoana (nosaka atldzbas likums), kas iepriek netika maksti, k ar atalgojuma izmaias, kas ieviestas darbinieku izvrtanas rezultt (sk. tlk). Nkoo lielko izdevumu patsvaru kopj budet veido preces un pakalpojumi iestu darbbas nodroinanai 26.0% jeb 454 363 lati, kas ir par 53 870 latiem vairk k 2011.gada pln. is izdevumu pieaugums galvenokrt radies elektroenerijas sadrdzinans d - plnots makst par 23.5 tkstoiem latu vairk. Otra grupa, kas veido izdevumu palielinjumu ir projekti 24.5 tkstoi lati (Comenius projekts Triktas pamatskol un Bevernas novada pavaldbas darbinieku apmcba), tomr o naudu Bevernas novada pavaldba saems atpaka transfertu veid. ogad ir paredzts ar uzmrt un reistrt zemesgrmat pavaldbai piekrtoos zemes gabalus tam ieplnojot 4.9 tkstous latus. Paredzta ar akreditcija 2 skolm 2 tkstoi lati. Detaliztku pamatbudeta finanu ldzeku izlietojuma plnu preu un pakalpojumu iegdei skatt 2.tabul. 2.tabula 2012.gad plnotais Bevernas novada pavaldbas pamatbudeta finanu ldzeku izlietojums precm un pakalpojumiem, latos Preu un pakalpojumu veids S u m m a , patsvars patsvars Ls kopj kopj budet, preu un % pakalpojumu summ, Ls 454 363 26.0 100 13 175 2 960 10 215 0,8 0,2 0,6 2,9 0,7 2,2

Preces un pakalpojumi kop Komandjumi un dienesta braucieni, t.sk.: iekzemes komandjumi un dienesta braucieni rvalstu komandjumi un dienesta braucieni (Triktas psk. Comenius projekts-9480 (Comenius projekta finansjums saemts no ES fondiem), pieredzes apmaias brauciens uz Vciju 3 cilvkiem-735) Pakalpojumi, t.sk.: pasta, tlruu un citi sakaru pakalpojumi izdevumi par komunlajiem pakalpojumiem (elektroenerija -90 020, apsaimniekoanas nauda-590, citi-1200) iestdes reprezentcijas un ar iestdes darbbas veicamo funkciju nodroinanu saisttie pakalpojumi (Giterslo delegcijas un Comenius uzemana-2805, pieaicintie eksperti-3955, transporta pakalpojumi-3180, obligts veselbas prbaudes-280, banku komisijas un pakalpojumi-600, citi-2355) remonta darbi un iestu uzturanas pakalpojumi (telpu remonts-4045, transportldzeku uzturana-9500, iekrtu un inventra remonts un tehnisk apkalpoana-7220, ku, bvju un telpu uzturana-5710, automanu apdroinanas izdevumi-1225, dmvadu trana un prjie iestu uzturanas darbi-3970) informcijas tehnoloijas pakalpojumi (bibliotku informcijas sistmas Alise uzturana1110, grmatvedbas datorprogrammas uzturana-720, NN administranas programmas uzturana-490, citu programmu uzturana, antivrusu programmas u.tml.-2845) re un noma (automanas lzings-2550, projektu ietvaros telpu noma-125, ekskavatora noma1690, paclja noma-980, prj noma-800)

257 351 14 070 91 810

14,7 0,8 5,3

56,6 3,1 20,2

13 175

0,8

2,9

315 145 105 268

18,0 6,0

36,4 12,2

31 670

1,8

7,0

24 268

1,4

2,8

49 669 23 750 112 190 18 148

2,8 1,4 6,4 1,0

5,7 2,8 12,9 2,1

5 165

0,3

1,1

6 145

0,3

1,3

483 102 176 252 306 850 6 384

27,7 10,1 17,6 0,4

55,7 20,3 35,4 0,7

--

nr. 1, 2012
91 281 5,2 20,1

Bevernas Ziotjs
Mrmuias ciema labiekrtoanas pabeiganai 10 607, prjiem ilgtermia ieguldjumiem 430. Pavaldbas budeta uzturanas izdevumu transfertiem plnots trt 106 000 latus (6.1% no kopj pamatbudeta plna): bvvaldei 6 300, izgltbas prvaldei 4 000, savstarpjiem noriniem par pamatizgltbas un vidusskolas pakalpojumiem 67 400, savstarpjiem noriniem par pirmsskolas izgltbas pakalpojumiem 19 000, savstarpjiem noriniem par iemtnieku uzturans maksm pansiontos 9 300. 2012.gad pamatbudet plnots gt iemumus 1 619 981 latus (par 31 042 latiem vairk k plnots 2011.gad, kas skaidrojams galvenokrt ar iedzvotju ienkuma nodoka palielinanos): ienkuma nodoki iedzvotju ienkuma nodoklis 868 088 lati, pauma nodoki nekustam pauma nodoki (par zemi, km un bvm, mjokli) 112 174 lati, iemumi no uzmjdarbbas un pauma 100 lati, valsts (pavaldbu) nodevas un kancelejas nodevas 1 600 lati, prjie nenodoku iemumi 1 000 lati, iemumi no pavaldbas paumu prdoanas 50 000 lati, valsts budeta transferti 397 019 lati: dotcija brvpusdienm 1.klasei 3 200 lati, internets bibliotkm 1 600 lati, mrdotcijas garantt miniml ienkuma un dzvoku pabalstu atmaksai 11 600 lati, mrdotcija pedagogu algm un soc.nodoklim 176 230 lati, projektu naudas 108 819 lati (teritorilais plnojums, darbinieku apmcba, Mrmuias ciema labiekrtoana un DEPO 2.krta, bezdarbnieku nodarbinana, skolu informatizcija), dotcija no pavaldbu izldzinanas fonda 95 570 lati, pavaldbu budetu transferti savstarpjie norini par izgltbas pakalpojumiem 60 000 lati, budeta iestu iemumi (iemumi par deni, kanalizciju, apkuri, res maksm u.tml. 130 000 lati. Pamatbudet 2012.gada beigs plnots finanu ldzeku atlikums 19 250 latu apmr. Saistb ar attstbu un pavaldbas funkciju veikanas nodroinanu, 2012.g. paredzti ar izdevumi no specil budeta (dabas resursu nodoklis, ceu fonds) ldzekiem. Plnots iegdties traktoru (15 000 lati), sagatavot Brenguu pagasta Limbnu karjera izstrdes projektu (5 000 lati), k ar uzstdt septius Lu notekdeu savktuv, pabeigt ieskto Mrmuias NAI rekonstrukciju un nomaint vairkus savu mu nokalpojuos kanalizcijas skus (kop 17 000 lati). Paredztais ldzeku atlikums specilaj budet 2012.gada beigs 108 013 lati, kur daa tiek veidota k rezerve pavaldbas grants seguma ceu virskrtas atjaunoanai, kas tiks uzskta, kad tiks pabeigta karjeru sagatavoana izstrdei. Pareizj novada pavaldbas vadba problmu kopuma risinjumu saskata ilgtspjgu, uz attstbu virztu mru uzstdan un veicamajs rcbs to sasnieganai. Veicamo paskumu kopums sev ietver gan prdomtu attstbas plna izstrdi, kas ir ieskta un tiks pabeigta gada laik, gan atbilstou, no ts uzstdjumiem izrietou, budeta mru nosprauanu. Tdi izvirzti etri: 1) ldz 2014. gadam pamatbudet pankt tdu budeta struktru, kas atautu 7 gadu period attstbai piesaistt ldz 3,5 milj latu, paredzot tam 15% ldzfinansjumu (75 000 85 000 Ls gad); 2) atldzbas sistmas sakrtoana izvrtt katra darbinieka kompetenci (individuli) un vrtanas rezulttus ieviest praks; 3) novada izaugsmei un nepiecieamo funkciju realizcijai (mju apsaimniekoana, uzmjdarbbas atbalsts, siltumapgde u.c.) sekmt kooperatvo savienbu izveidi; 4) attstt spjas pakalpojumiem atvltos finanu ldzekus apgt paiem, radot uz vietas novad papildu nodarbintbas iespjas, vairojot kompetenci un iemumus (kapitlsabiedrbas izveide). Otrais punkts no augstkmintajiem mriem jau ir izpildts janvr un februr notika darbinieku izvrtana un, atbilstoi ts rezulttiem, katram tika noteikta individul mnealga. Ldz marta beigm tiks prskatti un pilnveidoti amatu apraksti, kas preczk noteiks katra darbinieka pienkumus, tiesbas, pakautbu un atbildbas lmeni, tdjdi uzlabojot iestu darba efektivitti un sniegto pakalpojumu kvalitti. K norda S. Brlns, budeta mru sasnieganai 2014. g. budeta izdevumi jsamazina aptuveni par 250 000 latiem. Summa nav maza, tpc, lai samazinjumu piedvjums btu optimlks, mazk emociju un persongs ieinterestbas, bet vairk analzes un skata no malas, konsolidcijas prieklikumu izstrdei tiks piesaistts Vidzemes augstskolas lektors, ekonomists Aigars Plotkns. Jau gada mart A.Plotkns pavaldbai piedvs kop ar novada administrciju izstrdtus risinjumu variantus, kuru apsprieanai tiks sasaukta iedzvotju sapulce. Valters grvi, Bevernas novada sabiedrisko attiecbu specilists

citi pakalpojumi (pulciu, kolektvu vadana17980, projekts:specilistu apmcbas-15085, densvadu dezinfekcija, attrana-2520, asenizcijas pak.-1750, analzes denssaimniec.1450, cemalu pauana-1710,Brenguu Jaunieu domei-2400, mrniecba, nekustam pauma novrtana un reistrana Zemesgrmat-4900, teritoril plnojuma projekts-1095, biedru naudas-4120, sportistu atbalsts-2200, proj.: mzikas instrumentu iegde-2000, bibliotekr apstrde1040, veas mazgana-920, seminri, atkritumu izveana, logu mazgana, kapsarga pakalpoj., skolu jubilejm u.c-30111) maksjumi par pavaldbas parda apkalpoanu Krjumi, materili, energoresursi, preces, biroja preces un inventrs, t.sk.: biroja preces un inventrs (biroja preces-7772, inventrs:izgltbas iestdm galdi, krsli, pastalas, skapji u.c.-4875, komunlai saimniecbai 1745, bibliotkm rjie cietie diski, sples, plaukti u.c.-785, sportam un kultrai pastalas, tautu trpi, skapji, sporta inventrs u.c.-2180, prjie-2045) kurinmais un enertiskie materili (kurinmais: elda-24500, malkas izveana-1800, mart dzedegviela kurinanai Triktas psk.-4500; degviela kultrai un sportam-3685, komunlai saimniecbai-8870, izgltbai-7485, policijai1650, izpilddirektoram un domes prieksdtjam-4140, prjiem-6060) materili un izejvielas palgraoanai (zbai) zles, imiklijas, laboratorijas preces krtj remonta un iestu uzturanas materili (saimniecbas preces, rpniecbas preces, automanu remontmaterili) dinanas izdevumi skols (prtikas iegde) mcbu ldzeki un materili (darba burtncas, urnli u.c. materili izgltbas iestdm) prjs preces (Bevernas Ziotjs -1200, projektam: specilistu apmcbas-2045, sportam un kultrai- 7210, izgltbai-2350, prjiem-2910) Grmatas un urnli (periodika) Budeta iestu nodoku maksjumi, t.sk.: PVN par sniegtajiem pakalpojumiem k ar iegdto malku un zmateriliem dabas resursu nodoklis prjie nodoki un nodevas

4 035 165 732 19 402

0,2 9,5 1,1

0,9 36,5 4,3

63 500

3,6

14,0

2 750 330 28 185

0,2 0,0 1,6

0,6 0,1 6,2

34 550 1 300 15 715

2,0 0,1 0,9

7,6 0,3 3,4

1 885 16 220 14 490 1 160 570

0,1 0,9 0,8 0,1 0,0

0,4 3,6 3,2 0,3 0,1

Procentu maksjumiem par aizmumiem 2012.gad plnots samakst 86 790 latus, bet aizmumu pamatsummu atmaksai 68 332 latus, kas kop veido 8.9% no kopj pamatbudeta plna. 2012.gada februr Valsts kase dzsa dau Kauguru pamatskolas kas renovcijas kredta par summu 200 tkstoi lati t ir Kauguru pagasta nesaemt dotcija infrastruktras attstbai sakar ar teritorilo reformu. Sociliem pabalstiem 2012.gad plnots trt 90 700 latus (5.2% no kopj pamatbudeta plna), kas sastv no: atldzba bezdarbniekiem par algotiem pagaidu sabiedriskiem darbiem 19 600 latus, apbedanas un brnu piedzimanas pabalstiem 5000 latus, garantt miniml ienkuma pabalstiem 21 000 latus, dzvoka pabalstiem naud 17 000 latus, cea izdevumu kompenscijm 7 000 latus, dvanu kartm maznodrointajiem 1 500 latus, socilm garantijm breiem un audu imenm naud 4 500 latus, pabalstiem veselbas aprpei naud 2 800 latus, pabalstiem dinanai natr 1 800 latus, socilai paldzbai natr (socilie pakalpojumi psihologa pakalpojumi, kru centri; socils aprpes pakalpojumi pansionti, aprpes nodaas) 7 100 latus, prjai socilai paldzbai (pabalsti aprptjiem u.c.) 3 400 latus. Ilgtermia ieguldjumiem plnots trt 74 034 latus (4.2% no kopj pamatbudeta plna), ko paredzts izlietot: attstbas un teritorijas plnojuma izstrdei 11 841, rezerves apkures katlam katlu mj Mrmui 15 000, skolu informatizcijas projektam 25 166, datortehnikas aprkojumam pavaldbas iestds 2 430, notekcauruu uzstdanai Brenguu skumskol 1 200, tehniski ekonomisk pamatojuma izstrdei Triktas denssaimniecbai 3 700, automtikai (frekvenu prveidotjam) Kauguru komunlaj saimniecb 1 000, bibliotku fondiem 2 660,

Bevernas Ziotjs Bevernas novada pavaldbas centrls administrcijas nolikums

turpinjums no 5. lpp. 14.2.7. sldz saimnieciskus lgumus pavaldbas centrls administrcijas darba nodroinanai; 14.2.8. veic citus novada domes, novada pavaldbas domes prieksdtja dotus uzdevumus.

nr. 1, 2012

-10-

15. administrcijas darbbas tiesiskuma nodroinanas mehnisms un prskati par darbbu

15.1. Pavaldbas centrls administrcijas darbbas tiesiskuma un lietderbas kontroli nodroina domes prieksdtjs. Pavaldbas centrls administrcijas vadtjs ir atbil-

dgs par prvaldes lmumu prbaudes sistmas izveidoanu un darbbu. 15.2. Pavaldbas centrl administrcija ir novada domes un domes prieksdtja pakautb. Novada dome ir tiesga atcelt pavaldbas centrls administrcijas pieemtus nelikumgus un nelietdergus lmumus, ja rjos normatvos aktos nav noteikts citdi. 15.3. Pavaldbas centrls administrcijas pieemtos administratvos aktus un faktisko rcbu var apstrdt domes sd. 15.4. Novada pavaldbas domei ir tiesbas jebkur laik pieprast prskatus par pavaldbas centrls administrcijas darbu. Domes prieksdtjs m.zvirbulis

socilais dienests atskats uz 2011. gad paveikto

2011. gad pavaldba socil atbalsta paskumiem iztrjusi 78395.68 LVL (2010.gad 76822.84 LVL) t. sk. 11455.19 LVL Eiropas socil fonda ldzekus. 2011. gad novad pieemti 748 lmumi par socilo paldzbu, t. sk. Brenguu pagast- 188 ( 253) Kauguru pagast 347 ( 386) Triktas pagast 213 (184) iekavs nordts pieemto lmumu skaits 2010. gad 2011. gad socilajai paldzbai izlietoti 51523,44 LVL (par 259.68 LVL vairk k 2010. gad) t. sk. Eiropas socil fonda ldzeki-11455.19 LVL Esam sniegui paldzbu 144 trcgm imenm (par trcgu toek atzta imene, kurienkumi ir zem 90.00 LVL uz vienu imenes locekli mnes)- par 30 imenm vairk k iepriekj gad. Gada laik GMI (garantt iztikas minimuma) pabalstu samuas 71 imene (2010. gad 82). GMI pabalstos izmakst summa- 18803.85 LVL (2010.gad 24061.81 LVL), t.sk. 8557,19 LVL ir Eiropas socil fonda ldzeki. Vidjais GMI pabalsta lielums vienai personai mnes ir bijis 23.03 LVL. Dzvoka pabalstu samuas 198 (2010.gad136) mjsaimniecbas. Pabalstam izlietoti 14490.00 LVL, t.sk. 2898.00 LVL ir Eiropas socil fonda ldzeki. dinanas pabalstiem msu skolu skolniem un brnudrza audzkiem trti 7297.50 LVL (2010.gad-7675.57LVL) un audzkiem, kas mcs cits skols 1670.11 LVL. Medicnas izdevumu atmaksas pabalstu (slimncu apmaksa, kompensjamo medikamentu iegde, zobu protezana, optisko briu iegde) samuas 74 personas un izlietoti 4259.16 LVL 2011. gada septembr izsniegtas dvadu kartes, 20.00 LVL vrtb katra, 68 trcgo imeu brniem, kas uzska mcbas pamatskol. No pavaldbas budeta ldzekiem socilo pakalpojumu apmaksai izlietoti 12167.36 LVL t.sk. pansiontos dzvojoo uzturanai- 8313.53 LVL un pakalpojumiem krzes centros- 3853.83 Citu atbalsta paskumu un kompensciju izmaksm iedzvotjiem trti 14704.88 LVL t.sk. piedzimanas pabalstiem- 1200.00 LVL, apbedanas3535.42 LVL, cea izdevumiem skolniem- 6806.55 LVL No 2009. gada decembra ldz 2012. gada 1. janvrim izsniegtas 209 A/S Latvenergo dvinjuma kartes (katra 500 kwh vrtb). No gada 1. janvra Latvenergo dvinjuma kartes (katra 53.70 LVL vrtb) var saemt: trcgs imenes ar brniem (kas iepriekj kampa ir samuas tikai 1 karti); imenes ar brniem invaldiem; imenes ar audubrniem un aizbildniecb esoiem brniem; daudzbrnu imenes (kas nav samuas kompensciju Latvenergo apkalpoanas centros 2011. gad). SKKA INFORMCIJA PAR IESPJM UN NOSACJUMIEM K SAEMT SOCILO PALDZBU UN SOCILOS PAKALPOJUMUS IEGSTAMA SOCILAJ DIENEST. Aicinm nepalikt vienaldzgiem un ziot Socilajam dienestam par tiem, kuriem nepiecieama paldzba. austra Blgzna-Ve, Bevernas novada pavaldbas socil dienesta vadtja

Bevernas novada pavaldbas 2011. g. stenotie un 2012. g. plnotie projekti

1. Eiropas lauksaimniecbas fonds lauku attstbai (ELFLA) Lauku attstbas programmas 2007-2013 gadam 3.ass sada Pamatpakalpojumi ekonomikai un iedzvotjiem realizti 2 projekti: saieta nama depo vienkrota rekonstrukcija II krta kopjais ieguldjums LVL 40 603,00, t.sk. ES fonda ldzeki LVL 29 953,03; mrmuias ciema labiekrtoana - kopjais ieguldjums LVL 40 496,94, t.sk. ES fonda ldzeki LVL 29 874,79; Kop: LVL 81 099,94, t.sk. ES fonda ldzeki LVL 59 827,82 2. Eiropas Socilais fonds ( ESF ) paskum Plnoanas reionu un vietjo pavaldbu administratvs un attstbas plnoanas kapacittes stiprinana. Realizti 2 projekti: Juriskonsulta piesaistana Bevernas novada pavaldbas efektvas publisks prvaldes nodroinanai - projekta darbbas laiks 2010.gada 1.novembris 2012.gada 31.oktobris, kopjais finansjums uz 24 mneiem LVL 18 500,00, t.sk. apgti jau LVL 9773,59. Projektam 100% ES fonda finansjums; pavaldbas attstbas plnoanas kapacittes paaugstinana Bevernas novada attstbas programmas un teritorijas plnojuma izstrd projekta darbbas laiks 2011.gada 1.janvris 2012.gada 30.jnijs, kopjais finansjums uz 18 mneiem LVL 29589,20, t.sk. apgti jau LVL 15281,06. Projektam 100% ES fonda finansjums; Pavisam Kop visos projektos 2011. gad projektu realizcijai izlietoti LVL 104 164.29, t.sk. no ES piesaistti LVL 82 892,17 2012. gada plnotie projekti 3. Eiropas Reionls Attstbas fonds (ERAF ) Realizcijas proces projekts no 2009. gada Bevernas novada pavaldbas izgltbas iestu internetizcija Projekts tiek realizts viss pavaldbas pagastu visprjs mcbu iestds, kopjais finansjums LVL 21365,24, Projektam 100% ES fonda ldzeki. 2011. gad im projektam nav iztrti ldzeki, pamatojoties uz to, ka iepirkumus organiz IZM centralizti. Pavaldba ldz 2011. gadam ir apguvusi LVL 1242,19 loklo datortklu izveidei Brenguu skumskol un Kauguru pamatskol. aj 2012. gad ir skusies rela projekta realizcija. 4. Tiek gatavots Tehniski Ekonomiskais Pamatojums (TEP) projekta pieteikuma sagatavoanai iesnieganai Eiropas Reionls Attstbas fond (ERAF ) denssaimniecbas attstbai Triktas pagasta Triktas ciem, lai uzlabotu dzeram dens kvalitti ciema iedzvotjiem. 5. Eiropas Socilais fonds (ESF) paskum Cilvkresursu kapacittes stiprinana Iesniegts apstiprinanai projekts Bevernas novada pavaldbas darbinieku kapacittes celana sekmgai eiropas savienbas un prjo rvalstu atbalsta finansjuma saemanai un apsaimniekoanai ar kopjo finansjumu LVL 19 049,92. Projektu 100% finans ESF. Projekta mris ir apmcot pavaldbas un to iestu darbiniekus un veicot ptjumu par ldzinjo projektu efektivitti un pieejamajiem finanu atbalsta avotiem nkotn celt dzves kvalittes lmeni Bevernas novad. cilda purgale, Bevernas novada pavaldbas Attstbas nodaas vadtja

Kauguru pagasta kasei maints darba laiks

Ar 01.03.2012. (13.02.2012. Rkojums Nr. 3-3/3) noteikts ds Kauguru pagasta kases darba laiks: Pirmdiens 9:00 12:00 un 13:00 17:00; Otrdiens 9:00 12:00; Trediens slgts; Ceturtdiens 13:00 17:00; Piektdiens 9:00 12:00. Ja nepiecieams, iepriek zvanot pa tlruni 64250791, iespjams vienoties par citu pieemanas laiku. Kasiere Judte Brtulsone

-11-

nr. 1, 2012

Bevernas Ziotjs

zaao informcija
Jnorins par 2011. gad saemtajiem atkritumu apsaimniekoanas pakalpojumiem
ZAAO aicina klientus, kuri vl nav veikui apmaksu par 2011.gad saemtajiem atkritumu apsaimniekoanas pakalpojumiem, to izdart ldz tuvkajai atkritumu konteinera tukoanas reizei. Pretj gadjum ar februri tiks prtraukta pakalpojumu sniegana ldz pardsaistbu nomaksai. ZAAO veck grmatvede Ineta Unma ststa: Cenamies sazvant klientus, kuri pc msu uzmuma uzskaites datiem ir pard par 2011.gadu, un informjam vius par to, ka atkritumi netiks izvesti, ja pards netiks nomaksts ldz tuvkajai atkritumu konteinera tukoanas reizei. Jatzst, ka ir daa klientu, kurus nav iespjams sazvant, jo tlruu numuri ir mainti, bet par jaunajiem numuriem klienti ms nav informjui. Informciju par veicamajiem maksjumiem 2011.gad, k ar plnoto maksu par pakalpojumiem 2012.gad, ZAAO saviem klientiem nostja 2011.gada decembra mnes reiz ar 2012.gada atkritumu izveanas kalendru. ZAAO atgdina, ka ir pieejama ar Klientu paapkalpoans sistma internet. aj sistm ZAAO klienti var aplkot atkritumu izveanas kalendru, uzzint savu norinu stvokli, k ar veikt apmaksu caur internetbankm. Klientiem, kuri saem ZAAO ikmnea rinus, izveidotaj sistm tos iespjams ar aplkot un izdrukt. Pieeja sistmai iespjama caur uzmuma mjas lapu www.zaao. lv. Jautjumu un neskaidrbu gadjum ldzam sazinties ar ZAAO specilistiem pa tlruni 64281250 vai nostot ziu uz e-pasta adresi zaao@apollo.lv. SIA Ziemevidzemes atkritumu apsaimniekoanas organizcija (ZAAO) irotu atkritumu savkanas daas vadtja Ginta Gailuma prliecinta: Ja uzskaittu kaitgos miskos savienojumus, kas rodas plvju deganas rezultt, un to ietekmi uz cilvku, informcija prvrstos par biedjou mijas stundu un ikviens aizdomtos, cik oti bstama ir neatauta atkritumu dedzinana. Tomr oreiz runsim par pareizo, nevis kdaino rcbu. ZAAO jau vairkus gadus piedv savkt lauksaimniecb izmantojamo iepakojumu, domjot par dabas resursu taupanu un to atkrtotu izmantoanu. Lauksaimniekiem tiek dota iespja samazint izdevumus, kas rastos, nododot plves k sadzves vai lielgabarta atkritumus. K rkoties? Ja ir uzkrjusies skbbarbas ruu plve vai prkljam plve skbbarbas bedrm, k ar polipropilna minerlmslu Big-Bag maisi - tie jsavc vienuviet. Ieteicams atirot no plvm ores un sietus, turklt plvm jbt vizuli trm, bez skbbarbas, salmu, kdras u.c. piejaukumiem. Izlietots, atirots un notrts plves jsaliek kaudzs t, lai liel ZAAO mana vartu piebraukt pie kaudzes no sniem un netraucti ar kausu iekraut kravas kast. Kad kaudze ir izveidota un nepiecieams plves savkt, jsazins ar ZAAO specilistiem pa tlruni 26132288 vai 64281250 un jpiesaka aizveana, nosaucot aptuveno apjomu kubikmetros, lai vartu ekonomiskk saplnot marrutu. Plvju savkana ir maksas pakalpojums, bet polipropilna Big-Bag maisi no minerlmsliem tiks savkti bez maksas. ZAAO pc atkritumu radtja pieprasjuma izsniedz ar pakalpojuma saemanas apliecinjumu izziu par savkto atkritumu veidu un apjomu. Atgdinm - ja skbbarbas ruu plvm nebs izemti sieti un ores, tad ie atkritumi tiks uzskatti par lielgabarta atkritumiem un tiks savkti par tarifu, kds atbilst lielgabarta atkritumu savkanai. Sakopsim vidi kop! Sagatavoja: Laura Jegorova SIA ZAAO attstbas daas vadtjas vietniece t.29334469 laura.jegorova@zaao.lv

zaao atgdina - ar skbbarbas ruu plves ir iroti atkritumi!

Kur likt lauksaimniecb izmantots skbbarbas sagatavoanai izlietots ruu plves? T ir viena no lauksaimnieku problmm, ko katrs risina pc savas izpratnes un iespjm. Vieni dedzina, tdjdi piesrodami apkrtjo vidi, citi liek sadzves atkritumu konteiner, vl citi piesaka to savkanu k lielgabarta atkritumiem.

pavaldbas policijas informcija: decembris-februris

sui apdraud iedzvotjus.
Neskatoties uz iepriek izteiktajiem aicinjumiem ievrot suu labturbas noteikumus, virkne pavaldbas iedzvotju turpina bezatbildgi palaist brvsol savus etrkjainos mjas sargus. Janvra - februra period klaiojoo un iedzvotjus apdraudoo suu paniekiem sastdti 8 administratv prkpuma protokoli. Prkpji bijui visos pagastos. T piemram, februra skuma aukstaj laik divu Kauguru pagasta iedzvotju va palaistie kaukza aitu suu irnes dzvnieki, katrs cit dien, bija ievkuies kdas Mrmuias daudzdzvoku mjas kpu telp, kur nelaida vairs iek iedzvotjus. Savukrt Brenguos jau iepriek administratvi sodts sua panieks savu bstamo dzvnieku atkrtoti bija palaidis no des un tas atkal apdraudja ciemata iedzvotjus un garmgjjus. Triktas centr lielks klaiojos suns uzbruka un sakoda pie pavadas vestu mazku suni. Ja di turpinsies, nebs ilgi jgaida, kamr ar Bevernas novad kds cilvks tiks dzvs saplosts, ldzgi, k tas janvra mnes notika Rg. Tpc oreiz administratvo lietu komisija sols pret prkpjiem vairs nebt pielaidga, bet sodt pc visas likuma bardzbas. T, piemram, 28. janvr automana Audi, Mrmuias centr izraisja avrijas situciju pc k devs prom Valmieras virzien. Kad pavaldbas policija automanu Kauguros aizturja, vadtjs, kas atrads pie stres bija manmi iereibis. Aizturtais pc sa bra tika nodots Valsts policijas Ceu policijai, nordot uz nepiecieambu veikt alkohola ekspertzi. Tomr no ekspertzes aizturtais atteics, bet ties, kur tika izskatts pret viu ierosint adm. prkpuma lieta, pazioja, ka pats nemaz nav braucis, bet das sekunds, kas pagja ldz policisti aizturanas brd piesteidzs pie apturt transporta ldzeka, prsdies pie stres blakussdtaja viet, kur esot vadjis automanu. Fakts, ka blakussdtajs, policistiem pienkot pie automanas, gulja, tiesu nesamulsinja un lieta tika izbeigta, sakar ar pierdjumu trkumu.

Kdam Valmieras iedzvotjam, kura personba tika noskaidrota, bija itis, ka no bvgruiem un sadzves atkritumiem visrtk atbrvoties, tos atvedot uz meu Kauguru pagast. A. Melngra foto. ms, bet eit palikus vecmte ar mazmeitas audzinanu gal netiek. 1994. g. dzimus Lonija Ernstberga, dzvesvieta Ppoli, Trikt, savukrt, skol nav redzta kop decembra skuma. Pc policijas rcb esoajm zim abas jaunietes redztas klaiojam Valmier un Css. Ja kdam ir zinma tuvka informcija par L. Krklias un L. Ernstbergas atraans vietu, lgums ziot policijai, zvanot uz tlruni 29153340.

sala upuris.
ogad, dieml, ar pirmais sala upuris novad - 16. februra rt, netlu no Triktas bazncas tika atrasts apsaldjies pensionrs Jnis B. Iepriekj dien samis pensiju, gados vecais cilvks nebija ticis ldz mjm un pakritis. Lai ar atrodot vl dzvs, cietuais mira trs paldzbas man.

negadjumi ar krsnm.
Aukstaj laik intensvi kurinot krsnis notikui dai nelieli starpgadjumi, kas laikus pamanti un iespjam kas aizdegans novrsta.

Brauc dzrum un tiek cauri sveik.

Kop novad janvr un februr reistrti 4 CSN un aizturti 9 iereibui autovadtji - gan Bevernas novada iedzvotji, gan valmieriei un csinieki. Tomr briem iet, ka iereibuos vadtjus aizturt nav vrts, jo tiem nereti izdodas izvairties no soda. Tiek izdomtas danedadas atrunas un iebildes - vai nu policijas automana bijusi netrafarta, vai, ja tas neiet cauri, tiek paziots, ka pie stres patiesb atradies kds cits.

noziegumu skaits samazinjies.

Kopum 2012.g. pirmajos divos mneos noziegumu skaits samazinjies - ne tikai novad, bet vis bijuaj Valmieras rajon. aleksandrs melngrs, Bevernas novada pavaldbas policijas prieknieks. t. 29153340

neapmekl skolu un klaio.

Joprojm aktulas ar problmas, kas saisttas ar nepilngadgo likumprkpumiem un klaioanu. Triktas pamatskola un pavaldbas policija mekl divas s skolas skolnieces, kas neapmekl skolu un nedzvo deklartaj dzves viet. 7. klases skolniece 1995. g. dzimus Laine Krklia, dzvesvieta Nkotnes 1, Trikt skolu aj mcbu gad pirmo un viengo reizi apmekljusi 1. septembr. Laines vecki strd rze-

Izg atkritumus me.

10. februr konstatta atkritumu izgana me pie Kauguru prbrauktuves. Kdam Valmieras iedzvotjam, kura personbu pavaldbas policijas noskaidroja, bija itis, ka no bvgruiem un sadzves atkritumiem visrtk atbrvoties, tos atvedot uz Kauguru pagastu. Vaingajam sastdts administratv prkpuma protokols.

Bevernas Ziotjs

nr. 1, 2012

-12-

Latvijas iedzvotjiem no 1. maija medicniskus padomus sniegs imenes rstu konsultatvais tlrunis 66016001
No 2011.gada 1.maija darbu uzsk imenes rstu konsultatvais tlrunis 66016001. imenes rstu konsultatvais tlrunis 66016001 ir Veselbas ministrijas un Veselbas norinu centra organizts medicnisko padomu tlrunis, kas nodroins Latvijas iedzvotjiem iespjas rpus imenes rstu darba laika saemt medicniskus padomus par vienkrm veselbas problmm, kuru risinanai nav nepiecieama neatliekams medicnisks paldzbas sniegana. Medicniskos padomus iedzvotjiem darba diens no plkst. 18.00 ldz plkst. 8.00 no rta, bet brvdiens un svtku diens visu diennakti sniegs pieredzjui imenes rsti un rsta palgi, emot vr savas zinanas un pieredzi veselbas aprp, k ar Latvijas imenes rstu asocicijas izstrdtos kritrijus par biek izplattajm saslimanm. Ja pc zvantja teikt imenes rstu konsultatv tlrua 66016001 operatoram radsies prliecba, ka personas sdzbas ir tda rakstura, kas apdraud personas veselbu vai dzvbu, zvans tiks pradrests Neatliekams medicnisks paldzbas dienestam. Veselbas norinu centrs uzsver, ka imenes rstu konsultatvais tlrunis 66016001 sniegs konsultcijas par vienkrm veselbas problmm, ja ir noticis nelaimes gadjums, pki pasliktinjies veselbas stvoklis, apdraudot veselbu vai dzvbu, iedzvotjiem jzvana trajai paldzbai pa tlruni 113. imenes rstu konsultatvais tlrunis 66016001 nebs paaugstintas maksas tlrunis. Zvanot no fikst tlrua vai mobil tlrua, zvantjs makss atbilstoi sava operatora noteiktajiem tarifiem par zvaniem uz fiksto Rgas diapazona numuru. Lai noskaidrotu maksu par zvanu uz imenes rstu konsultatvo tlruni, Veselbas norinu centrs aicina iedzvotjus vrsties pie sava operatora.

Informcijai par neesou palgku dzanu Valsts zemes dienests izveidojis informatvo tlruni 67038677
Lai ikviens nodoku makstjs vartu iegt nepastarpintu un objektvu informciju par dab neesou palgku dzanu no Kadastra reistra, Valsts zemes dienests izveidojis informatvo tlruni 67 038 677, pa kuru ikvienam interesentam tiks sniegta informcija par via paum esom bvm un par dab neesou palgku dzanas procesu, ko dienests ldz gada 1.oktobrim piedv veikt bez maksas. K zinms, ar 2012. gadu pavaldbm ir tiesbas izvlties ar nekustam pauma nodokli aplikt ar palgkas, kas reistrtas Valsts zemes dienesta uzturtaj Kadastra reistr. Tomr lielk daa pavaldbu, t.sk. Bevernas novada dome, ir nolmuas to atlikt, tdjdi dodot iespju nodoku makstjiem apzint un sakrtot savus paumus, lai nodokli nevajadztu makst par km, kas savulaik reistrtas, tau dadu iemeslu d dab vairs nepastv. Ldz ar to bvju paniekiem ir laiks informt Valsts zemes dienestu par izmaim pauma sastv un aktualizt datus atbilstoi faktiskajai situcijai dab, lai turpmkajos gados netiktu aprints nodoklis par dab neesoajm bvm. Informciju par to, kdas bves, tai skait palgkas, kas, iespjams, dab vairs nepastv, ir reistrtas pauma sastv, jebkur interesents var saemt bez maksas portlos http://www.latvija.lv un www.epakalpojumi.lv, izmantojot pakalpojumu Mani dati kadastr, portl http://www.kadastrs.lv, zvanot pa tlruni 67 038 677, k ar kltien - Valsts zemes dienesta Klientu apkalpoanas centros vai pavaldbs. Kopum valst vartu bt vairki tkstoi palgku, kas savulaik ir reistrtas Kadastra reistr, tau patlaban reli dab vairs nepastv, jo ir nojauktas vai sabrukuas, pieauj Valsts zemes dienesta specilisti. Tomr m palgkm dadiem niem, garm, siltumncm, piebvm - sistm automtiski ik gadus tiek aprinta kadastrl vrtba pc noteiktajam kritrijiem atraans vietas, celtniecbas gada, materiliem un citiem parametriem atbilstoi spk esoajai likumdoanai. Savukrt pc bvei noteikts kadastrls vrtbas pavaldbm ir tiesbas aprint nekustam pauma nodokli. Lai dzstu palgku no Kadastra reistra, paniekam bs jsaem bvvaldes atzinums, ka reistrt bve dab nepastv un tas jiesniedz Valsts zemes dienest, kura darbinieki neesoo palgku no reistra dzss bez maksas. Lai sptu kvalitatvi veikt pakalpojumu un savlaicgi aktualiztu datus, pakalpojums bez maksas bs pieejams ldz gada 1.oktobrim. Kopum Valsts zemes dienests Nekustam pauma valsts kadastra informcijas sistmas datu aktualizcijai un izmaim informcijas sistms ir paredzjis trt 180 tkstous latu.

aicina pieteikties aitkopbas interesentus

Tiek apzinti interesenti, kuri vlas uzskt nodarboties ar aitkopbu. Ir iespjas saemt informciju par aitkopbas nozari. Lgums pieteikties pie Lauku attstbas specilistes Cildas Purgales. Sazia: tel/fax 64781343 vai mob. tel. 29473182.

Kauguru pamatskol atceras 1991.g. bariku laiku

20. janvr Kauguru pamatskol diena iesks ar 1991.g. bariku atceres brdi pie skolas priek iedegta ugunskura, kur pulcjs skolni, skolotji un toreizjie bariku dalbnieki, kas uz Rgu bija devuies no Kauguru pagasta. Atmis par pieredzto, pirms 21 gada stvot uz barikdm, ar kltesoajiem daljs Jnis epis. Skolni ugunskuram pielika savas atnests pagaltes, dziedja meiteu ansamblis. Tika apkopoti vstures nedas rezultti un 5.-9. klau skolnieki sama sertifiktus, atbilstoi iegtajm nomincijm. Apsveikumus sama ar prjie kltesoie bariku dalbnieki - Kazimirs Lomelis un Valdis Pute. Noslgum skolni cienjs ar tju un piparkkm, bet bariku dalbnieki, kop ar vstures skolotju un direktori skolas muzej pie kafijas tases vlreiz prcilja bariku laika atmias un daljs iespaidos. Paldies, par toreiz izrdto drosmi! Inese Lomele, Kauguru pamtskolas vstures skolotja

-1-

nr. 1, 2012

Bevernas Ziotjs

demogrfija, attstba un skolas novad: risinjumus mekljot

Lauku skolai, k nesen nordja ar Valsts prezidents Andris Brzi, ir btiska un reizm pat iziroa nozme lauku kultrvides saglaban. iet, lai t pa stam saprastu lauku skolas vietu un nozmi sava pagasta dzv, cilvkam paam jbt lauciniekam vai vismaz laukos auguam. Kultrvides saglabana ir tikai viens no lauku skolas devumiem. Vienlaikus t gan pati ir zinms saimniecisks rosbas centrs, gan ar pastarpinti nodroina sava pagasta socilekonomisko attstbu ilgtermi. Pieredze rda, ststa Kocnu novada Izgltbas prvaldes vadtjas vietnieks Uldis Paeglis, ka lauku centrii biju Valmieras rajona teritorij, kur likvidtas skolas izmirst. Jaunie aizbrauc un paliek tikai pensionri. Tomr skola ir pagasta dzvbas avots tikai tik ilgi, kamr taj ir brni. Bez brniem skolas ka kst par tukm, nedzvm mra sienm, kas labkaj gadjum glab atmias par bijuo. Ldzgi, k tas noticis Kocnu novada Vaidavas un Zilkalna pagast, kuru skolas tika slgtas 2009. gad. is lmums, iet, obrd vl nav viennozmgi izvrtjams, - ar Vaidav ir gan tdi iedzvotji, kas to atbalsta, gan tie, kas joprojm jt rgtumu saka Kocnu novada domes prieksdtjs Jnis Olmanis, kur tolaik gan pildja pavaldbas deputta pienkumus, gan iema Kocnu pamatskolas direktora amatu. Abs skols izgltojamo skaits bija mazs - Vaidavas pamatskol ap 60, Zilkalna skumskol - 35, bet nkotnes perspektvas faktiski nekdas, jo uz pirmo klasi paveikt ar sava novada resursiem) ievieanas, gan budeta strukturizcijas (2 gadu laik pankt, ka 15% no ldzekiem tiek novirzti attstbai) zi. Jcer, ka os nodomus patiem izdosies stenot praks! Otrs svargkais, Bevernas novada pavaldbai un skolm kopgi risinmais uzdevums, kas veicams vienlaikus ar darbavietu radanu un atbalsta snieganu jaunajm imenm, ir novad dzvojoo brnu paturana savs izgltbas iestds, k ar citu pavaldbu brnu piesaistana, lai iespju robes palielintu pozitvo maksjumu bilanci pavaldbu savstarpjos norinos par sniegtajiem pakalpojumiem izgltb. Pc izgltbas un zintnes ministra R. a teikt, miniml robea lauku pamatskolas pastvanai ir 82 apmcmie. is skaitlis veidots, izejot no obrd gan vairs spk neesoajiem MK noteikumiem nr. 735, kas noteica, ka klases apvienojamas, ja kd no tm ir mazk par 8 skolniekiem. K paskaidroja U. Paeglis, tagad normatvie akti minimlo apmcmo skaitu vien klas vairs nenosaka un, ja pavaldba var finansili atauties, iespjams saglabt ar klases, kurs mcs vien dai skolnieki. Attiecb uz apvienotajm klasm U. Paega k izgltbas vadbas specilista un metodia viedoklis sakrt ar J. Olmaa izteikto vrtjumu - mcbu kvalitte tajs neizbgami zd. Ja skumskol, kur apgstam viela ir saldzinoi vienkrka tas vl nav tik oti jtams, tad 63 brni. K redzam, situcija nav diez ko iepriecinoa, tau vl nebtu saucama ar par katastroflu - joprojm skumskolu un Kauguru pamatskolu apmekl nosacti minimlajam skolnieku skaitam atbilstos daudzums brnu. Triktas pamatskol skolnieki ir par 7 mazk nek btu vlams, tau skol zem viena jumta, vienas administrcijas przi atrodas ar pirmskolnieki un brnudrza grupias, kas no pavaldbas ldzeku optimlas izmantoanas viedoka ir ekonomiski izdevgk. Savukrt, saldzinot novada pagastos deklarto brnu un skolnieku - novada iedzvotju skaitu aina ir mazk patkama: Novad 1996.-2004. gad deklarti - 76 (Brenguu p.) + 165 (Kauguru p.) + 81 (Triktas p.) = 322 brni. 2012. gada 1. janvr no tiem novada izgltbas iestds mcjs 25 (Brenguu skumskol) + 84 (Kauguru pamatskol 77 + PII Pasacia 7) + 58 (Triktas pamatskol) = 167 brni. Starpba ir 155 brni. No tiem 101 mcs cits Latvijas skols: Valmier - 79 brni, Strenos - 9, citur - 13 un par viu izgltoanu Bevernas novads attiecgajm pavaldbm maks noteiktu summu. Runjot par atlikuajiem 54 brniem (16,7%), k norda novada Dzimtsarakstu nodaas vadtja Biruta Zvirbule, jem vr, ka atsevii vecki, kas patiesb brna dzimanas brd jau dzvoja citur, savu atvasi deklarja novad, lai vartu saemt pabalstu. Ldz ar to paties starpba, iespjams, ir mazka, tomr varam lst, ka vismaz 40 laika posm no 1996. ldz 2004. gadam dzimui Bevernas novada pagastu brni ir devuies ldzi saviem veckiem uz rzemm. Atgrieoties pie Valmieras un Strenu skolas apmekljoiem novada brniem, redzam, ka lielk daa no tiem izvljuies Valmieru. Tomr jatzst, ka daudzos gadjumos ai izvlei ir virkne objektvu iemeslu. Pirmkrt, Valmieras skolas likumsakargi apmekl visi pilstas pievrt, bet administratvi Kauguru pagast dzvojoie brni. Ar brengulieu lielkajai daai tuvk ir Valmiera nevis Kauguri vai Trikta. Strenu skolu pavisam noteikti izvlas drniei un droi vien vl viens otrs Triktas pagasta iedzvotjs, kam daudz tuvki par Triktu ir Streni. Tpat ir imenes, kuru brni jau paaudzs izgltojas Valmieras skols - nav aubu, ka no tm nkoie pirmziemnieki ar turpmk ms savu vecko bru un msu pds. Pieemot, ka di, ja t vartu sact - attaisnojoi - iemesli ir vismaz pusei (ja ne vairk?) novada brnu, kas dodas uz Valmieras skolm, mums atliek aptuveni 30-40 brnu Kauguru un Brenguu pagast un apmram 3-4 Triktas pagast, kuru vecki sava pagasta skolm met lkumu dadu citu iemeslu d. Kdi tiei ir ie iemesli un kurus no tiem var novrst, veicot skolu darba uzlaboanu, to vartu objektvi noteikt, piemram, veicot anonmu novada pirmskolnieku - nko gada pirmklasnieku vecku anketanu. Jau tagad ir skaidrs, ka viens no faktoriem, kpc vecki izvlas Valmieru ir ts skolu un rpusskolas izgltbas iestu piedvjums. Saprotams, ka Bevernas novad prskatm nkotn nebs ne mzikas, ne mkslas skolas, ne peldbaseina, ne ledus halles. Tomr, vai tas izsldz iespju novada skols attstt citus rados un fizisks attstbas piedvjumus, kas btu Valmieras apkaim oriinli? Es, piemram, redzu iespju Kauguru skol plak izmantot blakus esoo kultras namu. Vai tur nevartu darboties jaunieu (orientjoties ne tikai uz Kauguru skolas, bet ar pagasta, novada un Valmieras jaunieiem kopum) tetra studija, piesaistot kda profesionla aktiera pakalpojumus? K ar glezniecbu, grafiku, tlniecbu, keramiku, metlmkslu, fotografanu? Varbt tas vartu bt galda teniss? Bet varbt jveido sadarbba ar kdu Latvijas Dabas zintu centru vai ptniecbas iestdi un, piemram, jkomplekt bioloijas vai fizikas klase? Ldzgus risinjumus vartu mint vl un vl - jautjums, vai gribam tos meklt un esam gatavi prmaim? Valters grvi, Bevernas novada sabiedrisko attiecbu specilists

J. Endzelna Kauguru pamatskola. V. Grvia foto. katr skol bija pieteicies tikai 1 skolnieks. Ar mcbu kvalitte apvienotajs klass nebija konkurtspjga ar lielkm skolm, t J. Olmanis. Tpc skaidrs, ka pavaldbai, ar Bevernas novada domei, ja t ar darbiem vlas atbalstt skolu pastvanu pagastos, pirmm krtm jdom, k praktiski veicint dzimstbu. Tas, savukrt, vistiek veid saistts ar nodarbintbu - ja pagastos nebs darba vietas, kurs iespjams nopelnt vismaz valst vidjai algai tuvu summu, tad turpinsies obrd arvien tikai pieaugo ekonomiski aktvo, reproduktv vecum esoo cilvku izbraukana uz Rietumeiropu un viu brni (gan iepriek Latvij dzimuie, gan ar tie, kuri piedzims rzems jau k attiecgs valsts pilsoi), kop ar veckiem ks par o valstu un tautu labkljbas cljiem un ilgtspjas nodrointjiem. Nemaz jau nerunjot par to, ka bez jaunu un perspektvu darba vietu radanas nav iespjams stenot topoaj novada attstbas programm iezmto vziju, kas paredz izgltotu un augsti kvalifictu cilvku piesaisti no citiem novadiem un pilstm. aj sakar cerbu rada Bevernas novada pavaldbas vadbas pdjos mneos ierosints rcbas un tuvkajai nkotnei izvirztie mri - gan koopercijas attstbas veicinanas un papietiekambas principa (rpakalpojumu emam tikai tad, ja pai nevaram darbu kvalitatvi pamatskol, mcbu saturam kstot saretkam, pai jau mijas, fizikas, bioloijas, algebras un eometrijas, ar svevalodas stunds skolotja uzmanbas dalana dadu klau skolniem atsts nelabvlgu iespaidu uz eksmena atzmi un zinanu bagu, ar ko das skolas absolvents dosies tlk uz vidusskolu vai profesionls izgltbas skolu. emot vr iepriek teikto, skaitli - 82 apmcmie lauku pamatskol - varam ar pielaidm izmantot k atskaites punktu paanalzei. 2012. gad Bevernas novada izgltbas iestdes, atbilstoi Kocnu novada Izgltbas prvaldes datiem, apmekl pavisam 379 brni. Tai skait: 218 1.-9. klau skolnieki, 66 pirmskolnieki un 95 brni vecum ldz 5 gadiem. Pa mcbu iestdm sadaljums ir ds: triktas pamatskol - 75 1.-9. klases skolnieki +16 pirmsskolnieki + 30 brni vecum? ldz 5 gadiem, kop 121 brns; Kauguru pamatskol - 107 1.-9. klases skolnieki; pII pasacia - 39 pirmskolnieki + 49 brni vecum ldz 5 gadiem, kop 88 brni; Brenguu skumskol - 36 1.-4. klases skolnieki + 11 pirmskolnieki + 16 brni vecum ldz 5 gadiem, kop

Bevernas Ziotjs

nr. 1, 2012

-1-

novadnieki - jubilri 2012. gad

Bevernas novads, k zinms, var lepoties ar daudziem ievrojamiem novadniekiem. ogad vairkiem no viiem apaas jubilejas. (pc 1906), urnlos Mjas Viesa Mneraksts (no 1901) un Rts (1907), kur ar pseidonmiem Avs, Clio, -fa u. c. publicjis daudz sabiedriski politisku un literatrkritisku rakstu. ras pilstas skol, mcoties pie gleznotja Aleksandra Petrova. 1935.gad beidza Latvijas Mkslas akadmij ederta Eliasa Figurls glezniecbas meistardarbncu ar diplomdarbu bolia veana. Strdja par zmanas skolotju vairks Rgas imnzijs un cits mcbu iestds. Bija Mksalas mkslinieku biedrbas biedrs. 1944.gad Jnis Kalmte kop ar sievu Aldu un seus mneus veco meitu Gunu devs bgu gaits, nonkot Vcijas dienvidos franu okupcijas zon. 1950.gad Kalmte ar imeni ieceoja Amerik un apmets uz dzvi Minesotas pavalst. Pckara gados Kalmte kuva par labi pazstamu trimdas latvieu mkslinieku. Vi sarkoja apmram 100 personlizstdes latvieu trimdas centros ASV, k ar Stokholm, Zviedrij (1967). 1966. gad Jnis Kalmte ieguvis Ziemeamerikas latvieu Kultras fonda goda balvu. Latvij ldz im J.Kalmtes izstdes notikuas Valmier (1987, 2007), Rg (2007). Pc mkslinieka nves 40 via gleznas tika dvintas Valmieras novadptniecbas muzejam, bet 1998.gad J.Kalmtes mirstgs atliekas prapbedtas Valmieras centra kapos. Via autobiogrfija Kda nabaga latvieu zemnieka svtceojums pa s pasaules bdu ieleju (Sk. J. Tage der Wallfart Eines armen Lettischen Bauers durch Jammer Thaal dieser Welt. 1797/98 Ceistas bru draudzes arhv), vcu valod rakstta 76-aj ma gad, vsta par via dzves skumu ldz 17 gadu vecumam. Mans tvs jau ar vienpadsmito dzves gadu ska mani piespiest pie oti smagiem darbiem. No liela prguruma es biei iemigu rta un vakara lgans. Mani pra k par grku, ka lganas laik biju iemidzis. Bet mana mte pati mani mcja burtot un last, un es to iemcjos tri. Mana mte spredioja, lai es kstu pazemgs es nedrkstot ne pret vienu izturties ar nicinanu. Mana mte labprt gribja, lai es mazkais ktu par skolmeistaru, bet mans tvs spredioja, ka Vecaj Derb rakstts: Ej,resgali, pie skudru pa un mcies. Man ita, ka ne es, nedz prj sabiedrba ap mani neesam tdi cilvki, kdi aprakstti Jaunaj Derb. Man rads oti skumjas domas, ka tam vl jtop citdi, jo kaut kur tau jbt tdai tautai un sabiedrbai, uz kurm attiektos tas, par ko lasju. Izauga vrs, kas par savu galveno pabu uzskatja kritisku prtu, un kd paraksturojum rakstja: Es lgiem varu saniknoties un pc dabas viegli iekaist un satraukties, un d stvokl neviens man nav tik diciltgs vai svargs, ka es nevartu tam teikt nepatkamu patiesbu. Skangau Jkaba dienasgrmat var uzzint, ka ap 1746. gadu Hernhg un Marienborn (Vcij), kur tolaik uzturjs viens no hernhtisma aktviem atbalsttjiem grfs N. L. Cincendorfs, notika dievkalpojumi ar latvieiem (acmredzot urp atbguiem); no turienes Skangau Jkabs devies uz Ceistas sinodi Nderland.

Kauguriei.
rasma grsle ( 90)

Hermanis asars (130)

(1882.7.III Kauguru pag. Mikn - 1942. PSRS) - urnlists. Ja Asara brlis. Dzimis rentnieka imen. Mcjies Kauguru pagastskol, E.Heines privtskol Valmier. Trbatas universitt ieguvis aptiekra palga tiesbas, bijis aptiekra mceklis Valmier (1897-1900), aptiekra palgs Rg (1900-1905). No 1901. g. darbojies atturbas biedrb Auseklis, 1902-03 strdjis Laikrakst Dienas Lapa, 1905.g.- laikrakst Pterburgas Avzes, gada beigs par piedalanos revolucionraj kustb arestts. revolcija bija latvieu vairkuma atbalstta kustba, kuras priekgal kop ar ietekmgo LSDSP (ap 10 000 biedru) nostjies ar H. Asars. 1908.g. vadjis urnlu Stari. Piedaljies Latvieu skatuves biedrbas un Jaun Rgas tetra dibinan, kur strdjis ar par sekretru un dramaturgu. 1909.1914.g. bijis laikraksta Jaun Dienas Lapa redakcijas loceklis. 1914.-1915.g. strdjis laikrakst Jaunais Vrds un urnl Domas. Par Krievijas armijas un valdbas kritiku Latvijas bgu kongres 1915.g.X Petrograd izstts uz Irkutskas guberu, kur bijis ieudinskas pilstas sekretrs, bet pc 1917.g. ievlts par Irkutskas guberas zemstes valdes prieksdtja vietnieku. 1918.g. skum arestts, bet drz atbrvots un 1918.g. k Irkutskas latvieu prstvis ievlts Sibrijas valsts dom. Bijis Sibrijas pilstu un zemstu savienbas pilnvarotais Austrumsibrij. 1919.g. Irkutsk organizjis Sibrijas, Urlu un Tlo Austrumu latvieu nacionlo centru un Vidussibrijas latvieu koloniju prstvju kongresu, kas ievlja Sibrijas un Urlu latvieu nacionlo padomi, kur Asars ievlts par sekretru, informcijas biroja vadtju un bietena Brv Latvija redaktoru. 1920.g. kop ar Imantas pulku atgriezies Rg, strdjis laikrakst Latvijas Sargs(1920-1922), bijis Laikraksta Latvis galven redaktora palgs (1921-1928), no 1923.g. Rgas pilstas domnieks. No 1899.g. pres public demokrtiskas ievirzes rakstus par izgltbu, literatru un tetri. Rakstjis par pretalkohola jautjumiem. Tulkojis L.Andrejeva Karalis bads(1908), G.Hauptmaa Pirms saules lkta(tetr 1908.g., grmat 1909.g.). 1940.g. apcietints un deportts uz PSRS.

Dzimusi 1922. gada 19. janvr Triktas pagast, un senos no tva puses viai Jnis Cimze (1814-1881). Uzaugusi Kauguros, izgltojs Kauguru pamatskol (1929-1935), Valmieras imnzij (19351940), Latvijas universitt (1940-1947). Sekoja doctja darbs Latvijas Valsts universitt (1947-1951), Rgas Pedagoiskaj institt (1951-1958), vaddama valodnieciskus kursus. Institt beigusi ar aspirantru un 1958. gada maij R. Grsle ieguvusi filoloijas zintu kandidta grdu, aizstvot disertciju 17. gs. gramatikas k latvieu valodas vstures avots. Turpmk via strdjusi Zintu akadmijas Valodas un literatras institt (1958-1967), kop 1962. gada k veck zintnisk ldzstrdniece. Esot nerimtgai cntjai par Endzelna ortogrfiju latvieu valod, td nevarot gt izgltbai atbilstou darbu un sastopoties ar vias veikuma plaijumu, R. Grsle spiesta strdt Rgas 1. slimnc un poliklnik par sanitri (1968-71). No 1971. ldz 1981. gadam via Rgas Medicnas institt ir latu valodas doctja, bet pc pensionans ldz 1999. gadam ZA medicnas terminoloijas apakkomisij. Referjusi starptautisks konferencs Vi un Rg, ujork latvieu valodai veltt konferenc, Latvieu centr Toronto u.c. Ap 300 publikciju. Dr. philol. grds (1993), LKF Spdolas stipendija (1994), ceturts iras Trszvaigu ordenis (1996), Mlenbaha balva (2012). Attl: R. Grsle 1947. g., LU beidzot.

Hermanis enzeli (145)

(1867.2.IX Kauguru pag. Miknos - 1953.14.XI Frel,Vcij, apbed. Gsthahtes kapos)- lauksaimnieks, literts. Ja Endzelna brlis. Dzimis lauksaimnieka imen, beidzis Rubenes draudzes skolu un Valmieras apria skolu, bijis lauksaimniecbas mceklis Lenu mui. 1896. g. nodibinjis Kauguru bezmaksas bibliotku, 1889. g.- Kauguru lauksaimnieku biedrbu, kas vlk kuva par Baltijas lauksaimnieku biedrbu ar daudzm blakus organizcijm, bijis ts prieknieks. Bijis laikrakstu Valmieras Lauksaimnieks(1903-05), Zeme(1910-18, 1924-40), Valmierietis(1929-40, ar ldzizdevjs) redaktors. 1. pasaules kar vadjis latvieu bgu izvietoanu Valmieras novad. Bijis Kauguru pagasta veck palgs, tiesnesis, 2. Saeimas loceklis Zemnieku frakcij. Dibinjis Tlavas senatnes ptnieku biedrbu, savcis ldzekus izrakumiem Valmieras novad. 1944.g. izbraucis uz Vciju. Tvzemes Balvas laurets , apbalvots ar Triju Zvaigu ordeni un Atzinbas krustu. Publicjis daudzus rakstus un vairkas grmatas par lauksaimniecbu. Daudz rakstjis par Ziemevidzemes pagtni. Lietis faktu izklsts grmats Atskats Triktas novada senatn (1931), Skati Valmieras pilstas draudzes un novada pagtn (1932), Skats Csu pilstas novada pagtn (1936). Sarakstjis R. Tomsona biogrfiju (Krjum Zemnieku cas pirmais posms, 1931). Pseidonmi: Kaugurietis, Zemnieks

Brenguliei.
Jlijs Kalni (115)
(29.10.1897 aui 21.4.1983), zemkopis, Lpla kara ordea kavalieris. Tvs Pteris. Kaprlis 6.Rgas kjnieku pulk. 1. pasaules kara laik dienjis 6.Tukuma latvieu strlnieku pulk. su laiku dienjis Sarkanaj armij. Latvijas armij iesaukts 1919.gada 6.jnij, piedaljies cs pret bermontieiem, k ar cits 6.Rgas kjnieku pulka kaujs. 1919.gada 10.novembr Rg pie Imantas stacijas rotas uzbrukuma laik pirmais devies triecien, zem stipras uguns uzstdja lometju, apklusinja 2 ienaidnieka lometjus un atma tos, t liel mr sekmdams pankumus ts dienas kauj. Atvaints 1921.gada 30.mart. Zemkopis Jaunvles pagasta Lejasciemos. Pc 2.Pasaules kara strdjis vietj kolhoz. Apbedts Triktas kapos. Apbalvots ar Jura krusta IV . un ar Lpla kara ordeni Par cu 1919.gada 10.novembr pie Zolitdes stacijas (ordenis pieirts 1922.gad).

Jnis asaris (135)

(1877. 27. 02. Kauguru Miknos 1908. 31. 08. Rg), izgltojies Kauguru pagastskol (1885 1888), E. Heines privtskol Valmier (1888 1891), Nikolaja imnzij Rg (1891 1896). No RPI, kur studjis mijas noda (1896 1902), par revolucionru darbbu izslgts, atradies apcietinjum. Aktvi piedaljies 1905. gada revolcij, 1906. gad devies uz Pterburgu, bet gada beigs andarmrijas vajanu d emigrjis uz Somiju. Smagi saslimuu, pc rstans Helsinku nervu klnik, viu 1908. gad brlis atveda uz Rgu, kur J. Asaris valsts slimnc mira. 1926. gad Rg, Lielajos kapos, kur vi atdusas, atklts piemineklis. Pirms publikcijas galvenokrt tulkojumi 1892. gad. Darbojies laikrakstos Dienas Lapa (1897), Pterburgas Atbalsis, Pterburgas Latvietis u. c.

Jnis Kalmte (105)

skangau Jkabs (290)

(1722 1801). Via dzves gjums ir rkrtjs no Mrmuias zemnieka zna, no sava dzimtkunga E. J. Brona lpera (karietes ldzskrjja) un kalpotja pa Pterburg ldz amatniekam Vcijas hernhtisma centros un rpniekam Ceist (Zeist). Nodarbojoties ar uzmjdarbbu vairks Eiropas valsts, Skangau Jkabs Ceist izveidoja pirmo ziepju fabriku, kas ai vietai nesa uzplaukumu.

anna dauvarte (120)

(20.9.1892 Jaundaudi - 6.4.1935 Rga), dabas zintniece. Tvs Dvids, lauksaimnieks, mte Lie-

(1907. 02. 03. 1996. 03. 07.) gleznotjs, mkslai pievrss vispirms Valmie-

-1-

nr. 1, 2012
todes, it pai krustoanu. Iegst jaunas dekoratvo augu irnes tds ints k begonijas Begonia, rozes Rosa, filadelfi Philadelphus u.c. Kop ar A. Melderi veic jogu Ribes ints sugu, k ar dadu labbu, t.sk. rsu un sojas, krustojumus. Veic ptjumus ar ar Latvijas savvaas pelm, skaidrojot spalvu krsas un psihisko pabu iedzimtbu. Vc materilus Latvijas enofloristikai. Par veiktajiem ptjumiem augu anatomij, morfoloij, sistemtik un entik plai raksta gan vietj, gan rzemju periodik. A. Zmea populrzintniskie raksti iespiesti Latvieu konverscijas vrdnc, urnlos Daba, Daba un Zintne, laikrakst Brv Zeme u.c. No 1931. gada vi darbojas pie referatv urnla Resumptio Genetica, kas iznk Hg, Holand. 1942. gad aizstv doktora disertciju par krustzieu dzimtas augu krustoans ptjumiem. Eksperimenti veikti LU Botniskaj drz. Par A. Zmea pragro nvi prof. H. Skuja nekrolog raksta: Via agr nve nozm ne tikai smagu zaudjumu jauniem ptjumiem dabaszintns Latvij, bet ar botnik un iedzimtbas mcb vispr. Apglabts Siguldas kapos. a darbiem raksturga domas skaidrba un uzdrkstans spks. Apbedts Triktas kapos.

Bevernas Ziotjs
638. 3. lpp.

ne dz.Sieceniece. Mcjusies Triktas pagastskol un draudzes skol, imnzij un Bestueva As-kursos. Beigusi LU. No 1922.gada Latvijas Universittes saldzinms anatomijas institta asistente. Darbi: Kda ldz im nepazta ciklisma amfbiju dzimumpazme: vardes priekkju skeleta sesonu varicijas (1924). Beznervu akcesoriska pakakja, iegta Pelobates fuscus ekstremittu transplantcij (1924). Apglabta Rg, Mea kapos.

Krlis Voldemrs Lctis (115)

triktiei.

(janvr un februr dzimuie)

edmunds Hugo Lazdi* (135)

aleksandrs zmelis (115)

(25.8.1897 Norvei 7.9.1943), botniis. Tvs Edvards, vetrsts, apbalvots ar Triju Zvaigu ordeni, mte Minna dz.Norvele Brnbu pavada Vias apgabal. 1914. gada pavasar beidz II Vias valsts imnziju un iestjas Pterpils Universitt Fizikas un matemtikas fakultt, kur stud dabaszintnes. Pc 1917. gada revolcijas atgrieas Latvij. No 1920. gada 1. februra A. Zmels ir palgasistents Latvijas Universittes Matemtikas un dabaszintu fakulttes Sistemtisks botnikas katedr. 1921. gad nokrto valsts eksmenus un iesniedz kandidta darbu. No 1922. gada vi ir asistents, bet no 1925. gada privtdocents. 1941. gad, sakar ar ievlanu Jelgavas Lauksaimniecbas akadmij par tata docentu botnik, A. Zmels LU paliek par rtata docentu. A. Zmels pta tdas sistemtisk zi sarets augu intis k rasaskrslii Alchemilla un silpurenes Pulsatilla un Latvij reti sastopams augu sugas un to izplatbu: dzelteno kurpti Aconitum lycoctonum, gru srteni Erica tetralix, jrmalas zilpodzi Eryngium maritimum, vairoga palpi Limnanthemum nymphaeoides, muu ofrdu Ophrys muscifera un mea jeglti Pedicularis silvatica. Risinot dadus augu sistemtikas jautjumus kop ar morfoloiski anatomiskm un eogrfiski ekoloiskm metodm, A. Zmels pielieto ar dadas entikas me-

Jnis austri (170)

(2.10.1842 Vecpiebalga - 8.12.1919 Valmiera), skolotjs. Dzimis Vecpiebalgas mctjmuias kalpotju imen. Beidzis Vecpiebalgas draudzes skolu, bijis palgskolotjs Liepkaln, Ogr, 1869-1899 skolotjs Cempu Jaunvles skol. Aktvs sabiedriskaj dzv un Vidzemes zemnieku kustb, tpc 1864.g. decembr apcietints. 1899.g. apmeties Valmieras Prgauj, iztiku pelnjis ar mzikas un vcu valodas privtstundm. Klusb atbalstjis 1905.gada revolciju, bet pats taj nav piedaljies. Traiski zaudjis dlu un dzvesbiedri, palicis bez darba, izdarjis panvbu, noslcinoties Gauj. G.Merea, K.Valdemra, jaunlatvieu ietekm rakstjis form neveiklus, bet iejtgus dzejojumus par latvieu zemnieku beztiesisko dzvi, dzio postu un brvbas cm: Latvieu tautas gjums, sevii Vidzem (sarakstts 1862.g.), Latvieu Ju dienas dziesma 1863 ; abi publicti urnl .1867.g. maija grmat anonmi, J.Kalja (Kuzecova) rakst latvieu burtiem, ar krievisko tulkojumu ldzs. Vl zinmi Austria darbi Kar starp ritergaru un brvbas varu , Kds vrdi par Vecpiebalgas baznc gjjiem (abi sarakstti 1863.g.), Laiku grmata priek Jaunbrengul, Cempu un Jaunvles pagastiem (1928). Austria dzejojumi izplatti galvenokrt rokrakstos, anonmi. Austri-

(1877. gada 17. janvr (pc vec stila 5. janvr) Triktas pagasta Dzirnavs (Mhle) - ?), tiesu paltas un kriminldepartamenta prieksdtjs Tvs Reinholds dzirnavnieks, mte Marija Klotilde (dz. Rihtere), imen vl divi bri: Alfrds (1879.-?) praktiz k rsts Smilten, otrs brlis Pauls Julius (dzimis Ropaos; 1874.26.II-?) ir LU tautsaimniecbas tiesbu zintu fakulttes mcbu spks. Edmunds Hugo beidzis Triktas draudzes skolu, Trbatas imnziju (1899), iestjies Trbatas universittes juridiskaj fakultt, 1902. gad priet uz Maskavas universittes juridisko fakultti (beidz 1903). 1904. gad iestjies Rg apgabalties, k jaunkais tiesu amata kandidts, pc tam gadu darbojies advokatr Pterpil. 1906. gad iestjies par tiesu amatu kandidtu Jelgavas apgabalties un izpildjis izmeklanas tiesnea pienkumus Bauskas-Ilkstes-Jkabpils aprios. 1907. gad Hugo Lazdi iecelts par izmeklanas tiesnesi Permas guber, kur darbojies ldz 1916. gadam. 1. pasaules kar piekomandts Vakara frontes tbam, kur labas vcu valodas prasmes d, darbojies k izmeklanas tiesnesis. 1920. gad atgriezies Latvij un iecelts par tiesu paltas prokurora biedru, bet ar 1921. gadu par Tiesu paltas kriminldepartamenta prieksdtju. 1930. gada jnij Hugo Lazdi izpilda Tiesu paltas prieksdtja amatu. Pla tiesu prakse un zinanas nodroinjuas Hugo Lazdiam izcilu tiesnea stvokli. Apbalvojumi: Triju Zvaigu ordenis. Korporcijas Lettonia biedrs. * Triktas draudzes arhv 1877-1877 Dz,L,M (l,v) mints uzvrds Lazdiht. Foto no izdevuma Atpta. 1937. Nr.

(1897. gada 10. februris (pc vec stila 27. janvr) Triktas pagasta Jaunbios - ?), Lpla Kara ordea kavalieris Dzimis piecu brnu imen, tvs Jnis (1843-1916), mte Marija (1860-1940, dz. Rozenblate). Beidzis Triktas draudzes skolu. Krievu armij iesaukts 1916. g. maij, dienjis 2. Rgas latvieu strlnieku pulk, piedaljies kaujs pie Doles, ekavas, Olaines un Lometjkalna, stdts priek apbalvoanai ar Jura krustu, ko nav samis revolcijas d. Dienestu beidzis 1918. gad. Latvijas armij iesaukts 1919. gada 6. maij, piedaljies Rgas atbrvoan, k ar cits 7. Siguldas kjnieku pulka kaujs. Bijis 7. Siguldas kjnieku pulka serants. 1919. gada 11. novembr Rg kauj par pilstas lombardu Krlis Lctis ar labi mrtu uguni apklusinja pretinieka lometju, tika ievainots, bet neatstja savu vietu un ar sava lometja uguni sekmja lombarda ieemanu; atstja ierindu tikai pc otr smag ievainojuma. Atvaints 1921. gada 31. mart. Dzvojis tva mjs, pieirta jaunsaimniecba Kocnu pagast. 1930.-tajos gados iestjies robesardzes dienest, dienjis Dagdas robeapsardz. Atvaints no dienesta 1934. gada decembr. Par turpmko likteni ziu nav. Apbalvojumi: Lpla Kara ordenis Nr. 1053 (1921). Foto no grmatas Lpla Kara ordea kavalieri. R., 1995. 292. lpp. Informciju apkopoja: uldis punksti (kauguriei) aiga Blumberga (brenguliei) Inga Bokina (triktiei)

Ja Kalmtes gleznas. Glezn pa labi redzama Kauguru skola.

Bevernas Ziotjs

nr. 1, 2012

-1-

Valodnieks no Kauguriem
Netlu no Valmieras, Kauguru pagasta Mikn, 1873. gada ziemas viduc, 22. februr (10. februr pc vec stila) pasaul nk Jnis Endzelns. Zemnieku dls, kam liktenis atvls ne vien garu mu, bet ar neparastu un piepildtu dzves gjumu. Zintnieks ar pasaules slavu. Akadmiis, profesors saldzinm valodniecb, doktors, PSRS Zintu: akadmijas korespondtjloceklis (no 1929.g.), Lat-

akadmiis

komponists, publicjis rakstus par mziku un mzikas dzvi. Ar dla dls Ingmars (1973.) dzvi saistjis ar mziku, jau kop skolas gadiem kompon, diri, ir relnieks, piedals konkursos un interesjs par valodm un teoloiju. Valodnieka viengais dls Lcijs (1909 -1981) jau Latvijas brvvalsts laik - visai pazstams ahists un, vlk starptautiskais lielmeistars. Ma nogal abi vairs nesatiksies, jo tvs aizsaul aizies 88 gadu

Grasmau mazbrniem bez meitas Kristnes dliem - valodnieka Ja Endzelna un Kauguru (Baltijas) Lauksaimniecbas biedrbas dibintja Hermaa Enzelia, jpiemin ar otras meitas Lienes dli, kultras darbinieki Jnis (1877-1908) un urnlists Hermanis Asari (1882 -miris izstjum Sibrij 1942.) un tres meitas Annas dls Arturs Salaks. Annas mazdli komponists Vilnis Salaks, koktlnieks Uldis Salaks, mazmazdls pianists Ren Salaks. Vecku mj valdoais darba tikums un rj vienkrba nkamajam zintniekam ieaudzina nelokmu raksturu, patiesgumu, dziu godgumu un darba mlestbu, (Grsle R. Spkildze. Rga, 2007.) Nko valodnieka veckiem ncs bt rkrtgi taupgiem, lai vartu izpirkt no muias mju un izskolot brnus. Mcbas Jnis uzska vietj Kauguru pagasta skol astou gadu vecum un iet tur trs ziemas (1881-1884), bdams vissekmgkais un visctgkais skolnieks. No Kauguru pagasta skolas 1885. gada otr semestr iestjas Valmieras kreisskol (apria skol I.Z.), pabeidz 1888. gad un iestjs Rgas pilstas klasiskaj imnzij. Vecki oti vlas, lai dls izstudtu par mctju vai rstu, bet klusajam jauneklim ir savi nodomi : vi ir modusies interese par senajm valodm. Jau skolas laik bez krievu un vcu valodm, pamcbas ce apguvis sengrieu un lietuvieu valodas ! Tvs neatbalsta o ieceri. Uz Trbatu (Tartu) jdodas bez cea naudas un tva svtbas. No 1893. gada augusta ldz 1897. g. decembrim ilgst klasisks filoloijas studijas Trbatas augstskol. Ieinteres ar slvu valoda un jaunais censonis divus gadus papildus stud ar to (1898-1900),

priekmetu baltu valodu Atzmjot valodnieka 100 dzimanas dienu, izdevniecb Zintne iznca rakstu krjums Veltjums akadmiim Jnim Endzelnam 1873 1973 , kur bija lasmi jaunkie latvieu valodnieki ptjumi un izvrtts paa J. Endzelna pienesums latvieu valodniecb un zintniskaj darbb. Profesora atzias par latvieu valodu popularizjusi via skolniece, novadniece, kauguriete Rasma Grsle. [..] Cik viegli sameklt kdu jaunvrdu msu modernaj lirik, tikpat grti ir atrast kdu leksikas jauninjumu msu tautasdziesms,1943. gad, rakstot padomus jaunu vrdu radtjiem, aizrdjis profesors un moderns latvieu literatras valodas tvs Jnis Endzelns. Lk, tikai dai no tiem : jutoa, iznirelis, atbilst, ietekme, labestba, apgds, aizstt, dotumi, kltiene, esme, stuve, necils, ietve, laimests, lgsna, izcilba, krtba, skuveklis, irklis. Ne visi profesora jaunvrdu darinjumi guva atsaucbu. T, piemram, neska ikdien lietot ne norisenis (darbbas vrds), jksme (ieradums), aizstklis (izpalgs), brvgars (brvdomtjs)... Profesora Endzelna radtie vrdi bez tukm skam. Varam droi teikt, ka vi ir atdevis latvieiem viu valodu. Atdevis tru, skaidru, noteiktu un pareizu, t rakstja Latvju Mneraksta 1943.gada Nr.2. viens no profesora skolniekiem literatrkritiis, novadnieks Krlis Krkli. Kdreizjais Valmieras skolotju seminra audzknis un Valmieras tirdzniecbas skolas latvieu valodas skolotjs (1911 -19). Dzimis 1888.9.V Kauguru pagasta Iemetjos miris emigrcij, 1961.17.XII. ujork. Abus vienoja ne tikai dzimtais pagasts, valodniecbas mekljumi, bet ar interesanta sakritba,

Vrdu radtjs

ar pseidonmu Kaugurietis

Pa kreisi: viens no J. Endzelna veikumiem - 1927.g. izdots lekcijas par baltu valodu saldzinmo gramatiku. Pa labi: mkslinieka Bruno Jaunzema zmtais profesora Endzelna portrets. Attls no izdevuma Latvju Mneraksts, 1943.g. Nr.2. vijas PSR Nopelniem bagtais zintnes darbinieks, Latvijas PSR Valsts prmijas un eina prmijas laurets. Apbalvots ar eina, Darba Sarkan Karoga, Sarkans Zvaigznes, vairkiem rzemju ordeiem un medam ar ehoslovkijas Balts Lauvas ordeni, ar Minhenes Vcu akadmijas Humbolta medau, Holandes Zintu akadmijas medau u.c., daudzu Eiropas zintu akadmiju korespondtjbiedrs, goda doktors Upsalas universitt Zviedrij. Viam veltti sei rakstu krjumi, no tiem trs Latvij, viens Lietuv, viens Itlij un ASV. Pc II. pasaules kara, ideoloiski politiski iemeslu d neafija faktu par valodniekam pieirto prestio Latvijas Tvzemes balvu (1939.). Varas vri bija spiesti samierinties ar ar nepatkamo faktu, ka izcil zintnieka brlis Hermanis Enzeli (1867-1953) savulaik aktvs sabiedriskais darbinieks un nelokms cntjs par latviskm vrtbm, 1944. gada ruden devies bgu gaits. Veck bra ms noslgsies Vcij pie Hamburgas, bet bra dls Oerts ar savu imeni prcelsies uz Angliju. Pagju gadsimta devidesmitajos gados, Oerta veck meita Olita ar savu dzvesbiedru ani mitu no Kandas stenos savu mri atgriezties Latvij un atjaunot Miknu! Ja Endzelna un dzejnieces Martas Grimmas meitas Melita (1907-1996) un Lvija (1927-2008) neturpinja tva ieskto un viu pcncji izvljuies mkslas un mzikas ceu. Jaunk no abm, Lvija pc divu gadu arhitektras studijm Latvijas Valsts universitt (1946-48) nolma pievrsties mkslai. Par mkslinieces viztkarti kuva kluss dabas. 1970. 80. gados darbu izstdes bijuas ar Valmieras muzej. Vias un gleznotja Ulda Zemzara dls Imants ir vecum, 1961. gada 1. jlij, eit Latvij, Koknes, bet Lcijs - tlu no mjm, trimdas zem Austrlij. Endzelna vecki bijui saviem brniem krietns paraugs darba tikum, bet tva dzimtas pirmskumi mekljami kaugurieu igua mjas. Vieni no pirmajiem last un rakstt pratjiem. Labi dziedtji un sava laika sabiedriskie darbinieki bazncas prminderi. igua Mrcis ai amat jau piedaljies Valmieras bazncas vizitcij; Mra dla dls Mrti dabjis galu 1802. gada Kauguru zemnieku nemieros. Mrcis vrd ar valodnieka tvam (1819-1901). Lai gan skol tas nav gjis ne dienu, tomr bijis labs rintjs, liels dziedtjs un iecients hernhtieu bru draudzes teicjs. Vi Mikn vispirms kalpo par priekpuisi, tad tur ieprecas un no muias izprk mju dzimtas paum ! Kuvis par atraitni, par sievu apem Kristni Grasmani (1842-1917). aj otraj laulb k otrais, vidjais dls piedzims nkoais valodnieks Jnis. Bez veck bra Hernaa, jaunks msias, kas mirusi maza un vl jaunk bra Augusta, bijuas ar divas pusmsas no tva pirms laulbas. Tvs bijis pacietas dabas, labs dziedtjs. Mte maigka, liela grmatu motja. Pamaza augum un par tvu daudz jaunka. oti akla. Mam rosjusies darb, pratusi izmantot ik brdi. Ce dodoties, arvien bijis ldz adklis. Mtes vecki nkui no Vecbrenguu un Valmieras pagastiem: tva tvs Dvis (1758-1808) saimniekojis Valmieras pagasta Rceos, bet Dvja dls, 1798. gad dzimuais Pteris, kdu laiku bijis Valmieras mctja muias drznieks, 1826. gad ticis pie daiskanga uzvrda Grasmanis. Otr laulb Ptera sieva Kauguru pirm skolotja meita Marija Saultis. No

no stipras dzimtas

J. Endzelna pdjs dzimanas dienas svinbas. No kreiss: 1. Zelma Sirsone, 2. Mrti Rcenis, 3. Laine Kainaize, 4. Jnis Endzelns, 5. Mra Endzelna. 1961. gada 22. februris, Nkas, Koknese. Foto no Latvijas Akadmisks bibliotkas krjuma. bet ar nodomu veltt ptniecisko darbbu savai dzimtajai latvieu un prjm baltu valodm (lietuvieu un senpru). Ar pseidonmu Kaugurietis studenta gados pards pirms zintnisks publikcijas. Izcilo sekmju d Jni Endzelnu uzaicina palikt augstskol un skt gatavoties profesrai. 1903. gad Endzelns kst par privtdocentu, vlk (1911) par profesoru, strddams universitts Trbat (1903 -1908), Harkov (1909 -1920) Krievij un Rg (1920-1950). Profesora sirds piederja jaundibintajai baltu filoloijas nodaai Latvijas Valsts universitt, kur pats docja saldzinms valodniecbas priekmetus un, protams, savu vismko jo 1943. gad svingi atzmta Dr. phil. Endzelna 70. gadskrta, par filoloijas profesoru kst ar pats Krkli. Reti kur Vidzemes pagasts vl var lepoties ar tdu godpilnu faktu diviem valodniekiem, profesoriem ! Ingrda zria, Valmieras muzeja vstures nodaas vadtja

savu ceu ejot

-1-

nr. 1, 2012

Bevernas Ziotjs

Kauguru bibliotkas biedrbai - 115

19. gadsimta II pus, pieaugot latvieu paapziai un veidojoties politiskajai ncijai, plak izvrts sabiedrisk dzve un strauji palielinjs dadu biedrbu skaits. Ja vl 1879. gad Latvij pastvja tikai 12 oficili reistrtas biedrbas, tad 1887. gad Vidzemes latvieu daas lauku apvidos vien bija jau 231 biedrba. Lielko dau veidoja savstarpjs ugunsapdroinanas biedrbas (65%), atlikuos 35% sastdja galvenokrt lauksaimniecbas, dziedanas un lasanas biedrbas. Ar Kauguros (1881.) un Mrmui (1884.) pirms tika nodibintas ugunsapdroinanas biedrbas, bet 1897. gada 29. janvr 49 kauguriei, lielkoties saimnieki, domjams, pc Hermaa Enzelia ierosinjuma, nodibinja Bezmaksas bibliotkas biedrbu. T paa 1897. gada 23. februr dibintaji sarkoja bibliotkas biedrbas atklanas svtkus, kuros piedaljs ar Valmieras latvieu biedrbas koris. Gada garum biedrba ldzeku vkanai sarkoja gan vairkus saviesgos vakarus, tai skait Zaumu svtkus a vr Gaujmal, gan jautjumu izskaidroanas vakarus, kuros piedaljs ar J. Endzelns un J. Asaris. Biedrbas pirm gada prskat teikts, ka uz 1897. g. 31. decembri ts krjum ir 528 grmatas 276 sjumos ar kopjo vrtbu 253 rubi un 13 kapeikas, to vid ar dvints grmatas par 33 rubiem un 20 kapeikm. Dieml s grmatas vl neviens nebija lasjis, jo publiskai lasanai varja izsniegt tikai tos izdevumus, kurus k dergus bija apstiprinjusi cenzra, bet ts atzinumu gada laik - vai nu paas biedrbas neizdarbas d vai cenzoru vilcinans pc - iegt nebija izdevies. Nko gada skum kauguriei, iet, beidzot tika pie grmatu lasanas, tau lietas, k rds, neveds t, k btu gribjies. Jau 1898. gada 26. februr bibliotkas przinis H. Endzeli sasauca biedru pilnsapulci, lai apspriestos par bibliotkas biedrbas tlku darbbu. Protokolts sekojoi: H. Endzeli lika sapulcjuamies biedriem priek, vai vii neatrastu par vajadzbu ierkot Kauguru pagast zemkopbas biedrbu, un o biedrbu savienot ar tagadjo bibliotku. Bezmaksas bibliotkai esot atvlts oti maz grmatu turt, lastji par brvu grmatas priek lasanas dabdami, sabojjot grmatas un td vz bezmaksas bibliotkai esot grti pastvt. Sapulce nolma uzdot bibliotkas padomei gdt par Zemkopbas biedrbas stattu apstiprinanu un noteikumu par bezmaksas bibliotkas slganu. Ldz ar to tika likti pamati Kauguru (vlk Baltijas) lauksaimnieku biedrbai, bet 1898. gada 19. novembr bezmaksas bibliotkas biedrbas pilnsapulce iznes du lmumu: Slgt Kauguru pagasta bezmaksas bibliotku, par ko paziot Via Ekselencei Vidzemes gubernatora kungam. Visu Kauguru pagasta bezmaksas bibliotkas biedrbas mantbu bez kda izmuma atdvint apstiprintai Kauguru pagasta Zemkopbas biedrbai. T k lauksaimnieku biedrbas centrs drz vien prcls uz Valmieras Jaunpilstu, kauguriei atkal palika bez tuvk pieejamas bibliotkas un I pasaules kara priekvakar nolma dibint Kauguru - Mrmuias bibliotkas biedrbu, kas tiek reistrta 1914.g. 15. decembr. Kara laik tomr nekda praktiska darbba uzskta netika, ldz 1918.g. vasar beidzot sasauca sapulci un sankuie 35 biedri ievlja valdi - A. Markovu, E. Damrozi un K. Jkabsonu, k ar padomi, revzijas

Bibliotkas biedrbas biedri kd no sankanas reizm Kauguros. 20. gs. 20.-30. gadi. Attls no Kauguru skolas novadptniecbas muzeja krjuma. komisiju un izrkojumu komiteju. 1921. gad no biedrbas izstjs Mrmuias pagasta biedri un nodibinja Latvijas Nacionls Jaunatnes savienbas Mrmuias nodau, kura, savukrt, Paua Ptersona vadb nedaudz vlk izveidoja Mrmuias Tautas universitti. No Bibliotkas biedrbas nosaukuma Mrmuias vrdu svtroja. 1930. gad Bibliotkas biedrba nosldza lgumu ar Kauguru pagasta valdi par bijus muias magaznas kas nodoanu biedrbas rcb ar izbves tiesbm uz 25 gadiem. Jaun biedrbas nama bvei tomr ldzeku paiem nepietika un tika lgta paldzba Kultras fondam. Lgumrakst tika uzskaitts, ko biedrba laika posm no 1918. ldz 1930. gadam Kauguru pagast paveikusi. Tikui sarkoti di paskumi: 38 tetra izrdes, 38 koncerti, 15 prieklasjumi un 2 bazri. Biedrbas koris piedaljies Jaunatnes un VI visprgajos dziesmu svtkos Rg, k ar piecs dziesmu diens provinc. Uzmanba, gan mazk mr, tikusi pievrsta ar saimniecisko prasmju veicinanai - notikui kursi mjturb un augu prstrdan. Sava galven mra - bibliotkas pakalpojuma snieganai - biedrb ldz 1930. gadam iegdtas vairk nek 1600 grmatas. 1931. gad notika magaznas prbves plna gatavoana, kur, laikus pamanot nepilnbas, izdarja grozjumus, k ar bvkoku sagde. Kokus bves vajadzbm meniecba ierdja Kaugurvr un to nociranu un atveanu uz Kauguriem 18. un 19. mart bez maksas ar atsaucbu veica biedrbas biedri un uzaicintie Kauguru pagasta iedzvotji. 1932. gada pavasar bvtehnia Lenana vadb uzska biedrbas nama bves darbus. 14. jlij, piedaloties apria valdes prieksdtjam Jnim Ringmanim un citm amatpersonm vienlaikus notika gan biedrbas nama, gan Kauguru skolas pamatakmea likanas svinbas. K atzmjis D. Zais, svinana notikusi ldz otrs dienas vakaram. Ar atsaucgu vietjs jaunatnes brvprtgo darba atbalstu jau 14. august varja rkot zles atklanas svtkus. Ar tie notika ar vrienu. K viesi bija ieraduies Rgas Mzikas un Dziedanas biedrbas Fortissimo kora dziedtji. Zais raksta: Koncertu atklj Kauguru koris ar im gadjumam mums velttu dziesmu Balti cei, jaunas sirdis. k tekstu, t ar mziku veltjui [Krlis] Eliass un [Arturs] Salaks Kauguru biedrbai. Dziedam apvienoti un atsevii. Programma sagatavota oti labi. Tautas prpilnba. Zl trkst vietu. Ar solo dziesmm piedals Daila Zae, pie klavierm P. Ptersons. Koncerts ar laipniem Rgas viesiem paliks ilgi msu dziedoiem atmi. Jautrbas pilns bija tjas galds kopjs viesiem un msu dziedoiem. Plkst. 1 nakt ar orestra skam pavadam viesus, kuri divos automobos brauc atpaka uz Rgu. (Spl 8. Daugavpils kjnieku pulka orestris.) 1932. g. 25. septembr jaunaj nam notika pirm tetra izrde - biedrbas pau trupas uzvest Raia luga Kraukltis. Dekorcijas zmja kauguriei, tobrd Mkslas akadmijas audzki A. Niedra un J. Kalmte. Lai ar Biedrbas nams uzbvts, tomr iektelpu izbve un apdare nebija pabeigta vl 1937. gad. 3. janvr valdes sd caurskatja biedrbas nama bves izdevumus un konstatja, ka nama izbve ldz 1937. g. 1. janvrim pavisam izmaksjusi 10 303 latus un 32 santmus. No Kultras Fonda biedrba samusi Ls 3500, bet Ls 5033.65 segusi no saviem uzkrtiem ldzekiem. Palikui vl nesamaksti rini par Ls 1769.69. Savukrt atlikuie darbi - ra sienu apmeana, dzvoka izbve jumta stv, k ar logu un durvju krsoana izmakss vl Ls 3000. Nepiecieamos ldzekus valde cer iegt, ldzot no Latvijas Zemnieku Kredtbankas aizdevumu Ls 1500, bet no Kultras fonda pabalstu Ls 1000. Atlikuo summu kauguriei plno segt no saviem ldzekiem - sarkojumu iemumu atlikuma. Aizdevumu biedrba, k atzmts Kauguru skol saglabtajos arhva materilos, paredzjusi nodroint ar savu paumu (eit nav sti skaidrs, kas ar o paumu domts - bijuo magaznu, k mints augstk, Kauguru pagasta valde biedrbai nodeva nevis paum, bet lietoan uz 25 gadiem. Iespjams, Bibliotkas biedrba aizdevumu plnoja nodroint ar vl nepabeigto jaunbvi...). Tomr iet, ka iesniegtie lgumi nav apmierinti un biedrba, nespjot samakst rinus, 1939. gad tiek likvidta, bet ts inventru atkal prem Kauguru lauksaimnieku biedrba. No aktivittm bibliotkas biedrbas laik izauga turpmko Tautas namu darbba gan Kauguros, gan, zinm mr, ar Mros, bet s biedrbas ka vl tagad dzvo ar uzdevumu, kds tai ticis paredzts te vl joprojm ir Kauguru bibliotka un kultras nams. gada 12. aprl Kauguru kultras nam tiks atzmta Kauguru bibliotkas biedrbas 115. gadadiena. K paststja Mrmuias bibliotekre Gundega Lapia, aj dien plnots atskatties uz to Latvijas vsturei svargo laika posmu, kad pagasta gaiko cilvku vadb veidojs pirms biedrbas un kooperatvi. Lai labk izprastu t laika garu un stiprumu, ir uzaicinti lektori no Latvijas Nacionls bibliotkas ar ststjumu par bibliotku biedrbu vsturi Latvij, k ar kultras socioloe Dagmra Beitnere, kura vienmr ir gatava dalties savs zinans un meklt atbildi uz jautjumu: Kas ms esam un kdi ms esam? Kur ir msu stiprs, kur vjs puses?. K sarkojuma viesi aicinti visu Valmieras apkrtnes bibliotku bibliotekri un grmatu tirgotji, lai apmekltji un bibliotekri aj dien vartu izvlties un iegdties jaunks grmatas. Informcija par paskuma norises laiku un darba krtbu tiks ievietota Bevernas novada mjas lap. Raksts sagatavots, izmantojot Kauguru skolas muzeja arhva materilus. Valters grvi

Bevernas Ziotjs

nr. 1, 2012

-1-

dzietiem pirmais gads aizvadts

Pirmais zobs, pirmais vrds, pirmais solis - prt vienmr paliek pirmais. 22.janvr Brenguu pagasta deju kolektvs Dzieti nosvinja gada jubileju ar teatrlu deju uzvedumu Kad gribas mlt. Tika sta torte un psta svecte, un doms prskatti notikumi, cilvki, ar kuriem pirmaj gad bts kop. It k nevius, it k slepus tika norausta ar kda prieka asara. Ms esam laimgi, ka varam bt kop, ka varam viens otram paldzt, atbalstt, ka esam kop ar imenm un ststm, rdm brniem to, kam ikdienas steig dakrt pietrkst laika. Ar veltjuma dziesmu Atradm me zem papardes brniu... esam sagaidjui pirmo Dzietu mazuli, kam vecki devui skangu vrdu - Renrs. Sav pirmaj gad esam ne tikai dedadu paaudu cilvki, kuri viens otru papildina. Ne velti kolektva jauniei k dadi pieruies prjiem un saka labi cilvki, mums te oti, oti patk. Dejotja Vaira Koka par mums: Dzieti- t ir mana iespja vienlaicgi izbaudt dejotprieku, satikans prieku, rpes vienam par otru, brniem un otrm pustm. Ts ir neaizmirstamas sajtas pc katras kop banas rpus deju zles. Jau gads pagjis, bet ms joprojm katru reizi satiekamies tpat k pirmaj reiz ar prieku, mlestbu. Bet msu Kaspars Bais atzingi novrt pozitvo Bevernas novada vadbas un dienestu attieksmi, kolektva kopbas sajtu - kop dejs un rpus minjumiem un koncertiem, un priecjas par jaunajiem, kas turas pie mums un prom

tls gaujmalas Visi putni tiekas Valkas pamatskol

16.februr Valkas pamatskol norisinjs Tls Gaujmalas novada brnu un jaunieu folkloras kopu sarkojums Visi putni. Tlas Gaujmalas brnu un jaunieu folkloras kopas sav sarkojum, kas veltts kdai noteiktai tmai, tiekas katru gadu . gada tma ir Putni latvieu tradicionlaj kultr dziesms, danos, rotas un spls. Folkloras kopu tikanos noorganizja Valkas novada BJC Mice darbinieki, sadarbojoties ar Valkas pamatskolu, Vidzemes reiona vides aizsardzbas prvaldi un tradicionls kultras biedrbu Aprika. Valkas pamatskolas siltajs un mjgajs telps satiks Valkas novada BJC Mice f.k. Vainadzi, remes pamatskolas f.k. Rikanda, f.k. Pasacia no brnudrza Mrmui, Rankas pamatskolas f.k. Dzparii, Valmieras 5. vidusskolas f.k. Sudmalias, veles pamatskolas f.k. vele un saietu nama sievu ansamblis Romaki no Lugamuias. Sarkojums sks ar kopgu Metea dziesmu Nc, nkdamis, Metenti! un Valkas BJC direktores Vitas Kalvnes uzrunu, tad katra kopa rdja savu 7-10 minu programmu par putniem. Pasacni ir pirmsskolni, kas gatavojoties skolas gaitm, iepazst burtus un ciparus, apgst prasmes zmt, konstrut, dziedt, dejot un sportot, ar va acm vrot apkrtni, dzimts puses dabu. Pa kuru logu veries, tuvk vai tlk ir redzams mes.

jojui, spljui tetri, dziedjui, bet ar aktvi atptuies. Noteikti prt paliks nakts slpojums Brengui-Valmiera. Ne viens vien klusm atzins, ka uz slpm kpis nav gadus desmit. Lieldienas ar olu krsoanu un poanos; smegais laivu mars Brengui Valmiera; saulriets pie jras; dalba projekt Sabiedrba ar dvseli, audumu meklana un tautas trpu ana; kjniekos ieana; sadancoana ar Amerikas latvieiem Diku pils park; Latgales brauciens; kartupeu stdanas talka Kauguru pagasta Kaulios, kur saimnieko Dzietu dejotji Kaspars un Tija, burknu talka pie Ja un via veckiem Edtes un Mra Ribm Brenguu pagasta Audzts, un kur nu vl pelmeu vakars. Par pirmo gadiu Dzietos msu dejotjs Egls Kauns saka: Man dzv vienmr ir laimjies bt starp tdiem cilvkiem, kuri ir atraktvi, radoi, ideju bagti un ar krietnu humora devu. T vien iet, ka is kolektvs k labsirdgs magnts pievelk pozitvi domjous cilvkus, kas izstaro eneriju un saem to pret. To apstiprina viss, kas ar mums gada laik ir noticis. Neatbildtu jautjumu vai neizdartu darbiu te nav, jo vienmr atrodas kds, kur ir staj laik, staj viet. Dzietu vadtja Sandra Degle ar nelielu samulsumu, bet prliecinti uzsver Dzieti ir oti pozitvi, eneriski cilvki ar rkrtgi lielu radoo dzirksti. Man patk, ka vii visu dara kop, vienmr jtams drauga plecs un galvenais - visam vienmr tiek atrasts pozitvs risinjums. Par Dzietiem noteikti var teikt viens par visiem, visi par vienu. im kolektvam paais ir tas, ka ideli kop sadzvo

nevar dabt, par brniem, kas pinas mums pa vidu, bet t tam jbt! 28.janvr Brenguu skumskoli ar direktores Sandras Kaufmanes atbalstu un izdiedztiem zaiem asniem dzietiem sevi pieteica deju uzvedums Kad gribas mlt, uz kuru aicinjm savus draugus Bevernas novada deju kolektvus Mri un Abuls, savus vienaudus no Ozolmuias - deju kopu Ozoli, Lusti no Rjienas un tautas mzikas kapelu Abulmalas burlakas. Daudzie paldies! msu atbalsttjiem: Bevernas novada pavaldbai, alus dartavai SIA Abula, AS Triktas siers, veikalam Valreks un ziedu salonam Vtras, traktierim-picrijai Liepziedi un Rozmarns un AS Laima. Dvintie ziedi msu vadtjai Sandrai Deglei bija lielais paldies par to, ka ikdien no vias varam smelties dzvesprieku, trakulgas idejas un dejotprasmi. Un, protams, paldies skattjiem, kas mums ticja, atnca ziemas spelgon uz nezinmo. Pc koncerta daljmies emocijs un iespaidos. Dejotjas Daces teiktais sasildja tik oti: Paldies no Amonu imenes par supergo uzvedumu! Es k aktrise pirmo reizi m izbaudju katru niansi - ar baudu izgaroju savu lomu, ar baudu klausjos uzvedumu, kad paai nebija jbt uz skatuves, ar baudu dejoju katru deju. Gads izdejots, bet galvas pilnas jaunm idejm, un priek nopietns darbs, jo deja un radoi cilvki ldzs iedvesmo, mudina sapot un sapus piepildt. Dzietu dejotja Vita zeibote

Tpc savu uzstanos skm ar latvieu tautasdziesmu Kas kaitja nedzvoti dia mea mali, dziedjm un dejojm Kur brauksieti, ski putni un Dzents kala, izststjm teiku par to kpc vrna un agata nelido uz siltm zemm, aicinjm visus uz kopgu rotau Juku, juku ski putni. Brni aktvi un aizrautgi dejoja citu folkloras kopu piedvts dejas un rotaas. Kamr skolotjas apsprieds un uzklausja Mras Mellnas un Dinas Kalnias vrtjumus, Vidzemes reiona vides aizsardzbas prvaldes vides inspektore Rta Zepa brniem ststja ko dara putni ziem un atskaoja dadu putnu balsis. Pcpusdien skolas pagalm ms aicinja Lugamuias sievu ansamblis Romaki dziedt Maseicas dziesmas, vienoties lkumdanc ap ugunskuru, vrot Salmu lelles sadedzinanu. Ugunskur metm autras ar vljumu: Lai sadeg viss sliktais!, Lai ziema iet projm! Lai dzied putni un nk pavasaris ar zau zlti un saules siltumu! anita golubovska, folkloras kopas Pasacia vadtja

z. maurias piemias istabas iekrtoanai mekl Latvijas brvvalsts laika rakstmgaldu

Zentas Maurias piemias istaba Mrmui obrd tiek kosmtiski remontta un tur izvietot ekspozcija drz atkal bs pieejama apmekltjiem un ekskursantiem. Viens no istabas iekrtojuma elementiem ir galds, uz kura stv Maurias grmatas. Dieml, is galds darints pc II pasaules kara un neraksturo pirms Latvijas republikas laika interjeru. Tpc, ja kdam novada iedzvotjam ir paam nevajadzgs rakstmgalds vai parasts galds bez atvilknm, kas vartu bt taists pirms 1940. gada, pavaldba btu pateicga, ja Js to vartu uzdvint Z. Maurias piemias istabas iekrtojumam. Telefons saziai -26413592.

-1-

nr. 1, 2012

Bevernas Ziotjs

Msu cilvks: Ralda Ziemule

dzve mzikas skas

Triktas pagasta drias ir ciems, kas eogrfiski un saimnieciski vairk saistts ar blakus esoajiem Streniem nek ar Bevernas novadu, kur tas administratvi ietilpst. Vairki drniei ikdien mro ceu uz darba vietu Strenos, bet brni tur apmekl skolu. Viu vid ar Ziemuu imene no Siluptm, kura pagjuos Ziemassvtkos bija uzaicinta uz Rgas pili, ciemos pie Valsts prezidenta. Taisnbas labad gan jsaka, ka imenes tva Aigara Ziemua, dzimua un augua triktiea - mekopja jau otr paaudz - darba vieta ir Triktas un Brenguu pagasti, kur tagad, pc VMD reorganizcijas, vi ir mezinis. Tau sarunas galven vaininiece oreiz ir Ralda Ziemule, kuras profesionl un sabiedrisk darbba Strenu pilst tika attiecgi novrtta, Ziemuus izvirzot k strencnieu prstvjus prezidenta kancelejas rkotaj Ziemassvtku egltes iedeganas paskum, uz kuru aicinja imenes no visas Latvijas. Ralda pati nk no Valkas, ai pus ieprecjusies, bet nu jau sen gan Strenos, gan dris jtas k vietj, savj. Dubult - Strenu un Triktas/Bevernas - identitte tomr par sevi nevusi piemirst ar Rgas pil, jo paskuma vadtajs, acmredzot vadoties pc dzvesvietas adreses, Ziemuus kltesoajiem pieteicis k bevernieus. Ar Raldu sarunjamies vias darba viet - Strenu mzikas skol, kur Ralda strd jau kop 1986. gada. Darbu uzskusi k mzikas pedagoe, tau no 2002. gada ir ar skolas direktore. Ldztekus darbam mzikas skol Ralda strd ar Strenu psihoneiroloiskaj klnik, kur k mzikas psiholoe vada mzikas terapijas nodarbbas slimniekiem. Atbildot uz jautjumu par saikni ar Bevernas novadu, Ralda ststa, ka regulri k vrttja tiekot aicinta uz Triktas mazo dziedtju konkursu Clis, kop ar padarbniekiem esot piedaljusies ar dados Trikt notikuos svtkos. ad tad persongs daranas krtojot iznkot aizbraukt ar uz Brenguiem, tau novada administratvaj centr Mrmui gan Ralda neesot vl bijusi. Ralda norda, ka laba sadarbba Strenu mzikas skolai izveidojusies ar Triktas pamatskolu, kuras direktore Brigita Avine mudina brnus braukt uz Streniem un apgt mziku. Brniem t ir liela iespja un ieguvums, saka Ralda. Mzika veicina smadzeu attstbu un, k pieredze rda, brni, kas apmekl mzikas skolu parasti ir veiksmgi ar cits joms. Veckiem tas, protams, nav viegli - brni jmotiv, reizm jpiespie mcties, k ar regulri jved uz nodarbbm, kas tlk dzvojoajiem arvien pieaugoo degvielas cenu fon atstj zinmu iespaidu uz imenes budetu. Senk, pirms gadiem piecpadsmit, Ralda atcers, Triktas pagasta padome bija pat nodroinjusi autobusu, kas divas reizes ned veda jaunos triktieus uz Strenu mzikas skolu un at-

PIE PREZIDENTA. Ziemuu imene kop ar Valsts prezidentu Andri Brziu un kundzi Daci Seisumu Ziemassvtku egltes iedeganas paskum Rgas pil 2011.g. 14. decembr. paka. Tad, mainoties pagasta vadbai, iestjies klusais periods, kad mzikas skolas apmeklana atbalstta netika, tau tagad situcija atkal ir mainjusies un Bevernas novada dome radusi iespju segt degvielas izdevumus tiem veckiem, kuri kop ar savu atvasi uz Strenu mzikas skolu ved vismaz vl divus citu imeu brnus. Lauku mzikas skolai tomr ir mazliet cita funkcija nek tdai pat iestdei lielk pilst, Ralda saka. Vienlaikus t ir ar k intereu izgltbas centrs, vieta, kur, atnkot pc skolas, var lietdergi padart laiku, ar uzsplt sples, galda tenisu vai pat sacensties bumbas spl pagju vasar pie skolas uzstdts basketbola grozs. Kop darbojoties dadu vecumu brniem, viiem rodas lielka iespja apgt ar sadzvoanas prasmi. Galven prioritte mums - Strenu mzikas skol - ir brns, direktore norda. Mums nav izvirzts uzstdjums, ka audzkiem obligti jsasniedz augsts muzikls meistarbas lmenis, jpiedals konkuros, utt. Svargi ir, lai skolnieki apgtu noteiktu programmu un iegtu pieredzi un emocijas, kuras var sniegt tikai mzika. To ms gribam dot ar Triktas brniem, lai vii sajustu o mzikas skolas garu, R. Ziemule rezum. Ziemuu imen aug trs brni, kuri ar, protams, izlaisti cauri mzikas skolai. Veckajai meitai Alisei obrd 21 gads un via stud kultras akadmij, apgstot kultras vadbas programmu. Ldztekus studijm Alise joprojm iespju robes piedals Strenu kultras dzv - dzied kor Rtu puse. Vidjais dls Krlis (20) stud datorzintnes RTU, tau tpat turpina dziedt Rtu pus un splt Strenu orestr, taj pat laik paspjot ar dejot TDA Rotaa Rg. Jaunkais dls Matss (15) vl mcs pamatskol - ogad beigs 9. klasi - un, protams, spl orestr un dzied kor. audis reizm jautjot, k gan jums tas izdodas, ka visi brni spl un dzied? Tau tas ir oti vienkri, Ralda skaidro, brni glui vienkri seko vecku piemram - Ralda ar Aigaru gan dejo vidjs paaudzes deju kolektv Tne, gan ar dzied kor. Runjot par brv laika pavadanu, rpus dalbas kor un deju kolektv, Ziemuiem oti patk Latvijas apceoana, ko darot kop ar draugiem. Pabts visos novados. Ziem cenoties atrast laiku, lai dotos uz netlo Tora kalnu, kas jau izsenis esot drnieu iecienta vieta slpoanai un jautriem nobraucieniem ar kamanim, plvm un citiem palgldzekiem. Katram jdara tas darbs, kas vislabk patk un padodas, uzskata Ralda. Dzv via lielkoties uztics citiem un vlas, lai citi uztictos ar viai. Tomr vienmr svargi izrdto uzticbu attaisnot, strdjot ar maksimlo atdevi. Ir lietas, ko ms nesagaidm no pavaldbas, no valsts, tau, kuras varam izdart pai - t Ralda, kad jautju par biedrbu poles, kura vias ierosm Strenos tapusi pagjuaj vasar. Biedrb obrd pavisam ir 5 biedri, bez Raldas - mzikas skolas direktores - vl ar Strenu vidusskolas direktore Dace Gaigale, brnudrza vadtja Sandra ere, mzikas skolas skolotja Inga ukure un deju kopas Tna dalbniece, strencniete Antra Ziedia. Liels biedru skaits nav msu biedrbas prioritte, saka Ralda, svarga ir kvalitte un praktiskais darbs. Tpc ar esam apvienojuies tie, kas grib ne tikai runt, bet ar dart. Pdjais lielkais biedrbas stenotais projekts bijusi Ideju talka. Ts ietvaros strencniei nkui kop un izteikui idejas par darbiem un lietm, kas vartu uzlabot iedzvotju paizaugsmes iespjas vai uzlabot pilstvidi. Daas no piedvtajm idejm jau stenotas, k piemram noorganizti un notiek angu valodas kursi, darbojas mkslas pulci, bet citas lietas vl tikai tiks dartas. obrd Lauku atbalsta dienesta Leader programm izsludintaj konkurs tiek izskatts biedrbas iesniegtais projekts par jauniem trpiem Strenu jaunieu deju kolektvam un Tnei. Lai izdodas! Sarunas noslgum jautju Raldas Ziemules viedokli par iespjamo sadarbbu starp Strenu un Bevernas novada izgltbas iestdm, padarbniekiem un sabiedriski aktviem cilvkiem. Strencniei, saka Ralda, ir atvrti sadarbbai ar Bevernas novadu. Piemram, maij Strenu vidusskol notiks brnu dziesmu svtki, kur vartu piedalties ar kdi kolektvi no Bevernas novada. Ms btu pat oti ieinteresti savstarpju kontaktu veidoan un kopju paskumu rkoan, mzikas skolas direktore turpina, jo ldzinj norobeoans nevienam neko labu nav devusi. Dzvojam it k blakus, ldzs, bet viens par otru tik maz zinm. Lai ko vairk panktu ir jskats pri novadu robem. Valters grvi, Bevernas novada sabiedrisko attiecbu specilists

Bevernas Ziotjs

nr. 1, 2012

-20-

slpoanas prgjiena Valmiermuia aicina atsaukties Brengui dalbnieki bija gandarti Jaunvles un Brenguu skolu absolventus
Brenguu bibliotka, sakar ar skolu izgltbas pirmskumu 150 gadu jubileju Brenguu pagast, aicina atsaukties bijuo Jaunvles (Cempu) un Brenguu (Dzrvu) skolu absolventus.

Neskatoties uz to, ka sestdienas 11. februra rt Bevernas novad termometra stabi bija nosldjis 26 grdus zem nulles, ap 70 aktvs atptas cientji pulksten desmitos pulcjs pie Valmiermuias alus dartavas, lai pc nelielm uzkodm alus brokasts dotos atptas un trisma centra Ei rkotaj otraj slpju mar uz Brenguiem. Taisnbas labad gan jpasaka, ka prn prgjiens notika pretj virzien. Ar oreiz paskuma sadarbbas partneri bija Bevernas novads, sporta centrs Kaimii, k ar Brenguu skumskola, kur notika paskuma noslgums un saviesg daa. Prgjiena marruts bija nedaudz sks nek k prn - ap 12 kilometru, jo Gauja bija aizsalusi un un galvenais paskuma iniciators Rolands Melbrdis (vi ar slpju slieu iebraucjs) nolma nebraukt pri Vanu tiltam, bet veda garo dalbnieku kolonu pa Gaujas labo krastu, un pa aizsaluo upi tiei uz Abula ieteku, kur bevernieu sarpts jau bija iekurints ugunskurs. Sagaidt prjos no Brenguiem bija atslpojui ar Gints Vilks un Uldis Podnieks. Pc atptas bra, nobaudot Valmiermuias karstalu un uzcepjot ldzpaemts desias, dalbnieki slpju maru turpinja pa Abulu, Brenguus sasniedzot ap pulksten trijiem pcpusdien, kur daa drosminieku pie tilta uzslpoja uz dambja un uz Brenguu alus dartavas fona pozja fotoentuziastei Santai Paeglei. Vias noertie prgjiena mirki internet ir apskatmi sada http://santapaegle.wordpress.com. Turpinjum dalbniekus un viesus skolas dnc gaidja Rtes vrtu gatavot bukstibiezputra un Brenguu alus degustcijas, kur namamtes lomu bija uzmusies galven efpavre Inguna Vilka, bet par muziklo jomu rpjs Alfrds Stpi. Pc stg launaga uz skatuves kpa Triktas kultras nama vru voklais ansamblis, sniedzot muziklu prieknesumu pazstam kordirienta rika Deruma vadb. Bet pc koncerta itres pavadjum alus un cits galda dziesms vienojs pai slpju

Jaunvles (Cempu) skola 20. gs. 20.-30. gados.

Brenguu (Dzrvu) skola 1951. gad. Lai sagatavotu izgltbas vsturei Brenguu pagast velttu izstdi, ms interes ar o skolu sens fotogrfijas, skolnieku burtncas, liecbas vai citi materili. Oriinli paniekiem tiks atdoti atpaka. Sazia: mara dalbnieki. Bija iespja ar prties mobilaj pirt, k ar apmeklt centra Kaimii duas un saunu, par ko rpjs centra administrators Gatis Zvirbulis. Paskums bija izdevies un dalbnieki, gandarti par jauki pavadto dienu, smls spku un eneriju jaunai darba nedai. Uz tikanos 12. maij otraj laivu mar Brengui - Valmiera. aivars grinbergs, slpju mara dalbnieks Aiga Blumberga - tel. 64233431, aiga.blumberga@beverina.lv Santa Paegle - mob. tel. 26356550, santa.paegle@gmail.com

m. onskulis gst jaunus pankumus

10. februr Lido kaln netlu no Gaizia risinjs Latvijas Jaunatnes ziemas olimpides (LJZO) sacensbas kalnu slpoan. Sudraba medau milzu slalom izcnja bevernietis Mrti Onskulis juniors, kur mcs Valmieras Prgaujas imnzij. Pirms LJZO Mrti Onskulis juniors aizvadja treninometnes Austrij un Itlij. Tiesbas piedalties ds Starptautisks Slpoanas federcijas (FIS) nometns vi izcnjis jau treo sezonu pc krtas. 18. un 19. februr Siguld notika Latvijas kausa (LK) izcas pirmais posms kalnu slpoan. Ar ajs sacensbs Mrti Onskulis startja sekmgi, vairkkrt kpjot uz goda pjedestla. 18. februr milzu slalom divu distanu summ M. Onskulis apmram 40 elites vru konkurenc iema 4. vietu (3. v. junioriem), bet supergigant 6. vietu (4. v. junioriem). Savukrt 19. februr slaloma discipln divu trau summ Mrti ierindojs treaj viet (2. v. junioriem). K nordja sportista tvs Mrti Onskulis seniors, dla lielk cerba ir startt ziemas olimpiskajs spls, kas 2014. gad notiks Soos. Vlam veiksmi nosprausto mru sasniegan! aivars grinbergs, Centra Kaimii vadtjs

-21-

nr. 1, 2012

Bevernas Ziotjs

comenius projekta aktivittes triktas pamatskol

2011.gada septembr Bevernas novada Triktas pamatskola uzska Eiropas savienbas Mizgltbas atbalsttu daudzpusju skolu partnerbas projektu Comenius, kura nosaukums ir Come along and lets play together. aj projekt piedals skolas no piecm valstm Spnijas, Rumnijas, Turcijas, Polijas un Latvijas. d projekt, kur ilgs 2 gadus, ldz pat 2013.gada jnijam, Triktas pamatskola piedals pirmo reizi. Projekta mris ir iedzvint un iedot jaunu elpu tradicionlajm splm, kuras tiek spltas gan sav valst, gan viss projekta partnervalsts. Lai sasniegtu o mri projekta laik tiks veicinta skolnieku interese mcties valodas un citu tautu kultru un tradcijas, k ar sekmta skolnieku prasme strdt komand, sadarboties, uzklaust citu viedokli un izteikt savas domas, k ar iegt jaunus draugus. Divu gadu laik plnots veikt oti dadas aktivittes. Tiks izveidots kalendrs ar fotogrfijm, kurs attloti brni spljot sples. Vienkopus tiks apvienotas visu projekta dalbvalstu tradicionls sples. Skolnieki un skolotji mekls un apkopos informciju par projekta dalbvalstm. K viena no aizraujokajm aktivittm ir skolnu un skolotju doans uz Spniju, Rumniju, Turciju un Poliju, lai iepaztu o valstu kultru un tradcijas, lai spltu sples un relaj dzv izmantotu savas angu valodas zinanas. Tas ir liels prbaudjums ikvienam skolniekam, jo brni mobilittes laik dzvo imens. Pirm vizte notika oktobra beigs Spnij, Bilbao. T bija administratva tikans un no Triktas pamatskolas uz to devs skolas direktore un projekta koordinatore Brigita Avine un angu valodas skolotja Lga Veikne. Lai gan s tikans laik bija jprrun un jnolemj daudz organizatoriski jautjumi, vizte bija pilna ar interesantiem un prsteidzoiem notikumiem. Msu viesnca atrads Bilbao. T ir Basku Zemes lielk pilsta un Biskajas provinces galvaspilsta. Pavisam netlu no msu viesncas atrads pasaulslavenais Gugenheima muzejs. Nkamaj dien pc ieraans mums bija iespja apskatt vienu no lielkajm kurorta pilstm Spnij, San-Sebastjanu, kura atrodas Atlantijas okena Biskajas la piekrast. Mums bija iespja pabt sen zvejnieku pilsti, kur pri lcim no Spnijas krasta var redzt Franciju. oti prsteidza plas Bilbao privtskolas iespjas ar vairkiem mcbu korpusiem, nesen celto brnudrza ku un daudzveidgajm un plaajm sporta centra telpm. Spnijas viztes laik tika izveidota projekta mjaslapa http://playwithme. wikispaces.com/ , kur ir iespja izlast informciju par vism projekt iesaisttajm skolm, notikuajm un plnotajm aktivittm, k ar apskatt foto un video no mobilittm Spnij un Rumnij. Jau novembra beigs etras skolnieces: Sabne Krumea, Inga Ziemane, Arta Ziemane, Eva Brzia, k ar piecas skolotjas, Maruta ingule, Aiga Gartmane, Vita Lce, Lga Veikne un Brigita Avine devs uz Rumniju. Ce nebija tls, bet oti ilgs. Bija vajadzgas trs lidmanas, lai noktu Rumnij, Timioar. Bet t k skola atrads Lupen, tad mums priek vl bija gandrz piecu stundu ilgais nakts brauciens. Liels bija msu prsteigums, kad nakts melnum ms skol sagaidja ne tikai projekta koordinators, bet ar vecki un brni no viesimenm. Kad brni bija nodoti rumu imens, skolotji tika vesti pa serpentnveidgu 10 kilometrus garu ceu 1.5 kilometru augstum uz viesu namiu. Pirm diena skol tika veltta tam, lai skolnieki un skolotji iepaztos, apskattu skolu un rumu skolniekiem paststtu par savu valsti un skolu. Pc iepzans visi devs uz restornu, lai visi kop nobaudtu pusdienas. T k tradicionli rumu pusdienas sastv no uzkodm, zupas, otr diena un deserta, ko oreiz vl papildinja neaizmirstami brnu prieknesumi un kopgas dejas, tad neviens pat nepamanjm k pienca un pagja vakariu laiks un vajadzja doties pie miera. 1.decembr, viztes otraj dien, cilvki no tuvkas un tlkas apkrtnes devs uz Alba Julju, lai svintu Rumnijas Nacionlo dienu. Atpakace autobus valdja paa noskaa, jo brni sarunjs, dziedja dziesmas un splja sples. Tres dienas rta puse tika pavadta mcoties un spljot rumu tradicionls sples. Pc pusdienm visus gaidja prsteigums ar dadiem prbaudjumiem piedzvojumu traste. Pdj diena tika veltta ekskursijai uz Korvina pili. Pc pastaigas Drakula pil un pusdienm, autobuss piebrauca pie kalna, kura aug atrads pilsdrupas. Lai noktu aug, vajadzja braukt ar vagoniu-paclju. Tas bija oti aizraujoi, jo kalns bija oti stvs. Atgrieoties Lupeni, visi devs uz atvadu ballti, kur katram dalbniekam tika pasniegts sertifikts par piedalanos aj vizt. Kad nkamaj dien viesimenes atvadjs no meitenm, tad brnu acs bija neviltotas asaras, jo meitenes ajs diens bija oti sadraudzjuies. Un tad jau, sakpui busi, visi devs 30 stundu ilgaj mjupce uz Latviju. Vecki, skolotji un skolasbiedri tika iepazstinti ar piedzvojumiem Rumnij Triktas pamatskolas vecku kopsapulc, Ziemassvtku paskum un klases stunds. Mcjmies Rumnij apgts dejas, iepazinm valsts eogrfiju, vsturi, tradicionlos dienus, ievrojamus cilvkus, karogu u.c. Projekta darbbu turpinot gatavojamies pavasara viztei uz Turciju. Svargk dvana, kas jsagatavo ir dejas uzvedums. Laimgie skolotji un skolni jau izvlti, atliek akli darboties, lai Triktas pamatskola Ankar, Turcij tiktu atraktvi un radoi prezentta. Triktas pamatskola ir Eirop, un ms vlamies, kaut izdotos labo no Eiropas iekaut Triktas pamatskol. Lga Veikne un Brigita avine is projekts tika finansts ar Eiropas Komisijas atbalstu. publikcija [paziojums] atspoguo viengi autora uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt atbildbu par taj ietverts informcijas jebkuru iespjamo izlietojumu.

Bevernas Ziotjs

nr. 1, 2012

-22-

upuru, maldu un pardbu vietas triktas pus

Senie latviei oti ticja miem, spokiem un citm mtiskm pardbm. s liecbas saglabtas teiks un noststos, kuras mintas k upuru, maldu vai pardbu vietas. Ar Triktas pus. Teiku jeb noststu Par musintju pie Triktas Bazncas ezera ststjusi Rou Alma: Ezera krast mji dzvojui vrs un sieva. Jau no paa rta, sieva manjusi vra nemieru. Nu, kas tad tev? Es gribu iet uz ezeru. Sieva kaut netkami prsteigta par vra vlmi, to nav izrdjusi. Nu, ko nu Jni, atnes malku. Vrs tik skats uz ezeru un grib tur doties. Atnes nu, vrs, no akas deni. Aiznes nu ckm dienu. Dari o un dari ito. Un t vilcinjusi vru. Bet vr tik liels nemiers un tik skats uz ezeru. Un t sieva ar darbiem vriu aizkavjusi. Laiks steidz uz prieku. Nu jau pcpusdiena ap etriem. Vrs atkal satraukts skats uz ezeru. Te no ezera izaujas zirga galva un velni bals brc: Nc drz! Nu sieva vram prasa: Vai tu vl gribi iet uz ezeru? N, n nemaz negribu! Un t sieva izglba vra dvseli no stana nagiem. [No Rou Almas pc atmim ststa Elga Meiele Blomes pag. Dzintaros.] aj teik odien saklausm neuzticga vra izdarbas un sievas gudrbu, kas notur vru mjs. Daudz noststu dzirdts par Ja kalnu, ka tur nesti upuri seniem dieviem, norakts pods ar zelta naudu, taj dzvo zelta jaunava, atradusies Burtnieku pils ... Lk, noststs vsta: Tuvu pie draudzes skolas nama ir kds kalns ar vrdu Ja kalns. (No kam tas vrds clies nevarjm zint dabt, tik vien piekaln ir kdas mjas, kuras ar par Ja mjm sauc.) Uz kalna bijuse veca upuru vieta, kur, k ststa, pagnu laikos cku galvas tikuas upurtas. No kalna ir visapkrt jauks, daudz jdu tls izskats. Ar Zilo kalnu, kas vl slavenka veca upuru vieta, varja tlum redzt. (is Zilais kalns pastvgi izskats zils, laikam no dadiem tvaikiem, kas iz zemes izceas). Uz mint Ja kalna oreiz dziedanas dievam tika bagtgi upuri nesti. Laiks bij trs un jauks un atva dziedanas upurus nest ldz tumam vakaram. [Baltijas Vstnesis. Nr.37. 15.09.1871. 291. lpp.] Maldu un spoku vietas atradus ar pa Triktas centr. Noststs pierakstts par Kroa vru: Gandrz pa pau pusnakti vienc skrodelis g no Triktes uz Lipukalnu. K nu is pag pa Zemo tiltu, t redz ka im akurtas pret nk vienc kroa vrs ar lukturi rok. Tam kroa vram bi tda diustraina cepure galv, varen stalti zbaki un spdgas pogas. Skrodelis nu prbijies un im visas malias virinas. is nu nezin vais no bailm vais kur sprukt, bet kroa vrs ncis im taisni virs. Bet skrodelis aizmetis seu trsas reizes krustu priek un scis skaitt Tva reizi. K skrodelis treo reizi Tva reizi skait, t kroa vrs uz vietas pazudis un uzreiz saclies tc negans v un atkal uzreiz mier. [145, 1914 Vlk Plos] Teik saglabta stststja sta triktieu izloksne. Cit teik ststts par biedkiem: Triktas mui, Grvu palej vecos laikos b tdas vecas rijas, kuras saukui par Grvu rijm. Tagadt riju sen jau vairs neesot un tai viet ierkotas granc bedres. Nu tams pas granc bedrs v tagadnt rdoties visdi biedki. Citu reizi skaidri dzirdot, ka vienc no pakaas nkot. Bet k gj (cilvks) paskatoties atpaka, t nek nevarot saredzt un tlts saceoties tc vja ciens. Citu reizi atkal tie pai biedki rdoties braukus, bet tlum gan os nevienc nsot redz. [LFK 145, 1913 Vlk Plos] Kur tad nu Triktas pus bez velniem un raganm! Rakstos minti vairki Raganu akmei, kuru atraans vietu odien nav iespjams noteikt. Ar par raganm un velniem saglabjuies noststi: Pie Triktas pagasta Smeia mjas esot liels akmens, ko saucot par Raganu akmeni. Uz t akmens raganas pa naktm veljus. Mjs reiz dzvojis jauns, stiprs puisis, kas varjis prsviest pat ragavas pr istabas jumtu. Vienu vakaru raganas atkal veljus. Puisis sacjis: Jiet, jskats, ko s nu atkal tur mojas. Puisis gjis uz Raganu akmeni. Bet tlu neticis. Uzncis tds k vja grdiens un atgrdis puisi atpaka. [H.Skujia Bilskas pag. LPT, XV. 212.lpp.] Daudzu noststu zintja Minna Ziemule ststjusi Triktas baznca un Bazncas ezers. 20. gs. skuma uzmums. Attls no Baltijas Centrls bibliotkas krjuma. paas piedzvoto un redzto Par spganu: Es nku no Jaun kroga pa ceu uz mju. Skatos uzreiz nk viena laiva pa gaisu, uguns vis ri. Tda liela, gara aste, lai klt, un uguns dzirkstis apkrt vien st. Nemaz tlu n! Es skatos nu riktgi spgana! Es t biju dzirdjusi no veciem cilvkiem, ka ir tdas spganas. Tad nu via aizgja aiz Triktas ezera uz Lezdu mjm. Tur puii bijui aizgjui meits un dzirdjui uzreiz, ka spgana kliegusi: Kur likt? Kur likta? Puii sacjui: Ber tepat Seno iedzvotju tikans ar velniem un citiem briesmoiem saglabjusies nostst: Netlu no Streniem atrodas Kampisala. Pa vasaru tur sj labbu. Reiz vasar sieviete gjusi apkopt kartupeus. Ap pusdienas laiku via apsdusies zem vecas liepas. Via zinjusi, ka ap o liepu sliktas runas. Te uz reiz izncis no liepas velns trim galvm un saskrjui ar daudz citu velnu. Sieviete sdjusi nekustdams. Viai iencis prt Dievs, un visi velni pazudui. [No P. mita manuskripta. LVM AN,

Triktas ciemats. 20. gs. skuma uzmums. Attls no Baltijas Centrls bibliotkas krjuma. zem! Tad spgana piebrusi pillu bli ziru. T esot bijusi t spgana, kas Vijciemieos pie Skripsta dzvojusi uz rijasaugu. Tas bijis turgs saimnieks, ar ts spganas paldzbu pie turbas ticis. Riktga spgana bij. Kad vias pillas, tad uguojot; kad tukas, tad ne. [LFK 1980, 2054 VLI folkl. XXI zin. eksp. Valkas raj. Uzr. R. Tavare, dzr. Strenos, tc. Minna Ziemule, dzim. 1879.] Teicja ticja, ka agrk spganas tiem bijuas, ka vienu no tm viai toreiz izdevies ar redzt. Kur ir raganas, tur ar velni. Viena teika ststa, k velns gribjis Gauju aizbrt un Vidzemi noslcint: K velns gribjis apslcint Vidzemi. Senos laikos Vidzem mjojis velns, kuu Vidzemnieki reiz aizkaitinjui. Velns viiem atriebdamies gribjis Gauju aizdambt, lai Vidzemnieki apslktu. Vienu klpi akmeu jau Gauj pie Kra iebris. Otru salasjis un nesis uz Gauju. Pa nelaimi dziedjis gailis. Velns paspris akmeus va un aizbdzis. Vl tagad pie kra Gauj ir daudz akmeu. PVA] Vl odien taut klst noststi par pelkiem stviem, kas manti tumos rudens vakaros pie Triktas pilskalna vai Triktas kapos. Kas tie ir, kas laupa mieru 20. gs. iedzvotjiem spoki, iedomu tli vai tiem kas prdabisks, kam gribas tict un baidties? Inga Bokina, skolotja, novadptniece

-2-

nr. 1, 2012

Bevernas Ziotjs

grmatas, tehnoloijas un ms sporta sples triktas pamatskol

27. februr Triktas pamatskolas aktu zl tiks 1. 9. klau skolni paskum Grmatas, tehnoloijas un ms, kopgi izvrtjot, k tehnoloijas, ienkot sadzv, mina izkonkurt pastvgs vrtbas. Viena no tm grmatas. Janvris Triktas pamatskol tradicionli ir Draudzg aicinjuma laiks, kad skolni, skolas darbinieki un vecki tiek aicinti ziedot skolai naudas ldzekus jaunu grmatu, spu u.c. lietu iegdei. Paskum Grmatas, tehnoloijas un ms katra klase prjos iepazstinja ar savu dvinjumu skolai. Priecja, ka mcbu kabinetos turpmk bs ne tikai jaunas grmatas, bet ar sples, kuras skolni lietdergi izmantos brvajos bros. Ts ir izzinos sples Apgsti angu valodu, Pazsti pulksteni, Tvisters, Jautrie ugunsdzsji, u. c. Skolas bibliotka tiks bagtinta ar grmatm: Pasaules atlants brniem, Jautrs Bites Spu grmata u.c. Skolas bibliotkas lastavas strtis tika papildints ar rtiem spilventiiem,

kurus var izmantot lasot grmatas uz paklja. Paskuma noslgum skolas bibliotekre I. Bokina aicinja visus iejusties dzejnieku lom un piedvtos dzejous par grmatm un burtiem prdzejot pielgojot msdienu grmatu konkurentam datoram. Tapa daudz jauni neparasti un atraktvi dzejoi, piemram, 1. klases dzejoa variants: Buri-buri-datori, J, j, j Ts ir burvju durtias, Pa kurm var ieiet Internet. Ja tu proti slgt Visus taustius klaviatr Tad nc man ldz! Paldies vism imenm un skolas darbiniekiem, kuri atsaucs ziedot skolai! Skolotjas a. gartmane un I. Bokina 28. februr Triktas pamatskolas sporta hall pulcjs skolni un skolotji, lai mrotos spkiem sporta spls. Sporta skolotjs G. Purgalis piedvja neparastas sacensbas, kurs cnjs klases audzintjs pret saviem audzkiem. Veiklba un izturba tika pierdta dads aktivitts autriu, lidojoo vu, mean, jautrajs stafets, veiklbas prbaudjumos. Draudzgas konkurences gaisotn skolni un skolotji sacents pavisam astos sporta sacensbs. aj mcbu gad, atirb no diviem iepriekjiem, uzvarja skolnu komanda un balv sama padarintu koka ceojoo kausu. Paldies sporta skolotjam G. Purgalim par pavasargi sportisko pcpusdienu! Skolotja a. gartmane

Bevernas Ziotjs Aizveda no skolas sola: 1949. g. 25. marta deportcijas atceroties...
turpinjums no 1. lpp. iedzvotji un karavri ar autenm (Izstmo konvojanu nodroinja operatvs vienbas, kas sastvja no ieklietu karaspka karavriem, ekistiem, miliiem un izncintjiem. - V.G.). Klas pie durvm stvja divi vri ar plintm. Tad ska saukt no klases r vienu, otru, ar manu blakussdtju. Tie bija izstmo imeu brni, kuri tika aizvesti pie saviem veckiem, kas jau atrads pagastmj. T ar vii aizbrauca, ar skolas mtelti mugur. Pc kdas pusstundas aizveda ar skolotju. Sajta, kad skm saprast, kas notiek bija drausmga, jo nevarja zint, kuru vl paems. Vl vairkkrtgi vedji nca klas un kaut ko meklja, k noskaidrojs, gribja paemt ar skolas direktoru Dvi Zai, tomr viu atrast tiem neizdevs. Vlk runja, ka kda skolotja esot labi noslpusi. Lai ar okupcijas vara cents zias par tuvojoos deportciju saglabt slepenb ldz pdjam brdim, tomr bija cilvki o pau vietjo partijas funkcionru lok, kas tomr riskja un brdinja par briesmm savus sarakstos iekautos draugus un radus. Ar Briks, kur saimniekoja Aivara tvs, kas tur bija iencis sava 1941. gad aizvest bra viet, patvrumu no izstanas uz Sibriju bija atradis via studiju biedrs Vidvuds Maile no Dauguu puses. V. Maile t ar palicis Kauguros un vlk strdjis kolhoz Kauguriei par agronomu. Nca baumas, ka veds [uz Sibriju] vl, Aivars Ustups turpina. Netlu no Bri-

nr. 1, 2012

-2-

km, iet kaut kad [t paa 1949.g.] jnij vietjie vri bija egu jaunaudz izcirtui tdu lielu tukumu. Kokus veselu rindu ar vism saknm bija izmui r, iebrauca tur pajgi ar brniem un sievietm iek un aizlika ts egles priek. No rta vri gja skatties vai kas ir bijis vai nav. Bailes cilvkos bija iedztas un visi tri sastjs kolhozos. iet tikai viens saimnieks, tds Ozols Mrmuias pus, t ar neiestjs kolhoz. Pavisam pc Valsts arhva zim 1949. gada 25.-30. mart no Latvijas izstja 42 125 cilvkus, no tiem 16 869 vrieus un 25256 sievietes. Viu vid bija 10 987 brni vecum ldz 16 gadiem. Tiem vl klt jpieskaita tie 211 brni, kas ldz 1950. gadam piedzima ce uz nometinjuma vietm. Atpaka dzimten neatgriezs aptuveni 1/5 daa no izsttajiem. No Bevernas novad ietilpstoajiem pagastiem izstja 483 cilvkus (28 no Brenguu pag., 54 no Jaunvles pag., 66 no Kauguru pag. un 335 no Triktas pag.). eit gan jem vr, ka Triktas pagasts tolaik bija gandrz 3 reizes lielks nek tagad. Deportcijas, secina J. Rieksti, bija personga tradija tkstoiem izstto, viu radiniekiem un draugiem, bet k socila un ekonomiska tradija visai Latvijai - un pirmm krtm latvieu zemniecbai, daudzjd zi ietekmjot msu dzvi ar obrd. 1949. gada deportcija atnesa milzgus cilvku, morlos un politiskos zaudjumus, bija pretrun ar elementrm cilvka tiesbm, rupji prkpa latvieu tautas tiesbas uz brvu attstbu. Ts radto traumu nevar prvart noklusjot - tikai apzinoties ts mrogus un katra individul liktea nozmbu, ms veidojam pamatu nkotnes attstbai. Valters grvi

paskumi un norises Bevernas novad mart un aprl

norises laiks 8. marts paskums Vecvecku pcpusdiena. Skums: 16.00 Programm: Koncerts, rotaas, tja, izstde, prsteigumi, sena un ne tik sena mzika sacensbas dullais 50 (jautri un radoi uzdevumi) Vakar Sievieu dienai veltta balle. Ieeja: kungiem Ls 2,00, dmm Ls 1,00. mtu 6. nodarbba nodarbba Skums: 14.00 Programm: 1. Etietes un protokola eksperte Irma Kalnia. 2. rlietu komisijas prieksdtjs, 11. Saeimas deputts Ojrs riks Kalni -25. gadi Latvijas rpolitik. 3.Valmieras muzeja Vstures nodaas vadtja Ingrda Zria Savjie: valodnieks Jnis Endzelns(1873-1961) un gleznotjs Jnis Kalmte (1907-1996). Gleznotja Ja Kalmtes gleznu izstde. padarbnieku sadancoana Skums: 19.00 Koncert piedals deju kolektvi: AUDA no Rgas, BITTE no Rgas, LAILEno Rgas, VAIVE, SKUJENE, ABULS, MUTULTIS Ieeja brva. noslgum balle. Spls Ceavj, Ieeja Ls 1,50 miegupes modinana, Lielo dienu sagaidot... Skums: 6.00 Mutes mazgana Miegup Saullkt, tautasdziesmu skandana kop ar Stutm, putras vrana un olu krsoana. Aprbs - atbilstoi laika apstkiem. talantu konkurss Skums: 16.00 Savus hobijus, prasmes un talantus aicinti rdt Kauguru skolas skolni un viu vecki skolnu deju kolektvu sadancoana Liela nca Liela diena Pie Kauguru skolas dejotjiem viesosies kolektvi no Valmieras un Burtnieku novada Kauguru Bibliotkas biedrbas 115 gadu jubilejas sarkojums Piedals Latvijas Nacionls bibliotkas lektori ar ststjumu par bibliotku biedrbu vsturi Latvija un kultras socioloe Dagmra Beitnere, kuras tma: Kas ms esam un kdi ms esam? Kur ir msu stiprs, kur vjs puses?. K sarkojuma viesi aicinti visu Valmieras apkrtnes bibliotku bibliotekri un grmatu tirgotji, lai apmekltji un bibliotekri aj dien vartu izvlties un iegdties jaunks grmatas. plaka informcija par paskumiem: www.beverinasnovads.lv Vieta Triktas kultras nams

10. marts

Brenguu sporta halle Kauguru pagasta Pagastmjas zl Mrmui

17. marts

Triktas kultras nam

18. marts

Kauguru pagasta Vnkalnos

30. marts

Kauguru kultras nams

5. aprl 12. aprl

Kauguru kultras nams Kauguru kultras nams

Bevernas novada pavaldbas bezmaksas informatvais izdevums Bevernas ziotjs, iznk neregulri, par publicto rakstu saturu atbild to autors. Izdevjs: Bevernas novada dome, pagastmja, mrmuia, Kauguru pagasts, Bevernas novads, LV-4224 e-pasts: pasvaldiba@beverina.lv mjas lapa: www.beverinasnovads.lv tlrunis: 64281740, 64281737 Fakss: 64220890 Izdevumu sagatavoja: Bevernas novada sabiedrisko attiecbu specilists Valters grvi, tel.: 26351628; e-pasts: valters.grivins@gmail.com