Kopā Kopjam Savu Kopienu

Kop kopjam savu kopienu:
Latvijas vietjs kopienas organizciju pilsonisks ldzdalbas veicinanas pieredzes ststi

Izgltbas attstbas centra (IAC) projekts Kopienu darbbas veicinana: aktvai pilsoniskai ldzdalbai un nabadzbas mazinanai
2013
Kop kopjam savu kopienu:

Latvijas vietjs kopienas organizciju pilsonisks ldzdalbas veicinanas pieredzes ststi
Izgltbas attstbas centra (IAC) projekts Kopienu darbbas veicinana: aktvai pilsoniskai ldzdalbai un nabadzbas mazinanai
2013
Krjums izveidots Izgltbas attstbas centra (IAC) 2013. gad stenot projekta Kopienu darbbas veicinana: aktvai pilsoniskai ldzdalbai un nabadzbas mazinanai (EC EACEA Decision Nr. 2012-3735/001-001, Lg. ar OSI Nr. OR2013-02421) ietvaros sadarbb ar Sorosa fonda Latvija iniciatvu Prmaiu iespja skolm. Projekts tika nansts ar Eiropas Komisijas atbalstu programmas Eiropa pilsoiem ietvaros. publikcija atspoguo viengi autoru uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt atbildbu par taj ietverts informcijas jebkuru iespjamo izlietojumu.
Sastdtja un projekta direktore Aija Tna
Izdevjs: Izgltbas attstbas centrs (IAC) Dizains un druka: Masterprint ISBN: 978-9934-14-050-1
Saturs
Aija Tna, SFL iniciatvas Prmaiu iespja skolm un IAC projekta Kopienu darbbas veicinana: aktvai pilsoniskai ldzdalbai un nabadzbas mazinanai vadtja
Kop kopjam savu kopienu . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 5

Silvija Lomele, biedrbas Saulessvece vadtja
Pilsonisks ldzdalbas veicinana sav kopien: pieredze, prdomas, emocijas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 10

Linda Krmia, biedrba Iespju durvis, Bevernas novads
Bevern mcs runt t, lai mana balss top sadzirdta . . . . . 14

Laura Mielsone, Brocnu vidusskola
Katram savu horizontu Brocnos . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 17

Anete Ziepniece, Mkou Stmja no biedrbas KpNes
Jaunietis lauku kopien j! . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 21

Imants Slins, biedrba Sukrums
Esi ce! aicina baltinaviei . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 24

Kristina Brolte, biedrba Atrodi laiku sev
Projekts kopienu labkljbai Zvrtavas pagast . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 27

anna aha, biedrba Nkotnei
Biedrba Nkotnei un brv laika pavadanas centrs Upmala labkai savas kopienas cilvku dzvei . . . . . . . . . 30
Eva Viina, biedrba Cerbu sprni
NVO sadarbba vien kopien: Siguldas pieredze .. . . . . . . . . . . . . . . . . 33

Inguna Badune, biedrba Balt mja
Biedrba Balt mja lvnieu veiksmes pietura . . . . . . . . . . . . . . . . 36
Biruta Konrde, biedrba Kodols
Skaisti un bagti esam. K to pardt citiem? . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 39

Aija Semjonova, Iecavas interntpamatskola
Ms Iecav mcmies darot . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 42

Daila Rane, biedrba Fonds Skolai pie ezeria
Biedrbas Fonds Skolai pie ezeria Maz instrukciju grmata pilsoniskas ldzdalbas iniciatvu ieviean jeb k mazai organizcijai erties pie lieliem darbiem . . . . . . . . . . . . . . . . 45
Ineta einova, Biedrba Dzirnakmens
Daudzpusga izgltba dzves veiksmes atslga . . . . . . . . . . 48

Anna Sondore, biedrba Saulroztes
Ststs par Saulroztm no Sukalna . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 50

Liene Leikuma-Rimicne, biedrba Attstbai
Biedrba ATTSTBAI ikviena un visas Izvaltas attstbai . . . . . . . . 54

Kristna Kondrotaite, biedrba Kurmenes vii
Kurmen darbu apvienojam ar atptu . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 58

Inese Rvalde, Viakas pamatskolas Skolnu vecku biedrba
Viakas NVO Skolnu vecku biedrbas atskats uz paveikto un ieceres turpmkam darbam . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 60
Latvijas vietjs kopienas organizciju pilsonisks ldzdalbas veicinanas pieredzes ststi |
Aija Tna, SFL iniciatvas Prmaiu iespja skolm un IAC projekta Kopienu darbbas veicinana: aktvai pilsoniskai ldzdalbai un nabadzbas mazinanai vadtja
Kop kopjam savu kopienu

raksta un visa krjuma nosaukums, tpat k daudzas citas labas idejas un darbi, radies proces, cilvkiem satiekoties, sarunjoties un eroties pie darm. Atzia vrdos noformuljs gada septembr, kad notika vietjo kopienu organizciju diskusija Vietjs kopienas organizciju loma savas kopienas, valsts, Eiropas labkljbas vairoan, kas bija viens no pieturas punktiem Eiropas Savienbas atbalstts iniciatvas Eiropas iedzvotji kopienu labkljbai Latvijas darbbas programm Izgltbas attstbas centra vadt projekta Kopienu darbbas veicinana: aktvai pilsoniskai ldzdalbai un nabadzbas mazinanai ietvaros. Projektu, kura mris ir sniegt atbalstu Eiropas valstu izgltbas jautjumu jom strdjoajm vietjs kopienas orga nizcijm (grassroots organizations), kas spj aktivizt savas kopienas un veidot sabiedrisko viedokli jautjum par at stumtbas draudiem izgltb, k ar paldzt mazaizsargtkajm sabiedrbas grupm, ar Eiropas Savienbas un Open Society Foundations Education Support Program nansilu atbalstu steno Izgltbas attstbas centrs (IAC); taj piedals 17 Latvijas biedrbas, k ar daudzas Sorosa fonda Latvija iniciatvas Prmaiu iespja skolm dalbskolas un kopienas. Latvija starptautiskajai iniciatvai pievienojs 2011. gad, stenojot savu sadau projekta pirmaj krt, kas, k izrdjs, kuvis par starta punktu nopietnm prmaim daudzs Latvijas kopiens un btiski veicinjis cieku sadarbbu nevalstisk sektora un pavaldbu, biedrbu un skolu,
| Latvijas vietjs kopienas organizciju pilsonisks ldzdalbas veicinanas pieredzes ststi
k ar pau vietjs kopienas organizciju cieku sadarbbu un tkloanos vis valst. Lielais konteksts K izriet no virknes ptjumu un politikas dokumentu, msdienu Eirop steidzambas krt nepiecieama veseluma (holistiska) pieeja kopienu attstbai un starpsektoru sadarbba, kas autu efektvi risint visaktulks mazaizsargtko grupu problmas, kas, saska ar jaunkajiem pieejamajiem datiem, ietekm vienu no katriem seiem Eiropas iedzvotjiem. Balstoties uz vietjs kopienas organizciju lomu mazaizsargtko sabiedrbas grupu sasniegan, is projekts iesaista Eiropas pilsous, praktius no dadiem sektoriem, no dadm politikas jomm, k ar vietjs kopienas locekus, lai mudintu piedalties dialog ar vietjm ieinterestajm pusm, aktiviztu kopienas cnties pret nabadzbu, veidotu izpratni un solidaritti no sabiedrbas vairkuma puses un kopga darba rezultt izveidotu efektvas starpsektoru pieejas esoo problmu risinanai. Galvenais akcents starptautiskaj iniciatv tiek likts uz vietjs kopienas organizcijm, jo tiei ts atrodas vislabkaj viet, lai sasniegtu un prstvtu vismazaizsargtks sabiedrbas grupas, kurm ir vislielkie atstumtbas un socils atstumtbas draudi. Turklt ts ir pai nodergas specializtu holistisku stratiju izstrdanai, lai atbalsttu brnu/skolnu sniegumu skol, socilo kompetenu un dzvesprasmju attstanu, veicintu iekaujou pieeju savs kopiens, izmantojot virkni radou darbbu formls un neformls izgltbas saskarsmes punktu un piedvjumu ietvaros. Neraugoties uz ievrojamo potencilu, vietjs kopienas organizciju pieredze, viedoklis un zinanas tiek izmantotas saldzinoi maz, tpc jo pai svargi ir atbalstt to kopgos plius un sekmt viu saziu un sadarbbu ar lmumu piemjiem. is aspekts ir aktuls k vis Eiropas Savienb, t ar Latvij.
Kpc un ko var paveikt vietjs kopienas organizcijas? Ttad atbilde uz iespjamo jautjumu Kpc tiei vietjs kopienas organizcijas? ir oti vienkra: tiei ts atrodas vistuvk katram cilvkam un via vajadzbm, turklt prot atrast pareizos ceus, lai ieraudztu cilvku un via vajadzbas veselum. Te nu Latvijas, jo pai prmaiu skolu pieredze iederas piln mr, tau ar vietas izaugsmei vl gana daudz. Gan Latvijas ikdienas dzves, gan plaku politisku jautjumu kontekst savu aktualitti aizvien akcent nepiecieamba pc trs I, k to formul Latvijas prezidentras Eiropas Savienbas Padom sekretarits: Iesaistans, Izaugsmes un Ilgtspjas, ko labi papildina vl divi I Iekauana un Iedvesma. Jautjums ir par to, k, no vienas puses, veicint ldzdalbas procesus, kuru rezultt visiem btu labums, un, no otras, mazint plaisu, kas pastv starp cilvkiem uz vietm, tiem, kuri dara, un tiem, kuri ir tuvk vai tlk centr, plno un veido stratiskos dokumentus. Latvijas vietjs kopienas organizcijas jau demonstrjuas neskaitmus piemrus tam, ko iespjams paveikt ar minimliem nansu ldzekiem, ja ir vlans un spja apvienoties un darboties saskaoti, ja prejam no pieprasanas vai sdzans par to, ko kds nedara, uz to, ko ms pai darm, ko varam izdart, ar ko kop un ar k paldzbu tas izdarms. Tau ilgtspju un efektvu darbbu iespjams pankt tad, ja ne tikai darm, bet ar piedalmies lmumu pieeman vai, simboliski sakot, piedalmies ne vien soliu krsoan, bet ar kopgu lmumu pieeman par to, kurus solius, kad un kd krs, un vai vispr krsot. Latvij, it pai lauku kopiens, ir oti aktula nepiecieamba spcinties paiem vietjiem cilvkiem, apvienojoties, attstot
sadarbbas tklus un kopgu balsi, pilnveidojot prasmes komunict un sadarboties ar daudzveidgiem partneriem, k ar padarot savu darbu redzamu un saprotamu plakam cilvku lokam. Ieguvji gan pai, gan citi kopienas audis Mazs biedrbas uzkrjuas daudzus patiesus veiksmes ststus, kas skuies no labas idejas un sadarbbas. Piemram, Viakas Skolnu vecku biedrbas veiksmes ststs ir par vecku dienu Pulk nc, dart sc!, kas sks ar dzvnieku izstdi, tai skait aplociu ar 20 truiem, kurus visi varja apmot; tlk notika orientans sacensbas pa skolu kop ar veckiem, lai vecki iepaztu skolu; tika apgleznoti akmei, uz kuriem skolni tagad ar prieku s; bija tautu deju darbnca, un kda vecmmia teica: Tas bija tik labi k man jaunb. Noslgum visi kop da pusdienas, un nu veckiem kuva skaidrs, k tas skol notiek. Viakieiem prieks ar par pau organizto talku, uz kuru atnca imenes ar dada vecuma brniem; iznca ar priesteris ar grbekli un piedaljs, tad uzaicinja visus uz draudzes mju. T Viakas kopiena kst aizvien saliedtka. Pirms diviem gadiem paa projekta ietvaros tika gts impulss un drosme, lai izveidotu Viakas novada vecku padomi; nu ar to regulri sadarbojas pavaldba, un daudzi aktuli jautjumi jau atrisinti. Nesenaj ciemoans reiz LR Saeimas deputte, Izgltbas, kultras un zintnes komisijas vadtja Ina Druviete uzteikusi notiekoo un atzmjusi, ka viakiei aizskrjui vilcienam pa prieku. Par to prieks, tau jpiebilst, ka viiem vl daudz apsteidzamu vilcienu padom! Bevernas biedrbas Iespju durvis prstvji saka: Ms mcmies bt par kopienu, un td zi ms esam tikui samr tlu. Savukrt Kazdangas Kodola sievas saka: Biei jmekl netradicionlas pieejas, lai uzruntu, uzaicintu, ieinterestu,
piemram, aicinot jaunieus uz pikniku, teicm ldzi jem akmens. Kpc? Rads intriga. Rezultt sakrtojm ugunskura vietu, un nu visiem prieks. pas prieks par jaunieiem no Tirzas, Izvaltas, Baltinavas, Brocniem, Kurmenes, Zvrtavas un citm vietm, kuri darbojas projekta komand un prot gan sastrdties ar veckiem cilvkiem, gan iekustint un uzmundrint savus vienaudus. Ar pau kopienu aktvistu ieguvums ir liels. Silvija Lomele no Balvu novada Brieuciema pamatskolas un biedrbas Saulessvece, kura IAC vadtajos vietjo kopienu sadarbbas projektos iesaists jau kop 2011. gada un kop 2009. gada ir prmaiu skolu iniciatvas dalbniece, secinjusi: Ja kdu laiku atrodies starp starojoiem cilvkiem, ar pats sc starot!. Silvija atzst, ka saredz prmaias projekta dalbniekos, ka daudzos ir atvrus slas, lai uzemtu labo un stiprintos, un tas ir tik svargi. Vietjo projektu stenotji ar gandarjumu ststa par to, ko apguvui vai ar ko sevi prsteigui pai, piemram, sapratu, ka man izdodas aizraut un iesaistt, man vislabk sank ieskt, uzrunt stos cilvkus un tad tlk aut, lai vii dara pai, minju saprast, k bvt tiltu starp pavaldbu, pieauguajiem un jaunieiem, esam kuvui vienotki, aktvki, draudzgki un laimgki, esmu ieksaucjs un mudintjs, pasakot: tu mki, tu vari!, iegta rel pieredze un t tlk. Turklt izkristalizjusies ar atzia, ka tikai darot ms saprotam, ko mums vajag, un atrodam sadarbbas partnerus. Ir svargi ar nkotn veidot kopprojektus, kuros mazk svarga ir nansjuma piesaiste, bet daudz svargka ir sadarbbas prasmju attstana. paa loma projekta stenoan bijusi Siguldas brnu un jaunieu ar invaliditti
biedrbai Cerbu sprni, kas jau divus gadus bijusi koordinjoais posms visam saretajam sadarbbas tklam. Glui tpat k s organizcijas cilvki paldz savai tieajai mrauditorijai, Cerbu sprni ar savu piemru iedvesmojui ar citas vietjs organizcijas un ar prliecinjui viu pavaldbas, ka biedrba ir oti nodergs partneris socilo, izgltbas un daudzu citu jautjumu risinanai. Kdi cilvki spj paldzt sev un citiem? o gadu laik notikuas btiskas un, cerams, paliekoas prmaias. Pieauguas vietjo kopienu aktvistu zinanas un prasmes, vairota vietj enerija, kad cilvki no tukas protestanas, agresivittes vai pasvas gaidanas, kad pavaldba kaut ko dars, nonk pie konstruktvas rcbas, pai em roks darba rkus vai saliek kop galvas un attsta idejas, lai no vietas, kur esam, noktu tur, kur vlamies bt. Tas prasa gan stratisku plnoanu, gan pacietgu un mrtiecgu darbu soli pa solim un to visu mcjus msu organizcijas un kopienas. Kad starptautiskais projekts vl tikai tapa, partneru sanksm Viegrad, Ungrij, ms spriedm, ka nepiecieams katr valst atrast tdus cilvkus, kuri przina vietjo situciju, kontekstu un vajadzbas, atrodas tie saskar ar kopienm, ir uzticami sadarbbas partneri un spj strdt proaktvi un radoi. Kdi tad ir ie pareizie cilvki, kurus ms atradm Latvij? Lk, vietjs kopienas aktvista raksturgs iezmes. Tie ir cilvki, k uriem ir kopga vzija un kuri prot un grib strdt, kuros ks svaiga enerija, kuriem ir eksperimenttju gars, kuri ir sapotji un inovatvu risinjumu mekltji, kuri vienlaikus novrt pieredzi un gudrbu, kuri ir kaislgi un ar degsmi, kuri dom rpus rmjiem, t.sk., amatiem, nozarm utt.
Msu k iniciatvas vadtju uzdevums bija atrast dus cilvkus un radt viiem iespju satikties, dalties, savstarpji bagtinties un paldzt strdt kop un katram atsevii. Lai saknes btu stipras un galotne kuplotu: atbalsts vietjo kopienu iniciatvm Inese Ozola, Latvijas jaun uzmja, nesen kd intervij teica, ka vias uzmums Amoralle tapis k skudru pznis, pa vie nam mazam zariam. Un atnest vienu zariu jau nemaz nav tik grti. Ldzgi tam veidojas ar labsajta un labkljba katr kopien un vis valst ja katrs atness pa zariam, kopgi diskuts un doms, vienosies par vajadzbm un priorittm, paldzs cits citam. Tau lai saknes, vietjs kopienas organizciju simbols, btu stipras, tm nepiecieams atbalsts gan valsts, gan Eiropas lmen. Par iem jautjumiem diskutja ar novembr Brisel notikuaj sanksm, kur nevalstisko organizciju prstvji no vism astom iniciatvas dalbvalstm tiks ar Eiropas Savienbas institciju prstvjiem. Tika atzmts, ka nepiecieams ldzsvars starp nansjumu inovcijm un stabilu, prbaudtu pakalpojumu snieganu, ko efektvi spj nodroint mazs organizcijas un iedzvotju grupas; nepiecieama caurspdga atskaitans par ldzeku izlietojumu, tau jmazina birokrtiskais slogs, kas ir pri mazas biedrbas kapacittei; ka konkurence ne vienmr ir taisnga un ka nereti pareizjie nansanas mehnismi paldz ldzekus iegt tiem, kuriem tie jau ir, nevis tiem, kuri przina konkrto jautjumu vislabk un spj viskvalitatvk sasniegt noteiktas mrauditorijas. Vienlaikus biedrbm nav jbaids runt un domt par naudu un ar pelnt naudu, risinot problmu vai radot socilu rtbu. eit lieti noder partnerbas ar uzmjiem, kas var bt labi padomdevji, vienlaikus pai jtoties labi par to, ka spj paldzt kopienai.
Iniciatvas Eiropas iedzvotji kopienu labkljbai un ar gada projekta uzmanbas centr ir izgltbas jautjumi, jo izgltbas un mmcans loma ir neprvrtjami augsta socilo plaisu mazinan, labkljbas un labsajtas vairoan gan zisk, gan garg nozm. Msu projekta dalbnieki no 17 Latvijas biedrbm un kopienm ir sapratui, ka jsk ir ar sevi un tad jturpina visiem kop. Anete Ziepniece no Tirzas projekta noslguma konferenc izteica vlmi un
cerbu, ka Tirzas jaunieu iniciatva Mkou stmji ks par zmolu un simbolu augstai kvalittei; ka cilvki zins, ka tas, ko vii organiz, ir labs. T ar citas vietjs kopienas biedrbas pamazm kst par zmoliem savs apkaims, esot vienlaikus atbalsts un droba un pamudinjums un uzmundrinjums celties un iet un veidot savu dzvi. Kur gan cits, ja ne ms pai kops savu kopienu? T tau ir kopga mums visiem.
10
Silvija Lomele, biedrbas Saulessvece vadtja
Pilsonisks ldzdalbas veicinana sav kopien: pieredze, prdomas, emocijas

Iespja jau divas reizes piedalties starptautiskaj projekt Eiropas iedzvotji kopienu labkljbai, kur sadarbbas partneri ir ar vairk nek 15 Latvijas biedrbas, msu kopienas iedzvotjiem un ar man paai persongi devusi oti daudz atzias, prliecbu, emocijas un, galu gal, atskrsmi, ka savas dzves telpas, savas dzves kvalittes veidotji esam ms pai. 2012. gad, pirmo reizi iesaistoties t sau camaj Grassroots projekt, Latvij pro jek ta iniciatvu prstvja 12 biedrbas no da dm Lat vijas vietm. Pirmais kopgais l mums, kas mums bija jpieem jizvlas veids, k sa dalt plnoto nansjumu, lai tas pc iesp jas efek t vk tiktu izlietots projekt paredztajam mrim kopienu labkljbas un pilsonisks ldzdalbas veicinanai. oti ap svei cami un progresvi bija tas, ka ms, neradot sav starp lieku konkurenci, izvl jmies nansjumu sadalt t, lai katra no biedrbm apsaimniekotu dau no ldzekiem un aktivittes vartu notikt viss 12 viets Latvij. Brieuciem 2012. gada pavasar un vasar projekta ietvaros notika dadi paskumi dekupas meistardarbnca, Liel talka skolas apkrtnes labiekrtoanai, attstoo spu un rotau iegde pirmsskolas vecuma brniem. Tomr vispaliekok vrtba bija iespja uzaicint uz projekta noslguma pas ku mu
11
Siguld Balvu novada pavaldbas izpild direk to ri. Dodoties uz mjm, ms, pro tams, braucm vien man, un mums bija pie tie ko i laika prrunt daudzas lietas; izpild direk tore apgalvoja, ka msu novada biedrbas ir pasvas, savukrt es teicu, ka biedrbm jdod iespja nkt kop, jo ar laiku daudz kas mains. Tas droi vien bija neformls un taj brd pat neapzints aicinjums sankt kop pavaldbai un biedrbm. Vadba uz aicinjumu atsaucs un piedvja savu atbalstu pirm biedrbu saieta noorganizan, bet jdara bija man paai. Bija bail, mca aubas, jo paskums soljs bt nopietns. Tau nekas cits neatlika k erties pie lietas. Biedrbu apzinana, lgto viesu aicinana, programmas sastdana tas viss prasja laiku, pacietbu, drosmi. Uz paskumu ierads aptuveni 17 biedrbas, pavaldbas vadba, k ar Siguldas biedrbas Cerbu sprni prstves. Balvu novada biedrbas bija sagatavojuas prezentcijas par saviem Labajiem darbiem, Cerbu sprni padaljs sava pieredz. Novada vadba pasniedza Goda rakstus un rozes aktvkajm biedrbm. Bija, protams, ar smagi bri, kdas, neveiksmes, tikai spilvenam rdts asaras, bet kopum var teikt vilciens ir iekustjies un uzscis savu gaitu no nulles punkta. 2013. gada skum Balvu novad scies apjomgs projekts Ziemelatgales biedrbu kapacittes stiprinana (stenotjs Balvu NVO Savi). Ir laba nojauta, ka is projekts ir nkoais pakpiens msu puses nevalstisk sektora stiprinanai, biedrbu sadarbbas tkla veidoanai. ogad, 2013. gad, biedrbai Saulessvece sadarbb ar Brieuciema pamatskolu atkal bija iespja piedalties iniciatvas Eiropas iedzvotji kopienu labkljbai tlkaj noris. oreiz Latviju lielaj projekt prstv jau 17 biedrbas. T k centrl tma ir izgltba kopienas
iedzvotju nabadzbas mazinanai, Brieuciema biedrba Saulessvece stenoja ideju par to, ka sabiedrb vairk jrun par pozitvajm iespjm, izvlm, par to, ka dzimtene ir viena no katra cilvka pamatvrtbm un to nedrksttu iemaint pret materilajiem labumiem. Sabiedrb daji ir zudusi izpratne par dzves pamatvrtbm, td msu maz vietj projekta Tici sev un Latvijai ietvaros pavasar uz skolu tika aicinti cilvki, kuri ir pozitvi, dzvi uztver k prieku, nevis smagu pienkumu, un skaidri apzins, ka Latvija ir t valsts, kurai vii ir vajadzgi. s skolnu tikans ar jaunieiem, kuri absolvjui Brieuciema pamatskolu, ieguvui profesiju un palikui tepat Latvij, ar pau Balvu novada domes prieksdtju Andri Kazinovski, ar motoklubu Spiei vj visiem palikuas atmi k spilgtas un neatkrtojamas. Viena lieta ir, ja par patriotismu un pozitvu dzves uztveri audzinanas stund run skolotjs. Teiktajam pavisam cita vrtba ir tad, ja to saka cilvks, kur daudz kam izgjis cauri, saglabjis smaidu uz lpm, turpina piepildt savus sapus un vienkri pilnvrtgi dzvot. K piemrs tikko teiktajam ir projekta Tici sev un Latvijai ietvaros noorganizt tikans skolniem un Balvu motokluba Spiei vj prstvjiem. Kad skolas pagalm spilgt maija saul gozjs
12
ar rokas vadbu! Viu projekts ir unikls, vii nevar to patentt, lai dotu zao gaismu citiem invaldiem, jo valsts nevar vienoties teikt ocilu j vai n tik vienreizgam mehnismam. Bet, kamr valsts prto, draudzba un cilvcba svin uzvaras svtkus... Un ir jrun par tik vienreizgiem veiksmes ststiem. Ja ms ststm un izplatm veiksmi un ticbu sev, ms jaunajai paaudzei nododam ifrtos labas, veiksmgas un piepildtas dzves kodus! superstilgi moi un blakus tiem stvja ne mazk stilgi mou savaldtji das jaks, liks te ir vieta ekstrmam braukanas stilam, ceu satiksmes noteikumu prkpanai, sava ego slavinanai un citu ignoranai. Tau, kad sks saruna ar aptuveni 50 skolas skolniem, tad atkljs pavisam citas patiesbas un vrtbas: z em das jakm slps cienjamu un sabiedrbai svargu profesiju prstvji un imenes tvi skolotjs, trs paldzbas oferis, grmatvedis; lai iegdtos tik fantastisku braucamrku, to panieki ir strdjui divos, trijos darbos, t ka nekas nekrt no zila gaisa. Viss ir jnopelna vaiga sviedros; motokluba prstvji ar aicinja skolnus bt atbildgiem uz ceiem, sargt paiem sevi un neprkpt noteikumus; vii atgdinja, ka ir vrts tict paiem sev un dzimtenei, jo katrs brns ir neliela, bet rkrtgi vrtga savas dzimtenes mozakas daa. Tau patiesu atzinbu un cieu ir pelnjis motokluba biedru ststjums par Daini. Vi cieta satiksmes negadjum un liks, ka likte nis ir laupjis via dzves mlestbu braukanu ar motociklu un prieku izjust vju plvojoos matos. Daia draugi gan nemeta plinti krmos rpgi prspriedui, skices saskicjui, detaas caur draugu draugiem sadabjui vai pai salodjui, vii uzmeistaroja motociklu Realizjot dadas pilsonisks izgltbas un pilsonisks ldzdalbas iniciatvas, gads ar cietie rieksti. Viens no tdiem biedrbas 2013. gada projektu pieredz ir pilsonisks ldzdalbas veicinanas projekts Satiekamies kpns!. Projekta mris rast iespju, sadarbojo ties vietjiem iedzvotjiem un iestdm, savest krtb pavaldbai piederoas divstvu kas kpu telpu. Telpu, kas ir vizuli nolojam stvokl, un nevienam ai viet negribas uzturties nevienu lieku sekundi. Projekts ovasar ir veiksmgi realizts, iestdes sav starp sadarbojus veiksmgi, kpu telpa ir pievilcga un stilga, tau ne viss ir gjis tik gludi, k izskats. Problma bija t, ka mjas iedzvotji (to bija tikai kdi pieci, bet tomr) uz aicinjumu piedalties projekt ja ne ar labiem darbiem, tad ar labiem vrdiem, reaja ar plau emociju gammu. Emocijas un attieksme bija pla amplitd no pilnga noraidjuma un nesaudzgas kritikas ldz pat pilngam atbalstam un ideju realizanai. Bija aizskaroa telefonsaruna ar kdu mjas iedzvotju par to, ar kdm tad tiesbm es k projekta vadtja viu aicinu piedalties remontdarbos, vaidana par krsu smakm kpu telp, par trokiem u.tml. Bija ar oti pretimnkoa attieksme ar gatavbu piedalties idejas realizan, svaigu ideju piedvana un atbalsts.
13
Gribjs visu o plao attieksmju klstu sagrupt pa plauktiiem, ldz ar to mums rads paiem savs Pilsonisks ldzdalbas termometrs.
Ideju ierosinana, to realizana, prmaiu veicinana Morls atbalsts, paldzba ideju realizan 36,6 C Vienaldzba Aprunana aiz muguras, nekonstruktva kritika Neslpta, naidga -36,6 C attieksme, intensva prmaiu noliegana Mg sasaluma zona
36,6 C
Msu secinjums ir ds: ja, realizjot pilsonisks ldzdalbas aktivittes, ms koncentrsimies tikai uz mg sasaluma zonu, tad tri vien var skt likties, ka pilsonisks ldzdalbas veicinana Latvij ir ekstrma izklaide, nevis normla katra apzinga pilsoa dzves sastvdaa. Ir jsaredz un jsaklausa labais cilvkos, ja vlamies dzvi uztvert k Lielo iespju.
14
Linda Krmia, biedrba Iespju durvis, Bevernas novads
Bevern mcs runt t, lai mana balss top sadzirdta

2013. gada ruden biedrba Iespju durvis sadarbb ar Bevernas novada skolm stenoja mazo projektu Lai mana balss top sadzirdta! ldzdalbas motivcijas programma jaunieiem Bevernas novad 17 Latvijas nevalstisko organizciju kopg projekta Kopienu darbbas veicinana: aktvai pilsoniskai ldzdalbai un nabadzbas mazinanai ietvaros, kas savukrt bija daa no Eiropas Savienbas atbalsttas starptautiskas iniciatvas Eiropas iedzvotji kopienu labkljbai. Projekta mris bija vietjo jaunieu pilsonisks aktivittes veicinana, rosinot vius meklt radous risinjumus savas dzves kvalittes uzlaboanai un kopienas saliedanai. Bevernas novad nav vidusskolas, jauniei pc 9. klases pabeiganas dodas mcties uz Valmieras vidusskolm vai uz tehnikumiem dads Latvijas viets un tdjdi kst grti sasniedzami, turklt mjs novad visbiek atgrieas tikai sestdiens, svtdiens. Tpc msu projekta mrauditorija bija pamatskolas 6.9. klau audzki. Ar projekta aktivittm vljmies vios modint interesi par aktvu darboanos kopien. Projekts iesks ar tam oti btisku paskumu, uz kura pamata tika balstts visu prjo aktivitu kopums, proti devii Bevernas novada jauniei no Triktas un Kauguru pamatskolu 8.9. klasm kop ar jaunieiem no Valmieras 5. vidusskolas un ar Valkas novada Zvrtavas pagasta devs ciemos pie Brocnu brvprtgajiem jaunieiem, lai iepaztos ar viu stenotajm
15
aktivittm un darbbu. Brocnu vidusskol jauniei piedaljs dads izzinos darbncs, tika iepazstinti ar Brocnu vidusskolas jaunieu parlamenta darbbas principiem un stenotajm aktivittm, k ar ar Brocnu jaunieu aizrauanos ar lmu veidoanu. Ar o braucienu gribjm pardt saviem jaunieiem, cik daudz iespjams paveikt, ja vien paiem ir griba darboties, t viet, lai sdtu un gaidtu, kad kds kaut ko sagatavos msu viet, bet pc tam to pamatgi nokritiztu. Daas dienas pc brauciena uz Brocniem jauniei no abm skolm sanca kop, lai prdomtu redzto un izveidotu prezentciju par viuprt vissvargko braucien redzto un apgto. Pc tam abas jaunieu grupas iepazstinja ar o prezentciju prjos savas skolas jaunieus. Ar turpmkajs projekta aktivitts jauniei no grupas darbojs k idejas vstnei, informjot savus vienaudus un ar pieaugou prliecbu piedaloties nkamajos paskumos. Braucienam sekoja vl trs aktivittes, kuru stenoan jaunieiem bija iespja iesaistties divu mneu laik ldz projekta beigm. Pirmkrt, ikvienam Bevernas novada jaunietim bija iespja piedalties fotokonkurs, balv saemot bietes uz kino. Dieml mums ne visai skaidru iemeslu d aktivitte neguva pau atsaucbu, vl jo vairk tpc, ka nebija izvirztas nekdas prasbas attiecb uz fotogrju tehniskajiem parametriem vai citi sareti nosacjumi. T ir viela prdomm gan par to, kas jaunieus interes, gan to, k ms, projekta iniciatvas grupa, vius uzrunjam. Toties ar lielu atsaucbu un interesi abu skolu jauniei piedaljs otr aktivitt labajos darbos. Jauniei kop ar skolotjiem izdomja, kdus labus darbus vartu paveikt savai kopienai un skolai, apsprieda to stenoanu ar skolotjiem un kopgi tos stenoja Trikt tika prkrsota autobusa pietura un sagatavots jauns basketbola grozs publiskajam basketbola laukumam, savukrt Kauguros jauniei prkrsoja klases solus, solius skolas park un Kauguru kapos sakopa tur atdusoos skolotju kapa vietas. Turklt labo darbu stenoanas akcij iesaistjs ar Brenguu skumskolas 4. klases audzki, kuri devs last pasakas pirmsskolas grupias brniem, bet pc tam visi kop piedaljs spls un rotas. Visbeidzot jauniei kop ar Bevernas novada domes deputtiem, prieksdtju, izpilddirektoru, Kultras nodaas un Socil dienesta darbiniekiem, skolu direktorm un skolotjiem piedaljs paskum Kaja ar politiiem, kur diskutja par jaunieiem aktulm problmm un meklja tm risinjumus. Kopgi balsojot, par aktulkajiem tika izvirzti di jautjumi: trkst darba vietas vasar, nav paskumu tiei jaunieiem, nav skolu vasaras nometnes, jaunieiem nav vietas, kur satikties. Priecja tas, ka diskusijs jauniei spja ieraudzt lietas, kuras btu iespjams dart paiem, savukrt pieauguie saprata, ka ar 7.9. klau jaunieiem var uztict dadu darbu veikanu, tdjdi aujot viiem veidoties par atbildgiem un iesaisttiem savas kopienas iedzvotjiem. Paskuma ideju un risinjumu apkopojums tika nodots domes deputtiem
16
un pavaldbas atbildgajiem darbiniekiem turpmkajai darbbai. Papildus jaunieu aktivittm projekta ietvaros notika ar kds paskums pieauguajiem visu trs Bevernas novada skolu pedagogiem bija iespja tikties ar programmas Eiropas iedzvotji kopienu labkljbai Latvij un Sorosa fonda Latvija iniciatvas Prmaiu iespja skolm vadtju Aiju Tnu, lai saruntos par radom pieejm ikdienas saskarsm ar brniem un jaunieiem. Pamat projekta stenotju grup darbojs 10 jauniei un etri pedagogi, tau dadajs aktivitts kop piedaljs apmram 30 jauniei. Savukrt ie jauniei ar projekta aktivitu pieredzi iepazstinja ar savus skolas biedrus. stenojot projektu, komanda ieguva vrtgu pieredzi un zinanas par 7.9. klau jaunieiem, viu interesm un idejm. Dieml neatbildts palika jautjums, k sasniegt vidusskolas vecuma un nedaudz veckus jaunieus, kuri lielkoties mcs cits pilsts un novad ierodas tikai nedas nogals un brvdiens. Uzskatm,
ka sadarbba ar iem jaunieiem btu liels ieguvums novada kopienai, jo tiei s vecuma grupas prstvji parasti ir gatavi iesaistties dadu paskumu stenoan un ar savu darboanos rdtu pozitvu piemru ar jaunku vecuma grupu jaunieiem. Projekta gait liks, ka vecuma jaunieiem trkst vlmes un gribas paiem domt un radt, tomr vii vl ir labprt gatavi iesaistties un piedalties citu izplnots aktivitts. Tau varbt pie vainas ir nedroba un sekmgas pieredzes trkums. Tpc uzskatm, ka galvenais ieguvums no projekta ir msu novada pamatskolu vecko klau jaunieu persongi gt pieredze par jaunieu darboanos cit novad, viu iepazans ar domu, ka nav jgaida, kamr citi viu viet organiz paskumus, bet var to dart ar pai. Ms ar prieku vrojm, k ie jauniei ar katru nkamo paskumu kuva atvrtki, par sevi prliecintki, gatavki izteikt savas domas, tpc ceram, ka saruns paust apmba iesaistties dadu paskumu stenoan nepaliks tikai vrdos izteikta, bet ar vainagosies ar reliem darbiem.
Laura Mielsone, Brocnu vidusskola
Katram savu horizontu Brocnos

Brocnu stenot projekta nosaukums ir Uz augu, Brocni. Pdjos gados veidotajiem projektiem esam izvljuies nosaukumus, kas atspoguo msu vlmi mainties pau spkiem. Iekjam spkam vienmr ir lielka enerija un ietekme nkotn nek spkam no rpuses. Svargi ir paturt prt piecus atslgas vrdus piederba, iesaistans, zinanas, prasmes un sazinans. Msu projekta mris un uzdevumi ir sekmt dadu socilo slu, vietjo iedzvotju un dadu kopienas organizciju sadarbbu, kapacitti, orga nizjot kvalitatvus izgltojous paskumus starpkopienas pieredzes apmaiai, sa bied rbas saliedanai un iekauanai, nodro inot jaunu prasmju apguvi, redzesloka paplainanos un iedroinanu ldzdar boties. oreiz uzsvaru likm uz labo darbu veikanu, sadarbojoties dadm vecuma grupm, balstoties uz Sorosa fonda Latvija iniciatvas Prmaiu iespja skolm ietvaros stenot projekta izstrdto Kopienas skolas shmu. Projekta aktivittes ir sadaltas etrs grups: Sadarbbas studija aktivittes organiz vienaudu izgltotji. Skolni gja uz pirmsskolas iestdi Msmjas un ststja, k notiek mcbas skol, brvprtgie jauniei mcja novada domes darbiniekiem stikla gravanu, vadja nodarbbas Bldenes pamatskolas vasaras nometn. Skolas parlamenta jauniei orga nizja radoas nodarbbas brnu lauku mi, vecvecki mcja skolotjas da dos vei dos sasiet lakatius, shufe dejotji apmcja jaunieus jaunos deju soos. Interesantu tikanos noorganizja Balti jas karavna. Jaunieiem bija iespja neforml veid diskutt par brvprtgo
18
prasmes Dzves Mizgltba E-apmcbas

Nevalstisks organizcijas Vietj sadarbba Bibliotkas
Brocnu pavaldba
Sabiedrbas atbalsta metodiskais centrs
Kultras un izgltbas centrs
Jaunieu centrs Kop
Novada skolas
o n i s k i z g lt b a a form So a l i z g l t b ci an l s s p ri e d ze s m a zi n
Ne
P ils
darbu, svevalodu nepiecieambu un vides saglabanu. Msu secinjumi galvenais ir nevis zinanas, bet attieksme, kas tiek veidota tikans reiz. Vienaudu izgltoana ir viena no veiksmgkajm apmcbas metodm. Skum ir jiegulda liels darbs, lai sagatavotu izgltotju, bet ilgtermi tas atmaksjas vairkkrt. Aktivittes Esi aktvs, brocniek! ietvaros notika trs paskumi: Labo darbu grozs. Brocnu sabiedrba tika aicinta veikt labos darbus sabiedrbas lab pc pau izvles. Paveicm daudz. Izrds, ka apkrt ir tik daudz mazu darbiu, kas padarmi s laika sprd, bet ir tik nozmgi. Brvprtgie jauniei nokrsoja autobusu pieturu, izravja pensionrei milzgu iploku lauku, sasja zemnieku saimniecb ntru slotias, salaboja ogu, izgreba truu bdm truu vrdus, dekupja
puu podus. Skolas jauniei vca zles, kurm beidzies derguma termi, izlietotas baterijas, paldzja brnudrza audzintjm sagatavot dadus izdales materilus nodarbbm. Apzinjm, k brocnieki vlas sadarboties ar skolu un kdu paldzbu vlas no skolas saemt. Novada deputti sakopa un iestdja kokus pie negltks un nesakoptks vietas Brocnos. Seniori piedvja savu paldzbu skolai, ststot par savu veikumu un piedzvoto dads mcbu stunds. Esam sapratui, ka vajag tikai parunties ar cilvkiem, un apkrt notiks brnigas lietas. Ir jizveido sko darbiu saraksts, lai jebkur var paveikt sabiedrbai dergu un nozmgu darbiu. Apkrt notiek brnigas lietas. is paskums izraisja emocionlu paclumu un prdomas. Paskuma ietvaros jauniei veidoja slmias par Brocnos notiekoo. Lai kur auditorij lmias rdtu,
19
visur ts raisja oti pozitvas emocijas. Cil v ku atsaucba skatoties lmas, to nevar nepamant. Visi uzruntie bija gatavi lmties, un tas veicinja sadarbbu. Filmtji un lmu varoi kuva par savjiem. Tas nekas, ja ar varoi nebija vienaudi, bet gan jaunkas un veckas paaudzes cilvki. Atrast kopgu valodu, prliecint, ka vajag lmties, biei iet ciemos, atkrtot intervijas utt. daudz ir kopgi piedzvot un prdzvot. J, un radt lmu par savjo tas rada papildu pozitvas emocijas un ir labi redzams, skatoties lmu. Iedzvotjs run, dom, dara Nozmgkais darbi, msuprt, ir krjuma Interesants un neparasts cilvks Brocnu novad izveidoana. Krjuma tapan piedaljs jauniei no vism novada skolm. Rakstts tika par saviem veckiem, vecveckiem, radiniekiem, kaimiiem vai par cilvkiem, kuru darbi vai dzves gjums jaunieti patiesi prsteidza vai iedvesmoja. Dai fragmenti no rakstt: Neviens neprot izcept tik gargu medus kku, k to prata ome. Reiz kds biznesmenis no Rgas gribja sav kafejncas dienkart iekaut omes medus kku. Tomr pavrm t nesanca, jo laikam ome zinja daus paus noslpumus. Tagad mana mamma dareiz mina o kku izcept, bet viai vl jtrenjas vai ar Esmu lepna par savu tti. Vi ir cilvks, kur nekad nemelo, visiem cenas dart labu. Esmu pateicga cilvkiem, kuri novrt manu tti Mri. Interesantkos un neparastkos darbus apkoposim un izveidoto krjumiu nodosim bibliotkm, izgltbas iestdm un pansiontam. Krjumu vars nemitgi papildint, jo, lasot ststus, ms varam iedvesmoties un aprakstt interesantu cilvku veikumu vl un vl. Iesniegtas tika ar karikatras par Brocnu aktulm problmm. Karikatra ir veids, k esoo problmu pardt saasintk veid, liekot par to domt nopietnk, t uzrun lielku auditoriju. Jau tradicionli rkojm pavaldbas darbinieku, deputtu diskusijas ar dadm iedzvotju grupm.
Ne vienmr tikans skas patkam gaisotn, bet diskusijas noslgum vienmr rodas savstarpja sapratne. Esam sapratui, ka diskusijas nedrkst rkot tikai projektu ietvaros, bet tm ir jkst par pavaldbas darba sastvdau. Labkais informcijas nesjs un reklmas rulltis ir novada iedzvotjs. Lai saprtgi izmantotu esoos resursus, aicinjm pirmsskolas iestdes izmantot skolas tehnisko nodroinjumu, lai iepazstintu mazuus ar tehnoloijm skol dabaszinbu kabinetos. Td aktivitti nosaucm Pirmsskolas iestdes eksperiment. Kds neviltots prieks bija mazuu actis, vrojot biti mikroskop, gatavojot ziloa zobu pastu, rakstot savu vrdu uz interaktvs tfeles. Veiksmgi saplnojot laiku, varam cits citam paldzt ar to, kas katram ir. Pilstas bibliotekre aicinja ptniecisko darbu raksttjus uz nodarbbu, kuras laik iepazstinja ar pieejamm datu
20
bzm, lai veiksmgi uzraksttu ptjumu. Tda, lk, ir sadarbba, kas nemaks neko. Nciet uz sadarbbu! Projekta laik tikmies ar Kurmenes, Valmieras, Bevernas un Zvrtavas jaunieiem. Vienmr vrtgi ir iepazties ar citu veikumu gan saruns, gan tikans reizs. Dakrt vajag aizbraukt ciemos vai uzemt ciemius, lai novrttu, kas ir labs pau mjs, k ar iedvesmoties no citu veikuma. Strdjot kop dads grups, rads idejas, ko varam izmantot katrs sav viet. Tas nozm, ka viens vrtgs darbs tika veikts piecs dads Latvijas viets, bet pielgots vietjiem apstkiem. Tikans stiprina attiecbas un raisa idejas k turpint ieskto. Brocnu seniori devs pieredzes braucien uz Kazdangu. Pabijm brnig Latvijas viet, satikm domubiedrus un radm vlmi satikties vl un vl. Prliecinjmies, ka nav jbrauc tlu, lai iegtu jaunus draugus, gtu pozitvas emocijas un vlmi izdart ko labu savam novadam, pilstai. Apkopojot projekta rezulttus, esam nonkui pie vairkm atzim. Ms pilnb piekrtam S. eca teicienam Bet es saku, ka pietiek tikai palaist kosmos kdu atbalsta punktu un piesliet kpnes. Ce uz debesm bs va. Lai projekts izdotos, vajag tikai parunties ar cilvkiem, uzzint, ko katrs vlas, uzmangi klausties un vrot, ko audis dara citur, zint, kas atrodas katr iestd un pie katra cilvka. Atrast sto, ar ko runt, meklt ldzgi domjoos, bt prliecintam par ideju. Ir jdeg paam, lai aizdedzintu citus. Domjot par idejm, aktuls ir G. Flobra teiciens Lielas idejas, tpat k
egles, izaug n un aizas mal. Mums ir jbt drosmgiem pastvt par savm idejm, neatteikties no tm. Lielas idejas nekad nevarsim realizt bez sarejumiem. Uzdrkstsimies riskt. Briem trakks un absurdks idejas izrds iespjamas, ja ts kdam ir vajadzgas. Ir jtiekas ar dadm sabiedrbas grupm, jrea uz vajadzbm, ar uz tm, kas rodas pki. Jzina, k tev nav, lai zintu, ko tev vajag. Tas, kas man ir svargs, var nebt svargs citiem. Kds nezinms autors ir teicis: Piesardzba ir laba lieta, bet pat bruurupucis nespers nevienu soli, neizbzis galvu no brum. Mums vl daudz ir jmcs, k uzrunt, ieinterest iedzvotjus piedalties msu rkots aktivitts. Biei jsamierins ar nelielu dalbnieku skaitu, lai nkotn pulcintu masas. Jdom par burknu, briem pat primitvu. Ms oti esam pieradui staigt savs kurps, bet izkpt no ierastm kurpm ne vienmr ir komfortabli, tau ilgtermi tas var novest pie labiem sasniegumiem. D. A. eds ir teicis: Ost kuis ir drob bet kuus bv ne jau tpc, lai tie stvtu uz vietas. Visbriesmgk ir bezdarbba. Ar mazi darbi rada lielas prmaias, vajadzga tikai pacietba. Vienreizjus projektus realizt briem ir riskanti, jo cilvkiem ir iedots is, bet kas notiks tlk? Jbt sadarbbai un skaidrbai par vietjiem resursiem. Un noslgum piebildu: Tas, kas neprtraukti novro vju, netiek pie sanas, un, kas vienmr raugs uz padebeiem, tas netiek pie raas ievkanas t teicis Salamans.
21
Anete Ziepniece, Mkou Stmja no biedrbas KpNes
Jaunietis lauku kopien j!

Tirz jaunietis nav vienkri jaunietis vecuma grupa, ko oti gribtos iekaut kopienas aktivitts, bet nav zinms k. Tirz jaunietis ir Mkou Stmjs, kur negaida, kad viu kaut kur iekaus vai uzaicins, bet gan pats rod idejas, mekl iespjas un risinjumus. K tad rads Mkou Stmji? Tirza t ir neliela vietia Gulbenes novad, kur cilvki nebaids meklt iespjas. Ikviens tiek iesaistts kopienas dzv. Pagast ir pamatskola, tau to jau sen vairs nevar saukt vienkri par pamatskolu. Skol darbojas gan brni, gan pieauguie, kuri apgst datorprasmes, angu valodu, uzmjdarbb nepiecieamas zinanas, aktvi darbojas skolas sporta zl. Mal netiek atstti ar veckie cilvki, skolas brni ir atsaucgi un darbojas kop ar vecajiem cilvkiem gan socils aprpes nam, gan pagalma svtkos. Tau tikldz brns ir pabeidzis mazo, mo pamatskolu, vi dodas uz citu pusi... Tomr tas nenozm, ka dzimtais pagasts kuvis par nenozmgu vietu jauniea sird. Jauniei labprt atgrieas mjs brvaj laik, lai dziedtu, dejotu, vrotu koncertus, piedaltos sabiedriskajos paskumos un viiem ir TIK daudz labu ideju! Mums tikai jsadzird ts, jdod padoms, jauj izpausties un, pats galvenais, jauj kdties un skt visu no skuma. da iespja mcties, kdties, darboties (un sadarboties) un pats galvenais priecties kop rads gada pavasar, kad uzzinjm par Grassroots iniciatvas aktivittm un sapratm, ka ar ms Tirzas jauniei esam tdas sakntes, kam vl jaug un jattsts. T ar skm savu darbbu vispirms ar kopgu plnoanu. Jau Tirzas pagasta iedzvotju
22
foruma laik sapratm, ka Tirzas estrde vairs nav tda, kdu to atceramies no savas brnbas, paskumi tur vairs nenotiek tik biei, k ms vltos, apkrtne nav sakopta, un trkst ts rozntes, ko tik oti gribtos. Varbt tiei jauniei ir tie, kuri aj viet var ko maint? Tpc ar rads nosaukums Mkou Stmji tie, kuri stums un mains vietas msu nelielaj vieti. Pirmais Mkou Stmju lolotais paskums notika gada 11. maij visu vecumu jauniei tika aicinti uz Talkas ballti estrd. Vairkas nedas pirms paskuma pagja darbg steig, jauniei ctgi domja, k piesaistt vl citus jaunieus un k atrast o roznti. Ideju bija daudz, tau par vienu visi bija droi vajadzga desu cepana, jo kas gan ir talka bez pusdienm. Kop ar pagasta prvaldnieku aplkojot estrdes teritoriju, sapratm, ka ir nepiecieams attrt nelielo saliu, kura apaugusi ar krmiem un kuvusi pavisam nepievilcga. Tad ar pamanjm, ka estrdes iekj siena gadu gait aprakstta ar nepiekljgiem vrdiem un kuvusi par mjvietu pavisam neprofesionliem zmjumiem. eit ar atradm savu roznti izdomjm, ka sadarbosimies ar diviem oti talantgiem jaunieiem, kuru vaasprieks ir grati mksla. Sarakstoties ar vienu no jaunieiem, Tirzas pamatskolas absolventu, uzzinjm, kdas krsas ir nepiecieams
iegdties un, pats galvenais, ar ko noklt estrdes sienu, lai nebtu redzami iepriekjie rotjumi. Tpc ar darbi sks pris dienas pirms ocil balltes skuma. Paldies pagasta prvaldei par labi noorganiztiem priekdarbiem! Pati talkas diena bija idela darbiem svaig gais, saulte necepinja, bet sildja msu muguras, kamr ms trs stundas, patkamas za skaas ieskauti, locjmies un stiepm, lai pc tam vl ilgi vartu priecties par skaisto saliu. Darbs nebija viegls, pavasara pldi mums deva iespju izpeldint zbakus dubos, un uguns nepavisam negribja aizerties miklajos zaros (tau ar o problmu mums pavisam amizant veid paldzja mazs rtis). Kamr daa talcinieku svaig gais smjs un cents izvairties no krtoiem kokiem, citi msu iepriekminto talantgo jaunieu vadb rs pie radoka uzdevuma estrdes iekpus. Mzikai drdot, jauniei izpauda savas mksliniecisks dotbas, pot visdadko krsu strpas un apus uz pelkajm sienm, padarot ts pievilcgkas, kokas un jaunietgkas (tas ir pavisam sts vrds). Paskuma laik valdja draudzga, brva un optimistiska atmosfra, un talkas noslgum cepts desias garoja pai labi. Mjs visi devs ar gandarjuma sajtu. Ms visi kop varam izdart lielas un nozmgas lietas! Paskums ms saliedja un sniedza gandarjumu. Milzgs prieks par cilvku atsaucbu! Paskums pulcja vairk nek 30 dalbniekus. Jaunkajam dalbniekam bija vl tikai trs gadi, bet veckajam jaunietim vairk k 50! Pc paskuma jauniei saprata, ka, lai gan is paskums bija liela uzdrkstans, ar turpmk vii iesaistsies ldzgs aktivitts, gan k dalbnieki, gan k organizatori, jo t ir milzga pieredze un iespja izmint jaunas lietas.
23
Jau nkamaj mnes, preczk sakot, 22. jnij, Mkou Stmjiem atkal bija iespja kt par svargm personm, oreiz ieemot tiesneu un organizatoru lomu sporta svtkos. Lai gan Lgo dienas sporta aktivittes ir oti sena tradcija un sportisti to apmekl regulri, ita, ka ir zudusi jau iepriekmint roznte. Vairkums dalbnieku labprt prbauda savus spkus individulajs sacensbs, tau mums ita, ka jpiedv ar tdas aktivittes, kuras vienkri var izbaudt no sirds, neuztraucoties par to, vai tu bsi labkais. Sporta svtku dien Tirzas pagasta estrd bija sapulcjuies pietiekami daudz sportot gribtju, kuri bija gatavi sevi apliecint dads individulajs un ar komandu disciplns. Dalbnieki bija ieraduies ne tikai no Tirzas pagasta ar msu kaimii no Lizuma, Druvienas un citiem pagastiem bija atbraukui ciemos un labprt piedaljs sporta aktivitts. Kamr futbola un tautas bumbas laukumos norisinjs spraigas cas, ikvienam svtku dalbniekam bija iespja izmint kdu no devim individulajm sacensbm, k ar vienkri pavadt laiku, spljot galda tenisu, novusu, ahu un dambreti. Tiei s aktivittes piedvjm ms Mkou Stmji. ita, ka lielk aktivitte un rosba bija pie galda tenisa, spl iesaistjs gan lieli, gan mazi. Skolni nebaidjs sacensties ar pieauguajiem, pardot, ko ir iemcjuies, skolas laik spljot tenisu gandrz vai katru starpbrdi. Tau visneierastk aktivitte bija kana no kalna pa plvi. iet, ka nevienu ne lielu, ne mazu neuztrauca tas, ka drbes vartu palikt slapjas vai netras. Prieks burtiski staroja no brnu (un ar pieauguo) acm. Nauris, izdarjis
vairkus bravrgus cienus, jautja vai nkamgad ar bs da aktivitte. Griestiu bri nepameta kalnu vairk k stundu, k ar paspja izststt to, ka mjs ierkos du pau atrakciju. Ar meitenes, ietinus lielajos plastmasas maisos, laimgas ca lej. Jatzm, ka brd, kad estrd ieradmies ar iegdto plvi un ziepm, svtku dalbnieki uz mums noraudzjs ar neuzticgu aci, bet pc svtkiem bija redzams, ka atrakcija ir izdevusies! Prieks par to un paiem par sevi! Jaunbas gadi ir interesantais periods katra cilvka dzv, kad gribas izmint itin visu, iet, ka pasaulei visas durvis ir va, tu stvi pa kalna gal, peldi pa straumi un t tlk. Tau is ir ar laiks, kad sti nav saprotams, kas tu esi. Vairs neesi tas mazais, ko mamma sta dziedt skolas Ziemassvtku paskum, par kuru jau iepriek ir padomts, viss ir saplnots, tev tikai jseko skaidri uzraksttm nordm. is ir tas laiks, kad tu nordes veido pats. Tas, ko prj kopiena var dart, ir paldzt ar materilu atraanu noru veidoan. Man prieks, ka vietjs kopienas iniciatvu atbalsta projekts varja kt par lielu atbalstu msu ideju realizan. Sapratu, ka galvenais nav nolikt iedzvotju priek kaut ko gatavu, cerot, ka nkamreiz vii pai sps izveidot kaut ko ldzgu. Galvenais ir iesaistanas process, iespja idejas radt paiem un sadarbba gan paaudu starp (aktivitu laik mums oti paldzja jauniei ar lielku pieredzi), gan ar pavaldbu, gan starp paiem jaunieiem. Pirms projekta pat nenojautm, ka msu pau skolas vecks klases skolns, kam mcbs nepavisam neveics, ir lielisks grati mkslinieks, kur glui labi spja ar citiem iemct darboties ar krsm.
Latvijasvietjs vietjskopienas kopienasorganizciju organizcijupilsonisks pilsonisksldzdalbas ldzdalbasveicinanas veicinanaspieredzes pieredzesststi ststi 24 || Latvijas 24
Imants Slins, biedrba Sukrums
Esi ce! aicina baltinaviei

2013. gads Baltinavas un baltinavieu dzv ir bagts dadiem notikumiem, ar stenotiem projektiem un labiem sadarbbas piemriem, kas saista vietjs kopienas dadas cilvku grupas un organizcijas. pas prieks par Baltinavas vidusskolas sadarbbu ar novada pavaldbu, ar biedrbm Sukrums un Jauniei Baltinavai, ar Baltinavas katou draudzes gardzniekiem; prieks par vietjo zemnieku un uzmju atbalstu, par kopienas cilvku aktvu iesaistanos Baltinavas vidusskol organizt Paaudu centra darbb. Pateicoties kopgam darbam, mums ir noticis daudz kas tds, par ko paiem patiess prieks un gandarjums. Sorosa fonda Latvija (SFL) atbalstt projekta Paaudu centra izveide Baltinavas novad ietvaros izveidots un aprkots Pa audu centrs, kur ikviens interesents var dar bo ties kd no centra 11 intereu darbncm: oristikas, tautas mzikas apguves, kok apstrdes, vizuli plastisks mkslas, novada vstures mantojuma, auanas, etnogrsks dejas, dzveszias, angu valodas, dator prasmju un sporta aktivitu darbnc. Vasar atbalstts Baltinavas vidusskolas projekts ES Mizgltbas programmas Comenius aktivitt Skolu daudzpusjs partnerbas. Projekta stenoanas gait 2013.2015. gad msu skolniem un skolotjiem bs iespja savstarpji ciemoties un dalties pieredz ar Vcijas, Polijas un ehijas skolu prstvjiem. Prieks ar par SFL projektu Paaudu centra imeu skola. aj ruden pirmsskolas vecuma brniem un viu veckiem seas nedas bija iespja apmeklt attstoas nodarbbas vietjo skolotju vadb, k ar saemt pieaicinto specilistu konsultcijas.
25
Vidusskolas un biedrbas Sukrums sadarbbas piemrs ir ar projekts Baltinavas vidusskolas teritorijas zas zonas pilnveide, kuru ar nansili atbalstja SFL. Vasar stenots ar biedrbas Sukrums Nderlandes KNHM fonda atbalsttais projekts Solu izgatavoana Baltinavas vidusskolas damzlei. Soli izgatavoti, izmantojot savulaik LEADER projekt iegdtos biedrbas Sukrums kokapstrdes darbgaldus. T no maziem gabaliiem top kaut kas liels. Vasara un rudens baltinavieiem bijis ciemiiem bagts laiks. Priec, ka veidojas arvien plakas un sirsngkas saites ar cilvkiem no tuvkm un tlkm Latvijas vietm. Prieks uzemt ciemius, pardt, ar ko ms Baltinav esam pai, un paiem saemt uzaicinjumus ciemos! Baltinavu apciemojui gan biedrbas Dzirnakmens audis no Krustpils novada, gan Viakas vecku atbalsta biedrba, gan kurzemnieki no Brocnu novada izgltbas iestdm, gan tuvi kaimii no Brieuciema pagasta, gan Ciblas un Ludzas novadu skolotju grupa, gan kaimiu novadu eogrjas skolotji. oti saulainas un jaukas ir atmias par 9. maija tikanos, kad tiei Eiropas dien Baltinavas vidusskol uz reionlo diskusiju starptautisks iniciatvas Eiropas iedzvotji kopienu labkljbai projekta Kopienu darbbas veicinana: aktvai pilsoniskai ldzdalbai un nabadzbas mazinanai ietvaros pulcjs aktvi audis no visas Latgales. Bija prieks uzzint citu pieredzi un pardt, ar ko bagti pai baltinaviei. Brieuciema biedrbas Saulessvece un Baltinavas biedrbas Sukrums sadarbbas izlolots brns ir interneta katalogs vietjo uzmju preu popularizanai, kas atrodams mjas lap www.orudi.lv. Par to pas paldies jsaka Silvijai Lomelei Brieuciem un Aigaram Keiam Baltinav. Tie vl nebt nav visi dada veida sadarbbas piemri ar priecjou rezulttu un pievienoto vrtbu. Esam ce uz nkoo ideju
stenoanu. Viens no paajiem ststiem ir par biedrbas Sukrums iedzvinto projektu Es ce!, kas notika, kop ar vairkiem sadarbbas partneriem iesaistoties Eiropas vietjo kopienu darbbas veicinanas aktivitts. Baltinaviei ir pateicgi par o iespju Izgltbas attstbas centram un biedrbai Cerbu sprni. Baltinaviei savam projektam bija devui nosaukumu Esi ce!. Ce t ir virzba uz prieku gan tie, zisk, gan lozosk nozm. Bt ce nozm vienmr bt gatavam jauniem iespaidiem, jauniem izaicinjumiem, satikt cilvkus, savstarpji dalties pieredz, veidot jaunus kontaktus, jo tikai kustb ir attstba! Projekta aktivitu gait veidojs cieka pieredzes un ideju apmaia starp domubiedriem, sadarbbas saikne starp kopienm. Ms bijm ce pai un priecjmies, uzemot ciemius pie sevis. Lk, k tas notika! 12. jlij Baltinav uzmm ciemius no Krustpils novada Vpes pagasta biedrbas Dzirnakmens. Ciemii iepazins ar biedrbas Sukrums aktivittm: Amatnku centru, kokapstrdes un auanas darbncm. Starp citu, kokapstrdes darbgaldi ir Sukruma paa pirm projekta rezultts. Sav pieredz un idejs daljs biedrbas vadtjs Aigars. Baltinaviei iepazstinja ar ar vidusskolu, ar SFL atbalstt projekta gait skol izveidoto Paaudu centru, ar Baltinavas katou bazncu un draudzes mju. Ciemii apskatja muias parku, kur ik vasaru notiek Latgal populrais mzikas festivls Osvalds, muzeja vadtja Antra iepazstinja ar Baltinavas novada muzeju. Izbraucien pa novada teritoriju galven apskates vieta bija Guntara Bartkevia zemnieku saimniecba Amatnieki, kas lepojas ar attsttu graudkopbu, modernu lauksaimniecbas tehniku un iekrtm. Ciemii baudja pusdienas Baltinavas vietj kafejnc Pietlava. Karst vasaras diena bija ne tikai saules, bet ar satikans iespaidu sildta. Projekta lielk aktivitte bija 6. septembra velobrauciens BBB: Baltinava Brieuciems Balkani. Trs B var dvt
26
par vienbas braucienu, jo tas vienoja divu kaimiu novadu Balvu un Baltinavas cilvkus, divu skolu Baltinavas vidusskolas un Brieuciema pamatskolas pusaudus, divas biedrbas Baltinavas Sukrumu un Brieuciema Saulessveci un divu tuvko sbru kopienas. Velobrauciena marruts vijs trs novadu teritorij Baltinavas novad, Balvu novad (Brieuciema pagast) un Viakas novad (ilbnu pagast). Velobraucien, kas izdevs interesants un iespaidiem bagts, pusaudi iepazina gan cits citu, gan ar savas dzimts puses un tuvks apkrtnes dabas un kultrvstures bagtbu. 8. un 9. klau skolni kop ar velobrauciena vadtjiem pavadja dienu, kur ziska slodze, kopbas sajta, jauni iespaidi un dabas krums radja pozitvu emociju devu ilgam, ilgam laikam. Velobrauciena rts sks ar kopgu foto pie Baltinavas vidusskolas, tad sekoja Baltinavas novada muzeja iepazana. Baltinavas katou baznc pieklusa ceotju alas, uzklausot draudzes prvesta Ivara Vigua vrdus. Ce pa lkumoto lielceu aizveda uz Keiu kalnu, kur savulaik atradusies pirm Baltinavas apkaim uzcelt baznca. T bija no koka un vlk prvesta uz Baltinavu. Par seno bazncu Keiu kaln katram ceiniekam atgdina krucikss un piemias zme. Tuvojoties Brieuciemam, pie Majaka kalna velobraucjus sagaidja skolotja, Brieuciema pagasta vstures zintja Valentna, kura ar vlk Bilgu ciem turpinja ststt par Brieuciema apkaimes
vsturi. Atptas brdis un vsa dens malks veldzja pie Brieuciema skolas, un ce veda tlk, kur grants segumu nomainja jaunais asfalts. ilbnu pagasta Pleov braucji piestja latgalieu valodas un vstures ptnieka Miea Buka dzimto mju viet, kur izcil novadnieka simtgades svtkos 2012. gada 1. jnij atklts piemineklis. Ar eit tapa kopbilde pie piemineka, kas akmen veidots k grmatu kalns, simbolizjot Miea Buka devumu Latgalei. Tlk atkal lkloi pa mazkiem lauku ceiem ldz Stiglovas gravai. Muskuos jau jtami nobrauktie kilometri, bet vl netrka ne enerijas, ne prieka kpelt pa Stiglovas gravas kraujm. eit mazs uptes krastos atsedzas smilakmens, avots gadu gait izgrauzis alu, kas ir lielk Ziemelatgal. Kpjot pri sakrituajiem veco koku stumbriem un zariem, ceinieki iepazina Stiglovas dabas taku. s vietas iepazanai bija atvlts pietiekoi daudz laika, jo dabas taka bija gara un rota. Tlk ce veda uz brauciena galamri Balkanu dabas parku. Balkanos baltinaviei un brieuciemiei steidza gatavoties velobrauciena gar g kajam paskumam jkur ugunskurs, jcep desias, jgrie tomti un guri, jklj galds. Cilvkus aplis ap ugunskuru vienoja vl ciek. Te bija vieta, lai iepaztos tuvk. Vlk, kad bija remdts izsalkums, atrads spks ar bumbas splei un rotam. Atpaka uz Brieuciemu un Baltinavu velobraucju ce bija gausks, bet pauzes slpju veldzanai biekas. Nogurums un gandarjums divas savstarpji saisttas sajtas, ko pc velobrauciena izjuta gan pusaudi, gan pieauguie dalbnieki. Vai kopgs velobrauciens nav labkais veids, k iepazt savus vienaudus, puius un meitenes no kaimiu pagasta kaimiu skolas? Esi ce! tds bija msu projekta nosaukums un devze. Esi ce uz jaunm idejm, jauniem darbiem, jauniem sasniegumiem, esi ce, lai satiktu CILVKU!
27
Kristina Brolte, biedrba Atrodi laiku sev
Projekts kopienu labkljbai Zvrtavas pagast

Strdjot pagast par socilo darbinieci un esot aktva locekle biedrb ,,Atrodi laiku sev, oti labi zinju savas kopienas cilvkus vai, projektu valod runjot, mrgrupu, kurai btu nepiecieamas aktivittes. Zvrtavas pagast sabiedriski aktvas ir sievietes vias apmekl rokdarbu apganas darbncas, vasaras skolas nodarbbas utt. Vriei aktvi apmekl zoltes sples turnrus. Jaunieiem ldz im netika piedvtas aktivittes, kas vius aizrautu un veicintu aktvu ldzdarbbu. Jaunieiem pagast nav nekdu rpusstundu aktivitu vai padarbbas pulciu, kas btu piemroti viu interesm. Tas ir viens no iemesliem, kpc jauniei Zvrtav nepaliek aizbrauc mcties un neatgrieas. Maza grupia brnu ir tikai pamatskolas skolni vecum no 10 ldz 17 gadiem. Biei vien pagast dzvojoo imeu brni ir izolti no aktivittm, un tdi pasvi ir ar viu vecki. iem brniem nav iespjas apmeklt dados intereu pulcius, trkuma d viiem nav iespju apmeklt tetri, diskotku utt. Daudzi no viiem nav redzjui, ka viu vecki ietu uz darbu kpc tad viiem to dart! Viiem ir vajadzgs kaut kas pozitvs. Pc padart ir nepiecieams kds kopgs paskums, kas sptu vius ieinterest ar turpmk bt aktviem. Pagast liel skait ir daudzbrnu un maznodroints imenes, un ir likumsakargi, ka brni no tm nansilu iemeslu d nevar atauties apmeklt mzikas skolu vai mkslas skolu un citus pulcius kas prasa materilu ieguldjumu. Projektu kopienas labkljbai rakstju viena pati, tas man paldzja prliecinties,
28
ka ar es vietjiem brniem un jaunieiem tomr varu izdart ko labu. To, ka es kop ar viiem mcos, vii zina, jo to es uzsveru un auju justies ldzvrtgiem. Mcties kop ir interesantk, nek tad, ja nk kds lielais, gudrais un mca, k pareizi dart. Ko tad ms darjm? Sapulce-darbnca ,,Uzzm savu sapni kopienai. Darbncas laik jauniei sapulcjs ,,Brv laika istab, ikviens uzzmja un uzrakstja, ko vi vltos un kas viam btu nepiecieams, lai padartu interesantu savu un savu ldzcilvku dzvi pagast. bija aktivitte, ar kuru centos ieinterest, tau jatzst, ka skums nebija viegls. Uz pirmo tikanos atnca vien sei brni, un tas bija daudz mazk, nek tika prognozts. Zmt vii nevljs, ideju trka, katrs par sevi. Jautju, ko vii vltos, bet atbildes bija neko, nezinu. Tikai tad sku ststt, ko jauniei dara citur, ko vartu dart uz vietas sav pagast. Idejm piedvju jaunsargus, prgjienu ar teltm, ekskursiju un, protams, vietu, kur aktvi tiekamies volejbola laukumu un t sakopanas talku. Jaunieu talka. Pamazm, palnm jauniei organizja volejbola laukuma sakopanu. Sakopa vietu, kur pai vasar aktvi pavada brvo laiku. Zli ar trimmeri pva Pteris (16 gadi), jo to vi dara ar mjs. Talku apmeklja saldzinoi maz dalbnieku, jo bija vasara, tomr iecerto paveicm: nopvm zli, kas bija ldz cegaliem, salasjm atkritumus un izvilkm veco volejbola tklu. Protams, nenovrami sekoja pirmais mas un sezonas atklana. Pieredzes apmaias brauciens Projekta ietvaros uz Brocniem. sadraudzjamies ar Triktas un Valmieras jaunieiem, un nu apgstam jaunu pieredzi un apciemojam Brocnu aktvos jaunieus. Braucien izdevs apskatt citas kopienas pieredzi, smlmies jaunas
idejas. Darbnc Brocnu vidusskol apguvm sevis prezentanas spjas, kas paldz publiski nosaukt savu vrdu un pateikt daus vrdus par sevi, skaidri un prliecinoi uzstties. darbnca diviem maniem jaunieiem, Kristnei un Jnim, paldzja prvart mulsumu un kautrgumu. Ar es prliecinjos, cik svargi ir prast sevi prezentt darbnca ir rels palgs. Ja man kds btu paldzjis to saprast pusauda vecum, tas man aiztauptu daudz biklu bru un paldztu prvart kautrgumu. Lai nu k ,,mu dzvo mu mcies. Pozitvi mudinja padomt ar Laura brvprtgo jaunieu darbnc; maniem jaunieiem rads jaunas idejas, ko ms minsim realizt sav kopien. Jaunieu sapulce, projekta noslgums un novrtjums. Notika izvrtana, savstarpja domu apmaiu un jaunu ideju apsprieana. bija aktivitte, ko brni apmeklja visaktvk, jo interese auga. Tau svargi ir kdam vius pulcint un darboties, jo pai sankt vii vl sti neprot. Kop kalm plnus, spriedm, piemram kuram ir slidas, jo slidoana msu miest rull. Gatavojamies vasar atjaunot pieturas zmjumu, jo, gadiem ejot, vecais zaud izskatu. Kopgi domjm nosaukumu msu jaunieu grupiai (domana noslgsies novembra beigs). Aktivitte un bukleti taps, jo decembr ms sevi prezentsim Ozolu pamatskol un ststsim, ko labu esam sadarjui saviem veckiem, skolotjiem un skolas biedriem. Projekts sniedzis ieguvumus mums visiem. Mani ieguvumi ir jauni izaicinjumi tas ir pirmais manis raksttais un patstvgi stenotais projekts, k ar vairojusies piederba kopienai un darbs aktivizjot jaunieus tas ir mans aicinjums, un par to patiess gandarjums. Lk, ko par ieguvumiem saka pai jauniei un brni: Pterim tas ir jauns draugs
29
Oskars no brauciena uz Brocniem; Patrcijai vias foto avz; Gundega priecjas par iespju pabt Brocnos; Mikam Marekam patika viss, bet Rolands uzaicinja pievienoties tusiiem Sandri. Pagast visas etras biedrbas meitenes piedals padarbbas kolektvos (ansambl un tetr). Kolektva vadtja Dagnija, kura ir skolotja Gaujien un Ozolu pamatskol, ststa, ka Gaujienas Ojra Vciea vidusskol rko Pateicbas dienu. Dienu, kad var pateikt paldies. Kds skolnieks, kur mcs Gaujien, 15. novembra paskum skol saka paldies biedrbai ,,Atrodi laiku sev. Sandris, 11 gadus vecs zns, kur dzvo msu pagast, bet
mcs Gaujien, ar saka paldies... Tas ir PALDIES, kas nozm, ka neviena iniciatva nav peama, un dod spkus dart labus darbus ar turpmk.
30
anna aha, biedrba Nkotnei
Biedrba Nkotnei un brv laika pavadanas centrs Upmala labkai savas kopienas cilvku dzvei
2013. gad biedrba Nkotnei un brv laika pavadanas centrs Upmala, kas atrodas Dagdas novada Brziu pagast, aktvi iesaistjs dados projektos, veicinja savu atpazstambu ar mediju paldzbu, aktvi piedaljs paskumos un, pats galvenais, pai aktvi organizja ikdienas nodarbes un svtkus pagasta mrog vism paaudzm. oti veiksmgs ststs ir par jaunu lganu galdiu tapanu Brziu pagasta kapsts. Kapusvtki Latgal ir viena no svargkajm dzimtu sankanas reizm, kad mazajs lauku kapsts sank dzvie, lai tiktos ar miruajiem; sank ciemi, no kuriem sen palikui tikai nosaukumi. Tpc izlmm, ka ar var bt vieta un reize, kad var notikt pilsonisks sabiedrbas spcinana. Msu Brziu pagast ir desmit katoticgo kapstas. Lganu galdii bija jau novecojui, tpc ms nolmm izgatavot jaunus. Kopum bija vajadzgi 40 galdi. Darbs gaidja pamatgs. Uzskm sagatavoanas darbus jau apra beigs, kad vl bija sniegs. Atradm vietjo amatnieku Pteri Mainovsku, kur piekrita paldzt mums aj atbildgaj darb. Lai nebtu t, ka vi strds viens, nolmm piesaistt brnus un jaunieus un sarkot nodarbbas, kur amata pratjs paststs un
31
apmcs, k veikt o darbu. Msu pagasta prvalde piekrita paldzt ar kokmateriliem un transportu. Paldzja vairki cilvki gan ar kokmateriliem, gan ar darbu, gan ar darba instrumentiem. Savukrt simtlatnieki paldzja izvietot galdius kapsts. Pateicoties dalbai dados seminros, projektos, ms veidojam jaunus kontaktus, iegstam jaunus draugus. August oktobr pie mums ciemojs vairkas draugu komandas: no Izvaltas, Lvniem, Sakalna un Brieuciema. Viesiem tika dota iespja aplkot rokdarbu pulcia veidotu iespaidgu rokdarbu izstdi, apskatt brv laika pavadanas centra Upmala un biedrbas Nkotnei telpas, kurs pulcjas gan jauni, gan gados vecki pagasta iedzvotji, iepazties ar biedrbas darbbu, noskatoties prezentciju. Viesiem no Izvaltas tika piedvtas etras darbncas. Tajs bija iespja apgt origami, kvilinga, kanzai un spilventiu veidoanas prasmes. Lvnieiem un biedrbas Saulroztes prstvjiem pai iepatiks pana, izmantojot papra lentas. Vii iemcjs vairkus panas veidus, ko solja izmantot savs biedrbs. Ar lielu interesi Brieuciema pagasta iedzvotji apguva kanzai tehniku. Patkamas atzias izskanja pc tikanas msu centr Upmala: Redztais ar mums deva jaunu sparu darboties Baltaj mj un lika vlreiz saprast, ka ir tik labi bt kop ar savjiem. (Inguna Badune no Lvniem) di pieredzes apmaias braucieni ir oti vrtgi, jo dod iespju apskatties k strd msu koli, un gt jaunas idejas, reiz novrtt ar savu darbu. (Inga Leikuma no Izvaltas). Ms vietjo rokdarbnieu vadb apguvm kanzai tehniku, apbrnojm rokdarbnieu izstdi, un ar smlmies idejas. Un ne jau nauda vai pieprasti, zinoi specilisti to visu ir dabjui gatavu. Noteicoais ir bijis pau izvle
un vlme dart un bt. Protams, bez naudas nekas nenotiktu, bet tai ir bijusi SEKUNDRA loma. Malai, upmaliei, t turt, lai jsu kuim buras vienmr pa vjam! (Silvija Lomele no Brieuciema). Ir patiess prieks to visu last un justies lepniem par savas kopienas cilvkiem, jo lielisku iespaidu uz ciemiiem atstja msu kopgs darbs. gada vasar Brziu pagasta brni, jauniei un viu vecki, devs divu dienu velobraucien Iepazsim savu pagastu! ar mri apceot pagasta skaistks vietas un iemint ts fotogrjs. Dalbnieki fotografja pilngi visu, kas cilvkam ir svargs dabasskatus, ikdienu, sadzvi, svtkus. Velobrauciena laik bija dota iespja vrgk paskatties uz savu pagastu, saprast, cik skaistas vietas ms steig nepamanm. Tomr fotogrju nebija tik daudz, lai pietiktu fotogrmatu izveidei, tpc prruns ar dalbniekiem tika nolemts, ka iesktais darbs ir jturpina. Pc nepiecieamo fotogrju saemanas bra sks oti atbildgs process fotogrju atlase, fotogrmatu noformana un nodoana izdevniecbai. Kaut gan fotogrmatu tapanas process bija darbietilpgs, tomr gandarjums no paveikt bija liels, jo rezultt Brziu pagasta iedzvotji ieguva divas lieliskas fotogrmatas!
32
Viens no Brziu pagasta iedzvotju aktulkajiem jautjumiem ir dzimt pagasta nkotne. Dieml msu pagast arvien lielks kst ar pasvo cilvku skaits, kuri nevlas piedalties paskumos un kst vienaldzgi pret pagast notiekoo. Gribtos, lai ie cilvki saprastu, ka oti daudz ir atkargs no mums paiem, no msu rcbas, no msu pilsonisks pozcijas. Cilvkiem ir jsatiekas, jdiskut un kopgiem spkiem dzve sav pagast jdara labka. Tau jau vairkus gadus das iespjas pagasta iedzvotjiem nebija. Tpc 3. oktobr Brv laika pavadanas centr Upmala tika organizta diskusija Kas sagaida msu pagastu nkotn, un ko es varu dot savam pagastam? Uz diskusiju tika aicinti ne tikai pagasta iedzvotji, bet ar Brziu pagasta prvaldes prstvji. Diskusijas skum tika prezenttas divas fotogrmatas, viena no tm tika uzdvinta Brziu pagasta bibliotkai, un t ir pieejama visiem pagasta iedzvotjiem un ciemiiem. Pagasta prvaldes vadtja R. Demida paststja par nkotnes plniem un iecerm. Lai kopgi rastu risinjumu, diskusij aktvi iesaistjs ar iedzvotji uzdeva interesjoos jautjumus, uzklausja viedokus un izteica savus prieklikumus pagasta dzves uzlaboanai.
Diskusijas dalbnieku aktivitte un rastie risinjumi liecina, ka diskusija izdevs un ka Brziu pagasta iedzvotju dzve ks nedaudz gaika! Visiem oti patk dvanas. Lai msu dvanas ilgk paliktu atmi, ts jiesaio skaistos dvanu maisios. Ar o domu organizjm nodarbbas, kur vietjie iedzvotji varja apgt dvanu maisiu izgatavoanas prasmi. Tika izgatavoti maisii no lina auduma ar lentu rotjumu un izuvumiem krustdrien Brzii, Upmala un Nkotnei. os maisius ms ar prieku dvinsim saviem ciemiiem, un, paiem braucot ciemos, bs kur salikt sarpts dvanas. Tagad mums ir savi, pai, dvanu maisii ar vietjo simboliku. Brv laika pavadanas centr Upmala regulri notiek daudzveidgi paskumi un nodarbbas, uz kurm tiek aicinti brni, jauniei un pieauguie. Piedvjums ir plas, un tas ir balstts uz vietjo iedzvotju intereu un vajadzbu izpti. Projektu stenoanas laik Brziu pagast uzlabojs lauku sabiedrbas visprjais noskaojums. Centrs Upmala kuva par aktvu vietjs sabiedrbas pulcans vietu.
33
Eva Viina, biedrba Cerbu sprni
NVO sadarbba vien kopien: Siguldas pieredze

Brnu un jaunieu ar invaliditti biedrba Cerbu sprni ir ne vien dalborganizcija iniciatvas Eiropas iedzvotji kopienu labkljbai projekt Kopienas darbbas veicinana: aktvai pilsoniskai ldzdalbai un nabadzbas mazinanai, kuru steno Izgltbas attstbas centrs. Ms jau otro reizi esam ar uzmuies bt par vadoo un koordinjoo organizciju 17 Latvijas biedrbu sadarbbai, un tas nav bijis viegls, toties oti lielu gandarjumu sniedzos pienkums. Ideja vien projekt sadarboties 17 nevalstiskajm organizcijm ir oti vrtga; katra no tm prstv citu pavaldbu. Vrtgais d sadarbbas model ir tas, ka veidojas tkloans nevalstiskaj sektor, kas gandrz pilnb prklj Latvijas teritoriju; notiek savstarpja pieredzes un informcijas apmaia, k ar jaunu ideju un metou apgana, pilnveidojot savu ikdienas darbu. Unikli ir ar tas, ka organizciju darbbai ir dadas mrgrupas, tomr savstarpj sadarbb tiei tas ir ieguvums un stimuls, ka kopienu aktivitts iesaists dadas cilvku grupas, un ar ms pai varam cits no cita mcties. Tas, ka biedrba Cerbu sprni tika izvirzta par sadarbbu koordinjoo partneri, kas ar administrs kopjs un atsevis organizciju aktivittes un sagatavos projekta atskaites, bijusi nozmga pieredze ar msu pau kapacittes stiprinan, piemram, k organizt sadarbbu un
34
nodroint savstarpjo komunikciju. o uzdevumu mums paldzja veikt jau eso pieredze, kas gta, koordinjot nevalstisks organizcijas, atbalsta grupas un intereu klubu darbbu Siguldas novada pavaldb. Siguldas novad nevalstisk sektora sadarbbas veicinanas iniciators ir Siguldas novada pavaldbas Socilais dienests. 2002. gad tika atvrts Siguldas pavaldbas Dienas centrs, kur obrd ir Siguldas novada pavaldbas Socil dienesta Dienas centrs, kura mris ir sniegt socilo atbalstu un brv laika pavadanas iespjas, socils rehabilitcijas pakalpojumus socilo pras mju un iemau attstanai un nodroint ar telpm sabiedrisks organizcijas, kuras dod iespju dadm novada iedzvotju grupm bagtint socilo dzvi, risint problmas, saglabt un pilnveidot ierasto vidi, veidojot socilo atbalsta tklu. Dienas centra pamatdarbbas uzdevumi ir: eidot sadarbbu starp mra grupm v pensionriem, cilvkiem ar invaliditti, bezdarbniekiem un citiem interesentiem, kuri vlas piedalties sabiedrisks aktivitts; organizt izgltojous un informatvus paskumus, k ar iesaistt interesentus centra aktivitts;
i nformt sabiedrbu par centra darbbu un sniegtajiem pakalpojumiem ar vietjs preses un mjas lapas starpniecbu; nodroint centra apmekltjus ar iespju iegt informciju no plasazias ldzekiem; veikt centra apmekltju aptauju: anketanu un intervanu, lai pilnveidotu centra darbu un izzintu iedzvotju vajadzbas; veicint jaunu intereu klubu, organizciju un atbalsta grupu veidoanos. Viens no Dienas centra vadtja pienkumiem ir koordint novada nevalstisko organizciju darbu. 2013. gad Dienas centr darbojas 30 dadas nevalstisks organizcijas, intereu klubi un atbalsta grupas. Vienu reizi mnes uz kopgu tikanos kop sank visu Dienas centr darbojoos organizciju vadtji. Organizciju vadtju sanksmes ir nosauktas par Koordincijas padomes sdm. is sadarbbas veids ir vrtgs ar to, ka notiek savstarpja infor mcijas apmaia par katras orga ni z ci jas plnotajm aktivittm un, lai kdas aktivittes nedubltos, veidojas ar kopgu aktivitu organizana starp organizcijm. Koordincijas padomes sdes vada Dienas centra vadtja, d veid ar iespjams plak izzint vietjo iedzvotju vaja dzbas un intereses. Lai vairk saliedtu vietjs kopienas organizcijas, Dienas centra darbinieki sadarbb ar Socilo dienestu un ar citm Siguldas novada domes prvaldm organiz kopgus paskumus. T k nevalstisks organizcijas ir nozmgs resurss pavaldb un cilvki, kas tajs darbojas, iegulda savu brvo laiku, darbu un zinanas, respektvi, veic brvprtgo darbu, tad ar no pavaldbas puses iem aktvajiem cilvkiem vienu reizi gad tiek organizts pateicbas paskums Paldzot citiem,
35
paldzi pats sev. Paskum piedals pavaldbas prieksdtjs un Socil dienesta vadtja, k pateicba nevalstisko organizciju aktvkajiem dalbniekiem tiek dvints svtku sarkojums ar koncertu, un katrs vadtjs un konkrt gada aktvkais organizcijas dalbnieks saem pateicbas dvanu no pavaldbas. Paskum parasti piedals apmram 240 dalbnieki. Otrs paskums, kuru organiz sadarbb ar pavaldbas Sporta prvaldi, ir visu nevalstisko organizciju sporta sples Vesel mies, vesels gars, aj dien visi Socil dienesta darbinieki ir tiesneu lom. Katra gada beigs ikviena nevalstisk organizcija iesniedz savu aktivitu plnu nkamajam gadam, un ir iespja, ka kdu no aktivittm var paldzt ldznanst ar no pavaldbas puses; reizi gad katrai organizcijai tiek nodrointa viena pavaldbas apmaksta ekskursija Latvijas robes. Ir svargi, ka nevalstiskajam sektoram ir vieta, kur sankt kop un var saemt ar kdu atbalstu no pavaldbas puses, tas ir k pamats, uz k organizt savu darbbu. Ar biedrba Cerbu sprni savu pamatdarbbu ir uzskusi Dienas centr un ar o pamatdarbbas atbalstu no pavaldbas puses ir izveidojusies par organizciju, kura sniedz socilos rehabilitcijas pakalpojumus, un pavaldba ir iedaljusi telpas, kurs biedrba var pilnveidot piedvto pakalpojumu klstu, un tas ir labs pamats izaugsmei.
Ar iniciatvas Eiropas iedzvotji kopienu labkljbai projekta Kopienas darbbas veicinana: aktvai pilsoniskai ldzdalbai un nabadzbas mazinanai ietvaros biedrba Cerbu sprni aktivitts iesaistja citas organizcijas, kuras darbojas Dienas centr. Viena no kopgm aktivittm bija Koordincijas padomes dalbnieku iespja mcties par nevalstisko organizciju attiecbu veidoanu ar sabiedrbu. ajs mcbs varja apgt zinanas, k sadarboties ar sponsoriem, k veidot savu atpazstambu, tlu un citas vrtgas metodes PR veidoan. Maij pie Dienas centra tika organizts sabiedrbas informanas paskums, kura laik katra organizcija bija sagatavojusi radou prezentciju par savu darbbu. Paskumu prstvja visas Koordincijas padom esos organizcijas, un katrs bija padomjis, k interesantk prezentt savu organizciju. Sadarbb ar Siguldas novada Dmu klubu Madaras jnij tika noorganizta Rokdarbu diena Dari pats un mci citiem, aj paskum iesaistjs Siguldas novada rokdarbnieki un ar tika aicinti dalbnieki no projekt iesaisttajm organizcijm. Paskuma laik varja apgt jaunas rokdarbu tehnikas un realizt savus roku darinjumus. Pc aktva un darbiem bagta gada galvenais secinjums ir ds: jo vairk ms strdjam kop un organizjam dadas aktivittes, jo vairk ms cits citu bagtinm.
36
Inguna Badune, biedrba Balt mja
Biedrba Balt mja lvnieu veiksmes pietura

Ms, Balt mja, esam vieta, kuru daudzi sauc par savu veiksmes pieturu. Msu ku un darbiniekus mekl ikviens, kuram nepiecieams risint kdu problmu, sameklt nepiecieamo informciju, aprunties par to, kur meklt paldzbu. Daudzi lvniei nk ar savm idejm, kuras btu vrts realizt sabiedrbas lab, vai paststa par saviem ldzcilvkiem, kuriem ir nepiecieama paldzba. Msu lielkais sasniegums ir tas, ka ms pazst un uz mums paaujas gan daudzi aktvi cilvki, gan tie, kuriem ir nepiecieama paldzba. Jau daudzus gadus regulri un uzticgi msu apmekltji ir cilvki ar pam vajadzbm un seniori, kuri tiekas ikmnea tematiskajos vai informatvajos paskumos, k ar radoajs nodarbbs. Jau vairk k desmit gadus biedrba nodroina Dienas aprpes centra personm ar pam vajadzbm darbbu, veicam ar pakalpojuma snieganu aprpe mjs vis Lvnu novad. Abus os socilos pakalpojumus mums delejusi veikt Lvnu novada dome. Pdjos gadus esam izveidojui tehnisko palgldzeku punktu, kas nodroina iespju bez maksas uz laiku saemt lietoan ratikrslus, kruus vai rolatorus. Kop 2013. gada skuma nodroinm ar veas mazganas un duas pakalpojumu snieganu vietjiem iedzvotjiem. Pateicoties regulram un mrtiecgam darbam, biedrba ir guvusi atpazstambu visas valsts mrog. Tas pankts, ne vien stenojot dadas aktivittes Lvnu novad, bet ar biedrbas gandrz 100 ieviesto
37
projektu ietvaros, stenojot tos ar dados reionos. Visvairk ms pazst msu sadarbbas partneri senioru un Latgales reiona lauku organizcijas. Ms lepojamies, ka msu Balt mja ir atvrta ikvienam un ms katram spjam sniegt kaut nelielu atbalstu, siltumu un cerbu. Nevis gaidm, bet ejam pai Nevis gaidm, bet ejam pai t ms nolmm opavasar, kad skm plnot msu vasaras perioda aktivittes. Pc pieredzes zinm, ka siltais un saulainais laiks, kas ms ikvienu priec, ir tas laika sprdis, kad visgrtk ir kdu pierunt bt aktvam, iesaistties, dart ko savu ldzcilvku lab vai mcties. Tpat ar pc iepriekjs pieredzes sapratm, ka ldz im neesam izmantojui iespju popularizt savu biedrbu Lvnu pilstas svtku laik, kas ik gadus notiek jlija mnes. Sapratm, ka t btu laba iespja ar satikt un iesaistt dads nodarbs un uz sadarbbu rosinos saruns aktvos lvnieus no vietjm nevalstiskajm organizcijm (NVO) un iniciatvas grupm. Mums paveics, jo tiei s msu ieceres guva atbalstu projekt Kopienu darbbas veicinana: aktvai pilsoniskai ldzdalbai un nabadzbas mazinanai. aj pro jekt kop ar mums piedaljs virkne vietjo kopienu organizciju ne tikai no Latvijas, bet ar no citm valstm. Projekta saturiskaj stenoan Latvij atbalstu sniedza Sorosa fonda Latvija un Izgltbas attstbas centra eksperti; projektu administrja Brnu un jaunieu ar invaliditti biedrba Cerbu sprni. Msu projekta galven aktivitte bija NVO informatv telts Lvnu pilstas svtkos, kur darbojs informatvais stends par NVO aktualittm, un ikvienam bija iespja ar piedalties vairks aktivitts, kas veicinja gan jaunu radou prasmju apguvi, gan vairoja zinanas par Lvnu
pilstas un novada vsturi un tradcijm. Brni zmja putnus, kas tematiski sasaucs ar msu pilstas erboa simbolu vanadziu; tika mintas mklas, gan par putniem, gan vasaras darbiem. Jaunieiem un ar senioriem patika uzdevumi par Lvnu vsturi bija gan jzina fakti, gan jatpazst dadas pilstas vietas no neraksturgiem rakursiem. Izveidojs pat novadptnieku klubi, kur notika diskusijas par senkajm celtnm msu pilst. Vislielk piekriana bija radoajai darbncai, kur ikviens parocgi varja izgatavot sev jauku un oriinlu suvenru ar Lvnu simboliku. Darboans pie msu telts bija rta ikvienam, jo bija iespjams gan atssties un parunties, gan ar dzest slpes un baudt nelielas uzkodas. pai to novrtja seniori, cilvki ar pam vajadzbm un ar tie, kuriem nebija savas kompnijas. Pateicgas bija ar mmias, kas varja droi uz laiku atstt savus brnus radoaj darbnc. Ms dzirdjm daudz atzingu vrdu no savjiem lvnieiem un ar no viesiem, jo msu telt nevaldja pirkanas prdoanas gars, bet gan satikans un darboans prieks. Pc msu apriniem, biedrbas telt viesojs vairk k 500 cilvku. Darboans svtku laik ms iedvesmoja ar pirmo reizi piedalties svtku gjien. Ms esam lepni, ka msu darbiniekiem un brvprtgajiem
38
pievienojs tik daudz dada vecuma atbalsttji. Projekta Nevis gaidm, bet ejam pai norises lieliski papildinja Lvnu novada domes atbalsttais projekts Socili mazaizsargto iedzvotju dalba radoaj darbnc Lvnu pilsta krss, kas nodroinja iespju gan pieauguajiem gan brniem auties krsu priekam. Katram bija uzdevums uzzmt savus Lvnus, ts vietas, kuras ir vismks vai iet visskaistks. Pieauguie gan, protams, teica: Es zmt nemku, tomr visi zmjumi tapa skaisti un krsaini un tik dadi pardja msu pilstu. Zmjumus vrtja rija, to lielk daa bija apskatmi izstd Esam uzzmjui Lvnus biedrbas telps, un trs labkie prtapa krsains atkltns. Ned pirms pilstas svtkiem ikviens varja improvizt pasta stacij uz ielas atkltns uzrakstt vljumus tiem, kuriem paiem vairs nav spka piedalties paskumos, un msu pastnieki tos nogdja adrestiem. Sveicienus, kurus uzrakstja biedrbas brvprtgie, sama ar audis, kas rstjs Lvnu slimnc, uzturjs socilaj aprpes centr, un vientuie seniori, kuri saem aprpes mjs pakalpojumu. Par krsainajm atkltnm ar laba vljumiem priecjs ar msu deputti, domes darbinieki, pilstas svtku viesi, ar ciemii no Lvnu sadraudzbas pilstm. Msu darbgaj vasar ar prieku paveicm ar pienkumus, kurus mums k reionlajiem koordinatoriem uzticja fonds Ziedot. Pirms Lgo svtkiem sarkojm ielgoanas svtkus Lvnu novada socili mazaizsargtajm imenm ar brniem
bija sadziedans, rotaas, sekoja pikniks, un katra imene sama ar veikala Maxima gdto prtikas grozu. Sadarbb ar Ziedot sveicm ar pirmklasniekus pirmaj skolas dien katrs sama mcbu ldzeku komplektu un kop ar veckiem, tikpat k kafejnc, baudja svtku torti. Mcmies no tuviem un tliem draugiem Jauka bija projekta Nevis gaidm, bet ejam pai sniegt iespja mums doties pieredzes apmaias braucien pie brv laika pavadanas centra Upmala uz Dagdas novada Brziu pagasta Porejes ciemu. Tur ms sagaidja alla smaidg anna aha ar savu radoo un izdomas bagto komandu. Ms iemcjmies vairkus panas veidus, ko varsim izmantot sav biedrb. Mjupce prrunjm, cik neizmrojams optimisms un spks, cik liela vietjo cilvku un dzimts vietas mlestba ir Upmalas audm. Vl btu jpiemin ar biedrbas regulr darboans, lai informtu, saliedtu un kopjs aktivitts apvienotu Lvnu novada NVO un iniciatvas grupas. Aktvie lvniei regulri ienk Baltaj mj, lai uzzintu biedrbas jaunumus, plnots aktivittes, ar NVO sektora aktualittes, tpat ar lai daltos ar savu pieredzi. Biedrb Balt mja vienmr var gt nodergu informciju vai padomu, var atrast domubiedrus; ikviens tiek rosints iesaistties kd sev tkam intereu grup vai piedalties socils paldzbas projektu vai labdarbas akciju sagatavoan. Bet, ja pa msu durvm ilgku laiku kds neienk, tad ms nevis gaidm, bet ejam pai.
39
Biruta Konrde, biedrba Kodols
Skaisti un bagti esam. K to pardt citiem?

Kazdangas apkrtnes jaunieiem ova sar bija iespja vairk uzzint par savas dzvesvietas kultrvsturi un paldzt popu larizt to k trisma vietu. Kazdangas biedrbas Kodols sagatavotais projekts Veiksmgas trisma vietas un uzmjdarbbas atts tana Kaz dag, vietjiem jaunieiem izptot kultrvsturi un odienas vrtbas tika atbalstts starptautisk projektu konkurs iniciatvas Eiropas iedzvotji kopienu attstbai ietvaros, kur Kodols piedaljs kop ar vl 16 citm Latvijas mazajm vietjs kopienas biedrbm. Projekta mris bija sniegt jaunieiem nepiecieams zinanas, attstt viu profe sionls un socils prasmes, lai veicintu trisma attstbu Kazdang un ietekmtu uzmjdarbbas vidi, un aktiviztu Aizputes novada sabiedrbu. Projekta uzdevumi paredzja apzint Kazdangas apkrtnes kultrvsturisks vietas un ekonomiski aktvos iedzvotjus, izgltot jaunieus trisma attstbas un uzmjdarbbas veicinanas jautjumos, k ar sagatavot aktulu vizulo materilu par Kazdangas vrtbm. Kpc uzrunjam tiei jaunieus? Kazdanga atrodas Kurzemes centr Aizputes novad, vsturisk un ainaviski skaist, ekonomiski izdevg viet trismam un uzmjdarbbai. Pdjos gados aktivizjuies un uzmjdarbbu uzsk arvien vairk novada jaunieu. Tau biei vien viiem pietrkst nepiecieams prasmes, kontaktu un informcijas.
40
maziem brniem, jo esoais vairk piemrots lielkiem. Katrs interesents uz pikniku ldzi bija pamis ar aptuveni divus kilogramus smagu akmeni. No tiem jauniei izveidoja pastvgu ugunskura vietu aiz pils. Piknik tika ceptas pankkas, k ar nolemts, ka tiksies ar turpmk. Kazdangas pagasta kultr vs turisko vietu un ekonomiski aktvo saimniecbu apskate 18. jlij kop ar brvprtgajm no Somijas un Spnijas jauniei devs braucien pa Kazdangas pagastu. Skatjm Kazdangas Kultras centru, Saieta namu, pili, Kavalieru namu, Kazdangas parku ar jaunizveidoto veloceliu, atptas laukumu, Boju pili. Liela interese bija par jaunas imenes saimniekoanu Sakaru mjs. Beajevu imene audz gaas liellopus, izveidojui skaistu atptas vietu pie da, rpjas par drzu. Bijm tiei jogu laik. Zemnieku saimniecb Lilijas jsmojm par sakrtoto vidi, peldjmies d, braucm ar laivu, apbrnojm saimnieces eneriju. Ieturjm kopgu maltti, spljm sples. Sens amatu prasmes Cepu, cepu kukulti Ceot god msu senu tradcijas, 20. septembr Kazdangas pagasta Toros notika Kazdangas muzeja rkots paskums biedrbas Kodols projekta ietvaros. Viesojmies pie oti viesmlgas mjas saimnieces Veltas Tumpeles un vrojm, k top maizte abr, piedaljmies mklas mcan un kukulu veidoan, redzjm un nogarojm cepanas rezulttu gardus rudzu maizes klaipius. Laik, kamr maizte ceps, kop ar Ivetu un Vidvudu Medeiem gjm jautrs rotas, prbaudjm savas zinanas mklu minan, izdziedjm skaistas dziesmas.
Lai jaunieus aktiviztu, sniegtu viiem jaunas zinanas, attsttu profesionls, socils prasmes, un emot vr Kazdangas jaunieu vlmes uzlabot savas dzves kvalitti, uzskt uzmjdarbbu un veicint trisma attstbu, tika izvirzta projekta mra grupa jauniei. Projekta gait notika sadarbba ar Liepjas reiona trisma informcijas biroja un Liepjas muzeja specilistiem, k ar praktiskas nodarbbas Kazdangas pil un pagast. Ieldzam jaunieus uz pankkm Kazdang Pirmais paskums bija pikniks pie pils. Vairk nek 20 jaunieu un brnu pulcjs pie Kazdangas pils biedrbas Kodols organiztaj piknik, lai apspriestu, k bagtint atptas iespjas pagast. Lielk daa minja, ka vlas dadot sporta aktivittes; nodarboties ar peldanu un velobraukanu un lai Kazdang btu velotrase ar riem. Domju, ka ar velotrases izveidoanu ms ar sksim, jo puikas tagad brauk pa grvi pie osejas, un tas nav droi. Piknika laik lielie puii apsolja mazajiem paldzt izveidot piemrotu trasi. Vl pie vlamajm aktivittm jauniei nordja dziedanas un dejoanas iespju dadoanu un vajadzbu pc brnu rotalaukuma, kas piemrots
41
Kas jprot gidam? Sarun ar Liepjas pilstas gidu Kristeru Kraftu atkljm, kas jprot gidam un ko varam rdt viesiem Kazdang. Gids prvalda vairkas svevalodas, zina msu vsturi, ir atvrts un visu laiku mcs. Bija interesanti uzzint, ka Kristers vada ekskursiju grupas ar uz Kazdangu un interesants viesiem ir Kazdangas Mea muzejs. Dai jauniei pieteics darboties k brvprtgie gidi Kazdang. Ko paveicm projekt? Esam gandarti, ka projekta laik jauniei pilnveidoja izpratni par trisma attstbas un uzmjdarbbas veicinanas jaut jumiem, k ar apzinjm Kazdangas un apkrtnes kultrvsturisks vietas un ekonomiski aktvos iedzvotjus (sakopts stas, jaunie uzmji, senie arodi, lab prakse). Rezumjot varam teikt, ka: i r iepaztas dabas un kultrvsturisks vietas, aktvs saimniecbas; apmcti jauniei trisma attstbas un uzmjdarbbas veicinanas jautjumos; noorganizts pikniks, notikusi ideju apmaia; iepazti senie arodi maizes cepanas paskums; noticis seminrs par ekociematu darbbu; noticis seminrs par trismu un gida darbu; izveidota pagasta kultrvstures karte;
s pcinta un popularizta NVO Kodols darbba kopienas iedzvotju lab; stiprinta sadarbba starp biedrbm un iedzvotjiem; tiek apzintas nkotnes vajadzbas un iespjas. Dalba projekt jaunieiem devusi iespju iepazt gida un ekskursiju vadtja darbu, vairk uzzint par savu pagastu, k ar izteikt savas idejas, k popularizt Kazdangas vrtbas un padart o apkrtni pievilcgku iedzvotjiem un tristiem.
Latvijasvietjs vietjskopienas kopienasorganizciju organizcijupilsonisks pilsonisksldzdalbas ldzdalbasveicinanas veicinanaspieredzes pieredzesststi ststi 42 42 || Latvijas
Aija Semjonova, Iecavas interntpamatskola
Ms Iecav mcmies darot

ogad, 2013. gad, Iecavas internt pamatskolas saime piedaljs Izgltbas attstbas centra vadtaj projekt Kopienu darbbas veicinana: aktvai pilsoniskai ldzdalbai un nabadzbas mazinanai, kura ietvaros Latvijas biedrbm un skolm bija iespja piedalties starptautisk iniciatv. Projekta mris bija atbalsta sniegana izgltbas jom strdjom organizcijm, lai aktiviztu savas kopienas cilvkus un mazintu atstumtbas draudus izgltb, veidotu atbalstou sabiedrbas viedokli, paldzot mazaizsargtkajm sabiedrbas grupm, socilajam riskam pakauto un mazaizsargto cilvku grupu iesaistana dads dzves noriss, radot interesi un aktivitti, tdjdi samazinot socilajam riskam pakauto imeu skaitu, k ar brnu ar specilm vajadzbm iekauana un ldzdalba sabiedriskajs aktivitts. Tur tad ar atrads msu skolas vieta un vajadzba. Msu skol mcs 227 skolni, kuri galvenokrt nk no imenm, kurm ikdien pietrkst prasmes, lai sniegtu kvalitatvu atbalstu brnu un jaunieu izaugsmei. Tpc pai svargi ir iesaistt s imenes dads aktivitts, veicinot pilsonisko aktivitti un ldzdalbu. Msu projekta nosaukums bija Mcmies darot, jo tiei to ms ar gribjm mcties. Ldzinj prakse ir pierdjusi, ka daudzi vecki nelabprt nk uz skolu un piedals paskumos vai izsaka vlanos tos paldzt organizt. Vrojama vienaldzba, intereses trkums, bet varbt tiei neuzdroinans kaut ko uzskt. Ar brni no m imenm biei ir atturgi vai, k biei saka, vienaldzgi pret apkrt notiekoo, un tpc ir oti svargi
43
iesaistt imenes, di veicinot ts domt par savas dzves kvalittes uzlaboanu. Uzskot kopienu darbbas veicinanas projektu, svargi aj projekt bija skolotjiem mcties saprast, k organizt savu darbu, iesaistot savu audzku veckus un vecveckus, k piesaistt skolotjus pensionrus, kas btu labi palgi katra brna sasnieganai un uzklausanai. Skolotjiem bija iespja redzt un dzirdt, ko iespjams dart citdi, k radoi veidot sadarbbu, k iesaistties un popularizt ar brvprtgo darbu, jo ne vienmr tiek darts tikai tas par ko samaks algu. Projekta gait tika aktualizta pilsonisks ldzdalbas tma, akcentts sadarbbas jdziens un socilajam riskam pakauto imeu paapzias celana. Svargi bija aktivizt paus kopienas cilvkus, kas ir pirmais solis, lai cntos pret nabadzbu, veidotu izpratni un radtu interesi, lai kopg darb risintu problmas. Projekta gait, kop ar pedagogiem iedziinoties projekta mros un uzdevumos, saplnojm darbbas. Ldz ar koliem, kuri dom, k dzvi padart jgpilnku un labku, pievrsm uzmanbu tam, k aktivizt imeu iesaistanu, jo, iesaistot veckus, ar o imeu brni iegst plaku informciju un iespjas. Akcents taj vis ir cilvks, un skola ir vieta, kur o 227 brnu un viu vecku ldzdalba ir rela un iespjama. Vl jo vairk emot vr faktu, ka apmram 70% vecku biei ir bez darba. aj projekt strdjot, rads iespja iepazt cilvkus jaun vid, meklt ldzgi domjoos, veidot komandu un attstt sadarbbu, apzinoties, ka skolnu imenes un vecki ir pai juzrun, lai iesaisttu pilsonisks ldzdalbas procesos. Projekt mcjmies ar ms pai, skolotji, pilnveidojot izpratni par aktvas darbbas lomu kopien, smlmies pieredzi Aizputes novada Kazdang, piedaloties reionlaj konferenc, projekta ietvaros. Uzklausot citus un daloties pieredz, jau mjupce dzima daudzas idejas darbam. Tiek domts un plnots, k veidot vecku
atbalsta grupu, kur darbojas pai vecki, pakpeniski aktivitts piesaistot mazk aktvos. Lai apzintu relu pieredzi darb ar brniem un viu imenm, devmies uz Siguldu uz Cerbu sprniem, kur bija iespjams vrot un iepazties ar brnu ar specilm vajadzbm iekauanu un ldzdalbas nodroinanu. Guvm daudzas vrtgas atzias un pieredzi. Sadarbb ar saviem skolniem un viu imenm organizjm piedalanos Lielaj talk, kur atnca piedalties dai vecki. Kopgas sarunas, cits skatjums uz skolu, labsajtas radana tas viss bija sajtams dienas beigs. eit viet atzia: svargi, lai cilvks pieauj kaut mazko iespju, ka vi ir daa no prmaiu procesa. Lai cilvks mcs novrtt sevi! Noorganizjm vairkus paskumus ar sporta aktivittm, kas notika sadarbb ar Iecavas domes jaunatnes lietu specilisti un Iecavas jaunieiem, veidojot iekaujou pieeju un radou darbbu neformls izgltbas jom. Savukrt mcbu gada noslgum organizjm skolniem un viu imenm paskumu, lai emtu dalbu dads aktivitts, di palielinot vecku interesi un vlmi ldzdarboties un piedalties t bija kopga dziesma, vakarias brv dab, sarunas. aj paskum veiksmgi kop darbojs dadu paaudu cilvki, nodroinot starppaaudu sadarbbu. Projekts va ar noorganizt tikanos ar projekta vadtju Latvij, brnigu lektori Aiju Tnu. Tikans bija vrtga, jo sarun par pilsonisko ldzdalbu un pilsonisks izgltbas izpratnes maiu atkal mcjmies, ka prmaias juztver k iespja mcties un dart lietas citdi un labk. aj saj laika period guvm atzias, ka skolai jkst atvrtkai, ka pasaule ir mainjusies un ka daudz elastgk jiekaujas msdiengas formls un neformls izgltbas procesos. Uzdodot jautjumu, kd pasaul ms
44
vlamies dzvot, sapratm: pasaule jveido paiem. Priecjos, ka brvprtgajam darbam atsaucs msu bijuie skolotji pensionri, bioloijas skolotjs, pensionrs, vienmr nk uz skolas paskumiem, rpjas par skolas bedrzu un ar padomu paldz to kopt un atjaunot. Skolas muzej darbojas skolotja, kura bdama pensij, krto materilus un skolas vsturi, skolotja piedaljs ar Zviedrijas draugu uzeman skol un sadarbbas 20. gadadienas atzmanas organizan un noriss. Lai os cilvkus aktiviztu, skol ms vius aicinm uz Ziemassvtku paskumu, brni gatavo apsveikumus, sagatavojam ar nelielas saldumu dvanias, un redzot prieku o cilvku acs, nav vajadzgs nekds cits atalgojums. Projekts va nedaudz citdk un plak vrsties pie skolnu imenm, iesaistot veckus un vecveckus ldz im tas nebija
tik oti aktualizts. Vasar vecki piedaljs ar apstdjumu veidoan pie skolas, un vecki ir soljuies paldzt salabot un rekonstrut celiu uz veas mju. Nu skol sk darboties Rado skola veckiem, kur obrd uz pirmo nodarbbu pieteics grupa skolnu vecku tdi, kuri ldz im ir jutuies it k atstumti, kuriem pietrcis uzmbas vai drosmes dart kaut ko citdi, apgt ko jaunu. Nodarbbas tiek plnotas dadas gan kulinrijas, gan adanas, gan dadas citas aktivittes. Prieks, ka pai vecki jau piesaks, ko vii vartu mct citiem, piemram konfeku puu gatavoanu, apsveikumu veidoanu, tortes cepanu. Iespjamas ar izgltojoas darbbas darbs ar datoru, psihologa konsultcijas un citas. Plnojam izveidot akciju Dvini ideju skolai, kopienai... Katrs cilvks, kur iesaists, vairs nav vienaldzgs, un mums skol ir svargi, lai ie cilvki, kuri pamat jtas atstumti un ir pakauti socilajam riskam, nepaliek mal, bet uzdroins un vlas iekauties, un to visvienkrk skum ir dart sav skol. Ir prieks par paveikto, jo process, kaut lnm, bet ir scies. Cilvki biei koncentrjas uz to, k nav un kas nesank, un aizmirst par otru pusi kas ir un kas sank. Tikai msu pau attieksme pret lietm padara ts pozitvas vai negatvas. Ir jmcs uz visu, kas notiek, paskatties pozitvi un erties pie darba! Projekta resursi aktivizja domt, dart un izprast katram savu Es un savu lomu un atbildbu, lai veidotu dzvi labku!
45
Daila Rane, biedrba Fonds Skolai pie ezeria
Biedrbas Fonds Skolai pie ezeria Maz instrukciju grmata pilsoniskas ldzdalbas iniciatvu ieviean jeb k mazai organizcijai erties pie lieliem darbiem
Skums Par skuma punktu pilsonisks ldzdalbas veicinan vietj kopien, ne tikai skolas iekien, bet ar plak mrog, var uzskatt biedrbas Fonds Skolai pie ezeria materilo ieguldjumu skolas bibliotkas un lastavas zisks vides uzlaboan (mbeu iegde) 2010. gad. Iegstot jaunas, moderni iekrtotas telpas, bibliotekres veidoja tematisks nodarbbas un aicinja tajs piedalties ne tikai skolas iemtniekus, bet ar vietjs kopienas iedzvotjus, dadu paaudu cilvkus. sadarbba, saemot oti pozitvu atsauksmi, lika saprast, ka cilvkiem ir oti nepiecieama da darbga komunikcija, un fonda domubiedru grupa nolma savas aktivittes pilsonisks ldzdalbas jom turpint.
46
astoas Eiropas valstis. T bija un ir neizmrojama pieredze pilsoniskas ldz dalbas aktivitu ieviean un realiz an. Pirmkrt: pieredze lokl mrog (katru gadu projekt sadarbojas 1217 nevalstisks organizcijas no Latvijas). Otrkrt: pieauga pieredze darboties starptautisk mrog. Pirmaj projekta gad biedrba Fonds Skolai pie ezeria aicinja vietjs kopienas iedzvotjus pievrst uzmanbu ilgtspjgas attstbas aspektiem, k ar aicinja uz diskusiju par ikdien lietotu preu ietekmi uz vidi. Iniciatvas rezultt notika divi seminri/ diskusijas, kuros piedaljs gan Valmieras pilstas, gan apkrtjo novadu iedzvotji, dadu paaudu cilvki. Tpat ar praktisku darboanos radoajs darbncs bija iespja jau izmantotai lietai iedot otro elpu. Lielkie ieguvumi pc aktivittm: d adu paaudu sadarbba, runjot par globlm lietm, uzmanbas pievrana problmm, kas skar msdienu sabiedrbu, imenes atbildbas apzinans par ikdien lietojamo preu izmantoanu. 3. lielais solis 2013. gads Biedrbas Fonds Skolai pie ezeria darboans jau kuvusi pasaprotama. Fonds atkal iesaistjies projekta Eiropas iedzvotji kopienu labkljbai 2013. gada iniciatvas Kopienu darbbas veici nana: aktvai pilsoniskai ldzdalbai un nabadzbas mazinanai stenoan, par darbbas virzienu izvloties imenes lomas aktualizanu. Aktivittes imenes skola mris: veicint sabiedrbas/ imeu saliedanos ap mcbu iestdm, akcentjot izgltbas pieejambu un pilsonisko ldzdalbu dadu paaudu un socil statusa cilvkiem. Galvenais paskums aj iniciatv bija imeu jampadracis. Tas ietvra imeu savstarpju iepazanos, darboanos ses radoajs darbncs,
1. solis 2011. gad Valmieras pilstas paval dba izsludinja projektu konkursu kultras jom, kur biedrba saskatja iespju piedalties ar iniciatvu Ms savai pilstai. Projekts tika atbalstts un nu jau kuvis par Fonds Skolai pie ezeria ikgadju iniciatvu Valmieras pilstas kultras dzv (noticis jau trs reizes). is paskums notiek brv dab, oti skaisti sakopt pilstas centrlaj da Dzirnavu ezeria promend. Vietjiem iedzvotjiem un pilstas viesiem ir iespja saemt un aktvi ldzdarboties kvalitatv kultras programm, kuru sagatavojusi biedrbas domubiedru grupa un Valmieras 5. vidusskolas kolektvs. iniciatva lika apzinties un saprast, ka, satiekoties viendi domjou cilvku grupai, varam realizt aktivittes no cilvka uz cilvku, iesaistt tajs vl citus ldzgi domjoos, maint attieksmes un aicint cilvkus sadarboties. Ar projekta aktivitu paldzbu tiek veicinta iedzvotju savstarpj sapratne, iespja veidot jaunus kontaktus, justies vajadzgam un iegt citas socils vajadzbas un prasmes. 2. solis Vl lielku atspriena soli biedrbai deva iespja iesaistties EK atbalstt projekt Eiropas iedzvotji kopienu labkljbai, kuru Latvij realiz Izgltbas attstbas centrs un kur gadu no gada iesaists, apmram,
47
kopgu foto veidoanu un lmias skatanos. Diena tika aizvadta pozitv gaisotn, bija patkamu emociju piestinta. Par prieku un gandarjumu organizatoriem, paskums bija kupli apmeklts, kaut notika pirmo reizi. Bija sankuas imenes no visas pilstas, ne tikai skolai piedergs. Par visaugstko novrtjumu uzskatma kda nejaui dzirdta apmekltju telefona saruna: Nciet tri uz Valmieras 5. vidusskolu, eit ir oti interesanti! Pcvrds Pilnvrtga dzves kvalitte ir jautjums, kas alla nodarbinjis cilvku prtus. Ms visi vlamies labu dzvi. Kas ir laba dzve?
Ktikt pie labas dzves? K samrot vlmes ar vajadzbm? Dzves kvalitte ir atkarga no katra paa cilvka pieejas dzvei, via aktivittes, radouma un praktisks darbbas. Tomr oti nozmga ir sadarbba vai kolektv darbba domubiedru grupu veidoana un kopgu mru izvirzana. Tpc, msuprt, galvenais du aktivitu mris ir informt vietjs kopienas iedzvotjus par iespjm iesaistties kopgs aktivitts. Akcentt iedzvotju iespjamos ieguvumus: paaudu sadarbbu, kopjo labsajtu, jaunas iepazans, k ar citas iemaas un prasmes.
48
Ineta einova, Biedrba Dzirnakmens
Daudzpusga izgltba dzves veiksmes atslga

Krustpils novada Vpes pagasta Kopienas iniciatvu atbalsta biedrba Dzirnakmens ir viena no 17 partnerorganizcijm, kas vietjo kopienu iniciatvas Latvijas projek t piedaljs ar savu ieceri projektu Daudzpusga izgltba dzves veiksmes atslga. Msu darbbas mris ir, izmantojot kopienas resursus, radt apstkus kvalitatvas izgltbas pieejambai kopienas iedzvotjiem, veicinot pilsonisko ldzdalbu dzves kvalittes uzlaboanai socili atstumtajm grupm nabadzbas mazinanai. Tagad par to, kdas tad bija msu galvens darbbas. Pieredzes apmaias brauciens uz Baltinavas novada biedrbu Sukrums, Balvu novada biedrbu Saulessvece un Viakas novada Skolnu vecku biedrbu 12. jlij. Divdesmit dadu grupu kopienas iedzvotji devs ce. K pirmo apmekljm Baltinavas novada biedrbu Sukrums. Tikans notika Baltinavas vidusskol. Ms sagaidja biedrbas dvseles Imants Slins, kur ir ar Baltinavas vidusskolas direktors, un Aigars Keis, kokapstrdes skolotjs. Ar aizrautbu klausjmies par vidusskolas nkotnes plniem un novada attstbu kopum. Apmekljm Amatnku centru. Ar msu amatniecbas centra Mzers darbba galvenokrt virzta uz kokapstrdi, tpc ar interesjmies par to k koku apstrd Baltinav. Msu brauciena dalbniekus aizrva ekskursija pa Baltinavas novadu. Jaunieiem acis mirdzja, kad braucm garm vietai, kur ziem bija slidotava. Nu jau lauk ir ziema, un ar pie mums veidojas slidotava. Neskaitmas
49
idejas radm ainavas veidoan, piemjas drzu ierkoan. Tlk msu ce veda uz Balvu novada biedrbu Saulessvece, kas savu mjvietu radusi Brieuciema pamatskol. Tpat k Vpes pamatskola, ar Brieuciema pamatskola ir neliela brnu skaita zi, bet ar tur neviens nenolai rokas un mekl ceus, k kopienas iedzvotji var sevi izgltot un papildint savas iemaas. Apmekljm kokapstrdes darbncu un auanas studiju. Ar mums bija iespja ssties stells un izmint s prasmes. Vpes amatniecbas centrs paplains, un tagad ar mums ir stelles, kur auam jostas, lupatu segas. Esam piesaistjui pasniedzju no Lvnu novada auanas studijas Dubna un apgstam o prasmi padziinti. Dienas noslgum apmekljm Viakas novada Skolnu vecku biedrbu. Anelika un Inese ms sagaidja pie Viakas bazncas. K vias teica t ir nozmgk vieta Viak, un tpc paus ciemius sagaida pie bazncas. Iepazinmies ar Viakas skolu, jaunieu darbu. Mcjmies, k strdt ar brniem un viu veckiem, lai katrs justos svargs un piedergs savai kopienai. Diena pagja nemanot. Mjupce tika prrunts redztais, daljmies iespaidiem, ikkatrs brauciena dalbnieks neslpa emocijas par redzto un piedzvoto. Brauciena mris bija sasniegts: ieraudzjm cits citu, un jau bija skaidrs, ka pc kop pavadtas dienas kopienas pilsonisk kapacitte tika pacelta. Kokapstrdes nodarbbas. Sa dar bb ar amatniecbas centru Mzers un izmantojot t resursus, notika kok ap str des no darbbas, kurs pie da l js de vii ko pienas ie dz vo tji.
Re zul tt tika atjau no ta no jume pie Vpes pagasta bib lio tkas un koka laipia pie Vpes pamatskolas. Nodarbbas turpins ar pc projekta. Attstot savas iemaas, no vienkrm lietm prejam uz saretm. Tagad amatniecbas centr top ebli, sveturi, pakaramie, galdii, logu rmji u.c. interesantas lietas. Projekta noslgum notika diskusija, kur tika runts par formls, neformls un mizgltbas pieejambu un kvalitti Krustpils novad un apspriesti prieklikumi, k o izgltbas kvalitti vartu paaugstint. Diskusij piedaljs Krustpils novada lmjvaras prstvji, skolu prstvji un NVO prstvji no ikviena msu novada pagasta, jo izgltbas jautjums ir spgs ikvienam. Projekts nosldzies, bet dadas aktivittes, kas saisttas ar izgltbas nodroinanu kopienas iedzvotjiem, turpins. Turpinm apstrdt koku, aust, adt, lct, prot, vrt ziepes u.c. radoi izpausties, izmantojot vietjos resursus, pc principa: katrs dals savs zinans un prasms ar tiem, kas to neprot, bet grib iemcties. Lai mums visiem kop izdodas!
50
Anna Sondore, biedrba Saulroztes
Ststs par Saulroztm no Sukalna

Jau devius gadus esam Eiropas Savienbas dalbvalsts. 2004. gad skm dzvot, strdt un maint savu dzves un domanas veidu zem ES karoga un piederbas. Viss jaunais ienca oti strauji, tpc bija ar latvieiem tik raksturg piesardzba pret visu sveo un citdo. T bija ar ar jdzienu projekts. Kpc vajag o jauno vrdu , ir tau plns. Laiks rdja, ka plns ir tiem plns, biei skaistu vrdu savirknjums, un galamri tli, neprbaudmi. Projekts tas bija konkrts, realizjams darbs, un galarezultts bija drz vien redzams, lietojams un vrtjams. Bija ar neticba kas gan ms sadzirds? Bet tad: te vieni kaimii, te citi ne tikai iesniedz pieteikumu, bet ar tiek pie projekta realizcijas. Varbt veiksies ar mums? Skum nebija tik skaisti un roaini. Bija l cilvku, kuri tik daudz laika iegulda, visu plnojot, rinot, un tad dieml nek, projekts netiek atbalstts. Tomr skum vienas biedrbas, tad citas projekti ska stenoties, un ogad realizjm uzreiz vairkus gan lielkus, gan mazkus projektus. T k Sukalna pagast aktvi darbojas trs biedrbas pensionru biedrba Zilais lakati, dmu klubs Gundegas un vecku biedrba Saulroztes tad, izvirzot mrus, ir jsadarbojas, lai nedubltos un proporcionli iesaisttu mrauditoriju. Smagko projekta dau veic to izgudrotjas un vlk ar realiztjas A. Putina un A. Upeniece. Saulrozu biedrb idejas ener un veiksmgi tiek gal ar dokumentiem Marija Bernne, Iveta Broka un Ruta Eria.
51
Biedrba Saulroztes tika dibinta 2011. gad un nu ir stenojusi astous lielkus un mazkus projektus. Skum bija gad pa vienam projektam, bet is gads ir sevii bagts: strdjm seos projektos. Finansilu atbalstu projektu realizcij esam samui no Lauku atbalsta dienesta, Sorosa fonda Latvija, Grassroots iniciatvas ietvaros, un Riebiu novada domes. Viena naudia plus otra naudia, t jau ir summa, ar kuras paldzbu var realizt mrus. T bija ar mazo vietjo kopienu projektu: vieni pai btu sportlaukum sakrtojui tikai dau, bet, pievienojot Riebiu novada domes pieirtos ldzekus, jau varjm rkoties vriengk un organizt talku. Esam priecgi, ka Grassroots pirm darboans gada biedrbas pama ms zem Cerbu sprniem, uzticjs mums k jauniem sadarbbas partneriem. Noticjm sev ar ms un darjm. Nu varam lepoties: msu pagasta lapia ir viena no 17 tdm zaojoaj kok Latvijas Grassroots projekt. Saulrozu darbbas vieta ir msu Sukalna pamatskola, mrauditorija pagasta brni un jauniei, viu vecki un vecvecki. Ja skol paliek mazk skolnu (nepilni 50), tad is tukums ir jaizpilda. Skolas direktore interesjas un aktvi iesaists prmaiu skolas idejas realizan. Tiekoties ar domubiedriem, no seminriem vienmr ir atvesta kda ideja vai uzaicinjums piedalties lielk projekt Guloam akmenim dens apak netek. T ms sdtu pie sasistas siles un gaidtu paredzams beigas. Bet nu s beigas ir attlintas, ikdiena ir kuvusi interesantka, skaistka. ka ir, vadtji ar, bet nekas nebtu, ja vecki neatbalsttu paskumus. Ar viiem mums ir paveicies, skolas vecku padome un vecki vienmr ir atsaucgi un izpaldzgi. Kad Saulroztes ciemojs cits biedrbs, izskanja viedoklis, ka mjgk ir strdjo skol. Var jau bt Eiropas remonts un skaistas mbeles, drgas sples un datori, bet mjas ir tad, ja kds ipars pab galvu pa durvm vai ieskrien vesels bars pakontrolt, ko ts msas,
mammas un vecmammas tur veido. Varbt. Dieml iparus izprojektt nevaram. Esam priecgi, ka msu projektos iesaistjs vairki no Prikuu, Bruzgulu, Upenieku imenm. Vaivodu imeni prstvja trs paaudzes: vecmamma Anna, mamma Dzintra un meita Elizabete, kas tagad ir prasmga un talantga rokdarbniece. Mazia, scia meitene, bet viss padodas, via tri uztver un apgst jebkuru tehniku. Elizabete atrada savu radoo ES. Nodarbbas lielkoties ir paredztas sievieu auditorijai. Ik mnesi mainjs nodarbbu tematika: dekupa, tamborana, adana, papra darbi, rotaslietu gatavoana, lcana, tapoana, gleznoana, oristika, ana, konservana, kulinrija un galda klana. Varja izvlties pc sirds patikas. Bija ar tdas dalbnieces, kurm interesja viss pat pirmo reizi dzirdt dekupa vai tapoana. Prieks, ka vias aiziet mjup smaidgas, prliecintas. Ja sieviete jtas laimga, tad ar prjie imenes loceki bs laimgi. Daas gandrz 20 gadus nebija tamboradatas turjuas roks. Nu krita azart. Mjinieki neizpratn sama atbildi: Gribu kaut ko skaistu! Pdjos gados jau bija stilgi meitenm iet uz puiu rokdarbu stundm, raukt degunus par adjumiem un tamborjumiem. Darboans projektos bija atgrieans pie sievibas, skaistas vides, smalkm lietm. Mjturb vien to nevar paspt iemcties un iemlt, bet td kopg paskum var. Nevari atauties nopirkt dvanu veikal, pagatavo to pati! Reiz skm rint, cik kas maks. Varbt nepirkt tirg un veikal, labk pagatavot paai un ne tikai dvint, bet ar prdot. Cilvkam jprot sevi pabarot, aprbt ar bez socilo dienestu paldzbas. Plakai auditorijai tika organiztas lekcijas psiholoij, grmatvedb, medi cn, drzkopb (varja iegdties ar stdus), zu tju gatavoan un lietoan. Pirtnieces ststjuma bija par maz, viu pc tam ieldza uz praktisku nodarbbu pirt.
52
nesen tika atjaunots Kassalieu ciema cemalas krucikss. Pdjo nosaukto projektu stenoan nodarbinti bija prsvar zni un vriei. Bija prieks par viu atsaucbu un ldzdalbu kopienas darbos. Kad bija paveikts plnotais sporta laukum, negribjs pielikt punktu, jo pki ieraudzjm, ka vartu un vajadztu vl dart daudz ko. Rads saimnieka attieksme. Jauniei saudzgk iztursies pret savu veikumu un neaus to bojt. T veidojas pilsonisk ldzatbildba: skum par mazu strti vai spu galdu, tad pagastu, novadu un visu msu kopjo Latviju. Pasaul ir tik daudz zinou un interesantu cilvku. To koordintes noskaidrojm no citu biedrbu pieredzes, tpat izrdjs, ka dai persongi pazst labus sava amata pratjus. Gan veckiem, gan brniem bija oti interesanti klausties un fotogrjs vai lmt materil izsekot mctja Aigara Bernna pieredztajam Krievij, ciemojoties pie Sibrijas latgalieiem, ststjums par viu likteni dzii savioja, secinjm cik labi ir Latvij! Ar savu komunicanas mkslu visus apbra jaunais mctjs Rodions Doa. Vi ne tikai paststja par jaunieu dienm Brazlij, bet iemcja dziesmu un ar dejas sous. Lielie darbi, ko esam veikui savas pastvanas laik: iegdti mzikas instrumenti folkloras kopai Saulrea (2011. g.), proces ir projekts tautas trpu iegd mazajiem muzikantiem, kas priec visos svtku paskumos, ir uzstjuies Lvnos un Riebios. Iekrtots brnu rotau laukums pie pirmskolas un zaais strtis pie pamatskolas kas. Skol ir atptas telpa ar galda splm, darbojas dadu sadzves priekmetu, sporta inventra, grmatu nomas-maias punkts. Biedrba izr ar telpas, mbeles un traukus sadzves paskumu organizanai. Vasar uzkopm un atjaunojm sporta laukumu, Nebija vasar aizmirsti ar pai mazkie kopienas iedzvotji un viu vecki. Aizvien vl darbojas Mazo ru skola: notika dadi muzikli un sporta paskumi, Miedienas tirdzi un izstdes, lekcija zioterapij un veselga dzvesveida popularizana. Darboans projektos bagtinja ne tikai praktiskos un radoos ieguvumus, t bagtinja Saulroztes ar cilvciskos atradumos. Jo nu mums ir tik daudz draugu un pazstamu cilvku vis Latvij. Nedrobas ogs ir prkpts, ldzgs problmas vieno, dadi ir tikai to risinjumi. Nav mazu vietu, ja tur dzvo rosgi cilvki. Tdi secinjumi bija pc tikans reizm pieredzes apmaias braucienos uz citm, pagaidm tikai Latgales novad esom biedrbm. Ms skm ar ciemiu uzemanu pavasara brvdiens. Tikans ar Nagu, Stabulnieku un Ataienes skolu biedrbu prstvjiem bija oti sirsnga un jautra. Visi aktvi iesaistjs dekupas nodarbb. Saruns noskaidrojs, kdas aktivittes ir iecientas citos pagastos. Doms piemrjm, vai tas mums dertu, varbt varam ko papikot. Tikai ja dari pats, tad saproti ar, k var un ko vajag papikot. Idejas nevar prcelt k stdus, var ar neieaugt.
53
Maij piedaljmies reionlaj Grassroots biedrbu diskusij Baltinav, ieguvums pavaldbas izpratne un paldzba projektu stenoan. Pozitvu ldiu un prieka vitamnu ziemas nomoctajiem sniedza talantgie un muziklie baltinaviei. Jnij kop ar Stabulnieku aktvkajm projektu dalbniecm braucm uz Ataienes bru Skrindu vidusskolu. Tur izstaigjm visas telpas pils ir pils, t apbur ar savu senatngo elpu, vsie pagrabi, kuros ir darbncas ar modernm iekrtm un meis targi veidotie darbi no koka. Apmek l jm rados darbncas un aktivitu centru: skaistas gleznas un rokdarbi. It k tie pai adjumi un tamborjumi, bet rokraksts un raksta pagrieziens cits pikosim. Radoaj darbnc jautri darbojmies komands. Uzvartji un prieka ieguvji bija visi. Jlij devmies pie kaimiiem, uz Stabulniekiem. Tur nometne brniem, darbs ar mlu, otrreizjs prstrdes materilu izmantoana sadzv un interjer. Ciemiiem bija iespja darboties enkaustikas mksl izveidot gleznu aj neparastaj tehnik. Oktobr mrojm tlo ceu uz biedrbas Nkotne brv laika pavadanas centru Upmala Dagdas novad Brziu pagast. Saulroztes ska uztraukties, ka bs ne Upmala, bet pasaules mala, jo daudzm pienca telefon szia, ka atrodas rzems. Valsts robea netika prkpta, toties paplainjs draudzbas loks. Sirsnga uzemana, pamatgi renovtas telpas, skolas muzejs un lganu istaba, spu zles un datorkabinets. Redzjm, k daudzi ar skolas autobusu atbraukuie brni negja mjup, bet skrja darboties un splties, brniem ir bumbiu baseins, krsojams grmatas, novusa galds par visu ir padomts un gdts. Rokdarbu izstd bija
neparasti darbi, tdi k gobelni, kvlinga tehnik veidoti darbi, cits stils, rokraksts un materili. Tie neizskatjs pc padarbnieu darinjumiem, to smalkais, ligrnais izpildjums ir mkslas darba ciengs. Lika ar ms pie darba pinm traukus no papra, beigs nevarjm atrauties, gribjs turpint un turpint. Galvenais ieguvums ideja, k saglabt skolu nodergu ar tad, kad taj vairs nenotiek mcbas tradicionlaj izpratn, bet ipari tomr vl virina durvis. Divus rudeus pc krtas viesos aicina Salas biedrba Smelteru cimdii. Pirms gada tur notika kreiu paskums, ogad trs Sukalna imenes piedaljs dziedoo imeu konkurs. Pc atgrieans nevar pielikt punktu, gribas to dziedanu turpint, tpat ir ieceres paskumu veidoan un vadan. 24. oktobris Grassroots projekta noslguma konference Siguld. Savjo sajta, atkaltikans un cerba uz turpinjumu. Msu skolas direktore k parasti sdja ar blociu un igli pierakstja idejas. T bija ar msu pirm pieredze rokdarbu tirgoan un iepatiks. Nodibinjm kontaktus ar Brieuciema un Baltinavas biedrbm, kas piedvja iespju piedvt preces internetveikal. Ts tiem bija tikai mazo projektu beigas, bet kopgos darbos dibint draudzba un nesavtga dalans pieredz turpinsies. Plnojam drz doties ciemos uz Nagu skolu, ko sldza pirms pris gadiem. Vilinoa ir Viakas Skolnu vecku biedrbas pieredze vecku iesaistan dads aktivitts. Kamr vien bs iespja nokt projektu sault, Saulroztes mcsies, iesaists citus un vrts msu kopienas dadu paaudu cilvku ikdienu skaistku un bagtku.
54
Liene Leikuma-Rimicne, biedrba ATTSTBAI
Biedrba ATTSTBAI ikviena un visas Izvaltas attstbai

Samazinoties lauku iedzvotju skaitam, ar Krslavas novada Izvaltas pagast arvien spcgk ska izpausties valsts tuvredzg politika attiecb uz lauku reioniem. Cilvku skaita samazinjuma rezultt saruka ar pieejamo darba vietu skaits. Slikts infrastruktras d, atrodot darbu rpus pagasta teritorijm, daudzi izvljs prcelties uz dzvi citur. Krasi krits sabiedrisko noriu skaits. Skola ar lejupsldou skolnu skaitu palika vieng, kas iespju robes cents sniegt pilnvrtgu devumu Izvaltas jaunajai paaudzei. Tau aktvkie skolas pedagogi un vl dai vietjs sabiedrbas cilvki nebija ar mieru noskatties, k viu dzimt vai ar nu jau par mjm saukt vieta kst tukka un tlka katram no Izvaltas iedzvotjiem. Skotnji grupa darbojs ar nelielu paskumu organizanu plakai sabiedrbai, pamat organizjot skolniem paredzts aktivittes. Grupas biedri pai ska aktvi iesaistties apkrtjs vides labiekrtoan. Darboties gribtju skaits pieauga, aktivitu vriens un regularitte ar uzma apgriezienus, ldz nu jau Izvaltas kopienas dzve nav iedomjama, bez biedrbas ATTSTBAI sniegtajm iespjm un darbbm, tostarp daudzajiem izgltojoajiem, saliedjoajiem, motivjo ajiem un izklaidjoajiem paskumiem. Ir notikumi, kas organizti atsevim grupm, ir ar tdi, kas kop saaicina visu kopienu. Ir rkotas talkas, nometnes, darbncas, seminri, forumi utt., biei vien par pau ldzekiem, ar pagasta prvaldes
55
vai novada atbalstu, k ar biei piesaistts nansjums no citiem atbalsta fondiem. Neliel, tomr nu jau pieredzes bagt biedrba ir kuvusi par kopien pamanmu spltju, gan sadzirdot iedzvotjus un respektjot to vajadzbas, gan mekljot iespjas veicint kopienas labkljbu un mekljot partneru atbalstu pie pavaldbas. di darbojoties, tika iegti daudzi jauni kontakti un uzkrta pieredze. Pc veiksmgs sadarbbas ar Sorosa fondu Latvija iniciatv Prmaiu iespjas skolm, pilsonisks ldzdalbas projekt un cits aktivitts, tika gta iespja caur savu pieredzi, paveiktajiem darbiem un lielajiem nkotnes plniem pardt vietjo kopienu organizciju lielo spku gan sav apkaim, gan novad, gan ar plak apkaim. Labie darbi vairo labos darbus un iedvesmo citus dart labo labk! ogad ar Atvrts sabiedrbas fondu un Izgltbas attstbas centra (IAC) atbalstu biedrba izmantoja iespju sekmt savas organizcijas attstbu un ts btisks lomas nostiprinanos kopienas dzv. Galve no krt tas tika pankts ar biedru un brvpr t go ka pa ci ttes celanu un jaunu sadarbbas iespju veidoanu. Biei vien pai ATTSTBAI prstvji nevar paskaidrot savu lomu sabiedrb, jo nereti pilda starpnieka lomu starp valsts prvaldi un iedzvotju vajadzbm, biei tiek uztverti k pavaldbas funkciju veicoa organizcija, tpc saem neadekvtus lgumus ar no iedzvotju puses. K viena no kapacittes celanas aktivittm tika organizta jaunieu diena Ar sparu par jaunieu varu, kuras ietvaros notika izgltojoas un radoas aktivittes, gan kopgi visiem dalbniekiem, gan k grupu darbs. Tika skaidrota pilsonisks ldzdalbas koncepcija, diskutts par kopienas es, pamatvajadzbm un iespjamo attstbu. K galveno problmu Izvaltas jauniei
atzina lauku iedzvotju nevienldzgs iespjas, nodroinot pilnvrtgu dzvi laukos. ie jautjumi tad ar ar radou pieeju tika risinti jaunieu dienas darba grupu ietvaros, mudinot jaunieus aktvk iesaistties dialog ar vietjm ieinterestajm pusm, aktivizt citas iedzvotju grupas kopien, cnties pret nevienldzbu un nabadzbu. Biedrbas nkotnes mris: caur ko p gu visu puu iedzvotju, nevalstisko organizciju un pavaldbas darba re zul ttu izveidot efektvi pastvou kopienu. 8. jnij notika pirm Vietjo kopienu atbalsta projekta Izaugsme attstbai ietvaros plnot aktivitte jaunieu die nas Ar sparu par jaunieu varu, kur mris ir caur stiliztu kopsapulci, dis kusijm un grupu darbu mobilizt brvos jau nieu resursus Izvalt aktvu, radou un izgltojou aktivitu organizanai vietj pagasta dzves kvalittes un jaunu iespju nodroinanai. T ar notika, jo eit tika apspriesti daudzi visai kopienai aktuli jautjumi, jauniei vienojs par iespjamiem turpmkajiem risinjumiem, izvrtja pau spjas un turpmko kopienas attstbas virzbu. Viens no spilgtkajiem s aktivittes rezulttiem ir jaunieu iniciatvas vadts, bet ar lielu visu vecuma grupu
56
apskatmi centra apmekltju veidotie darbi, labdarbas akciju dvanas. Vlk visiem pieredzes apmaias dalbniekiem bija dota iespja iejusties centra apmekltju lom un piedalties etrs darbncs. Darbncs Upmalas prstvji sniedza meistarklases origami, kvilinga, kanzai un spilventiu veidoanu. Pc darbncm dalbniekiem tika organizta neliela ekskursija pa ciemu, apmekljot gan bibliotku, gan tautas namu, kur tika nodibinti kontakti turpmkai sadarbbai starp abu kopienu kultras darbiniekiem. kopienas dalbnieku ldzdalbu organiztais pilsonisks ldzdalbas paraugs organiztie Izvaltas pludmales svtki. To ietvaros tika sakopta un labiekrtota publisk pludmale pie Sargavas ezera, k ar atjaunota kopienas tradcija pludmales svtku svinana. Otra plnot aktivitte pieredzes apmaia, kas celtu biedrbas biedru kapacitti, tika stenota, dodoties uz Porejes ciemu pie biedrbas Upmala. Apmai devs ne tikai biedrbas biedri, bet ar aktvkie prmaiu skolas projekta Soli tlk! nodarbbu apmekltji. Tas tika darts ar mri, lai iedvesmotu paus aktvk iesaistties nodarbbu, biedrbas un kopienas paskumu organizan ne tikai k dalbniekiem, bet k vadtjiem un painiciatvas radtjiem. Dienas pirmaj da apmaias dalbnieki tika iepazstinti ar brv laika pavadanas centra darbbas virzieniem, paveiktajiem darbiem un nkotnes iecerm. Izvaltas prstvji bija patkami prsteigti par to, cik saimnieciski un lietdergi tiek izmantoti pieejamie resursi un k ds centrs spj pilnvrtgi pastvt viet, kur skola ir slgta un kopiena ir daudz mazka nek Izvalt, kur biei tiek aktualizta iedzvotju skaita problma. Tpat ar tika apmeklta izstde, kur bija K pdjais posms projekt Izaugsme attstbai bija aktivitte Attstba ATTSTBAI. Ts ietvaros tika organizta diskusija, lai analiztu pieredzes apmaias un ldzinjs darbbas rezultt gts atzias, daltos labs prakses piemros un plnotu nkotni kopienas izaugsmi, kas btu visu ieinteresto puu integrtas sadarbbas rezultts. s pieredzes rezultt tika gtas vairkas atzias: pirmkrt, ar radou pieeju, paa vlmi un citu atbalstu pat niecgu resursu apstkos iespjams dart un sasniegt oti daudz. Gan apciemotaj, gan msu pau kopien ir oti daudz aktvu un ldzdalbu atbalstou pilsou, tomr biei vien iedzvotji baids uzemties visu atbildbu, tpc gaida no aktvkajiem un paaizliedzgkajiem sabiedrbas locekiem, kuri ir ar mieru uzemties gan laurus, gan smago darbu un atbildbas nastu. Lk, is ir ar virziens, kur vlamies augt lai ikkatrs ir gatavs pilnb veidot savu un savas kopienas nkotni. Ldzdalba un kaut atbalstoa iesaistans ar ir apsveicams un novrtjams pienesums kopienas izaugsmei pret labkai un gaikai nkotnei savs mjs. Tpat ar vlamies stiprint pavaldbas spju sadzirdt kopienas prstvjus ne tikai caur organiztas biedrbas darbbu, bet ar caur aktvm neformlm grupm. Vlamies
57
pankt ne tikai biedrbas un iedzvotju neformls izgltbas un kreatvu radou pieeju stenoanu pastvoo problmu risinan, bet ar pavaldbas brvku un vispusgku sadarbbu, kas neapsttos pie nansila atbalsta nodroinanas. obrd ir viegli pamanma kopienas izaugsme, kopbas spka apzinans un painiciatvas labie rezultti, tomr ir ar daudz faktoru, kas mudina turpint aizskto, augt, mcties un attstties, lai radtu labku vidi sev un visapkrt.
Izvaltas pagasta iedzvotji veido kopienu, kas nepadodas, tic nkotnei un attsts. Ms varam bt paraugs citiem un vlamies ar mcties no tiem, kuri dara vl labk un vl vairk. odienas ierobeoto resursu apstkos ms esam bagti, ms varam mcties, gan lieli, gan mazi, varam kop sportot un atpsties, kop sakopt un celt, ms varam un mkam bt kop, un kop ms redzam nkotni savam ciemam k prlei lauku reion!
58
Kristna Kondrotaite, biedrba Kurmenes vii
Kurmen darbu apvienojam ar atptu

Projekta Eiropas iedzvotji kopienu labkljbai ietvaros Kurmenes pagasta iedzvotji sakopa un labiekrtoja upes malu. Kopg talk nopva saauguo zli, izzja saauguos krmus, savca atkritumus. Tika izgatavota rbtuve un ra tualete, un ts tika apstrdtas ar dabai draudzgu kokmaterilu antiseptii. No baiem tika izveidoti etri masvi soli. Upes malas atklana notika ar kopgu zupas vranu uz ugunskura. Liels atbalsts bija no vietj uzmja puses, E. Bris nodroinja telpu, kur izgatavot rbtuvi un tualeti, nodroinja ar papildus nepiecieamajiem instrumentiem. Vietjie iedzvotji noorganizja transportu, gatavo materilu nogdanai paredztaj viet. Pavaldba atbalstja sakopanas talk, nodroinot ar tehniku un darbarkiem. 4. septembr grupa jaunieu no Ve cum nieku novada un projekta vadtja ar autobusu devs pieredzes apmaias vizt uz Brocniem. Viztes mris bija iepazties ar jaunieu aktivittm un brvprtg darba organizciju Brocnu novad. Pc brauciena tika secints, ka darot daudz ko var pankt un, kaut nedaudz, bet ms ar to varam! Septembr kurmeniei svinja Tva dienu, kur aktivittes atnkuajm imenm rkoja Emlija Liepkalne un Anita Koks, kuras prbaudja, cik attapgi ir tvi teikumu veidoan un kur spj izveidot papra lidmanu, kura vistlk aizlidos, un vl citas aktivittes. Atraktvs vadtjas drosmgajiem tviem pasniedza goda rakstus par piedalanos.
59
Kurmenes brni un jauniei piedaljs Do, Ri, Ci. dien. Aktvie dalbnieki komands veidoja savas galda sples. Darba gait tika izveidotas etras dadas sples dads grtbas pakps. Pc labi paveikt darba dalbnieki izminja savu veikumu, ts izspljot. Oktobra skum Kurmenes pagasta iedzvotji devs pieredzes apmaias braucien uz Latgales pusi. Pirm pieturvieta bija Grsenes pamatskola, kura ir ierkota skaist pil un, pateicoties Prmaiu skolu projektiem, materil bze mjturbas ka binetam zniem papildinta ar dadm mcbu proces nepiecieamm iekrtm, atjaunota un paplainta izstu zle. Devmies pa Grsenes lkumainajm dabas takm, kur apciemojm raganias mju un ceojm uz Lutauu ieleju. Nkam pieturvieta bija Lvnu bied rba Balt mja, tur ms laipni sagaidja Inguna Badune, kura paststja par orga nizcijas projektiem un piedvja paiem par piemiu izveidot Lvnu novada erboni. Apskatjm skaisti atjaunots telpas. Eks kursijas noslgum apciemojm Aglonas baziliku, bez kuras nav iedomjama neviena ekskursija Latgal. Brauciens bija jaunu ideju un iedvesmu bagts, apskatot un saldzinot, k cilvki darbojas citur, uzturot dzvbu sav pagast vai novad.
Oktobr interesentiem ir iespja biedrbas telps apgt adanu, tamboranu un rotalietu izgatavoanu, kur iespjams izgatavot sev interesjoas rotalietas Ziemassvtku dvanim. Oktobra noslgum vietjie iedzvotji varja dalties ar savu mko rudens garu. Lai padaltos ar savu iecientko garu, ldzi tika emti viens no saviem iecientkajiem konservjumiem un t recepte. Uz vietas veidojm recepu apkopojumu, kuras no n ca vietj bibliotk, un ts prezentjm cits citam. Pc prezentcijm nobaudjm katra atnesto gardumu un noslgum veidojm no svaigiem drzeiem pai savu Kurmenes garu!
60
Inese Rvalde, Viakas pamatskolas Skolnu vecku biedrba
Viakas NVO Skolnu vecku biedrbas atskats uz paveikto un ieceres turpmkam darbam
2013. gad Skolnu vecku biedrba Viakas pamatskol iesaistjusies Eiropas Ko pienas atbalstt projekta Kopienu darbbas veicinana: aktvai pilsoniskai ldzdalbai un nabadzbas mazinanai stenoan. Darbojoties aj projekt, tika iecerta sadarbbas veicinana lokl mrog (nevalstiskais sektors, skolas, jaunieu centrs, Viakas draudzes); vietjo resursu mo bili z ana (Viakas iedzvotju un skolnu vecku iesaiste savas dzves kvalittes uzlaboan, pilsonisk ldzdalba); radoas, esttiski pievilcgas vides veidoana Viak; Viakas iedzvotju socils iekauanas veicinana, organizjot talkas bazncu sakopan, skolas sakopan. Darbbu aj projekt uzskm ar talku. Skolnu vecku biedrba aicinja visus skolnus kop ar imenm piedalties Lielaj talk. Msu talkas ststs ir par iedzvotju aktivizanu ldzdarboties un izprast, cik nozmga ir sajta, ka ms visi kop vei dojam Viaku skaistku un sakoptku. Kop ar talciniekiem 27. oktobr strdja ar Viakas Romas katou bazncas priesteris Staislavs Kovaskis. Daudz tika padarts, gandarjums liels. Jauks prsteigums bija cienans ar gardumiem un siltu tju, ko noorganizja priesteris. Priec, ka atsaucs daudzas imenes, ka visi sanca kop, ka piedaljs jauniei. Visu darbu nepaveicm, tpc Viakas pamatskolas skolni devs
61
sakopt katou un luteru bazncu teritoriju, lai turpintu ieskto darbu Lielaj talk. Pc talkas cienast karstas pankkas ar ievrjumu un silta tja. Paldies msu pavrtm. Lepojamies ar paveikto, noteikti turpinsim ieskto un zinm, ka pie mums brauks cilvki, kuriem ar lepnumu rdsim skaisto sakopto dabu, apkrtni Viak. 9. maij notika projekt iesaistto NVO biedrbu Latgales reionl konference Baltinav, kur piedaljs Viakas domes prstve Terzija Babne, Viakas pamat skolas direktore Anelika Lomele un Skolnu vecku biedrbas prstve Inese R valde. Konferenci organizja Baltinavas biedrba Sukrums sadarbb ar Izgltbas attstbas centra ekspertiem. Darba gait tika prruntas aktualittes projekta gait, darba grups apzintas vajadzbas, to realizcijas iespjas. Priec biedrbu aktivitte un vlans aktvi darboties savas dzves kvalittes uzlaboan. Pieredz daljs Lvnu biedrba Balt mja, Brieuciema biedrba Saulessveces, Dagdas biedrbas Nkotne brv laika pavadanas centrs Upmala. Gstam jaunas idejas darbam. Plnojam Vecku dienu Viakas pamat skol, prieks, ka ts organizan iesaistjs Viakas pamatskolas skolnu vecki, bied rbas prstvji, skolotji, skolni. Viakas pamatskola 30. maij pulcja skolnus, veckus, vecveckus, brus, msas, krustveckus uz Neparasto dienu skol. Skola dca k biu strops, lastav dzvnieku strtis (papagaii, kmtis, trui), jo brni varja nest uz skolu savus mluus. r skatu piesaistja skaisti trusni, kurus izstdei atveda Bisenieku-Mieriu imene. Te visu dienu nerima kada, visiem gribjs pasdt pie truiem, tos samot. Andrejam Mieriam uzdeva neskaitmus jautjumus par truu audzanu un kopanu. Tikmr Lindas Bisenieces-Mierias vadb skol uzsks Orientans sacensbas divs dads trass. Nu tik sks skrjiens! Kdai komandai vadb mamma, citai skolotja, vl
kdiem vecki nemaz netika ldzi. Tau drz visi saplda direktores Anelikas kabinet izrds, atradui visus kontrolpunktus, noskaidrojui paroli un dodas to noziot. Visas komandas sama gargas balvas. Kds prieks mirdzja dalbnieku acs pirms tam gan mca aubas, vai visus uzdevumus vars veikt. Nu varja pulcties zl, lai dejotu etnogrsks dejas. Aktvi iesaistjs vecki, kuri atzina, ka t dejojui nav kop skolas laikiem. Vecmamma Anna Gabrne priecjs par iespju bt skol, piedalties aktivitts, viai oti patk skatties is dejas, un brni esot labi apguvui sous. Inga Orlovska atzst, ka atmis ataust paas skolas gadi un ir patkami izbaudt o dienu skol. Notiek karaoke dziedanas aktivitte, brni aktvi dzied, un drz vien ar vecki ir aktvi dziedtji, izbaudot prieku par kopgi pavadtu laiku. Tikmr pagalm darbojas akmeu apgleznotji. Mazais Emls apgleznojis ar sevi, bet prieks ir milzgs. Pelkie mili kst krsainki, raibki, koki un neparastki, jo katram gribas zmjumu papildint. Zl nerimst rosba, un pulcjas disko dejotji, izdimd raiti dejas soi, dadas kustbas. Tau tad dai dejotji prtop neparastos tlos. Izskaidrojums drz ir klt, jo turpinjum Tetra mirklis, kuru izspl 4. klases skolni. Skai aplausi aktieriem, un visi dodamies pusdiens. Vecki atzst, ka skolas pusdienas ir oti gargas, piebilstot, ka tagad daudz labk izprot, k notiek pusdienoana skol, ka visiem veckiem kdreiz vajadztu atnkt uz pusdienm skol, izsaka mu paldies skolas pavrtm. Visi kop pulcjamies uz noslgumu; tiek izteikti pateicbas vrdi dalbniekiem. Veidojam lielu apli kopgai rotaai, kura izsauc daudz smaidu. Kds vl dodas skatties foto prezentciju, kds samo truus, kds steidzas pakrsot, bet galvenais ir tas, ka ms visi bijm kop brni, vecki un skolotji, izbaudjm kop banas prieku.
62
No veckiem izskanja vlans nkam mcbu gada beigs atkal rkot kopju paskumu skol. Projekta gait visi tika aicinti doties pieredzes apmai pie citm biedrbm, lai iepaztu citu biedrbu darbu, rastu jaunas idejas realizcijai. Vasar pie mums ciemojs Vpes biedrba Dzirnakmens. Msu brauciens veda pie projekta partneriem Brieuciem un Baltinav, kur NVO sadarbb ar skolm veic oti aktvu darbbu. Viakieus laipni sagaidja Brieuciema pamatskolas kolektvs un Saulessveces vadtja Silvija Lomele. Ms iepazinmies ar mazo, draudzgo skolas kolektvu, ar sajsmu ieklausjmies folkloras kopas Soldan brnu dziedjum, piedaljmies O. Vcietim veltt Dzejas dienu paskum, redzjm brnu prieknesumus, skolas un biedrbas telpas. Cienjmies ar gardo torti un baudjm stu latgalieu viesmlbu. Baltinavas vidusskola (ja preczk, tad Batinovas vydskola) ms sagaidja ar plecgajiem vriem Imantu Slinu un Aigaru Keiu, Vrmeltes skangumu un mjgajm telpm. Saimnieki mums paststja par biedrbas Sukrums aktivittm, pardja dadu projektu rezulttus, iepazstinja ar aktivittm internetveikala izveid vietjo amatnieku izstrdjumu popularizanai un prdoanai, un, protams, ar pacienja.
Katrs no mums guva kdu sev nodergu atziu. Kopum rads iespaids par vietjo cilvku aktivitti un uzmbu, par to, cik daudz var paveikt, strdjot kop, novrtjot otra paveikto, uzticoties. Kopga tikans diskusij Vietjs kopienas organizciju loma savas kopienas, valsts, Eiropas labkljbas vairoan, kas 10. septembr pulcja 17 biedrbu prstvjus seminr Rg, tika gaidta ar nepacietbu, jo vljmies satikt citu biedrbu prstvjus, uzzint, k viiem kljies, gt prieku no kopgs tikans, un rads izpratne, ka sadarbojoties vislielkie ieguvji esam ms pai. Oktobr visi pulcjmies uz skolas apkrtnes sakopanas talku, jo no mums visiem kopgi atkargs ir tas, kd vid ms dzvojam. Skolas kolektvs skolni, skolotji, vecki aktvi uzska darbus. Pirm klase akli un oti rpgi lasja zarus un izmttos atkritumus, prjie devmies novkt lapas skolas apkrtn. Milzgs prieks, ka is darbs tika veikts Labo darbu ned, ka ms visi kop rpjmies, lai msu Latvija, Viaka kst vl skaistka un sakoptka, prliecinjmies, ka acis darba izbijs, jo liks, ka darm ir tik daudz, bet rokas darba nebijs, visu spjm padart. Talkas noslgum prsteigums no pavrtm gardumgardas pankkas ar ievrjumu un tju. Visiem prieks par sakopto skolas apkrtni. Un noslgum lkanas prieki lapu kaudz, kad aizmirstas viss nogurums. Drz vien ms tiksimies atkal, lai kop dartu darbus, lai izprastu, cik svargi cits citam esam! Ideju darbam daudz: vecku klubia izveide, pirm nodarbba veckiem notiks jau 31. oktobra beigs, izgltojoas un praktiskas nodarbbas vads gan pai vecki, gan novada specilisti, kuri dalsies pieredz. Aktvi darbojas Viakas novada Vecku konsultatv padome, kura tika izveidota projekta laik, to atzingi novrtja
63
LR Saeimas deputte, Izgltbas, kultras un zintnes komisijas prieksdtja Ina Druviete. I. Druviete izteica atzingus vrdus par padomes idejas realizciju un solja interesties par ts tlko darboanos. Via informja par Skolas padomes lo mas palielinanu izgltbas procesa no dro inan un par to, k s normas nostiprintas Izgltbas likum. Novad o brd veidojas ar Jaunieu padome. Kad uzskm dalbu projekt, liks: izdarsim ieplnoto, un viss. Bet n tas ir tikai atspriena punkts! Esam sapratui, ka ms
spjam, ka katrs iesktais darbs ir turpinms, tpc esam prliecinti, ka msu darboans spars iekvlins citus. 2013. gads bija zmgs msu pilstas audm, paai pilstai tika svinta Viakas k apdzvotas vietas 720. gadadiena. Visus savus centienus projekta aktivitts bijm vrsui uz to, lai uzmanbas centr paturtu vissvargko cilvkus un vidi, t.i., vrtbas, kas veido msu puses bagtbu. Ar nkamie darbi bs vrsti uz o nozmgo vrtbu stiprinanu un kopanu. Jo tikai ms pai veidojam savu un savu brnu nkotni aj pasaules mkaj viet.
64
sniegt ilglaicgu atbalstu vietjo kopienu organizcijm, galveno uzmanbu veltot nelielm lauku kopienm un mobilizjot paus kopienu cilvkus
MRI
iesaistot atstumts iedzvotju grupas un atsevius cilvkus
sadarbojoties vietjm biedrbm, grupm un paiem vietjiem cilvkiem
un sekmjot starppaaudu sadarbbu
balstoties uz vietjo cilvku vajadzbm
Dag
da
DARBBAS
m Val
da
iera
Beverna
Vi
Sig
ul
ak
Ba l
vi
Baltinava
Bro cn i
Kurm e
Nacionl lmea kapacittes celanas un izpratnes veicinanas paskumi
ta
va
Iecava
Su
kaln
Aizp
ute
Krustpils
ne
Izvalta
a Tirz
Lv
ni
vietjo kopienu inicitas darbbas, kas balsts uz specifiskm, katr konkrt viet noskaidrotm dads vajadzbm un notiek Latvijas viets
17
tkloans un partnerbu veidoana
Zv
pieredzes apmaias braucieni, kopgas aktivittes un paskumi, pasniedzju un lektoru apmaia u.c.
3 dienu kapacittes celanas seminrs visu iesaistto organizciju prstvjiem
noslguma konference, kur piedals projektu ieviesji, vietjo lmumu piemju prstvji, pavaldbu darbinieki, aktivitu dalbnieki un mrgrupu prstvji
66
Projekta dalbnieki Biedrba Saulessvece, Balvu novada Brieuciema pagasts Biedrba Iespju durvis, Bevernas novada Triktas pagasts imeu biedrba Ligzda , Brocnu novads Biedrba KpNes, Gulbenes novada Tirzas pagasts Biedrba Sukrums, Baltinavas novads Biedrba ,, Atrodi laiku sev, Valkas novada Zvrtavas pagasts Biedrba Nkotnei, Dagdas novada Brziu pagasts Brnu un jaunieu ar invaliditti biedrba Cerbu sprni, Siguldas novads Biedrba Balt mja, Lvnu novads Biedrba Kodols, Kazdangas pagasts Iecavas interntpamatskola, Iecava Fonds Skolai pie ezeria, Valmiera Kopienas iniciatvu atbalsta biedrba Dzirnakmens, Krustpils novada Vpes pagasts Biedrba Saulroztes, Riebiu novada Sukalna pagasts Biedrba Attstbai, Krslavas novada Izvaltas pagasts Biedrba Kurmenes vii, Vecumnieku novada Kurmenes pagasts Skolnu vecku biedrba, Viakas novads Vairk par iniciatvu un ts dalbniekiem lasiet http://www.iac.edu.lv/aktualie-projekti/eiropas-iedzivotaji-kopienu-labklajibai-2013/ www.grassrootseurope.org http://grassrootsblog.eu/ www.parmainuskolas.lv Izgltbas attstbas centrs Dzirnavu iela 34a-8, Rga LV-1010, Latvija Tlrunis: 67503730 Fakss: 67503729 e-pasts: iac@latnet.lv

Kopā Kopjam Savu Kopienu

Uploaded by

Document Information

Original Title

Copyright

Available Formats

Share this document

Share or Embed Document

Sharing Options

Did you find this document useful?

Is this content inappropriate?

Copyright:

Available Formats

Kopā Kopjam Savu Kopienu

Uploaded by

Copyright:

Available Formats

Kop kopjam savu kopienu:

Latvijas vietjs kopienas organizciju pilsonisks ldzdalbas veicinanas pieredzes ststi

Kop kopjam savu kopienu:

Sastdtja un projekta direktore Aija Tna

Kop kopjam savu kopienu . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 5

Pilsonisks ldzdalbas veicinana sav kopien: pieredze, prdomas, emocijas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 10

Bevern mcs runt t, lai mana balss top sadzirdta . . . . . 14

Katram savu horizontu Brocnos . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 17

Jaunietis lauku kopien j! . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 21

Esi ce! aicina baltinaviei . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 24

Projekts kopienu labkljbai Zvrtavas pagast . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 27

NVO sadarbba vien kopien: Siguldas pieredze .. . . . . . . . . . . . . . . . . 33

Biedrba Balt mja lvnieu veiksmes pietura . . . . . . . . . . . . . . . . 36

Biruta Konrde, biedrba Kodols

Skaisti un bagti esam. K to pardt citiem? . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 39

Ms Iecav mcmies darot . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 42

Daudzpusga izgltba dzves veiksmes atslga . . . . . . . . . . 48

Ststs par Saulroztm no Sukalna . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 50

Biedrba ATTSTBAI ikviena un visas Izvaltas attstbai . . . . . . . . 54

Kurmen darbu apvienojam ar atptu . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 58

Latvijas vietjs kopienas organizciju pilsonisks ldzdalbas veicinanas pieredzes ststi |

Kop kopjam savu kopienu

| Latvijas vietjs kopienas organizciju pilsonisks ldzdalbas veicinanas pieredzes ststi

Latvijas vietjs kopienas organizciju pilsonisks ldzdalbas veicinanas pieredzes ststi |

| Latvijas vietjs kopienas organizciju pilsonisks ldzdalbas veicinanas pieredzes ststi

Latvijas vietjs kopienas organizciju pilsonisks ldzdalbas veicinanas pieredzes ststi |

| Latvijas vietjs kopienas organizciju pilsonisks ldzdalbas veicinanas pieredzes ststi

Silvija Lomele, biedrbas Saulessvece vadtja

Pilsonisks ldzdalbas veicinana sav kopien: pieredze, prdomas, emocijas

Latvijas vietjs kopienas organizciju pilsonisks ldzdalbas veicinanas pieredzes ststi |

| Latvijas vietjs kopienas organizciju pilsonisks ldzdalbas veicinanas pieredzes ststi

Latvijas vietjs kopienas organizciju pilsonisks ldzdalbas veicinanas pieredzes ststi |

| Latvijas vietjs kopienas organizciju pilsonisks ldzdalbas veicinanas pieredzes ststi

Linda Krmia, biedrba Iespju durvis, Bevernas novads

Bevern mcs runt t, lai mana balss top sadzirdta

Latvijas vietjs kopienas organizciju pilsonisks ldzdalbas veicinanas pieredzes ststi |

| Latvijas vietjs kopienas organizciju pilsonisks ldzdalbas veicinanas pieredzes ststi

Laura Mielsone, Brocnu vidusskola

Katram savu horizontu Brocnos

| Latvijas vietjs kopienas organizciju pilsonisks ldzdalbas veicinanas pieredzes ststi

prasmes Dzves Mizgltba E-apmcbas

Sabiedrbas atbalsta metodiskais centrs

Kultras un izgltbas centrs

Jaunieu centrs Kop

Latvijas vietjs kopienas organizciju pilsonisks ldzdalbas veicinanas pieredzes ststi |

| Latvijas vietjs kopienas organizciju pilsonisks ldzdalbas veicinanas pieredzes ststi

Latvijas vietjs kopienas organizciju pilsonisks ldzdalbas veicinanas pieredzes ststi |

Anete Ziepniece, Mkou Stmja no biedrbas KpNes

Jaunietis lauku kopien j!

| Latvijas vietjs kopienas organizciju pilsonisks ldzdalbas veicinanas pieredzes ststi

Latvijas vietjs kopienas organizciju pilsonisks ldzdalbas veicinanas pieredzes ststi |

Imants Slins, biedrba Sukrums

Esi ce! aicina baltinaviei

Latvijas vietjs kopienas organizciju pilsonisks ldzdalbas veicinanas pieredzes ststi |

| Latvijas vietjs kopienas organizciju pilsonisks ldzdalbas veicinanas pieredzes ststi

Latvijas vietjs kopienas organizciju pilsonisks ldzdalbas veicinanas pieredzes ststi |

Kristina Brolte, biedrba Atrodi laiku sev

Projekts kopienu labkljbai Zvrtavas pagast

| Latvijas vietjs kopienas organizciju pilsonisks ldzdalbas veicinanas pieredzes ststi

Latvijas vietjs kopienas organizciju pilsonisks ldzdalbas veicinanas pieredzes ststi |

| Latvijas vietjs kopienas organizciju pilsonisks ldzdalbas veicinanas pieredzes ststi

anna aha, biedrba Nkotnei

Latvijas vietjs kopienas organizciju pilsonisks ldzdalbas veicinanas pieredzes ststi |