DAUGAVPILS UNIVERSITĀTE

MŪZIKAS UN MĀKSLU FAKULTĀTE

Mākslu katedra

Profesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programma

“Mākslas menedžments”

III studiju gads

Dana Tumaševiča

Ziemassvētku pasākums “Reiz pasakā”

Studiju darbs

Darba zinātniskais vadītājs:

Dr.paed., pētniece Gaļina Zavadska

Daugavpils

2020
 SATURS

IEVADS....................................................................................................................................................3
1. Teorētiskā daļa ......................................................................................................................................5
1.1. Dažādu definīciju raksturojums .....................................................................................................5
1.2. Pasākuma „Reiz pasakā” ideja, koncepcijas raksturojums ......................................................... 12
2. Pasākuma „Reiz pasakā” plānošana un sagatavošana ........................................................................ 14
2.1. Pasākuma „Reiz pasakā” plāns ................................................................................................... 14
2.2. Pasākuma „Reiz pasakā” riska analīze ........................................................................................ 16
2.3. Pasākuma „Reiz pasakā” darba komanda ................................................................................... 18
2.4. Pasākuma „Reiz pasakā” vizuālais noformējums ....................................................................... 20
2.5. Pasākuma „Reiz pasakā” publicitāte ........................................................................................... 21
SECINĀJUMI ...................................................................................................................................... 22
LITERATŪRAS UN MEDIJU SARAKSTS ..................................................................................... 23
PIELIKUMS

2
 IEVADS

Mūsdienu pasaulē liela nozīme ir kultūrai, un cilvēki cenšas attīstīt šo jomu ar katru
gadu vairāk un vairāk. Katru gadu parādās arvien jauni kultūras pasākumi, kuri kļūst par
tradīciju pilsētās vai pat valstīs.

Ziemassvētki ir seni svētki, kurus svinēja jau pirms kristietības ieviešanas. Šie svētki
tika svinēti kā saulgrieži, agrārā kulta svētki, gaismas, auglības un cerību svētki, kad saule
atgriežas, kad dienas kļūst garākas (Zālīte 2006).

Šobrīd Latvijā Ziemassvētkos tiek svinēti gan ziemas saulgrieži, gan Jēzus Kristus
dzimšana. Tomēr, neskatoties uz to, ka latviešiem ir savas tradīcijas Ziemassvētku sagaidīšanā
un svinēšanā, aizvien aktuālāka ir šo svētku svinēšana svešu tautu tradīcijās. Kā piemēru var
minēt Ziemassvētku vecīša, rūķu, elfu kā Ziemassvētkiem simbolisku tēlu izmantošanu
dažādos pasākumos, kuri tiek orientēti gan uz bērnu, gan pieaugušo publiku.

Mums visiem gan lieliem, gan maziem šķiet, ka Ziemassvētki ir brīnumu laiks, kad
atkal noticam kādai pasakai. Katru gadu, katra kultūras organizācija, izglītības iestāde vai
parasts uzņēmums cenšas organizēt ziemassvētku pasākumu visiem interesentiem.
Ziemassvētku pasākumi bieži ir daudzpusīgi, kur var apskatīt gan kādu izstādi, gan klausīties
mūziku un dejot vai pat piedalīties konkursos. Piemēram, Daugavpils pasākumu plānu arhīvā
var redzēt, ka pagājušajā gadā Daugavpils iedzīvotājiem bija iespēja apmeklēt Ziemassvētku
pasākumus jau sākot ar 7. decembri līdz pat Jaunajam gadam. Daugavpils iedzīvotājiem tika
piedāvāti Ziemassvētku koncerti, izrādes, radošās darbnīcas un citi pasākumi.

Studiju darba ietvaros tiks organizēts ziemassvētku pasākums „Reiz pasakā”

Daugavpils 6.vidusskolā, kurā varēs apskatīt 6.vidusskolas skolēnu zīmējumu izstādi, baudīt
vokāla ansambļa „Daugavas krāsas” mūziku, kā arī izbaudīt ziemassvētku uzvedumu no
Daugavpils 6.vidusskolas skolēniem.

Studiju darbam tika izvēlēts ziemassvētku pasākums, jo ar šāda tipa pasākumu viegli
ieinteresēt cilvēkus, pirmkārt - pasākums ir tradicionāls, otrkārt - pasākums ir daudzpusīgs, un,
treškārt - jautrs un muzikāls.

3
 Studiju darba tēma ir aktuāla, jo pasākums tiks rīkots skolā un ir orientēts uz bērniem
un vēcākiem. Ir zināms, ka izglītības iestādes rīko ziemassvētku pasākumus katru gadu, lai
katrs skolēns izbauda šo prieku.

Studiju darba mērķis ir izstrādāt un realizēt ziemassvētku pasākumu „Reiz pasakā”, kas
stiprinātu ziemassvētku tradīcijas, kur varēs baudīt vokāla ansambļa „Daugavas krāsas” mūziku,
apskatīt skolēnu zīmējumu izstādi un izbaudīt ziemassvētku uzvedumu no Daugavpils 6.vidusskolas
skolēniem.

Studiju darba uzdevumi:

 Izpētīt literatūras avotus par tēmām, pasākums, ziemassvētku tradīcijas, koncerts,

izstāde, bērnu pasākums;

 Izstrādāt ziemassvētku pasākuma „Reiz pasakā” koncepciju un atklāšanas programmu;

 Realizēt pasākumu „Reiz pasakā”;
 Veikt pasākuma „Reiz pasakā” analīzi.

Pasākuma "Reiz pasakā" tiešā mērķauditorija ir Daugavpils 6.vidusskolas skolēni

vecumā no 5 līdz 19 gadiem, kā arī viņu vecāki un vecvecāki.

Pasākuma "Reiz pasakā" netiešā mērķauditorija ir visi Daugavpils iedzīvotāji, kuri

netīšām pamanīja afišu, un ieradās uz pasākumu, lai apskatītu to, kas ieinteresēja.

Pasākuma idejas iniciatore un koordinatore ir studiju darba autore, bet institūcija,

kura realizē pasākumu ir Daugavpils 6.vidusskola.

4
 1. Teorētiskā daļa
1.1. Dažādu definīciju raksturojums

Organizējot ziemassvētku pasākumu „Reiz pasakā”, jāpievērš uzmanība tam, ka

pasākumā apvienosies koncerts, izstāde un bērnu pasākums. Kā arī, pasākumā būs iespēja
ieraudzīt uz dažām tēmām orientētus bērnu uzvedumus.

Pievēršoties pasākumam „Reiz pasakā”, lai orientētos labāk, ir jāizpēta jēdzieni –

pasākums, bērnu pasākums, ziemassvētku tradīcijas un izstāde.

Pasākums

Populārais pasākumu un tūrisma pētnieks Donalds Gets uzskata, ka pasākumi var būt
gan plānoti gan neplānoti (skat. 1.tabulā).

1. tabula. Plānotu un neplānotu pasākumu salīdzinājums (Getz 2012: 41)

Plānoti pasākumi Neplānoti pasākumi
Mērķis Mērķis ir skaidrs, noteikts un Mērķis ir nenoteikts, dalībnieku
pasākuma iznākums tiek nodoms var būt neskaidrs, pat
paredzēts pasākuma producēšanas pretrunīgs.
gaitā, kā arī tiek ietekmēts no
ieinteresēto personu puses.
Programma Pasākuma programma tiek Spontānas aktivitātes. Notikuma
izplānota līdz pat detaļām. gaita var kļūt neprognozējama.
Pasākuma organizatori veido
pasākumu tā, lai skatītāji un
apmeklētāji gūtu pēc iespējas
neaizmirstamāku pieredzi.
Kontrole Pasākumi tiek kontrolēti no Nedarbojas nekādas menedžmenta
menedžeru, ieinteresēto personu un sistēmas, tikai cilvēka paškontrole.
vadības puses.
Atbildība Atbildību par pasākumu uzņemas Ne organizācijas vai valsts iestādes
producenti un menedžeri. nav atbildīgas. Katrs cilvēks
individuāli uzņemas atbildību par

5
 savu rīcību un ir pakļauts likuma
varai.

Ņemot vērā Donalda Getsa plānotu un neplānotu pasākumu salīdzinājumu, varam

redzēt, ka pasākums „Reiz pasakā” ir plānots pasākums.

Donalds Gets par plānoto pasākumu lomu: „Plānotu pasākumu pasaule ir

daudzveidīga un aizraujoša, tajā ir gandrīz nebeidzams skaits pasākumu formu un jomu, kā arī
no tiem mēs varam gūt visdažādāko pieredzi. Katrs mēs piešķiram pasākumam atšķirīgu
nozīmi, bet tie vienmēr ir bijuši svarīgi mūsu dzīvē, jo tie ir nozīmīgi mūsu kultūras, biznesa
un dzīvesveida sastāvdaļa” (Getz 2012: 37).
Lai labāk izprastu jēdzienu „plānots pasākums”, tika izpētīta pētnieka Donalda Getsa
piedāvāta plānotu pasākumu tipoloģijas veidu klasifikācija (skat. 2. tabulu).

2. tabula. Plānotu pasākumu tipoloģijas veidu klasifikācija (Getz 2012: 48)

Kultūras pasākumi
Biznesa un tirdzniecības pasākumi
Mākslas un izklaides pasākumi
Sporta un atpūtas pasākumi
Politiskie un valsts pasākumi
Privātie pasākumi
Festivāli, kultūras mantojumu atceres dienas,
karnevāli, reliģiskie rituāli, svētceļojums,
parādes.
Sanāksmes, konvekcijas, gadatirgi, tirgi,
izstādes, korporatīvie pasākumi, ar izglītību
saistīti pasākumi, zinātniskie kongresi.
Koncerti, šovi, teātri, mākslas izstādes,
instalācijas, balvu pasniegšanas, ceremonijas.
Dažādu līgu un čempionātu spēles, tūres,
izklaides pasākumi, sporta festivāli.
Samiti, karaliskās pieņemšanas, VIP vizītes,
militārie pasākumi, politiskie kongresi.
Ballītes, salidojumi, kāzas.

Pētnieks Donalds Gets norada uz pasākumu daudzveidību mūsu dzīvē, tāpēc varam
secināt, ka pasākums "Reiz pasakā" klasificējams gan pie izklaides pasākuma veidiem, gan pie
kultūras pasākumiem.

6
 Pētnieks Dž. Goldblats, kas ir viens no varošajiem pasākumu menedžmenta
pētniekiem, sniedzis šādu pasākuma definīciju: „Pasākums ir unikāls laika posms, kas ir
novadāms ar rituālu un ceremoniju izmantošanu īpašu vajadzību apmierināšanai”(Goldblatt
2002).
Jēdziens pasākums tiek definēts arī Ekonomikas ministrijas sastādītajā Tūrisma un
viesmīlības terminu skaidrojošajā vārdnīcā, raksturojot to kā „ar noteiktu mērķi organizēta
cilvēku grupas vai masu kopā sanākšana. Pasākumi var būt slēgti un atklāti; var notikt telpās
un ārpus tām; var būt īsi un gari; vienreizēji vai regulāri; vietēja, reģionāla, nacionāla un
starptautiska mēroga; komerciāli un nekomerciāli; ar dažādu mērķi un saturu (izklaides,
audzinoši, izglītojoši utt.)”(Tūrisma un viesmīlības skaidrojošā vārdnīca 2008: 314).
Termins „pasākums” ir izskaidrots „Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības
likumā” I nodaļā, un pie vispārējiem noteikumiem ir teikts, ka „publisks pasākums ir fiziskās
vai juridiskās personas plānots un organizēts sabiedrībai pieejams svētku, piemiņas, izklaides,
sporta vai atpūtas pasākums publiskā vietā neatkarīgi no īpašuma piederības” (Publisku
izklaides un svētku pasākumu drošības likums, 1. pants).
Pievēršoties pasākuma būtībai zinātņu doktore Renāte Cāne apgalvo, ka pasākums no
organizatoriskā skatupunkta ir vienreizējs vai regulāri notiekošs sarīkojums ārpus ierastajām
ikdienas aktivitātēm ar mērķi sasniegt organizācijai vēlamo rezultātu (Cāne 2010).
Pētnieks Nigels Villiams pasākumus iedala – civilie pasākumi, izstādes, gadatirgi un
festivāli, viesmīlīgie, tikšanās un konferences, sociālie dzīves cikla svētki un
mazumtirdzniecības pasākumi (Williams, 2012: 71).
Jēdziena pasākums skaidrojums ir plašs. Izvērtējot dotā jēdziena skaidrojumus, tika
secināts, ka pasākums ir plānots un unikāls, ar daudzveidīgu aktivitāšu kopumu, un ka tas ir
organizēts kādas grupas darbību kopums mērķa sasniegšanai.

Bērnu pasākums

Pasākums „Reiz pasakā ”tika organizēts skolā un veidots, orientējoties uz bērnu

publiku. Ir svarīgi apzināties to, ka bērna uzmanības pievēršana un saglabāšana ir daudz
grūtāks darbs, nekā pieaugušo ieinteresēšana konkrētā pasākumā. Tieši tādēļ organizatoriem ir
jāpārzina gan bērna, gan vecāku psiholoģija.

Pētniece un žurnāliste Iveta Rozentāle atzīmē, ka pasākumu piedāvājums Latvijas

kultūras iestādēs ir plašs un attaisno dažādu auditoriju vēlmes un ieceres. Tomēr, apmeklēt

7
tāda veida pasākumu, kurš pilnībā atbildīs bērna interesēm, būs sarežģītāk. Visiem kultūras
cienītājiem ir iemīļotas tādas kultūras iestādes kā teātris, muzejs, opera. Uz šādām iestādēm
bērni ir jāved tikai tad, ja pasākums ir speciāli paredzēts bērniem, jo tas nozīmē, ka bērns
varēs to saprast un tas nebūs par ilgu. Ir vecāki, kuri uzskata, ka bērnam jāapmeklē pēc
iespējas dažādāki kultūras pasākumi, neskatoties uz vecumu. Savukārt otra daļa uzskata, ka
bērns, kurš paņemts līdzi uz neatbilstošu pasākumu, ne tikai neko neiegūst, bet ar savu nespēju
nosēdēt klusām un mierīgi, traucēs citiem apmeklētājiem baudīt konkrēto pasākumu
(Rozentāle 2014).

Kā norāda Rozentāle, vislabāk pasākumu ir izvēlēties atbilstoši bērna vecumam.

Teātra izrāde no bērna prasa daudz lielāku izturību nekā multfilmas noskatīšanās, un tas ir
jāņem vērā. Izrāžu un filmu skatīšanās nāk par labu bērna kultūras izaugsmei, ja tās pēc tam
tiek kopīgi apspriestas, rosinot domu apmaiņu. To, kādā vecumā sākt apmeklēt muzejus,
jāizvēlas atbilstoši bērna sagatavotībai. Ieteicamais vecums ir no pieciem gadiem, kad bērns
var sākt novērtēt muzeju devumu un gūt labumu sev (Rozentāle 2014).

Piemēram, zinātniece Blāzma Vikmane raksta, ka bērnu radošums ir ikdienas pamats

un bērna personības attīstības mērķis. Tāpēc pasākumi, kuri tiek rīkoti bērnu publikai, ir
neatņemama kultūras dzīves sastāvdaļa, lūkojoties nākotnē un sagatavojot aktīvai radošajai
darbībai nākamo paaudzi (Vikmane 2014). Savukārt autore Alla Rusecka papildina, ka
interesanta pasākuma gaita palīdz bērnam saprast svētku tradīcijas, audzina estētiskās jūtas un
izraisa pozitīvas emocijas (Rusecka 2006).

Rotaļa, kā atzīmē pedagoģijas doktore Gunta Siliņa – Jasjukeviča, ir bērna

iesaistīšanas veids, kura laikā tiek gūts prieks, radot labvēlīgu emocionālo fonu, kas palīdz
sekmīgi pilnveidot dažādas prasmes un iemaņas. Rotaļas ir dinamiskas, izraisa interesi un
aktivitāti, labvēlīgi ietekmējot interesi pret pasākumiem (Siliņa – Jasjukeviča 2013).

Lai bērns varētu izpausties radoši, aizvien populārāka kļūst radošo darbnīcu
organizēšana. Radošās darbnīcas palīdz atklāt jaunus talantus un iemācīties jaunas lietas.
Darbojoties radošajās darbnīcās ir iespēja saprast, cik gan reizēm vienkārši, gan sarežģīti top
lietas. Pētniece Antra Randoha apgalvo, ka mūsdienu sabiedrībā aizvien vairāk ir pieprasīta
aktīva, radoša un garīgi bagāta personība. Radošas personības attīstība ir viens no
jautājumiem, kas piesaista pedagogu un psihologu uzmanību, jo radoša personība ir ne tikai

8
augsti intelektuāli attīstīta, bet arī emocijām bagāta, tā spēj saskatīt dzīvē patiesi skaisto, kas
mūsdienu pasaulē ir īpaši nozīmīgi (Randoha 2013).

Balstoties uz autoru izteikumiem, var secināt, ka jau no agrās bērnībās ir svarīgi

iesaistīt bērnu kultūrās dzīvē. Mūsdienās bērnu pasākumu programma iekļauj sevī visu
nepieciešamo, lai bērns varētu gan uztvert informāciju, gan radoši izpausties, attīstot viņa
intelektuālās spējas un bagātinot emocionālo pieredzi.

Ziemassvētku tradīcijas

Ziemassvētki ir īpašs laiks visā pasaulē. Nevieni svētki nenorit bez paaudžu paaudzēs
krātām tradīcijām. Arī gada īsākajai dienai un garākajai naktij jeb Ziemassvētkiem vai ziemas
saulgriežiem ir savas tradīcijas. Latvijā šie svētki vienmēr tika uzskatīti gan par
tradicionāliem, gan kristīgiem svētkiem. Tomēr, laika gaitā šie uzskati ir apvienojušies un
padarījuši Ziemassvētku svinēšanas veidu, tradīciju un simbolu klāstu vēl plašāku, nekā tas
bijis agrāk.

Pētot Ziemassvētkus folkloras draugu kopas Skandinieki vadītāja, Triju Zvaigžņu

ordeņa virsniece Helmī Stalte ir apgalvojusi, ka Ziemassvētki, kā jau rāda pats nosaukums, ir
seni pirmskristietiskā agrārā kulta svētki, kas svinēti, sākot ar 20. decembri, trīs dienas, citviet
pat nedēļu. Tas ir laiks, kad atgriežas saule, gaisma un līksme. Tāpēc arī Ziemassvētki ir
latviešu iemīļotākie gadskārtu svētki pēc Jāņiem. Tos svinējuši un svin visos Latvijas novados.
Ziemassvētki latviešiem allaž bijuši un būs auglības, cerības un gaismas svētki. No Saules,
gaismas labvēlības atkarīga visa dzīve uz zemes. Tas ir jaunas dzīvības sākuma laiks, kurā
notiek daudz maģisku rituālu (Stalte 1989).

Kalniņa atziņās Ziemassvētki tiek attiecināti pie kristīgajiem svētkiem. Tie tiek
minēti kā ikgadēji svētki, kuros kristietības ticībā tiek atcerēts Jēzus Kristus, bet plašākai
publikai ziemassvētki pazīstami, kā ziemas saulgriežu svētki, kuros tiek dāvinātas dāvanas,
pušķota eglīte un ziemassvētki ir arī kopības un labuma svētki (Kalniņš 2014).

Svarīgi ir zināt, ka Ziemassvētku svinēšanas tradīcijas laika gaitā tiek aizgūtas no

cittautu kultūru tradīcijām. Lai gan senlatviešiem ir skaistas Ziemassvētku tradīcijas, kas
iezīmē tieši latviešu tautas identitāti, bērnu pasākumi tiek balstīti ne tikai uz šīm, bet gan arī uz
modernajām tradīcijām. Tas ir izskaidrojams ar bērnu vēlmi piedzīvot kaut ko spilgtu,
aizraujošu un dažkārt pat nereālu. Tieši tāpēc mūsdienu bērnu pasākumos tiek izmantoti tādi
9
simboliski tēli kā Ziemassvētku vecītis, rūķi, eņģeļi, sniegpārsliņas utml. Par to liecina
Izglītības attīstības centra izglītības projektu vadītāja Aija Tūna Džeksona Brauna grāmatā
Mazā Ziemassvētku prieku grāmata apgalvojot, ka no visiem svētkiem, kas ģimenēs tiek
svinēti, bērniem visvairāk atmiņā paliek tieši Ziemassvētki. (Tūna 1996).

Anna Rancāne teica, ka mūsdienās tiek izmantoti jauni Ziemassvētku atribūti un

simboli, piemēram, eglīte, Santa Klauss un piparkūkas. Tie apņem mūsdienu sabiedrību no
visām pusēm – plašsaziņas līdzekļos, veikalu skatlogos un tirdzniecības reklāmās. Tas
neliecina par latviešu tautai raksturīgo tradīciju izzušanu, bet gan par jaunas pieredzes
iegūšanu un morālu vērtību attīstību (Rancāne 2014).

Pētot Ziemassvētku tradīcijas, Zaiga Ķipere secināja, ka eglītes rotāšana,

Ziemassvētku vecīša sagaidīšana, dāvanu gatavošana un saņemšana – tās ir Ziemassvētku
tradīcijas, kuras tiek izkoptas gandrīz katrā latviešu ģimenē. Autore Zaiga Ķipere apgalvo, ka
Ziemassvētku stāsts ir pavisam vienkāršs. Tas nav filozofisks domu samezglojums, tas
apklusina jebkuru racionālas analīzes mēģinājumu. Ziemassvētki ir tik vienkārši un skaisti kā
bērnība (Ķipere 1995).

Analizējot Ziemassvētku tradīciju tēlus, autore Guna Pitkevica norāda, ka mūsdienu

tradīcijām raksturīgākais tēls – Ziemassvētku vecītis pasaulē tiek saukts par Svēto Nikolasu,
Santa Klausu, Salatēti, Sinterklāsu, Papa Noёl, Babbo Natale. Šis tēls Latvijas ģimenes sācis
apmeklēt ne agrāk kā pirms 150 gadiem. Viņš nāk gan saukts un gaidīts, gan klusi un slepeni,
pārsteidzot visus svētku svinētājus, it īpaši bērnus (Pitkevica 2007).

Apkopojot izanalizēto literatūru, par Ziemassvētku tradīcijām var secināt, ka

mūsdienās viens no populārākajiem Ziemassvētku tēliem ir Ziemassvētku vecītis. Tas tiek
izmantots gan publiskos pasākumos, gan ģimenes lokā.

Koncerts

Pasākuma laikā tiek paredzēts koncerts, gan solo dziesmas skolēnu izpildījumā, gan
ansambļa piedalīšanas pasākumā. Un, lai dziļāk apskatītu jēdziena koncerts būtību, tika
apskatīta mūzikas leksikona grāmata, kur muzikologs Ludvigs Kārkliņš raksta; „koncerts –
liela apjoma skaņdarbs vienam, retāk diviem vai trim solo instrumentiem un orķestrim.
Koncerta pamatā ir solista un orķestra pretnostatījuma un sacensības princips. Koncerts

10
iezīmējas ar mūzikas materiāla reljefu tematiskumu un skanējuma krāsainību” (Kārkliņš 1990:
336).
Iepazīstot definīciju vārdam koncerts, pēc datubāzes letonika.lv, vārds ir cēlies no
Itāļu valodas vārda concerto un tas nozīmē: „Skaņdarbu un vokālu darbu, estrādes,
horeogrāfisku u. c. priekšnesumu publiska izpildīšana pēc iepriekš sastādītas programmas”
(Letonikavārdnīca.www.letonika.lv/groups/default.aspx?r=10621031&q=koncerts&cid=6011
25&&g=2).
Savukārt, muzikologs Jānis Trogrāns, vārdu koncerts definē: „Koncerts ir publisks
sarīkojums, kura galvenā (vai vienīgā) sastāvdaļa ir mūzika” (Trogrāns, 2010: 63).
Koncertu raksturo kā publisku skaņdarbu atskaņošanu, pēc iepriekš sastādītas
programmas, tajos var atskaņot kā solokoncertus tā arī grupas, vai kora, pop mūzikas
koncertus (Roeder 2000:72).
Tika izpētītas skaidrojošās vārdnīcas, kur koncertu definē kā skaņdarbu un vokālu
darbu, estrādes, horeogrāfisku u.c. priekšnesumu publiska izpildīšana pēc iepriekš sastādītas
programmas (Andersone 2005).
Līdz ar to var secināt, ka jēdzienu koncerts skaidro dažādi, bet galvenā doma ir, ka tas
ir skaņdarbu un vokālu darbu, estrādes, horeogrāfisku u.c. priekšnesumu publiska izpildīšana
pēc iepriekš sastādītas programmas.

Izstāde

Pasākuma „Reiz pasakā” laikā, tiek plānots organizēt skolēnu zīmējumu izstādi, kuras
tēma būs „Mani Ziemassvētki”. Tiek izpētīta literatūra par jēdziena izstāde skaidrojumiem.

Cambridge vārdnīca Interneta vidē rakstīts, ka izstāde ir notikums, kurā tiek rādīti
priekšmeti, piemēram, gleznas, sabiedrībai (Cambridge
vārdnīca.https://dictionary.cambridge.org/dictionary/english/exhibition).
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīcā izstādi definē, kā „Mākslas priekšmetu un dažādu
preču izvietošana apskatīšanai noteiktās telpās vai vietās. Var būt: 1) kurās priekšmeti ir izlikti
tikai apskatīšanai (piem., daudzas mākslas muzeju, kurās tiek parādītas muzeja īpašumā esošās
gleznas vai citi mākslas darbi); 2) kurās parāda izstrādājumu paraugus, lai varētu noslēgt
piegādes līgumus; 3) kurās parādītos mākslas priekšmetus un preces var arī turpat nopirkt
(piem., mākslinieku rīkotās, lai mākslas darbus pārdotu)”( Ekonomikas skaidrojošā vārdnīcā
2000).

11
 Tūrisma un viesmīlības terminu skaidrojošā vārdnīcā izstādi definē sekojoši -
„Cilvēku materiālās un garīgās darbības sasniegumu publiska demonstrēšana. Izstādes var
klasificēt pēc mērķa (komerciālās, izglītojošās, izziņas), pēc periodiskuma (regulārās,
epizodiskās, pastāvīgās), pēc eksponātu satura (universālās, specializētās) un pēc dalībnieku
sastāva (pasaules, starptautiskās, nacionālās, reģionālās, vietējās)”(Bērziņa 2008).
Salīdzinot dotus jēdziena skaidrojumus, varam secināt, ka tas ir mākslas darbu, dažādu
priekšmetu kopums publiskai apskatei.

1.2. Pasākuma „Reiz pasakā” ideja, koncepcijas raksturojums

Pasākums „Reiz pasakā” tiek plānots kā publisks pasākums, jo būs pieejams

ikvienam interesentam. Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā ir lietots šāds
termins:
Publisks pasākums – fiziskas vai juridiskas personas plānots un organizēts
sabiedrībai pieejams svētku, piemiņas, izklaides, sporta vai atpūtas pasākums publiskā vietā
neatkarīgi no īpašumā piederības (Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likums,
2005).
Ziemassvētku laiks ir īpašs gan pieaugušo, gan bērnu vidū. Tas vienmēr ir ticis
saistīts ar ģimenes kopā būšanu, siltumu, mīlestību un pat brīnumu. Aizvien aktīvāk šo svētku
sagaidīšanā cilvēki cenšas piedzīvot kaut ko pasakainu, apmeklējot dažādus pasākumus, kas
paredzēti ģimenēm. Arī Daugavpilī Ziemassvētku laiks ir laiks, kad ir vēlme piedzīvot kaut ko
īpašu. Katru gadu pilsētā tiek rīkoti dažādi Ziemassvētku pasākumi.
Pasākums „Reiz pasakā” tiks organizēts Daugavpils 6.vidusskolā 2019. gada 19.
decembrī. Pasākums laicīgi tika ieplānots uz decembri jau četrus mēnešus pirms tās
realizēšanas. Pasākumam tika izvēlēta Ziemassvētku tematika, jo šis pasākums ir tradicionāls
un viņš būs aktuāls jebkurā gadījumā. Pasākums domāts gan skolēniem un vecākiem, gan
visiem interesentiem, jo gribētos pievērst pasākumam vairāk uzmanības. Līdz ar to, tika
uzrakstīts pasākuma scenārijs, kurā varēsim redzēt gan skolēnu uzvedumus, skolēnu solo
dziesmas, zīmējumu izstādi un ansambļa koncertu.
Par pasākuma realizēšanu darba autore vērsās pie Daugavpils 6.vidusskolas
skolotājas Ivetas Vasitovas, kura parasti organizē skolas pasākumus. Pasākuma ideja tika

12
akceptēta. Pasākums „Reiz pasakā” tika iekļauts plānā. Kad pasākuma scenārijs bija izplānots,
darba autore saskaņoja plānu ar Ivetu Vasitovu.

Pasākuma „Reiz pasakā ” koncepcija un pamatideja ir pievērsties Ziemassvētku

brīnumam, pievērst bērnu uzmanību Ziemassvētku tematikai, ka arī nodrošināt visiem
interesentiem kultūras pilnveidošanu.

13
 2. Pasākuma „Reiz pasakā” plānošana un sagatavošana

2.1. Pasākuma „Reiz pasakā” plāns

Organizēt pasākumu ir grūts darbs ar iepriekšējo plānošanu un sagatavošanas

darbiem. Jāizplāno katrs sīkums, lai nerastos problēmsituācijas realizēšanas laikā. Pasākuma
„Reiz pasakā” plānošana un sagatavošana ilga gandrīz 4 mēnešus. Pasākuma kalendāro plānu
var apskatīt 1.tabulā.

1.tabula.Pasākuma „Reiz pasakā” kalendārais plāns

Nr.p.k. Aktivitāte Izpildes termiņš Detalizēts apraksts

Domājot par studiju darba tēmu, tika
Pasākuma idejas izanalizētas spējas un pasākuma
1.
rašanās. 14.09.2019. varianti, un tika izlemts organizēt
pasākumu Ziemassvētku tematikā.
Tā kā studiju darba autorei ir labas
attiecības ar Daugavpils
14.09.2019- 6.vidusskolas darbiniekiem, tika
2. Vietas izvēle
25.09.2019. izvēlēts rīkot pasākumu skolā, kurš
būs orientēts uz skolēniem un
vecākiem.
Idejas un datuma
saskaņošana ar Bija jātiekas ar Ivetu Vasitovu, lai
Daugavpils noskaidrotu, vai varēs organizēt
3. 25.09.2019.
6.vidusskolas pasākumu skolā, un kurā datumā
pārstāvi - Ivetu vislabāk būtu organizēt pasākumu.
Vasitovu
Pasākuma
Norisinājās saruna ar Ivetu, un tika
4. koncepcijas
27.09.2019. apspriests veicamo darbību plāns.
apspriešana
Nosaukums tika izvēlēts, balstoties
Pasākuma
uz to, ka pasākuma laikā plānots
5. nosaukuma izvēle 27.09.2019.
realizēt uzvedumu jeb pasaku.
14
 Kopā ar Ivetu Vasitovu apspriedām,
Komandas izveide kādas personas būs iekļautas darba
4.10.2019-
6. un pienākumu komandā, DJ, fotogrāfs, grafiskais
7.10.2019.
sadale dizainers, pasākuma vadītais un
citus.
Bija jāizvēlas kādu uzvedumu
gatavos skolēni, vai tas būs bērnu
Bērnu uzveduma pasaka vai luga. Kad tas bija izdarīts,
7. 9.10.2019
izvēle tika sarunāts ar skolas skolotāju
Tatjanu Jakimoviču, ka viņa gatavos
bērnus pasākumam.
Vienošanās ar Sazinoties ar ansambļa vadītāju-
ansambli Žannu Stankeviču, izmantojot
8. 9.10.2019
“Daugavas WhatsApp, bija izvēlētas dziesmas
krāsas” pasākumam un izrunāti datumi.
Vienošanās ar
skolas vizuālo
Tika izlemta izstādes tēma, un
mākslas skolotāju
9. sarunāts tas, ka skolotāja paziņos
Natāliju Mihailovu, 9.10.2019
bērniem par izstādi.
par plānoto
zīmējumu izstādi
Pasākuma
programmas,
15.10.2019-
10. scenārija izstrāde Tika izstrādāta afiša un scenārijs.
20.11.2019.
un afišu
sagatavošana
Reklāmu plānots izplātīt pa
Daugavpils 6.vidusskolu un
Reklāmas Daugavpils pilsētu afišas veidā, kā
11. 2.12.2019. –
izplatīšana arī tādos sociālajos tīklos kā
11.12.2019.
facebook.com un skolas mājaslapā.

15
 Materiālu
Vairākums preču plānots nopirkt
12. iepirkšana un 11.12.2019
Depo
sagatavošana
Gaiteņa vizuālais
noformējums,
gleznu izvietošana, Aktu zāli plānots noformēt kopā ar
13. 18.12.2019
tehniskās visu darba komandu.
aparatūras
pārbaude.
Pasākuma
14. 19.12.2019
realizācija.
Pasākuma analīze
15. un izvērtēšana ar 21.12.2019 Pašanalīze, kļūdu apspriešana.
komandu

Aplūkojot 1.tabulu, ir redzams, ka tādi uzdevumi, ka ansambļa meklēšana ir izdarīti

laicīgi, jo vēlāk tas būtu neiespējams, jo var gadīties, ka pēdējā momentā un īpaši
Ziemassvētkos ne katrs piekritīs strādāt. Pasākuma kalendārais plāns tika uzrakstīts, lai brīvi
orientētos plānotos uzdevumos un iekļautos laika rāmjos.

2.2. Pasākuma „Reiz pasakā” riska analīze

Strādājot pie pasākuma organizēšanas, ir jāparedz dažādas problēmsituācijas un

jāatrod to risinājums. Taču, lai varētu ātri novērst radušās problēmas, pirms pasākumu
realizēšanas tiek izvērtēti iespējamie riski.
„Risks ir iespēja, ka notiks kaut kas, kas atstās pozitīvu vai negatīvu ietekmi uz
projekta gaitu. Riskus identificē, lai jau savlaicīgi paredzētu pasākumus risku mazināšanai”
(BDA, 2012:20).
Tika izanalizēta pasākuma „Reiz pasakā” risku varbūtība un to novēršanas iespējas.
Izvērtējot iespējamos riskus (skat. 2. tabulu), tika noteikti četri faktori, kuri varētu izraisīt
nelabvēlīgas sekas pasākuma īstenošanas vai norises laikā. To iespējamība ir vidēja, tomēr, lai
tie netraucētu pasākuma īstenošanas gaitā, tika veiktas darbības, kuras riskus novērsīs.

16
 2.tabula. Pasākuma „Reiz pasakā” risku analīze

Risku veidi un Riska

Darbības risku novēršanai vai samazināšanai
raksturojums līmenis
Darba grupas sastāvā ir Daugavpils Universitātes
studente Dana Tumaševiča, Daugavpils 6.vidusskolas
skolotājas - Iveta Vasitova, Natālija Mihailova, Tatjana
Jakimoviča, fotogrāfs Mihails Bogdanovs, DJ Dima. Lai
Konflikti darba
Vidējs gan darba grupā strādājošie ir ar darba pieredzi, risks
grupā
vienmēr pastāv. Kā riska novēršana tiks organizētas
regulāras sapulces, lai izvērtētu idejas, uzklausīt
priekšlikumus, apspriest visus jautājumus, un noskaidrot
turpmāko darbības plānu.
Tika sastādīts plāns par kuri tiks informēts katrs darba
grupas pārstāvis, kurā norādīti veicamie uzdevumi. Ja
rodas izmaiņas, un cilvēks nevar pildīt savus
Izmaiņas darba pienākumus, tad tās tiek pārrunātas un atbildīga persona
Vidējs
grafikā būs aizstāta ar citu cilvēku. Izmaiņas var notikt jeb kurā
brīdī kāda darba grupas dalībnieka veselības stāvokļa
vai cita iemesla dēļ. Tas iepriekš nav paredzams, un
riska līmenis uzskatāms par vidēju.
Nepietiekams apmeklētāju skaits nav kontrolējams, bet
šo risku var mazināt. Lai uz pasākumu ierastos pēc
Apmeklētāju iespējas vairāk cilvēku, savlaicīgi jāizplata informācija
Mazs
trūkums par pasākuma notikšanu. Ka arī ieeja uz pasākumu ir
bezmaksas, tādēļ apmeklētāju daudzumam jāpieaug.

Tehnika ir lieta, kas nav paredzama, tā bieži lūzt. Lai

pasākuma laikā nekas nesalūztu un viss darbotos,
Tehniskie bojājumi dīdžejam tika palūgts pārbaudīt visu aparatūru jau dienu
Liels
pasākuma norises pirms pasākuma un pasākuma dienā, kā arī paredzēt
laikā alternatīvus variantus (atstāt aiz skatuves rezerves
mikrofonu, izmantot rezerves apgaismojumu, spēt ātri
17
 reaģēt to bojājumu gadījumā).

Svarīga sastāvdaļa riska konstatēšana un novēršana ir darba grupa. Daudzus riskus

īsti nevar paredzēt un tāpēc svarīgi, lai komanda darbojas ātri un efektīvi, savlaicīgi ziņo par
problēmām un visu plāno savlaicīgi.

2.3. Pasākuma „Reiz pasakā” darba komanda

Lai pasākums noritētu, ka bija plānots, jāizvēlas nepieciešama komanda, personālijas

ar pieredzi, atbildīgi un speciālisti savā jomā. Ari svarīgi, lai darba komandas pārstāvim bija
motivācija pildīt savus pienākumus un organizēt interesantu pasākumu.
Ņemot vērā to, ka studiju darba autore strādā Daugavpils 6.vidusskolā, tad arī
pasākumu tika nolemts organizēt tieši šajā iestādē. Daugavpils 6.vidusskolas darbinieki un
skolotāji ir atsaucīgi un uzreiz piekrita organizēt pasākumu, strādājot kopā. Darba komandā
tika iekļauti gan skolas skolotāji, gan skolēni.
Pasākuma plānošanas posmā izveidota darba grupa un tās dalībniekiem sadalīti
pienākumi (skat.3.tabulu).

3.tabula. Pasākuma "Reiz pasakā" personālijas un to pienākumi.

Personālijas Ieņemamais amats Pienākumi

Pasākuma idejas un
koncepcijas izstrāde,
organizēšana, scenārija izveide,
afišu, pasākuma noformējuma
Dana Tumaševiča
Pasākuma "Reiz pasakā" izveide, komunikācijas
(DU MMF MM
organizatore veidošana ar darba komandu,
3.kursa studente)
pasākuma vadīšana, ansambļa
piesaistīšana.

18
 Pasākuma realizācijai telpas
nodrošināšana, publicitātes
nodrošināšana interneta vidē,
Iveta Vasitova Pasākuma "Reiz pasakā" afišu izplatīšana, preču
(Daugavpils līdzorganizators sagādāšana.
6.vidusskolas
darbinieks)
Tehniskās gaismas un skaņu
iekārtas uzstādīšana,
DJ Dima
mēģinājuma apskaņošana,
(Daugavpils
Pasākuma dīdžejs apgaismošana, pasākuma
6.vidusskolas
apskaņošana un apgaismošana,
12.klases skolēns)
tehniski un saimnieciski darbi.
Mihails Bogdanovs
(Daugavpils Pasākuma "Reiz pasakā" Pasākuma fotografēšana, bilžu
6.vidusskolas fotogrāfs apstrāde.
12.klases skolēns)

Tatjana Jakimoviča
Nodrošināt skolēnu darba
(Daugavpils Skolēnu uzveduma
grupu, ar kuru sagatavos
6.vidusskolas organizators
Ziemassvētku uzvedumu
darbinieks)
pasākumam.
Natālija Mihailova
(Daugavpils Skolēnu zīmējumu izstādes Nodrošināt skolas bērnu
6.vidusskolas organizators zīmējumu izstādi.
darbinieks)
Santa Ivanova
(Daugavpils
Pasākuma vadītājs Pasākuma vadīšana
6.vidusskolas
12.klases skolniece)

19
 Darba grupas pienākumu sadales pārskatāmībai tika izveidota pasākuma
organigramma (skat.1.attēls).

Dana Tumaševiča
(Pasākuma
organizators)

Iveta Vasitova
(Pasākuma
līdzorganizators)

Tatjana Natālija
DJ Dima Mihailova Mihail Bogdanov
Jakimoviča
(pasākuma (skolēnu zimējumu (Pasākuma
atskaņotājs) (skolēnu uzveduma izstādes fotogrāfs)
organizators) organizators)

1.attēls. Pasākuma „Reiz pasakā” organigramma.

2.4. Pasākuma „Reiz pasakā” vizuālais noformējums

Gada gaidītākie un viennozīmīgi burvīgākie svētki ir Ziemassvētki. Neskatoties uz to,

ka vakaros agri paliek tumšs, šie svētki tik un tā paliek paši gaišākie. Pateicoties Ziemassvētku
gaidīšanas laikam, pilsētas kļūst pasakaini skaistas – izgaismotas ielas, izrotātās eglītes,
dekorācijas katrā skatlogā liek aizmirst ikdienas rūpes un iegrimt svētku atmosfērā. Lai
pasākums „Reiz pasakā” noritētu, ka tika plānots, jāsarūpē Ziemassvētku atmosfēra.
Pasākums „Reiz pasakā” tiks organizēts Daugavpils 6.vidusskolā aktu zālē. Jāņem
vērā to, ka pasākuma mērķauditorija ir skolēni un vecāki, tāpēc vizuālais noformējums
jāizvēlas piemērotais. Skatuves priekšā uzstādīsim egli, kuru izrotās bērni pēc nodarbībām,
zāles galā tiks izvietotas sēdvietas priekš apmērām 80 skatītājiem. Skatuvē tiks izvietots
inventārs skolēnu uzvedumam, ka arī tehniskā aparatūra, par kuru būs atbildīgs DJ Dima. Pa
zāles grīdu būs izkaisītas papīra sniegpārslas Ziemassvētku atmosfērai. Skatuves priekšā, kur
stāvēs vadītāja, būs izvietotas baltās puķes un 2 mikrofoni.

20
 Zīmējumu izstādi „Mani Ziemassvētki ” novietosim gaitenī. Kopā ar vizuālas
mākslas skolotāju Natāliju Mihailovu bērni piestiprinās zīmējumus pie sienas un vizuāli
noformēs izstādi.

2.5. Pasākuma „Reiz pasakā” publicitāte

Organizējot pasākumu, neatkarīgi no pasākuma veida, svarīga sastāvdaļa ir pasākuma

publicitātes veicamie pasākumi, lai palielinātu konkursa dalībnieku skaitu un potenciālo
pasākuma apmeklētāju skaitu. Par publicitātes izveidi un izplātīšanu atbildīga studiju darba
autore un Daugavpils 6.vidusskolu darbiniece Iveta Vasitova.
Strādājot pie publicitāšu plāna tika izlemts, ka afišas tiks izvietotas skolā, Daugavpils
afišu stendos, un tādos sociālajos tīklos kā facebook.com un skolas mājaslapā
http://rainisskola.lv/. Informācija tiks ievietota sociālajos tīklos, jo ar interneta palīdzību
vieglāk uzrunāt mūsdienu jauniešus. Afišas tika izveidotas ar datorprogrammas Adobe
Photoshop palīdzību. Tika izvēlētas baltās un sarkanas krāsas, jo krāsas labi apvienotas un
simbolizē Ziemassvētkus. Afišas tiks drukātas uz A3 un A4 izmēra lapām.

21
 SECINĀJUMI

Tiks organizēts ziemassvētku pasākums „Reiz pasakā” Daugavpils 6.vidusskolā, kurā

varēs apskatīt 6.vidusskolas skolēnu zīmējumu izstādi, baudīt vokāla ansambļa „Daugavas
krāsas” mūziku, kā arī izbaudīt ziemassvētku uzvedumu no Daugavpils 6.vidusskolas
skolēniem.

Tika izvēlēts ziemassvētku pasākums, jo ar šāda tipa pasākumu viegli ieinteresēt

cilvēkus, pirmkārt - pasākums ir tradicionāls, otrkārt - pasākums ir daudzpusīgs, un, treškārt -
jautrs un muzikāls.

Pievēršoties pasākumam „Reiz pasakā”, lai orientētos labāk, tika izpētīti tādi jēdzieni,
kā – pasākums, bērnu pasākums, ziemassvētku tradīcijas un izstāde.

Studiju darbs balstās uz tādiem autoriem kā Donalds Gets, Dž.Goldblats, Nigels

Villiams, Iveta Rozentāle, Blāzma Vikmane un Ludvigs Kārkliņš.

Jēdziena pasākums skaidrojums ir plašs. Izvērtējot dotā jēdziena skaidrojumus, tika

secināts, ka pasākums ir plānots un unikāls, ar daudzveidīgu aktivitāšu kopumu, un ka tas ir
organizēts kādas grupas darbību kopums mērķa sasniegšanai.

Apkopojot literatūru par Ziemassvētku tradīcijām, var secināt, ka mūsdienās viens no

populārākajiem Ziemassvētku tēliem ir Ziemassvētku vecītis. Tas tiek izmantots gan publiskos
pasākumos, gan ģimenes lokā.

Balstoties uz autoru izteikumiem par jēdzienu „bērnu pasākums”, var secināt, ka jau
no agrās bērnībās ir svarīgi iesaistīt bērnu kultūrās dzīvē. Mūsdienās bērnu pasākumu
programma iekļauj sevī visu nepieciešamo, lai bērns varētu gan uztvert informāciju, gan radoši
izpausties, attīstot viņa intelektuālās spējas un bagātinot emocionālo pieredzi.

Salīdzinot jēdziena „izstāde” skaidrojumus, varam secināt, ka tas ir mākslas darbu,

dažādu priekšmetu kopums publiskai apskatei.

Pasākuma „Reiz pasakā ” koncepcija un pamatideja ir pievērsties Ziemassvētku

brīnumam, pievērst bērnu uzmanību Ziemassvētku tematikai, ka arī nodrošināt visiem
interesentiem kultūras pilnveidošanu.

22
 LITERATŪRAS UN MEDIJU SARAKSTS

Bendiksens, P. (2008). Ievads kultūras un mākslas menedžmentā. Rīga: Jāņa Rozes apgāds.
382.

Bērziņa, K., Bērziņš, G., Blunavs, G. (2008). Tūrisma un viesmīlības terminu skaidrojošā
vārdnīca. Rīga: Ekonomikas ministrija. 314.

Cambridge vārdnīcā interneta vidē

https://dictionary.cambridge.org/dictionary/english/exhibition [18.10.2019.].

Daugavpils 6.vidusskolas mājaslapa.

http://rainisskola.lv/ [27.11.2019]

Grēviņa, R.( 2000). Ekonomikas skaidrojoša vārdnīca. Rīga: Zinātne.

Hermane, A. (2006). Kultūras projektu menedžments, Bērziņš I., Klauss P. Cilvēku, zīmolu,
mediju un kultūras menedžments. Rīga: Jāņa Rozes apgāds. 240.

Kalniņš, R. (2014). Kas tad īsti ir Ziemassvētki. [tiešsaiste] Pieejams:

http://ziemassvetki.luxuries.lv/tag/ziemassvetku-vesture/ [25.11.2019]

Kārkliņš, L. (1990). Mūzikas leksikons. Rīga: Zvaigzne. 336.

Kārkliņš, L. (2006). Mūzikas leksikons. Rīga: Zvaigzne. 127.- 129.

Ķipere, Z. (1995). Ziemassvētki Rīga: Zinātne, 7

Letonika vārdnīca (tulk. Koncerts)

https://www.letonika.lv/groups/default.aspx?r=10621031&q=koncerts&cid=601125&&g= 2
[30.10.2019.]

Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likums.

http://www.likumi.lv/doc.php?id=111963. [18.10.2019.].

Pitkevica, G. (2007). Lielā Ziemassvētku grāmata ģimenei. Rīga: Zvaigzne ABC, 22-23; 40-
47

23
Randoha, A. (2013). Literāro darbu izmantošana vecākā pirmsskolas vecuma bērnu radošās
darbības sekmēšanai. Pieejams: http://pedagogubiblioteka.rpiva.lv/?cat=7&paged=3
[12.10.2019]

Roeder, M.(2000). Das Konzert. Handbuch der muikalischen Gattungen. — Laaber: Laaber-
Verlag. 72.

Rozentāle I. (2008). Ģimene – bērna kultūras pamats. [tiešsaiste] Pieejams:

http://calis.delfi.lv/berni/psihologija/vecakiem/gimene-berna-kulturas-pamats/ [12.10.2019]

Rusecka, A. (2006). Sanākam svētkus svinēt. Rīga: Pētergailis, 5

Siliņa – Jasjukeviča, K., Kapusts, A., Rancāne, A. (2013). Ceļvedis gadskārtu svētku
organizēšanai pirmsskolas iestādēs. Rīga: Latvijas folkloras biedrība, 2

Stalte, H. (1989). Ziemassvētki. Gadskārtu ieražas. Rīga: E.Melngaiļa Tautas mākslas centrs, 6

Tūna, A., Džeksons Brauns, H. (1996). Mazā Ziemassvētku prieku grāmata. Rīga: Zinātne, 9

Trogāns, J. (2010). Mūzikas terminu vārdenīte. Rīga: Zinātne. 63.

Vikmane, B. (2014). Pedagoģija: teorija un prakse VII. Zinātnisko rakstu krājums. Liepāja:
LiePa, 214

Williams, N. (2012). Event Project Management. Event Management: an International

Approach. London: Sage Publications. 349.

24
PIELIKUMS

25
 1.pielikums. Pasākuma „Reiz pasakā” afiša.

(Grafiskais dizainers: Dana Tumaševiča)

26
 2. pielikums. Pasākuma „Reiz pasakā” literārais scenārijs.

Pasākuma "Reiz pasakā" scenārijs

2019.gada 19. Decembrī plkst. 16:00

J.Raiņa Daugavpils 6.vidusskolā

1) 16:00 Dana saka atklāšanas runu

- Ai, bagāti Ziemassvētki,

Lejiņā nogājuši!
Tekam veci, tekam jauni,
Velkam svētkus kalniņā!
Nāc māsiņ ciemoties Ziemassvētku vakarā:
Būs pupiņas, būs zirnīši,
Būs cūciņas šņukurītis.
Cepu, cepu kukulīti,
Citu lielu, citu mazu:
Simtiņš nāca danča bērnu,
Cits bij liels, cits bij mazs.

2) 16:02 Aicinām Alenu Suvorovu (6.kl.) uzdziedāt dziesmu.

- Sudrabiņa lietiņš lija, kalado, kalado,
Ziemassvētku vakarā, kalado, kalado.
Visi sīki žagariņi
Sudrabiņu vizināja.
Ziemassvētku vakarāi
Ēdam dzīvu labībiņu.
Pūti, pūti ziemelīti,
Ziemassvētku vakarā:
Klētī pūti rudzus, miežus,
Stallī bērus kumeliņus.
Kam tie tādi melni zirgi
Pie manāmi namdurvīm?
Ziemassvētku kumeliņi
Veda rudzus klētiņā.
Nu, tētiņi, Ziemassvētki Sēsties galda galiņā.

3) 16:05 Sākas bērnu uzvedums (pasaka - Kā Ziemassvētku vecītis gribēja atteikties no

sava amata.)

Dana.-Ja jūs domājat, ka Ziemassvētku vecītim ir maz rūpju, tad jūs ļoti maldāties! Ne jau
viss, kas viņam jādara, ir viegls un patīkams. Jau labu laiku pirms Ziemassvētkiem viņam ir tik
daudz darba kā reti kādam no mums. Un kļūdīties nedrīkst! Nevar taču atnest rūcināmo vilciņu
tam, kas gaida riču-raču, vai lelli ar gaišiem matiem un zilu lenti tiem, kas gaida būvējamos
klucīšus.
Santa.-Reiz Ziemassvētku vecītis bija pavisam bēdīgs.
27
SALAVEC.-Es vairs nevaru, es vairs nevaru!» «Es no tām jaunmodīgajām lietām nu nekā
nesaprotu… Kas no visa tā iznāks?»
Santa.-Sanāca rūķi aprunāties, jo atkal tuvojās Ziemassvētki. Bet Ziemassvētku vecītis tikai
kratīja galvu:
SALAVEC.-«Paldies, paldies, mani mīļie, ka jūs atkal esat ar mieru nākt palīgā. Bet šogad es
vairs to amatu neuzņemšos. Es vairs nespēju visiem cilvēku bērniem izdarīt pa prātam. Viņi
man prasa tādas mantas, kuras es nemaz .nepazīstu…»
Dana.-Rūķīši nu ņēmās viņu visvisādi pierunāt, jo viņi nespēja pat iedomāties Ziemassvētkus
bez Ziemassvētku vecīša. Bet vecītis neļāvās pierunāties.
SALAVEC.-«Nē, nē, tur vairs nekas nav grozāms,»
4) Dana aicina ansambli „Daugavas krāsas”
Ansamblis dzied 2 dziesmas.

 „Zvaniņš skan”
 Knīpas un Knauķi «Kas ir Ziemassvētki?»

SALAVEC.SIEVA-Labdien, Straujīt!» «Tas ir labi, ka tu mums apciemo.»

Straujītis - Paskat ,cik daudz sveicienu no Ziemassvētku vecīša ,Jēzuliņu, un arī šo vēstuli
viņš sūta.»,
SIEVA- Vai tik viņš nebūs saslimis?
Straujītis - «Nē, tur ir kas cits. Viņš ir kļuvis bēdīgs.
SIEVA-Labi, dod šurp, es izlasīšu, ko viņš raksta.

«Mīļo Jēzuliņ,» — bija rakstīts vēstulē. Tu zini, ka tagad visi bērni ir pavisam citādi nekā
manā jaunībā. Esmu daudzus gadus viņiem nesis lelles un lācīšus, bumbas un klucīšus, bet
tagad viņi man prasa lidmašīnas un hallo-hello-hellikopīterus. Un vēl vienam vajagot radio,
tādu, ko varot uzkārt kaklā un staigāt, lai skan. Un puikas prasa visvisādus automobīļus, visi
raksta klāt tādus jocīgus nosaukumus. Lai atnesot mersedesu, varot būt pavisam maziņš, bet lai
izskatītos kā īstais. Bet es taču nezinu, kāds tas mersedess varētu izskatīties. Un tagad nu
nemāku rūķiem pateikt priekšā, kas viņiem jāpagatavo, un tāpēc es vairs šajā darbā nevaru
strādāt. Man liekas, ka būtu pareizi, ja tu pameklētu kādu citu. Novēlu tev visu labu, vecais
Ziemassvētku vecītis.»
SIEVA-Nu, kuru tad no rūķiem varētu sūtīt mācībā!
SALAVEC.-Sūtīsim trijus. Ātrīti, Dzirdīti un Asskati. Tie būs tie īstie. Viņi ir attapīgi un gudri
rūķi.»
Dana-Ziemassvētku vecītis uzsita pa bungām, un drīz bija klāt rūķis Straujītis, pats labākais
un veiklākais vēstuļu iznēsātājs. Viņam uzdeva sameklēt un pasaukt visus trīs izvēlētos rūķus.
Santa.-Ātrītis bija augumā ne visai liels, apmēram tāds kā cilvēka īkšķis. Toties viņam bija pie
kājām mazi ritentiņi, un viņš mācēja ar tiem ātri pārvietoties un pie tam — bez jebkāda
trokšņa.
28
Dana.-Dzirdītis bija augumā vēl mazāks, bet viņa labā auss bija tikpat liela kā visa galva.
Santa.-Asskatis bija vismazākais no viņiem, bet arī visapķērīgākais un ar vislabāko atmiņu:
viņam pietika tikai uzmest aci vienalga kaut kam, un viņš pēc tam uz visiem laikiem mācēja
izstāstīt, kā tas kaut kaš ir izskatījies, un kādā krāsā bijis.
Ātrītis.--«Ja mēs iemācīsimies pagatavot tādas mazas lidmašīniņas un skaistus rotaļu auto, tad
gan bērni priecāsies!»
Dzirdītis-Ko tu teici?!
Asskatis.-«Vēl mums derētu noskaidrot, ar ko radio atšķiras no televizora, un tad mēs varētu
bērniem dāvināt ari tos»
Dana.-Kad pēc kāda laika visi trīs rūķi atgriezās, viņi uz veselu nedēļu ieslēdzās
Ziemassvētku vecīša istabā un nenāca ārā.
Santa.- Varēja tikai dzirdēt, ka viņi visi par kaut ko sačukstas, reižu pa reizei no sajūsmas
iespiedzas .
SIEVA-Ēst!Viosi ēst!
Dana-.Ziemassvētku vecītis pat durvis neslēdza vaļā, tikai nevaļīgā balsī caur durvīm norūca,
ka ar tādiem niekiem pašlaik nevarot nodarboties. 2.vad.-Veselu nedēļu nedz trīs rūķi, nedz
Ziemassvētku vecītis nebija ēduši ne brokastis, ne pusdienas, ne vakariņas, nebija gulējuši ' ne
pa nakti, ne arī diendusu.
SIEVA-Tā tas ilgāk vairs nevar iet!(piesita pie durvīm ar dūri tik nikni, ka visi četri gluži
nokaunējušies tūlīt slēdza vaļā un nāca ārā.)
Dana.- Un nu sākās īstais darbs. Visi rūķi sameklēja savus vislabākos darbarīkus. Klaudzēja
āmuri, dienu un nakti dziedāja zāģi un švirkstēja vīles, lodāmurs meta dzirksteles un kalti
šķieda pa gaisu dzeltenas skaidas, kas smaržoja pēc sveķiem.
SALAVEC.-Es esmu tikpat kā no jauna piedzimis! «Kas to būtu domājis!»
Santa.-Ziemassvētku vecītis piegāja pie loga. Kā jums šķiet, ko viņš tur ieraudzīja? Mazu,
skaistu automobīli!
Pie stūres sēdēja Asskatis.
SALAVEC-«Nu, nu, brauc prātīgi! Ja pārāk trakosi, iešausi vēl grāvī!»
Dana.-Debesīs brauca Ātrītis ar paštaisītu lidmašīnu. Nonācis virs Ziemassvētku vecīša
pagalma, Ātrītis kaut ko paķimerēja savā lidmašīnā, abi spārni, sakļāvās un lidmašīna gluži, kā
tāda vabole lēni slīdēja lejup un skaisti, nolaidās tieši Ziemassvētku vecīša sievas zirņu dobē.
Santa.-Ieradās Dzirdītis un atstiepa lielu kasti.
Dzirdītis - «Lūdzu visus uz koncertu! Pēc maza brītiņa viss būs gatavs.»

5) Uz skatuvi nāk Ziemassvētku vecītis.

Aicina bērnus dancot kopā, spēlē ar viņiem.

DZIEDAM kopā (Reiz mežā dzima eglīte)

29
Dzirdītis - «Bērniem mēs gatavosim un dāvināsim līdzīgus mūzikas aparātus, tikai mazākus.
Bet tev būs šis te, pats labākais. Palūkojies — ja nospiež te to melno pogu, tad viņš spēlē deju
mūziku un saucas radio.as saucas televizors un ir izgudrots tieši tāpēc, lai visi varētu
iemācīties pareizi un skaisti dejot. Bet, ja šo te apaļo kārbiņu piespiež pie auss, tad tas viss
saucas par tālruni un tu varēsi aprunāties ar visiem, ar ko vien vēlēsies.
SALAVEC.-Es to gribu tūlīt pārbaudīt!
SIEVA-«Nu ko, vai arī tagad tu vēl gribi atteikties no sava amata?»
SALAVEC.-Nē, es esmu to lietu pārlicis un domāju, ka vēl jau kādus simt vai pārsimt gadus
varēšu pastrādāt.* Rūķi un laumiņas arī man labi palīdz. Paskat, kā viņi strādā!

6) ~ 17:15 Iededzinām eglīti

(bērniem dalām sniegpārslas un sniega bumbas no papīra)

7) ~ 17:20 Tika apbalvoti bērni, kuri piedalās ziemassvētki zīmējumu izstādē.

Saucam pa vienam bērnam un dāvinām konfektes.

8) ~ 17:30 pasākuma noslēgums

* Skan ziemassvētku mūzika
* Paldies, visiem!

30