LATVIJAS UNIVERSITTE VSTURES UN FILOZOFIJAS FAKULTTE

Maistra darbs

ATTLS UN VARDARBBA ANA LIKA NANS FILOSOFIJ

Autors: Edijs auers Stud. apl. Nr.:es08278 Darba vadtja: prof., Dr. habil.phil. Mra Rubene

Rga 2010

SATURS
SATURS .................................................................................................................................... 2 ANOTCIJA............................................................................................................................. 3 ANNOTATION ......................................................................................................................... 3 IEVADS .................................................................................................................................... 4 AVOTU UN SEKUNDRS LITERATRAS APSKATS.................................................... 7 Avotu atlase ana Lika Nans darbi ................................................................................... 7 Sekundrs literatras atlase ................................................................................................. 8 1. ATTLA UN VARDARBBAS ATTIECBAS K ESTTIKAS JAUTJUMS PAR PREZENTCIJAS UN REPREZENTCIJAS NORUMU ............................................. 10 2. ATTLS UN VARDARBBA UPURIS, NOIRTAIS, KALIGRAMMA .................. 17 2.1 Tls un skrums ............................................................................................................ 17 2.2 Tls un upuris ................................................................................................................ 19 2.3. Tls k noirtais.......................................................................................................... 24 2.4 Tls un valoda kaligrammas sples ............................................................................ 27 2.5 Cogito k imago ............................................................................................................ 30 3. ATTLS, VARDARBBA SISTMA UN SHEMATISMS ........................................... 33 3.1 Attls, vardarbba un sistma ........................................................................................ 34 3.2 Attls, vardarbba, forma............................................................................................... 40 3.3 Vardarbba un patiesba pateikt un pardt ................................................................. 43 3.4 Vardarbbas ambivalence .............................................................................................. 44 3.5 Patiesbas vardarbba k nepieldzamba ...................................................................... 46 3.6 Vardarbbas iesaiste attl ............................................................................................. 48 3.7 Attls un shematisms..................................................................................................... 52 3.7.1 Kanta shmas jdziens ........................................................................................... 53 3.7.3 Heidegers par Kanta shematismu .......................................................................... 55 3.7.2 Nans: tla atbrvotba no shematisma .................................................................. 56 3.8 Attls, vardarbba un upuris k demonstrcija .............................................................. 58 3.9 Attls, vardarbba, mksla ............................................................................................. 59 4. CILDENAIS K ATTLOANAS ROBEA UN VARDARBBAS PRVARANA 62 SECINJUMI ......................................................................................................................... 68 IZMANTOTO AVOTU UN LITERATRAS SARAKSTS .................................................. 70 Avoti.................................................................................................................................... 70 Sekundr literatra ............................................................................................................ 71 DOKUMENTR LAPA ...................................................................................................... 75

ANOTCIJA
Maistra darbs Attls un vardarbba ana Lika Nans filosofij ir izstrdts filosofijas apaknozar esttika. T izptes fokus ir attla un vardarbbas attiecbas, analizjot o jdzienu lietojumu Nans filosofij, kuras ievirze paredz kritiski prskatt tradicionl subjekta, prezentcijas/reprezentcijas (attlojuma/priekstatanas), mimzes, cilden jdzienu noteiksmes. Attla un vardarbbas analze atklj modernisma/postmodernisma esttikas saskarsmes punktus un atirbas. Darb tiek nordti un analizti avoti, uz kuriem balsts un atsaucas .L.Nans, izstrdjot attla un vardarbbas attiecbas I. Kants, G.V.F. Hgelis, M.Heidegers, F.Lak-Labarts, .Liotrs u.c.

ANNOTATION
In my Master Thesis is focused on the theme analysed by the recent French philosopher Jean-Luc Nancy I analyse relations between image and violence. The main goal of my Master Paper is to answer the question how Nancys thesis that the notion of the images of violence (for example, mass media news about wars, victims of terrorism etc.) is related to the notion of the violence of images (for example, the intensity of advertisement as flood of images) can be proved. Therefore for getting the answer to the question mentioned above I offer careful analysis both of texts of J.-L. Nancy and texts of the past and the recent thinkers (for example, I. Kant, G.V.F. Hegel, M. Heidegger, Ph. Lacou-Labarthe, J.-F. Lyotard, etc.) that are important for the exposition of J.-L.Nancys arguments. To reach the goal of my Master Paper I also analyses such concepts as subject, presentation/ representation, mimesis, sublime etc.

IEVADS
Franu filosofs ans Liks Nans (Jean Luc Nancy, 1940 ) ir viens no pazstamkajiem msdienu franu filosofiem, kur pdjo trsdesmit gadu laik publicjis vairk nek piecdesmit grmatu un simtiem rakstu par tmm, kas ir bijuas intensvu filosofisko diskusiju sastvdaa vis pasaul, mudinot tulkot via darbus un iedziinties piedvtaj problemtik. Nans filosofijas avoti ir vcu klasiskais idelisms un eksistencil fenomenoloija; viam raksturga noturga interese par vcu esttikas tradciju, skot ar Imanuelu Kantu, romantiiem, G.V.F.Hgeli, Frdrihu Ni un beidzot ar Martina Heidegera mkslas darba filosofiju.1 Tpat Nans ir rakstjis par Dekarta filosofiju un kop ar Filipu Lak-Labartu kritizjis aka Lakna psihoanalzi. Ar Lak-Labartu kop sarakstti vairki darbi. oti btisku iespaidu uz abiem domtjiem atstjis aks Derid. Ldzgi Derid, bet atirgi aj zi no Lak-Labarta, Nans pievrsies attla, attlojuma un vardarbbas jdzienu analzei un izptei. Mana maistra darba mris ir analizt un skaidrot, kd nozm varam runt par attla un vardarbbas saistbu Nans filosofij. K minu pardt maistra darb, attla un vardarbbas nojgumi Nans gadjum tiek izmantoti, lai prskattu tradicionls esttikas noteiksmes un subjekta-objekta attiecbas, kas tlk tiek izvrstas tdu nojgumu analz, k, piemram, attloana, priekstatana, shematisms, cildenais, sakrlais, upuris, sistma, jga. K norda Emma Kembela Ievad pirms 2003. gad urnl Angelaki publicts intervijas ar Nans: Vairk nek jebkuram citam, Nans pdjo gadu darbi ir ilgstoas meditcijas par rietumu modernittes (visplakaj izpratn) krzes implikcijm esttik, politik un filosofij. [..] Mkslas un filosofijas uzdevums ir atklt (expose2) ms ai pasaulei un msu nepilnbai (impropriety) bt ai pasaul. Tas ir fundamentli kopgs (shared) projekts tik tlu, cik tas skar esambas veidu (mode of being), kas ir gan kopjs, gan pas (proper) priek visiem
aj aprakst balstos uz Rubene (2006b). Atsauces esmu veidojis sekojoi: izmantoto avotu un literatras sarakst mintais autors vai sastdtjs, kura darb mints konkrtais citts vai raksts, izdoanas gads, lapaspuu numurs. 2 Cittu tulkojumos iekavs esmu nordjis atseviu vrdu oriinllietojumu, lai to atveids latvieu valod btu preczks un demonstrtu oriinlvalod lietot termina jgpilnumu un konotatvo nianstbu. Vrd expose ir ietverta ar alzija uz fotogrfiju (attlu) izstdana, eksponana, kas norda uz attloanas tmas pieteikumu un izvrtanu saistb ar mkslm.
1

filosofa paties vieta, t ms vartu teikt, ir gan ar, gan uz robeas ar kopienu.3 Kopum varam apgalvot, ka Nans prdoms esttika un mksla ir iemusi visai ievrojamu vietu un tas ar saprotams, jo, k norda Varena Adermata Konleja, Nans interese par mkslu un mkslm ir saistta ar to, ka mkslas ir daudz vairk atvrtas pasaules fragmentcijai, nek politisks sistmas, kas mekl, k padart pasauli saskangu. Mkslai ir mazk sakara ar esttisko atbildi k ar manieri mkslu bt pasaul.4 Savukrt, Alisona Rosa, komentjot jau pieminto Nans interviju urnl Angelaki, uzsver, ka Nans jdzienu nozme (meaning) saprot k esttisku kategoriju5, jo, atbildot uz jautjumu par Nans nozmes un jgas skaidrojuma attiecbm ar hermeneitiku (proti, P.Rikru, H.G.Gadameru), Nans, atsaucoties uz Heidegera lietoto hermeneitikas nozmi, mintaj intervij norda: Js redzat, tdjdi, tas nav nedz tiei hermeneitikas, nedz antihermeneitikas variants. Tas ir kaut kas cits, jo tas skas ar atirgu vrda hermeneia interpretciju. Tas ir, interpretcijas atirgu interpretciju. eit tiek piedvta vrda interprtation teatrl jga vai muzikls jgas k spljot vai interpretjot lomu vai sonti. Tas nozm sact, ka katr gadjum runa ir par raksttu tekstu, bet tas ir rakstts ar citu ar kaut ko citu, nek t prt eso nozme; tas tiek rakstts bez jebkdm bam d nozmes prmrbas (excess of meaning); prmrbas, kas rada ts visstenko nozmi. Nozmi rpus nozmes, un s rpusjs nozmes nodoanu (hermeneia).6 Ar to es gribu nordt, kpc maistra darb esmu analizjis attlu un vardarbbu tiei saistb ar esttiku. Proti, o divu nojgumu saistbu ar esttiku, k to minu pardt ar turpmkaj darb, manuprt, pamato, pirmkrt, tas, ka tiei esttika ir t joma, kura aplko attla problemtiku, turklt, otrkrt, tiei esttika ir t, kas visask konfront klasisks subjekta-objekta attiecbas, uzrdot ts robeas un ts ierobeotbas saistbu ar vardarbbu. Ldz ar to turpmkaj tekst minu attaisnot, kpc attla un vardarbbas tma Nans filosofij var tikt pieteikta esttik, un kpc tiei esttika btu jpiesaka attla un vardarbbas analz. Manuprt, tiei aj aspekt

3 4

Campbell (2003), pp. 44.-67. Kritzman (2007), p. 627. Oriinl The art are more open to a fragmentation of the world than are political systems that seek to make the world cohere. Art has less to do with an aesthetic response than with a manner an art of being in the world. 5 Ross (2007), p. 135. 6 Nancy (2003c), p. 46.

sakojas mana maistra darba novitte filosofij Latvij, jo ldz im attla un vardarbbas ontoloisk saistba k esttikas jautjums nav ticis analizts. Maistra darbs sastv no etrm nodam. Pirmaj noda es sniedzu ieskatu attlojuma un priekstatanas tmas attstb un enz, skot no Kanta, paskaidrojot jdzienu prezentcija un reprezentcija norumu un t aktualitti saistb ar Nans pieteikto attla un vardarbbas aplkojumu. Otraj noda es analizju attla un vardarbbas saistbu ar sakrlo, upuri, mimzi, noirtbu, k ar skaidroju to saistbu ar atirbm starp tlu un valodu. Treaj noda tiek traktts, k Nans izprot attla un vardarbbas saistbu ar patiesbu un shematismu. Savukrt ceturtaj noda es analizju Nans filosofij izvrsto attla un vardarbbas saistbu ar cildeno.

AVOTU UN SEKUNDRS LITERATRAS APSKATS

Avotu atlase ana Lika Nans darbi Maistra darba virsrakst ir pieteikta divu jdzienu konjunkcija attls un vardarbba, turklt temporl lasjum attlu novietojot skotnjku par vardarbbu. Tiei ar du nosaukumu Attls un vardarbba ir publicts viens no Nans rakstiem krjum Au fond des images (ditions Galile, 2003), kas 2005. gad tiek izdots angu valod ar nosaukumu The ground of the image (New York: Fordham University Press, 2005). Ldzs krjum franu valod Au fond des images publictajiem pirmajiem seiem rakstiem, taj iekauti ar trs papildu raksti: Ms (Nous Autres), Apmekljums: par kristietbas glezniecbu (Visitation: Of Christian Painting) un Neatkarg sieviete glezniecb (The Sovereign Woman in Painting). Divi no mintaj krjum publictajiem rakstiem Attls un vardarbba un Tls projekcija un norums ir tulkoti un publicti latvieu valod (attiecgi tulkojis A.Akers, Homo Aestheticus: no mkslas filosofijas ldz ikdienas dzves esttikai. Rga: Tapals, 2001, 219.-235.lpp; tulkojusi S.S.Valke, Kentaurs XXI, Nr.41, 2006.gada decembris, 63.-74.lpp.). Mintais krjums ir bijis viens no btiskkajiem avotiem maistra darba izstrd. Tpat esmu izmantojis Nans darbus Filmas liecba. Abbas Kiarostami (The evidence of film. Abbas Kiarostami), kur iztirzta attla tma saistb ar kino, mkslas tematikai velttos darbus Mzas (The muses) un Dads mkslas: mzas II (Multiple arts: the muses II), k ar kristietbas saistbai ar attlojumu saistto darbu Noli me tangere: ermea sacelans (Noli me tangere: on the raising of the body). Iztirzjot sakrl un cilden jdzienus, papildus tam, kas jau tiek izvrsts iepriek mintajos tekstos, papildus esmu izmantojis vl sekojous Nans tekstus. Aplkojot cilden jdzienu, k viens no galvenajiem Nans tekstiem ir izvlts Cilden piedvjums (tulkots angu valod k The Sublime Offering). Sakrl aplkojuma sakar k pamatteksti ir izvlti Nans raksti Neupurjamais (The Unsacrificeable). Gatavojot maistra darbu, papildus esmu izmantojis ar citus latviski tulkotos Nans tekstus: Daltais laiks; K klausma mzika, Par to, ko nevaram upurt (Nekltienes saruna ar profesoru anu Luku Nans) (is teksts, kas ir balstts uz Nans tekstu The Unsacrificeable, ir bijis btisks sakrl jdziena analz), k ar citus Nans tekstus, lai gtu priekstatu Nans filosofisko ideju attstb kopum. 7

Sekundrs literatras atlase Pirmkrt, vlos atzmt, ka esmu izmantojis latviski pieejamo sekundro literatru. Galvenokrt tie btu Mras Rubenes veidotie raksti un grmatas par msdienu esttiku un Nans. Visprgam ieskatam msdienu esttikas problemtik esmu smlies no Elgas Freibergas lekcijm par esttiku, kurs analiztas vairkas ar msdienu franu filosofiju un esttiku saisttas tmas. Minto autoru darbi ir bijui galvenie avoti ar maistra darba tmu saisttu terminu atveidei latvieu valod. Otrkrt, svevalods pieejamo sekundro literatru esmu atlasjis pc sekojoiem kritrijiem: i. a) Literatru, kas paskaidro paa Nans darbus, vai b) literatru, kas paskaidro tmu, par kuru raksta Nans (lai gan jatrun, ka nereti literatra savstarpji prkljas). eit btiski atzmt: a. Par Nans: aka Derid (Derrida) darbs Par skrumu7. Alisones Rosas darbi (Ross)8. Jana Deimsa (James) darbi9. Saimona Sprka (Sparks) veidotais dadu Nans ptnieku rakstu krjums10, Haensa darbs11, k ar Martisa darbs (Martis)12, kur plai izvrsta un analizta Nans izpratne par cildeno. b. Par problemtiku attlu, attlojumu (prezentciju/reprezentciju) un vardarbu: aj grup btiski mint Nans vairku darbu ko-autora Filipa Lak-Labarta (Lacoue-Labarthe) darbs Filosofijas priekmets13, kur publicts raksts par reprezentciju Unrepresentable, k ar LakLabarta raksts par cildeno14. Btisks krjums cilden tmas analiz ir Par cildeno: iztaujjot tagadni, kur publicti Lak-Labarta, Liotra, Nans (papildus Sublm piedvjums publicts ar Nans rakstts ievads par cilden tmas aktualitti) un citu franu filosofu raksti par o tmu15. Saistb ar cilden tmu nevar nemint Liotra veikto analzi, uz kuru atsaucas ar Nans un kuras izpt esmu izmantojis nule k mintaj rakstu
7 8

Derrida (2005). Ross (2007), (2008). 9 James (2006), (2007). 10 Sparks (2007). 11 Hutchens (2005). 12 Martis (1995). 13 Lacoue-Labarthe, Ph. (1993). 14 -, . (2009). 15 Skat. Nancy, J-L. (1993b).

krjum publicto Liotra rakstu, gan ar latviski tulkoto rakstu Postmodernisma skaidrojums brniem. Tpat cilden un attlojuma probelmtikas analz esmu izmantojis .Ransjra (Rancier) darbu Tla nkotne16. Vizualittes tmas iztirzjum svargs sekundrs literatras avotis bija Trifonovas (Trifonova) darbs The image in French philosophy, kur aplkota tla un cilden saistba. aj kontekst btisks ir ar Helferes (Helfer) veiktais ptjums par reprezentciju vcu filosofij17. c. Vardarbbas tmas aplkojum esmu izmantojis Devrsa (H. De Vries) darbus Religon and violence. Philosophical perspectives from Kant to Derrida, Violence, identity, and self-determination. ii. Literatru un autorus, uz kuriem tiei vai netiei atsaucas Nans. aj ietvar esmu izmantojis tdus literatras sarakst mintus autorus un viu darbus k, piemram, I.Kanta Tr prta kritika, Spriestspjas kritika, M.Heidegara darbi Kants un metafizikas problma un Mkslas darba skotne, k ar raksts Lieta18, .Bataija rakstus krjums Redzes prmrba19. iii. Vl k atseviu sekundrs literatras kategoriju izdalu to, kur ietvertas grmatas par autoriem, uz kuriem atsaucas Nans. Piemram, sekundr literatra, kas paskaidro Kantu, Heidegeru, Lak-Labartu u.tml. Ldzs darbiem, kas jau tika pieminti, jo tajos jau vairum ie autori tiek interpretti, eit pai jpiemin A.Rubea Imanuels Kants20 un H.Benhema (Banham)21, kuros skaidroti Kanta iztles un shematisma jdzienienu lietojums. Kanta interpretcij btiski ir bijui ar R.Ga (Gasch) darbi Formas ideja. Prdomjot Kanta esttiku un Daas prdomas par Kanta nojgumu hipotipoze22. Apjomgais Nans darbu skaits, turklt to vieng pieejamba svevalod (ar daiem izmumiem) un no t izrietos latviski neiestrdts terminoloijas problmas, ir bijusi viena no problmm avotu atlas, apguv un tlk maistra darba izstrd.
16 17

Rancier J. (2008). Helfer (1996). 18 (1997), Heidegers (1997), (1998). 19 Bataille (1993). 20 Rubenis (2006). 21 Banham (2006). 22 Gasch (1993), (2003).

1. ATTLA UN VARDARBBAS ATTIECBAS K ESTTIKAS JAUTJUMS PAR PREZENTCIJAS UN REPREZENTCIJAS NORUMU

s nodaas mris ir sniegt ieskatu attla un vardarbbas tmas enz saistb ar attloanas un priekstatanas norumu, pardot k caur s distinkcijas caurskatanu vairku nozmgu XX gadsimta kontinentls filosofijas prstvju refleksij ienk vardarbbas tmas analze, jo, manuprt, aj ievirz darbojas ar Nans23. Mans maistra darbs ir rakstts filosofijas apaknozar esttik. Tas, ko msdiens saprot ar terminu esttika, tiek iedibints 1735. gad, kad 21 gadus jaunais Aleksandrs Gotlbs Baumgartens aizstv disertciju Meditationes philosophicae de nonnulis ad poema pertinentibus (Filosofiskas prdomas par dam lietm, kas piedergas pozijai), kur esttika tiek raksturota k zintne par to, k lietas btu izzinmas caur sajtm (scientiam sensitive quid cognoscendi)24. Lai gan Baumgartens bija pirmais, kur izstrdja jaunu ptniecbas priekmetu, jautjumi par to, kas ir skaistais un kas ir mksla, k zinms, tika iztirzti ar krietni senk, skot jau no antkajiem domtjiem. Svargs pavrsiena punkts esttikas, filosofijas un mkslas savstarpjs attiecbs pards, skot ar Imanuela Kanta filosofiskajiem darbiem. Piemram, Kants darba Tr prta kritika otraj izdevum (1787) nordja: Vciei viengie lieto vrdu esttika t apzmanai, ko citi sauc par gaumes kritiku. das rcbas pamat ir maldga cerba, ko lolojis ar lieliskais analtiis Baumgartens, pakaut skaist kritisko novrtjumu prta principiem un pacelt t regulas ldz zintnes augstumiem. Tau das ples ir veltgas. Tiem, s regulas jeb kritriji pc saviem galvenajiem avotiem ir tri empriski un ttad nekad nevar kalpot par noteiktiem aprioriem likumiem, kuriem msu gaumes spriedums btu spiests piemroties; drzk gan gaumes spriedums ir regulu stais pareizbas kritrijs.25

K vienu no autoriem, kas izvr minto tmu, noteikti var mint Nans draugu un grmatu ldzautoru Lak-Labartu, kas daudz rakstjis par mimesis, Darstellung, Vorstellung atirbm. 24 Citts pc Kivy (2004), p. 1. 25 A21/B35. Izmantots R.Ka nepublicts tulkojums, kura tulkojumu izmantoju ar turpmk, citjot I.Kanta Tr prta kritika.
23

10

K norda Pters Kvijs (Kivy)26, aj citt paustais Kanta pesimisms ir saistts ar dubultu neapmierintbu. No vienas puses, Kants uzskatja, ka Baumgartens un vcu racionlistu tradcija ir gjusi pareizo ceu, uzskatot, ka esttikai ir jbt filosofijas disciplnai, esot atbrvotai no emprisk, tau, k Kants nordja 1787.gad, apriora gaumes kritika bija neiespjama, Baumgartens bija ievrojami kdjies, minot racionalizt esttiku. No otras puses, Kanta sprieduma pamatu veido britu tradcija gan esttik, gan morles teorij, kuru bija aizscis Frensis Hatesons (Hutscheson), jo, pretji vcu racionlistiem, t novietoja skaist un lab, gaumes un morlo spriedumu filosofiju uz morls un esttisks psiholoijas emprisks sfras. K atzm Kvijs, kd pirmskritisk darba (1769-70) fragment Kants norda: Hatesona principi ir nefilosofiski, jo tie iepazstina ar jaunm jtm k skaidrojuma pamatojumu; otrkrt, tpc, ka sajtu likumos saskata objektvu pamatu.27 K rezum Kvijs, mint laika izcilkais filosofs uzskatja, ka filosofiskajai esttikai nav sava priekmeta.28 Kas ir esttikas k filosofijas apaknozares priekmets tiek diskutts ar msdiens, izvirzot ar jautjumus par to, vai esttika ir filosofijas apaknozare vai n. Atbildes tiek mekltas, iztirzjot un analizjot atslgas jdzienus, ap kuriem t var tikt strukturta, k ar tiek iezmts esttikas konceptulais un priekmetiskais lauks. K norda Roberts Hopkins (Hopkins), viens no filosofijas visprgkajiem un svargkajiem nojgumiem, it pai mkslas filosofij, ir reprezentcija29. Lai gan reprezentcija pati par sevi nav pietiekama, lai defintu, kas ir mkslas iedaba (arts nature), tomr t ir atslga mkslas noteiksm. Mans maistra darbs ir vrsts uz attla un vardarbbas attiecbu noskaidroanu ana Lika Nans filosofij. Tas, ap ko es koncentrju savu ptjumu tmu un jdzienu analzi , atsedz (re)prezentcijas tmu to, kas var tikt (re)prezentts, un kas n, nordot uz vardarbbu k tdu, kas izriet no neatceam (re)prezentcijas un ne(re)prezentjam attiecbu sprieguma. Vcu un angu valods pastv sekojos norums: starp vcu. val. Darstellung, ang. val. presentation30 un vcu val. Vorstellung, angu val. representation. Latvieu valod ie vrdi, piemram, Kanta darbu tulkojum tiek
26 27

Kivy (2004), p. 1. Citts pc Kivy (2004), p. 1. 28 Kivy (2004), p. 2. 29 Davis (2009), pp. 504.-508. 30 Skat. piemram, Kant, I. Critique of Judgement. Translated by James Creed Meredith, revised, edited, and introduction by Nicholas Walker. Oxford: Oxford University Press, 2007.

11

atveidoti sekojoi

Vorstellung, reprezentcija tiek tulkots k priekstatt,

priekstats31, bet Darstellung, prezentcija k attloana, attlojums32. Pie da o jdzienu atveidojuma latvieu valod esmu pieturjies ar es sav maistra darb. Paskaidrojot tuvk o divu nojgumu atirbu un enzi, skatot tos galvenokrt ar Kanta darbiem, k norda attloanas un priekstatana tmas analiztja Marta Helfere (Helfer)33, eneoloiski Kants Darstellung definciju aizgst no klasisks retorikas: vi lieto o terminu k latnisk exhibito un grieu hypotiposis sinonmu. Ldzgu skaidrojumu dod ar Rdolfs Ga (Gasch), izsverot, ka s retorisks figras vsture ir btiska Kanta kritiskaj defincij34. Hypotiposis ir saliktenis, veidots no hypo zem, apak, savukrt typosis figra, kas radta pateicoties skicanai, uzmeanai, kas skotnji nozm pau skici, uzmetumu, paraugu vai ierakstu, un aj nozm ir sastopams Seksta Empria darbos. Aristotelis im vrdam pieir filosofisku nozmi: tas, kas form, veido btbu (esenci). Kants savukrt nepieem o Aristotea lietojumu, bet t viet izmanto termina retorikas tradcij iestrdto nozmi, hypotiposis identificjot ar subjectio sub aspectum, t.i., vizul attloana, neana acu priek, pardana dadajos aspektos. Saska ar Helferi, ai hipotipozes vizulajai dimensijai, kas sastopama ar tdos sinonmos terminos k energeia, evidentia, illustratio un demonstratio, ir spcga ietekme retorikas tradcij. Piemram, Cicerons, iztirzjot hipotipozi, uzsver taj redzes btisko lomu, savukrt Kvintilins defin hipotipozi, k apelciju pie redzes, nevis dzirdes. Ga to rezum sekojoi: k retorikas nojgums, hipotipoze nozm ilustrciju, kur skaidri attlotais tiek apveltts ar tdu detaliztbu, ka tas iet k kltesos, un parda sevi k kltesou person un pilnb pateicoties pats sev, tdjdi hipotipoze ir spjga padart priekmetu k acu priek ieraudztu35. K norda Helfere, atsaucoties uz tlera (Stieler) sniegto definciju vcu filosofijas vrdnca (1662), kur darstellen tiek defints k ante oculus ponere, novietot acu priek, hipotipozes vizul dimensija tiek nodota tlk ar vcu filosofiskaj tradcij.36

Skat. piemram, Kants (2000), 26.lpp. Ibid, 70.lpp, 23. 33 Helfer (1996), pp. 22-24. Ldzga jdziena analze atrodama ar Nans un Lak-Labarta kopgaj darb Literatras absolts. 34 Gasch (1990), pp. 85-100. 35 Helfer (1996), p. 23. Cf, ut pictura poiesis, kas latniski nozm t, k ir glezniecba, ir ar pozija ldzba, kas minta Horcija darb Ars Poetica. 36 Helfer (1996), p. 22.
31 32

12

Lai gan Kanta sniegt Darstellung defincija attiecas gan uz hipotipozes vizuls retorikas nozmi, gan uz ts skotnjo nozmi modelis, skice, uzmetums, paraugs, ts saistba ar retorikas nozmi visskaidrk tiek izvrsta Spriestspjas kritik, kur Kants Darstellung identific ar sinonmiem no klasisks retorikas (piemram, 59 Par skaistumu k tikumbas simbolu), savukrt Tr prta kritik, k uzskata Helfere, Kants Darstellung lieto vcu valodas ikdienas nozm, kas nozm sensibli kltesos, aktuls, tau Kants ar lieto Darstellung, lai izvrstu savu argumentu. Proti, Helfere vr uzmanbu uz Tr prta kritik lietoto Kanta nojgumu dotais. Kants raksta: Ja atziai jbt objektvi relai, t. i., ja tai jattiecas uz kdu priekmetu un tan jatrod nozme un jga, tad nepiecieams, lai priekmets vartu bt kaut kd veid dots.37 Ldz ar to no t var secint, ka Kants identific dotbu ar sensiblo priekstatanu: Dot priekmetu, ja dotba atkal nebtu jdom tikai netiei, bet gan tiei jattlo (Darstellung) vrojum, nenozm neko citu, k priekstatu (Vorstellung) par priekmetu attiecint uz pieredzi (stenu, vai tikai iespjamu).38 Kanta gadjum tie attloana vrojum ir saistta ar pieredzi (steno, vai tikai iespjamo). Tas norda, ka Kants priekstatan dom tieu (nevis shematisku vai simbolisku) pieejambu sensiblajai pieredzei. Attlojums, k norda Helfere, veido jdziena sensiblo. Savukrt jdziens, t k tas ietver domu, ir priekstatos (Vorstellung), nevis attlojos (Darstellung). Proti, runa ir par to, ka priekstats ir tas, kas tiek attlots. Priekstatana (Vorstellung), caur kuru objekts tiek domts, ir t jdziens. Jdzienam savukrt ir jbt tiei attlotam vrojum (unmittelbar in der Anschauung darstellen). Helfere jaut, kad ms redzam galdu, k ms zinm, ka tas ir galds? Tas ir, k tiek savienota sensibls zinanas, ko saemam no ermea, un konceptul priekstata (Vorstellung) galds, kas ir msu psih? Kanta gadjum, kad ms redzam galdu, iztle izmanto sensibli doto informciju, ko ms iegstam redzot galdu (brns, kvadrts, etri u.tml.), un lieto jdzienu galds, kas ir jau dots prt, lai veidotu galda sensiblu attlojumu jeb Darstellung. Lai gan galds k objekts pats par sevi nav pieejams domjoajam subjektam un jdziens galds pats par sevi ir tuks priekstats
37 38

Tr prta kritika, B194. Ibid, B195.

13

(Vorstellung), caur Darstellung jdziens galds tiek psih atveidots k sensibli kltesos jeb aktuls. K atzst Helfere, tdjdi Darstellung, sensibl attloana jeb priekstatana, tiek noirta no Vorstellung, priekstatanas, visprja termina, kuru Kants nekad t ar skaidri nedefin, tau lieto.39 Lai gan Vorstellung ietver aprioru uztveri (vrojumu, jdzienus un idejas), kas jau ir kltesoas prt, Darstellung sniedz sensibli kltesoo objektu k aktulu: nodroina psihi ar objektvo realitti, kas ir nepiecieama izziai. Ldz ar to Darstellung ietver divus btiskus aspektus: iztli, kas ir pastarpinjums starp jdzienu un vrojumu, lai nodrointu sensibl priekstatanu; spriestspju, kas prbauda, vai vrojums atbilst jdzienam. Dons Mrtis (Martis) o norumu starp Darstellung un Vorstellung trakt sekojoi: stingri runjot, tas, kas tiek attlots, ir priekstats, tdjdi nordot uz priekstatanas primaritti attiecb pret attlojambu, kas tomr nav viennozmgi nosakma.40 Priekstatana norda uz attlot, attlojam stens pieredzes objekta apriors attlojambas atkrtoanu. Tau attlojamba var tik traktta ar atirgi, ne tikai temporli atirgi vai pat atirgi loiskaj secb. Tas var notikt, piemram, ja jebkura attloana, nevis tiek saprasta k notiekoa skotnjki par tai atbilstoo priekstatanu, bet tiek traktta k attlojoa to, kas iepriek ticis priekstatts41. K norda Mrtis, kontrasts un konfrontcija starp m divm pieejam ir oti svarga. Mrtis aj sakar cit Marka Teilora piedvto priekstatu par Derid: T k priekstatana pastvgi atver plaisu, ko t pati ar mekl k aizvrt, t vienmr ir saistta ar telpiskuma (spacing) darbu. Telpiskums ir nereducjams rienes indekss, tai pat laik bdams kustbas indekss, prvietoanas indekss, kas norda uz nereducjamo mainbu. Tik, cik jebkura attlojamba ir priekstatana, subjekta ca pasargt identitti un nodibint pavrdu neizbgami cie neveiksmi. o divu jdzienu spriedze ir vairku (post)moderno domtju prdomu uzmanbas lok, piemram, to skait, Nans, kas piedv vairku klasisko filosofu, t.sk., Kanta, Hgea un citdu lasjumu. Minto divu jdzienu savstarpjo attiecbu traktjums liek ar izjautt subjekta jdzienu, jo tiei subjekts ir tas, kuru attlojamba un priekstatana nodroina ar stenu vai tikai iespjamu pieredzi. Manuprt, tiei attloanas un priekstatanas nojgumu analze ir tas, kas

39 40

Helfer (1996), pp. 24-25. Martis (1995), p. 3. 41 Ibid, p. 4.

14

atklj attla, tla42 un vardarbbas ontoloisko, nordot ar uz to ikonogrfisko43 saistbu, tau mans ptjums ir orientts tiei uz attla un vardarbbas ontoloisko attiecbu analzi, jo, manuprt, k ar to centos pardt sav maistra darb, ar Nans galvenokrt interes tiei o attiecbu ontoloiskais aspekts (lai gan vi ar atklj gan konkrtu mkslu (piemram, kino, glezniecba, mzika), proti, dzvs btnes (cilvka) attiecbas ar pasauli un ldzcilvkiem vispr, tdjdi attla un vardarbbas attiecbas aplkojot tiei iepriekmints attlojuma un priekstatanas konfrontcij. Uz priekstatanas un attloanas varmcgajm attiecbm ar esoo norda jau ar Heidegers, kura kltbtne Nans tekstos atkljas tieajs un netieajs atsaucs, t.sk., analizjot attlu un vardarbbu. K norda Heidegers: Atirb no grieisks uzklausanas pavisam ko citu nozm jaunlaiku priekstatana (Vorstellen), kuras nozmi vislabk izteic vrds representatio. Priek-statt te nozm: pa rokai esoo novietot sev priek k pretimstvoo, attiecint to uz sevi priekstatoo un piespiest ieiet aj attiecb pret sevi k noteicoaj jom [mans izclums E..]. Kur kaut kas tds notiek, cilvks izveido eso ainu (Bild). Bet, tdjdi izveidojot sev ainu, cilvks ar pats sevi izved uz skatuves (Szene), t.i., visprji un publiski priekstatt atkltaj jom. Ar to cilvks pats sevi nosaka k skatuvi, uz kuras esoajam turpmk sevi vajag priek-statt, prezentt, t.i., tam jbt ainai. Cilvks kst par eso reprezentantu priekmetisk nozm.44 Tdjdi Heidegers sasaista pasaules prtapanu par ainu jeb, k to var ar interprett, attlu ar priekstatanu k subjekta vardarbbu pr esoo. Heidegera gadjum o attiecbu prskatana tiek izvrsta metafizikas k vesela laikmeta kritik. Heidegera metafizikas laikmeta kritika, kas aizmetus gst jau Frdriha Nes intelektulajos centienos prskatt metafizikas un kristietbas vitalittes izskumu. Jau Ne piesaka vizualittes, tla k sapu pasauu jauk ituma45 ierobeotbu konfrontciju pasaules ain, ar lietojot metafizikas Heidegara attloanas/priekstatanas

Latvieu valod vrds tls ir saistts ar krievu valodas vrdu ermenis, kas savukrt veidojies no indoeiropieu saknes stel- - likt stvus, uzstatt, gan tls ir saistts ar krievu valodas vrdu na. Tpat vrda izcelsme tiek saistta ar gotu stains akmens, gan ar grieu telos gals, mris, pabeigtba, nve, piepildjums, gan tiek atvasints no indoeiropieu val. kai-lo-s vesels (Karulis, K. Latvieu etimoloijas vrdnca. Rga: Avots, 1992, 386-387.lpp.) 43 Ikonogrfija (izcelsme - sengrieu eikn attls + graphein rakstt): 1) mkslas zintn stingri noteikta zinmas personas vai sietiskas ainas attloanas sistma; 2) kda sieta vai personas attlojuma izpte, aprakstana, sistematizcija pc tipoloiskm pazmm (Svevrdu vrdnca). Par ikonogrfijas skatjumu uz vardarbbas saistbu ar attlu skat. Scarry (1987). 44 Heidegers (1998), 68.lpp. 45 Ne (2005), 34.lpp.
42

15

terminoloiju. Tas tiek tlk attstts XX gadsimta franu filosofij, kurai piedergs ar Nans. Vizualitte tma tiek iztirzta, lai kritiztu tradicionlo izpratni par subjektu. K to skaidro vizualittes tmas ptniece franu filosofij T.Trifonova (Trifonova)46, XX gadsimta franu filosofijas atirg pazme, ko var rezumt Delza fantzij izdzst ms, bija pieaugo antiptija pret subjektivitti, kas manifestjs k filosofisk skatiena novrans no vizul diskursa, vizualittes, iztles, summjot novrans no tla (image) tik, cik tls bija daa no subjektivittes/priekstatanas diskursa, lielku interesi veltot tiei apziai, nevis subjektivittei; vairk nehumnajam, nevis humnajam; vairk virtulajam, nevis relajam; Laikam, nevis temporalizcijai; vairk Atmiai, nevis atmias tliem; Iztlei, nevis priekstatiem, kopum starppersonliem spkiem, depersonaliztai pieredzei un iemiesotiem (embodied) stvokiem, lauot motor-sensoro shmu ar to, kas paliek vipus prieksatanas, vipus subjektivittes. ie motvi caurau tdu franu filosofu darbus, k, piemram, F.Lak-Labarts, .Bataijs, M.Blano, .Derid, .Delzs, E.Levins, M.Merlo-Pont, .Lakns, F.Liotrs, .P.Satrs47. im sarakstam noteikti var pievienot ar Nans. s izvrsums. nodaas mris bija iezmt kontekstu pamatjdzienus: attloana/priekstatana ap un ar kuriem notiek Nans attla un vardarbbas tmas

46 47

Trifonova (2007), p. 9. Jatzm, ka ar cits valods rakstoie filosofi pievras m tmm. Skk skat., piemram, de Vries (1997) un de Vries (2002), Adorno (2004), iek (2009).

16

2. ATTLS UN VARDARBBA UPURIS, NOIRTAIS, KALIGRAMMA

Analizjot attla un vardarbbas attiecbas Nans filosofij, svargs aspekts o attiecbu izgaismoanai, ir paskaidrot tla saistbu ar sakrlo, upuri, mkslu un valodu. aj noda es analizu o jdzienu attiecbu lietoanas nozmes Nans filosofij. 2.1 Tls un skrums Nans apgalvo, ka tls (image) vienmr ir sakrls. Tla sasaiste ar sakrlo auj runt par tl imanenti esoo kaisli un ar saistto spriedzi. Nans noir jdzienu sakrls no reliiozs, apgalvojot, ka abi kdaini tiek jaukti. Reliija, k uzskata Nans, nozm noteikta ritula ievroanu, kas veido un uztur sakarus, piemram, ar sevi, dabu vai prdabisko, savukrt sakrlais nozm noirto (distinct), distancto, atdalto. Nans raksta: No vienas puses, reliija un sakrlais ir viens otra pretstats glui tpat k saistjums ir pretstats prrvumam. Kaut kd zi, bez aubm, reliiju var uzskatt par saisttu ar noirto sakrlo. Tau, no cita aspekta raugoties, sakrlais ir tas, kas vi ir, tiei pateicoties savai noirtbai, jebkdas saiknes trkumam.48 Nans arguments ir sekojos: sakrlajam nav iespjams pieskarties (ja nu viengi ar bezkontakta pieskrienu)49, jo sakrlo raksturo tas, ka tas princip ir neaizsniedzams, tas atrodas kaut kur tlum, un ar to neviens nekdi nevar saistties50. du sakrlo, k kaut ko neaizsniedzamu, neaizskaramu, Nans dv par noirto izclumu (le distinct) 51. eit btu jpaskaidro tuvk Nans filosofij btisks jdziens, kas nule k tika lietots, lai raksturotu sakrlo. Proti, runa ir par pieskrienu, skrumu. Piemram, aks Derid, veidojot grmatu par Nans, k ts nosaukumu un vadmotvu, caur kuru aplkot Nans filosofiju, izvlas tiei skruma (toucher) nojgumu, uzskatot, ka tiei is nojgums vispreczk un pilngk raksturo Nans filosofiju.52
Nans (2001a), 219.lpp. Ibid, 219.lpp. 50 Ibid, 219.lpp. 51 Ibid, 219.lpp. 52 Derrida (2005), p. ix.
48 49

17

Skrums tiek sasaistts ar jaunas ontoloijas mekljumiem un izstrdi, kas nebalsttos uz subjekta-objekta attiecbm, bet ietvertu tdas attiecbas ar pasauli, kuras veido cilvks k iemiesots es. Ts ir attiecbas, kas paredz atvrtbu pasaulei un otram cilvkam. Tas auj caur skruma nojgumu prskattu attloanas un priekstatanas nojgumus. Piemram, franu filosofs, kurs strd vien tradcij ar Nans MerloPont darb Acs un gars, kritizjot kartziski operacionlo redzes modeli, uzsver ermea k miesas noteiksmi uz redzi un redzto to savstarpjo saistbu, kas tiek ilustrta ar impresionistu gleznu analzi. Merlo-Pont norda: Mums ir jsaprot burtiski tas, ko mums mca redzana, proti, ka ar to ms pieskaramies saulei un zvaigznm.53 Ldzgi vartu teikt ar par Nans interesei par skrumu un attlu, konkretizjot, par glezniecbu proti, ka glezniecba Nans interes tpc, ka t ir sav zi ideli novietota, lai atkltu skruma struktru54, proti, glezniecba auj izsekot uztveres priekmetu konstituanos, atkljot, k notiek jgas (sens55) veidoans, noturoties pie neapstrdt jgas auduma, par ko operacionlisms neko negrib zint56. Nans skruma nojgumu sasaista un aplko ar caur Noli me tangere57 motva veidotajm gleznm. Nans darb ar tiei tdu pau nosaukumu Noli me tangere raksta: Mla un patiesba pieskaras, atstumjot kltneesoo; ts patrinto atkpanos, kurus sniedz, jo pati viu iestans atkljas pa skrum, ka ts ir rpus sasniedzam. Bdams neaizsniedzamas, ts ms skar, pat prem. Ts iezm msu tuvum savu tlumu; ts liek mums to nojaust, un tiei sajuana ir viu jga.58 Tdjdi skruma jdziens auj nordt uz tl esoo tuvuma un tluma ambivalenci. Vai caur di saprasts tuvums un tlums auj ar prskatt tuvumu un tlumu ar pasauli un lietm. Tad vartu Nans interprett saistb ar Heidegera rakst Lieta analizto lietas tuvuma/ tluma veidoanos, mekljot, k atjaunot saikni ar lietu, tdjdi atsakoties no lietas vardarbgas pakrtoanas attlojumam.
Merlo-Pont (2007), 70.lpp. Rubene (2010), 62.lpp. 55 Runjot par sens tulkojumu latviski, btu jlieto trs etri atirgi vrdi. Tulkojot sens k jga, ms izmantojam tikai vienu no leksikas iespjm, bet zaudjam virziena, cea, k ar sajtas, izjtas nozmes. Nans uzmanbu koncentr uz dzves, cilvka, pasaules, vstures un eksistences jgu, tau jgpilnais ir saistts ar sajdzgo un samango.(Rubene (2010), 89.lpp.) 56 Merlo-Pont (2007), 19.lpp. 57 Latu valod nepieskaries man! Ja evalij (20:11-18) aprakstta situcija, kad Marija Magdalna, pc Jzus nves, atrod via kapu tuku, tau Jzus viai pards, sakot: Nepieskaries man, es vl neesmu uzkpis pie Tva. 58 Nancy, J.-L. Noli me tangere, p 37. tulkojums citts no Rubene (2010), 65.lpp.
53 54

18

Heidegers mintaj rakst, analizjot, kas ir lieta, ts aplkojumu iesk sav zi ar netradicionliem jautjumiem, proti, nevis jautjot, no k lietas sastv un kdas vispr ir lietas, bet, balstoties uz cilvka attieksmi pret lietm, jaut kas ir tuvums, un kas ir tlums, un kas ir tuvuma btba, tdjdi tiei caur iem nojgumiem un attieksmm atkljot lietas un ts tuvuma/tluma btbu. Kas notiek tad, ja, likvidjot lielus attlumus, viss nostjas vienldz tlu un tuvu? Kas ir vienveidba, kur nekas nav ne tuvu, ne tlu, it k viss btu zaudjis distanci? jaut Heidegers, atbildot, ka viss tiek sapludints vienveidg beztlum,59 risinjumu saskatot pasaules un cilvku k galgu, ldz ar to miesgu btu tuvbas atzan, veicot apvranu subjekta varu pr pasauli, nomainot ar pasaules primaritti pr miesgo btni visupirms cilvki k mirstgie dzvojot sasniedz pasauli k pasauli. Tikai tas, ko pasaule dara vieglu, reiz kst par lietu.60 Pasaules un jgas saistba tiek pieteikta ar Nans tekstos par tlu k noirto un sakrlo. 2.2 Tls un upuris Nans attla un vardarbbas tmu risina ar saistb ar upuranu, saldzinot tlu ar upuri (upuri, ko mdzam atzt k cietuu no vardarbbas). Nans apgalvo, ka sakaru ar sakrlo veido upuris, turklt ldzgi funkcion ar tls, jo tls uztur saikni ar to, kam nevar pieskarties. Nans norda: Tas, kas no tiesas cenas nodibint saikni ar sakrlo, ir upuris, kas td vai citd veid ar pieder reliijas jomai. Reliija beidzas tur, kur beidzas upurana. Tlk skas pilngi pretja pardba norums, distances un sakrls distinkcijas uzturana. Tiei eit, iespjams, vienmr skas mksla, ne pa reliij (neatkargi no t, ka mksla var pievrsties reliiozai tmai), bet rpus ts.61 Proti, Nans pasaka, ka ir sakrlais un to raksturo tas, ka tas ir neaizsniedzams62. Ar tls ir sakrls. Tau vai tas, ka tls ir sakrls, btu juztver k burtisks apgalvojums, vai ar k analoija starp tlu un sakrlumu? Vai tls ir sakrls tpc, ka tam nevaram pieskarties vai ar tls pats par sevi ir sakrls? Pirms atbildu uz iem jautjumiem,
59 60

Heidegers (1997), 101.lpp. Ibid, 113.lpp. 61 Nans (2001a), 220.lpp. 62 Vai neaizsniedzamais btu raksturojams ar k neattlojamais, es minu atbildt noda par tla un cilden attiecbm, kur ar skaidrou sakrl un cilden attiecbas.

19

rezumu iepriek teikto par sakrlo. Tls ir sakrls teiktos. Sakrlais ir neaizsniedzams, tam nevar pieskarties. Saikni ar sakrlo uztur un veido reliija caur upuranu, k ritulu, kas uztur sakarus ar sakrlo. Tau starp to, kam var pieskarties, un to, kam nevar pieskarties, pastv plaisa. aj plais skas mksla, proti, plais starp sakrlo un profno, vartu teikt plais starp attlojamo un neattlojamo. Turpmkajs rindkops es raksturou Nans izpratni par upuranu. Nans filosofij upuranas tma ir viens no tiem skatu punktiem, no kuriem aplkot un analizt rietumu kultras un mkslas pamatiezmes, nordot, ka mksla ir tas, kas var aut atgt Rietumu63 kultr zaudto upuranu, kas atcla nejdzgu nelbu. Mksla, t.sk., tls un attls ir tas, kas var pretendt uz vardarbbas un nelbas prvaranu un atcelanu, kas ir nostiprinjusies Rietumu kultr, kur ir izveidojies mimtiskais prrvums starp jauno un veco upuranas tradciju. Nans jaut: No k veidojas msu attiecbas ar upuranu? Vai Rietumi sav zi vispr nav pakauti tiei ai attiecbai? Un vai, sekojoi, tiei attiecba ms neiesaista Rietumu slgan? [..] Cilvce vienmr ir praktizjusi kaut ko tdu, ko varam apzmt k upuranu. Rietumi tomr balsts uz ko citu. Te upurana ir atcelta, prvarta, varbt varam teikt upurta?64 Nans upuranas tmas izklst atsaucas uz oru Bataiju, kuram bijuas svargas sekojoas ar upuranu saisttas tmas, piemram, upuranas prvarana, upuranas vilinjuma analze un apsdzbs upuranas tetrim. Par ko run Bataijs? Bataijs norda uz vardarbbas un sakrl saistbu zaudjot saikni ar sakrlo, civilizcijs skas dekompozjas process. Lai kompenstu o zaudjumu, veidojas dadi rekompozcijas procesi, kas cenas atjaunot saikni ar sakrlo un aizstt o zaudjumu, piemram, radot politisks sistmas k faisms. Piemram, rakst Nes hronika, piedvjot filosofisks antropoloijas ciengu civilizcijas attstbas ainu, norda uz katr civilizcij mtoo bojejas jeb nihilisma motvu65, Bataijs raksta: Ikreiz ir attstjusies ievrojama civilizcijas virzba, ipt vai Grieu-Romieu pasaul, n vai Rietumos, vrtbas, kas saturja cilvkus kop katra jauna apvrsuma skum, tab vai sakrli akti, vietas, vrdi un likumi, lnm ir zaudjuas, vairk vai mazk pilnb, dau no to iedarbg spka un to spjas iedvest bijbu. Vienkrais s kustbas akts pats par sevi bija
Ar jdzienu Rietumi eit tiek saprasta t.s. Rietumeiropas kultra mksla, filosofija, zintne u.tml. Rubene (1995a), 123.lpp. 65 Ldzgi par sagraujamo un nesagraujamo raksta Nans. Skat. Nancy (2003b), p.78-88.
63 64

20

dekompozcija un aj nozm civilizcija var tikt aplkota k sinonms slimbai vai krzei.66 Bataijs eit norda uz civilizcijas bojejas saistbu ar saiknes zaudanu ar sakrlo, kas iedibinja vienbu kopien un bija ts spka k vitalittes avots (Bataijs to sasaista ar Nes dionsisko). To, ka saiknes zaudana ar sakrlo ved pie vardarbbas un auj raksturot norises kopien, atzm ar Nans. Nans norda uz upuranas un mimzes saistbu, kur ar mimzi tiek domta atdarinana un atkrtoana. Vi uzskata, ka Rietumu upuranas izpratni raksturo mimtiskais prrvums6768, kas iezm atirbu starp veco un jauno izpratni par upuranu. Tas, par ko eit ir runa, vispirms ir mimesis. Sen upurana ldz zinmam punktam ir reproducta ts form vai ts projekt, bet t ir reproducta t, lai atkltu pilngi jaunu saturu, ldz tam apslptu vai prprastu, pat izkropotu patiesbu. Ar to jsaprot, ka vec upurana tiek atklta ne vairk, ne mazk k skotnja imitcija, kuras nelgais tls ir nosacjis prveidoto upuranu. No otras puses, jaun upurana neskas tiei no savas iepriekjs formas vienkra prnesuma vai dabiska turpinjuma ce: lai t pieteiktu sevi, t prasa tiei o mimtisko prrvumu.69 Nans uzskata, ka mimtiskais prrvums piesaka jaunu upuranas veidu, kas ir raksturgs tiei Rietumiem. aj sakar vi norda uz etriem upuranas ontoloijas aspektiem, kas iezm jaunu upuranu: 1) subjekta upurana paupurans, kuru raksturo Sokrata un Kristus figras: [n]osodti, nekrietni notiesti, nedz upuri, nedz bendes to neiztlojas k upuranu. Bet notiesanas realizana savukrt ir prstvta k ilgot upurana, ko tie gribjui un uz ko tiekuies ar visu savu btbu, ar visu savu dzvi un domanu vai misiju. T vrda patiesaj nozm ir subjekta upurana70; 2) upurans saistba ar kopienu un dzvi [] upurana ir vienreizja un t tiek izpildta visu lab. Vl preczk taj visi ir sapulcinti, uzrunti un iesvtti. [..] Upuranas vienreizba td veid ir atcelta vai
Bataille (1986), p. 202: Each time a vast movement of civilization has developed, in Egypt or in the Greco-Roman world, in China or in the Occident, the values that brought men together at the dawn of each upheaval, the taboo or sacred acts, places, names, and laws, have slowly lost, more or less on the whole,3 a part of their efficacious force and their ability to inspire awe. The simple fact of the movement itself was decomposition and, in this sense, civilization can be seen as synonymous with sickness or crisis. 67 Prrvums (interruption) ir vl viens Nans filosofij btisks jdziens, kas, piemram, darb Nedarbg kopiena (Nancy (2009b)) auj analizt kopienas un literatras tapanu un to savstarpjs saiknes, to veidoans nosacjumus caur mta prrvumu. 68 Rubene (1995a), 124.lpp. eit izmantou atsauci uz latvieu valod pieejamo tekstu M.Rubenes nekltienes sarunu ar Nans, kur tiek izklsttas ar Nans rakst Neupurjamais atzias (Nancy, 1991) un Nancy (2003b), p. 51.-77.) 69 Rubene (1995a), 124.lpp. 70 Ibid, 124.-125.lpp.
66

21

padarta dialektiska, no vienreizbas, kurai ir piemra raksturs un kura tiek pieemta k tda (kur Sokrats ir pirmais rind un galvenais; un ms vara piebilst vai tad upurana nav piemru piemrs?), t priet uz dzves un substances vienreizbu, kur jebkurai tiek upurta katra singularitte71; 3) upurana tiek sasaistta ar patiesbu un upuranas neatkrtojambu upurana neizbgami ir jebkuras upuranas jeb upuranas vispr neaizsegts patiesbas btba. Td veid upurana ir ne tikai vienreizja; ts vienreizba veido paas upuranas pamatu un btbu72; 4) upuranas transcendana td veid upuranas patiesba ldz ar miesu, kas zd, apskaidro ar paas upuranas upuranas momentu. Un tas nosaka to, kpc Rietumu upuranas izpratnes iziroais raksturojums nozm upuranas transcendenci, ts bezgalgu un dialektisku transcendenci. Upurana, bdama paupurans, bdama visprja un atkldama jebkuras upuranas gargo saturu, Rietumu izpratn jau ir bezgalga.73 Rezultt Nans secina, ka jaunais upuranas veids, kas caurvij Rietumeiropas kultru, iezm cieu acs, skatiena, vizualittes (attla, tla) saistbu ar vardarbbu, nelbu. Proti, Nans apgalvo: Tds ir mimtisk prrvuma rezultts: upurana ir apskaidrota ts galgajs funkcijs un ts rj izpildjum. Un tomr skatiens paliek savalgots upuranas k tdas nelb. [..] Rietumu gargoana/dialektizcija izgudro bezgalg prkpuma efektivitti un rada t nelbas noslpumu. Pc Hgea un Nes nk acs, kas ir pievrsta im noslpumam, ar skaidru apziu, nepiecieamu un nepanesamu, piemram, Bataija acs. [..] T redz upuranu. T redz, ka t nevar redzt citdi k viengi pateicoties ai neizturamajai, nepanesamajai gaismai gaismai, kas atstaro no upuranas nelbas. Pretj gadjum t redz, ka t neredz neko.74 Tdjdi Nans norda uz Rietumu attloanas tradcijas vadmotva okulrcentrisma75 cieo saistbu ar vardarbbu, kura izriet no zaudts jeb transcendts upuranas, upuranas mimtisk prrvuma. aj sakar Nans norda, ka Rietumu kultru raksturo upuranas strupce, kur mksla nk papildint, nomaint vai apskaidrot76 o strupceu. Lai to paskaidrotu tuvk, Nans, atsaucoties un citjot Bataiju, norda uz mkslu k izeju no transcendents upuranas situcijas: Ja subjekts patiesi nav sagrauts, viss joprojm ir divdomgs. Bet, ja tas ir sagrauts, divdomgais ir atrisints, bet tukum, kur viss ir
71 72

Rubene (1995a), 125.lpp. Ibid, 126.lpp. 73 Ibid, 126.lpp. 74 Ibid, 127.-128.lpp. 75 Ja lieto Mrtina Deja terminoloiju, skat. Dejs (2006). 76 Rubene (1995a), 129.lpp.

22

izncints. Ttad izvle ir starp maldinou ldzbu un neko, t.i., t sakaru starp vecs upuranas attlojumu un pa-upurans postulanu. Bet, Bataijs turpina, no dubult strupcea izaug mkslas jga, kas, noliekot ms uz absolts iznkanas cea un atstjot uz laiku bez sprieduma, piedv cilvkam baudu bez prtraukuma. Bet t ir bez prtraukuma, jo nes sev ldzi spcgu emocionlo uzbudinjumu, kas praug izzuan. [..] Pati mksla vlreiz nobda skatu: ietam nelba ir atsevii divdomgs efekts. To ierobeo mng ldzba un taj pa laik tai ir nozme tiktl caur nelbu, ausmm, ko t izraisa, un kura (t sakot) nozm kaut ko, jebkur gadjum tai ir spks, bet tikai tad, ja tas netiek simults. Nans, izvairdamies no nelbas apolotikas, norda, ka td veid mkslai joprojm ir nozme tikai tad, ja t atgrie ms pie upuranas, ko t aizstj. T nevar upurt upuranu, izemot to, ka t joprojm upur upuranai.77 K aj sakar norda Migels de Beistegujs: 1) tiei mimzes-metakses (mimesis-methexis)78 loika ir tas, kas tiek izaicinta: mksla neatdarina izlietas asinis; t ar nav nedz atkrtojums, nedz atskana: mksla neattiecas uz relm ausmm, un emocijas, kuras t produc, nav nekd sakar ar dm ausmm; 2) ldz ar to tikai mksl un caur mkslu vai literatru rietumos var bt sakrlais.79 Proti, k saka Nans, mksla auj mums satikties ar ausmm, pateicoties prkpumam, kas joprojm ir ietekmgs. Jeb tas nozm ar acumirklgas nves piesavinans prdzvojumu80. Tdjdi Nans upuranas analze uzrda gan upurans krzi, ko atspoguo mkslas pieredze, gan ar izmanto mkslas pieredzi, lai atkltu to, ko nevar upurt un kas auj prskatt Rietumeiropas nelbas k nokauanas vstures saistbu ar tehniku, liekot Nans jautt vai tehnikas laikmets nebtu jsaprot k upuranas norieta laikmets?81 Nans secina, ka pdj eksistences patiesba ir t, ka eksistence nevar tikt upurta82 un tiei s patiesbas uzrdana ir mkslas uzdevums, t.sk., mkslas, kas rada tlus un attlus.

77 78

Rubene (1995a), 130.lpp. methexis ldzdalba, iesaiste. Piemram, H.G.Gadamers norda, ka tiei Aristotelis iezmjis btisku pavrsienu no mimesis uz methexis (Metaphys. A 6, 987b 10-13) skat. Gadamers (1999), 382.lpp. 79 Sparks (1997), p. 158. 80 Rubene (1995a), 130.lpp. 81 Ibid, 134.lpp. 82 Ibid, 135.lpp.

23

2.3. Tls k noirtais K tika teikts iepriek, ka upuris ir tas, kas veido saikni ar sakrlo. K uzskata Nans, sav zi sakrlais ir sakrls pateicoties tiei t noirtbai, sakrls distinkcijas uzturanai83. du noirtbu ir iespjams uzturt, pastarpinot, noirot ar zmi, kuras, k pastarpinjuma ievieana distances uzturanai, ietver ar spes, iededzinanu ar karstu dzelzi, drienu. Nans to raksturo sekojoi: Etimoloiski norums, distinkcija, ir tas, kas noirts ar zmi (vrds norda uz stigmu, ar nokaittu dzelzi iespiestu zmi, driena vietu, iegriezumu, tetovjumu), tas, kas tiek ar tdu robeu noirts un novietots atstatus, vienlaikus izceot ar noirt atirbu no paas noruma lnijas. d stvokl tam nav iespjams pieskarties ne tpc, ka tas btu aizliegts, un ar ne tpc, ka tas btu fiziski neiespjami, bet gan tpc, ka noruma lnija iezm robeu ar to, kas princip nav fiziski aptaustms ne neaizskarams nozm, bet tiei k kaut kas neaptaustms. Vienlaikus is neaptaustmais izpauas caur/aiz kdas robeas un caur attlumu, pateicoties tiei ai atvirzjuma (distraction) opercijai, kas ievie distanci.84 Tdjdi tiek nordts uz to, ka pastv noruma lnija, kas iezm robeu starp aizskaramo un to, kam nevar pieskarties. Neaizskaramais ir, tas pastv, tau tas ir aiz noruma lnijas. Starp aizskaramo un neaizskaramo pastv attlums. Neaptaustmais izpauas pateicoties atvirzjuma opercijai tam, ka tiek uzturts mintais norums. Nans uzskata, ka mkslas btba slpjas tiei aj noiroaj lnij. Proti atstatuma plais un s plaisas prvaran, tau vienlaicg uzturan. Nans uzskata, ka norums parasti tiek saistts ar kaut ko tlu, k pretstats tuvajam. Bet ko nozm tls? Nans apgalvo, ka, pirmkrt, tas ir neaizsniedzams fiziski. Otrkrt, tas ir neatbilstos identittes nozm85. Tiei ds noirts un tls ir tls: Tds ir tls: tam jbt noirtam, novietotam rpus un acu priek [..], turklt tlam ir jbt atirgam no paa fizisk objekta. Tls ir tda lieta, kas nav lieta: tas ir principili atirgs no ts.86 Tiei tla noirtb sakojas tl iemiesotais spks un intensitte tlu raksturo tas, ka tas uztur noirtbu starp fiziski aizskaramo un fiziski neaizskaramo. aj plais veidojas tla un sakrl saistba tie abi
Nans (2001), 220.lpp. Ibid, 220.lpp. 85 Ibid, 220.lp. 86 Ibid, 220.lpp.
83 84

24

apvienojas aj plais. Tau tas, kas tiek izcelts uz lietas fona, viend mr ir ar spks jeb enerija, grdiens, intensitte. Sakrlais vienmr ir bijis spks, vartu pat teikt vardarbba. aj gadjum galvenais ir saprast, k spks un tls abi apvienojas vien un taj pa norum. Saprast, k tls var veidoties, pateicoties ai noruma lnijai (jebkur tls izpauas vai norda uz sevi kaut kd konkurt veid); tas, ko tls apliecina vispirms, ir spks, zinma intensitte, kas savukrt nepiecieama, lai notiktu norums.87 Tdjdi tl nevis veidojas paas lietas attlojums, bet gan intms aspekts, kaislba, kas atiras, ir noirta no jebkuriem reprezentcijas veidiem. Te ir runa par tlam imanento kaislbu, t apzmogotbas jeb atvirzjuma spcgo efektu. Kaislba, kas piemt tlam, proti, tas, kas pievelk un ievelk tl, nk no tl ietvert spka veidot noirtbu un vienlaicgi prvart o noirtbu, tpc ar Nans norda: no ejienes, neapaubmi, ar rodas t neviennozmba un divdomba, ko tliem piedv msu kultr, un ne tikai reliij, - tlus uzskata gan par virspusjiem, gan par svtiem.88 Proti, tls ietami aizver plaisu starp to, kam nav iespjams fiziski pieskarties, un to, kam var fiziski pieskarties. Manuprt, tas ar raksturo tlu un attlu cieo sasaiti ar reklmu, kur atspoguojas vlmju piepildjums vlmju, k vl nerealizt, neaizsniegt. Nans atsaks no tla sasaistes ar attloanu un priekstatanu, bet tls tiek saistts ar projekciju tls projicjas man, bet tas projicjas tiei k tls [..] Tas ir veids, kd man paveras (expose) intimitte: t tiek it k projicta, bet tikai k tas, kas t ir, ar iekjo spka spriegumu, iesprosto, aizturto, koncentrto spku. Upurana veic sava veida debess uzemanas operciju, profn pacelanu ldz svtajam; tls, glui otrdi, projicjas atvrum, kur vienlaikus nosaka t momentno uztverambu un atstatumu, kas abi ir ciei saistti.89 Tls nevis nodod, transport90 o intimitti, bet uztur ar to attiecbas91. Tls veic o operciju, jo tlam ir kontras92 tlu noiros lnijas, robea, kas uztur noirtbu. Attiecbas, ko veido tls, vienlaicgi gan pieskaroties, gan uzturot distanci vienlaicgi prvarot noirtbu un veidojot tuvumu, tau tai pat laik paliekot noirts, Nans raksturo k terisko virskrtu(la fleur) tls ldz mums novada tiei o atrautbas statusu, ko tuvums nespj prvart un kas vienmr saglab distanci tiei pieskriena attlum, t.i., uz paa das virsmas.
Nans (2001a), 220.-221.lpp. Ibid, 221.lpp. 89 Ibid, 222.lpp. 90 Ibid, 222.lpp. 91 Ibid, 220.lpp. 92 Ibid, 221.lpp.
87 88

25

Tas tuvojas, prvarot distanci, bet, pietuvojoties pavisam klt, tas, kas rodas, t atkal ir distance (terisk virskrta).93 Ldz ar to terisk virskrta norda gan uz tla ambivalenci nenovietojambu, tai pat laik esot novietotam atvrum, gan caur terisko pieskrienu Nans atbrvo tlu no t apzmogotbas ar metafizisko priekstatanas/attloanas norumu. Tla noirtba, ko uztur taj ietvertais spks, k skaidro Nans, kaut ko izvelk, kdu intimitti, kdu spku. Lai to izvilktu, tls izrauj to no homogns vienveidbas, noir no ts, izce, norobeo un izauj to priekpln. Izauj to msu acu priek; is viens, projekcija atstj savas pdas, savu zmogu, savas kontras un savu stigmu: savu komtas asti, savu lniju, savu stilu, savu robojumu, savu rtu, savu parakstu visu to kop vienlaicgi.94 Piemram, di darbojas portreti, kas sav btb ir tlu tli95. Portrets pieskaras oriinlam96 jeb, citiem vrdiem, ciktl tas ir vienkrs atveidojums, tas nav nekas vairk k fotogrfija dokumentiem, prnesums, bet nekd gadjum ne tls, tau portrets ir tikai piemrs. Jebkur tls ir pakrtots portretam ne td nozm, ka tas atveido kdas personas vaibstus, bet gan izvilkanas nozm.97 Tas, ko tls izvelk, izauj, ir kda pasaule, ko Nans raksturo k nedefints, potencils jgas kopums. Uz ko Nans eit atsaucas? Manuprt, s atzias sapraanai ir jatceras, ka jau Heidegers rakst Mkslas darba skotne norda uz gleznas (mkslas darba, attla) k darinjuma cieo saikni ar pasauli Par to liecina di Heidegara apgalvojumi: Paceoties-pats-sev , darinjums atver kdu pasauli un notur to valdong paliekamb. Bt par darinjumu nozm uzstdt kdu pasauli. [..] Izstrdjums ar savu uzticambu pieir ai pasaulei pau nepiecieambu un tuvbu. Darinjums [..] uzce savu pasauli.98 da tla un pasaules sasaite auj Nans atteikties no tla piesaistes tikai attlam, tikai vizulajam. Tls figras veid izauj uz mani intimitti, ko es varu uztvert, tikai bdams pilng intimitt ar redzi, ar vrdu sadzirdanu un ar pau vrdu jgu. Patiesb tls nav tikai vizuls: tikpat liel mr tas ir muzikls, potisks, vl ar uztverams ar tausti, ar smaru un garu, tas var bt kintisks utt. dados aspektus nordo leksika ir nepietiekama, un ts analze prastu prk daudz laika.

Nans (2001a), 222.lpp. Ibid, 223.lpp. 95 Ibid, 223.lpp. 96 Ibid, 223.lpp. 97 Ibid, 223.lpp. 98 Heidegers (1998), 29.lpp.
93 94

26

Vizulais tls visticamk kalpo k modelis.99 Tdjdi tls no tradicionli ar tlu saistt pra attloana-priekstatana, pieirot tam plaku jgveidojoo funkciju. Ja vien tas vispr ir iespjams, ka viena un t pati svtra, viens un tas pats norums noir un vienlaikus vieno komunikcij (pie viena komunicjot ar par pau o norumu...), tad vartu teikt, ka tla svtra (t kontra, forma) ir ar t intmais spks, jo tls to nereprezent, bet pats ir is intmais spks, kas to aktiviz, kas to iedzvina un notur distanc, kas to izvelk un notur, un, pateicoties tiei im spkam, tls ms sasniedz.100 Tdjdi tla spks, kas raksturoja tla noiroo funkciju un t veidots distinkcijas un aprises, apvr iepriek, 1.noda, teikto par Kanta izpratni par priekstatanas prioritti pr attloanu. aj gadjum tls ir saistms ar attloanu, turklt s attloanas prvaranu. 2.4 Tls un valoda kaligrammas sples Tla noirtbu Nans ar ilustr, tlu raksturojot k tdu, kas nk no debesm101, kur debesis nozm gan saistbu ar gaismu, gan saistbu ar sakrlo. Savukrt tas, kas ir vipus debesm, aiz velves, ir bez tliem102, un tiek raksturots k pirmsjgas stvoklis103. Nans uzskata, ka debesis glezniecb ietver sev debesu sakrlo aspektu, jo ts vislabk iemieso noirto un fiziski atdalto: debesis ir kaut kas atdalts.104 Tla analoija ar debesm auj Nans raksturot tla un jgas k izgaismot saistbu, atkljot tla kaislbu k iekrojambu tl, kas saistta ar tla izgaismojoo funkciju. Agrk debesis un zeme bija viens vesels, nebija nek atsevia. Debesis pc savas btbas ir norums, un debesis btiski atiras no zemes, kuru ts apgaismo. Ts vienlaikus ir gan norums, gan distance: plas gaiums, tls un tuvs vienlaikus, gaismas avots, kuru nekas neapgaismo (lux), bet kas savukrt apgaismo visu, un is viss savukrt piedzvo sadalanos, kas ir sadalans starp nu un gaismu, pateicoties kurai, kda lieta iegst spdumu un spoumu (splendor), proti, savu patiesbu. Norums sevi izce: tas atrodas atstatus, tas uzsver o atstatumu, tdjdi liekot to ievrot, tas liek sevi ievrot. Tas ttad piesaista uzmanbu pa gabalu, ar pau o distanci; taj ir kas pievilcgs, kds
Nans (2001a), 224.lpp. Ibid, 224.lpp. 101 Ibid, 225.lpp. 102 Ibid, 225.lpp. 103 Ibid, 225.lpp. 104 Ibid, 225.lpp.
99 100

27

pievilkanas spks. Vai nu tls ir iekrojams, vai ar tas nav tls (bet gan krsains novilkums, ornaments, vzija vai reprezentcija; tomr nav tik viegli, k viens otrs iedomjas, noirt vlmes radtu iekri no pievilcbas, kuru izraisa kaut kas vizuli iespaidgs...).105 Tl mto gaisma padara tlu par evidenci par Tas ir izcluma acmredzamba, tas ir pats is izclums. Ja nav s evidences, tla vispr nav: ir tikai dekorcija un ilustrcija, proti, iemesls, kdas nozmes radanai. Tlam ir jsaskaras ar noruma neredzamo pastvanu, tla esambas izcelto konkrtbu.106 Tau ar evidenci Nans saprot tiei tla un vrda saistbu prvaranu, atsakoties no tla k lietas imitcijas. Tpc Nans atsaucas uz Miela Fuko darbu T nav ppe. Nans norda: Tls savieno debesis un spku ar pau lietu. Tas ir salikuma intm vienba. Tls nav nedz pati lieta, nedz lietas imitcija (tas tds nav jau tpc vien, ka tlam, k jau iepriek tika noskaidrots, nav obligti jbt plastiskam vai vizulam). Tls ir lietas ldzba, kas tomr ir kaut kas cits. Sav ldzb lieta ir pati no sevis noirta. T nav pati lieta (vai lieta par sevi), bet gan lietas patba, kas k tda ar izpauas. Ar savu slaveno ceci nest pas une pipe107, vismaz to ieraugot vai izlasot pirmo reizi, Magrits, iet, tikai formul banlo paradoksu par reprezentciju k imitciju. Tau tla patiesba ir pretja. To drzk izteic ppes tls, kuram pielikts uzraksts: t ir ppe; ne tpc, lai izspltu o pau paradoksu apgriezt krtb, bet lai apgalvotu, ka jebkura lieta izpauas ar to, ka t ldzins pati sev, bez vrdiem sakot: es esmu lieta [mans izclums E..].108 eit, manuprt, svargi iezmt kontekstu Nans atsaucei uz reprezentciju (priekstatanu) un ts analzi Magrit un Fuko. Mrtins Dejs, raksturojot sirrelistu centienus, izaicint vizulo tradciju XX gadsimta 30.-40. gados, un pie tradcijas pieder ar Magrits, situciju par Magrita gleznas attla un ts nosaukuma T nav ppe attiecbm raksturo di: Patiesb nosaukumiem ajos plios bija galven loma. Biei vien izvlti, lai sagrautu tla acmredzamo nozmi vai mestu tai izaicinjumu, nosaukumi varja bt ievietoti tiei attl, k Miro Un oiseau poursuit une abeille et la baisse (1941). Vrdi varja ar tikt ievietoti glezn, apaubot to acmredzamo vizulo nozmi, kur slavenkais piemrs ir Magrita "cei n'est pas une pipe" zem 1928.gad gleznot ppes attla. Un Dina gadjum diskursvajam tdjdi bija auts radikl veid mazint figurl papietiekambu. Gleznot neiespjamo, k to patika dvt Magritam, nozmja
Nans (2001a), 225.lpp. Ibid, 232-233.lpp, 107 T nav ppe franu valod. 108 Nans (2001a), 228.lpp.
105 106

28

pieirt dzejai prbaudjumu vizulajam tlam, uzsverot t vjumu un pardot gleznainu izteicienu un domu sekundro raksturu. Sirelisms iet sakm, ka ne tikai acij ir jbt tekst, bet ar tekstam jbt ac.109 Miels Fuko, darb T nav ppe analiz Magrita gleznu T nav ppe, sakot, ka pirmaj brd Magrita zmjums iet tik vienkrs: figra un teksts, kas to nosauc. Tas iet tik vienkri un saprotami: uzzmt ppi un zem zmjuma uzrakstt vrdu ppe. Tas ir princips k ir darbojies klasiskais diskurss: ...ldzbas un apgalvojuma tpatba: uz iem principiem ir balstjusies klasisk glezniecba...110 Fuko norda, ka klasisk glezniecba balstjs uz mimzes principu, bija vajadzgs orinls, lieta, kas tika atdarinta, kopta, savukrt vrds glezn pildja noteiktu funkciju: apstiprinja to, kas ir redzams attl. Magrits ar darbu T nav ppe vlas pardt vrdu un attlu nevienldzbu, to atirbu sples. Pc Fuko domm, Magrita darbs T nav ppe prrauj tpatbu saiti starp ldzbm un apgalvojumiem. Vrdi un tli nav tpatgi, teksts nepakrtojas attlam un attls savukrt nepakrtojas tekstam, tiem katram ir savi gravitcijas centri, sava dispozcija. Fuko norda, ka Magrits tla un valodas attiecbas risina, spljoties ar kaligrammu. Ar skotnjo kaligrammu tiek saprasta gleznas pagtne, priekvsture, ko Magrits iespjams ir izncinjis, mums atstjot tikai lauskas, atsevius nesaprotamus fragmentus. Fuko raksta: Sav tkstogadgaj tradcij kaligrammai ir trs funkcijas: papildint alfabtu, dart iespjamas atkrtoans, nelietojot retoriku, ieslgt lietas divkra zmjuma slazdos. Pirmkrt, kaligramma satuvina tekstu un figru, ... t novieto teikumu figras telp un liek tekstam pateikt to, ko priekstata zmjums.111 Tdjdi kaligrammas uzdevums ir izdzst visas opozcijas: pardt/nosaukt, attlot/runt, radt/izteikt, imitt/apzmt, skatties/last. Manuprt, eit var sakatt ldzbu ar Nans piedvto tla izprati, proti, apgalvojot, ka tls ir rpusvalodisks, ar tiek atmestas valod nostiprints binrs opozcijas Fuko atzm, ka das kaligrammas ap sevi rada tukumu, kuru nespj aizpildt ne teksts, ne figra. Kaligramma vienlaikus iezm kdu skotnjo, pirmjo izvietojumu, kur ir atradies teksts un figra, tau vienlaikus t parda, ka teksta un figras kopj telpa ir neiespjama, vrdi un tli neprkljas, tie neveido kdu sablvtu masu, tau tie veido dadas vairk vai mazk noturgas attiecbu des.
Dejs (2006), 118.lpp. (1999), . 72. 111 Ibid, . 18.
109 110

29

Magrita zmjums ir das sajauktas kaligrammas fragments, sajauktas tpc, ka t sajauc visas tradicionls attiecbas starp valodu un tlu. Ms esam pieradui domt, ka teksts un figra ir vienldzgi, ka figra ir teksta ilustrcija vai teksts ir figras paskaidrojums, bet figra un teksts ir nevienldzgi, teksts ir kuvis par leendu, un forma tiecas atbrvoties no vism diskursvajm piesaistm. No gleznas kaligrfisks pagtnes kst skaidrs, ka pats teksts ir uzzmta reprezentcija. Brd, kad tekstam ir jdod vrds, tas to dod, bet noliedzot o vrdu. No kurienes dvain sple, ja ne no kaligrammas?112 Viena no kaligrammas funkcijm ir atkrtoties, ttad tas nozm vrdi ir punkti, frzes lnijas, paragrfi sprni, stiebri, lapas. Ldz ar to teksts nemaz neuzrun vrojoo subjektu. Btiski iet saprast, ka kaligamma nekad nerun un nepriekstata vienlaicgi.2 is ir visai nozmgs modern diskursa raksturojums: varam vai nu tikai vrot, vai tikai last, bet, kad ms cenamies vienlaikus gan skatties gan last, lieta nomirst skaitienam, t kst netverama. T jau ar bija msu skotnj kda, kas msos izsauca apjukumu: ms centmies vienlaikus skatties zmjumu un last zem t redzamo tekstu: t nav ppe, tau ts ir dadas valstbas, ja ms vrojam zmjumu, ms prstjam last, pats teksts mums sav zi kst par figru. Tls rda sevi: js tau redzat manas lnijas, kpc ar manm lnijm vl vajag rakstt: t ir ppe? Savukrt teksts saka: es esmu burti, kas izvietojas viens aiz otra.. Es necenos skum kt par tasti, bet pc tam par ppes iemuti: es neesmu nekas cits k vrdi, kurus js tagad last.
113

Ldz ar to tekstam un attlam ir atirgi

gravitcijas centri, tie katrs pakaujas saviem nosacjumiem, un viens mums nav jcenas reduct uz otru, teksts un tls atkal ieem savu vietu. Ldz ar to tls ir rpus valodas, lieta tl izpauas, un lietas pardans ts patiesb, un patiesba nav tikai neizteikta vai izteikta citdi, k uzsver Nans, t ir cita patba atirb no ts, kas ir valod vai koncept, t ir patba, kas nav no identifikciju vai nozmju jomas (piemram, ts, kas pau es esmu ppe), t pati sevi uztur viengi tl k tl.114 2.5 Cogito k imago Nans uzskata, ka tla piemrotba k tda izsldz jebkdu atbilstbu uztvertajam objektam, kdai kodtai sajtai vai defintai funkcijai. Tls, pretji tam
(1999), . 24. Ibid, . 26-27. 114 Nans (2001a), 228.lpp.
112 113

30

visam, vienmr koncentrjas tikai uz sevi, ir nekustgs sav izpausmes veid, ir maing un mg saskaotb115. d nozm muzikls, horeogrfisks, kinematogrfisks vai virtuls tls ir vienldz nekustgi, tls ir tagadnes intensittes ilgstamba. Tiei tas ar ir noteicis, kpc vizul joma attiecb uz tliem itusi vispiemrotk jo t visupirms ir nekustguma joma, taj iet ir notikusi atteikans no laika k ilgstambas; savukrt skau joma vartu bt piemrota ar to, ka t ir pati par sevi ilgstamba laika pldums. Nans atgdina, ka franu valod mdz teikt: gudrs k tls, tau, ja par tla gudrbu pieem savaldbu (k pretju aizgrbtbai un kaislei, tla valdzinjumam), tad vienlaikus par to uzskatms ar aizgrbtbas sasprindzinjums. Nans apgalvo: Tls vispirms ir piedvjums, un tas ir satverams. Tlu pavedinoais raksturs, to erotisms nav nekas cits k spja bt iegstamiem, bt skartiem ar acm, ar rokm, ar vderu vai prtu. Ja miesai glezniecb vispr ir bijusi liela nozme, tad tas ir tpc, ka miesa taj ir bijusi gars, t.i., t gjusi daudz tlk par tikai kailuma atveidojumu. Bet iet tl, ar mlo mies, ir tas pats, kas paam piepildties ar o tlu. Skatiens piepilds ar krsu, auss ar skau. Nav nek tda sajts, k nebtu ar prt; attiecgi: ideja nesatur neko tdu, k nebtu ar tl. Es pats kstu par zilo no Olgas portreta, par akorda disonansi, par lcienu dej. Es vairs nepastv jautjums par es. Cogito kst par imago.116 is Nans apgalvojums norda uz tla intersubjektvo iedabu. Tas auj prvart subjekta-objekta attiecbas, izaicint un prkpt kartziski nostiprinto subjektivitti (ego cogito, ergo sum), o attiecbu iedibinto vardarbbu pr esoo, uz kurm jau norda Heidegers Pasaules ainas laik. Tls liek zaudt sevi, proti, tas izaicina attloanas/ priekstatanas attiecbu vienpusbu, k subjekta iedibintu noteiksmi. Tls ir piedvjums dvjums, kas atgdina par Heidegera lietas atklanos tam, kas pirmkrt ir piemis pasauli. Tpc vlreiz citu Heidegeru: Visupirms cilvki k mirstgie dzvojot sasniedz pasauli k pasauli. Tikai tas, ko pasaule dara vieglu, reiz kst par lietu.117 T ir norde uz to, ka tiei pasaule ir t, kas dv (vrds, kas izaicina tdas noteiksmes k kauzalitte, clonba u.tml.) lietas un pati sevi, nevis lieta tiek konstruta atbilstoi subjektam. aj gadjum tas, uz ko norda Nans, ka tla aprises neauj to pakrtot subjektam.

Nans (2001a), 230.lpp. Ibid, 230.lpp. 117 Heidegers (1997), 113.lpp.

115 116

31

Pie atzias, ka tls vispirms ir ar dvjumu (franu val. cadeau), es atgriezos aplkojot attla un vardarbbas attiecbas ar cildeno, kur cildenais k dvjums auj prskatt mkslas noteiksmes, izaicinot mkslu meklt jaunas attloanas formas.

32

3. ATTLS, VARDARBBA SISTMA UN SHEMATISMS

aj noda es centos izsekot un pardt, k Nans attla un vardarbbas saikni risina saistb ar tdiem visai rietumu tradcijai btiskiem jdzieniem, k sistma, forma, patiesba, shematisms, sensibl daudzveidba, upurana un mksla. Lai gan cilvka un attla attiecbas ir tikpat senas, cik cilvka un lietas attiecbas, un ts izsenis ar ir pakautas noteiktai kontrolei ar mehnismiem118, kuri ieguvui tdus apzmjumus k ikonoklasms, ikonofobija, tma iegst filosofisku aktualitti msdienu ideju vstur119. Pievroties attla un vardarbbas tmai, Nans taj iezm tiei msdiengo skatjuma perspektvu, pau uzmanbu pievrot gan attla attiecbm ar metafiziku, subjekta jdziena prskatanu, bet ar msdiengajm vardarbbas teorijm. Attla un vardarbbas tma tiek pieteikta, raksturojot tdu jgveidojumu k msdienas, proti, attla un vardarbbas saistba kalpo tam, lai izvrstu msdienu situciju. Nans raksta: odien mums iet pasaprotami divi apgalvojumi. Pirmais: eksist zinma attlu vardarbba (ms labprt runjam par reklmas uzbrukumu, un reklma vispirms liek domt par attlu pldiem); un otrais: vardarbbas, kura bez mitas uzliesmo viss pasaules mals, attli ir visursesoi un reiz vai prmaius nepiediengi, satriecoi, nepiecieami un sirdi plosoi.120 aj citt Nans norda, pirmkrt, uz kdu pasaprotambu vardarbbas un attlu saistbu un intensitti, otrkrt, vi lieto sev raksturgu vrdu spli, kas izsaka dualitu savstarpjo saistbu: attlu vardarbba un vardarbbas attli. Ldz ar to Nans interes jautjums par to, kas tad ir saite starp vardarbbu un attlu, proti, vi raksta: kas vartu pa veid piesaistt attlu vardarbbai un vardarbbu attlam121. Nans uzskata, ka abiem attliem un vardarbbai ir kda kopga iezme: ambivalence, jo, k norda Nans, gan attli, gan vardarbba var bt gan labi, gan slikti, un briem s atirbas var bt tik lielas, ka pat iet, ka runa jau ir par pilngi atirgiem fenomeniem: labie attli un sliktie attli, vajadzg vardarbba un
118 119

Scarry (1987). Skat. piemram, Balibar (2009), Bataille (1993), Benjamin (1999), Derrida (1964), Derrda (19891990). 120 Nans, .-L. (2006a), 63.lpp. 121 Ibid, 63.lpp.

33

nevajadzg vardarbba, - ka runa jau ir pat atirg btbm. Nans ar o ambivalenci, o savijumu pat izspl ar valodas lietojumu, lietojot apzmtjus hiasmus attla vardarbba un vardarbbas attls122. 3.1 Attls, vardarbba un sistma Aplkojot vardarbbas un attla attiecbas, Nans dod nordi, ka to savstarpjo attiecbu noskaidroana btu jsk tiei ar vardarbbas aplkojumu saistb ar patiesbu, jo tiei t no vardarbbas un patiesbas aplkojuma Nansprt, var nonkt pie vardarbbas un attla saistbas atklanas. Nans ievada o analzi ar vardarbbas defincijas snieganu, kur vardarbba tiek balstta sistmas nojgum. Nans uzskata, ka vardarbba vienmr veido attiecbas ar sistmu ar vienbu, ko uztur noteikts spks, tpc vardarbbas defincija, ko piedv Nans, ir sekojoa: [v]ardarbbu var aprakstt a minima k kdai dinamiskai vai enertiskai sistmai svea spka lietoanu, kur iejaucas ai sistm123. aj defincij btiski, manuprt, ir trs jdzieni sistma, sveais un spks. Tiei o jdzienu korelcija auj Nans konceptualizt vardarbbas ontoloisko statusu. Turklt augstk mintaj vardarbbas defincij, Nans piesaka ar noteiktu sistmas izpratnes veidu, kur sistma tiek saprasta tiei k noslgta sistma. Sistmas jdziens ir tas, kam pakrtota defincija. Tas auj atbildt uz jautjumu: kas ir vardarbba? Ttad, vartu tikt izvirzts apgalvojums, ka tur, kur ir noslgta sistma124, ir kltesoa ar vardarbba, k ar sve ienkana aj sistm vienmr ir vardarbga. aj gadjum sveais k spks, ldzgi vardarbbai, tiek konceptualizts attiecb pret sistmu; sve ienkana sistm nav iespjama bez noteikta spka lietojuma. Par kdu sistmu eit ir runa un kas tiek saprasts ar sistmu? Kop vcu idelisma filosofij ir ierasta runa par filosofiju k sistmu, kas galvenokrt tika saistts ar zintniskuma kritriju centienos izveidot filosofiju k zintni, ts btisks nosacjums bija sistmiskums. Vcu filosofs Pirmins Stekelers-Veithofers piedv

Nans tekstos, ldzgi k, piemram, M.Merlo-Pont tekstos, biei tiek pards literr figra hiasms. Hiasms ir stilistiska, retoriska figra, kur, piemram, teikuma pirms daas elementi t otraj da tiek apvrsti otrdi, piemram, Mums jd, lai dzvotu, nevis jdzvo, lai stu. Ldzgi k MerloPont, ar par Nans hiasmiem vartu teikt, ka t ir nevis diskursa ornaments, bet fenomentu apraksta teortiska shma vai struktra. T ir k metafora, ar kuras paldzbu tiek uzsvrta cilvka un pasaules ontoloisk saistba, piemram, attla vardarbba un vardarbbas attli, patiesbas vardarbba un vardarbbas patiesba u.tml. Hiasms ir jebkdu attiecbu apvrambas vai atgriezeniskuma apzmjums. 123 Nans, .-L. (2006a), 63.lpp. 124 Savukrt atvrta sistma ir sistma, kas mijiedarbojas ar tai apkrt esoo vidi.
122

34

sekojou klasifikciju, kur pards sistmas filosofu izclums. Vi piedv filosofijas tradciju iedalt romantiskajos un sistemtiskajos filosofos. Pirmie priekroku dod aforismiem, ironijai, loklai kritikai un destruktvm refleksijm. aj grup vartu mint ar Monteu, Pasklu, vcu romantius ldz Kirkegoram un Nem un nosldzot ar XX gadsimta filosofiem, piemram, Adorno un Vitgenteinu. Savukrt pie sistmas filosofiem var pieskaitt tdus domtjus k Dekarts, Spinozu, Kants, Hgelis, XX gadsimt Frgi, Karnapu, Deividu Luijsu (Lewis) un Robertu Brendonu (Brandon), kuri izstrd rpg sakrtojum veidotu jdzienu sistmas un zintniskas, t.i., formaliztas teorijas un mina pierdt savas tzes, balstoties uz o sistmu125. Ldzgu klasifikciju, manuprt, var atrast ar Heidegera rakst Pasaules ainas laiks, kur Heidegers saista sistmas jdzienu ar konkrtu jaunlaiku filosofu centieniem, kuri iezm rietumu metafizikas btbu. Vi min Dekartu, Leibnicu, Kantu, Fihti, Hgeli un ellingu126. Piemram, Kants Tr prta kritik norda, ka t k sistemtisk vienba ir tas, kas visupirms padara parasto izziu par zintni, t. i., no vienkra zinanu agregta rada sistmu.127, tdjdi nordot, ka izzias sajgtba ar sistmu ir tas, kas padara izziu par zintni, proti, lai iedibintu zintni, btisks nosacjums ir sistma. K redzams no citta, Kanta gadjum runa ir ne tikai par filosofiju k sistmu, bet par zinanm par pasauli un dabu vispr k sistmu, iezmjot to savstarpjo saskanbu un vienbu. Ar Spriestspjas kritikas pirmaj ievad Kants vairkkrtgi uzsver sistmas btisko lomu filosofijas un izzias spju noteiksm, piemram, Kants run par filosofiju k sistmu, ar to saprotot filosofiju k prtizzias sistmu, kas izmanto jdzienus128, turklt is ievads veidots, lai iepazstintu lastju ar Sprietspjas kritik darbs, kur Kants run par skaisto, cildeno, gaumi, mkslu un niju u.tml. Proti, ar to gribu teikt, ka ar mintie jdzieni tiek iekrtoti filosofij k sistm, proti, sistm vispr. Sistmas jdziens filosofij, jo pai pards saistb ar Hgeli. Hgea ambcijas bija vienotas filosofijas sistmas izveide. Tiei sistmiskuma iestrdana filosofij btu ts zintniskuma pamatojums. Hgelis rakstja: Filosofana bez sistmas nevar bt nekas zintnisks; turklt, t k da filosofana pati par sevi drzk izsaka subjektvu domanas ievirzi, t ir nejaua pc sava satura. Katram saturam attaisnojums rodas tikai k vesel momentam, rpus vesel tas ir nepamatots
125 126

Stelker-Weithofer (2006), pp. 80-120. Heidegers (1998), 74.lpp. 127 Tr prta kritika, (A 832/B 860). 128 Kants (2000), 262.lpp.

35

piemums jeb subjektva prliecba; daudzi filosofiski raksti ierobeojas ar to, ka di izsaka tikai noskaas un ieskatus. Ar sistmu kdaini saprot filosofiju, kas balsts uz ierobeota, no citiem atirga principa; stenb ir glui otrdi patiesas filosofijas princips ir saturt sev visus atsevios principus.129 Vcu idelisma ptnieks Frederiks Beizers sistmas jdzienu skata cie kopsakarb ar metafiziku un attiecb uz Hgea filosofisko mantojumu, vi uzsver: jo vairk ms studjam Hgeli, jo vairk ms atkljam, ka via sistma akomod jebkuru skatupunktu un anticip jebkuru iebildumu.130 Metafiziskais aspekts atklj to, ka sistmas filosofija strd pretrunu izslganas virzien, ts sev neitralizjot, jo Hgea filosofijas vadmotvs ir interese par visprgo t visdadkajs forms, priekpln izvirzot veselumu, nevis daas, kopgo, nevis atsevio131. Interesanti, ka Heidegers, kura metafizikas prvaranas programma ir btiska ar Nans, skaidrojot Hgea sistmas izpratni rakst Hgea pieredzes jdziens, norda uz Hgea sistmas k subjekta un objekta vienbu (pasaules k subjekta veidots konstrukts), gan uz das sistmas izpratnes kritikas aizskumiem Nes filosofiskajos centienos, kas atbalsojas gan, piemram, Bataija, gan ar Nans darbos. Heidegers raksta: Zintnes sistma nozm zintne sev ir absolta absolt absoltbas organizcija. Subjekta subjektivitte btgojas t, ka t, zinot sevi, iekrtojas savas uzbves pilngum. s sevis iekrtoana ir esambas veids, kur subjektivitte ir. Sistm absoltais savcas kop, sakopodamies sav absoltb, un caur o kopstvbu ir pastvgots sav kltbtb. Zintne ir sistmas subjekts, nevis objekts. Tau t ir subjekts td veid, ka, iederdams subjektivt, ldzi veido absolt absoltbu. [..] Hgelis tik pat maz k pirms via Kants un pc via vlnais ellings ir pakvis savai varai skolas metafizikas dialektisko sistmu. Ne uzstjas pret o sistmu tikai tpc, ka via domanai ir jpaliek btiski onto-teoloisks metafizikas sistm.132 Ldz ar to Heidegers norda uz Hgea sniegto sistmas cieo saikni ar zintni un to absolto iedabu tiei no zintnes k subjekta prasbm veidojas prasba pc sistmas. Heidegers ar norda uz to, ka kopsakara kritiis Ne pats nespja prraut metafizikas valgus. Ldzgi par Hgea sistmas absoltismu jeb totalitti izsaks ar Nans: ajos divos veidos skotnes neesamba un gala neesamba, pamatojuma neesamba
Hgelis, G.V.F. Filozofijas zintu enciklopdija, Rga: Zvaigzne, 1981, 14. . 36.lpp. Beiser (2006), pp. 1-2. 131 Latvieu valod skat., piemram: Kle, M., Klis, R. Filosofija. Rga: Burtnieks, 1996, 314-322.lpp. 132 Heidegers, M. Malkascei, 136.lpp.
129 130

36

un pabeigtbas neesamba Hgelis ir pretjs totalitram domtjam. Tau vi dom sekojoo: vai nu patiesba ir totla, vai ar ts nav vispr (un tiei to nozm vrds sistma Hgelim: t ir patiesbas kopuma kop saturana), un totalitte nav globla forma, pieirama k tda un pavga, lai tiktu pakauta k esambai t jgai, bet gan t, kas ir, bezgalga parelcija.133 Heidegeram Hgea patiesba iezm metafizikas btbu134. Tdjdi filosofiju k sistmu raksturo opozciju ietverana taj, k ar zintniskums, kas auj tai kalpot par pasaules skaidrojumu, par pasaules ainu, kas veidojas pateicoties jaunlaiku zintnei un jaunlaiku filosofijas iedibintajai subjekta izpratnei. Kritika, kas tiek izvrsta pret filosofiju k sistmu, XX gadsimt iezm mekljumus pc jauna konceptul satvara, kd domt to, kas ldz im ticis apzmts k subjekts un ap to eso pasaule k priek-stattais, k objekts, jo tiei pdjs izpratn tehnika un zintne ir ienesusi btiskas izmaias. Heidegers, kritizjot jaunlaiku subjekta izpratni un t saistbu ar sistmu, norda uz pasaules k ainas un sistmas saistbu. To, ko latviski tulkojam k ainu tikpat labi varam tulkot ar k tlu, ldz ar to Heidegera esejas, kur skaidrota saistba starp metafiziku, tehniku, zintni un tlu Die Zeit des Weltbildes (1938) nosaukumu, ms ar zinmm atrunm vartu tulkot ar Pasaules tla vsture135 Heidegers rakst Pasaules ainas laiks136 norda:
Ar vrdu aina (Bild E..) visupirms dom kaut k attlojumus (Abbild E..). Tam atbilstoi pasaules aina btu kaut kas ldzgs apkopojoam eso attlam (Gemlde E..). Tau pasaules aina nozm vairk. Ar to ms domjam pau pasauli, to esoo kopum , kda t mums ir noteicoa un saistoa. Ar attlu te nav domts atdarinjums, bet gan kaut kas, kas dzirdams izteicien mums par kaut ko ir skaidra aina. Tas nozm: pati lieta ir dota tda, kda t ir mums, msu priek. Iegt par kaut ko skaidru ainu nozm pau esoo nostdt sav priek tdu, kds tas ir, un, k td veid nostdtu, pastvgu turt sev priek. Tomr ainas btb vl trkst kdas iziroas noteiksmes. Mums ir par kaut ko skaidra aina nozm ne tikai visprintu priekstatu par esoo, bet gan to, ka esoais msu priek nostjas k sistma, ietverot visu, kas to veido un ir tam piedergs. aj izveidot ainu dzirdama kompetence, aprkojums, mrtiecga orientcija. Kad pasaule kuvusi par ainu, esoais kopum ir kaut kas, uz ko cilvks orientjas un td atbilstoi vlas novietot
133 134

Nancy (2002), pp. 8.-9. Heidegers (1998), 136.lpp. 135 Proti Zeit nozm Laiks. 136 R.Ka tulkojum.

37

sav priek, vlas lai tas btu via priek, un ldz ar to iziro nozm vlas to sev priek-statt.137

Piedvjot o Heidegera teksta fragmentu, vljos uzsvrt, ka Heidegers uzskata, ka ainai (tlam, glezna) ir ciea saikne ar sistmu un pasaules priekstatanu, kas tika iezmta iepriek, kad raksturoju sistmas visaptveroo dabu, t.sk., ietverot atirbas. Mint raksta papildinjumos Heidegers plak paskaidro sistmas jdziena saistbu ar pasaules ainu un vienbu, kas veidojas jaunlaiku filosofij, kas balstta eso priekstatan subjektam, padarot esoo par priekmetu. aj saistb, ko msu prdomm piedv Heidegers, ietverta norde uz to, ko d sastatjum zaudjam, proti, reducjot atvrtbu, un, pankot td veid vienbu. Heidegers raksta: Ainas btbai piederas sastvba, sistma. Tau ar to domta nevis dot mkslga, rja klasifikcija un kopsalikums, bet gan struktras vienba priek-stattaj k td vienba, kas izvras no eso priekmetiskuma projekta.138 Heidegers uzskata, ka vidudslaikos sistma nav bijusi iespjama, jo tad btiska ir bijusi tikai atbilstbu krtba esoaj k Dieva radt un via iepriekparedzt radjuma krtbas nozm. Sistma vl sveka ir grieiem,139 uzsver Heidegers, piebilstot, ka tpc ir kdaini runt par platonisko vai arisotelisko sistmu. Pasaules ainas un sistmas saistba pards ldz ar jaunlaiku zintnes izveidoanos. Heidegers raksta: Ptnieciskais uzmums ir sistemtisk noteikts izvrsums un iekrtojums, turklt sistemtiskums savukrt nosaka o iekrtojumu. Tur, kur pasaule kst par ainu, par valdoo un ne tikai doman kst sistma. Bet tur, kur valdo ir sistma, vienmr pastv iespja tai deenerties tikai izgatavotas un saliktas sistmas rigum.140 Ldzgu izpratni, lai ar no pavisam atirgm pozcijm, atrodam Teodora Adorno darbos. Te sistma iezm pretrunu, antinomiju, atirbu ietveranu sev. Turklt Adorno norda uz aj sistmas noris ietverto vardarbbu. Darb Negatv dialektika vi ironiz:
Tradicionls spekulcijas ir attstjuas atirbu sintzi, ko t vrt k haotisku, ja balstmies Kant un ts viengais mris bija atbrvot sevi no jebkda veida satura. [..]Kad ms prdomjam filosofijas vturi, tikumam atbalstt nav ms jnovr no t, cik sistma ir bijusi augstprtga pret ts oponentiem vairk nek divu gadsimtu
137 138

Heidegers (1998), 67.lpp. Ibid, 74.lpp. 139 Ibid, 74.lpp. 140 Ibid, 74.-75.lpp.

38

garum, vai nu racionlistiska vai idelistiska sistma. Saldzinot ar sistmm, to opozcija iet trivila. Sistmas izskaidro lietas; ts interpret pasauli, kamr citi tikai turpina protestt, ka tas nevar tikt izdarts. Citi izrda rezignciju, noliegumu, izgas ja viiem beigs izrds nedaudz vairk patiesbas, tas nordtu vien uz filosofijas nepastvbu. Jebkur gadjum, tas t ir filosofijas atbildba pacelt du patiesbu no padots stvoka un apbalvot to ne tikai pret filosofijm, kas ne tikai lepojas ar to augstko vrtjumu: it pai materilisms odien parda, ka tas ir izclies Abdebr. Saska ar Nes kritiku, sistma dokumentja neko citu, k vien to sholru klrgumu (finickiness), kuri kompensja pai savu politisko impotenci ar sev konceptuli konstrutu, ja t var teikt, administratvo autoritti pr esoajm lietm.141

aj citt Adorno, nordot uz sistmas un varas attiecbm, iezm ar varas un patiesbas attiecbas, kuras kst iespjams tiei pateicoties sistmai. Adorno ir viens no tiem XX gadsimta filosofiem, kas visaktvk un kritiskk vrt metafiziku un racionlismu, konfrontjot to ar Auvices un Osvencimas ausmm un vardarbbu, nordot, ka pc Auvices (vardarbbas) vairs nav iespjama mksla (sav zi attloana, attls, tls). Heidegers, lai gan norda uz metafizikas un sistmas valgiem pr esoo, tomr neveic du konfrontciju esttikas un politikas lauk, k to izdara Adorno, lai gan abu kritisk attieksme pret sistmu un ts sekm ir ldzga. Adorno kritisk attieksmi pret mkslu (t.sk., skaisto mksl) izraisa vairku XX gadsimta filosofu, t.sk., Nans atgrieanos refleksij pie Kanta Spriestspjas kritikas, izjautjot skaist un cilden attiecbas ar mkslu, uzsvaru liekot uz cildeno. Heidegera un Adorno piezmes par sistmu paldz mums saprast Nans pieteikto sistmas un attla un vardarbbas savstarpjo saistbu, paralli atkljot ar to, kpc Nans defin vardarbbu tiei attiecb pret sistmu, tdjdi ar konceptuli savienojot abus os nojgumus. Proti, sistmas noslgtba sev un pasaules priekmetiskoana reiz ietver un nozm aroganci pret citdo. Lai iektu aj sistm, nav cita cea k vien iespja taj ielauzties. Tas nozm pielietot spku, ja pati sistma nenk pret, proti, nav atvrta. To labi ilustr ar Nans esej Attls un vardarbba atrodamais vardarbbas piemrs. Nans raksta: emsim vienkru, vardarbbu apliecinou piemru vardarbgs raksturs vai ar objektvs nosacjums kt vardarbgam: nepiecieamba dabt r kdu nepaklausgu skrvi un to izraut ar knpstangm, t viet, lai lietotu skrvgriezi un kdu ldzekli, kas atvieglotu ts
141

Adorno (2004), p. 20.

39

izskrvanu. Cilvks, kas di rkojas, vairs nerins ne ar skrves vtnes, ne ar materila (piemram, koka) loiku; izraujot skrvi, vi padara virsmu ai viet nelietojamu.142 is citts pirmaj skatjum iet k sistmas attaisnojums, sistmas aizstvba pret vardarbbu. Jo vardarbba ir kaut kas tds, kas neiekaujas nedz kd iemeslu kopum, nedz spku savienojum. T atrodas aipus nodoma un vipus iznkuma,143 raksta Nans, tdjdi vlreiz uzsverot, ka vardarbba ir kaut kas, kas ir saistts ar sveo, ar ontoloiski rpus esoo. Savukrt nordes par vardarbbu k aipus un vipus esou iezm vardarbbas kltbtni rpus sistmas, lai gan k kltesou sistmas robeu un satvara, proti, formas, noteiksm. 3.2 Attls, vardarbba, forma Negatv vardarbba Nans filosofij pards, iezmjot vardarbbas attiecbas ar formu, jo vardarbbai ir btiska saistba ar formas konceptu, ja t deform, bet nevis form. Kas ir forma? Par formu ir iespjams runt vismaz piecs nozms. Pirmkrt, forma var tikt saprasta k sakrtojums; otrkrt, forma var tikt saprasta k tiei dotais, kas ir bez pastarpinjuma; trekrt, forma k robea; ceturtkrt, forma k priekmeta jdzienisk btba; piektkrt, pastv formas nozme, kas nk no Kanta forma k prta ieguldjums priekmeta izzi144. Nans uzskata, ka vardarbba k spks145, kas ietekm formu, ar nosaka formu. Vardarbbas ietekmi uz formu Nans apzm ar tdiem hiperboliskiem epitetiem k izkropo, izposta, nonv. Vardarbba produktvi neprveido objektu, t atem formu un nozmi146. Ko nozm atemt formu? Kas notiek ar to, kam atemta forma? Vai tas kst par bezformgo, a-morfo? Tau Nans norda, ka tas, kam vardarbba ir atmusi formu, ir ieguvis jaunu formu, ldz ar to ar jaunu btbu cietis no vardarbbas. Ttad vardarbba tiek pieteikta k spks, kas maina objekta formu, ldz ar to spks, kas maina ar pau objektu, un, izmainot t btbu, maina ar paa objekta identitti. Tdjdi vardarbbas un formas saistba auj Nans uzrdt, ka vardarbba ir tas, kas nosaka identitti tiei patiecoties tam, ka vardarbba

Nans (2006a), 63-64.lpp. Ibid, 64.lpp. 144 o formu nozmju raksturojum balstos uz Freiberga (2000), 22.lpp. 145 Savukrt, piemram, vcu romantism ir btisks formveidojoais spks. 146 Nans (2006a), 64.lpp.
142 143

40

maina un nosaka formu, turklt vardarbbas konceptualizcija saistb ar formu auj formas jdzienu sasaistt ar cieanu jdzienu. Vardarbbas k spka attiecbas ar formu ar norda uz formas maingumu, iepretim formas noturgumam. Vardarbbas skaidrojums k spks un t piesaiste formas jdzienam saista Nans ar Heidegera piedvto Nes interpretciju par formu. Heidegers lekcijs par Ni darb Varasgriba k mksla sada Reibums k formveidojos spks147 norda, ka forma btu jsaprot k grieisk apemoa robea, ierobeojums. T ir robea, tas, ko esoais ienes taj un novieto taj, kas tas ir, t, k tas stv sev: novietojums (Gestalt). Tdjdi stvoais ir tas, kur sevi atpazst esoais, t veidols, , caur kuru un kur tas uzstjas, sevi piedv, dara redzamu, izgaismo un iziet traj redzamb. Ldz ar to, Heidegers uzskata, mkslinieka attiecbas ar formu ir mlestba uz formu d t, ka forma ir pati par sevi. Forma ir t, kas nosaka un ierobeo to lauku, kur pieaugo spka un pilnbas stvoklis nosldz pats sevi. Forma apgalvo to lauku, kur kst iespjams reibums k tds. K norda Heidegers, tur, kur valda forma k bagtks likumbas augstk vienkrba, tur valda reibums.148 Heidegers uzskata, ka Nem reibums nozm formas uzvaru. Nem forma nav formlais, tas ir, tas, kam nepiecieams saturs un attiecb uz kuru var runt vien par rju skici, bezspcgu robeu. da robea neierobeo, t nav pastvga. Heidegers atsaucas uz Nes Varasgribas 818: Cilvki ir mkslinieki, ja to, ko nemkslinieki dv par veidolu, vii jt k saturu, k pau lietu. Tiesa gan, tdjdi vii pieder pie agrnas pasaules, kur saturs, ar dzvba kst par kaut ko tri formlu149 Nans raksta: Vardarbba paliek rpus, t nepazst ne sistmu, ne pasauli, ne konfigurciju, pret kuru vras (cilvku vai grupu, ermeni vai valodu).150 Tau ds vardarbbas raksturojums rada btisku jautjumu kas tad ir vardarbba? Kds ir ts ontoloiskais statuss, ja t ir rpus sistmas? Kas notiek ar o sistmu, kas saskaras var vardarbbu vai sistma tiek salausta, deformta? Nans norda, ka vardarbba nevlas bt vienlaikus iespjama tiei pretji, t vlas bt neiespjama, nevlama vienlaikus iespjamo telp, kuru t plosa un sagrauj151. Tdjdi vardarbba pards k graujos spks, kas vlas bt neiespjama
147 148

Heidegger, M. Nietzsche Bd. 1, Pfullingen: Neske, 1961, S.135-145. Ibid, S.137. 149 Oriinl: Man ist um den Preis Knstler, da man Das, was alle Nichtknstler Form nennen, als Inhalt, als die Sache selbst empfindet. Damit gehrt man freilich in eine verkehrte 'Welt: denn nunmehr wird einem der Inhalt zu etwas blo Formalem, - unser Leben eingerechnet.(n. 818) 150 Nans (2006a), 64.lpp. 151 Ibid, 64.

41

iespjamo telp, proti, k spks, kas nepakaujas, ja lietojam Kanta terminoloiju, telpai k vrojuma formai. Tr prta kritk Kants norda: To pardb, kas atbilst sajtai, es saucu par ts matriju, bet to, kas dara iespjamu, ka pardbas daudzjdbu var sakrtot noteikt veid, es saucu par pardbas formu. T k tas, kur vien sajtas var tikt krtotas un saisttas noteikt form, pats savukrt nevar bt sajta, tad, kaut ar jebkuras pardbas matrija mums gan dota tikai a posteriori, to formai jbt a priori pilngi gatavai dvsel, un tpc to var aplkot atsevii no jebkuras sajtas,(A20/B34) k ar: Telpa ir nepiecieams apriors priekstats, kas atrodas visu rjo vrojumu pamat.(A24/B38) Tdjdi Nans pieteikt vardarbbas attiecba ar telpu un formu var tikt saprasta ar k norde uz minjumu prskatt, meklt jaunus izteiksmes veidus tam, kas sav btb ir tds, kas neaujas jeb pretojas t ievietoanai vrojuma form. Konfrontjot vrojumu, kas paredz distanci laik un telp, reprezentcijas pastarpinjumu, ar pasauli, kur esam un kura du pastarpinjuma iespju mums nedod, jo top reiz ar mums paiem. Nans vardarbbu aplko ne tikai saistb ar attlu. Vardarbba pards darbos par jgas zuduma jeb dieva nves tmas saisttu ar politiku, tiku, kopienu. Piemram, darb Esot savatngi plurlam152 Nans run par vardarbbas saistbu ar kapitlu; intervij Par aunumu Nans savukrt vardarbbu piesaka caur aunuma tmu un jgas zudumu, mekljot jaunu eksistence tiku; vardarbba tiek analizta ar saistb ar politiku, piemram, kop ar Lak-Labartu veicot faisma analzi rakst Nacistu mts153; ar rakst Daltais laiks154 vardarbba pards kontekst ar kopienu un politiku. aj gadjum Nans run par vardarbbu k kaut ko bezpersonisku, kas norda uz vardarbbu k kaut ko neidentificjamu, kas saskan ar iepriek minto vardarbbas attiecbm ar formu un telpu. Tiek runts par vardarbbu k tdu, kas darbojas it k pati par sevi. Tpc Nans vairkkrtgi apliecina vardarbbas saistbu ar sistmu un ts izvrstajm zinanm vardarbba ir dzii muga, to rada domas kltneesambas stulbums155, papildinot vardarbbas raksturojumu ar valodiskiem epitetiem, kas nav bijui ldz im lietoti tradicionlaj filosofijas valod, lai raksturotu vardarbbu. Piemram, Nans run par vardarbbu k stulbu, mugu, prastu. Tdjdi Nans izvlas ar valodiski raksturot vardarbbu atirgi no kdai jau
152 153

Nancy, (2000). Nancy,J.-L. (1990). 154 Nans (1998). 155 Nans (2006a), 64.lpp.

42

tradcij nostiprintai vrdncai. ds vrdiskais vardarbbas raksturojums ar rada ldzbu ar Hannas rentes atzim, vrojot Eihmaa prvu Izral, ka aunums ir banls156. 3.3 Vardarbba un patiesba pateikt un pardt Vardarbbu Nans skata saistb ar patiesbu, kur patiesba tiek saprasta k dadbas pieemana. Vardarbba, Nansprt, vienmr pati cenas iedibint sevi k patiesbu, tau ar to t apliecina savu vjumu, jo t necenas pieemt citdbu no dadm sastvdam sastvoo krtbu, par ko t negrib ne dzirdt, t neaizstj ar citu, bet gan ar sevi pau (un paas nekrtbu). Vardarbba, tas ir, ts sitieni ir patiesba vai veido patiesbu.157 du vardarbbu, kas iedibina patiesbu un nepieem citdo, Nans saskata rasism, kas tiek mints k piemrs nule k mintajai vardarbbai. eit btu jatceras iepriek raksttais par Adorno un renti, kuri galvenokrt rasism saskata klasisk racionlisma prskatanas iespjas, racionlisma idelus (pc skaidrbas, sts patiesbas, nepastarpintbas u.tml.) konfrontjot ar piemriem no II pasaules kara un vardarbbas pret ebrejiem. Minto ievirzi par vardarbbas saistbu ar patiesbu Nans konsekventi noved ldz visprgam un provokatvam apgalvojumam nav aubu, ka pati patiesba uzdroinos apgalvot, sta patiesba sav zi ir vardarbga158, kas tiek pamatots ar to, ka patiesba nevar izlauzties, nesaplosot pastvoo krtbu. Pieliekot ples, izmantojot kdu metodi, t sagrauj pau metodi159. Patiesba nerins ar argumentiem, spriedumiem un pierdjumiem tie ir k nepiecieama, bet tuma otr puse, vajadzga, lai pardtos160. Mint Nans argumentcija norda gan uz via kritisko attieksmi pret tradciju, kas run par filosofijas k metodes visaptveroo iedabu, gan norda, ka patiesba sevi parda, nevis izsaka. Kritisk attieksme pret metodes sajgtbu ar patiesbu, ko vistiek saista ar tdiem jaunlaiku domtjiem k, piemram, Dekarts161, Kants162, pards ne tikai
Skat, piemram, Beiner, R. Hannah Arendt on Judging, in: Arendt, H. Lectures on Kants political philosophy. Chicago: The University of Chicago Press, 1992, p.113. 157 Nans (2006a), 65. 158 Ibid, 65.lpp. 159 Ibid, 65. 160 Ibid, 65. 161 Skat., piemram, Dekarts, R. Prruna par metodi. Par filosofijas k metodes prvrtbm un metodes stingrbas ieieanu plurlism skk skat. Kle, M. Filosofijas vrtbas un prvrtbas. Almanahs Filosofija, Nr.2, 8-20.lpp.
156

43

Nans tekstos. To varam sastapt ar citos XX gs. domtju darbos un idejiskajs ievirzs, kontrastjot, piemram, metodes un mkslas attiecbas mkslas patiesbas pieredzi pretstatot zintniskai patiesbas atklanai. Piemram, Gadamers raksta: Tas, ka mkslas darb tiek piedzvota patiesba, kas citdi nav sasniedzama, veido mkslas filosofisko nozmi, kas apstiprins, neraugoties ne uz kdu prtoanu. [..] Mkslas pieredz mums ir darana ar patiesbm, kas pamatgi prsniedz metodisks izzias jomu.163 Nans gadjum btu jrun ne tik daudz par patiesbm, cik par jgu, kas nav atkljama ar iepriek izstrdtu metodi. 3.4 Vardarbbas ambivalence Nans raksturo vardarbbu k ambivalentu (divdomgu, daudznozmgu). du vardarbbas izpratni vi saskata vairku domtju darbos, skot no Apgaismbas. Nans ldzgi Fuko, kur, atsaucoties uz Kanta rakstu Kas ir apgaismba? analiz apgaismbas laika idelu ietekmi uz modernintes/postmodernites norumu (proti, uzdodot jautjumus, kas ir tagadne? kas ir msdienas?), pau sekojou uzskatu: Pc Paskla un pc apgaismbas (kad tika uzskatts, ka vardarbbu iespjams turt atstatus no esambas) aizskas vesela virkne teoriju, kurs skaidri pards dubulta, pretrunga un nepierdma vardarbba. Pirmais ir Ruso, pc tam nk vismaz Hgelis, openhauers, Ne, Markss, Sorels, Benjamins, Bataijs, Heidegers, Sartrs, Derid, irrs.164 Nans min teju visus 19. un 20. gadsimta ievrojamkos domtjus, tau nevar nepamant, ka is saraksts nav pilns, ka taj kas iztrkst, un tas ir, piemram, Kants. K jau nodaas skum minju, vardarbbas analzi Nans iztirz saistb ar modernittes konceptu. Nans uzskata, ka to, ka vardarbba ir divdomga, ir vardarbbas modernittes sastvdaa165, jo un te Nans sniedz izpratni par to, kas ir modernitte modernitte kopum sevi raksturo, dzot vienkrus pretstatus un prkpjot robeas. s robeprkpanas vid esot kaut kas pas vardarbbas

Kants jdzienu sistma sajdz kop ar jdzienu metode jdzieniem, kas abi kritiski tiek izvrtti Nans filosofij. Skat. Kants Tr prta kritika: Ar arhitektoniku es izprotu mkslu darint sistmas. T k sistemtisk vienba ir tas, kas visupirms padara parasto izziu par zintni, t. i., no vienkra zinanu agregta rada sistmu, arhitektonika ir mcba par zintniskumu msu izzi vispr, un ttad t nepiecieami pieder pie metodes mcbas (A832/B860). 163 Gadamers H.G. Patiesba un metode, 12.lpp. 164 Nans (2006a), 73.lpp. 165 Ibid, 65.lpp.
162

44

ieieana pa esamb (lai ar kds btu ts vrds: subjekts, vsture, spks...).166 Tdjdi Nans norda, ka, runjot par tdiem, ar dadm nozmm un konotcijm, piestintiem konceptiem, k subjekts, vsture, esamba, spks, nevar izvairties no vardarbbas tematizcijas. Tur, kur ir esamba, subjekts, vsture, spks, tur vienmr ldzs bs vardarbba, turklt divdomga vardarbba. Vardarbbas divdomba pards patiesbas raksturojum un citdbas tmas risinan saistb ar patiesbu. risinjum. Nans iezm atirbas starp vardarbbas patiesbu un patiesbas vardarbbu. Vardarbba ir t, kas ievie citd tmu patiesbas konceptualizcij: [p]aties patiesba ir vardarbga, tpc ka t ir patiesa, turpretim otra, ts prast dubultniece, ir patiesa tikai tiktl, ciktl t ir vardarbga. Otr reduc patiesbu ldz vardarbbas formai un to taj izsme; pirm, glui pretji, atbrvo vardarbbu pa patiesb un tdjdi to taj satur.167 Mintaj citt Nans norda uz abu vardarbbu ontoloisko atirbu, kas pards caur attiecbm pret formu un patiesbas atklanos un atbrvoanos, lai gan pirm norde var vedint to izprast k tautoloiju. Redukcija uz formu tiek pretstatta atbrvotb, kas tiek pankta patiesb (iek patiesbas). Abas satur vardarbbu, tau vien gadjum runa ir par ierobeoanu, otr par atraisanu, atbrvoanu168. Vardarbba un vardarbbas patiesba tiek sasaistta ar destrukciju, grauanu. Vardarbbas patiesba grauj un sagrauj pati sevi.169 Destrukciju Nans raksturo, minot baudas (enjoyment) jdzienu, jo vardarbbas patiesba gst baudu no savm izpausmm170, piemram, t palai sku, aunu smiekliu, atraugjas, bausts171. Vardarbgais, Nansprt, gst baudu bez prieka un lksmes. da bauda izpauas, rodot apmierinjumu paam savas vardarbbas tl172. Savukrt patiesbas vardarbba darbojas pretji. Ts vardarbba atkpjas pati sav iebrukum, jo is iebrukums pats ir atkpans, kas atver kdu telpu un to atbrvo, lai uzskatmi stdtu priek patieso173. Tdjdi viena patiesba ir t, kas

Nans (2006a), 65.lpp. Ibid, 65.lpp. 168 Abi mintie jdzieni atraist un atbrvot ir btiski Nans filosofij. Tie raksturo jgas iepriek nedotbu, bet ts tapanu. 169 Nans (2006a), 65.lpp. 170 Ibid, 65.lpp. 171 Ibid, 65.lpp. 172 K jau ar nordju 2.noda tls ir gan uztur, gan prvar distanci, aj gadjum, runjot ar par baudas k vlmes piepildanu 173 Nans (2006a), 66.lpp.
166 167

45

uztur vardarbbas formu, otra atkljoa, atveroa atvrta citdajam, kas iezm, piemram, patiesbas attiecbas ar noslgtu un atvrtu sistmu. 3.5 Patiesbas vardarbba k nepieldzamba Vardarbbu raksturo divkrs tls, tau to prvalda viens princips neiespjamba vienoties, savienoties, vadt un dalties princips, ko Nans dv par nepieldzam princips174 (the principle of the intractable), kas, Nansprt, vienmr ir patiesbas pazme. Patiesba var bt k atklans un ar k noslgans, jo, k norda Nans, no vienas puses, nepieldzamais var bt ar patiesbas slgana, ts brutla iestiprinana betona mas, kda stulba un ar sevi apmierinta blua mrtais pamats (t ir patba pilngi sev, neizejot no sevis, patiesb pieemot steka identitti, stenb, izejot no sevis, lai prtaptu par steku)175, bet, no otras puses, [v]ai ar nepieldzamais var bt patiesbas atvrana (the opening of truth), ts atvruma stjums vai ar piedvjums no kdas telpas, kur var notikt pas patiesbas iebrukums (rpus sevis patba k lciens rpus sevis).176 Manuprt, aj citt Nans, izmantojot iepriek raksturoto izpratni par formu, norda uz patiesbas un patbas attiecbm lai gan nepieldzamba ir tas, kas raksturo jebkuru patiesbu, tomr ar nepieldzambu raksturo divjdba t var bt ierobeojoa, bet var bt ar atvrums, kas veido jaunu patbas izpratni patba k lciens rpus sevis, patba, kas ir atvrta, nevis, k ierasti tiek saprasts177, patba k kaut kds nostiprints, nemaings kodols. Vlme nereti tiek saistta ar vardarbbu, piemram, seksula rakstura noziegumos, kas tdjdi kalpo par vlmes aizliegumu vai klasifikciju vlamajs vai nevlamajs (vlmes divdomba), tau Nans uzskata, ka vlmes vardarbba un prkpuma vardarbba nav viens un tas pats, tdjdi nordot, ka vlmes izpausme vl nenozm vardarbbas kltbtni, jo tas, ko vrt k vardarbgas vlmes izpausmi,
Nans (2006a), 66.lpp. Ibid, 66.lpp. 176 Ibid, 66.lpp. Angu valod tas ir tulkots, piemram, di: On the one hand: the intractable can be the mark of truths being brutally encased in concrete, the bottom of a stupid and self-satisfied bunker (self-satisfied in that the self is purely in itself, not coming out of itself, identifying itself in truth with a bludgeon, or, in fact, coming out of itself in order to bludgeon). On the other hand: the intractable can be the opening of truth. It can be the sending or offer of truths opening, of a space where a singular irruption of truth might emerge (where truth is beside itself, where the self is the leap outside the self). The identity and difference between one kind of intractable and the other must be kept separate. But can this separation take place without any violence, if truth is what must bring it about? Nancy, J-L, The ground of the image. P.19. 177 Piemram, Dekarta cogito nozm.
174 175

46

varbt ar citu motvu veikta vardarbba. Vi norda: Prkpuma vardarbba vai vlmes vardarbba. Ms domjam, ka var sajaukt. Dai gribtu likt tam notict. Un tpc ar pastv kds zinms erotisks vai pornogrfisks reistrs, kur izvaroanas tls tiek piesaukts ar vlgumu. Ir ar (un ms to labi zinm) mtiski etniskais reistrs, kur izvaroana var tikt pasniegta k kdas nacionls apliecinans leitmais niknums. Neizteiksimies par daudziem citiem diskursiem, par augsto un varongo vardarbbu. Tomr sajaukt nav iespjams. Starpba ir ilbinoi skaidra. Jo neviens nevar vlties sevi nepastarpinti pasludint par patiesbu, neizturoties vardarbgi pret jebkuru patiesbas iespjambu. Un otrdi, neviens nevar vlties patiesbu, sevi tiei ar s vlans jeb s vlmes starpniecbu nenovietojot rpus viet, no kurienes patiesba var pardties.178 Vlme tiek piesaistta vardarbbai un patiesbai. Vlme pc patiesbas ir t, kas novieto rpus taj viet, no kuras patiesba var ienkt iekpus. ie Nans lietotie ontoloiskie norumi, manuprt, ir nepiecieami, lai izstrdtu tdu patiesbas izpratni, kas neparedz noslgtbu, proti, veido tdu konceptulo satvaru, kur var noritt saruna ar citdo un par citdo, un kur vardarbbas patiesba nav viennozmgi sajgta ar patiesbas vardarbbu. Tau, patiesbu ir iespjams noirt no vardarbbas? K norda Nans, divdomba, kas bija raksturojoa paba modernittei, ir t, kas trauc veikt minto norumu: Tomr jautjums paliek: ja patiesbas vardarbb nav prkpuma, vai taj nebtu ar vardarbbas? Tau, ja taj nav vardarbbas, kpc tad t jsauc par vardarbgu? Turpretim, ja ms to ar pilnm tiesbm saucam par vardarbbu, tad k iztloties atirbu, kura caurvij vardarbbu? Citiem vrdiem, ms nevaram bt brvi no vardarbbas divdombas, no vardarbgas divdombas, kas atkal atgrieas un spj apdraudt visprliecinoks atirbas. Kur skas prkpums, kur beidzas patiesbas ienkana?179 K piemru ai divdombai, Nans min vardarbbas divdombas izpausmes kopienas konceptualizcij jautjums par vardarbbas divdombu skar jautjumu par tiesbm, jautjumu par kopienu, ko Nans izmanto, lai raksturotu situciju, kas mums ir apkrt. Jau paas s pasaules radanas akt Nans saskata zinmu divdombu. Vi uzskata, ka pasauli, kur ir zudusi saikne ar slpto kltbtni, raksturo ne tikai divdomba, kas ietekm, piemram, atbildbas un tiesbu konceptualizciju, bet no t auj plai izpausties vardarbbai. Nans norda uz paas s pasaules radanas
178 179

Nans (2006a), 66.lpp. Ibid, 66.lpp.

47

divdombu: eit jpievras vl kdam jautjumam: kd mr paplsm ir pasaule, kristietbas radt pasaule, t.i., pasaule no visprju mieru un mlestbas nesos vsts, kura pards k kdas vardarbbas ielauans pasaul? Augmint Paskla teksta kontekst atrodams komentrs Kristus sactajam, kur apgalvoja, ka vi nk ar zobenu.180 3.6 Vardarbbas iesaiste attl Nans uzskata, ka vardarbbai ir btiska saikne ar attlu. Ja vardarbbas viengais atbildbas nesjs ir t pati un ja t darbojas bez iekjas instances (pats par sevi saprotams, ar gadjumos, kad t piesauc du autorizjou un apstiprinou instanci), tad tas pards saistb ar saikni, ko vardarbba uztur ar attlu. Vardarbba vienmr sevi attlo, un attls ir tas, kur no sevis pats sevi iznes sev priek un atsaucas pats uz sevi.181 Nans inters nevis mimtiskais attls, bet attla fundamentlais raksturs, vrtba, ko attls sev piesaista, neprstjot bt tikai na vai atspulgs. Attls ir tas, kur vardarbba vienmr rod savu piepildjumu. Nans raksta: Ja kda spka lietojum btiska ir gaidt iznkuma iegana (kda mehnisma izminana vai paklausbas ievieana), tad vardarbgajam btiski ir, lai rezultta radana nebtu irama no vardarbbas izpausmes. Vardarbgais vlas redzt savu zmi uz vardarbbas upura, un vardarbba nozm uzspiest du zmi. Un tiei s zmes baudjum izpauas prmrba, kas raksturga vardarbbai; spka prmrba vardarbb taj nav nek kvantitatva, prmrbu nerada nepareizs aprins, un galu gal t nav kda spka prmrba prmrba izpauas sava attla uzspiean ar spku, t rezultt un k t rezultts.182 Tdjdi Nans apgalvo, ka vardarbba ir saistta ar zmes pieiranu183 tam, kas pc tam tiek dvts un atpazts k upuris. Tdjdi vardarbba veic identifikciju, formas pieiranu, kas izpauas k zme upuris. Bet vartu jautt vai tas, kur ar varu rva lauk skrvi, ar vljs, nevis dabt lauk skrvi, bet redzt vien savas vardarbbas zmi uz koka virsmas un skrves? Nans norda: T vai citdi tur, kur spks ir tikai eksekutvs, autoritte tikai imperatva un likuma spks

Nans (2006a), 73.lpp. Iibid, 67.lpp. 182 Ibid, 67.lpp. 183 Skat. piemram: Goffman, E. Stigma: Notes no the Management of Social Identity, Prentice-Hall, 1963, kur ar stigmu tiek saprasts process, kur mijiedarbba ar citiem nosaka personas identitti.
180 181

48

(princip) ir vienkri spaidveida, vardarbba pievieno vl ko citu t vlas bt demonstratva un rdoa. T rda sevi pau un savu rezulttu. Proti, ar to Nans saka, ka vardarbgais vienmr ir saistts ar vizualizciju. Ir gan vardarbbas izpausmes, kas vlas, lai ts btu redzamas, demonstratvas, tau ir ar vardarbbas izpausmes, kas vlas bt apslptas, jo tdjdi ir iespja izbgt no soda. Nans apgalvo, ka vardarbbas attlu rado daba nk no ts intms saiknes ar patiesbu, jo katr no tm ietilpst otras resursi184. Vardarbbai ir sava patiesba, tpat k patiesbai ir sava vardarbba. Un tomr patiesba pc btbas ir ar sevis manifestcija185. Patiesba nevar tikai bt, sav zi t nemaz neir, ts esamba pilnb pastv sav manifestcij. Patiesba sevi rda jeb sevi demonstr (un demonstrcija186, pat no loikas viedoka, nepiecieami ir izrdans un spka demonstrcija).187 Ldz ar to Nans ne tikai uzrda attla un vardarbbas saistbu, k vienas otru resursu izmantoana, bet ar sniedz interpretciju patiesbai, kas ir vardarbga. Patiesba, pat patiesba k atbilstba jeb k precizitte, k adequatio rei et intellectus ir bez vardarbbas, bet tas tikai tikmr, kamr sev nejaut, k taj un tai radti lieta un intelekts, kas var savstarpji pielgoties188. aj piezm Nans skaidri norda, ka vardarbba slpjas intelekta samroan ar lietu, prta un pasaules samroan, kas bija pazstama klasisk subjekta un metafizikas tradcij jutekliskaj vrojum dot samroan ar s vrojuma formas nosacjumiem. piezme auj tlk izprast to, ka Nans attla, patiesba un vardarbbas saiknes analze ir vrsta pret kdu noteiktu pasaules atspoguojuma modeli, proti, pret, t saucamo, klasisko subjekta-objekta modeli, pret kuru iebilst ar Heidegers, runjot par pasaules ainas laika saistbu ar metodi, sistmu u.tml. jdzieniem, kas tika nordts jau iepriek.
Nans (2006a), 68.lpp. Manifestcijas, k pretju reprezentcijai, izvrsumu Nans piedv ar darb par Hgeli Hgelis. Negatvitites nemiergums, kur Nans raksta: Filosofija nav vairs kda reprezentcija, nedz ar vl kda zinanas. Lieta dod sevi, t iznes sevi rpus sevis, t manfist sevi. Fenomens nav pardba: t ir dzvga sevis transportana un lciens manifestt eksistenc. Manifestt sevi, tas ir attiecbs.[..] Ikviena lieta tiek manifestta. Bet nav nedz manifesttja, kas btu vl kda cita lieta, nek manifestcija pati par sevi. Tpat te nav manifestcijas vrotja.(Nancy, 2002), p. 32-33. Roberts Sterns, komentjot Hgea reliijas filosofiju norda, ka Hgelis, lai raksturotu reliisko apziu un atklsmi, lieto nevis tdu terminus k geoffenbart, bet offenbar, kas daudz tuvks vrdam manifestt jeb padart evidentu: tas nozm, ka nekas, kas saistts ar dievu, nav apslpts. Skat. : Stern, R. Routledge Philosophy Guidebook to Hegel and the Phenomenology of Spirit. London and New York: Routledge, 2002, p. 206. Proti, runjot par manifestciju tiek iezmta pasaules un lietu atklans, dvana, nevis to konstruana, pakrtoana u.tml. 186 Par jdziena skaidorjumu skat. turpmk aj noda. 187 Nans (2006a), 68.lpp. 188 Ibid, 73.lpp.
184 185

49

Nans turpina attstt vardarbbas un patiesbas saiknes izvrsumu saistb ar attlu. Nans raksta: Vardarbbai un patiesbai, abm raksturgas pardoais akts (acte automonstratif), un akta centrs, tpat k t stenoana, novietojas attl.189 Tiei o minto trs jdzienu saistba ir tas, kas auj Nans atteikties no attla k lietas imitcijas, no attla mimtisks nozmes. Nans norda: Attls ir kdas lietas imitcija tikai taj nozm, ka imitcija ir lietas ldziniece190 un vi to paskaidro sekojoi: Imago etimoloisk izcelsme ir no imitor, ko varbt vartu pietuvint aemulus sekotjs, sncensis191. Ar to Nans uzsver, ka mimze jeb atdarinana tikai daji paskaidro, kas ir attls, jo mimzes attiecinana uz attlu jau iepriek pieem, ka ir iespjama attla un lietas ldzba, neizjautjot, k lieta tikusi konstruta, un k tiek konstrutas mimtisks attiecbas. Ldzgi Heidegeram (ainas un eso sagstanas saistba), k ar tam, ko pardju Fuko veiktaj Magrita analz, Nans uzskata, ka attls konkur ar lietu, un sncensba neietver tik daudz reprodukciju, cik sacensbu kltesambas jom. Attls sacenas ar lietu par kltesambu. Lietai pietiek ar esambu, turpretim attls rda, ka lieta ir un k t ir.192 K jau tas tika mints iepriekj noda, lietas un kltesambas tma tiek risinta ar Heidegera rakst Lieta, kur Heidegers, atgriezdamies pie sengrieu izpratnes par lietu, kritiz msdiens valdoo attieksmi pret lietm un tuvuma-tluma izpratni, caur lietas analzi atkldams cilvka un pasaules attiecbas un norddams uz tehnikas radto atsveintbu pret pasauli. Nans norda, ka attls ir tas, kur izvelk lietu no ts vienkrs kltesambas, lai to ievietotu klt esamb, praes-entia, sevpriekesambai, uz rpusi vrstai (vcu valod izeja no Vorhandenheit, pieeja Gegenwrtigkeit). T nav kltesambas subjekta d (t nav reprezentcija vrda tie un mimtisk nozm), glui pretji, t ir, ja t var teikt, kltesamba subjekt. Attl vai k attls un tikai tdjdi lieta vai t btu inerta lieta vai persona tiek padarta par subjektu: t sevi prezent.193 o aspektu, k btisku jaunlaiku zintnes un metafizikas raksturojumu jau min ar Heidegers rakst Pasaules ainas laiks, uz kuru atsaucos ar jau agrk. Runjot par vrdu izvilkt, eit t izpratnei var nodert skum sniegt Nans ilustrcija par vardarbbu, kad kds mina, nevis izskrvt skrvi, bet izraut to.
Nans (2006a), 68.lpp. Ibid, 68.lpp. 191 Ibid, 73.lpp. 192 Ibid, 68.lpp. 193 Ibid, 68.lpp.
189 190

50

Izmantojot o analoiju, vartu tikt apgalvots, ka attls ldzgi k kds rauj lauk skrvi, rauj lauk lietu no ts kltesambas, no ts tuvuma, lai demonstrtu, ka t tik tiem ir lieta, sniegtu evidenci lietai paai par sevi. Tpc Nans apgalvo, ka attls ir monstrozs uz to norda ne tikai attla konkurence ar lietu par kltesambu, bet ar monstrozs etimoloija: Tdjdi attls ir btbu rdoais (dessence monstrative) vai rdoais (monstrante). Ikviens attls ir monstrance is vrds vairks valods nozm to, ko franu valod kulta priekmets, kur ievieto hostiju. Attls ir briesmou krtas: monstrum t ir prdabiska zme, kas brdina (moneo, monestrum) no kdiem Dieva draudiem. Vcu valod attlu apzmjo vrda Bild tas nozm attlu t form un veidojum sakne (bil-) izsaka prdabisku spku vai zmi. Tdjdi eksist zinms attla baismgums (monstruosit), tas ir kltesambas prdabiskums, tpc ka attls ir kltesambas parde, ts manifestcija nevis k veidols, bet gan k izrdana, k klajnkana un prieknkana194. Attla konkurenci ar lietu Nans skaidro k attla spju rdt lietu ts vienb un tiei vienba ir spks. Nans raksta: Netiek rdts lietas aspekts, bet gan ts vienba un spks caur aspektu vai ejot no t r (vai ar izvelkot to no dziuma, atverot un nometot priek).195 Tdjdi Nans, runjot par lietas vienbu, ar norda uz attla dziumu, kas, manuprt, eit nozm to, kas ir pirms reprezentcijas, sensibl dadba, Hrakleita upe196, bet spks izpauas k ar sensiblu dadbu saistta vienba197. Nans norda, ka sensibl dadba ir kaut kas tds, kuras noturana vienb prasa tl (imago) mto spka pielietoanu. is man liekas btisks tla rakstojums, jo norda uz to, ka sensibls dadbas vienbas avots nav jdziens un dedukcija, bet tls vai attls, kas nav atvasinms ne no shmas, nedz sakojas jdzien un ir deducjams, bet piedv citu, proti, robelnijas spka formulu. Attla un vardarbbas tma tiek sasaistta ar mkslu, konkretizjot, ar glezniecbu. Nans uzskata, ka visa glezniecba nepagurstoi un no jauna atjaunotos veidos mums rda spka darbu vai mekljumus. Btiski, ka glezniecba tiek iesaistta sarun par sensibls dadbas vienbas mekljumiem, vartu pat teikt, ka glezniecbai tiek piedvts Kantisk subjekta vaibsti.

Nans (2006a), 68.-69.lpp. Ibid, 69.lpp. 196 Hrakleita 91.fragments: Jo divreiz tai pa up nevar ieiet, pc Hrakleita, nedz divreiz pieskarties pie mirstgs btnes attiecb uz ts paas stvokli: jo prmaias straujums un trums izklied un atkal savieno. 197 Nans (2006a), 69.lpp.
194 195

51

Nans glezniecb o vienbu saista ar formas jdzienu. Gleznotjs nevar uzgleznot formas, ja vi neglezno pirmm krtm kdu spku, kur paem sav var formas un aiznes ts kd kltesamb.198 Nans paskaidro, ka tas attiecas uz vism mkslm, jo jebkura no tm rada sava veida attlu, ai zi ar mzikas un dejas mksla,199 tdjdi nordot attla k tla iezmm. Attla k spka iezmes, kuras tika izvrstas 2.noda, tiek raksturotas t attiecbs ar formu. Nans uzskata, ka aj spk formas tiklab deformjas, k transformjas. T k attls vienmr ir dinamiska jeb enertiska metamorfoze, kas skas aipus formm un turpins vipus tm, tpc ikviena glezna ir ds metamorfisks spks. Spks glezniecbas gadjum tiek sasaistts ar kaislbu, kas ir deformjoa. Ko t deform? T aiznes sev ldzi formas vien rvien, tendenciozi ts izdina vai praug. Rdana (monstration) pki izpauas monstrucij (monstruation).200 Nans apgalvo: aubu nav eit kltesoa ir vardarbba vai vismaz vienmr saspringta vardarbbas pardans iespjamba.201 Attls, k uzskata Nans, ne vien praug reprezentcijas formu, aspektu un rmo virsmu, bet, lai to paveiktu, attlam sevi jrod ar kdas pri plstos varenbas dzium vai bezdiben. Attla konkurence ar lietu veidojas taj, ka attls ir jiztlojas, un tas nozm, ka tam jdab no savas kltneesambas spka vienba, ko lieta, vienkri eit nolikta, neprezent. Iztle nav spja reprezentt kdu kltneesou lietu, t ir spks, kas izdab no kltneesambas kltesambas formu, ttad sev prezent spku. im nolkam nepiecieamajiem resursiem paiem jbt prmrgiem202. 3.7 Attls un shematisms Iztles un attla saikne ievada Nans iztirzjuma par attla un shematisma saikni. Attla un tla saistbu aplkojum ar shematismu, manuprt, Nans mekl izeju, k atsvabint tlu no t apzmogotbas ar transcendentl subjekta veidotajm noteiksmm tla, kas btu atbrvots no shematisma, kas pastarpina priekstatanu un attloanu.
Nans (2006a), 69.lpp. Ibid, 73.lpp. 200 Ibid, 69.lpp. 201 Ibid, 69.lp. 202 Ibid, 69.lpp.
198 199

52

3.7.1 Kanta shmas jdziens Spriestspjas kritikas ievada pdjs sadaas piezm Kants norda daiem licies aizdomgi, ka mani iedaljumi trs filosofijas jom gandrz vienmr ir trsdagi. Tau tas izskaidrojams ar pau lietu dabu.203 du treo lietu, kas izriet no lietu dabas Kanta filosofij ir vairkas, turklt btiskas, piemram, sinttiskais apriori, kas ir novietots starp a apriori un emprisko, spriestspja k vidutjs starp sapratni un prtu, turklt ir t.s. tre kritika Spriestspjas kritika, kas pretend pilnb nosegt Kanta filosofisko ptjumu teritoriju izveidojot vienotu sistmu starp Tr prta kritiku un Praktisk prta kritiku. Vl kds ds treais ir transcendentls shmas jdziens, kas tiek lietots gan Tr prta kritik, gan Spriestspjas kritik. Tr prta kritikas Pamatprincipu analtika, kas seko tlt aiz Transcendentls Dedukcijas, kur Kants izvrsa izzias vienbas pamatojumu, ir sadalta trs secgs nodas: Par tro sapratnes jdzienu shematismu, Visu trs sapratnes pamatlikumu sistma un Par visu analtisko spriedumu augstko pamatlikumu. Noda Par tro sapratnes jdzienu shematismu Kants izvr shmas un shematisma jdzienus. Kants os jdzienus turpmk noir shma ir formls un trs juteklbas nosacjums, ar ko sapratnes jdziens ierobeots sav lietojum, bet shematisms sapratnes rkoans ar m shmm. Ttad vien gadjum runa ir par nosacjumu, otr par nosacjuma lietojumu. Jpiezm, ka mint sadaa par shematismu ir kontroversli vrtta, no vienas puses, to cildinot, no otras, noniecinot. Kants uzskatjis, ka ai sadaai ir btiska nozme Tr prta kritik, atzingi to vrtja ar Hgelis, tau vairki Kanta laika biedri un vlki ts interprettji o sadau ir uzskatjui par lieku un tumu, piemram, Jakobs Beks, Artrs openhauers204. Kants shematismu raksturo k cilvka dvseles dziumos apslptu mkslu, kuras patiesos pamienus mums diezin vai kdreiz izdosies izdibint un celt dienas gaism205.

203 204

Kants (2000), 34.lpp. Skat. Banham (2006), 154.-166.lpp. 205 Tr prta kritika, (A141/B180-1)

53

Turpinot kpc tiek ieviests shmas jdziens? Kantam tas kalpo, lai sasaisttu sapratni ar uztveri, jo, Kantaprt, kategorijas, kas rodamas sapratn, nav tiei dotas jutekliskaj uztver. K raksta Kants: Katr priekmeta pakauan (subsumman) jdzienam priekmeta priekstatam jbt vienveidgam (gleichartig vc. val.) ar jdzienu, t.i., jdzienam jsatur tas, kas tiek priekstatts viam pakrtojam priekmet, jo taisni to nozm izteiciens: priekmets saturas zem jdziena. [..] Bet trie sapratnes jdzieni, saldzinjum ar empriskiem (un vispr jutekliskiem) vrojumiem, ir pilngi nevienveidgi, un tos nevar sastapt nevien vrojum.206 Mints plaisas prvaranai Kants ierosina ieviest treo elementu shmas nojgumu, kas ir k pastarpinjums starp juteklisko un intelektulo, un kas ir saskangs gan ar kategorijm, gan pardbm. Tlk Kants veic sekojoo. Pirmkrt, Kants shmas jdzienu sasaista ar laiku, tdjdi laiku padarot par ambivalentu jdzienu tas ir gan vrojuma forma, gan laiks k sintze, k vienba, kas kst par shmu. Laika transcendentla noteikana ir vienveidga ar kategoriju, jo t ir visprga un dibins uz aprioru likumu, k ar t ir vienveidga ar pardbu, ciktl ikvien emprisk dadbas priekstat saturas laiks. Otrkrt, Kants uzsver, ka shma pati par sevi ir vienmr tikai iztles darinjums, bet t k iztles sintzes nolks nav vis kds atsevis vrojums, bet tikai vienba juteklbas noteikan, tad shma jatir no attla, kas vienmr ir konkrts attls. K saka Kants patiesi, msu tro juteklisko jdzienu pamat mt nevis priekmetu attli, bet shmas, jo attls nesasniegtu jdziena visprbu.207 Kants to paskaidro di: Jdziens par suni nozm krtulu, saska ar kuru mana iztle var uzzmt visprg veid etrkjaina dzvnieka tlu, nebdama ierobeota ar kdu noteiktu atseviu pieredzes dotu tlu vai ar ikvienu iespjamu attlu, ko es varu atveidot in concreto.208 Kants skaidro shmu saistb ar katru kategoriju grupu, dodot konkrtus postultus tam, kas veidojas, kategorijas saattiecinot ar laiku k shmu. Laiku k shmu var noteikt etros veidos kvantitatvi, kvalitatvi, relatvi un modli.

Tr prta kritika, A137/B176. Ibid, A141/B180. 208 Ibid, A141/B180.

206 207

54

Piemram, skaidrojot modalittes stenbas shmu, Kants norda, ka stenbas shma ir esamba noteikt laik. Shematisma jdziens tiek izvrsts ar Spriestspjas kritik. Lai gan tas lietots tekst vairakkrt, tomr visplak iztirzts 59. Par skaistumu k tikumbas simbolu. aj paragrf Kants jdzienu shma sasaista ar simbolu un attloanu. Shmas satur tieus, demonstratvus attlojumus, bet simboli netieus, balsttus analoij jdziena attlojumus Darstellung nozm. os abus veidus Kants apzm ar hipotipozes jdzienu - sengrieu vrdu, kas nozm skice, plns. Kants Darstellung k prezentciju, noir no Vorstellung jeb reprezentcijas, ko Kants lieto visnota plai, lai apzmtu k subjektam vispr kaut kas ir dots. Savukrt prezentciju jeb Darstellung Kants lieto pietiekami aur nozm k intuitvu tro jdzienu priekstatanu. aj paragrf shmas jdziens tiek lietots saistb ar attloanu, demonstrciju. Ttad shma ne tikai cenas iedibint vienbu, bet ar demonstr attlo jdzienus demonstratvi. Ldz ar to Kants piedv shmas jdzienu saprast: pirmkrt, tiei k iztles, nevis sapratnes, juteklbas vai prta elementu; otrkrt, k laika noteiktu laiks ir shmas pamats. Savukrt laiks k virkne un secba attiecas gan uz vrojuma formu, gan uz jdzienu jomu. Tdjdi Kantam shma kalpo, gan k btisks iztli raksturojos, gan k noteiktu vienbu iedibinos jdziens. Tls, kas iedibina vienbu starp tverto un domjamo, vl jo vairk tas auj juteklisk tverto pakrtot subjekta shematizcijai. 3.7.3 Heidegers par Kanta shematismu K uzskata Nans, tdjdi, kad Heidegers emas analizt Kanta shematisma uzbvi, tad saldzinjums, kas viam nk prt, lai skaidrotu attlu, pirmm krtm un bez pamatojuma ir pcnves maska: pcnves maska rda miru attlu, kas ir tiklab via Bild, k via Sicht, via skatu k miruais sevi parda vai kds tai iet izskats, vai k vispr izskats kds miruais. Katrs reproducjos attls piemram, k norda Heidegers, pcnves fotogrfija, - ir pirmm krtm attls tlab, ka tas prezent un rda o pirmo rdanu. Ttad tas ir attla attls un pat shmas tr attla attls, t k runa bs tiei par to: skats, kur sevi parda t, kur vairs neredz, seja bez skatiena. Gesicht bez Sicht, tds ir paraugattls209. Nans uzsver, ka, izmantojot
209

, . (1997), 20.

55

Heidegera Kanta shematisma analzi, attls tiek pieldzints miru maskai. Tas nozm, ka shematiztajam vairs nav nekda sakara ar dzvo. T ir vien miru maska. Ttad dubulti nedzva no miru, turklt maska, tpc ar Nans uzsver kds tai iet izskats kds miruais. 3.7.2 Nans: tla atbrvotba no shematisma Tiei shmas k subjekta varu pr jutekliski tverto Nans izmanto, lai prformultu tla jdzienu t, lai ar to tiktu saistta, piemram, atvrtba, jgas dzimana. Nans norda: Tas pats notiek ar leendro Handgriff (rokas tvrienu, naga tvrienu, uzdroinos teikt), par ko Kants raksta, ka dabai to neatemt un ka tas joprojm paliek dvseles dziumos slpta mksla. Ms nevaram prkpt noslpuma intimittei, jo tas nav nekas cits k shmas, t.i., tr attla varenba, caur kuru ir iespjama tikai viena, lai kda t ar btu, forma vai vienas, lai kda t ar btu, kompozcijas vienba un ldz ar to pieredzes vispr kdas pasaules kltesamba un kltesamba kdai pasaulei.210 Tas, ka Nans uzsver, ka ir iespjama tika viena forma, norda uz dadbas neiespjambu, t tiek izslgta no s spka sples. Nans gadjum transcendentlais shematiskums tiek saprasts k lietas vispr un kdas lietu pasaules spks. Tau lieta vispr nav nekas cits k kdas vienbas mazticama pka pardans sev sensibls daudzveidbas visprgs, haotisks un neprtraukti maings izplatans vid. Btiski, ka Nans skaidri iezm pretstatu starp shematisma veidoto vienbu un to, ko nozm sensibl daudzveidba haotiska, neprtraukti mainga. Lieta ir s haotisks daudzveidbas vienba, tpc ts attls ir mazticamas kltesambas brnumains spks zme, kura pki pards no neapgstama nemiera dzlm211. K norda Nans, ka is spks zme piemt vienbai, bez kuras nebtu lietas, ne kltesambas, ne subjekta, vienlaikus jautjot bet vai lietas, kltesambas un subjekta vienba pati par sevi ir vardarbga? Lai to paskaidrotu, Nans pievieno piezmi, kur min Derid cittu: Ldzko ir no viena, ir no slepkavbas, no ievainojuma, no traumas. Viens gst no otra, tau esot ardzan atirgs no sevis paa. Tas pret sevi izturas vardarbgi un sevi iedibina vardarbb.212
Nans (2006a), 69.lpp. Ibid, 70.lpp. 212 Angu valod tas ir izteikts sekojoi: As soon as there is the One, there is murder, wounding, traumatism. Lun se garde de lautre. The One guards against / keeps some of the other but since it is also differing, deferring from itself, it violates and assaults itself, but it also institutes itself as
210 211

56

Uz iepriek izvirzto jautjumu, vai lietas, kltesambas un subjekta vienba pati par sevi ir vardarbga, Nans atbild t ir vardarbga saska ar (tas ir, pateicoties a force) savas paas esambas zinmu clou kopumu tai pki jpards, jizraujas no izkliedt dad, to jatgr un jierobeo; tai sevi pau jnotver ar rokas tvrienu, ar nagu vai spls, balstoties uz neko, uz o vienbas neko, kur ieskum tiek sniegts k kdas izkliedtas rpuses partes ekstra partes; tai sevi jnes uz sevi un sev, lai sevi prezenttu un tdjdi sevi novietotu rpus, reiz izsldzot rpus sevis to, kas t nav un kam tai nav jbt, to, kas ir ts esambas atteikums un vardarbgs ierobeojums213. aj citt Nans norda, kd nozm vi shematismu saista ar vardarbbu tas ir atgrdos pret dadbu, tas ir ierobeojos k sples. Tas izrauj vienbu no sensibls dadbas, iznesot to rpus ts, tau rezultt rpuse tiek izslgta, vardarbgi ierobeota un atmesta. Atvrtba tiek aizlocta, k norda Nans, uzskatot, ka rpuse nav reducjama. Interpretjot Kanta shematismu, Nans atzst, ka, ja Kantam visu lietu trs attls ir laiks, tad tas tpc, ka laiks ir pati sintze un vienbas radanas kustba, laiks ir pati vienba, kas sev aizsteidzas priek un sev seko, sevi bezgalgi projicjot sev priek, katr brd ai netveramaj brd satverot tagadni, kur sevi prezent telpas veselums, izplatjuma lkne, vien vieng skat, vien perspektv, kuras kailais fokuss un reiz tumais perspektvas saplsmes punkts ir laiks214. Tdjdi Nans skaidro laika (pagtnes, tagadnes, nkotnes vienbas) un telpas saistbu, uzsverot, ka laika shematisms sagsta tagadni punktu, kur sensibl dadba vartu dzimt, pieirot vienu, tumu perspektvu. Vl jo vairk, priek Nans is trais attls ir attlu attls, vienbas k tdas atvrums. Tas vardarbgi aizloka saelto rpasauli, tau ts locjums, ts cie locjuma vieta izplatjuma kompaktum ir tiklab plaisa, k iestarpinta vienba. Trais attls esamb ir zemestrce, kas atver kltesambas plaisu. Tur, kur esamba ir bijusi sev, kltesamba vairs neatgriezsies pie sevis tda nu t ir vai bs sev. Var saprast, k laiks daudzjd zi ir pati vardarbba...215 Nans norda, ka shematisms sae esambu ts kltesamb, ko vartu raksturot k Heidegera teikto tlumu tuvum.

violence (Jacques Derrida, Archive Fever: A Freudian Impression, trans. Eric Prenowitz [Chicago: University of Chicago Press, 1996], p. 78). 213 Nans (2006a), 70.lpp. 214 Ibid, 70.lpp. 215 Ibid, 70.lpp.

57

Shematisma analze auj Nans atklt glezniecbas un mkslas vispr iedabu. Vienba veido (bildet) attlu vai gleznu (Bild) no t, kas sev, t ir ne tikai bez attla, bet ar bez vienbas un bez identittes. Ttad attls nenozm, ka attls nk aiz t, k attls tas ir, bet attls pirmm krtm ir tas, kur esoais sevi prezent un citdi nekas sevi neprezent. Sevi uzrdot, lieta nk sev ldzinties, ttad bt par sevi pau. Lai sev ldzintos, t sevi apvieno. Bet, lai sevi apvienotu, tai jizkst no savas rpuses.216 Tas nozm, ka glezn lieta tiek veidota no sensibls dadbas, shematismu prformuljot daudz plak k jebkuras lietas kanu par lietu, ts identittes ieganu. Ttad t ir esambas izrauana esambai un attls ir tas, kur sevi izrauj. Tas nes sev o izrauans zmi: t dziums rdoi atvrts pa diben, tas ir, attla prezentcijas otrs puses bezdiben (gleznas akl aizmugure).217 Attlam piemt autonomija tas pats sevi izrauj, un taj ir izrauans zme. Attls uztur saikni ar dziumu ar sensiblo dadbu, no kuras tas veido vienbu, kas ir lieta. 3.8 Attls, vardarbba un upuris k demonstrcija Asiu pardanas metafora auj Nans runt par redzam un neredzam attiecbm saistb ar attlu un vardarbbu. Ja nav attla bez slgtas intimittes vai neslgtas imanences plaisas un ja nav attla bez ieniranas akl dzium bez pasaules un subjekta , tad jpieauj, ka ne tikai vardarbba, bet ar cietsirdbas ekstrm vardarbba lo gar attla malu, gar ikviena attla malu. Vrds cietsirdba nk no izlietm asinm (curor, atirb no vrda sanguis ermen riojoas asinis). Cietsirdgs vardarbgais vlas redzt asinis lstam: vi grib redzt rpus iekpuses dzvbas pamatprincipu strauji plstam, grib redzt t krsu. Cietsirdgais vlas piesavinties nvi: nevis gremdt acis dziuma tukum, bet, glui pretji, veldzt acis sarkanaj pldum un recekl, kur dzvba cie un agoniz.218 Nans veic vl kdu provokatvu apgalvojumu iespjams, ka ikviens attls robeojas ar vardarbbu. Rietumeiropas mkslas darbu krtuves ir prpilnas ar izlietu asiu attliem vispirmm krtm ar attliem, kuros dievs lej savas asinis, lai izpirktu cilvku grkus, un ar via moceku attliem un msdiens redzami body-art mkslinieki lejam savas asinis un sevi cietsirdgi sakropojam.219 Tai pat laik Nans
Nans (2006a), 70.lpp. Ibid, 70.lpp. 218 Ibid, 71.lpp. 219 Ibid, 71.lpp.
216 217

58

norda, k jau augstk minju, uz kristietbas radto pasauli, kas tagad palikusi paplsm un kur valda plaa vardarbba. Ts pamatu Nans saskata upuranas izzuan un pasaules saeltb: Upura pasaules krtb izlietas asinis dzes dievu slpes vai sniedz veldzi to valstbai: asins koagulcija220 nostiprina prju pri nvei. Bet, ldzko pasaule ir saelta, ldzko upuris kst neiespjams, t nelba nav nekas cits k vardarbbas galjba, kas nosldzas pati sav koagulcij un nenostiprina nekdu preju vipus nves, bet tikai vardarbgu stulbumu, kas tic, ka acumirkl radjis sev priek, materil pe, nvi.221 Upuris nostiprinja preju vipus nves, nodibinja saikni ar sakrlo, aujot prvart nves bailes, kas, zaudjot saikni ar sakrlo, prvras nevaldm cietsirdb. Attls veido saikni ar sakrlo un upuranu, tpc Nans apgalvo, ka ikviens attls atrodas ldzgas pees mal. Attla un vardarbbas divdomba no vardarbbas ldz darbam attl un no attla atveroties vardarbb ir dziuma rdana (monstration) divdomba, t baisguma vai t monstrucijas (monstruation) divdomba. Taj nevar nebt briesmoa (monstre) divjdbas: tas, kas prezent kltesambu, tikpat labi to var noturt nekustgu un pilnu, necaurejamu un piepildtu ldz ts vienbas dziumiem k novietot sev priek kda kltesamba, vienmr prk paa, lai ar to tikai identifictos. 3.9 Attls, vardarbba, mksla Mkslai un mkslm ir veltti vairki Nans darbi. Tajos, k jau minju maistra darba ievad, Nans cenas uzrdt preju no subjekta un eksistences filosofiju222. preja, kuras rezultt btu jatgst nevardarbga attieksme pret atvrtbu pasaulei, tiek meklta prdoms par konkrtm un par mkslu vispr223. Nans uzskata, ka ar mksla var bt vardarbga, tau mkslas vardarbba atiras no sitiena vardarbbas. Atirba ir nevis tai apstkl, ka mksla paliktu itum, bet glui otrdi mksla pieskaras realittei, kura ir bezgalga, turpretim sitiens sev paam un tai mirkl sevis paa gals. Un t atkal ir vesela mksla (tout un art), k saka franu valod, t ir mkslas vispr atbildba, t atrodas oti aipus vai oti vipus jebkuras esttikas, ka jprot atirt bezgalgu attlu un attlu, kas ir tikai
Asins sarecana. Nans (2006a), 71.lpp. 222 Rubene (1995b), 276.lpp. 223 Skat. piemram, Nancy (1996a), Nancy (1996b), Nancy (2001b), Nancy (2006b), Nancy (2009a).
220 221

59

sitiens.224 Tdjdi mkslas uzdevums ir rdt bezgalgo dziumu, no kura t veido vienbu, saglabjot ar to saikni, saikni ar o dziumu, nevis atgrst to. Nans mekl atbildi, k noturt mksl spju nekt vardarbgai sitiena, naga tvriena vai spu nozm. Vi apgalvo: Tdai atirbai jiet caur kdas vienbas iekpusi, tiktl, ciktl nav ambivalences bez zinmas vienbas, kas to uzturtu spk, kaut ar runa btu par bezgalgu mazu un nebeidzami bezgalb iesniedzoos vienbu. Mums neprtraukti ir darana ar vienu du vienbu, slptu zem vardarbbas un ar attla ambivalences, k ar zem attla un vardarbbas, zem mkslas un attla cies saiknes un ttad zem mkslas un vardarbbas saiknes. Zinm veid, k ms jau to aplkojm, noslpumain vienba nav nekas cits k vienba sev vai absolta vienba, t ir is bt vienam, kas var notikt tikai zinm vardarbb un zinm attl (vai ar k kda vardarbba un kds attls). Vien zi t ttad tomr ir pati vienba, caur kuru jspj iziet, lai saskattu atvrumu uz sitiena bezgalbu no slgta dziuma. Pati vienba lieta vai ts kltesamba, relais vai t patiesba konstitutvi sevi sakopo, prsniedzot visu zmju krtbu: t vairs nav atkarga no kdas atsauces, ne ar no kda starpniecbas paveida t glui vienkri sevi atdod.225 Sevi atdot, k norda Nans, tas tomr var tikt saprasts divos veidos: dot sevi pau sev paam (principili un pirms jebkuras prezentcijas rpus) vai ar dot sevi rpus, pirmm krtm un ttad tikpat labi tikt dotam, tikt iznestam rpus bez jebkdas iepriekjas sava pamata nodroinanas. Starp m divm nozmm, uz neiziram robeas, jsniedzas atirbas smalkajam asmenim.226 Tas nozm, lai izvairtos no t, lai attls ktu vardarbgs, tam ir jprvar vienbas ce no bt vienam pie tik dotam, kas nozm dvt. Nans norda, ka vardarbba vienmr ir zmju praugana, ar attls ir da praugana, un mkslai, bez aubm, nav citas defincijas pirmaj instanc k zmju priplanas un aizrauana vipus tm. djdi mksla, bez aubm, dod zmi (vcu winken nozm piemiegt ar aci, brdint, vrst uzmanbu), tau t nav ne kaut k zme, ne ar t nozm ko citu. T praug zmes, tomr neatkljot neko citu k

Nans (2006a), 71.lpp. Ibid, 71.lpp. 226 Ibid, 71.lpp.

224 225

60

o prauganu, k paziojums, norde vai priekvstnesis bezgalgai vienumam227. Tdjdi Nans uzsver, ka mksla veido tlu k vienoto, tau t ar spj o brdint par s vienbas iespjamo vardarbbu. Nans norda, ka dziums, no kura tiek veidota vienba, nav kaut kas prome esos, bet gan kltesoais, kas atkljams, k kaut kas tds, kas btu kaut kur aizklts un paslpts: Vardarbba bez vardarbbas tas nozm, ka atklsme nav notikusi, bet joprojm ir nenovrama. Vai ar t ir atklsme, ka nav nek atkljama. Vardarbga vardarbba, glui pretji, atklj un tic, ka atklj absolti. Mksla nav is simulakrs vai preventv [apotropaisk] forma, kas ms aizsargtu no kdas necieamas vardarbbas (patiesba Gorgona, pc Nes, akl dzia, pc Freida), t ir tiea zinana, ka nekas nav atkljams, pat nekdi bezdibei, un ka bezgalgais nav konflikta dziumi, bet bezgalgi virs sevis esoa nenovramba.228 aj noda es centos pardt, k Nans attla un vardarbbas saikni risina saistb ar tdiem jdzieniem, k sistma, forma, patiesba, shematisms, sensibl daudzveidba, upura demonstrcija un mksla.

227 228

Angu val. unity. Nans (2006a), 71.lpp.

61

4. CILDENAIS K ATTLOANAS ROBEA UN VARDARBBAS PRVARANA

Attla, tla saistba ar vardarbbu var tikt aplkota ar Nans iztirztaj cilden jeb sublm tm229, tau o jdzienu aplkoana kopsakar iegulst plak filosofisk kontekst, kur ldzdarbojas ar tdi Nans ldzgaitnieki k Liotrs, Lak-Labarts, kas prskata tradicionls subjekta-objekta attiecbas un no tm izrietos konsekvences, piemram, dabas prvran par tehniku, ja lietojam Nans izteikumu230. Priekvrd krjumam par cildeno Par cildeno: tagadne jautjum Nans norda, ka kds vartu sliekties iztloties, ka msu laikmets ir cilden, t vrda, jdziena vai jautjuma atkalatklana. Tau skaidrs, ka tas nav is gadjums, jo neviens neatgrieas pie jau kda iepriekj momenta vstur. Cildenais ir ne tik daudz kurp ms dosimies atpaka, bet drzk no kurienes ms nkam. [..] Cildenais konstitu msu tradciju (vismazk esttik, bet tad is ierobeojums jau iepin ms daos jautjumos, kas ir saistti ar cildeno). Tradcija turpins.231 Nans uzskata, ka tas, kas virzs tlk, nav esttika. T nav grandioz, monumentl, eksttisk esttika,

Es turpmk lietou terminu cildenais. Par termina sublime atveidi latvieu valod: vcu valod tam atbilst vrds Erhaben, kuru, piemram, R.Klis, tulkojot I.Kanta Spriestspjas kritiku, atveido k cildenais (skat. piemram, Kants, I. Spriestspjas kritika, 70.lpp.), A.Rubenis k clais (Rubenis, A. Imanuels Kants, 199.lpp.). Savukrt E.Freiberga par termina ar latu valodas cilmi sublime izcelsmi un ar atveidi latvieu valod norda: Parasti ir minjums tulkot o vrdu latvieu valod k cildeno, es pieauju, ka is tulkojums ir iespjams, bet pats par sevi is latnisms ir salikts vrds, ar kuru tiek apzmts sakrtojuma princips, kas apvieno gan esttisko un intelektulo, gan morlo sakrtu. Paa vrda dzve valod tiek fiksta 13.gadsimt, un t aizskas almij, runjot par gaisa kltbtni, augsto, to, kas paceas. Sublmajam ir ar saistba ar retoriku, kur tas apzm vienu no trim retorikas stila anriem. Vrdu sublmais izmanto ar k eksaltcijas raksturojumu. Ttad im vrdam nav tikai morl cildenuma nozme.(Freiberga (2000), 35.lpp.) Un vl Freiberga, komentjot cildenais lietojumu latvieu valod, norda: Kanta darba ietvaros is lietojums ir attaisnojams, bet msdienu kontekst im nojgumam ir vairki pastarpinjumi, tai skait ar psihoanaltiskais, kas vedina uz to, ka btu izmantojams sublm nojgums. (Freiberga, E. Esttisk jtguma atjaunotne: no skaist uz sublmo. Homo Aestheticus. No mkslas filosofijas ldz ikdienas dzves esttikai. Rga: Tapals, 2001, 145.lpp.) Pats Kants Spriestspjas kritik terminu sublime lieto tikai vienu reizi, proti, sada Visprga piezme pie esttisko reflektjoo spriedumu iztirzjuma Kants norda: Attiecb pret patikas jtm priekmets pieskaitms patkamajam, skaistajam, cildenajam vai ar (absolti) labajam (iucundum, pulchrum, sublime, honestum) (SK, 266/87.lpp.). Runjot par cildeno k sublmo, jatrun, ka runa nav par psihoanalz lietoto terminu sublimcija vai sublimana, kas ir process, ko postuljis Freids, lai izskaidrotu cilvka izturans formas, kuras ietami nav saisttas ar seksualitti, bet kuru virztjspks ir seksul dzia. Dzia tiek sublimta, novirzot to uz mri un objektu, kas seksuls,(uvajevs, I. Freida lieta. Rga: Intelekts, 2003, 231.lpp.), lai gan subjektaobjekta attiecbu prskatan nereti tiek izmantots psihoanalzes skatjums uz apziu un ts fenomeniem, uz ko netiei norda ar sublm-sublimcijas sasauce. 230 - . . 9 1997, 130-145. Pieejams internet: http://www.ruthenia.ru/logos/number/1997_09/08.htm (skatts 16.05.2010.) 231 Nancy (1993b), preface to the French Edition, p.1.
229

62

ar kuru cildenai parasti tiek jaukts. Tradcija nodod esttiku tlk k jautjumu. Kas nozm vien to: prezentciju k jautjumu.232 Cilden tma vlreiz auj prvrtt attloanas un priekstatanu saistb ar atvrtbu pasaulei k nedefintas, potencilas jgas kopumam. Lai gan cildenuma tma aizskas ldz ar Longna da paa nosaukuma darbu Par cildeno, t plai tiek izvrsta Kanta darb Spriestspjas kritika, kur cildenums tiek analizts k viens no esttikas spriedumu modiem ldzs spriedumiem par skaisto. Skaistais un cildenais ir kopgai tai zi, ka abi patk pai par sevi,233 tau atirb no skaist, cildenuma ir tikai msos un domanas veid234. Kants norda, ka par cildenumu ms saucam to, ka ir absolti diens. Bet bt dienam un bt lielam divi glui dadi jdzieni (magnitudo un quantitas).235 XX gadsimt Kanta cildenuma un skaist attiecbas tiek prskattas, saskatot Kanta analiz gan XX gadsimta karu aizskumus, gan metafizikas subjekta btbu. To ievirza gan cilden k varen noteiksme, aktualizjot tmu par attloanu un priekstatanu, gan plak kontekst par mkslas uzdevumiem, no skaist pievroties cildenajam. Tiei juteklba, sensibl prezentcija k jutekliski dot attlojums ir tas, kas izaicina subjektu un ar to saistto cildeno. Sensibl prezentcija ir jautjums (un tas pieprasa o frzi, sensibl prezentcija, neuztveram tautoloija, kur jau ir ietverta visa problma) td nozm, ka doma tiek organizta ap reprezentcijas motvu, kas saska ar definciju ir nesensibils. Reprezentcija konstitu objekta instanci tai domai, kas ir fundamentli subjekta doma tas ir, filosofiju aptverot k dominjoo struktru un matricu, caur kuru Rietumi k tdi saprot pai sevi.236 Nans uzskata, ka reprezentcija (priekstatana) tiek artikulta k saskaas (atbilstbas) un significcijas (apzmanas) izteiksme, bet prezentcija (attloana) iesaista spl pardans un izzuanas notikumu un eksploziju, kas nevar ar kaut ko saskant vai apzmt. is eksplozvais notikums ir tas, ko tradcija nodod mums zem nosaukumiem skaistais un/vai cildenais. Skot no momenta, kad reprezentcija kst zinma pati sev k tda, k iepriek mints, un sk prezentt pati sev k tdu (tas ir, ar kritizjot, distancjot, dekonstrujot, sagraujot sevi), moment, kas konstitu moderns mkslas un domas vsturi, tas paceas ldz nebijuiem apmriem jautjumu
232 233

Nancy (1993b), p.1. Kants (2000), 70.lpp. 234 Ibid, 72.lpp. 235 Ibid, 73.lpp. 236 Nancy (1993b), p.1.

63

 vienlaicgi ar tradicionlu un nesadzirdtu par prezentciju. Jautjums par cildeno tiek mums nodots k jautjums par prezentciju. 237 Nans atzst, ka msu nodoms nav pakpeniska visas eksistences estetizcija. Tiei pretji. Ja m esejm aj krjum ir kds kopgs pavediens, tad tie nepieauj nekdu esttiskumu. Bet jautjums par prezentciju, ir nekas cits, k jautjums par eksistenci (kds vartu teikt: sensiblu eksistenci) k tdu. Ja jums labpatk: jautjums par banu-pasaul. Vai tas btu is jautjums, kuram ms esam nodevuies caur m prdomm par cildeno? Ne glui. Vismaz vrtgk ir du jautjumu prbaudt minot odien prdomt cildeno.238 Tau kds sakars cildenajam ar vardarbbu? eit vartu atbildt ar Liotra vrdiem: Vardarbba, spars ir nepiecieami cildenajam; tas prlau; tiek aiznests prom. Lai gan ciea vienkri pievr sev uzmanbu. Cildenaj iztlei jtiek pakautai vardarbbai, jo pateicoties ts cieanu veidam, prdomm par vardarbbu, ka prieks no skatans vai galvenokrt to skatans likums var pastvt. Cildenais padara mums it k uzskatmu msu ar prtu saistts izzintspjas stbas prkumu pr vislielko juteklbas spju(27, 257/80239). Un ar patiku, kas iespjama, tikai pateicoties nepatikai(27, 260/82).240 Proti, cildenums aktualiz gan prieku, gan spes. Liotrs rakst Postmodernisma skaidrojums brniem norda uz cilden saistbu ar avangardismu, attloanu, neattlojamo un vardarbbu. Liotrs raksta: Msdiengums jebkur vstures period vienmr ir saistts ar ticbas iedraganu un ar atkljumu, ka realitte satur prk maz stenbas. Pc tam seko citu stenbas veidu izgudroana. Ko nozm prk maz stenbas, ja tiecamies izskaidrot to ne tikai vsturisks zintnes aspekt? is apgalvojums acmredzot ir radniecgs tam, kuru Ne sauc par nihilismu. Savukrt Kanta cildenuma tm ir rodama senka Nes perspektvisma modulcija. Es gribu uzsvrt, ka modernisma mksla un literatra gst patvrumu cildenuma esttik, kur t atrod savas aksiomas avangardisko loiku. 241 Cildenais ir virziens, kur btu jvirzs mkslai. Cildenais ir patvrums mkslai, proti, mkslai btu jatsaks no skaist, bet jpievras cildenajam. Liotrs norda: Cildenas jtas un to vid ar cildenuma izjta, pc Kanta uzskatiem, ir
237 238

Nancy (1993b), p.2. Ibid, p.2. 239 Kants (2000), Spriestspjas kritika. 240 Lyotard (1993), p.124. 241 Liotrs (1991), 14.lpp.

64

spcgas un divjdas emocijas: ts sagd gan prieku, gan spes [mans izclums E..]. Vai preczk prieks ceas no spm. Augstna un Dekarta aizsktaj subjekta filosofijas tradcij, ko Kants radikli neapstrdja, pretruna, kurai citi devui neirozes vai mazohisma vrdu, attstjs k konflikts starp subjekta spjm: starp spju uztvert kdu lietu un spju kdu lietu pardt, attlot.242 Tdjdi Liotrs norda, ka spes, atauos teikt vardarbba ir ne tikai prieka (vai patikas un skaist avots), bet sakojas konflikt, par kuru runju jau 1.noda konflikt starp priekstatt un attlot. Te ar jatgdina iepriek mint Helferes norde par Kanta dot skaidrojumu, jo Liotrs apgalvo: Izzia notiek, ja izteikums ir saprotams un ja gadjums pc tam var kaut ko iegt no pieredzes, kas im izteikumam atbilst. Skaistums pastv, ja ar du gadjumu (mkslas darbu), kuru pirmm krtm dod sajtas bez jebkdas jdzienisks noteikanas, ir saistta baudas izjta, kas nav atkarga ne no kdas daidarba izraists intereses un ved uz visprju vienoanos (varbt nekad to nesasniedzot).243 Liotrs uzskata, ka tiei postmodern mksla ir t, kurai btu jsniedz risinjums saistb ar cildeno mksl, aktualizjot neattlojamo, ko vartu saldzint ar Nans prdomm par tla un sakrl attiecbm. Litors rakta: Postmodernisms tad btu elements, kur modernism atsaucas uz neattlojamo pa atveidojum, kur atsaks no pareizo formu sniegt mierinjuma, atsaks no vienotas gaumes, kas autu izjust nostaiju pc neiespjam. Postmodernisms izpta jaunus attlojuma veidus, nevis lai spltos ar tiem, bet gan lai skaidrk liktu noprast neattlojam kltbtni.244 Liotrs skaidro, kpc btu jnotur sajtu un jdzienu noirtba tas novr vardarbbu jeb teroru: Beidzot tau ir japzins, ka mums ir nevis jsagd realitte, bet gan jizgudro, k likt noprast jdzieniski uztveramo un neattlojamo. Nav ko cert, ka da uzdevuma nostdne samierins valodas sples. Kants saprata, ka s sples atdala bezdibenis un viengi Hgea transcendentl ilzija ir spjga ts visprint un saistt rel veselum. Tau Kants zinja ar to, ka par o ilziju ir jmaks terora [mans izclums E..] cena. Devipadsmitais un divdesmitais gadsimts mums ir likui pilnb izbaudt terora elli [mans izclums E..]. Ms esam pietiekami bargi samaksjui par visas cilvces un katra indivda nostaiju, kas tiecas
Liotrs (1991), 14.lpp. Ibid, 14.lpp. 244 Ibid, 17.lpp.
242 243

65

samierint jdzienus ar sajtu faktiem, skaidri uztveramo pieredzi sazias ce prraidmo. Visprj prasb pc atslbuma un pierimanas ms saklausm, k taj grdz vlme pc terora [mans izclums E..], pc stenbas noauganas rga. Uz to ms atbildam: cnsimies ar visiem, apliecinsim neattlojamo, veicinsim domstarpbas, izglbsim vrda godu.245 Ldzgi uzskata Nans. Vi rakst Cilden piedvjums246 norda uz sekojoo. Cildenais ir mkslas prkrtoana (derangement) pateicoties cildenajam, mksla tiek piedvta citam liktenim. Tdjdi mksla kst pati par sevi, kstot par kaut ko citu, nek t ir, tau ne izveidojot pakrtotas attiecbas. To veicot, mkslai izdodas izvairties no alternatv liktea no t, ka t var tik asimilta cit cit, caur ko t var pazaudt pati sevi, proti, filosofij. Caur filosofiju, mksla tiek pakrtota, turklt k ts cits filosofija. Kanta gadjum cildenais, defints k formas tr dotba, tiek atspoguots kdaini, asimiljot to vien prta vajadzbm. Ldz ar to skaistais kst pats par sevi, vien iegstot formu. Bet, tdjdi tiekot novrtts k pats, tas paradoksli nesaem novrtjumu k mkslas btiskais, tas ir, k ts cits, cildenais. sum, mksla (skaistais) ir nolemts tam, lai t ktu par sevi, kstot par citu, nek t ir. Precizjot, t tiek nolemta prmaim divos citos, filosofij un cildenaj, turklt pdjais ir ts patiesais liktenis. Nans norda, ka tas, kas ir btiski, lai pievrstu mkslu sev paai, un tas, ko cildenais atbalsta, ir transportanas (virzbas) dimensija. Cildenais ir gan galamris, gan transportana (virzba) pretim gala mrim. Tas ved mkslu, nevis pretim bezgalgajam (infinite), bet pretim neierobeotajam (unlimited). Pirmais princip ir asimiljams form, bet paa grandiozuma (magnitude) pasargts no t, ka var tikt apkampts k forma un tdejdi ir vipus robem (beyond the limit). No otras puses, pdjam trkst lnijas vai malas (border), kas autu noirt to, kas ir forma (vai uzmgs pret attlojumu) no t, kas t nav. Nans identific cildeno ar prezentciju k kustbu kustbu, ar ko prezentcija tiek sasniegta no puses vai prezent pati sevi k ap aprior bezgalguma atcelanu (removal). Tdjdi virzta pateicoties un k cildenais, prezentcija ir kontakt ar vienbu vipus aptveramas un saprotamas pieredzes robem. Tdjdi t atrobeo(unborder) o robeu, tau neveidojot kontaktu ar kaut ko vipus robeas (respektvi, ts kustba nav dialektiska). Viendi, jebkurai cilden jgai/sense ir
245 246

Liotrs, 17.lpp. Nancy (1993b).

66

jtiek asocitai ar o robeu skrumu ts tuvkaj pus, eit esoo tagad neko uz cita. K norda Dons Mrtis, Nans ldzgi Lak-Labartam izce skaist reducanu uz formu, kas iekauta pretj kurs, kas formli attsts pateicoties cilden svarguma noteikanai pr skaisto247. Vi izvilina kursa neizbgambu, savienojot to ar formas dzimanu, ko rada iztle. Lai gan ds esttiskais shematisms atbalsta loiku, kas var funkciont tikai pateicoties tam, ka nespj izirt cildeno k tdu248. Jo skaistais pats par sevi eit krdinoi tiek kdaini veidots k pilngs shematisma skaidrojums, kstot par figurjoo, kas anticip figurciju. T btba tagad ir prezentjo anticipcija, kas ir ne kas vairk, k tas, ko Nans dv par shematisma apslptais rakstura noslpums249. K tds, lai gan, tas ir tehnikas apslpt btba, kas apkalpo prtu. Ekvivalenti k neieinterest labpatika ir saistta ar skaisto, kas tiek piedvts prta saskaai, kuru forma pati parda. Nans veikt cilden analze saistb ar mkslu, iezm cilden lomu subjektivittes prvaran, prvarot priekstatanas/attloanas noteiksmes. Ldz ar to, ldzgi Liotram, Nans uzskata, ka cildenuma k neaizskaram un nepriekstatm un neattlojum tmas aktualizcija, t.sk., caur mkslu ved pretim jaunas subjektivittes izstrd (ja to vispr vl var dvt par subjektivitti d ts metafizisks uzldtbas).

247 248

Martis (1995), p. 185. Nancy (1993b), p. 29. 249 Ibid, p. 31.

67

SECINJUMI
aj maistra darb es veicu attla un vardarbbas attiecbu izpti msdienu franu filosofa ana Lika Nans filosofij. Minto nojgumu saistbu es atklju caur klasiskaj filosofijas tradcij plai izvrsto attloanas/priekstatanas jdzienisko pri, kas tiek asi kritizta vairku XX gadsimta filosofu darbos, gstot spcgu atbalsi esttikas izpratn msdiens. Darba gait, balstoties uz Nans tekstiem un tajos atrastajm nordm uz filsofijas tradciju (citiem filosofiem), pamatoju, kpc attla un vardarbbas tma btu juzlko saistb ar esttiku un saistb ar priekstatanas/attloanas nojgumiem. K nordju, minto jdzienu pri, kas raksturo subjekta attiecbas ar juteklisko dotbu visask tiek kritizti un izaicinti tiei esttik k zintn par sajtm (sensibl dadba). Analizjot minjumus priekstatt vai attlot dotbu un to, kas nav dots, tls tika atklts saistb ar noirto, nordot, ka tls uztur un prvar attiecbas ar neaizskaramo, ko Nans raksturoja k sakrlais. Es ar nordju uz attla un vardarbbas saistbu, kas veidojas caur sakrl saikni ar upuranu, iezmjot upuranas tradcijas prrvumu rietumu kultr un t sekas uz attla un vardarbbas saistbu. Tls tiek saldzints ar upuri, jo tie abi veido saikni (tiltu) ar neaizskaramo (ar neaizskaramo fiziska pieskriena nozm), tau saikne ar sakrlo ir t, kas mazina vardarbbu. Tika nordts, ka saikni ar sakrlo var nodibint mksla. Attla un vardarbbas attiecbas pards ne tikai izaicinot subjekta jdzienu, bet ar tdu subjekta-objekta modea konsekvenci k sistma. Es nordju, ka attls un vardarbba ir ciei saistti ar sistmu, patiesbu un formu. Ka tiei saistb ar noslgtu sistmu, patiesba tiek sasaistta ar vardarbbu un attlu, jo patiesbai ir jielauas un jizlauas sistm, sevi demonstrjot pardot caur attlu. Attla un vardarbbas tma Nans filosofij tiek aplkota ar prskatot attloanas robeas, kas nozm atteikanos no tradicionl subjekta jdziena un ldz ar to, ar no centieniem sasaistt attlojamo ar neattlojamo operciju, kas ved pie terora, k nodv Liotrs. Nans, mkslu saistot ar cildeno, nevis skaisto, norda uz to, ka mksla var bt t, kas prskata un izaicina formu veidoanos un to nostiprinanos, tdjdi cilden analze auj ar prskatt attloanas/priekstatanas iedibints noteiksmes.

68

Maistra darb esmu nordjis un analizjis dadus Nans darbus, kuros skarta attla un vardarbbas tmas saistba ar attloanu/priekstatanu, veicot o darbu atlasi un analzi. Tpat esmu centies konceptualizt un atklt Nans argumentcijas gaitu (ja attiecb uz via tekstiem vispr var lietot du apzmjumu) un tematiku, kas ir bijusi viena no lielkajm grtbm maistra darba veidoan, ldzs Nans lietot terminu atveide latvieu valod. Nans lieto no filosofijas tradcijas izvairgu valodu nereti ietami ikdienii vrdi tiek sasaistti ar filosofiskaj tradcij piestintiem un uzldtiem koncepti, nereti vienu raksturojot ar otru un otrdi, tdjdi izvairoties no vienotas tzes pauanas un pamatoanas. Manuprt iesktais ptjums par priekstatanas/attloanas attiecbm btu jturpina, turpinot uzrdt tos konsekvences esttikas ptjumos, gan ar atkljot to attiecbas ar tiku, socilo filosofiju u.tml.

69

IZMANTOTO AVOTU UN LITERATRAS SARAKSTS

Avoti
1. 2. 3. 4. 5. 6. 7. 8. 9. Nancy, J.-L. (1978) Mundus est fabula. MLN, Vol. 93, No. 4, French Issue: Autobiography and the Problem of the Subject, 1978, pp. 635-653. Nancy, J.-L. (1987) Wild Laughter in the Throat of Death. MLN, Vol. 102, No. 4, French Issue, 1987, pp. 719-736. Nancy, J.-L. (1988) Introduction. Topoi 7, 1988, pp. 87-92. Nancy,J.-L. (1990) The Nazi Myth, Critical Inquiry, Vol. 16, No. 2 (Winter, 1990), pp. 291-312 Nancy, J.-L. (1991a) The Unsacrificeable. Yale French Studies, No. 79, Literature and the Ethical Question, 1991, pp. 20-38. Nans, -L. (1991b) Par aunumu. Grmata, 1991, Nr.10, 48.-51.lpp. Nancy, J.-L. (1992) Les Iris. Yale French Studies, No. 81, On Leiris, 1992, pp. 46-63. Nancy, J.-L. (1993a) The experience of freedom. Stanford: Stanford University Press, 1993. Nancy, J-L. (1993b) Sublime offering. In: Of the Sublime: Presence in Question. Transl. by J.S. Librett. New York: The State University of New York Press, 1993, pp.25.-53. Nancy, J.-L. (1996a) The muses. Stanford: Stanford University Press, 1996. Nancy, J.-L. (1996b) Noli me tangere: on the raising of the body. Fordham University Press, 1996. Nancy, J.-L. (1997a) The gravity of thought. New Jersey: Humanities Press, 1997. Nancy, J.-L. (1997b) The sense of the world. Minnesota: University of Minnesota Press, 1997. 1997c, - . . 9 1997, 130-145. Pieejams internet: http://www.ruthenia.ru/logos/number/1997_09/08.htm Nans, .-L. (1998) Daltais laiks. Kentaurs XXI, Nr.17, 1998.gada decembris, 121.129.lpp. Nancy, J.-L. (1999) Kants System of Pleasure. Pli, Vol. 8, 1999, pp. 149-163. , .. Corpus. (1999) : Ad Marginem, 1999. Nancy, J.-L. (2000) Being singular plural. Stanford: Stanford university press, 2000. Nans, .-L. (2001a) Tls projekcija un norums. Homo Aestheticus: no mkslas filosofijas ldz ikdienas dzves esttikai. Rga: Tapals, 2001, 219.-235.lpp. Nancy, J.-L. (2001b) The evidence of film. Abbas Kiarostami. Brussels: Yves Gevaert Publisher, 2001. Nancy, J.-L. (2001c) Two secrets of the fetish. Diacritics, Vol. 31, No. 2, 2001, pp. 3-8. Nancy, J.-L. (2002) Hegel. The restlessness of negative. Minnesota: University of Minnesota Press, 2002. Nancy, J.-L. (2003a) The confronted community. Postcolonial Studies, Vol. 6, No. 1, 2003, pp. 2336. Nancy, J.-L. (2003b) A finite thinking. Stanford: Stanford University Press, 2003. Nancy, J.-L. (2003c) Our World. An Interview with Peter Hallward. Angelaki, Volume 8, No. 2, August 2003, p.45.-67. Nancy, J.-L. (2004a) Of the one, of hierarchy. Cultural Critique, No. 57, 2004, pp. 108-110. Nancy, J.-L. (2004b) The War of Monotheism: On the Inability of Civilization to Expand: The West Battles against Itself. Cultural Critique, No. 57, 2004, pp. 104-107. Nancy, J.-L. (2005) The ground of the image. New York: Fordham University Press, 2005.

10. 11. 12. 13. 14.

15. 16. 17. 18. 19. 20. 21. 22. 23. 24. 25. 26. 27. 28.

70

29. 30. 31. 32. 33. 34. 35. 36. 37.

Nans, .-L. (2006a) Attls un vardarbba. Kentaurs XXI, Nr.41, 2006.gada decembris, 63.-74.lpp. Nancy, J.-L. (2006b) Multiple arts: the muses II. Stanford: Stanford university press, 2006. Nancy, J-L. (2007a) The Discourse of the Syncope: Logodaedalus. Stanford: Stanford University Press, 2007. Nancy, J.-L. (2007b) The Creation of the world or globalization. New York: State University of New York Press, 2007. Nancy, J.-L. (2007c) Maurice Blanchot, 19072003, Paragraph, Vol. 30, No. 3, 2007, pp. 3-4. Nancy, J-L. (2007d) Nothing but the World: An Interview with Vacarme. Rethinking Marxism, Volume 19, No. 4, 2007, pp. 521-535. Nancy, J.-L. (2008) The being-with of being-there. Continental Philosophy Review, Volume 41, No. 1, 2008, p. 1.-15. Nans .-L. (2009a) K klausma mzika. Kentaurs XXI, Nr.487, 2009.gada aprlis, 130.-134.lpp. , .. (2009b) . : , 2009.

Sekundr literatra
38. 39. 40. 41. 42. 43. 44. 45. 46. 47. Adorno, T.W. (2004) Negative Dialectics, Transl. by E.B.Ashton. London, New York: Routledge, 2004. Allison, H. E. (2001) Kants theory of taste. A reading of the Critique of Aesthetic Judgement. Cambridge: Cambridge University Press, 2001. Avelar, I. (2004) The letter of violence. Essays on narrative, ethics, and politics. New York: Palgrave Macmillan, 2004. Balibar, E. (2002) Politics and the other scene. London: Verso, 2002. Balibar, E. (2006) Sub specie universitatis. Topoi, Vol. 25, 2006, pp. 316. Balibar, E. (2009) Reflections on Gewalt. Historical Materialism, Vol. 17, 2009, pp. 99125. Bataille, G. (1986) Visions of Excess. Selected Writings, 1927-1939. Minneapolis: University of Minnesota Press, 1986. Bataille, G. (1993) The cruel practice of art. 1993. Bataille, G. (2000) The Place of Violence: Selected Writings. Parallax, Vol. 6, No. 2, 2000, pp. 81-91. Banham, G. (2006) Kants transcendental imagination. London: Palgrave Macmillan, 2006.

48.

Beiser, F. C. (2006) Introduction: Hegel and the Problem of Metaphysics. In: The Cambridge Companion to Hegel. Ed. by Frederick C. Beiser. Cambridge: Cambridge University Press, 2006.
Benjamin, A., Caygill, H. (2009) Of force. Parallax, Vol. 15, No. 2, 2009, pp. 1-3. Benjamin, W. (1999) Critique of violence. In: Benjamin, W. Selected writings, Vol. 1., Harvards: Belknap Press of Harvard University Press, 1999, pp. 277-300. Bievskis, R. (2004) Imanuela Kanta filozofija Martna Heidegera pirmajos rakstos: ontoloija un transcendentlfilosofija. Filosofs starp tradciju un pieredzi. Veltjums profesoram Pterim Laiznam. Rga: Zintne, 2004, 248.-278.lpp. Bird, G. (2008) Community beyond hypostasis. Nancy responds to Blanchot. Angelaki, Vol. 13, No. 1, 2008, pp. 3-26. Campbell, E. (2003) Introduction. Angelaki, Volume 8, No. 2, August 2003, p.43.-44 un turpat Nancy, J.-L. Our World. An Interview with Peter Hallward. Angelaki, Volume 8, No. 2, August 2003, p.44.-67. Cascardi, A. J. (1999) Consequences of Enlightenment. Cambridge: Cambridge University Press, 1999.

49. 50. 51.

52. 53.

54.

71

55. 56. 57. 58. 59. 60. 61. 62. 63. 64. 65. 66.

67. 68. 69. 70. 71. 72. 73. 74. 75. 76. 77. 78. 79. 80. 81. 82. 83. 84. 85.

Critchley, S. (1999) With being-with? Studies in practical philosophy. Volume 1, Issue 1, 1999, pp. 53-67. Davis, S. (2009) A Companion to Aesthetics. Ed. by S.Davis, K.M. Higgins, R.Hopkins, R.Stecker, D.E.Cooper. Oxford: Blackwell Publishing, 2009. De Vries, H., Weber, S. (eds.) (1997) Violence, identity, and self-determination. Stanford: Stanford university press: 1997. De Vries, H. (2002) Religon and violence. Philosophical perspectives from Kant to Derrida. Baltimor: The Johns Hopkins University Press, 2002. Derrida, J. (1964) Violence and metaphysics. An essay on the thought of Emmanuel Levinas. 1964, pp.78-153. Derrida, J. (1988) Interview with Jean-Luc Nancy. Topoi 7, 1988, pp. 113-121. Derrida, J. (1989-1990) Force of law: the mystical foundation of authoroty. Cardozo Law Review, Vol. 11, 1989-1990, pp. 920-1045. Derrida, J. (2005) On touching Jean-Luc Nancy. Stanford: Stanford University Press, 2005. DiCenso, J. (2007) The Ground of the Image (review). Journal of the American Academy of Religion, Volume 75, No. 3, September 2007, pp. 709-712. Didi-Huberman, G. (2005) Confronting images. Questioning the ends of a certain history of art. Pennsylvania: The Pennsylvania State University Press, 2005. Dejs, M. (2006) Acs vilans: Bataijs un sirrelisms. (Fragm. no grm. Nolaistais skatiens). Kentaurs XXI, 2006.gada decembris, Nr.41, 98.-139.lpp. Fourny, D. (1998) Literature of Violence or Literature on Violence? The French Enlightenment on Trial. SubStance, Vol. 27, No. 2, Issue 86: Special Issue: Reading Violence, 1998, pp. 43-60. Freiberga, E. (2000) Esttika. Msdienu esttikas skices. Rga: Zvaigzne ABC, 2000. Fuko, M. (2001) Uzraudzt un sodt. Rga: Omnia mea, 2001. Gadamers, H. G. (1999) Patiesba un metode. Rga: Jumava, 1999. Gardner, S. (2000) Routledge philosophy guidebook to Kant and Critique of Pure Reason. New York: Routledge, 2000. Gash, R. (1990) Some reflections on the notion of hypotyposis in Kant. Argumentation, Volume 4, Number 1, February, 1990, p. 85-100. Gasch, R. (2003) The idea of form. Rethinking Kants aesthetics. California: Stanford University Press, 2003. Guyer, P. (1992) The Cambridge companion to Kant. Ed. P. Guyer. Cambridge: Cambridge University Press, 1992. Guyer, P. (2006) The Cambridge companion to Kant and modern philosophy. Ed. P.Guyer. Cambridge: Cambridge University Press, 2006. Guyer, P. (2007) Kant. London: Routledge, 2007. Haase, U., Large, W. (2001) Maurice Blanchot. London: Routledge, 2001. Hansen, B. (2000) Critique of violence. Between poststructuralism and critical theory. London: Routledge, 2000. Habermas, J. (1990) The philosophical discourse of modernity. Twelve lectures. Cambridge: Polity Press, 1990. Heidegers (1997) Lieta. Kentaurs XXI, 1997.gada decembris, Nr.14, 101.-113.lpp. Heidegers, M. (1998) Malkascei. Rga: Intelekts, 1998. Heidegger, M. (2001) Being and time. Oxford: Blackwell, 2001. Helfer, M.B. (1996) The retreat of representation. The concept of Darstellung in German Critical Discourse. New York: State University of New York Press, 1996. Henrich, D. (1992) Aesthetic judgement and the moral image of the world. Stanford: Stanford University Press, 1992. Hodge, J. (2002) Why aesthetics might be several. Angelaki, Volume 7, No. 1, April 2002, p.53.-67. Hopkins R. (1998) Picture, Image, and Experience. Cambridge: Cambridge University Press, 1998.

72

86. 87. 88. 89. 90. 91. 92. 93. 94. 95. 96. 97. 98. 99. 100. 101.

102. 103. 104. 105. 106. 107. 108. 109. 110. 111.

112. 113. 114. 115.

116.

Hughes, F. (2007) Kants aesthetic epistemology. Edingurg: Edinburgh University Press, 2007. Hutchens, B.C. (2005) Jean-Luc Nancy and the future of philosophy. Montreal & Kingston: McGill-Queen's University Press, 2005. James, I. (2006) The fragmentary demand: an introduction to the philosophy of JeanLuc Nancy. Stanford: Stanford University Press, 2006. James, I. (2007) The Evidence of the Image. LEsprit Crateur, Vol. 47, No. 3 (2007), pp. 6879 Jay, M. (2003) Refractions of Violence. London: Routledge, 2003. Kant, I. (1999) Kritik der Urteilskraft. Reclam Verlag, 1999. Kants I. (1931-1934) Tr prta kritika, 2 sj. Rga: Rolavs, 1931-1934. Kants, I. (2000) Spriestpjas kritika. Rga: Zvaigzne ABC, 2000. Kants, I. (2004) Kas ir apgaismba? Rga: Zvaigzne ABC, 2004. Kants, I. (2006) Prolegomeni. Praktisk prta kritika. Rga: Zintne, 2006. Kivy, P. (2004) The Blackwell Guide to Aesthetics. Ed. by Peter Kivy. Oxford: Blackwell Publishing, 2004. Kritzman, L.D. (2007) The Columbia History of Twentieth-Centuary French Thought. Edited by Lawrence D. Kritzman. New York: Columbia University Press. Lacoue-Labarthe, Ph. (1993) The Subject of Philosophy. Minesota: University of Minesota Press, 1993. Librett, J.S. (1993) Of the sublime: presence in question. Translated and with an afterwords by Jeffry S. Librett. State University of New York Press, 1993. Liotrs, . F. (1991) Postmodernisma skaidrojums brniem. Grmata, 1991, Nr. 12, 8.-20.lpp. Lyotard, J.-F. (1993) The Interest of the Sublime. In: Of the Sublime: Presence in Question. Transl. by J.S. Librett. New York: The State University of New York Press, 1993, pp.71.-108. Martis, J. (1995) Philippe Lacoue-Labarthe: representation and the loss of the subject. New York: Fordham University Press, 1995. Merlo-Pont, M. (2007) Acs un gars. Rga: LMC, 2007. Michaud, G., Lapidus, R. (2005) In media res: interceptions of the work of art and the political in Jean-Luc Nancy. Vol.34, No. 1, Issue 106, 2005, pp. 104-128. Miglietti, F.A. (2003) Extreme Bodies: The Use And Abuse Of The Body In Art. Skira, 2003. Narkvia, . (2007) Iztle un valoda: no Kanta un Heidegera uz Rikra iztles hermeneitiku. Latvijas Universittes raksti, 2007, 713.sj.: Filosofija, 107.-120.lpp. Ne, F. (2005) Tradijas dzimana no mzikas gara jeb griei un pesimisms. Rga: Tapals, 2005. Noys, B. (2000) Georges Bataille. A critical introduction. London: Pluto Press, 2000. Pendlebury, M. (1995) Making sense of Kants schematism. In: Philosophy and Phenomenological Research. Vol. LV, No. 4, December 1995, p. 777-797. Rancier J. (2008) The Future of Image. Verso Books, 2008. Rogozinski, J. (1993) The Gift of the World, In: Of the Sublime: Presence in Question. Transl. by J.S. Librett. New York: The State University of New York Press, 1993, pp.133.-156. Ross, A. (2007) The aesthetic paths of philosophy.Presentation in Kant, Heidegger, Lacoue-Labarthe, and Nancy. Stanford: Stanford University Press, 2007. Ross, A. (2008) Art in Nancys first philosophy: the artwork and the praxis of sense making. Research in Phenomenology, Vol. 38, 2008, pp. 18-40. Rubenis, A. (2006) Imanuels Kants. Rga: Minerva, 2006. Rubene, M. (1995a) Par to, noveram upurt. Nekltienes saruna ar profesoru anu Luku Nans. Upuris. Reliiju zintne. Filozofija. Kristg prakse. Antaloija. Rga: LZA FSI, 1995, 123.-135.lpp. Rubene, M. (1995b) No Tagadnes uz tagadni. Rga: Minerva, 1995.

73

117. Rubene, M. (1998) Filosofija un laiks: aktul tagadne. Kentaurs XXI, Nr.17, 1998.gada decembris, 130.-137.lpp. 118. Rubene, M. (2006a) Laiks un telpa: jauni aspekti maingaj informcijas vid. Informcijas vide Latvij: 21. gadsimta skums. Rga: Zintne, 2006, 43.-71.lpp. 119. Rubene, M. (2006b) Tla telpa: Nans skruma esttika. Kentaurs XXI, Nr.41, 2006.gada decembris, 75.-95.lpp. 120. Rubene, M. (2007) Telpa: savpatnba, dalana, pieskriens un jga jeb dekonstrukcija la Nans. Latvijas Universittes raksti, 2007, 713.sj.: Filosofija, 121.132.lpp. 121. Rubene, M. (2010) Aisthsis. Mimsis. Theria. Rga, 2010. 122. Scarry, E. (1987) The body in pain. Oxford: Oxford University Press, 1987. 123. Schaper, E. (1964-1965) Kants schematism reconsidered. Review of Metaphysics 18 (1964-65), pp. 267-292. 124. Seth, A. (2002) The development from Kant to Hegel. Cambridge Scholars Press for Introductory Note, 2002. 125. Singer, A. (2003) Aesthetic reason. Artworks and the Deliberative Ethos. 2003. Pensylvania: The Pensylvania State University Press, 2003. 126. Sparks, S., ed. (1997) On Jean-Luc Nancy: the sense of philosophy. London: Routledge, 1997. 127. Staikou, E. (2009) Force of name: the critique of violence. Parallax, Vol. 15, No. 2, 2009, pp. 97-114. 128. Stekeler-Weithofer, P. (2006) The question of system: How to read the development from Kant to Hegel. Inquiry, Vol. 49, No. 1, 2006, pp. 80-102. 129. Tate D. L. Art as cognitio imaginativa: Gadamer on intuition and imagination in Kants aesthetic theory. In: http://britishphenomenology.com/208Papers6.aspx (skatts: 10.10.2009.) 130. Teleoloija un esttika. Imanula Kanta Spriestspjas kritikas 200. gadadien. Rga: LPRS ZA Filozofijas un tiesbu institta Filozofisks antropoloijas nodaa, 1990. 131. Trifonova, T. (2007) The image in French philosophy. Amsterdam, New York: Rodopi, 2007. 132. Watkins, Ch. (2009) Phenomenology or Deconstruction? The Question of Ontology in Maurice Merleau-Ponty, Paul Riceur and Jean-Luc Nancy. Edinburg: Edinburg University Press, 2009. 133. Wollen P. (2000) Time, image, terror. In: Gill, C.B. (ed.) Time and the image. Manchester: Manchester University Press, 2000, pp. 149-158. 134. iek, S. (2008) On violence. New York: Picador, 2008. 135. , . (1994) . // . : . . : , 1994, c. 297.-318. 136. -, . (2009) . , No. 95, 2009. Pieejams internet: http://magazines.russ.ru/nlo/2009/95/la6.html (skatts 24.11.2009.). 137. , . (2004) . Nodaa no grmatas: Ranciere, J. Malaise dans lesthtique. Galile, 2004, pp. 143173. Pieejams internet: http://magazines.russ.ru/km/2005/2/ra8.html 138. . (1999) . : , 1999. 139. , . (1997) . : , 1997.

74

DOKUMENTR LAPA
Maistra darbs Attls un vardarbba ana Lika Nans filosofij izstrdts LU Vstures un filozofijas fakultt Ar savu parakstu apliecinu, ka ptjums veikts patstvgi, izmantoti tikai taj nordtie informcijas avoti un iesniegt darba elektronisk kopija atbilst izdrukai. Autors: Edijs auers

Rekomendju darbu aizstvanai: Vadtja: dr.phil. Mra Rubene

Recenzenti: Asoc. prof. dr. phil. Elga Freiberga

Prof. dr. habil. phil. Maija Kle

Darbs iesniegts: Metodie:

Darbs aizstvts maistra gala prbaudjuma komisijas sd Komisijas sekretre:

75