Alunans LU

LATVIJAS UNIVERSITTES RAKSTI
731. SJUMS
Literatrzintne, folkloristika, mksla

Krjumam T neredzga Indria dziesmas (1806) 200 gadi Jura Alunna krjumam Dziesmias (1856) 150 gadi
ScIenTIfIc PAPeRS UnIveRSITy of LATvIA

VOLUME 731
Literature, Folklore, Arts

Dedication to the anniversary of the collections Latvian poetry Juris Alunns Dziesmias (1856) and T neredzga Indria dziesmas (1806)
ScIenTIfIc PAPeRS UnIveRSITy of LATvIA

VOLUME 731
Literature, Folklore, Arts

Dedication to the anniversary of the collections Latvian poetry Juris Alunns Dziesmias (1856) and T neredzga Indria dziesmas (1806)
Latvijas Universitte
LATVIJAS UNIVERSITTES RAKSTI

731. SJUMS
Literatrzintne, folkloristika, mksla

Krjumam T neredzga Indria dziesmas (1806) 200 gadi Jura Alunna krjumam Dziesmias (1856) 150 gadi
Latvijas Universitte
UDK 82.0:821+398+7(082) Li 848
Galven redaktore Dr. philol., prof. Ausma Cimdia Krjuma sastdtjas: Dr. philol., asoc. prof. Ieva Kalnia, Dr. philol., prof. Mra Grudule Redkolija: Dr. habil. philol., prof. Juris Kasti LU Pedagoijas un psiholoijas fakultte Dr. habil. philol., prof. Sigma Ankrava LU Moderno valodu fakultte Dr. habil. philol., prof. Janna Kurste LU Filoloijas fakultte Dr. philol., prof. Ilze Rmniece LU Filoloijas fakultte Dr. philol., prof. Ludmila Sproe LU Filoloijas fakultte Dr. habil. art. / Dr. philol. philol., prof. Silvija Radzobe LU Filoloijas fakultte Dr. art., asoc. prof. Valdis Muktupvels LU Filoloijas fakultte Dr. philol., prof. Viktors Freibergs LU Moderno valodu fakultte Dr. philol. Helmuts Vinters Vcija Dr. habil. philol. Irina Belobrovceva Tallinas Universitte (Igaunija) Ph.D., Prof. Krlis Raevskis Ohaio Universitte (ASV) Prof. Lalita Muiniece Rietummiiganas Universitte, Kalamaz (ASV) Prof. Jurate Sprindte Lietuvieu literatras un mkslas institts (Lietuva) Prof. Nijole Laurinkiene Lietuvieu literatras un mkslas institts (Lietuva) Dr. habil. philol., prof. ubova Kiseova Tartu Universitte (Igaunija) Prof. Pvels tols Prgas Universitte (ehija)
Latvieu tekstu literr redaktore Indra Orleja Angu tekstu literr redaktore Mra Antenie Maketu veidojis Arnis aksti
Visi krjum ievietotie raksti ir recenzti. Prpublicanas gadjum nepiecieama Latvijas Universittes atauja. Citjot atsauce uz izdevumu obligta.
Latvijas Universitte, 2008
ISSN 1407-2157 ISBN 978-9984-825-72-4
Saturs
Ievads .................................................................................................................................. Neredzgais Indriis un Juris Alunns: teksti un konteksti ....................................... DzVe UN TeKSTS ......................................................................................................... Inra Klekere. Literrs reminiscences Neredzg Indria sacerjumos Literary Reminiscences in the Compositions of Neredzgais Indriis ............................ Mrti Vesperis. Apriu draudze 18. gadsimta otraj pus un 19. gadsimta skum The Parish of Aprii during the 2nd Half of the 18th Century and the Beginning of the 19th Century .............................................................................................................. Thomas Taterka, Elna Krastia. Latvieu zemnieka pirmie soi literraj lauk. Neredzg Indria pardans eiropeisks tautas apgaismbas, Veimras mkslas filozofijas un baltvcu dzimtbanas atcelanas diskursa kontekst First Steps of a Latvian Peasant in the Field of Literature ............................................... Mra Grudule. Jura Alunna Dziesmias (1856) k literatra, kur prta plii atronami Dziesmias (1856) by Juris Alunns as Literature where the Efforts of Mind Are to Be Found ................................................................................. Hain Tankler, Algo Rmmer. The University of Tartu during the Studies of Juris Alunns (18561861) Trbatas / Tartu universitte Jura Alunna studiju gados (18561861) ........................... LATVIeU VALODNIeCBA ......................................................................................... Pteris Vanags. Latvieu valodas standartizcijas problma 19. gadsimt: valodas kopju maia Issues in Standardization of Latvian in the 19th century: Changes in Planners .............. Ieva Zuicena, Ilga Migla. Jura Alunna devums latvieu leksikogrfij The Contribution of Juris Alunns to Latvian Lexicography .......................................... Sarma Kavia. Kaspars Biezbrdis pirmais, kas raksta par valodu zintniski un latviski Kaspars Biezbrdis the First to Write about Language Scientifically and in Latvian BALTU MITOLOIJA ...................................................................................................... Aldis Ptelis. Tauta, kas ticbas liets piemuss. Juris Alunns un latvieu mitoloijas mekljumi The Nation with Achievements in Religious Matters. Juris Alunns and the Search for Latvian Mythology ..............................................................................
7 9 11 11
21
31
50
58 62 62 72
77 86
86
Justyna Prusinowska. Teodora Narbuta Lietuvieu mitoloija k Jura Alunna iedvesmas avots latvieu pseidomitoloijas tapanai Teodor Narbutts Lithuanian Mythology as a Source of Inspiration for Juris Alunns 100 Gatis Ozoli. Juris Alunns dievturbas kontekst Juris Alunns in the Context of Dievturi Faith .............................................................. 108
Literatrzintne, foLkLoristika, mksLa
ReLIIJA UN SeNGRIeU KULTRA ....................................................................... 115 Ojrs Lms. Sengrieu kultras atspulgi Jura Alunna dairad Reflections of Ancient Greek Culture in the Work of Juris Alunns .............................. 115 Iveta Leitne. Alunna Horcijs: topoi recepcija un iedarbbas vsture Alunns Horace: the Reception of Topoi and the History of Influence .......................... 123 Jolanta Brzmrtia. Horcija atdzeja: antks un latvisks potikas saldzinjums Translation of Horaces Poetry: Comparison of Classical and Latvian poetics ............... 138 Ilona Miezte. Reliiskie motvi Jura Alunna Dziesmis Religious Motifs in Songs by Juris Alunns ................................................................. 146 Neredzg Indria un Jura Alunna mantojums un msdienas ................................ 157 Ausma Cimdia. Jura Alunna Dziesmias un Tlu ceu vj Dziesmias by Juris Alunns and Tlu ceu vj by Ojrs Vcietis ......................... 159 Beata Pakevica. Alunna dziesmias un Barona dainas Herdera tautasdziesmu koncepcijas divas izpausmes Alunns dziesmias (Poems) and Barons dainas (Folk Songs) Two Manifestations of Herders Conception of Folk Songs ............................................. 167 Ieva Kalnia. Neredzgais Indriis un Juris Alunns un socilistisk relisma kanons Neredzgais Indriis and Juris Alunns and the Canon of Socialist Realism ................. 172 Ilze Rmniece. Latvieu tautasdziesmas sengrieu valod: tikans tulkojum Latvian Folk Songs in Ancient Greek: encounter in Translation .................................... 181 Astra Skrbane. Viens oriinls, vairki tulkojumi: . Bodlra Ienaidnieks latviski One Original, Several Translations: The enemy by Charles Baudelaire in Latvian ... 188 Silvestrs Gains. Tulkojums un kultras tradcija. Gtes Fausta tulkojumu saldzinjums Translation and Cultural Tradition. Comparison of the Translations of Goethes Faust 194 Pavel toll. Marta Grimma tempa clja Marta Grimma a Temples Builder ................................................................................. 200 Aurelija Mikolaitte (Aurelija Mykolaityt). Jaunks latvieu literatras recepcija Lietuv (tulkojumi un publikcijas) Reception of the Contemporary Latvian Literature in Lithuania (Translations and Publications) .......................................................................................... 208 Ieva E. Kalnia. Latvieu triolets cauri gadu desmitiem Latvian Triplet in the Course of Decades ......................................................................... 213 Anda Kubulia. Somu versifikcijas elementi ventiml raksttos Fria Dziesmas darbu ritmisks struktrs Finnish Versification elements in the Rhythmic Structure of Fricis Dziesmas Poems Written in a Subdialect of the Kurzeme Region ................... 225
Ievads
Latvijas Universittes Rakstu sjums veltts 2006. gada diviem ievrojamiem notikumiem latvieu literatras un kultras vstur: bija pagjui 200 gadi, kop izncis krjums T neredzga Indria dziesmas (1806) un 150 gadi, kop publicts Jura Alunna atdzejas krjums Dziesmias (1856). 19. gadsimta pirms tredaas latvieu dzejnieka Neredzg Indria (17831828) krjums ir pirmais latviea sacertais dzejas krjums, ar ko ieskas latvieu lirikas vsture. Jura Alunna (18321864) krjums uzskatms par pirmo mkslinieciski augstvrtgo atdzejas grmatu latvieu literatras vstur. LU Filoloijas fakulttes rkot starptautisk seminra dalbnieki ehijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Vcijas zintnieki izvrtja un prvrtja Neredzg Indria devumu un via kultrvidi Aprios un eirop, gan ptja Jura Alunna daudzpusgo darbbu dzej un atdzej, valodniecb un folkloristik, gan ar skatja, k Jura Alunna aizskts tradcijas jtamas turpmko 150 gadu latvieu dzej un atdzej. Refertos pausts nostdnes prtapuas zintniskos rakstos.
Neredzgais Indriis un Juris Alunns: teksti un konteksti
DzVe uN teKStS
Literrs reminiscences Neredzg Indria sacerjumos Literary Reminiscences in the Compositions of Neredzgais Indriis
Latvijas Nacionl bibliotka Jkaba iela 6/8, Rga, LV-1050 inarak@lnb.lv
Rakst aplkotas ldz im latvieu literatrzintn mazk un nepilngk izvrttas literro (baroka laikmeta veltjumdzeja, 17. un 18. gadsimta bazncas dziesmas un laicgs dzejas teksti), socilpolitisko (apgaismotais absoltisms) un filosofisko (D. Loka (Locke, 16321704) sensulisms) strvojumu ietekmes, k ar to transformcijas Neredzg Indria (17831828) dairad. Ldzs mintajiem reminiscenu avotiem Neredzg Indria literraj mantojum ir sastopama ar tautas sadzves tradciju ietekme. Ldztekus literro pirmavotu noteikanai raksts ir uzlkojams ar k minjums restaurt veidu, kd dads reminiscencs ietvert informcija varja sasniegt neredzgo dzejnieku. Atslgvrdi: latvieu dzeja 19. gadsimta skum, Neredzgais Indriis, literrs ietekmes, apgaismbas laikmeta literatra Latvij.
Inra Klekere
19. gadsimta pirms tredaas latvieu dzejnieka Neredzg Indria (17831828) literrais devums, kur ietilpst 22 dzejas sacerjumi, publicts 20 gadu laik no 1806. ldz 1826. gadam.1 Literrs darbbas pirmais un garkais posms aizrit Apriu mctja K. G. elferfelda2 (Elverfeld, 17561819) aizgdb. elferfelds savas dzves laik rpjies par krjuma Dziesmas (1806) izdoanu un izplatanu, k ar pljies, lai iepazstintu ar Indria dairadi vietjs vcu inteliences aprindas. Neizgltota un neredzga Kurzemes dzimtcilvka sacertu tekstu pardans 19. gadsimta skuma publiskaj telp nav iedomjama bez t laika literraj dzv ieinterestu aizbildu atbalsta. Mentora loma bija nozmga ne tikai Indria dairades virzb, t saglabjs vl vairkas desmitgades pc dzimtbanas atcelanas. Aplkojot laika autoru literro mantojumu, rodas jautjumi, vai un cik liel mr viiem izdevies saglabt sava pasaules redzjuma identitti, turklt apstkos, kad paraugu atdarinana un normu przinana bija pai augstu vrtta. Neredzg Indria gadjum daas atbildes var sniegt via un elferfelda dairades saldzinjums. elferfelda Lgsmbas grmata (1804) nca klaj ap to laiku, kad varja tapt Neredzg Indria Dziesms publictie sacerjumi. Tomr rodas iespaids, ka Lgsmbas grmat publict dzeja F. illera odas Priekam (An die Freude, pazstama ar k Oda priekam) atdzejojums un heksametros sacert zemes dzves dziesma par Kurzemes auu dzvi Brtulis un Maija nav atstjui vr emamus nospiedumus elferfelda aizbilstam jauneka veikum. Nelielaj apcer Neredzgs
12
dziesmu dartjs elferfelds piemin, ka bez tm pirmajm Dieva vrdu mcbm, ko vi ldz ar citiem brniem no s draudzes mctja dabja, Indrii pai izgltojis draudzes dziedtjs, zemnieku vrs, kas, jebu ar latvietis bdams, caur samanbu un gudru prta cilanu no daudz citiem savas krtas izrs, ka ar turpmkajos gados Indriis arvienu vl darbojs savu sapraanu apgaismot caur to, ka vi daudz pie Dieva vrda klausanas baznc nce, un via [Indria I. K.] brlis, kas ar no bam vienacis tapa, viam no dam latvieu grmatm bram ko prieklasja (elferfelds 1806, 38). ie izteikumi netiei vedina meklt Indria literros paraugus zemkos plauktos, kur rodama latvieu zemniekiem pieejam lasmviela. Vcu literatrzintnieks Frdrihs olcs (Scholz 1928) sav grmat Die Literaturen des Baltikums raksta par Indrii k interesantu piemru tam, k apdvints, lauku tradcijs audzis un pie tm pieradis jauns cilvks savu izjtu izteikanai ar tajs joms, kur tradicionli valdjusi tautasdziesma, ir piemis jauns literrs mkslas formas. Ttad ts vairk atbilda tam, ko Indriis vljs izteikt, un bija piemrotkas via dzves laik raduos izjtu atveidei tlos (Scholz 1990, 236). Pazstamkais un pieejamkais o jauno literro formu avots neapaubmi bija protestantisks bazncas literatra. Reliiski motvi ievijas ar Neredzg Indria laicgajos sacerjumos, dakrt pat tik liel mr, ka os darbus grti nodalt no gargajiem. Dzejoi Rta dziesma un Par savu pau bdu pilnu banu, ka tam acu gaisma trkst kop 1809. gada atradui savu vietu ar bazncas dziesmu grmat (Kristgas dziesmas 1809, 452254, 578). Mintaj apcer par Indrii elferfelds raksta, ka visvairk viam gargas dziesmas labi izdodas; gan tpc, ka no rgm lietm via zinana d gaismas trkuma maza un pavja ir (elferfelds 1806, 39). 18. un 19. gadsimta mij Kurzemes zemnieki, ar Neredzgais Indriis, sav reliiskaj praks dievkalpojumos un literatr saskrs gan ar tautas prt un sird nostiprinjuos 17. gadsimta baroka laikmeta inspirto dziesmu un sprediu kopumu, kur bazncas dzej galvenie nopelni pieder K. Frekeram (Frecker 1615 1684 vai 1686), gan ar racionlistiski noskaoto luteru teologu sacerjumiem, kur dzejas jom vispirms minams G. F. Stenders (Stender, 17141796). Ar Neredzg Indria tekstu kopums reliisko motvu zi nav viendabgs, un taj vrojama gan 17. gadsimtam, gan 18. un 19. gadsimta mijai raksturg reliisko dziesmu mentalitte. Atirb no Stendera, kura darbos Dievs prsvar izpauas k visu varos skunstnieks, Frekeram Dievs ir Tvs, kas augst debesti, msu prieci bailb, Dievs tas sardzi visu labais.., svtais, uguns, saldais prieks, kuram savu ikdienu (ldzgi Indriim) uztic ticgais cilvks: Es esmu viens dzvs loceklts pie tavm drgm miesm, Kad es no rta pieceos /Jeb gult iemu vakaros / Tu, Dievs, man aujies prti, / Ka tev bij nkt man palg (Lettische geistliche Lieder und Collecten 1685, 235, 62, 231, 63, 183, 217 ). 17. gadsimta dziesmu kltbtne jtama ar veltjuma dzejoos, no kuriem etri ir balstti Frekera melodijs. Izmantojot jau izstrdtu melodiju, autori vieglk varja tikt gal ar versifikcijas problmm. 19. gadsimta dzej da prakse bija plai izplatta. Ne vienmr (pai tas attiecinms uz gariem, satur saretiem un
Inra Klekere. Literrs reminiscences Neredzg Indria sacerjumos
13
izklaidei nepiemrotiem sacerjumiem) melodiju uzrdjumi tekstu skum liecina, ka ie darbi bija iecerti dziedanai. Indria veltjumdzejoos vrojam saikne ar 17. gadsimta dzeju ir daudz dzika, par ko liecina ar valodas izteiksmes ldzeku aizguvumi. Aizldzot par mazo kroprincesi elizabeti, Indria apzi uznirst vec Kurzemes dziesmu grmata: Dievs kungs! paklausi lgi (Neredzgais Indriis 1938, 162), Frekeram tik raksturgais pulci elferfelda aizieanai velttaj luma un lganas dziesm skumgi / Pc to vl raud un lojas) (Neredzgais Indriis 1938, 166). Liriski izsvrtkajos Neredzg Indria sacerjumos no 17. gadsimta tradcijas prmantots ir prdzvojuma tieums, sirsnga un nesamkslota reliiozitte (dzejas valod ar Frekeram tik raksturgie deminutvi): Visas manas lietias /Stv iek Dieva rocias; Dievi, lai tos svt, / Druvs, os, klt, / Kuru rokas prot nabadziiem dot (Neredzgais Indriis 1938, 158, 141). Viens no nozmgkajiem Indria literrs skolas strakmeiem bija Stendera laicgs dzejas sacerjumi, kuros, ldzgi k apgaismbas laika gargajs dziesms, Dievam veltts rindas ir prt, nevis sird nobrieduas: Tad steidzamies uz bazncu / Tur slavt Dieva godbu / Un pieaugt gudrb (Stenders [b. g.], 103). Jo dienas Dievs man paldzja / Un man ar mantu svtja (Stenders [b. g.], 99). Kungs! Dievs! Tvs! kas tas skunstnieks esi, jeb k bs godam nosaukt tev (Stenders [b. g.], 205). Kaut ar 19. gadsimta skum racionlistu dievvrdu grmatas galvenokrt to emocionl indiferentuma d latvieu draudzes uzma oti kritiski un dakrt pat ar aktvu pretestbu (Apnis 1991, 131132), viu sausais Dievs ldz ar citiem Stendera aizguvumiem daudzviet ir radis vietu Neredzg Indria darbos: Tad miergi ms sakm t: / Pc Dieva likuma viss st; Dievs draugu biedrbu ir licis, / Lai valda par mums mlba (Neredzgais Indriis 1938, 134, 143). Pieirot Neredzg Indria dairadei sekulru virzbu, daudz lielk mr nek reliiskie uzstdjumi viu ietekmja Stendera laicg dzeja. Jo pai daudz aizguvumu no Stendera ziu lustu krjumiem ir Indria grmat Dziesmas. Vlko bibliogrfu un grmatniecbas vsturnieku ptjumi pierdjui, ka zemnieku vid plaku izplatbu guvis Stendera ziu vieglkais slnis, jo pai sietiskie dzejoi, no kuriem krietna daa 19. gadsimt folklorizjusies (Stenders [b. g.], 279280). Neredzgais Indriis, cik par to auj spriest via dairade, nepiederja pie sava laika caurmra lastjiem. Starp via dzejoiem vispr nav sietisku sacerjumu, savukrt pamanmas ir ietekmes no satur saretks Stendera ziu otrs daas, kur publictajos tulkojumos dakrt ievijus ar apgaismbas laikmetam raksturgas filosofiskas atzias. Divu dzejou tulkojumos Stenders ir akcentjis juteklisks pieredzes (redzes, dzirdes, oas, taustes un garas) nozmi cilvka dzv. Nezinma vcu autora dzejol
14
Tie juanas prti un Izara Falkensona Bra (Behr 1746-?) darb Priekzme [priekstati I. K.] vias pasaules ir viegli samanma saikne ar empriu izzias teorijai raksturgo filosofisko sensulismu, kas 18. gadsimta vid Vcij kuva populrs, pateicoties angu filosofa Dona Loka (Locke, 16321704) darba eseja par cilvka sapratni tulkojumam. Noda Par uztveri Loks pai apcer cilvka redzi. Stendera dzejol Tie juanas prti, pieminot visas cilvka sajtas, redzei no deviiem pantiem ir veltti pieci, no tiem aklumam etri: e es to aklu pieminu, / Kas man izspiede asaru, / Tas rd man, / Cik tie laimgi, / Kam visi prti veseli (Stenders [b. g.], 108). Neredzg Indria dzejol Par savu pau bdu pilnu banu, ka tam acu gaisma trkst vairkas teksta vietas liecina, ka vi ir pazinis os Stendera darbus, pirms tapis 90 rindu garais dzejojums, viens no vispersoniskkajiem sacerjumiem ne tikai paa dairad, bet, iespjams, ar vis t laika latvieu lirik. Taj neredzgais dziesmu dartjs sniedz atbildes ar uz jautjumiem, kurus vi uzjundjui Stendera dzejoi. Reminiscenu reminiscences. Ne tikai no G. F. Stendera dzejas, bet pastarpinti ar no nelasta un dzejniekam nepieejama, tau vlkajiem ptniekiem atpazstama filosofijas apcerjuma izclus: Un kas par to ar btu / Ja ar raudm vien / Pavadta ktu / Katra dzves dien?[..] Lapas katru koku / Dar pazstamu, / Ja tik to ar roku erdams aizemu. / Smara pues rda, / Jebu nezin, kda, / Kuras ziedos spd / tumums katru brd (Neredzgais Indriis 1938, 138, 140). Minjumi izprast savu banu, saskare ar sev btiskiem literriem kontekstiem un to novrtana pat ja tam visam ir nejaubas raksturs un grti tur saskatt kdu mrtiecbu, dod pietiekamu pamatu, lai Neredzg Indria personbai pieirtu to dziuma dimensiju, kas radou garu atir no parafru meistara. Saldzinot ar krjumu Dziesmas, kur liel mr izpauas tolaik vl gados jaun dzejnieka socils pieredzes trkums, Neredzg Indria veltjumdzejoi un ma beigu clien publictie darbi ir vairk sakoti sava laika sabiedriskajos notikumos (iespjams, ka to sekmjui darbu inicitji). ajos sacerjumos ir saskatmas ar sava laika nozmgko socili politisko ideju atblzmas. Veltjumos Ruso ideju gar audzintajam Krievijas imperatoram Aleksandram I (17771825) un via imenes locekiem, 17. gadsimta baroka dzejas tradcijs balstti, tiek pausti apgaismot absoltisma idejs izkristalizjuies priekstati par valsti un valdnieka statusu. Saska ar tiem monarhs ir dzvs cilvks ar savu pau stbu zemes virs, nevis Dievs vai via vietnieks zemes virs: Lai katris savu valsti kop, / Nedz asinskrgs prt top, / Lai piemin auu vrtbu, / Kas zd caur kara briesmbu [..] Bet pai, sirdslgs tvs! / Par savu valsti ldzam ms (Neredzgais Indriis 1938, 159). Abstrakto Stendera cilvcbas vrtbu Neredzg Indria dzej te aizstjusi daudz konkrtka auu vrtba. Dzejol Uz elzabetes Aleksandrovnas miranu,
15
kas sacerts, uzzinot par divgadgs princeses nvi, Indriis pirmm krtm redz nelaimes piemekltus veckus. Tikpat labi tas vartu bt kaimiu pris, kam abiem asarias birst, [..]. T ar ms ciengs zemes tvs, / Iek kura valstes esam ms, / Ar savu draugu gauda (Neredzgais Indriis 1938, 161). Neredzg dzejnieka sacerjumi liecina, ka vi pilnb sevi apzinjies k Krievijas imprijas pavalstnieku. ai zi Indria darbu idejiskie akcenti un patriotisms btiski atiras no Vec Stendera, kura dzve aprvs oti drz pc Kurzemes hercogistes pievienoanas Krievijai. Izemot pris vietas, kas saisttas ar paloanos par muinieku kavanos skolu iekrtoan (t pieminta ar Jaun Stendera (Stender A. J.,17441819) un elferfelda darbos), Neredzg Indria dzej nav tieu, pret muiniecbu vrstu motvu, tomr tai piemt nenoliedzama apgaismes laikmetam raksturga antifeodla ievirze, pavalstnieka pacieas un paapzias izpausmes, kdas neatradsim Frekera dziesms un kas daudz mazk mr jauamas Katrnai II (17291796) adrestaj ikua Jkaba (1740 1777?) zemnieku nemieru nomocto vidzemnieku bdu dziesm. Monarhistiskas ilzijas saistb ar dzimtauu tiesisk un ekonomisk stvoka uzlaboanu Indria dzves laik bija raksturgas dadu socilo krtu prstvjiem k Vidzem, t Kurzem. Atirb no Vidzemes, kur publiskai viedoku pauanai bija mazk labvlgi apstki, Kurzem, lai ar ne vienmr tiei, nereti tik aizplvurot veid, ka btba kuva grti samanma, nozmgkie laikmeta idejiskie mekljumi tomr ieguva publicitti. Tas attiecinms ar uz Neredzg Indria aizbilda elferfelda darbbu. Viens no saturiskajiem, sietu veidojoajiem vadmotviem via heksametros uzraksttaj pom Brtulis un Maija ir zemnieku tiesbu jautjums (izvlties dzvesbiedru, dzvesvietu, vienoties par darba samaksu u. c.) un t relativitte atkarb no kungu labvlbas. elferfelda darb nav programmatisku uzstdjumu, tikai uzskatmi izrdtas simptijas jaun kunga prkumam, kas pilnb var izpausties pc tam, kad vecais zemnieku paverdzintjs nomiris. Iespjams, ka im spu starps priek lasanai iecertajam darbam bija ar kda vrtborientjoa loma Indria dzves vlkajos gados. Vi piedzvoja dzimtbanas atcelanu un bija pirmais latvieu tautbas dzejnieks, kas sava talanta un iespju robes piemin to savos darbos. Grmat Latvija 19. gadsimt viena no autorm Skaidrte Lasmane (1939) izsaka prdomu vrtu raksturojumu tai intelektulajai gaisotnei, kas pavada dzimtbanas atcelanu: Atbrvoans ideja Latvij nebija ne teortiski apcerta, ne izcilos dzejas darbos izteikta. Nacionls inteliences un profesionlas kultras trkums noteica ts praktiskumu pastiprintu saimniecisku prkrtojumu prasbu, kas varbt bija s idejas patnba Vidzem un Kurzem saldzinjum ar attstto Eiropu (Lasmane 2000, 404). Pat atturoties no mints elferfelda pomas izciluma vrtjuma, tomr nkas atzt, ka is apgalvojums nav uzskatms par absoltu. Neredzg Indria dairad zemnieku brvbas tma ir skarta divos sacerjumos: veltjum Via gaibai enerlgubernatoram Pauluijam un Dziesm d
16
paskubinanas uz ieskanu ts brvbas, kuras otr daa parasti tiek publicta k atsevis darbs ar nosaukumu Brvestbas precbas. 1820. gad, vroties pie enerlgubernatora, Indriis ir diplomtisks, lavierjot starp muinieku nostdnm un brvlaianas likumu: Mums iek dzimtas banas / Ar gan labi kljs; / Bet tomr uz brvbas / Katram prieki krjs (Neredzgais Indriis 1938, 167). Dzejolis acmredzot radies pc Ulriha lipenbaha (Schlippenbach, 17741826) ierosinjuma. Savulaik luma un lganas dziesm.., kas bija veltta literr aizbilda elferfelda aizieanai, Indriis tika minjis kopgus draugus (ms draugi ar, kas pazst ms) (Neredzgais Indriis 1938, 164), no kuriem msdiens vairs zinms tikai viens vcbaltieu dzejnieks, jurists, Kurzemes guberas augsta amatpersona lipenbahs, kas jau kop 1806. gada bija tulkojis un publicjis vairkus Indria dzejas sacerjumus. Pdj Neredzg Indria publikcija dzejolis sakar ar Krievijas valdnieces elizabetes Aleksejevnas (17791826) nvi 1826. gada maij ir iespiesta 1826. gada Latvieu Avu 42. numur jau daus mneus pc tam, kad dziesmu biedrs lipenbahs bija miris. Nelielu ieskatu abu attiecbs sniedz pris lipenbaha vstuu uzmetumu Indriim, kuri raduies saistb ar enerlgubernatora Filipo Paului (Paulucci, 17871855) pateicbu dzejniekam par iepriek minto apsveikuma dzejoli. Viena no tm ir lipenbaha vstule Indriim, rakstta vcu valod. Ldzs cit, skaidri salasm rokrakst atrodas ar vstules latviskais teksts, kas paredzts nostanai: Mais draugs! Msu augsti cienjams Generale-Guberniere Kungs man to jauku prieku ir novljis Jums o bieri stt, ko vi Jums ir licis taist. Skaidri spd t dziesmia no skaidras pilnas sirds, skaidri un spoi ardzan spd tas jauns laiks un t jauna bana, ko jsu tauta gaid. Abas ts godtas caur o dvanu no spdama sudraba skunstgi taistu. Lai t Jums un Jsu brnu brniem btu par labu pieminanu. Kad es, mans mais dziesmu biedrs, ar Jums saieu, tad es ar Jums kop dzeru no biera uz to veselbu msu augsti godinjama Generalguberniera [labojums lipenbaha rokrakst: prsvtrots vrds Kunga, t viet ierakstts: Generlguberniera I. K.], ko ms Kurzemnieki visi, lai bt no kdas krtas bdami, slavjam un teicam [svtrots: atzdami to labu, ko vi mums darjs, un to taisnbu un mlestbu, ko vi mums pardjs, par mums visiem gddams, I. K.]. Ar muti un sirdi es apliecinju, ka es Js ciendams esmu un palieku Jsu patiesgs draugs (Schlippenbach 221). Ldzs cittajai atrodas otra marzam Paului adresta lipenbaha vstule ar apliecinjumu par biera nostanu Indriim (Schlippenbach 222b). Otrs dzimtbanas atcelanai velttais darbs ir iespiests 1822. gad Latvieu Avu pirm gadagjuma 46. un 52. numur. Jaunlaiku izdevumos s abas
17
publikcijas tiek uzskattas par diviem atseviiem darbiem, pamatojot to uz abu dau literrs formas atirbm un redakcijas ievadvrdiem 46. numur, ka tiem avu apgdtjiem divi dziesmas ir atsttas, ko tas neredzgs Indriis .. tagad par to jaunu brvestbu ir izdomjis (Neredzgais Indriis 1938, 204212). Parasti ignorta tiek piezme 46. numura publikcijas beigs (T beigana s dziesmas top iek ldzbas izteikta un cit avu lap bs lasma), k ar 52. numura publikcijai pievienot norde (Ms e to beiganu ts dziesmas Nr. 46. [dzejoa Kda dziesma d paskubinanas uz ieskanu ts brvbas I. K.]) saviem lastjiem dodam). Vl pris apsvrumu, kas vedina abas daas apvienot, ir atsevia nosaukuma trkums 52. numur publictajam Indria tekstam un kopja melodija abm dam (Vec Stendera es, paldies Dievam, priecjos). Dzejojums radies ap 1822. gadu, kad, beidzoties etru gadu sagatavoans posmam, tuvojs Kurzemes zemnieku brvlaianas skums. Dzimtcilvkus ekonomisk zi diskriminjoos zemnieku likumus, kurus vcisks inteliences aprindas (ar latvieu draudu mctji) mdza uzemt ar sajsmu, zemnieki daviet sagaidja ar nemieriem. Nedroba un nezia par savu nkotni vairoja vios visprju depresiju. Neredzgais Indriis Kd dziesm d paskubinanas uz ieskanu ts brvbas (Neredzgais Indriis 1938, 168176) vras pie laikraksta lastjiem ne tikai k jaunievedumu apolots (Nu, mi bri, nu gan ms / Sks apkampt pamazm / T laime, ko jau dai js / Sen vlat notkam), bet ar k nobriedusi personba, kas apzins postos sekas, ko prmaias var nest cilvku dzv (das ks par vazakli). Tomr juzsver, ka btiskks zemnieku likuma nepilnbas Indria 240 rindu garaj opus nav akcenttas. Izklstot gauso un pakpenisko brvlaianas gaitu, kas likum jau skotnji bija iecerta t, lai neradtu muiniekiem ne materilo, ne darba resursu zaudjumus, dzejnieks akcept o gadiem ilgo procesu k zemniekiem pieemamu un pat vlamu (ja t k pldi uznktu, daudz skdes notiktu). Atturoties no ekonomiskas dabas pretenzijm, Indriim nerodas iebildumi pret t saucamo putna brvbu. Saistb ar zemnieku brvlaianu neredzgajam dzejniekam nav ilziju par tltju dzves uzlaboanos. aj liet vi vaino ar paus zemniekus, kas ir ildgi, nepacietgi un nenovdgi (t ieskot mums brvbu, mazs labums no ts bs). Btiskkais ir tas, ka brvbas jgu Indriis saskata nkotn. Ts d, viaprt, ir vrts samierinties pat ar pridarjumiem: Ja tum prt trakosiet / Pret augstiem likumiem / Neciengus sev darsiet / Priek Diev un cilvkiem / Un ja vl ktu zaudma / Caur to t brvba / .. / Tad brnu brni ldtu / Js kapus dusmgi / Un pastaros vl sdztos / Par Jums nelgi. / / Ak bri! bri! sargaities no ildu celanas.. [pasvtrojums mans I. K.] Ar sacerjuma starpniecbu vroties pie saviem lastjiem, autors izmanto uzrunu bri. Ne tik daudz dzejdarba intelektulais slnis, cik iekjais patoss liecina par dzim, vienojom saiknm, likteu un nkotnes kopbu. 19. gadsimta pirms puses publikcijs t ir oti reti sastopama pardba. Ldzgi, tautas nkotnes vrd, pie saviem laikabiedriem 1848. gad vrss ernests Dinsbergs (18161902), aicinot vius kopgam darbam latvieu literatras lauk (Dinsbergs 2000, 4):
18 Bet, bri, sakiet, voi mgi ms Tik neprai brnii bsim, Ka sveiem vien apkopt ms vaijadzs? Voi kdreiz tik gudri neksim, Ka varsim kalpot cits citam labprt Ar dvanm, ko tam Dievs licis iekrt.
Neredzg Indria dzejoa otr daa (jaunlaiku edcijs k atsevis darbs ar nosaukumu Brvestbas precbas) ir gaidmo prmaiu tlojums alegoriskas precbu ainias veid: No Diev un msu eizara / t brvestba nk / Tik brnii, ka jsaka, / Viens bagts brtgns sk // Pc brtes prect, / Kam nekas nerodas padom; / Ko viengi izredzjs tas / Ir vaiga skaistum. Visai saret tlu sistma auj piemint nozmgkos sabiedriskos spkus, kurus skars dzimtbanas atcelana. Brtgns aj ldzb ir tas brvestbas labums un via draugi kungi, kas strdjui pie gudras ietaisanas ts brvestbas). Pretji nelabvu (bbu) runm (Pc ko tad tas t ilgojs / Un kzas nedara! / Vi tiem citu mekljs, / Bet tai to nesaka!) beidzot vii ir ieraduies precbs. Brte (tie audis tiek ldzinti vienai nabadztei brtei) viesiem gauas par savu nabadzbu: K vartu es priecties un sirdi droint /../ Redz neviens man ko gdjis, / Es plika srdiene. Precinieki un brtgns protas viu mierint: Pc mantm es nelkoju, / Ts ir man paam gan. Piebalso ar brtes audzintjs tvs, ar kuru domti kungi, kas saviem dzimtiem audm brvestbu ir vljui, soldams nabaga srdienei pat vairk, nek to no muiniekiem parja brvlaianas likumi: Es gribu kzu rt ar / Tev godam apgdt, / Ka katris pie tev redzt var / o manu labu prt! Saistb ar kungu dsnumu pieminamas ir Kurzemes literrs tradcijas savulaik Jaunais Stenders un Indria aizbildnis elferfelds, bdami visnota paklausgi draudzes gani un pavalstnieki, pamanjs savos darbos paust vlmes par muinieku ldzdalbu un pienkumiem zemnieku dzves uzlaboan. Aizplvurotu mjienu, noklusjumu un zemtekstu netrkst ar Indria divdagaj sacerjum. Domjot par Kdas dziesmas .. tapanas ierosmju un iedvesmas avotiem, prt nk vairki. Iespjams, ka t ar ir un katram no turpmk nosauktajiem bs bijusi kda vieta neredzg dzejnieka uzburts vzijas tapan. Vispirms svtdienas dievkalpojums ar spredii un tolaik obligto zemnieku likumu lasjumu no kanceles (darba pirm daa), tad viss prjais, kas jau nu atbilstgi liturijai piekljas (otraj da). Vl elferfelda pulcints jaunieu lksmbas, kur sples mijs ar prieklasjumiem, lai ar pasaules skatjums caur alegorijas prizmu elferfelda dairadei nebija raksturgs. To nevar teikt par citu Indria dziesmu draugu jau minto via dairades populariztju un tulkotju lipenbahu, kas o klasicisma literatr ieciento
19
pamienu bija izmantojis ar savos darbos, piemram, grmat Ikonologie des jetzigen zeitalters (1807). Un vl jmin tautas sadzve, kur Indriis izvljies balstt savu darbu par zemnieku ieieanu jaun dzves krt. Izvle, kas liecina par tautiskuma iedgiem via dairad un auj pamant ar atrvienu no laikabiedru literr gsta. Indria dzejoa darbba notiek ruden ap Mieiem, kad saska ar zemnieku likumu bija jbt sagatavotiem pirmaj krt brvlaiamo zemnieku sarakstiem. Saska ar tautas gadskrtu ritumu rudens ir ar precbu un kzu laiks. K to sav apcer Latvieu skatu lugas skumi kzs un rotas aprakstjis Jnis Alberts Jansons (18921971), precbas bija kzu prieksple. No lgavaia mjm brauca precinieki uz iecerts tautu meitas mjm: Dareiz kop ar preciniekiem ierads ar pats tautu dls, un tad, ja iznkums bij labvlgs jaunajiem, turpat svinja ar derbas (Jansons 1926, 98). Precbu norisi dzimtlaikos, Indria dzves laik, turpat Kurzem, Dundagas pus, aprakstjis ar ernests Dinsbergs: [..] visvairk rudea laik, kad visi muias un mjas darbi pa lielkai daai apdzvoti, un td vairk vaas, un ar visas pie kzu taisanas vajadzgas lietas un sagdi vairk pie rokas, nek kaut kd cit gadalaik, tautietis tautas dls brtgns, izraudzjis labu, rungu, saprtgu un pavecgu radavru vai ar citu uzticamu draugu, to uzrun un ldz par precinieku ldzjt uz tm jau zinmm mjm pie ts un ts meitas, via izredzts lgavias. Kuru vakaru norunts jt, tas jau lgavias veckiem ar paziots (Dinsbergs 1890, 80). K pateicga viela, kas ietver sev aizskumu jaunai, citdai dzvei, socil statusa maiai, paver danedadu situciju un emociju izsples iespjas, precbas, bet pai jau kzas daudzkrt izmantotas vlkaj latvieu literatr pai tetra un kino dramaturij. Blaumanis, Rainis, Jakubns, Stumbre, Kairis; dzej Peters tie tikai dai. Neredzg Indria vrds liekams s virknes skum. Literatras vstures grmats Apriu draudzes dzimtcilvks Neredzgais Indriis lielkoties raksturots k, iespjams, talantgs, bet socili ierobeots savu tumo mju dziesminieks. Tomr, vairk iedziinoties, s dzejas pasaules centr var saskatt ne tikai sava laika reliisks, filosofisks un socili politisks domas strvojumu reminiscences, bez kuru izzinanas btu iespjams vien stipri vienkrots priekstats par o dairadi, bet ar gaiu, literriem un dzves iespaidiem atvrtu personbu.
Literatras saraksts
Apnis, A. (1991) Grmata un latvieu sabiedrba ldz 19. gadsimta vidum. Rga : Liesma. Dinsbergs, e. (2000) Goda rme latvieu tautas kopjiem. // Grmata : veltjums latvieu grmatas 475 gadu atcerei. Rga : Latvijas Nacionl bibliotka. Dinsbergs, e. (1890) Kzu ieraas Dundangas apgabal dzimtlaikos. // Rakstu krjums, Rgas Latvieu Biedrbas Zinbu Komisijas izdots, 6. Rga : Rgas Latvieu biedrba.
20
elferfelds, K. G. (1804) Lgsmbas grmata. Jelgava : pie J. V. Stefenhgen un dla. [elferfelds K. G.]. [1806] Neredzgs dziesmu dartjs. // Veca un jauna laika grmata uz to 1807. gadu. Jelgava : pie J. V. Stefenhgen un dla. Jansons, J. A. (1926) Latvieu skatu lugas skumi kzs un rotas. // Rakstu krjums, Rgas Latvieu Biedrbas Zinbu Komisijas izdots, 18. Rga : Rgas Latvieu biedrba. Kristgas dziesmas, Vidzemes bazncs un mjs dziedamas (1809). Rga : pie J. K. D. Miller, kroa grmatu dritja. Lasmane, S. (2000) Ideju vsture. // Latvija 19. gadsimt : vstures apceres. Rga : Latvijas Vstures institta apgds. Neredzgais Indriis (1806) T neredzga Indria dziesmas. Jelgava : pie J. V. Stefenhgen un dla. Neredzgais Indriis (1938) Dzve un dziesmas. [Rga] : Kaija. Schlippenbach, U. Correspondence. Rokraksts Latvijas Nacionls bibliotkas Reto grmatu un rokrakstu krjum : R X 100B, 6, 12. Scholz, F. (1990) Die Literaturen des Baltikums. Opladen : Westdt. Verl. Stenders, G. F. [b. g.] Dzeja. Rga : zvaigzne ABC.
Summary
This essay deals with the influence of religious and literary trends (Baroque dedicatory poetry, the secular literature of the enlightenment, hymnals of the 17th and 18th centuries), sociopolitical trends (enlightened absolutism), and philosophical trends (J. Lockes sensualism, see Locke, 16321704) and their transformation in the literary works of Neredzgais Indriis (17831828). The essay focuses on aspects that, up to now, have been discussed rarely or have been completely overlooked in Latvian literary criticism. Special attention is paid to identifying the literary origin of these reminiscences, and reconstructing the way in which the information included in them could have reached the blind poet. Keywords: Latvian poetry of the early 19th century, Neredzgais Indriis, literary influences, the literature of the enlightenment in Latvia.
Atsauces
1
Atirb no vlkajiem iespiedumiem 1822. gada Latvieu Avu 46. un 52. numura publikcijas par dzimtbanas atcelanu raksta autore uzskata par viena darba divm dam, pieaujot, ka tikpat labi aj gadjum vartu runt par divu dzejou tematisku ciklu. Vairk par to raksta turpinjum. Krjuma rakstos saglabta cittos lietot forma un respektta autoru izvle latvieu literatras vstur tradicionls formas Elverfelds vai msdienu formas Elferfelds lietojum. (Rakstu sastdtja I. Kalnia).
Apriu draudze 18. gadsimta otraj pus un 19. gadsimta skum the Parish of Aprii during the 2nd Half of the 18th Century and the Beginning of the 19th Century
Paula Stradia Medicnas vstures muzejs rieteklis@inbox.lv
Ptjum atspoguoti dai Apriu draudzes darbbas aspekti, mints tos rekonstrut un noskaidrot, k tie ietekmjui ne vien Neredzg Indria, bet ar prjo draudzes loceku dzvi. Lai to paveiktu, tika aplkota divu mctju tva un dla elferfeldu darbba (vii kalpoja Apriu draudz no 18. gadsimta vidus ldz 19. gadsimta skumam), k ar dai nozmgi dokumenti un citi avoti, kuri auj kaut nedaudz palkoties uz Apriu draudzes dzvi Neredzg Indria laik. Atslgvrdi: Apriu draudze, Neredzgais Indriis, elferfeldi, kultrvsture.
Mrti Vesperis
Msdiens Aprii ir apdzvota vieta Liepjas rajona Laas pagast.1 Lielkai daai cilvku, pieminot Aprius, tie asocijas ar vietjo evaliski luterisko bazncu un muiu, kur ierkots novadptniecbas muzejs. Dieml oti reti kds apmekltjs ar Apriiem saista vienu no pirmajiem latvieu dziesminiekiem Neredzgo Indrii (17831828), kur dzimis un ar dzvojis aj viet. Par to, kds bijis Neredzg Indria ms un via rado darbba, rakstjui divi ptnieki: L. Brzi (Brzi 1933) un K. Lejnieks (Lejnieks 1938). Tomr par Apriu draudzi un ts dzvi nopietni ptjumi ldz im nav izstrdti. Ir bijui dai zintniski ptjumi par Apriu evaliski luterisko bazncu un muiu k izciliem Latvijas arhitektras un mkslas pieminekiem. Tas, ka ldz im nav veikta Apriu draudzes darbbas zintniska izpte, skaidrojams ar niecgo materilu daudzumu, kas pieejami dados arhvos, muzejos un bibliotks. Fragmentri Apriu draudzes darbbas vsturi ptjui K. Lejnieks un e. Berkholce (Berkholze 1939). Daus rakstus 20. gadsimta 30. gados publicjui L. Sloka (Sloka 1928), H. Reinharde (Reinharde 1938) un vl citi. Te gan jpiebilst, ka visi ie fragmentrie ptjumi par Apriu draudzi ir veikti ldz Otrajam pasaules karam. aj ptjum esmu atspoguojis daus Apriu draudzes darbbas aspektus, minjis tos rekonstrut un noskaidrot, k tie ietekmjui ne vien Neredzg Indria, bet ar prjo draudzes loceku dzvi. Lai to noskaidrotu, aplkoju divu mctju tva un dla elferfeldu darbbu (vii apkalpoja Apriu draudzi no 18. gadsimta vidus ldz 19. gadsimta skumam), k ar dai nozmgi dokumenti un citi avoti, kuri auj kaut nedaudz palkoties uz Apriu draudzes dzvi Neredzg Indria laik.
22
Apriu draudzes mctji

Pc T. Kalmeijera (Kallmeyer 1910) un Latvijas Valsts vstures arhv (LVVA 235. f.) iegts informcijas Apriu draudzi un bazncu no 18. gadsimta vidus ldz 19. gadsimta pirmajai pusei apkalpoja divi mctji tvs un dls elferfeldi: Johans Kristofers (Johann Christopher Elverfeld) un Karls Gothards (Karl Gotthard Elverfeld). Johans Kristofers elferfelds dzimis 1715. gad vcu mctja Jakoba Heinriha elferfelda (Jacob Heinrich Elverfeld) imen. Tpat k tvs, vi studjis teoloiju Knigsberg. 1750. gad kuvis par Apriu draudzes mctju. J. K. elferfelds bijis radoi aktva personba, kas neaprobeojs tikai ar savu pienkumu veikanu draudz. T, piemram, vi tiek mints ar starp pirmajiem Grobias dieczes mctju atraitu un breu paldzbas kases dibintjiem (LVVA 7022. f.). Iespjams, bdams sabiedriski aktvs, J. K. elferfelds 1761. gad kandidja uz mctja vietu Kuldgas latvieu draudz, tomr to neieguva (Kallmeyer 1910, 335). J. K. elferfelds bija precjies ar Lielauces prvesta Mihaela Martini (Michael Martini) meitu Doroteju eleonoru (Dorothea Eleonora), kura nomira 1758. gad trsdesmit viena gada vecum, atstjot dlu Karlu Gothardu un meitu. Otraj laulb ar Annu Apoloniju Maletiusu (Anna Apollonia Maletius) elferfeldam piedzimst dls un piecas meitas. Dieml viam nkas piedzvot ar otrs sievas nvi 1777. gad. Pats Johans Kristofers elferfelds no s pasaules aiziet 1780. gada 21. janvr 65 gadu vecum. Otrs mctjs, kas apkalpoja Apriu evaliski luterisko draudzi aplkojamaj laika posm, bija Karls Gothards elferfelds (Karl Gothard Elverfeld). Vi dzimis Apriu pastort 1756. gada 14. decembr mctja Johana Kristofera elferfelda (Johann Kristopher Elverfeld) imen (LVVA, 629. f.). Lai iepaztu un izprastu cilvku, kas ietekmja un veicinja Neredzg Indria personbas izaugsmi un dairades attstbu, citsim vairkus fragmentus no via autobiogrfijas (elferfelds), kuru vi sarakstjis 1802. gad un kuru 20. gadsimta 30. gados tulkojis vsturnieks J. Straubergs. Ko tad K. G. elferfelds par sevi rakstja? Skolas gaitas Krlis Gothards2 scis, kad nca sestaj gad, tam piema skolotju Grneri (Grner) vrd. Tas, k ststja, bija oti izgltots vrs un labs teologs, bet skolotja un audzintja dvanu vismaz toreiz nebija glui nekdu. Laimg krt via skoloan atrads samr neilgi, tikai trs un pus gada, bet ja tas btu turpinjies ilgk, tad tas viu btu varjis galgi atbaidt no mcbm. Pc tam viu sav mcb ma labais tvs un s jauns un ms mcbas tupinjs ldz tam laikam, kamr vi varja iestties universitt. 1774. gad, astopadsmit gadu vecum, vi devs uz Getingeni, studja tur teoloiju un filozofiju, nodevs ar filoloiskm lietm, matemtikas un fizikas studijm. Vi iestjs Getingenes mctju seminr, kur par direktoru toreiz bija ieslavtais teoloijas un morles profesors un varenais sprediotjs D. Loss (Lo). Vi (Karls Gothards) izmantoja visas iespjas, lai ktu par teologu un dergu reliijas mcbu skolotju, un 1776. gada ruden atgriezs atpaka dzimten.
Mrti Vesperis. Apriu draudze 18. gadsimta otraj pus un 19. gadsimta skum
23
Pc tam daus gadus Karls Gothards elferfelds bija mjskolotjs vairks Kurzemes muis, ldz sama ziu par sava tva nvi: Bet tad nomira via labais tvs un toreizjais visu Apriu muiu panieks hauptmanis Ostens saukts Zakens aicinja viu ieemt tva vietu, tad vi to 1780. gada 30. mart ar darja un ordints tika Jelgav t paa gada jlij. Tagad nu jau vi var atskatties uz 22 laimgi pavadtiem gadiem. Via neizsakmi motais tvs mira 1780. gada 21. janvr un t negaidt nve viu tik oti satrieca, ka vi uz brdi pat zaudja samau, bet daba neauj ilgi spkiem sabrukt, t brnigi tri tas atkal dzvo, un t vi, apzindamies savu pienkumu pret mazkajiem brniem, darja, kas pienkas [..]. 1780. gad, kad Karls Gothards elferfelds tika ordints par Apriu draudzes mctju, vi izveidoja savu imeni, 29. jlij apprecoties ar arloti Konkordiju Blmentli (Charlote Concordia Blumenthal, 17491801), Aizputes doktora Blmentla msu. No pirms sievas viam bija trs brni, to skait veckais dls Karls Johans Frdrihs elferfelds (dr. Elverfeld Karl Johann Friedrish)3. Pc sievas nves vi 1802. gada 21. februr apprecjs ar Regnu elizabeti Hilneri (Regina Elisabeth Hillner, 17641815), Popes mctja Hilnera msu. Viai piedzima divi brni meita un dls. Par Karla Gotharda treo sievu kuva Katarna eleonora Johanna Karolne Heselberga (Katharina Eleonora Johanna Karoline Hesselberg), ar kuru vi apprecjs 1816. gada 30. august (LVVA, 629. f). Jpiebilst, ka K. G. elferfelds no saviem astoiem brniem prdzvoja piecus; divi via dli sekoja tva pds un kuva par dvseu ganiem. 1783. gad Salienas (Sallenen) dzimtkungs Georgs zigismunds fon Mirbahs (Georg Sigismund von Mirbach) uzticja K. G. elferfeldam ar Salienas draudzi, kurai vi apms kalpot ar sava Apriu muias patrona atauju, apmekldams to katru ceturto svtdienu (LVVA, 235. f.). K. G. elferfelds ir bijis ar slavens sabiedriskais darbinieks un publicists. Sprieot pc arhv iegtajiem materiliem un publikcijm par viu, aktvkais un radokais posms via dzv scies tiei pc Kurzemes un zemgales hercogistes iekauanas Krievijas imprijas sastv. T 1817. gada decembr vi bija Piltenes Bbeles biedrbas direktors, lai gan nebija apria mctjs. Taj pa laik viu uzaicinja ar par prvestu Grobias diecz, ko 1818. gada 15. februr apstiprinja (LVVA, 629. f.). Turklt 1805. gad vi sama konsistorijas uzslavas rakstu par cilvku nostanu pretbaku potanai. 1817. gad K. G. elferfeldam ieteica ieemt superintendanta amatu, bet vi no t kategoriski atteics (Kallmeyer 1910, 335). Kaut gan K. G. elferfelds iema augstus amatus, vienlaikus vi bija ar vairku rakstu autors. Vi tiek uzskatts ar par pirms latvieu valod sarakstts lugas autoru, kas bija paredzta izrdanai savai Apriu draudzei (Straubergs). Daudzi laikabiedri elferfeldu raksturo k cilvku, kam bijuas plaas zinanas, it pai filozofij. K teologs vi ilgu laiku piederja pie tolaik valdo racionl virziena, kdu brdi bija dedzgs Kanta piekritjs, studjis visas jaunks filozofijas sistmas, vlk bijis Fihtes un pc tam ellinga uzskatu atbalsttjs (Kallmeyer 1910, 335).
24
Tomr, lai vairk saprastu, kds cilvks bija is Apriu draudzes mctjs, turpinsim iedziinties via autobiogrfij: Savs jaunbas diens vi bija rkrtgi jautrs un dzves priecgs sav jautrb. Vi dareiz gja pat par tlu, kpc viu ar dvja par trako puiku. Bet t k dabas mte viu apveltjusi prta spjm, tad mcbs vi itin viegli guva labas sekmes. Via galvenie sasniegumi bija grieu, latu un franu valods, ar matemtik. Jau agr jaunb vi mcjs cient grieu un romieu klasiskos dzejniekus. Jau 16 gadu vecum sacerja rakstus itin veikli latu un franu valod, reizm rakstja ar negarus sacerjumus grieu valod. o valodu vi bija it sevii iemojis, kpc vi studijm nodevs ne vien universitt, bet dara to akli ar vl tagad (elferfelds, 6). 1789. gad Kurzemes un zemgales hercogs Pteris Brons atbrvoja K. G. elferfeldu no mctja amata pienkumiem uz gadu slikt veselbas stvoka d. Pc atveseoans vi tika atjaunots sav iepriekj amat (LVVA 629, 3). Kas aj laik veica mctja pienkumus, nav zinms, iespjams, ka tie tika uzticti kdam no blakus esos draudzes mctjiem. Jpiebilst, ka 18. gadsimta beigs un 19. gadsimta skum mctja prombtnes laik lasjuma dievkalpojumu baznc noturja esteris jeb prminderis (Die evangelisch=Luterischen Gemeinden, 173). Ttad iespjams, ka K. G. elferfelda prombtnes laik lasjuma dievkalpojumu vadja kds no Apriu baznc kalpojoiem cilvkiem.
Apriu draudze
Kda tad bija Apriu evaliski luterisk draudze Neredzg Indria laik? Vai t bija sadalta vai kopja, maza vai liela? Kdi bija draudzes likumi? Vai skola bija vai ar ts nebija? Tpat uz vairkiem citiem jautjumiem minu sniegt atbildes, aplkojot daas draudzes darbbas jomas mintaj laikposm. Pirms neties zias par Apriu draudzi ir saglabjus no 16. gadsimta, kad Sakas pil etri bri Osten-zakeni nodeva zvrestu kalpot un turt god Sakas bazncu (Die Sackenhausen, 805, 819). Viens no briem bija ar Apriu muias panieks. Ldz pat 17. gadsimta skumam Apriu draudze piederja Sakas draudzei. Pirms zias par bazncu Apriu draudz mintas 1640. gad kd Apriu pln ir iezmta baznca (Kallmeyer 1910, 142). Apriu draudzei bija divas daas vcu un latvieu draudze. Vcu draudz bija Apriu un Aizputes-Padures muiu dzimtkungi ar savm imenm, to apkalpojoais personls, k ar daas vcu imenes, kas dzvoja mui vai muiu paumos. Latvieu draudz bija Apriu un Aizputes-Padures muiu zemnieki, Mazdzrves, Dzintares pusmuiu zemnieki, Dzintares ciema zemnieki, k ar zemnieki, kas dzvoja ldzs esoaj katoliskaj suitu novad: Adzu, Gudenieku muiu luteriskie zemnieki. Apriu vcu draudze ietvra divas cilvku grupas: pastvgi dzvojoos un tos, kas eit bija apmetuies uz laiku. Vcu draudze aptvra draudzes teritorij dzvojoos vcu tautbas iedzvotjus muinieku imenes, muiu prvaldnieku imenes, mctja imeni un citus brvos vcieus (Straube 2001, 119). 18. gadsimta vid
25
Apriu dzimtkungs K. F. fon Osten-zakens nolma modernizt savu dzvesvietu un uzcla sev jaunu dzvojamo namu, k ar prvaldnieka mju, turklt veica prbves Apriu baznc. Ldz ar to eit ierads daudz dadu amatnieku, celtnieku, podnieku, mkslinieku un citu arodu pratju. Sprieot pc ierakstiem draudzes metriks, draudze nav bijusi liela. Laikposm no 1741. ldz 1783. gadam (nav datu par laiku no 1776. ldz 1780. gadam M. V.) kristti 88 jaundzimuie vcu draudzes loceki, no tiem 20 brnu tvi bija saistti ar amata prasmi. Laikposm no 1742. ldz 1764. gadam reistrti 53 miruie. No 1741. ldz 1764. gadam salaults tika 21 pris, kuru vid septii lgavaii bija amatu prasmes mceki vai amatnieki (LVVA 235. f.). 1900. gad Apriu vcu draudz reistrto draudzes loceku skaits bija aptuveni 100 cilvku (Die Baltischen Ritterschaffen 1973, 32). Domjams, ka tds skaits varja bt ar 18. gadsimta beigs un 19. gadsimta skum, kad draudz esoo vcu tautbas prstvju varja bt no 50 ldz 100 cilvkiem, ieskaitot brvos vcu amatniekus, kas eit uzturjs slaicgi, viu imenes locekus un mcekus. Vai vcu draudz dievkalpojums notika vcu valod, grti spriest. Visticamk, ka j. Tomr, k raksta vstures profesors G. Straube, maz dievldzju skaita d vcu dievkalpojumi biei tika noturti krietni retk nek latvieu parasti vienreiz mnes, un apzingkie s draudzes loceki bija ar mieru prjs svtdiens un svtku diens lgt Dievu un klausties mctja spredii kop ar zemniekiem latvieu valod. ds kompromiss bija izdevgs abm pusm mctjs pildja savu dvseu gana pienkumu pret draudzes locekiem, turklt ietaupja laiku uz nenotikuo vcu dievkalpojumu rina. Savukrt vcu draudzes loceki bija izpildjui savu kristiea pienkumu, turklt atraans vien dievkalpojum ar zemniekiem varja spodrint muias tlu viu zemnieku acs (Straube 2001, 120). Latvieu draudzes lielums Apriu draudz 18. gadsimta otraj pus, kad dzvoja Neredzgais Indriis, nav zinms. 19. gadsimta vid Apriu draudz bija 1556 vrieu dzimuma un 1912 sievieu dzimuma latvieu, kop 3468 draudzes loceki (Buch 1867, 605). Ja pieem, ka 19. gadsimt strauji pieauga iedzvotju skaits, tad 18. gadsimta otraj pus varja bt no 2000 ldz 3000 draudzes loceku. Prof. G. Straube uzskata, ka zemnieku draudze bija krietni lielka nek vcu draudze un cilvku skaits tajs no pusotra ldz trim tkstoiem, bet bija ar vl lielkas draudzes 5000 un pat vairk loceku (Straube 2001, 119). Runjot par Apriu draudzes veselbas stvokli, jsecina, ka tas diez vai krasi atrs no msdiens eso. 18. gadsimt galvenie faktori, kas ietekmja zemnieku veselbas stvokli, bija prtika un slimbas. Vairki ptnieki uzskata, ka Latvijas zemnieku saimniecbas stvoklis 18. gadsimta pirmaj pus bija tik oti pasliktinjies, ka katru gadu pirms jauns raas ievkanas zemniekiem bija jcie bads. Turpretim 17. gadsimt bads Kurzemi piemeklja tikai daos gados, kad klimata d bija neraa. 18. gadsimta otraj pus bads bija kuvis par ikgadju pardbu (Dunsdorfs 1973, 433). Neraas un bada gadi tagadjo Latvijas teritoriju 18. gadsimt piemeklja vairakkrt: 1716.1718., 1726., 1730., 1741.1743., 1756.1758., 1779.1781., 1785.1786., 1788., 1789., 1794., 1799. gad un vl 19. gadsimt. T, piemram, 1740. gad daa vasarju nosala, daa palika nenopauta zem sniega, bet 1741. gad tika piedzvota rudzu neraa (Dumpe 1999, 120). Par o bada laiku ir saglabjies ar mctja Heselberga ieraksts Apriu draudzes metrik:
26
1744. gada 13. jnij kds vidzemnieks vrd Jnis, Mediante Juramento, prgja Via Ekselences landhofmeistara fon Zakena dzimtspakautb. Kop ar daudzm citm imenm vi pirms daiem gadiem bada d devies prom no Vidzemes. Vi clies no krievu eizara teritorijas [Wilsen] Vidzem, via tvu sauca Jkabs, no Ziemeu (Sehmeln) mjm. To k savu mctja liecbu atmiai pierakstjis Joh. Frd. Heselbergers, Apriu mctjs (Sloka 1928, 50). Cits ieraksts vsta: 1755. gada 6. februr man kltbtn vidzemnieks vrd Juris ar zvrestu padevs via Ekselences augstdzimtbas Landhofmeistaram fon Zakena dzimtspakautb un pc tam apprecja Apriu mesarga Vernera msu vrd Made. To sub. fide pastorli pierakstjis Joh. Krist. Elferfelds, Apriu mctjs (Sloka 1928, 50). Tas nozm, ka bads skra nevis visu Latvijas teritoriju, bet ts dau. Vl viena interesanta piezme ir atrodama s paas draudzes metrik, kur mctja atzms par kolekti (saziedoto naudu) laikposm no 1745. ldz 1747. gadam netika tikpat k ziedots neviens florns. Mctjs to izskaidro ar saimniekoanas grtajiem apstkiem (LVVA 235. f.). aj gadjum mctjs, iespjams, bs domjis gan laikapstkus, gan mui notiekoos bvdarbus, kas prasjui daudz ldzeku un laika. Turklt Kurzemes un zemgales hercogistes teritorij plosjs dadas slimbas un srgas. K viena no briesmgkajm slimbm pc mra, kas vairs neatkrtojs, bija bakas, kas pai izplattas bija 18. gadsimt. T Francij ik gadu no bakm nomira aptuveni 30 000 cilvku, Prsij 40 000. Vidzemes guber ik gadu slimba pazudinja 1500 ldz 2500 cilvku. pai biei mira brni, kas vl nebija sasniegui trs gadu vecumu. Par ikdieniu pardbu 18. gadsimt bija kuvuas brnu infekciju slimbas masalas, garais klepus un skarlatna. Vidzemes guber no 1787. ldz 1795. gadam 7646 miruo skait 3550 bija brni. Jpiebilst, ka 18. gadsimt diezgan plai izplatjs sifiliss, ar ko galvenokrt slimoja karavri (Bormane 2001, 6365). Ar bakas Aprios nebija retums, to var redzt pc jau mint mctja K. F. elferfelda uzslavas raksta, ko vi sama 1805. gad no konsistorijas par cilvku nostanu potties pret bakm (Kallmeyer 1910, 335). Spilgts s srgas piemrs ir Neredzgais Indriis, kur kuva akls, izslimojot bakas. Vienlaikus ar Neredzgo Indrii ar bakm slimojis ir ar via brlis, kuram neredzga kuva viena acs (Brzi 1933, 5). Tas norda, ka bakas izslimoja gandrz visi brni. Vienlaikus ar m prmaim un nelaimm daudz kas mainjs ar draudzes juridiskaj dzv, jo 1740. gad Apriu muias dzimtkungs Kristofers Frdrihs fon der Osten-zakens (Christoph Friederich von der Osten gen. Sacken) izdod atjaunintus Apriu bazncas krtbas noteikumus jeb zakena stattus,4 kam bija pakauta visa gan vcu, gan latvieu draudze (Reinharde 1938). Izdodot os noteikumus, Apriu muias dzimtkungs vadjies nevis pc savtgiem nolkiem, bet gan vljies ieviest pilngu skaidrbu un krtbu draudzes darbb, tpc noteicis tai gan pakalpojumu maksas lielumu, gan draudzes uzvedbu. ie noteikumi bija jievro gan latvieu, gan vcu draudzm, gan mctjam. Kristofera fon zakena bazncas krtbas noteikumi
27
ir balstti uz 1622. gad Rostok iespiestajiem priekrakstiem Kurzemes hercogistes bazncm Anderer Artikkel verzeichnis, den Pastorn in gehaltener Visitation zum unterricht, sich in ihrem Lehrampt darnach zu richten, frgeschrieben . Neredzg Indria dzves laik visas draudzes krtbu noteica 1740. gad izdotais juridiskais dokuments. Kds tas izskats un kdus pienkumus tas uzliek Apriu draudzei? Statti balsts uz 10 punktiem, kuros ir pateikts viss, lai draudz uzturtu stingru krtbu. aj bazncas nolikum ir runa par bazncas apmekltju reistrciju, mctja pienkumiem apmeklt draudzes locekus mjs, prklauinot gan pieauguos, gan brnus. oti btisks punkts ir par obligto miruo apzvananu, apglabanas krtbu un ts taksi. Atsevis punkts ir ar par mctja uzturu un via veikto pakalpojumu izmaksm. Piemram, pirms laulans lgavainis dod vienu timpff un lgava vienu lakatu un vienu cimdu pri, savukrt atraitne divus cimdu prus. Ir ar vairki aizliegumi, piemram, aizliegts svtdien strdt un dievkalpojuma laik krogos tirgoties ar alkoholiskiem dzrieniem. Ja o noteikumu neievroja, draudja liels naudas vai pat miesas sods. Tpat bija aizliegums vrsties pie burvjiem un pareiem, nodarboties ar lstiem vai vieglprtgiem zvrestiem. Nolikums vrss ar pret prmrgu dzroanu kzs. Bija noteikts, ka ts svinamas divas dienas, savukrt kmu uzemana vienu dienu. Neievroanas gadjum vaingajam par katru lieku svinamu dienu bija jmaks trs fenii. Nebija piemirsti ar sodi. Bija ne tikai naudas un miesas sodi, bet ar kauna soda veids, kad vaing kaklu iesldza dzelz pie kauna staba bazncas priek (Reinharde 1938, 285288). To, ka sodi tika izpildti un tie bija oti bargi, saglabjuies ieraksti metriku grmats: 1746. gad tika apzagta kolektes lde. Tur kds zaglis bija Salienas pastorta jauneklis, kur jau agrk bija zadzis un beidzot 22. august tiests. Nves sods tika izpildts Salien. Viam nocirta galvu, bet ermeni uzlika uz rata, galvu uz mieta (LVVA 235. f.). Ldzgs soda veids mints ar vairkos noststos un teiks, kas ststa, ka Aprios ir Kru jeb Kartavu kalni, kur krti un sodti noziedznieki un slepkavas (LFK 868. f.). Iespjams, ka soda veids nves sprieduma izpilde nozieguma izdartjam bija ar Neredzg Indria laik. Tpat via laik nepieemama bijusi ar kopdzve bez laulbas, kas tika atzta k liels grks un bija nosodma, izskauama. Spilgts piemrs ir kds ieraksts draudzes metrik: 1751. gada 19. aprl man kltbtn vidzemnieks vrd Indriis, nepiespiests brvprtgi zvrja, ka ks par via ekselences, augstlabdzimtbas landhofmeistara fon Zakena padoto un nekad nepamets tam piederos teritorijas. ai pa dien o Indrii es apprecinju ar Apriu meitu Lzi no Annum, kura pirms tam ar viu bija dzvojusi kop netikumgi. Tos es pastvgai atmiai pierakstju k savu mctja liecbu. Abi aizbga. Johans Kristofers Elferfelds, Apriu mctjs (Sloka 1928, 50). Cits ieraksts Apriu bazncas metriku grmat liecina par rlaulbas brniem: odien (1743. gada 30. maij) man priek zvrja ar viens vrd Fricis, dzimis rlaulb, bet citdi brvs un nepiedergs nevienam
28
citam dzimtkungam Pacto servte, un nodeva sevi un visus savus pcteus, mediante juramento promissoris Apriu dzimtatkarb un aprecja Apriu meitu vrd Orta, Niklva Aena meitu [kalponi M. V.], ko tpat ad perpetuam rei memoriam sub finde pastorli aj grmat pierakstjis Joh. Frid. Heselbergs,5 Apriu pastort (Sloka 1928, 50). Uzsverot Fria izcelsmi, mctjs nordjis uz netikumu, kas nav bijis vlams un bija nosodms. Domjams, ka 1740. gad Apriu muias dzimtskunga Kristofera Frdriha fon der Osten-zakena atjaunintie Apriu bazncas krtbas noteikumi Apriu draudzes vajadzbm tika izmantoti un pc tiem vadjs vl 19. gadsimt. Ttad is juridiskais dokuments tika izmantots ar Neredzg Indria dzves laik. L. Brzi min, ka Neredzgais Indriis no sava bra iepazinis grmatas saturu, jo via brlis bija iemcjies last (Brzi 1933, 5). Pateicoties tam, Indriis varjis izkopt savu tlu pasauli un to atspoguot dzejoos. Visticamk, ka Indria brlis zinanas lasan bija guvis vietj Apriu skol, kas tika uzskatta par visvecko zemnieku skolu Kurzem. Te gan jpiebilst, ka skolas Kurzem ir bijuas ar daudz agrk vl pirms 1741. gada, kad tika dibinta Apriu skola. Piemram, ir bijusi Alsungas skola, kuras 1610. gada bazncas vizitcijas protokol mints, ka Alsungas baznc darbojas ar skolmeistars un zemnieku brnu izgltoanai tiek celta Alsungas mja, kas bija paredzta mctjam (Ante 2005, 46). Apriu skolu vartu uzskatt par pirmo izgltbas iestdi zemnieku brniem Kurzem 18. gadsimt. Skolu Aprios nodibinja Apriu muias dzimtspanieks Kristofers Frdrihs fon der Osten-zakens 1741. gada 1. novembr, uzdodot mctjam izraudzties znus un priekdziedtjam Boikmanim mct katru gadu sei skolniekus (Sloka 1928, 51). Skolas pastvanas skumposms izsekojams pc mctja oti rpgi sastdt skolnieku saraksta ldz pat 1758. gadam, kad pabeigts viens bazncas hronikas sjums. Dieml turpinjums nav saglabjies, tpc nav zinma skolas turpmk darbba. Katru gadu skol mcjuies sei septii skolnieki. Tdjdi ldz 1758. gadam skol bija mcjuies 94 skolnieki, galvenokrt saimnieku, muias kalpotju un amatnieku brni. Skot ar 1747. gadu, skol mcjs ar kalpu brni, tau viu ir nedaudz 1617% no skolnieku kopskaita. Mcbas ilga vienu gadu. Pirmajos gados ts sks 1. novembr, savukrt no 1746. gada jau vasar, no 1753. gada tikai Jos. 1742. gad trs skolnieki mcjs ar vasar, tas pats vrojams turpmkajos gados. Mcbu skums vasar un neprtrauktais skolas gads krasi atra Apriu skolu no Vidzemes un vlkajm Kurzemes zemnieku skolm, kur mcbas ska ruden un beidza agr pavasar. Ja citur lastprasmes apganai bija vajadzgi 24 gadi, tad Aprios last iemcjs vien gad. Visi skolnieki bijui zni. Viu vecums atzmts gan tikai 1741. un 1751. gad, kad tas bijis no 7 ldz 12 gadiem. da krtba Apriu skol pastvjusi vl ilgi ldz pat 19. gadsimtam (Spravnieks 1977, 231/233). Pc 1758. gada gandrz pusgadsimtu trkst materilu par skolas darbbu. Tomr domjams, ka mcbu iestde nebija prstjusi darboties, jo Apriu mctjs 1804. gad ziojum konsistorijai nordjis uz skolas ilgo pastvanu. zni gan mcoties tikai lasanu un ticbas mcbu. Domjams, ka pirm skola atradusies mctja pastort, kur t bija ldz pat 20. gadsimta 20. gadiem, kad to prcla uz Apriu muiu (Sloka 1928, 51), kur t pastv vl tagad. Apriu draudzes mctjs
29
ir atstjis ne tikai visprgu skolas brnu uzskaitjumu, bet ar piezmes par skolas mcbu ldzekiem. Lielks sabiedrbas daas uzskatu, ka brniem nebija nekdu mcbu grmatu un ka vii mcjs tikai no galvas vai tfeltm, atspko fakts, ka Apriu mctjs 1744. un 1746. gad samis 44 skolas rokasgrmatas. No 1745. ldz 1749. gadam mctjs izdevis uz vietas trsdesmit skolas rokasgrmatas, kuras pc tam samis atpaka, savukrt 1750. gad uz mjm izsniedzis seas grmatas iru Matsam; Jkabam, Remesu Anda dlam; Andem, Dumpu Andreja dlam; Smanim, Annuu aa dlam; Jurim, Varkalju Smaa dlam; Mrtiam, Krvalku Ptera dlam. (LVVA 235. f.) o sarakstu saldzinot ar skolnu vrdiem taj pa gad, var secint, ka mcbas notika ne tikai skol, bet ar brnu mjs. Iespjams, tpc, ka vecki pratui last un spjui to iemct mjmcbas ce. Tas bija labi gan mctjam, kuram nevajadzja os brnus izmitint sav pastort, gan skolnu veckiem, kuriem nebija jtr papildu ldzeki brna uzturam. Apriu evaliski luterisks draudzes darbba 18. gadsimta otraj pus un 19. gadsimta skum ir oti nepilnga un fragmentra. Pc pieejamiem materiliem iespjams rekonstrut tikai daus draudzes dzves aspektus, bet ne ts kopainu. Dieml jsecina, ka tiei Neredzg Indria laik informcija par draudzi, kur vi aktvi darbojs, ir vl skopka nek par 18. gadsimta vidu. Tomr Neredzg Indria vrds vl taut nav aizmirsts, jo, apsekojot Apriu pusi, dzirdju vairkus ststus par viu un vietm, kur vi mljis sdt vai darboties. Piemram, Anna Dronova (dz. Hartmane, 1928. g. Salien) zinja tdu ststu par Neredzgo Indrii: vi reiz trum, kur pauts siens, esot pazaudjis savu kabatas nazti, atgriezies atpaka un, taustoties pa zemi, to atradis. Vairkas vietas, kas saisttas ar Neredzgo Indrii, zinjis teikt un uzrdt Rdolfs Koptlis (dz. 1921. g. Aprios). Viena no tm esot bijis liels, vecs ozols, kas nokaltis 20. gadsimta 50. gados, zem kura mljis sdt Neredzgais Indriis un sacert savas dziesmias. Cerams, ka ar pc vairkiem gadu desmitiem Indria vrds bs pazstams ne tikai no grmatu lappusm, bet bs vl dzvi ststi par viu un via laiku. Tpat jcer, ka reiz kds saraksts plau zintnisku ptjumu par Apriu draudzi, bazncu un muiu.
Literatras saraksts
Ante, K. (2005) Alsungas evaliski luterisks draudzes dzves rekonstrukcija 16. gs. beigs un 17. gs. skum. // Suitu identitte. J. Kurstes redakcij. Rga : Latvijas Universitte. Die Baltischen Ritterschaften : Ubersicht uber die in den Matriken der Ritterschaften von Livland, Estland, Kurland und Oesel verzeichneten Geschihten (1973). Limburg. Berkholce, e. (1939) Apriu baznca. Diplomdarbs. Rga. / Latvijas Nacionls bibliotkas Reto grmatu un rokrakstu nodaa. Brzi, L.(1933) Neredzgais Indriis un via dziesmas. Rga. Bormane, A. (2001) Srgas Latvij 18.19. gadsimt. // Doctus. urnls rstiem un Farmaceitiem. Nr. 1. Rga. Buch, e. H. (1867) Erganzungen der Materialien zur Geschichte und Statistik des Kirchen und Schulwesens der Ev.- Luth. Gemeinden in Rusland. St. Petersburg.
30
elferfelds, K. G. Autobiogrfija. Tulk. J. Straubergs. Rokraksts LNB, Reto grmatu nodaa. ifrs R x 59, 13, 9. Dumpe, L. (1999) Par zemnieku uzturu Latvij bada gados. // Etnogrfs profesors Dr. habil. hist. Saulvedis Cimermanis : Biogrfija, darbabiedru veltjumi 70 gadu jubilej. Rga. Dunsdorfs, e.(1973) Latvijas vsture 1710.1800. Stokholma : Daugava. Kallmeyer, Th. (1910) Die Evangelischen Kirchen und Prediger Kurland. Riga. Latvijas Universittes Literatras, folkloras un mkslas institta latvieu folkloras krtuve (LFK), 868. f., Apriu skolas materili. Latvijas Valsts Vstures arhvs (LVVA) 235. f., 1. apr., 2. lieta. Latvijas Valsts Vstures arhvs (LVVA) 629. f., 1. apr., 235. lieta. Latvijas Valsts Vstures arhvs (LVVA) 629. f., 1. apr., 232. lieta. Latvijas Valsts Vstures arhvs (LVVA) 7022. f., 1. apr., 27. lieta, 1. lpp. Lejnieks, K. (1938) Neredzgais Indriis, dzve un dziesmas. Monogrfija. Rga. Reinharde, H. (1938) Apriu draudzes bazncas krtba. // Latvijas Vstures Institta urnls. Nr. 2., Rga. Die Sackenhausensche Kirchenordnung vom Jahre 1568 (1839). Inland. Sloka, L. (1928) Kurzemes draudu hronika. Rga. Spravnieks, V. (1977) Veck Kurzemes zemnieku skola. // Dabas un vstures kalendrs 1976. gad. Rga : zintne. Straube, G. (2001) Kurzemes un zemgales evaliski luterisks bazncas vsture tipiskais un atirgais. // Ventspils muzeja raksti, I. Rga.
Summary
The research reflects some aspects of the activities in Aprii parish and attempts to reconstruct their influence on the life of Neredzgais Indriis and other parishioners. To carry out the task, the activities of two priests father and son the elferfelds, are examined. They served in this parish from the middle of the 18th century to the beginning of the 19th century. Few remaining significant documents and other sources are also examined that let us at least attempt to reconstruct the life of this parish during the time of Neredzgais Indriis. Keywords: the parish of Aprii, Neredzgais Indriis, the elferfelds, the history of culture.
Atsauces
1 2
Pc 20. gadsimta 30. gadu administratv iedaljuma Aizputes apriis, Apriu pagasts. Autobiogrfij Karls Gothards elferfelds par sevi run vienskaita treaj person, it k vi raksttu par citu cilvku. Vi, tpat k tvs, turpinja dzimtas tradciju un kuva par mctju Sakas, vlk Tukuma draudz. K paraugs ir emts 1622. gad Rostok iespiestais priekraksts Kurzemes hercogistes bazncm. Heselbergs Johans Fridrihs (Johann Friedrich Heselberg, 17001780), Apriu draudzes un bazncas mctjs no 1741. ldz 1750. gadam.
Latvieu zemnieka pirmie soi literraj lauk. Neredzg Indria pardans eiropeisks tautas apgaismbas, Veimras mkslas filozofijas un baltvcu dzimtbanas atcelanas diskursa kontekst First Steps of a Latvian Peasant in the Field of Literature
Latvijas Universitte, Baltijas ermnistikas centrs Visvala iela 4a, Rga, LV-1050, Latvija thomas.taterka@web.de; e.krastina@googlemail.com
Raksta uzmanbas centr ir Neredzg Indria ienkana literatras pasaul 1806. gad. Tas paplaina tradicionlo letonikas skatjumu uz o fenomenu, atkljot ar ermnistikas un saldzinos literatras horizontus. Tdjdi ldz im tikai nacionl kontekst nozmg Indria uznkana uz literatras skatuves iegst savu vietu daudz plakajs baltvcu literrs telpas noriss. No vienas puses, latvieu Homra literrs darbbas sekmtjs K. G. elverfelds ir t figra, kas saista o negaidto akl dzejnieka epifniju ar illera un ellinga klasisko un romantisko mkslas filozofiju un mkslas antropoloiju. No otras puses, dzimtzemnieka dzejnieka pardans kalpo dzimtbtniecbas pretiniekiem k esttisks arguments diskusij par ts atcelanu. Tiei aj apstkl, nevis mlestb pret latvieu tautu, slpjas paties motivcija, kas liek U. fon lippenbaham, G. Merelim, F. B. Albersam un enerlgubernatoram Paului atbalstt Indrii. Atslgvrdi: Neredzgais Indriis, latvieu literatra, saldzinm literatra, Baltijas literatra, latvieu-baltvcu literrie sakari; postkolonil literatra; vcu literatra Baltij.
thomas taterka, elna Krastia
Neredzgais Indriis, is pirmais zinmais tautas dziedonis! (Voigt 1806, 293), atzm vienu no latvieu nacionls literatras skumpunktiem. Ar via ienkanu literatras pasaul latvieu dzejas mksla sk savu atbrvoanos no sves aizbildniecbas (Brzi 1930, 364) un iezm preju pau roks (egle 1938, 7). is skaidrojums nemitgas atststanas d ir iegjis latvieu literatras vstur un ieguvis taj kanonisku nozmi. Tdu to radja lielk autoritte, kda mums ai sakar varja bt Indria atkljja un sekmtja Karla Gotfrda elverfelda balss: pirmaj iepazstinan ar Indria dairadi vcu valod 1806. gada februr (Elverfeld 1806), pc tam iepazstinan ar Indrii 1807. gada latvieu kalendr (Elverfeld 1806) un visbeidzot dzejas izdevuma priekvrd (Elverfeld 1806). Pievienojoties ai notikumu versijai, literatrvsturnieka uzdevums ir aptuveni ds: ststt vajadztu par kdu jaunu Apriu dzimtzemnieku, kur agri zaudjis redzi un savu maizi pelnjis k amatnieks. Ststs aizskas 1806. gad, kad draudzes mctjs elverfelds (starp citu, par elverfelda nozmi Indria sekman Rekes un Napjerska vcbaltieu litertu leksikon netiek mints neviens vrds (Recke, Napiersky 1827, 494497), tiei tpat ar elverfelda dla sacertaj detaliztaj nekrolog (Elverfeld
32
1820)), pamanjis Indria sevio talantu, ar sava vcu valod sacert raksta paldzbu ievada viu literraj pasaul un, sekmgi aicinot publiku parakstties uz latvieu dabas dzejnieka dzejou krjumu, vienlaikus parpjas par via nostiprinanu reiona kopj literatras lauk. Saldzinjumam jmin, ka Johanna Frdriha fon Rekes gadu iepriek publictais aicinjums parakstties uz Kazimira Ulriha Blendorfa, t laika nozmgk Baltijas liria, dzejoiem neguva pankumus interesentu trkuma d (Recke1805, 14). zia ar starpnieku (paa loma Garlbam Merelim) paldzbu oti drz lasma ar Vczemes avzs, un tdjdi vienlaikus ar jaun dzejnieka slavu plaaj pasaul tiek iznesta zia ar par uzdgstoo (nacionlo) latvieu literatru (Taterka 1997, 373376). Kop 1806. gada is ststs tiek ststts atkal un atkal, to var dart plai k Indriim velttajs Brzia (Brzi 1933) un Lejnieka monogrfijs (Lejnieks 1938) vai ieskict garmejot k zeiferta (zeiferts 1927, 332), olca (Scholz 1990, 235237) un Berea (Berelis 1999, 1617) literatras vstures abreviatrs. Turpinjum ms vltos izklstt alternatvu Neredzg Indria ststa versiju. is skatjums gan veras citos apvros, kas sniedzas tlk par latvieu nacionls literatras vstures ldz im izolto, tikai uz latvieu literatru koncentrto skatjumu: proti, eit tiek emtas vr laikmeta vcu literatras un mkslas programmas, literatras organizana Krievijas Baltijas provincs un visbeidzot reionl diskursa ainava ap 1800. gadu. Ar o jauno skatjumu tiek saisttas cerbas neatststt vlreiz jau zinmo latvieu pirm dzejnieka raans ststu, bet gan atklt procesa prieknosacjumus un, emot tos vr, rast jaunu skaidrojumu akl dzejnieka pardans fenomenam. Jo Indria ststam patiem ir atrodami prieknosacjumi, kuri nepards konvencionlaj versij. Tie atkljas, tikko skatiens tiek nedaudz pavrsts augup no latvieu dzejnieka uz via vcu atkljju Karlu Gothardu elverfeldu, kura darbba nu tiek aplkota no citas perspektvas: ne k Indria sekmtjs, kur 1806. gada vciski izdotajs Wchentliche Unterhaltungen vr publikas uzmanbu uz savu aizbilstamo, bet gan k Lihgsmibas grahmatas autors, kas 1804. gad tika izdota Jelgav (Krastia 2006). Ldz im letonika nav zinjusi, ko sti ar o grmatiu ieskt. Izemot taj publicto dziedjumu virteni Bertuhlis un Maija, kas jau izsenis tiek daudzinta k pirm iespiest latvieu oriinlidille, un Ta dzimschanas deena, kas latvieu literatras vstur iegjusi k pirm oriinldrma, Lihgsmibas grahmata tiek uztverta ar nicinjumu. Izskats, ka literatrzintne produc to pau vrtjumu, kdu ir sniedzis elverfelda dls, kur savam tvam velttaj nekrolog di uzsk rubriku Ko vi ir paveicis latvieu literatras lab: Vi sarakstja grmatu saviesgai lksmei, Lihgsmibas grahmat a, un nosldz to ar pirmo latvieu oriinldzejoli Bertuhlis un Maija [..]. Caur o dzejoli vi dzvos tik ilgi, kamr vien pastvs latvieu literatra, turklt tas btu pelnjis atdzejojumu vcu valod (Elverfeld 1820, 16). Pirmm krtm btu jjaut, vai dau tekstu cildinana nenorda uz visas grmatas prpraanu. Proti, ts jga mazk mekljama tur apkopotajos tekstos nek elverfelda nolk, ar kdu vi grmatu laidis pasaul. Tas, kas ldz ar Lihgsmibas grahmatu paveras msu priek, nav izolts lasmvielas agregts latvieiem, kas
T. Taterka, E. Krastia. Latvieu zemnieka pirmie soi literraj lauk
33
sniedzas no illera Odas priekam, pc kuras parauga ar tika veidots grmatas nosaukums, ldz pat pirmajai latvieu oriinlidillei. Grmata ir viscaur saskaots veselums, kuras atseviie teksti ir skatmi nevis k ts sastvdaas, bet gan k orgni, kas o veselumu vispr dara iespjamu. Un tik apbrnojami prprast grmata tik tiem ar ir organons, atklsmes instruments, proti, pirm pamcba dzejas mksl, kura ne tikai sarakstta latvieu valod, bet ar bija latvieiem paredzta. Grmatas raksturu veido ts elementrs dzejas mcbas loma, nevis viens otrs taj iespiestais teksts (Krastia 2006). Ldz ar to rodas nkamais jautjums Lihgsmibas grahmatai, jautjums par ts literatrvsturisko un kultrvsturisko klasificanu. Sekundraj literatr t no laika gala, daudz neiedziinoties citos apstkos, tiek pieskaitta latvieu literatras vstures Stendera virzienam, virknei ievrojamu apgaismbas rakstu, kurus Kurzemes un Vidzemes mctji, sekojot tautas apgaismbas idejm, kop 18. gadsimta vidus sarakstjui majiem latvieiem latvieu valod un izplatjui tautas vid. Pirmaj mirkl tiem t ar iet, ka elverfelda grmata lieliski iederas aj itin blvaj rakstu virkn. Pie t ar vartu palikt, ja vien pc iedziinans aj iedaljum, saska ar kuru Lihgsmibas grahmata seko Stendera virzienam, nerastos jautjumi. Vispirms jau Baltijas apgaismb nav atrodama vieta dzejas mcbm, kas paredztas nevcieiem. Tautas skolotjs un tautas apgaismotjs, parasti vcu mctjs, ir t instance, kas dom un dzejo tautas apgaismbas lab. zemnieka morli attsta citu, bet nebt ne paa dzejoana. Apaubmu elverfelda pieskaitanu iepriekmintajam iedaljumam padara ar via, 1804. gad jau sen notikus, norobeoans no pirms tam bezierunu izplattajm apgaismbas pamatnostdnm. elverfelds 19. gadsimta pirmajos gados atkal un atkal programmatiski atsaka apgaismbai un ts teortiski racionlistiskajm pamattzm, j, patiesi no ts atsaks publiskajos aktos, kuru nozmgums nav prvrtjams (Elverfeld 1820 u. c.). Vienu desmitgadi agrk 1793. gad sakopotajos Filozofiskajos apcerjumos redzams, k elverfelds vl pavisam skolnieciski pieslienas apgaismbas galvenajiem priekstatiem, viennozmgi visskaidrk tas ieraugms apgaismot mctja un muikunga dialog Par zemnieku apgaismbu (Elverfeld 1793). Visi krjuma teksti galu gal atspoguo patiess apgaismbas ideli tipisko cilvka tlu un pamcanas entuziasmu, k tas teikts krjum skot ar patiesu ticbu prtam k viengajam svtlaimi sasniegt spjgajam spkam, un fiksciju uz morli k visu intelektulo pu mri: Patiesa apgaismba, pasaules laime, kop es esmu iemcjies krtgi par to spriest, ir kuvusi man oti tuva. T k ts gala mris ir virzts tikai un viengi uz to, lai iemctu cilvkus saprtgi domt un rkoties un lai ikvienu atbilstoi t krtas piederbai apmctu kd visai sabiedrbai noderg nodarb: t neapaubmi tiei morle stv visas patiess apgaismbas pamat. (Elverfeld 1793, 4), turpinot ar literatras k tikai rta apgaismbas pamatprincipu un uzskatu transportanas un izplatanas ldzeka cildinanu (Elverfeld 1793, 97122), visbeidzot ldz pilngai esttisks, literrs un mksliniecisks izgltoanas nolieganai zemnieku izgltoanas kanon un t stingru norobeoanu tikai uz tm jomm, kas vienkrot form zemniekam var bt saprotamas (Elverfeld 1793, 4, 177179, 188). Tas viss ms neprsteidz; tas viss pazstams jau no Vec Stendera un via uzskatu piekritjiem. Un ar pirms latvieu dzejas mcbas autors, kas to 1804. gad izstrd tiei latvieu dzimtzemniekiem,
34
vl 1793. gada zemnieku literatras un mkslas izgltoanas kanona uzmetum pat nepieauj suvernu vietu zemniekiem literatras un mkslas jaunrad: Via [elverfelda e. K.] sekmtajai skolai vajadzja attstt gatavbu un spju tiei zemnieka amatam. [..] K izpildmu skumu Kurzemes mctjs bez aubm pieprasja tikai visprju lastprasmes apganu un labku reliijas apmcbu (Schaudinn 1937, 86). Tau pc savu transcendentli filozofisko uzskatu maias dzeju vi nostda blakus reliijai k tai ldzvrtgu un teju vairs neir vienu no otras, k vlk vl nksies atzt apgaismbai pavisam tla, pilnb romantikas idejs gta nostdne (Elverfeld 1806; Elverfeld 1807). Ldz ar o mkslas un pozijas prvrtanu elverfelds apkaro apgaismotju cilvka prtam pieirto pao lomu bt par viengo gara spju iemiesojumu (Elverfeld 1807, 113). o literatras izpratnes pagriezienu par 180 grdiem, pateicoties kuram tapa ne tikai Lihgsmibas grahmata, bet ar tika uzskta Indria literrs darbbas sekmana, pavisam vienkri izskaidro programmatisk maia. Ap 1800. gadu elverfelds atsaks no racionlistisks filozofijas pozcijas, saska ar kuru prtg pamcana ir taisnkais ce uz cilvka bagtinanu un kurai, tiei papildinot tikko teikto, ir neapturama tieksme visus jautjumus kodt morli un ar morli tos ar sapludint tolaik vl pilnb apgaismotais mctjs elverfelds, ja ms varam tict via dlam, pat bija gatavs atteikties no spredioanas par labu morles prieklasjumiem: Atjaunots ticbas skaistkaj mirkl lgais biei ir atzinis, ka vi esot uzskatjis visai spredioanai jdara gals un tai jprtop par morlu apcerjumu prieklasjumiem (Elverfeld 1820, 12). Ts viet stjas pievrans transcendentlajai filozofijai, vispirms Fihtes un pc tam ellinga idejm. ellinga 1800. gad izdots Transcendentls idelisma sistmas kuru elverfelds ilgi un dikti cents izprast, k to apliecina via darbs ber die Benennung einer Nichtsphilosophie, mit welcher das neuste System der Philosophie von einigen belegt wird (Elverfeld 1806; Svelpis 1976) virsotne ir cilvka esttisks uztveres apoteoze; mksla, kurai viengajai ir dota absolt objektivitte k viengajam vienlaikus patiesajam un mgajam organonam un filozofijas dokumentam, eit tiek pieskaitta pie cilvcisks btbas spjm. ds mkslas redzjums oti atiras no t, uz kdu t drkstja pretendt apgaismbas kritiskaj filozofij: Filozofija gan sasniedz augstko virsotni, tau ldz tai ts spkos ir atnest tikai cilvka btbas fragmentu. Mksla turpret ir spjga turp, proti, ldz augstkajai atzias virsotnei, nogdt cilvku vis t veselum tdu, kds vi ir, uz to tad pamatojas mkslas mg atirba un brnums (Schelling 1979, 274, 272). Atzias, kuras gtas no s mcbas, saska ar kuru cilvkam sasniedzams absoltais k mksl, t filozofij, tau tikai mksl cilvkam vis t veselum, elverfeldam kuva oti nozmgas. Vi ne tikai studja illeru un ellingu, ldz rada apskaidrbu, kura paos pamatos revidja via uzskatus par izgltbas un mkslas lomu attiecb uz latvieu zemniekiem, dzvs apliecinjums tam Lihgsmiba grahmata; turklt vi 1801. gad aizstja savu dlu studt filozofiju uz Jnu, ttad uz vietu, kur mutuot mutuoja romantikas idejas, uz vietu, no kuras izplatjs esttisk doktrna (Heine 1985, 23), proti, uz vietu, kur par pasniedzjiem strdja Hgelis, illers un abi lgei un kur elverfelda galvenais skolotjs ellings pats stvja katedr.
35
K filozofijas studentam jaunajam Karlam Johanam Frdriham elverfeldam btu bijis jdzird ellinga 1802./1803. gada lekcijas par mkslas filozofiju un 1802. gada slavenos prieklasjumus ber die Methode des akademischen Studiums. Savu filozofijas disertciju Dissertatio philosophica exhibiens convenientiam philosophiae Platonis cum philosophia nostri aetatis (1804) vi rakstja par ellingu k sava laika ideltipisko filozofu (Recke, Napiersky 1827, 497498). Iziro novrans no apgaismbas ticbas prtam (Novalis) un radikli pretj pieslieans laikmeta vcu esttiski filozofiskajiem diskursiem ir tie noteicoie notikumi, kas izraisa elverfelda visaptveros prmaias priekstatos par pasauli un cilvka btbu laika posm starp 1793. gad iznkuajiem Filozofiskajiem apcerjumiem un 1804. gad klaj laisto Lihgsmibas grahmatu. s prmaias tad nu pavisam noteikti atstja tlejoas sekas via uzskatos tiei par latvieu dzimtzemnieku bagtinanu. 1804. gad elverfelds vairs neuzskata, ka zemnieki jaudzina, vadoties pc apgaismbas doktrnas valsts utilitrisma mrauklas, ttad pc t, cik zemnieku bagtinana ir vajadzga un noderga valstij. Runjot illera vrdiem, zemnieki nav jizglto atbilstoi viu stvoklim, viu nosacjumiem (Schiller 1985, 261) proti, viu socilajai lomai, jo tas vius ai lomai ar nolemtu. Vius ir jizglto k personas, k autonomas btnes, jizglto, ticot cilvcisks esambas totalittei, kuras spja izpausties katr indivd ir jau dabas dota un kura var tikt atmodinta caur kdu augstku mkslu (Schiller 1985, 249). elverfelda dado latvieu dzimtzemnieku estetizanas minjumu mris, glui tpat k illera filozofiskajos uzskatos, ir tr idelistisk cilvka (Schiller 1985, 237) izgltoana via paa totalitt (Schiller 1985, 249), kura pavisam noteikti neseko ne apgaismotju daudzintajiem ideliem, ne vajadzbas un noderguma postultiem (Schiller 1985, 232). Bet mainjies ir ne tikai audzinanas mris, mainjuies ir ar ts ldzeki, cei uz to un ts norises vietas. Tri cilvcisks izgltoanas darbalauks nu ir esttika. Tiei skaists mkslas, kuras elverfelds 1793. gad bija izsldzis no savas zemnieku izgltoanas programmas, vcu mkslas perioda un ts vadoo figru ellinga un illera iespaid nu pards k clkais ce uz veselu nciju izgltoanu (Elverfeld 1806, 405). elverfelda tuvums vcu romantikas universls pozijas programmai nav nepamanms. Universl pozija izaugusi no tm pam transcendentls filozofijas saknm k elverfelda nostdnes. Tiei tas pats attiecinms uz elverfelda attiecbm ar illera mkslas antropoloiju, kuru illers devidesmitajos gados attlojis savos esttiskajos un kultrteortiskajos rakstos. ie abi teoriju korpusi tad ar veido Lihgsmibas grahmat slpto pretekstu. K viena, t otra teorija Baltijas provincs, protams, teju vai nav atstjuas pilngi nekdas pdas. eit valdja apgaismbas daudzints prliecbas, ts sks teoloij un skol ar dzelainajm morles un tikumbas mcbm un turpinjs pat mkslas vingrinjumos. Vcieu apdzvotajs Krievijas das is mkslas periods sav zi izpalika ar pavisam nedaudziem izmumiem. Pie tdiem pieskaitms elverfelds ar savu Lihgsmibas grahmatu un iestanos par latvieu dabas dzejnieku, blakus ierindojama ar via aizrautg recenzija 1806. gad izdotajai Kurzemes dziesmu grmatai (sti nesaprazdami, vai labk saust vai uzjautrinties, elverfelda koli prmeta ai recenzijai prcilvcisku ellinginismu (-n. 1807, 330)), k ar tikpat aizrautgo Fihtes un ellinga transcendentls filozofijas apoloiju, kas ideoloiski nostjs pret ts apgaismoti racionlistiskajiem noniecintjiem Baltijas provinu izgltotajs aprinds (Elverfeld
36
1806). Un visbeidzot par m fona norism jatgdina, runjot par elverfelda centieniem paslpt un nonivelt o romantikas impulsu, k vi to dara paa saraksttaj paziojum par Lihgsmibas grahmatas iznkanu (Elverfeld 1804). Tas nav programmatisks raksts. Paziojums k tri funkcionls teksts pasttju ieganai vras pie Kurzemes muikungiem k pie viengajiem iespjamajiem s grmatias pircjiem, kas sarakstta tiei viu, muinieku, dzimtzemniekiem. Tpc elverfeldam paziojums jpiemro gan muiniecbas gargajiem horizontiem un priekstatiem, ko t no das grmatas vartu sagaidt, gan ts pasaprotamajm interesm. Bet patiesb Lihgsmibas grahmata uztverama k minjums stenot, lai ar oti vienkrojot, illera autonomijas esttiku un ellinga mkslas metafiziku Kurzemes zemnieku vid. Tau stenot ne k abstraktu domu korpusu un k zemnieku spjm neaizsniedzamu mkslas mcbu, k elverfeldam izsmejoi tika prmests (-n. 1807), bet gan k o ideju didaktisku prneanu uz visnota pieejamu un atdarint aicinou esttisko praksi (Elverfeld 1806, 412). Lihgsmibas grahmatas noirtbu no elverfelda pamestajm apgaismbas pozcijm varbt vislabk var demonstrt, pardot, kas via grmat trkst, saldzinot ar Stendera virziena darbiem. Lihgsmibas grahmat nav pilnb nekda reliioz horizonta, t ir caur un cauri sekulra. Taj nav rodams ar citkrt tik ierastais zemnieku uzlaboanas horizonts, kur zemnieki tiek tiski un morli pamcti. Tpat te trkst enciklopdisk iedga, Filozofiskajos apcerjumos vl tik slavts pasaules mcbas; grmata nesniedz lasmvielu, kuras mris ir pamct. Attiecb uz piedvto tekstu apkopojumu rodas iespaids, ka pa grmatas saturisk nozme, kura Vecajam Stenderam un via piekritjiem nozmja teju visu, elverfeldam zinm mr ir kuvusi vienaldzga. Saturam nu ir pavisam maza nozme. Tas, kas tiek piedvts eit, ir izgltoanas preces. Tas, kas te ir no svara un tiek pasniegts, ir valodniecisks un literrs formas, formu apzinans un ierosme reflektt par tm. Jau atkal emot talk illeru, ne materila dzia vai lietu dzia jiedzvina vai pat japmierina latvieu zemniekos, bet gan formas dzia un sples dzia. Grmata glui pretji tam, k ldz im likusi domt sekundr literatra, nebt nesniedz mehnismu, kur bez noteiktas secbas sarindoti vairk vai mazk izdevuies teksti, kuri tikai praktisku iemeslu d nokuvui starp vienas grmatas vkiem un btu apskatmi izolti cits no cita. Patiesb visi grmat iekautie teksti, vienalga, literri vai neliterri, vienmr sniedz vienu un to pau: proti, pamcbas un piemrus literatras radanai un lietoanai. Grmata kopum veido vienlaidus strukturtu un labi prdomtu kursu. Tas, ko t piedv un iemieso, ir literri proti, elementri literri modei, kuri ir izveidoti secgi, analtiski, no apakas uz augu: sta dzejas mcba, kas ne ar ko neatiras no t laika eiropas skols pasniegts potikas. Skot ar potikas pamatiem, k tolaik to izprata: valodas refleksija, ievads dailiteratras lingvistiskajos pamatos: Kas ir zilbe? Kas ir atskaa? Kas pantmrs? K tiek veidots ststs? K tiek uzvests teatrls teksts? Kdas lomas, to darot, nepiecieamas reisors, aktieri, scenogrfs, suflieris, publika un k pareizi ajs loms jizturas, k ts jrealiz, strdjot pie inscenanas? Tiek doti gan literatras modei, gan modei saskarsmei ar to, un tas viss tiek kpints: skot ar recepciju uztveri, turpinot ar imitciju atdarinanu un beidzot ar emulciju jaunradi ar iepazt modea paldzbu. Un tas viss grmati, kura spjga runt pati un kurai vairs nav nepiecieams starpnieks, lai sasniegtu savu auditoriju, jo t
37
rins ar Kurzemes dzimtzemnieka uztveres horizonta apvriem. Grmatia ttad ir tik elementra, cik vien tas iespjams. Tdjdi, lai gan aiz ietamas nenozmguma maskas paslpts un autora paa piezemts, tiek uzskts kas pilngi jauns jauns literatras un literatras programmatikas laikmets latvieu valod latvieiem. Jauns nav tas, ka vcu autors latviski raksta latvieiem. Tau pilnb jauna ir autora perspektva, kur ar latvieiem tiek pieirtas spjas to dart. Latviei aj gadjum tie ir Kurzemes nebrvie dzimtzemnieki literatras lauk vairs netiek uzskatti tikai par recipientiem, nu ar vii ir literri produktvi vai vismaz spjgi radt. Grmatas teksti nav paredzti tikai lasanai, tie uztverami k instruments, kuru apgstot latvieiem ar laiku ar paiem jspj kt par tekstu producentiem: proti, darbojoties ar grmatiu, viiem jiemcs, k literatra tiek radta un to tad pavisam noteikti jmina ar paiem. spja viiem tiek ne tikai pieirta, t ir jau ietverta grmatas adrescij. Taj trkst citkrt tik ierasts skolotja attieksmes pret saviem audzinmajiem mcekiem, kas ir rkrtgi tipiska tautas apgaismbas pardba ne tikai provincs. iet, tiei atsaucoties uz iepriekjo, elverfelds atsaks no vcu gardznieku prkuma perspektvas pr saviem aizbilstamajiem, no obligts gargs un morls aizbildniecbas, kas ir tik tipiska tai rakstniecbai, kdu ldz im vciei bija paredzjui latvieiem. Ldztekus tam iezmjas radiklas prmaias literatras funkcijas izpratn kopum. Lihgsmibas grahmat literatras funkcija, k tas pierasts apgaismotju vid, vairs neaprobeojas ar ts instrumentlo raksturu un rto pamcanas medija lomu. Literatra vairs nav didaktiski prbaudtais ldzeklis filozofisko vai reliiozo, vai morlo patiesbu un vstjumu transportanai, kda t prprm vl tika slavta Filozofiskajos apcerjumos. T vispr nemaz vairs nav ldzeklis daju mru sasnieganai, bet gan akulturcijas medijs vai, illera vrdiem runjot, medijs rakstura bagtinanai caur mkslu (Schiller 1985, 253). Latvieu dzimtzemnieks nav jiesloga t zemnieka pasaul, vi nav jaudzina un jizglto ai pasaulei, vi nav taj jpadara laimgs. Lihgsmibas grahmata vairs itin nemaz nenodarbojas ar zemnieku apgaismbu. Grmatas mris ir nevis zemnieku apgaismba, bet gan cilvka veidoana, proti, pamatojoties uz visnota radiklo illera premisu, ka daile ir msu otr radtja un ka cilvkam k cilvkam ir dabas dots talants izveidot sevi tdu, kds vi pats grib bt (Schiller 1985, 297298). Protams, elverfelds 1804. un 1806. gad ar o uzskatu ms neiepazstina, to diskursvi argumentjot vai plai attlojot. Tas tiek realizts performatvi, proti, stenots, no vienas puses, Lihgsmibas grahmatas dzejas mcb, no otras puses Indria sekman. pievrans zemnieku esttiskajai izgltoanai nekd gadjum nav saistta ar pilngu atteikumu saprta nozmei. elverfelds, mekljot ceu, k aut rasties un pardties saprtam, seko savam filozofiskajam audzintjam illeram. o ceu nebru teorija un racionl pamcana, k to bija minjusi dart apgaismba. cea bruis ir mksla: Vien vrd: nav cita cea, k padart juteklisko cilvku saprtgu, k vispirms to padart esttisku (Schiller 1985, 303). Tau ldzeklis, k cilvkus uzvest uz m esttikas sliedm, nav ierdana un pamcana. stais ldzeklis, k apgalvo illers, ir pieslgans sples dziai, kas cilvk ir jau antropoloiski: Sples dzia ttad [..] vienlaikus morli un fiziski valds pr dabu; tpc, ka t novr ikvienu nejaubu, t novrss ar ikvienu piespieanos un atbrvos cilvku k fiziski, t morli (Schiller 1985, 274). Anonmais elverfelda grmatias recenzents pasmej, ka t zemniekiem bot garga prple.
38
Tau patiesb rodas vairki argumenti tam, ka elverfeldam, privilejot sples nozmi un piesldzoties vaas bru situcijm (sal. Jums, mie latviei! kop ar jsu kaimiiem un draugiem trkst ielksmojou spu un uzjautrinjumu, kas js iepriecintu un kuros js lksmi un godpilni vartu pavadt savu laiku (Elverfeld 1804)), ar s tiei t, k ieteicis illers (Tavu principu nopietnba bieds tevi no ts, tau spl tie viens otru vl pacie; ts gara ir stka par ts sirdi, un tur tev ir jaizkustina ts kautrais bglis. Tu veltgi dosies uzbrukum ts pamatprincipiem, veltgi apbrsi lstiem ts darbus, tau ts dkdienb tu vari izmint savu radoo roku. Padzen patvau, frivolitti un raupjumu no ts izpriecm, t tu nemanmi tos padzsi ar no ts darbbm un visbeidzot no ts prliecbas. Kur vien tu to atrodi, apjoz to ar clm, lielm, atjautgm formm, iesldz to visa lielisk simbolu lok, ldz iztle prvars stenbu un mksla dabu) (Schiller 1985, 256 utt.)) ir varjuas bt daudz labkas izredzes nek jau sevi izsmluajai apgaismbai, kas savu tautas valod runjoo adrestu neizndjami tiecs novrtt zemk. T vi saskatja infantilu un zinm mr mga aizbilstam status esou btni: Nav aubu, ka zemniekam bija nepiecieama pavisam cita pieeja nek izgltotajam pilstniekam, tau, no otras puses ir teju vai neticami, ka tds fiktvais un brnigais mctju sarakstts literatras lastjs maz pastvja. Runa te bija par rakstniecbu, kuras raksturga pazme bija intelektul zi par zemu novrttais, primitvais adrests (Undusk 1999, 348). Pavisam citdi to redz elverfelds, aj gadjum latvieu audzinana caur literatru transformjas latvieu audzinan literatrai. Cita starp ar doma atrodama jau pie illera: Saprotams, ka no audzinanas caur mkslu izaug audzinana mkslai (Gadamer 1986, 88). Secinjums, kas kolonili veidotm kultrm ar to striktajiem norobeoans rituliem uzdod fundamentlu jautjumu: kas gan paliek pri no intelektuls elites simbolisk kapitla, ja latvieu dzimtzemniekiem ne tikai dzeja tiek padarta pieejama, bet ar vii pai tiek mudinti vingrinties mkslas radan: Vai maz iespjams no msu zemniekiem sagaidt ko tdu, pat aprobeojoties tikai ar pam neatemamkajm da darba prasbm? Teksta sieta izgudroana, dramatisk apstrde, dialogs vai tie ir skumi? Nu gan, tad jau no tiesas msu slavenajiem drmu autoriem vartu uzsaukt: ko gan js tik diu dart, ka js t apbrno? Vai tad to pau nedara ar latviei (...t 1805, 211)? Kopum iet, ka reion valdo vcu ira pilnb vl nav gatava elverfelda mestajam esttisks argumentcijas izaicinjumam attiecb uz latvieu dzimtaudm. elverfelda grmata atrodas kaut kur rsm pa vidu tai literatras ainavai, kas Baltij bija izveidota ap 1800. gadu. emot par mrauklu o ainavu, elferfelda grmata nav izskaidrojama, t ir tikai atpazstama k traucjos sveermenis, ar kuru t sti neko nevar ieskt. baltvcu laikabiedru nespja ierindot grmatu tur, kur tai pienktos atrasties, iet atbalsojamies literatrzintn pat ldz im brdim. Tau, ja redzesloku paplaina ar t laika norism literatr un literatras programmm Vcij, tad illera mkslas antropoloija un ellinga transcendentl filozofija kst noteicoas Lihgsmibas grahmatas interpretcijas iespjambai; visa grmata skatma k o teoriju pielietoanas minjums tajos apstkos, kdi bija Kurzem 1804. gad.
39
elverfelda koncept par neatsveramo mkslas un pozijas iedarbbu un nepiecieambu latvieu zemnieku cilvciskaj bagtinan dieml ldz ar Lihgsmibas grahmatas publicanu un te ms atkal esam pie Indria pardjs ar kda mulsinoi nepatkama vj vieta. Proti, taj trka emprisk pierdjuma tam, ka Kurzemes paajos apstkos un latvieu dzimtzemnieku vid is koncepts patiem ar bs stenojams. Ir grti atspkot aizdomas par to, ka elverfelda koncepts ir tikai ideoloiska konstrukcija. is gan nav juztver burtiski, ne citdi k elverfelda paa publictaj sludinjum mintie ierobeojumi. Aiz paustajm aubm attiecb uz latvieu zemnieku spjm pastvgi slpjas pamatgas intereses; eit vienmr jrins ar ietamiem argumentiem (...t 1805, 211). Tau nepaiet ne divi gadi, kad o 1804. gad vl iztrkstoo pierdjumu aizpilda latvieu dabas dzejnieka pardans, o pierdjumu, patiesu Ecce poeta!, elverfelds, uzrunjot vciski runjoo publiku, nu var uzrdt sav rakst, kas tiek publicts Wchentliche Unterhaltungen. Indriis gan nebija viengais ieguvjs, atrodot elverfeld savu sekmtju un atbalsttju. Ne mazks bija ar paa elverfelda ieguvums. Ldz ar Indria atklanu tika aizpildta ar trksto saikne zemnieku esttisks audzinanas projekt latvieu dzejnieks. Lai vai k, izbrnas vrts ir fakts, ka starp aptuveni 160 draudzm aptuveni 100 draudzm Kurzem un 60 Vidzem , kurs k elverfelda prliecbu iemiesojums btu varjis uzrasties latvieu dzejnieks, vi uzrads tiei Aprios, ttad elverfelda draudz Lihgsmibas grahmatas autora acu priek, kuram latvieu dzejnieka pardans no tiesas bija nepiecieama. Tikai ldz ar Indria pardanos ir piepildts Lihgsmibas grahmatas skai neizpaustais prieknosacjums, proti, latvieu pilng spja uzemt un radt literatru, tpat apliecinta tiek ar no prieknosacjuma atvasint ideja par zemnieku esttisks audzinanas iespjambu. Pati par sevi necil grmatia ar 14 Indria dziesmim, kurai elverfelds meklja pasttjus k vcieu, t latvieu vid (paraksttju saraksts ir novietots pirms teksta; tie tiek izirti pc tautbas; nepilnm astom lappusm ar vcu paraksttju vrdiem seko puslappuse ar latvieu vrdiem ), ldz ar to kst par kaut ko vairk nek tikai grmatu. T ir sts pierdjums, materili tverams arguments diskusij par cilvka, t. i., personiski nebrv latvieu zemnieka Kurzem esttisks audzinanas iespju. Katr zi uzskatt, ka tam nepiecieams pas nijs, sajta un fantzija, k tas pc elverfelda paveikt arvien izskan laikabiedru izteikumos, nozmtu prprast visa procesa patieso jgu. o formulu, starp citu, ievie elverfelds (Elverfeld 1806), lai teju vai visos izteikumos atgrieztos pie Indria. Slieksnis atrodas krietnu gabalu zemk. Nenoliedzama ir kaut vai skols pasniegts potikas mcbas elementu kltbtne. To iezmes Indriis pc savas konversijas vecs Eiropas tradcijai tik tiem ar var uzrdt, proti, stingru panta uzbvi, vienlaidu pantmru un prliecinou atskau sistmu. Recenzents, kur pavisam noteikti zina, uz ko tiei tas viss attiecinms, pie t ar stingri pieturas (gan nedaudz auboties): Apbrnosim to, ka blakus domu piepildjumam msu dziedonim autodidaktam viscaur ir izdevies izveidot tik daudzveidgu zilbju mru, tik labskangu pantu uzbvi un padevgas atskaas; Elverfelda kungs mums galvo, ka to visu paveikt izdevies latvietim vienam paam (Voigt 1806, 291).
40
Ldz ar to latvieu mksliniecisk dzeja, ieejot eiropas literatras saim, iemanto divjdu pieredzi. Jo dzejnieks, kas modies Indri, nekd gadjum nav latvieu nacionlais dziedonis; via dzeja nebt nav Herdera slavints un Gustava Bergmaa tiei ajos gados vairkos krjumos apkopots latvieu autohtons tradcijas mantojums un turpinjums. Indriis nebt nav Hmaa Aesthetica in nuce tik spargi apsoltais savas tautas tradciju dziedonis glabtjs: Mans izbrns par grieu dzejnieka caurejoo zilbju mru vai nezia par t avotu ir mazinjusies kd no maniem ceojumiem pa Kurzemi un Vidzemi. Mintajos apgabalos ir zinmas vietas, kur latvieu vai nevcu tauta ir dzirdama dziedam visos ts darbos, tau to dziedjums nav dau tou kadence, kura oti ldzins pantmram. Ja no viu vidus reiz uzrastos kds dzejnieks, tad visi t panti itin pasaprotami btu darinti pc o balsu ieviests mrauklas (Hamann 1950, 215218). Vi nav latvieu Homrs, k tas izskan visbiek Indriim piedvtajos epitetos, tpat k vi nav latvieu Osians vai dabas dziedonis, tau, pateicoties tiei im Indria uzburtajam tlam, vi, atrazdamies Kurzemes Parnasa, mzu kalna, virsotn, 1809. gada lipenbaha almanah Wega iegst pilnas pilsoa tiesbas (Schlippenbach 1809, 136141). Patiesb latvieu dabas dzejnieks dzejo un dzied tiei t, k to btu varjis dart tikai kds vcu lauku mctjs. Jau no paa skuma, k to ar labpatiku sav recenzij atzm zinoais recenzents: [..] ja vien vi tomr atrastu kdu vietiu iespieanai nodotaj latvieu dziesmu grmat! Kas tas gan btu par prieku k paam dzejniekam, t ar via tautai, un pavisam noteikti tdjdi ar grmata iegtu par kdu pircju vairk (Voigt 1806, 291), Indria dziesmas ir pieldzinmas bazncas dziesmu grmatu dziesmm. Vlk ts tiem ar tajs nokst, un Indria devums Girgensona 1809. gada Vidzemes Dziesmu grmatai, t k vi bija nesis pareizo upuri, ne ar ko neatiras no vcu baznckungu darinjumiem, pc kuru parauga Indria dziesmas acmredzami tika veidotas (Neredzgais Indriis 1809, Nr. 497, Nr. 651). Prieknosacjums Indria pasludinanai par pilntiesgu literrs republikas pilsoni nekd zi nebija kdas specifiskas oriinalittes pavstana vai kultivana, bet gan ts uzdevums. Minot formult, kas patiesb atrodas latvieu mksliniecisks literatras skum, jsaka: tas, kas tur atrodas, ir upuris, kolonil trauma, kas vlk, pieemot citas formas, tiek realizts arvien no jauna. Lai ar cik interesants btu jautjums, tas eit netiek apspriests. Indria dzejojumi patiem nav ne ar ko daudz ievrojamki par dziesmu grmatu tekstiem, kurus vi minjis atdarint. T uzskatjis ar elverfelds, kur Indria tekstus aplkojis tikai virspusji, lielko uzmanbu veltot tiei autoram (Krastia 2006, 38 utt.). Literrais notikums nekd gadjum nav tie 14 elverfelda pieraksttie un necilaj burtnci apkopotie teksti. Patiesais literrais notikums ir latvieu dzejnieka k savas, tikai daus gadus iepriek sav zi Merea atklts, ncijas reprezentanta pardans. is process ir daudzjd zi ievrojams. Tas ne tikai atzm literru datumu. Vienlaikus un varbt pat galvenokrt tas ir viens no elementiem Merea polemisk raksta izraistaj diskusij par dzimtbanas atcelanu un latvieu (un igauu) lauku iedzvotju emancipciju Baltijas provincs. Jau elverfelda Lihgsmibas grahmata, lai ar k maskta, uztverama k ieguldjums aj diskurs, un ar Indria dziedana
41
un dzejoana jau no paa skuma nav nevaings, tri esttisks mkslas vingrinjums. T ir skatma k pierdjums. Tas apstrd vecs krtbas aizstvju galveno un publiski izteikto argumentu kas daudzos gadjumos gan ir kalpojis tikai k arguments, aiz kura paslpties , saska ar kuru latvieu zemnieks vl nav gatavs brvbai ne intelektuli, ne morli. Indria pardans uz literrs skatuves turpret var tikt izmantots k pretarguments aj debat: tas, kur ir spjgs radt poziju, turklt ne sliktk k reiona vcu intelektul elite, proti, gardzniecba (elverfelds pat iesaka saviem koliem mctjiem emt paraugu no Indria tai nodarb, kas jau izsenis ir bijusi tikai un viengi viu pau zi: Es vltos, lai katrs mctjs ai zem tik labi sprediotu (Elverfeld 1808, 484)), t gars vai nijs nebt nav novrtjams zemk. Visu aplkojot vcu klasisks mkslas mcbas, transcendentls mkslas filozofijas un romantikas skolas attstts universls pozijas gaism, kst skaidrs, ka s tautai piedvts saprta spjas vairs nav tikai nejauba. Ts ir cilvka btbas centrlie spki. Kam ir dotas s spjas, cilvku un dievu vienojo debesu dzirksts, tas pavisam noteikti spj bt personiski autonoms un pats organizt savu dzvi bez augstkas aizbildniecbas. Un eit atkal jpiemin illers, kur esttiskajs vstuls teju vai endjas par nedroajm socils krtbas un rakstura veidoanas attiecbm: Vai iespjams, ka tas ir aplis? Teortiskajai kultrai jspj radt praktisko, bet praktiskajai tau tai pat laik jeksist k teortisks kultras prieknosacjumam. Visiem uzlabojumiem politiskaj jom jrodas rakstura bagtinans rezultt, bet k gan lai raksturs, barbariskas valsts satversmes iespaidots, bagtins? im mrim ttad btu uzmekljams tds darbarks, kur nav valsts dots, un vajadztu atvrt visus tos avotus, kuri, par spti visam politikas nodartajam postam, vl ir saglabjuies tri un dzidri. [..] is darba rks ir dai mksla, ie avoti atdars ts nemirstgajos paraugos (Schiller 1985, 253). s diskusijas gaism elverfelda grmata un Indria dziesmas literraj lauk nav nozmgi ne tikai k fakti vien, lai ar cik svargi tie k tdi ar paliks. Tie apzm ar zemnieku stvoka un emancipcijas diskursa paplainanu. Vecs krtbas publicistiski aktvo aizstvju vid bija izveidojusies sta argumentciju virkne, kas nekulturlo un raupjo, un augstkai kultrai vl tikai sagatavojamo iedzvotju dzimtbanu pamatoja vairs ne tikai ar tiesbu stvokli, bet ar ar to iedomto kulturlo negatavbu. ai argumentcijai nu tiek mests ties izaicinjums Indria iecelana litertu diciltgo krt, tam piedvjot latvieu Homra un latvieu Osiana metaforas: vai maz iespjams iedomties Homru un Osianu, divus laikmeta ievrojamkos tlus, k dzimtauu prstvjus? kopsakarba, kuru literatras vstures ptniecba ldz im ir vairk aptumojusi nek izgaismojusi, t laika horizont bija pilnb kltesoa. Vciei gan to nebija formuljui td veid, k to bija izdarjui frani, t. i., vcieiem t nebija politiska. Revolcijas politisk programm illers, franu revolcijas goda pilsonis un vis eirop slavintais brvbas dzejnieks, jau 18. gadsimta 90. gadu vid bija vlies apgaismbas idejs. illers uzskatja ts abas k neizdevus, k tas pavisam skaidri lasms esttiskajs vstuls, k ar via izdotaj laikraksta Die Horen
42
programm. Apgaismba kaut kd zi ir sastingusi aukstuma nv un kuvusi fosila, liels revolcijas idejas ir apgnjis terorisma barbarisms. Tiei noskatoties o abu uzmetumu sabrukum, illers iegst impulsu paa esttiski antropoloisks teorijas attstanai. Uz apgaismbas ideliem t attiecas tikpat liel mr k uz revolcijas ideliem. Ts realizana nav atkarga tikai un viengi no absolti lab (apgaismbas prta ideja) kategorijas pastvanas; t netiek meklta ar piespiedu valst, bet gan dailes un gaumes, esttisk mirdzuma valstb. esttisks vstules atsaka abm gan apgaismbai, gan revolcijai; tau vienlaikus tiek atgtas to idejas ts gan esttiski prkodjot tas ir illera mkslas mcbas patiesais centrs: Tikai politisks emancipcijas antropoloisk izgans pamato pievranos esttiskajai audzinanai. illera apgaismbas kritika ir tri teortiska [..]. Kultras tiek saasintas, kritizjot revolcijas antropoloisko neizdoanos. Nepareizs nebija ts mris, bet gan ce, kdu t izvljs. Lai to sasniegtu, ir jizvlas apvedce. is apvedce ir esttika (zelle 2005, 415). Ms redzam, ka 1804. un 1806. gad aj apvedce iegrieas elverfelds. Tas, ka illera esttisk teorija, kurai vispirms jau pasaks elverfelda iedvesma sarakstt Lihgsmibas grahmatu, k ar via centieni sekmt Indrii, btb tik tiem ir emancipatorisko ideju jauns formuljums, iespjams, visskaidrk redzams esttisko vstuu nobeigum, kur expressiv verbis piesaukti tiek brvbas, vienldzbas un brlbas ideli: Daile viena pati aplaimo visu pasauli, un ikkatra radba aizmirst par saviem ieogiem, kamr vien t piedzvo dailes burvbu. Netiek paciestas nekdas priekrocbas, nekda vienvaldana, kamr vien valda gaume un izplats skaists iztles valstba. [..] Ts sprnota, no putekiem paceas ar lieno pelnanas mksla, un dzimtniecbas vaas, ts, zia skartas, nokrt k no nedzv, t dzv. Esttiskaj valst ir viss ar pelnoais darbarks brvs pilsonis, kuram ir viendas tiesbas ar pau cildenko, un pat saprtam, kas cietju masu vardarbgi liec savu mru labad, jjaut pc dailes nosacjumiem. Ttad eit, esttisks iztles valstb, tiek piepildts vienldzbas idels, kuru jsmotjs tik labprt vltos redzt realiztu pc t btbas (Schiller 1985, 332). eit rekonstrutais esttiski filozofiskais horizonts horizonts, kur auj saskatt sakarbu starp ellinga transcendentlo filozofiju un illera esttisko teoriju, no vienas puses, un personisks un politisks emancipcijas idejm, no otras puses, kuru tiea realizcija mintaj gadjum saistta ar Lihgsmibas grahmatas pardanos un Neredzg Indria uzncienu, tika sav laik Baltijas provincs caurmr atzts. No viedoka raugoties, relativjams ir izteikums, ka elverfelds neesot iestjies pret dzimtbanu, k tas atrodams pie Aa Svelpja (Svelpis 1991, 232). Ir tikai jpavro, kas bija tie vcu literti, kas ldz ar elverfeldu sekmja un propagandja Neredzg Indria talantu un izplatja vsti par via pardanos. eit jmin trs vrdi: par dzejnieku slavintais Kurzemes barons Ulrihs fon lipenbahs, Jelgavas jurists un publicists Frdrihs Bernhards Alberss un visbeidzot tolaik Berln aktvais Garlbs Merelis. ie trs oti dadie literti tolaik bija saistti cits ar citu daudzjd veid. Alberss bija ldzdarbojies lipenbaha almanahu Kuronia un Wega sastdan, lipenbahs savukrt Albersa laikrakstos Nordischer Almanach un Ruthenia. Abi iepriekmintie piegdja rakstus Merea Berlnes
43
izdevumam Der Freimthige. Merelis pc atgrieans Vidzem rakstja Albersa laikrakstiem. Alberss k pastvgais darbinieks Merea izdevum Der Freimthige tolaik, k Baltij diezgan labi zinja, visvairk last Vcijas urnla publicja teju vai 150 ziojumu no Baltijas jras provincm laika posm no 1803. ldz 1810. gadam. 1806. gada marta beigs, laikam jau Wchentlichen Unterhaltungen publicts elverfelda pirms nordes par Indrii ieinterests, Alberss jau nepilnas etras nedas pc s elverfelda publikcijas iznkanas sniedz eiropas publiskajai telpai pirmo rakstu par latvieu dabas dzejnieku (Albers 1806, 250251). Rakstam ir pievienots Indria dzejolis Der Winter lipenbaha tulkojum. Kop 1806. gada septembra Merea izdevum Der Freimthige tiek publicti lipenbaha vlk darba Gleznieciskas pastaigas pa Kurzemi (Schlippenbach 1809) pirmiespiedumi un, proti, skot ar nodau Appricken, der Naturdichter Indrick (Aprii, dabas dzejnieks Indriis Schlippenbach 1806). Visbeidzot 1809. gad lipenbahs iespie Indria dzejous sav izdevum Wega. Ldz ar to barons un Piltenes landrts, un tolaik visaugstk vrttais reiona liriis (Behrsing 1928, 66) uzved latvieu dzimtzemnieku drbnieku Kurzemes Parnas. lipenbahs, kur bija piesljies illeram, ar sajsmas pilnu apbrnu (Diederichs 1890, 523) inscen o notikumu itin demonstratv veid: krjum ir tikai viens viengs dzejnieka portrets Indria, m dziesmu bra, attls, k viu vlk dvs lipenbahs (Indriim veltt sving uzruna pc rokrakst tlk nodot Indriim adrests vstules koncepta atrodama lipenbaha atsttajos rakstos (Schlippenbach 17901820, 221.1)). Tas, ko Wega saska ar ts izdevja gribu jgpilni parda, ir nekas mazks k illera esttisks vstules nosldzo vzija par esttisko valsti, kur piepilds vienldzbas idels, kur krt dzimtbanas vaas un kur ikviens ir brvs pilsonis, kuram ir viendas tiesbas ar pau diciltgko (Schiller 1985, 332). eit, lipenbaha Kurzemes piegriezuma esttiskaj valst, satiekas latvieu zemnieks-drbnieks, vcu barons un pilsonisks sabiedrbas prstvis, eit dzejas mksla tiek restituta k pasaules un tautu talants (Goethe 1959, 408 utt.), kas beigs kst par to, kas t bija skum cilvces skolotja: Gara filozofija ir esttiska filozofija. [..] Caur to pozija iemanto augstu cieu, beigs t prtop par to, kas t bija bijusi skum cilvces skol otj a; jo nepastvs vairs ne filozofija, ne vsture, vien dzejas mksla prdzvos visas prjs zintnes un mkslas (Schelling 1998, 97). Alberss, Merelis, lipenbahs trijotne tomr nav tikai ietekmgi literti. Vii ir ar prliecinti dzimtbanas noliedzji, kuri k pirmie cntji par dzimtbanas atcelanu Baltijas provincs darbojas dads loms. Nepamatoti teju vai nezinm Albersa gadjum to nezinja pat ldz pavisam nesenai pagtnei (Taterka 1997, 373376), lipenbaha devums tika noklusts izplattkajos uzzias izdevumos. Alberss k publicists iestjs par dzimtbanas atcelanu pie ikvienas izdevbas un bez aplinkiem; savu divu ststu Verbrecherin aus Ahnenstolz un erbherrliche Grausamkeit d, kuri atspoguo aunu apieanos ar dzimtaudm un kuri bija publicti Albersa Nordischer Almanach, vi iesaistjs strd ar muiniecbu un guberas valdbu (Taterka 1997, 358360). Ar via spcgie raksti, kas publicti Merea Berln izdotaj Der Freimthige, pau uzmanbu pievr dzimtzemnieku
44
stvoklim Kurzem un Vidzem. Ar tajos tiek izvlts esttiskais apvedce piemram, kad Alberss savos izvrstajos rakstos Par literatras stvokli Kurzem (Albers 1803), Par latvieu literatru vai, preczk, literatru latvieu vid (Albers 1804) vai Latvieu kultra Kurzem (Albers 1805) jau sagatavo kulturlus argumentus dzimtbanas atcelanai. aktv iestans par dzimtauu tiesbm savu virsotni sasniedz svaj diskusij ar Kuldgas mctju Frdrihu Vilhelmu Kdi, par kura 1805. gad iznkuo rakstu Latvieu industril skola Alberss ataujas pasmieties Der Freimthige lappuss. eit 1806. gada skum pirmo reizi provinu vstur prominencm tiek adresti neprprotami esttiskie argumenti dzimtbanas atcelanas sakar. Tau tiem tiei pirms elverfelda zias publikai (Nachricht an das Publikum) pardans vl vajadzja bt teortiskiem, tpat k elverfelda Lihgsmibas grahmatai divus gadus agrk. Viengie pierdjumi jau sen sasniegtajai augstkajai latvieu kultrai (hhere Kultur), kurus Alberss te spj mint, ir noteiktas vcu autoru saraksttas publikcijas, kuru adrests ir latvieu lastjs, un to noiets. Tau izirgo pierdjumu Alberss oreiz vl neizpau, un ir pavisam viegli iztloties, ar kdu degsmi tikai daas nedas vlk vi sveica Indria pardanos un cik oti uzsvra via dzejas talantu, caur lipenbaha atdzejojumiem atkljot viu ar plakai vcu publikai. Tau ar barons fon lipenbahs attiecb uz zemnieku lietm pieder Merea un Albersa nometnei. Izplattk reiona uzziu literatra gan nemin ne vrda par o faktu, tiei tpat k par via pliiem Indria sekman starp citu, ne citdi k elverfelda gadjum nemaz netiek runts (Recke, Nepiersky 1832, 8286). lipenbahs gan redzja sevi pavisam cit gaism. Vi sevi netlo k dzejotprieka premto muinieku ar liru, kds vi tiek pardts 1938. gada Lejnieka Neredzg Indria monogrfij. Stefenhgenam, savam Jelgavas izdevjam, vi izskaidro, kur vi redz savus nopelnus un kd lom vi gribtu tikt piemints: Dzimtbanas atcelanas vsturi es zinmu apsvrumu d vl nevaru sarakstt, mans galvenais apsvrums ir jau tas, ka neesmu gana pieticgs, lai nepiemintu savu izirgi nozmgo devumu aj liet, un tomr jtos kavts to pavisam detalizti izklstt. Es tomr vltos, lai uz mana kapakmens tiktu rakstts nekas cits k tas, ka esmu sniedzis btisku devumu dzimtbanas atcelan sav tvzem. Tas ir tikpat liels sasniegums, k es btu uzvarjis daudzs kaujs (Schlippenbach 17901820,162, I). lipenbahs no tiesas lai gan prsvar aizseg gadiem ilgi un neatlaidgi ir darbojies, lai atceltu dzimtbanu. To vi veica, pildot oti dadas lomas: politiski k jauns dumpinieks savu krtas bru priek 1803. gad Piltenes Landtg ar rakstu Par dzimtbanas ierobeoanu Kurzem (Merkel 1820), pc tam k enerlgubernatora marza Filipo Paului, ar kuru viam bija draudzgas attiecbas, aizkuliu padomdevjs saretajs saruns ar provinu muiniecbu un visbeidzot k Aleksandra I izsaukts komitejas loceklis, kura tika izveidota dzimtbanas regulanai Kurzem (Schlippenbach 17901820). Ar 1806. gada Merea Der Freimthige ievietot Lettische Phantasien Ein freies Volk ward berwunden / ein Volk der eignen Freiheit werth [Brva tauta tika pievrta, / savas brves vrta tauta.] (Schlippenbach 1806, 295) ir viegli atpazstama k slpta, pant ietrpta
45
aizstvbas runa dzimtbanas atcelanai. Dzejoli caurvij uzskati gan par latvieu agrko laiku vsturi, gan par pareizjo latvieu stvokli, kas neprprotami seko attiecgajiem Merea atainojumiem. Dzimtbanas atcelanu pieredzjis, vi sniedza Merelim pieeju dokumentiem Brvo latvieu un igauu (1820) sarakstanai, atainojumam, kur vi atpazina paralles ar savai darbbai: Merea brvo latvieu vsture gan jau bs Jums pazstama; T nav visaptveroa, jaunko vsturi t vairk ieskic nek izklsta, tau es atzstu, ka to, kas taj teikts par mani, es izlasju ar labpatiku, td ka sav dzv es ne uz ko citu nelieku tik lielas cerbas, k uz to [..], ko es biju runjis taj, latvieu brvbai tik neizdevgaj, laik, k ar uz to [..], ko vlk s lietas lab svargu esmu darjis (Schlippenbach 17901820, 225.1). Uz s triju Indria sekmtju grupas fona ir atpazstams ar kds zemnieku verdzbas pretinieks vciskaj Krievij, kura ietekmei gan bija pilngi cits nozmgums. Tas bija itin viltgais enerlgubernators Filipo Paului, kur, neskatoties uz via inkorporciju trs liels muiniecbas grups, iziroi piedaljs dzimtbanas atcelan Baltijas jras provincs (Lo Re 2006). 1820. gad Indriis (elverfelds bija miris jau aizgjuaj gad), lipenbaha rosints, velta Paului apjomgu slavinanas dzejoli trohaja astorinds, kuram lipenbahs pievieno sinoptisko tulkojumu (Neredzgais Indriis 1820). Formli dzejolis ir veltts Paului amata jubilejai, tau patiesb tas izsaka pateicbu par via nopelniem dzimtbanas likvidan: Mums iek dzimtas banas / Ar` gan labi kljs, / Bet tomr uz brvbas / Katram prieki krjs. Msu cieng` kungiem gan / Salda pateikana / Par to dakrt auss skan, / It k zvant zvana (Neredzgais Indriis 1938, 167). si pc tam Paului smalk veid atbild Indriim uz o estu izsniedz viam goda rakstu un pai pagatavotu sudraba kausu, ko Indriim nogd lipenbahs. Par to, kas patiesb slpjas aiz visa t, skaidrba gstama vidutja lipenbaha vstuls dziedonim un apdziedtajam. Pavadvstul Indriim lasms: Gaii mirdz tras un pilnas sirds dziedta dziesma, gais ir ar jaunais laiks, kuram pret dodas Jsu tauta, abi god o dvanu no tra, mirdzoa sudraba, un lai t kalpo k piemia Jums un Jsu brnu brniem. Tds pas noskas vi zio Paului par dvanas nostanu: [..] pc nedaudzm dienm vi tukos to uz augst dvtja veselbu, kuram visa via tauta pateicas par jaun laika mirdzoo sudrabu (Schlippenbach 17901820, 221. I; 222. I; K./T.). Tie ir tikai dai no pavisam lielos vilcienos ieskictajiem procesiem ts skatuves aizkuliss, kuras priekpln savu lielo uzncienu veic pirmais latvieu zemnieks k rakstnieks (Schlippenbach 1809, 136). Tiei ajs aizkuliss paveras ainava, kura oti atiras no sekundraj literatr rodams informcijas. Ierindojot Indrii tikai un viengi latvieu literatras vstures nacionli filoloiskaj kopsakar, o ainavu, protams, nav iespjams saskatt. Kam pietiek ar o iedaljumu, tas jau no paa skuma laupa sev ikvienu iespju kaut vai attlis izprast Indria pardans un darbbas vsturisko procesu. Literr un poetoloisk distance, kura Indria dziesmas ir no ievrojamkajm t laika mkslas mcbm, no Veimras klasikas programmm, vcu agr romantisma un transcendentls filozofijas, var ist tikpat neizmrojama k socil distance, kura Apriu aklo, rakstt un last neprotoo latvieu dzimtzemnieku-drbnieku ir no laikmeta figrm, piemram, barona fon lipenbaha vai enerlgubernatora Paului. Tomr, lai nu k, Indriis
46
ar viiem ir saistts Pasaules apzias (Aleksandrs fon Humbolts) kopsakar, kur Baltijas varicijm jpasaks par via pardans faktu un, paritinot o kamolu vl tlk, ar par latvieu mkslas literatras aizmetu izveidoanu tiei latvieu vid. s literatras entisks kopsakarbas ldz pat 19. gadsimtam un vl ilgk, no Indria ldz Pumpura tautas eposam un vl tlk ir pavisam citas un ar pavisam citiem uzsvariem, k to suest msu rcb esos latvieu literatras vstures. Tas, kur vlsies izgaismot, aptvert un aprakstt mint laikposma latvieu literatras prieknosacjumus, uz kuru pamata t darbojs, tas nevars, emot vr o fenomenu saretbu un daudzpusbu, balstties tikai uz latvieu nacionlo literatru. Tam bs jspj prvietoties tajos apvros, kas ir vienldz universli k reionli un par kuriem, nosaucot eit tikai daas zintu jomas, ermnistika, saldzino literatrzintne, kultras zintne, mediju teorija, filozofijas vsture un socils vstures rakstana , bs tikpat atbildgas k letonika ar ts izsenajiem jautjumiem. Raugoties no latvieu nacionls filoloijas cilmisks perspektvas, tas vartu ist apvedce, kur iespjams doties tikai ar lieliem pliiem, kur ir oti sazarots, oti akmeains un bez visa t vl ldz apjukumam sarets. Tau tiei da daba piemt tiem ceiem, kuros ir veidojusies un nostiprinjusies latvieu dailiteratra, un atirb no ietamiem apvedceiem, kuri patiesb ved tiei centra iekien, adekvta ts izpratne nemaz nav iegstama.
No vcu valodas tulkojusi Aiga emeta
Literatras saraksts
Albers, F. B. (1803) ber den Litteratur=zustand in Kurland. // Der Freimthige, 1, Nr. 175 v. 3.11., 679. a698. b, Nr. 176 v. 4.11., 702., Nr. 177 v. 7.11., 706. b707. a. Albers, F. B. (1804) ber die Litteratur der Letten oder vielmehr bei den Letten. // Der Freimthige 2, Nr. 201 v. 8.10., 281. a282. b, Nr. 202 v. 9.10., 285. b287. a, Nr. 203 v. 11.10., 289. a290. b. Albers, F. B. (1805) Kultur der Letten in Kurland. // Der Freimthige, 3, Nr. 252 v. 19.12., 590. b591. b; Nr. 24 v. 21.12., 598. a599. b. Albers, F. B. (1806) Der Lettische Naturdichter. // Der Freimthige, 4, Nr. 63 v. 29.03., 250. b251. b. Behrsing, A., Hrsg. (1928) Grundri einer Geschichte der baltischen Dichtung, unter Mitarbeit von A. Favre. Leipzig : L. Fernau. Berelis, G. (1999) Latvieu literatras vsture. Rga : zvaigzne ABC. Brzi, L. (1930) Das lettische Schrifttum in fremder Pflege. // Aufstze ber Geschichte, Sprache und Kultur der alten Letten. Rga : Fr. Adamovis, S. 358382. Brzi, L. (1933) Neredzgais Indriis un via dziesmas. Rga : Autora apgds. Diederichs, H. (1890) Ulrich Freiherr von Schlippenbach. // Allgemeine Deutsche Biographie. Bd. 31. Leipzig : Duncker&Humblot, S. 522525. egle, K. (1938) Priekvrdi. // Neredzgais Indriis. Dzve un dziesmas. Rga : Kaija, 1930, 358382. elverfeld, K. J. F. (1820) Vorbericht, enthaltend eine kurze Lebensbeschreibung des Verstorbenen. // Feyer des Andenkens von Karl Gotthard Elverfeld, weiland Probst der
47
Grobinschen Dicese und Assessor des Kurlndischen Konsistorii, wie auch Pastor zu Appricken und Sallenen. Mitau : J. F. Steffenhagen und Sohn. S. 320. elverfeld, K. G. (1793) Philosophische Abhandlungen, Reflexionen und Remarken jedem denkenden Kopfe lesbar. Libau : I. D. Friedrich. elverfeld, K. G. (1804) Anzeige einer neuen lettischen Schrift Lihgsmibas Grahmata genannt, die auf Subscription herausgegeben werden soll. Mitau (elverfeld, K. G.) elberwelts, K. G. (1804) Lihgsmibas Grahmata. Jelgawa : J. W. Steffenhagen un dehls. (elverfeld, K. G.) elberwelts K. G. (1806) e Jums, mi Latviei. // Ta neredsiga Indria Dseesmas. Jelgawa : Steffenhagen un dehls. elverfeld, K. G. (1806) Nachricht an das Publikum, ber einen blinden lettischen Dichter. // Wchentliche Unterhaltungen fr Liebhaber deutscher Lektre in Ruland 2, Nr. 9, S. 133141. (elverfeld, K. G.) Anon (1806) Neredsigs dseesmu-darritais. // Wezza un jauna LaikaGrahmata us to 1807tu Gaddu. Jelgava : J. W. Steffenhagen. elverfeld, K. G. (1806) ber die Benennung einer Nichtsphilosophie, mit welcher das neueste System der Philosophie von einigen belegt wird. // Wchentliche Unterhaltungen fr Liebhaber deutscher Lektre in Ruland 2, Nr. 50, Nr. 52. (elverfeld, K. G.) -rf- (1807). Jauna un pilniga Latweeschu Dseesmu-Grahmata (Recenzija) // Wchentliche Unterhaltungen fr Liebhaber deutscher Lektre in Ruland 3, Nr. 8, Nr. 9. elverfeld, K. G.(1808) Wieder etwas vom blinden Dichter Indrik. // Neue Wchentliche Unterhaltungen fr Liebhaber deutscher Lektre in Ruland, 4, Nr. 51, S. 480485. Gadamer, H. G. (1986) Wahrheit und Methode. Grundzge einer philosophischen Hermeneutik. 5. Aufl. Tbingen : Mohr. Goethe, J. W. (1959) Dichtung und Wahrheit X. // Werke. Hamburger Ausgabe. Hrsg. erich Trunz. Bd. 9. Autobiographische Schriften 1. Hamburg : Wegner. Hamann, J. G. (1950) Aesthetica in nuce. // Smtliche Werke. Historisch-kritische Ausgabe v. Josef Nadler. Bd. 2: Schriften ber Philosophie, Philologie, Kritik. 17581763. Wien : Herder, Thomas-Morus-Presse, S. 195218. Heine, H. (1985) Die romantische Schule. Leipzig :Reclam. Krastia, e. (2006) Literarische Volksaufklrung um 1800. Zum Wirken des kurlndischen Pastors Karl Gotthard Elverfeld. Maistra darbs. Rga : LU. Lejnieks, K. (1938) Neredzg Indria dzve un dziesmas. // Neredzgais Indriis. Dzve un dziesmas. Rga : Kaija, 13. 127. lpp. Lo Re, M. (2006) Filippo Paulucci. Litaliano che govern a Riga. Livorno : Books&Company. Merkel, G. (1820) ber die einschrnkung der Leibeigenheit in Kurland. // Die freien Letten und Esthen. Eine Erinnerung zu dem am 6ten Januar 1820 in Riga gefeierten Freiheitsfeste. Riga : I. B. Hirschfeldt, C. J. G. Hartmann. S. 260266. -n. (1807) Bemerkungen ber die Recension des neuen lettischen Gesangbuches in Nr. 8 u. 9 der W. U. // Wchentliche Unterhaltungen fr Liebhaber deutscher Lektre in Ruland, 3, Nr. 21 v. 27.05., S. 329336. Neredzgais Indriis (1806) Ta neredsiga Indria Dseesmas. Jelgava : J. W. Steffenhagen. (Neredzgais Indriis) N. I. (1809) Nr. 497; Nr. 651. // Kristigas Dseesmas, Widsemmes basnizs un mahjs dseedamas. Riga : J. K. D. Mller.
48
Neredzgais Indriis (1820) Seiner erlaucht, dem Herrn Generalgouverneur, Marquis Paulucci, am Tage Dessen hoher Amtsfeyer. / Lied des blinden lettischen Naturdichters Indrick aus Appricken, im Ausdruck der Gefhle seines Volks gesungen, und bersetzt vom Freiherrn von Schlippenbach. Mitau : Johann Friedrich Steffenhagen und Sohn. Neredzgais Indriis (1938) Dzve un dziesmas. Rga : Kaija. (Recke, J. F.) Anon. (1805) Anzeige. // Wchentliche Unterhaltungen fr Liebhaber deutscher Lektre in Ruland. Nr. 27, S.16. Recke, J. F., Napiersky, C. e.(1827) Allgemeines Schrifsteller- und Gelehrten-Lexikon der Provinzen Livland, Esthland und Kurland. Bd. 1. Mitau : J. F. Steffenhagen und Sohn. S. 494498. Recke, J. F., Napiersky, C. e. (1832) Allgemeines Schrifsteller- und Gelehrten-Lexikon der Provinzen Livland, Esthland und Kurland. Bd. 4. Mitau : J. F. Steffenhagen und Sohn. S. 8286. Schaudinn, H. (1937) Deutsche Bildungsarbeit am lettischen Volkstum des 18. Jahrhunderts. Mnchen : e. Reinhardt Schelling, F. W. J. (1998) Das lteste Systemprogramm [1796/97]. // Texte zur Philosophie der Kunst. Ausgew. u. eingel. v. Werner Beierwaltes. Stuttgart : Reclam, S. 9698. Schelling, F. W. J. (1979) System des transzendentalen Idealismus [1800]. Leipzig. Schiller, Fr. (1985) ber Kunst und Wirklichkeit. Schriften und Briefe zur sthetik. Leipzig : Reclam. Schlippenbach, U. (17901820) Correspondence. LNB, Rokrakstu un reto izdevumu nodaa, Rx/1008/6/12, 221. l. Schlippenbach, U. (1806). Lettische Phantasieen. // Der Freimthige, 4, Nr. 74 v. 14.04.295. Schlippenbach, U. (1806) Appricken, der Naturdichter Indrick. // Der Freimthige, 9, Nr. 188 v. 19.9., 233. b235. b. Schlippenbach, U. (1809) Der Winter. Uebersetzung aus dem Lattischen des blinden Naturdichters Indrick. Kommentar des Herausgebers. Lied des Naturdichters Indrick ber seinen zustand der Blindheit. // Wega. Poetisches Taschenbuch fr den Norden. Hrsg. Ulrich Freiherrn von Schlippenbach. Mitau : Steffenhagen und Sohn. S. 136141. Schlippenbach, U. (1809) Malerische Wanderungen durch Kurland. Riga und Leipzig : C. J. G. Hartmann. Scholz, F. (1990) Die Literaturen des Baltikums. Opladen : Westdeutscher Verlag. Svelpis, A. (1991) Pazstamais un nepazstamais elverfelds. // Karogs, 12, 232238. Svelpis, A. (1976) ellings un Kra Gotharda elferfelda filozofiskie uzskati. // Latvijas PSR Zintu Akadmijas Vstis, 12, 81.91. lpp. ....t. (1805). Literatur. Lihgsmibas Grahmata. Ko sarakstijis Kahrlis Gattarts elberwelts, Appriu un Salleenas Draudses Mahzitajs (Buch der Freude, von Karl Gotthard elverfeld, Pastor zu Appricken und Sallehnen) Mitau, 1804 bey Steffenhagen und Sohn. // Wchentliche Unterhaltungen fr Liebhaber deutscher Lektre in Ruland, 1, Nr. 8 v. 20.02., S. 130134, Nr. 10 v. 06.03., S. 165171., Nr. 12 v. 20.03., S. 209218. Taterka, Th. (1997) Fr den Geist ist gar nicht gesorgt. Als Literat in Mitau: Friedrich Bernhard Albers. // Johann Gottfried Herder und die deutschsprachige Literatur seiner Zeit in der baltischen Region. Beitrge der I. Rigaer Fachtagung zur deutschsprachigen Literatur im Baltikum, 14.17. September 1994. Altmayer C., Gtmanis A. (Hrsg.). Riga : Latvijas Akadmisk bibliotka. S. 336381.
49
Undusk, J. (1999) Adressat und Sprache im deutschbaltischen Literaturraum. // Balten- SlavenDeutsche: Aspekte und Perspektiven kultureller Kontakte. Festschrift fr Friedrich Scholz zum 70. Geburtstag. Mnster : Hrsg. Ulrich Obst u. Gerhard Ressel. Voigt, J. F. (1806) Ta neredsiga Indria Dseesmas (Gesnge des blinden Heinrich). // Wchentliche Unterhaltungen fr Liebhaber deutscher Lektre in Ruland, 45, S. 289 293. zeiferts, T. (1927) Latvieu rakstniecbas vsture. I daa. Rga : A.Gulbis. zelle, C. (2005) ber die sthetische erziehung des Menschen in einer Reihe von Briefen. // Schiller-Handbuch. Leben Werk Wirkung. Stuttgart, Wien : Hrsg. Matthias LuserkeJaqui, Grit Dommes. S. 409445.
Summary
The present article is dedicated to the emergence of Blind Henry (Neredzgais Indriis), the first Latvian poet under whose name a book was published in 1806. It marked a milestone in the process of emancipation of Latvian literature and culture from German hegemony. The article seeks to complement the well-established Lettonistic approach to this phenomenon by the expanding horizons of the history of German literature and comparative literature. Thus, the at first sight coincidental emergence of Blind Henry becomes well connected with the state of the German literary scene of the Baltic provinces of that time. On the one hand, the Latvian Naturdichter or Homer or Ossian as a public figure right from the start is organically inserted in the context of contemporary German discussions on the philosophy and anthropology of fine arts and literature, Karl Gotthard elverfeld, the discoverer and advocate of Henry, being a fervent follower of Schelling and Schiller. On the other hand, we can see that the most vigorous propagators of the fame of Henry, the Latvian serf as a poet, are without exception to be found among the forefighters of the regional abolition movement, i. e. Ulrich von Schlippenbach, Garlieb Merkel, Friedrich Bernhard Albers, and later also the governor general, marshal Filippo Paulucci. Keywords: Blind Henry, Latvian literature, comparative literature, Baltic literature, LatvianGerman literary relations, postcolonial literature, German literature in the Baltics.
Jura Alunna Dziesmias (1856) k literatra, kur prta plii atronami1 Dziesmias (1856) by Juris Alunns as Literature where the Efforts of Mind Are to Be Found1
Latvijas Universittes Filoloijas fakultte Visvala iela 4a, Rga, LV-1050 mara.grudule@latnet.lv
Rakst aplkoti Jura Alunna (18321864) atdzejas krjuma Dziesmias (1856) tekstu tapanas apstki, uzsverot via interesi par potiku k btisku tulkojamo dzejou atlases principu. Taj pievrsta uzmanba Jura Alunna atdzejojumu formlajai precizittei, kas apvienojum ar lielisku dzejas izjtu devusi neparasti auglgus rezulttus krjums uzskatms par pirmo mkslinieciski augstvrtgo atdzejas grmatu latvieu literatras vstur. Atslgvrdi: Juris Alunns, latvieu dzeja, atdzeja, dzejas ritms, atskaas, potika.
Mra Grudule
Juris Alunns (18321864) 1856. gada 29. februr, parakstot Dziesmiu ievadvrdus, pirms mnea (21. janvr) bija kuvis pilntiesgs Trbatas universittes Vstures un filoloijas fakulttes students ar nodomu studt valodniecbu. Viam bija gandrz 24 gadi. Bet Dziesmiu pirmie teksti, k zinms, tapui jau agrk, prdrokie sprie pat gadus devius desmit iepriek (Goba 1929, 469), tomr to lielk daa, iet, Jelgavas imnzijas period astopadsmit, divdesmit, divdesmit divu gadu vecum. 1856. gad Alunnam ldz dzves beigm vl atlikui astoi gadi. Dziesmiu pirm daa top pirms pamatgajiem darbiem valodniecb, pirms kop ar ernestu Dinsberi sastdt pirm latvisk atlanta; pirms plaa herbrija veidoanas, nopietni domjot par latvieu lauksaimniecbas institta nepiecieambu un pirms aptuveni 150 publikcijm izdevumos Mjas Viesis, Pterburgas Avzes un Sta, daba, pasaule. Turklt viu pastvgi trauc trcgi dzves apstki un veselbas problmas, un to ir vesels klsts: vi bija tuvredzgs, sirga ar kdu nedziedinmu sirds slimbu un cieta no dadiem neirotiskiem simptomiem bezmiega, depresijas, vajanas mnijas (Blma 1982, 16). 1864. gada pavasar, strddams drz, Alunns saaukstjas un 18. aprl mirst. Jura Alunna Dziesmias (1856) nk klaj gadu pc Volta Vitmena zu stiebriem (1855) un gadu pirms arla Bodlra aunuma pum (1857)2, un atirb no abiem rzemju koliem Alunns vl lgani pojas klasicisma laikmeta deos, laikmeta, kur dzejas rakstana pieder pie izgltota cilvka ikdienas. Ne velti Alunnu mdz saldzint ar 17. gadsimta latvieu dzejas teortii un pirms potikas autoru Johanu Vimani. Grmat Nevcu Opica (1697) Vimanis norda,
Mra Grudule. Jura Alunna Dziesmias (1856) k literatra, kur prta plii atronami
51
ka labam dzejniekam nepiecieamas, pirmkrt, dabas dvanas, otrkrt, zinanas un, trekrt, vingrinans. 3 Aplkosim Dziesmiu (1856) tapanas laiku Jelgavas imnzijas gadus un studiju skumu Trbatas universitt. No mtes mantojis uzmbu un aklumu, no tva stingrbu un nopietnbu, 16 gadu vecum pc apria skolas beiganas Alunns iestjas Jelgavas imnzij. Ts programm tolaik ir bazncas vsture, Jauns Derbas studijas pc grieu oriinla, latu valoda ar plaiem domrakstiem par romieu literatru, grieu valoda, kas auj iepazt Tukidda, Platona, Dmostena, Sofokla, eiripda, Homra darbus, plas vcu valodas un literatras kurss, esttika, 18. un 19. gadsimta krievu rakstniecbas studijas, matemtika, fizika, dabaszintnes, eogrfija un vsture, papildus iespjams apgt senebreju un franu valodu, k ar zmanu un dziedanu. Brlis Indriis Alunns vlk atmis raksts: Vi, imnzij bdams, nemaz t nemcjs k citi skolni ikkatru dienu pa druskai, bet visvairk pusgada gal, eksmu taisdams. Visu citu laiku vi citas grmatas lasja, ko skol nemcja [..] mlja visus vcieu dziesminiekus last. Un vcieu skaists dziesmas viu pamudinja paprovt tdas paas jaukas dziesmas latvieu valod rakstt. [..] imnzists bdams, ska prtulkot latvieu valod dziesmas, pa lielkai daai no vcieu valodas, bet ar no krievu, grieu un latu valodm [..] ar nemaz negja notu skol. Alla vi veselas divas nedas sav istab sasdja, nevienu soli r no savas stas nesperdams [..]. Savas dziesmias pa lielkai daai nakt rakstja, t bija ieradis pa nakti strdt, ka vi reti kdu vakaru priek pusnakts nogja gult [..] visvairk patika grieu valoda [..] vi taisja grieu valod dziesmas, par ko tobrdjais skolotjs [..] Paukers teica, ka vias gan neesot tik brangas, cik Homra teicams dziesmas, bet tdas, kdas vlk daudzi dzimui griei taisjui (H. Alunns 1933, III, 271272). T k pret mcbm Alunns ir nevrgs, ierasto etru gadu viet vi imnzij pavada seus gadus, pastvgi saemdams prmetumus par negulanu, nepaklausbu, nemcanos, eksmenu nekrtgu krtoanu. Tolaik vi jau daudz pp un cilvkos ir pakluss, kautrgs un diezgan neveikls. 22 gadu vecum Juris Alunns dodas uz Trbatu, lai studtu medicnu, tau 1855. gada 28. jlij neiztur iestjeksmenus. Via zinanu vrtjums tobrd: reliija vidji, grieu, krievu un vcu valoda labi, latu valoda vidji, vsture un eogrfija labi, matemtika neapmierinoi, visprjais spriedums neapmierinoi. Alunns uz mjm nebrauc, bet paliek turpat Trbat, daudz lasa un gatavojas vlreiz krtot iestjprbaudjumus. Par o laiku vi brlim vstul raksta: savu laiku tik lietdergi gribu pavadt, cik tas vien iespjams [..] gan esmu ar dadiem darbiem aizemts, gan bezdarbb turu rokas klp, kad mdzu [..] pie preferansa galda kavties, biei tiek ar iebaudts, t.i., vakaros ruma pudele pie tjas iztukota. [..] Tad ieskam jokus plst va [..] beidzot noskandinm kdu dziesmiu un liekamies pie miera. Ts ir jautras stundas. Reizm, kad neesmu darb, man sird ronas skumgas domas [..] esmu apmies valodniecbu studt ar paa ldzekiem, ja
52
man turklt vl nabadzbas apliecba rok, tad tieku no lekciju naudm atsvabints (J. Alunns 1933, III, 165168). 1856. gada 19. janvr Alunns krto eksmenus vlreiz, labodams matemtikas atzmi par vienu balli, un pc pris dienm tiek imatrikults Trbatas universitt. Pc mnea ar Dziesmiu manuskripts ir gatavs. Alunna dzeja ir prtnieka gara auglis. To Ludis Brzi uzsvris pat vairkkrt: Vios [dzejoos] ne tik daudz atmirdz paa prdzvojumi un dzia projict o prdzvojumu objektivt veid rpus sevis, k vlans dokumentt savu tehnisko gatavbu pie dada veida tematiem un dadm formm. Allunnu kairina tehniski uzdevumi, modindami vi funkcijas prieku [..] prieks par iespju valdt dzejas valodu un dzejas formu (Brzi 1929, I, 160; 172). To nevar nejust. Pirmkrt, prta asinan un mundrinan un tikai pc tam jtu cilan vi, ldzgi klasicisma un apgaismbas laikmeta gariem, saskata literatras galveno vrtbu. 1862. gad Pterburgas Avzs rakst Iztulkoana no kdiem sveiem vrdiem Alunns skaidro vrda literatra nozmi: Literatura ir rakstniecba jeb visi raksti kop, kuros auu plii priek prta apgaismoanas [pasv. mans M. G.] un sirds uzkopanas atronami, visvairk ziu krjums par tautas dziesminiekiem. Katram laikam, katrai tautai un katrai gudrbai ir sava paa literatura. Ieskatsimies 1856. gada Dziesmiu satur. To veido 36 dzejoi un 12 distihu kopa ar nosaukumu di tdi grabai. Domjams, visi dzejoi ir tulkojumi, izemot trioletu Voi atkal e, tu ziedu laiks?. Joprojm nav zinms du tdu grabau etru pdjo distihu autors. 1981. gada Dziesmiu izdevum tie piedvti Lukinam, tomr laikam gan sti via stilam neatbilst, turklt visas etras mints divrindes sengrieu un latvieu valod atrodamas Alunna manuskript4 bez autora nordes. Neskaitot 12 noslguma distihus un Alunna trioletu, prjos 35 dzejous vi ir tulkojis no vcu valodas: no Ludviga landa (Uhland, 17871862) 7, no Johana Volfganga Gtes (Goethe, 17491832) 4, no Frdriha Rikerta (Rckert, 17881866) 3, no Georga Hervga (Herwegh, 18171875) 2, pa vienam no Johana Kristina Frdriha Helderlna (Hlderlin, 17701843), Augusta Fridriha ernsta Langbeina (Langbein,17571835), Heinriha Heines (Heine, 17971856), Jozefa Kristina Cedlica (Zedlitz,17901862), Gotfrda Augusta Birgera (Brger, 17471794), Teodora Kernera (Krner, 17911813), Johana Martina Usteri (Usteri, 17631827), Vilhelma Haufa (Hauff, 18021827) un Ludviga Kristofa Heinriha Heltija (Hlty, 17481776), k ar 6 vcu tautasdziesmas; no latu valodas: Horcija Plnprtiam, k ar nezinma autora Dzrja dziesmu ar nordi pc Birgera; no krievu valodas: Mihaila ermontova Kazaka dziesmu. Dzejolis Bites publicts ar nordi, ka t ir itu tautasdziesma. Oriinls nav saglabjies, tpc nav iespjams noteikt tulkot teksta pamatvalodu, un zinms, ka itu valodu Alunns nav pratis. Vcu dzejas pilnga dominante ir viegli pamanma, un tdjdi laikam gan Indriim Alunnam, Jura jaunkajam brlim, runjot par ierosas avotiem, bs bijusi taisnba. T sti apzinties Alunna racionlo pieeju atdzejai auj ieskats via tulkojumu formlajs patnbs. Atbilstgi jau kop 17. gadsimta latvieu dzej stingri nostiprintai tradcijai ar Alunns ir preczi atveidojis oriinla formu, saglabjot
53
uzsvrto zilbju vietas, ritmisks pauzes un atskau sistmu. Turklt vi nav vairjies no dzejoiem, kuros ritmiskais zmjums ir sarets un strofas (panta) ietvaros maings. Un tagad par visu pc krtas. Dziesmis domin jambs, otrs biek lietotais devios dzejoos ir amfibrahijs, latvieu dzej saldzinoi reti izmantots trszilbgs metrs ar uzsvrtu zilbi pdas vid (v / v). Ieskatam fragments no Gtes populr dzejoa Mea ni finla. Atveidojot rpju mkt tva traisko ceojumu cauri meam tums auojoa zirga mugur ar mirstou puisti uz rokm, pojoais amfibrahijs ir preczi atbilstos: v/vv/vv/vv/ Ar ausmm tvs rumaku aulekus dzen, v/vv/vv/vv/ Uz rokm tur mazo, kas vaiddams sten. Amfibrahiji izmantoti ar vcu tautasdziesmu latviskojumos, piemram, jamba un amfibrahija pdas mijas dzejol irans. Viegli lasmaj, raiti rotagaj tekst domin jambs. Amfibrahija pdu pkie iestarpinjumi nobremz ritmu un ieliek pa dramatiskkam akcentam, bet viss jau beidzas priecgi un labi, un pdj strofa atkal izskan prliecinoi jambos (amfibrahija rindas ir patreknintas): T nolikts Dieva padom, Ka mums no paa mk Bs irties, bs irties. Lai ar dzvojot nekas Tai sirdei nenes vaimanas K irties, k irties, ak irties. Ja tevim dv puti, Tad glz liec to den, Bet zini: Ja rt tev uzzied rozte, T bs tev nakti vtuse, To zini! Un ja tev Dievs dod lgavu Un tu to turi ciengu, To glaudi; Tik laici mazs bs pagjis, Ka viens tu bsi palicis, Tad raudi! Bet nu to labi vrojies, Bet nu to labi vrojies, Ka visi audis irdamies Cits citam teic: vl redzamies!
54
Vl redzamies! Vl redzamies! Vl redzamies! Starp citu, o tekstu ar Fliksa Mendelsona Bartoldi melodiju atradsim 1858. gad Rg publictaj Jura Cauna un Ja Kaktia sastdtaj krjum 100 Dziesmas un zies ar notm jaunekiem par labu (Nr. 16). Taj ievietots vl viens Jura Alunna tulkojums Sirmais zemes kopjs mca savu dlu (Nr. 32), kas ir Heltija populrk dzejoa Der alte Landmann an seinen Sohn latviskojums. Tam savukrt mziku komponjis Volfgangs Amadejs Mocarts, aizemoties motvu no sav oper Burvju flauta dzirdams dziesmias ein Mdchen oder Weibchen. Vizuli interesants ritmiskais zmjums ir vcu tautasdziesmas Ko es dartu formai: Trs ja es btu strauts, / Malci tev ktu auts / vv / v / , // / vv / v / No manis dzert. / Slps tu noplaktu, / vv / . // / vv / v /, Mlgs es uzplstu / Mutti tvert. / vv / v / // / vv /. Uzsvrto ( / ) un neuzsvrto (v) zilbju mijas ir skaidri jtamas. Ar // atzmtas vrsmas (rindas) beigas uzskatmbas labad esmu salikusi blakus ik divas vrsmas un ritmiskaj zmjum patrekninjusi ts, kurs metrisk uzbve ir vienda. Izmantojot msdienu literatrzintnes terminoloiju, du dzejoli no ritma viedoka var dvt par strofisko logadu, tas sastv no trim serindu pantiem jeb strofm un, kaut ar strofas iekien vrsmu metrisk uzbve ir atirga, viss strofs ritmiskais zmjums ir viends. dai formai nepiecieama raksttja un tulkotja izveicba. Formli interesants ir Langbeina Laba padoma latviskojums. K uz delnas te pards ar Alunna atdzejotja kmes vrdu apostrofana par labu formlam nosacjumam. Langbeina oriinls prasa stingru sillabisko (zilbju skaita) nosacjumu ievroanu pirmaj rind jbt 12 zilbm, otraj 9, katr nkamaj par vienu zilbi mazk: Nu krustbs pc retiem vrdiem dzens ot`; Bet, ja tu kdu vrdu vli, Ko citi brniem neies dot, Lai saucami tev dli Par Jd` Iskariot`! 12 zilbes 9 zilbes 8 zilbes 7 zilbes 6 zilbes
Bet, protams, piedosim Alunnam trs apostrofus, ko, starp citu, 19. gadsimta vid joprojm par lielu nelaimi neuzskata. Dzejolis rakstts jambos, un pirmaj brd pirms rindas noraut gala zilbe iet pamrga, pai tad, ja neemam vr atskaojumu ar vrdu dot tres rindas gal. Atgrieoties pie Langbeina oriinl noteikt un Alunna tulkojum preczi ievrot zilbju skaita, juzsver t btisk nozme teksta satura atklsm. Pirmaj rind ir 12 zilbes, un, k zinms, Mateja evalij (10, 4) Jda Iskariots nosaukts par Jzus 12. mcekli, ldzgi ar tlk,
55
saskaitot kop zilbes kvart, iegstam skaitli 30 atbilstoi sudraba grau skaitam, kurus Jda ieguva par Jzus nodoanu. Dziesmias prsteidz ar ar tekstiem, kas rakstti noteikts, par tradciju kuvus dzejas forms, piemram, Horcija Plnprtiam ir asklepida; Helderlna dzejolis Citkrt un tagad sacerts, izmantojot Alkaja strofu, un t, protams, saglabta ar tulkojum. Starp diem tdiem grabaiem atradsim ar eliskos distihus, un, protams, kaut ar pietrkst 8. rindas, Alunns pats dzejoli Voi atkal e, tu ziedu laiks? ir rakstjis k trioletu, ieiedams latvieu literatras vstur k msu pirmais trioletists. Bet Dziesmis ir ar etri soneti. Un, iet, tas nebtu Alunns, ja ar tajos neizdotos atrast ko pau. Visi etri latviskotie soneti ir balstti itu klasisk soneta tradcij ar 14 rindm un tradicionlu piecpdu ritmu, parasti jambu, ar savu atskau sistmu oktv (abba abba vai abab abab) un savu sekst (parasti: cdc dcd vai cde cde). Tomr katrs no tiem, protams, atkal saska ar oriinlu ir mazliet atirgs, proti ar savu atskau sistmu sekst: lands Jtas nv : abba abba cdc ede Hervgs Soneta ar ragiem : abba abba cde cde Birgers Savai sirdei : abba abba cdd cdc Hervgs Dzvba un nve : abab abab ccc ddd, turklt Savai sirdei sacerts piecpdu trohaj, nevis sonetam parastajos jambos. Prirstot Dziesmias, vartu apstties ar pie labskaas un, paejot garm tradicionli un biei piemintajai Rikerta ziemas dziesmai, kur rotjas iekjs atskaas, sabalsojot ik rindas skumu un galu: Rci, ziema, pikta brci, Man iek sirds tev paldies skan [..] pavrot, k veicies ar oriinlu skanisko efektu atveidojumu citos tekstos. Jatzst, ka ar ai zi Alunns pljies neatpalikt no oriinla, tiesa gan, alla respektjot latvieu valodas patnbas. Tikai divi piemri, lai nenogurdintu, kas zina, varbt jau snaudien slkstoo lastju: Kernera Schwertlied zobina dziesmas oriinl izmantota skau un r alitercija, jo ts ietver vcu vrds Schwert; Alunns savukrt latvieu tekst apspl z un t mkstinjumu, un via tulkojumam ar nav nekdas vainas: Was klirrst Du in der Scheide Du helle Eisenfreude, So wild, so schlachtenfroh? Mein Schwert, was klirrst Du so? Ko, dzela prieks, tu vaksti Tik skai sav makst, Tik lgsmgs niknum? Ko, zobin, vaksti t?
Un otrs piemrs iz Gtes, via Der Fischer zvejnieks sacerts etrs oktvs, turklt pirms un ceturts oktvas pirms rindas ir viendas, bet papildu skaniskais efekts pieirts ldzskanim s un burtu kopai, kas veido skau : Das Wasser rauscht`, das Wasser schwoll,
56
Alunns izmanto u asonansi un ar sveicienu Gtem un garm ejot ar vienu kombinciju ar vrd aukstt. Tas laikam gan ir paa Alunna darinjums no vrda akstt un, manuprt, pieir rindai papildus dvainu skangumu. Ar patskaa u iespraudumu divskanis au tdjdi paldz iekauties ar im vrdam (akstt -> aukstt) u, , au asonans kop ar citiem visas vrsmas garum. Turklt Alunns neatkrto k Gte otru reizi to pau rindu, bet latviskojum o vrsmu vari, brnigo u asonansi noslpdams ldz galam: Plst dens rkdams, aukstdams... Un dens aukst, un dens plst... Te atliek izsaukties latvieu valoda nudien ir skanga! Tas vl labk jtams, abas rindas lasot ar izteiksmi. Tik daudz par Dziesmiu (1856) formlajm patnbm. Tematiskaj zi aj krjum atradsim visas jaunam cilvkam tik raksturgs ilgas, jautjumus, bdas un smieklus mlestba, laika ritums, dzvba, nve un mba, kausa cilana, brvba, ticba, pavasaris, trkums un vientulba. Protams, tagad, przinot laikmeta kontekstu un notikumus pc pirmizdevuma, Alunna latviskotie teksti pakaujas interpretcijm, tpc Heines Loreleja bez jaunlatvietisks asocicijas laikam gan var izlast viengi pusaudi, kas nesen atkljui literatras pasauli. Starp citu, iespjams, Heines dzejoa novietoana Dziesmiu pirmizdevuma skum norda ne tikai uz Alunna simptijm lielajam vcu romantiim, bet ar uztverama k godbijbas pilns atvadu sveiciens Heine tikko, 17. februr, Parz ir aizgjis mb. 1856. gada pavasar Alunns vl tikai sper pirmos sous Trbatas universitt pret Krijnim Valdemram un jsmgi romantiskie panti, kas aicina uz tautas vienotbu, atmodu un darboanos, tpat k griezgs socils satras, laikam gan vl ir tikai nojauts, cerbs, sapos un fantzij.
Literatras saraksts
Alunns, J. (19291933) Jua Allunna Kopoti raksti 3 sjumos. Rga : Valters un Rapa. Alunns, H. (1933). Georgs Alunns. // Jua Allunna Kopoti raksti 3 sjumos, 3. sjums. Rga : Valters un Rapa. 270.275.lpp. Brzi, L. (1929). Jua Allunna dzeja. // Jua Allunna Kopoti raksti, 1. sjums. Rga : Valters un Rapa, 157.183. lpp. Blma, G. (1982). Veselo graudu sjjs Juris Alunns. // Universitas, 1982, 49, 14.26. lpp. Caunit, J., Kakting, J. (1858). 100 Dseesmas un sies ar nohtehm jaunekeem par labbu. Rga : Hartungs. Goba A. (1929). Piezmes un varianti. Dzejas. // Jua Allunna Kopoti raksti, 1. sjums. Rga : Valters un Rapa, 465.527. lpp. Rudztis, J. (1971). Latvieu nacionls dzejas 100 gadu svtkos // Grm. J. Rudztis. Starp provinci un Eiropu. Vesterosa : ziemeblzma, 17.27. lpp. Wischmann, J. (1697). Der Unteutsche Opitz oder Kurtze Anleitung zur Lettischen DichtKunst Wohlmeinend abgefasset von Johann Wischmann, Pastoren zu Dondangen. Riga : G. M. Nller.
57
Summary
The collection of poems Dziesmias (1856) by Juris Alunns (18321864) marks the beginnings of poetic rendering in Latvian. It was compiled during Alunns studies at high school in Jelgava/Mitau and during the first year of studies at the University of Tartu/ Dorpat due to the authors skills, knowledge, and interest in foreign languages and poetry. The quotation in the title of the paper is taken from Alunns definition of literature, which lays stress on the efforts of mind that also play a leading role in the selection of poems to be translated. His renderings prove Alunns interest in complicated rythmical, metrical, and rhyme systems, e. g., they are exact and undoubtedly with certain artistic values. Keywords: Juris Alunns, Latvian poetry, translation of poetry, rhythm, rhyme, poetry.
Atsauces
1
3 4
Sal. ar paa Alunna sniegto vrda literatra definciju: Literatura ir rakstniecba jeb visi raksti kop, kuros auu plii priek prta apgaismoanas un sirds uzkopanas atronami, visvairk ziu krjums par tautas dziesminiekiem. Katram laikam, katrai tautai un katrai gudrbai ir sava paa literatura. o situciju pasaules lirikas kontekst plak skaidro Jnis Rudztis rakst Latvieu nacionls dzejas 100 gadu svtkos (1971). (1) Die Natur / (2) Die Lehre / und (3) Die Ubung (Wischmann 1697, 7) obrd: LU zintnisks bibliotkas Reto grmatu un rokrakstu noda.
the university of tartu during the Studies of Juris Alunns (18561861) trbatas/tartu universitte Jura Alunna studiju gados (18561861)
University of Tartu likooli 18, 50090 Tartu, estonia e-mail: hain.tankler@ut.ee; algo@ut.ee
At the time when Juris Alunns enrolled at Tartu University, the university had been working successfully for about half a century and the established working regime was self sufficient. As it was intended upon reopening in 1802, the university acquired the role of the local higher education institution for all three Baltic provinces. Although the student body was mainly German, it also included a small number of estonian and Latvian students. The annual enrollment at the university during 18561861 was approximately 600 students. One of the characteristic features of these years was the continuously growing enrollment of estonian and Latvian students. Over 30 enrolled Latvian students can be found at that time. The number of estonian students has not been studied in detail, but it was considerably smaller. The abolishment of serfdom increased the self-respect of estonian and Latvian peasants and released them from the status of a closed stratum of society; the self-identity of being estonian or Latvian became important. Alunns studies were highly exceptional because typically the Latvian and estonian people from peasant families obtained only elementary education, and this was not sufficient for entering a university. Hence, they had the right to do so but were lacking the background. The main feature of the Young Latvians movement, initiated by 14 Latvian students (Juris Alunns, Krijnis Barons, Jnis Jurjns, Krijnis Valdemrs et al), was to establish the connection between the development of the national culture and the raising needs of the social life. This includes concern about the future of their nation, the limited opportunities for development, creating more favorable conditions, and dissatisfaction with their own limited rights. Alunns, who studied cameral sciences, attended lectures in history, statistics, and judicial sciences given by Carl Schirren, ewald Tobien, Theodor Grass, Carl Rathlef, August Bulmerincq, Johannes engelmann, a. o. Keywords: Tartu University, Latvian students at the Tartu University, Juris Alunns, Baltic Germans.
Hain tankler, Algo Rmmer
The years Juris Alunns studied in Tartu fall in the period of extensive changes in the Russian empire. Simultaneously, the society was suffering from the defeat in the Crimean War and from an unfavorable international reputation due to the Treaty of Paris in 1856. The social crisis of the empire created a more liberal policy that in turn led to the reforms of the 18601870s. The most important reform of these was the peasant reform. This reform essentially proclaimed that serfdom was abolished in the whole empire in 1861. The reforms also provided a turning point
H. Tankler, A. Rmmer. The University of Tartu during the enrollment of Juris Alunns
59
to the system of higher education in Russia. Previously, mainly because of the european revolutions of 1848 (and some other events), regular work at universities had been severely paralyzed. For example, some political subjects were banned from lectures; foreigners were not allowed to give invited lectures at Russian universities; purchasing of foreign literature was strictly controlled by censors, and admission of students to the universities was controlled. In addition, the rector was appointed by higher authorities outside the university instead of being elected by the faculty as usual. The year 1856 marked the beginning of changes, and during the following years the above mentioned constraints stopped ( 1902, 357358; 361). In 1861 St. Petersburg students challenged the current university regulations for the first time in the empires history. The process of preparing new regulations for Russian universities began soon after that. It was completed with the implementation of a new statute a few years later, in 1863. Tartu University tried to maintain its autonomy from the Russian universities and to differ from other institutions of higher education within the Russian empire. Tartu University was conferred an individual statute (1865), but was punished for its stubbornness with a smaller budget and staff. German was the language of instruction, as well as the spirit at Tartu University, but it did not stay this way for long. In 1869 a fierce public dispute between Yurij Samarin and the Tartu University professor Carl Schirren developed. The latter, trying to maintain the privileges of Baltic Germans, was fired and forced to leave Tartu. At the same time, the superintendent of the Tartu educational District, Count Alexander von Keyserling, also a well-known scientist, was forced to leave his post. During the following years, Tartu University was guided more and more by ministers of education and superintendents of the educational District who were loyal to the central administration in St. Petersburg. Starting from 1850, Tartu University was divided into five colleges: the College of Medicine, the College of Law, the College of Theology, the College of Physics and Mathematics, and the College of History and Philology. In 1856 34 professors, four assistant professors (Privatdozents), 7 lecturers of languages and 4 art teachers taught at the university (estonian Historical Archives). By this time, the university had achieved good arrangements; many prominent professors taught at the university; research and teaching at the College of Medicine was at a high level; and world-famous scientists worked in the field of natural sciences. The most prominent figures of that time were expert chemist Carl Schmidt, astronomer Johann Heinrich Mdler, mathematician Ferdinand Minding, meteorologist Friedrich Ludwig Kmtz, and botanist Alexander von Bunge. The Medical Faculty at the time included anatomist ernst Reissner, physiologist Friedrich Bidder, surgeon Georg Adelmann, pharmacologist Rudolf Buchheim, and pharmacist Carl Claus. Moreover, a number of the staff were from Latvia (C. Schmidt, e. Reissner, F. Bidder). The authors of the article cound not find famous names in the list of representatives of humanities and social sciences. This is understandable, as research and issues in both areas were more related to the local region and the Russian empire than to worldwide issues. In addition to this, the scientists in humanities focused on studying estonian culture and folklore, the most important accomplishment being the publishing of the
60
national epic Kalevipoeg in 1861 by the Learned estonian Society that worked at the university. At the time when Alunns studied in Tartu, there were approximately 600 students at Tartu university. The biggest college was the Medical College with half of the total number of students. Most of them came from the Livonian regions, approximately 250 every year. According to Gustavs aurums, there were 46 students of Latvian origin at Tartu University in the years 18561861, and Juris Alunns was the 55th Latvian-born student in Tartu (aurums, 1932). Simultaneously with Alunns one could have met Latvian intellectual leaders Krijnis Valdemrs and Krijnis Barons in Tartu. The contemporaries of Alunns in Tartu included many other well-known personalities: some of the important people to the history of Latvia were pastor and writer Juris Neikens (18261868), pastor Krijnis Dzirne (18291896), pastor and specialist of Latvian mythology Roberts Auni (Auning) (18341914), and pastor and man of letters Jnis Vilhelms zakranovis (18361908). The most notable of the physicians was Jnis Jurjns (18301879) who was also a prominent public figure fighting for the rights of peasants. Juris Alunns younger brother Indriis (Heinrich) Alunns (18351904) also studied in Tartu at this time. He was a publisher and a man of letters (aurums 1932, 145148). There were significantly fewer estonian students studying in Tartu in those days. The estonian researchers have not seriously attempted to establish the exact number. The small number of estonian students is explained by the fact that during that period Latvia was more developed economically; thus, a larger number of farmers-landowners had the financial resources to send their sons to the university (Jansen 2004, 111). Juris Alunns studied at Tartu University from the first term of 1856 till the first term of 1861. He was matriculated as a student of government studies and as a student of the College of History and Philology. He graduated from both departments with a degree of Graduated Student. It was the lowest academic degree of these times, but a significant acknowledgement for such a young man. Alunns took exams in history, statistics, and some areas of law. His lecturers and examiners were professors of history Carl Rathlef (History of the Local Provinces, Population Studies), Carl Schirren (General and Russian Population Studies, History of Russia), and economics Theodor Grass (Trade, Political economy, Statistic of Local Provinces, Cultural History of Middle Ages from the Point of View of economics). Alunns attended the lectures of the lawyer August Bulmerincq, including the lectures on police activities. He also attended the lectures of Johannes von engelmann (Constitution and Governing of Russia) and ewald Tobien (Trade and Sea Law, and Russian Law of Currency exchange). He passed the exam of arithmetics in political science at Professor of Mathematics F. Minding. Alunns also took part in the lectures of Mikhail Rosberg on the History of Russian Literature. His personal file contains his students record book with notes and questions asked (eAA). The middle of the 19th century, 18501860s, was a period of reforms in Russian history. The transformations also affected the higher education system. For Tartu University, the new educational policy accompanied the continuous process of diminishing the role of German language and culture while strengthening the
H. Tankler, A. Rmmer. The University of Tartu during the enrollment of Juris Alunns
61
Russian influences. In addition, important changes took place among the students the growing number of estonian and Latvian students allowed them to keep their national identities. Jnis Stradi has convincingly shown that Tartu University was the cradle of both estonian and Latvian academic intelligentsia.
References
eAA, stock 402, series 2, item 241, p. 2, 4, 921, 23, 24 a.o. estonian Historical Archives (eesti Ajalooarhiiv (eeA)), stock 402, ser. 4, item 786, p. 20 v. Jansen, e. (2004) Vaateid eesti rahvusluse snniaegadesse. Tartu. aurums, G. (1932) Trbatas Universitte, 16321932. Rga. , . B. (1902) . , 18021902. .
Kopsavilkums
Jura Alunna studiju laik Trbatas universitte (TU) jau bija sekmgi darbojusies aptuveni pusgadsimtu, un ts darbbu var raksturot k papietiekamu. K tas skotnji tika paredzts, atkal atkljot universitti 1802. gad, t nodroinja augstko izgltbu cilvkiem no vism trim Baltijas guberm. Kaut ar lielk daa studjoo bija vcbaltiei, starp tiem bija ar neliels skaits igauu un latvieu. aj laik TU mcjs vairk nek 30 latvieu studentu. Dieml igauu skaits nav zinms, bet tas bija ievrojami mazks. Dzimtbanas atcelana vairoja igauu un latvieu zemnieku paapziu un atbrvoja vius no piederbas noslgtam sabiedrbas slnim. Nacionl piederba latvieiem un igauiem pki ita oti svarga. Alunna izgltba bija rkrtjs izmums, parasti latvieu un igauu brni no zemnieku imenm ieguva tikai pamatizgltbu, kas nebt nebija pietiekami, lai iesttos universitt. T nu viiem bija tiesbas, bet pietrka pamatu. Jaunlatvieu kustbas, kuru aizska 14 latvieu studenti (Juris Alunns, Krijnis Barons, Jnis Jurjns, Krijnis Valdemrs u. c.), galvenais uzdevums bija nostiprint sasaisti starp nacionlas kultras attstbu un augoajm socilajm vajadzbm. Un tas ietver ar rpes par savas tautas nkotni, apzinoties vl neliels attstbas iespjas labku apstku radanai, k ar neapmierintbu ar ierobeotajm tiesbm. Alunns, kas studja kamerlzinbas, apmeklja lekcijas vstur, statistik un tieszinbs, kuras lasja Karls irrens, evalds Tobiens, Teodors Grass, Karls Ratlefs, Augusts Bulmerinks, Johaness engelmanis u. c. Atslgvrdi: Tartu universitte, latvieu studenti Tartu universitt, Juris Alunns, baltvciei.
LAtVIeu VALODNIeCBA
Latvieu valodas standartizcijas problma 19. gadsimt: valodas kopju maia Issues of Standardization of Latvian in the 19th century: Changes in Planners
Latvijas Universitte / Stokholmas universitte LU Filoloijas fakultte, Visvala iela 4a, Rga, LV-1050 pvanags@latnet.lv
19. gadsimts bija laikmets, kur latvieu rakstu valodai tika risintas vairkas btiskas problmas: 1. Vai latvieu rakstu valodai vispr turpmk pastvt un attstties? 2. K latvieu rakstu valodai turpmk pilngoties? 3. Kas noteiks rakstu valodas veidoanas principus un kas tos realizs? ie pamatjautjumi bija aktuli visa gadsimta garum, tomr visask tie izvirzti 19. gadsimta vid ldz ar nacionlo atmodu, jaunlatvieu, tostarp ar Jura Alunna, darbbu. ekonomisks un socils dzves prmaias noteica, ka latvieu valodas veidoanu prma latviei pai, to pakpeniski tuvinot runtajai valodai, bet ldzinjie ts veidotji vcu tautbas mctji savu noteicoo lomu zaudja. Tdjdi vcu periods latvieu rakstu valodas standartizcijas proces bija beidzies, un to atzina abas puses. Atslgvrdi: jaunlatviei, Juris Alunns, valodas plnoana, latvieu literrs valodas vsture, Latvieu literr jeb draugu biedrba.
Pteris Vanags
1. Ievads
Latvieu rakstu valodas aizskumi mekljami 16. gadsimta skum ldz ar Reformcijas procesiem Livonij. Skot ar pirmajiem rakstiem ldz pat 19. gadsimta skumam gandrz visi latvieu tekstu autori bija dzimui vciei, kam latvieu valoda bija apgta otr valoda. Gan is lingvistiskais aspekts, gan tas, ka rakstu vairums bija vai nu tulkojumi no vcu valodas, vai vcu rakstu iespaid raduies, noteica, ka latvieu rakstu valoda 16.18. gadsimt veidojs un attstjs oti spcg vcu valodas ietekm. Tdjdi rakstu valoda ievrojami atrs no latvieu dzvs runts valodas ne tikai tematikas, satura un leksikas zi, bet ar gramatiski (morfoloij un jo pai sintaks). Latvieu rakstu autori labkie latvieu valodas pratji jau 17. un pai 18. gadsimt saprata, ka latvieu valoda rakstos ir jnorm un jkopj jcenas sekot tautas valodas lietojumam, jvairs no prk lielas vcu valodas ietekmes, jveido savi izteiksmes ldzeki. ajos gadsimtos tomr t bija atseviu indivdu iniciatva, kaut ar atspoguoja laikmeta noskau. Starp iem latvieu valodas agrnajiem kopjiem btu jnosauc Georgs Mancelis (Ozols 1965, 158162), Kristofors
Pteris Vanags. Latvieu valodas standartizcijas problma 19. gadsimt: valodas kopju maia
63
Frekers (Brzi 1928, 160166) 17. gadsimt; Jakobs Lange (Ozols 1965, 351366), Gothards Frdrihs Stenders (Ozols 1965, 367416; Frde 2003, 212224), Kristofs Harders (Apnis 1977 a, 115117) 18. gadsimt. Pristiski uzskati par latvieu valodas kopanu izteikti ar dau citu autoru darbos. K interesantu piemru var mint 18. gadsimta autoru Frdrihu Bernhardu Blaufsu (16971756) un via latviski sarakstto, ar 1753. gadu datto apcerjumu Ststi no ts vecas un jaunas banas to Vidzemes auu (Augstkalns 1938). ais darbos atspoguojas no Vcijas nkus pristisk nostja, kas saistta ar tam laikam raksturgajm rpm par vcu valodas trbu un vairanos no prk lielas franu valodas ietekmes. Pristisks idejas tdjdi ir vispirms jau pau vcieu prnestas ar uz latvieu rakstu valodas kopanu un turpmku veidoanu. 18. un 19. gadsimta mij ldz ar politiskiem, ekonomiskiem un kultras procesiem rads situcija, kad latvieu valoda, ts izpte un rakstu valodas attstana interesja un nodarbinja ne tikai daus indivdus, bet ar samr plau ar latvieiem ikdien saisttu Baltijas vcieu grupu. Tie bija lielkoties luteru mctji, kam latvieu valoda bija gan intereses objekts, gan praktisks darbbas ldzeklis. Apgaismbas un racionlisma iespaid bija radusies liela interese par dadm eiropas tautm un to kultras vrtbm. Ar Baltij jau 18. gadsimta beigs bija da interese par vietjm tautm, tostarp par latvieiem. aj laik ska vkt tautas dziesmas, mklas, sakmvrdus (Ambainis 1989, 1835). Tpat tika domts ar par dadu izgltojou rakstu (pirmm krtm par lauksaimniecbu, medicnu) izdoanu latvieu valod. Tas vienlaikus nozmja ar nepiecieambu valodu veidot, jo tautas valod trka leksikas, lai izteiktu jdzienus, kas jau bija pazstami vcu valod, no kuras teksti tika tulkoti. aj sakar bija jrisina jautjums, k papildint latvieu valodas vrdu krjumu ar aizguvumiem vai jaundarinjumiem. Tas savukrt izraisja virkni citu lingvistisku jautjumu par aizguvumu ortogrfisku, fontisku un morfoloisku adaptciju, k ar par jaunu vrdu darinanas principiem. K alternatva latvieu valodas attstanai varja un ar tika izvirzta doma par izgltbas snieganu tikai vcu valod, kas novestu pie latvieu prvcoanas. To pamatoja ar tri lingvistiski, ka latvieu valoda ir oti nabadzga, to nav nepiecieams attstt, jo augstka izgltba sasniedzama tikai ar vcu valodas un kultras starpniecbu. Viens no latvieu prvcoanas iespju apsprieanas gadjumiem ir redzams jau 19. gadsimta otraj desmitgad, kad Kurlndische Gesellschaft fr Literatur und Kunst 1819. gad diskutja par o jautjumu (Garve 1978, 3033). Diskusij prvcoanas idejas aizstvis mctjs dams Konradi k vienu no pamatojumiem savai idejai minjis tiei latvieu valodas nabadzbu: ihre Sprache sei arm und die Literatur gering [viu valoda esot nabadzga un literatra niecga]. Tau pausts ar pretjs viedoklis tas pieder cilvkiem, kas nodarbojs ar latvieu kultras un valodas veicinanu un attstanu, Krlis Frdrihs Vatsons un Krlis Gothards elferfelds. Vlreiz latvieu prvcoanas ideja tiek diskutta, skot ar 40. gadiem, luteru bazncas Vidzemes un Kurzemes provinces sinods (Garve 1978, 95105). Ar oreiz ldztekus citiem argumentiem tiek minta valodas nabadzba, kas nav piemrota augstkiem jdzieniem un kultrai, piemram: Lettensprache = Bauernsprache [latvieu valoda = zemnieku valoda] [Kristins Augusts Berkholcs] (turpat, 99).
64
2. Latvieu valodas kopana 19. gadsimta pirmaj pus

Tomr prvcoanas ideja neguva plau un nopietnu atbalstu, turpinjs latvieu valodas attstana un kopana. 19. gadsimta pirmaj pus latvieu zemniekiem pieauga nepiecieamba pc arvien daudzveidgkiem rakstiem viu dzimtaj valod. Tau to nevarja stenot bez latvieu valodas gramatisko patnbu un leksikas labkas apzinanas. Procesu veicinja ar saldzinms valodniecbas raans un strauj izplatans eirop 19. gadsimta skum, k ar iepazans ar m teorijm Baltij. Visu minto ideju un mru realizanai jau 18. gadsimta beigs bija radusies doma veidot pau ptniecisku biedrbu (rons 1929; von Hehn 1938), kas realizjs, kad grupa mctju un citu izgltotu vcieu 1824. gad izveidoja Latvieu literro biedrbu (Lettisch-literrische Gesellschaft; latviski to sauca ar par Latvieu draugu biedrbu), kas savos stattos paredzja oti plaus latvieu valodas izptes un attstbas uzdevumus. Ldzs teortiskiem lingvistiskiem un etnogrfiskiem uzdevumiem stattos bija minti ar vairki praktiski uzdevumi: a) die ganze Sprache einer genauen Revision zu unterwerfen, die einzelnen und undeutlichen Regeln so viel mglich deutlich und genau zu bestimmen, und besonders den Syntax, die Orthographie und Wortfolge auf feste Prinzipien zurckzufhren; b) fr mangelhafte Ausdrcke, fr Abstracte und fr wissenschaftliche Terminologien eine Wortbildung nach dem Genius und Idiom der Letten zu versuchen, und zum Besten der Schriftsprache, so wie des Kanzellei- und des hhern Geschfts-Stls, zum gemeinsamen Gebrauche festzustellen. 1 [[..] biedrba nodomjusi ski prlkot visu valodu, noteikt skaidri un ski atsevios valodas likumus, nodibint uz cietiem pamatiem ortogrfiju, tad vrdu krtbu un sintaksi; [..] trkstoo abstrakto un zintnisko apzmjumu viet mint uziet sti latviskus vrdu savienojumus un t nodibint vajadzgo rakstu valodu vis ts pilnb. (Izmantots ronu Matsa tulkojums rons 1929, 114 115)] is darbs ar tiek pakpeniski veikts, izdodot biedrbas rakstu krjumu Magazin der lettisch-literrischen Gesellschaft, skot ar 1828. gadu. Biedrbas dibinanu ts biedri, mctja Kristina Vilhelma Brokhzena vrdiem, uzskatja par priecas dienu visiem tiem, kas latvieus mo... (Magazin1/1,1) un par latvieu valodas goda dienu (turpat, 3). Atbilstoi laikmeta situcijai Latvieu literrs biedrbas biedri sevi uzskatja ne vien par latvieu valodas kopjiem, bet ar par latvieu un latvieu valodas aizbildiem, kas viengie var spriest par latvieu valodu, ts pagtni un nkotni. T k ds stvoklis gadsimta pirmaj pus netika un ar nevarja tikt apaubts, nebija ar pamata to pai skai paust. Tas izriet no darbbas un nostjas kopum. Gan biedrbas izdevum, gan citos rakstos notiek atkltas un vispusgas diskusijas par latvieu valodas ortogrfijas problmm un tiek piedvti pat radikli jauninjumi. Tiek vkti materili tolaik pilngko valodniecisko darbu Gotharda
65
Frdriha Stendera gramatikas un vrdncas papildinanai. urnl ir kritizti gan laikabiedru darbi, gan viens otrs Stendera uzskats par latvieu valodu. Visai atklti rakstts par nevlamu vcu valodas ietekmi uz latvieu rakstiem, piemram: Trotz dem, da die lettische Bibelbersetzung im reinsten Dialect verfat ist, ist sie doch voller Germanismen, und Ebrischer und Griechischer Wortfgungen. [Kaut latvieu Bbeles tulkojums ir veikts vistrkaj dialekt, tas tomr ir pilns ar ermnismiem, ebreju un grieu vrdu savienojumiem.] (Magazin 2/2, 25) Autori tiek kritizti par vju vai nepietiekamu latvieu valodas prasmi, piemram: Bisher erschien uns das Verwechseln des conditionalis mit dem conjunct. oder mod. referens auf oht fast als ein sicheres Zeichen davon, da Jemand sein Lettisch nur aus Bchern gelernt, jedenfalls nicht im lebendigen Umgange mit dem Volke regenerirt hatte. [Ldz im mums kondiciona un konjunktvu ar ot jaukana ita k gandrz droa zme tam, ka kds savu latvieu valodu ir apguvis no grmatm, tau nav to prbaudjis dzv saskarsm ar tautu.] (Magazin 5/1, 98). Tpat ir atgdints par nepiecieambu mcties latvieu valodu no tautas mutes: Wenn es Grundsatz bei dem Studium der Fortbildung einer jeden Sprache, besonders aber einer noch rohen, sein mu, die Eigenheiten derselben aus dem Munde des Volkes zu erforschen, so wird das auch gewi im Lettischen.. [Ja jebkuras, un jo pai vl neapstrdtas, valodas izptes un attstbas pamatam jbt ts patnbu ptanai no tautas mutes, t ir noteikti ar ar latvieu valodu.] (Magazin 1/1, 22) Iespjams, visask iepriekj laikmeta latvieu rakstos un baznc lietots valodas vrtjums ir izteikts, minot, ka latviei atir savu runto valodu mju valodu no bazncas valodas, saucot pdjo par svtu valodu (Magazin 2/2, 27), gan ar citjot latvieu vrtjum kdu spredii: gan svti Dieva vrdi, bet vells var saprast (turpat, 30). Tdu un ldzgu atkltu viedoku un diskusiju gaisotn aizskas un notiek Latvieu literrs biedrbas darbs 19. gadsimta 20. un 30. gados.
3. Juris Alunns un via Dziesmias

ds, vismaz rji miergs, stvoklis turpinjs ldz 19. gadsimta 50. gadiem. Starp raksttjiem latvieu valod un ar valodas ptniekiem kop 30. gadiem pards ar pa kdam latvietim nozmgkie ir Ansis Lventls, ernests Dinsbergs, Ansis Leitns, Jnis Runs un Krijnis Valdemrs (akars u. c. 1989, 137166), Juris Brs (Brzi 1930), tau viu loma latvieu rakstniecb kopum joprojm ir pakrtota. Vienlaikus jatzm, ka latviski iespiesto grmatu skaits turpina strauji pieaugt. T no 1755. ldz 1835. gadam latvieu valod iznk vairk nek 700 izdevumu,
66
laik no 1835. ldz 1855. gadam vairk nek 650, no tiem vairk nek 200 tikai laikposm no 1851. ldz 1855. gadam (Apnis 1991, 117, 142). Btiski pieaug ar grmatu tira. Laik no 1820. ldz 1835. gadam grmatu kopjo metienu l ap 480 000500 000, savukrt no 1835. ldz 1855. gadam jau 1 ldz 1,5 miljoniem (turpat). Tas liecina par latvieu lastprasmes pieaugumu un lielo pieprasjumu pc lasmvielas. aj laik ldz ar dadiem ekonomiskajiem un sabiedriskajiem procesiem Baltij pakpeniski skas latvieu nacionl atmoda, kur viens no btiskkajiem ir ar latvieu valodas jautjums. Tiek noformultas dadas pozcijas un uzskati par latvieu valodu. Vcu mctju vairkums uzskatja, ka latvieu valoda nav un tuvkaj nkotn nebs piemrota zintnes un kultras sasniegumu izteikanai (von Hehn 1938, 4647). Tomr latvieu jaun intelience dai nostjai nepiekrita un cents jo tri radt latvieu valodai jaunus izteiksmes ldzekus. Pavrsiena punkts pakpeniskai latvieu rakstu valodas kopanas un veidoanas prejai latvieu roks ir 1856. gads ar Jura Alunna Dziesmim un to izraisto polemiku starp latvieu intelienci un Latvieu literrs biedrbas prstvjiem (Anctis 1959, 269303). Alunns k pirmais no latvieiem ataujas pateikt: Lielkaj da grmatu, kas ldz im auds izgjuas, valoda oti prgrozta un sajaukta (Alunns 1981, 7). Turklt grmatas pcvrd Kds vrds par latvieu valodu vi kritiz (gan vrd nenosaucot) ietekmgas personas Latvieu literrs biedrbas prieknieka un Latvieu Avu redaktora Rdolfa ulca jaunkos darbus latvieu valodai eogrfijas kartes ar nosaukumiem latviski, k ar izdevum Magazin publicto rakstu ber die in die lettische Sprache aufzunehmenden Fremdwrter (Magazin 11/2, 1330). Juris Alunns plai izskaidro savus uzskatus, k latvieu valod rakstmi un adaptjami jauni leksiski aizguvumi un k veidojami svezemju iedzvotju nosaukumi (Alunns 1981, 7480). Rakst vi netiei vras ar pret citu Latvieu literrs biedrbas prstvi, vlko ts prezidentu Augustu Blenteinu un via Thesen ber die lettische Orthographie (Magazin 11/2, 113), publicdams savas vienkrots un uzlabots latvieu valodas ortogrfijas paraugu. Alunna kritika par tik prominentu cilvku darbiem un viu nopelnu noliegana izraisja atbildes reakciju. To varja pastiprint ar vl kds taj pa laik publicts anonms, bet, domjams, Krija Valdemra rakstts, kritisks raksts laikrakst Das Inland (1856, Nr. 21), kas bija replika uz 19. numur ievietoto ernsta Kristina fon Trautfetera rakstu Leistungen und Aussichten fr das Lettische abseiten der lettisch-literrischen Gesellschaft. Ar aj rakst cita starp nokritiztas Rdolfa ulca sagatavots kartes. Vl viens un laikam gan visnozmgkais trieciens Latvieu literrajai biedrbai un ar to saisttajm aprindm ir jauna, no tm neatkarga latvieu laikraksta iznkana (von Hehn 1938, 4052; zele 2007). Mjas Viesis sk iznkt 1856. gada 2. jlij. Ar aj laikrakst vlk (18571858) pards Alunna raksti, kas veltti latvieu valodai. 1856. gada 10. septembr Das Inland 37. numur publicta Gustava Braes recenzija par Alunna Dziesmim (Anctis 1959, 293296; Alunns 1956,
67
327328). Taj ldztekus vairkm pamatotm piezmm par vienu vai otru vrda vai formas lietojumu dzej plak diskutts tiei par grmat ievietoto valodniecisko rakstu, izsakot, piemram, neizpratni, kpc tas rakstts latviski, nevis vciski. Tpat atklti pausta ar vcu nostja pret latvieiem: Sollte denn Hr. A. [..] sich doch darber wundern wollen, wenn der Deutsche, der in lettischer Sprache doch nur geben, und nichts erhalten konnte, nicht so schnell die Eigenthmlichkeiten des Lettischen auffand? (Das Inland, 1856, 37, 603) [K tad brnties, ja vcietis kas latvieu valod var viengi dot, bet ne saemt tik tri neuztver latvieu valodas patnbas. (Alunns 1956, 328)] Turklt kopum recenzij izskan satraukums par Alunna un citu nostju un vlanos atbrvoties no vcu aizbildniecbas. Recenzija nozmga ar ar to, ka taj pirmo reizi mints jauns Latvijas [junges Lettland] vrds nacionlo uzskatu apzmanai. No t jaunlatvieu vrds tri ieviess gan vcu, gan latvieu valod. Gustava Braes recenzija vl izraisja ar Valdemra atbildi, tau ar to polemika beidzs. Tomr ar o mirkli 1856. gad bija skusies latvieu valodas veidoanas premana latvieu roks. Alunns turpina rakstt par latvieu valodu nkamajos gados (18571863), gan piedvjot un ievieot jaunu leksiku rakstu valodai, gan attstot vrddarinanas ldzekus. Vi ar pastvgi cenas celt latvieu valodas prestiu pau latvieu acs, piemram: Ja tik kds ar latvieu valodu iepazinies, tad tam vis nebs jsdzas, ka t nabaga (1857 Alunns 1956, 143). Tpc msu padoms ir ds: turiet savu tvu valodu god un cie, un jums labi klsies virs zemes. Jo, kas sevi pau negod, to ar citi negods (1858 turpat, 154). Alunns ar k pirmais noraida vcu autoru darbos izplatto domu: Eine Sprache, in der man frs Volk schreiben will, erlernt man nicht aus Grammatik und Lexikon, sondern aus dem Munde des Volkes (Alunns 1931, 270 no Baltische Monatsschrift). [Valodu, kur grib rakstt tautai, nemcs pc gramatikas un vrdncas, bet no tautas mutes.] Jaunaj laikmet so sind es namentlich die Schriftsteller, die eine Sprache bilden und regeln, weniger das Volk selbst (turpat, 271) [..tiei rakstnieki ir tie, kas izkopj un izveido valodu, mazk mr tauta pati.] (1862 turpat, 223). Tdjdi Juris Alunns 19. gadsimta 50. gadu otraj pus un 60. gadu skum skaidri izsaka vairkus jaunlatvieu darbinieku postultus, kas kst plai izplatti latvieu intelientu vid: 1) latvieu valoda nav nabadzga, bet pilngi piemrota, lai taj raksttu ne tikai par ikdienas lietm, bet ar par augstkm saimniecbas, kultras un zintnes jomm; 2) ldzinjie vcu autoru raksti latvieu valod lielkoties ir nelatviski gan satura, gan formas zi; tpc latvieu valoda attrma no prliecg un nevlam vcu valodas iespaida; 3) latvieu valoda ir bagtinma, izmantojot gan tautas valod un jo pai folklor esoos valodas ldzekus, gan plai ievieot lielajs eiropas valods lietotos svevrdus.
68
4. Latvieu valodas un literatras biedrba

Vienlaikus ar o uzskatu formulanu un postulanu pres notika ar pirmais minjums formli sacensties ar ldzinjiem latvieu valodas patroniem Latvieu literro biedrbu. 1861. gada 7. septembr Baltijas enerlgubernatoram tika iesniegti apstiprinanai jaunas Latvieu valodas un literatras biedrbas statti (Deglavs 1893, 4852; Bandrevis 1925, 14; von Hehn 1938, 4143). Tos parakstja ne tikai iesniedzjs Bernhards Driis, bet ar 20 citi cilvki (lielkoties latviei). Viu vid bija Juris Alunns, Krijnis Valdemrs, Kaspars Biezbrdis, Ansis Leitns un Juris Caunte (Latvijas vstures avoti 5, 138144). zmgi, ka stattu 1. paragrfs btb ir vcisks Latvieu literrs biedrbas un ts darbbas kritika. K viens no jauns biedrbas dibinanas iemesliem mints fakts, ka Latvieu literr biedrba 1854. gada 8. decembr piemusi stattu labojumu, kur teikts, ka biedrba turpmk prms tikai tdus darbus, kas rakstti nevis ts biedriem un izgltotai publikai, bet latviski un tikai latvieiem. di mri esot auri, tpc jdibina jauna biedrba, kuras mris bs: zabotitsja obo vsem tom, to nevozmono dlja nemcev i ego ot nix vovse nelzja trebovat, imenno, o dalnejix interesax v obrazovanii prirodnago latyskago jazyka [rpties par visu to, ko nespj vciei un ko no viiem nemaz nevar prast, proti, par turpmkajm dabgs latvieu valodas veidoanas interesm] (Latvijas vstures avoti 5, 140). Vai var vl skaidrk izteikt jauns latvieu inteliences nostju latvieu valodas jautjum! Ar iesniegto stattu 2. paragrf ir vismaz divi punkti, kas oti tiei vrsti pret Latvieu literrs biedrbas aprindm podvergnut ves jazyk osnovatelnomu peresmotru i tatelno oistit jego ot mnogix barbarizmov, kotorye vkralis v nego pod rukami pestunov nemcev [pakaut valodu pamatgai revzijai un rpgi to attrt no daudziem barbarismiem, kas taj ienkui vcu kopju uzraudzb] un zanimatsja razborom i ocenkoj latyskoj pismennosti [nodarboties ar latvieu rakstniecbas iztirzanu un novrtanu] (turpat). Nav brnums, ka biedrbu ar diem stattiem neapstiprinja, jo tie bija izraisjui asu Latvieu literrs biedrbas pretreakciju, kas izpauds 1861. gada septembrnovembr sastdt memorand. Taj noliegta jaunas biedrbas nepiecieamba, tpat ar visi ts stattos izteiktie prmetumi, turklt tas darts as form, piemram, pat apaubot stattu iesniedzju latvieu valodas prasmi: ..Leute, die sich wohl Letten heien, unter denen aber vielleicht keiner oder doch nur einer und der andere noch fhig ist, von Seite ganz reines Lettisch zu schreiben [audis, kas gan sevi dv par latvieiem, bet no kuriem neviens vai varbt tikai viens otrs ir spjgs rakstt skaidr latvieu valod] (turpat, 151). Var viegli saprast, ka pc diem savstarpjiem prmetumiem un apvainojumiem abm pusm vairs nav pa ceam. Protams, jem vr, ka latvieu valodas lietoanas, kopanas un attstbas jautjums ir daudz plak nacionl jautjuma sastvdaa, kas prasja latvieiem atbrvoties no vcu aizbildniecbas un pierdt sevi k ldztiesgu un ldzvrtgu vcieiem, vcu valodai, kultrai un citm kultras tautm.
69
5. Latvieu valodas kopji 19. gadsimta otraj pus

1861. gad bija pirmais, kaut nesekmgais, minjums izveidot pau latvieu tautbas loceku Latvieu valodas un literatras biedrbu. Daus gadus vlk 1868. gad nodibinja Rgas Latvieu biedrbu, kuras sastv izveidoja ar zintnbas komisiju, kas, skot ar 1876. gadu, izdeva savus rakstus (zanders 2006; pai 6769). Gan sds, gan publikcijs viens no pastvgi aktuliem jautjumiem bija tiei par latvieu valodas kopanu un attstbu (Wohlfart 2006, 244252). Btiski, ka ar rakstana un publicana latvieu valod jau bija latvieu pau roks. No 1862. ldz 1865. gadam Pterburg Krija Valdemra, Jura Alunna un Krija Barona redakcij iznk Pterburgas Avzes. 1869. gad Rg sk izdot vl vienu nozmgu laikrakstu latvieu valod Baltijas Vstnesi. Latvieu prese un grmatu izdoana strauji aug. 1860. gad iznk ap 60 grmatu, 1870. gad ap 76, 1875. gad ap 105, 1880. gad ap 141, savukrt 1890. gad jau vairk nek 200 grmatu gad. Ar grmatu kopjais metiens 80. gados jau ir ap 0,5 milj. gad (Apnis 1977 b, 162, 240, 297). Latviei nu raksta pai sev un ar nosaka savu rakstbu un rakstu valodu (skatt ar Kaudzte 1994, 132135; Bergmane, Blinkena 1986, 2426; Blinkena 1985). Vcu roks daji palika vien reliisk literatra (von Hehn 1938, 8386), jo mctju vairkums joprojm bija vciei, patronts bija bruniecbas un muiniecbas roks, bija ar 300 gadu bazncas rakstu tradcija. Tiei aj latvieu valodas stil vl msdiens, turklt spcgk nek citur, saglabjus iepriekj laikmeta pdas. Turpinja pastvt ar Latvieu valodas un literatras biedrba. Ts literr un valodniecisk darbba tomr oti saaurinjs. Dads publikcijs vl mints akcentt vcu ieguldjumu rakstu valodas izveid un nordt uz trkumiem jaunaj rakstu valod (piemram, Magazin 19/3, 3251, sal. ar von Hehn 1938, 8889, 9192, 126127), tau kopum 19. gadsimta beigs latvieu valodas jautjum Baltijas vciei ir samierinjuies ar to, ka latviei pai kopj savu rakstu valodu. Pdjais trieciens vcieu lomai latvieu valodas kopju status laikam gan ir Latvieu literrs biedrbas toreizj prieknieka un pazstam latvieu valodas ptnieka un plaks 19. gadsimta latvieu gramatikas autora Augusta Blenteina tulkoto Tiesu likumu izemana no apgrozbas 1883. gad, kas pamatota ar sliktu latvieu valodu. Tai viet eizera Aleksandra II Tiesu ustavus (1889) prtulkoja Andrejs Strste (Kaudzte 1994, 419; von Hehn 1938, 101102; Ozols 1965, 561563; Wohlfart 2006, 247). Tdjdi vcu periods latvieu rakstu valodas standartizcijas vstur bija beidzies, un to labprtgi vai spiest krt bija atzinuas abas puses (von Hehn 1938, 144146; Plakans 1993, 207 217).
Literatras saraksts
Das Inland. eine Wochenschrift fr Liv-. esth- und Curlands Geschichte, Geographie, Statistik und Litteratur. Jg. 1-, Dorpat 1836Magazin, hrsg. v. d. lettisch-literrischen Gesellschaft. Bd. 1-, Mitau 1828Alunns, J. (1931) Kopoti raksti 3 sjumos. 2. sjums. Rga : Valters un Rapa.
70
Alunns, J. (1956) Izlase. Rga : Latvijas Valsts izdevniecba. Alunns, J. (1981) Dziesmias. Rga : Liesma. Ambainis, O. (1989) Latvieu folkloristikas vsture. Rga : zintne. Anctis, K. (1959) Kdas valodnieciskas polemikas simtgadu piemiai. Rakstu krjums. Veltjums akadmiim profesoram Dr. Jnim endzelnam via 85 dzves un 65 darba gadu atcerei. Rga : Latvijas PSR zintu Akadmijas izdevniecba, 269. 303. lpp. Apnis, A. (1977 a) ietami vientulg darbbas lok. Kristofs Harders un via tipogrfija Latvijas kultras vstur. Bibliotku zintnes aspekti. I (VI). Rga : zvaigzne, 95.133. lpp. Apnis, A. (1977 b) Latvieu grmatniecba no pirmskumiem ldz 19. gadsimta beigm. Rga : Liesma. Apnis, A. (1991) Grmata un latvieu sabiedrba ldz 19. gadsimta vidum. Rga : Liesma. rons, M. (1929) Latvieu literrisk (latvieu draugu) biedrba sav simts gadu darb. Rga. Augstkalns, A. (1938) Blaufsa Ststi no ts vecas un jaunas banas to Vidzemes auu (1753). // Latvijas Vstures Institta urnls, 4, 677.696. lpp. Bandrevis, A. (1925) Notikumi dzimten latvieu atmoans laikmet. Rga. Bergmane, A.; Aina Blinkena (1986) Latvieu rakstbas attstba. Rga : zintne. Brzi, L. (1928) Kristofors Frekers un via nozme latvieu literatr. Filologu Biedrbas Raksti, VIII, 145.224. lpp. Brzi, L. 1930. Juris Brs. Izgltbas Ministrijas Mneraksts, 7/8, 33.53. lpp. Blinkena, A. (1985) The Role of the Neo-Latvians in Forming the Latvian Literary Language. National Movements in the Baltic countries during the 19th century. Acta Universitatis Stockholmiensis. Studia Baltica Stockholmiensia. Uppsala : Almqvist & Wiksell, pp. 337343. akars, O.; Arvds Grigulis, Milda Losberga. (1987) Latvieu literatras vsture no pirmskumiem ldz XIX gadsimta 80. gadiem. Rga : zvaigzne. Deglavs, A. (1893) Latvieu attstbas solis. Rga. Frde, z. (2003) Latvis. Gothards Frdrihs Stenders. Rga : zintne. Garve, H. (1978) Konfession und Nationalitt. Ein Beitrag zum Verhltnis von Kirche und Gesellschaft in Livland im 19. Jahrhundert. Marburg / Lahn : J. G. Herder-Institut. von Hehn, J. (1938) Die lettisch-literrische Gesellschaft und das Lettentum. Knigsberg, Berlin : Ost-europa-Verlag. Latvijas vstures avoti. Vol. 5. Dokumenti par tautas atmodas laikmetu 1856.1867. g. Rga : Latvijas vstures institta apgdiens. 1939. Kaudzte, M. (1994) Atmias no tautisk laikmeta. Rga : zvaigzne ABC. Ozols, A. (1965) Veclatvieu rakstu valoda. Rga : Liesma. Plakans, A. (1993) From a regional vernacular to the language of a state: the case of Latvian. // International Journal of the Sociology of Language, 100/101, pp. 203219. Wohlfart, K. (2006) Der Rigaer Letten Verein und die lettische Nationalbewegung von 1868 bis 1905. Marburg : Verlag Herder-Institut. zanders, V. (2006) Rgas Latvieu biedrba (18681940) k nacionls grmatniecbas centrs. Rga : LU Akadmiskais apgds. zele, V. (2007) The establishment and early activities of the weekly Mjas Viesis in the first half of the 1850s. // Latvijas Arhvi, I, pp. 139162.
71
Summary
During the 19th century, a number of important issues of written Latvian were considered: 1. Should written Latvian exist and continue its development at all? 2. How to elaborate written Latvian? 3. Who was to determine the development principles of written Latvian and who was to see that these were followed? The urgency of these basic questions was felt throughout the 19th century. They came to a head in the middle of the century, when the National Awakening began and when the activities of the Young Latvians, among them Juris Alunns, picked up. Major changes in economic and social life had already determined that the development of the Latvian language was to be taken over by Latvian people themselves, and that step by step written Latvian was approaching the norms of spoken language. The German clergymen, who had been the main developers of the language up to then, lost their leading role. Thus, the German period in the standardization of written Latvian had come to an end, a fact which was acknowledged by both sides. Keywords: Juris Alunns, language planning, Young Latvians, history of standard Latvian, Latvian Literary Society.
Atsauces
1
Manuskripts Latvijas Akadmiskaj bibliotk: Latvieu Literr biedrba. 1.1. = LAB 9908.
Jura Alunna devums latvieu leksikogrfij the Contribution of Juris Alunns to Latvian Lexicography
LU Latvieu valodas institts Akadmijas lauk. 1, Rga, LV-1050 ieva.zuicena@inbox.lv; ilga.migla@inbox.lv
Rakst aplkoti J. Alunna leksikogrfiskie darbi: Pteburgas Avu pielikums ar 157 svevrdu skaidrojumiem pirm svevrdu vrdncia latvieu valod, Viedamo vrdu saraksts un etimoloisks vrdncas fragments. Viedamo vrdu saraksts ir savdabga vcu-latvieu vrdnca, kur vcu valodas vrdus J. Alunns tulko ar saviem jaunvrdiem. etimoloisk vrdnca, no kuras saglabjies tikai neliels fragments, ir pirmais minjums radt latvieu valodas etimoloisko vrdncu. J. Alunns ir ielicis pamatus daudzm latvieu valodniecbas nozarm, ar latvieu nacionlajai leksikogrfijai. Atslgvrdi: Juris Alunns, leksikogrfija, vrdnca, jaunvrds, nozme.
Ieva zuicena, Ilga Migla
Juri Alunnu (18321864) ms vairk pazstam k latvieu literrs valodas veidotju, jaunu vrdu darintju, k valodnieku, kas mums devis tagad tik ierastos mneu un tautbu nosaukumus, k ar noteicis pamatprincipus svevrdu atveidei latvieu valod. Mazk zinma ir J. Alunna darbba leksikogrfijas jom. 1862. gad J. Alunns kop ar K. Valdemru dibina laikrakstu Pterburgas Avzes un strd par t atbildgo redaktoru. Laikraksts tiek izdots ar vairkiem pielikumiem, no kuriem pazstamkais ir satriskais pielikums zobu gals. 1862. gada 26. numura pielikum Iztulkoana no kdiem sveiem vrdiem, kas Pterburgas Avzs uz 1862. gadu atronami doti 157 svevrdu skaidrojumi. Neliel vrdncia publicta bez nordm par ts sastdtjiem. Pterburgas Avu leksikas ptniece L. Roze uzskata, ka to veidojis autoru kolektvs, kur galven loma bijusi J. Alunnam k laikraksta galvenajam redaktoram (Roze 1982, 68). Avzes pielikuma ievad vrdncas veidotji izklsta savu viedokli svevrdu jautjum bez aizguvumiem no citm valodm nav iespjama normla valodas attstba, savukrt vrdncas ce tautas izgltbas lmeni: Ikviena valoda pasaul nav bez sveiem vrdiem, un jo vairk kda tauta uz prieku iet un savu prtu apgaismo, jo vairk via ar sveus vrdus no citm tautm pieem. T tad vciei sav valod ir uzmui tkstoiem sveu vrdu. Mctam vcietim os sveus vrdus vajaga zint, jo bez viiem nevar iztikt. Tik nemcti vciei nezin, ko dai svei vrdi apzm, ko vii liel pulk savos rakstos un grmats lasa; o nezinanu vii grti nolo, tpc ka sveus vrdus neprazdami ar nevar gruntgi grmatas saprast, kas
I. Zuicena, I. Migla. Jura Alunna devums latvieu leksikogrfij
73
viu tvu valod raksttas. Tpc mcti vciei saviem briem gribdami ldzt, sarakstjui lielas, biezas grmatas, kur visi svei vrdi iztulkoti. Tpat ar ir pie citm tautm. T tad varam cert, ka ar latvieiem ds pielikums bs patkams, kur lielka daa no tiem sveiem vrdiem iztulkoti, kas Pterburgas avzs 1862. gad brti. (PA 1862, 26) Pterburgas Avu pielikum ievietot svevrdu vrdnca pc savas uzbves ir oti vienkra. Lielkajai daai irka vrdu ir nordts avzes un lappuses numurs, kur attiecgais vrds ir mints. Polismiskiem vrdiem nozmes ir numurtas, turklt tas populr veid paskaidrots pielikuma ievad, proti, ka ir vrdi, kas vairk lietas un ne vienu pau lietu apzm un pie katra vrda, kas vairk lietas apzm, ir skaiti pielikti. Divas nozmes ir dotas, piemram, vrdam akadmija: 1) biedrba no mctiem vriem; 2) augsta skola, kur tik vienu pau zinanu un ne vis vairk kop mca, k meu akadmija, zemkopga akadmija. Divas nozmes ir ar vrdam idels: 1) tda lieta, kas tik domta, bet patiesb vis nav atronama; 2) tas mris, pc k kds dzens. Domas, ka visiem audm vajaga tik labiem k eeiem bt, ir idels. Apbrnojama ir vrdncas veidotju prasme saretus jautjumus izskaidrot saprotami un si, taj pa laik preczi un zintniski pareizi: matemtika ir rinanas gudrba (kuras paas daas ir aritmtika un eometrija). Dai svevrdi skaidroti tikai ar latvisko sinonmu: asocicija ir biedroans, biedrba; memorija ir atgdba, piemia. Tomr reizm ir bijis nepiecieams plaks skaidrojums vai defincija: materilisms ir mcba, ka visas lietas un prgrozanas dab un atzan caur to notiekas, ka ts vismazks daas jeb atomi, no k lietas saliktas, mains un grozs, un ka priek s prvrans no miesgm lietm nemiesgi spki vis nav vajadzgi. Tpc materilisms liedz, ka kds nemiesgs gars ir pasaules valdtjs. Aprakstto Pterburgas Avu pielikumu var uzskatt par pirmo svevrdu vrdncu latvieu valod, jo pirm svevrdu vrdnca grmatas veid iznca tikai 15 gadus vlk 1878. gad. Jau pc J. Alunna nves, 1872. gad, Maskav iznca Krievu-latvieu-vcu vrdnca. s vrdncas tapan galven loma bija K. Valdemram. 1867. gad vi nosldza lgumu ar Izgltbas (burtiski Tautas apgaismoanas) ministriju par ldzeku pieiranu vrdncai un organizja ts darbu deva nordjumus par vrdncas struktru, taj lietojamo ortogrfiju un citiem jautjumiem (Roze 1982, 69). Vrdnca bija iecerta praktiskm vajadzbm. Darbam tika pieaicinti vairki ldzstrdnieki F. Brvzemnieks, A. Spis, rakstnieks Laubes Indriis u. c. Lai gan J. Alunna vairs nebija s vrdncas veidotju vid, vrdnc tika iekauti daudzi via darintie jaunvrdi (rzemes, attstt, ceot, kareivis, namdaris u. c.), k ar pc via ieteiktajiem paraugiem veidotie atvasinjumi ar izskam -nieks, -nce, -ba, piemram, jrnieks, slimniece, siltumnce (siltumnca), viesnce (viesnca), vrdnce (vrdnca), aplamba, paba, stenba, avniecba, grmatniecba, rpniecba. K. Valdemra Krievu-latvieu-vcu vrdnc bija diezgan daudz jauninjumu: latvieu vrdi rakstti nevis ar gotu, bet gan latu burtiem; plas vrdu krjums aptuveni 37 000 krievu valodas vrdu, tulkoti ar gandrz 50 000 latvieu vrdiem
74
(zemzare 1961, 218; Roze 1982, 70); visu triju valodu vrdiem pievienoti gramatiskie raksturojumi par vrda iru; substantviem dotas nordes par dzimti u. c. Vrdncas veidotji nav vairjuies no svevrdiem un mazk pazstamu vrdu tulkojumus papildinjui ar su skaidrojumu, piemram, abonements parakstans, priekmaksa uz kdu lietu; augusts labbas mnesis. Vartu teikt, ka vrdnca zinm mr atspoguo J. Alunna un prjo jaunlatvieu attieksmi pret latvieu valodu nevairoties no citvalodu cilmes aizguvumiem, vii rpgi un ctgi strdja ar pie latvieu valodas leksikas papildinanas ar latvieu valodas ldzekiem. J. Alunna paveidot vcu-latvieu vrdnca ir palikusi rokrakst. Autors tai ir devis interesantu nosaukumu: Viedamo vrdu saraksts. Nav zinms, vai J. Alunnam bijis nodoms kdreiz to publict, jo viedamie vrdi ir iespjamie, iecertie, ieteicamie, ttad vl prbaudmie un pagaidm vl nepublicjamie vrdi. Viedamo vrdu sarakst alfabta secb sakrtoti 880 vcu vrdu, tulkoti ar J. Alunna jaunvrdiem, kas galvenokrt emti no izloksnm vai aizgti no leiu valodas (ne vienmr to ir iespjams noirt, jo visai biei J. Alunna propontais vrds ir sastopams gan izloksns, gan leiu valod). Latvieu valodas pus ir ievietoti 1072 latvieu vrdi. No vrdu saraksta latvieu valod ir iedzvojusies un tagad tiek lietota aptuveni tikai desmit daa vrdu. aj leksikogrfiskaj darb J. Alunns vcu valodas vrdus ir tulkojis ar ekvivalentiem latvieu valod (piemram, Abtei abatija, Null nulle, Reliquie relikvija), tomr lielkoties tulkojot ir izmantoti J. Alunna veidotie jaunvrdi (reisen ceot, Ladung krava, Geschft veikals, Kche virtuve), apvidvrdi (blgs vj, nespcgs, dks, gabana, krepui krpas, pui, lanka, rains svtrains, vzda u. c.), litunismi (kalve, pokste puupuis, reikalgs vajadzgs), k ar seni, agrk lietoti vrdi no iepriekjo gadsimtu vrdncm (piemram, vcu Fhnrich tulkots k karodznieks, kas mints G. F. Stendera 1789. gada vrdnc). Profesors e. Blese rakst Jura Allunna loma msu literrisks valodas izveidoan, izvrtdams J. Alunna valodniecisko darbbu, pievienojas valodnieka K. Mlenbaha 1912. gad izteiktajai kritikai, ka Viedamo vrdu sarakst aizguvumi no leiu valodas ir doti par daudz un reizm bez vajadzbas (Alunns 1933, 22). K jau iepriek tika mints, lielk daa no Viedamo vrdu sarakst piedvtajiem vrdiem latvieu valod nav ieviesuies, lai gan jaundarinjumi ir interesanti un dai pat labskangi: Brille redzeklis, aceklis, Gnomen brzduks, Pfefferkuchen medainis, Pronomen aizvrds, Schfer avinieks avju gans, Westwind vakaraine, kreisrund apskritens apa. Sarakst ir vairki vrdi, kas ldz msu dienm saglabjuies ar nemaintu formu un nozmi. Tie ir jau piemintie svevrdi abatija, nulle, relikvija, vairki lietvrdi, piemram, vrpsta vai atvasinjumi ar izskau -tuve, -tava (vrptuve, austuve, veltava), ar profesiju nosaukumi virjs, virja, namdaris, darbbas vrdi, piemram, ceot. Daiem no J. Alunna piedvtajiem vrdiem ir mainjusies gramatisk forma (aprocis aproce, aludaris aldaris, auskare auskars, rbons erbonis). Vairkiem sarakst ieteiktajiem vrdiem valod nav ieviesuies atvasinjumi, kaut ar pamatvrds msdienu valod eksist. Piemram, latvieu leksik ir ieviesies J. Alunna jaundarinjums ceot, tau t atvasinjums substantvs ceone ceojums ne. Ir saglabjies adjektva dai atvasinjums daiums, bet nav
I. Zuicena, I. Migla. Jura Alunna devums latvieu leksikogrfij
75
iedzvojuies, piemram, substantvi dailinieks (Knstler mkslinieks) vai dailba (Kunst, Baukunst mksla, arhitektra). Ir grupa vrdu, kam laika gait mainjusies nozme. J. Alunns Viedamo vrdu sarakst vcu vrdu Geschlecht, Geschlehtsunterschiede dzimte, dzimums, dzimumu atirbas iesaka latviski tulkot ar vrdu dzimte (J. G. Stendera vrdnc is vrds tulkots k krta, cilts, tauta, laka). Msdiens J. Alunna ieviesto lietvrdu dzimte lieto aurk nozm valodniecb, lai raksturotu nomenu leksiski gramatisko kategoriju. Vcu vrdu Hirsch briedis J. Alunns tulko ar alnis, jo vrds alnis latvieu valod, tpat k cits baltu valods, senatn apzmja briedi. Alunns minja ieviest vrdu alnis literraj valod. Lietvrdu drbnieks vi ieteica ar nozmi audeklu tirgotjs, tikai 19. gadsimta beigs tas ieguva msdienu nozmi, ldz tam lietoja vrdu skroderis (Karulis I 1992, 229). Lietvrds veikals tika darints pc leiu veikalas darbs, darbba parauga ar nozmi: darbba, darjums, daranas. Msdienu nozmi is vrds ieguva 19. gadsimta beigs (Karulis II 1992, 500). Jaunvrdu virtuve J. Alunns darinja pc leiu virtuve parauga, gan ar citu nozmi sabiedrisk dnca, tau vlk ieteica o vrdu lietot msdienu nozm (Karulis II 1992, 459). Gan dzimtes maiu, gan nozmes paplainjumu ieguva J. Alunna jaunvrds saeims, ar ko vi tulkoja vcu Landtag, Reichstag. Viedamo vrdu sarakst tas dots ar nozmi valsts padome, zemes padome, vlk vrda nozme tika paplainta sanksme, sapulce, bet kop 1922. gada is vrds ir Latvijas Republikas parlamenta nosaukums (Karulis II 1992, 141). Viedamo vrdu sarakstu papildina augu un dzvnieku nosaukumu saraksts vcu un latvieu valod. Rokrakst ir saglabjies ar vl kds cits interesants J. Alunna darbs latvieu valodas etimoloisks vrdncas fragments, kur pazstamkie latvieu valodas vrdi saldzinti ar attiecgajiem angu, franu, gotu, grieu, latu, leiu, pou, ar igauu un sanskrita vrdiem. Dai piemri: jauns, sanskrit juvan, krievu juni, latu juvenis, vcu jung; kais, vcu Katze, angu cat, latu catus, krievu kot; mte, sanskrit matri, latu mater, grieu mter, krievu matj, vcu Mutter, rasa, sanskrit rasa, krievu rosa, latu ros; redeles, igauu reddel. J. Alunna Kopoto rakstu sastdtjs e. Blese uzskata, ka J. Alunns o etimoloisko vrdncu ir izveidojis savm vajadzbm (Alunns 1933, 149). Par to liecina fakts, ka ne vienmr vrdi ir uzrakstti pareizi, ir sastopamas kdas etimoloijas noteikan, tomr tas nemazina darba vsturisko nozmi tas ir pirmais minjums radt latvieu valodas etimoloisko vrdncu un ieskums latvieu valodnieku turpmkiem ptjumiem saldzinms valodniecbas jom. Jura Alunna ms nebija gar tikai 32 gadi, tomr vi ir ielicis pamatus daudzm latvieu valodniecbas nozarm, ar latvieu nacionlajai leksikogrfijai.
Literatras saraksts
Alunns, J. (1933) Kopoti raksti 3 sjumos. Rga. Karulis, K. (1992) Latvieu etimoloijas vrdnca. 1. un 2. daa. Rga : Avots. PA (1862) Pterburgas Avzes 1862. gada 26. numura pielikums Iztulkoana no kdiem sveiem vrdiem, kas Pterburgas Avzs uz 1862. gadu atronami.
76
Roze, L. (1982) Pasaule vrdncas skatjum. Rga : zintne. zemzare, D. (1961) Latvieu vrdncas. Rga : LPSR zintu akadmijas izdevniecba.
Summary
Juris Alunns is better known as a creator of the Latvian literary (standard) language, a developer of new Latvian words, and as a linguist who has coined the present-day names of months and nationalities and set rules for the basic principles of rendering of foreign words in Latvian. His activities in the field of lexicography are less known. In 1862 a special supplement of the newspaper Pterburgas Avzes with 157 foreign words and their explanations was published. It was collective work and one of the main authors was Juris Alunns. This supplement was the first attempt to compile a dictionary of foreign words in Latvian. Such a dictionary in the form of a book was published only in 1878. Viedamo vrdu saraksts has remained as a manuscript. In this lexicographical work J. Alunns has translated German words mostly with his own derivatives and new words. Only a small part of the new words recommended by J. Alunns have been introduced into the Latvian language. Some of them have changed their grammatical form, some their meaning. Another interesting handwriting of J. Alunns is a fragment of Latvian etymological dictionary, where Latvian words are compared with the corresponding words in english, French, Gothic, Greek, Latin, Lithuanian, Polish, estonian, and Sanskrit. J. Alunns had made this dictionary for his own use, but this fact does not deny the historical significance of this work it is the first attempt to create Latvian etymological dictionary. The life of J. Alunns was short; nevertheless, he introduced the principles of many branches of Latvian linguistics, including Latvian lexicography. Keywords: Juris Alunns, lexicography, dictionary, neologism, meaning.
Kaspars Biezbrdis pirmais, kas raksta par valodu zintniski un latviski Kaspars Biezbrdis the First to Write about Language Scientifically and in Latvian
Latvijas Universittes Filoloijas fakultte Visvala iela 4a, Rga, LV-1050 sarmak@latnet.lv
K. Biezbrdis, pieredzjis pedagogs un publicists, ar saviem rakstiem apliecinja, ka latviski var rakstt gan par dabas, gan humanitrm zintnm. Vi ir pirmais, kas kritiski vrtjis t laika latvieu izgltbu, pirmais, kas latviski sarakstjis un 1869. gad publicjis zintnisku darbu par dzimto valodu. Savs publikcijs K. Biezbrdis latviski aprakstjis ne tikai dzimts latvieu valodas skau sistmu un rakstbu, bet ar paudis uzskatus par latvieu valodas izcelsmi un attieksmm ar kaimiu valodm, k ar minjis padart vieglku un skaidrku 19. gadsimta latvieu rakstbu. Vi izteicis ar t laika eiropai raksturgus uzskatus par valodas btbu. Atslgvrdi: latvieu valodniecbas vsture, latvieu valodas izcelsme, skau sistma, rakstba, valodas btba.
Sarma Kavia
Pieminiet Juri Alunnu, Kasparu Biezbrdi, Krijni Baronu! Krlis Skalbe, 1919. 1806. gad, kad iznca T Neredzga Indria dziesmas, Slokas pagast turga zemnieka un labbas tirgotja imen piedzima Kaspars Biezbrdis. Kad Juris Alunns ar Dziesmim pierdja, ka latvieu valod var izteikt to pau, ko citu tautu dzej, K. Biezbrdis, jau pieredzjis pedagogs un publicists, ar saviem rakstiem apliecinja, ka latviski var svabadi rakstt ne vien par miju, fiziku, matemtiku un dabas zintnm, bet ar par psiholoiju un filozofiju (Birkerts 1911, 20), un ar par valodniecbu. Kad K. Biezbrdis studja Trbatas universitt: no 1823. ldz 1826. gadam Pedagoiski filoloiskaj seminr un no 1831. ldz 1832. gadam dabaszintnes un filozofiju, universitt bija vl pavisam maz latvieu studentu un vi bija viens no nedaudzajiem (Vksna 1986, 88). Vi aizrautgi apguva dadas nozares: kamerls zinbas jeb ekonomiku, fiziku un miju, filozofiju un vsturi, matemtiku un mineraloiju, grieu un latu valodu, literatru, igauu un krievu valodu (Soevs, Jansons-Saiva 1986, 1314). Vlk pats dedzgi izgltoja latvieus un igauus, gan strddams ilgus gadus par skolotju Rg (18261831, 18661884), par skolotju
78
un skolu inspektoru Vland, Igaunij (18331853), gan publicdams oti daudz populrzintnisku rakstu Mjas Vies, Pterburgas Avzs, Baltijas Vstnes, pai Pasaul un Dab, kur vi bija atbildgais redaktors. K. Biezbrdis ar tulkoja grmatas, piemram, Hrodota vsturi, vai ar ts rakstja, piemram, eometriju jeb rumu zintnbu (1874). Savos brieduma gados K. Biezbrdis vrdiem un darbiem veicinja latvieu nacionlo augmcelanos no gadu simteu ilgs guas (Birkerts 1911, 8). No 1854. ldz 1863. gadam vi bija oti rosgs Rgas sabiedriskaj dzv kop ar skolotju J. Caunti un sabiedrisko darbinieku B. Drii domja par latvieu biedrbas dibinanu, izstrdja ts stattus (Graudonis 2006, 81). Slepenpolicija uzskatja viu par bstamu tautas musintju, jo 1863. gad vi kop ar draugu pareizticgo garg seminra lektoru J. Kraukli bija rakstjui caram Aleksandram II Memuias zemnieku sdzbu ( 1881), k ar Vidzemes un Kurzemes latvieu vispadevgo adresi, kuras trs uzmetumus kratan atrada K. Biezbra dzvokl (Reimanis 1937, 282). Iniciatva rakstt adresi droi vien bijusi K. Biezbrdim. K vlk liecinja J. Krauklis, pc apsprieans katrs sagatavojis adreses uzmetumus, tad izvljuies J. Krauka krievu valod rakstto tekstu, ko K. Biezbrdis prclis latvieu un ar vcu valod. Adreses uzmetumu teksti prsteidz ar uzticbas un padevbas apliecinjumiem visulgajam Monarham: Bet msu bezpatvruma un bezzemes stvoklis, msu, var sact, vergu darbs, msu daudzkrtjie minjumi, izceojot atsvabinties no t, msu cenans pc savas tautas gargs attstbas literatr dod iemeslu aizdomm, it k ms tkotu pc patvaas un nebtu karsti piekritji un uzticgi pavalstnieki Tavam tronim (Reimanis 1937, 286287). Baltvcu muiniecba K. Biezbrdi par m aktivittm 1863. gad izstja uz Kalugas guberu, bet vlk ar slavofilu gdbu viam tika atauts prcelties uz Kinu pie Maskavas. Tau izstjums Biezbrdi nepadarja rmu vi sarakstja vcu valod trs broras par Krievijas imprijas Baltijas provinu stvokli, patnbm (Beesbardis 18651), par valodas un izgltbas cu (Beesbardis 18652), par aicinjumiem uz vienprtbu starp krieviem un vcieiem ajs provincs (Beesbardis 1866). Brors jaunlatvietis K. Biezbrdis uzstjs pret vcu aizbildniecbu un iestjs par latvieu un krievu kultras saiu stiprinanu. Visas trs K. Biezbra broras ir publictas Vcij, Baucen (Bautzen), Auglauzicas (Oberlausitz) lielkaj pilst, netlu no Hernhtes (Herrnhut). Interesanti, kpc tur? Vai tam btu kds sakars ar hernhtieiem? Tau tolaik Baucen J. mlera (Schmaler) apgds izdeva ar urnlu zeitschrift fr slavische Literatur, Kunst und Wissenschaft, droi vien tpc, ka Lauzica ir sens slvu (sorbu jeb luicieu) novads, kur sorbi saglabjui savu kultru un valodu. aj urnl ir publicts ar Kin nometint K. Biezbra plas raksts par latvieu ncijas un literatras stvokli (Beesbardis 18653), kur autors nolo, ka krievu prese tik vlu pievr uzmanbu latvieiem, slvu jaunkajiem briem (Beesbardis 18653, 323), ka pc izgltbas alkstoajiem latvieiem t joprojm nav pieejama dzimtaj valod (Beesbardis 18653, 324). Prlkojot latvieu literatru, ar preses izdevumus, K. Biezbrdis apsdz vcu mctjus, konkrti Rgas Jkaba bazncas virsmctju
Sarma Kavia. Kaspars Biezbrdis pirmais, kas raksta par valodu zintniski un latviski
79
Berkholcu (Berkholz), kas dom, ka latvieiem ir viss, kas viiem vajadzgs: Bbele, dziesmu un sprediu grmata, katehisms, bet prjais nktu par aunu (Beesbardis 18653, 327). Turpretim pats Biezbrdis par labko, kas ir latvieu valod, uzskatja Pterburgas Avzes, kas domtas izgltotam latvietim, kur apsprie Kantu un Hgeli, izrds, ka latvieu valod tas iespjams, bet kas bied Baltijas vcieus (Beesbardis 18653, 336 337). Antona Birkerta vrtjum K. Biezbrdis ir pirmais, kas pie mums ska kritiski skatties uz izgltbas kustbu, ska atklti prvrtt vias vrtbas. Pc A. Birkerta domm, K. Biezbra brora par valodas un izgltbas cu Baltij (Beesbardis 18652) ir ievrojama grmata, kur ir daudz drosmes, naida un cas spara, neskatoties uz autora piecdesmit pieciem gadiem (Birkerts 1911, 12). Cenzras d tai priek paiem latvieiem vajadzja palikt mmai, un tikai pc etrdesmit pieciem gadiem, 1910. gad, Dzimtenes Vstnes pardjs ts tulkojums latvieu valod (Biezbrdis 1910). Izstjuma laik K. Biezbrdis sarakstjs ar Krievijas eizarisks zintu akadmijas akadmii vsturnieku, filologu Aristu Kuniku (18141899). etras K. Biezbra vstules vcu valod, kas raksttas no 1865. gada novembra ldz 1866. gada janvra beigm, glabjas Krievijas zA arhva Pterburgas filil A. Kunika fond (Bsbardis 1865/66). Arhva aprakst K. Bsbardis no Kinas gan bija prtapis par K. Bsbardi Kleinu. s vstules vartu bt paas apceres priekmets. 1866. gad pc atgrieans no izstjuma K. Biezbrdis Rg mcja vcu valodu Pareizticgo gargaj seminr, vlk latvieu valodu Aleksandra imnzij. M. Kaudzte Atmis no tautisk laikmeta raksta: [..] cik augsti Biezbrdis spja o priekmetu celt, to pierdja vlk vismaz viens via audzknis no imnzijas Strstu Andrejs (Kaudzte 1924, 439). is K. Biezbra bijuais skolnieks 1879. un 1880. gad publicja latvieu valod pirmo pilngo latvieu valodas gramatiku (Strste 18791880). Savukrt pats Kaspars Biezbrdis ir pirmais, kas latviski sarakstjis un 1869. gad publicjis zintnisku darbu par savu dzimto valodu Msu valoda un vias rakstba (Biezbrdis 1869). Jau 31 lappusi biezs grmatias skum autors atzst: Mans ce vl glui neiebraukts, td tikai pa maziem gabaliem ziu dou, vispirmk par latvieu valodas balsieniem un baliem (Biezbrdis 1869, 5), ttad par fontiku. Latvieu valodu pirms K. Biezbra bija aprakstjui galvenokrt vcu autori, skot ar J. Rhehzenu 1644. gad latniski (Rehehusen 1644) ldz A. Blenteinam 1863.1864. gad vciski (Bielenstein 18631864). K. Biezbra viedoklis par to: Latvieu valodas kopju un apstrdtju jau labs pulci ldz msu dienm vairojies; bet gandrz visi [..] rakstt gribjui k vien vciei priek vcieiem, dai lai gan latviei bdami no dzimuma. Protams, ka td ce tikpat valodu, k tautu nemam nevar piecelt. Valoda ir tautas miesa un dvsele. Mums jdzvo sav tautb, citdi, lai lielmies cik lieldamies, tautai neko laba nepieirsim (Biezbrdis 1869, 5). Savas grmatias skum, novrtjot priekteu veikumu, vi ar atzinis:
80
Tas visu jaunkais paka vecajo Stenderi un svargkais ir Blenteina kungs, kas par visiem dzik latvieu valodas likumus smlies [..] (Biezbrdis 1869, 5). Viens no iem latvieu dzimuma valodas apraksttjiem, ko nereti uzskata par pirmo latvieu tautbas valodnieku, bija rsts Juris Brs (Baar Georg Heinrich 18081879). Vi jau 19. gadsimta 40. gados aktvi darbojs Latvieu literraj t saucamaj Latvieu draugu biedrb un ts rakstu krjum Magazin 1847. gad vcu valod publicja projektu par latvieu rakstbas vienkroanu (Baar 18471). im nolkam vi ir izzinjis latvieu valodas skau sistmu, pat aprakstjis lauzto un stiepto intonciju, aur un plat e lietoanas nosacjumus. J. Brs rakstjis ar par mediju jeb darbbas vrda vidjo krtu, respektvi atgriezeniskajiem darbbas vrdiem (Baar 18472, 4960). J. Alunns Dziesmiu priekvrd ir ldzis dr. Baara kungu Kurzem, ko esmu par lielu valodas pratju dzirdjis daudzinm, s prtulkoanas [Dziesmias S. K.] pavaas brd rok jemt, ts it smalki prlkot un tad savas domas un savus spriedumus par tm man jebkdi zinmus dot (Alunns 1981, 7). Tau dr. Bra kungs par latvieu valodu ir rakstjis vciski. Pris gadu desmitus pc J. Bra latviski par dzimto valodu, k ar par cilvku valodu vispr rakstja K. Biezbrdis. Vi sav grmati 1869. gad un vlkajs publikcijs latviski aprakstjis ne tikai dzimts latvieu valodas skau sistmu un rakstbu, bet ar paudis uzskatus par valodas btbu, par latvieu valodas attieksmm ar citm valodm, par ts kopanu. K. Biezbra atzias par valodas btbu ir di vcu domtja, visprgs valodniecbas pamatlicja Vilhelma Humbolta 19. gadsimta 30. gados pausto uzskatu gar. Ieklaussimies V. Humbolta teiktaj, ko 20. gadsimta 80. gados latviskojis e. Daugats: [..] valoda ir iekjs esambas orgns, pati esamba, kas pakpeniski nonk pie iekjs izzias un izteiksmes. Vissmalkkajiem pavedieniem t sakojas nacionl gara spk [..] (Humbolts 1985, 91). Un vl: [..] valoda ir gara darbba, kura mgi atkrtojas un kuras mris ir izteikt domu ar artikultm skam (Humbolts 1985, 95). Savukrt K. Biezbrdis etrus gadu desmitus vlk rakstja: Visa garga tautas bana mjo valod (Biezbrdis 1869, 5) un Valoda ir cilvka gargas banas pardans kaut kd rg krt. Dzirdam krt pards valoda balsienos (Biezbrdis 1869, 6). Gan V. Humbolta, gan K. Biezbra atzias btu prt paturamas ar 21. gadsimt, kad sabiedrb domin rpes par komunikciju, respektvi, saziu un kad valoda tiek uzskatta galvenokrt par sazias ldzekli. Bet K. Biezbrdis savulaik pamatoti ir atgdinjis par valodas attstbas un izzias paplainans nesaraujamo saiti: Cik sou latvieu gara spki uz prieku sprui, tik sou un ne vairk ar latvieu valoda uz prieku tikuse. [..] Jo plaks tas zinanas aploks, ko tautas gara spki izmrojui, jo bagtks vrdu krjums ir tautas valodai atradies, un jo gltki tautas gars izkojies, jo spoka, ausm tkamka vrdu sastdana ceas jauki iztlotos teikumos (Biezbrdis 1875, 190).
81
Indivdu vi mudinjis atcerties, ka valoda ir tavas dvseles visiem samanma miesa (Biezbrdis 1862, 4) un ka t liecina par cilvka kultras pakpi. K. Biezbrdi, protams, ir interesjis jautjums par latvieu valodas izcelsmi: k, kad un kur t clusies: Msu jaunlatviei ir lepodamies Baltijas Vstnes daudz lieljuies par latvieu valodas vecumu un sacjui, ka via esot clusies Indij. Nezinu, iz kuras izskuas pees o ziu smlui. [..] Gandrz visas valodas Eirop, bez vien piu [somu S. K.] valodas, stv radniecb ar sanskrita valodu; vai nu tpc visas ir clus Indij? [..] Visas tautas, kas tagad Eiropu apdzvo, ir gan no zijas ievilkus, bet nezinm, vai visas nkuas no Indijas. (Biezbrdis 1876, 90). Maldgo uzskatu par indoeiropieu pirmdzimteni Indij specilistiem nkas apkarot vl msdiens, gan izmantojot arheologu atradumus, kas liecina, ka indoeiropiei ir iencji Indij, gan nordot uz sanskrita elementiem, piemram, patskau sistmu, kas ir jaunka nek sengrieu un latu valod. K. Biezbrdis ir tulkojis Hrodota darbus un to ietekm scis domt, ka latviei cluies no skitiem (K. Biezbrdim skuti). Tau via viedokli (Biezbrdis 1883) nav atzinui ne specilisti, ne lastji. Ar vi pats, auboties par to, lastjus ir ldzis: Esmu septius gadus Herodota skutiem paka dzinies, bet, vai tos pancis, mais lastj, par to spried tu, bet, ldzams, nezobo (Biezbrdis 1883, 11). Par latvieu valodas veidoans turpmko gaitu K. Biezbrdis rakstjis: Ap to laiku, kad vciei iesca msu jrmalas apmeklt un pie Rgas apmets, atrada tie tikai tos, pie piu tautm piedergus lvus. Latviei tobrd vl neapdzvoja msu jrmalas; tie mjoja toreiz gan vl lviem aiz muguras, rtea pus. Kad vciei, no 1158. gada ieskot, ap Daugavas krastiem bija apmetuies un lvus un igauus apkaroja, bija latviei ldz Turaidi atvilkuies; un, kad Vitepk [Vitebsk S. K.] un Pleskav ar daiem vrdiem iz krievu valodas bija iepazinuies un tos piemui, iepazins ardzan ar igauu un lvu valodu un piema iz vim daudz vrdu, k par piemru, lault, laulba, vajaga, vajadzt [..] (Biezbrdis 1876, 91). K. Biezbrdis, vrtjot baltu valodu attieksmes ar slvu un ermu valodm un to izcelsmi, pievienojies paa tulkot Tacita viedoklim: ermu, latvju un slvu tautas clus no vienas paas tautu saknes (Biezbrdis 18692, 4142). Starp ermnieiem un stu slvu tautm pa vid vl viena trea liela tautu cilts mjoja, no kuras tagad tikai mazas atlikas pasaul, proti, msu latvju cilts, pie kuras tagadjie latviei un leii pieder ldz ar veciem priem
82
un daudz citm nokautm vai prvrstm latvju tautm (Biezbrdis 18692, 43). Jpiebilst, ka 19. gadsimt par latvju tautm eirop sauca visas baltu tautas. K. Biezbrdis, saldzinot latvieu un leiu vrdus un skaas, raksturojis dzvo baltu valodu radniecbu un atzinis, ka latvieu valoda jaunka k vias vl dzva radiniece, proti, leiu valoda [..] (Biezbrdis 1876, 92). K. Biezbra laik eirop bija populra vcu valodnieka Augusta leihera (Schleicher) ciltskoka teorija (Stammbaumtheorie 1871). Saska ar to no prjm indoeiropieu valodm vispirms nories baltu-slvu-ermu zars, kas pats savukrt sadaljies divos atzaros baltslvu un ermu. Msdienu baltista P. Dini vrdiem runjot, tika postults laikposms, kad pastvjusi kopga baltslvu valoda, un tikai vlk notikusi saelans baltu un slvu valods (Dini 2000, 157). Vlk pret leihera uzskatiem uzstjs franu valodnieks Antuns Meij (Meillet 1908) ar savu t dvto baltu un slvu paralls un neatkargs attstbas teoriju: baltu un slvu valods novrojams kopgs iezmes ir izskaidrojamas ar to, ka abas s valodu grupas clus no visai ldzgiem indoeiropieu dialektiem un neatkargi attstjus parall virzien (Dini 2000, 157). Jteic, ka baltu un slvu valodu attiecbas aizvstures laikmet joprojm ir zintnes problma, par ko tiek izteikti dadi viedoki. Tau K. Biezbra darbs Msu valoda un vias rakstba (1869) ir par latvieu valodas balsieniem un viu skaiem [patskaiem S. K.] un klaudiem [ldzskaiem S. K.], visnota (Biezbrdis 1869, 5), par to, k rgi, t.i., dzirdam krt, pards cilvka garg bana. K. Biezbrdis skaidro, ka balsiens clies no balss, kas ir, pirmkrt, tikai kds spjums balsienus un skaas iznest (Biezbrdis 1869, 6). Vi anatomiski raksturo, k ceas balss: Iz plauiem izgrsts gaiss, skriedams caur irbiu [balss spraugu S. K.], kas starp vairk vai mazk atvrtm un stieptm plvtm [balss saitm S. K.] tricina viu skaas malias, caur ko skaumi ceas, ko ardzan balsi, bet pai balsienus un skaas saucam [..]. Msdiens valodas skau veidoanos skaidro ldzgi, piemram: Izelpojot gaisu no plaum, spieam to pa elpvadu uz augu caur deguna vai mutes dobumu r no ermea. Normli elpojot, nedzirdam nekdas skaas. Tau o r plstoo gaisu varam aizturt jebkur viet no balss saitm ldz lpm. Tdjdi veidojas dadas valodas skaas. Pirmais iespjamais gaisa aizsprosts ir pie balss saitm divm elastgm iedrm elpvada augj da jeb balsen. Ja elpo miergi, starp balss saitm ir neliela sprauga, kam gaiss viegli tiek cauri (Muiniece 2002, 13). Pie skau izneanas dziedan darbojas tikai balsene vien, bet pie valodas balsieniem jkustas ar mlei un lpm. Bez tiem ir oti vajadzgi vl dai citi balsienos lokmai balsei dergi mutes iekpusnieki, visvairk zobi un auglejs [auksljas S. K.]. Ir rklis [rkle S. K.] un nsis [deguns S. K.] nepaliek be pie dau balsienu izneanas, kd visus os vienldzgi balsneus saucam (Biezbrdis 1869, 7).
83
K redzam, K. Biezbrdim ir bijusi visai laba izpratne par skau artikulciju, latvieu skau kopumu, tikai via lietotie skau un to pabu, ar runas orgnu nosaukumi odien iet neparasti. Saldziniet: skai ir patskai, jumi divskai, klaudi ldzskai, balsnei runas orgni, balssvars garums (kvantitte), laikamrs uzsvars, balslis burts utt. Latvieu valod K. Biezbrdis ievrojis piecus patskaus (a, u, i, e, o), seus divskaus (ai, ie, au, uo, ui, ei) un visas ldzskau fonmas. Via aprakst, protams, ir savas patnbas, piemram, par patskaiem: auro un plato e Biezbrdis ir noris k e paveidus. Ar par garajiem patskaiem viam ir savs viedoklis: Balssvari [garumi S. K.] ir sava paa lieta, un tie nece nekdus savdus skaus [patskaus S. K.], kam td rakstos paas zmes jeb balus [burtus S. K.] vajadztu (Biezbrdis 1869, 25). Ldzskaus K. Biezbrdis grupjis pc runas orgnu darbbas artikulcijas laik: lpklaudi [lpei S. K.], mlesklaudi [mlei S. K.], zobuklaudi [zobei S. K.], augaklaudi [auksljei S. K.] utt. (Biezbrdis 1869, 30). Saldzinot K. Biezbra ldzskau klasifikcijas tabulu ar A. Lauas ldzskau tabulu (Laua 1980, 51), pamanm, ka K. Biezbrdis taj nav iekvis f un h, jo uzskata: Sveenieki latvieu valodai ir tie klaudi f un h; tomr bs ie rakstniecb ievedami un varbt vl dai citi sveenieki, kad un k vajadzgs, proti, tdos sveos vrdos, kur tie dzirdam krt iznesami [izrunjami S. K.] (Biezbrdis 1869, 31). Prlkojis savu priekteu Vec Stendera, O. Rozenbergera, G. Bitnera (Bttner), J. Bra un A. Blenteina (Bielenstein) latvieu skau sistmas un rakstbas aprakstus, K. Biezbrdis visatzingk novrtjis O. Rozenbergera veikumu (Rosenberger 1848, 134). Msu valodas rakstbu K. Biezbrdis sav grmati saldzinjis ar citu tautu paradumiem: Fontiski rakstdami, liekam balsienu elementes (pirmdaas) pas rakstuzms, [..]. Kitaii [niei S. K.] un japaniei nozm veselus vrdus ar vienu pau zmi, [..] Pa daai to pau dara msu diens stenogrfi (rakstu sintji), gribdami igli uzrakstt. (Biezbrdis 1869, 10). Vi ar izskaidrojis, ka rakstanai ir likums: Raksti, k tu run! Bez aubm K. Biezbrdis gribja padart latvieu rakstbu vieglku un skaidrku. mra labad vi sprieda, ka [..] tomr tagadj garumzme h un visi dubultu klaudi ir atmetami latv.[ieu] valod. Kamr valoda pie tautas dzva, un tik dzva k pie latvieiem, tamr var tauta iztikt bez laika- ( , ) un balssvara ( , ) zmm, k tas redzams pie daudz izmirum un dzvm valodm, jo [..] msu latvieu rakstba bez laika un svara zmm jau raiba diezgan (Biezbrdis 1869, 10). K. Biezbrdis minja lietot jaunu ortogrfiju savs grmats: antkv iespiesta via eometrija jeb rumu zintnba (1874), bez ldzskau dubultojumiem un patskau garuma apzmjuma vcisk manier ar sekojou h burtu iespiesta Msu
84
valoda un vias rakstba (1869). Patskau garumu vi apzmjis tikai lokatva galotns ar jumtiu, bet ne vrdu sakns un piedkos. da rcba, protams, radja prpratumus lasot. Ilgaj un saretaj latvieu rakstbas veidoans proces 19. gadsimt K. Biezbrdim bija nozmga loma. Vstul no izstjuma draugiem Kurzem un Vidzem dedzgais patriots izteica cerbas: Prtgi latviei nekad jau nesmds sveas, dergas valodas iemcties, tau tie ne domt nedoms td ce savu mu tva valodu kapos aizvadt. Vi apliecinja: [..] kas grib, lai lam mani par latvieti, cik tam tk, kad tikai nelam mani par pusvcieti [..] (Biezbrdis 1863, 103).
Literatras saraksts
Alunns, J. (1981) Dziesmias. 2 das. 1. daa. Rga : Liesma. Augstkalns, A. 1934: Msu valoda, vias vsture un pttji. Rga : Valters un Rapa. Baar, G. H. (18471) ber die in der lettischen Sprache vorkommenden Laute und deren einfache Bezeichnung durch die Schrift. // Magazin, Band 9, Stck 1, S. 2148. Baar, G. H. (18472) Beitrag zur Lehre vom Medium der lettischen Sprache. // Magazin, Band 9, Stck 1, S. 4960. Bielenstein, A. (18631864) Die lettische Sprache nach ihren Lauten und Formen erklrend und vergleichend dargestellt. I Teil, II Teil. Berlin : Ferd. Dmmlers Verlagsbuchhandlung. Biezbrdis, K. (1862) Cilvks un lops, kas tiem par starpbu. // Mjas Viesis, Nr. 4, 30. 31. lpp. Biezbrdis, K. (1863) Grmata saviem miem draugiem Kurzem un Vidzem. // Mjas Viesis, Nr. 13. Beesbardis, K. (18651) Zustnde und Eigentmlichkeiten in den Baltischen Provinzen Russlands. Bautzen : Schmaler und Pech. Beesbardis, K. (18652) Der Sprach- und Bildungskampf in den Baltischen Provinzen Russlands. Bautzen : Schmaler und Pech. Beesbardis, K. (18653) Nachrichten ber die zustnde der lettischen Nation und ihrer Literatur. // Zeitschrift fr slavische Literatur, Kunst und Wissenschaft, Bd. 2, Heft 5, S. 321337. Bsbardis, K. (1865/66) Vstules A. Kunikam. // Krievijas ZA arhva Pterburgas filile, 95. fonds, 2. apraksts, 61. lieta. Beesbardis, K. (1866) Meditationen zur Forderung der Eintracht zwischen Russen und Deutschen in den Baltischen Provinzen Russlands. Bautzen : Schmaler und Pech. Biezbrdis, K. (1869) Msu valoda un vias rakstba. Rga : K. tlbergs. Biezbrdis, K. (1875) Kds vrds par latvieu valodu un skolm. // Pasaule un Daba, Nr. 24, 190.192. lpp. Biezbrdis, K. (1876) Latvieu cilts un valodas liktei. // Pasaule un Daba, Nr. 12, 90. 92. lpp. Biezbrdis, K. (1883) Herodota skuti un msu vectvu ciltsststi. Rga : Driis.
85
Biezbrdis, K. (1910) Valodas un izgltbas ca Baltij. // Dzimtenes Vstnesis, Nr. 82, 83, 90, 91, 98, 104, 110. Birkerts, A. (1911) Kaspars Biezbrdis un latvieu izgltbas kustba. // Latvieu izgltbas biedrbas gadagrmata. 3. sj. Rga, 8.21. lpp. Dini, P. (2000) Baltu valodas. No itlieu val. tulk. D. Meiere. Rga : Ja Rozes apgds. Graudonis, J. (2006) Rgas Latvieu biedrba laikmetu grieos. // Dzv upe. RLB vakar, odien... Rga : Madris, 79.83. lpp. Humbolts, V. (1985) Izlase. Fragmenti no valodnieciskiem darbiem. Rga : zvaigzne. Kaudzte, M. 1924: Atmias no tautisk laikmeta. 2. sj. Csis-Rga : Jpe. Laua, A. (1980) Latvieu literrs valodas fontika. Rga : zvaigzne. Muiniece, L. (2002) Latvieu valodas praktisk fonoloija. Rga : Rasa ABC. Rehehusen, J. (1644) Manuductio ad linguam Lettonicam facilis et certa. Riga. Reimanis, . (1937) Vai K.Biezbrdis ir vispadevgs 1863. gada eizaram Aleksandram II pasniegts latvieu adreses autors? // Izgltbas Ministrijas Mneraksts, 3, 282. 287. lpp. Rosenberger, O. (1848) Formenlehre der lettischen Sprache in neuer Darstellung. // Magazin, Band 9, Stck 2. Soevs, M., Jansons-Saiva, A. (1986) Kaspars Biezbrdis sabiedrisks domas un kultras vstur. Rga : zintne. Strste, A. (18791880) Latvieu valodas mcba. Sistemtisks kurss. IIII. Rga-Trbata : nakenburgs Vksna, A. (1986) Trbatas universitte. Rga : zintne. a (1881) . // , 1881, c. 231.
Summary
K. Biezbrdis (18061886), an experienced pedagogue and publicist, has proved with his publications that one can successfully write about both natural sciences and the humanities in Latvian. He is the first to evaluate critically the Latvian education of his time, the first who has written a scientific work on Latvian in Latvian and published it in 1869. In his publications K. Biezbrdis described the sound system and orthography of his mother tongue, and also reflected on the origin of the Latvian language and its relations with the closest languages. His views on the concept of language are characteristic to the european ideas of that time. We can conclude that K. Biezbrdis had a rather good understanding of the articulation of sounds and Latvian sound system, although the terminology he used to describe sounds and their qualities as well as the organs of speech seems obsolete today. He also had an important role in the long and complicated process of the development of Latvian orthography in the 19th century, because he tried to make the orthography of his time easier and clearer by using antiqua font in printed work, and discontinuing the use of consonant duplication and vowel length denotation in German manner, with an h following the vowel. Keywords: history of Latvian linguistics, origin of the Latvian language, system of sounds, Latvian ortography.
BALtu MItOLOIJA
Tauta, kas ticbas liets piemuss. Juris Alunns un latvieu mitoloijas mekljumi The Nation with Achievements in Religious Matters. Juris Alunns and the Search for Latvian Mythology
LU Literatras, folkloras un mkslas institts Latvieu folkloras krtuve Turgeeva iela 19, Rga, LV-1050 aldisp@lanet.lv
Mekljot veidus, k apliecint latvieu tiesbas saukties par tautu, pirmie nacionli noskaotie izgltotie latviei, kas pazstami ar nosaukumu jaunlatviei, pievrss folklorai un mitoloijai k avotiem, kas vartu apliecint latvieu tautas kultras lmeni pagtn. Latvieu folkloras vkumi vl bija prk mazi, lai tos vartu izmantot im nolkam, turklt pirmie apraksttie dievi un mti neldzins vlk savktaj folkloras materil atrodamajiem. Pretstat samr izplattajam uzskatam, ka jaunlatviei tos izveidojui dzejisks jaunrades proces, visiem iem pseidodieviem atrodami avoti agrkaj literatr par latvieu ticjumiem un tradcijm. Tomr jaunlatvieiem pieejamie avoti nav bijui pai uzticami, tpc ar radusies neatbilstba. iet, ir bijui trs visvairk izmantotie avoti, dad mr apzinti un pazstami. Juris Alunns aj zi ir atries no vairkuma savu laikabiedru un ldzdarbinieku ar to, ka izmantojis Lietuvas vstures ptnieka Teodora Narbuta poliski izdoto materilu, kamr vairkums citu lielkoties izmantojui pieejamos agrko gadsimtu rakstus vciski. Taj pa laik J. Alunns ar apzinjies, ka no sens mticbas ir jatbrvojas. Tdjdi via attieksm pret mitoloijas mekljumiem iezmjas nekonsekvence. Atslgvrdi: Juris Alunns, mitoloija, pseidoolimps, Garlbs Merelis, Teodors Narbuts.
Aldis Ptelis
Juris Alunns ir viens no izcilkajiem jaunlatvieiem. Via Dziesmias, ko mcmies gan parast, gan augst skol, pierdja, ka bauru valoda spj izteikt to pau, ko citu, ievrojamu tautu valodas. Lai cik mums grti odien iedomties tdu daljumu, tomr tds tas bija vl mazk nek pirms 200 gadiem. Tiem izgltotajiem audm, kas, par spti sabiedriskajiem un ekonomiskajiem apstkiem, gribja saukties par latvieiem, bija jpierda, ka ie latviei nav tikai bars neizgltotu un nepatkamu auu, bet gan tauta ar savu pagtni un nkotni. Tiei to viai liedza citi izgltoti audis, piemram, mctjs Georgs Brae no Latvieu literatras biedrbas: Tie, kas pazst msu nacionus, jau sen zaudjui jebkdas cerbas attiecb uz latvieiem. T ir nedzva dzimusi tauta. Latvieiem nav savas nacionls pagtnes un vstures, tiem nevar bt nkotnes [Izclums mans A. P.]. Viengs rakstura iezmes, kas tos atir, ir viu pilngi atpalikus un kropl valoda.. un to prtu aptumojoais naids pret vcieiem (Trapns 1989, 18).
Aldis Ptelis. Tauta, kas ticbas liets piemuss. Juris Alunns un latvieu mitoloijas ..
87
Saldzinjumos romieu un grieu mitoloiju piesauc jau citi autori, kas raksta krietni agrk par Alunnu, piemram, Pauls einhorns 17. gadsimta pirmaj pus, savukrt interese par klasisko kultru 18. gadsimta beigs bija krietni augusi. Tpat ar interese par senm tautas dziesmm, kuru liel mr izraisja sajsma (un sava veida skandls) ap Deimsa Makfrsona (17361796) it k atrastajm senajm eltu dziesminieka Osina dziesmm. Strddams Rg, par m dziesmm ieinteresjs Johans Herders, savas darbbas gait radot tautasdziesmas jdzienu. Savukrt eliasa Lenrta sakrtot un daudzu pazstamu literatras darbinieku atzingi vrtt Kalevala pardja ceu, kds ejams, un izveidoja kritrijus, kam ldzinties. Bet ar dzejisku izteiksmi vien bija par maz, lai pierdtu, ka latviei ir tautas vrda ciengi. Viena no nepiecieambm bija apliecint latvieu kultras pastvanu pirms vcu krustneu ieraans un to varas nodibinanas msdienu Latvijas teritorij to, ka latvieiem ir bijusi pagtne. Jo tikai tad tai vartu bt tiesbas ar uz nkotni. Senie griei un romiei, ar bdami pagni, bija ievrojams paraugs, kam ldzinties. Ja izdotos pierdt samrojami augstu latvieu kultru senatn, atrast savu eposu un ievrojamu mitoloiju, latvieu tiesbas saukties par kultras tautu btu nodrointas. Tomr darb maz varja paldzt atzti rakstti avoti hronikas, rakstta literatra, zintniskas grmatas. Lai pierdtu, ka latvieiem tdas btu varjuas bt, vajadzja vrsties pie citdm kultras formm, kas pastvjuas pagnu laikos un apliecintu augstu kultras lmeni. Tdjdi pirmskristga latvieu reliija un mitoloija, kas btu pieldzinma slaveno pagnu romieu un seno grieu mitoloijai, varja im mrim nodert. Krlis Kundzi raksta: Msu vectvi bij pagni, kdi citas visas tautas savos pirmos gados bijui, t. i., tdi, kam st dzv Dieva atzana trka (Kundzi 1872, 132). ds apraksts tomr izklauss pc nolas par sentvu kultras lmeni, tau tam seko vl kds izteikums: Msu tvu-tvu ticba bija attstta dabas-reliija, ar visiem trkumiem un vism kdm, ko pie citm, veciem Grieiem un Romniekiem, ar atronam. Te jau nav aubu, ka saldzinjums ir sav zi cildinos. Latvieu mitoloijas aprakstanai 19. gadsimta vid trka tiei to izcilo avotu, kdi bija klasiskajai kultrai. Ar plau folkloras vkumu aj laik vl nebija; itin biei t laika publikcijs sastopami no msdienu ptnieka viedoka dvaini dzejojumi, kas uzdoti par tautas dziesmm, lai gan ts ldzins nevis dainm, bet gan klasiskajai dzejai. Ar pau dievbu vrdi un apraksti biei vien ir pretrun ar msdiens apkopotaj folkloras materil atrodamo, tau to var saprast vsturisk nepiecieamba steidzs pa prieku izptei. Izveidojs dievbu kopums, ko pieemts saukt par pseidoolimpu vai pseidopanteonu. Raksturojot pseidoolimpa veidoanu, elza Kokare rakstja: K redzams, pseidopanteons latvieu mitoloij veidojs trijos virzienos: aizgstot dievus no citm tautm, galvenokrt priem, izdomjot dievbas, kam nav sakojuma latvieu tautas reliiskajos priekstatos, un patvagi interpretjot dau latvieu autentisko dievbu funkcijas un nosaukumus (Kokare 1999, 23).
88
Uz pirmo virzienu attiecinms, piemram, visprzinmo Romoves svtncas un ts triju galveno dievu apraksts, pie pdj izpausmm vartu ierindot Gotharda Frdriha Stendera gramatikas attiecgaj pielikum (Stender 1873, 211220) atrodamos patvagos, no oti izplatta pru dievbu apraksta aizgto dievbu vrdu etimoloizjumus.1 Ilgku laiku pastvjis uzskats, ka jaunlatviei mint materilu trkuma un citu apstku d izdomjui iespjamas, bet nepierdmas un folkloras materil neapliecintas dievbas. Augusts Blenteins raksta: Mums ncs apkarot nekompetentos jaunlatvieu jsmotjus, kuri pru hroniku autoru maldus un izdomjumus par senpru kultu gribja ar skubu attiecint uz latvieiem pie Daugavas, td veid radot latvieiem jaunu Olimpu, apdzvotu ar vairk vai mazk izdomtm dievbm, it k da mitoloija dartu godu latvieu tautai (Blenteins 1999, 285). A. Blenteins izliekas nemanjis, ka ne jau latviei o darbbas veidu aizskui. Izgltotiem audm, kdi bija jaunlatviei, da pieeja nepamatota kdu idejas ievieana nebtu pieemama, tas pat padartu viu darba mri grtk sasniedzamu, dodot vairk pamata t apaubanai. Saldzinot dados latvieu panteona aprakstus, praktiski visiem galvenajiem dieviem iespjams rast avotu citu, agrku autoru darbos, tdjdi izsekojot zinmu di. Attiecgi o dievbu atbilstba vai neatbilstba folklor sastopamai tradcijai atkarga no citto autoru darbu korektuma. iet, ka jaunlatvieu laikos zinmkie apraksti ir bijui trs: Gotharda Frdriha Stendera pielikums Lettische Mythologie pie via 1783. gada gramatikas izdevuma, Garlba Merea grmata Vorzeit Lieflands (1797., 1798.), k ar (iespjams, valodas d) mazk zinms izdevums Teodora Narbuta Dzieje staroytne narodu litewskiego (1835.) Neviens no tiem nesniedz kdas jaunas zias, tau tiei k savulaik par uzticamiem uzskatti dadu ziu apkopojumi ie darbi ar bija pievilcgi. Vairkums jaunlatvieu izmanto Garlba Merea Livonijas senatni, kas daudz citta, piemram, jau 1856. gad dados Mjas Viesa numuros. Vlk prtulkotas gandrz visas latvieu senatnes dzves aprakstam veltts nodaas vl pirms Matsa Kaudztes tulkojuma iznkanas 1906. gad. Vairumam o publikciju nav uzrdti autori, atsevios gadjumos nav ar nordes, ka teksts premts no Merea darba. Andrejs Pumpurs atsevias nianses sav literraj jaunrad (tostarp daus motvus Lpls) aizgst no Merea latvieu teikas Vanems Imanta, bet taj atrodamais nav pretrun ar Merea izveidoto Latvijas senatnes tlu, kas sniegts citos via darbos. Interesanti, ka Merea piedvtais latvieu vstures apraksts atrodams pamat kdam darbam, kas mazk populrs par Lplsi, tau bijis iecerts varbt pat ar lielkm pretenzijm tas veido Jkaba Lautenbaha eposa Niedru Vidvuds sieta pamatu, dads teikas savijot ap Merea izvirzto shmu par latvieu sentvu piedalanos tautu staigan, kas sagrva Romu. Ar varou vrdi, piemram, Radagaiss, tpat atrodams pie Merea (gan k Radegasts), nemaz nerunjot par pau Vidvudu un via darbbu tautas apvienoan un reliisk kulta izveid, kas gandrz identi aprakstts k Merelim, t Lautenbaham, bet to pirmskumi mekljami Simona Grunava 16. gadsimta pirmaj pus saraksttaj Prsijas hronik. Protams, Merea un Lautenbaha Vidvuds ir tas pats Simona Grunava apraksttais pru sentvs un Romoves dibintjs.
89
No jaunlatvieu vairkuma atiras Juris Alunns, kas izvirza atirgu latvieu panteona struktras versiju (Alunns 1856), k ar public nepazstamas teiksmas k latvieu mtu paraugus. Interesanti, ka tas notiek taj pa gad, kad pards ar pirmie Merea darba tulkojumi Mjas Vies. J. Alunns ttad apzinti izmantojis citu avotu. Sav dzej via piedvto panteona struktru prem ar Auseklis, kur taj pa laik velta pat atzingas vrsmas Vecajam Stenderam, via ietami neprprotami latvisko mitoloijas materilu izmantojot pat mazk. Pteris mits norda uz Jura Alunna izmantoto avotu: Narbuta dievus, k zinms, ir prnesis pie latvieiem J. Alunns, bet ne no paa Narbuta grmatas (mits 1926, 78). Ttad te runa par jau iepriek minto Teodora Narbuta darba sjumu, kas oriinl izncis pou valod. mits saldzina dievbu vrdu rakstbu, secinot, ka Alunns izmantojis nevis oriinlu, bet gan kdu vcu tekstu. Tau is teksts t ar nav kuvis zinms. Dau vrdu rakstba nav pietiekams arguments da teksta meklanai, jo Juris Alunns vartu bt ar apzinti prveidojis dau dievbu vrdus, kas viam ita nepietiekami skangi latvieu valod. Galvenais jautjums, protams, ir: vai atdzejotjam Jurim Alunnam pou valoda tiem bija rslis? 1835. gad iznkuais Teodora Narbuta Dzieje staroytne narodu litewskiego 1. sjums, kur izklstts Narbuta priekstats par lietuvieu mitoloiju, visu par baltiem zinmo attiecina tikai uz lietuvieiem, nedaudz citjot ar Stendera rakstto par latvieu mitoloiju. Ldzgi k Merelim ir Prsijas latviei, Narbutam latviei un pri ir tikai dis lietuvieu tautas ciltis. Iespjams, ka te vl arvien izpauas jau 17. gadsimt pieemtais uzskats, ka senajiem baltiem, kas bijui praktiski viena tauta,2 bijusi vienota reliija. Tpc ar visas dievbas, kas apliecintas vienai tautai, attiecgi uzskatmas par pierdtm ar pie prjm. Varbt t ir uzticans iepriek mintajiem autoriem (Merelim un Narbutam), kd izveidojs ar ideja par leiu-latvieu ditautu; bet varbt apstklis, ka pagtn pastvjusi di leiu nivalsts, jaunlatvieiem ita pievilcgs arguments, cnoties par latvieu tautas tiesbm. Lai k ar btu, neprprotami redzams, ka Alunns visai plai izmantojis Narbuta apkopots zias. Taj pa Mjas Viesa numur vi public ar Narbuta grmat atrodamo teiku par grku pldiem. Grti pateikt, kpc Auseklis izvljs tiei Alunna piedvto dievbu sistmu, tau ar Auseka darbbu dzejas lauk t tikusi popularizta visvairk. Dieml, k konstat J. Lapi, rakstot par Auseka darbbu mitoloijas rekonstrukcij: Bezpartejiski sprieot, varam teikt, ka Auseklis attiecb uz mitoloiju ir bijis oti pavirs, lai gan e ir via svt vieta. [..] Auseklis bija iedomjies, ka mitoloij var radt jaunus tlus tpat k valodniecb. Pumpuram tas izdevs, jo vi tomr bzjas uz pasakm. Bet Auseklis ir daudzas dievbas vienkri izdomjis, prkpjot loikas pietiekoa pamatojuma likumu (Auseklis 1923, 123). is citts parda, ka t autors nav ievrojis Auseka izvlto dievbu dados pirmavotus, lai gan citviet visai stingri norda uz to sakritbu ar J. Alunna piedvto sistmu. Tpat tas vlreiz demonstr uzskatu, ka jaunlatviei vispr un tostarp Auseklis aprakstts dievbas brvi izdomjis, nevis aizguvis no kdiem materiliem.
90
Tau teiku par pirmdievu Pramnu public ar jau mintais Jkabs Lautenbahs, ttad parall mitoloija nebt nebija tik mazpazstama t laika interesentu vid. Taj pa laik Alunns ir ar apgaismbas darbinieks, kura mris ir uzlabot savas tautas dzves apstkus, ar ekonomisk zi, un kuram veca mticba neiet atbalstma. K esmu jau minjis cits reizs, runjot par o sareto laiku un t darbinieku uzdevumiem, Alunns, no vienas puses, mekldams zias par kdreiz pastvjuo latvieu ticbu un ts mtiem, noliedz k mticbu ts saglabjus atliekas, piemram, rakstot par tautas dziedniecbu un ticjumiem lopkopbas sakar, vi ir visai skeptisks: .. tda rmoans ir atliekas no veciem pagnu laikiem, kur msu tvu tvi vl zemes mti pieldza, tai mazas dvanas zem nolikdami. Bet di ieradumi nemaz nesader ar augsto Kristus mcbu (Alunns 19141, 325). Acmredzot iemesla d vi saviem latvieu seno dievu aprakstiem pievieno ar sav zi apolotiskus noslgumus, piemram: os un citus nkamus ststus par veciem latvieiem lasot, jliek vr, ka vii toreiz t ticja un domja, k jau visas citas tumas un nemctas tautas vl tagad dom un dara. Ka tdi dievi un gari nav bijui, nedz ar ir, to ikkatrs prtgs cilvks gan zin. Te tik tiek ststts, k vii toreiz domja un ticja (Alunns 19142, 319). Kpc Alunns os ststus tomr publicjis, skaidro via mint raksta pdjais teikums: Bet no visiem iem ststiem redzams, ka latviei citkrt nebt nebij tdi nemcti audis par kdiem tie alla izdaudzinti; jo t tauta lai nu ir pagni vai ne kas ticbas liets ir piemuss, ar cits gudrbs un zinans nebs vrga (Alunns 19143, 318).
Literatras saraksts
Alunns, J. (19141) Mu ticba. // Raksti. Pterburga : Gulbis. Alunns, J. (19142) Veco latvieu ststi par dens pldiem. Pterburga : Gulbis. Alunns, J. (19143) Dievi un gari, kdus vecie latviei citkrt cienjui. // Raksti. Pterburga : Gulbis. Auseklis. (1923) Kopoti raksti. Rga : A. Gulbis. Blenteins, A. (1995) Kda laimga dzve. Rga : Multimediju centra apgds. Kokare, e. (1999) Latvieu galvenie mitoloiskie tli folkloras atveid. Rga. Kundzi, K. Tvu-tvu ticba tautas dziesms. // Baltijas Vstnesis, 1872, Nr. 17. Stender, G. F. (1783) Lettische Grammatik verfasset von Gotthard Friedrich Stender. zweyte Auflage... Mitau. mits, P. (1926) Latvieu mtoloija, Rga. Trapns, J. A. (1989) Krijnis Barons. His Life and Times. Linguistics and poetics of Latvian Folk Songs; McGill-Queen`s University Press.
91
G. Merea darbu tulkojumi

Autors (F. M.) Nosaukums sas zias par to, kur latviei cluies un kdi ieradumi tiem bijui vecos laikos A-n. Par veco latvieu brm Lejmau Pteris Latvji divpadsmit gadusimten Andrejs Pumpurs Latvieu tautas meitm par tautas dziedanu W. S. Valsts iestdjumi pie seniem latvieiem. (Pc Garlib Merea) Perkuna ozols vecaj Romov Druskas par veco Latvieu mirou paglabanu (apbeanu) (Daas zias smeltas iz J. Meyera un G. Merkela.) Izdevums Datums Mjas Viesis 1856. g. Nr. 6/7 Mjas Viesis Mjas Viesis Baltijas Vstnesis Baltijas Vstnesis Rota Balss 1856. g. Nr. 23 1881. g. Nr. 50 1873. g. Nr. 32 1872. g. Nr. 20 1885. g 1888. g. Nr. 22
teodora Narbuta dievi

Vrds un pavrdi Pramimas Okkapirmas Wirszajtos Perkunas Kovas (saukts ar Zwerinne) Ragutis (saukts ar Bublos, Bubilos) Sotwaros (saukts ar Szwintesix, Szwaixtiks; Jauczobobis, Lelus, Gabie) Atrimpos (Dzivsvits, Zalku karalis) Gardoeldius (Perdoite, Perdoitus, Gardoaitis) Poklus (Pokolus, Pokole, Pikol, Pikole, Pragartis no pragaras pekla) Krugis (Jagaubis) ziemienikas (Kurko, Kurchus) Patelo (Pateno, Potelo, Algis) Sznejbrato (Iszwambratus) Kabiry Praurime Lado Budte Lajma (Menule, Lela, Kunimirszis, Miedzioima) Polengabia Matergabia Perkunatele Pilwite Liethua Wellona Pergrubie (Grubite) Milda Krumine (Pradziu Warpu/Brandziu-Warpu) Nijoa
92
Vrds un pavrdi Alabatis Aussra Bezelea (Wakarinne) Brekszta Kronis (Mehta) Usparinia Werpeja Gondu Uppine Ratajniczu Walgina ajbegelda Mahslu Baba Budintoja (Budisz, Paparona) Austheja Ragutenapati zemmes mahti Gaja (Magilla) Neris Czeltice Dugna (Gudelka) Ragana Lazdona Medziojna Pojata Biruta Auszlawis Kaunis (Pizio) Datonus Laukpatimas Slynxnis-Perlewenu Warpas Warpelis Trotitas-Kirbixtu Kielo-Dewas Numejas un Peskia Bentis Liethuwanis Strutis un Miechutele Tawals Gulbi Dewas Apidonu Kremara Priparszas Gardunitis Kurwajczyn un erajczyn
93
Vrds un pavrdi Ligiczus un Derfintos Wajgantos Swieczpauksztynis Lubleniczu Kublaniczu Kirnis Goniglis (Gongelis Hennilus) Siemi Dewas Kohma Kierpiczus un Syleniczus Kenkams Putys? Puis, Pucis Giristis Ajtwaros Rungis Puschajtis Markopole Barstuki Koboli Kaukie Johds Saue Menuo Aussra Wakarinne vaigds Atajbos Birzulis Dwargonth Klevelis Prigirditis Sala Siriczius Szlotrasis Tiknis Givojte altis Raupue Siauras Simonajte Sidzia Wentis Rageziowan Dewojtis Wetustis Guboi un Twertikas
94
Vrds un pavrdi [Akmei] elnis Gandras Gellon Witolf Alcis Palemon Nemon Kukowojtis Murgi
Alunna dievi
Dievba Pramans Laima Funkcijas Pats lielkais dievs, aizmgais vectvs [k ar leiu pra amius?]. Bijusi lmja viss liets, kur dabjusi dadus vrdus. (Laulbas dievene un zemes mte.) Liktens dievba k Laimas jomas saaurinjums. Anlavs Gaismas tvs. No A. un Postnieka cas ceas gadalaiki. Viam upur lopus un rau [auglbas dievs]. Postnieks Tumsbas gars. Valda pr ziemu un nakti. Lga Cilvkiem ierdja visdas zias un skolas, amatus un mju darbus, mcja dziedt un noveda uz dziedinmm zlm. Gdjusi par mieru auu starp. ri un nuri Gari, kas dzvo zem paegiem. Skde vasar sta krusu, ziem puteus. Prkons Vid stvja starp Anlavu un Postnieku, jo ne vien svtja, bet ar sodja. Pie latvieiem vi bija pats pirmais {?}dievs... [sal. Pramns!!!] Sta auglbu un sprie taisngu tiesu, pai par robem. Prkonele dens un jras mte, ar Jras mte, ik vakaru sav klp uzem sauli un to mazg. Potrimps Auglbas devjs, laimbas dievs un sju glabtjs. Vienmr smaida, ar vrpu vainagu galv [k Grunauam?] ...rdoties k ska ar cilvka galvu. Milda Mlestbas dievene, ... clies no mlt... Sargjusi pai tiklas meitas. Kaunis Mlestbas dievs, latviei viu domja k jaunu, skaistu puisi ar zilu puu vaiagu puotu, ar ziliem sprniem izgreznotu, ar ziliem sudrab izaustiem svrciiem aprottu, uz pum sdou, pa rmu, skaidru gaisu skrejam. Pikulis ...piktais dievs, auu dvseles uzma sav valstb, pekl. Sot pekl, sirms, ap viu trs galvaskausi cilvka, zirga, govs. Viam upur melnus zirgus, ckas, us, bet, ja tas pie kda nk treo reizi atgdint par miruajiem, pielabinms tikai ar cilvku upuriem [Grunaua Patolls]. Naule Sta ziem salnu un nvi, vasar degou sausumu. Saule Iedala laiku un dod zemei siltumu [kds ar to sakars dievbai?]. Saules pils stvja pret rtiem (sic!) tur, kur latvieiem dzimtene. zvaigznes Gans k avis debesu pavs, dievi ts izmanto k jga vai jjamus lopus. Mazks zvaigznes vrpj cilvku dzvbas pavedienu. Bentis Gars, kas ceiniekus sav glaban ma un no visa auna izsargja. Prauliene Turja ugunskuru sav gdb un mcja cilvkus dienu vrt un maizi cept. Pilnvedis Gars, kas us un kltis pildja.
95
zvanptis Dziltene Gonds Nemejs Peska Kris Budrei Krmars Lgsmba3 nras4 dknas audrs
Skananas gars. Darjis dzirdamu Prkona balsi. Mra izsttja, prvietojas ratos, spoku pavadta. Uz to lkoja, ka viesus lab cien tur. Gd, lai mjas tvam nek netrktu viesbm. Gd, lai mjas tvam nek netrktu viesbm. Pieskaitms miliem, tam palgi budrei, dievu kalji, kas ar kalju aizbildi, izraisa zemestrces un izvirdumus. Ciklopeikei. Dzvo kalnos tpat k mili kop ar savu saimi, via zi gan dabas drgumi, gan cilvkiem zudus mantas. Vi drgumus kalt, visvairk Ju vakar. Varavksne.
Garlba Merea dievi

Vrds Prkuns Vrds oriinl Funkcija Perkun Prkoa dievs. Vi bij tas, k var stvja laiki, k ar valdtjs pr citiem dieviem. Potrimps Potrimp Varbt vi bij saules dievs, kua druvm deva auglbu. Pkols Pikoll Apak pasaules dievs, ku nevis mlestbu, bet tikai drebanu prasja no visiem dzviem. [..] Ar raudous brnus vl vienumr Pkols ved pie dusas, ja viam nav ielikts no vcieiem vietnieks. Okopiruns Okkopiruns Krtoja spdeku ceus un gada laiku maias. Kurho Curcho pai paujai bij likts par gdtju. Perdoitis Perdoitis vja dievs. Vi gja pa ju un zemi, kur tad via matu sprogas, padebei, plivinjs ap galvas irtni. Grdietis Gahrdeetis zvejas dievs. Pergrbs Perrgruhbs Pumpuru pertjs, bij pavasara dievs. Vi izviinja ziedus, lapas un sjumus lauk no dgiem un nopelnja caur to ikkatru pavasari vienus visprgus svtkus. Pukaitis Puschkaitis zemes dievs, mjoja vismk zem saragjuiemies ceriu krmiem. Lgo Lihgo Mlestbas un draudzbas dievs Ausskuts jeb Ausskuts, Avju cirpjs, bij naidgais aunais gars, no kua starp Avsskutis Awsskutis cilvkiem un lopiem izgja srgas un mocbas. Via vaina bij, kad aitm atrads vilna nogjusi no muguras: zme, ka mris tuvum. Laimas mmia LaimaPaldztja dzemdtjm. Mahming si Uhsingsch Biu dievs. Ivambrotas jeb Ischwambrotas, (Pats Videvuts). Mjas saimnieks. Ciemnieks zeemnecks
96
Vrds barstuki markopeti pilvaiti skas melni un balti zirgi, lieli briei, krupji Vrds oriinl Barstucke Markopeten Pillwaiten
Funkcija Gari, kui sevii pie vjniekiem un bezmiegainiem iesldja istab ar mness stariem, un tie lakatos iettu brnu veid gja pie gultas. Viu apciemojumi nebij vis nepatkami; jo vii nesa pilnbu klt un paglabja un vairoja visu brni krt. Bez vim pieskaitja vl caur melniem un baltiem zirgiem, lieliem brieiem, krupjiem un citiem dzvniekiem kdu veidu no svtuma.
Auseka dievi
Dievba, tls Anlavis Atrimps Atzailis Aukuperons Ausra Austra Aurias zeme Bangaptis Budrei Dkla Dieva dli Dievs Dravdva Drebkulis Druvu mte Dukas Gaels Gudria Joda laiki Jodi Jodu mte Jras mte Jras meitas Jras tvs Karaluna Kaunis Kma Krmars Kris Krma Kuris Laika mte Funkcija, raksturojums Gaismas tvs, vaiagu pukojis gaismbas stariem salau ledu, skpsta savas lgavas rodams, kur senu dzru galdi un nemirstba, miruo pasaule vtru sprniem izjauc mkou tlus, ple baltas buras kuiem agr spodrainte ceas iz vara gultas izdzen ledu, dzen laivas akli kar pulti, loloja starotos autios pru ka, tiem tiek nodotas kar kauto dvseles vis pasaul esos, konkrti nesaskatms; panteisks, Dieva acs jauki spulgo iek sidrabaiiem pldiem clis kalnus mgus, kur mitui dievi ir devga ar dziesmm vilina puius izdzen lopius padzirda visus dievus no sava kausa senatne, kad Roma bija Latvij lingm svaids, dzvo pekl un grib aunu ..iemcja kuus taist, kaudzm pilda apcirkus sarg kuiniekus vaiagiem zeltainus izpuko kokus, gaismas mte mlas dievs ts svaru kausos sver tautu nkotni gu, glab zuduas mantas; ka un kalt naudu Pazemes (dievu) kaljs, simtiem gadu jau aizmidzis, kalis kalna pamatus var latvieu valdniece gadu mte
97
Laima Laimas dlii Laimas mte Laiminitas Lga Lgo Linksmia Mnestia dlii Mea mte Miega mte Milda Nras Nelaimta Nieka Nieks Nomejs Pergrubis Prkonis Prkodli Prkotvs Peska Pkolis Pludons Pludons Postnieks Potrimps Pramss Pramans Pramantvis Prta mte Puu mte Pukotjs Ranapura Romavs kalns ri Saules meitas Sniega mte svts alas tautas dievs tvainis Tikla Trimpus
ts irsti glab vecas zias... skaistas dziesmu eteres; likteus pie diega sien brvi; = latviei apzelta gredzentius, ziedus air burbulu laivim apvelt dziesmotiem puiem, rotjusi kalna pieri gaviles stgm, rakstja mbu karodzios, puko zilo kalnu sita vara bungas zinese iemlas latvju meits (reizumis) brdina Dukas, ka mlas dievs jo pliks, jo traks, suk zu matus ts ce, kur Aivess satiek leiu milzi un cns ups peldjas, li dzied me [?], rotdams ma dens gare, atriebj tva nvi dens gars, atriebj tva nvi rko dzres un mielastus (skatt Peska) pumpuru pertjs zizlis; sper, pludina lietu, i, Romavs ozola iemtnieks, dievu valdnieks, Pramna stts sois, viens no milzeiem (aukm, vtrm, vjiem, deiem), Daugavas racjs, tam ir mgam godam svtti ozoli brauc zvaigu kumeus, kalji, kultras nesji, amatu mctji dod cilvkiem zemi, liekot to sadalt brligi, ar zibe spalvu raksta dvsel svtumu rko dzres un mielastus (skatt Nomejs) Romavs ozola iemtnieks; piktjs dievs, valdja pekl, sirmais droais; niknais upes valdons deu dievs, bargs, nikns visu drag, skalda Romavs ozola iemtnieks, auglbas dievs, sju glabtjs liktens dievs, ieka likteni akmen kalna stiprie elkoi (skatt Prkons), dabas un dievu radtjs, nolemj nopostt neizdevuos radjumu radtjs ..puu laukus Zelta rasu apslacs
= aizsaule auni gari karogu izuvjas, puko zelta staru vaiagiem
tam ir koki ozoli radtjs, dievs pavada aizejoos atzail dzru dievs, taiss mieus st, Lgo alu pabrvt, mielo ar putou alu
98
dens meita Uzi Vecais tvs Vja mmulte Vja mte Velns Viesuls zeltmtes laiki zemes dli zemes mte zemes meita ziedu mte ziemas mte spulgacte; = jra mielo ar dievu dzrienu, atver stropius
Debess izveido mkou tlus, kas tur grass karot sav starp au sagas brvbai nes materilu pasaules radanai ka sagtenius = zelta laikmets (=cilvki?) kaudzm pilda apcirkus (skatt Jras mte), ts klp guldina piekusuos, ts treknumi tiek izmantoti ceas un grimst ..ziedus jaukus Mtru vainadzi vs
Summary
About a century and a half ago there existed no nation known as the Latvian nation. The Latvian-speaking people were considered to be a social class, not a nation. The argument was rather straightforward those people have no past; hence, they have no foundation for the future. The first educated Latvians (who received the name Jaunlatviei or Neo-Latvians) searched for any proof of some worthy past. Latvian tribes had had no writing, leaving no documentary monuments, while the chronicles documenting the events in the 13th and later centuries were written from the position of conquerors the Germans. The ancient Greeks and Romans, though also being pagans from the Christian perspective, were already considered to be great nations with significant achievements in culture and sciences, thus setting an example to follow. The Finnish Kalevala had shown the importance of an epic, receiving wide appreciation, thereby the search for mythology comparable with the classical and the epic became the primary objective. There were rather scarce collections of folk traditions and texts, so the Jaunlatviei turned to historical writings in order to extract useful information for their aim. Though their findings seem odd, none of them is a result of mere poetic creation. Their main sources still were the compilations of the earlier published material. Juris Alunns (18321864), an outstanding figure among the Jaunlatviei, differs from the rest in his description of ancient Latvian mythology (published in an article in 1856). His source was a book in Polish Mitologia litewska (The Lithuanian Mythology) by Teodor Narbutt. The famous poet of the period Auseklis promoted these deities amongst the general public. At the same time, Alunns was a man working for enlightenment of his nation, opposing continuation of the old superstitious practices. To some extent he had to contradict himself. Still his stand is explained by the closing phrase of that article: From all these stories it is obvious that the Latvian people in those days hadnt been so ignorant as they are held to have been, as a nation either pagans or not that has achievements in religious matters cannot be lacking in science and knowledge. Keywords: Juris Alunns, mythology, pseudo-Olympus, Garlbs Merelis, Theodor Narbutt.
99
Atsauces
1
3 4
o dievbu pirmais apraksts ir 16. gadsimt sarakstt un tad norakstos izplatjusies t saukt Sdavieu grmatia, kas uzskaita dievbu kopumu un apraksta daas tradcijas un ritulus. To vlk izmantojui daudzi autori, ar K. Hartknohs, J. J. Harders, ts materils atrodams J. Langes un G. F. Stendera darbos. To vairkkrt atkrto J. J. Harders rakst Untersuchung des Gottesdienstes, der Wissenschaften, Handwerke, Regierungsarten und Sitten der altern Letten aus ihrer Sprache, kas publicts vairkos 1764. gada Gelehrte Beytrge zu den Rigischen Anzeigen numuros. Minta cit rakst Veco latvieu ststi par dens pldiem. No Veco latvieu ticba par deu gariem.
teodora Narbuta Lietuvieu mitoloija k Jura Alunna iedvesmas avots latvieu pseidomitoloijas tapanai teodor Narbutts Lithuanian Mythology as a Source of Inspiration for Juris Alunns
Instytut Jzykoznawstwa UAM zakad Baltologii, Al. Niepodlegoci 4, 61874 Pozna, Polska, Polija prusinowska@vp.pl
Rakst aplkoti pieci Jura Alunna ststi par latvieu senreliiju, kas saldzinti ar lietuvieu vsturnieka Teodora Narbuta grmatu Lietuvieu mitoloija (1835). Galvenais uzdevums bija pierdt, ka, raddams latvieu dievus, Alunns iedvesmu mekljis nevis vcu rakstos, bet tiei aj 19. gadsimta pirms puses avot. No Lietuvieu mitoloijas Alunns bija izvljies un prtulkojis tikai atsevius fragmentus, ar kuru paldzbu bija viegli ieskict senlatvieu dievu pasauli dados aspektos. Daos gadjumos Alunns tiei prtulkojis Narbuta vrdus, citkrt prstrdjis un piemrojis tekstu savm vajadzbm. No Alunna rakstu analzes izriet, ka tie ir atseviu Narbuta apjomgs grmatas fragmentu galvenokrt mtu un dievu aprakstu kompilcija. Atslgvrdi: latvieu mitoloija, latvieu pseidomitoloija, lietuvieu mitoloija.
Justyna Prusinowska
Juris Alunns bija tas, kas ce latvieu rakstos pirmoreiz tiei tautai priek [..] bagto un kro seno dievu pasauli [..] (zeiferts 1993, 294), tau par viu k latvieu mitoloijas vai aizvstures ptnieku nav daudz zinms. Jnis Lapi uzsvris, ka Alunns, tpat k vlk ar Auseklis, pie mitoloijas ir glui maz strdjis (Lapi 1923, 118), bet via ieguldjums aj lauk ir neapaubmi nozmgs. Latvieu senreliijai Alunns bija veltjis piecus Mjas Vies publictus rakstus: Veco latvieu ststi par dens pldiem (1856), Veco latvieu ticba par deu gariem (1856), Par veco Latvieu brm (1856), Vl kas par vecu Latvieu ieradumiem (1856) un Dievi un gari, kdus vecie Latviei citkrt cienjui (1858), turklt katr no tiem ierosinjis kdu citu jautjumu. Jnis Lapi 1923. gad rakstja, ka nav zinms, kur J. Alunns btu smlis zias par latvieu dieviem. Ir skaidrs, ka vi tos nav mis no Stendera gramatikas, Langes vrdncas vai ar kdas vecas kronikas, jo Stendera vai Langes uzrdts dievbas nesakrt ar J. Alunna rakstu. J. Alunns k augstko latvieu dievu atzst Pramanu. Tda dieva vsture nepazst. Liekas, ka J. Alunns k izejas punktu bs mis kdu feetonu vcu avzs un to papildinjis. J. Alunna ieskatiem vistuvk stv E. Chr. von Trautvettera raksts, kas nodrukts urnl Inland 1850. gad, bet Trautvetters ar neuzrda, no kurienes vi savas zias sme. Tomr ar e nav mints Pramans. To
Justyna Prusinowska. Teodora Narbuta Lietuvieu mitoloija k Jura Alunna iedvesmas ..
101
J. Alunns mis vai nu no kda cita feetoniska vcu raksta, vai ar izdomjis pats, dibinoties uz lgea teoriju, ka latviei ir atnkui no Indijas un tpc viiem vajag bt tdiem paiem dieviem, k indieiem (Lapi 1923, 117118). Lapia mekljumi bija ilgi un beidzs bez rezulttiem, un viss tpc, ka izejas punkts bija pavisam cits. Atbilde slpjas nevis vcu rakstos, bet gan 1835. gad lietuvieu vsturnieka Teodora Narbuta (17841864) publictaj grmat ar nosaukumu Mitologia litewska (Lietuvieu mitoloija). Dakrt nepamatotu iemeslu d latvieu ptnieki tdu iespju ilgus gadus nepieva. T Pteris mits bija prliecints, ka Alunns Narbuta dievus prnesis uz latvieu mitoloiju ar vcu starpniecbu (mits 1926, 77), tau Narbuta grmata tajos laikos vl nebija tulkota ne vcu, ne kd cit svevalod. Teodors Narbuts ir zinms k lietuvieu vstures tvs, arheoloijas un aizvstures cientjs, bet vienlaikus ar k fantasts, mistifikators, un varbt tas bija galvenais iemesls, kpc ptnieki negribja atzt viu par latvieu panteona inspirtju. Via ma darba Dzieje staroytne narodu litewskiego (Lietuvieu tautas vsture) pirmais sjums, iepriek mint Lietuvieu mitoloija, ir pilnb veltts seno lietuvieu reliijas un mitoloijas jautjumiem. 19. gadsimt tas bija vissvargkais un visplak pazstamais lietuvieu mitoloijas avots un obligt literatra visiem senatnes motjiem, no kuras smls iedvesmu citi vsturnieki, rakstnieki un mkslinieki. Ir iespjams, ka ar Alunns to bija lasjis. Tas, ka grmata ir rakstta pou valod, tdam bibliofilam un poliglotam, krievu un ehu valodas pratjam, nebija laikam nekds rslis. Nav aubu, ka vi o valodu labk vai sliktk lmen prata.1 Juris Alunns no Narbuta biezs grmatas bija izvljies tikai atsevius fragmentus, ar kuru paldzbu varja viegli iztloties latvieu tautas izcilo un spilgto kultru, vsturi un sabiedrbu (latvieu bres, lauksaimniecbas skumi, latvieu dievu Olimps utt.). Tdiem aprakstiem neapaubmi bija oti paa nozme nacionls paapzias celan un uzturan. Var teikt, ka abi autori atbildja vienkri uz socilo pieprasjumu. Narbuts un Alunns ir piedzimui dados laikmetos pirmais apgaismbas laikmet, otrais romantisma, tau abi par savu tautu vsturi rakstja romantisma ietekm. Abi gribja, lai viu lastji btu lepni par savu vsturi, zemi un tautu, tpc izgudroja pasauli, kuras nekad nav bijis, bet, kas paradoksli, ldz im eksist. Lai pardtu seno lietuvieu reliisks un sabiedrisks dzves bagtbu, Teodora Narbuta Lietuvieu mitoloij ir daudz saldzinjumu ar indieu, persieu, romieu vai grieu senreliijm, daudz kru svtku un ierau aprakstu, ar citu klasiskm reliijm btisku elementu. Autors plai aprakstjis virkni lielku un mazku dievu un dievieu, pusdievu, varou, svtvietu, priesteru, svtku, ierau utt. Daudzos gadjumos tie ir via paa izdomti dievi, citi ir premti, piemram, no priem, daiem ir citdas funkcijas un cita nozme nek agrkajos rakstos un hroniks. Viens no Narbuta galvenajiem avotiem bija Jana Lasicka grmatia ar nosaukumu De diis Samagitarum, caeterorumque Sarmatarum et falsorum Christianorum (Par emaiu dieviem), izdota Bzel 1615. gad. Vsturnieks prma no ts daus desmitus dievu, bet biei piera tiem kdas citas, paa izdomtas funkcijas. Ar Alunns no Lasicka grmat mintm dievbm ievietoja daas paa dibint Olimp, tau viu attlojumi saskan tiei ar Narbuta, nevis Lasicka aprakstiem. Tas ir pieradjums, ka Teodora Narbuta Lietuvieu mitoloija bija Alunnam svargkais senreliijas avots, no kura tika izvlti visupirms saistoi mtisko btu apraksti.
102
Starp gandrz 40 dieviem, kurus Alunns pieminja savos rakstos, viengi trs dievietes Skde, Svtas meitas un Lga tika apraksttas kd cit grmat. T ir Gotharda Frdriha Stendera Latvieu gramatikas (Lettische Grammatik) otrais izdevums no 1783. gada, tau dievieu apraksti diezgan daudz atiras, tika saglabtas tikai viu darbbu jomas (1. tab.). Stendera Latvieu gramatik dievietes Lgas viet (Stender 1783, 264) tika mints jautrbas dievs Lgo (Alunns 1858, 395). Skde ziemeu jras dieviete, kurai piedvja visas kuu katastrofas (Stender 1783, 269), Alunna rakst tika aplkota k Postnieka sieva, kura vasar krusu un ziem sniegu puteus uz zemi nostja (Alunns 1858, 394). Svtas meitas, pc Stendera domm, bija pazems dzvojuas meitas, kuras paldzja veikt dadus darbus zemes mtes pieldzjiem (Stender 1783, 270), bet Alunns uzskata vias par Laimas (zemes mtes) nemirstgm sulainm (Alunns 1858, 394). Nesaskan ar trs citu Narbuta grmat un Alunna rakst par dieviem un gariem apraksttu dievu funkcijas. Anlavam, kuru citi autori, ar Jkabs Lange un Stenders, raksturoja k veselbas un lgu dievu (Stender 1783, 260261), Alunns pieris gaismas, labbas un auglbas dieva lomu (Alunns 1858, 394395). Krmars, kur pirmo reizi tika mints Jana Lasicka grmati k cku dievs (Lasickis 1969, 40)2, Alunna rakst pards k kalnos dzvojos naudas kaljs (Alunns 1858, 403). Postnieks, kuru pats autors sauca par lietuvieu dieviu, vrd Pukaitis (lietuvieu mitoloij zao biru dievs), tika aprakstts k htonisk btne, dievs, kur dara postu (Alunns 1858, 395). Prjiem vairk nek 30 dieviem un gariem Alunns pieir tdas paas vai oti ldzgas funkcijas k lietuvieu vsturnieks (2. tab.). Teodora Narbuta Lietuvieu mitoloij pirmoreiz tika mints dievs Pramans (Narbutt 1835, 15), kur tik daudz grtbu bija sagdjis Lapiam. Autors apraksta o dievbu k visu dievu un cilvku tvu un tiei ar viu sk prskatu par lietuvieu mtiskajm btnm. Pramans, pc via domm, bija atbildgs par kosmiskajiem dens pldiem, kurus prdzvoja tikai devii cilvku pri, no kuriem, starp citu, aizskas ar lietuvieu tauta. o ststu Narbuts saldzina ar mtu par Deukalionu un Piru un ar to vi ar pamato, ka lietuvieiem, tpat k grieiem, ir gadsimtiem gara vsture. Faktiski lietuvieiem nebija zinms ne is mts, ne dievs Pramans, kur esot vecks par laiku un pasauli. Visu to izgudrojis Teodors Narbuts. Simons Stanevis bija prliecints, ka Narbuts uzrakstjis o mtu, lai ar lietuvieu mitoloija sktos ar Fatum. Viaprt, Narbuts Sirvda vrdnc atrada pou vrdu przeznaczam ar lietuvieu tulkojumu praimiu (lat. nolemju) un tpc dievam, kur bija lmis par pasaules, dievu un cilvku nkotni, deva vrdu Pramimas (Staneviius 1967, 223). Tda pati ideja, iet, bija ar Alunnam, kur sav pirmaj rakst (Veco latvieu ststi par dens pldiem) bija izmantojis tiei Narbuta mtu par dens pldiem, bet atsaucoties uz latvieu pirmskumiem. Ar Narbuta un via grmatas starpniecbu Alunns iepazstina latvieus ar ar citiem mtiem, kuri tika izdomti 19. gadsimta vid, balstoties uz citu tautu mitoloiju. 1856. gad Alunns publicja mtu par Krmieni un Nauli (Alunns, 1856 d), kas zinms k viens no lietuvieu vsturnieka izgudrojumiem. ie divi ststi par Pramanu un Krumieni, un Nauli, ir vislabkie piemri tam, ka Alunnam Narbuta grmata bija pie rokas. Atseviu grmatas fragmentu tulkojumi nedaudz atiras no oriinla. Galvenokrt atiras vrdu krjums un valodas lmenis. Tos vrdus,
103
kuri viam sagdja tulkoanas grtbas, Alunns bija atstjis vai ar aizvietojis ar kdiem mazk izsmalcintiem. Dareiz pris teikumu vi bija apvienojis vien, citreiz, ja tajos, viaprt, nebija nekdas svargas informcijas, tie tika izlaisti. Gads ar t, ka vrdi ir nepareizi iztulkoti, tau tam vairkum gadjumu nav paas nozmes. Piemram, mt par Krumieni un Nauli Narbuts rakstja, ka Naule pirms iekpanas up noauj tikai apavus (Narbutt 1835, 6364), savukrt Alunna versij via norbjas. Ir ar nopietnki prpratumi. Taj pa stst Alunns bija pilngi pretji sapratis Narbuta vrdus, tpc par latvieu lauksaimniecbas radtju tika nevis Krmiene, k tas ir oriinla tekst (Narbutt 1835, 65), bet vias meita Naule. Vl viens mts, prrakstts no Narbuta Lietuvieu mitoloijas, slpjas Alunna rakst par latvieu brm (Par veco Latvieu brm). Taj tika aprakstts mtiskais kalns Atzailis (liet. Anapilis, pou Anafielas), kur vajadzja rpties vism miruo dvselm. Tos cilvkus, kuri bija grcgi un bagti, kalna pakj gaidja nelgs pis, vrd Bizuns (liet. Vynas, pou Vizunas) (Alunns 1856 a, 181). Dai hronisti pirms Narbuta rakstja par baltu ticbu dzvei visaul, tau Narbuts bija pirmais, kas deva ai vietai vrdu un padarja slavenu (Narbutt 1835, 384385).3 Nav neviena Alunna raksta par mitoloiju, kur nebtu kdas no Teodora Narbuta izgudrotajm dievbm. Ar treaj 1856. gad publictaj stst par deu gariem ir jtama liela Narbuta ietekme. Alunns aprakstjis divas nimfu iras: Nres un Duknes (Alunns 1856 b, 179180). Nres vrds ir clies no Narbuta grmat pirmoreiz apraksttas dievietes Neris, lietuvieu Nres upes nimfas (Narbutt 1835, 80), un ar Duknm ir tda pati izcelsme (Narbutt 1835, 8384). Lasicka grmati Par emaiu dieviem var rast dievieti ar vrdu Dugnai, tau tur t tika aprakstta k miltu sargtja (Lasickis 1969, 42). Tikai Lietuvieu mitoloij var sastapt upes nimfu Dugnu. Nevien cit avot tdas dens meitas nav mintas. Pdjie divi Jura Alunna raksti ir galvenokrt apjomgi dievu apraksti. Raddams latvieu mtisks btnes, Alunns oti rpgi sekoja Lietuvieu mitoloij ietvertajiem nordjumiem. Piemram, latvieu Olimp Alunns ievietoja ar Praulieni, svtas uguns sargtju (Alunns 1858, 403). o dievbu senie latviei nebija pazinui. T pirmo reizi tika aprakstta tiei Narbuta grmat ar vrdu Praurime k viena no visveckajm sens pasaules dievbm (Narbutt 1835, 3839). Narbuts piebildis, ka par viu nav daudz zinms, tau latvieu valod ir palicis vrds, oti ldzgs dievietes vrdam: Praulis, ugunsgrks, visu izncinoa uguns (Narbutt 1835, 39), un Alunns o piezmi asprtgi izmantojis. Tdi ir vairki piemri. Interesants ir dieva zvanpa vrds. Alunns skaidrojis, ka vi bija skananas gars, kas Prkona balsi pa malu malm darja dzirdamu (Alunns 1858, 403). Par ldzgu dievu, tau ar vrdu Varpulis, rakstja ar Lasickis (Lasickis 1969, 21), bet tikai no Narbuta grmatas var uzzint, ka im dievam bija ar cits vrds Warputis (Narbutt 1835, 97). Varpas lietuviski nozm zvans, ttad Alunna izmantotais nosaukums nav nekas cits k Narbuta izgudrots formas tulkojums. Prlatviskoti tika ar divi citi vrdi Postnieks, tas, kur nesa postu, un Pilnvedis (liet. Pukaitis), tas, kur nesa pilnbu, bagtbu. ie piemri apliecina, ka Alunns prmis no Narbuta grmatas tdu dievu vrdus, kurus bija viegli tulkot latviski, vienlaikus saglabjot viu patstvgo raksturu.
104
Visvairk informcijas par latvieu dieviem satur pdjais Alunna raksts par mitoloiju Dievi un gari, kdus vecie latviei citkrt cienjui, kur tika publicts Mjas Vies 1858. gad. aj tekst ir oti plai un pamatgi aprakstti 28 dievi un dievietes, k ar debess ermei un citi mtiski tli. Ldzgi k Narbuts, ar Alunns teksta pirmaj teikum latvieu mitoloiju saldzina ar grieu un indieu ticjumiem. Vi raksta, ka visu dabu apdzvo dievi un gari, kas apveltti ar prcilvciskiem spkiem. Pirm no m btnm ir pasvais dievs Pramans, kuram Alunns bija veltjis savu pirmo rakstu. Par Pramana sievu autors izvljies Laimu, par kuru Narbuts bija rakstjis, ka tai ir liel nozme un vara debes un zem (Narbutt 1835, 43), tau vi nesauca abus par laultu pri. Alunns atirb no Narbuta gandrz visus augstkos latvieu dievus apvienojis vien imen. Lietuvieu vsturnieks, rakstdams par galvenajiem un mazkajiem dieviem, par vairk un mazk svargm dievietm, minja aplkot visus atsevii, bez jebkdm savstarpjm attiecbm. Izmums ir iepriek mints Krmiene un Naule, mte un meita, k ar Naule un Pikkulis, sieva un vrs. Dievu hierarhija ir tipiska latvieu pseidomitoloijai,4 un pirmo reizi var ar to iepazties tiei Alunna rakstos, kur svargkie dievi tika saistti imenes saitm. Grti pateikt, kdi bija dievu un garu izvles kritriji. Alunna Olimp, ldzgi k Narbuta izveidotaj, domin vrieu dzimuma btnes, kuras aktvi darbojas viss trs joms: gan debess, gan den, gan zem un pazem. Galvenais ir aizmgais dievs Pramans, zemk hierarhij stv Anlavs, Prkons un Postnieks gaismas, tumsbas un debess dievi. Citas btnes tika mintas bez jebkdas secbas, vien lmen atrodas lielkie un mazkie dievi, k ar mazsvargkie gari. Laimai, Prkonelei, Mildai, Kaunim, Naulei, Saulei un Skdei, k ar labiem vai auniem gariem Alunns nepievr lielku uzmanbu. di izveidotais panteons daudzjd zi atiras no lietuvieu dievu hierarhijas, kuru sav grmat ieskicjis Teodors Narbuts. Tas var liecint, ka Alunns negribjis akli sekot Narbuta idejm, bet brvi izmantojis via publicto materilu, izvldamies pai pievilcgus dievus, mtus un teorijas. Paa Alunna saraksttie fragmenti attiecas viengi uz Ju svtkiem un nedaudziem citiem plak zinmiem latvieu folkloras elementiem un eksist visbiek k Narbuta teksta papildinjums vai paplainjums. Tau vairums Mjas Vies publicto Alunna ststu nav nekas cits k atseviu Narbuta grmatas dau tulkojums un latviskojums. Protams, nevar runt par Teodora Narbuta Lietuvieu mitoloijas tulkojumu vrd tie nozm, bet visos Alunna rakstos, dievu un dievieu aprakstos ir jtama neapaubma lietuvieu vsturnieka un fantasta ietekme.
1. tabula
Dievieu vrdi, kurus Alunns prma no Stendera Latvieu gramatikas

Gothards Frdrihs Stenders (1783) Lgo jautrbas dievs Skde ziemeu jras dieviete, kurai piedvja visas kuu katastrofas Svtas meitas pazems dzvojuas meitas; zemes mtes pieldzju sulaines Juris Alunns (1858) Lga Anlava sieva, cilvku mctja; miera sargtja Skde Postnieka sieva; vasar krusu un ziem sniegu puteus uz zemi nostja Svtas meitas Laimas (zemes mtes) sulaines
105
2. tabula
Dievi, kurus Alunns prma no teodora Narbuta Lietuvieu mitoloijas

Teodors Narbuts (1835) Juris Alunns (1856; 1858) *Anlavs Lgas vrs; Postnieka pretinieks; gaismas tvs (Ormuzds), kur cilvkiem darja visu labu; deva saulei gaismu un zvaigznm *Auszlawis slimnieku un rstu dievi spoumu; radja visus mju lopus un mju putnus; audzinja labus, dergus stdus; uzturja izveicbu par lauku un drzu kopanu Atrimpos (= Andros) jru un deu dievs Atrimps deu dievs Anafielas mtisks kalns Atzailis mtisks klinu kalns Andros (= Atrimpos) jru un deu dievs Audrs nikns deu gars ar zivju asti kju viet Bentis dievi atbildgs par draudzbu Bentis gars, kas ceiniekus sav glban ma starp ceotajiem un no visa auna izsargja Wizunas mtisks pis Bizuns pis Budrajcis mtiskie kalji Budrei kalji, Kra palgi Duknes dens meitas, ar dziedanu pievilinja Dugna upes nimfa jaunekus Giltine (= Wellona, Veu dievs) mbas Dziltene izstja mri pa pasauli dieviete Gondu kzu dieviete Gonds lkoja uz to, ka viesus lab cien tur Kaunis Mildas dls; mlestbas dievi Kaunis Mildas dls; mlestbas dievs *Krmars mazi naudas kalji, kas dzvoja *Kremara cku dievi kalnos Krugis kalju dievs (Vulknus) Kris kaljs; milzenis Krumine Nijolas mte; labbu dieviete Krmiene Naules mte; latvieu niiene Lajma debess un zemes valdniece; Laima Pramana sieva, debess un zemes dzemdtju dieviete; jaundzimuo brnu valdniece; laulbas dieviete un laulbas clja; aizbildne dzemdtju dieviete; zemes mte Lga Anlava sieva, cilvku mctja; miera sargtja Linxmine varavksne, dievu Lgsmiba varavksne Milda mlestbas dieviete Milda Potrimpa sieva, mlestbas dieviete Neris Nres upes nimfa Nres deu meitas Naule Pikkula sieva, Krmienes meita; ziem Nijoa Poklusa sieva, Krumines meita; salnu un nvi izplatja un vasar degou sausumu pekles karaliene uz zemi uzstja Nomejs kop ar Pesku gdja par to, ka mjas Numejas viesmlbas dievi tvam nekas netrka, kas pie mielastiem vajadzgs Nuri gari, kas, apak paegu krmiem Barstuki pazem dzvojoie gari ar garm mjodami, audis vakaros visdi karinja un brdm, kuri darja cilvkiem labu vai aunu kaitinja Perkunatele Prkona sieva un msa; Prkonele Prkona sieva; dens un jru zibeu un prkou mte; atmosfras dzemdtja; jras mte pardbu valdtja Prkons Prkoneles vrs; pats pirmais dievs; Perkunas dievu un cilvku karalis saules un mnea tvs; auglbas dievs Peska kop ar Nomeju gdja par to, ka mjas Peskia viesmlbas dievi tvam nekas netrka, kas pie mielastiem vajadzgs
106
Teodors Narbuts (1835) Poklus / Pokolus / Pokole / Pikol / Pragartis pekles dievs Pilnitis bagtbas devjs
Juris Alunns (1856; 1858) Pikkulis oti pikts dievs, pekles valdnieks
Pilnvedis gars, kas us un kltis pildja, uzturja un no kustoiem sargja *Postnieks (liet. Pukaitis) Skdes vrs; *Puschajtis pazemes dievi, kur Anlava pretinieks; radja visas aunas lietas paldzja aizvainotiem cilvkiem; barstuku pasaul; valdja pr ziemu un nakti, un tumsbu, prieknieks pr purviem un zvriem. Slimbas, srgas un mris cluies no via *Potrimpos (= Atrimpos) jru un deu *Potrimps Pramana un Laimas dls; auglbas dievs devjs, laimes dievs, sju glabtjs Pramans visu dievu un cilvku tvs Pramimas liktea dievs jeb Fatum Prauliene ugunskuru glabtja, mcja cilvkus Praurime mgs uguns dieviete dienu vrt un maizi cept Ri gari, kas, apak paegu krmiem Barstuki pazem dzvojoie gari ar garm mjodami, audis vakaros visdi karinja un brdm, kuri darja cilvkiem labu vai aunu kaitinja Soce Mnea sieva; zvaigu mte; Saule Mnea sieva; dieviete, kas laikus iedalja dienas gaismas dieviete un zemei siltumu deva Skde Postnieka sieva; vasar krusu un ziem sniegu puteus uz zemi nostja Svtas meitas Laimas (zemes mtes) sulaines Wanda milzene dens milzenis Wej milzenis Vja milzene Gwiazdy Saules un Mnea (dievu) brni Zvaigznes saules un mnea brni zvanptis skananas gars, kas Prkona balsi Warpelis skananas dievi pa malu malm darja dzirdamu
Ar zvaigznti (*) ir apzmti dievi, kuru funkcijas ir pilngi atirgas.
Literatras saraksts
Alunns, J. (1856 a) Par veco Latvieu brm. // Mjas Viesis. Nr. 23. Alunns, J. (1856 b) Veco latvieu ticba par deu gariem. // Mjas Viesis. Nr. 23. Alunns, J. (1856 c) Veco latvieu ststi par dens pldiem. // Mjas Viesis. Nr. 23. Alunns, J. (1856 d) Vl kas par vecu latvieu ieradumiem. // Mjas Viesis. Nr. 27. Alunns, J. (1858) Dievi un gari, kdus vecie latviei citkrt cienjui. // Mjas Viesis. Nr. 4849. Lapi, J. (1923) Mitoloija. // Auseklis. Kopoti raksti. Rga. Lasickis, J. (1969) Apie emaii, kit sarmat bei netikr krikioni dievus. Vilnius : Vaga. Narbutt, T. (1835) Mitologia litewska. Wilno : A. Marcinowski. Staneviius, S. (1967) Ratai. Vilnius : Vaga. Stender, G. F. (1783) Lettiche Grammatik. Mitau : Johann Fried. Steffenhagen. mits, P. (1926) Latvieu mitoloija. Rga : Valters un Rapa. zeiferts, T. (1993) Latvieu rakstniecbas vsture. Rga : zvaigzne.
107
Summary
In this paper the author analyzes and compares five texts on Latvian mythology by Juris Alunns with Lithuanian historian Teodor Narbutts book Lithuanian Mythology (Mitologia litewska, 1835). In the 19th century it was the most important book for scholars, writers, and archaeology lovers who were interested in this subject. The article attempts to prove that Alunns had read this book and used it to create a new world of Latvian deities and demons. It seems Alunns found the book a much more important source of information about the Latvian past than the Baltic German publications (for example, J. Lange, J. G. Stender). From the voluminous and detailed Narbutts book, Alunns had chosen and translated only those myths and descriptions of deities which had been particularly interesting and inspiring to him. A vast majority of Juris Alunns articles is nothing more but a compilation of Teodor Narbutts book. Keywords: Latvian mythology, pseudo-mythology, Lithuanian mythology.
Atsauces
1
Latvieu dzejnieks iztulkoja kdu pou tautasdziesmu Putis (Sta, daba, pasaule, 1860, 3. sj., 61. lpp.), kuras rokraksts un oriinlais teksts dieml nav saglabjuies (Alunns, J., Kopoti raksti, 1. sj., Rga, 1930, 494. lpp.). Ar Narbuta Lietuvieu mitoloij Kremara tika aprakstts k vepru un cku dievi (Narbutt 1835, 104). 1840. gad nca klaj J. I. Kraevska triloijas Anafielas pirmais sjums ar nosaukumu Witolorauda, kas tika pieemts k lietuvieu tautas eposs. Witoloraudas fragmentus 1872. gada 14. un 15. numur publicja ar Baltijas Vstnesis. Starp citu, pc Alunna tdu pau shmu bija izmantojis ar Auseklis.
Juris Alunns dievturbas kontekst Juris Alunns in the Context of Dievturi Faith
Daugavpils Universitte, Vienbas iela 13, 318. aud., Daugavpils, LV-5400 gatis.ozolins@du.lv
Latvieu dievturu interese par Juri Alunnu iekaujas visprg jaunlatvieu sabiedrisks darbbas novrtjum. J. Alunns un jaunlatvieu kustba kopum, 20. gadsimta 20.30. gados veidojot latvieu nacionlo reliiju dievturbu, tiek atzti par plaas tautisks kustbas aizscjiem un dievturbas priekteiem. Pozitvi tiek novrtts jaunlatvieu aizsktais latvieu folkloras vkanas, kranas un ptanas darbs, kas no dievturu viedoka ir nozmgkais latviskuma avots. Tau J. Alunna un citu jaunlatvieu darbbai bija laikmeta noteikti ierobeojumi. Lielkoties tas attiecas uz jaunlatvieu izpratni par senlatvieu reliiskajiem priekstatiem, kas no dievturu viedoka bija aplami, jo balstjs uz nemotivtiem aizguvumiem no citm baltu tautm. Tomr pretstatt jaunlatvieus dievturiem btu neloiski, jo dievturi turpina jaunlatvieu ieskto darbu, tau vii jau spra soli tlk folklor aiz gadskrtu un imenes godu ritiem ieraugot reliiju, tiku, esttiku u. tml. 21. gadsimta skum latvieu dievturu attieksme pret jaunlatvieu mantojumu nav btiski mainjusies. Lauka ptjuma interviju materili liecina, ka msdienu dievturu uztver pirms Atmodas darbinieku padartais un viss laikmets ir latvieu tautas kopgais svtums. Msdiens svargi apzinties, ka visi (jaunlatviei, Latvijas brvvalsts cntji un dievturi) veikui vienu darbu, tdjdi tiek uzsvrta tautisks/nacionls idejas kontinuitte Latvij pdjos 150 gados. Msdienu dievturi nekonkretiz, kuras jaunlatvieu idejas atbilst vlkai e. Brastia dievestbas idejai, aprobeojoties ar visprgu konstatjumu, ka jaunlatviei neapzinti aizskui dievturbu Latvij, ka jaunlatvieiem un dievturiem ir viens un tas pats avots folklora, valoda, kultra un mris tautiskums, nacionl kultras mantojuma saglabana. Atslgvrdi: Dievturi, jaunlatviei, pirm latvieu atmoda, e. Brasti, nacionls kultras mantojums, lauka ptjums.
Gatis Ozoli
Dievturu interese par Juri Alunnu iekaujas visprg jaunlatvieu sabiedrisks darbbas novrtjum 19. gadsimta otraj pus. Dievturbas tekstos (20. gadsimta 30. gadi un 2006. gada raksta autora lauka ptjuma laik savkts intervijas) neeksist specifisks, tikai ar J. Alunna uzskatiem un darbbu saistts izvrtjums.1 Vi parasti implicts pietiekami kanoniskaj uzskaitjum: Auseklis, A. Pumpurs, K. Valdemrs, A. Spis, K. Biezbrdis, K. Barons, A. Kronvalds, J. Alunns u. c. pirms Atmodas spilgtkie darbinieki. No dievturbas viedoka jaunlatvieu sabiedrisks idejas un darbba veido kompaktu literru un socilu kustbu, pirm tautisk laikmeta spilgtkm personbm saplstot vienot jaunlatviea tl. Tas raksturgs jau 20. gadsimta 30. gados e. Brastia, A. Gobas2 u. c. veiktajam jaunlatvieu nozmes izvrtjumam (un vl jo vairk msdienu dievturiem!), kuru priekstatos J. Alunns un jaunlatvieu kustba kopum, 20. gadsimta 20.30. gados veidojot latvieu
Gatis Ozoli. Juris Alunns dievturbas kontekst
109
nacionlo reliiju dievturbu, tiek atzti par plaas tautisks kustbas aizscjiem un dievturbas priekteiem, bet ne par latvisks reliijas atkljjiem! Tomr dogma par pozitvo jaunlatvieu devumu tautisks (latvisks) idejas attstb latvieu dievturb veidojs pakpeniski. 20. gadsimta 30. gados mekljumu virzienu un toni noteica e. Brasti. Institucionalizjot dievturbu, e. Brastiam kaut kd brd kst svargas dievturbas saknes jeb msu nacionls atmodas posmu vsture. d aspekt zmgs ir e. Brastia tautiskuma (latviskuma) idejas attstbas ss raksturojums rakst Kas ir dievturba?: Dievturba jeb teoforija ir tautiska kustba, kuras nolks atjaunot Latvij senlatvju reliiju. o kustbu iedvesmo tas pats nacionlisms, kura vrd darbojs sav laik msu tautas atmodas darbinieki un Latvijas brvvalsts cntji. Dievturba ir s tautisks kustbas visjaunkais posms, kur notiek reliisks atbrvoanas darbs, latvisku ldumu lana sveo reliiju dungos (Brasti 1993, 116117). e. Brastia lakoniskais raksturojums ietver virkni dievturbai nozmgu konstatjumu, no kuriem svargkais dievturba ir jaunlatvieu skts un Latvijas brvbas cs turpints latviskuma idejas konsekvents un nosldzos posms. Ja tautisko Atmodu 19. gadsimta otraj pus raksturo koncepti tautiskums, sabiedrisk darbba, Latvijas brvbas cas Pirm pasaules kara laik valstiskums, Latvijas neatkarba, tad dievturbu, skot ar 20. gadsimta 20. gadiem, raksturo reliisko konceptu latviska dievestba, nacionla reliija (un kultra) u. tml. mekljumu primaritte. Formuljot apkopojoi, jaunlatvieu laik domin socilie mekljumi, Latvijas brvbas cs politiskie, savukrt dievturb reliiskie. Pc e. Brastia domm, tas ir ar ce no nacionlisma dajas, nepilngas izpratnes ldz pilngai un nosldzoai visu tautas radoo aspektu sintzei vienot pasaules uztver. Dievturbai jnk k visaptveroai mcbai, kur reliiskie mekljumi (latvisk dievestba) nosaka visu prjo cilvku darbbas jomu btbu un ievirzi. Tas ir visprgs (tdjdi dogmatisks) e. Brastia uzstdjums, jo dievturbai jrealiz absolta intervence it viss cilvka darbbs. e. Brastia institucionalizt dievturu kustba tiek veidota k nosldzoais tautisks kustbas posms, kuras pamatmris ir latvieu nacionls reliijas dievturbas kana par latvieu vairkuma atztu reliiju. du mru nebija ne J. Alunnam, publicjot rakstu par latvieu senajiem dieviem, ne ar jaunlatvieu darbbai kopum. e. Brastiam latvisk dievestba k reliija iegst socilus un pat apokaliptiskus aspektus, jo ts pieemana ir latvieu tautas vitli svargs pienkums gan attiecb pret savu tagadni un nkotni, gan pret indoeiropeisks kultras mantojuma saglabanu. Td veid tiek radts/piedvts jauns liner laika jeb vstures modelis, kur nozmgkie atskaites punkti ir saistti nevis ar Jzus Kristus personu, bet gan ar baltu/senlatvieu tautu. da tautisks idejas virzba nav ieprogrammta jaunlatvieu rakstos un darbb. Tdjdi starp J. Alunna un e. Brastia veco latvieu dievu konstrukcijm nav nedz prmantojambas, nedz kdas citas saiknes (piem., avoti, dievbu btba un funkcijas), viengais, kas abas sistmas netiei saista, ir mekljumu objekts latvisk reliija.3 e. Brastia viedoka attstba un harizmtiskuma apzia konsekventi atainojas via grmat Latviskas Latvijas labad, kur apkopoti raksti, kas tapui no 1925. ldz 1935. gadam (Brasti 1990). e. Brasti, uzsverot to, ka tautisk laikmeta darbinieki pavrss ar seju pret savu tautu,4 tomr itin biei atkrto, ka nekas nav pietiekoi labs toreiz bijis,5 ka vrdi Latvija, latviei, tauta, tautba, attstba,
110
tvija, patriotisms, brvba, gaisma, centieni ir bez noteikta satura,6 ka viss msu tautiskais laikmets vlreiz jatkrto.7 Vl kritiskks un asks ir e. Brastia vrtjums par 19. gadsimta 80.90. gadiem (nacionl bguma laikmetu) un 20. gadsimta skumu, kad intelientie tautiei ar maz izmumiem veda latvieu tautu rsm sev paai, pulgojot latvietbu un tautiskumu.8 e. Brastia pozcija ir ar jaunu spku un prliecbu, citu kvalitti neatkarg Latvij turpint pirms Atmodas laikmeta darbinieku ieskto tautas gargaj modinanas darb. Dievturbai ir jturpina jaunlatvieu iesktais darbs tautas lab, tomr pilngk un prliecinok veid jatrod jauni un plaki tautas nkotnes ideli. 20. gadsimta 90. gados un 21. gadsimta skum dievturu attieksme pret jaunlatvieiem principili nav mainjusies. Publicistik lielkoties vrojamas jau e. Brastia iedibints tradcijas dominantes. Atzingi tiek vrtta tautisk Atmodas laikmeta darbinieku latvieu folkloras (sens/senlatvisks lgas, sens gaismas pils) atjaunoanas darbs, latvisks dzveszias cea intuitva sapratne, vrans pret latvieu prtautoanu: Tautisks atmodas laikmet rads gara darbinieki, kuri saprata un ar visu sirdi izjuta latvisko dzveszias ceu. Auseklis, Pumpurs, K. Valdemrs, J. Alunns, A. Kronvalds apzinjs, ka latvieu tauta ir nomaldjusies sus no latvisk cea, jo sveie kungi un sves inteliences virsslnis neva attstties latviskumam tur, kur tas cents iziet rpus tri zemniecisk dzvesveida. Vairkus gadu simteus sveie dziesminieki cents ideoloiski apstrdt latvieus, ar varu uzspiezdami tulkotu un apzinti sagroztu kristgo mcbu un literatru, bez tam ie tulkojumi bija samoct, neveikl latvieu valod. Vl sveks par valodu bija s literatras gars, kur ska nesaudzgu cu ar latvieu tautas garu un dvseli.9 Tpat k e. Brastia darbbas laik tiek akcentti ar laikmeta liktie ri un romantiska nostalija, kas dakrt prlieku va vau fantzijai. 20. gadsimta 90. gados vl nav izveidojies atjaunots latvieu dievturbas kanons, tostarp jautjum par tautisk laikmeta raksturojumu 19. gadsimta otrs puses skum. Jaunlatvieu uzskatos tiek akcentti dievturbai nozmgi aspekti senbaltu kultras mantojuma mekljumi, senlatvieu reliisks sistmas konstrukcijas, tautiskuma modinana, tomr tas notiek nevis izvrstas diskusijas, bet gan stereotipisku aksiomu veid. Savukrt jau 21. gadsimta skum vairs nav nepiecieams jaunlatvieu mantojumu detalizti aplkot, tas tiek akceptts (ar vism kdm, maldiem un drosmgiem ieskumiem)10 un atzts par piedergu dievestbas idejai: 19. gadsimta 60.80. gados Tautisk atmodas laika ievrojamkie darbinieki A. Kronvalds, A. Pumpurs, Auseklis u. c. pirmie savs runs un rakstos noteikti aizstvja sens dievestbas vietu un nozmi latvieu jauno laiku kultr. Un izsauca asu pretdarbbu no reakcionro prtautotju puses.11 2006. gada vasar, veicot lauka ptjumu vairks latvieu dievturu grups, vljos izzint msdienu dievturu pareferenci par dievturbas vsturi Latvij. Lauka ptjuma gait intervti 24 teicji/respondenti, kas aktvi darbojas vai darbojuies dievturu
111
draudzs. Neviens no teicjiem savu pievranos dievturbai nesaistja ar interesi par pirms latvieu Atmodas laiku. Dievturbas skumi lielkoties tiek saistti tikai ar e. Brastiu un via darbbu. Daa teicju uzsvra, ka interese par latviskumu, latvieu folkloru aizvedusi ldz e. Brastia darbu lasanai, kas ar daudzos gadjumos ir bijis nozmgkais un izpratnes zi iziroais izzias avots. Jautjums par J. Alunnu un jaunlatvieiem netika uzskatts par sevii nozmgu, kaut gan neviens nenoliedza viu darbbas aktualitti 19. gadsimta otraj pus, tomr sasaiste tika meklta laikmetu kopgajs problms.12 Pozitvi tiek novrtts jaunlatvieu aizsktais latvieu folkloras vkanas, kranas un ptanas darbs. Savukrt J. Alunna piedvtais dievbu panteons, ja par to ir zinms, tiek raksturots no e. Brastia formults pieejas t ir fantzija jeb dzejiska mitoloija. T k J. Alunna lokaliztajam latvieu dievbu panteonam nav btiskas nozmes dievturu reliiskaj sistm, tad via idejas un darbba netiek uzskatta par dievturbas avotu, tdjdi ar J. Alunna raksttais netiek aktualizts. Dievturbas patiesais skums saistts ar e. Brastia darbbu. Lauka ptjum konstatjams ar daji kritisks e. Brastia ideju vrtjums, kas varbt slpj potencili citdas pieejas izstrdi. Raksturga bija jautjuma un pc tam atbildes transformana/pradrescija uz teicju zinanm par Raini, A. Brigaderi, e. Virzu u. c. latvieu litertiem, mksliniekiem, mziiem, kas, pc teicju domm, ir veidojui izpratni par btiskkajiem latviskuma konceptiem. Dievturi nenorda un nekonkretiz, kuras jaunlatvieu idejas atbilst vlkai e. Brastia dievestbas idejai, aprobeojoties ar visprgu konstatjumu, ka jaunlatviei neapzinti aizskui dievturbu Latvij. Juzsver, ka tikai viens teicjs varja skk izklstt savu redzjumu par J. Alunnu un tautisk laikmeta darbinieku funkcijm latvieu kultras kontekst: Es domju, ka vii ir savstarpji papildinoi, pretstatt ir vienkri neloiski un dumji. Cita lieta tad, kad kda ideja tiek pieteikta Tpat k jauns mkslinieks, vi it k noliedz prjos, vi saka t nevajag, vajag it! Patiesb vi neko citu nesaka es ar gribu dart to pau ko js! Brasti turpina, vi tau turpina! Pie tam to, ko darja [..]. Nevar no Krija Barona vai prjiem, kas ar vca dainas, prast to, ko darja Brasti, bet no Brastia nevar prast to, ko ms redzam odien. Katram laikam, katrai paaudzei ir savs uzdevums. Svargi, ka vii saprata katrs, k nu to uzdevumu, kdas kopbas un vienlaikus nkotnes lab, ka vii savca ts dainas. Tad paldies tiem, kas savca etnogrfisko materilu! [..] Nevar no Barona prast to, ko darja Brasti, un Brastia laik jau bija cits uzdevums, cits laiks, pat cits valstiskums. Un tas pats ir tagad, t es domju. Man visi ie pretstatjumi izriet no laicgs, profns domanas, bet nevis no vrtbu btbas. [..] Jo Brasti jau neizgudroja dievturbu, vi neizgudroja latvju dievestbu! Brasti tikai lasja to, ko Barons un citi bija savkui. Draugi mie, bet tur jau nav tikai gadskrtu riti, tur jau nav tikai dzimana, precbas un nve, tur jau nav tikai mslu talkas! Un, un vl kaut kas, tur tau ir ar filozofija, vi tikai to pateica!13 No atbildes izriet, ka aktvkie msdienu dievturi akceptjui e. Brastia jaunlatvieu darbbas konvertjumu ar piebildi katram laikam ir savi uzdevumi,
112
sava ievirze un iekjs likumbas. No dievturu viedoka msdiens pretstatt Barona un Brastia laikus ir bezjdzgi, jo tos vieno kopgas vrtbas, kas ar ir visnozmgkais. No da pretstatjuma neizriet nekdi nozmgi secinjumi, svargi apzinties, ka visi veikui vienu darbu, tdjdi tiek uzsvrta tautisks idejas kontinuitte.14 iet, ka ar to ir pietiekami, lai visas atirbas btu tikai sekundras. Tomr atirbas ir ts, kas, manuprt, neauj runt par jebkda tipa reliisko, socilo, tikumisko u. tml. konceptu prmantojambu un konvertanu no pirm tautisks Atmodas laika uz 20. gadsimta 20.30. gadu latvieu dievturbu. Ne J. Alunns, ne jaunlatvieu darbba nav uzskatma par btisku dievturu ietekmes avotu. Dievturb nav ne tieas, ne pastarpintas tautisk laikmeta tradcijas prmantojambas, un vii nav uzskatmi par dievturu priekteiem.15 Kopgais, piemram, ca pret prtautoanu, nostaliska un romantizta interese par seno baltu un indoeiropieu saknm, folkloras aksioloisk primaritte, nav uzlkojams par kaut ko tdu, kas nkotn vartu rosint dievturbas izveidoanos. K. Barons un e. Brasti latvieu tautasdziesms ieraudzja savstarpji papildinoas un reiz principili atirgas aksioloisks, reliisks, socils u. tml. sistmas. Msdienu dievturi augstu vrt K. Barona un citu latvieu folkloras un etnogrfijas materilu vcju, krjju un ptnieku veikumu, kas va citiem cit laik saskatt ldz tam apslpto (piemram, e. Brastiam ieraudzt dainu reliiju). Protams, vartu izmantot sofistisku sentenci par kaln kpanu no dadm pusm un dados laikos, bet ar tas neapstiprina koncepciju par jaunlatvieiem k dievturbas priekteiem. Dievturbu ar jaunlatvieiem nekas nesaista, ja neskaita sofistisku apgalvojumu darbs tautas lab! e. Brasti lasja un dievturbu ieraudzja K. Barona sakrtotajs dains, nevis pirm tautisks Atmodas laikmeta darbinieku raksttaj, vi meklja citu izteiksmes stilu, leksiku, viam bija citi mri un ideli. Jaunlatvieu darbbas izvrtjums auj precizt e. Brastia veikumu un skaidri nordt via inovcijas dainu interpretcij.
Literatras saraksts
Alunns, J. (1931) Dievi un gari, kdus vecie latviei citkrt cienjui. // Alunns, J. Kopoti raksti. 2. sj. Rga : a/s Valters un Rapa. 157.163. lpp. Biezais, H. (1990) No esejas Dievturi nacionlie romantii senlatviei. // Grmata. Nr. 3. 32.39. lpp. Brasti, e. (1990) Latviskas Latvijas labad. // Karogs. Nr. 23. 75132a; 74127b. Brasti, e. (1993) Tautai, Dievam, Tvzemei. Rga : zvaigzne. Brasti, e. (1931, 2007) Latvija, vias dzve un kultra. Rga : Antra. Goba, A. (1933) Dievturu svtrunas. Rga : Gobas izd. Goba, A. (1935) Latvju tautas gods. Rga : Pagalms. Jansons, R. (1992) Dievturba latvieu tautas dzveszias kopja un saudztja. // Viedas Vstis. Nr. 4. 14. lpp. Misne, A. (2005) Dievturba Latvijas reliisko un politisko ideju vstur. // Reliiskifilozofiski raksti. X. Rga : LU FSI. 101.117. lpp. Pussars, R. (2004) Latvieu nacionl reliija Dievturba. // Mistrija. Nr. 1. 4.5. lpp. Saivars, J. (1997) K atbildt dievturiem. // Mantojums. Nr. 1. 49.90. lpp.
113
, . . (1995) Dievturba. . . . . 121. 1.31. . Latvieu dievturu interese par Juri Alunnu iekaujas visprg jaunlatvieu sabiedrisks darbbas novrtjum. J. Alunns un jaunlatvieu kustba kopum, 20. gadsimta 20.30. gados veidojot latvieu nacionlo reliiju dievturbu, tiek atzti par plaas tautisks kustbas aizscjiem un dievturbas priekteiem. Pozitvi tiek novrtts jaunlatvieu aizsktais latvieu folkloras vkanas, kranas un ptanas darbs, kas no dievturu viedoka ir nozmgkais latviskuma avots. Tau J. Alunna un citu jaunlatvieu darbbai bija laikmeta noteikti ierobeojumi. Lielkoties tas attiecas uz jaunlatvieu izpratni par senlatvieu reliiskajiem priekstatiem, kas no dievturu viedoka bija aplami, jo balstjs uz nemotivtiem aizguvumiem no citm baltu tautm. Tomr pretstatt jaunlatvieus dievturiem btu neloiski, jo dievturi turpina jaunlatvieu ieskto darbu, tau vii jau spra soli tlk folklor aiz gadskrtu un imenes godu ritiem ieraugot reliiju, tiku, esttiku u. tml. 21. gadsimta skum latvieu dievturu attieksme pret jaunlatvieu mantojumu nav btiski mainjusies. Lauka ptjuma interviju materili liecina, ka msdienu dievturu uztver pirms Atmodas darbinieku padartais un viss laikmets ir latvieu tautas kopgais svtums. Msdiens svargi apzinties, ka visi (jaunlatviei, Latvijas brvvalsts cntji un dievturi) veikui vienu darbu, tdjdi tiek uzsvrta tautisks/nacionls idejas kontinuitte Latvij pdjos 150 gados. Msdienu dievturi nekonkretiz, kuras jaunlatvieu idejas atbilst vlkai e. Brastia dievestbas idejai, aprobeojoties ar visprgu konstatjumu, ka jaunlatviei neapzinti aizskui dievturbu Latvij, ka jaunlatvieiem un dievturiem ir viens un tas pats avots folklora, valoda, kultra un mris tautiskums, nacionl kultras mantojuma saglabana.
Summary
The interest of Latvian dievturi about Juris Alunns fits in the general evaluation of the social activities of Young Latvians. In 192030 when dievturi faith as the Latvian national religion was formed, J. Alunns, and Young Latvians movement as a whole, were recognized as the initiators of a wide national movement and the predecessors of dievturi faith. Their work in collecting, storing, and investigating Latvian folklore texts was positively evaluated, as that, from the dievturi point of view, was a major source of Latvianization. However, the activities of J. Alunns and other Young Latvians bore the limitations of their era, that is, the Young Latvians understanding of the ancient Latvian religious views were based on unmotivated borrowings from other Baltic peoples; hence, these views were wrong in the dievturi opinion. Yet it would not be logical to oppose Young Latvians to dievturi as the latter continued the work initiated by the former, going further noticing religion, ethics, aesthetics beyond the family and seasonal festivity rites in folklore. At the beginning of the 21st century, the attitude of the Latvian dievturi to the Young Latvians heritage has not essentially changed. Field research interview materials reveal that from the contemporary dievturi perception the accomplishments of the first national awakening is the common sanctity of the Latvian people. Nowadays it is important to realize that all (Young Latvians, fighters for national independence, and the dievturi) have contributed to common work thus emphasizing the continuity of the ethnic/national idea in Latvia in recent 150 years. Modern dievturi do not specify which Young Latvians ideas correspond to the later ideas of deity expressed by e. Brasti, limiting with a general statement that Young Latvians ideas have initiated dievturi movement in Latvia without them being aware of it, and that both Young Latvians and the dievturi draw from a common source folklore, language, culture, and have a common goal ethnic identity and preservation of the national culture heritage. The publication has received research funding from the eC Sixth Framework Programme. This article reflects only the authors views and the Community is not liable for any use that may be made of the information contained therein.
114
Keywords: Dievturi, Young Latvians, the first national awakening, e. Brasti, national culture heritage, field research.
Atsauces
1
2 3
4 5 6 7 8 9
10
11 12
13 14
15
J. Alunna un jaunlatvieu darbbu k 20. gs. 20.30. gadu dievturbas priekteus izvrtjui S. Riakova ( 1995, 45), J. Saivars (Saivars 1997, 5154), A. Misne (Misne 2005, 103). Piem., Goba 1933, 105106; Goba 1935, 1417. Jatzm, ka e. Brasti un citi aktvkie mint laikposma dievturi pievienotos latvieu folkloras ptniecb dominjoajam viedoklim, jo ar vii nepiema J. Alunna, Auseka u. c. jaunlatvieu radtos veco latvieu dievus. Dievturiem, atzstot J. Alunna un citu jaunlatvieu darbbas sevio nozmi tautisks idejas veidoan, nepieemami ir J. Alunna latvieu reliisko priekstatu un dievbu panteona mekljumi. Brasti kritiz 19. gs. otrs puses pikolaino un prkoaino reliiju. T ir vrtga tikai no viena aspekta veido skotnjo opozciju kristietbai, atzstot paas latvieu nacionls reliijas kdreizju pastvanu. Tau J. Alunna aizgtais/radtais un citu jaunlatvieu prmantotais latvieu pseidopanteons viennozmgi tiek uzskatts par maldgu. Tam (pc e. Brastia) ir loisks izskaidrojums: 19. gs. otrs puses skum tikai sks latvieu folkloras vkanas un ptanas darbs, vl netika ieraudzta latvisk dievestba, jo kad ievro, kda milzga loma ir reliijai tautas garg un kulturl dzv, tad top saprotamas ar daudzu stu latvieu ilgas pc savjs reliijas. Jura Alunna, Auseka un Pumpura laikos m ilgm bija jprtiek no dzejas, kas celta uz prk aubgas mitoloijas. Viss tad grozjs ap Prkonu, Pkolu, Potimpu, Krvu un Rmavu. Tos Juris Alunns aizguva no pru vstures viltotja Grnava rakstiem. Ar sto latvieu reliiju im aizguvumam nebija nek kopja, bet tas bija viengais, no k elpoja toreizjie tautiei. (Brasti 1993, 117118) Brastia 1990, 92 Brastia 1990, 85 Brastia 1990, 92 Brastia 1990, 85 Brastia 1990, 9293; 101; Brasti 1993, 58 Jansons, R. Dievturba latvieu tautas dzveszias kopja un saudztja // Viedas Vstis. 1992. Nr. 4. 14. lpp. iet, ka tas raksturgs ne tikai latvieu dievturu grupm, bet visam noteiktas kultrtradcijas uztveres modelim, skot ar skolu grmatu iedibintajiem formlajiem raksturojumiem ldz pat visprgm grmatm par latvieu literatru, mkslu, folkloristikas vsturi un kultras vsturi kopum. Pussars, R. (2004) Latvieu nacionl reliija Dievturba. // Mistrija, Nr. 1., 5. lpp. Nu j, noteikti. Vii tau ar cnjs par latvietbu. Pret krklu vcietbu, vai ne? Mums odien atkal pret ameriknismu jcns. Tas ar ir posts. (No intervijas ar Svilpi, 2006. gada 10. august) No intervijas ar irlici, 2006. gada 9. jlij. Tomr tas stenb ir tikai visprgs konstatjums, jo, balstoties uz du visprinjuma loiku, vartu apvienot dadas atirgas socilas un reliiskas grupas, plakus sabiedrbas segmentus. Vispreczk tas vrojams baltu/senlatvieu reliisk mantojuma uztver, kas no dievturu viedoka ir sabiedrbas strukturlais karkass, tau starp J. Alunna un dievturu panteonu nav neviena saistoa elementa.
ReLIIJA uN SeNGRIeu KuLtRA
Sengrieu kultras atspulgi Jura Alunna dairad Reflections of Ancient Greek Culture in the Work of Juris Alunns
Latvijas Universittes Filoloijas fakultte Visvala iela 4a, Rga, LV-1050 ojars.lams@lu.lv
Juris Alunns savas darbbas un vriena zi pieldzinms mtiskam kultras varonim. Ieraudzt latvieu valodas, literatras un kultras tolaik grti pamanms iespjas viam liel mr va klasisk izgltba, kas atraisja via valodnieka spjas, savukrt no valodas ptniecbas izauga pla kulturoloisk darbba. Atsauces uz sengrieu mantojumu redzam gandrz viss via darbbas joms. Lingvistik starp jaunvrdu piedvjumu un valodas sakrtoanu ievrojamu vietu ieem sengrieu un latu pavrdu atveides jautjumi, tautsaimniecbas un politikas jautjumos laikmeta aktualittm J. Alunns redz aizmetus sengrieu pasaul. Pamants paralles starp latvieu un grieu valodu ved J. Alunnu pie domm par neapjaustm saiknm starp abm tautm, auj viam iztloties latvieu senatni ldzgu grieu senatnei. Sengrieu mtu gaism J. Alunns redz ar Latvijas pagtni. Nozmgu vietu J. Alunna literraj mantojum ieem centieni adaptt latvieu valod sengrieu dzejas metriku, pai dadas polimetriskas strofas. Tas gan notiek lielkoties pastarpinti ar romiea Horcija dzejas tulkojumiem. da izvle ir loiska un saprotama vairku iemeslu d pirmkrt, Horcija un Alunna attieksme pret grieu kultru ir oti ldzga, otrkrt, Horcija dzejas varoa noskaas ir tuvas Alunna iekjai noskaai un auj izpausties via cilvciskajm izjtm, kurm parasti liela uzmanba netiek pievrsta, saskatot vi kultras ldumnieku. Atslgvrdi: sengrieu valoda, sengrieu kultra, mti, dzeja.
Ojrs Lms
Antk pasaule msdienu cilvka acm atkljas, pirmkrt, k drupas t. i., tas, kas palicis fiziskai uztverambai. Drupas, kas vienlaikus ir gan skumjas, gan cildenas, gan kontemplciju, gan fantziju raisoas. Lai gan latvieu ncijas vsturiskais ce ir saldzinoi ne prk gar, drupu netrkst ar msu ainav kari un revolcijas ir darjui savu. Sveo varu kdreizjie varas simboli dd saul un vj. Tau ne tikai sveo varu. Rgas pilsta, trauksmaini pievrsusi skatienu nkotnei, Neredzg Indria dzejou krjuma divsimtgadi sagaidja, nepamanot, ka via piemias zme Juglas ezera krast prvrtusies drups. Varbt visam nu jau tik tlajam 19. gadsimtam, tostarp Neredzgajam Indriim un Jurim Alunnam, ir tikai drupu nozme un vrtba. Pat ja t, vrtba nav maza. Ts ir drupas, kas vsta par to, kas gstams, ja ldzgi Neredzgajam Indriim, fiziski neredzot, iztles acm tomr spjam saskatt un ieraudzt. Drupas un iztle vienmr ir nodroinjuas auglgu sens kultras iespaidu
116
uz ikvienu eiropas vstures posmu. To var teikt ar par sengrieu kultras recepciju Jura Alunna dairad. Palkojoties uz Jura Alunna s ma devumu, jdom par klasisks izgltbas sniegto apvru plaumu, un netiei iznk pievrsties msu laikmeta rosints pietiekambas rmjiem, kas msu eksistenci, citjot grieu dzejnieku Jorgu Seferi, padara par ceojumu ar noenkurotiem kuiem. Un grieos der ieklausties, jo viiem tau ir vispamatgk pieredze komunikcij ar drupm: Ko gan mekl msu dvseles, ceojot Uz noenkurotu kuu kljiem, Iespiestas starp dzeltenm sievietm un raudoiem zdaiiem, Nespjot aizmirst ne lidojos zivis, Ne zvaigznes, kas redzamas mastu galos. Noguruas no patafona platm, Nomktas negribtos iedomu svtceojumos, ukstot lauztas sveu valodu domas. Pretstat msdienu ceojumiem uz noenkurotu kuu kljiem Juris Alunns, Krievijas imprijas robeu nersojis, iepazina spju ielkoties aiz apvra. Ja Neredzgo Indrii via tulkotjs lipenbahs nosauca par dabas dzejnieku (zinm mr fakts Neredzgais Indriis ir ar pirmais tulkotais latvieu dzejnieks uztverams k ironisks paradokss, jo tdjdi vi pilnb atbilst msdienu literrajam standartam atrasts tulkojumam), tad Juri Alunnu vartu nosaukt par kultras dzejnieku, kura intelektulo un esttisko apvrsni pirmm krtm un galvenokrt formja klasisk izgltba, kuras strakmens bija grieu valoda un pirmatng un mg cilvces pieredze, ko nes valoda. T ir izgltba, kas msdiens vairs nav iegstama, Boloas process un daudzi lokli procesi universitti padara aizvien vairk par socilu iestdi, bet vidjs izgltbas pamati klasiskajai izgltbai jau sen zaudti vstures lkloos. Tau grieu valoda dod tdas lingvistisks un kulturoloisks kompetences iespjas, kas nav nekd veid aizvietojamas. zmgs ir fakts, ka ar Ferdinanda de Sosra nijs vispirms atraiss grieu valodas studijs. Grieu valoda Alunnam ir tas atbalsta punkts, ko Arhimds formuljis k iespju pagriezt pasauli. Alunns nekdas pai konceptulas idejas aj sakar nav definjis, bet, uzmangi ieskatoties via mantojum, kst redzams, ka tas caurausts grieisk mantojuma pavedieniem, kur gts tiei no pirmavotiem. Alunnam t bija organiska un dabga pieredze, ko vi neuzskatja par vajadzgu kaut k pai izcelt. Bagtinans no antks kultras avotiem bija dabgais kultras ce. Vlk via bra dls dolfs Alunns atcersies: Juris man atkrtoti paskaidroja, ka bez vecm valodm nevarot tikt pie nekdas pamatgas izgltbas (Alunns . 1910, 26). Savukrt Jura jaunkais brlis Indriis, kur sarakstjis pirmo Jura Alunna biogrfiju, publictu Tautas saimniecbas ievad, par viu ststa:
Ojrs Lms. Sengrieu kultras atspulgi Jura Alunna dairad
117
Starp vism imnzijas mcmm lietm J. Alunnam visvairk patika grieu valoda, jo vi te atrada, ka vec grieu valoda, savu teikumu salikanai daudz vairk pieldzins latvieu valodai, nek kaut kdai citai viam pazstamai valodai. Vi taisja grieu valod dziesmas, par ko tobrdjais skolnieka un tagadjais profesora kungs Paucker teica, ka vias gan neesot tik brangas cik Homera teicams dziesmas, bet tdas, kdas vlk daudz dzimui griei taisjui (Alunns H. 1867, V). Vlk attiecb uz grieiski raksttajiem dzejoiem Jura Alunna biogrfs A. Goba atsaucas uz Jelgavas imnzijas direktoru J. Lapiu, kur liecinjis, ka ie J. Alunna rokraksti grieu valod glabjuies imnzijas bibliotk, bet gjui boj Bermontides laik ugunskur. Grieu valoda deva iespjas, ko Alunns izmantoja, cik spja, paplaindams savu un savu laikabiedru pasauli, bet grieu valoda, protams, rada ar nertbas, jo ts pasaul karoti aiz padebea neaizspraudsi. Valoda ir ciei saistta ar literatru, mtiem, vsturi un kultru, it pai attiecb uz antks kultras apguvi, tpc Alunna darbb aizrautba ar sengrieu valodu iegst plau sazarojumu. Grieu kultras kltbtne Alunna darbb izpauas galvenokrt trijos aspektos: leksikoloisks studijs, Senlatvijas rekonstrukcij jeb idels Latvijas modelan, latvieu potikas jaunu dimensiju tapan, aj aspekt vartu teikt, ka vi kuva par pirmo latvieu kosmonautu, ietverot aj raksturojum visas grieisk vrda semantiski etimoloisks konotcijas, tostarp gan pasaules krtoanu, gan rotanu. Skki atspulgi rodami ar tautsaimnieciskos un politiskos apcerjumos (piemram, komunisma izpratne atvedinta ldz Platonam). Btiskkais par katru no nosauktajm jomm. Latvieu valodas atjauninanas centienos, kas uzskatmi redzami leksikogrfiskajos materilos, grieu valodas kltbtne ir visos Alunna darbbas virzienos. Alunns ir viens no pirmajiem sengrieu pavrdu latviskotjiem, kur to mina dart sistmiski, noskaidrojot principus un respektjot gramatisko formu vsturisko saistbu. Latviskojot os pavrdus, Alunns pievras divskanim eu, kas joprojm latvieu valod tda pabrna lom, ka to i das valodnieks neatpazst, k tas bija manms nesenajs lingvistiskajs kaislbs ap eiropas kopgs naudas latvisko nosaukumu. Alunns raksta: Ar divbalsnieku eu vl nezinu ko dart. Ldz im viu pa latviski rakstja ei. Bet man iet, ka da rakstana nav riktga. Kpc nav riktga? to lkou uz du modu pierdt. emsim latvieu vrdus tev un sev, kurus alla izrun k teu un seu (Alunns J. 1981, 74). Bet kpc tad ms, latvji, tomr sakm Eiropa un ar daudzos citos grieu izcelsmes pavrdos ir nostiprinjies divskanis ei? Varbt procesu ir ietekmjuas starpniekvalodas, varbt ir kdi citi cloi, tau, k jau aprdjis Alunns, pc btbas
118
latvieu valodas sasaukanos ar grieu valodu divskaa eu sakar nekas netrauc. Tad varbt laikmeta aktualitu kontekst, jtot ar Alunna atbalstu, ms varam teikt esi sveicinta, eura? Bagtinot latvieu leksiku, Alunna darbba ir daudzveidga. No vienas puses, daudziem svevrdiem vi mekl latvisku atveidojumu, no otras puses, vi lieto daudzus grieiskas cilmes svevrdus, kas cits eiropas valods jau nostiprinjuies k btiski kultras jdzieni, tdjdi latviei ar tiek iesaistti aj plakaj kultras aprit. Vartu teikt, ka Alunna lingvistiskajiem mekljumiem ir gan latviska, gan eiropeiska dimensija. Pterburgas Avzs tiek lietoti vrdi akadmija, bibliotka, demokrtija, ideja, idels, politika u. c., ko Alunns saviem lastjiem ar izskaidro (Alunns J. 1956, 254). Dau grieiskas cilmes svevrdu Alunns uzskata par latviskojamiem, vai nu tos kalkjot, vai ar mekljot kdu latvisku ekvivalentu. Btb td veid vi uzsver latvieu un grieu valodas tuvbu un netiei norda uz latvieu valodas bagtbu. Monarhiju Alunns iesaka latviskot par vienvaldbu, centru par viduci, bet tetri par stebeklaini; o vrdu Alunns atvasinjis no lietuvieu valodas verba stebti, kura nozme ir oti tuva grieu verbam, no kura clies tetra jdziens (stebti ldzgi vrdi sastopami ar latvieu valodas izloksns Lietuvas pierobe). Ar is Alunna lingvistiskais darinjums ir btisks un konceptuls via centienu indikators, jo baltisks saiknes starp latvieiem un lietuvieiem viam ir svargkas par antko kultru. os ieteikumus starp daudziem citiem, ar kuru paldzbu mints mazint ermnismu kltbtni latvieu valod, Alunns apkopojis Viedamo vrdu sarakst (Alunns J. 1931, 115.148.). No valodu saldzinom studijm vai cie saikn ar tm Alunna uzskatos izaug saldzinoi priekstati par senlatvieu dzves un antks senatnes parallm. Alunns secina ja tik liela ldzba ir valodu starp, tad tikpat liela ldzba ir pau tautu grieu un latvieu starp, viu garg btb un gargs spjs (Blese 1931, 76). Saites, ko romantisk aizrautb redzja Alunns, uzbra jaun censoa acu prieka senlatvieu dzvi visnota ldzgu Sens Grieijas pasaulei, kuru atbilstoi renesanses laikmet iedibintajm tradcijm vi iztlojs idealizti skaistu un harmonisku. Ar iem priekstatiem Alunns nostiprina jaunlatvieu sabiedriskaj dom ncijas emancipcijas procesam tik btisko priekstatu par laimgo senatni, sev un savos lastjos rosinot prliecbu, ka latvieu ce ved uz jaunu laimes laikmetu. Ldzs idealiztajiem priekstatiem par Seno Grieiju, ko nosacti vartu nosaukt par balto skulptru priekstatiem, respektvi, t ir tradcija antko pasauli redzt skaidru, clu un gaiu k ts harmoniskos tlniecbas pieminekus, Alunns parda ar kamerliju studenta ciengu pragmatiskku pieeju sens pasaules mantojumam. Senaj grie vi redz ar krietnu zemkopi un izvirza tzi, ka attstta lauksaimniecba ir prieknoteikums intelektulai attstbai: visas tautas, kas ar lauku darbiem pljas, pie apskaidrotm tautm pieskaitmas (Alunns J. 1931, 83). Rakst Mju kopana pie veciem grieiem Alunns no sengrieu tekstiem ir atlasjis krietnu daudzumu izteicienu, kas raksturo sengrieu attieksmi pret zemi, ts kopanu, ttad antkaj mantojum apzinti ir meklts tas, kas sasauktos ar latvieu dzves ziu. pai Alunns izce aspektus, kuros redzams latvieu lauksaimniecbas prkums par senajm saimniekoanas metodm. da pieeja, protams, ir pilngi nevsturiska un ideoloiski motivta, bet t ir nozmga nacionls apzias stimulanai: Jebu
119
griei bij visai gudri, tad das liets oti nesaprtgi (Alunns J. 1931, 88). Par du nesaprtgumu tiek atzta lopu upurana, kas nodroina brangu dzvi priesteriem, bet noplicina zemkopja saimniecbu. Btiskkais sens pasaules aprakst un saldzinjum ar latvieu dzvi ir tas, ka tdjdi atkljas Alunna priekstati par to, kas tad ir laimga dzve, kda ir bijusi laimg senatne un kds ir nkotnes ce. Alunns, neraugoties uz liel mr idelistisko skatjumu, tomr nepropon kdus abstraktus, utopiskus priekstatus. Sakrtota, prtga un centga dzve ir Alunna priekstats par latvieu un grieu pagtni un ar par latvieu nkotni. Tpc vi rakst Laiki nav vaingi noraida no antks mitoloijas pazstamo zelta laikmeta ideju. Cilvka cienga dzve ir iespjama visos laikos. Protams, da nostja ir ciei saistta ar emancipcijas idejm, kurm nebtu jgas, viengi adaptjot zelta laikmeta ideju. Latvieu paapzias veicinanai un savu ekonomisko ideju popularizanai Alunns izmanto im nolkam pateicgo grieu mtu par Hiperboreju zemi tlu ziemeu vietu, kur mdz uzturties ar pats Apollons. Alunna interpretcij iperboreji kst par latvieiem, un savas iztles acm vi redz rosgu tirdzniecbu starp latvieiem un senajiem grieiem: Precba [Alunnam is vrds nozm preu apmaiu, tirdzniecbu O. L.] tautas gudrb un zinan paaugstina, un to jo vairk dara, ja, k pie latvieiem bija preces ar pa zemes virsu uz citm tlm zemm (Grieu zemi) jnoved prdot. Iperboreji (aizziemenieki), ko griei par jo laimgiem un ar visiem laicgiem labumiem par jo apsvttiem slav, gan cita nekda tauta nebs, k latviei. lieta jo vairk vr emama, ja ms apdomjam, ka griei visas citas ziemeu tautas d nelgiem tikumiem nosauca par barbariem jeb sumpuriem un tik aizziemeniekus turja par slavjamiem (Alunns J. 1931, 155). Vl viens btisks jautjums, kur Alunns ir tiecies paplaint latvieu apvrus ar sengrieu kultras mantojumu, ir latvieu dzejas bagtinana, izmantojot grieu polimetrisko strofiku. Nav t, ka latvieu dzej sengrieu dzejnieku strofas pirms Alunna nebtu bijuas pazstamas. Ne viens vien baltvcu mctjs ir pavingrinjies Sapfo strof vai kd cit izsmalcint form. Tomr ir btiska atirba attieksm un motivcij. Alunna priekgjjiem antks strofas bija ldzvrtgas intelektulam vingrinjumam un apliecinjums klasicisma esttikas przinanai, orientts uz auru novrttju loku, savukrt Alunns iekauj s strofas sav bagtgaj tulkojumu palet, apliecinot latvieu valodas plastiskumu un daudzveidbu, minot paldzt latvietim ieraudzt savas valodas bagtbu. Alunna atdzejojumos ir atrodamas Sapfo, Asklepida, Alkaja strofas, eliskie distihi un heksametrs. Interesants aspekts, ka Sapfo strofu vi izmanto psalmu latviskoanai. Uzmanbas un paas intereses vrts fakts ir tas, ka sengrieu dzejas formu apguv Alunns nevras pie pirmavotiem, lai gan valodas zi viam tas nekdas problmas nesagdtu. Visi Alunna biogrfi uzsver, ka no senajm valodm viam tuvka bijusi tiei grieu valoda un to vi ar labk pratis. Par starpnieku grieisko formu apguv Alunnam kst Horcijs, kur sav dairad ir adaptjis virkni grieu strofu. Tdjdi grieu mantojums saplst ar romieu mantojumu un fokusjas ar kultras vstur btiska autora personb. Horcijs nav tikai klasisk mantojuma prle, via pasaules izjta ir
120
Alunnam tuva. ajs simptijs ms redzam Alunna cilvcisko veidolu, kas biei netiek pamants. Tau simptijs pret Horciju ir ar sabiedriski nozmga nots. Ar paa Horcija dzej apvienojas gan tri personiskas, msdienu terminoloij vartu teikt eksistencilistiskas noskaas, gan refleksija par sabiedriskm norism, gan misionrs panovrtjums. Uzskatms piemrs tam ir Alunna veiktais Horcija odas eXeGI MONUMeNT(UM) latviskojums, kur, saglabjot oriinlo metrisko struktru grieisko Asklepida strofu, romisko tlainbu Alunns nomainjis ar latvisku, dzejoa varoa tl neprprotami ierakstot pats sevi: Viss jau nevaru mirt: liela no nves man daa Daa taupta bs. Pck es pieaugu Slav, augdams jo jauns, kura vis nezuds, Kamr Daugava tek latvieu robes, Lankas, druvas arvienu slacindama pa Krastiem, pri kas plst pilni ar svtbu, Dziesms, kuras papriek sveas, pa latviski Dziedjs, vareni teiks mani, kas pasaules Virs biju tik mazs. Nopeas lepnbu Neej maniem vis liegt: Mza man laipnga Galv vainaku ce, vtu no ozoliem (Alunns J. 1981, II, 74). K reiz Horcijs bagtinja romieu kultru ar grieisko mantojumu, t Alunns latvisko kultras vidi tiecas bagtint ar visu eiropas mantojumu, par cevedi zinm mr aicindams Horciju, ldzgi k reiz Dante savos misijas darbos par pavadoni izvljs Vergiliju. Horcijs Alunnam jau k jaunu laiku cilvkam ir tuvks par jebkuru citu senatnes dzejnieku. Horcijs varbt ir msdiengkais romieu dzejnieks, via dzej Alunns rod atbalsi ar savm aubm, nedrobai, nervozittei, kas ma beigs ieguva glui klniskas izpausmes. Ne velti nedaudz vlk Horcijs ks ar par Veidenbauma pavadoni. Ldztekus jau mintajai Horcija odai pau uzmanbu pelna ar Alunna veiktais dzejoa Leukonojai tulkojums. Oriinl tas ir veltjums sievietei. Skotnji ar Alunns to t tulko, cenoties kalkt varones vrdu, kas ietver sev nozmi gais prts, latviskojot to k Blprtulei. Vlk, domjams, centienos dot dzejolim visprgku raksturu, Alunns to velta kdam nosactam draugam, ko nosauc par plnprtiu. ds nosaukums rada zinmu izbrnu, bet jdom tomr, ka tolaik vrda plnprti semantiskais lauks vl nav nostiprinjies un Alunns taj drzk ir gribjis ielikt vieglprtbas nozmi. Tulkojums ar drzk uzskatms par lokalizjumu, jo Alunns btiski prvietojis semantiskos akcentus. Slaveno Horcija frzi CARPe DIeM, kas atrodama dzejoa izska un kas drzk mudina uz hedoniskm noskam, Alunns ir latviskojis strdini dien, ttad mudinot nopietni izturties pret nezinmo cilvkam atvlto laiku. Ar romieu dzejas tulkojumiem Alunns ir tiecies latvieu literatr ienest ar episku elpu. Ttad faktiski vi iedzvina eposa meklanas drudzi latvieu literatr, kas par vienu no literr procesas dominantm kst tautisko romantiu laikmet.
121
episku noskau atklsmei Alunns izmanto Ovdija dairadi, kas atkal ir savdabgs romisk un grieisk mijiedarbbas paraugs, jo daudzi grieu mti ar vlk eirop kuva pazstami tiei caur Ovdija dzeju. Baukda un Filemona latviskojums ar nosaukumu Maija un Jnis ir btisks vairkos aspektos. Izmantot mta latviskojum vienot potisk glezn saplst latviskais, lietuviskais un grieiskais. zmgs ir pldu motva tlojums. Taj apvienojas dadi mitoloiski sli, tostarp ar kristgs tradcijas, vienlaikus tas nes ar aktulu ideoloisku slodzi. Pldu tls iezm alkas pc prmaim, pc jaunas derbas, kas latvieiem dotu nozmgku vietu pasaules krtb. Maij un Jn ir oti spilgts priekmetisks dievu pacienanas tlojums, kur ldzs zemenm un iru vnam ir ar vnogu ekari, lai gan darbba notiek Lietuv. L. Brzi aj tlojum saskatjis tulkojuma neveiklbu un lokalizcijas grtbas, tau vnkoku ekari nav grti aizstjami ar jogu ekariem, tpc dzejnieka izvle vartu bt glui apzinta, t ir vl viens potisks apliecinjums idejm, kas paustas rakst par senlatvieu precbu. Tie veid no grieu lirikas Alunna tulkojumos ir oti maz, k saka L. Brzi vien daas drostalias (Brzi 1931, 165). Tomr ar ajs drostalis, kas emtas no Lukina un citu hellnisma autoru epigrammm, jtamas btiskas J. Alunna personbas iezmes. Refleksija par cilvka dzves vrtbu atsedz dzejnieka iekjs pretrunas, via individualitti, ienes Alunna dairad daas glui moderni skanoas skepticisma notis, kas k mgs refrns pavada ikviena laikmeta literatru: Zem atncu kails, kails atkal es aizieu zem: Ko tad mokos par velt bdams pc dzvbas kails (Alunns J. 1981, I). Vai velti, vai ne velti ir mocjies Alunns tas nu ir drzk tds metafiziskas dabas jautjums. Latvieu kultras kontekst vi ir licis pamatus latvieu modernajai kultrai, par saistvielu izmantodams ar Sens Grieijas mantojumu, rodot tam konkrtaj laik atbilstou piesaisti latvieu kultras jautjumiem. Jau Krlis egle savulaik Alunna darbbu aj aspekt ir adekvti novrtjis, teikdams, ka J. Alunns apzinti dara to pau, ko darjui lielo tautu dzejnieki, katrs sav un savas tautas gar atdarindami antko dzeju ne vien formas, bet ar satura zi. Tikai senm tradcijm apaugusi nacionl rakstniecba sasniedz savus ziedu laikus (egle 1935, 181).
Literatras saraksts
Alunns, . (1910) Jura Alunna dzve. Rga. Alunns, H. (1867) Georgs Allunans. // Alunns, J. Tautas saimniecba. Jelgava. Alunns, J. (1981, 1982) Dziesmias, I. un II. daa. Rga : Liesma. Alunns, J. (1956) Iztulkojumi no kdiem sveiem vrdiem, kas Pterburgas Avzs no 1862. gada atrodami. // Izlase. Rga. Alunns, J. (1931, 1933) Kopoti raksti. Rga. Alunns, J. (1981) Kds vrds par latvieu valodu. // Dziesmias. Rga : Liesma. Brzi, L. (1931) Jura Alunna dzeja. // Alunns, J. Kopoti raksti 3 sjumos. 1. sj. 157. 177. lpp.
122
Blese, e. (1933) Jura Alunna loma msu literatras valodas izveidoan. // Alunns, J. Kopoti raksti 3 sjumos. 3. sj. 157.177. lpp. Goba, A. (1931) Jura Alunna dzve. // Alunns, J. Kopoti raksti 3 sjumos, 1. sj. Rga, 9.156. lpp. egle, R. (1935) Juris Alunns. // Latvieu literatras vsture 6 sjumos, 2. sj. Rga, 177. 194. lpp. Klausti, R. [b. g.] Juris Alunns. // Alunns, J. Raksti 2 sjumos, 1. sj., Pterburga, 3. 55. lpp. Lgotu, J. (1924) Juris Alunns. Rga.
Summary
With the large scope of his mind and action, Juris Alunns, a famous 19th century Latvian scholar, resembles a mythical culture hero. However, he would have hardly been able to see the future potential of the Latvian language, literature, and culture if not for his background of classical education which brought forth his linguistic talents. And, from the language, he passed on to culture in general. Seing the parallels between the Latvian and Greek languages, Alunns came to realize the relation between these two nations, and it encouraged him to imagine a Greek-like Latvian antiquity. Alunns tried to perceive the past of Latvia in the light of the Greek myths. References to Ancient Greek heritage can be found throughout his work. As a linguist, Alunns paid most attention to coinage of new words and to standardisation of Latvian, and, alongside with that, to the transcription of Ancient Greek and Roman proper names. Reflecting the current issues of economics and politics, Alunns also looked back to the Greek past and the origins of these spheres. A special place in Alunns literary activities is devoted to the introduction of Ancient Greek metrics into Latvian poetry, with special emphasis on polymetric strophes. Largely it takes place through translating Horaces poems. The choice was logical due to various reasons firstly, Horaces attitude towards Greek culture is similar to Alunns own attitude; secondly, the moods of Horaces lyrical hero were close to those of Alunns. And, translating Horace, Alunns could also give way to those human passions that we often tend to overlook in his personality, considering him mostly as a pioneer of Latvian culture. Keywords: Ancient Greek, ancient Greek culture, myths, poetry.
Alunna Horcijs: topoi recepcija un iedarbbas vsture Alunns Horace: the Reception of Topoi and the History of Influence
Iveta.Leitne@lu.lv
H.C. un H.C.-L. eiropas nacionls literatras visvairk un vistiek ietekmjusi latu literatra, un, kaut pastarpinta, ietekme sasniegusi un ldzveidojusi ar latvieu literatru. Tau pai nozmga ir oriinldzejojumu tulkoanas radt ietekme. J. Alunns latvisko virkni Horcija dzejojumu un tdjdi prem daus topoi, iedibinot tos k tradicionlus latvieu literatras kanon. Ptjuma uzdevums ir, pirmkrt, raksturot galvenos prmantotos topoi, to kontekstu latu literatras vstur un, otrkrt, jaun konteksta radanu J. Alunna gadjum, sagatavojot pamatu o topoi recepcijas horizontam, trekrt, interprett veikto motvu selekciju (tostarp pieminot izlaistos un eiropas literatr sekmgk reciptos) k Horcija topoi instrumentalizciju. Premto topoi kanoniskumu paredzts ar sum ilustrt ar t. s. iedarbbas vstures piemriem pc J. Alunna latvieu literatr. Atslgvrdi: Juris Alunns, Horcijs, topoi, recepcija, iedarbbas vsture.
Iveta Leitne
eiropas nacionls literatras visvairk un vistiek ietekmjusi latu literatra,1 un, kaut pastarpinti, ietekme ne tikai sasniegusi, bet ar ldzveidojusi latvieu literatru. Tau pai nozmga ir oriinldzejojumu tulkoanas un o tulkojumu radt ietekme. J. Alunns, latviskojot virkni Horcija (65. g. p. m. . 8. g. p. m. .) dzejojumu, prem daus topoi, un, transljot tos, tiek veidots latvieu literatras kanons, normatv potika, iedibinti topoi latvieu literatr. Raksta uzdevums ir, pirmkrt, identifict galvenos no latu literatras ar Horcija atdzeju prmantotos topoi, ieskicjot to kontekstu latu literatras recepcijas vstur, otrkrt, piedvt konteksta analzi J. Alunna gadjum. Turklt jem vr, ka Alunns ne vien darbojs inovatvi, bet ar rinjs ar noteiktm savas dzejas adrestu recepcijas iespjm, kaut jpiekrt, ka Alunns acu priek bs turjis nevis plaas lastju masas, bet paauru interesentu loku (Apnis 1977, 181). Trekrt, sagatavotais pamats o topoi recepcijas horizonta prskatmbai autu interprett veikto motvu selekciju k Horcija topoi instrumentalizciju. Premto topoi kanoniskumu paredzts sum ilustrt ar daiem izteiksmgkajiem t. s. iedarbbas vstures piemriem pc-Alunna latvieu literatr. Tomr uzdevums ir nevis vispusgi raksturot un komentt Alunna veikto Horcija atdzeju, uzrdt ts veiksmes un neveiksmes, atdzejas metriku, bet gan interprett daas via atdzejas novirzes no oriinla, ieskict to iespjamos clous un konsekvences. Tmu Alunna Horcijs pieteicis jau Krlis Straubergs rakst Horacijs un via latvieu draugi (Straubergs 1924b, 218225).2
124
Alunns tulko devius Horcija dzejojumus. No epodiem vi izvlas viengi 2. epodu (Laucinieku dzve, Beatus ille), no satrm 1. satru I. 1 (Satra, Qui fit, Maecenas, ut nemo, quam sibi sortem). Pirmais odu krjums Alunnam prstvts ar odu I. 11 (Plnprtiam, Ad Leuconoen), odu I. 4 (Pavasaras jaukums, Solvitur acris hiems), odu I. 8 (Maija, Lydia, dic, per omnis) un Hlojai veltto odu I. 23 (Mada, Vitas inuleo me similis, Chloe). No otrs odu grmatas Alunns atdzejojis II. 15 (Iam pauca aratro iugera regiae). No tres odu grmatas Alunns atdzejo odu III. 12 (Miserarum est neque amori dare ludum neque dulci) un III. 30 (Mzai, plak zinms k Piemineklis, Monumenta, Exegi monumentum aere perennius). Atzstot, ka Alunna izlasi ir noteikusi vlme atveidot bagtgu Horcija metru izvli (Straubergs 1998, 363), minsim, vrtjot izvli, konstatt ar pieslieanos noteiktam recepcijas kanonam. zmgi, ka Alunns netulko Horcija politisks jeb t. s. romieu odas (pirms seas odas no 3. grmatas). Oda I. 11 iekauta Dziesmiu pirmaj grmat (1856), s. I. 1, e. 2, c. I. 14, c. I. 8, c. I. 23 un c. III. 30 Dziesmiu otraj grmat (1869). Atzmjams, ka Horcija pasaules uzskatu veidojuas, pirmkrt, epikra un Lukrcija filosofijas, mazk Lukrcija rerum natura (kaut ietekme jtama tiei Alunna tulkotaj carm. I. 4), vairk epikra dzves bios jdziens; otrkrt, stoiu filosofija, it pai, bet ne tikai ar ts izcelto sen romiea tikuma (virtus) kultu. Horcijs netiek uzskatts par asu politisko un morles kritii, kds, piemram, ir Luclijs, ne ar par sodou tiesnesi vai sprediotju (kdi ir via laikmeta diatrbu autori), bet par filosofisku vrotju, kas attlins no nepatiesiem priekstatiem par dievio un cilvcisko, saglabdams skaidru ieskatu cilvcisks iekres mros un kavkos, bagtbas un pilsonisks slavas vrtb, k ar viegli sasniedzams dzves stens baudas prieknoteikumos, saglabjot izteiktu humora izjtu (Kiessling, Heinze 1959, XVI f). Kds tad ir sav atdzej kopum daudz kritiskk noskaot Alunna Horcijs?
1. Virtus (tikuma) motvs

Virtus etimoloiski norda uz nozmi bt stam vram, ar to saprotot dzves piepildjumu tda pieaugua vriea perspektv, kas velta dzvi valstij un pai ziedojas kar, cnoties par savu res publica (Buechner 1962, 2 f). Virtus, kas visbiek asocits ar romieu valsts etosu (Curtius, Nawrath 1964, 24, 26), aur nozm ir tiei militr tikuma iemiesojums, ietverot drosmi, izturbu, disciplnu un spju ar visu iepriek minto ar sasniegt nozmgus rezulttus (Curtius, Nawrath 1964, 24). Vlk jdziena nozme tomr akcent cilvka iekjo satversmi, nevis rjo pankumu (Buechner 1962, 21). Virtus ir brvba un vara, tas, ko cilvkam nevar atemt (Kiessling, Heinze 1959, XVIII; Lohmeier 1981, 93). Karls Bhners, apcerot virtus k vienu no romieu vrtbas jdzieniem (roemische Wertbegriffe), atir seno romieu izpratni par virtus no Horcija izpratnes. Horcija pai akcentts romieu virtus iezmes ir pretoans kaislbai, mkstaulbai, mantkrei vai skaudbai (Buechner 1962, 18). Jdziena izpratn nav izteikta pretstata sieviajam, k tas ir grieu jdzien andreia, kaut kopga ar pdjo ir vriba un ilgstoa pacietba (Buechner 1962, 2). Romieu zemnieka virtus tpat ir ilgstoa izturba, sptga nepiekpba un cieta nelokmba, kas auj runt par nepiekpgu drosmi (virtute
Iveta Leitne. Alunna Horcijs: topoi recepcija un iedarbbas vsture
125
nixus), k par to liecina Publilius Syrus izteiciens: Non novit virtus calamitati cedere (Virtus nepazst liekanos) (Buechner 1962, 2f). Virtus aptver ne tikai virtus bellica, bet ar virtus civis un paredz ar pater familias pienkumu izpildi, k to uzsver Senais Kato, viens no scriptores rei rusticae klasiiem (Cato, De agric. 3,2, Bchner 1962, 3). Ar gods (fama, honor) un slava (gloria) var izrdties virtus implikti (Buechner 1962, 4). Virtus uzliek par pienkumu glabt tautas godu (Buechner 1962, 5), paredz naudas nicinanu un lepnu nabadzbu (Buechner 1962, 6). Alunna atdzej militrs konotcijas ienk ex negatione. Carm. I. 8: Kam vi ar kara rotu / Neiet biedros jt. /.../ Un kpc tulznainas rokas nenes ierous. Kam vi k bba slpjs / Sievu rinds vrgs, lai to raut liktens uz slavjamiem / Darbiem ar varu neiet, / Nedz lai netiek vrs, kad tam bs kauties ar nespjniekiem? 1. satr 29 Alunns izvlas aizstt perfidus hic caupo (nodevgs krodzinieks, ttad vna viltotjs) ar zaldts, kam patkams kar, ne tikai uzsverot militrs darbbas leitimitti, bet ar atturoties tematizt socilo viltu k tikpat leitmu amata piekopanas veidu, saldzinmu ar zemkopbu (s. I. 1. 28. Arjs, kas mlainu zem prvr ar cietaju arklu), bet paliekot pie piemra par mrtiecgu sava socili cienjama amata veikanu, t. i., 4.12. rindu piemra robes. Alzija uz virtus ir pieples pilns darbs (1. satra, 28 ff). Ca ar nepakvgo augsni un drosme ir virtus galvenie izceltie komponenti Alunna tulkojumos: Arjs,3 kas mlainu zem prvr ar cietaju arklu, / Zaldts, kam patkams kar, un is kuinieks, dro pa vism / Jrm bez rimanas brauc. Uz smagu piepli norda darba augu sakranas forma (32): ar sviedriem tie grt ira nesui kop k skruzdes. Ar prlieku piepli tomr skaidrojams ts ambivalentais rezultts (s. I. 1.5): no plia (labor) palicis gurdens ir vislabk augsne memfimoirijai (neapmierintba, loans) un filoploutijai / filargurijai (bagtbas mlestba (mantkre) / naudas mlestba (naudaskre)). Saskatma saikne ar (stoiu) populrfilosofu diatrbs attstto peri memfimoirias tmu: cilvka ilgstou neapmierintbu ar savu likteni un vlmi nodarboties ar to, ar ko nodarbojas citi. Horcijs gan neuzkrtoi abas aplko k identiskas, varijot o populrs morlfilosofijas argumentu (Fraenkel 1967, 108). Reiz tikai plii izrds tie, kas bagto atir no nabag, jo darba augu lietojums vienmr atduras pret savm robem (s. 1.1, 4453), tds ir viens no spcgkajiem Horcija argumentiem pret bagtbu.
2. Paupertas (nabadzbas) motvs un beatus ille

Horcija dzej oti biei sastopama paupertas, t ka aicinjumu Vivere pavro! (s. II. 2.1) dakrt dv pat par Horcija dzejas dvseli. du atzinumu literatrzintnieki oti labprt mdza akcentt pc 1968. gada (skatt Kogelschatz 1975, 12). Nabadzba Horcijam nav ekonomiskais statuss, t nenozm ne nepiecieam iztrkumu, ne
126
ar pauma neesambu (Kogelschatz 1975, 16). Galu gal k bagtie, t ar masa ir Horcija kritikas priekmeti. Tos raksturo negausba un slavas kre (s. I. 4. 25 f), muba spriedumos (s. I. 6.15), un o pardbu clonis ir abu atraans tlu no idela msisk (dzejnieka) dzves veida (c. III. 1.1), turklt msiskais k mksla Horcijam ir primri sakrls lielums (Schefold 1964, 39), attiecb pret kuru dzejnieks atbilstoi atkljas k reliisk vstnesis (Kogelschatz 1975: 14). Tlab ar piederba lauciniekiem (laucinieku dzve) ir reiz gan dzejnieka identifikcijas, gan via harmoniskas distancans pamats, aujot runt par dzejnieka zemnieka dubulto iedabu (Oksala 1973, 71). T c. III. 30.14 Alunns pats savu atdzeju leitim k pamatu nopelas lepnbai (sume superbiam quaesitam meritis): Nopelas lepnbu / Neeij manm vis liegt. Karls Bhners uzsvris: Horcijs cns pret mantots bagtbas prvrtanu, ar kdu mdz lielties, it k to btu ieguvui ar tikumu (veluti virtute paratum). Ne jau bagtba ir virtus, fama, decus, vi saka, atsaucoties uz satru II. 3. 95 f. (Buechner 1962, 14) (Straubergam Tikums, slava un gods un dievu un cilvku likums / Mantas kruma kalps, Straubergs 1924 a, 187). Oda II. 16 (netulkota) atgdina, ka viegli dzvot tikai ar mazumu (Straubergam II. 16.13: Laimgs ar mazum tds, kam vienkrs / Galds, kur tvu slnca mirdz) (Straubergs 1936, 61). Horcijs liek zemniekam Ofellam (s. II. 2.1f, netulkota) mct: quae virtus et quanta ... sit vivere parvo (cik liels gan ir tikums dzvot ar mazumu), pamcoa norde, ko Alunns iesaista pirms satras atdzej (I. 37 f): ar mazumu labi / Pietiek, kas senk bij krts, kaut oriinls teic viengi ar saprtu krtais (illis utitur ante quaesitis sapiens). Bagt un nabag vienldzba nves priek (carm. I. 4. 13: Nabagu bds iet, ak, ar ldzgiem soiem bla nve / Un valdnieku pils) vedina uz apjgumu, ka pauma vairoana ir bezjdzga (Kogelschatz 1975, 15), vl viens btisks Horcija iebildums pret bagtbu. Labprtgs nabadzbas motvs ar gandrz vai reliisku kaisli Horcija laik tika propagandts ar mri rast pretldzekus visu atztajam tikumu pagrimumam, kas tagadnes izvirtuajai Romai ar atslgas vrdiem avaritia un luxus pretstatja agrko laiku nesamaitto Romu ar atslgas vrdiem tiesbas un taisngums (Kogelschatz 1975, 21f). Tomr raksturgkos Horcija kritiskos dzejojumus, kas vari Romas valsts tikumu pagrimuma tmu, Alunns neatdzejo. Vai Alunnam atspoguots motvs par nabadzbu k valstiski nozmgu lielumu, kas kaldinjusi Romas varongo vsturi? Horcijs atzst, ka Romas zemnieku asktisk dzve sagatavojusi drosmgus karavrus, labor vedusi jaunatni pie virtus bellica (c. III. 6) (Kogelschatz 1975, 18).4 Ne bagtba k valsts un tautas bstambas faktors (3., (24.) oda, 16. un 7. epods), ne ar smags darbs k kultras faktors un nelaime k tautas audzintja Alunnam k atdzejotjam nav itusi svarga. Krievu romantismam raksturgais tikumgo dabas tautu motvs (atskaas no barbaru tautu virtus senajam Kato), kas dzvo raupjo stepes dzvi, nepazst paumu un nav samaitti ar naudas usus un decus (Sallustijs), un kuru projekcija ir igni, ar nav Alunna recepcijas fokuss. Tpat nabadzba k zles pret sava laika slimbu un naudas postoo ietekmi un nabadzba k politiskais remedium (Kogelschatz 1975, 28) viam nav itis aktuls. Alunnam priekpln izvirzs filosofiskais, nevis politiskais Horcijs. Bagtnieks ir agresijas prototips: un is kuinieks, dro pa vism / Jrm bez rimanas brauc ko tie grib? Lai, kad tikui veci, /Vii bez rpbm var no t krjuma dzvot pa vaai, /Kuru ar sviedriem tie grt ira nesui kop k skruzdes. / Mazas s bdamas velk ar jo lielu pliu
127
mut / Projm, ko sagrbt var (addit acervo), liek nesamu nost tad pie pa, /Kuru ts gdgas tais, k uz prieku tm nebs jcie (Alunns 1956, 111). Sagrbanas un (saprta virztas) mrtiecgas kranas, vairoanas un akumulcijas (acervus) viet tiek uzsvrtas cieanas un pasivitte, kas raksturo kristg baroka literatru. Kristgais baroks atbalsta stoicisks sevis gargas prvaldanas idelu lauku dzves ekonomisks neatkarbas piemum (Lohmeier 1981, 216), kas nenoliedzami Alunnam varja ist nozmgs (toposs: paums k sevis prvaldanas analogs). Ja 1.1 33 f uzsver kaptatvo momentu: Mazas s bdamas velk ar jo lielu pliu mut Projm, ko sagrbt var, tad mantojums Alunnam tomr vl saglab pozitvas konotcijas: ar 2. epod 2: No tviem iemantotus laukus kopj viam izvlts tva arklu viet. Iespjams, ka tva arkli varja saturt dzimtbtnieciskas alzijas, un, lai no t izvairtos, Alunns atdzejo, ja vlamies, katoniskk, Kato bija svarga no tviem mantot pauma vairoana (Kogelschatz 1975, 30), kas 50. gadu vid vl bija nkotnes projekcija, kurpret Horcijam mantkrg mantinieka motvs (Alunnam vl neaktuls) ir btisks pauma uzkranas finls ievirzes kritikai (Kogelschatz 1975, 143). Par acervus ievirzes indikatoriem kst zelts un sudrabs (41f): Ko tev paldz sudrab un zelt neizsakmu svaru / Pazagus pazem slgt k bldim ar varenm bailm? Alternatva izvrsta, atdzejojot Langbeina Arjiem, kas ir viens no klasiskajiem dzejojumiem beatus ille anr: Par spdou zeltu daudz vairk gods / Lai dzelzm, kas druvas jums uzar, dots! (Alunns 1956, 101). Lauku slavinjuma anram, kas eiropas literatrs iekaujas vln humnisma tradcij, raksturga argumentu izvirzana pret pilstu: Ja pilstniekam ar btu nu gan / Zelts pros liekerm svieams, / Tad tomr tiem trkums ardzan / Bez teicama arkla bt cieams (Alunns 1956, 100). Un: Daudz krum no tluma bagtam nests, / K remdtu savas graizes, / Bet spirgtums ar kuiem tam nava vis vests, / Ko dens jums dvj pie maizes. / Vi vrgst, kaut ar dziedtjs mokas, cik prot, Kad darbi un gausa jums jautrbu dod (Alunns 1956, 100 f). Nevis kaptatv, bet retentv paturanas kre (Kogelschatz 1975, 35) eit ir piesaistjusi Alunna uzmanbu un raksturo via lietoto pauma izpratni. Nepiestinmba, nepiepildmba raksturo gan iedzvoans kri, gan izrdbu (Kogelschatz 1975, 36). Saldzinana ar to, kas pieder citiem, izraisa invidia skaudbu: Tev ne karstuma tvaiki no peas / Nenotur, nedz dzelzs, nedz uguns un ziema, un jre / Neriebj tevm nek; ja tik bagtks cits nav par tevi (Alunns 1956, 112). Netulkot daa satur skaidras nordes, ka vienmr kds ir vl bagtks locupletior (s. I. 1.113), ka nauda nedara laimgu, t atsveina no draugiem un imenes locekiem, tau latvieiem vl nav relevantas pieredzes, lai sktu aktvi apspriest ldzgus argumentus. Antkais idels beatus ille anr ir vienkrba an un dzvesveid haplos bios (Kogelschatz 1975, 41), un ar eit Alunns piedv savu dienu sarakstu (e.II. 5360). Horcija apdziedtais vns, kas aizdzen rpes, k simbols atvrtbai tagadnes mirklim padara viu par vienu no lielkajiem vna slavintjiem pasaules literatr, ar vns un nabadzba sader kop, jo abi pau vienu un to pau ievirzi atvrtbu mirklim (Kogelschatz 1975, 45 f). Alunns ir krietni pieticgks vna skaidrinanu (vina liques, c. I. 11.6), kdu praktizja romiei tiei pirms vna lietoanas, vi neatveido un tulko viengi k dzeranu, vna pieminjumu aizplvurojot vienkri ar malci (turpat), nec regna vini sortiere talis (c. I. 4.17) ar viesbs vairs nespdsi, mazinot vna kltbtnes organizjoo lomu dzru organizcij. Vnogulju stdanu
128
(e. 2.9 f) Alunns aizstj ar apiu tanu ap belm vai krtm, piesardzgi nordot uz viengo latvietim relevanto dzrienu alu, un e. 2.47 vna lieanas viet vi, iet, min brzu sulu (No mucas sulu tecina). zmgi, ka Alunna nve, pc dolfa Alunna atmim, ir oti horciska: Jau sagatavodamies uz izdzianu, Juris ldza brli Edvardu viam ieppot kdu cigaru un to pasniegt pakpinanai. Miergiem smaidiem vaig vi pavilka pa dmam, ar savjiem jautri sarundamies, kas noderja k pierdjums par mirja bagto humoru. Vi zobojs par dzves niecgumu, atvadjs pa krtai no savjiem un tad gult atgriezs uz sienas pusi, sacdams, ka nu laikam skoties atdusans (citts pc Austrums 1956, 12). Sal. ar, tiesa, netulkoto c. II. 3: saglab gara mieru. [..] visus gaida viens gals pazemes valstba. Jpieauj, ka Alunns izteicies nevis par dzves niecgumu, bet izncgumu. Pirm versija, par kuru vsta . Alunns, iekaujas kristg baroka recepcij, otr pieder anra klasikai. S. I. 1.27: Smieklius atmezdams nost, es nu nopietni ptu stb (sed tamen amoto quaeramus seria ludo) gan nerun par Dieva izziu, tomr iesaista kristgajam barokam raksturgo ietam / sten pretstatu. Jpaskaidro, ka vns k kaptatvs attieksmes daa Horcijam tika noraidts principili, tau ar t viet likt vna potika (vns atbrvotjs, vns dzejnieka ierosintjs) Alunnam ir atmesta. Iespjams, tlab ma izska pieprasts nevis vns, bet gan ppe patriarhlisma, respektvi, dzves gudrbas atribts. Vnu Alunns iedzejojis vien luxus atribtu sarakst e. 2. 49 ff: Un labu virienu uz galda ce, / Kas naudu nemaks, jo vns / Tur nav, nedz cepei un krumi, / Ko t pr jri urpu ved (Alunns 1956, 110). Vna motva recepcija Alunna atdzej paskaidro ar otium toposa recepciju. Kaut ar Horcijs Romas kultr aktualiz tiei otium (Alunns: s. 1.31 dzvot pa vaai) k cilvka parealizciju pretstat Rom valdoajam priekstatam, ka idels ir cilvks, kas nerimtgi darbojas, Alunns bram o akcentu vjina. Carpe diem, kas nozm plc dienu / baudi mirkli, atveidots akli tev ms projm jav triekdamam / Aizbg: strdini dien. Otium atkljas k darba subjekta un objekta maia, proti, tikai kda kalpintjs iztlojams k brv laika, proti, brvbas subjekts. 2. epoda tulkojumam dzejnieks atmetis noslguma pantu, kas kontrast ar iepriek izteikto lauku dzves slavinjumu (laus ruris). Horcijs s idillisks lauku dzves tlojuma vrdus licis mut augotjam Alfijam. Gandrz visi jauno laiku lauku dzves dzejnieki atmetui o ironisko vai visticamk paironisko5 Horcija noslguma etrrindi pavrsienu un elastgo preju starp realitti un sapni (Lohmeier 1981, 78). Atausimies nelielu ekskursu. Lauku slavinjuma anrs uztver lauku dzvi k privtu, sabiedrisks saistbas apzinti noliedzou dzves formu, ko nereti apzm k privto emancipciju, kuram svea ne tikai iesaistans rel zemnieku socilpolitisko problmu risinan, bet ar identifikcija ar zemniekiem k krtu (Lohmeier 1981, 24 f). anra specifisk komunikatv funkcija ir no sabiedriskajm saistbm un
129
piespieanas brva panoteiksme k reakcija uz sabiedrisks heteronomijas spiedienu un atsveintbu no darba apgaismot absoltisma laikmet (Lohmeier 1981, 26). etras anra pamatpazmes: 1) ar lauku telpu saistta lauku dzves forma, amimtiska intelektul argumentcija par labu lauku dzvei pretstat citm dzves formm (pai pilstas), kas to tuvina runai, nevis dzejai, 2) telpiska distancans no sabiedrisks dzves vietm (pilsta, galms), brvba no socilajm normm un pienkumiem, 3) atseviu cilvku autonoma panoteiksme pretstat sabiedriskajai esambai, privtu personu loka (imene, draugi) k no varas brvas telpas uzsvrums pretstat krtu sabiedriskajm attiecbm, 4) noliegts dzves normas ir aktvi kltesoas tekst un ir t konstitutva pazme (Lohmeier 1981, 51 f). Dzimtzemnieka figras ievieana varja slikti veikt du lauku dzves slavinjuma uzdevumu, ar prlieku pu akcentjums varja izjaukt slavinjuma noskaojumu. Slavinjuma centr ir autarka persona. Atirb no dabas un ainavas aprakstiem vai dzejas lauku slavinjums prsvar ir amimtisks (Lohmeier 1981, 51). Atirb no agrrekonomisks literatras, ko bagtgi 19. gadsimta vid piedv prese, kalendri u. tml. izdevumi, lauku dzves slavinjums ir nelietis un bez uzskaitto darbu garka vai ska saraksta nepievras lauku dzves organizcijas tehniskajm pusm.6 Alunna atdzejotais 2. epods7 kop ar Verglija Georgikas otrs daas beigm (O, fortunatos) iedibinjis t. s. beatus ille motvu romieu literatr ar nozmgu motva un anra (laus ruris lauku slavinjums) recepcijas vsturi. 2. epoda 2. rinda vecu veca cilts skatma k alzija uz Verglija zelta laikmetu, tau Alunna tulkojum maina jgas niansi: no tviem iemantotus (laukus kopj). Dai autori (Heinze) sevii uzsver 2. epoda saikni ar jau minto (un Alunna atdzejoto) satru I. 1. Abi dzejojumi rakstti vienlaikus (Fraenkel 1967, 74) un pieder pie Horcija agrnajiem sacerjumiem. Lauku slavinjuma morlfilosofiskie pamati ir stoicisk aptisk dzves koncepcija (Seneka). Tiek atzts (Diltejs, estraikhs8), ka jauno laiku gara dzve ir atradusies izteikt Romas stoicisma ietekm, kas kristg interpretcij kuvusi par laika morlo mcbu, paredzot afektu (prieks, spes, bailes, cerba, iekre) prvarjumu un aptisk dvseles miera (tranquillitas animi) vai pastvguma (constantia) k ldzeka pret liktens sitieniem un pasaulg izncgumu sasnieganu (Lohmeier 1981, 90). Autonomija taj saprasta k individula brvba no socilajm normm un afektiem saistb ar piesaisti tajm. Kristgais neostoicisms atirgi trakt attiecbas ar likteni (fatum): fatum ir dievis gribas izpausme, kurai cilvks k moceklis pakaujas, izrdot pastvgumu (ar pastvgu cieanu gatavbu) un apzinoties Dieva paldzbu un pestanu (Lohmeier 1981, 98). Lauku slavinjuma vieta situjama telp rpus vstures un rpus liktea. Kristgais stoicisms pai akcent izncguma motvu. Martins Opics (Opitz, 15971639), viens no laus ruris paraugdzejniekiem vcu telp, ar saviem populrajiem dzejojumiem Lauku dzves slavinjums (Lob des Feldtlebens) un zlatna jeb dzejojums par dvseles mieru (Zlatna oder Getichte von Ruhe de Gemthes) savieno kristgo baroku (izncguma motvs k pasaules noliegums: vanitas) ar humnistisko gara nemirstbas un aipasaulgo orientciju. Atmias par Alunna nves brdi, iet, liecina, ka Alunnam viduspozcija (humnisma, kristg stoicisma, radikls apgaismbas elementi) raksturga tikpat liel mr. Jatceras, ka ar attieksme pret vnu M. Opicam bija noliedzoa (Der Wein wchst nur nicht hier / die Huser sind auch schlecht Vns neaug eit, ir
130
nami slikti). Skatjums uz vnu k garg hedonisma simbolu izcla neolatu autorus, turpret pavrsiens uz kpintu ii, ziriem, spei vai pupm raksturoja kristg stoicisma autorus (J. B. F. Firts (Fischart), M. Opics) (Lohmeier 1984, 214). Tpat zmgs ir bukolisko motvu prnesums uz laulto k draugu attiecbm. Bdams patriarhlisma ideju atspulgs, saska ar kurm laulto attiecbas skattas k piepildtas un laimgas pretstat publisks dzves veiksmm, neveiksmm un spaidiem (Lohmeier 1981, 300, 304), is motvs auj privto kodu atkal piestint ar dau labu socil un publisk koda elementu, k to redzsim ar no toposa iedarbbas vstures (skatt turpmk). Alunnam is motvs prstvts prliecinoi: 2.41 ff: Tam ira laults draugs, kas sault / Jav apdeguse pabrna, / K strdgas un labas sievas tiek.
3. Izncguma, nves un nemirstbas motvs

Alunns netulko Horcija odas, kas primri uzsver nves neuzvaramo varu (c. 2.14; c. 3.11), tau pats motvs atklts tulkotaj od 1.4: Jav virs nakts tev mcs, aurs tev kaps nu / tri ar tumsbu segs. Nve (mors), kas sastopama kopum aptuveni treda Horcija odu, ir finls dzves uztveres radiklkais atspkojums un neatklj mgs dzves gaidas expectatio vitae aeternae (Kogelschatz 1975, 61), nve paliek epikreiskas izcelsmes problma. Jatir dzeja k ieminana, kur dzeja apdziedtajam garant mgu slavu (c. IV. 8.28), no prliecbas, ka pats dzejnieks ar savu dzejojumu gst nemirstgu slavu: Exegi monumentum aere perennius. Viengi dzejnieka, Alunnam atdzejotja nemirstba ir pievienoans dzejnieka nemirstbas mitoloijai,9 kaut Alunnam, iet, tuvka jau mint nopelas (meritum) versus nesaprtgo prmra pliu (labor) doma. Monumenta (piemineklis) un usque ego postera crescam laude recens (paaudu slavts, es nemitgi augu jauns) vi atveido k slave (atdzejas c. III. 30. 1,8). Slave, ttad ar dzejnieka nemirstba, eksplicta un ierobeota ar c. III. 30. 9: Kamr Daugava tek latvieu robes, aizstjot Horcija izvlto nemirstbas eksplikciju/tlu Vestas ritulus virspriestera vadb k Romas sabiedrbas pastvanas un socils krtbas un labkljbas garantu. Slavas socilais komponents (paaudu slavana) Alunnam vjints, atdzejas stratija akcent dabisk kodu un pastvgo pliu nozmi. C. III. 30.1 Pastvgka vl slave par traudu (Exegi monumentum aere perennius) iesaista oriinl opozciju slava / trauds. Transcendjoa loma piedvta gan atseviiem dabiskajiem objektiem (Daugava k socils krtbas garanta ekvivalents), gan ikviena paa, tostarp autora atdzejas pieplei. Gan oda IV. 7 (Diffugere nives), gan oda I. 4 (Solvitur acris hiems) uzsver izncgumu. Tau nves doma od I. 4 atirb no IV. 7 veido fonu aicinjumam (Alunnam vrd nenosauktajam) Sestijam izmantot mirkli un nekst par dzejojuma pamattmu (Fraenkel 1967, 492). Izvloties tulkot tiei o odu, Alunns atklj nevlmi padart nvi par tulkojuma pamattmu (sal. ar M. Opica zlatnu: Im Fall er die Vernunfft will meistern/ nicht verwirret; Sie wissen allen Fall de Lebens zu bestehn / Und knnen unverzagt dem Todt entgegen gehn. Das wolt ich gleichfalls thun Ja prtu lieto tas, tad nenomalds; Un prot tie dzv pastvt / Iet nvei bezbailgi pret. To ar dart gribu es).
131
4. Mitoloiskie tli un dievbas Alunna veiktaj Horcija atdzej

Jmin Alunna mitoloisk neieinterestba Horcij: vi neatveido mitoloiskos tlus, diferencts romieu dievbas, daudzviet iztiek ar vrdu Dievs, ar kuru dzejnieks atveidojis oti dadus romieu priekstatus par dievbm, piemram, c. I. 11: Tu vis nepti, draugs, zint ir grks, kdu man, kdu tev Dievs reiz galu e dos, vai s. I. 1: neviens sadergi dzvot / Negrib ar dau, ko dievs pieris. Aiz t stvoais Jupiters un Tyhe / Fortna ar savm kaprzm (nejaubu) prstv nkotnes neizdibinmbu (Oksala 1973, 30). Izvles zi Alunns izrds tuvks Verglijam, kuram fatum, fata apzm dievu gribas (fata deum) realizciju, nevis patstvgus spkus (Oksala 1973, 35, 37). Oda I. 4 no 5. ldz 13. rindai ir mitoloiska, un to Alunns reducjis visvairk. C. I. 4. 4 f: Mnesim spdot, nu dzied jav par ziedoiem krmiem lakstgalas, / Ar citiem putniem jaukdamas tur jautras / Balsis, ka malas nu skan no t dziesmm, atdzejojot iam Cytherea choros ducit Venus imminente luna, iunctaque Nymphis Gratiae decentes. Putnu un pai lakstgalu dziedana k motvs ietilpa daudzs tradcijs, tostarp Lieldienu lituriskajs dziesms,10 tau da motva izvlei varja bt daudz citu starpnieku. Horcijam tlota Veneras epifnija, kad Venera pavasara nakts mness gaism vada hartu kori11 nimfu un grciju dejas pavadb (Strauberga tulkojum I. 4. 5 f: Kitras Venera ved jau mnea gaism dej korus, / Un maigs gracijas ar nimfm kop (Straubergs 1936, 24)). Mlas tma, kas bagtgi varita Horcijam, kaut neizvras par nevaldmu kaisli, Alunnam prstvta samrgi (c. II. 15, c I. 8; c. I. 23). Ar c. I. 4 to prstv Venera, kuru Horcijs ts kapru d pieldzinjis Fortnai un kura ir dabas krtbas sastvdaa (Oksala 1973, 54), bet ar to Alunns vrd nemin. Tpat mness Horcijam ir dievia persona. Oda I. 4 kopum pastarpina dzejisko inspirciju, ko simboliz Venera un Fauns, un spcgu dabas izjtu, turklt Fauns un nimfas uzlkojami ar k ainavas dzejas palgtli (Oksala 1973, 45, 51, 75, 198). Pirmaj mirkl iet, ka Alunns iziras par visu iesaistto dievbu naturalizciju, izdinanu ainavas dzejas tlos, iespjams, rinoties ar atdzejas recepcijas kapacitti. Ar Veneras k mlestbas (dzejas) patrones funkcija prnesta uz pavasara motvu, kad odas pdjs rindas atdzej atgdina: Vairs ar tu Maiju nekad neapbrnosi, jauneki pc kuras / Nu iekarst un ar jaunekles drz iesils. Jaukdamas balsis izvlts satricindamas zemi viet, reducjot tloto epifniju uz orlo kodu, kristgajai liturijai draudzgs risinjums. Piegunieki, kas sakur nakti gaias liesmas aizstj vulkna pavasara apmekljumu pie ciklopu kaljiem, kuri ka zeva zibens liesmas bieajiem pavasara negaisiem. Faunu carm I. 4. 11 Alunns atveido vienkri k Dievu. Faunam, Veneras pavadonim (Veneris sodalis), kas rkrtgi labprt dzra vnu un darbojs juteklisks mlestbas lauk (Oksala 1973, 70), parasti upurja jru vai zi pavasar svaigi salapojus birzs, norise, kurai Alunns tpat izvljies kristietbai draudzgu tulkojumu dot pateicbu Dievam baznc voi mjs. No k is dievs sargjs, atdzej gan nav saprotams, tau kristgaj kontekst tpat viegli aktualizjams.12 Jatceras, ka jau humnistiem un M. Opicam antks dievbas veidoja vairs tikai slavinjuma kpinjuma ldzekus (Lohmeier 1984, 225). Turklt naturalizcija skrusi ne vien antks dievbas, bet ar kultrceltnes: pyramidum c. III. 30. 2 Alunns atdzejo k kalnus (sal. ar netksmi pret arhitektru M. Opica zlatn: Was auch den Baw belangt / So ist es Eytelkeit da man mit diesem prangt Un kas par celtnm sakms / Ir velti dioties ar tm). Taj pa laik lietusgu postu c. III. 30.3 Alunns
132
atveido ar laika varu (Postdams to nedz laiks ncint neiespj), lietojot kristgajam stoicismam raksturgo figru (sal. M. Opicam zlatn: Die keine Macht der Zeit / kein Wetter/ keine Brunst Zu dempffen hat vermocht To neiespja slpt ne laiku vara, ne negaiss, ne kaisle), bet fuga temporum (laiku ritums) c. III. 30. 5 kpina ldz mba pate. Od I. 4 mints teiksmains (daudzints) / tuks nas / Vei fabulaque Manes izlaistas, pat s mitoloijas kritika Alunnam, iespjams, itusi prlieku mitoloiska. Jpiemin, ka uz radiklas apgaismbas pozcijm norda ar Alunna Sta, daba, pasaule 1. grmat publictais Tartu mcbspka un Darvina populariztja Matiasa Jakoba leidena (Matthias Jacob Schleiden) prststs Svedenborgs un mu ticba (1859). Trcgs / nolojams Plutona nams domus exilis Plutonia tulkots k aurs kaps (c. I. 4. 16).13 Astroloisks intereses, ko Horcijs piedvjis Leikonojai c. I. 11, Alunna atdzejojum Plnprtiam nav pat skaidri izceltas. Visprzinms, ka mzas, skotnji kalnu, biru, alu un pau avotu dievbas, kuvuas par dzejas radanas simbolu un konvencionlu toposu. Ts prstv inspircijas (spiro) un slavas (placeo) dvanas, viu izcelsme skatta k dievia.14 Melpomne ir biek mint mza Horcijam (trs reizes, tai skait vienreiz ar Alunna atdzej, kur nosaukta vienkri par mzu) un prstv liriku kopum (k horiambisks vrds nozm dziedanu). efejas vainags odas III. 30. prolog Alunnam pazudis, lauru vainags, triumfatora uzvaras zme, ts epilog (Troxler-Keller 1964, 143 f) prtapis ozolu vainag (III. 30. 16 Galv vaiaku ce, vtu no ozoliem). Liktens izteikanai Horcijs lieto gan Jupitera, gan Fortnas, gan liktens (sors) u. c. apzmjumus, turpret Alunns likteni pakrto Dieva kompetencei. Horcija mitoloisko tlu atveid Alunns tdjdi labi saprotams gan kristgi orienttiem autoriem, gan apgaismotjiem.
5. Horcija motvu iedarbbas vsture

Uzskot Horcija tulkoanu latviski, Alunns iedarbina (vai vismaz balsta, jo nevaram noliegt ar oriinldzejas un citu recepcijas paraugu ldztekus iedarbgumu) vairku topoi nozmgu recepcijas vsturi latvieu valodas telp. Daudzi no iem reciptajiem motviem latvieu lastjam ir pat prlieku labi pazstami. No tiem akcentsim spilgtkos. Nenoliedzama prioritte pieder laus ruris anram. Krlis Straubergs, kas ar latviskojis 2. epodu, to nosauc par vienu no skaistkiem dabas brnu dzves aprakstiem, anriski identificjot k idilli (Straubergs 1930, 50).15 Beatus ille klasiskie prozaiskie varianti latvieu literatr ir J. Purapues Savs kakti, savs strtis zemes (1898) un e. Virzas Straumni (1933). Virtus motvs un lauku dzves slavinjums lielkoties taj nav irami. I. Indrnes romn zemesvzi dzirdt (1984) virtus eksemplificts Donta tl, kuru Regna ezera raksturo krampgs raksturs (ezera 1987, 44): Koka lgoans vj cilvku ardzan padara rmu un viedgu. Vai tev ar cirvi vai zi kltu stjas tu pazemgi gaidi, kam tiksi nolemts, vai lietaskoks vai malk aiziesi. [..] Un viss t ar btu izncis un palaimjies, ja vien Agate jau pa skum nebtu tvu sarcinjusi ar kdiem tur rzemju augiem. Cli izce no somas un gaida, lai Donts brntos un priectos. Ko st jau tur nav,
133
apkrt cieta aula, vid skba joga. Donts novras un klus. It k nu citas jgas vairs dzvoanai nebtu k vien ana. It k cilvks nevartu vairs no tupea un maizes prtikt, no biezpiena un rgupiena. Nu mals ttaru tteus un elles naudu izgzs par rzemju bumbuiem (Indrne 1984, 127). Motvs par zemnieka cu ar nepakvgo augsni, kas sagatavojusi pilnvrtgus valstsvrus (laikmetgs Horcija recepcijas motvs), izskan Virzam: Latvij paliks latvieu zemnieki, kas, miem tri skrejot, bija radjui msu tautasdziesmas, msu latvisko dzves iekrtu un bija uzclui mjas, atkarodami aramu un sjamu zemi purviem un meiem. Vl pirms agrr likuma izdoanas tie bija sakvui vcu muiniekus. Vii no sava vidus bija izgltojui audis visdos arodos, un, kad msu valsts aparts kuva uzstdts, ms uz reizi redzjm zinous audis ap viu darbojamies (Virza 1991, 71). Laus ruris motvs sevii izteikts latvieu t. s. brnu literatr jeb brnbas atmiu literatr, kur beatus ille toposs apostrof brnbas idealizto pasauli. Valdim Staburaga brnu apaknodau nosaukumi vari Horcija pavasara himnu (c. IV. 7): Pavasaris, Vasara, Rudens, ziema, Atkal pavasaris. Ja Akuratera Kalpa zna vasara tpat skas ar pavasari, ar Juriem, un beidzas ar rudeni un veu dienm, kas aktualiz nves tmu. Darba tlojums atbilstoi gadalaikam tpat uzskatms par Horcija iedibintu beatus ille anra pazmi (Lohmeier 1981, 25). Jaun kalpu zna pu uzsvrumu Akurateram ldzsvaro alzija uz piepildtas un laimgas dzves redzjumu: Mana kalpa zna vasara, kad es laimgs biju! Mana kalpa zna lgava! (Akuraters 1992, 306), aktualizjot kristg stoicisma motvu: negribt to, k trkst (M. Opicam zlatn: Nicht wndschen was jhm fehlt ist seine gantze Lust). Kra Skalbes Pasaka par vrdiu liek augotja un krjja figrai Ansim (Vi lika un skaitja vrdiu pc vrdia un pirka zeltu un sudrabu. Vi stvja tur katru dienu, noliecies pr naudas upu. /.../ visi ie nami, s teltis, viss is tirgus bij tai netr naudas up, kas gulja viam priek) atkal nonkt lauku klusum (N, te tiem skaisti, vi teica.) (Skalbe 1979, 78 f). Draudzbas motvs latvieu literatr prstvts skopi. Purapuem via autarkijas idill draudzeni un draugus skotnji aizstj aprpjami vecki (ar Skalbes Ansim: Es uzceltu savai mtei siltu prieu istabiu ar sarkanu skursteni uz jumta; Skalbe 1979, 77), tikai vlk dzvesbiedre: Un piepei k elektriska strva tam izaujas caur visiem kauliem: vai t nebija Grinu Rozlija? [..] Bet kad via zintu, ka Vilkatrei tagad viam pieder, ir via dzimtspaums - - ? Jauneka sirdi pilda saldas lepnbas jtas. Vilkatreu panieks tas ko nozm! Vilkatrei nav vienkra mja, bet muiia... Daudz un dadas domas tam auds pa galvu, bet vi ts mina nokratt. Nieki! Kas viam par dau gar Griniem un Rozlijm? Vi dzvos priek Vilkatreiem un saviem veckiem, nevis priek cita. Vecki vars sdt cilt istab, st maizi un last avzes, bet vi strds. Vi izdzs drzos celius, ietaiss skaistas lapenes,
134
kalnius un dus. Gar celiu malm augs avenes, jogas un zemenes... nainks viets bs soli. Jaukos vasaras vakaros uz tiem vars atpsties (Purapue 1990, 118). Jau M. Opicam dabas vrojuma priekmets bija ne vien skaist daba (k neolatu autoriem), bet ar iekopt zeme ganbas, arumi u. tml. (Lohmeier 1981, 241). eit tomr jatceras, ka lauku dzves slavinjums, kas humnisma autoriem bija bgana no socils heteronomijas un spaidiem, latvieu zemniekam vispirms bija emancipcija no krtu sabiedrbas vai vismaz no ts zemkajm pozcijm. Sapa dominante, kas, nezaudjot trauslumu, kuru apdraudja ekonomisk nerealizjamba, va satikties abiem, tdjdi svrstjs starp darbu vadtja / ierdtja vieglo, dzejisko un (gan tikai, skot ar 18. gadsimtu, akcentto) tikumgo piepli pirmajiem un prlieko, savu nesju apdraudoo reli fizisko piepli otrajam, kura privto atelpu balsta avzes, publisks dzves un pau emancipcijas simbols un socialittes virsotne ir imenes mazie prieki un klus laime. Virtus un beatus ille motvi atpazstami Imanta ziedoa dzej. Saistb ar mieru un pr-laiciskumu, proti, (stoicisko) dvseles mieru (tranquillitas animi) un banu rpus vstures, ziedonis iekauj ar dau labu klasisko elementu no lauku darbu saraksta: Paskaties, k vecis met tklus, / Cik nesteidzgi vi to dara. It k nebtu bijis ne pirm, ne otr / Pasaules kara. / Paskaties, k vecis kopj bites, / Noem biu spietu no zara. / Paskaties, cik nesteidzgi / Vi to dara. Paskaties, cik miergi vecis / Alu dara. / It k vi nezintu, / Ko alus dara. / Un cik miergi, nesteidzgi / Vecis to visu dara! / It k priek viam vl btu / Mba gara. [..] Un varbt tad mbai / Un paam / Ir oti no svara, / Lai visu t Svt mier dara? (ziedonis 1968, 140 f). Vai ar: es eju pie vea, kad saplsts mans miers, / Kad man sirdsmiers ir jlpa (ziedonis 1968, 138). Ja Petera izlases nosaukums Svt mier, sps mgs (Peters 1989) retoriski tuvojas baroka (eksemplriski M. Opics) autarkajam un tikumgajam cietjam / zemniekam, neaizmirstot ar palepno strlnieka figru. Mrnieku laikos tradicionlie kposti ar gau, alus, brandvns un bairtis figur k kontrasts vauksta Prtnieka izsapotajai mielasta versijai: Par sei vai septii dieni mazk nebot, un citi nkot jau gatavi no svem zemm aizzieeltos un dubultos dzv sudraba katlos. [..] Maizi cepot sarkana stikla krsns pie kapijas jras un atvedot vai ar smilu jras dampkui, vai ar elefantiem pa gaisu. Kapiju uzdevis mrnieks audzt jau ziemu tur tu, tu konterbandes kalnos. [..] Groks esot jau atvests krokodiu pos gatavs ar Nlupes zirgiem ldz kaligrfijai. Tad bot vl rou taukos sltas sies Sibrijas blea mucs, paradzes spoli, ukraiu vru aknas, kavijara zivju ikri, vienradu smadzenes, lau nieri, Krontates ampanietis, du zemes kartupei, presti Pterburgas guri, klapti Vczemes cku cepei, kantaini papirosi, lki cigri. Visi trauki bot no tra zelta tumbaka; noru noklot ar gumijas vilnas tepiiem (Kaudztes 1980, 240 f). zinms ir lauku produktu slavinjums 15. maija potik, kur viens no dominjoiem topoi: pau pagatavotais dabiskais lauku produkts versus rzemju
135
galma delikateses (sal., piemram, ar M. Opica: Den feinssten Rom der Milch / und Quittengelbe Butter / Und Kaese neben bey wie Holland selbst kaum hat (Un smalkko krjumu / un cidonijdzelteno sviestu / Un sieru kltu vl kds nez vai rodams Holand. Opitz M. Lob des Feldtlebens, citts pc Lohmeier 1981, 244)). Raia beatus ille izvietota sestaj stv un agri no rta, kur brvs sevi jtos/ Bezgala debesis / Dvselei va pretstat pilstai, grimuai dubos un tvaikos (Rainis 1977, 23). Lauku slavinjuma anr iekaujas Ja Akuratera argumenti pret pilstu: Manu logu te ir aizaudzis liels akmea nams, un ik rtu, kad mostos, es redzu via kaulaino muguru un aizkvpus logu acis. Saule ir diezin kur augstu pr jumtiem, un pie manis ienk tikai dmu smaka un ieskrien rejos troksnis, kad vrtus vai durvis aizcrt. Pametu acis uz sienm: ar ts ir no akmea un izdve saltumu pat vasaras diens. Un es jautju pats sev: kur es esmu? Un liekas man, ka mam sveum esmu; reiz esmu savu dzimteni atstjis un nevaru vairs atgriezties uz viu. / J, kas tad ir mana dzimtene? / Un plaums atveras liels un bezgalgs ... (Akuraters 1992, 305 f). Mantkrg mantinieka motvs, kur Alunnam neliks aktuls, tau izvrsts, piemram, Bierna un Lipsta tlos Raia zelta zirg (1909). Slavas motvu pc Alunna iedibint lokalizjuma nozmgi varijui gan Auseklis (Ozolu vaiagi, 1875), gan Krijnis Barons. Tau tma prasa atseviu detaliztu ptjumu. Cit viet autore analiz ar Horcija recepcij balstts latvieu mentalittes (rakstura, dvseles u. c.) deskripcijas.
Literatras saraksts
Akuraters, J. (1992) Kalpa zna vasara. // Valdis. Staburaga brni; Vilis Pldonis. Maz Andua pirms brnbas atmias; Jnis Akuraters. Kalpa zna vasara. Rga : Sprdtis. Alunns, . (1910) Jura Alunna dzve. Jelgav : b. i. Alunns, J. (1956) Izlase. Rga : LVI. Apnis, A. (1977) Latvieu grmatniecba. No pirmsskumiem ldz 19. gadsimta beigm. Rga : Liesma. Austrums, V. (1956) Ievads. // Juris Alunns. Izlase. Rga : LVI. Bchner, K. (1962): Altrmische und horazische Virtus. // Studien zur Rmischen Literatur. Band III: Horaz (S. 122). Wiesbaden : Franz Steiner Verlag. Curtius, L., Nawrath, A. (1964) Das antike Rom. 4. Aufl. Wien: Anton Schroll Verlag. ezera, R. (1987) Kdi esam, un k un kpc mums trkst. // Kritikas gadagrmata. 14. Rga : Liesma. Fraenkel, e. (1967) Horaz. Darmstadt : Wissenschaftliche Buchgesellschaft. Indrne, I. (1984) Zemesvzi dzirdt. Romns. Rga : Liesma. Kaudzte, R., Kaudzte, M. (1980) Mrnieku laiki. Rga : Liesma. Kiessling, A., Heinze, R. (1959) Q. Horatius Flaccus erklrt von A. Kiessling. 2. Teil: Satiren, 7. Aufl., erneuert von R. Heinze, Berlin : Weidemann.
136
Kiessling, A., Heinze, R. (1964) Q. Horatius Flaccus erklrt von A. Kiessling. 1. Teil: Oden und Epoden, 10. Aufl., erneuert von R. Heinze, zuerich-Berlin : Weidemann. Kogelschatz, H.-D. (1975) Die Idee der Armut bei Horaz. Inaugural-Dissertation zur erlangung der Doktorwrde der Philosophischen Fakultten der Albert-Ludwigs-Universitt zu Freiburg i. Br. Lohmeier, Anke-Marie (1981). Beatus ille: Studien zum Lob des Landlebens in der Literatur des absolutistischen Zeitalters. Tbingen : Niemeyer Oestreich, G. (1969) Der rmische Stoizismus und die oranische Heeresform. // Oestreich, G. Geist und Gestalt des frhmodernen Staates. Ausgewhlte Aufstze. Berlin : Duncker & Humblot. Oksala, T. (1973) Religion und Mythologie bei Horaz. Eine literarhistorische Untersuchung. Helsinki : Societas Scientarium Fennica. Peters, J. (1989) Svt mier, sps mgs. Dzejas izlase. Rga : Liesma. Purapue, J. (1990) Savs kakti, savs strtis zemes. Rga : zintne. Rainis (1977) Kopoti raksti. 1. sjums. Dzeja. Rga : zintne. Schefold, K. (1964) Rmische Kunst als religises Phnomen. Hamburg : Rowohlt. Schings, H.-J. (1966) Die patristische und Stoische Tradition bei Andreas Gryphius. Untersuchungen zu den Dissertationes funebres und Trauerspielen. Kln : Bhlau. Skalbe, K. (1979). Pasakas. Rga : Liesma. Straubergs, K. (1924a) Kvinta Horcija Flakka dzejas I. Rga : Latvju kultra. Straubergs, K. (1924b) Antk pasaule. Rakstu krjums. Rga : A.Gulbja izd. Straubergs, K. (1930) Hortija dzejas II. Epdi. Rga : A.Gulbja izd. Straubergs, K. (1936) Hortija dzejas III. Dziesmas. Rga : A.Gulbja izd. Straubergs, K. (1998) Antks pasaules iespaids Latvij. // Vecvagars, M. (sast.). Antk pasaule Latvij. Rga : FSI. Troxler-Keller, I. (1964) Die Dichterlandschaft des Horaz, Heidelberg : Winter. Wili, W. (1948) Horaz und die augusteische Kultur. Basel : Schwabe. Virza, e. (1991) Pa atmiu pdm. // Edvarts Virza. Ms Mras prnkana. Rga : zintne.
Summary
Literature in Latin has influenced the literature of european nations the most. Though indirect, this influence has reached Latvian literature and contributed to its development. The most significant impact has been that of the translations of original poems. Alunns has lettonized a sequence of Horaces poems and thus borrowed some topoi establishing them as traditional in the canon of Latvian literature. The task of the report is, first, to describe the main borrowed topoi, their context in the history of literature in Latin; second, to explain the creation of the new context in the case of Alunns and thus prepare the foundation for the horizons of reception of topoi; third, to interpret the selection of motifs (including the omitted and the most successfully received) as the instrumentalization of Horaces topoi. The borrowed canon of topoi will be illustrated in short by instances of the so-called history of influence in Latvian literature after Alunns. Keywords: Juris Alunns, Horace, topoi, reception, history of influence.
137
Atsauces
1
10
11 12
13 14
15
16. un 17. gadsimt eiropas nacionls literatras veidojas, pieslejoties humnistiskajiem, neolatniskajiem paraugiem, biei nevis apgtiem oriinl, bet prstvtiem t. s. vlno humnistu antoloijs. Neolatu literatra pastarpina antkos saturus, motvus, tmas, anrus, prem un nodod m literatrm antko retoriku, potiku un ar tm saistts normas. Skatt ar K. Strauberga Antks pasaules iespaids Latvij (Straubergs 1998, 357382, par Alunnu 362364). Alunns tiecas kopum lauciniekus (rusticus) atveidot k arjus, kuriem tdjdi piemt eneralizjoa nozme. S. 1. 1: Arjs, kam ts ce ir no laukiem uz pilstu braucams. Tie vartu bt ar gani, lauku amata meistari, ar t. s. pagaidu laucinieki u. c. Ar Verglijs ir nordjis, ka Jupiters dvinjis cilvkiem darbu, lai tos atmodintu darbgam nemieram (Georgica I. 121 ff, Kogelschatz 1975, 19). Ptnieki atzst, ka da paironija nebt nemazina Horcija intendto lauku slavinjuma nopietnbu (Lohmeier 1981, 78). Interese par t. s. praktisko literatru tpat nav juzskata par pasaprotamu. 19. gadsimta 40.50. gados praktiskajai literatrai noiets bija mazs (Apnis 1977, 154), par ko lojuies gan Alunns, polemizjot ar sava laika ezotrisko literatru, gan Valdemrs. Atirb no 6., 4., 8., 12. epodiem, kas aktualiz jambogrfu tmas (Archilohs, Hiponakss), is epods tiek situts tuvk romieu elijas anram (Fraenkel 1967, 71). Politiski socil pamatsitucija, kas ir lauku dzves slavinjuma pamat, ir Maedonijas valdnieku varas koncentrcija un ar to saistt noteiktu sabiedrbas grupu politisks identittes zaudjums un to pievrans privtajai jomai (Lohmeier 1981, 88). estraihs nosauc 17. gadsimtu par neoromisko (Oestreich 1969, 1134). Skatt ar ingsa apcerjumu: Schings 1966, 182277. Programmatisko izpratni par dzejnieka augsto uzdevumu romieu dzej sagatavojis Pindars, kas ietekmjis atbilstoo motvu Horcija dzej. Es singen jetzt die Voegel all, / Halleluja, Halleluja, / Jetzt singt und klingt die Nachtigall. / Halleluja, Halleluja (Frdriha p 1623. gada teksts). Satru un nimfu kora vadtjs ir ar Bakhs (c. II. 19). Fauna aizsardzba Horcijam tematizta vairkkrt. Cituviet Horcijs ldz Faunam, lai tas atbrvotu viu no prk meongas seksuls kaisles, cituviet pateicas, ka tas pasargjis viu, dzejnieku, no krtoa koka pastaigas laik me (c. 2. 17. 27 30). Turklt Fauns Horcijam ir dzejnieka un zemnieka apkrtjs dabas personifikcija (Oksala 1973, 198). Abi motvi ir ar kristgi adaptjami, Horcija specifisk dzejnieka interese par Faunu Alunnam nav nozmga. Pazemes dievbas vrds, iet, ar Horcijam lietots metonmiski (Oksala 1973,114). Orfeja motvs, ko aktvi lieto Auseklis, Alunnu nav interesjis. Vi nav vljies izmantot ar toposu par dzejoanu k kalpoanu mzm, kura viu piepulcina dieviem (c. I. 1,30). Tam vartu bt iebildumi, jo idille saists nevis ar privto lauku dzves formu k individulo alternatvu, bet gan ar kolektvo k jau esoo, tau idealizto kdas krtas dzves veidu. Idillei nav raksturga ar dzves veida alternatvas piesaiste, t ir mimtiska un oper nevis ar relo, bet idelo pasauli (Lohmeier 1981, 66).
Horcija atdzeja: antks un latvisks potikas saldzinjums translation of Horaces Poetry: Comparison of Classical and Latvian Poetics
Latvijas Universittes Filoloijas fakultte, Visvala iela 4a, Rga, LV-1050, e-pasts: slo2008@lanet.lv
Rakst apskatts seno romieu dzejnieka Kvnta Horcija Flaka septiu dzejou latviskojums, kuri iekauti Jura Alunna Dziesmis, pievrot uzmanbu lokalizcijas iezmm. Izdalti un iztirzti pieci lokalizcijas veidi ajos dzejoos: 1. antko sadzves reliju lokalizjums, 2. pavrdu lokalizjums, 3. reliisko reliju lokalizjums, 4. dabas reliju lokalizjums, 5. lokalizjums attiecb uz Romas dieniem. Raksturga o lokalizjumu pazme ir t, ka Alunns centies atrast pc iespjas tuvkus latviskus ekvivalentus sveajm relijm, tdjdi izvloties antkajai potikai atbilstou paralli latviskaj potik. Atslgvrdi: Alunns, Horcijs, lokalizcija, atirbas, paralles.
Jolanta Brzmrtia
aj rakst ir runa par saikni starp diviem dieniem cilvkiem antks pasaules literatras niju Kvntu Horciju Flaku (Quintus Horatius Flaccus), kas dzvojis un darbojies Romas literatras zelta laikmet (1. gs. p. m. .), un latvieu literatras, kultras un tautas vienotbas apzias veicintju, jaunlatvieti Juri Alunnu. Kas os cilvkus, kuri dzvojui dados laikmetos un eiropas das, tik ciei vieno? Tie ir pirmie Horcija darbu atdzejojumi latvieu valod, kas publicti 19. gadsimta otraj pus; tos savs Dziesmis piedv tiei Juris Alunns. Vi Dziesmiu ievad rakstjis: s dziesmias prtulkojot, man bija das domas: es gribju rdt, cik latvieu valoda spcga un jauka, un tad es ar dzinos latvieu valodu, cik paspdams, no sveiem grabaiem iztrt (Alunns 1956, 24). Dziesmis ir septii Horcija dzejoi Odu (Carmina) I grmatas 4., 8., 11., 23. dzejolis, III grmatas 30. dzejolis, Satru (Saturae) I grmatas 1. satra, k ar 2. epods no Horcija viengs epodu (Epodi) grmatas , kas atveidoti nevainojam pantmr (kaut kas tds latvieu literatr ir pirmo reizi). Tomr oreiz es gribtu pievrst uzmanbu o tulkojumu saturiskajm niansm, kas nez vai bs sastopamas msdienu atdzejojumos. T k Dziesmias adrestas ikvienam latvietim, kas vltos ar tm iepazties, Alunns mis vr, ka lastjiem zinanas par antko pasauli vai nu nav
Jolanta Brzmrtia. Horcija atdzeja: antks un latvisks potikas saldzinjums
139
vispr, vai ir minimlas, tpc izmantojis lokalizcijas pamienu, proti, antko vidi prveidojis par latvisku, tdu, kd vii dzvo. Galvenokrt lokalizcija attiecb uz Horcija dzeju izpauas piecos veidos: 1) antks sadzves relijas tiek aizvietotas ar latvieiem pazstamm, 2) antkos pavrdus Alunns aizvieto ar latvieu pavrdiem vai vispr izvairs no to pieminanas, 3) vi nepiemin antks pasaules dievus, mtiskos personus un reliiskos ritulus; to vietu parasti ieem kristgais dievs un baznca, 4) Vidusjras reiona dabu Alunns aizstj ar Latvijas dabu, 5) tipiskos Romas dienus aizstj latvieu dieni. Ar piemriem ilustru katru no iem aspektiem. Alunns ttad vairs nosaukt lastjiem sveas relijas. Vi labk ts aizvieto ar pazstamm, parasti ikdien lietotm, piemram, tdu trauku k kiats vi nosauc vienkri par kausu, urnu par podu. Saldzinjumam:1 Ttad, ja gribsies dens tev iedzert ne vairk par urnu Vai ar kiatu vienu,.. (S.2 I, 1. 5455) un: Ja tev dea trkst ne vairk par viengu podu Voi par kaus.. (125.3) Ja Horcijam pards kda mrvienba, piemram, jgers (S. I, 1. 51), ar to Alunns aizstj ar lastjiem pazstamo prvietu (125.). Ja Horcijs piemin disku, tad Alunns to aizstj ar lastjiem acmredzot no Bbeles pazstamo lingu: ..Biei tau mdza ts mest disku un pu tlu? (C.4 I, 8. 12) un: ..Lingu, alla p jav pr mr sviede ar slavi pri? (8.) Vi ar apzins, ka t laika latvieiem nav sti izprotams, kas ir verdzba, tpc vrdu servus, kas Horcijam konkrt kontekst pards ar nozmi vergs, Alunns aizvieto ar vrdu kalps: ..Ja stiepsi tu prtikas neavu, uzclis plecos, Vai tev tiks vairk par vergiem, kas nesui nebij? (S. I, 1. 4748) un: Kalps, kam elsdamam grozs pilns maizes uz pleciem ar mokm Jnes, tomr vairk nemaz par kalpu, kas tuk Iet, vis nedabs. (125.)
140
Protams, nevar ar atstt leksmu forums (E.5 2. 7), tpc tas tiek nosaukts par tiesu (106.). Kad Horcijs piemin no iptes nkus piramdas (C. III, 30. 2), Alunns ts prdv par kalniem (82.). Antkie pavrdi tiek vai nu izlaisti, piemram, ja Horcijs uzrun Leikonoju, tad Alunnam palikusi vien uzruna draugs:6 To tu nejaut gan, zint nav auts, kdu man, kdu tev Nvi dievbas dos, Leikonoj, reiz.. (C. I, 11. 2) un: Tu vis nepti, draugs, zint ir grks, kdu man, kdu tev.. (10.), vai ar aizvietoti ar tipiskiem latvieu vrdiem. T Ldija (C. I, 8. 2) ir kuvusi par Maiju (8.), Sibarts (C. I, 8. 2) par Jni (8.), Hloja (C. I, 23. 1) par Madu (20.). Vien gadjum jauneklis Likids kuvis pat par meiteni Maiju. Var rasties jautjums, kpc bija jmaina ne tikai vrds, bet ar dzimums? Atauos citt s Horcija rindas man atdzejojum, pc tam piedvu Alunna variantu: ..Ne ar Likidu maigo apbrnot, kuru visi zni Grib mot, tau drz vi meias pievilks. (C. I, 8. 1920) un: ..Vairs ar tu Maiju nekad neapbrnosi, jauneki pc kuras Nu iekarst un ar jaunekles drz iesils. (5.) Horcija dzejol skaidri saskatms mjiens par viendzimuma mlestbu starp vrieiem, ko acmredzot Alunns nav atvies atainot sav atdzejojum gan iespjams cenzras, gan potencilo lastju nesapratnes d, tpc vi labk run par maigm jtm starp meitenm. Ja Horcijs sauc vrd mzu Melpomeni (C. III, 30. 16), tad Alunns nosauc viu vienkri par Muzu (82.), kas vien jau uzskatms par uzdrkstanos, piedvjot o svevrdu ar neizgltotiem lastjiem. Tiek mainti ne tikai cilvku vrdi, bet ar eogrfiskie nosaukumi, piemram, upes. Horcijs piemin Tibru: Kpc Tibr dzelten bail peldt ir viam? (C. I, 8. 8) Savukrt Alunns atdzejojis: Kam vi baids maut nu k zns Daugavai pri? (8.) Ldzgi dzejol par mgo pieminekli, ko dzejniekam uzclusi dzeja, Alunns it k stjas Horcija viet,7 aizvietojot Romas mguma simbolu Kapitoliju ar latvieu Daugavu: ..slava augs Atdzimstoa vienmr, priesteris kamr kps Kapitolij, ldzi vedot sev jaunavu. (C. III, 30. 79) un:
141
Pck es pieaugu Slav, augdams jo jauns, kura vis nezuds, Kamr Daugava tek latvieu robes.. (82.) aj pa dzejol, kur Horcijs lepojas, ka grieu dzeju ieviesis itu pantmros: ..pirmais iespju vrst itu valod Dzeju eolisko;.. (C. III, 30. 1314) Alunns apgalvojis: Dziesms, kuras papriek sveas, pa latviski Dziedjs,.. (82.) Antkais politeisms Alunna tulkojum prgjis kristgaj monoteism. Biei tur, kur Horcijs min dievus vai Jupiteru, Alunns run par kristgo dievu, piemram: Saprotams, Jupiters kpc tad, pieptis abus sev vaigus, Dusmgs vairs apemas nepildt ldzju izteikts vlmes, Sakot, ka mam vi dzirdgas ausis tiem nevrss pretim. (S. I, 1. 2022) un: Kas var dievam gan liegt, ka, par nejgm palicis dusmgs, Ldzjus pamca bargs, ka nemaz nepaklauss uz prieku M un nekad neatvrs sav piktum laipngas ausis. (124.) Reizm stipri mains visa Horcija tlot aina: ..Pienkas tagad lgt Faunu nains birzs, dodot zied Vai jrus, vai, ja labk grib vi, zi.. (C. I, 4. 1112), kas Alunnam atkljas di: Dievam ar pateicb dot nu pienks baznc voi mjs Par to, ka tevi lgi vi sargjs.. eit antks pasaules rituls ziedoana meu dievbai aizstta ar dieva kristgo pielgsmi un bazncas institciju. Kdreiz aina, kur iesaisttas dievbas, Alunnam kst par dabas aprakstu. Saldzinjumam: Kitras Venera mness mirdzum izved dej korus Un valdzinos grcijas un nimfas Prmaius sol skar zemi; kiklopu smago darbu smds Iet modri raudzt degsmes pilnais Vulkns. (C. I, 4. 58) un:
142
Mnesim spdot, nu dzied jav pa ziedoiem krmiem lakstgalas, Ar citiem putniem jaukdamas tur jautras Balsis, ka malas nu skan no to dziesmm, pa tam ar piegunieki Pa rmu nakti sakur gaias liesmas. (5.) Pirmaj acumirkl var ist, ka Alunns ignorjis visu Horcija uzburto ainavu, tau, iedziinoties ajs rinds, kst manmas izteiktas paralles abos fragmentos. Pirmkrt, Alunns saglabjis mnesncas ainu. Otrkrt, antko dievio btu deja sasaucas ar putnu dziesmm. Trekrt, Vulkns k dievba atbild par uguns stihiju, kas atbilst piegunieku sakurtajam ugunskuram Alunna variant. Alunns savos Horcija atdzejojumos neatspoguo antkos mtiskos tlus. Kur Horcijs varoni saldzina ar Tetidas dlu Ahilleju, bilstot, ka persons tagad drosm zaud sengrieu varonim: Kd vi vairs (t k Jras dieves Tetidas dls, Troju pirms lmis bija Ncbai) zaoksns steigties.. (C. I, 8. 1315), Alunns raksta: Kam vi k bba slpjs Sievu rinds vrgs,.. (8.) Te jpiebilst, ka ar aj gadjum saskatma paralle starp Alunna atdzejojumu un oriinltekstu, proti, eit Horcijs izmanto mta motvu, kas vsta, ka Ahillejs, lai izvairtos no doans kar, prrbies par sievieti un slpies viu pulk. Lai ar stipri vienkrot variant, tomr Alunns o niansi ir izmantojis. Latviskas prmaias saisttas ar ar dabas relijm. Tas attiecinms uz dzvnieku nosaukumiem: Nesekoju es tev, dusmgam terim, Ldzgs vai ar k gtlu lauva nikns;.. (C. I, 23. 910), kas Alunna atdzej pards di: Tomr neeim k zvrs plosgs tev paka vien, Nedz k izsalcis vilks, gribdams tevi plst (20.), kur teris tiek apzmts k zvrs plosgs, lauva tiek aizvietota ar vilku. Ldzgi ir ar augiem, kas Latvijas teritorij netika kultivti vai tika audzti tikai atsevios apgabalos, tpc nebija ikdienii un ierasti potencilajiem lastjiem. T varam saldzint: Vi vai nu vnoguljatvases var vt Ar apsm slaidm laulb,.. (E. 2. 910) un: ..Bet stgas apiiem ap belm Jeb krtm sav drz tin.. (106.)
143
aj pa dzejol Horcija piemints vnogas: Un purpurkrsas vnogas, Ko dod k velti,.. (E. 2. 2021) prtop vl ar par citu augu: ..Jeb sarknas zustrenes no pudur in, Kas sulu pilnas pards. (106.) Tpat mirtes tiek aizvietotas ar smarainm mtrm (C. I, 4. 9), lauri ar ozoliem (C. III, 30. 16). Alunns nav atstjis neskartu ar gastronomiju. is aspekts pai izdalms 2. epoda d, kur Horcijs piemin Romai tipiskus dienus: ..Nav man tik gardas austeres no Lukrna Vai plekstes, jras plaui pat, Ko prkonnegaiss, austrumvius dimdinot, eit, msu jr, atdzt mdz; Ne afriku putni manam vderam, Ne irbtes no Jonijas Nav jaukkas par olvm, kas emtas ir No zariem, oti leknajiem, Vai skbelapm, kas mdz pavs labprt augt, Un malvu, kaits ldzoo, Vai aitu, Terminlijsvtkiem nokauto, Vai zi, vilkam atemto. (E. 2. 4959) Alunns savukrt pievrsies latvieu lauku dienkartei: ..Tur nav nedz cepei un krumi, Ko t pr jri urpu ved, Bet cku verts ar skbiem kpostiem, Kam pantags ir par uzkodm, Jeb ar jra gau vrti, Ko vilkam atme, Jeb driu piena putra, sviests un palts, Pa laika gadiem svtdienm Ar mksts kds cltis ar prgiem Ir gardks vl par krumiem. (106.) K jau tas pardts daos iepriekjos piemros, lai cik dadi izskats viens un tas pats fragments, Alunns tomr pc iespjas pietuvojies Horcija oriinltekstam, ldz ar to ar eit saskatmas paralles. Pirmkrt, pards smalku un vienkru dienu
144
pretstatjums. Otrkrt, abiem autoriem tiek piemintas svtku reizes un tm atbilstgi dieni. Trekrt, tiek minti sklopi, kas atemti vilkam un pagatavoti malttei. Gads, ka Alunna tulkojum mains visa dzejoa jga. Tas, piemram, attiecinms uz iepriekminto epodu, kur Horcija variant liriskais varonis visu laiku slavina lauku dzvi, ldz pdjs rinds nk atklsme: Pc das savas runas Alfijs, augotjs, Tik tikko zemnieks nekuvis, Jau visu naudu steidzs ds iekast, Lai kalends to aizdotu. (E. 2. 6770) Alunna atdzejojum s pdjs rindas vispr nepards, bet tas ar saprotams, jo vi ar o dzejoli tiem vljies izteikt simptijas lauku dzvei, nevis paironizt par augotju dabu. Ldz galam nav iztulkota ar Satru I grmatas 1. satra. Tas vartu bt (vismaz daji) izskaidrojams ar to, ka ts otraj pus Horcijs piemin diezgan specifiskus noststus par romieiem, kas latvieu lastjiem nebtu saprotami. Jem vr, ka Alunna laik ie lokalizcijas pamieni bija oti nodergi, jo vi varja lastjus negarlaikot ar komentriem vai ar viiem nesaprotamm lietm. Turklt svargkais vi pierdja, ka latvieu valod var atveidot gan antkos pantmrus, gan dzej pausts domas. Savukrt iespjams neskaidrbas lielkoties varja aizstt ar kaut ko lastjiem tuvu un saprotamu. Tagad mums lokalizcija iet amizanta, bet Alunna laik t bija dzves nepiecieamba, ar ko vi lieliski tika gal.
Literatras saraksts
Alunns, A. (1956) Izlase. Rga : Latvijas Valsts izdevniecba. Q. Horatii Flacci Carmina. Rec. Mueller, L. (1890) Lipsiae // Aedibus B. G. Teubneri. Pukins, A. (1954) Lirika. Rga : Latvijas Valsts izdevniecba. Veitmane, K., erfase, L., Novackis, H., Apnis, A. (1955) Latiu-latvieu vrdnca. Rga : Latvijas Valsts izdevniecba.
Summary
This paper deals with the Latvian version of seven poems by ancient Roman poet Quintus Horace Flaccus translated by Juris Alunns in his book Dziesmias, paying special attention to the features of localization. There have been parted and examined five types of localization in these poems: 1. localization of the domestic realia of antiquity, 2. localization of proper nouns, 3. localization of religious realia, 4. localization of nature realia, 5. localization concerning Roman food.
145
A characteristic detail of these localized poems is Alunans trying to find as close Latvian equivalents of the ancient realia as possible, thus creating a parallel between ancient and Latvian poetics. Keywords: Alunns, Horace, localization, differences, parallels.
Atsauces
1
2 3
4 5 6
eit un turpmk saldzinjumam piedvu savu atdzejojumu, kas veikts pc Q. Horatii Flacci Carmina. Rec. Mueller, L. (1890) Lipsiae // Aedibus B. G. Teubneri, un Alunna atdzejojumu (visi no Alunns, J. (1956) Izlase. Rga: Latvijas Valsts izdevniecba) vienam un tam paam Horcija teksta fragmentam, lai uzskatmi pardtu Alunna lokalizcijas pamienu. eit un turpmk aiz Alunna varianta iekavs nordta lappuse, kur sastopamas konkrts rindas vai leksma. eit un turpmk ar S. apzmts krjums Satras. eit un turpmk aiz Alunna varianta iekavs nordta lappuse, kur sastopamas konkrts rindas vai leksma. eit un turpmk ar C. apzmts krjums Odas. eit un turpmk ar E. apzmts krjums epodi. zinma paralle ar Leikonojas vrdu saskatma dzejoa virsrakst, ko Alunns devis savam atdzejojumam (te jpiebilst, ka Horcija dzejoiem autors virsrakstus nav devis, bet Alunns saviem latviskojumiem tdus gan pieris, preczi raksturojot tajos ietverto tematu), proti, nosaukums ir Plnprtiam, ko vartu uzskatt par vrda Leikonoja tulkojumu no sengrieu valodas, kas burtiski nozm gaiprte. Tiesa gan, Alunns izvljies im tulkojumam negatvu konotciju, kas viam itusi visatbilstok dzejol paustajai domai. Jpiebilst, ka manuskripta pirmvariant Alunna dotais nosaukums im dzejolim bija Blprtulei (Alunns 1956, 318). Ja citos Horcija atdzejojumos Alunns nordjis, ka ie dzejoi ir Horcija, tad pie ir norde pc Horcija, ar to liekot saprast, ka aj od Alunns stjies Horcija viet (ldzgi izrkojies ar Aleksandrs Pukins, radot dzejoli Piemineklis, kam devis apakvirsrakstu Exegi monumentum, tdjdi tiei atsaucoties uz Horcija dzejoa pirmajiem vrdiem).
Reliiskie motvi Jura Alunna Dziesmis Religious Motifs in Songs by Juris Alunns
Rakstniecbas, tetra un mzikas muzejs Pils laukums 2, Rga, LV-1050 ilona.mieziite@inbox.lv
Par J. Alunna reliiskajiem uzskatiem tikui izteikti visai pretji viedoki. Via publicistika liecina par racionlu pieeju ticbai un izteikti skeptisku attieksmi pret misticismu. J. Alunna Dziesmis gan oriinldzej, gan atdzejojumos reliisk tematika ieem nozmgu vietu. Vairkkrt sastopams motvs Dievs k tiestjs. Tas gst prsvaru pr Dieva mlestbas tlojumu. G. Hervega sonetu atdzejojum pardts ticbas moku un aubu ce, kas tomr ved uz apliecinjumu. Iemota tma Dieva kltbtne dab; daba ar dod godu savam Radtjam. Btiska J. Alunnam ir doma par vientulbas nozmi garg apcer. Dzej atkljas ironiska attieksme pret reliisko liekulbu, tai skait pret gardzniekiem k ts iemiesotjiem. K pozitvs piemrs rdta vienkras un tras dvseles ticbas dzve. Samr daudz izmantoti Bbeles tli un motvi. Lasot Dziesmias, nerodas iespaids par J. Alunnu k cilvku ar antireliisku pasaules uzskatu. Reliiskie motvi organiski iekaujas o grmatu kopain. Tie liecina par noteiktu ticbas izpratni, kas nesakojas ne rj baznciskum, ne ar mekl mistisku personisku saikni ar Dievu, bet savieno sirds izjtu ar zinmu racionlismu un tiecas pc gargm vrtbm, nenoliedzot dzvi ar aj pasaul. Atslgvrdi: J. Alunna dzeja, reliija, cittautu literatra.
Ilona Miezte
Par Jura Alunna (18321864) reliiskajiem uzskatiem tikui izteikti visai pretji viedoki viam piedvta gan dzia reliiozitte, gan pilnga neticba. Padomju laika literatrvsturnieki J. Alunna it k antireliisko nostju pai pamatoja ar kdu vietu via vstul brlim, kur vi ironiski izsaks: Tiem, dievbijgka cilvka, kds es esmu, nevar zemes virs atrast, kpc jav mani par veco Alleluj dv. Man brnums vien nk, ka mctju kungi mani nav vl par svtu izsludinjui (Alunns 1956, 273). Rodas jautjums, k o vietu saprast. Vai te izteikta ironiska attieksme pret ticbu k tdu vai pret to tradicionlo ticbas izpratni, kdu tolaik piedvja vcu mctji? J. Alunna publicistika liecina par 19. gadsimta demokrtiskajiem intelientiem raksturgu izteikti racionlu pieeju ticbai un saasinti skeptisku attieksmi pret misticismu. Piemram, rakst Svedenborgs un mu ticba, faktiski Jakoba Matiasa leidena (Schleiden, 18041881) publikcijas prstst, Alunns jebkuru mistisku
Ilona Miezte. Reliiskie motvi Jura Alunna Dziesmis
147
pieredzi principili pieldzinjis mticbai un ldz ar to atzinis par paa cilvka murgiem. Tau pamatojums, manuprt, visai vj. Nenoliedzot kda e. Svdenborga (Swedenborg, 16881772) mistisk redzjuma piepildanos, J. Alunns apgalvo, ka tas t tik nejaui ietrpjs (Alunns 1956, 175). Tau ne aj, ne citos rakstos vi nav noliedzis Dieva eksistenci, glui pretji to neprprotami apstiprinjis. Protams, tajos laikos btu bijis neiespjami Krievijas imprijas teritorij publict rakstu, kur pausts ateistisks viedoklis. Td, lai saprastu J. Alunna patieso nostju, jvras pie via dzejas, kas visvairk atklj cilvka emocionlo attieksmi pret aplkojamo tmu. J. Alunns rakstos nordjis, ka latvieu rakstniecb, saldzinot ar citu eiropas tautu literatrm, ir izteikta nesamrba starp garga un laicga satura darbiem. Vi uzskata, ka cilvks nevar nokt debess, nedzvojis vispirms virs zemes, tpc patiesai dieva bijanai nepiecieama ar pasaulga gudrba. Jbt noteiktai proporcijai starp gargo un laicgo. du pozciju var saskatt ar J. Alunna Dziesmis. Reliisk tematika ajs grmats ieem nozmgu vietu, liecinot par visai aktvu gargo dzvi. Tomr dzejas kopj kontekst t negst prsvaru. s tematikas dzejoi veido aptuveni vienu ceturto dau vai nedaudz vairk. Acmredzot J. Alunnam t itusi pareiz proporcija. Tolaik oti sareti btu bijis izdot nopietna satura dzeju krjumu, kur nebtu reliiska satura dzejou. Tomr, manuprt, dzeja gan J. Alunna oriinli,1 gan atdzejojumi neatstj negribtu nodevu iespaidu, bet gan rada sajtu par autora patiesu ieinterestbu gargos jautjumos. Oriinldzejol Lieldiena J. Alunns vras pie Kristus ar savas ticbas apliecinjumu: Pestanu visiem mums tu esi devis, Kristus, ka ms debess valstb pie tevis Varam nkt un teikt, un slavt tev arvienu. Dvsele, kas, ilgodams uz o dienu, Kur t redzs tevi god spdam, gaida, Bs tad svabada no vaidm, kas to spaida. (Alunns 1982, 12) Vai tiem vi btu rakstjis du, vartu pat teikt, pattisku ticbas apliecinjumu, patiesb t nedomdams un neticdams? J. Alunna atdzejojumos vairkkrt sastopams motvs Dievs k tiestjs. Visu via dzejas darbu kontekst tas gst prsvaru pr Dieva mlestbas tlojumu. Acmredzot atdzejojamo darbu izvle nav nejaua. Agrkajos gadsimtos ie motvi, protams, vispr tika daudz vairk uzsvrti, nek tas ir pieemts msdiens. Tomr ar J. Alunna laik akcenti bija dadi. Domju, to vartu saistt ar jau minto racionlo pieeju ticbai. Reliijas vsture iezm zinmu likumsakarbu misticisms vairk uzsver Dieva mlestbu, racionl ticba Dieva sodu. pai aualgu Dieva tiesas ainu atklj J. V. Gtes (Goethe, 17491832) dzejojums Jzus Kristus brauciens uz elli, kur Kristus pasludina elles iemtniekiem mgo sodu:
148
Js, dzelos slgti, mam kauksiet, Nekad no strka neizmauksiet [..]. Nu vrtieties, nu liesms grstiet, Caur paiem noldti kstiet eit laicb, tur mb. (Alunns 1982, 10) Atdzejojums te zinm mr mkstints, saldzinot ar oriinlu, kur grciniekus no liesmm nevar izglbt pat nola (CD2003). Briesmgi attlotas elles cieanas un mokas: T redz, kds Dievs ir brdzb. [..] T spes jt, t gaui spiedz, T vls, kaut t mam zustu; o cerbu tai ar liedz. (Alunns 1982, 9) Tau dzejojum nepards nekds protests pret du Dieva rcbu; vainoti tiek pai grcinieki, kas atstmui Kristus upuri, un aina beidzas ar Dieva slavanu. Cit dzejol uz cilvka kurnanu Dievs bargi atbild: Klusi, cilvks! kas ar mani tiess? Nebdniekam sodu dos.. (Alunns 1982, 39) Tikai pc tam vi paskaidro savu gudro nodomu. Brv tulkojum no F. K. Horcija (Horatius, 658 p. Kr.) satras sacts: Kas var Dievam gan liegt, ka, par nejgm palicis dusmgs, Ldzjus pamca bargs, ka nemaz nepaklauss uz prieku M un nekad neatvrs sav piktum laipngas ausis. (Alunns 1982, 72) Horcija teksts te ticis lokalizts, prnesot to kristg kontekst. Dieva tiestja bargais tls atkljas ar Vecs Derbas 65. psalma fragmenta visai neveiklaj atdzejojum: Ka viss ausms dreb, [..], Kad tie zms redz tavu stipru varu Visur esot klt un pa pasaul valdot Briesmg un taisni. (Alunns 1982, 119) is iespaids gan pck tiek mkstints, apdziedot dsno Dieva svtbu. F. Rikerta (Rckert, 17881866)2 sonetas atdzejojum Soneta ar ragiem piesaukti vairki notikumi Vecaj Derb, kur Dievs sodjis grciniekus un sagrvis viu varenbu. Tas biedino form ilustr Dieva visspcbu un aktivitti pasaules vstur. Ar msdienu cilvkiem Dievs apsola:
149
Jo augstks kds, jo maniem zibiem kltu! No debesm t vius auu audams, Ka krt, kam jkrt, jums bet bs tad mieri. (Alunns 1981, 27) Te Dieva mut ielikts 19. gadsimtam pai aktulais socil protesta motvs Dievs ttad paldzs nabaga audm atbrvoties no apspiedjiem. K. T. Kernera (Krner, 17911813) dzejol Lgana kaujoties kareivis pirms kaujas btb jtas k Dieva tiesas realiztjs zemes virs: Pasaules mantas ms neved uz karu, To svtko lietu ms liekam uz svaru. Tev mirstot un vinnot es slavju. (Alunns 1982, 14) Ttad fantiska izjta par svto karu, kur pats Dievs stjis cilvku un kas saskan ar via gribu. Ar te domin barg Dieva tiestja tls. Tikai A. F. Langbeina (Langbein, 17571835) dzejojum ldzb Grcinieks un via brns Dieva mlestba ir stiprka nek via bardzba pret grcinieku. Pc nevaing brna lganm, kur gatavs tikt atstumts sava tva viet, Dievs neliek ciest brnam un piedod ar via grcgajam tvam: Ja tvs tev ar grkojis oti btu, To tevis d tomr debess stu, Jo laba brna lgana Arvien iet veckiem labum. (Alunns 1982, 86) Ar J. Alunna oriinldzejol Soneta, kas veltts Kristus krust sianai, slepkavas dom, ka Dievs vis viiem par to neatriebsies: Bet k nu izbsts, kas tevi lam, Kad priekkaramajs auts priek Dieva nama Iet puu un zeme trcdama plais! (Alunns 1982, 12) Grcinieki dzejol paliek liels bails no Dieva soda, bet Jzus lgums pie krusta: Tvs, piedod tiem nav ticis piemints. Ttad Dievs ir daudzkrt pardts k bargs tiestjs un sois, tau sodana uztverta nevis k Dieva netaisnbas, bet gan k via taisnguma izpausme. Tomr ne ds Dieva tls vien sastopams J.Alunna Dziesmis. K jau mints, 65. psalma fragment Dievs ir ar dabas un visas s pasaules uzturtjs un gdtjs, kura spk Druvas ras mirdz, un uz arumiem mums Svtb daudz izple. (Alunns 1982, 119) Dieva kltbtne dab ir J. Alunna iemots temats. Tas pai raksturgi latviskajai mentalittei. is motvs sastopams gan latvieu tautasdziesms, gan Vidzemes Bru draudzes rokrakstos, gan vlk msu klasiu dzej.
150
J. Alunns atdzejojis vairkus F. Rikerta dzejous, kuros pausta doma, ka ar daba dod godu savam Radtjam. Lakstgalas dzied slavu Dievam tikpat skangi, k reiz to darja ni Dvids. Tpat dzv radba pateicas par dienio iztiku: Lk, vista iedzer dens lsti, Un tad t acis ce uz debesi; Un, pirms k balodis ir knbis graud, Vi lgdamies vl paklans, tad bauda. (Alunns 1981, 64) No t aicints mcties cilvks. Ko daba dara neapzinti, tas cilvkam jdara apzinti ar savu prtu. G. Hervega (Herwegh, 18171875) dzejol Dzvba un nve dzvbas un nves vienotba sasaistta ar o pau motvu. Beigu un jauna skuma nemitg plduma vid k Dievu lgdams, ir egles klans (Alunns 1981, 69). Ttad daba pateicas Radtjam, kur devis dzvbu un nvi, iekaujot to visu esbas neprtrauktb. apjausma dod sird svtu mieru. Ar daos J. Alunna oriinldzejoos variti ie pai motvi. Tpat k F. Rikerta dzejol, lakstgala sav rta dziesm [..] apdzied savu tti, Kas, valdot pasauli, T jr, k zemi svt Un uztur brnii. (Alunns 1982, 65) Apsplti ar pazstamie Jzus vrdi, kas sacti, aicinot nepieerties pasaulgm rpm: Skataities uz putniem gais: ne tie sj, ne tie pauj, ne tie sakrj os, un jsu Debesu Tvs tos baro (Mat. ev. 6:26). Autors raugs uz cruli, kas, gais dzieddams, dara lksmu sirdi: Kas par viu, kas nei strd, Nedz ar krj, tik labi gd, Domju, tas mani redz Un ar savm rokm sedz. Dziedju tpc, ko varu, Kad jebkdu darbu daru, Domdams no crua un ka Dievs to izglab. (Alunns 1982, 44) Ttad nav runa par kdu vieglu lidinanos un nestrdanu. J. Alunns apzins savu dziesminieka un kultras darbinieka misiju. aj darb vi var, paaujoties uz Dieva gdbu, nebaties par savu praktisko nodroinjumu un neizvirzt priekpln materils rpes.
151
Iepriek mintajos dzejoos cilvka ticbas dzve nerada iekjas problmas un gargus satricinjumus. di motvi J. Alunna dzej nav centrlie. Tomr vi ir atdzejojis daus G. Hervega sonetus, kuros pardts ticbas moku un aubu ce, pilns iekja traisma. Man iet J. Alunns nav t sti spjis atklt G. Hervega dzejas jgu un btbu. Atdzejojum lasms: Ar Dievu cenoties, man alla sviedri Daudz plde, alla neticb mani Es jutu visai lauztu k iedri, Un jsu bazncs man riebe zvani. (Alunns 1982, 23) Mazliet neskaidrs, kas t par cenanos ar Dievu, lai gan, protams, to var noprast. G. Hervega oriinl doma izteikta daudz tiek, neprprotamk: Wie Jakob hab ich oft mit Gott gerungen, Oft fhlt ich meinen Glauben zweifelnd stocken. [K Jkabs esmu ar Dievu biei cnjies, / Biei esmu jutis savu ticbu aubs minstinmies] (CD2003). Ttad t ir cilvka ca ar Dievu, apaubot via prtu un gribu. J. Alunnam tas pateikts maigk, izplduk. Savukrt par bazncu atdzejotjs izteicies spcgk, nek tas ir oriinl. G. Hervegs it k atvainodamies saka: Und oftmals haben eure Kirchenglocken, Ich leugnes nicht, verdrielich mir geklungen. [Un biei vien jsu bazncu zvani, / es to nenoliedzu, ir mani darjui gnu] (CD2003). J. Alunns ttad o vietu tulko ask un bez jebkdiem atrunas vrdiem. Diezin vai t ir sagadans. Ca ar Dievu, k jau sacju, nav J. Alunna dzejai pai raksturgs motvs. Toties skeptiska attieksme pret bazncu via darbos biei vien nomanma, cik nu tolaik to varja atauties publiski paust. Tas gan saskan ar ar dzejoa tlko garu. G. Hervega sonets tlo cilvku, kur gjis pats savu ceu, nemekljot pc mctju gargs vadbas, kas nav viam neko vrtgu sniegusi, glui pretji, viam iet ja vi patiem btu svts un pilngs ticb, tad mctji, kas draud ar lstiem par atrauanos no bazncas, viu nomttu ar akmeiem par via ticbu. Ldzgs motvs izteikts ar cit J. Alunna atdzejojum J. L. landa (Uhland, 17871862) dzejol cilvki ietami aicinti neizrdt, ka pieder Dievam, lai pasargtos no pasaules uzbrukumiem. G. Hervega sonet ttad varonis savu ticbas vjumu it k attaisno ar bazncas kalpu liekulbu. Bet tas, protams, neatrisina cu ar Dievu. J. Alunns izveidojis no G. Hervega sonetiem it k ciklu Soneti no Hervega (G. Hervegam ie dzejoi neveido ciklu). Cikls ieskas ar o protesta pilno dzejoli, bet beidzas ar sonetu, kur tomr ved uz Dieva mlestbas apliecinjumu, lai gan ne glui harmonisku. Dzejnieks apskau vienkros darba dartjus, kas vakar priecgi dodas uz dusu, kamr via gars joprojm klst malddamies un nekur nerazdams
152
miera. Ar debesu kltbtne nesniedz miera sajtu, bet glui pretji rada nedrobu, lai gan vi visu laiku o kltbtni izjt: Aiz vias man nekur nav droas mjas, K zibei ap mani domas svies Un pa mlestb klt man stjs. (Alunns 1982, 26) G. Hervegam ie domu zibei treffen mich selbst in dem Arm der Liebe [trpa mani pat mlestbas roks] (CD2003). Ttad cilvks ar savu nemieru pats sev dara pri. Tas ir saeltas dvseles grtais gargs tapanas process iekji pretrungs, turklt visai miglains un neskaidrs k paam autoram, t atdzejotjam. Cikl iekauts ar sonets, kur atsegts vientulbas izmisums, kas rada protestu pret du likteni. Tas atkljas klints augoas vientuas putes tl, kura brc uz Dievu: Kpc, ak, Dievs, uz klintm augt man spiedi? Kpc, ak, Dievs, man du dau spriedi? Kam nemirstu, kur msas mani zina? (Alunns 1982, 25, 29) Tau is protesta kliedziens dzejol tiek atzts par nepamatotu. Debesis patiesb ir vientunieci uzlkojuas pai laipni, jo via var bt droa, ka netiks noplkta un samta. eit gan gribas jautt kds tad no t labums? Vai labk nav tikt noplktam, nek pavadt mu tikai sev un ar sevi? Bet tda ir dzejoa nostdne, ko atdzejotjs acmredzot d kontekst piemis. Oriinldzejol Vientulbas domas J. Alunns atkljis vientulbas nozmi gargai apcerei. Skum vientulbas izjta rada domas par izncbu, nvi, tau pamazm tiei no s izjtas rodas atzia par Dieva kltbtni vis esamb un cilvka gar, un kltbtne nvi prvr dzvb. Tas dod spku gargai atmodai: T [nve] manu garu ins miess saista; Vi snau tik mms, iek tles iespiests auri, K btu vaids noncis caur cauri. Bet Dieva dzirksts ar dzvbu to laista, Vi gaism spcgs atmosts jo skaist Un runt sk vl skaki par tauri. (Alunns 1982, 29) Neprprotama te doma, ka cilvks ir kas vairk nek tikai via materialitte. Cilvk ir dzvs Dieva gars. Ldzga izjta ietverta J. V. Gtes Gjja dziesma nakt atdzejojum, kur vientu gjjs dzves nakt ldz Dievu remdt spes un dot atspirganu, kdu piekusuais prts vairs nespj sniegt: Kas tu mti debess, Vaimanas un spes remdi, [..] Ak, cik prts man nepiekusa! Ko ldz prieks un pli grts. (Alunns 1981, 61)
153
Skotnj variant J. Alunns dzeju klad atdzejojis, manuprt, veiksmgk: Ak, cik gars man nepiekusa (Alunns RTMM, 14). Grti pateikt, kpc atdzejotjs mainjis plako jdzienu gars pret aurko prts. Ttad btb atzst, ka cilvks ar paa prtu un plm nespj visu sasniegt. Interesanti, ka Gtes oriinl te nav runts ne par garu, ne par prtu. Gte saka: Ach, ich bin des Treibens mde! [es esmu nemiera piekusis] (Alunns 1981, 60). Ar ples Gtem nav mintas, viam ir tikai prieks un spes. Ldz ar to oriinla jga zinm mr mains. ds skeptisks prta pu novrtjums J. Alunnam gan parasti nav raksturgs. K jau mints, J. Alunns asi nosodja reliisko liekulbu. Satrisk oriinldzejojum Kaa izsmieta sieva, kura ldzot un dziedot ceas un gulstas, vienmr lasa Bbeli, darina altrsegas, tau atraida no savm durvm nabagu, kur piencis lganas laik: Vai gan par nabagu sieva Ies sirdi nogriezt t no Dieva? (Alunns 1982, 55) Ttad rj dievbijba nesaskan ar darbiem un tdjdi ar sirdi. ironija vrsta ar pret mctjiem k reliisks liekulbas iemiesotjiem. J. Alunns tolaik cenzras d, protams, nevarja tiei izsmiet luteru mctjus, td atdzejojumos izmantoti katou gardznieku tli. Kds priesteris, kas no kanceles ldjis danus, tiek piespiests pats dancot. Izmuots ar aprobeots abats, kuram nepietiek prta teortiski domt, bet kur toties saprot gdt par savu laicgo labumu: [..] svtnieels saprata mu it jauku Sev taist un baroties vareni tauku, K mness tam spdja mis gandrz, Tam penderi neapkamps tvii trs. (Alunns 1981, 110) Jau mintaj G. Hervega sonetu cikl ne vairs ironija vien, bet baigi lsti gas pr pvestu: [..] kas tu dzii grku zve slksti, Kas pasauli ar meliem mnt drksti, Kas iedomjies audm laupt vau. (Alunns 1982, 25) Tas, protams, saistts ar ar t laika politiskajm aktualittm. J. Alunna oriinldzejol Ldeka viltg zivs, kas barojas no auu mticbas, zemtekst acmredzot iemieso sev liekulga mctja tlu. Tomr J. Alunns t nedomja glui par visiem mctjiem. K. Hgenbergeram (Hugenberger, 17841860) veltt dzejol vi ldz ar cildinjumu izsaka prliecbu, ka Dievs im izcilajam cilvkam pieirs mgo dzvbu. Pretstat kritiztajai liekulbai k pozitvs piemrs rdta vienkras un tras dvseles ticbas dzve. Vairkkrt t ir jauna meitene, kuras lgana ir nevainga skaistuma piepildta. Oriinldzejol Liena mot meitene ir skaista, gan laipni runjoties ar cilvkiem, gan atpoties pc dejas, tomr visskaistk via ir lganas bros:
154 Bet, kad, sirsng lgdama, tu lieci Rokas kop un uz debes celi Savas acis, un ar Dievu trieci,
Citi daiumi tad ir tik meli, Jo k eelis tu jauka tieci.. (Alunns 1982, 30) Kda cita dzejoa tulkojum uzticgs lgavas lgana pasarg kareivi kar. H. Heines (Heine, 17971856) dzejolt, redzot skaistu, godgu meiteni, tas rosina vlanos lgt viai Dieva svtbu. L. landa dzejol Gana svtdiena gani gan netiek uz bazncu, bet pie dabas, viens zem plaajm debesm sirsngi pieldz Dievu un sajt sevi iekautu pasaules kopgaj lgan, kas izraisa vi dziu emocionlu satricinjumu: Man ldzot pilds krts. Ak, saldas ausmas, svtgs brds! K daudz ar mani btu ldz, Kas Dievu ceos ldz. (Alunns 1981, 119) Rodas vrdos neizteikts secinjums, ka lgana ir vl svtgka nek daam baznc gjjam. Ticbas dzve k emocionlu satricinjumu izraistja gan nav J. Alunnam pai raksturgs motvs. Tas sastopams vien nedaudzos tulkojumos. Atdzejotjs te mkstinjis ar oriinla mistisks apskaidrotbas noskau. L. landam debesis ir tdas, So ganz, als wollt er ffnen sich [it k gribtu atvrties] (CD2003). J. Alunnam ar via skeptisko attieksmi pret misticismu izjta, domjams, bijusi iekji svea, un vi atdzejojum o motvu izlaidis. L. H. K. Heltija (Hlty, 17481776) dzejojum Sirmajs zemes kopjs savam dlam mirstoais zemkopis aicina dlu ldz kapa malai nenogriezties no Dieva. Ttad patiesu dievbijbu J. Alunnam reprezent vienkrie audis zemkopji, gani, zemnieku meitenes. doma neprprotami izteikta ar dzejol Citi laiki, citas ieraas: Tagad, kad pesttjs dzimst, gan atkal to sveicina gani, Pai bet nii sveikt neiet to brnu paties! (Alunns 1982, 27) Dziesmis samr daudz izmantoti Bbeles tli un motvi. Te ir ni Dvids, kur dzied slavas dziesmu Dievam. Jau mintaj F. Rikerta Sonet ar ragiem J. Alunns visai brvi apgjies ar oriinlu, to papildinot ar Vecs Derbas tliem, kdu F. Rikerta dzejol nav. Biei vien J. Alunns centies tulkot diezgan preczi, kas dakrt radjis izteiksmes neveiklbas. Tau eit viam svargk itis saglabt oriinla sareto atskau struktru. Acmredzot tpc vi pievis s satura izmaias. F. Rikerts minjis Jerikas mru sagrauanu, saules apstdinanu un uzvaru pr filistieiem, respektvi, Dvida cu ar Golitu. J. Alunns te vesel panti pielicis klt vl ar Mozu un faraonus. Dzejoa pamatdomu par Dieva tiesu s pasaules varenajiem un aizstvbu vjajiem tas nemaina. K jau minju, G. Hervega dzejol J. Alunna atdzejojum pazudis Jkabs, kur cns ar Dievu. is tls pards melnraksta variant J. Alunna dzeju klad:
155
K Jkabs daudz ar Dievu cenos, k man sviedri Daudz plde... (Alunns RTMM, 78) Tomr atdzejotjs no tla atteicies un o rindu nosvtrojis. Vientu pute klints cit G. Hervega sonet saldzinta ar Jni tuksnes. J. Alunns atdzejojis K. T. Kernera dzejoli Kristus un samariete, kur, manuprt, nemotivti mainta notikuma biblisk jga. Jaunaj Derb samariete tiei ar savu godbijgo attieksmi izpelns Jzus uzmanbu, bet dzejol t viam asi uzbrk, par ko Kungs nekavjas viu nort. Ja daudzos literros darbos biblisk sieta apvrana ir motivta ar noteiktu ideju, tad eit to nevar saskatt. Jau rakstju, ka J. Alunns apdzejojis ar Kristus krusta nvi. Jsecina, ka, lasot Dziesmias, nerodas iespaids par J. Alunnu k cilvku ar antireliisku pasaules uzskatu. Reliiskie motvi ieem pietiekami nozmgu un organisku vietu o grmatu kopain, lai tos vartu uzskatt tikai par nodevm cenzrai. Tie liecina par noteiktu ticbas izpratni, kas nesakojas ne rj baznciskum, ne ar mekl mistisku personisku saikni ar Dievu, bet savieno sirds izjtu ar zinmu racionlismu un tiecas pc gargm vrtbm, nenoliedzot dzvi ar aj pasaul. K sacts divrindu kopojum di tdi grabai: Neviens svts nevar debess kt, Tam bija virs zemes pirms gantam bt. (Alunns 1981, 73)
Literatras saraksts
1. 2. 3. 4. 5. Alunns, J. (1956) Izlase. Rga : LVI Alunns, J. (1981) Dziesmias 2 das. 1. daa. Rga : Liesma. Alunns, J. (1982) Dziesmias 2 das. 2. daa. Rga : Liesma. Alunns, J. Dzeju klade. Rokraksts. Rakstniecbas, tetra un mzikas muzeja (RTMM) materili: 290192 J. Al. R 1/5. CD (2003). Die digitale Bibliothek der deutschen Lyrik. Frankfurt am Main.
Summary
Juris Alunns religious views have drawn quite opposite opinions. His journalistic writing suggests that his approach to religious faith was quite rational and that he had a clearly skeptical attitude to mysticism. Religious themes play an important role in both original and translated poetry compiled in Dziesmias (Songs). The motif of God as a judge can be found in a number of poems, and this image prevails over the descriptions of Gods love. Translations of G. Hervegs sonnets show a path of religious anguish and doubt that nevertheless leads to assertion. Gods presence in nature is a favorite theme; nature also pays homage to its Creator. Alunns poetry speaks ironically about religious hypocrisy, including the clergy as its embodiment. The faith of a simple and pure soul, in contrast, is shown as a positive example. Biblical images and motives appear in the collection of poems quite often as well.
156
Alunns Songs do not create an impression about the author as a man of anti-religious views. Religious motifs are an integral part of the general picture revealed in this book. They show a specific religious insight that is not rooted in ostensible clericalism and does not seek any mystical personal ties with God, but links heartfelt feelings with certain rationalism and strives for spiritual values, at the same time not rejecting worldly life. Keywords: Juris Alunns poetry, religion, foreign literature.
Atsauces
1
Par J. Alunna oriinliem uzskatju tos, kuriem V. Labrences sagatavotaj izdevum nepards cits autors, bet es pieauju iespju, ka daai dzejou autors varbt nav ticis atrasts. Dziesmiu 1981. gada izdevum is dzejolis kdaini piedvts G. Hervegam.
Neredzg Indria un Jura Alunna mantojums un msdienas
Jura Alunna Dziesmias un tlu ceu vj Dziesmias by Juris Alunns and tlu ceu vj by Ojrs Vcietis
Latvijas Universittes Filoloijas fakultte Visvala iela 4a, Rga, LV-1050 ausma.cimdina@lu.lv
aj rakst tiek sastatti divi dzejou krjumi, kas tapui ar gadsimtu ilgu laika atstarpi, latvieu literatrvsturiskaj proces ir nozmgi, spilgti raksturo savu laiku un ir ar novatoriski, Jura Alunna Dziesmias (Trbata, 1856) un Ojra Vciea Tlu ceu vj (Rga, 1956). Uzmanbas centr ir izvirzti divi jautjumi. Pirmkrt, Alunna Dziesmiu nozme latvieu literatrvsturisk procesa periodizcij. Atsaucoties uz literatrvsturnieku A. Johansona un V. ikna rakstiem, tiek diskutts par latvieu literatras vstur iegjuo piemumu, ka tiei ar Alunna Dziesmiu klaj nkanu aizskas latvieu nacionl rakstniecba. Otrkrt, rakst tiek izvirzta hipotze, ka btb atirgos dzejou krjumus Dziesmias un Tlu ceu vj vieno motvu paralles un virkne ar latvieu literatrvsturisk procesa virzbu saisttu kopsakarbu. Tuvk pievroties vienam no populrkajiem Dziesmiu dzejoiem Trioleta(skuma rinda Voi atkal e, tu ziedu laiks), atkljas, ka tam ir kopgs potisks refleksijas objekts (pavasaris) un dzejas formas (trioleta) ar vienu no mazk zinmiem, krjum Tlu cea vj publictajiem dzejoiem Pavasar (skuma rinda st sniegs uz palodzes, un r lst). Raksta autore izvirza hipotzi par tieu literro ietekmi un O. Vciea trioletu Pavasar raksturo k savdabgu Alunna Trioletas potisko kontraversiju par pavasara tematu.
Ausma Cimdia
Atslgvrdi: Juris Alunns, Ojrs Vcietis, motvu paralles, potika, pavasaris. Aktualizt Juri Alunnu un Dziesmias nozm pirmm krtm domt par Alunna laikmetu un klasisks kultras mantojumu, no k spilgt un latvieu rakstniecb cauri laikiem tik daudzveidgi klteso Jura Alunna personba ir clusies. K redzams raksta nosaukum Jura Alunna Dziesmias un Tlu ceu vj, tiek satuvinti divi autori un divi dzejou krjumi, kas tapui ar gadsimtu ilgu laika atstarpi un latvieu literatrvsturiskaj proces ir nozmgi, turklt rosina asocicijas ar msdienm. Jura Alunna Dziesmias (publictas 1856. gad Trbat 300 eksemplros) un Ojra Vciea dzejas krjumu Tlu ceu vj (ncis klaj 1956. gad Rg 5000 eksemplru), saista virkne dzejas motvu analoiju un citi literatrvsturisko procesu vienojoi elementi un kopsakarbas. Pirmkrt, tas ir latvieu rakstniecbas specifiskais kultrvsturiskais konteksts, kur gan Jurim Alunnam, gan Ojram Vcietim bija lemts ienkt laikmetu grieos, kas saistti ar jauniem nacionls literatras paradigmas mekljumiem. Vii abi ir spilgtas prejas laika personbas un literatrvsturisk procesa virztji, un tiei dzejou
160
krjumi Dziesmias un Tlu ceu vj parasti tiek raksturoti k sava laika kultras kontekst un literraj tradcij dzii sakoti un reiz principili novatoriski darbi, kas iezm neatgriezeniskus procesus latvieu dzejas un literatras attstb. Par Alunna Dziesmiu k latvieu nacionls literatras aizskuma pao statusu runts viss 20. gadsimta latvieu literatras vsturs, tostarp jaunkaj akadmiskaj Latvieu literatras vstur (19982001, IIII) Viktora Hausmaa redakcij, kur 19. gadsimta vidus nacionls atmodas laika rakstniecbas vizulai dokumentcijai tiek izmantota Dziesmiu 1856. gada pirmizdevuma Trbat titullapa,1 savukrt 20. gadsimta 50. un 60. gadu jauno nemiernieku paaudzes rosinto dzejas procesu aktualizcijai ir izraudzta tiei Ojra Vciea pirms grmatas Tlu ceu vj titullapa.2 Jura Alunna un Ojra Vciea literr mantojuma un divu minto dzejas grmatu sastatjum var mint virkni sakritbu un rjas ldzbas pazmju. Piemram, tie abi ir pirmie jeb debijas krjumi, rakstti un klaj laisti, autoriem esot studentu krt. Alunnam Dziesmiu drukanas laik ir nepilni 24 gadi un vi stud Trbatas universitt; Vcietim krjuma Tlu ceu vj klaj nkanas laik ir 23 gadi un vi stud Ptera Stukas Latvijas Valsts universitt Rg. Mints sakritbas neizsldz iespju, ka pc btbas tie vartu bt stipri atirgi drzk pc kontrasta, nevis tpatbas un motvu analoijas principiem sastatmi autori un darbi, tomr raksta uzdevums ir uzsvrt galvenokrt kopsakarbas. Kaut gan Juris Alunns bijis radoa un daudzpusga (tostarp literr, publicistikas, tautsaimniecbas, zintniski ptniecisk un valodniecbas jom) personba, retk tiek piemints via ieguldjums latvieu literatrkritikas un literatrkritikas teorijas attstb. Proti, rakstu krjuma Sta, daba, pasaule 1. grmat (1860) publict Alunna apcere Grmatu spriedji latvieu rakstniecbas vstur ir ievrtta k pirmais raksts latvieu valod par literatras kritiku un ts raksturu.3 Jatzm, ka ar Ojrs Vcietis ir rakstjis par literatrkritikas teorijas jautjumiem un publicjis virkni kritisku rakstu, kas dzejnieka dzves laik nkui klaj rakstu izlas Ar pces spalvu (1983), k ar Kopoto rakstu 10. sjum (2003) apkopotajs vstuls domubiedriem, kurs dzejnieks nereti visnota dzlg form izteicies par socilistisk relisma normatvs esttikas iespaidu uz aktulo literatras kritiku un klasiu darbu interpretciju, ko cenzras d vi nevarja atauties paust publiski. Dzejou krjumu Dziesmias un Tlu ceu vj saldzinjums ietiecas, Alunna vrdiem runjot, grmatu spriedju darbbas jom, tlab btu jiedziins mint raksta satur, lai apzintu Alunna laik izvirzts literatrkritikas teortisks problmas un to kltbtni vai aktualittes zudumu msdiens. Rakst Grmatu spriedji Juris Alunns konstat un retoriski jaut: Visur, kur grmatas druk, ar atgads audis, kas apspriezdami lastjiem ziu dod, kdas s grmatas esot. ie spriedji nu ir paa auu ira, kas voi nu par naudu, voi par labiem vrdiem spriedumus par jaunm grmatm klaj lai, ko tad viss lielais auu pulks k kdu priecas mcbu uzem un paka skandina. Bet voi ar spriedums par kdu grmatu ir patiesgs? To neviens neprasa.4
Ausma Cimdia. Jura Alunna Dziesmias un Tlu ceu vj
161
Izvirzot uzmanbas centr patiesguma jeb objektivittes kritriju, Alunns aizrda, ka avzes un grmatu spriedji (literatras kritii) par vienu un to pau lietu ststa dadi: Viens spriedjs viu ldz debesm pace, kamr otrs spriedjs viu visu auu priek par pdjo mui notaisa un noz.5 Msdienu literatrzintnes valod runjot, vi izvirza jautjumu par literatrkritikas diskursvo dabu un raksturu, akcentjot mediju kritikas atkarbu no spriedja, proti, subjektivitti. Patiesguma problma jeb viena un t paa daidarba teksta diametrli pretjs vrtjums, Alunna vrdiem runjot, debess celana vai nozana ir ar msdienu literatrkritik nereti sastopama pardba. Kritikas patiesguma mekljumos Alunns pards k izteikti msdiengs domtjs via savulaik latvieu literatrkritik pieteikt problma msdiens aktualitti nav zaudjusi un ir piemusies spk, atkljot spriedumu subjektivitti ne tikai mediju, bet ar t sauktaj akadmiskaj kritik. zmgi, ka Alunns uzmanbas centr izvirza un vrt tiei spriedumu, proti, tekstu, k ar uzsver kritikas komunikatvo funkciju un sabiedrisko attiecbu diktto sprieduma nosactbu. Alunns pievras ar literatrkritikas tipoloijas jautjumiem un norda, ka spriedumi par grmatm btu iedalmi ses irs. Vi tos klasific pc savdabgm atirbas pazmm: lni spriedumi, slavjami [slavjoi] spriedumi, nekatrjdi spriedumi, ligi spriedumi, rupji un bezkaungi spriedumi, nvgi spriedumi. Alunna dotie apzmjumi auj nojaust, kpc spriedums ieguvis tiei tdu apzmjumu, tomr daus no via dotajiem raksturojumiem konkrtbas un uzskatmbas labad citju. Piemram, ligs spriedjs k viltgs suns liekas oti m un labs bt, bet uz reizi nevius ieko un riedams projm aiztek, grmatu raksttju auu apsmiekl palikdams.6 Nekatrjdi spriedumi, pc Alunna domm, tiek likti liet, ja pretiniekus, ko negrib par ienaidniekiem dabt, gudri un drusku rmi apstrd, un tdjdi [..] ar to oti pljas, ka ar visai daudz vrdiem vartu nieku pasact.7 Par rupji bezkaungu kritiku Alunns nosauc klaji didaktiski tendtus kritiskus rakstus, kuros spriedjs audis bied no raksttja un lko via rakstos [..] paslptas aunas domas atrast, kas tik oti negantas un nestas, ka labs cilvks ts bez apgrcbas vis nevarot pie vrda saukt.8 Piemrojot kdu no iem sprieduma veidiem krjumu Dziesmias un Tlu ceu vj vrtjumam msdienu kontekst, diezgan droi var apgalvot, ka Dziesmias odien vartu pretendt uz slavjou spriedumu (jo krjums laika prbaudi ir izturjis), savukrt dzejou krjumu Tlu ceu vj sakar ar socilistisk relisma literatras diskreditciju odien vartu piemeklt rupji un bezkaungi vai pat nvgi spriedumi. K latvieu literatrvsturniekiem labi zinms, Jura Alunna un via Dziesmiu literatrvsturisks nozmes izclums ir rodams viss latviski rakstts latvieu literatras vsturs (izemot 1860. gad izdoto Bernharda Dria Latvieu rakstniecbu), un par Alunna Dziesmiu noklusanu Bernhards Driis ir izpelnjies vairk vai mazk pamatotus vlko gadu literatrvsturnieku aizrdjumus, ka Dria literatras vsture cildina vcu mctjus, bet ne ar vrdu nepiemin Juri Alunnu, kaut gan pdj dzejoi jau vairkus gadus k iznkui.9 Precizittes labad jatzm, ka Driis sav literatras vstur Juri Alunnu gan piemin, bet ne k nacionls dzejas vai rakstniecbas iedibintju, nordot, ka Alunna raksti ir spcgki par Dziesmim. Ar Pavasaru Jnis sav Latvieu rakstniecbas vstur ldz brvlaianai (1893) Alunna Dziesmim pau uzmanbu nepievr.
162
Visu latvieu rakstts literatras vsturi daldams divos pamatposmos (vecajos laikos no 16. gadsimta ldz 1860. gadam un jaunajos laikos, kas skuies pc 1860. gada), ti vai neti 1856. gadu ar Alunna Dziesmim ar Pavasaru Jnis ir atstjis vecajos laikos. (Neti td gadjum, ja vi sekojis principam perioda skumu un beigas pabeigt ar apaiem skaitiem.) Latvieu nacionls literatras skumpunkta un literatras vstures periodizcijas robestaba nozmi Dziesmias iegst 20. gadsimta skuma literatras vsturnieku Lgotu Jkaba, Teodora zeiferta u. c. skatjum un laika gait kst par vispratztu literatrvsturisku patiesbu jeb piemumu, ka latvieu nacionl rakstniecba skusies tiei ar Alunna Dziesmim. Pat Guntis Berelis sav eksperimentlaj viensjuma Latvieu literatras vstur (1999), par kuru vi izsaks, ka t nav akadmiska literatras vsture,10 bet gan visai subjektvs skatjums uz latvieu literatras vsturi dialogs un dabrd ar liela jautjuma zme, ar Dziesmiu vietas un nozmes latvieu literatrvsturiskaj proces maiu neeksperiment. Prskatam par latvieu rakstniecbu no 16. gadsimtam ldz 19. gadsimta otrai pusei, kopskait atvlot tikai vienpadsmit lappuses, Jurim Alunnam un via Dziesmim Berelis ierda visnota lielu vietu, nordot, ka Dziesmias nebt nav, teiksim, tulkojuma paraugs, bet drzk tas ir inspirjos grdiens, jo ar savm Dziesmim Alunns pierdja, ka latvieu valoda ir ldzvrtga Horcija, Gtes un ermontova valodai. Un, ja reiz valoda ir ldzvrtga, tas nozm, ka ar latvieu literatra var radt vienldz liela mroga digarus. Tiei tpc ar Alunna Dziesmim dat latvieu nacionls dzejas skumu.11 No citta redzams, ka patiesb tas ir nevis G. Berea spriedums, bet gan fakta konstatcija un skaidrojums, kpc literatrvsturnieki ar Dziesmim dat latvieu nacionls dzejas skumu. Msdiens, domjot par Dziesmim k latvieu literatrvsturisk procesa periodizcijas robeirtni, aktualizjas jautjums par nacionlo literatru k literatrvsturisku kategoriju ar noteiktu definciju vai nacionls literatras jdziena aptuvenbu un nestabilitti. Ja sekojam piemumam, ka nacionlai literatrai piederga darba definanas pamat ir etri nosacjumi autora tautba; valoda, kur darbs sarakstts; tautas gara kltbtne jeb nacionl ideoloija; oriinldarba statuss, tad vismaz divi vai pat trs no iem kritrijiem Alunna Dziesmiu gadjum nedarbojas vai nav sti prliecinoi. Proti, Dziesmis ir tikai viens oriinldzejolis trioleta Voi atkal e, tu ziedu laiks?. Par pamatotu atzstams Teodora zeiferta spriedums, ka Alunns izredzjs savu Dziesmiu pirmaj izdevum par cas ieroci tru mkslu un zintni. Grmati nav dzejou ar redzamu sabiedrisku vai tautisku tendenci.12 Ja krjum nav dzejou ar redzamu sabiedrisku vai tautisku tendenci, ir problemtiski izvirzt tzi par latvieu nacionls ideoloijas kltbtni. Ar par Dziesmiu autora (staj vrd Gustavs Georgs Fridrihs Alunns) nacionlo piederbu var diskutt. Jpiebilst, ka trs vai vismaz divi no etriem iepriek mintajiem nacionls literatras pamatelementiem ir kltesoi ar t saukto veclatvieu darbos, tpat ar T Neredzg Indria dziesms (1806) un jau rokrakstu autora ikua Jkaba Viena Vidzemes cietumnieka bdu dziesm (1777), un citos sacerjumos. Rodas jautjums, kpc tiei Jurim Alunnam un via Dziesmim, nevis kdam agrk
163
vai varbt vlk tapuam literram darbam ir pieirta latvieu nacionls literatras skumpunkta nozme. Viennozmgas atbildes uz o jautjumu nav, tomr atbildes mekljumos btu jpatur prt, ka latvieu nacionls literatras skotnes atvirzana ldz pat 19. gadsimta vidum ir bijusi ideoloiski rta Latvijas teritorij pastvoajm imprijm, lai pamatotu savas kultras hegemoniju. Lietuviei savas rakstniecbas skotni saista ar Martina Mavda veikto luteru Katehisma tulkojumu lietuvieu valod (1547) un tam pievienoto lietuvjiem un emaiiem adresto akrostihu Grmatias run paas, bet laicgs literatras kontekst ar Kristijona Donelaia pomu Gadalaiki (sarakstta 18. gadsimta 70. gados, pirmo reizi daji publicta 1818. gad). Ka ar latvieu nacionlo paapziu jeb ts manifestciju literatr ir citdi, liecina fakts, ka, atsaucoties teorijai par eposa spjgm tautm un tdm, kam s potences trcis, ncijas konsolidcijas un nacionls paapzias stiprinanas nolk Andrejs Pumpurs radja tautas eposu Lplsis (1888). Nacionls literatras dibintja gods Alunnam vartu bt pieirts ne tikai Dziesmiu, bet ar via kaismgs un loiski argumentts publicistisks un populrzintnisks darbbas (sevii valodas jautjum) d, kas bija nacionls domas un prliecbas caurausta, un to veicinja ar autora personba (solda izcelsme un izgltba). Teodors zeiferts raksta, ka dzejniekam nav acu priek tautas masas, kuras gaumei, sajgai, izgltbas lmenim jpiemrojas. Viu vada viengi no oriinla saemam daiuma izjta un dzia to izteikt latvieu valod. T. zeiferts uzsver, ka Alunna tulkojums rda Horcija, Heines, Gtes, Rikerta, ermontova u. c. izcilu autoru dzejas mgo daiumu latvisk ietrp.13 Ttad zeiferts kaut netiei, tomr uzsver ja ne latvisk satura, tad vismaz latvisk ietrpa nozmi. Ar literatrzintniece Vallija Labrence akcent Dziesmiu esttisko vrtbu, nordot, ka Alunns ir licis pamatus tdai dzejai, kas kst par tautas nacionls kultras, mkslas, tautas paapzias un paapzinans sastvdau. [..] kas, ldzgi folklorai, spja izteikt tautas btiskkos centienus un mksliniecisks domanas patnbas.14 Trimdas literatrkritiis Jnis Rudztis 1956. gad public apceri ar zmgu nosaukumu Latvieu nacionls dzejas 100 gadu svtkos. Alunna Dziesmiu simtgadi Jnis Rudztis btb izmanto, lai paustu savas aubas par krjumam pieirto pao nozmi latvieu rakstniecbas periodizcij, un, o jautjumu neizvrot, raksta: Ja esam sekojui tradcijai ar Jura Alunna Dziesmim un 1856. gadu datt latvieu nacionls mkslas dzejas dzimanu, tad jpatur prt, ka bs literatrvsturnieki, kas msu rcbu apaubs. Mums atgdins, ka jau 17. gadsimt darbojs Kristofors Frekers, tau varbt vl enilks talants nek Juris Alunns.15 Uz Ja Rudza nordi par ievrbas ciengm pardbm jau 17. gadsimta dzej un prognozi, ka bs literatrvsturnieki, kas apaubs tradciju ar Alunna Dziesmim datt latvieu mkslas dzejas skotni, gan neatsaucoties uz padomju Latvijas literatrzintni, latvieu nacionls literatras skotnes jautjumu aktualiz Valdis ikns.16 Atgrieoties pie Alunna un Vciea dzejas grmatu sastatjuma, jteic, ka autoriem ir stipri atirga socil izcelsme. Juris Alunns ir dzimis Jaunkalsnavas mui tolaik labi situt imen, kas Kalsnav pazstama kop 16. gadsimta. Ojra Vciea izcelsme un ar pirm krjuma dzejas pasaule saldzinjum ar Dziesmiu uzstdjumu ir necila. Dzejol Mums jau divdesmit vi raksta:
164 ...Es piedzimu uz kartupeu lauka, Tu varbt rudzu trum vai rij.17
Portretjot Vcieti epistolro eseju grmat Brlis, Gundega Repe ambivalenti saka: Paldies padomju varai, kas va traktorista dlam tapt par dzejnieku.18 Kaut ar dzejniekiem ir dada socila izcelsme, abi vii ir bijui suestvas, laikmeta ideoloisko strvojumu priekpln izvirztas personbas, tomr pretstati ar taj zi, ka viens ar visu savu suestijas spku cnjs pret pastvoo ideoloiju (Alunns rakstos, ne Dziesmis); bet otrs sav pozitvism un jaunbas maksimlism pastvoo ideoloiju apliecinja. Piemram, fragments no Ojra Vciea dzejoa Kaklautu noraisot, kur apdziedts viens no spilgtkajiem padomju varas un ideoloijas simboliem: K lai noem to, kas pieaudzis pie sirds? Nevar noemt. Kst uz mirkli drmi, Jo aiz loga, tl saucot, mirdz Un kp pionieru ugunskuru dmi. K lai noem to, kas pieaudzis pie sirds?19 Alunna Dziesmiu 150 gadu piemias konferences, kas noritja Rgas Latvieu biedrbas nam, atklanas dien 2006. gada 12. oktobr 100 gadi apritja rakstniekam un literatrvsturniekam Arvdam Grigulim, vienai no ietekmgkajm literrajm autorittm padomju Latvij laik, kad sevi literatr pieteica Ojrs Vcietis. Arvds Grigulis ir izteicies par abiem Alunnu un Vcieti, lai ar visai atirg kontekst un dadi vrtjot. Par Alunnu Arvds Grigulis ir rakstjis sakar ar klasisko dzejas formu sonetu un trioletu nozmi Dziesmiu esttik, akcentjot, ka soneta rjais noformjums, kaut ar btisks, nevar pastvt bez iekjm likumsakarbm, kuras biei vien ir grtk realizt nek rjs formas noteikumus. Sonetam ir jkalpo vienotai idejai, kuras uzdevums ir [..] attstt dvseles cildenumu. Primram jbt sonetisk form ietvertam saturam, kas nedrkst saskaldties skos efektos.20 Motva paralu un dzejas formu radniecbas aspekt Alunna un Vciea dzejou krjumus vistiek saista viens no biek piemintajiem un cittajiem Dziesmiu dzejoiem Trioleta: Voi atkal e, tu ziedu laiks? Lk, meus, laukus grezno plaukums! Lk, visas malas pilda jaukums! Voi atkal e, tu ziedu laiks? T, tevim atnkot, man krts Gan mlestbas prieku sts? Voi atkal e, tu ziedu laiks?21 Vciea krjum Tlu ceu vj ir atrodams kds trioletas form sarakstts dzejolis ar virsrakstu Pavasar viens no savulaik populr dzejas krjuma
165
nepopulrkajiem dzejoiem, kas literatrkritiu un vsturnieku ievrbu nav guvis, iespjams, dzejoa intonatvs savdabbas d vai tpc, ka neiederjs socilistisk relisma dzejas esttik. Alunna triolet pavasaris ir ziedu laiks siltuma, mlestbas, prieka un romantiskas jsmas un personisk ldzprdzvojuma caurausts, turpret Vciea pavasar domin vsums, emocionla distancans un atsveintba. Kaut ar jautjuma form izteikti, Alunna trioletas tagadnes laiku raksturo pozitvi ietontie verbi (grezno, pilda). Vciea trioleta ir rakstta stenbas izteiksm, un verbi tagadnes form (lst, plst, nst, nepazst) pastiprina ar tagadnes laiku saistto psiholoisko diskomfortu. Citju Vciea trioletu Pavasar: st sniegs uz palodzes, un r lst, Skrien straumes dubainas, Un dobji ledus plst. st sniegs uz palodzes, un r lst. K odien visa daba sniegu nst! Kaut sto pavasara sauli T vl nepazst st sniegs uz palodzes, un r lst.22 ldzba un sakritba potisks refleksijas objekta (pavasara) un dzejas formas (trioletas) izvle Ojram Vcietim nevartu bt nejaua. Studdams Latvijas Valsts universittes Filoloijas fakultt, kur Juris Alunns bija liel cie k pret vcu valodas hegemoniju dumpinieciski noskaots publicists un latvieu nacionls rakstniecbas iedibintjs, Alunnu un via Dziesmias Vcietis nevarja nezint. zmgi, ka, Dziesmiu dzejas skol iedams, Vcietis ir izraudzjies Alunna vispersoniskko darbu (viengo oriinldzejoli) un, izmantodams vienu un to pau refleksijas objektu un dzejas formu, Vcietis ir radjis savdabgu Alunna trioletas potisko kontraversiju lirisk es atklsm un dzejoa intoncij. Andrejs Johansons sav Latvieu literatras vstur (1953), kas nk klaj pirms Vciea debijas krjuma publicanas, Jura Alunna Dziesmiu vrtjum ir akcentjis dzejou krjuma iecirsts jauns stigas, kas ved uz msdienm.24 Ir pamats uzskatt, ka viena no m stigm ir mekljama Ojra Vciea agrnaj dzej, un iespjams, ka, dzik ielkojoties, odien katra latvieu dzejnieka dairades pr vartu atrast kaut ko no Alunna. A. Johansons sav literatras vstur atgdina ar Alunna prieklaicgo aizieanu mb un skaidro ts clous: Nemitg piepl Alunns jauneka gados paveica oti daudz, bet reiz smagi iedragja savu jau kop dzimanas vrgo veselbu. ...vi mocjs ar tuvredzbu, bezmiegu un briem ldz rprtam kpintu nervozitti. [..] 1863. gada ruden vi smagi sasaldjs, ska vrguot un sokrtisk mier, cigru kpindams un ar tuviniekiem sarundamies, nomira 1864. gada 18. aprl.25 Prieklaicgi no s pasaules mb aizgja ar dzejnieks Ojrs Vcietis.
Atsauces
1 2
Latvieu literatras vsture (1998) [red. V. Hausmanis] 3 sjumos, 1. sj. Rga, 119. lpp. Turpat, 3. sj., 117. lpp.
166
3
4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 21 22 23 24 25
Grigulis, A. (1956) Latvieu literatras kritika ldz 1904. gadam // Latvieu literatras kritika [Sakrt. A. Grigulis un V. Austrums]. Rga, 8. lpp. Alunns, J. Izlase. Rga,168. lpp. Turpat, 169. lpp. Turpat. Turpat, 170. lpp. Turpat. Grigulis, A. Latvieu literatras kritika ldz 1904. gadam, 8. lpp. Berelis, G. (1999) Latvieu literatras vsture. Rga, 5. lpp. Turpat, 22. lpp. zeiferts, T. (1993) Latvieu rakstniecbas vsture. Rga, 267. lpp. Turpat, 266. lpp. Labrence, V. (1981) Varanas pieteikums. // J. Alunns. Dziesmias. 138. lpp. Rudztis, J. (1971) Starp provinci un Eiropu. Vesterosa,17. lpp. ikns, V. Rietumeiropas virzieni. Vacietis, O. (1989) Kopoti raksti 10 sjumos, 1. sj. Rga, 39. lpp. Repe, G. (2005) Brlis. Rga, 266. lpp. Vcietis, O. Kopoti raksti 10 sjumos, 1. sj., 32. lpp. Grigulis, A. (1984) Vstules Kamilai. Rga, 319. lpp. Alunns, J. (1981) Dziesmias. Rga, 67. lpp. Vcietis, O. Kopoti raksti 10 sjumos, 1. sj., 43. lpp. aklais, M. (1997) Jura Alunna smaids. // Rakstnieki par rakstniekiem. Rga, 24. lpp. Johansons, A. (1953) Latvieu literatras vsture. Stokholma, 79. lpp. Turpat, 77. un 78. lpp.
Summary
This article juxtaposes two significant collections of poetry essential to Latvian literary history, two innovative and vividly characteristic selections separated by a century Dziesmias (Little songs) (Trbata, 1856) by Juris Alunns and Tlu ceu vj (The wind of far roads) (Rga, 1956) by Ojrs Vcietis. The article focuses on two issues: firstly, the significance of Alunns Dziesmias in the periodization of the process of Latvian literary history and culture. In response to the articles of literary historians Andrejs Johansons and Valdis ikns, this paper discusses the customary presumption that it was the publishing of Alunns Dziesmias that ushered in Latvian national literature. Secondly, the article advances a hypothesis that the essentially different collections Dziesmias and Tlu ceu vj are united by parallel motifs and a succession of interconnections linked to the development of the process of Latvian literary history and culture. Focussing on one of the most popular poems of Dziesmias Trioleta (Triolet) (the first line Voi atkal e tu, ziedu laiks) it turns out that this poem has a common object of poetic reflexion (spring) and a common poetic form (triolet) with one of the less known poems of Vcietis collection Tlu ceu vj, Pavasar (In spring) (first line st sniegs uz palodzes, un r lst). The author of this article advances a hypothesis of direct literary influence and characterizes Vcietis triolet as a peculiar controversy about Alunns Trioleta about spring. Keywords: Juris Alunns, Ojrs Vcietis, parallel motifs, poetics, spring.
Alunna dziesmias un Barona dainas Herdera tautasdziesmu koncepcijas divas izpausmes Alunns dziesmias (Poems) and Barons dainas (Folk Songs) two Manifestations of Herders Conception of Folk Songs
Latvijas Kultras akadmija, Ludzas iela 24, Rga, LV-1003 beatep@latnet.lv
Herdera tautasdziesmu koncepcija, Alunna Dziesmiu un Barona Dainu saturiskie kritriji vartu veidot trs tertium comparationis lielumus, kur Alunna Dziesmiu saturisk koncepcija, saldzinta ar Barona Dainu krjum reprezentto tautasdziesmas jdziena izpratni, rastu kopsaucju Herdera tautasdziesmas koncepcij. Lai gan Krija Barona nostdne par latvieu garamantu arhivanu un muzealizanu k savas darbbas pamatuzdevumu ir viena no Herdera tautasdziesmu vkanas koncepcijas sastvdam, nedrkst aizmirst ar tautasdziesmas dzvuma kritriju, kur Herderam ita btiskkais. aj kontekst latvieu tautasdziesmu vkums attiecgaj laik bija nevis senu latvieu tekstu arhivana, bet gan tbra tautas pozijas dokumentana. Tekstu izvle Alunna Dziesmiu krjum atspoguo Herdera tautasdziesmu koncepcijas otru autni, tdjdi veidojot nacionls literatras enzes shmu, kur sve preja savj tiek realizta ar rakstiski fikstu tulkojumu un mutisku dairadi, kas neprtraukt prmaiu proces attsts un nodroina pasaules mantojuma tradjumu sav kultr. Atslgvrdi: saldzino literatrzintne, interkulturl pieeja dadu kultras mijiedarbbu analzei.
Beata Pakevica
Darbojoties ar saldzinos literatrzintnes instrumentiem, Herdera tautasdziesmu koncepcija, Alunna Dziesmiu un Barona Dainu tekstu izvles un saturiskie kritriji vartu veidot trs tertium comparationis lielumus, kur Alunna Dziesmiu saturisk koncepcija, saldzinta ar Barona Dainu krjum reprezentto tautasdziesmas jdziena izpratni, rastu kopsaucju Herdera tautasdziesmas koncepcij. Herdera tautasdziesmu krjums (lai gan eit ir zinms paradokss, ka Tautu balsu dziesms koncepcija nav sti herderiska un krjums radies tikai pc via nves, Herdera sakrtotais ir 1778./1779. gada krjums ar nosaukumu Tautasdziesmas) un ldz ar to via izpratne par tautasdziesmas btbu kuvui par pasaules literatras sastvdau, un saldzinoaj literatrzintn, k zinms, pasaules literatra ir tiei is saldzinmais treais, pret kuru tiek attiecinti prjie literri saldzinmie fenomeni. Izmantojot loikas piemru par boliem un bumbieriem, kuri abi ir augi, un to ciniski mehniski piemrojot Alunna un Barona dziesmas izpratnei viu krtotajos krjumos, par kopsaucju jeb kopgo iezmi kst Herdera tautasdziesmas jdziena
168
interpretcija, turklt pasaules literatras mrog. Ttad is ir hipottiskais, varbt mazliet provokatvais fons mana izklsta pamatnostdnei. Nedaudz iedziinoties Herdera tekstos un papildliteratr, atkljas, ka Herdera motivcija tautasdziesmu koncepcijas izveid ir Apgaismbas prejas posmam uz Vtru un Dziu laikmetu raksturga, turklt Herdera izpratne par dziesmas jeb tautasdziesmas btbu nebt nav bijusi viennozmga. Ts arheoloiski nacionl koncepcija izkristalizjusies tikai Herdera ideju recepcijas gait 19. gadsimt, kur vispirmm krtm k ts apoloti minami bri Grimmi. Herderam ir bijusi kritiska attieksme pret da veida miruo poziju. 1774. gad sastdto, bet neizdoto Veco tautasdziesmu (Alte Volkslieder) priekvrd Herders to nodv par pagjuo laiku burvju pardbu izklsttju, seno laiku ptnieku un parafrztju spogul,1 mudinot pievrsties tautasdziesmu prpalikumu vkanai td veid, k tie vl tagad dzvi ir.2 Tdjdi, aplkojot nereti kaismgas latvieu tautasdziesmu senuma un autentiskuma problmas diskusijas ptnieku vid, vartu pieemt, ka Herders ts neuzskatja par btiskm, jo oriinli (vi, protams, ar to domja vcu sens dzejas paraugus pirms 800. gada) ir zudui un nav restaurjami. Lai gan Krija Barona romantisma tradciju gar veidot nostdne par latvieu garamantu arhivanu un muzealizanu k savas darbbas pamatuzdevumu ir viena no Herdera recepcijas autnm, nedrkst aizmirst ar tautasdziesmas dzvuma kritriju, kur Herderam ita btiskkais. aj kontekst latvieu tautasdziesmu vkums attiecgaj laik bija nevis senu latvieu tekstu arhivana, bet gan tbra tautas pozijas dokumentana. Turklt teksta anonimittei, k tas ir latvieu tautasdziesmu gadjum, ir pakrtota socili pamatota lokli patna loma. iet, ka anonimittes kritrijs latvieu folkloristik tiek prlieku uzsvrts. Herdera tekstos nebt ne mazsvarga ir ar Alunna Dziesmiu populr aktul svetautisk teksta jeb dziesmas koncepcija, kuras pamatelements ir pazstams, par visprju vrtbu atzts galvenokrt svetautisks dzejisks teksts. Ne velti Alunna krjumu atklj Heines Loreleja, kuras melodiskumu izjutui daudzi komponisti, radot im tekstam mziku. K zinms, Sarakst par Osianu (pilnais vcu nosaukums Auszug aus einem Briefwechsel ber Ossian und die Lieder alter Vlker) Herdera tautasdziesmas jdziens lietots ldzs paa fenomena apzmjumiem ar citiem jdzieniem, piemram, tautas dziesmas, populrs dziesmas, nacionls dziesmas. Herdera 1778./1779. gada dziesmu krjuma nosaukuma izvle par labu terminam tautasdziesma saistta ar via izpratnes par tautu idealiztu nostju. Herdera ptnieks Ulrihs Gaiers di apraksta Herdera tautas jdziena izpratni: [..] humanittes idelaj taut, kura vl tikai veidosies, individualittes noiro loma ks mazsvarga, t gan vl joprojm kalpos par s humanittes sarunas prieknoteikumu ar sevi pau.3 Tautasdziesmas defincija ar msdienu folkloristik nav viennozmgi noteikta. Klmenss Lugovskis provokatvi jaut: Vai tas nozm, ka vrds tautasdziesma ir valodas kda?4 Kritiskaj literatr aizvien sastopam nolu par to, ka Herdera tautasdziesmas izpratne ir neskaidra un svrstga.
Beata Pakevica. Alunna dziesmias un Barona dainas Herdera tautasdziesmu ..
169
Hermanis trobahs rakst par Herdera tautas un tautas dairades izpratni secina, ka Herders jau no skta gala nav saskatjis principilu atirbu starp oriinldziesmu un tautasdziesmu. Pc via domm, Herdera btiskk tautasdziesmas koncepcijas izpausme ir ts atvrtb uztvert citas, jaunas attstbas formas.5 Anonimittes vai kolektv autora jautjums k tautasdziesmas kritrijs Herderam neko nenozm ne teortiski, ne praktiski. K jau iepriek minju, viam svarga ir doma par idelo tautu. T k Herdera tekstos nesastopam tautasdziesmas jdziena skaidrojumu, zintniski ieinterests lastjs to var mint izlobt no daudzos Herdera rakstos pausto domu kopuma. T, piemram, jau mintais Ulrihs Gaiers sniedz du skaidrojumu: par tautasdziesmu Herdera idels tautas jdziena kontekst kst viss, kas humanizcijas, cilvku integrcijas proces tautai kalpo par ldzekli un mri un ldz ar to ir pakauts ar tipiskajiem apguves procesiem (proti, dada veida izmaim, imitcijai, parodanai utt.).6 Ar Herdera virsuzdevums bija vcu nacionls paapzias celana, ts veidoana par vienotu nciju, pierdot, ka tai ir viendas tiesbas uzskatt sevi par kultrtautu ldzs angiem un franiem, vienlaikus domjot ar par visas cilvces humanizciju. Herdera recepcijas vstur os divus it k atirgos virzienos vrstos centienus dv par nacionlo un antropoloisko Herdera intereu virzienu, tlt pat gan pc Hgea parauga apvienojot tos sinttiskaj intereu virzien, kur pretruna starp visprcilvcgo un nacionlo tiek izldzinta.7 Neko citu nevlas ar Juris Alunns, rakstdams priekvrdu savam krjumam. Ar viam svarga ir latvieu valodas un aj valod runjoo nacionl paapzia, viu integrcija pasaules kultras kopain, no vienas puses, un pasaules kultras mantojuma latviskoana jeb piesavinana, no otras puses. Tas, ka krjum prstvti antkie dzejnieki un tobrd populrie cittautu dzejnieki, ir tikai likumsakargi eiropas kultratmias diskursa kontekst, kuru par savu vlas padart ar latviei. No vienas puses, t ir antk mantojuma apguve un paa godana, kas, skot ar renesansi, raksturga ar vl Apgaismbas laikmeta prstvjiem, no otras puses sacelans pret iem klasisk laikmeta paraugiem, pierdot savas oriinls, Ruso ideju iespaid meongs kultras varanu, kas raksturga Vtru un dziu laikmetam. Ne velti Herders vien no Tautasdziesmu krjuma priekvrdiem izsaucas: T dvts kultras gaisma das sev apkrt k vzis!8 Citviet rodams izteikums, ka tautu kultras sasniegumi btu mrmi viiem raksturg veid un ne pc grieu vai jaunk mroga.9 Labi zinms ir ekspra lugu pretnostatjums Korneja un Rasina darbiem, ttad nenoteiktais, pilnasingi dzvais, pat meongais tiek pretstatts sakrtotbai, formas skaidrbai un sastingumam. ekspra tulkojumiem Herders pieir lielu lomu gan sava krjuma priekvrdos, gan iekaujot tos sava krjuma tekstulaj materil. Lai gan es nezinu, vai Alunns ir tiei atsaucies uz Herdera veikumu, pieemu, ka drzk gan par via Dziesmiu jdziena lietojuma paraugu kalpoja Horcija Carmina, varbt ar Heines Buch der Lieder, un tas nenoliedz Herdera un Alunna koncepciju kopsakarbu esambu. Btb t ir jau par zintnes diskurs klasisku kuvusi nacionls literatras enzes shma, kur sve preja savj tiek realizta ar rakstiski fikstu tulkojumu un mutisku dairadi, kas neprtraukt prmaiu proces attsts un nodroina pasaules mantojuma tradjumu sav kultr.
170
Piemums, ka visa nacionl literatra btb ir sveas literatras apgana jeb adaptana ar tulkojuma paldzbu, nav nemaz tik absurds. Vrdu tulkojums es eit saprotu divjdi gan k konkrta literra darba tulkojumu un tdjdi t recepciju savj kultr, gan k t dvto mentlo tulkojumu, kas tiek veikts recepienta galv kdas sveas kultras izpausmju uztveres gait. Abu tulkotju, gan Herdera, gan Alunna, mruzdevums aplkojams aj kontekst. Vl viena kopga iezme slpjas dziesmas jdziena muziklaj nozm. Herdera un Alunna, un zinm mr ar Barona dziesmas jdziena (Baronam, protams, t ir daina, bet krjuma nosaukuma vsturi ms visi zinm) lietojuma sakar nevar runt par tieu mzikas kltesambu, t izpauas pastarpinti potiskaj intenc. Ts skaidroanai Herders lieto toa jdzienu un Tautasdziesmu 2. daas priekvrd raksta, ka btiskais dziesmas uztver ir nevis glezna, kura rodas acu priek, bet sajtu un prdzvojumu melodisk virzba.10 Noslgum jsaka apzinos, ka man var prmest saldzinoaj literatrzintn biei pastrdtu grku saldzinjuma dalbnieku shematisku un treajam virslielumam pakrtotu aplkoanu, kas aj gadjum btu latvieu kultras diskursa klasiskais variants, proti, latvieu rakstts kultras pakrtot loma attiecb pret vcu kultru, vl jo vairk ts enze tie vcu ietekm, emot vr vsturiski izveidojuos apstkus. Ttad tomr kolonila domana, kuru veicina jau pati saldzinjuma btba, jo saldzinjumam nepiecieamais tertium comparationis oti biei ir virskundzbas atzana, par piemru emot jau pieminto bola un bumbiera saldzinoo treo augli. Pasaules literatras jdziena problemtiskums un k saldzino tre jdzgums, protams, ar ir diskutjami. Nevaru ar kliejiski apgalvot, ka Barona un Alunna krjumu koncepcijas iekaujas tzes un antitzes shm, kur Herdera skatjumam btu sintzes izldzino iedarbba. Lieta, bez aubm, ir daudz saretka. Varbt pabeigu ar apgalvojumu, kuru prstv pasaul vl diezgan jaun, lai gan dzii eiropas kultr sakot interkulturl pieeja dadu kultras mijiedarbbu analzei. Vis cilvku atmiai pieejam kultras vstures gait viena kultra mcs no otras, vienlaikus minot no ts norobeoties. Sveais kst par kultrattstbas fermentu, etnocentrisks pozcijas prvarana hermeneitisku vrojumu proces ir btisks kritisk vrtjuma elements.
Literatras saraksts
Herder, J. G. (18771913) Smtliche Werke. Hg. v. B. Suphan. T. 2. Berlin. Herder, J. G. (1990) Volkslieder. bertragungen. Dichtungen. Hg. v. U. Geier. Frankfurt a.M. : Deutscher Klassiker Verlag. Lugowski C. (1938) Der junge Herder und das Volkslied. // Zeitschrift fr deutsche Bildung. 14. S. 265277. Strobach, H. (1980) Volk und Volkspoesie in der Geschichtsauffassung Herders. // HerderKolloquium 1978. Weimar.
Beata Pakevica. Alunna dziesmias un Barona dainas Herdera tautasdziesmu ..
171
Summary
Herders concept of folk songs, the content assessment criteria of Dziesmias by Alunns and Dainas by Barons could form the three tertium comparationis values where the substantial concept of the content of Dziesmias by Alunns as compared to the meaning of the notion of a folk song represented in the collection of Dainas by Barons could find a common basis in Herders concept of a folk song. Although the position of Krijnis Barons on archiving and museum storage of Latvian spiritual treasures as the primary objective of his activities is one of the components of Herders concept of folk song collection, the vitality aspect of folk songs should not be forgotten, which Herder considered the most essential. In this context the collection of Latvian folk songs at the time was rather a documentation of the national poetry of that time than archiving of ancient Latvian text samples. The choice of text in the collection of Dziesmias by Alunns reflects another side of Herders folk song concept by creating the genesis scheme of the national literature where the transition of unfamiliar into familiar occurs through a written fixed translation and through developing verbal art that undergoes continuous process of change, thus transfering the world heritage traditions into own culture. Keywords: comparative literary theory, intercultural approach to the analysis of the interrelations of different cultures.
Atsauces
1
2 3
7 8
10
Herder 1990, 16. Oriinl: [..] eine Zaubergestalt voriger Zeiten im Spiegel der Glossatoren, Altertumsforscher und Paraphrasten [..] B. Pakevicas tulkojums. Piezme: ja nav atzmts citdi, visus cittu tulkojumus tekst veikusi raksta autore. Herder 1990, 17. Oriinl [..] Resten der Volkslieder, wie sie jetzt leben, [..]. Herder 1990, 872. Oriinl: [..] in dem idealem Volk der Humanitt, das sich erst bilden soll, wird die Individualitt als Trennendes bedeutungslos, bleibt aber als Voraussetzung des Gesprchs dieser Humanitt mit sich selbst notwendig. Lugowski 1938, 267. Oriinl: Heit das nun, das Wort Volkslied ist ein Irrtum der Sprache? Strobach, 293. Sal. oriinl: [..], einem Volkslied und allgemein einem Volksdichtungsbegriff nachzustreben, der offen genung ist, Weiterentwicklungen mit erfassen zu knnen. Herder 1990, 878. Oriinl: Volkslied in diesem Sinn wird alles, was im Prozess der Humanisierung, der Integration des und der Menschen zum Volk, Zweck und Mittel wird und damit auch den typischen Aneignungsprozessen (Zersingen, Bearbeitung, Pastiche) unterworfen ist. Sal. Herder 1990, 844 un 852. Herder 1990, 23. Oriinl: Das Licht der sogenannten Kultur, frit, wie der Krebs um sich! Herder 1877, 117. Oriinl: [..] nach ihrer Art und nicht nach Griechischem oder neuern Mastabe zu meen wren. Sal. Herder 1990, 246.
Neredzgais Indriis un Juris Alunns un socilistisk relisma kanons Neredzgais Indriis and Juris Alunns and the Canon of Socialist Realism
Latvijas Universittes Filoloijas fakultte Visvala iel 4a, LV-1050 ieva.kalnina@lu.lv
Latvieu literatras vsture pc Otr pasaules kara bija jiekauj kultras kopj socilistisk relisma kanon, noliedzot vai akceptjot un interpretjot literatras faktus, autorus un tekstus, veidojot selektvu literatras vstures sistmu. Pckara laik izveidojs paradoksla situcija skolniem literatra bija jmca padomju ideoloijas gar, tika veidotas jaunas skolu programmas, bet nebija ne mcbu grmatu, ne literatrzintnieku saraksttas jaunas literatras vstures. Jaunie ideoloiski pareizie vrtjumi vispirms tika ieviesti skolu mcbu programms, tad mcbu grmats un tikai pc tam literatras vstures apcerjumos. Kanon veiksmgk tika atrasta vieta Neredzgajam Indriim, kamr J. Alunna un jaunlatvieu vieta latvieu literatr aptuveni 15 gadu laik tika pakauta nemitgm interpretcijm, lai tie atbilstu preczi padomju retorikai. Atslgvrdi: Neredzgais Indriis, Juris Alunns, skolu programmas, mcbu un literatras vstures grmatas, socilistisk relisma kanons.
Ieva Kalnia
Retam rakstniekam izdodas radt darbu, kuru literatras un kultras vstur japzm ar vrdu pirmais ar 200 vai 150 gadu pc t uzrakstanas. Neredzg Indria un Jura Alunna dzeju krjumi ir pirmie pirmais latvieu dzejas krjums un pirmais mkslinieciski spcgais atdzejas krjums. Skatot urnlus Karogs un LPSR zintu Akadmijas Vstis laika posm no 1940. ldz 1954. gadam, redzams, ka latvieu literatrzintnes galvenais uzdevums bijis radt jaunu latvieu literatru padomju literatru, kas atbilstu socilistisk relisma principiem un iekautos kopj PSRS socilistisk relisma kanon. Literatrzintnieku uzdevums bija iekaut kopj kanona sistm ar latvieu literatras vsturi, noliedzot vai akceptjot un interpretjot literatras faktus, autorus un tekstus, un veidot selektvu literatras vstures sistmu. Galven uzmanba dados apcerjumos un darbu publican ir pievrsta Rainim, pc tam A. Uptim, V. Lcim, e. Birzniekam-Uptim, Sudrabu edum. 1940. un 1941. gad ne Neredzgais Indriis, ne Juris Alunns literatrvrttju uzmanbu nav guvui, bet situcija mains, skot ar 1945. un 1946. gadu otrreizjo padomju okupciju. Kanon veiksmgk tika atrasta vieta Neredzgajam Indriim, kamr J. Alunnam un jaunlatvieiem veics mazk, viu vieta latvieu literatr aptuveni 15 gadu
Ieva Kalnia. Neredzgais Indriis un Juris Alunns un socilistisk relisma kanons
173
tika pakauta nemitgm interpretcijm, lai vii preczi atbilstu padomju retorikai. 50. gadu beigs jaunlatviei nonca nacionlkomunistu un stingrs lnijas komunistu uzmanbas lok, un tikai ar A. Peles un via piekritju uzvaru jaunlatvieu vrtjums kuva nemaings, turklt vl 80. gados jaunlatvieu darbu publicana un vrtana bija ierobeota. Rakst skatts laiks ldz PSKP XX kongresam, ttad rakstnieku iekauanai socilistisk relisma kanon pirmajos desmit pckara gados J. V. Staina laik. Galven uzmanba veltta Neredzgajam Indriim, bet Jura Alunna situcija tikai ieskicta, jo btb tas ir jautjums par jaunlatvieiem un viu vietu kultr, kas ir pastvgu diskusiju objekts, kam materila daudzuma d btu jveic atsevis ptjums. Pckara laik izveidojs paradoksla situcija skolniem literatra bija jmca padomju ideoloijas gar, tika veidotas jaunas skolu programmas, bet nebija ne mcbu grmatu, ne literatrzintnieku saraksttas jaunas literatras vstures. Jaunie ideoloiski pareizie vrtjumi vispirms tika ieviesti skolu mcbu programms, tad mcbu grmats un tikai pc tam literatras vstures apcerjumos. 1946. gada metodiskajs nords Latvieu valoda un literatra. Vidusskolu programma (No VIIIXI) Neredzgais Indriis iekauts sada: Pirmie latvieu rakstnieki. Neredzgais Indriis, Dinsbergs, Lventls un Runs. Raksturgkie elementi viu literrajos sacerjumos (Latvieu valoda.. 1946, 8). T mcta 8. klas, un tematam vienlaikus ar 18. gadsimta dzimtbanas apskatu, k ar Vec Stendera un Garlba Merea darbbas raksturojumu atvltas 6 stundas. Savukrt 9. klas pirms J. Alunna darbbas skols vispirms japlko jaunlatvieu darbba: Latvieu buruzija jaunlatvieu un nacionls kustbas centienu radtja. s kustbas progresvais buruziski demokrtiskais raksturs skuma period 60.70. gados. Valdemrs un Kr. Barons s kustbas ideologi. Viu sakari ar krievu intelienci. Krievu revolucionro demokrtu loma sabiedrisks dzves un literatras attstb (Latvieu valoda.. 1946, 9). 1946. gad J. Alunna devuma apguvei paredztas 4 stundas: Alunna dzve un literr darbba. Alunna dziesmiu tematika. Tulkojumu un atdarinjumu paraugi. Alunns k latvieu nacionls mkslas nodibintjs. Alunna dzejas forma. Alunns valodnieks. Kronvalds Alunna valodnieka darba turpintjs (Latvieu valoda.. 1946, 9). Pirmaj skolu latvieu valodas un literatras programm Neredzgais Indriis iekauts lakonisk un neitrl tekst, kur nav prasta kda noteikta literra vai ideoloiska interpretcija. Jurim Alunnam atvlts korekts stundu skaits, k ar dots politiski neitrls raksturojums. Jaunlatvieu raksturojum uzsvrta to cie saikne
174
ar krievu revolucionrajiem demokrtiem (Kr. Valdemra sakariem ar carisks Krievijas galmu un Pterburgas un Maskavas universittm gan bija lielka nozme) un uzsvrts kustbas progresvais raksturs, tdjdi jau pirmaj skolas programm uzskta jaunlatvieu interpretcijas pakauana socilistisk relisma kanonam. Skolm prasbas mains 1948. gad, Neredzgais Indriis iekauts to pau rakstnieku rind, bet ir prasba, ka viu dzves un darbbas raksturojumam jbt sam, un dota noteiktas interpretcijas ievirze pirmo latvieu tautbas rakstnieku atkarba no vcu muiniekiem un mctjiem: Viu sabiedriskais stvoklis un atkarba no vcu kungiem un mctjiem. Viu darbu raksturgks patnbas. Vcu mctju rakstu ietekme (Latvieu valoda..1948, 14). Msdienu Latvijas teritorijas 19. gadsimt bija carisks Krievijas sastv, protams, ekonomiskaj, sabiedriskaj un kulturlaj dzv eit dominja vcbaltu muinieki un mctji, bet Krievij dzimtbana 19. gadsimta skum bija spk vis valst, muiniecba bija valsts politiskais spks un valdo reliija bija pareizticba. Skolu literatras programms iriskaj aspekt uzmanba koncentrta tikai pret vcu muiniekiem un vcu luterticgajiem mctjiem, un programmas tekst pamazm veidojas opozcija vcietis (sliktais) / krievs (labais), k ar ir noteikta vstures interpretcija, kas latvieu nonkanu Krievijas cara pasprn trakt k tautas nkotnes labkljbas un aizstvbas soli. 1946. gad emma Andersone sakrto Literatras hrestomtiju 8. klasei, kur publicti darbu teksti skolu vajadzbm. Neredzgo Indrii te prstv viens dzejolis Manas tums mjas, kur vi ststa par savu aklumu, k vi uztver pasauli un k citi pret viu izturas (Andersone 1946, 396/397). Sastdot Literatras hrestomtiju 9. klasei, e. Andersone ir iekvusi saldzinoi plau J. Alunna dzejou kopu un rakstu fragmentus. 1949. gad iznk e. Andersones grmata skolu vajadzbm Pirmie raksti latvieu valod XIX gs. pirmaj pus, XIX gs. 60.80. gadi. Raksti literatras vsturei. Tas ir pirmais minjums sistemtiski analizt literatras vsturi. Grmata iekauta darbu srij Raksti literatras vsturei, tdjdi autore uzsver, ka vias darbs nepretend uz sistemtisku zintnisku literatras vsturi. emma Andersone (19091992) beigusi LU Filoloijas un filozofijas fakultti un no 1934. ldz 1940. gadam bijusi skolotja Daugavpils 1. imnzij. Straujks pagrieziens vias karjer skas ar Latvijas okupciju 1940./1941. gad via ir metodie LPSR Izgltbas ministrijas Pedagoijas kabinet, pc kara (19441948) LPSR Izgltbas ministrijas Skolotju kvalifikcijas celanas institta metodie un Latvieu valodas un literatras katedras vadtja, pc tam urnla Padomju Latvijas Skola redaktore un kop 1951. gada strd Vstures institt. Vias ievrojamkie darbi ir socilistisk relisma kanoniskais darbs Raia dzeja (1968) un Latvieu strlnieku vsture (19151920) (1970). 50.60. gados via regulri kop ar citiem skolotjiem veidojusi latvieu literatras skolas hrestomtijas, kas iznkuas atkrtoti. 1945. gad urnla Padomju Latvijas Skola rakst Literatras mcana vidusskol via uzsver literatras mcanas uzdevumu:
175
Literatras mcba vidusskol ir viena no tm disciplnm, kam oti liela nozme ne tikai jaunatnes izgltb, bet ar audzinan. Msu vl jaunaj Padomju Latvijas Republik tai jpievr sevia uzmanba, jo mums jveic sevii uzdevumi, t.i., mums jaudzina jaunais padomju cilvks, kas sptu celt un veidot savas padomju dzimtenes jauno dzvi, kas prastu domt, strdt un dzvot t, k tas pienkas padomju cilvkam (Andersone 1945, 79). Mcbu grmat Pirmie raksti latvieu valod XIX gs. pirmaj pus, XIX gs. 60.80. gadi Neredzgajam Indriim veltta aptuveni viena lappuse, kur uzsvrts: Viss Neredzg Indria dziesmu saturs liecina par verdzisku atkarbu no kungiem un mctjiem. (Andersone 1949, 21) Autore uzskata, ka Neredzg Indria dzej savdabgkais temats ir via paa grt un tum dzve. Ptniece k naivu vrt Indria attieksmi pret dzimtbanas atcelanu 1817. un 1819. gad un prmet Indriim, ka vi nav sadzirdjis folkloras dzejisks bagtbas, bet centies sekot 19. gadsimta literrajm tradcijm. Secinjums ir: Ne tikai fiziski, bet ar savs dziesms vi ir akls pret tautu (Andersone 1949, 21). e. Andersone mcbu grmatas Pirmie raksti latvieu valod XIX gs. pirmaj pus, XIX gs. 60.80. gadi 1949. gada izdevum raksturojusi J. Alunna sabiedrisko, literro un valodniecisko darbbu, izceldama ar retinjumiem galvenos via darbbas formuljumus. Jau pirmaj rindkop atzts: J. Alunns ir latvieu mkslas dzejas nodibintjs, tdjdi atdzeju krjumu attiecinot uz visu literatru un aizmirstot Neredzg Indria devumu (Andersone 1949, 36). Vrtjot J. Alunna rakstus, uzsvrts: Tie pau via progresvos, demokrtiskos uzskatus[..]. Reiz ar to tie atspoguo via uzskatu aurbu un ierobeotbu, via demokrtisma buruzisko raksturu. Autore vl pai atzm (bez izcluma): Strdnieku kustba, socilisma idejas, k to liecina via raksts par tautsaimniecbu, via izpratn ir maldu mcbas (Andersone 1949, 37). e. Andersones neliel grmata diezgan plai ir prspriesta pres, t vrtta gan laikrakst Ca, gan pedagoiskaj un literraj pres. A. Grigulis o darbu recenzij nosauc par pirmo vagu lielaj trum (Grigulis 1949, 4) un uzsver, ka grmata pai nepiecieama skol, kur skolotji un audzki spiesti vl joprojm meklties buruzisko skribentu kaitgajos sacerjumos (Grigulis 1949, 4). J. Niedre recenzij Raksti literatras vsturei atklj o skribentu vrdus T. zeiferts vai vl sliktk [skolotji I. K.], pc indgi reakcionro Lgotu Jkaba vai K. Dzilejas grmatelm, reizumis pat saviem vrdiem tikai prststot pdjo saturu (Niedre 1949, 937). Viss recenzijs centrlais objekts ir jaunlatvieu (ar J. Alunna) raksturojuma un vrtjuma kritika. Neredzgajam Indriim uzmanba pievrsta mazk. A. Grigulis uzsver: Neredzg Indria pakrtoana pirmo rakstnieku visprjam raksturojumam bez aubm ir nepareiza. Nevar viendi motivt Neredzg Indria un, piemram, Dinsbera personbas. Neredzg Indria kroplums k viens no literrs darbbas motviem
176
ir aizmirsts. Pai vciei tau dod sev vienu no vislielkiem izsmiekliem, aizrdot, ka btu brnums, ja redzgs latvietis sktu dzejot. Vai var bt lielks latvieu apspiestbas raksturojums? Kpc to neizmantot? (Grigulis 1949, 4)1 J. Niedre raksta: 19. lappus sacts, ka 19. gadsimt sk veidoties latvieu literatra, ka pirmie latvieu tautbas rakstnieki ir Neredzgais Indriis, A. Lventls, E. Dnsberis, J. Ruens un citi. ai nodaljum Neredzgais Indriis nolikts uz vienas plksnes ar Ernstu Dnsberi un Jni Runu, kas ir nepareizi. [..] E. Dinsbera pantu nemkslinieciskums vl nedod tiesbu viu k vienu no pirmajiem latvieu litertiem nostdt blakus fiziski un gargi aklajam, vcu muinieka rokas vadtajam Neredzgajam Indriim (Niedre 1949, 942). A. Daugaviea recenzij Raksti literatras vsturei nav kritizta sadaa ar Neredzgo Indrii, bet kritiski skatts jaunlatvieu mantojums, k ar Auseka un bru Kaudzu romna Mrnieku laiki vrtjums. Ar K. Strazdia, toreizj Izgltbas ministra, prskat Par recenzijm, kas velttas e. Andersones Rakstiem par literatru aizstvts e. Andersones darbs pret nesaudzgajiem recenzentiem, pai uzsverot jauna mcbu ldzeka nepiecieambu skols. Via plaaj rakst Neredzgais Indriis nav piemints, bet galven uzmanba veltta diviem jautjumiem J. Niedres nepareizajai kritikai par e. Andersones folkloristiskajiem uzskatiem un A. Daugaviea, A. Grigua un J. Niedres uzskatiem par jaunlatvieu (ar J. Alunna) darbbas raksturojumu. Ar e. Andersones darba apsprieanu 1949. gad ieskas diskusijas par jaunlatvieu kustbu, kas ilgst latvieu padomju literatras zintn un vstur vairk nek desmit gadus. e. Andersones grmatas Pirmie raksti latvieu valod XIX gs. pirmaj pus, XIX gs. 60.80. gadi otraj 1950. gada izdevum, rakst par J. Alunnu pazudui vrtjumu izclumi, k ar pazudis teikums, ka J. Alunns socilisma idejas uzskata par maldu mcbm, bet via demokrtisma buruziskais raksturs papildints ar vrdu ierobeots demokrtisma ierobeotais, buruziskais raksturs, tdjdi veidojot noteiktu terminu. Skolu grmat 1950. gad J. Alunna vrtjums ir saldzinoi nemaings, bet padomju zintn diskusijas ap jaunlatvieiem turpins ar katru jaunu darbu ldz pat 60. gadu skumam, mains via sabiedriskie raksturojumi, bet nemaingi kanon viu uzskata par nacionls rakstts dzejas pamatlicju (Niedre 1952, 113; Labrence 1963, 315), izcilu publicistu un valodnieku. Nemitgs prmaias atspoguo skolu programmas, 1948. gad jaunlatvieu sakar japgst J. V. Staina atzias par nciju un nacionlo kustbu, 1950. gad jrun ar par jaunlatvieu k apgaismotju darbbu, 1952. gad kustba kst antifeodla, buruziska, nacionla, kurai ir buruziski liberlais un buruziski liberlais sprns, k ar uzsvrta krievu demokrtisks kultras izcil loma latvieu nacionls kustbas attstb, 1954. gad kustbai vairs nav divu sprnu, savukrt 1957. gad J. V. Staina uzskatu viet stjuies marksistiski einiskie.
177
Citda ir situcija ar Neredzgo Indrii, 1950. gada programm Neredzgajam Indriim, A. Lventlam u. c. atvltas 2 stundas, J. Runs un e. Dinsberis ieguvui katrs savu raksturojumu cit rindkop (A. Grigua un J. Niedres prasba). Kraskas prmaias skas ar 1952. gadu Neredzgajam Indriim kaimios vairs ir tikai Ansis Lventls (bez u. c.), un jau skaidri atsegtas viu dairades raksturgks iezmes: pitisms, verdzbas morle, nepretoans aunumam (Latvieu valodas.. 1952, 30.). Mints stundas un Neredzg Indria un Ana Lventla apvienoana vien sada saglabta ar 1954. gada programm. Vl kraskas izmaias notikuas ar e. Andersones mcbu grmatas 2. izdevumu 1950. gad gada laik skolniem jlasa uz pusi sks teksts par Neredzgo Indrii. No dzves datiem palikui tikai via dzimanas un miranas gadi, nav mints pat pirm latviea dzejas krjuma nosaukums un izdoanas gads, sakoncentrti tikai iepriekj raksta negatvkie spriedumi, dzejoi nosaukti par neizkoptm, nevargm, kdain valod savirkntm rmm, no kurm dve tas pats verdzbas gars, ko visus ilgos gadsimtus sludinja vcu mctji (Andersone 1950, 25). Beidzamais teikums te pards pirmo reizi: Btu brnums, ja redzgs latvietis sktu dzejot, irgdamies mdza teikt pai vcu kungi (Andersone 1950, 25). T ir tiea atsauce uz A. Grigua recenziju. Turpmkajos gados vidusskolas programms (1956., 1957., 1959., 1960.) Neredzgais Indriis japskata atkal kop ar A. Lventlu un A. Leitnu (A. Grigua recenzij izteikts prmetums: Ne ar ko attaisnojuma Leitna izmeana no literatras vstures (Grigulis 1949, 4)), mains stundu skaits 234, bet pats raksturojums saglabjas, un varam uzskatt, ka Neredzg Indria vieta kanon ir atrasta, bet via, latviea, pirmais dzejas krjums ir drzk kauns, nevis nopelns latvieu literatr. o domu nostiprina J. Niedres sarakstt literatras vsture Latvieu literatra 1952. gad. Autors jau Neredzgajam Indriim veltts sadaas pirmaj rindkop uzsver pirmais latvieu tautbas dziesminieks, kura dziesmas Baltijas muiniecba atvusi iespiest un izplatt. Vi ir spilgtkais vcu mctju vadts latvieu feodls rakstniecbas dalbnieks (Niedre 1952, 205). Raksturojot 19. gadsimta pirms puses latvieu rakstnieku ienkanu literatr, J. Niedre norda, ka vii nkui caur muias virtuvi, barona vai mctja ciengtva pieemamo virtuvi (Niedre 1952: 205). Pirmo latvieu rakstnieku pardanos nosaka vcu mctju aunprtba, neapzingajiem latvieu dzejniekiem vajadzja paldzt kungiem apslpt savas tautas apzias moanos (Niedre 1952, 205). Rakst J. Niedre dadi uzsver Neredzg Indria atkarbu no kungiem un mctjiem, viam reizm jpazemojas ldz muias ksta stvoklim jteic muikunga priek savas dziesmas un k nabagam jsaem zem nomests dlderis (Niedre J. 1952, 206). Akl cilvka tls caurvij rakstu t ir skaidrota via atkarba no kungiem un nepareiz izpratne par sabiedrbas procesiem, t vi spjis tikai sekot vcu mctju ieteiktajm dzejas tradcijm un priecties par kungu un Dieva lastbu un k ksts meklt zem nomestu dlderi. elferfelds, pc J. Niedres domm, ir saskatjis Indria talantu un padarjis viu par kungiem nodergu dziesminieku (Niedre J. 1952, 206). J. Niedre sarkastiski vrt ar Indria valodu
178
un atskau lietojumu un ironiz par buruzisko latvieu literatras vsturnieku vrtjumu, ka Neredzgais Indriis ir pirmais latvieu dzejnieks. J. Niedrem vi ir pirmais, kas dzied vcu kungiem patkamas dziesmas, un via dziesmas ir ts paas vcu zies. 1954. gad A. Grigulis rakst Latvieu literatra 19. gadsimta pirmaj pus M. Gailes un H. Grases sakrotaj vidusskolu mcbu grmat Latvieu literatras vsture Neredzg Indria devums kop ar A. Lventla un A. Leitna darbbu apskatts sada Pirmie latvieu rakstnieki. Grmatai ir tikai rokraksta tiesbas, ttad ir ierobeota grmatas izplatba, 1955. gad otram izdevumam da ierobeojuma nav, taj ir papildinjumi, bet tie neskar Neredzg Indria vrtjumu. A. Grigulis saglab jau skolu grmats izveidoto Neredzg Indria dzejas vrtjumu un J. Niedres raksta pirmo teikumu, bet vairk uzsver Indria aklumu k via dzejas avotu un literrs un sabiedrisks pozcijas noteicju (o domu vi akcentja e. Andersones darba kritik). A. Grigulis kritiskk nek J. Niedre skata K. G. elferfelda nozmi Neredzg Indria dzv: Kroplbas un nabadzbas nomktais Elkulejas vainieks jtas tdas ciengtva lastbas pagodints un visiem spkiem plas sekot t nordjumiem (Grigulis A. 1955, 95). Literatrzintnieks pats gan neizmanto e. Andersonei ieteikto cittu par aklo un redzgo latvieu dzejnieku. Raksta beigs ir secinjums muinieki nomca zemnieku ne tikai saimnieciski, bet spja sakropot ar via dvseli (Grigulis A. 1955, 95). 1959. gad izdotaj Latvieu literatras vstur Neredzg Indria vrtjums pai nav mainjies, tikai vl konsekventk raksta autore V. Labrence tuvina Indrii vcu tautbas rakstniekiem, apskatot viu vien sada tlt pc Jaun Stendera, K. G. elferfelda, K. K. R. Girgensona, tdjdi neuzsverot, ka vi ir pirmo latvieu rakstnieku pulk, un konsekventi pardot Indrii k aklu Vec Stendera tradciju sekotju (minot pierdt, kas iepriekjs padomju literatras vsturs netika darts2). V. Labrence izsaka domu, ka via labks dziesmas varbt vispr nav zinmas, jo ts vrsus pret kungiem, un Neredzg Indria zinm dzeja nodvta par prettautisku. Socilistisk relisma kanon Neredzg Indria vrtjums tikai nostiprins, btb no neitrla 1946. gad tas 1959. gad izveidots par oti konsekventu raksturojumu, kur Neredzg Indria aklums kalpo par via dzejas un sabiedrisks nostjas prettautisko simbolu. Jatzst, ka padomju kultras atzia literatras cientju galvs ir iesdusies dzii jo dzii, par ko, piemram, liecina ar plasazias ldzeku vienaldzg attieksme pret 2006. gada notikumu pirms latvieu dzejas grmatas 200 gadiem.
Literatras saraksts
Andersone, e. (1946) Literatras hrestomtija 8. klasei. R. : LVI . Andersone, e. (1946) Literatras hrestomtija 9. klasei. R. : LVI. Andersone, e. (1945) Literatras mcana vidusskol. // Padomju Latvijas Skola, 1945, Nr. 8., 17.89. lpp.
179
Andersone, e. (1949) Pirmie raksti latvieu valod. XIX gs. pirm puse. XIX gs. 60.80. gadi. Vidusskolu 8. klasei. R. : LVI. Andersone, e. (1950) Pirmie raksti latvieu valod. XIX gs. pirm puse. XIX gs. 60.80. gadi. Vidusskolu 8. klasei. R. : LVI. Baumanis, A (1935) Neredzgais Indriis. // Latvieu literatras vsture. 2. sj. / Red. L. Brzi. R. : Literatra. Brzi, L. (1933) Neredzgais Indriis un via dziesmas. R. : autora apgdb. Daugavietis, A. (1949) Raksti latvieu literatras vsturei. // Ca, Nr. 256. Grigulis, A. (1954) Latvieu literatra 19. gadsimta pirmaj pus. // Latvieu literatras vsture. 1. daa. / Sak. M.Gaile, H. Grase. R. : LVI, 76.83. lpp. Grigulis, A. (1955) Latvieu literatra 19. gadsimta pirmaj pus. // Latvieu literatras vsture. 1. daa. / Sak. M.Gaile, H. Grase. R. : LVI, 90.100. lpp. Grigulis, A. (1949) Pirms vagas lielaj trum. // Literatra un Mksla, Nr. 43. Latvieu valoda un literatra. Vidusskolu programma (no VIII ldz XII klasei) (1946). R. : LVI. Latvieu valoda un literatra. Vidusskolu programma (no VIII ldz XII klasei) (1947). R. : LVI. Latvieu valoda un literatra. Vidusskolu programma (no VIII ldz XII klasei) (1948). R. : LVI. Latvieu valoda un literatra. Vidusskolu programma (no VIII ldz XII klasei) (1949). R. : LVI. Latvieu valodas un literatras programma. VIII XI kl. (1950) R. : LVI. Latvieu valodas un literatras programma. VIII XI kl. (1952) R. : LVI. Latvieu valodas un literatras programma. VIII XI kl. (1954) R. : LVI. Latvieu valodas un literatras programma. VIII XI kl. (1956) R. : LVI. Latvieu valodas un literatras programma. VIII XI kl. (1957) R. : LVI. Latvieu valodas un literatras programma. VIII XI kl. (1959) R. : LVI. Latvieu valodas un literatras programma. VIII XI kl. (1960) R. : LVI. Niedre, J. (1952). Latvieu literatra. 1. daa. R. 1952. Niedre, J. (1953). Latvieu literatra. 2. daa. R. 1953. Niedre, J. (1949). Raksti literatras vsturei // Karogs, 1949, Nr. 10, 936.943. lpp. Labrence, V. (1959). Feodl literatra 18. gadsimta beigs un 19. gadsimta pirmajos gadu desmitos. // Latvieu literatras vsture 6 sjumos, 1. sjums. R. : LPSR zintu Akadmijas izdevniecba, 1959. Strazdi, K. (1949) Par recenzijm, kas velttas e. Andersones Rakstiem par literatru. // Skolotju Avze, Nr. 47.
Summary
The history of Latvian literature after World War II had to be included into the canon of socialist realism by way of denial and acceptance and interpretation of literary facts, authors, and texts and through creation of a selective system of literary history. After the war there was a paradoxical situation the teachers had to teach literature at school in the spirit of soviet ideology, new school syllabus was created, but there were neither textbooks nor a new literary history written by literary scholars. The new ideologically correct evaluations were first introduced into school syllabus, then into textbooks and only after that into the theoretical writing of literary history. Neredzgais Indriis was successfully integrated into the canon of socialist realism, meanwhile the place of Juris Alunns and jaunlatviei (a literary and
180
social movement in the 2nd half of the 19th century) in Latvian literature was subjected to a fifteen year long period of continuous reinterpretations to match them accurately to the soviet rhetoric. Keywords: Neredzgais Indriis, Juris Alunns, school syllabuses, textbooks and books on literary history, the canon of socialist realism.
Atsauces
1
Iespjams, te A. Grigulis atsaucas uz Latvieu literatras vstur (Luda Brzia virsredakcij) atrodamo A. Baumaa raksta tekstu Neredzgais Indriis minto faktu: Redzgam un ar citdi veselam dzimtcilvkam tais laikos nezin vai btu izdevies kt par dzejnieku; Indria dziesmu recenzents Wchentliche Unterhaltungen 1806. gada 45. numur zmgi saka: nebrnsimisies par to, ka dzejous taisa akls latvietis; brnigk btu, ja redzgs to dartu (Baumanis A. 1935, 109). A. Grigulis 1949. gad nedrkstja atsaukties uz Luda Brzia Latvieu literatras vsturi, L. Brzi bija trimd, un pati vsture, A. Grigua skatjum, piederja pie buruzisko skribentu kaitgajiem sacerjumiem. Ar vcbaltu preses studijas J. V. Staina laik bija nepieemamas, tpc kritiis atsaucas uz nenordtu avotu. Autore te marksistiski einisk leksik seko L. Brzia un J. Lautenbaha-Jsmia aizsktai tradcijai latvieu literatras vstur (skatt, piemram, Baumanis, A. (1935, 112); Brzi, L. (1933) Neredzgais Indriis un via dziesmas).
Latvieu tautasdziesmas sengrieu valod: tikans tulkojum Latvian Folk Songs in Ancient Greek: encounter in translation
Latvijas Universitte Klasisks filoloijas katedra Visvala iela 4a, Rga, LV-1050 ilzerum@latnet.lv
Klasisko valodu prasme un antks literatras un mta przinana savulaik bijui svargi faktori jebkuras eiropas ncijas digaru izaugsm. Saistb ar latvieu digaru J. Alunnu ir viet piemint klasiskajs valods balstts kultrvrtbas. Aspekts, kd raksta autore pievr uzmanbu klasisko valodu vrtbai, ir visai neparasts: pastv latvieu tautasdziesmas, msu dainas, kas tulkotas sengrieu valod. Pagju gadsimta 30. gados du tulkojumu toreizjais Latvijas Universittes profesors P. iauka veltjis kdai prominencei nozmg jubilej. Profesora veikuma turpintji ir ar dai mslaiku klasisko valodu studtji. da veida tulkojumi liek aizdomties par faktu, ka vrda mksla rada tdu pau mkslas priekmetu k jebkura cita mksla; ar par to, ka valodu kontaktu vrtba mrma ne tikai laika as no pagtnes uz tagadni, bet, iespjams, ar pretji. Atslgvrdi: tautasdziesmas/dainas, sengrieu valoda, tulkojums, vrda mkslas priekmets.
Ilze Rmniece
Nebs prsplts, ja teiku, ka klasisko valodu prasme un antks literatras un mta przinana savulaik bijui svargi faktori jebkuras eiropas ncijas digaru izaugsm. Latvieu digaru Jura Alunna un Neredzg Indria sakar ar ir sti viet piemint klasiskajs valods balstts kultrvrtbas. Ar dzim un ietekmgm klasisks izgltbas tradcijm kdreiz slavens Trbatas, Maskavas, Pterburgas universittes 19. gadsimt un 20. gadsimta skum snieguas gara maizi vairkiem slavens Alunnu dzimtas prstvjiem. Latu un sengrieu valoda t laika augstks izgltbas sistm (k, starp citu, ar reiz jaundibints Latvijas Universittes humanitro studiju programms) bija absolti pasaprotamas disciplnas. Argumenti? Laikam tau t nebija tik vien k apsbjusi senatne, no kuras izgltbas jom t k nerti irties (ja modeljam mslaiku populrko viedokli). Darbs ar klasiskajm valodm bija valodniecisks profesionalittes uztrenana, iepazstot sareto un bagto eiropas abu senko kopvalodu sistmu. Jura Alunna gadjum t bija ar pasaulslavenu, prlaicgu vrda mkslas vrtbu atklana oriinlvalod un oriinla ties prclums latvieu lastjam Dziesmis, kurm 2006. gad apritja 150. gadskrta. Ar vrdiem ties tulkojums eit domju divu valodu tikanos kultrvrtgu tekstu tulkojum, proti, bez tres valodas visbiek kdas no t. s. lielajm valodm
182
starpniecbas. is valodu tikans moments (vai varbt pat jdziens) ar ir raksta saturiskais kodols. Tomr konkrtais aspekts, kd vlos tam pievrst uzmanbu, ir visai neordinrs: latvieu tautasdziesmas, msu dainas, ir tulkotas sengrieu valod. Pagju gadsimta 30. gados du tulkojumu urnl Senatne un Mksla (1936., Nr. 4) publicjis toreizjais Latvijas Universittes klasisks filoloijas profesors Pteris iauka, kuru ar J. Alunnu vieno Trbatas izgltba (tikai Pteris iauka tur studjis pris gadu desmitus vlk). P. iauka veltjis divas latvju dainu etrrindes, sengrieu valod prceltas, vstures profesoram, tolaik Latvijas Izgltbas ministram Augustam Tentelim (vi ar Latvijas Universittes rektors 1925.1927. un 1929.1931. gad) 60 gadu jubilej. Turpat publicta ar otra vai varbt iecerta k pirm un galven Augustam Tentelim veltt apsveikuma daa, proti, t. s. okazionls dzejas gar sacerta desmitrinde sengrieu valod un elisk distiha pantmr (pievienots ar tulkojums latvieu valod). Dzejol t autors P. iauka slavina jubilra nopelnus un izska nodv viu, k jau minju, vsturnieku pc profesijas par latvieu Hrodotu. Pieminju o P. iaukas oriinldzejojumu sengrieu valod, jo, manuprt, tam ldzs (vai uz t fona) jo pai izceas divi citi dvinjumi abas sengrieu valod prcelts dainas. zmgi, ka s publikcijas virsraksts (Grieu valod tulkotas latvju dainas) un ar tulkotja P. iaukas vrds rakstts k latvieu, t sengrieu valod; tas ar ir pas vrdisk dvinjuma noformjums. Publicts ir ar attiecgo dainu oriinlteksts; no saturisk viedoka dvintjs izvljies tdas, kas izteic pelnto gandarjumu par cilvka dzves gjuma piepildjumu: Dod, Dievi, siltu sauli Jel vakara pust; Dod, Dievi, labu dzvi Jel mia gali. Dod, Dievii, veselbu Tru rudzu arjam, Tru rudzu arjam, Tru rudzu sjjam.
Tulkotjs ar sniedzis zias par sengrieu versijs izmantotajiem pantmriem. (eit grieu teksts netiek uzrdts, jo tas jau publicts un pieejams mintaj urnl Senatne un Mksla.) Nordts, ka pirm tautasdziesma tulkota oriinlpantmr, bet otr prcelta steni grieisk vid ne vien valodas, bet ar pantmra zi: t tulkota seno aiolieu melikai (dziedamajai dzejai) raksturgaj glikonju pantmr. Jatzm, ka interese par ritm organizta teksta prcelanu sengrieu valod, iespjams, profesoram P. iaukam radusies ldz ar nodoanos grieu metrikas studanai; aj jom vi sarakstjis ar savu doktora disertciju, kura veltta aiolieu dzejas pantmru izptei, pai glikonjam (klasiskaj filoloij arvien reti skarta tma). K uztveramas un vrtjamas P. iaukas latvju-sengrieu dainas? Tas nav tradicionlais retorikas un potikas nodarbbu vingrinjums latu vai sengrieu dzejas teksta saceran (no kdiem pakpeniski izveidojusies t saucam okazionl dzeja), bet gan divu autonomu, papietiekamu vrtbu latvju dainu un Homra valodas sastapans un vienoans neparast mkslas darb. Ptera Kiaukas idejai strdt ar dainm k ar pau mkslas objektu msdiens ir turpintji klasisko valodu un literatras studtji Latvijas Universitt. 2006. gad ar godu J. Alunna un Neredzg Indria rado veikuma atcerei aicinjumam izteikt sengrieu valod pa kdai latvieu tautasdziesmai atsaucs pieci studenti drosminieki (visi apgalvoja, ka radoais process izrdjies oti grts), piedvjot savu versiju
Ilze Rmniece. Latvieu tautasdziesmas sengrieu valod: tikans tulkojum
183
kdas latvieu tautasdziesmas sengrieu prlikumam. Viens tulkojums izrdjs prk neveiksmgs (kdains no valodas formu izvles viedoka), bet etri prjie ir vrtjuma ciengi. Ldzgi k pirms septidesmit gadiem profesora iaukas tulkots dainas, ar ie 21. gadsimta studentu tulkojumi uztverami k veltjums, oreiz klasisko dzejas tekstu pirmtulkotjam latvieu valod J. Alunnam. Attiecgs tautasdziesmas tematisk izvle bijusi tulkotju zi. Iespjams, daji to noteikusi iespja vienkrk sameklt attiecgo grieu leksiku, k ar atbilstoo gramatisko formu zilbju skaits k oriinla pantmra ieturanas garants. Maza, maza belte, Pieci zelta boli; Divus devu bliam, Trs es pati paturju. JH mikra; mikra; mhleva Kai; crusa hjn pevnte mh~~la; Twi gnwtwi me;n duv ejdivdwn Eijcon eJmauthi de; triva. (Tulkojusi Madara Mieria) Ko dziedat, ciema gani, Js jau lgi nemcja; Es dziedju, es mcju, Es tiem kaunu padarju. Tiv d a[idete, kwvmh boskoiv, Ouj kala; t uJmei ga;r i[ste; Oijd ejgw; me;n, hjis ejgw; me;n, Hi[scunon ejjgw; t ejkeivnou. (Tulkojis Andris Bullis) Dod, Dievii, kaln kpt, Ne no kalna leji; Dod, Dievii, otram dot, Ne no otra mi lgt. jW, qeov , divdou d ajn oujro Baivnein, oujd o[rou katav. jW, qeov , divdou twi dounai Ouj fivlw a[llon t ejrein. (Tulkojusi Inese Strea)
184 Bdu manu, lielu bdu Es par bdu nebdj; Liku bdu zem akmea, Pri gju dzieddam. [Algo hjn, mevg a[lgo hjn moi, Ouj to; d a[lgo h[lgeon. JUpo; livqwi qhka t a[lgo, jExevbhsa kaiv t e[mely. (Tulkojusi Jolanta Brzmrtia)
Ko dod ds izminjums tulkotjam? Iespju ieraudzt savu tautasdziesmu un ts valodu citas valodas, kultrtradciju, cita laikmeta gaism. T skaidrk, uzskatmk tiek iezmtas k viena, t otra teksta materila btiskks patnbas. Komentjot svargko par tulkojumu valodu, tehhniku (un ar domjot par ldzgiem potenciliem tulkojumiem vrda mkslas eksperimentiem), pirm zmg izteiksmes iespju atirba ir pamazinmo formu lietojums. Izteikti raksturgs latvieu dainm, tas nav iedomjams grieu valodas, pat dzejas valodas vid. Pirmkrt, grieu literraj valod pamazinms formas lietotas saldzinoi reti un ts lielkoties kontekstos sastopamas ar nievjou nozmi; otrkrt, dains biei piemintais un piesauktais Dievi grieiem vienmr bijis nopietn distanc ar cilvku jeb mirstgo, pat vispersongks komunikcijas situcij vi ir viengi dievs (qeov). Tomr dainu sengrieu tekstos vrojamas ar tdas valodas pardbas, kas prstvtas abs valods, un ts, k redzams, bijis iespjams saglabt tulkojum. T, piemram, bdt (par) bdu konstrukcija, kuru klasisko valodu gramatiks apzm k iekj objekta akuzatvu (verbs un t tieais objekts ir vienas saknes vrdi) veiksmgi prcelta sengrieu variant, izmantojot salikumu a[lgo/ ajlgevw (spi/izspu; bdu/bdju). Apostrofts formas rindas beigs latvju dainm, bet ne grieu dzejai raksturga iezme ir bijis iespjams ieviest (saglabt) sengrieu tekst. Tas vrojams J. Brzmrtias tulkojuma pdj rindi: e[mely pilnai verba formai dziedju/nodziedju galotn btu a (apostrofa viet). Apostroftas formas (elidjot iepriekj vrda beigu patskani) teikuma vid redzamas viss etrs piedvtajs dainu sengrieu versijs. Piemram, A Bua tulkots tautasdziesmas 3. rindi vrdi oijd ejgwv ... hijs ejgwv burtisk latviskojum ir zinj es ... dziedj es. Ar is ir pamiens, kas pirmm krtm raksturgs sengrieu versifikcijas principiem, jo dod iespju izvairties no hita vrda galotnes patskaa un nkam vrda skumpatskaa sastapans un potencilas saplanas. Vairties no hita grieu tekst auj ar dadu partikulu (biek lietots ir te un de) iespraudumi, to patskanisko elementu attiecgi elidjot pirms nkam vrda skumpatskaa. Protams, partikulu uzdevums in gadjum nav atspoguot atbilstou leksmu latvieu tekst, bet tulkojum ts nodergas drzk tehniski, organizjot grieu dzejas rindu. aj sakar jpiebilst, ka vispr interesanta dainu sengrieu tulkojumu iezme ir grieu metrisks (uz zilbju suma/garuma miju balstts) un msu tonisks versifikcijas sistmas sapludinana, minot veidot grieu tekst gars zilbes pozcijs, kur latvieu tautasdziesmas tekst ir uzsvrt zilbe.
185
J. Brzmrtias izvlts dainas tulkojuma treaj rindi pamanma vl kda sengrieu dzejas valodas (pai Homra un arhaisks lirikas) patnba: neaugmenttas verba pagtnes laiku formas. Pilna verba tivqhmi (likt) aorista forma liku saska ar klasisks grieu valodas normm obligti veidojama ar augmentu: e[qhka. Tomr t rastos trs zilbes (e[-qh-ka), kas msu dainu trohaju ritmos nav vlamas. T grieu arhaisks dzejas valodas neaugmentt forma ar skaisti izteic dainu valodu senatnguma noskau. Cita pantmra nodroinanas iespja, kas kalpojusi ar sengrieu dzejas sacertjiem (bet nav raksturga latviskai izteiksmei), ir tmse (no gr. tevmnw (no) grieu) prefikstajs verba forms prefikss tiek atdalts un lietots teikum pozcij pc vajadzbas (pantmra dikttas). T I. Streas tulkots tautasdziesmas sengrieu prlikum izmantoti verbi ajna- baivnw (kpt aug) un kata- baivnw (kpt lej); tulkotja abos gadjumos lietojusi tmses principu, kas vis veiksmgi iekauties pantmr, otraj rindi ar vairs neatkrtojot pau verbu baivnein (iet, kpt), k tas ir ar oriinla tekst: Dod, Dievii, kaln kpt, / ne no kalna leji [kpt]. Ar m sengrieu valod prceltm latvju dainm, manuprt, tapints pat dubultveltjums: pirmm krtm, protams, J. Alunnam un via pirmajam pasaules vrda mkslas vrtbu tulkojumam latvieiem. Tomr pastarpinti tas ir ar veltjums LU klasisks filoloijas profesora Ptera iaukas idejai likt satikties tulkojum valodm, kuras laik un telp reli nav tikus. Pamanms ar vl treais aspekts: latvju dainas grieiski ir ar veltjums un apliecinjums savam klasisko valodu specilista varjumam, k ar msu tautas gara mantm maksimli pla diahron kultrkontekst. Te viet piemint, ko profesors P. iauka teicis par grieu valodu, apcerot jautjumu par starptautisku kopvalodu: To varbt var uzskatt par visai cilvcei laimgu atgadjumu, ka valod, kas apbalvota ar dm pabm [pirms tam atrdta sengrieu valodas bagtba visos lmeos I. R.] pirmo reizi veidojs Eiropas doma. Msu zintnes grieiskais raksturs ir skaidri izmanms ne tikai vias zintniskaj terminoloij, bet pa daai ar pa msu domanas veid, kas ldz zinmam mram ir atkargs no valodas. Un tpc, paturot vienmr svtus tos brvs zintnes un mkslas principus, kas pirmo reizi visskaidrk tika pausti Grieij, un kurus zaudjot ms risktu nomaldties barbarism, bs dergi neprraut tos tradcijas pavedienus, kas stiepjas no Sens Grieijas ldz msu dienm. Aiz iemesla joprojm patur savu nozmi grieu valoda, kas hronoloiski ir pirm Eiriopas kultrvaloda (P. iauka 1935). Dainu sengrieu tulkojumi liek aizdomties par vienu: vrda mksla (ne parasta, utilitra vrdisks informcijas producana komunikcijas vajadzbm) rada tdu pau mkslas priekmetu k jebkura cita mksla; aizdomties ar par to, ka valodu kontaktu vrtba mrma ne tikai laika as no pagtnes uz tagadni, bet kpc gan ar ne otrdi?
186
Uz jautjumu, kam domti vai ko dod di tulkojumi, vai vl labk vartu ar jautt pavisam mslaicgi kur tos tagad pielietosim uz iem jautjumiem vartu atbildt: tie ir vrda mkslas darbi, ldzinmi, teiksim, miniatram ehu stikla zirdziam, Faber olai, s1ptam dzintara gabalam ar kukaini vid. Konkrtaj gadjum, kad dainas tulkotas sengrieu valod, par mkslas priekmetu du produktu padara acmredzot abas puses: dainas, avotvalodas materils, ir unikla kultrvrtba msdiens, savukrt mrvaloda sengrieu (kaut ar taj odien aktvi neviens nerun un nelasa) tiek uztverta k kods, ar kuru iespjams kaut fragmentri piesaistties senkajiem eiropas kultrtradcijas sliem. K zmgu ai kontekst vlos izcelt faktu, ka P. iaukas dainu tulkojums publicts urnl, kura nosaukums ir Senatne un Mksla, kur nu vl trpgku publicanas vietu prim latvju-sengrieu dainu! Un vl kds tipoloiski ldzgs piemrs. Ldz ar tdiem Raia dzejoa Lauzts priedes atdzejojumiem, kuri vrtgi ar to, ka atrda msu dzejas klasikas simbolu daudzm mslaiku tautm, t tulkojums latu valod laikam tau vairk uztverams k vrda mkslas priekmets; latu varianta autors ir R. Cesjulevis (Rainis. Lauzts priedes 2005, 45). Mintaj Lauzto prieu daudzvalodgaj izdevum lasms ar atdzejojums grieu, proti, msdienu grieu jeb jaungrieu valod (dieml visai kdains ir grieu teksta tehniskais izpildjums). Vrtgk, iespjams, btu bijis ar kdas msu dainas iztulkot msdienu grieu valod, pai tpc, ka Knuta Skujenieka atdzejojum mums pieejamas grieu tautas dziesmas latviski (eiropas tautu dziesmas 2003, 292338). Tomr Alunna radto tulkojumu nozmguma un paliekambas kontekst tiei dainu sengrieu (eiropas kultrpamatnes) variants izrds simboliskks. Ldzs tradicionli noteiktm valodas funkcijm (komunikatv, objektvs stenbas atspoguoanas, nominatv, emocionli ekspresv) atzstama ir ar ts mksliniecisk funkcija, spja radt vrda mkslas darbu ar td prlaicg telp, kda rodas, sastopoties latvieu tautasdziesmm un seno grieu izteiksmei. Atgrieoties pie Alunna un via tulkojumiem, to stbu redzu lielos vilcienos trejdu: rdt (latviski latvieiem) un radt (cit valod izsakot) mkslu; aut un likt latvieu valodai izmint sevi pasaules tekstos, pierdot latvieu valodas izteiksmes iespjas un ldzvrtbu citm valodm (LPe, I sj., 179); lai atceramies, piemram, ka antks literatras recepcijas zi ietekmgk daa romieu literatra reiz skusi savu attstbas gaitu no tulkojuma; un tikai k treais vartu bt tri saturiskais aspekts, proti, konkrtu autoru un dzejas darbu atlase tulkoanai latviski.
187
Literatras saraksts
iauka, P. (1935) Starptautisks valodas problma. Rga : Ramave. Latvijas Padomju Enciklopdija. I sjums (1981) Rga : Galven enciklopdiju redakcija. Rainis (2005) Lauzts priedes. Rga : Jumava. Senatne un Mksla. Nr. 4 (1936) Rga. Skujenieks, K. (2003) Raksti. Eiropas tautu dziesmas. Rga : Nordik.
Summary
Knowledge of classical languages and familiarity with Ancient Greek literature and myths have been important factors in the development of prominent thinkers of any european nation. This makes the mention of cultural values with roots in classical languages only too appropriate in an article that is dedicated to the great Latvian thinker J. Alunns. However, the aspect to which the author would like to draw attention to is quite nontraditional and unusual: Latvian folk songs, our dainas that are translated into Ancient Greek. In the 1930s such translation was undertaken by the classical philology Professor of the University of Latvia P. iauka, who dedicated his translations to a prominent figure on a jubilee occasion. His work is carried on by some of the present-day students of classical languages. Translations like these make us consider the fact that the art of the word creates a piece of art like any other art; also, that the value of language contacts on the time axis is measurable not only in the direction from the past to the present, but also possibly the other way. Keywords: folk songs/dainas, Ancient Greek, translation, the object of the art of the word.
Viens oriinls, vairki tulkojumi: . Bodlra Ienaidnieks latviski One Original, Several translations: the enemy by Charles Baudelaire in Latvian
Ventspils Augstskola, Inenieru iela 101a, Ventspils, LV-3601
Trbat 1856. gad iznkus J. Alunna Dziesmias, latvieu valodai prtulkotas ir pirmais mkslinieciski nozmgais pasaules dzejas klasikas kopojums latvieu valod. Ar autora izvirzto mri rdt, cik latvieu valoda spcga un jauka, attstot un bagtinot dzejas formas un pantmrus, aizskas latvieu atdzejas garais ce pret atbilstbai oriinlam. Parz taj pa gad iznkuais arla Bodlra dzeju krjums aunuma ziedi piesaka asociatvi tlaino, simbolisko domanu k jaunu potiku, no kuras izriet franu 19. gadsimta otrs puses un plak nozm visa msdienu dzeja. Latvieu atdzejas attstbai iespjams kaut daji izsekot, saldzinot etrus aunuma ziedu dzejoa Ienaidnieks atdzejojumus latvieu valod, ko veikui dadi autori dados laikposmos. edvarta Virzas (publicts 1911. g.), Ja Akuratera (publicts 1928. g.), Laimas Akurateres (publicts 1959. g.) un Augusta trausa (publicts 1989. g.) atdzejojumi liecina par ceu no burtiska tulkojuma uz brvku, bet ne viennozmgi veiksmgku pieeju oriinlam. Atslgvrdi: latvieu atdzeja, dzejas forma, asociatv tlainba, simbolisms.
Astra Skrbane
19. gadsimta otraj pus, kad eiropas valstu literatru kontakti jau spcgi sazarojuies, saldzinos literatras ptniekiem iespjams tipoloizt literatru sakarus, noirot iekjos un rjos literatru kontaktus (Amineva). Tomr latvieu literatra ai laikposm vl tikai veidojas. Tpc ai period pai nozmga vieta ierdma tulkojumiem k latvieu valodas izteiksmes ldzeku bagtintjiem. Kas kopgs latvietim Jurim Alunnam un franczim arlam Bodlram? Pirmkrt, jau tas, ka Juris Alunns, cik tas viam bijis iespjams, apguvis franu valodu (Alunns 1981, 7). Otrkrt, pateicoties Alunna valodnieka centieniem, Bodlra ldzpilsoi ieguva msdiens lietoto apzmjumu sprancu viet: Tpat ar btu labki, ja raksttu Francija, Turcija un nevis Francuu zeme voi pavisam Sprancuu zeme (Alunns 1956, 140). Alunns licis pamatus franu pavrdu atveidei latviski, pievrsdamies pilstu un personu nosaukumiem, piemram, Nmes, Pau, Cognac ieteikdams atveidot k Nma, Po, Koaka (Alunns 1981, 74). is princips atbilst vl tagad spk esoajiem centieniem tuvinties, cik to auj latvieu valodas fontisk rakstba, franciskajai pavrdu izrunai (Bankava 2004). Tomr daos gadjumos J. Alunns kdjies, piedvdams Noailles atveidot k Noalis un Guiscard k Gviskaru (Alunns 1981, 74).
Astra Skrbane. Viens oriinls, vairki tulkojumi: . Bodlra Ienaidnieks latviski
189
zmgi, ka 1856. gads nk ar btiskiem notikumiem abu dzejnieku dairad, kam ir daudz lielka rezonanse, nek autori to skum iedomjuies, pat pieaujot, ka viu potisks ambcijas bijuas lielas. Trbat 1856. gad iznkus J. Alunna Dziesmias, latvieu valodai prtulkotas ir pirmais mkslinieciski nozmgais pasaules dzejas klasikas kopojums latvieu valod. Autors izvirzjis mri rdt, cik latvieu valoda spcga un jauka, attstot un bagtinot dzejas formas un pantmrus, turklt apzinti izvloties dart to ar tulkojumu paldzbu. T aizskas latvieu atdzejas garais ce no lokalizjuma ldz oriinla saturam un formai atbilstoam tulkojumam. K atdzejotjs J. Alunns pats izminjis dadas pieejas oriinlam: Alunns ir atdzejotjs, nevis bezpersonisks tulkotjs, via attieksme pret latviskojamo vielu vienmr radoa. Ar tas ir likumsakargi. Iekopjot latvisko mkslas dzeju un paplainot valodas izteiksmes jomu, vrdisks tulkojums, verdziska sekoana oriinalam vien dziesminieku nevarja apmierint. Prlabojumi, grozjumi un atdzejojuma varianti manuskript liecina par neatlaidgiem izteiksmes mekljumiem. Visai raksturgi, ka, piemram, saldzinot Gtes Mea nia atdzejojuma vlkos labojumus ar pirmuzmetumu, konstatjama attlinans no oriinala (Alunns 1956, 16). Parz taj pa 1856. gad iznkuais arla Bodlra dzejas krjums aunuma ziedi piesaka asociatvi tlaino, simbolisko domanu k jaunu potiku, no kuras izriet franu 19. gadsimta otrs puses un plak nozm visa msdienu dzeja. Abi literti ir btisku, jaunu ceu scji, un viena ieguldjums latvieu literatr veicina otra atstt literr mantojuma apguvi Latvij. Gribtos pat sact, ka Jura Alunna piedvt iespja nevis tulkot, bet lokalizt sk latvieu tulkoanas tradcijas divas iespjams attstbas lnijas vairk avotvalodu respektjoo pieeju un tai pretjo mrvalodai tuvinto pieeju tulkoan. Polemika starp abm pieejm literatras tulkoan saglabjusies ldz msdienm. Abas s pieejas varam vrot, saldzinot etrus arla Bodlra dzejoa Ienaidnieks atdzejojumus. Pc Ortegas I Gaseta ...tulkojums nav vis pats darbs, bet gan ce uz to. Ja ms tulkojam dzeju, tad tas nav vis tulkojums, bet gan drzk pielgoans, tehnisks ldzeklis, kas tuvina ms oriinlam un nepretend uz to, lai o darbu atkrtotu vai aizsttu (Kentaurs XXI, 6, 1994, 103). Tas zinm mr izskaidro vairku viena oriinla tulkojumu pastvanu, jo katrs no tiem ir k solis ce uz oriinlu, tuvinans tam, tomr nekad pilnb to nesasniedzot. Tulkotjam (vl jo vairk atdzejotjam) nkas samierinties ar zaudjumiem, ko savulaik . Bodlrs savs esejs par mkslu esttisks kuriozittes spilgti izteicis di: Skaistums ir divkauja, kur mkslinieks izmisum kliedz, pirms tiek sakauts. Tpc interesanti ir izsekot, k oriinla skaistums liek cnties atdzejotjam, kdi ir ie zaudjumi un izmisuma kliedzieni, bet varbt ar ieguvumi, ja tulkotjs veiksmgi licis liet kdu kompenscijas mehnismu, lai radtu perfektu imitciju, kas tikai iztlm, oriinlu nepazstot, var tikt pieemta par stu jaunradi.
190
Pie viena iespjams kaut daji izsekot latvieu atdzejas attstbai, saldzinot etrus aunuma ziedu dzejoa Ienaidnieks atdzejojumus latvieu valod, ko veikui dadi autori dados laikposmos: edvarts Virza (publicts 1911. g.), Jnis Akuraters (publicts 1928. g.), Laima Akuratere (publicts 1959. g.) un Augusts trauss (publicts 1989. g.) Ttad viens arla Bodlra dzejolis atdzejots vairkkrt un ir iespjams saldzint latvisks versijas nebt ne td, lai bargi kritiztu vienu un slavintu citu, bet lai pc iespjas objektvi dokumenttu pieeju oriinlam un runtu par tulkoanu un atdzejoanu k ceu. Vispirms par oriinlu. Ienaidnieks ir aunuma ziedu pirms, programmatisk uzstdjuma zi btiskks nodaas Splns un Idels t saukts splna sfras dzejolis, 10. pc krtas, priekpdjais pirmaj splna viln, ja pavrojam skaistuma un cildenuma, idela izraists paciltbas un tai pretstatt splna rgtuma piezemtbas miju. Idela sfra vedina uz tro mkslu, toties realittes ielauans dzej piesaista to socils dzves pretmetiem. Klasisks sonets daudzu citu vid (sonets ir viena no iemotkajm . Bodlra dzejas formm), ievrojot atskau sistmu abab, cdcd, eef, gfg, divpadsmit pdu aleksandrniet raksttais dzejolis formas zi ir piedergs klasiskajai dzejas tradcijai. Apcergums, kas piemt domu rudeni sasnieguajam dzejniekam, raugoties uz jaunbu tumo negaisu, vl neliecina par jaunas potikas kltbtni. Toties visu sonetu caurvijo prcelans no dabas ainas uz iekjs dzves norism, rpasaules un iekpasaules sapludinana vien simbolisk tl ir solis uz prieku saldzinjum ar ldzinjiem tlu veidoanas pamieniem, ko dsni izmantojui romantii, saldzinjumu, metaforu, kur abas saldzinjuma komponentes vl skaidri saskatmas. Simbol aiz konkrt lietu pasaules tla simbolisk nozme pieauj individulu atifrjumu, ttad nebeidzamu interpretciju, kur ikviens lastjs ieliek savu persongo jgu un nozmi (Kurste 2002, 370). Dzejolis Ienaidnieks aizskas ar individulo es; mana jaunba; mans drzs; es esmu sasniedzis; es sapoju, kas sapludinti ar rjs pasaules ainu negaiss; mirdzoa saule; lietus un prkons; srti augi; rudens; lpsta un grbeklis; appludint zeme; izskalot augsne un vedina tlk uz visprju atziu daudzskaita 1. personas piederbas vietniekvrd: Laiks sad dzvi, un tumais Ienaidnieks, kas grau msu sirdis, aug augum un pieemas spk no msu zaudtajm asinm (raksta autores parindenis). Ar lielajiem skuma burtiem izcelti Laiks un Ienaidnieks. Alegorija un simbols. Klasiska forma un msdienga iekjs un rjs pasaules simbioze. Protams, dzej tpat k atdzej neiztikt bez formas, kas ir viens no literatrzintn, konkrti dzejas ptniecb, visbiek lietotiem terminiem. Ar formu visbiek apzm dzejas tehnisko pusi ritmu, metru, skau rakstu, strofiku (Kurste 2002, 156). No viedoka atdzejotjiem visveiksmgk izdevies atveidot atskau sistmu. edvartam Virzam perfekti izdevies atveidot oriinla atskau sistmu: abab cdcd eef gfg. Tiesa, atskau raksta d veidojas no msdienu dzejas viedoka samoctas dzejas rindas: Ak bdas! Dzve laika sta tiek Un tumais naidnieks is, kas kremta msu sirdis,
191
Tas prtiek no tm asinm, kas mums siek. (Tu sapoji bt brva 1995, 37) Jnis Akuraters mainjis etrrinu un trsrinu atskau sistmu, tau saglabjis atskau skaitu: abba cddc efe geg (Tu sapoji bt brva 1995, 38). Laimai Akuraterei atskau sistm maints tikai trsrinu atskau izkrtojums: abab cdcd eef geg (Tu sapoji bt brva 1995, 39). Toties A. trauss atkal atgriezies pie oriinla strikts atskau sistmas, no kuras atiras tikai ar asonansi (atvasar arums) tras atskaas viet: abab cdd eef gfg (Tu sapoji bt brva 1995, 40). Franu un latvieu dzejas versifikcijas sistmas ir atirgas, nepiecieama soneta adaptana no sillabisks versifikcijas sistmas (franu dzeja) sillabotoniskaj (latvieu dzeja). im nolkam jizvlas iespjami tuvkais sillabotonisks dzejas pantmrs, un e. Virza izvljies piecpdu jambu un searpus pdu jambu (10 un 13 zilbes), tdjdi imitjot oriinla dzejas rindas skanos ar neuzsvrto zilbi. Tomr neviendais zilbju skaits dzejas rinds nojauc rimti apcergo ritmu oriinl. Sonets veidojas neldzsvarotks, dramatiskks. Jnis Akuraters gjis vl tlk . Bodlra soneta ritma prveidoan: piecpdu un piecarpus pdu jambs ar saldzinoi skm dzejas rindm nek oriinl padara sonetu raitku, dinamiskku. Laima Akuratere izldzinjusi sava priekgjja dzejas rindu garumu, izvloties piecpdu jambu. Ar Augusts trauss ar maksimlu uzticbu oriinla formai ievrojis jamba pantmru. Kaut gan dzejas rindas garums vari no 11 ldz 13 zilbm, tomr sav skangum tas tuvojas smagnjam aleksandrnietim oriinla ritmiskaj zmjum. Ldz ar to paradoksl krt iet, ka latvieu atdzeja, attstoties un atbrvojoties, tuvins tm dzejas formm, kas pa oriinldzej jau kuvuas par retumu, tras formas vingrinjumu. Franu dzeja 19. gadsimt sasniegusi tdu formas meistarbu, ka sk jau no ts raisties va, lielku uzmanbu pievrot saturiskajm vrtbm, kuras tiek paustas ar jaunas tlainbas paldzbu (Tu sapoji bt brva 1995, 5). arla Bodlra sonets ir izteiksmgu kontrastu piestints. K ie sonetam btiskie tli atspoguojas latviskojumos? Bodlra tnbreux orage (tums/noslpumains negaiss A. S.) edvartam Virzam ir tums negaiss (dzves rts), Jnim Akurateram pilna vtru (mana jaunba), Laimai Akuraterei tums negaiss (mana jaunba), Augustam trausam krslains padebesis (mana jaunba), kas tlkaj izvrsum veido izteiksmgu dabas ainu tik vietu vietm spoas saules caurielts. edvarta Virzas cieams krtas lietojums tik prcirsts ur un tur no spoiem saules stariem msdienu latvieu valod skan neveikli. Jnis Akuraters izvljies dabisku, tau tlainbas zi mazliet vienkrotu izteiksmi: un tikai reti saule pamirdzja. Laimas Akurateres atdzejojum mainjies loiskais akcents, ko oriinltekst dzejas rindas noslgum veido potiskais daudzskaitlis brillants soleils: ...ko reti la saules mirdzana uzsver atskaas izcelto fontiski netkamo izskau -ana, atskaotu ar mana. edvarta Virzas nereti izmantots cieams krtas izteikums tds posts no lietus
192
tur un aukas padarts hronoloiski nkamaj atdzejojum jau padarts dabiskks: tur zibei un lietus postu sja (Jnis Akuraters), Laima Akuratere gan vlreiz atgrieas pie cieams krtas: ir zeme prkoa un lietus postta, savukrt Augusts trauss ldzinjo atdzejojumu plejdi pabeidz ar veiksmgu risinjumu: ir prkonlietus drz tik daudz posta nesis. Certie, bet nesasniegtie fruits vermeils (srtie augi) edvartam Virzam ir skaisti, Jnim Akurateram bez redzama pamatojuma rgti, Laimai Akuraterei atbilstoi oriinlam srti, savukrt Augusts trauss vienkro epitetu izvr metafor srtais zelts. edvarts Virza turpina tlot dabas ainu Bet rudens nk uz domm mani griezt, ldz ar to btiski mainot oriinla lirisk es iekpasaules un rpasaules attiecbas, jo oriinl btisks ir tiei pretjais uzstdjums es esmu sasniedzis domu rudeni. Nevis rpasaule ievibr dzejnieka emocijas (k ds pamiens biei ticis izmantots romantisma potik), bet glui pretji rpasaule tiek izmantota k iekjs dzves noriu atspulgs, izvrsums, un du pamienu pc Bodlra aizvien konsekventk pielieto simbolisti. . Bodlra drmaj ain nekdi neiederas komiski skanoais ipeli un erru rok skvis (edvarts Virza). Jnis Akuraters atteicies no rindas et quil faut employer la pelle et les rteaux (un jlieto lpsta un grbeki A. S.) tiea tulkojuma, acmredzot izvairoties no nepotisku darbarku ierakstanas dzej: un tik ar plm vl ko iegt spju. Laima Akuratere lieto verbus rakt un st. Savukrt Augustam trausam ... roks steidzgi ir jtver lpstas kts. Pirms tercetas retoriskais jautjums e. Virzas versij kas zin, vai netiks liek domt par pretjo to, ka tiks rasts is mistiskais sulas krjums. J, oriinla mystique aliment mistisk barba (A. S.) Jnim Akurateram prvrtusies viennozmg svt barb, Laimas Akurateres jautjums Kas zin, vai... zeme, ko vl pldu mitrums kls, ar spku mistisko no sevis dzirds? liek domt par mitrumu tur, kur autors runjis par sausu, izskalotu krasta smilti. Pretstat dzves posta ainai dzejnieks var likt tikai jauns sapu pues, par kurm jau retoriskais jautjums vsta, ka ts nesps rast ai izskalotaj krasta smilt mistisko barbu. Dieml skaidrais un koncentrtais tls kuvis izpldis un nekonkrts Augusta trausa versij ziedi nkamie, nupat vien sapos rastie. Interesantas metamorfozes skruas otrs tercetas izsaucienu O douleur! o douleur! edvarts Virza to atveido di: Ak bdas! Dzve laika sta tiek... Jnis Akuraters: Ak spes, spes! Laiks o dzvi grau, Laima Akuratere: Ak spes! Spes! Dzvi apd Laiks un visbeidzot Augusts trauss: Ak bdas, bdas! Laiks d msu dzvi. Jatzm, ka tikai divi atdzejotji Laima Akuratere un Augusts trauss respektjui Bodlram raksturgo lielo skuma burtu lietojumu vrd Ienaidnieks. Tdjdi varam secint, ka visu etru atdzejotju darbos ir sajtama vlme tuvinties oriinla formai un tlainbai, katr atseviaj veikum ir gan pa veiksmei, gan sakvei. Tomr kopum redzams, ka tie visi ir tikai minjumi pietuvoties daudzslainajai, blvajai, paa dramatisma piestintajai . Bodlra dzejas domai. Reizumis precza pieturans pie formas ir lielas dzejas meistarbas apliecinjums, reizumis tikai Prokrusta gulta. Reizumis attlinans un distance
193
paldz radt nepiespiestku un organiskku tlu, reizumis ieved dzejnieka potikai pilngi pretj ce (nece). arla Bodlra dzejas valdzinjums ir vl latvieu atdzej neatklts noslpums. Noslgum, atgrieoties pie o prdomu izraistjm Jura Alunna Dziesmim, nevar necitt 150 gadu senaj krjum ievietoto un noskaas zi atirgo, tomr ar Bodlra sonetu rezonjoo etrrindi Citkrt un tagad: Jauns bdams, rtos alla es lgsmojos, Kad vakars mets, gaui es raudju. Nu, ncis gados, rpgs dienu Iesku, pabeidzu lgsmgs, jautris.
Literatras saraksts
Alunns, J. (1981) Dziesmias 2 das, 2. daa. Rga : Liesma. Alunns, J. (1956) Izlase. Rga : LVI. , . . . // www.ksu.ru/fil/kn7/index.php?sod=54 Bankava, B. (2004) Franu pavrdu atveide latvieu valod. Rga : zintne. Baudelaire, Ch. (s. a.) Oeuvres compltes I Les Fleurs du Mal. Paris : Calmann-Lvy. Kurste J. (2002) Dzejas vrdnca. Rga : zintne. Ortega, i Gasets Hos. Tulkoanas nabadzba un spoums. // Kentaurs. XXI, 6, 1994, 19. 107. lpp. Tu sapoji bt brva (franu dzejas izlase no Bodlra ldz...). (1995) Rga : Gar pupa.
Summary
Songs Translated in the Latvian Language by Juris Alunns published in Tartu, 1856, is the first important collection of world classical poetry of artistic value into Latvian language. The purpose of its author and translator is to show the beauty and strength of Latvian language by developing and enriching forms and metres of poetry; it begins the long way of Latvian poetry translation tradition towards adequacy to the original. The same year the poems by Charles Baudelaire Flowers of evil published in Paris announce new poetics associative and symbolic figurativeness, consequently becoming the basis of French poetry of the second half of the 19th century and of contemporary poetry in general. The development of Latvian poetry translations can be examined comparing four translations of the poem enemy from Flowers of evil into Latvian by different authors in different periods. Translations by edvarts Virza (published in 1911), Jnis Akuraters (published in 1928), Laima Akuratere (published in 1959), and Augusts trauss (published in 1989) reveal the way from word-for-word translation towards more free but not always more successful approach to the original. Keywords: poetry translation, associative and symbolic figurativeness, Alunns, Baudelaire.
tulkojums un kultras tradcija. Gtes Fausta tulkojumu saldzinjums translation and Cultural tradition. Comparison of the translations of Goethes Faust
Baltoskandijos akademija Vasario 16-osios, g. 8, LT35174, Panevys silvestrasg@gmail.com
Latvieu valod Gtes tradija tulkota trs reizes, lietuvieu valod etras (A. Valaitis tulkojis tikai pirmo dau, L. veds pc kara abas daas, A. Hurgins 1960. gad pirmo, 1966. gad otro dau, A. A. Jonns 1999. gad pirmo, 2003. gad otro dau). Jpiebilst, ka pirmie divi lietuvieu tulkojumi ir neveiksmgi, runjot H. Radauska vrdiem, tajos par traisko klaunu kuvis Gte, Fausts un visi citi. Un tikai 1960. gad Gtes Fausts izskan literr lietuvieu valod. Saldzinot Fausta tulkojumus lietuvieu un latvieu valod, var konstatt, ka Rainis bijis uzticgs romantisma potikai, J. Msns izmantojis nacionlos tlus, A. Hurgins pieklusinjis Gtes kontrastu potiku, savukrt A. A. Jonna tulkojums ir visbrvkais, turpret V. Bisenieks minjis palikt uzticgs Gtes tekstam. Atslgvrdi: Gte, Fausts, faustisk dvsele, dulisms.
Silvestrs Gains
Runjot par Gtes darbu tulkoanu Latvij, zenta Mauria sav studij Gte un latvieu rakstniecba iekvusi ar vienu brnigu leendu, kurai veltts ds teikums: Un savdi: vi ir dzimis tai gad, kad Gte miris, un ir uzglabjies noststs, ka Alunna pdjie vrdi bijui: Gaismas, vairk gaismas (Mauria, 2003, 10). Nav nejauba, ka savas Dziesmias Alunns sk ar divm vcu dzejas prlm H. Heines Loreleju un Gtes Mea tvu. Teodors zeiferts uzsvris, ka Mea tvs atdzejots meistargi, simbolika savienota ar dabas mistiku, priet dramatism (zeiferts, 1923, 78), bet Mauria atzinusi, ka paos tulkojumos, par spti vienai otrai valodas neveiklbai un msdiens neparastai vrdu izvlei (dens bruzguo, aukst), izjtams, ka Alunns tikpat ciei k ar savu tautu un ts valodu bija saistts ar Vakareiropas kultru (Mauria, 2003, 10). eit var piebilst, ka ne tikai ar saviem tulkojumiem, bet ar ar pdjiem vrdiem Juris Alunns kst par stu 19. gadsimta eiropieti, par vienu no pirmajiem Gtes domubiedriem Latvij un Gtes gara radinieku. Ja atcersimies Ja Poruka lugas Hernhtiei finl izteiktos Aleksandras vrdus: Ak, atdart man acis! Gaismu!, tad varsim apgalvot, ka Gtes pdjie vrdi 19. gadsimta latvieu literatr kuva par stu gargo atbalstu. 19. gadsimts bija Fausta gadsimts ar daudziem nozmgiem un mazk nozmgiem Gtes darba tulkojumiem, ar nesaskaitmm Fausta tla reinterpretcijm
Silvestrs Gains. Tulkojums un kultras tradcija. Gtes Fausta tulkojumu saldzinjums
195
mzik, mksl, literatr. Alunna brnba un jaunba bija tas laiks, kad viens pc otra nca klaj Fausta tulkojumi eiropas tautu: itlieu, krievu, pou, du, zviedru, ehu... valods. 19. gadsimta beigs Fausta renesanse vrojama k baltu, t ar slvu literatr. Pirmo Fausta dau ehu valod 1863. gad prtulkoja Josefs Jiris Kolars, bet 1890. gad ehu valod publicta pirm Fausta daa, kuru tulkojis Frantieks Vleks. Taj pa gad nca klaj ar abas Fausta daas, ko tulkojis slavenais ehu tulkotjs un rakstnieks Jaroslavs Vrhlicka (J. Vrchlicka, 18531912), kura grmata, starp citu, atrodama ar Raia bibliotk. Slovkij Faustu tulko P. O. Hviezdoslavs (18491921), via tulkojums no 1900. ldz 1912. gadam tiek publicts laikrakst Slovensk pohlady. Slovki, var teikt, sacenas ar ehiem: s laik Faustu Slovkij tulkoja vl divi tulkotji V. Hurbans un M. Braksatoris-Sladkoviovs. 1928. gad nca klaj vl viens abu Fausta dau tulkojums ehu valod. Tas bija slaven ermnista, literatras teortia un eseista Otokara Fiera (18831938) darbs. 20. gadsimta beigs Faustu ehu valod vlreiz tulkoja Jindrihs Pokornis. Gtes Fausta tulkojumi ehu valod iedvesmoja ar ehijas komparatvistus. V. Jirats 1930. gad izdeva ptjumu Divi Fausta tulkojumi, stila analze, kur saldzinja J. Vrhlicka un O. Fiera tulkojumus. Vl pris vrdu par 19. gadsimta beigm. is laiks nozmgs ne tikai latvieu Fausta vstur. Interesanti, ka tiei 1896. gad Gtes Fausta pirm daa pards ar Japn: to public avze, kura pieder kdai sektai, kura sevi sauc par Brvajiem kristieiem. Msu temata kontekst jpievr uzmanba pirmajam Fausta tulkojumam pou valod. is tulkojums, kuru veica tulkotjs Valickis, tika izdots 1844. gad Vi, slavenaj J. zavadska tipogrfij. Interesanti, ka Vias romantii A. Mickevis, T. zns, J. I. Kraevskis un citi jsmoja par Faustu. Juzsver ar, ka mintaj J. zavadska tipogrfij 1840. gad iznca J. I. Kraevska garais ststs Maistrs Tvardovskis (Mistrz Twardowski), darbs, kuram bija lemts nosplt izirgo lomu pou Fausta vstur: 19. un 20. gadsimta pou rakstnieki vairkas reizes atjaunoja slaveno leendu par panu Tvardovski, kura liktenis oti atgdina vcu Fausta dzves gaitu. Kraevska darbs tika prtulkots ehu, vcu un krievu valod un 1908. gad iznca ar lietuvieu valod Prna Matulaia tulkojum. Tiei is uzskatms par pirmo faustisko darbu, prtulkotu lietuvieu valod ldz Gtes Fausta pirms daas tulkojumam vl bija jgaida 24 gadi, bet ldz otrs daas tulkojumam veseli 60! Ne tikai vcu Fausts, bet ar pou Tvardovskis Vias romantiiem un lietuvieu literatrai pavra durvis uz faustisko pasauli. is ievads liecina par to, kdi atirgi Fausta cei bijui uz Lietuvu un Latviju un slvu zemm (kultrm). No teikt var secint, ka ar Fausta tradciju 19. gadsimta japu kultra bija tuvka latvieiem nek lietuvieiem. emot vr to, ka pirmos Fausta tulkojumus latvieu un lietuvieu valod tdus, kuri ir mkslinieciski vrtgi, ir gandrz 70 gadu, grti rast vienotu saldzinanas kritriju sistmu. Alunns un Rainis ne tikai tulkoja sveus tekstus, bet ar veidoja literro valodu. Valaitis 1934. gad, tulkodams Faustu, sveu tekstu vienkri neveikli prcla sav, lietuvieu, valod. Via rcbu var attaisnot: ldz 1940. gadam tulkojumi lietuvieu valod biei bija neveikli, pat kuriozi. Tiei 1940. gad par tulkojumu bdgo stvokli
196
Lietuv rakstja viens no izcilkajiem 20. gadsimta lietuvieu dzejniekiem un tulkojumu teortiiem Henriks Radausks. Pieminu tikai vienu no tiem kurioziem, kurus vi analizjis, Dievi komdija Narjauska tulkojum 19. gadsimta 30. gados. Radausks atzinis, ka par traisko klaunu, pateicoties tulkotjam, bija spiests kt Dante, tulkots lietuvieu valod. Un tagad pievrssimies Fausta tulkojumiem Lietuv un Latvij. Skum pris skaitu. Latvieu valod Gtes tradija tulkota trs reizes, lietuvieu valod etras (A. Valaitis tulkojis tikai pirmo dau, L. veds pc kara abas daas, A. Hurgins 1960. gad pirmo, 1966. gad otro dau, A. A. Jonns 1999. gad pirmo, 2003. gad otro dau). Jpiebilst, ka pirmie divi lietuvieu tulkojumi ir neveiksmgi, runjot H. Radauska vrdiem, tajos par traisko klaunu kuvis Gte, Fausts un visi citi. Un tikai 1960. gad Gtes Fausts izskan literr lietuvieu valod. Tpc ldzvrtgam saldzinjumam der tikai Raia, Bisenieka, Hurgina un Jonna tulkojumi, kaut ar interesanti ir ieskatties ar J. Msna tulkojum. emsim slaveno Fausta monologu no sarunas ar Vagneru, kas oriinl skas t: Du bist dir nur des einen Triebs bewusst; o lerne ni dem andern kennen! (Goethe, 1999, 41) Rainis: Tev dots tik vienu dziu samant; / Tu laimgs, nepazdams otrs varu! Ak, mans krts divas dvsles mt, Un viena ved ar otru Svu karu (Rainis, 1982, 43-44). J. Msns: Tu atskrties tik vien gribi sev; / Aj nemcies vairs otru pazt! Iek manas krts ak! divi prti mt, Kas vlas irties viens no otra (Gte 1997, 192). A. Hurgins: Esu laimingas, kad i seno / Tik vien it aistr teinai! / Deja, dvi sielos manyje gyvena / Ir tarp savs kovoja aminai (Goethe, 1997, 45). A. A. Jonns: Esu apsstas tik vienos aistros / Ir Dieve duok kit tau nepatirti! Many dvi sielos grumias nuolatos! Viena kitos nort atsiskirti; (Goethe, 1999, LXVLXVI) V. Bisenieks: Tavs gars tik vienu dziu sajust sliecas; / Tad nemini otru iepazt! / Ak, divas dvseles man krtis mt, No vienas otra vienmr projam tiecas (Gte, 1999, 41). Lasot Raia tulkoto faustisks dvseles monologu, var skaidri sajust, ka tas ir dzejnieka romantia tulkojums: divas dvseles maksimli ienst viena otru, viena karo ar otru; viena dvseles puse pieeras zemei, iemljusies pasaul, cita paceas ldz zvaigu sfrm, kur dzvo gari; via ldz garu nolaisties no zelta mkoiem un aiznest uz jaunu dzvi to nemaintu ar pret karapurpuri. Rainis romantisko potiku pasvtro ar spcgu kosmisks telpas izjtu. Saglabts Gtes ritms, un via pantmrs paldz izveidot mga nemiera iespaidu. is nemiers prmis k faustisko dvseli, t ar visu esambu, kaut Rainis, pc I. Alksnes vrdiem, 58 rinds pieklusina cilvka dulismu (Alksne 1999, 156). Var teikt, ka Rainis tulko nevis domu, bet tlu, izmantodams vienas stilistiskas skolas romantisma pieredzi un atstdams Gtes pasaules arhitektru. Tpat k Gte, ar Rainis Fausta monolog maina vris un sievis atskaas, saglabjot to pau pantmru. J. Msns ar veido tlu, un oti oriinli; Den Gefilden hohen Ahnen vi tulko uz gaismas mjm (Gte, 1997, 192). is tls atkrtojas, tulkojot aus dem goldnen Duft no gaismas pils (Gte, 1997, 192). Manuprt, o Gtes tlu J. Msns tulko visspilgtk no visiem pieciem tulkotjiem. Latvietim gaismas pils ir oti svargs, btisks signls, kas nk no tautisk romantisma potikas, o tradciju veiksmgi izmanto 19. gadsimta tulkotjs. Varbt J. Msns eit izmantoja Auseka baldes simboliku? Varbt to vi pama no Burtnieku leendm?
197
A. Hurgina tulkojums stila zi ir diezgan viengabalains: sintaktiskas konstrukcijas skan raiti, viegli, Fausta runai raksturgs miergs ritms. Lietuvieu tulkotjs izvairjies no prmrgas emocionalittes, kura raksturga prjiem etriem tulkojumiem. Tau Churgina tekst faustisk dvsele, saldzinot ar citiem tulkojumu variantiem, ir visabstraktk, vismazk saistta ar materilo pasauli. Via tekst ir tikai 13 lietvrdu, kuri nozm nevis lietas, bet stvokus (Raia versij 26, Bisenieka 24, Jonna 18, Msna 18, Gtes 19). Churgina tekstu viegli last, tau faustiskais dulisms ir k process, k sple ar gariem, zemes un debesu kontrastu potika ir pieklusinta. Turklt aj tulkojum ir vismazk tlu, kuri iemieso kosmisko telpu. A. A. Jonns faustisks dvseles monologu tulko visbrvk, un metafora den Gefilden hoher Ahnen tiek paplainta: otr dvsele paceas nevis uz zvaigu sfrm, k ir Raia tekst, otr pacls ldz paai btbai un nolaias dzakaj oken (Goethe, 1999, LXVLXVI). Jonns neuzsver kosmisko plaumu, bet viam izdodas pardt faustisks dvseles dinamismu, sasniegt teksta intensivittes iespaidu, kaut dvseles dulisms stipri pieklusints. Jonnam izdodas atrast veiksmgu dem goldnen Duft ekvivalentu aukso sutemos (zelta krsla), tikai Jonna versij faustisk dvsele garus ldz nevis nolaisties, bet pardties no zelta krslas, kas neatbilst Gtes filozofiskai domai: Gtem ir svargi tas, ka augstkajs sfrs dzvojoie gari nolaistos uz zemes un t no mokm glbtu faustisks dvseles efemrisko dau. V. Bisenieks bijis visuzticgkais Gtes tekstam (via leksikai, frazeoloijai, metaform). Via tulkojum abas dvseles puses nekaro viena ar otru, tikai attlins: Ak, divas dvseles man krts mt, No vienas otr vienmr projm tiecas (Gte, 1999, 41). Gtem Bisenieks uzticgs, ar tulkodams rindas par zemisks dvseles daas saitm ar pasauli: Ja viena lp ar visiem jutekiem / Pie pasaules un ks mlas krs (Gte, 1999, 41) un parddams citas dvseles daas tieksmi pc idelm sfrm: Trauc otra prom no zemes putekiem / Un staig dio senu rs (Gte 1999, 41). Tulkotjs pagarina rindas, lai saglabtu Gtes tlus. Dieml uzticba viam trauc sasniegt potisko brvbu dzejnieku uzvar filologs. Tulkodams zu den Gefilden hohen Ahnen, Bisenieks viengais nemekl savu vziju, var teikt, ka vi tikai tulko... Jmin vl viena epizode, kuras tulkojumos atkljas btiskks atirbas, Fausta tikans ar Mefistofeli, epizode no Gtes darba pirms daas. Fausts, gribdams izbgt no tikans ar velnu, mina no via noogoties ar buramvrdiem, uzrundams visas etras stihijas jeb elementus. Kad elles viesis uz to nerea, Fausts izmanto zmi, kuras priek krt visi, kas dzvo tums. Komentatori o zmi deifr k krustu. Rainis un Hurgins, tulkodami o epizodi, iet pretjos virzienos. Raia tulkojum Fausts elles viesim parda zmi. Starp citu, latvieu tulkotjs, laikam apzindamies savas misijas nozmgumu, prcenas vi pievieno paskaidrojumu, kura nav originl, proti, Raia tulkojum Fausts tur krusta zmi priek! Bet Hurgins, padomju Lietuvas tulkotjs, vl vairk aizplvuro Gtes tlu: via tulkojum Fausts Mefistofelim parda svtos burtus! K uz o zmi rea Mefistofelis? Fausts konstat, ka viesim no elles saceas mati. Fausts viu cenas nobiedt ar krust sisto. Gte uzsver via neaptverambu, bezgalbu, to, ka vi ir nesasniedzams. Raia tulkojum s dievis pabas
198
iezmjas oti reljefi Fausts sauc palg ne mam dzimuo; neizsakmo; caur vism debesm plstoo. Hurgins caururbto konkretiz un no debess sfrm prce uz zemi, metafiziku nomaina ar fiziku. Ja Rainis (un Gte) run par efemrisko btni, Hurgins to nosauc par nabagu mierintju laikam tpc, ka socilisma laikmeta lastjam tas btu tuvks. Tpc noldto sunti Hurgina Fausts baida nevis ar dievio spku, bet ar konkretizto tautas kalpu. K o epizodi atveido msdienu tulkotji? V. Bisenieka Fausts elles stnim uzdod jautjumu ar draudzgu intonciju: Vai tu esi zellis, / Kas ncis no elles? (Gte 1999, 41) Interesanti, ka ar Bisenieks o epizodi koment, tulko vairk, nek ir Gtes tekst. Tulkotjs ar ignor Gtes metafiziku, un neizsakms btnes viet pards vienkri tls, augstka btne, debesu dls ar caurdurto krti. Jonns diezgan preczi atkrto Gtes metafiziku, un via tekst domin neaprakstmais, neizsakmais, bet Mefistofeli Fausts nosauc par znu, tpc viu attiecbas kst diezgan familiras. Divi tulkotji Rainis un Jonns bez aubm ir uzmangi Gtes eifonijai. Oriinl Fausta monologa otraj pus domin o. Bisenieks un Hurgins oriinla eifoniju vispr ignor (Gte: unausgesprochnen, Gegossnen, Durchstochnen; Rainis: dzimuo, neizsakmo, plstoo, caururbto; Jonns: nepasiekiamo, nesutverto niekieno, neaprpiamo, pervertojo). Un pas beigs gribtu citt fragmentu no visjaunk Fausta tulkojuma lietuvieu valod: Ir tvyro sferose darna. Ji angelams jg silieja, Kurias vardyti sunku. Visa term ritmingai skrieja Praaminu dangaus taku. is tulkojums pieder referta autoram un vi pretend uz piekt Fausta tulkotja godu Lietuv.
Literatras saraksts
Alksne, I. (1999) Franzsische und englische bersetzungen von Goethes Faust im Vergleich zu Rainis Faust // Rainis un Gte : Fausta tulkojuma simtgade. Rga : Nordik. Goethe (1999). Faust. Mnchen : Verlag C. H. Beck. Gte (1999). Fausts. Rga : Jumava. Gte (1997). Fausts // Karogs, 1997, Nr. 1. Goethe (1997). Faustas. Vilnius : Baltos lankos. Goethe (1999). Faustas. Vilnius : Tyto Alba. zeiferts, T. (1923). Latvieu rakstniecbas vsture, 1. sj. Mauria, z. (2003). Gte un latvieu rakstniecba // Kultras saknes. Rga : Daugava. Rainis, J. (1982). Kopoti raksti 30 sjumos. Rga : zintne. Radausks, H. Vertimo menas Taryb Sjungoj ir LTSR-oj. Maironio lietuvi literatros muziejus. Rokraksts.
199
Summary
At the end of the 19th century we can notice a certain renaissance of the theme of Faust in the Baltic and Slavic literature. Faust appeared in Lithuania and Latvia in different ways: Lithuanian readers got acquainted with Faust thanks to Polish literature from the translation of the novel Pan Tvardovskij by J. I. Kraevskij. Goethes Faust has been translated into the Latvian language three times (translators Rainis, J. Msns, V. Bisenieks), into the Lithuanian language four times (translators A. Valaitis, A. Churginas, L. vedas, A. A. Jonynas). The first translation of Faust into Latvian became a cultural event; in contrast, the first translation of Faust into Lithuanian in 1934 was very unsuccessful. Only in 1960 a translation of Faust into Lithuanian was carried out that was acceptable by the todays standards of translation. Comparing different fragments of Faust rendered by Latvian and Lithuanian translators of different times, we can examine different translation schools. Keywords: Goethe, Faust, Faustian spirit, duality.
Marta Grimma tempa clja Marta Grimma a temples Builder

Prgas Kra Universitte Mickiewiczova 13, 160 00 Praha 6, ehija pavel.stoll@tiscali.cz
Marta Grimma (19011983) starp diviem pasaules kariem bija viena no centrlajm latvieuehu literro sakaru personbm, kas apkopojusi savus ehu atdzejojumus un tulkojumus, k ar ehu literatru popularizjoos rakstus vairks grmats. aj rakst uzmanba koncentrta uz izcil ehu simbolisma prstvja Otokara Brezinas darbu atdzejojumiem: minti dai M. Grimmas uzskati, komentri, t laika literrs kritikas atsauksmes, k ar iezmti atdzejotjas pamieni un meklts vias dairades tips ehu un latvieu kultras kontekst. Atslgvrdi: Marta Grimma, Otokars Brezina, ehu dzeja, atdzejoana.
Pavel toll
Marta Grimma (19011983, precjusies endzelne,1 vlk elpe) pieder pie talantgajiem litertiem, kas savas jaunbas entuziasmu veltjui neatkargs Latvijas, M. Grimmas gadjum liel mr ar ehoslovkijas, kultrai. Vias radoais paclums bija laikposm no ermu, romu un baltu filoloijas studiju pabeiganas Latvijas universitt (1926) ldz vias treajam dzejou krjumam Sru vtoli 1934). Grtos kara un pckara gadus via pavadjusi Rjien, pati gdjot par saviem pieciem brniem, par nabadzgu iztiku padomju skol un visbeidzot lauku bibliotk. ehu literatrai tomr palaimjies, ka M. Grimma tai saglabjusi uzticbu visu mu, kaut ar vias pckara tulkojumi drzk bijui mesli savam laikam,2 izemot jau 1935. gad Brvaj zem publict Aloiza Jirseka vsturisk romna Sugalvji izdevumu grmat (1962). Pdjais M. Grimmas ieguldjums ehulatvieu sakaros bijis vias darbs pie ehu-latvieu vrdncas, dieml grmatas izdevumu dziesmots revolcijas laik (1988) via vairs nesagaidja. Ielkosimies mintaj pirmskara laika posm, kur M. Grimma iemusi centrlo vietu latvieuehu literrajos sakaros, un koncentrsimies uz vias ehu dzejas un pai izcil ehu simbolisma prstvja Otokara Brezinas darbu, atdzejojumiem. Minsim daus M. Grimmas uzskatus un komentrus par savu darbu, k ar t laika ehu un latvieu literrs kritikas atsauksmes, minsim iezmt atdzejotjas pamienus un meklsim vias dairades tipu ehu un latvieu kultras kontekst. M. Grimmas literatras studijas Kra Universitt no 1929. ldz 1931. gadam bijis btisks pagrieziena punkts vias dzv. Uz Prgu M. Grimma bija atbraukusi k filoloijas kandidte, respektvi, maistre3 un ar pietiekami lielu literro pieredzi: Latvij via skusi publicties pres kop 1927. gada, turklt ne tikai rakstjusi dzeju un ststus, bet ar tulkojusi ehu dzeju un prozu, vairkkrt informjusi par ehu literatru un drmu, savukrt 1929. gad izdevusi savu pirmo dzejou
Pavel toll. Marta Grimma tempa clja
201
krjumu Tavai mlestbai un mbai. Prg M. Grimma turpinjusi o darbu vl intensvk: ldztekus studijm un disertcijas rakstanai (t gan tikai daji saglabjusies rokrakst, kas palaik glabjas ehijas zintu akadmijas centrlaj arhv, J. Horka fond), via lasjusi lekcijas par latvieu literatru, kuvusi pat par latvieu valodas lektori,4 publicjusi desmitiem rakstu par ehu kultru un ehu daidarbu tulkojumu Latvijas pres, gatavojusi vairkas grmatas, kas iznkuas pc vias atgrieans Latvij, dzvojusi bagtu kultras dzvi un ceojusi pa ehoslovkiju, Vciju, Austriju un Ungriju. Vlk M. Grimma atcerjs, ka tie bijui sti atptas bri pc grta darba un cas par labku, gaiku nkotni (Grimma 1933, 4). Jaunbas enerija un spks, entuziasms, cli ideli, emanciptas sievietes temperaments un kaislgas jtas, dzejnieces talants, k ar pamatgas ehu valodas un kultras zinanas caurstrvo M. Grimmas Prg uzraksttos tekstus. o rau via savkusi pc atgrieans Rg savs trijs galvenajs ehu grmats: antoloij ehu lirika (echu lirika, 1932), ceojumu piezms ehoslovkij (echoslovij, 1933), sprozas antoloij ehu rakstnieku sejas (1934), k ar paas radt dzej un proz: dzejoos ehoslovkijai krjum Mana balss (1932, daa tika iekauta izlas Prieu ziedi, 1977) un daos ststos krjum Kad Donava alc (1934).5 Par to, ka grmatu izdoana prasjusi M. Grimmai lielu paaizliedzbu, liecina fakts, ka via o finansili neizdevgo darbbu liel mr sedza pati no saviem pieticgajiem ldzekiem. M. Grimmas darbus visnota pozitvi piemusi toreizj literr kritika gan Latvij, gan ehij. pai tas attiecas uz ehu lirikas antoloiju, kas nav prsteidzoi, jo M. Grimmas talantam vislabk bija padevusies dzeja, turklt s grmatas izdoana bijusi ievrojams notikums latvieu atdzejoanas vstur: t bijusi blakus E. Virzas atdzejotai franu un Pldoa vcu lirikai plak grmata, kas vienkop apvieno kdas tautas dzeju (Francis 1933, 30). ehu dzejnieku interesi vlk atdzejotja dokumentjusi, atceroties savas tikans reizes ar ehu dzejniekiem un rakstniekiem: Vl ilgi man viiem jlasa priek latviskie tulkojumi, un, klausoties latvju valodas dvains un sves skas, vii sajt savdu prieku (Grimma 1933, 24). M. Grimmas dzejnieces dotbas atzingi vrtjui ar vias pasniedzji Prgas profesori ar ehijas zintu un mkslu akadmijas prezidentu, ievrojamu letonistu Josefu zubatiju priekgal: Man jsu dzejas patk, vias ir tik vienkras un sirsngas. Nav vis verblisma, lieko vrdu (turpat, 65). ehu lirika bijusi vispr pirm latvieu grmata, par kuru plai informjusi toreizj ehu prese. Lielk daa rakstu ir bez paraksta, bet nenoliedzami visvairk o grmatu popularizjis ehoslovkijas-Latvijas biedrbas lietvedis, publicists un tulkotjs Hanus entners. Vlk vi izclis M. Grimmas veiktos Otokara Brezinas darbu atdzejojumus reprezentatvaj grmat Tempa cljs (Entner 1941), kas tika veltta dzejnieka piemiai un via dzejou rzemju izdevumiem. eit tiek atgdints, ka latvieu literte vl pirms atbraukanas uz Prgu publicjusi pirmos O. Brezinas darbu atdzejojumus, k ar pamatgu viam velttu rakstu (Grimma 1928), savukrt sav ehu lirikas antoloij viu ieclusi galvenaj viet, pa skum ievietojot lielu dzejnieka fotogrfiju. Savu rakstu Otakars Brezina lielkais ehu dzejnieks M. Grimma pabeigusi ar konstatjumu, ka ehu tauta uzskata Brezinu par vienu no saviem svtajiem (Grimma 1929 a, ar 1933, 54), ko H. entners koment ar vrdiem: Kaut viai btu taisnba!
202
Simptiski, ka M. Grimmas liel ciea pret o dzejnieku pat izraisjusi prpratumu, ehu lirikas biogrfiskajs piezms (k ar citos tekstos) viu nosaucot par ehu Nobea prmiantu (Grimma 1932, 146). o glaimojoo kdu nedaudz vlk atkrtojis ar Rdolfs egle sav reprezentatvaj prskat par ehu un slovku literatru (egle 1934, 504) un pc vairk nek etrdesmit gadiem ar M. Grimmas dairades pazinjs Ilgonis Brsons (Grimma 1977, 3). O. Brezina uz Nobela prmiju par sasniegumiem literatr gan tika atkrtoti izvirzts (1921. un 1928. gad), bet ehij o godu sagaidjis viengi Jaroslavs Seiferts tikai 1984. gad. Par M. Grimmas labo gaumi liecina fakts, ka via ar im dzejniekam (ar kuru bija personiski pazstama) sav antoloij atvljusi ciengu vietu. ehu lirika sastdtjai un atdzejotjai bijis oti svargs darbs, kur via vljusies paust ar savus mkslas un dzves idelus un stenot savu dzejnieces stbu. Par to liecina jau grmatas motto, ehoslovkijas prezidenta T. G. Masarika lozungs Dzvot un strdt!, k ar ambiciozs veltjums visiem topoiem latvju dzejniekiem. Tiem bijis liel mr domts ar antoloijas ievads, kuru var uzskatt par M. Grimmas mksliniecisko programmu. Dzejniece eit uzsvrusi sens latvieu folkloras bagtbu:6 taisni ms, latviei, esam lirik visbagtki, jo lirika ir msu dainu pamatbze (Grimma 1932, 7). Via aicina lastju ieskatties ehu tautas lirikas dvsel, cik nu to atauj lirikas atdzejojumi, kop seniem baltu-slvu pirmtautas laikiem mekljot radniecgas atbalsis modern ehu taut (turpat). s atbalsis via varbt atrod vecks ehu dzejnieku paaudzs, bet diez vai sava laika dzej: ... ar ehu rakstnieku rado dom manms pagurums un materilistiski aura vienpusba (turpat, 8). Rietumeiropas rakstniekiem M. Grimma prmet, ka viiem trkst viengabalaina pasaules uzskata, atsvaidzintu instinktu, noteiktu idejisku mru, lielas personbas zmoga (turpat) un cit viet: Tlu tiem vl jauns mbas un absoltisma idejas (turpat, 9). aj situcij M. Grimma vlas vairk idelisma, vairk gara, jtu dzves koncentrciju un sirds skaidrbas, un viai gribas tict, ka vl uz laukiem, provinces nomau sts, slpjas sts idelisms, sirdis vl glab skaidrbu, mksla un dzeja ir vl dievis svtums, dzejnieka vrds neaptraipts un cls (turpat). Runjot konkrti par Vidzemes provinces nomau stu, no kuras nkusi ar M. Grimma, aj gadjum svarga iet ne tikai folklora, bet ar diezgan sena tradcija, kur izaugui pai pirmie latvieu tautbas literti. Pirmskumi sirdsstuma ideliem latvieu literatr mekljami jau kop 18. gadsimta pirms puses hernhtism, kas sev bija glabjis pitisma un ar ehijas bazncas reformcijas tradciju. M. Grimma o dzimt novada tradciju bez aubm zinjusi (abi vias vecki beigui draudzes skolu, vias vra Ja endzelna tvs bija hernhtieu draudzes teicjs, savukrt brlis Hermanis enzeli par o tradciju publicja ptjumus), k ar bija informta par ehu veco Bru draudzi, kas tika atjaunota vcu Hernht. M. Grimma, protams, dzvojusi pavisam cit laik un piederjusi moderns literatras kontekstam par to liecina vias jaunromantiski noskaot dairade un raksti par daudziem latvieu, k ar rzemju (visvairk ehu) rakstniekiem. Savs atmis via raksta, piemram: Raia, Aspazijas un Fr. Brdas dzeju krjumus iemcjos no galvas (Grimma, bez gada, 4). Tomr nostaliju pc dzimto lauku sens, viengabalains, idels sirds pasaules, no kuras vartu izaugt jauns mbas un absoltisma idejas, via pau neprprotami.
203
Nav prsteidzoi, ka M. Grimma veltjusi pau uzmanbu lielkajam ehu simbolistam O. Brezinam. o savdabgo, lielkoties jaunkatoliski orientto domtju via saistjusi ar ehu brli Janu Amosu Komenski: Brezina, kop Komenska laikiem, bija ehiem viengais lielais absoltists (Grimma 1932, 147, ar Grimma 1929 b). Tas M. Grimmu noteikti savaldzinjis, un nav izslgts, ka via reiz apzinjusi, cik Komenska laiki bija nozmgi ar latvieu kultrai un domanai: Komenskis bija ne tikai pdjais vecs Bru draudzes bskaps, bet ar viens no pitisma, ttad ar hernhtisma galvenajiem priekteiem. Otokaru Brezinu (staj vrd Vclavs Jebavijs, 18681929), vienu no moderns ehu dzejas pamatlicjiem, bija stipri ietekmjis franu simbolisms. Gadsimtu mij vi izdevis piecus dzejou krjumus (no 1895. ldz 1901. gadam), bet pc tam nodevies galvenokrt vidusskolas skolotja darbam ehijas provinc (pat ie biogrfiskie fakti ldzgi M. Grimmas liktenim). Savos krjumos vi nogjis ceu no vientus un mirstgs individualittes spgajiem iekjiem prdzvojumiem un alkm gargi pacelties mksl, no cilvka esambas jgas mekljumiem pasaul un pat vis kosmos ldz visaptveroai cilvces mlestbai, kas paver jaunus izzias apvrus, un visbeidzot ldz dzejnieka vietas atraanai ikdienas darba vienkro auu saim. M. Grimma no via dairades tulkoanai izvljs septius paraugus no etriem krjumiem: dzejous Mana mte (Moje matka) un Bthovena motvs (Motiv z Beethovena) no pirm krjuma Noslpumains tles (Tajemn dlky), dzejoli Gara stvoklis (Nlada) no krjuma Rtblzma vakaros (Svtn na zpad), Naktis (Noci) un Maisk pusnakts (Magick plnoci, tikai pres Brezina 1929) no krjuma Polu vji (Vtry od pl) un divus dzejous no pdj krjuma Rokas (Ruce): Skaidrais rts (ist jitro) un Sievas (eny). rpus izvles palika krjums Tempa clji (Stavitel chrm), kas izce apdvinto personbu stbu un reiz dzves spi, ceot cilvces Dieva templi un vienojoties kopj cerb ie dzejoi sastdtjai varbt ita vai nu prlieku gari, vai prk mistiski. H. entners uzskata, ka M. Grimma izvljusies par maz dzejou, turklt tikai Mana mte un Bthovena motvs ir plak pazstami. Tomr jem vr, ka antoloija ehu lirika 141 lappus sniedza diezgan reprezentatvu moderns ehu lirikas un nedaudz ar epikas prskatu,7 kop trsdesmit etri ehu un viens slovku dzejnieks, t ka sei pagari dzejoi eit O. Brezinu prstvja diezgan ciengi. Kpc antoloijai via izvljusies konkrtos dzejous, ievad atdzejotja paskaidrojusi: centos iztvert latvieu pshei piemrotko, saprotamko, tuvko (Grimma 1932, 8). zmgi, ka no O. Brezinas intms, refleksvs, reliiski meditatvs, reizm himnisk, pattisk vai ar elisk stil ieturts simbolistisks dzejas, kas vispr diezgan labi saskanjusi ar M. Grimmas dairadi, atdzejoanai tika izvlti ne tikai O. Brezinam raksturgie dzejoi ar mkslinieka spju, Dieva mbu, tums nakts un skaidr jaun rta apdziedjumiem, bet ar mlestbai un mtei velttie dzejoi: ie motvi spcgi skan ar dzejnieces darbos. Svetautu lirikas atdzejoanas ierobeots iespjas M. Grimma labi apzinjusies. Savas antoloijas ievad via latvieu-ehu atdzejoanas problemtiku raksturo di: Msu ziemeniecisks latvju valodas pagausais temps ar smagajiem piedkiem bram diezgan jtami atiras no ehu valodas strauj
204
ritma. Centos tomr adekvti atdarint formu, neatkpjoties no oriinla satura (turpat, 10). O. Brezinas gadjum vias paveikto novrtjis H. entners: Brezinas dzejas domu augstk vriena sajsminta, via ts reproducjusi saviem tautieiem ar reto izpratni tik trpgi, ka mums dareiz pat rodas iespaids, ka starp latvieu atdzejotju un ehu dzejnieku bijusi kda attla dvseu radniecba (entner 1941, 226). Var bt, ka radniecba nemaz tik attla nebija; katr zi ehu valodu M. Grimma pratusi lieliski, t ka O. Brezinas dzis domas, izteiktas saretaj valod, via tulkojusi bez prpratumiem. Dzejou veiksmg izvle mudinjusi A. Franci uzrakstt, ka ehu dzeja lastjam kst saprotama un tuva, k msu pau dzeja (Francis 1933). is recenzents tomr atdzejotjai prmet prk stingru oriinla ievroanu, kas reizm dzeju padara sausu, shematisku. Vi prasa, lai dzeja btu mzikaliska un plastiskka (turpat). Te M. Grimmai acmredzot bijuas smagas cas ar katra tulkotja Skillu un Haribdi: vai nu tulkotjs izce savu personbu un tulko brvi, lai btu skaisti, vai ar vi kalpo autoram un turas pie oriinla, bet tad neiznk skaisti. Mint adekvti tulkot gan esttikas, gan notiskas oriinla vrtbas savas valodas ldzekiem, saglabjot ldzgu iedarbbu uz lastju, t ir st mksla, kas O. Brezinas gadjum grti padevies ar prjiem rzemju tukotjiem. Izvlsimies saldzinjumam dzejoli, kas radoaj zi pai tuvina abus dzejniekus: Mana mte. Ar M. Grimma daus gadus pc atdzejojuma sav krjum Sru vtoli publicjusi dzejoli Mtei, kas uzrakstts uzrunas form. Td pa veid ir atdzejots ar O. Brezinas dzejolis, lai gan oriinl lielkoties lietota tre persona (Bezina 1920, 11). Oriinls: la itm matka m, jak kajcnice smutn, den jej neml vn, barev, kvt, jasu... Parindenis: Gja pa dzvi mte mana, it k grkus skumji lodama, vias dienai nebija smaras, krsas, skaidruma... Atdzejojums: Ak, mt, tev dzve bij k grciniecei drmai, Tev trka krsas, ziedu, gaismas, smaras... Personas maiai acmredzot bijui metriski iemesli (divzilbju vrds gja vrsmas skum nedertu jamba pdas vajadzbm), bet taj pa laik is ldzeklis, bez aubm, padarja dzejoli intmku un tuvku atdzejotjas jtm, tpat k tas ir vias oriinldzejol. O. Brezinas oriinla stingro formu (aleksandrietis ar atskau formulu ABAB) M. Grimma ievrojusi, un iet interesanti, ka ar vias dzejolis Mtei vietm atgdina o formu: Mt, tu man mcji patiesbu teikt acs, Nedrebt lielajo priek, neliekties, liktens kad lau.
205
M. Grimmai prsvar labk izdevs reproduct O. Brezinam raksturgu metaforiskumu nek melodiskumu, tomr atrodamas vietas, kurs bija jatkpjas abjd zi. Piemram, dzejoa Mana mte ceturtaj pant. Oriinls: Na vlhk mramor chrm klekvala v snn v hrobovch vnch voskovic a ped olti, a vonnch tch d i vis vykoupen v sv due kalich chytala jak rosnou zi. Parindenis: Uz tempu mitra marmora tu [biei P. .] sapos ceos kriti vaska sveu kapa smars un altra priek, un smargo mierinjumu lietus un pestanas vziju savas dvseles bier tu ri k rasas mirdzumu. Atdzejojums: Uz tempu marmora tu sapos ceos kriti Vasksveu zrksmar un altrpriek svt, Bez priekiem nol pret grdu pieri siti, ar dvsli sprnoto k gaism neredzt. aj etrrind oriinla v skaas alitercijas aizvietojusi mazk labskanga, aska spraudzea s biea atkrtoana (varbt ne tm, bet vrdu nozmes un atskau d vrdu svt un siti oriinl nav). Pards ar nelabskangi ldzskau savienojumi M. Grimmas atdzejojumiem raksturgajos salikteos. O. Brezinas dzejol Manai mtei vien atrodami smilvii, vasksveces, zrksmara, altrprieka, zeltbulta, vrdskaas, ticbkvls, asinsuguns, bet M. Grimmas oriinldzejol Mtei ir izmantots tikai dabgais saliktenis upmala. Jpiebilst, ka O. Brezinas dzejas valodai nav raksturgi jaundarinjumi, via valoda gan ir oti kultivta, melodiska, bagta ar metaform, svevrdiem un terminiem, tai ir sareta sintakse, bet leksika kopum ir konservatva. M. Grimmas jaundarinjumu cloi, visticamk, slps metrik, jo saglabt O. Brezinas dzejou formu nebija viegli. Saliktei, no vienas puses, mazinjui zilbju skaitu (k ar atdzejotjai varja likties k augstka potisk stila ldzeklis), no otras puses, tajos radus nelabskangas ldzskau grupas, turklt ie vrdi varjui lastjam izklausties traucjoi. Latvieu valodai saliktei ir daudz raksturgki nek ehu valodai, tomr iet, ka ajos gadjumos atdzejotjas radoais gars nedaudz iestidzis oriinla formas krti. Mintaj dzejoa tre vrsma tika atdzejota ar nedaudz citu jgu, drmku nek oriinl: O. Brezina raksta par smargiem mierinjumiem un pestanu, atdzejotja par nolu bez priekiem, pat pieres sianu pret grdu, ttad par spi, paai atdzejotjai raksturgu dzves sajtu, tomr primrais iemesls ai maiai varja bt vajadzg atskaa kriti siti. Ir pazudis mierinjumu lietus un dvseles biera metafora (bieris k rgtuma un reiz Kristus pestanas simbols), bet ldzgas
206
asocicijas minja izraist sprnots dvseles un neredzts gaismas apzmtji, kuru nozme ir plaka nek oriinl. Iepriekmintais apliecina, cik smalki M. Grimma uztvrusi sava uzdevuma saretbu un cik nevienldzga reizm iznk ca par izteiksmes un satura vienlaicgu saglabanu. Kopum jkonstat, ka, saldzinot ar O. Brezinas dzejoa reliisko simboliku un pattisko drmumu, M. Grimmas pasacertais veltjums mtei ir daudz tuvks folkloras vieglumam un gaiumam. Saldzinsim O. Brezinas dzejoa nobeiguma atdzejojumu: Bez gaismas dienas rit, bez krsm, ziediem, smaras, Drms t k tavjais ir manas dzves ritms, Un dzves auglis sauss k pelnu klaips bez garas, Kas tav n dgst mans laika koka kritums. M. Grimma, piemram, raksta: Nesu tavas klusus dziesmas pelkam vjam, Dzimtenes upmals lakstgalai, kas dzied, Nesu tavas dzisus acis jnija sjam, Ik vizbulim zilam un klusam, kas Burtniekos zied. Laikam tiei ds pieklusints, atklts, sirds radts vrsms bez stilizcijas un ideju eksplictajiem sludinjumiem rodamas M. Grimmas dzejas paliekos vrtbas. M. Grimmas personb savienojusies latvieu un rzemju galvenokt ehu literatras pla pieredze un pat eksistencils saites ar dzimt novada tradicionlo gargo gaisotni, tuviem cilvkiem un dabu. Vias dairad un ar daji atdzejojumos atspoguojas emanciptas, dzves grtbu un spju stiprintas sievietes jtg, ideju un idelu piln dvsele, kas alkst nodoties mlestbai, visai cilvcei velttam darbam, mgajam un absoltajam garam. Vias dzejnieciskais temperaments varbt briem bijis par skau un paprliecintu, bet pc savas btbas via kuvusi par vienu no tiem, kurus O. Brezina nosaucis par tempa cljiem.
Literatras saraksts
Bezina, O. (1920) Bsnick spisy. Praha : Manes. Brezina, O. (1929) Maisk pusnakts. // Latvis. Nr. 2247, 18.04. 4. lpp. egle, R. (1934) echu un slovaku litertra. // Egle R., Upts A. Pasaules rakstniecbas vsture. 4. daa. Rga : A. Gulbis, 457.510. lpp. entner, H. (1941) Lotyi. // Stavitel chrmu. Praha : in, 225.227. lpp. Francis, A. (1933) echu lirika. // Jaun Raa. Nr. 1. 30. lpp. Grimma, M. (1928) echu lirika un Otakars Brezina [pareizi Otokars P. .]. // Daugava. Nr. 11. 1443.1447. lpp. Grimma, M. (1929 a) Otakars Brezina lielkais echu dzejnieks. // Latvijas Sargs. Nr. 31. 4. lpp. Grimma, M. (1929 b) Otokars Brezina (nekrologs). // Latvis. Nr. 2244, 14.04., 12. lpp.
207
Grimma, M. (1929 c) Jaroslav Verchickis. // Latvju Grmata. Nr. 2. 77.82. lpp. Grimma, M. (1932) ehu lirika. Rga : Valters un Rapa. Grimma, M. (1933) echoslovij. Bez vietas : M. Grimma. Grimma, M. (bez gada) Curriculum vitae. Raia literatras un mkslas vstures muzejs, Nr. 118779, R 1/7. Grimma, M. (1977) Prieu ziedi. Rga : Liesma. elpe, M. (1954) Autobiografija. Rjiena : rokraksts. LNB, I. Pijola fonds A 356, Nr. 426. Latvieu rakstniecba biogrfijs (2003). Rga : zintne.
Summary
Marta Grimma (19011983) was one of the central personalities of Czech-Latvian literary relationship in the period between the two World Wars. She had a degree in philology from the University of Latvia and made thorough acquaintance of the Czech language and literature during the postgradual studies at Charles University in Prague in the years 19291931. At that time substantial part of her translations, articles, and papers, as well as her own literary creations arose. Her anthology Czech Poetry, in which she paid extraordinary attention to the Czech symbolist poet O. Bezina, is of special meaning. On the basis of the reflection on the book by Latvian and Czech literary critics of that time, as well as the analysis of some translation approaches, commentaries on original texts, and Marta Grimmas own poetry, typological similarities and differences between the works of the Czech poet and his Latvian translator were discovered and analyzed. Keywords: Marta Grimma, Otakar Brezina, Czech poetry, translation of poetry.
Atsauces
1
M. Grimma o uzvrdu lietojusi reti, bet parasti form endzelne (piem., Grimma 1929 c, 77, tpat ehu oficilajos dokumentos), nevis endzelna skatt Latvieu rakstniecba biogrfijs 2003, 219. Padomju rems M. Grimmai nebija labvlgs, vias publicans iespjas bija oti ierobeotas. Divi pckara ehu romnu tulkojumi Jana Oteneka Pilsonis Brihs (1958) un zdeneka Pluhara Ja mani atstsi (1960) pieder pie klasiskajiem socilistisk relisma paraugiem. M. Grimmas autobiogrfij (elpe 1954) mints, ka via kuvusi par maistri Latvij 1928. gad, nevis Prg (Grimma 1977, 4), kur jau rakstjusi savu doktora disertciju. Kra Universittes Filozofijas fakultt nekad nav bijis latvieu valodas katedras (Grimma 1977, 4), bet gan tikai lektorts. Tikai no 1932. ldz 1934. gadam vien viai iznkuas septias grmatas: mints ehu grmatas un krjums Sru vtoli, k ar Pukina Poltava (1933), nerunjot par publikcijm pres. M. Grimma latvieu folkloru ptjusi: vias diplomdarba nosaukums bija Humors un satra latvju dains, bet nepabeigts disertcijas tma Latvieu pasakas un teikas. Galvenokt kop 19. un 20. gadsimta mijas, lai gan pirmais dzejolis, K. J. erbena ziemassvtku vakars, bija uzrakstts jau 19. gadsimta vid.
Jaunks latvieu literatras recepcija Lietuv (tulkojumi un publikcijas) Reception of the Contemporary Latvian Literature in Lithuania (translations and Publications)
Aurelija Mikolaitte (Aurelija Mykolaityt)
Kauas Vtauta Di universitte Donelaiio 52212, Kaua, LT-44244 aurelija.mykolaityte@delfi.lt
Vecks un jaunks paaudzes tulkotji Veronika Adamonte, Vlads Brazjns, erika Drute, Dzintra elga Irbte, Vilma Kaladte, Laura Lauruaite, Arvds Valjonis, Renata zajankauskaite paldz lietuvieu lastjiem orientties starp dadiem mazdzirdtiem vai pavisam nedzirdtiem uzvrdiem, uzzint, kas tagad reprezent visjaunko latvieu literatru. Pagaidm vl nav daudz jaunu dzejas un prozas tulkojumu. Lietuvas kultras periodik iespjams atrast Annas Auzias, Ingmras Balodes, Ja elsberga, Ptera Dragna, Marta Pujta, Kra Vrdia dzejous. Piecu gadu laik Lietuv ir iznkui tikai trs romni Noras Ikstenas, evas Mrtuas un Laimas Muktupvelas. oti svargi, ka ir iespja iepazties ne tikai ar kaimivalsts autoru tekstiem, bet ar ar kontekstiem: tiek nedaudz rakstts par tagadjiem literatras izdevumiem, prmijm, rakstniekiem. Atslgvrdi: tulkotji, tulkotas grmatas, tulkojumi kultras periodik, latvieu literatras ptnieki, teksti un konteksti.
Ja es nespju saprasties ar saviem briem sarunas valod, tad varbt vismaz ar kdu spu saprasties dzej? (Rokpelnis 2005, 4) t jaut dzejnieks Jnis Rokpelnis, viens no tiem retajiem autoriem, kuru pazst Lietuv. Tulkojumi paldz saprasties. Daudziem t ir vieng iespja uzzint, kas jauns un interesants kaimivalsts literraj dzv. Svargkie jautjumi aj rakst: k Lietuv no 2001. ldz 2005. gadam bija prstvta jaunk latvieu literatra, ko iespjams uzzint par latvieu literatru tikai no publikcijm?
tulkotji un tulkojumi
No latvieu valodas tulko ne viens vien vecks un jaunks paaudzes tulkotjs: Veronika Adamonte (Veronika Adamonyt), Vlads Brazjns (Vladas Brazinas), erika Drute (Erika Drungyt), Dzintra elga Irbte (Dzintra Elga Irbyt), Vilma Kaladte (Vilma Kaladyt), Laura Lauruaite (Laura Lauruait), Arvds Valjonis (Arvydas Valionis), Renata zajankauskaite (Renata Zajankauskait).
Aurelija Mikolaitte. Jaunks latvieu literatras recepcija Lietuv
209
Visvairk no latvieu valodas ir tulkojis Vlads Brazjns: is lietuvieu dzejnieks no Lietuvas-Latvijas pierobeas (dzimis Lietuvas ziemeos, Pasval) ir tulkojis vairk nek 20 latvieu autoru dzeju. Via letikas bibliogrfij varam atrast biei dzirdtus un pavisam jaunus uzvrdus. Vi tulko ne tikai klasius Ulda Brzia, Ja Rokpea, Knuta Skujenieka, Mra akl dzeju, bet ar pavisam jaunu autoru Ingmras Balodes, Ptera Dragna, Marta Pujta darbus. Pdjo piecu gadu laik V. Brazjns sagatavojis divas tulkojumu grmatas: J. Rokpea Liriku (2005. g.) un K. Skujenieka es pabiju tlos ciemos (2004. g.). Abas grmatas iespjams last ar oriinlvalod: tulkotjs nebaids no variantu saldzinjuma. K. Skujenieka grmatai veltt recenzij vi tika nedaudz kritizts: Ramutes Draentes vrdiem sakot, reizumis V. Brazjns formas d upur saturu (Dragenyt 2005, 149). is lietuvieu dzejnieks oti daudz tulkojumu public periodik: dienas avz Klaipda, nedas laikrakstos Literatra ir menas un iaurs Atnai, urnlos Kultros barai un Naujoji Romuva, almanah Baltija. Lietuvieu lastjiem vi paldz sajust jaunks latvieu literatras pulsu, ir sts msdienu latvieu dzejas vstnieks. Citi tulkotji nav tik daudz paveikui. Viens no vecks paaudzes dzejas tulkotjiem ir Arvds Valjonis. Vi tulko klasius, paldz iepazt to, kas jau ir klasika: piemram, urnl Metai bija publictas Imanta ziedoa epifnijas. 2004. gad pardjas A. Valjoa dzejou un tulkojumu izlase. eit varam atrast tikai to latvieu dzejnieku uzvrdus, kurus min latvieu literatras vsture: Jnis Baltvilks, Jnis Rokpelnis, Knuts Skujenieks, Imants ziedonis, Vitauts dns, Vizma Belevica, Ojrs Vcietis, Pters Brveris, Leons Briedis, Mra zlte, Andrejs Balodis, Laimonis Kamara. is lietuvieu tulkotjs pilnb ignor jaunks paaudzes dairadi. Viengais izmums: jaun autora Paula Bankovska ststs, kas pardjs urnl Kultros barai. Tas ir pirmais minjums iepazstint lietuvieu lastjus ar prozaia darbiem. No jauns paaudzes tulkotjiem latvieu dzeju tulko erika Drute. Via visvairk interesjas par tiem, kas tikko ienkui latvieu literatr: pateicoties ai lietuvieu dzejniecei, Lietuv jau ir pazstami Anna Auzia, Jo (Jolanta Silane), Krlis Vrdi. Atirb no citiem tulkotjiem erika Drute pie tulkojumiem pievieno su informciju par autoru: kad is dzejnieks ir dzimis, kur mcjies, kdas grmatas izdevis. Tas ir oti svargi, tpc ka paldz lietuvieu lastjiem orientties starp dadiem mazdzirdtiem vai pavisam nedzirdtiem uzvrdiem, uzzint, kas tagad reprezent visjaunko latvieu literatru. Pagaidm vl nav daudz jauns dzejas tulkojumu, un e. Drute varbt novrss du tulkojumu trkumu. s lietuvieu dzejnieces un tulkotjas intereses lok ir ar panbaltisti Hermanis Marers Majevskis un Pters Brveris. Via ne tikai tulko o autoru dzejous, bet ar public rakstus par viiem k oriinliem latvieu dzejniekiem un lietuvieu literatras tulkotjiem. e. Drutes raksti aicina vairk interesties un uzzint par iem diviem dzejniekiem. Latvieu dzeju ir minjui tulkot ar lietuvieu dzejnieki Jons Strielkns (Jonas Srielknas), Almis Grbausks (Almis Grybauskas), Sigits Geda (Sigitas Geda), Benedikts Januevis (Benediktas Janukeviius). Tik daudz tulkotju dzejnieku kd cit valod btu grti rast. Kpc lietuvieu dzejniekiem k goda lieta ir prtulkot kaut ko no latvieu valodas? Varbt, K. Skujenieka vrdiem runjot,
210
pats galvenais t ir vrdos neizsakma brlbas sajta, kas pastv un pastvs starp mums? (Skujenieks 2004, 6) Ttad lietuvieu valod no 2001. ldz 2005. gadam bija tulkoti moderns latvieu literatras klasii, vecks paaudzes rakstnieki, tie, kas vairk zinmi Lietuv: vispopulrkie ir K. Skujenieks, J. Rokpelnis un U. Brzi. aj laik pardjs ne tik maz jaunkas paaudzes rakstnieku sacerjumu tulkojumu. Lietuvas kultras periodik iespjams atrast Annas Auzias, Ingmras Balodes, Ja elsberga, Ptera Dragna, Marta Pujta un Kra Vrdia dzejous. Daudz sliktka situacija ir ar prozas tulkojumiem. Mintaj laikposm iznkusi tikai viena vecks paaudzes rakstnieces grmata Annas Sakses Pasakas par ziediem (tulkojusi Renata zajankauskaite). Alvds Valjonis lietuviskojis vienu rika Lansa ststu, Vigmants Butkus iepazstina lietuvieu lastjus ar Jni Veseli. Tas ar varbt viss, kas vartu prstvt vecko latvieu literatru. No latvieu valodas ir ne viens vien tulkotjs: Veronika Adamonte, Dzintra elga Irbte, Vilma Kaladte, Laura Lauruaite, Renata zajankauskaite, tau vl nav neviena, kas visiem btu k cea rdtjs uz jauno latvieu prozu. Katram ir savas intereses, piemram, R. zajankauskaite tagad tulko tikai Jura Rubea, kristgs literatras autora, grmatas. Robu starp vecko un jaunko prozu minjis aizpildt Alvds Butkus, Vtauta Di universittes Letonikas centra vadtjs. Via sagatavotaj grmat varam rast oti dadus autorus: Jni Baltvilku, Rudti Kalpiu, Nelliju Kovaevsku, Viktoru Lagzdiu, Lienti Medni, Andru Neiburgu, Andri Puriu, evu Rubeni, Viju Upmali un Dagniju zigmonti. Par katru ststu izlases autoru ir mazliet informcijas: kad dzimis, ko sacerjis. Tau aj grmat nav oti jaunu tekstu. Tuvk jaunkajai latvieu prozai ir tikai iescjas tulkotjas. 2004. gad Veronika Adamonte prtulkoja lietuvieu valod Noras Ikstenas romnu Jaunavas mcba. Tas bija pirmais vias minjums tulkot no latvieu valodas. K atzst s grmatas recenzente Laura Lauruaite, debija ir diezgan veiksmga (Lauruait 2005, 8). Cita jaun tulkotja Vilma Kaladte ir tulkojusi Gundegas Repes, Rimanta ziedoa ststus (abi sacerjumi publicti nedas laikrakst Literatra ir menas). Laura Lauruaite vienu Andras Neiburgas ststu. No latvieu valodas tulko Lietuvas latviete Dzintra elga Irbte. Via ska tulkot dzeju, sagatavoja Rgas jubilejai velttu grmatu: prtulkoja Ja elsberga, eduarda Aivara, Ievas Rozes un Lailas Ikases dzejous. Vias latvisk izcelsme un dzve Lietuv ir tas pamats, kas priec ne tikai dzejas motjus, bet ar baltu valodu un tautu god turtjus, t Dz. Irbtes grmatas ievadda rakstja Latvijas Universittes profesore Dace Markus. 2003. gad Dz. e. Irbte debitja k talantga prozas tulkotja: prtulkoja Laimas Muktupvelas romnu ampinjonu derba. 2005. gad pardjs vl viena vias tulkota grmata evas Mrtuas Izravt sirds. Varbt prozas tulkotja no Lietuvas-Latvijas pierobeas (dzvo Jonios) aizpilds jaunks latvieu literatras prozas tulkojumu niu. Tagad situcija ir bdga: piecu gadu laik Lietuv ir iznkui tikai trs N. Ikstenas, e. Mrtuas un L. Muktupvelas romni.
Publikcijas
Kas Lietuv interes latvieu literatras ptniekus? Situcija tda pati k ar tulkojumiem: daudz vairk rakstts par to, kas jau ir klasika, nek par to, kas vl
Aurelija Mikolaitte. Jaunks latvieu literatras recepcija Lietuv
211
top. 2002. gad iznca Silvestra Gaina (Silvestras Gaiinas), Baltoskandijas akadmijas direktora, grmata Baltu Fausts un eiropas literatra, kur daudz vietas veltts latvieu literatrai: no Raia ldz Mrai zltei. grmata ir k moderns latvieu literatras enciklopdija. Vairk vai mazk tiek minti klasisks un moderns latvieu literatras slavenkie vrdi: Jnis Akuraters, Aspazija, Rdolfs Blaumanis, zenta Mauria, Jnis Plaudis, Jnis Poruks, Rainis, Jnis Veselis, Mra zlte, Mareris zari un citi. K teicis grmatas autors, o oti plao eiropas literatras studiju ir inspirjusi latvieu literatra (Gaiinas 2002, 22), veca faustinas tradcija. Latvieu literatras ptnieks 2005. gad vl ir prtulkojis M. zltes drmu Margarta tas ir k s liels studijas pielikums. Pavisam citdu grmatu uzrakstjis Vigmants Butkus. Via grmat ir nodaa Latvijas horizonts, kur varam last esejas, recenzijas (piemram, recenzjis Gunta Berea Latvieu literatras vsturi) un latvieu literatras tulkojumus. Vislielk uzmanba veltta auiem k provinces pilstai un Rgai k ekonomiskam un gargam reiona centram: Rga ir ne tikai kopgus baltiskus sentimentus modinoa radniecgas kaimiu valsts galvaspilsta, bet ar bija un ir neaptverams lielums Lietuvas politiskaj vstur, Lietuvas ekonomiskaj un kultras ainav (Butkus 2005, 106), raksta auu universttes Lietuvieu literatras katedras docents. Interesanti ir tas, ka Rgas recepcija Lietuv nemains: 20. gadsimta skum ldzgi rakstja Juozs Tums-Vaigants (Juozas Tumas-Vaigantas), lietuvieu literatras klasiis: Rga nav svea pilsta [..]. Rga bija un ir msu tirdzniecbas centrs, tvzemes osta, kur odien dzvo 40 000 msjo. Tad vai tda var bt svea? (Tumas 1912, 2) Visi tulkojumi aj grmat, skot ar eriku damsonu, beidzot ar Jni elsbergu, liecina, ka Rga ir vairk nek pilsta simbols, mts. Abi grmatu autori ir no Lietuvas pilstm, kuras tradicionli ir tranzta pilstas: Paevea un aui ir pa ceam uz Rgu, Silvests Gaijns un Vigmants Butkus paldz literatras tranztniekiem. Diezgan aktvi par latvieu literatru raksta jaunks dzejas tulkotja erika Drute. Vias raksts Strupcei. Snielas. Tranzts, kas publicts urnl Nemunas, ir par to, ko nav iespjams atrast, lasot latvieu literatras vsturi: par tagadjiem literatras izdevumiem, prmijm, rakstniekiem. Piemram, tiek rakstts par jauno autoru urnlu Luna, kas pardjs 1997. gad. Lina Langa, edvns Raups, Jnis Ramba, Simona Orinska, Marts Pujts, Ronalds Briedis, Ingmra Balode, Krlis Vrdi tie ir msdienu latvieu literatras prstvji, ar kuriem iepazstina autore. Katrs atrads to, ko mekl (Drungyt 2003, 25), ar iem vrdiem beidz rakstu jaunks latvieu literatras ptniece. Pdjo piecu gadu laik tiei via ar tulkojumiem un rakstiem ir paldzjusi lietuvieu lastjiem sarprast jaunko latvieu literatru. Via ir atradusi o literatru. Orientties jaunaj latvieu lieratras kritik paldz Laura Lauruaite. Via ir tulkojusi pris G. Berea eseju no grmatas Ned o bolu. Tas ir mkslas darbs, prtulkojusi recenziju par Ingas beles ststu krjumu Sniega laika piezmes un P. Bankovska romnu eiroremonts, recenzjusi N. Ikstenas romna tulkojumu un V. Butkus grmatu. Lai gan lietuviski nav nedz I. beles, nedz P. Bankovska recenzto grmatu tulkojumu, tomr di recenziju tulkojumi ir nozmgi: interesanti, k msdienu latvieu literatru interpret sav zem savi literatras ptnieki. Vienu
212
M. akl rakstu no latvieu urnla Karogs par jaunko latvieu dzeju ir prtulkojis V. Butkus. Par Latvijas kultras dzvi nedaudz iespjams uzzint, lasot literatras urnlu Metai, kur tiek publicti dadu autoru (visvairk A. Valjoa) informatvie raksti. oti svargi, ka ir iespja iepazties ne tikai ar kaimiu valsts tekstiem, bet ar ar kontekstiem: piemram, bija rakstts par plaita lietu, kuru analizja Latvijas tiesa un Karog interpretja G. Berelis (Valionis 2005, 159). Kop emot, Lietuv oti trkst plaka jaunks latvieu literatras apskata: tikai viena otra tulkotas grmatas recenzija, viens otrs vrds par autoru, viens otrs latvieu literatras ptnieku raksts. Msdienu latvieu literatra vl nav labi pazstama Lietuv. pai nav pazstama jaunk proza. e. Drutes vrdiem sakot, latvieu literatr ms esam tikai tranztnieki (Drungyt 2003, 22).
Literatras saraksts
Butkus, V. (2005) iauliai: provincijos miestas palatvje. iauliai : Sauls delta. Dragenyt, R. (2005) europietika brolyst (recenzija). // Metai. Nr. 2. Drungyt, e. (2003) Akligatviai. Skersgatviai. Tranzitas. // Nemunas. Nr. 23. Gaiinas, S. (2002) Balt Faustas ir Europos literatra. Kaunas : Knyg naujienos. Lauruait, L. (2005) Mokytis ar myltis? (recenzija) // iaurs Atnai. 5 d. Rokpelnis, J. (2005) Lyrika. I latvi kalbos vert Vladas Brazinas. Vilnius : Petro ofsetas. Skujenieks, K. (2004) A esu toli viejs. eilrai rinktin. Sudar Vladas Brazinas. Vilnius : Lietuvos raytoj sjungos leidykla. Tumas, J. (1912) Laiuva. iaul. Apskr. // Viltis. Nr. 37. Vailionis, A. (2005) Plagiato byla amina? // Metai. Nr. 2.
Summary
Many translators of the older and younger generation translate from Latvian into Lithuanian: Veronika Adamonte, Vlads Brazjns, erika Drunte, Dzintra elga Irbte, Vilma Kaladte, Laura Lauruaite, Arvds Valjonis, Renata zajankauskaite. They help Lithuanians get acquainted with the contemporary Latvian authors, know more about the current trends in Latvian literature, introduce new authors. However, there are not many translations of poetry and prose yet. Most of them can be found in Lithuanian culture periodicals; for example, the poetry of the young authors Anna Auzia, Ingmra Balode, Jnis elsbergs, Pteris Dragns, Marts Pujts, and Krlis Vrdi is published only in magazines. In the years 20012005 Lithuanian readers had the opportunity to read only three new Latvian novels by Nora Ikstena, eva Mrtua, and Laima Muktupvela. The article concludes that contemporary Latvian literature is not represented well enough in Lithuania. There is sufficient information only about the classics of Latvian literature. Keywords: translators, translated books, translations in culture periodicals, researchers of Latvian literature, texts and contexts.
Latvieu triolets cauri gadu desmitiem Latvian triplet in the Course of Decades
Latvijas Universittes Literatras, folkloras un mkslas institts Turgeeva iela 19, Rga, LV-1050 ieva2002@inbox.lv
Rakst izsekots trioleta k klasiskas panta formas attstbai no t pirmskumiem latvieu dzej ldz otrs tkstogades pirmajiem gadiem. Triolets ir pirmais J. Alunna saraksttais oriinldzejolis, ar ko aizskas latvieu profesionl dzeja. 20. gadsimta pirmaj pus trioletam pievras P. Roztis un K. Krza, turklt vii lau franu trioleta kanonizto formu. Savukrt K. Krza izveido t saucamo latvisko trioleta formu. 20. gadsimta 70. gados dzej par raksturgu pardbu kst atkrtoto rindu leksiska variana un punktucijas variabilitte. J. Peters, panta form ienesot ironiju, rada trijoltes jdzienu. Trijoltes ironisko, parodjoo un paradokslo raksturu 80. gados dzej turpina M. Melgalvs un K. elsbergs. Otrs tkstogades skum trioleta piedzvo renesansi U. Auseka, I. ziedoa un J. Baltvilka krjumos. Dzejnieku rado pieeja trioletam padara formu brvku un individulku. Atslgvrdi: triolets, latvisk trioleta forma, trijolte, trioleta renesanse.
Ieva e. Kalnia
Ievads
Latvieu mkslas dzeju pirms simt piecdesmit gadiem aizsk Jura Alunna dzejolis Trioleta (manuskript pazstams ar virsrakstu Pavasara atnciens), kur publicts konferenc godintajs Jura Alunna Dziesmis. 1. Voi atkal e, tu ziedu laiks? 2. Lk, meus, laukus grezno plaukums! 3. Lk, visas malas pilda jaukums! 4. Voi atkal e, tu ziedu laiks? 5. T, tevim atnkot, man krts 6. Gan mlestbas priekus sts? 7. Voi atkal e, tu ziedu laiks? 8. A B b A C c A
(Uzskatmbas labad rindas, kas atkrtojas, esmu izclusi: 1., 4., 7. rindu ar pasvtrojumu, 2., 8. rindu ar kursvu. I. K.) Man liks interesanti izsekot ai Alunna oriinldzejoa izvltajai formai cauri gadu desmitiem ldz pat msdienm, kad atseviu autoru dzej t piedzvojusi renesansi. Trioleta ceu latvieu dzej neesmu detalizti ptjusi un nepretendju uz
214
to, esmu iezmjusi acs krtoks ceazmes. Pilnga trioleta vstures apzinana vl turpinma, aptverot visas desmitgades latvieu dzej.
1. Kas daiks vl k trioleta? (P. Roztis): trioleta biogrfija

1. Kas daiks vl k trioleta? 2. Ts priek estts galvu lieks, 3. Tai forma saldi rafinta. 4. Kas daiks vl k trioleta? 5. Tai ritm krsa violeta 6. Un krs neizsmeams prieks. 7. Kas daiks vl k trioleta? 8. Ts priek estts galvu lieks. Un kd cit triolet Pvils Roztis raksta: No Francijas forma nca, Lai via latvjus daiot mca, Ja grkoju, monsieur, pardon! No Francijas forma nca Ts vecmeisters monsieur Scarron T dzejisk form latvieu dzejnieks izteicis su trioleta piedzimanas vsturi un t raksturojumu, dvjot to par daiu un esttiski pievilcgu. Piebildu, ka triolets veidojies 15. gadsimta franu dzej k sasinta rondeles forma un bijis populrs baroka un rokoko laikmet k salondzejas daa. Triolets ldzs, piemram, sonetam, rondo, rondelei, sekstnai pieder dzejas stingrajm jeb klasiskajm pantu formm. Stingr forma reglament dzejoa rindu skaitu, strofas uzbvi un atskau krtbu, respektvi, t nodroina zinmu formlo elementu paredzambu. Un prognozjamba ir gan trioleta spks (veido un nostiprina tradciju), gan vjums (vedina uz atkrtoanos un vienmubu), gan potencils attstbai, pamudinjums mainties, jo rosina meklt jaunus variantus. Pa lielkai daai stingrs panta formas ietver ar vairk vai mazk stingru, noteiktu saturu, kas ts satuvina ar dzejas anriem. Izmums nav ar triolets bdams populrs baroka un rokoko laikmet, tas izteica vieglu, rotagu, dakrt ar kalambrisku un ironisku domu. Triolets ir astorindu pants ar noteiktu atskau shmu, kur pirm (1.) rinda atkrtojas ar k ceturt (4.) un septt (7.), bet otr (2.) rinda ir vienda ar astoto (8.). Savukrt savstarpji atskaotas ir 1., 3., 4., 5., 7. rinda un 2. ar 6. un 8. rindu. Franu trioleta tradcija prasa punktus likt aiz 2., 4. un 8. rindas. Tdjdi veidojas divas divrindes jeb divi distihi un viena etrrinde jeb kvarta. Atsaukos uz emlu Rozenbahu (pazstamu ar k emlu Frosu), kur 20. gadu beigs ptjis latvieu trioletu: Sekojot franu punktu liekambas tradcijai, atkrtojams rindas ieem teikum katrreiz citu stvokli. Ldz ar to vim ir iespjams A B a A a b A B
Ieva E. Kalnia. Latvieu triolets cauri gadu desmitiem
215
ciei iekauties cit kontekst un uzemties citas semantisks funkcijas. Td krt punktu liekambas likums cenas trioletu pasargt no mehaniskiem rindu atkrtojumiem. (Rozenbahs 1928, 12) Pie franu tradcijas pieder ar noteikts pantmrs etrpdu jambs, tau, k atzst jau cittais Rozenbahs, trioletu ritmik un pantmr [e. Rozenbaha retinjums. I. K.] jau jtams krievu tradcijas iespaids, kura atzst par triolet pieaujamu katru ritmu un katru pantmru. (Rozenbahs 1928, 11) Pc zinanu atkrtojuma par trioletu, vlreiz prlasot pau pirmo trioletu latvieu dzej, redzam, ka Juris Alunns atkpies vai nav ievrojis tradciju, jo via Triolet trkst astots (8.) rindas, kura atkrto otro (2.), un ar atskau sistma neatbilst shmai Alunns ieviesis vl treo atskau pri (C krts sts). Trioletas ritmik tr etrpdu jamb izturtas tikai 1., 4. un 7. rinda, prjs vrojamas nelielas atkpes.
2. Latvisk trioleta biogrfijas iezmes

2.1. 20. gadsimta otr desmitgade un 20. gadi: Pvila Roza un Kra Krzas trioleti
Pievrssimies trioleta turpmkajam ceam latvieu dzej. 1918. gad iznk Pvila Roza trioletu krjums zu rota. Vesels krjums, veltts vienai no stingrajm panta formm, ir neparasta un pat prsteidzoa pardba. Tau glui ne no , ne no t jau tas nerads. Latvieu dekadencei sevi izsmeot, t prveidojs jaunklasicism; lielu vrbu veltot ritmam, melodikai, tradicionlajm panta formm, bijuie t.s. dekadenti, k rakstja Valdemrs Dambergs, strdja pie dado pantu piepotanas latvieu lirikai un epam (D gs 1920). Lai gan P. Roztis hronoloiski nav iekaujams dekadentu kustb, tomr via interese par moderno (saelto) cilvku, ar via prvrtjo attieksme pret sava laika morles normm liek viu uzskatt par savdabgu dekadentu mantinieku. Un, k acmredzami parda zu rota, Roztis tiei turpina ar jaunklasicistu tradciju. Vienlaikus pie trioleta latvisk varianta strd ar Krlis Krza, tau via trioletu grmatas lastju sasniedz daus gadus vlk. Roztis lauzis franu trioleta kanonizto asimetrisko formu, veidojot savus, k izptjis emls Rozenbahs, astous trioleta formas invariantus. Par Roza visbiek lietoto trioleta formu (66% gadjumu) distiha, kvartas un distiha apvienojumu trioleta ptnieks raksta: Vias uzbvi vartu izteikt sekojoi: divs pirmajs rinds tiek dota aforistiski koncentrta doma vai spilgta glezna. Sekojo kvarta (bbba), kura izskan noslgti, dod domas (gleznas) paplainjumu un pamatjautjumu; ar paskaidrojumu, ja t izteikta k paradokss. Pc tam tiek atkrtots skuma aforistiskais distihs tagad saprotamks un dzejiski apgarots , lai labk iespiestos atmi. Kvartas otr rinda atkrto distiha pirmo rindu ne tik daudz td, lai ievestu to jaun kontekst un dotu cieo sakaru ar aforistisko
216
distihu. T ir trioleta forma ar noteiktu kompozcijas shmu. [..] Tas ir patnjais Roza trioleta tips. (Rozenbahs 1928, 13) Roza krjums zu rota ir laimes, dabas dailes un mlestbas skurbuma piepildts. Taj domin viengabalainas personbas gai, viegli rotag attieksme pret pasauli, persongs intms izjtas, kurm dzejnieks atradis sti atbilstou izteiksmi: 1. Tas prieks, kas manu sirdi pilda, 2. Vai triolet izteicams? 3. Vi skan k simfonija cilda! 4. Tas prieks, kas manu sirdi pilda, 5. K saule ar nakti silda, 6. Kad dienas ce nav atrodams. 7. Tas prieks, kas manu sirdi pilda, 8. Vien triolet izteicams! A B a A a b A B
(Tekstuls atirbas atkrtotajs rinds izceltas ar trekninjumu. I. K.) Jteic, ka visai drz pc krjuma iznkanas, t. i., 1921. gad Roza trioletas nonk Pldoa parodiju uguns. Iemesls acmredzot ir Pldoa aizskart un aizkaitint dzejnieka paapzia, jo 1918. gad Roztis, tpat k Jnis Sudrabkalns, izteicis diezgan kritiskas piezmes par diviem Pldoa dzejou krjumiem Via dolorosa un 111 lirisku dziesmu (abi iznkui 1918. gad). Parodijai oti parocga izrds pati trioleta forma, kuru, k jau nordju iepriek, viegli un visai tri var noplicint un izsmelt. Un glui nevainojamas jau visas Roza trioletas nav. Pldonis, izsmejot Rozti, ievie trijolanas jdzienu, kur izrdsies visai dzvelgs ar pc sedesmit gadiem un tad jau uz palikanu nostiprinsies msu dzej. P. Roztis Senatne Jj bajri, kunigi vai Viss pagalms no pakaviem dim. Plaukst lauk jau brzii zai, Jj bajri, kunigi vai, Zviedz jtnieku kumei skai Un zvaigoti iemaukti zim. Jj bajri, kunigi vai Viss pagalms no pakaviem dim. Pldonis Jj Pegaz Roztis vai, Ka viss departaments nu dim. Birst klaboi panti k spai; Jj Pegaz Roztis vai, Bet mzas bg kliegdamas skai: Tds bleis nav dzirdts ldz im! Jj Pegaz Roztis vai, Skan paka rmes bim! bim!
Krlis Krza ir viens no pirmajiem dzejniekiem, kas 19. un 20. gadsimta mij pievras dzejou kanonisks formas izkopanai. Krza franu trioletu pielgojis latvieu valodai, veidojot vienu no iespjamiem trioleta latviskajiem variantiem. Krzas trioleta uzbvi, jauninjumus, oriinalitti pamatgi izptjui literatrzintnieki Jnis Andrups (Andrups 1944, 281286) un Vilnis eihvalds (eihvalds 1984), atzstot, ka vi bs smlies ierosmes no krievu dzejniekiem Fjodora Sologuba un Konstantna Bamonta, prtulkodams ar daus viu trioletus.
217
Tau smagkais darbs glies uz dzejnieka paa pleciem, iespjams, nozme bijusi ar via psihisks uztveres patnbai, kurai uzmanbu pievrsis literatrvsturnieks Krlis Dravi: Krzas psih it k dus o nekdgo pantu stingrs veidnes, un viam paam ir prieks katrai domai vai jtai likt izlieties d skaidr standartform (Dravi 1936, 145). Krlis Krza laidis klaj trs trioletu krjumus Trausl trauk (1922), Tautas tiesa un Teiku tkl (abi 1924. gad). Grmatu virsraksti spilgti apliecina vl kdu Krzas potikas indevi patiku asonanst un alitert vrdus. Krza prveidojis franu trioleta rindu uzbvi to veido divas noslgtas trsrindes un viena noslgta divrinde, atkrtojums novietots katra posma skum. Krzas triolet atkrtojums atirb no franu novietots vien un taj pa viet, tdjdi via dzejai draud vienmuba un mehniskums, tpc Krza nereti vari atkrtojuma otro rindu. K jau minju, via trioletiem raksturgs alitercijas un asonanses vr tos neparasti skangus: 1. Tev ir tik dzintardzidras dziesmas, 2. Tev dzu dzelms dzintars dus, 3. K dzintars tavas saules liesmas. 4. Tev ir tik dzintardzidras dziesmas, 5. Un, kad pr klintm bras briesmas, 6. Mirdz dzintardzls dziums kluss. 7. Tev ir tik dzintardzidras dziesmas, 8. Un tavs dzelms dzintars dus. A B a A a b A B
Krzas pasaules izjta ir intmi liriska. K stenu lirii Krzu nesaista tematikas un motvu plaums un daudzveidba, viam tk prdzvojumu varit, izdzvot savu jtu un noskau vissmalkks nianses. Un uz to steni aicints ir triolets. Krzas motvus preczi nosaucis kritiis Jnis Andrups: Divjd attlum Krlis Krza atbda visas lietas, par kurm dzied. Pirmais ir [..] pagtnes tlums, otrs vientulbas tlums (Andrups 1944, 282). Liriskais es Krzas dzej ir vientu, attlinjies no dzves un sev iesldzies, kaut ar alkst pc gargas tuvbas, mlestbas un laimes, tau viss ir garm sldos un atstj vien mgas spes un skumjas. Krza mt aizgjuo dienu pasaul: brnb, agrnaj jaunb, ar tautas teiku un ticjumu pasaul (Teiku tkl), un pat nesenji vsturiski notikumi bgu gaitas, kar, revolcijas, neatkargs Latvijas izca tiek pausti ar senatnes priekstatiem (Tautas tiesa). Krzas piedvt latvisk trioleta forma, kas sastopama visos via trioletu krjumos, atrodama ar 17% trioletu Roza krjum. Td 1928. gad, rakstdams par o panta formu, e. Rozenbahs secina, ka Krzas izstrdt trioleta forma uzskatma par latvieu valdoo trioleta tradciju [e. Rozenbaha retinjums. I. K.]. Rozenbahs analiz, kdi apstki noteikui tiei das latvisks formas veidoanos: pirmkrt, Roztis savos trioletos uzrda noteiktu tiekanos uz franu tradciju.. Ja ar nav neviena trioleta, kur franu tradicija btu izturta piln mr [e. Rozenbaha retinjums. I. K.], tau lielk da [..] ir redzama tuvinans tajai. Bez tam grmatia skaidri rda, ka novranos no franu formas e var uzskatt tikai k tehniskas gatavbas trkumu (Rozenbahs 1928, 1415), otrkrt, K. Krza punktu
218
liekambas zi ir gjis pa mazks pretestbas ceu, un rezultt esam dabjui vismehniskko trioletu, kds iespjams (Rozenbahs 1928, 15). Kritia secinjums skar latvisk trioleta raksturu: Francisks tehnikas nenovramais rezultts ir triolets-domusple. [..] Tikpat nenovrams latvisks tehnikas rezultts ir lirisks noskaas triolets. [..] Franciskais triolets var bt sabiedriski aktvs, latviskais triolets ir vienkri esttisks. [..] Kds beigu sldziens? Ja pienem, ka pareizi populrie raksturojumi gallu asais saprts un latvieu lirisms, tad esam nonkui pie nacionlas trioleta formas. Es tomr metu izaicinjumu latvieu dzejniekiem, neapmierinties ar palaik izstrdjuos trioleta tradciju un vias kanonizciju nepielaist! (Rozenbahs 1928, 15)
2.2. triolets 20. gadsimta 70. gadu dzej

Prlecot veselai etrdesmitgadei, apstsimies pie 70. gadiem, kad dzeja jau krietni atguvusies pc padomju reglamentjo neoklasicisma un taj atkal vrojama panta formu dadba. Bruno Saula krjum Mg cerba (1971) ir dzejojums Jura Alunna testaments, kura ievadda Saultis raksta par kdu puiku Jaunkalsnav, kur aug, un drz jau Bauru tauta Horciju cit, / Viu dli run sonetos. Pilddams Alunna testamentu, Saultis, tagad piemirsts dzejas formas meistars, raksta dzejous antkajs strofs Alkaja strof (Versus Alcaicus), Asklepida 1. strof (Asclepiadeus primus), Arhiloha 4. strof (Archilochius quartus), ar sonetus un trioletu. Lieki piebilst, ka visas s panta formas atrodamas Alunna Dziesmis. Saula triolets, tpat k Alunna, ir septirinde, kuru veido divas divrindes un trsrinde, tdjdi katru reizi tiek maints pirms atkrtots rindas novietojums teikum, t izvairoties no ts mehniska atkrtojuma teikuma skum. Turklt Saultis ievrojis ar Alunna atskau sistmu. *** 1. Kur dzvs ir radanas prieks, A 2. Tur nama prieku redzam tru. B 3. tur dzejai netrkst karavru, b 4. Kur dzvs ir radanas prieks. A 5. Tur nelo un nelien spraugs, C 6. Bet dgi uz prieku raugs, c 7. Kur dzvs ir radanas prieks. A 8. Protams, B. Saultis nav viengais, kas raksta trioletus, tos lasm ar Ja Plotnieka krjum Kuiem nenk miegs (1970), ziedoa Purva krjumos Kastau nakts (1969), Ja tu man uztictos (1972), egila Plaua zaaj krsl (1970) un Sp pavasaris (1971). Un ar iem dzejniekiem saraksts vl nebeidzas. o dzejnieku un
219
ar vl dau citu prlasto trioleti apliecina formas liberalizanos (vartu, protams, lietot ar citu vrdu, kas saisttos ar meistarbas jautjumu): vienkrt, k K. Krzas, t P. Roza izstrdts shmas tiek lietotas, tau ts vairs nevar uzskatt par latvisko tradciju, jo viegli tiek prkptas, veidojot danedadus punktucijas variantus; otrkrt, gandrz vai obligta kuvusi atkpans no otrs rindas precza atkrtojuma astotaj rind: labkaj gadjum tiek varits viens rindas vrds (Pants rotags, bet ciei siets un Pants rotags un ciei siets z. Purva triolet K vainags vijas trioleta izlas Atsaukans 1974), bet diezgan biei rinda krietni izmainta vai pat ir glui cita (K meteors lai via krt! un Lai via tiei man krt! J. Plotnieka triolet Ja lidmanai jkrt btu krjum Kuiem nenk miegs 1970). Tas pats sakms ar par pirms rindas atkrtojumu, kas vien no atkrtojuma vietm, visbiek ceturtaj rind, tiek aizstta ar pilngi citu rindu: 1. K vainags vijas trioleta 2. Pants rotags, bet ciei siets. 3. Ik zieds, ko roka nenometa, 4. Nu smaro ievts triolet. 5. Kad neder mls, ne skangs metls, 6. Ne grantakmens vss un ciets, 7. K vainags vijas trioleta 8. Pants rotags un ciei siets. A B a A1 C b A B
No mintajiem dzejniekiem triolets visorganiskk padodas egilam Plaudim, vi ar vispreczk ievro K. Krzas izstrdto shmu, turklt labprt ar asonans un aliter vrsmas, tajs iekaujot mkslinieciski piepildtu prdzvojumu: 1. Trp sirdi spo saules svrk, 2. Kad rgains rudens rugj 3. Un zaros melnas vrnas krk! 4. Trp sirdi spo saules svrk, 5. Kad domas iegrimst melu mrk 6. Un labais n iet aunais j. 7. Trp sirdi spo saules svrk, 8. Kad rgains rudens rugj! A B a A a b A B
70. gadu trioleta kontekst noteikti pieminams ir Jnis Peters, kas krjum Mans biu koks (1973) vai veselu nodau veltjis trioletam, kuru pc kda trioleta virsraksta vartu nosaukt par Trioletu nakti, taj dzejnieks izdzvo plau jtu amplitdu no intmi ironiskm ldz izsptm kolektvs vstures tmm. Tau pau interesi izraisa septiu trioletu apvienojums Trijolu koncerts naktsvijolei ar stabuu orestri. Te nu atkal pc ilgiem gadiem pards Pldoa piemint trijolana, tikai oreiz trijoltei lemts no J. Petera krjuma aiziet tlk pasaul, iebrist jaunu taku latvieu literatras teorij vl neakcepttu, bet visai stabilu un noturgu formu. Trioletas rotagaj form, piepaldzot ironijai un dadu balsu savijumam liriskaj varon, paapmierint mietpilson, lnm mostas tautas piederbas balss.
220
2.3. Trijolte 20. gadsimta 80. gadu jauno dzejnieku dzej

Nezinu, cik tiei, cik netiei, cik apzinti un cik ne no Ja Petera dzejas, tau trijolte ienk 80. gadu jauno dzejnieku Mra Melgalva un Klva elsberga dzej. Skaitliski nedaudz, bet, manuprt, stilistiski oti prliecinoi. M. Melgalvam krjum Meldijs ieana (1980) ir trs trijoltes Mksliniecisk trijolte, Svtdienga trijolte un Nekrtna trijolte, K. elsberga pcnves krjum Velci, tti (1989) viena Sabiedrisk trijolte. Trijolte uzskatma par stingrs panta formas parodiju, kas ar ironijas, absurda elementu, depoetizcijas pamieniem prmaina trioleta liriski rotago raksturu. M. Melgalva Svtdiengs trijoltes parodijas pamatu veido ilgot un rel sadure kds es vltos bt, kdu es vltos dzvi un apzia par abu nesavienojambu, jo ilgot sasnieganai nepiecieams gribas sasprindzinjums, kas liriskajam varonim nu nepavisam nepiemt. Trijolti spilgtina Melgalvam raksturg paironija. 1. T gribjs man saules lkta, 2. bet dzi dien pamodos, 3. tu skrji t k aptaurta. 4. T gribjs man saules lkta, 5. bet kas tad muim tdu dos, 6. un sird palika man rta. 7. T gribjs man saules lkta, 8. bet dzii dien pamodos. A B a A b a A B
Klvs elsbergs Sabiedrisk trijolt atce lielo skuma burtu lietojuma un interpunkcijas tradciju, t aujot loiskos akcentus salikt dzejas interprettjam. 1. es drusku pacnos ar citu lab 2. bet lemu pats cik lielu vli emt 3. kaut padomnieki manu pauri knb 4. es drusku pacnos ar citu lab 5. es nelru tikai sav nab 6. kaut no tiem padomiem man biei gribas vemt 7. es drusku pacnos ar citu lab 8. bet lemu pats cik lielu vli emt A B a A a b A B
elsberga trijolte pau dzejnieka attieksmi pret padomju laik morles augstumos pacelto kolektvisma jdzienu, ar kuru vajadzja konfrontt savu individulismu, protams, atzingi tika vrtta izvle par labu kopgajm interesm un atteikans no savm. elsbergs apspl ar jdzienu padomju zeme ( ), izmantojot krievu vrda divas nozmes padome un padoms. Trijoltes formas semantika ar agrnbu (drusku pacnos, nelru tikai sav nab, no tiem padomiem .. man biei gribas vemt) padara komiskas un apsmaidmas padomju sistmas augstks aksioloisks vrtbas.
221
2.4. saplaukst pues retas trioletas (u. Auseklis): trioleta uzplaukums otrs tkstogades skum
Otrs tkstogades skumu iezm trioleta renesanse, iznk trs trioletu krjumi: Ulda Auseka saplaukst pues retas trioletas (2002), Imanta ziedoa Trioletas un Ja Baltvilka 99 trioletas (abi 2003). K to izskaidrot? Atbildt nozm izteikt visai avantristisku kopsecinjumu par triju tik dadu dzejnieku iekjiem pamudinjumiem. Iespjams, vius fascinjusi iespja prbaudt sevi rji vieglaj, dzirkstoaj form, kas patiesb prasa ne vien meistarbu, bet ar asprtbu un pat paradokslu domanu. Uldis Auseklis krjuma saplaukst pues retas trioletas pcvrd raksta: Kd rt pie manm durvm pieklauvja retas vieas trioletas, ar kurm pirmo reizi biju saticies agr jaunb. Tas bij negaidti, bet, iet, svtgi. Man iepatiks viu atturgums, trauslais stiprums, vrdu un mirku izvlgums, nianu sasples un dvselei tuv viegl smeldze. Es vos un uzticjos vim (Auseklis 2002, 80). Dzejnieks preczi raksturojis savu trioletu btbu, piebilstams vien daas atzias. Vienkrt, U. Auseka trioleti iekaujas latvieu trioleta liriskaj tradcij, sirds lirikas tradcij, kura prdzvojumu rosinjusi iekauans dabas pasaul un ritmos (ort slis ircina mani, kruptis uz slieka krsl s), lauku dzves miergaj, rimtaj ritjum pc saraustts un stresa prpilns pilstas dzves (pc lku loiem atgrieos pie dabas), rodot tur dzves pilnestbas un harmonijas izjtu. Otrkrt, Auseka trioletu patnba ir lielo burtu rakstbas atcelana, ar gadjumos, kad teikums tiek noformts ar punktu. Tomr lielkaj trioletu da dzejnieks lieto tikai komatus un domuzmes, strikti neiezmjot teikumu robeas un tdjdi vismaz formli bgot no sinhron rindu novietojuma vienmubas. Atsevii trioleti liecina, ka, dalot tekstu teikumos, Auseklis iet Kra Krzas pds, un via trioleti sastv no divm trsrindm un nosldzos divrindes (viegliem vliem balta migla veas, tu iebridi Latgales migl silt, kad ir spe prspusi puu, vl tik vasargi svres skrien pr kalnu). Trekrt, lai vairtos no klaboiem rindu atkrtojumiem, Auseklis astoto (8.) rindu konsekventi veido atirgu no otrs (2.): 1. sirds apgaro os meus, tacias un pavas, 2. os dzeltengos putnnus uz koka zara, 3. un raibs puu krsas melnai stundai savc 4. sirds apgaro os meus, tacias un pavas 5. un nevairs no muma no naiv brna sava 6. kas noliecas pie noguruas auzu skaras 7. sirds apgaro os meus, tacias un pavas, 8. sirds pri gadiem ma darbu dara A B a1 A a2 b1 A B
Ceturtkrt, Auseklim raksturgs divu, pat triju trioletu apvienojums vien dzejol, t dodot iespju varitajiem trioletiem savstarpji sasplties un nianst, padziint izteikto domu (uz gadsimteu slieka sstas pce, kaut kur seni su soi staig).
222
Imants ziedonis Triolets piln mr izmanto panta formas piedvto rotagumu, kas tik organiski sasaucas ar paa dzejnieka dabai piemtoo sples un splans prieku: ziedoa trioletos sasples notiek ar atskam (Nu pt, vjii, bei-fei fei-dzeni-izraktei; Mans prieks ir incidentisks incidentisksdentisks-rentisks), ar citiem tekstiem (Ai, tev kjia pasldja, Balts zrks ar melnm pumpm.., e, kur prieu mei lgo), nav retums ar autoreminiscences, kad triolets liek atcerties kdu I. ziedoa dzejoli, rindas, epifniju vai noskau (Ir aprlis, krt sklas eglm un dzejolis Pc visdiem maziem vjiem krjum Caurvj; No skurstea kpj dmu stabi un Ir svargi, lai dmu stabs krjum Man labvlg tums; Kas tavu laiku r tin un epifnija Tinamies no kamola kamol). Rotagums vedina domt par nenopietnu, vieglu saturu, savukrt panta uzbve, k jau mints, rada baas par vienmubu. Tau I. ziedoa trioletu krjums ir apbrnojami daudzkrsains k prdzvojuma, t motvu zi. Nav tmu, par kurm dzejnieks nesptu izteikties triolet, skot no dienis politikas un socils dzves acs krtom ainm ldz filozofiskm prdomm par laika tecjumu, par dzves guvumu un par nepaturamo, par prpasaulgo Dievu. Tikpat bagta ir emocionl daudzveidba zobgalba, ironija, sarkasma, lirisms, smeldze un patika uz paradoksiem: 1. un negribas vairs dzvot tlk, 2. T gribas dzvot atpaka. 3. Skan vrdi blk, arvien blk 4. un negribas vairs dzvot tlk. 5. Bet noiet kaut kur klusu mal, 6. Tur, kur no miltiem graudus ma 7. K negribas vairs dzvot tlk, 8. Bet gribas dzvot atpaka. A B a A b1 a1 A B
Viet btu Ja Rokpea atzia Trioletu ievad Imanta ziedoa dainiskais triolets: Kds sakargs vrs ir sacjis: Hrakls paliek Hrakls ar ar ziediu rok (ziedonis 2003, 5). Daudzveidba vrojama ar punktucijas zi, tau par I. ziedoa patnbu vartu uzskatt skaldto trioletu, resp., dzejnieks iecienjis katru rindu veidot k atseviu teikumu (Balts zrks ar melnm pumpm, Pensilvnij tur gan ir labi, Pa kuru laiku nosirmoja jra). Tpat k 70.80. gadu dzejnieki un ar U. Auseklis, I. ziedonis mdz atkrtots rindas varit. ziedonim raksturga ar vairku, pat deviu trioletu apvienojums cikl, t sazarojot tmu un aujot trioletiem savstarpji splties. Pris gadjumos dzejnieks trioletam pielicis devto rindu (Ar maigumu, par kuru reizm kauns, Par mlestbu nerakstsim). K liecina latvieu literatras vsture (Baltvilks 2004, 105), Jni Baltvilku (19442003) t sti sasparoties trioletu rakstniecbai pamudinjis tiei I. ziedoa trioletu krjums, kaut ai lakoniskaj un dinamiskaj (Baltvilks 2004, 105) form dzejnieks roku jau bija ieminjis agrk. Paptot J. Baltvilka trioletu, iet, ka dzejnieku saistjusi packstans ar formas zemdens akmeiem: dzejnieks pai strdjis ar atskam, lai panktu to lielku variabilitti; ar punktucijas daudzajs
223
varicijs vi radis intonciju dadbu un atkrtoto teikumu iesaistanu atirgos kontekstos. Saldzinot ar U. Ausekli un I. ziedoni, J. Baltvilka trioleta rindu krtojums ir iespaidgs. Vi labprt rakstjis jau tradcijas nostiprintos trioletu kompozcijas tipos, kad trioletu veido divas trsrindes un nosldzo divrinde (Kad ievs lakstgalas pogo, es reizm atgrieos, kur bijis) vai divrinde, kurai seko etrrinde, un dzejoli atkal pabeidz divrinde (J, protams, ka esmu vaings, Neviens jau spes neaicina). Tpat k I. ziedonis, J. Baltvilks trioletus sacerjis astoos patstvgos teikumos, raksturga trioletu forma ir etras divrindes vai trs divrindes un divas vienrindes utt. Lai gtu lielku brvbu, J. Baltvilks visai konsekventi dadojis otro (2.) un astoto (8.) rindu: 1. Laid sirdstus, lai iet un staig, 2. Jel neturi tos ciei ciet! 3. Kam sdi tu tik pelks vaig? 4. Laid sirdstus, lai iet un staig! 5. Lai iet, kur pasaulte zvaig, 6. Varbt vl iemcs tie smiet. 7. Laid sirdstus, lai iet un staig! 8. Gan satiksi tos cituviet. A B a A a B A b
Par J. Baltvilka trioletu motvu daudzveidbu krjuma pcvrd rakstjis Mris Rungulis (Baltvilks 2004, 106), atliek vien piebilst, ka Baltvilka trioletu lirisko situciju daudzveidba smelta no viam ms dabas pasaules. 20. gadsimta izska un 21. gadsimta skum trioleta rindu kompozcija un atskau sistma kuvusi krietni brvka, ar atkrtots rindas pakautas leksiskai variabilittei, pai otr un astot rinda. Triolets joprojm pieskaitms pantu stingrajm formm, tau to ievrojami skrui autoru individulie mekljumi. Raksta nobeigum atbildu uz jautjumu, kas, dabiski, radsies lastjam. K tad sti pareizi btu teikt: trioleta vai triolets. U. Auseklis, I. ziedonis un J. Baltvilks, tpat k J. Alunns latvieu dzejas rtausm, konsekventi lietojui sievieu dzimtes formu. kiet, ar 20. gadsimta pirmajs desmitgads t tikusi lietota biek, ldztekus gan pastvot ar formai vrieu dzimt. Gan Latvieu valodas pareizrakstbas un pareizrunas vrdnc, gan J. Kurstes Dzejas vrdnc lietota vrieu dzimtes forma, ttad normatvi pareizi btu teikt un rakstt triolets. Tau, manuprt, termina lietoana dzvaj valod notiek pc Salamana lmuma, proti, reli eksist parallformas triolets un trioleta.
Literatras saraksts
Andrups, J. (1944) Kra Krzas dzeja. // Latvju Mneraksts. Nr. 4. 281.286. lpp. Auseklis, U. (2002) saplaukst pues retas trioletas. Rga : Gar pupa. Baltvilks, J. (2004) 99 trioletas. Rga : Ptergailis. Cepltis, L., Mielsone, A., Porte, T., Rae, S. [b.g.] Latvieu valodas pareizrakstbas un pareizrunas vrdnca. Rga : Avots.
224
D gs [Dambergs, V.] (1920) Pvils Roztis. Lilija un zobens. Latvijas Vstnesis. 9. nov. Dravi, K. (1936) Krlis Krza // Latvieu literatras vsture. 5. sj. Rga : Literatra. eihvalds, V. (1984) es nespk nemam nesagumu: Krlis Krza simtgadnieks. // Literatra un Mksla. 20. apr. Kurste, J. (2002) Dzejas vrdnca. Rga : zintne. 419. lpp. Rozenbahs, e. (1928) Latvieu triolets // Latvju Grmata. Nr. 1. 10.15. lpp. ziedonis, I. (2003) Trioletas. Rga : Ptergailis.
Summary
The article traces the development of the triplet as a classical versification form from its beginnings in Latvian poetry to the first years of the third millennium. The first original poem written by Juris Alunns, the founder of Latvian poetry, was a triplet. Later, the triplet was developed in Latvian poetry by such authors as Pvils Roztis and Krlis Krza who broke the canonized form of the French triplet. Krza developed the so-called Latvian triplet. In the 1970s lexical variations of repeated lines and variability of punctuation became widespread in Latvian poetry. Jnis Peters brought irony in the versification form by coining the term trijolte whose parody and paradoxical character was continued in the 1980s in the poetry of Mris Melgalvs and Krlis elsbergs. At the beginning of the new millennium, the triplet was revived in the poetry of Uldis Auseklis, Imants ziedonis, and Jnis Baltvilks. The authors creative approach to the triplet made its form looser and more individualized. Keywords: triplet, Latvian triplet, trijolte, rebirth of triolet.
Somu versifikcijas elementi ventiml raksttos Fria Dziesmas darbu ritmisks struktrs Finnish Versification elements in the Rhythmic Structure of Fricis Dziesmas Poems Written in a Subdialect of the Kurzeme Region
Kultras Forums, Dzirnavu iela 71, Rga, LV-1011 anda.kubulina@navigator.lv
Rakst izsekots Fria Dziesmas (19062004) ventiu izloksn rakstto darbu Poem par kulen (1939), Dzven ceper kuldams(1946), Smukam smuks indev (1972), Meditcij pa butel (1996) ritmiski uzsvrts zilbes savdbm, pievrsta uzmanbu uzsvara regulrai saistbai ar zilbes kvantitti. Atslgvrdi: Fricis Dziesma, metrs, kpjoi un krtoi pantmri, atskaas, klauzula, zilbes kvalitte un kvantitte, metra dinamiskais un sillabiskais elements.
Anda Kubulia
2006. gada 14. septembr Ventspil konferenc, kas bija veltta Fria Dziesmas simtgadei, saldzindama Lvzemi (2001) ar Alant Via darbiem izlas Lakstgals ievziede (2005), minju, ka via dialekt rakstts vrsmas vedina domt par metrisko struktru tuvbu somu duracionlai sistmai, kura no latvieu sillabotonisks atiras ar to, ka uzsvrt zilbe satur ne vien dinamisko un sillabisko elementu, bet zilbe obligti ir gara. Penti Leino (Leino 1979, 302342), raksturodams somu versifikcijas sistmu un to tipus, uzsver, ka somu sistms, kur metra veidoan vienlaikus piedals gan dinamiskais, gan sillabiskais un kvantitatvais elements, uzsvars metr relevants tad, ja apvienojas ar kvantitti, t. i., garu zilbi, sevii tas sakms par pdjo uzsvaru vrsmas beigs un pirms cezras. Minjumu par Dziesmas metrisko struktru patno ldzbu ar somu vrsmoanas duracionlo sistmu, sev par prsteigumu, mintaj konferenc saklausju ar Ja Krslia ziojum par dzejnieka atstto mantojumu Stokholmas Karaliskaj bibliotk via rokrakstu fond esot ap etri simti tulkotu reliisko dziesmu no dadm valodm, visvairk no zviedru, bet krietni daudz ar no somu valodas. Tulkoto oriinlu laika robeas aptverot turpat trs gadsimtus. Tulkojumu esambu turju prt k rjo apstku papildu impulsu, dzejniekam aktualizjot ventiu izloksnes fontisks patnbas, un tas deva jausmu, kpc emigrcijas laika Alant Via dzejoos vrojam metrisk uzsvruma un zilbes kvantittes saistba ir ar tik izteiktu tendenci pieaugt. Ventiml raksttie Dziesmas dzejoi izlas Lakstgals ievziede izturti galvenokrt etrpdu trohaja (/V) pantmr vai ar etrpdu trohajs mijas ar trspdu trohaju. Tie ir tautasdziesmu metri, kuros jau Ludis Brzi, gan skaidri nepateikdams, kdas ir uzsvara un kvantittes savstarpjs attiecbas, min to sakarbu izraists
226
likumbas trohaja un daktila pds (Brzi 1940, 49). Trohaja pdu kopumam izlas Lakstgals ievziede nedaudz pieldzinties var viengi trspdu jambs (V/), kam seko etrpdu un sepdu jambi, viens daktila (/VV) gadjums sajaukum ar trohaju, divi trspdu amfibrahija (V/V) gadjumi, viens amfibrahijs kop ar treo peonu (V/VVV) un trohaju, k ar divi dzejoi tonisk sistm. Ja izloksn raksttos dzejous saldzina ar literr valod rakstto Lvzemi, metrisk, t. i., ritmisk aina, instrumentcija izloksn raksttos rds jtami vienveidgka iztrkst anapesta (VV/), ir maz daktilu un amfibrahiju, sievis klauzulas mijas ar vrim un otrdi, retk sastopam gadjumus, kad vienu divrindi vieno vris, bet nkamo divrindi sievis, k tas ir Lvzem. Tikai reizumis pavd pa daktiliskai klauzulai. Tds izskats kopskats. Tomr, lai preciztu vrojumu, turpmk novrsos no izlases un pievrsos Alant Via metra analzei pa krjumiem to izdoanas secb. K zinms, Fria Dziesmas pirmais dialekt raksttais darbs publicts 1939. gad ar pseidonmu Alant Vils un saucas Pom pa kulen. Rakst analzei emts 1948. gada izdevums, par kuru autors norda, ka izdevums valodas zi nedaudz atiras no zelta beles pirmizdevuma, tau metriski palicis idents pirmizdevumam: poma sarakstta etrpdu trohaj, sievim atskam mijoties ar vrim: Un t katars ko kur rojes 1 kustes ods k dizl, savelk bikss un saspoj sojes, sasien cietak drns uz gl un tik jem no sols li sol, cik tik iztur mies un kol! Vrsmas satilpst rind, ts netiek lauztas un atgdina tautasdziesmu etrrindes. Prbaudot kvantittes un uzsvruma sakarus absoltos skaitos, redzams, ka no 943 metriski uzsvrtajm zilbm pom 465 uzsvari krt uz garm (maiz`) vai prgarm (srkan), 178 uz pusgarm (damp) zilbm un tikai 300 gadjumos tie atrodami ss (sajem) zilbs. zinot, ka ventipus gara zilbe papildus veidojas, ne vien patskanim savienojoties ar sekojoiem k, l, m, n, r, k tas ir literr valod, bet viu nortais galotnes patskanis pagarina iepriekjs zilbes patskani, piemram, dr (dari), lb (labi), skl (skali), dbt (dabt), iziert (izirt), klbt (klabt), t, no vienas puses, lingvistiski nozmgi palielinot garo zilbju skaitu, ttad iespju ts neapzinti un brvi izmantot metram, t. i., izcelt kvantitatv elementa kltbtni ritm. Tlab divkrajam prgaro, garo un pusgaro uzsvrto zilbju prsvaram pom nevajadztu prsteigt. No otras puses, notiek gan vrdu, gan patskau sinana, divskau, vrdu strupinana, kas izsauc k garumus, piemram, vrt (vartu), vai patskau sumu partikuls, saikos, kuri beidzas ar divskani, piemram, partikula lai ventia mut prvras par le; dakrt sina pat slgtas zilbes patskani, piemram, ldz, atmetot ldzskani, prtop par li. Garo zilbju pieaugums un to sinanas noriu vienlaicba lingvistiski dialekt var ist ldzsvar, tau dzej paver jaunas izteiksmes iespjas. No 543 garm uzsvrtm zilbm 169 gadjumos ts funkcion k vrsmas galvenie beigu uzsvari, bet 85 gadjumos k pdjais uzsvars pirms
Anda Kubulia. Somu versifikcijas elementi ventiml raksttos Fria Dziesmas darbu ..
227
cezras. ss galvenais uzsvars ir tikai 55 gadjumos ttad trsreiz mazk, bet pirms cezras 17 gadjumos. Pom pa kulen vrojama noteikta tendence uzsvrt zilbe biek ir gara nek sa, nostjas metriski marts pozcijs, ttad apstiprina L. Brzia novroto tautasdziesmu sakar. Krjums Dzven ceper kuldams (1946) metriski tik vienveidgs k Poem pa kulen vairs nav. Lai gan tpat domin ertpdu trohajs ar sievio un vrio klauzulu miju vai tikai sievim un tikai vrim kadencm (Lustgs cuptes, Le broc!, Svk vljams), ir ar vairki dzejoi jamb etrpdu vai piecpdu vrsmai mijoties ar trspdu, k ar izturta trspdu vrsma, joprojm sievim klauzulm nomainot vris (viengi spargo Le broc! jambu balsta vienzilbes atskaas). Krjumu nosldz Slaven venti t`ote, kas lielkoties sacerts sepdu daktil, lauot vrsmu divs rinds; pa reizei sepdu daktila vrsmu nomaina piecpdu vai etrpdu. Rindu lauzumi, ldzgi k Lvzem, iet rsus pri pdai, tomr neveic vairs to metra daudzveidoanas funkciju, kda vrojama Lvzem lauzuma vietas no metra viedoka, iet, bijuas nejauas. Par stabilu formas elementu grmat joprojm noturas etrpdu vrsma ar krusteniskm atskam. Ja prskata Dzven ceper kuldams no uzsvruma un zilbes kvantittes attiecbu aspekta, tad garas uzsvrtas zilbes tur ir 2425 gadjumos, sas uzsvrtas 1213 reizes, no tm galvenais uzsvars 918 gadjumos ir gars zilbs un tikai 205 gadjumos ss. Uzsvars pirms cezras, ja tda ir, 202 gadjumos krt uz garu zilbi un tikai 73 uz su. Caurskatot suma un garuma attiecbas galvenajos vrsmas uzsvaros krjum Dzven ceper kuldams, tpat k Pom pa kulen, biek ir gar nek s zilb un ttad turpina uzturt spk pieteikto tendenci. Sevii nozmgi tas iet, ja patur prt, ka Dzven.. ir metriski neviendabga. Ldzgi metriski relevantajm duracionls sistmas galven uzsvara pozcijm vrsmas beigs un pirms cezras, ar krjum Dzven... tie galvenokrt nostjas gars zilbs, piemram: Pusdirektiers, le `oti saprast, kas is pa vr, pa skbanrn tik gudar runen tais, ka saprast to var tik pilozop un brn: muld vesal eter stund vien mulden pa skal krieen, gotan gulden, bet ovze pa to k in bt jaliek ieke duj simt rind? Citt tikai vienreiz vrsmas galvenais uzsvars ir s zilb rind: tik gudar runen tais, ka saprast vrd saprast, prjos gadjumos gan uzsvars pirms cezras, gan vrsmas pdjais uzsvars ir gari, lai gan dzejolis Cik ovniekem grt ieturts etrpdu jamb. Krjum Smukam smuks indev (1972) mazins trohaju patsvars, noteicoie kst kpjoie ritmi dadi jamba pantmri, pards amfibrahijs. K liecba dzejnieka izteiksmes atjaunotnes mekljumiem minams ar daenieka gadjums (Trs di) un tonik izturtais dzejolis (Varen un nevaren), tau visvairk gan Pastaigen a sekam, kur vienzilbes vienuzsvara tonik izkrtots etras rindas pieslgtas etrpdu
228
trohaja vrsmai. Veidojas dinamisks pants ldzgi k vienpdu jamb izturtais Per. Mains ar atskaas ldzs sievio un vrio krusteniskm pards aptveros un tikai vriie blakus sabalsojumi; dominjoam etrpdu pantmram ldzs ar piec-, se- un septipdu, kas tad tiek prlauzti divs rinds. Lauzumi oreiz respekt metra pdu, ttad tie ritma daudzveidoan piedals maz. Prmaias pantmros, mekljumi rosina vlreiz prskatt uzsvruma un zilbes kvantittes attiecbas ar aj krjum, kas ir apjomgks par iepriekjiem. Taj uzsvrto garo zilbju vien ir 34056, bet so uzsvrto 1531. No tm vrsmas galvenais uzsvars 1406 gadjumos gar zilb un tikai 531 reizi s, bet uzsvrta gara zilbe pirms cezras ir 560 reiu, kamr sa vairk k divreiz mazk skait 242. Skaiti rda, ka absoltais garo uzsvrto zilbju skaits attiecb pret sm uzsvrtm ir 22 : 1, tlab nav prsteigums, ka galvenais uzsvars gar zilb ir gandrz trs reiu biek nek s, bet uzsvars pirms cezras gar divreiz biek nek s. Ja saldzina Smukam smuks indev ar iepriekjo krjumu, redzams, ka tradicionl trohaja aizstjums ar kpjoo metru dominanti tikai nedaudz mazina gar un s uzsvara attiecbas galvenaj uzsvar: no stabilm etrm reizm iepriekj krjum uz trim Smukam smuks indev, tomr tendence, lai vrsmas pdjais, galvenais uzsvars btu gar, joprojm saglabjas ar kpjoos metros. Tas pats attiecas uz uzsvaru pirms cezras. Lai preciztu, vai samazinjumam absoltajos skaitos ir kds sakars ar kpjoiem metriem, atsevii analizju Meditcij pa butel (1996), kas rakstta trspdu jamb ar krustenisku sievio un vrio atskau miju, un L. raibes dzvs rmens (emta no izlases Lakstgals ievziede) ar sepdu jambu un nemaingu cezru pa vidu, ieturot tpat sievio-vrio atskau krustu. Meditcij pa butel un L. raibes dzvs rmens apstiprina darba piemumu: Fria Dziesmas dzej vrojam tendence tuvinties somu duracionlai sistmai saglabjas, lai gan kpjoos metros t ir mazk izteikta nek trohaj sacertos dzejoos abos darbos garas uzsvrts zilbes galvenaj uzsvar domin k 2 : 1 pret sajm, ar pirms cezras tpat (2 : 1). Tpc beigu rakstu ar Ventspil izteikts hipotzes atkrtojumu, nu jau balstoties uz visu Alant Via devumu: Fria Dziesmas dzejoos, kas rakstti dialekt, vrojama konsekventa nosliece uzsvrum savienot dinamisko elementu ar zilbes kvantitti. Tas ir via pienesums latvieu sillabotonikai un vienlaikus pierdjums tmnieku dialekta slptajm metriskajm rezervm. Ventiu mli k latvieu valodas koumu un bagtbu dzejnieks aizvien kaismgi aizstvja strdos ar amata msu Annu Dagdu (19151996), ar ventspilnieci, kura pret via runanu un rakstanu dialekt izturjs augstprtgi un ar aizspriedumiem. Bet par aplkotajm metriskm likumbm pilngi droi vars ko apgalvot tad, kad bs ldzgi izsekots ar neuzsvrto zilbju raksturam, kas ir turpmkais uzdevums. Ldz im izdartais tmnieku dialekt rakstts dzejas sakar apstiprina Vitolda Valeia hipotzi par patiesu: latvieu dzejai raksturgs nevis tiei sillabotonisks, bet gan sillabotoniski metrisks vrsmojums (Valeinis 1961, 246), par kdu varbt var saukt ar Penti Leino aprakstto somu duracionlo sistmu.
Anda Kubulia. Somu versifikcijas elementi ventiml raksttos Fria Dziesmas darbu ..
229
Literatras saraksts
Brzi, L. (1940) Ievads latvieu tautas dzej. Rga : Latvijas Universitte. Leino, P. (1979) Suomen kielen metriset systeemit ja mittatyypit. // Virittaja. Nr. 4. Valeinis, V. (1961) Potika. Rga : LVI.
Summary
In Finnish versification accent of rhythm is veracious if it drops in the syllable with a long vowel. Statistical treatment of the poetry of Fricis Dziesma that is written in a subdialect of the Kurzeme region shows a tendency that the principal accent of rhythm drops in the syllable with a long vowel. This tendency grew after the World War II when Dziesma lived in Sweden and translated from Finnish. Keywords: Fricis Dziesma, metre, rising and falling metres, rhymes, the ending of the line, the quality and quantity of the syllable, the dynamic and syllabic element of the metre.
Atsauces
1
sol = saule; rakst apostrofs tehnisku iemeslu d norda uz o kvantitti.
Latvijas Universittes raksti 731. sjums, Literatrzintne, foLkLoristika, mksLa Latvijas Universittes akadmiskais apgds Bazncas iel 5, rg, Lv-1010 tlr. 67034535

Alunans LU

Uploaded by

Document Information

Copyright

Available Formats

Share this document

Share or Embed Document

Sharing Options

Did you find this document useful?

Is this content inappropriate?

Copyright:

Available Formats

Alunans LU

Uploaded by

Copyright:

Available Formats

LATVIJAS UNIVERSITTES RAKSTI

Literatrzintne, folkloristika, mksla

ScIenTIfIc PAPeRS UnIveRSITy of LATvIA

Literature, Folklore, Arts

ScIenTIfIc PAPeRS UnIveRSITy of LATvIA

Literature, Folklore, Arts

LATVIJAS UNIVERSITTES RAKSTI

Literatrzintne, folkloristika, mksla

UDK 82.0:821+398+7(082) Li 848

Latvijas Universitte, 2008

ISSN 1407-2157 ISBN 978-9984-825-72-4

Literatrzintne, foLkLoristika, mksLa

Neredzgais Indriis un Juris Alunns: teksti un konteksti

Literatrzintne, foLkLoristika, mksLa

Inra Klekere. Literrs reminiscences Neredzg Indria sacerjumos

Literatrzintne, foLkLoristika, mksLa

Inra Klekere. Literrs reminiscences Neredzg Indria sacerjumos

Literatrzintne, foLkLoristika, mksLa

Inra Klekere. Literrs reminiscences Neredzg Indria sacerjumos

Literatrzintne, foLkLoristika, mksLa

Inra Klekere. Literrs reminiscences Neredzg Indria sacerjumos

Literatrzintne, foLkLoristika, mksLa

Literatrzintne, foLkLoristika, mksLa

Apriu draudzes mctji

Literatrzintne, foLkLoristika, mksLa

Literatrzintne, foLkLoristika, mksLa

Literatrzintne, foLkLoristika, mksLa

Literatrzintne, foLkLoristika, mksLa

thomas taterka, elna Krastia

Literatrzintne, foLkLoristika, mksLa

T. Taterka, E. Krastia. Latvieu zemnieka pirmie soi literraj lauk

Literatrzintne, foLkLoristika, mksLa

T. Taterka, E. Krastia. Latvieu zemnieka pirmie soi literraj lauk

Literatrzintne, foLkLoristika, mksLa

T. Taterka, E. Krastia. Latvieu zemnieka pirmie soi literraj lauk

Literatrzintne, foLkLoristika, mksLa

T. Taterka, E. Krastia. Latvieu zemnieka pirmie soi literraj lauk

Literatrzintne, foLkLoristika, mksLa

T. Taterka, E. Krastia. Latvieu zemnieka pirmie soi literraj lauk

Literatrzintne, foLkLoristika, mksLa

T. Taterka, E. Krastia. Latvieu zemnieka pirmie soi literraj lauk

Literatrzintne, foLkLoristika, mksLa

T. Taterka, E. Krastia. Latvieu zemnieka pirmie soi literraj lauk

Literatrzintne, foLkLoristika, mksLa

T. Taterka, E. Krastia. Latvieu zemnieka pirmie soi literraj lauk

Literatrzintne, foLkLoristika, mksLa

T. Taterka, E. Krastia. Latvieu zemnieka pirmie soi literraj lauk

Literatrzintne, foLkLoristika, mksLa

Literatrzintne, foLkLoristika, mksLa

Literatrzintne, foLkLoristika, mksLa

Hain tankler, Algo Rmmer

Literatrzintne, foLkLoristika, mksLa

Literatrzintne, foLkLoristika, mksLa

2. Latvieu valodas kopana 19. gadsimta pirmaj pus

3. Juris Alunns un via Dziesmias

Literatrzintne, foLkLoristika, mksLa

Literatrzintne, foLkLoristika, mksLa

4. Latvieu valodas un literatras biedrba

5. Latvieu valodas kopji 19. gadsimta otraj pus

Literatrzintne, foLkLoristika, mksLa

Ieva zuicena, Ilga Migla

I. Zuicena, I. Migla. Jura Alunna devums latvieu leksikogrfij

Literatrzintne, foLkLoristika, mksLa

I. Zuicena, I. Migla. Jura Alunna devums latvieu leksikogrfij