VP Veselības sporta speciālisti

2017./2018. akadēmiskais gads

III. Sporta medicīna

1. Sporta medicīna Latvijā- vēsture un organizācija.

2. Sporta medicīnas definīcija, saturs.
3. Sporta medicīnas uzdevumi. Sporta medicīnas modelis.
4. Medicīniskās kontroles mērķi un saturs sporta medicīnā.
5. Sporta traumas, to aktualitāte un radītās problēmas.
6. Sporta traumu klasifikācija.
7. Akūtas sporta traumas. Akūtu traumu aprūpe (RICE).
8. Hroniskas sporta traumas.
9. Akūtu un hronisku (pārslodzes) sporta traumu cēloņi, to mijiedarbība.
10.Sporta traumu profilakse.
11.Iekšējie un ārējie, modificējamie un nemodificējamie sporta traumu
riska faktori.
12.Iesildīšanās un atsildīšanās nozīme sporta traumu profilaksē.
13.Muskuļu stiepšanas nozīme sporta traumu profilaksē, tās veidi.
14.Aprīkojums un palīglīdzekļi, to nozīme sporta traumu profilaksē.
15.Treniņu organizācija. Pārslodze. Saistība ar sporta traumām.
16.Traumu riska atpazīšana (E.Quinn).
17.Bērnu, pusaudžu un jauniešu medicīniskā kontrole.
18.Sieviešu medicīniskā kontrole. Sieviešu triāde. Anēmija.
19.Vecākās paaudzes cilvēku medicīniskā kontrole.
20.Personas ar invaliditāti un sports.
21.Medicīniskā kontrole sportistiem ar invaliditāti.
22.Medicīniskā klasifikācija sportistiem ar invaliditāti.
23.Akūti patoloģiski stāvokļi sportā. Akūta fiziska pārslodze. Gravitācijas
šoks.
24.Akūti patoloģiski stāvokļi sportā. Smadzeņu satricinājums.
25.Pēkšņa nāve sportā, tās profilakse.
26.Pārtrenēšanās.
27.Fiziskās attīstības un sagatavotības līmeņa noteikšanas mērķi.
28.Ar veselību saistītie un ar prasmēm saistītie fitnesa (fiziskās
sagatavotības) rādītāji.
29.Funkcionālie testi sporta medicīnā, to pielietojums, klasifikācija.
30.Sirds un asinsvadu sistēmas reakcija uz slodzi.
31. Aerobās darba spējas, tieša un netieša metode to noteikšanai.