Pētījuma veikšanā tika izmantota teorijas analīze un aptaujas metode, lai

noskaidrotu pastāvošo situāciju konkrētajā izglītības iestade .

Lai noskaidrotu konkrētās izglītības iestādes pedagogu adaptāciju un
socializāciju jaunā darba vietā, tika izveidota aptauja . Darba izstrādes
laikā darbiniekiem tika izdalītas aptaujas anketas, lai noskaidrotu viņu
adaptācijas procesa pieredzi. Iestādē tika izdalītas 27 aptaujas anketas,
visas aptaujas anketas tika aizpildītas korekti un tika ieskaitītas pētījuma
rezultātu veidošanā.Pētījuma veikšanas norisinājās 2016. gada decembra
mēnesī. Respondenti bija jaunie pedagogi, kuri uzsākuši darba attiecības
2016./2017. mācību gadā.
Apkopojot anketēšanā iegūtos rezultātus, tika secināts, ka konkrētajā
izglītības iestādē nenotiek apzināts un pilnvērtīgs adaptācijas process.
Būtiskākie rezultāti tika atspoguļoti diagrammās.
Uz jautājumu, par adaptācijas programmu darba vietā, 75% respondentu
nespēja atbildēt. Tas liecina par to, ka adaptācijas programma nav līdz
galam izstrādāta vai praktiski pielietota ikdienā.
Atbildot uz jautājumu par adaptācijas procesa saplānošanu, 61%
respondentu atbildēja, ka tas tika izplānots, respektīvi 33% procenti
atbildēja, ka nē. Dotie rezultāti liecina, ka adaptācijas process vairāk ir
formāls un tam netiek pievērsts pietiekami daudz uzmanības.
Atbildot uz jautājumu par adaptācijas efektivitāti, lielākā daļa
respondentu, 77%, uzskata, ka tā palīdz iekļauties darbinieku komandā.
Tas pierāda adaptācijas programmas izstrādes nepieciešamību visos
uzņēmumos.
80% respondentu atzīst, ka ievadīšana jaunajā darbā ir svarīgs process,
kurš ietekmē tālāko darbinieka darbību, attiecības ar kolēģiem un
vadību. Tas ir svarīgs socializācijas procesa posms jaunajā darba vietā.
No šī procesa ir atkarīgs, kā darbinieks integrēsies kolektīvā, līdz ar to
veidosies kopējs iespaids par darba procesu un vēlmi strādāt. Savukārt
tas spēs radīt efektīvu darba ienākumu izpildi.
82% respondentu uzskata, ka attiecības ar jauniem kolēģiem, ietekmēja
to pašvērtējumu. 12% 34
respondentu tā neuzskata un 6% nespēja atbildēt uz doto jautājumu
konkrēti. Dotā jautājuma rezultāti liecina, ka cilvēku savstarpējās
attiecības ietekmē cilvēka personības veidošanos. Līdz ar to veiksmīgas
jauno darbinieku integrēšanās kolektīvā veicinās darbinieku pašizaugsmi,
tieksmi pēc jaunām zināšanām un motivēs celt darba efektivitāti.
Jautājums par piederīguma sajūtu darba kolektīvam parāda, ka tikai 50%
respondentu jūtas piederīgi kolektīvam, tas liecina, ka integrēšanās
darba vidē nav tik veiksmīga. 44% aptaujāto neuzskata, ka ir piederīgi
jaunajam kolektīvam.
60% respondentu atzīst, ka jaunie kolēģi komunicē ar tiem ārpusdarba,
kā arī pusdienu pārtraukumā, kas liecina par darbinieku savstarpējo
attiecību veidošanu, taču 40% neuzskata, ka komunikācija savā starpā ir
nepieciešama. Neformāla komunikācijas veicināšana ļaus darbiniekam
justies brīvāk un mazinās darba spriedzi.
Apkopojot atbildes uz jautājumu par kolēģu atsaucību, var redzēt, ka
daļa respondentu 34%, saņem atbalstu no saviem kolēģiem, 33%
respondentiem kolēģi nav snieguši palīdzību, kas liecina par
komunikācijas trūkumu darbinieku vidū. 20% respondentu nepatīk prasīt
palīdzību, to var skaidrot ar personīgiem uzskatiem un rakstura
īpatnībām, un 13% atzinušies, ka nesaņem palīdzību no saviem kolēģiem
vispār, kas var slikti ietekmēt uz darba rezultātiem kopumā.
Secinājumi
Socializācijas procesā jaunie darbinieki iegūst jaunu pieredzi,
pilnveidojoties kā personība, saskarsmē ar darba kolēģiem.
Adaptācijas process palīdz cilvēkam ātri un nesāpīgi iekļauties
uzņēmuma vidē, veido pozitīvu pirmo iespaidu par uzņēmumu, kā arī
iespaido uzņēmuma izmaksas.