Publicistiskais valodas stils. Teksts.

,,Vārda spēks: dari sevi un pasauli labāku! (Dagnija Dreika)

Kurš pārvalda vārdu spēku un to teikšanas mākslu, spēj mainīt ne tikai sevi un savu likteni, bet arī apkārtni.
Svētais Augustīns, Jānis Pāvils II, Mahātma Gandijs, Svēdenborgs – šīs personības ir Vārda pavēlnieki, kas
spējuši sniegt idejas miljoniem cilvēku visā pasaulē.
Viņi darījuši šo pasauli labāku. Kaut gan ik nācija runā savā mēlē, gudri un vēlīgi vārdi tiek pāri visiem
šķēršļiem, jo valoda – tā ir īsta burvju māksla un liels cilvēces noslēpums.
Sākumā bija Vārds – tā Svētie Raksti norāda, ka valoda ir brīnums un Visuma aizsākums. Gadu simtiem
seno kultu priesteri izstrādāja slepenas sazināšanās sistēmas, lai varētu pārvaldīt dabas spēkus un uzveikt ļaunos
garus. Viduslaikos ik maģiskajai darbībai bija savs vārdiskais ietvars.
Rietumpasaulē tos iepazina caur jūdu metafizisko sistēmu, ko dēvē par Kabalu. Tā gadu simtiem ceļoja no
mutes mutē, bez rakstības starpniecības, grāmatu veidā parādīdamās tikai 12. gadsimtā. Un tagad ir visu
Rietumu maģisko sistēmu pamatā. Kabalā ļoti svarīga loma ir skaņu formām, dēvētām par ,,spēku vārdiem’’, un
paša Dieva piesaukšanai, ko pēc jūdu tradīcijas nekad nemēdz darīt.
Austrumu reliģijas bija izstrādājušas savu filozofisko sistēmu, ko dēvēja par mantrajogu. Maģiskos vārdus,
mantras no sanskrita Vēdām – Austrumu filozofijas grāmatām – lietoja burvestību un vārdošanas vajadzībām.
Tām izvēlēti fragmenti, ko nav iecienījuši brahmaņi.
Šo slepeno vārdu atkārtošanai meditācijas laikā būtu jānoved pie savienošanās ar Dievu. Katra lūgšana ir
klasisks vārdu maģijas piemērs. Tās, kuras mēs skaitām visbiežāk, piemēram, ,,Mūsu Tēvs’’, mēdzam izrunāt
tieši tāpat ka mantras – mierīgā, zemā balsī, cenšoties aizvadīt šo vārdu jēgu līdz savai apziņai un arī Dievam,
kuram tādējādi nododam savas domas un vajadzības. Lūgšana nomierina, palīdz, dod cerību un iedvesmo – tā
apliecina, ka vārdi spēj piesaistīt labo enerģiju gan mums pašiem, gan citiem, par kuriem tiek aizlūgts.
Vēl kāda meditācijas tehnika ir dungošana vai murmināšana, kā rituālā izrunājot pirmvārdus vai tā
saucamās pirmskaņas, kas nākušas no tiem laikiem, kad cilvēce vēl atradās autiņos. Viena no tām ir skaņa OM,
mantras teksts tiek atkārtots ar mērķi sasniegt stāvokli, ko dēvē par samadhi – astotās pakāpes piepildījumu.
Ir dzirdēts, ka šie jēdzieni – pirmvārdi un pirmskaņas – būtu identificējami ar arhetipa ideju, kādu to
pasniedzis Karls Gustavs Jungs. Pēc viņa domām, tie pieder pie cilvēces kultūras mantojuma un slēpjas mūsu
zemapziņā. Tos izmanto burvji, vārdotāji un šamaņi.
Vārda maģijas iespējas izmantojuši arī dzejnieki – dažiem tā ir gluži vai suģestējoša, piemēram, Verlēnam.
Daži lasījuši savus darbus skaļi un paši nonākuši transa stāvoklī – tā ar vārda maģiju darbojies slavenais angļu
dzejnieks lords Alfrēds Tenisons (1809 – 1892), iedziļinādamies augstākajās apziņas sfērās. Tur gūtās atziņas
viņš izteicis dzejolī ar virsrakstu ,,TheancientSage’’.
No mūsu dzejniekiem šajā jomā mēģina ielauzties Pēters Brūveris – īpaši gribētos minēt viņa meklējumus
valodas dzīlēs un atdzejotos šamaņu rituālpantus.