Professional Documents
Culture Documents
მერაბ კოსტავა
მერაბ კოსტავა
Ybyj Vb6bfidbkb
ნინო მიქიაშვილი
Ybyj Vb6bfidbkb
მერაბ კოსტავა
МЕРАБ КОСТАВА
მერაბ კოსტავა
Vthf, Rjcnfdf
ნინო მიქიაშვილი
მერაბ კოსტავა
წინაპრები,
მოწამეობრივი ცხოვრება,
აღსასრული
(მეორე გამოცემა)
1
qarTulidan afxazurad gadaiTargmna
qarTul-afxazur urTierTobaTa institutSi
kompiuteruli
uzrunvelyofa levan CixlaZisa
Rjvgbenthkf
fy,fy7`i`fhf Ktdfy Xb[kfot
ISBN 978-9941-0-8944-2
winaprebi mamis mxridan
merab kostavas winaprebi samegrelodan batons gamoeqcnen
da imereTSi dasaxldnen. merabis didbabua _ ivane paatas Ze
kostava meRvineobas misdevda, mis mkvidr biZaSvil, saxelgan
Tqmul meRvine maTe kostavasTan erTad. maT quTaisSi duqnebi
hqondaT. ivane qvelmoqmedi, gaWirvebulis xelis gammarTavi
iyo. ivanes da mis meuRles 9 Svili hyavdaT: qeTevani, kato,
iakobi, daviTi, konstantine, miqela, mixeili, qristefore,
valiko. isini quTaisSi, ninoSvilis quCaze, erT did saxlSi
cxovrobdnen.
merabis babua _ qristefore kostavac meRvineobas misdev
da. man ekaterine (kato) nucubiZeze jvari daiwera 1906 wlis
23 ivliss, quTaisSi. pirveli Svili, grigol kostava 1907
wlis 4 ivniss SeeZinaT; 1910 wlis 6 ianvars daibada ivane (va
no) kostava, merabis mama. jvrisweridan Svidi wlis Semdeg _
1913 wlis 12 noembers qristefore kostava gardaicvala. igi
quTaisSi, mSoblebisa da da-Zmebis gverdiT dakrZales.
adrianad daqvrivebuli kato nucubiZe saTno, RvTismoSi
Si da uaRresad keTili adamiani, sabnebs keravda da oblad
darCenil or Svils ase inaxavda. merab kostava, rom daibada,
3
kato nucubiZe sacxovreblad quTaisidan TbilisSi gadmosu
li iyo. man me rabis aRzrdaSi didi roli iTamaSa. kato nu
cubiZe dakrZalulia saburTalos sasaflaoze, iq sadac misi
Svili da rZali _ vano kostava da olRa demuria-kostava
ganisveneben.
merabis babuis Zma _ iakob kostava qimiaSi saswavlo da
meToduri saxelmZRvaneloebis avtori iyo. amasTan, man qimi
is saxelmZRvanelo rusulidan qarTulad pirvelma Targmna.
iakob kostavam quTaisis I gimnazia da Semdeg yazaxeTSi bioqi
miuri fakulteti daamTavra. igi respublikis damsaxurebuli
pedagogi gaxldaT. komunistur partiaSi arasdros Sesula,
antikomunistur ganwyobas Riad gamoxatavda.
iakob kostavam gelaTis monastris Zarcvis faqti moikvlia
_ naZarcvidan ramdenime nivTs da maT Soris daviT aRmaSe
neblis oqros beWeds, romelsac daviT mefe cerze ikeTebda,
yazaxeTis muzeumSi miagno. mokvlevis detalebi iakobma Canawe
rebSi asaxa, romelic jer ar gamoqveynebula.
iakob kostava 1974 wels gardaicvala. dakrZales quTaisSi,
mSoblebisa da da-Zmebis gverdiT. darCa ori Svili _ Tamar
(Tamriko) kostava da solomon (soso) kostava.
TbilisSi cxovrebisas iakobis saxlSi xSirad ikribebodnen:
konstantine gamsaxurdia, Salva nucubiZe, vaxtang kotetiSvi
li, sxvebi da qveynisTvis saWirboroto sakiTxebze msjelob
dnen. iakobis xSiri stumari iyo merab kostava, romlis cno
bierebis Camoyalibebazec man mniSvnelovani gavlena iqonia,
iseve, rogorc grigol kostavam, merabis mamis Zmam.
grigol kostavasadmi damokidebuleba asaxulia werilSi,
romelic 1979 wlis 2 ivliss merabma ojaxs permis politpa
timarTa banakidan gamougzavna:
`...rogor gamogvecala xelidan es vaJkaci, kaci mZime da
mniSvnelovani bedisa, bedis ar mgmobeli da bedisgan daumar
4
cxebeli, bavSvobis droidanve Cemi ideali, romelic 10 weli
ar menaxa da romelic imxanad xalxma, Tavad saqarTvelom
Semayvara, radgan Tu ki vinme mkiTxavda ra gvarisa viyavi, imis
kiTxvasac ar daiSurebda, Tu griSa kostava ra iyo Cemi da
gamonaklisis gareSe mohyveboda misi vaJkacobisa da kaikaco
bis ambavs...~
merabis biZa _ grigol kostava, msaxiobi da yofili po
litpatimari pirvelad 1924 wlis ajanyebis dros daapatim
res. 17 wlis grigoli erTi weli datusaRebuli hyavdaT. iqi
dan moyolebuli “uyuradRebod” ar tovebdnen, rasac adas
turebs saqmis masalebSi arsebuli, 1932 wliT daTariRebuli
dokumenti _ “jgufSi aris grigol kostava, romelic 1924
wels ijda saxelmwifo politikur sammarTveloSi, agvistos
avantiuris dros”.
grigoli meored 1945 wlis 30 marts daapatimres. saqmis
masalebis mixedviT, grigol kostava 1942 wlis maisidan iyo
valerian dvaliSvilis xelmZRvanelobiT moqmedi kontrrevo
luciuri organizaciis “saqarTvelos gaTavisuflebis komite
ti” wevri; grigol kostavam Seadgina da gasavrceleblad 500
proklamacia dabeWda.
1945 wlis 4 agvistos samxedro tribunalma grigol kos
tavas daxvreta miusaja. amis Sesaxeb ojaxma cixidan gamog
zavnil, lobios marcvlebSi gaxveuli sifrifana werilebi
dan Seityo _ “momisajes daxvreta. bednieri var, rom Tqven
yvelani kargad xarT. me arafris ar meSinia. CemTvis axla
sulerTia. mxolod is mawuxebs, rom Tqven gagawvaleT. ar mi
dardoT. gkocni, kargad iyaviT yvelani“.
erTi Tvisa da cxra dRis Semdeg, 1945 wlis 13 seqtembers
grigol kostavas sasjelis umaRlesi zoma 10-wliani patim
robiT Seucvales da gadaasaxles. grigoli samSobloSi 1955
wlis 14 aprils dabrunda da samsaxiobo moRvaweoba quTaisSi
gaagrZela.
5
1935 wlidan moyolebuli 15 filmSia gadaRebuli. maT
Sorisaa dito “glaxis naambobSi”, amilaxvari “maia wyneTelSi”,
arCili “ninoSi”. samsaxiobo moRvaweobis 55 wlis ganmavlo
baSi grigol kostavas 90-ze meti roli aqvs gansaxierebuli,
ramdenime inscenirebis avtoria. 1961 wels damsaxurebuli
artistis wodeba miiRo, 1965 wels saxalxo artistis.
grigol kostava 1979 wels gardaicvala. igi mweralTa da
sazogado moRvaweTa saburTalos panTeonSi dakrZales. darCa
erTi Svili _ daviT (daTo) kostava.
mSoblebi
merab kostavas mSoblebma _ vano kostavam da olRa demu
riam erTmaneTi qobuleTSi gaicnes da maleve daqorwindnen.
vano kostava buRaltrad muSaobda. merabis siyrmis megobre
bis gadmocemiT, “Zia vano Seudrekeli da samSoblosTvis Tav
dadebuli adamiani iyo, romelic erTis mxriv Zmam da meores
mxriv Svilma daCrdiles”.
ufrosi Zmis grigolis dapatimrebidan Zalian male va
no kostavac daapatimres _ wesierebiT cnobil kacs Tanxis
gaflangvaSi brali dasdes da gadaasaxles. samSobloSi dab
runebuli vano kostava 1964 wels insultis diagnoziT gar
daicvala.
olRa demuria 1915 wlis 23 agvistos, quTaisSi daibada.
1922 wlidan senakis saSualo skolaSi swavlobda. 1929 wels
senakis pedagogiur teqnikumSi Caabara. 1931 wlidan misi oja
xi sacxovreblad TbilisSi gadavida. olRam swavla Tbilisis
pedagogiur teqnikumSi gaagrZela, romelic 1932 wels daam
Tavra. 1933-1938 wlebSi skolaSi pedagogad muSaobda. 1938
wels saqarTvelos industriul institutSi Cairicxa, ro
melic janmrTelobis mdgomareobis gauaresebis gamo vadaze
gvian, 1946 wels daamTavra, samrewvelo da samoqalaqo mSe
neblobis ganxriT.
7
olRa demuria-kostava 1946-1969 wlebSi “hidroproeqtSi”
muSaobda, hidroeleqtrosadgurebis danadgarebis inJiner-
damproeqteblad. 1969 wlidan “gruzginproSaxtSi” gadavida.
olRa demuria-kostava 2003 wlis 16 Tebervals gardaicvala.
dakrZalulia saburTalos sasaflaoze, meuRlis gverdiT.
`gorgasliani~ da
pirveli dapatimreba
merab kostava daibada TbilisSi, 1939 wlis 26 maiss, sa
qarTvelos damoukideblobis gamocxadebis dRes. dedis olRa
demuria-kostavas janmrTelobis garTulebuli mdgomareobis
gamo ZiriTadad bebia-babuasTan _ luba gogavasa da vladi
mer demuriasTan izrdeboda. merabs da-Zma ar hyolia. Tavidan
swavlobda vaJTa meSvide skolaSi (axlandel 53-Si), Semdeg
pirvel gimnaziaSi, romelic mogvianebiT pirvel saSualo sko
lad gadakeTda.
merab kostavam da zviad gamsaxurdiam, SemdgomSi damouki
debeli saqarTvelos pirvelma prezidentma, erTmaneTi skola
Si gaicnes da damegobrdnen. rva klasis damTavrebis Semdeg
merabi Tbilisis centralur musikalur aTwledSi gadaiyva
nes.
1953 wels, maSin, roca saqarTvelos gaTavisuflebaze fiq
ric ki saSiSi iyo, zviad gamsaxurdias iniciativiT merab kos
tavam da misma Tanatolebma daiwyes msjeloba aralegaluri
organizaciis Seqmnasa da saqarTvelos gaTavisuflebaze. es
idea mogvianebiT, 1956 wels ganaxorcieles _ 16-17 wlis ymaw
vilebma antisabWoTa organizacia “gorgasliani” Seqmnes. merabi
maSin Tbilisis centraluri musikaluri skolis meaTe kla
sis moswavle iyo.
8
“gorgaslianSi” cxrani iyvnen: zviad gamsaxurdia, anatoli
miqaZe, Tamaz gunjua, vova sixaruliZe, merab kostava, jon
do metreveli, Temur cercvaZe, guram sxirtlaZe da guram
doCanaSvili.
1956 wlis 1 dekembers “gorgaslianelebma” 7 cali prokla
macia dabeWdes, romlis mokle Sinaarsi aseTi iyo _ “qarTve
lebo, sxva aravinaa mSveleli, Cveni sakuTari Tavis garda.
brZoliT unda mivaRwioT Tavisuflebas. gaumarjos Tavisu
fal da damoukidebel saqarTvelos!”
aralegaluri organizaciis wevrebi 1 dekembers, Ramis 12
saaTze operasTan Seikribnen, proklamaciebi orad gayves da
Tavadac or jgufad gaiyvnen. gamsaxurdiam, miqaZem, sixaru
liZem da doCanaSvilma proklamaciebi plexanovisa da kamos
quCebze gaakres, xolo kostavam, metrevelma, cercvaZem da
gunjuam rusTavelze, WonqaZesa da griboedovze.
1956 wlis 14 dekembers saqarTvelos sabWoTa socialis
turi respublikis ministrTa sabWosTan arsebul uSiSroebis
komitetSi, igive suk-Si “gorgaslianelebis” winaaRmdeg, an
tisabWoTa saqmianobis braldebiT sisxlis samarTlis saqme
aRiZra.
1956 wlis 14-15 dekembers daapatimres da suk-is izola
torSi moaTavses merabi, Tavis TanamebrZolebTan: zviad gam
saxurdiasTan, anatoli miqaZesTan, Tamaz gunjuasTan, vova si
xaruliZesTan, jondo metrevelTan, Temur cercvaZesTan da
guram sxirtlaZesTan erTad. guram doCanaSvili mogvianebiT
daapatimres, radgan proklamaciebis gakvridan Zalian male
quCaSi momxdari incindentis dros sxeulis dazianeba miiRo
da saavadmyofoSi mkurnalobda.
antisabWoTa proklamaciebis avtorebi sabWoTa presam sare
vela balaxs Seadara _ “xulignebi gvevlinebian, rogorc sa
9
revela balaxi mobibine jejilSi, isi ni sa
xels utexen Cvens
saucxoo axalgazrdobas, gvevlinebian muwukebad jansaR sxe
ulze. muwuks ki moWra unda, sarevelas amoZirkva”, _ aseTi
paTosis mqone vrceli statia gazeT “komunistSi” gamoqvey
nda “gorgalianelebis” dapatimrebidan ori dRis Semdeg, 1956
wlis 16 dekembers.
oTxTviani patimrobis Semdeg, 1957 wlis 5 aprils “gor
gaslianelebi” pirobiTi msjavriT gaaTavisufles: zviad gam
saxurdias 5-wliani pirobiTi msjavri ganusazRvres; merab
kostavas, anatoli miqaZes da vova sixaruliZes 4-wliani, xo
lo jondo metrevels, Temur cercvaZes, guram doCanaSvils,
guram sxirtlaZes da Tamaz gunjuas 3-wliani.
daojaxeba,
konservatoriaSi Cabareba,
disidentoba
merabi meored 1958 wels, xulignobis braldebiT daapa
timres, jondo metrevelTan, zviad gamsaxurdiasTan, merab
dadianTan da guram doCanaSvilTan erTad. isini ori Tvis
Semdeg gaaTavisufles.
merabs musikaluri niWi hqonda, magram Tavidan musikosobas
ar apirebda. musikaluri aTwledis damTavrebis Semdeg po
liteqnikur institutSi, arqiteqturis fakultetze mowyoba
scada, magram ar gamouvida, qulebi daaklda.
merabi 19 wlis iyo, roca maxaraZis (amJamindeli ozurge
Tis) raionSi stumrobisas rusudan beriZe gaicno. 1959 wlis
21 marts TbilisSi, galaktionis dakrZalvaze Sexvdnen da
darCenili cxovrebis erTad gatareba gadawyvites. erTi Tvis
Semdeg SeuRldnen.
10
rusudanic represirebuli ojaxidan iyo. mama, ivane vla
dimeris Ze beriZe, profesiiT maTematikosi 1928 wels an
tisabWoTa agitacia-propagandis braldebiT gaasamarTles da
gadaasaxles. ivane beriZes gadasaxlebaSi Tan gahyvnen meuRle
nina goguaZe da mcirewlovani vaJi giga beriZe, romelic tra
gikulad daiRupa. 1942 wels ivane beriZe daxvrites.
rusudan beriZesa da merab kostavas 1961 wlis 9 marts
vaJi _ irakli kostava SeeZinaT. 1959-dan 1987-wlamde merabma
da rusudanma orjer moaweres xeli da amdenjerve ganqor
win dnen.
1961 wels merabi Cairicxa vano sarajiSvilis saxelobis
Tbilisis saxelmwifo konservatoriaSi, fortepianos klasSi,
magram mogvianebiT ganxra Seicvala; 1965 wels, konservato
riis damTavrebis Semdeg musikismcodnis, musikaluri-istori
uli sagnebis maswavleblis kvalifikacia mieniWa.
konservatoriis damTavrebisTanave muSaoba daiwyo qalaq
rusTavis musikalur saswavlebelSi, musikis istoriis peda
gogad. 1967 wlidan Jurnalis “qarTuli ena da literatura
skolaSi” redaqtori iyo. 1968-dan Tbilisis meore musika
lur saswavlebelSi gadavida. mesamed dapatimrebamde Tbili
sis me-3 samusiko saswavlebelSi pedagogad muSaobda.
1974 wels zviad gamsaxurdiam da merab kostavam Camo
ayalibes “adamianis uflebaTa dacvis sainiciativo jgufi
saqarTveloSi”. 1975 wels antisabWoTa, aralegaluri lite
raturul-publicisturi Jurnalis “oqros sawmisi” gamoSveba
daiwyes.
1975 wlis 1 agvistos fineTis dedaqalaq helsinkSi evropis
usafrTxoebisa da TanamSromlobis samitze sabWoTa kavSi
ris centraluri komitetis generalurma mdivanma, leonid
breJnevma amerikis SeerTebuli Statebis, kanadisa da evropis
qveynebis pirvel pirebTan erTad xeli moawera helsinkis Se
11
Tanxmebas, riTac sabWoTa kavSirma adamianis uflebebis sfe
roSi saerTaSoriso standartebis Sesrulebis valdebuleba
aiRo. helsinkis SeTanxmebis gaformebis Semdeg saqarTveloSi
(iseve, rogorc sabWoTa kavSirSi aranebayoflobiT gaerTiane
bul sxva qveynebSi) adamianis uflebebis dacvis TvalsazrisiT
viTareba ar gaumjobesebula.
1976 wlis maisSi moskovSi “helsinkis SeTanxmebis xelSem
wyobi jgufi” Seiqmna. imave wlis Semodgomaze, analogiuri
jgufi zviad gamsaxurdiasa da merab kostavas iniciativiT
TbilisSic Camoyalibda. 1976 wlidan maT antisabWoTa sazo
gadoebriv-politikuri Jurnalis _ “saqarTvelos moambe” ga
mocema daiwyes.
mesame patimroba
permis politpatimarTa banakSi
zviad gamsaxurdiasa da merab kostavas mier, saqarTve
los gasaTavisufleblad wamowyebuli mSvidobiani brZo
la, sabWoTa xelisuflebisTvis saSiSi gaxda. aralegaluri
literaturis Targmnas, dabeWdvas, gavrcelebas; antisabWoTa
Jurnalebis gamocemas; kremlis mier dapyrobili da sabWoTa
kavSirSi aranebayoflobiT gaerTianebuli qveynebis disiden
tebTan urTierTobas; mosasmenad akrZaluli radioebisTvis _
“amerikis xma”, “Tavisufleba” informaciis miwodebas da arale
galuri organizaciebis Seqmnas zviad gamsaxurdias da merab
kostavas dapatimreba mohyva.
dapatimrebamde ori kviriT adre maTi saqmianobis winaaR
mdeg cilismwamebluri kampania daiwyo, binZuri statiebiTa
da leqsebiT. isini samSoblos moRalateebad, socializmis
mtrebad, TviTmarqvia eriskacebad gamoacxades. gansakuTre
12
buli aqcenti mimarTuli iyo zviad gamsaxurdiaze, rogorc
klasikosi mwerlis, konstantine gamsaxurdias Svilze. dapa
tim re bamde eqvsi dRiT ad re, 1977 wlis 1 ap
rils zvi ad gam
saxurdia mweralTa kavSiridan garicxes.
1977 wlis 7 aprils, antisabWoTa saqmianobis braldebiT
zviad gamsaxurdia da merab kostava daapatimres. isini erTi
wlis Semdeg gaasamarTles. 1978 wlis 19 maiss Tbilisis sa
qalaqo sasamarTlos sisxlis samarTlis saqmeTa sasamarTlo
kolegiam, saqarTvelos sabWoTa socialisturi respublikis
saxeliT zviad gamsaxurdia da merab kostava antisabWoTa
saqmianobaSi damnaSaveebad cno. sasjelis zomad SeefardaT
mkacri reJimis Sroma-gasworebis koloniaSi sami wliT Tavi
suflebis aRkveTa da ori wliT gadasaxleba.
1978 wels irakli kostavam dawera leqsi “Tanatosi”, ro
melic mamas uZRvna:
`SavCoxiani Seisvenebs mgzavrobis Sua,
wamoiZinebs amis dro Tua,
gzas gaudgeba lega cxenze amxedrebuli,
ar SeaSinebs dabrkoleba gzad xvedrebuli.
zustad rom droze, arca ad re da ar ca gvi
an,
viRac mesame napirs poulobs,
alesili samarTebliT venas ixliCavs, sikvdils Txoulobs.
SavCoxiani Seisvenebs mgzavrobis Sua,
wamoiZinebs amis dro Tua.~
Tavisufali gasaxlebidan
sapatimroSi Sebruneba
1978 wlis 15 ivnisis sasamarTlos ganCinebis mixedviT, sam
wliani patimrobis Semdeg, merab kostava Tavisufal gasaxle
baSi iyo _ 1980 wlis 7 aprilidan irkutskis olqSi, kerZod,
taiSetis raionSi mdebare daba kvitokSi cxovrobda da iqaur
bavSvebs skolaSi musikas aswavlida.
xangrZlivi SimSiloba
saqmis masalebSi devs sapatimros mednawilis ufrosis axsna-
ganmarteba, romlis mixedviT, 1984 wlis 12 noembers merabma
sakvebis nebayoflobiT miRebaze uari Tqva. am dRidan iwyeba
grZelvadiani SimSiloba, romelic weliwadi da Tvenaxevari
gagrZelda. merabs drodadro ZaldatanebiT kvebavdnen. para
lelurad aRmzrdelobiT saubrebs utarebdnen, raTa sakvebi
nebayoflobiT mieRo da sameurneo nawilSi emuSava, razec
gajiutebuli merabi uars ambobda.
1984 wlis 13 noembers kategoriuli uari ganacxada admi
nistraciis miTiTebaze, raTa sameurneo nawilSi emuSava. Sina
ganawesis darRvevis motiviT moSimSile merab kostava saja
rimo izolatorSi 15 dRiT gaamweses.
19
1984 wlis 21 noembers misadmi gamoxatuli morigi usamar
Tloba qalaq angarskis koloniebze zedamxedvelobis proku
rorisadmi gagzavnil saCivarSi gaaprotesta.
1984 wlis 28 noembers sakvebis miRebasa da sameurneo na
wilSi muSaobaze kvlav kategoriuli uari ganacxada da war
moebaSi muSaoba moiTxova, ris gamoc sajarimo izolatorSi
15 dRiT Cas ves.
1984 wlis 14 dekembers merabs mouwodes sakvebi mieRo da
sameurneo nawilSi emuSava, magram amaze kvlav uari ganacxa
da. koloniis administraciam merabi sajarimo izolatorSi
15 dRiT Cas va.
saqmis masalebis mixedviT 1-dan da 13 dekembris CaTvliT,
sajarimo izolatorSi samedicino Semowmebas dRegamoSvebiT
utarebdnen. sakvebi ZaldatanebiT orjer miaRebines. jan
mrTelobis gauaresebis gamo koloniis samedicino nawilSi
gadaiyvanes, sadac sakvebis miRebaze uaris Tqma gaagrZela.
1984 wlis 24 dekembers qalaq angarskis prokurors saCiv
riT mimarTa, romelSic kidev erTxel gaaprotesta misi uf
lebebis Selaxva, sasjelis usamarTlod momateba.
merab kostavas gagzavnil saCivrebs reagireba ar mohyo
lia, Tu ar CavTvliT e.w. gasaubrebis amsaxvel, zedamxedveli
prokurorebis Sedgenil cnobebs, rac merabis pirad saqmeSi
inaxeba. magaliTad, 1984 wlis 28 dekembers merabs Sexvda da
esaubra angarskis prokuroris TanaSemwe, gvarad ilini. 1984
wlis 29 dekembers merabTan Sesaxvedrad koloniaSi imyo
febodnen irkutskis Sinagan saqmeTa sammarTvelos ufrosis
moadgile gumini da gamasworebel saqmeTa sammarTvelos uf
rosis moadgile dondoevi.
SimSilobis gamo merab kostavas janmrTelobis mdgomareo
ba garTulda da 1985 wlis 7-dan 17 ianvramde angarskis №2
koloniis samkurnalo dawesebulebaSi mkurnalobdnen. sakvebs
20
dRegamoSvebiT, ZaldatanebiT aZlevdnen. 17 ianvars merabi
№15 koloniaSi da abrunes.
1985 wlis 21 ianvars merabma sameurneo nawilSi muSaobaze
kvlav uari Tqva, ris gamoc, SimSilisgan fizikurad dauZlu
rebuli sajarimo izolatorSi 10 dRiT gaamweses.
Sinaganawesis sistematurad darRvevisTvis 1985 wlis 31
ianvars merabi 3 TviT “karcerSi” Casves, sadac gaagrZela
uaris Tqma sakvebis miRebasa da adaministraciis miTiTebebis
Sesrulebaze.
merab kostavas piradi saqmis masalebis mixedviT* mas Ta vi
damnaSaved ar ucvnia, magram miTiTebul darRvevebSi monawi
leoba ar uaruyvia; sameurneo nawilSi muSaobas damamcire
belad, Rirsebis Semlaxavad miiCnevda da warmoebaSi muSaobas
moiTxovda.
samSobloSi dabruneba da
erovnuli moZraobis aRmavloba
1986 wlis 27 dekembers merabi saqarTveloSi Camoiyvanes.
igi tuberkuloziT daavadebul msjavrdebulTa qsnis #39
samkurnalo dawesebulebaSi moaTavses.
ssrk-Si* mimdinare `perestroikis~ fonze, politikuri pa
timrebi da maT Soris merab kostava gaaTavisufles. es 1987
wlis 30 ap rils moxda.
29
boloTqma
30
wigni ar gaiyideba _ saCuqre
bad darigdeba.
2010 wels dawyebuli mogone
bebisa da dokumenturi masalis
gacnoba-Segrovebas vagrZeleb.
axlo momavalSi mkiTxvels war
vudgen meore wigns, merab kosta
vas cxovrebis, moRvaweobisa da
aRsasrulis Sesaxeb. visac gaqvT
saintereso informacia, foto
da dokumenturi masala, gTxovT, giorgi muxuraZis gadaRebuli foto
SemexmianoT.
nino miqiaSvili
2016 weli
31
SuaSi, Savi Coxa-axaluxiT merabis didbabua ivane paatas Ze kostava
meuRlesTan, 9 SvilTan da SviliSvilebTan erTad. zemodan pirvel
rigSi, marcxnidan marjvniv dganan: qeTevani, iakobi, daviTi, konstanti
ne, miqela, mixeili;
meore rigSi marcxnidan marjvniv sxedan: kato kostava, SvilTan
erTad; CixtikopiT merabis didbebia da misi meuRle ivane paatas Ze
kostava; Salva (buxuti) kaWaxiZe, kato kostavas meuRle qaliSvilTan
erTad; ekaterine nucubiZe da qristefore kostava, Savi Coxa-axalu
xiT, umcros vaJTan vano kostavasTan erTad; sul qvemoT, marcxnidan
pirveli valiko ivanes Ze kostava, cxra da-Zmas Soris yvelaze patara;
mis gverdiT grigol kostava, qristeforesa da ekaterines ufrosi va
Ji (daTo grigolis Ze kostavas arqividan)
32
ekaterine nucubiZe da qristefore kostava _ merabis bebia-babua
Rfnj Yewe,botb> ^hbcntajht Rjcnfdtb
grigol kostava
arsenas rolSi, 1938 weli
37
merabis mSoblebi _ vano kostava da olRa demuria-kostava
Vthf, b0ffw`f _ Dfyj Rjcnfdtb Jkmuf Ltvehbf'Rjcnfdtb
40
`gorgaslianelebi~ gansasjelis skamze, 1957 wlis 5 aprili.
kedelTan marcxnidan pirveli Tamaz gunjua, merab kostava, jondo
metreveli da zviad gamsaxurdia. qveda rigSi marcxnidan pirveli
vova sixaruliZe, Temur cercvaZe, tolika miqaZe da guram sxritlaZe
jemal sxirtlaZis gadaRebuli foto, jondo metrevelis ojaxis
arqividan
41
გ
ო
რ
გ
ა
ს
zviad gamsaxurdia ლ anatoli miqaZe
ი
Pdbfl Ufvcf[`shlbf Fyfnjkb Vb6fot
ა
ნ
ე
ლ
ე
ბ
vova sixaruliZe
Djdf Cb[fhekbot ი guram doCanaSvili
Uehfv Ljxfyfidbkb
А
X
Ə
Ы
Л
А
Ц
Ə
А
43
jemal maziaSvili, rodam WeliZe, merab kostava, jondo metreveli
da guram doCanaSvili. 1959 weli. merab kostavas klaselis nugzar
axvledianis arqividan
Fhvfhf[msyn` frn`b |mtvfk Vfpbfidbkb> Hjlfv Ztkbot> Vthf, Rjcnfdf>
|mjylj Vtnhtdtkb> Uehfv Ljxfyfidbkb. 1$5$ is6`cf.
Vthf, Rjcnfdf firjk bw0fp Yeupfh F[dktlbfyb bfh[bd f7syn`.
merab kostava da
rusudan beriZe
rusudan beriZis arqividan
Vthf, Rjcnfdtb
Hecelfy <thbotb
Hecelfy <thbot kfh[bd f7syn`
44
ivane beriZe,
rusudan beriZis Zma da mSoblebi
rusudan beriZis mama
gadasaxlebaSi
Bdfyt <thbot> Hecelfy <thbot kfimtb k0ffw`tb
Hecelfy <thbot kf, f[ufhf=s
48
irakli kostava da guram kakulia. leningradi. 1982 weli
rusudan beriZis arqividan. foto qveyndeba pirvelad
Bhfrkb Rjcnfdtb U`shfv Rfrekbtb. Ktybyuhfl. 1$#2 is6`cf.
Hecelfy <thbot kfh[bd f7syn`. Fajnj0s[sv0f hf9[mfof bw`shujeg.
4.
49
merab kostavas piradi saqmis pirveli gverdi. Sinagan saqmeTa
saministros Tadarigis polkovnikis vladimer tabaRuas arqividan
Vthf, Rjcnfdf bec frn`b flf7mf. F8yeq7fn`b fec6`f hvbybcnhhf 9s[mfn`b
fgjkrjdybr Dkflbvbh Nf,fuef bfh[bd f7syn`
50
merab kostava da zviad gamsaxurdia. 1989 weli. romanoz doliZis foto
Vthf, Rjcnfdtb Pdbfl Ufvcf[`shlbtb. 1$#$ is6`cf. Hjvfyjp Ljkbot bajnj0s[sv0f
52
merab kostavas dawerili gancxadeba. 1988 wlis 21 agvisto
nino miqiaSvilis arqividan
Vthf, Rjcnfdf bb8sp fhpf]fk. 1$33 is6`cf yfy]`f 21.
Ybyj Vb6bfidbkb kfh[bd f7syn`
53
sruliad saqarTvelos kaTolikos-patriarqi, mcxeTa-Tbilisis
mTavarepiskoposi, biWvinTisa da cxum-afxazeTis mitropoliti uwmindesi
da unetaresi ilia II. yazbegis raioni. sofeli sno. 2011 weli
giorgi (goga) xaindravas gadaRebuli, dRemde gamouqveynebeli foto
54
merab kostava. 1989 wlis maisi
badri vadaWkorias gadaRebuli foto
Vthf, Rjcnfdf> 1$#$ is6`cf kfqfhfvpf
<fhlb Dflfzrjhbf bajnj0s[sv0f
55
Ybyj Vb6bfidbkb
Vthf, Rjcnfdf
А[skqim0hf>
fu`f7hfn` 9c0fpffhf>
fleytb f9cf[hf
(А8,fn`b fns;mhf)
Fyim0hf
Vthf, bfyle – Kbe,f Ujufdf> Ehscn`skf f]`sy06fh b[ffyn`b
fgjlgjkrjdybr> ^`0timn`b fue,thyfnjh b[f0s9ef8> Thvjkfb
Ujufdf b9]f kfr`sy.
^`0timn`b frn`b f]`cf hubvyfpbf fim0f[m> Kbe,f Ujufdf
Jltccf fafhvfwtdnn` qfhfbeh0f lfkutbn. Dkflbvbh Ltvehbf
Jltccf feg lf[msklshsp. Eh0 [8sr f[ifhf hjebn> fb]f,s
Yflbf> fu`s,;mfysn` Jkmuf> fbq,s Dthf (<fxfyf).
Vthf, bf,le Dkflbvbh Ltvehbf fehsc ,spi`tb fkbnthfnehtb
fvtnjlbrfn` f,;mfufhf6`tb htrjvtylfwbf6`tb> fghf6nbrfn`
hqfufi`7`6`tb lhfdnjhsy. Eb Jltccfn`b feybdthcbntn
f0jehs[n`-abkjkjubfn` afrekmntn l0fy. B,pbfys blshefy
f,shpty> fkfnsy> fytvtw> fehsc ,spi`f6`f. Jltccfn`b
feybdthcbntn lfyfkuf> Keufycr f6fkf6m f=s f[fw`f hubvyfpbf=
fecehf lfkfutbn. (s0hfr fim0f[m fhb fubvyfpbf lbht6njhc
l7fkjbn.
1$1#-1$21 ii. hps Dkflbvbh Ltvehbf Ctyfrb f6fkf6m f=s
f[fw`f hubvyfpbf lbht6njhc ls7fy> 1$21 is6`cf byfhrys
1#31 is6`cfyof Ctyfrn`b fhqf8hfn`-gtlfujubrfn` nt[ybrev
61
lbht6njhc> 1$32 is6`cf byfhrys ^fh0n`b fgtlfujubrfn`
bycnbnen flbht6njh b[f0s9ef8sc l7fhqtbn. Ffv0frfkf> - Bdfyt
|mfdf[bidbkb b[mo p[e ^fh0n`b f]`sy06fhhfn` eybdthcbntn
f=s fcneltynw`f lshpf9[mjy fhqf8htb fehsc ,spi`tb hps
fktrwbf6`f. Fqs[`n`fy fec befy fqfhflshhf fvbybcnhhf=
firjk6`f hu`f0fhfn` ec,fh0f tb]f,sc. Frjvveybcnn` gfhnbf
lfkfvspn. Dkflbvbh Ltvehbtb Kbe,f Ujufdtb fysi` bfvfljeg
^fh0> Dfrt f9cs;sh0f=s> hvf0f Bhfrkb Rjcnfdf bdfhf=.
F0ffw`f
Vthf, Rjcnfdf bfyb bf,b Dfyj Rjcnfdtb Jkmuf Ltvehbtb
^j,ekt0b tb,flshsy> kfccs tb,futbn. Dfyj Rjcnfdf f]f'
cf,tbkshuf8c fec befy. Vthf, b6`s9ihffyn`b b8spw`f
bpkfpu`fh0j bish]`jp fkf> “Obf Dfyj ps9cflumsk bf[osoffefp
ef8sy> eb ufyr f[m fkf bfimf> tumbhf[m b9f llshkfimwtbn”.
Bfimtb]f,s Umshu`fk lfy0fhr> kfccs Dfyj Rjcnfdfums l0fhrbn>
fef8s w6mf f9fhf fys[hf b[fhflshqfy> lf[shutbn. B9cflumsk
f[m lfys[sy]` Dfyj Rjcnfdf 1$!4 is6`cfps fbycekmn b[msy
b9c0fpffhf lfkqbn.
Jkmuf Ltvehbf 1$15 is6`cf yfy]`fvpf 23 hps ^`0tim
lbbn. 1$22 is6`cf hps l0fktbn Ctyfrn`b f,;mfhfn` irjk.
1$2$ is6`cf hps l0fkjbn Ctyfrn`b fgtlfujubfn` nt[ybrev.
1$31 is6`cf byfhrys eb k0ffw`fhf y[fhf ^fh07f bfcetbn.
Jkmuf fqfhf yfksuojbn ^fh0n`b fgtlfujubfn` nt[ybrev f=s.
Fqfhf lfkujbn 1$32 is6`cfps.1$33-1$3# ii. hps firjk
f=s hqf8sc fec kefy. 1$3# is6`cfps l0fkjbn ^sh0n`skfn`b
fbylecnhbfkn` bycnbnen> f[f fxsvfpfhf bf[7mfys bfyffv0fp
fbycnbnen lpfksvutbn. 1$4! is6`cfpjeg lfyfkuj fhb fbycnbnen
ffuks[hfn`b fn`skfef8hfn`b fhuskfhf fafrekmntn 6fkf6mn`
huskfhf fh[sh[fh0fkf.
62
Jkmuf Ltvehbf-Rjcnfdf 1$4!-1$!$ ii. hps “Fublhjghjt6n”
f=s fec kefy foasvwfn`cnfywbf6`f hnt[ybrf hby\mysh-
ghjt6n7fqf8sc.
1$!$ is6`cfps lbfcbn “Uhepubyghjif[n” fi7f. Jkmuf
Ltvehbf-Rjcnfdf 2%%3 is6`cf ;`f,hfy 1! hps ks9c0fpffhf
lfkqbn. Fysi` lfvfljeg Cf,eh0fkjn`b f9cs;sh0f=> k[fqf
bdfhf=.
Fvkfrhf
Fec fvfnthbfk6`f bhu`skjeg f,f[0f fvtlbwbyfn` [`0f
fb]f,s byqfv0f. Eb byf6`sh9iys> 1$#4 is6`cf f,qfhf 12
hps Vthf, fafn` flrskfhf vfg fw`brbn. F,hb fvi byfhrys
73
Vthf, fvkfrhf lfkfufy> is6`csrb ,;frb frhbajvspn. Vthf,
pys-psykf vxskf frhb=fhqjy> ffofhfn` fb=w`f;`fhf6`f
bpsv8f9shujy fafn` blbrskfhw> fecehf lfkfufhw fps]`fy> f[f
Vthf, vfg brefy.
1$#4 is6`cf f,qfhf 14 hps fecehf fkfufhf bfprsp
flvbybcnhfwbf flqf lf-fpysr vfg fw`brsy> bvkfimefp Vthf,
Rjcnfdf f8yeq7fn`b fqfc6`f htbkfufhf b[fhflshqfy> 15 vi
hskf f9[mfrsh0f l0fhrbn.
1$#4 is6`cf f,qfhf 21 fps Vthf, bfim0fytbef fpfr`fylfhf
bfl]`fkfys Fyufhcrn`b frjkkjybf bf[skf9iefp fghjrehjh
b[mofkf fiis9[mso fktbqtbn.
1$#4 is6`cf f,qfhf 2# hps fafn` flrskfhtb> fl`f[ms
fecehtb hps tb0f[ vfg brsy> pfeflr f=s fecehf lfkflshufhw
lf]`tbn. Fhb fps eb tb0f[ f9[mfrsh0f=s 15 vin`b f0frhf
b6`shqtbn.
1$#4 is6`cf 9[syz`rsy 14 hps Vthf, fafn`b fl`f[mn`b
fecehf6`tb blfhufktbn> f[f eb tb0f[ vfg brbn. Fhb fps eb
tb0f[ f9[mfrsh0f=s 15 vin`b f0frhf b6`shqtbn.
Fec fvfnthbfk6`f byhs6`sh9iys> 9[syzr`sy 1 byfhrys
13yof vsirs ,;ms[ vsirs fvtlbwbyfn` u`f0fhf6`f
bpsv8f9shujy. *syn` vxskf frhb=fhqtbn.
Bu`f,pbfhf fytbw`f[f> frjkkjybf fvtlbwbyfn` [`0fi7f
lbfhutbn. Vthf, effums fvkfrhf yfbuojy.
1$#4 is6`cf 9[syz`rsy 24 hps f6fkf6m Fyufhcr fghjrehjh
b[mofkf fktbqtbn bfhf bpby6`f htbkfufhf bfprsp fghjntcnn`
iis9[mso.
Vthf, Rjcnfdf bghjntcnn` iis9[mso6`f [hs8 hpshsvebn>
Vthf, bec bfu`skje> ffofhf-h-tbhfn` ecehf6`f bpsv8f9spujp
fghjrehjhw`tb bfhtb hеи8w`f;`fhf6`f bf[mfye fi`7`6`f
fkf]fvqjpfh. Bf]]`fg> 1$#4 is6`cf 9[syzr`sy 2# hps Vthf,
74
lbfw`f;`tbn Fyufhcrn`b fghjrehjh b[f0s9ef8 Bkmby. 1$#4
is6`cf 9[syzr`sy 2$ hps Vthf, lb9skfhw fps frjkkjybfi7f
lytbn Bhrencrn`b F8yeq7fn`b fec6`f hs7`if fb]f,s
b[f0s9ef8 Ljyljtd.
Frshffv0f bvkfimefp Vthf, Rjcnfdf bu`f,pbfhf tbw`f[tbn.
Eb 1$#5 is6`cf f;mshys]`f @ byfhrys 1@yof Fyufhcrn`b
f8,fn`b frjkkjybf f[`i`n`sh0f l0fy. Vsirs ,;ms[ vsirs
vxskf frhb=fhqjy. F;mshys]`f 1@ hps Vthf, Rjcnfdf 15n`b
frjkkjybfi7f llsh[sy]`bn.
1$#5 is6`cf f;mshys]`f 21 fps Vthf, tb0f[ frjkkjybf=
fecehfps vfg brsy> bvxslf[fp Rjcnfdf f9[mfrsh0f=s 1%
vin`b f0frhf b6`shqtbn.
Frjkkjybf f8yeq7fn`b f97fhhf6`f tcsvif htbkfufhfps
1$#5 is6`cf f;mshys]`f 31 hps Vthf, [svp hskf “frfhwth”
l0fhrbn. F[f eb etpums fvkfrhf yfbuofy> effums flvbybcnhfwbf
hslqf6`f yfbuojvspn.
Fec fvfnthbfk6`f byhs6`sh9iys> Vthf, Rjcnfdf b6`shqjp
f[fhf lf6`if]f0svspn> f[f f97fhhf6`f itbktbujp bfp[tbqjy.
Eb bu`ffyfufhf fkf> f,ffylf8w`f fl`f[ms fecehf6`f hslfpwfkjp
flvbybcnhfwbf fef8sn`s8cf bpby6`f tbkfhujy. Vthf,
fyfgkfr6`f h=s fecehf fpby lf]`jy.
76
Lf-fpysr f0frhf f=]`fhf fwqfhf
1$#5 is6`cf ;`f,hfy 13 hps Vthf, 5 vi f9[mfrsh0f
l0fhrbn. 1$#5 is6`cf [`f;`rshf @ hps Fyufhcr ;`j[`n`b
frjkkjybf f7syn`> f8,fn`b frjkkjybfi7f lbfhutbn. 1$#5
is6`cf [`f;`rshf 21 fps Fyufhcrn`b ;`j[`n`b frjkkjybf[m
llsh[sy]`bn.
1$#5 is6`cf vif9svpf 5 hps Bhrencrn`b fjrheu
fa,fn`b frjkkjybfi7f lbfhutbn. 1$#5 is6`cf vif9svpf
12 hps Fyufhcrn`b f8,fn`b frjkkjybf[m lbfhujbn. 1$#5
is6`cf kfqfhfvpf 3% hps Fyufhcrn`b ;`j[`n`b frjkkjybf[m
llsh[sy]`etbn.
1$#5 is6`cf kfqfhfvpf 31 hps b[fn`u`f9[fhfkf bffyb;metbn
f,ffylf8w`f hvtlbwbyfn` [`0f> eb fps kf[m bh0jbn. 1$#5 is6`cf
hfi`fhfvpf 3 hps frjkkjybf fyfg[ufhf fecehtb frhsafhtb
blshufktbn> f[f Vthf, tb0f[ vfg brbn. Fhb bf[7mfys [svi
f9[mfrsh0f f[m lhsim0bn. 1$#5 is6`cf hfi`fhfvpf 1% hps @
vi f9[mfrsh0f l0fhretbn.
1$#5 is6`cf 9[syu`s 1 fps Vthf, b=fuskfys fimfe/fn` ec
=sw fflshnbn. Eb f-ysq`7mf Bhrencrn`b frn`b fec9iffhfn`
f9[mfrsh0fi7f lbfhutbn.
Fvkfrhf ff,fn`b fvp fps> 1$#5 is6`cf 9[syu`s fps Vthf,
b8bn fgjtvf “Fvkfrhf”.
“U`ffhnskf> c[s-c=s s6`kfifys f6sh0ef [fqf bis6`yfuj tb9i>
C[s im0s[ys> fv8fle f=s c[`szhf yf[sc bplshef fzfylfh6`f
hsdfuskfhtb>
Hbjyb f[s6`f= Rjk[blf f9iofhf6`f h,fhtb> f6sh0ef ef[`fvf6`f
h=f9[mf fimfv[ysikfhtb pysrsh bcskijvf?
Fhb bcskifh> c0syxeg. F9c0fpffhf bfif cf[scbn>
Ctb,ufy> f[ffy c-tb8ify cs7fvspn>
F9chf bis6`yfufv tb9i cfps9iefpfh> cskfvsc f[`lf 9sc7ffbn>
(cflumskc bcsvje f;`8fyb> cslumsk - ^sh0n`sktb hjeg….”
77
1$#5 is6`cf w`s,,hf 2@ hps Fyufhcrn`b fo,fh0f= Vthf,
bec hso,tbn. B[sv8f9ufimf w`umf fps [sis6`tb asvpb
f0frhf b6`shqtbn. F0frhf fkfufhf hsw[`c imf6`lshusktbn
1$#5 is6`cf hfi`fhfvpf 14. F6`qfhf fyhslshrskf fim0f[m>
Fyufhcrn`b ;`j[`n`b frjkkjybf[m lbfhutbn.
Tcyfumn`b fvkfrhtb “frfhwth” f=s b0frhtb bhs[m7mfys>
Vthf, bu`f,pbfhf lffhfof w`umf[tbn> eb fbv]`fle b[mbn.
Fyufhcrn`b ;`j[`n`b frjkkjybf flvbybcnhfwbf ef]f 9cs[`f
hsvfvr`f> Vthf, f[`i`n`sh0f[m lbfhujbn. 1$#5 is6`cf
9[syzr`sy 1$ hps f6fkf6m Bhrencr f;`,fn`b frjkkjybf[m
lbfhujbn. Ef b0frsy fbv]`fle pvfp f,ffylf8w`f.
Vthf, Rjcnfdf lfy0frsp ffv0fps b8bn f;`tbyhffkf6`tb>
fabkjcjabfn`b> fkbnthfnehfn`b tcct6`tb. Eh0 i`7`ys
b0hs;mbn b9c0fpffhf lfyfkq fim0f[m.
Fgfnhbfh[ befp
“F,b F9tb F9csw6mtb hs[mofkf. Bf[mf ^sh0n`skf ptums
\mf,jbn. Bf[mf ^sh0n`skf feff;`kfh lyfcrmf]ujbn b]fpu`frmje
Vthf, Rjcnfdf. Fhb fef8s b9c0fpffhf ptums u`f7hfkf
bv8f9butbn> lsiu`f7уfpums ls9cbn. Vthf, Rjcnfdf ]feff;`kfh
f[ms9isvhf v8f lbh,jy. B9cs f[msyof0fp ^sh0n`skf frpffhf
lfps6`9jy> ^sh0n`skf f[f6`b0hfps b9cflumsk b[s f6`bqtbn.
Eb Ujkujaf lf[scbn> bf[mf f;`8fy f[m b[fkfhf vieg.
B9cf0f ,pbf[ffbn. Vthf, b[s p6`sbqfp fbltbf6`f hsyfuofhf
6.
81
[f[mofhfn`s Fyw`f ]7fbqffbn. Fvby!” – b]`tbn ^sh0n`skf
frfnfkbrjc-gfnhbfh[> Vw[t0tb ^fh0b hsz7`fylfh [flf>
Gbweyltb W[`sv–F9cyb hvbnhjgjkbn Bkbf f8,fn`b Cbjyb
frfatlhfkn` ef[`fvf=s> f9cs;hf vsirs ifusp> Vthf, b9cs
fu`fkfhi`fhfn` gfyb[blf fim0f[m.
Vthf, Rjcnfdf 1$#$ is6`cf ;m0ffhf 21 fps V0fqvbylf=s
fysi` lfvfhltbn. Eb f-ys ^sh0n`skf feff;`kfh ptums fl`f[ms
buskfys Vthf, lsh\mf,jy.
Fvbkf0n` qschf 8,fys tb7`itbn. 1$$% is6`cf ;m0ffhf
2# hps ^sh0n`skf= gfhnbf hfw`fkfn`b fk[hf6`f v8f9scbn.
Fk[hf6`f h=s fbffbhf futbn Pdbfl Ufvcf[`shlbf lsp[fuskfp
fgjkbnbrfn` tb=rffhf “Fbi`f umt;m”. Vif9svpf $ hps
Pdbfl Ufvcf[`shlbf lsp[fuskfp fb]f,shf> 1$$1 is6`cf
[`f;`rshf 31 hps ^sh0n`skf pt[msy\mfhf> F9cyb W[bydfkn`b
fhtubjyb yhskfqfys> bv8f9scsp fhtathtylev fimf0fkf> feff
bhskfh]`tbn ^sh0n`skf f[ms9isvhf itb0fimf6`shuskje.
1$$1 is6`cf kfqfhfvpf 2! hps bv8f9scsp f[flf bfk[hf6`f
h=s fbffbhf butbn Pdbfl Ufvcf[`shlbf.
1$$1-1$$2 ii. hps ^sh0n`skf= fhhfn` ffh]`hf 7fktbn.
B[q`fp Pdbfl Ufvcf[`shlbtb Bhtb]foje f[tbkfrb 1$$3 is6`cf
w`s,,hf 2 hps Vthf, Rjcnfdf bfyfhimtbn vbkf0n` ash[fqf
b[mo.
82
Fqs[`n`f;`f
“}fhf [sv9flf b]f9iffetbn F9cef ;`kfh hsu`6`f h7syof
]yfpufif fv8f>”– fh0 f;`f6`f Vthf, Rjcnfdf bn`eg. Fhb
fi`7`s f0s;mhfkf fhb fec f=s kfufkfr 7fcqfh c0f[eg.
Fhb fi`7`s f6sh0ef ,spi`fkf b0sqbn 2%13 is6`cf ;m0ffhf
13 hps> {fhfufekb fhfbjy f=s f]`sy06fhhf f[f0fhyfr Rj,f
Kehcvfyfidbkb* bw[shffhfkf.
Fi`7`s f9cef ,spi`f[ms fb0fufhtb frms9[m fh,fhtb
fkshijeg F9cys Fdnjyjvn` htcge,kbrf Fqfhtb frekmnehtb
hvbybcnhhf fabyfycn` w[shffhfkf> eb fps 0f,eg hfc]`jbn fhb
fec,fh0f fyfg[uf8s Lvbnhb |mfbfybb fvbybcnhhf fvfqehfeffb.
Fi`7`s f0bhf 7fkjv.
F0tk 5@@ 43 45 14
nmikiashvili@yahoo.com
Ybyj Vb6bfidbkb
2%1! is6`cf