Ģimenes budžets

Krastiņu ģimene sastāv no 4 cilvēkiem. Strādā tēvs un māte, vecmammai ir pensija un ir dēls skolnieks. Tēvs
mēnesī saņem darba algu – 810,00 € (NETO), viņš strādā noliktavā, mātei ir divas darba vietas, viņa ir ārste un strādā
slimnīcā, kur saņem darba algu – 2207,29 € (NETO), otrā darbā – poliklīnika – viņa saņem darba algu – 378,00 €
(NETO). Vecmamma saņem pensiju – 395,04 €, viņai ir 30 gadu darba stāžs, viņa strādāja tekstilā fabrikā, dēlam ir
bērnu pabalsts – 25,00 €. Ģimene dzīvo vecā divstāvu mājā trīsistabu dzīvoklī Āgenskalna rajonā. Mātei ir 50 gadi,
tēvam – 56 gadi, dēlam – 16 gadi, vecmammai – 72 gadi.
Ģimene 2022. gadā janvārī iztērēja 189,26 € komunālajiem maksājumiem, 85,23 € elektrībai, 18,76 € gāzei,
21,66 € televīzijai un internetam. Pārtikai iztērēja – 786,72 €. Pārtikai iztērēja ap 19% no mājsaimniecības
ienākumiem, komunāliem izdevumiem ap 7% no mājsaimniecības ienākumiem, citiem izdevumiem – ap 36% no
mājsaimniecības ienākumiem. Kredītu nav. Ģimene atlika šajā mēnesi ap 38% no visiem ienākumiem (skat. 3. attēlu)
(ja mēs nepieskaitījām nepastāvīgus ienākumus – dāvanas un avansus, tad ap 30% ģimene var vidēji atlikt katru
mēnesi).
Pieņemsim, ka tēvs palika bez darbā, viņa alga bija ap 19% no visiem ienākumiem šajā mēnesi, tātad
mājsaimniecība varēs vienalga pat atlikt ap 23% no mājsaimniecības ienākumiem (791,12 €) (skat. 4. attēlu). Ja
nomirs vecmamma, ari šajā gadījumā būtiskas izmaiņas nebūs. Vissliktākā situācija būs, ja māte paliek bez darbā (tad
ģimenes budžets jau nebūs pārpalikuma budžets, bet jau deficīta budžets, proti, izdevumi pārsniedz ieņēmumus), bet
tas ir mazticams, jo viņa strādā medicīniskā sfērā, kurā ir liels pieprasījums pēc darba spēka un salīdzinoši mazs darba
spēka piedāvājums. Arī veiktie naudas krājumi palīdzes mierīgi pārvarēt, pieņemsim, ilgstošu mātes slimību. Mēs
redzam, ka pat janvāra mēnesi ģimene varēja atlikt 1601,12 €. Šeit mēs varam pateikt, ka šī mājsaimniecība ir stabilā
(jā vien nerādītos kāda ārkārtas situācija, piemēram, māte nomirtu no kādas nelaimes gadījumā, bet arī šādā
gadījuma ģimenei ir naudas krājumi, jo viņiem katru mēnesi rodas naudas pārpalikums (nesabalansēts budžets) un
tāpēc viņiem jau ir izveidoti naudas krājumi, lai tāda gadījuma pirmos mēnešus varētu efektīvi izmainītu savu
izdevumu struktūru).

Krastiņu ģimenes mēneša budžeta pārskats par 2022. gadā janvārī:

Ienākumi Eiro (€) Izdevumi Eiro (€)

Māte: Komunālie maksājumi:

Pirmā darba (NETO) alga 2207,29 Īre un ūdens 189,26

Otrā darba (NETO) alga 378,00 Elektrība (Latvenergo) 85,23

Darba avanss 280,00 Gāze 18,76

Televīzija un internets (Baltcom) 21,66

Tēvs:

darba (NETO) alga 810,00 Kopā:

314,91

Vecmamma:

Pensija 395,04 Pārtika:

195,00
Dāvana 140,00 Pārtika no tirgus
514,22
Pārtika no Maxima un Rimi
77,50
Dēls: Kafejnīcas

Bērnu pabalsts 25,00

Kopā:
 786,72

Atpūta un kultūra: 76,42

Grāmatas 32,81

Avīzes 46,97

Videospēles 57,00

Cigaretes 15,00

Rotaļlietas

Kopā:

228,20

Apģērbi un apavi: 140,72

Darba apģērbs 309,10

Ikdienas apģērbs

Kopā:

449,82

Izglītība: 40,00

Studiju kursi 20,00

Kancelejas preces

Kopā:

60,00

Sakari: 34,50

Tele2

Transports: 140,00

Benzīns 12,00

Autostāvvieta
 Kopā:

152,00

Veselība: 167,50

Brilles 83,00

Gulbja laboratorija 42,52

Aptieka zāles

Kopā:

293,02

Saimniecības preces: 19,58

Telpu uzkopšanas preces 46,46

Citas saimniecības preces

Kopā:

66,04

Citi izdevumi: 249,00

Dāvanas

2634,21

Kopā: 4235,33 Kopā:

Tika izveidoti ģimenes ienākumu (skat. 1. attēlu) un ģimenes izdevumu (skat. 2. attēlu) sektoru diagrammas.
 1. attēls
Ģimenes ienākumi:
Oranžā daļa – mātes ienākumi
Zilā daļa – tēva ienākumi
Zaļā daļa – vecmammas ienākumi
Pelēkā daļa – bērnu pabalsts.

2. attēls
Ģimenes izdevumi procentos.
 3. attēls
Ģimenes izdevumi un neiztērēta summa, kura būs pievienota krājumiem (cik lielā daļa tiek tērēta no visiem
ienākumiem).

4. attēls
Ģimenes izdevumi un neiztērēta summa bez tēva algas (cik lielā daļa tiek tērēta no visiem ienākumiem).
Ienākumu un izdevumu starpība:
Ienākumi−Izdevumi=4235,33 € −2634 , 21 € =1601,12 €

Vai ģimenes budžets ir sabalansēts? Atbildi pamato!

Ģimenes budžets nav sabalansēts. Tās ir pārpalikuma budžets, jo ienākumi ir lielāki nekā izdevumi.
I enākumi≠ Izdevumi

Aprēķini, cik % no šī mēneša ienākumiem ģimene tērē pārtikai!

Ģimene pārtikai iztērēja ≈ 19% no šī mēneša ienākumiem.

Pieņemsim, ka ģimenes ienākumi būtiski palielinās. Izmantojot Engela likumu, pamato, kā varētu mainīties
ģimenes izdevumi pārtikai un to īpatsvars izdevumu struktūrā!

Izdevumi pārtikai nedaudz absolūtajos vērtības palielinātos, jo ģimene varētu sākt lietot uztura dārgākus produktus,
bet tas tikai nedaudz palielinātos, jo ģimene nevar sākt lietot uzturā tik daudz produktus, bet relatīvi no ienākumiem
izdevumi pārtikai pazeminātos, jo saskaņa ar Engela likumu pieaugot mājsaimniecību ienākumiem izdevumu
struktūrā samazinās izdevumu īpatsvars pārtikas preču iegādei (skat. 5. attēlu).

5. attēls
Engela līkums.