…Kultūra mums blakus ir visu dzīvi.

Kā mamma, kas mums māca mīlestību, iecietību un pieklājību,

kultūra mums dod spēju izprast citus un pieņemt svešo. Katrs cilvēks mācās citādi, katram var būt
sava mīļākā grāmata, lielāka interese par kādu noteikto kultūru. Tas viss mūs veido par atšķirīgam
personībām.

Mana mamma ir liela teātra cienītāja un nekad nepalaiž garām jaunas izrādes. Jau kopš bērnības viņa
man atklāja teātra pasauli. Kad biju mazs, apmeklējam bērnu leļļu izrādēs, īpaši manā atmiņā palika
Jaungada izrāde ,,Mazās Eglītes lielais ceļojums”. Šis iestudējums stāsta par mazas Eglītes dzīvi, kas
tika nocirsta, lai izrotātu māju Jaunajā gadā. Atceros, kā raudāju un uztraucos par šīs nelaimīgās
Eglītes likteni, kura beigās tika izmesta miskastē. Drausmīgs Eglītes dzīves stāsts atstāja uz mani tādu
spēcīgu iespaidu, ka kopš tā laika mūsu māja nekad nebija dzīves egles, tikai mākslīga, lai sargāt
dabu.

Skolas mācību programma rosina Latvijas kultūras iepazīšanos. Lasot tādus darbus kā ,,Mērnieku
laiki", ,,Purva bridējs", ,,Raudupiete", es varu apgalvot, ka šī darbi atspoguļo cilvēku mūžīgās
problēmas un māca neatkārtot viņu kļūdas. Piemēram, Rudolfa Blaumaņa novele ,,Raudupiete”
parāda to ka, ja cilvēks ir pārāk mantkārīgs, tad tas var viņu viegli novērst līdz bēdai. Šādas situācijas
notiek arī mūsdienās, cilvēki, tiecoties pēc materiālās bagātības, bieži zaudē savu personīgo laimi, un
tas nes tikai ciešanas. Bet tajā paša laikā, mēs redzam, ka ir cilvēki, kas gatavi uz visu mīlestības dēļ.
Varbūt tās ir īsta dzīves jēga, nevis nauda. Mīlestība var mainīt ikviena dzīvi un savu mīlestību nav
vajadzības mainīt pret naudu, jo mīlestība ir visdārgākā vērtība mūsu pasaulē.

Šajā epidēmijas laikā, manuprāt, daudzi cilvēki ir sākuši vairāk lasīt grāmatas un skatīties filmas un
tādā veidā bagātina sevi un izglītojas. Protams, ir arī mīnusi, jo mēs praktiski nevaram skatīties teātra
izrādes un apmeklēt koncertus. Bet ir grāmatas, filmas, un pats galvenais, mums paradījās brīvais
laiks.

Katra cilvēka dvēsele arī sastāv no grāmatu, filmu un mūzikas sajaukuma, un tas viss veido cilvēku kā
personību. Man ir arī sava lasīto darbu un noskatīto teātra filmu bagāža. Visi šie darbi, kurus esmu
lasījis, dziļi ietekmējuši manu personību, proti, tie mani mācīja un lika domāt par tādām problēmām
kā, piemēram, izvēle starp mīlestību un materiālo labklājību, mācīja iejusties citu cilvēku bēdās,
domāt par cilvēka lomu dabā un mūsu pasaulē. Es nezinu, kur vedis mans kultūras pasaules ceļš, bet
es ceru, ka literatūra un māksla mūžīgi būs mani palīgi.