Jānis Zimze dzimis 1814. gada 21. jūnijā Vendenas apriņķī.

Pamatizglītību
ieguvis Raunas skolā, kuru beidzis 1830. gadā. 1835. gada rudenī nosūtīts mācīties
uz Veisenfelsas skolotāju semināru, pētījis Šveices un Austrijas tautskolu pieredzi,
gatavojoties izveidot tādu pašu semināru Valmierā. Semināra kursus beidzis 1838.
gadā, papildu izglītību ieguvis didaktikas kursos.

Tajos pašos gados viņš sāka nopietni studēt vijoli, interesējās par tautas mūzikas
jautājumiem. Studējis vācu folkloru un mūziku pie skolotāja Ludviga Erka.

Zimse īpašu uzmanību pievērsa muzikālo spēju attīstīšanai, galvenokārt caur

kordziedāšanu. Viņa pieredze iezīmēja bērnu un tautas koru izplatības sākumu.
Pirmo latviešu tautas melodiju aranžējumu autors 4-balsu vīru un jauktajiem koriem.

Sākot ar 1872. gadu, viņš izdeva vairākus tautasdziesmu krājumus.

Jānis Cimze bija izcila latviešu figūra mūzikas jomā un iedvesmoja plašu
tautas mūzikas kolekciju, izdošanu, aranžējumu un izpēti. Viņš veicināja kora
dziedāšanas kustības attīstību un jaunu oriģināldarbu radīšanu. Zimse bija šī
pasākuma ideja, un viņa skolnieks un kolēģis bija viens no galvenajiem Dziesmu
svētku diriģentiem. Dziesmu svētku programmā bija vairākas Cimzes un viņa brāļa
Dāvida tautasdziesmu apdares.

Četrdesmit divu gadu darbības laikā skolotāju seminārā J. Cimze sagatavojis

431 tautskolotāju — diriģentu, kuri aktīvi organizēja un vadīja korus.

Viens no J. Cimzes nozīmīgākajiem ieguldījumiem latviešu koru kultūras

attīstībā ir viņa apkopotais latviešu un cittautu dziesmu krājums koriem “Dziesmu
rota” (no 1872), kurā ietilpst astoņi krājumi — 3 krājumi "Dārza puķes" ar vācu
komponistu sacerējumiem, bet J. Cimzes darba vērtīgākā daļa ir 5 “Lauka puķu”
burtnīcas, kur ievietotas latviešu tautas dziesmu apdares korim.

Jānis Cimze ir sarakstījis daudzas dziesmas, kā arī tautas dziesmas un

dziesmām grūtus un vieglus pavadījumus. Taču J. Cimze, apdarinot latviešu tautas
dziesmas, nevērīgi izturējies pret dziesmu skaņkārtu un ritma prasībām, kā rezultātā
daudzās tautas melodijās sabojāts ritmiskais un metriskais pulsējums.

Interesants fakts: 1887. gadā Jānim Cimzem viņa apbedīšanas vietā Valkā,
Lugažas kapos, par skolēnu un pielūdzēju līdzekļiem tika uzstādīts piemineklis. Un
viņa 100 gadu jubilejas dienā piemineklis tika papildināts ar J. Zimzes bareljefu.