BŪVNIECĪBAS LIKUMS

1. būvatļauja — administratīvais akts ar nosacījumiem būvniecības

ieceres realizācijai dabā;

2. būvdarbi — būvniecības procesa sastāvdaļa, darbi, kurus veic

būvlaukumā vai būvē, lai radītu būvi, novietotu iepriekš izgatavotu būvi,
vai ierīkotu inženiertīklu;

3. būve — būvdarbu rezultātā radusies ar zemi vai gultni saistīta

ķermeniska lieta (ēka vai inženierbūve), kurai ir nosakāms būves
lietošanas veids;

4. būves atjaunošana — būvdarbi, kuru rezultātā ir nomainīti

nolietojušies būves nesošie elementi vai konstrukcijas vai veikti tehniski
uzlabojumi, nemainot būves apjomu;

5. ierīkošana — būvdarbi, kurus veic inženiertīkla montāžai, ievietošanai

vai novietošanai pamatnē (zemē vai gultnē) vai būvē;

6. būves konservācija — būvdarbi, kurus veic būves konstrukciju

nostiprināšanai un aizsardzībai pret nelabvēlīgu ārējo iedarbību, kā arī
izbūvēto inženiertīklu atslēgšanai, lai būves konstrukcijas nenonāktu cilvēku
dzīvībai, veselībai vai videi bīstamā stāvoklī;

7. būves nojaukšana — būvdarbi, kuru rezultātā būve beidz pastāvēt;

8. būves novietošana — būvdarbi, kurus veic iepriekš izgatavotas

būves salikšanai no gataviem elementiem paredzētajā novietnē, neizbūvējot
pamatus vai pamatni dziļāk par 30 centimetriem;

9. būves pārbūve — būvdarbi, kuru rezultātā ir mainīts būves vai tās

daļas apjoms vai pastiprināti nesošie elementi vai konstrukcijas, mainot vai
nemainot lietošanas veidu;

10. būves restaurācija — būvdarbi, kurus veic zinātniski pamatotai

būves vai tās daļas atjaunošanai, lietojot oriģinālam atbilstošus materiālus,
paņēmienus vai tehnoloģijas;

11. būvizstrādājums — ikviens iestrādāšanai būvē paredzēts

izstrādājums vai rūpnieciski izgatavota konstrukcija;

12. būvniecība — visu veidu būvju projektēšana un būvdarbi;

13. būvprojekts — informācijas kopums, kas satur grafisko, tekstuālo un
citu informāciju par būvniecības ieceri,

14. būvniecības dokumenti — būvprojekts un informācija par būvdarbu

gaitu (piemēram, būvdarbu žurnāls, segto darbu pieņemšanas akts);

15.  būvniecības procesa dalībnieks — būvniecības ierosinātājs,

būvprojekta izstrādātājs, būvdarbu veicējs, autoruzraudzības veicējs,
būvuzraudzības veicējs vai būvekspertīzes veicējs;

16. būvniecības ierosinātājs — persona, kas vispārīgajos

būvnoteikumos noteiktajā kārtībā var ierosināt vai ir ierosinājusi būvniecību,

17. būvprojekta izstrādātājs — būvspeciālists vai būvkomersants, kas

ir noslēdzis rakstveida līgumu par projektēšanu vai savām vajadzībām veic
būvprojekta vai tā izmaiņu izstrādi (projektēšanu)

18. būvdarbu veicējs — būvkomersants, kas veic būvdarbus savām

vajadzībām vai pamatojoties uz rakstveida līgumu ar būvniecības ierosinātāju
vai citu personu;

19. būvētājs — fiziskā persona, zemes vai būves ipašnieks savām

vajadzībām pats organizē būvdarbus

20. autoruzraudzības veicējs — būvspeciālists vai būvkomersants,

kas noslēdzis rakstveida līgumu par autoruzraudzību vai pēc savas izvēles
veic autoruzraudzību;

21. būvuzraudzības veicējs — būvspeciālists, kas veic būvuzraudzību,

pamatojoties uz rakstveida līgumu ar būvniecības ierosinātāju vai
būvkomersants, kas veic būvuzraudzību;

22. būvekspertīzes veicējs — būvspeciālists vai būvkomersants, kas

veic būvekspertīzi būvniecības dokumentiem vai būvei, pamatojoties uz
rakstveida līgumu ar būvekspertī.
 VISPĀRĪGIE BŪVNOTEIKUMI MK noteikumi nr.500

1. autoruzraudzība – kontrole, ko būvprojekta izstrādātājs veic pēc

projektēšanas darbu pabeigšanas līdz būves nodošanai ekspluatācijā;

2. atsevišķu būvdarbu veicējs – būvdarbu veicējs, kas, pamatojoties uz

noslēgto līgumu, par būvniecības ierosinātāja vai būvdarbu veicēja līdzekļiem
veic atsevišķus būvdarbus
3. būvdarbu vadītājs – būvspeciālists, kuru ieceļ galvenais būvdarbu
veicējs vai atsevišķo būvdarbu veicējs un kura pienākums ir nodrošināt
būvdarbu kvalitatīvu izpildi atbilstoši būvprojektam;

4. būvprojekta ekspertīze – profesionāla pārbaude, kuras mērķis ir sniegt

izvērtējumu par būvprojekta tehniskā risinājuma atbilstību normatīvo aktu un
tehnisko noteikumu prasībām;

5. būves kārta – būvprojektā noteikta atsevišķa būve vai būves daļa ar

nepieciešamajiem inženiertīkliem un ārtelpas labiekārtojumu, kuru var
ekspluatēt neatkarīgi no citām būves daļām;

6. būvlaukums – atbilstoši būvniecības dokumentācijai dabā norobežota

vai nosacīta būvdarbu veikšanai nepieciešamā teritorija, kurā notiks vai notiek
būvdarbi, ar tajā esošo nepieciešamo aprīkojumu (pagaidu būves, iekārtas utt.);

7. būvniecības ieceres dokumentācija – dokumentu kopums, kas

satur grafiskos dokumentus, teksta dokumentus, aprēķinus un citu informāciju
par būvniecības ieceri;

8. būvprojekts minimālā sastāvā – nepieciešamais grafisko un teksta

dokumentu kopums, kas ataino būves pamatideju (būves apjoms, novietojums,
būves lietošanas veids) un ir pamats būvatļaujas izdošanai;

9. būvuzraudzība – profesionāla un neatkarīga būvdarbu veikšanas

procesa uzraudzība, lai pārliecinātos par kvalitatīvu un drošu būves
būvniecību;

10. būvuzraudzības plāns – būvdarbu kvalitātes uzraudzības plāns, kas

izstrādāts, pamatojoties uz darbu organizēšanas projektu un darbu veikšanas
projektu, un nosaka būvuzrauga obligāti veicamās pārbaudes un galvenos
būvdarbu posmus;
11. galvenais būvdarbu veicējs – būvdarbu veicējs, kas piesaista citus
atsevišķus būvdarbu veicējus, noslēdzot attiecīgus līgumus;

12. inženiertīkls – būvju kopums, kas sastāv no cauruļvadiem, kabeļiem,

vadiem, aprīkojuma, iekārtām un ierīcēm un paredzēts elektroenerģijas,
siltumenerģijas, gāzes, elektronisko sakaru, ūdens un citu resursu ražošanai,
pārvadei (transportam), uzglabāšanai vai sadalei, kā arī inženiertīklu pievadiem
un iekšējiem inženiertīkliem;
13. inženiertīklu pievads – ārējā energoapgāde, elektronisko sakaru,
ūdens un citu resursu apgādes sistēma, kas sastāv no pazemes vai (un)
virszemes cauruļvadu, kabeļu, vadu un tā tehnisko ietaišu kopuma no sadales
tīkla līdz būves ievada noslēgierīcei vai ievada sadalnei;
14. īslaicīgas lietošanas būve – būve, kuras ekspluatācijas laiks nav
ilgāks par pieciem gadiem un kas jānojauc līdz minētā termiņa beigām;

15. kvalificēts būvdarbu izpildītājs – fiziska persona, kas ieguvusi

valsts atzītu profesionālo izglītību un vismaz 2. kvalifikācijas līmeni būvniecības
vai saistītā profesijā
16. mazēka – vienstāva ēka, kuras apbūves laukums nav lielāks par 25 m 2;

17. pagaidu būve – būvdarbu veikšanai nepieciešama būve, kas jānojauc

pirms objekta nodošanas ekspluatācijā;

18. segtie darbi – būvdarbi, kuru apjoma un kvalitātes kontroli pēc tiem
sekojošo būvdarbu veikšanas nav iespējams izdarīt bez īpašiem pasākumiem
vai papildu darba, kā arī finanšu un citu resursu piesaistīšanas.