Loģistika un piegādes

ķēdes
Dr. oec. Vadims Danovičs
vadims.danovics@lu.lv
Dr. oec. Jeļena Šalkovska
jelena.salkovska@lu.lv

Biznesa, vadības un Faculty of Business,

ekonomikas fakultāte Management and Economics
1.tēma Loģistikas būtība un vēsture. Loģistikas un
mārketinga mijiedarbība.

Biznesa, vadības un Faculty of Business,

ekonomikas fakultāte Management and Economics
 Loģistikas vēsture
„Māksla uzvarēt tiek zaudēta mākslai izdzīvot” Prūsijas karalis (1712-1786)
Grieķu „logo” - domāt, spriest;
„logismos” skaitīt, pārdomāt, administrēt.
Atēnās pastāvēja valstiskā iestāde – logistērija, kas uzraudzīja ierēdņu
atskaites.
Romas impērijas laikā logists nodarbojās ar pārtikas produktu sadali.
Franču „loger” - izvietot, dzīvot.

Biznesa, vadības un Faculty of Business,

ekonomikas fakultāte Management and Economics
3500 gadu
3165 karu gadi
8000 karu

Biznesa, vadības un Faculty of Business,

ekonomikas fakultāte Management and Economics
Loģistikas attīstību ietekmējošie faktori
karu gados:

- ģeogrāfiskais konteksts
- stratēģiskie objekti
- tehnoloģijas
- armijas formāts

Biznesa, vadības un Faculty of Business,

ekonomikas fakultāte Management and Economics
„Armija bez apgādes ratiem un pārtikas ir zaudējusi karu”Sun Tzi ( 4.gs. p. M. Ē. )
Maķedonijas Aleksandrs Indijas misijā sadedzināja ratus, redzot, ka armija bija
ļoti apkrāvusies ar visādiem labumiem un nebija mobila. Tomēr, viņš izveidoja
logista amatu, lai nodrošinātu pārtiku un barību zirgiem.
Jūlijs Cezārs izveidoja logista amatu, lai iekarotajās pilsētās organizēt
naktsmītni un veidot pārtikas krājumus.
Bizantijas imperators Leons VI (866-912) tika uzskatīts par loģistikas kara
novirziena pamatlicēju (traktāts «Ļeva taktika»: apgāde, pārvietošanas
ilguma normas un atpūta, loģistikas integrācija ar citiem lēmumiem).
Terminu Loģistika armijas apgādē izmantoja arī Šarls de Gols (1890 – 1970).
Mūsdienās ar militāro loģistiku saprot precīzu un efektīvu sistēmu
armijas nodrošināšanai ar munīciju, proviantu, medikamentiem un to
pārvietošanu labāku kara rezultātu sasniegšanai. Bez pārtikas, resursu un
munīcijas piegādēm armija nevar funkcionēt.
Biznesa, vadības un Faculty of Business,
ekonomikas fakultāte Management and Economics
Militāras loģistikas vēstūrē bija vairākas pieejas armijas resursu
nodrošināšanā:
- vergi visu gatavoja;
- resursi bija ņemti no iekarotājām teritorijām;
- sākot ar 16. gs. karavīrus apgādāja tirgotāji par naudu. Bieži munīciju
ņēma līdzi visam kara laikam;
- sākot ar 17-18 gs. munīcija uc. resursi bija papildus jāpiegādā, bija
jāorganizē uz vietas noliktavas, gan jāveido ražošana uz vietas.

Agrāk karoja tikai vasarās, jo ziemā nevarēja noorganizēt piegādes.

Ilgu laiku loģistika tika uztverta kā armijas lietišķā disciplīna un tika

pasniegta kara skolās.
Biznesa, vadības un Faculty of Business,
ekonomikas fakultāte Management and Economics
 Pirmā pasaulē loģistikas organizācija

Iepirkšanas problēmu vadīšanas nacionālā asociācija (National

Association of Purchasing Management) – pirmā pasaulē loģistikas
organizācija, kas nodibināta 1915.gadā ASV.
Šodien tā ir zināma, kā The Institute for Supply Management (ISM).

Biznesa, vadības un Faculty of Business,

ekonomikas fakultāte Management and Economics
 Loģistikas evolūcijas 4 posmi:
1960. gadu beigas – Daļēja produkcijas sadales optimizācija.
1970. gadu
Vāja plūsmu kustību infrastruktūra.
sākums
Tiek risināti svarīgi, tomēr atsevišķi jautājumi: noliktavu būvniecība, labāko vietu
izvēle, izdevīgākās piegādes partijas izvēle, optimālā maršruta izvēle, datu bāzes
attīstība, informācijas sistēmu izveide.
1970. gadu 2. Nepieciešamība pēc Loģ. Eiropā un ASV saistīta ar enerģ. krīzi un Japānas
puse – 1980. ekspansiju ražošanā un tirdzniecībā, it īpaši automatizācijas jomā.
gadi Pāreja uz kopēju materiālo plūsmu vadību, saprotot, ka atsevišķu elementu
optimizācija nav pietiekoša.
Ekonomiskās efektivitātes kritēriju traktē kā summāro izdevumu minimums,
transportējot, ražojot un apgādājot.
Jauni taras veidi, pārmaiņas noliktavu darbībā, taras standarti: konteineri,
paletes, eiropalete.
1990. gadi JIT plašs pielietojums, izmantojot IT, kā rezultātā ražošanas optimizācija. Lean
Production (Taupīgā ražošana), TQM, 6 sigma. Ražošanu panāk bez īpašu krājumu
esamības. Max ražošanas pašizmaksu samazināšana (nākamais solis – efektīva
piegādes ķēdes vadība).
Tiek izmantota integrēta Loģ. sistēma ar kompleksu pieeju, aptverot ražošanu,
2000. gadi
piegādi, noietu, patēriņu.
Biznesa, vadības un Faculty of Business,
ekonomikas fakultāte Management and Economics
Sistēmisku pieeju resursu plūsmu vadībā no piegādātāja pie
patērētāja var uzskatīt par loģistisku.

Biznesa, vadības un Faculty of Business,

ekonomikas fakultāte Management and Economics
 Definīcija no zinātnes viedokļa

Loģistika ir zinātne par materiālo vērtību plūsmu un ar to

saistīto informācijas plūsmu vadīšanu noteiktās mikro vai
makroekonomikas sistēmās, lai sasniegtu izvirzīto mērķi.

Biznesa, vadības un Faculty of Business,

ekonomikas fakultāte Management and Economics
 Definīcija no menedžmenta viedokļa

Loģistika ir saimniecisko darbību plānošana, organizēšana un

kontrole, kas nodrošina materiālo vērtību plūsmu un ar to saistītās
informācijas plūsmas mērķtiecīgu glabāšanu, pārvietošanu un citas
aktivitātes no ražošanas vietas līdz patērētājam ar mērķi
paaugstināt darbības efektivitāti un apmierināt patērētāju
vajadzības.

Biznesa, vadības un Faculty of Business,

ekonomikas fakultāte Management and Economics
Mārketinga un loģistikas mijiedarbība uzņēmumā
mārketinga plānošanas procesā

Mārketinga nodaļas uzdevumi Loģistikas nodaļas uzdevumi

Tirgus Patērētāju Preču un to Pakalpojumu

situācijas pētīšana un to sortimenta plānošana,
analīze un vajadzību plānošana, kompānijas
pētīšana noteikšana uzņēmuma tirgus uzvedības
specializācijas optimizācija,
izdevīgāka
noteikšana
pakalpojumu
piedāvājuma
izveidošana

Biznesa, vadības un Faculty of Business,

ekonomikas fakultāte Management and Economics
Nr.p/k Funkcija Darbība Atbildīgais dienests

1. Tirgus (tirgu) analīze

Pētīšanas darbības
Preču analīze Mārketings

Pakalpojumu analīze
Potenciālo patērētāju noteikšana, analīze

Konkurentu analīze
2. Komplektējošo daļu ražošana Mārketings
Lēmumu pieņemšana par
Komplektējošo daļu iepirkums Loģistika
komplektējošām daļām
3. Materiālo resursu avotu izvēle Mārketings
Materiālo resursu avotu
Informācija par piegādātājiem
noteikšana
Piegādātāju analīze Mārketings
Piegādātāju izvēle Loģistika
4. Transportēšanas veida izvēle
Materiālo resursu piegāde
Transporta līdzekļu izvēle Loģistika

Kustības virzienu noteikšana

5. Jauno preču sortimenta izstrāde Mārketings
Ražošanas process
Sagādes plānošana
Materiālo resursu sadalījums Loģistika

Materiālo resursu kustība ražošanā

6. Jauno noieta tirgu meklēšana
Produkcijas sadale
Sadales kanālu meklēšana, noteikšana Mārketings
Informācija per tirgiem un sadales kanāliem

Tirgus novērtēšana un izvēle Mārketings

Sadales kanālu novērtēšana un izvēle Loģistika
7. Biznesa, vadības
Transportēšanas un
veida izvēle Faculty of Business,
Gatavas produkcijas piegāde
ekonomikas fakultāte Management and Economics Loģistika
 Atšķirības starp loģistiku un mārketingu
Pētīšanas objekts
Pētīšanas priekšmets
Pētīšanas metodes
Rezultāti
Mārketings
Tirgi un noteikto preču/pakalpojumu
konjunktūra.
Tirgus segmentu pircēju uzvedības optimizēšana
preču/pakalpojumu realizācijā.
Konjunktūras, konkrēto preču un pakalpojumu
pieprasījuma un piedāvājuma pētīšanas
metodes.
Kompānijas ražošanas – noieta veicināšanas
stratēģijas un taktikas pilnveidošana un
izstrādāšana: ko ražot, kādā apjomā, kādiem
tirgiem un kādos termiņos. Gaidāmās peļņas
prognozēšana.
Biznesa, vadības un Faculty of Business,
ekonomikas fakultāte Management and Economics
Loģistika
Materiālu plūsma, kas cirkulē dotajos tirgos.
Materiālo plūsmu kustības optimizācija.
Materiālo plūsmu ķēžu sistēmas izveidošana,
ražošanas un ekonomisko sistēmu plānošanas un
vadīšanas metožu pielietošana.
Sistēmu projektu izveidošana, kas atbilst
loģistikas izvirzītiem mērķiem: vajadzīga prece
nepieciešamā daudzumā un attiecīgā kvalitātē,
norādītajā vietā noteiktā termiņā ar mazākiem
izdevumiem.
Loģistikas ietekme uz uzņēmuma konkurētspēju

Philips rūpnīca Albuquerque, New Mexico – mobilo telefonu

sastāvdaļu -radiofrekvenču mikročipu ražotājs un piegādātājs
Nokia un Ericsson.
2000.gada martā – ugunsgrēks.

Biznesa, vadības un Faculty of Business,

ekonomikas fakultāte Management and Economics
Loģistikas ietekme uz uzņēmuma konkurētspēju

Nokia reaģēšanas laiks – nekavējoties, tirgus daļas palielināšanās

par 3%

Ericsson reaģēšanas laiks – 2-4 nedēļas.

Rezultāts – zaudējumi 1,6 mljrd. ASV dolāri un 3% no tirgus daļas
zaudējums.

Biznesa, vadības un Faculty of Business,

ekonomikas fakultāte Management and Economics
 Mārketinga un loģistikas mijiedarbība

Pārdēvēja “4P” = Patērētāja “4C”

Product (prece) Customer solution (patērētāja
risinājums)
Customer cost (patērētāja cena)
Price (cena)

Convenience (ērtība)
Place (vieta)

Communication (komunikācija)
Promotion (izplatīšana)

Biznesa, vadības un Faculty of Business,

ekonomikas fakultāte Management and Economics
 Mārketinga un loģistikas menedžeru viedokļi par pretējā
dienesta darbiniekiem
Loģistikas menedžeri uzskata, ka marketinga
speciālisti:
Nepietiekoši daudz komunicē ar viņiem, informē
par stratēģiskiem lēmumiem
Nepievērš uzmanību sīkumiem un neiedziļinās
detaļās, kad prece jau ir pārdota
Uzskata, ka loģistika ir primitīva un nav sarežģīta
Ir fokusējuši savu uzmanību pārdošanai tikai ar
peļņas gūšanas mērķi
Dažreiz izskatās, ka mārketinga speciālisti uzskata,
ka kompānija nevarēs turpināt savu darbību bez viņu
līdzdalības
Biznesa, vadības un
ekonomikas fakultāte
Mārketinga menedžeri uzskata, ka loģistikas
daļas speciālisti:
Ir pārsvarā fokusējušies uz iekšējo mērījumu
lielumiem nekā uz patērētāja vajadzībām
Viņiem nav priekšstata par to, ko paveic
marketologi ikdienā, lai nodrošinātu patērētāju
vajadzību apmierināšanu
Neizprot, ka mārketinga nodaļas darbību ietekmē
patērētājs
Bieži neatbild uz marketinga darbinieku
pieprasījumiem
Varētu nodrošināt labāku patērētāju apkalpošanas
servisu
Faculty of Business,
Management and Economics
Šķēršļi mārketinga un loģistikas dienestu sadarbībai
Pamatproblēma
• Nepilna citu kompānijas nodaļu darbinieku
funkciju un pienākumu pārzināšana
Detalizētā problēma
• Nepietiekama kolēģu darba procesa ierobežojumu un
limitu pārzināšana
• Kompānijā netiek veikta funkcionālā apmācība starp
nodaļām, nav informētības par darbinieku pienākumiem

• Nepietiekama komunikācija • Jauno funkciju ieviešana plānošanā ar nokavējumu

• Vājas darba attiecības • Neuzticēšanās starp kolēģiem

• Bezkompromisa pieeja problēmu risināšanai
• Personības aizsardzības reakcijas
• Pateicības trūkums

• Uzdevumu konflikti • Nesaskaņotie funkcionālie mērķi

• Stiepšana dažādos virzienos
• Nepietiekamā kontrole no kompānijas • Nepietiekamā funkcionālās integrācijas pakāpe
menedžmenta puses • Nav izvirzīti noteikti, visiem darbiniekiem saprotami
Biznesa, vadības un mērķi
Faculty of Business,
ekonomikas fakultāte Management and Economics
Paldies par uzmanību!

Biznesa, vadības un Faculty of Business,

ekonomikas fakultāte Management and Economics
 2.tēma
Loģistikas izmaksas.
Loģistikas darbības vide.
Mārketinga un loģistikas
kompleksa mijiedarbība.
Dr. oec. Vadims Danovičs
vadims.danovics@lu.lv

Dr. oec. Jeļena Šalkovska

jelena.salkovska@lu.lv

Biznesa, vadības un Faculty of Business,

ekonomikas fakultāte Management and Economics
 Uzņēmuma peļņa un izdevumi

Loģistikas izmaksas var sastādīt lielāko ražošanas vai tirdzniecības

kompānijas budžeta daļu. Loģistikas izdevumi var svārstīties
dažādām precēm starp 20-60% no pievienotās vērtības.

Biznesa, vadības un Faculty of Business,

ekonomikas fakultāte Management and Economics
 Uzņēmuma peļņa un izdevumi

Piemēram, tekstilrūpniecības un tabakas ražošanas nozarēs, kā arī elektronisko

iekārtu ražošanā, loģistikas izmaksas ir apmēram 10% no pievienotās vērtības,
naftas produktu ražošanā – 40%, bet svaigā piena pārstrādē – līdz 60%. Tas
nozīmē, ka samazinot loģistikas izmaksas, krietni samazināsies arī kopējās
kompānijas izmaksas.

Biznesa, vadības un Faculty of Business,

ekonomikas fakultāte Management and Economics
 Loģistikas izmaksu vieta ražošanas uzņēmumā
Materiālu piegādātāji Uzņēmums ražotājs Uzņēmuma sadales kanāls Patērētājs
vai starpnieki

Lieltirgotāji Mazumtirgotāji

P1 t1
S1 t2
P2 Ražošanas cehi
N1 N2 tn

Pn S2 t1
t2

Cpa Iekšējas Cso

izmaksas:
Ciep Ctr Cgl Cgl Cso
Craž Ctr Rf
Cso Ctr Cpa Cgl
Cgl
Cpa

P1, P2, Pn – izejvielu un materiālu piegādātāji

N1- materiālu noliktava, N2 – gatavās produkcijas noliktava
S1 un S2 – uzņēmumam piederošas teritoriālās noliktavas vai starpnieku tirgotāji
t1, t 2... tn – mazumtirgotāji vai uzņēmuma specializētie veikali
Rf – kompānijas faktiskie ieņēmumi Biznesa, vadības un Faculty of Business,
ekonomikas fakultāte Management and Economics
 Uzņēmuma kopējās izmaksas (total cost)

TC = Craž + Cmārk + Cadm + Clog, kur:

Craž – tiešās ražošanas izmaksas;

Cmārk – marketinga izmaksas;
Cadm – administrācijas un funkcionālo dienestu (grāmatvedība, personāla daļa
u.c.) pieskaitāmās izmaksas;
Clog – loģistikas izmaksas.

Biznesa, vadības un Faculty of Business,

ekonomikas fakultāte Management and Economics
 Loģistikas izmaksas
Clog = Ciep + Ctr + Cpa + Cgl + Cso, kur:
Ciep – izejvielu, materiālu, komplektējošo daļu, mezglu un agregātu iepirkšanas
izmaksas;
Ctr – kopējās materiālu un gatavās produkcijas transportēšanas izmaksas;
Cpa – materiālu un gatavās produkcijas pasūtīšanas izmaksas;
Cgl – materiālu un gatavo produktu glabāšanas izmaksas visos loģistikas kanāla
posmos;
Cso – zaudējumi pieprasīto preču krājumu izbeigšanās rezultātā.

Biznesa, vadības un Faculty of Business,

ekonomikas fakultāte Management and Economics
 Izmaksu veidi:
1. Pastāvīgās izmaksas (FC) nav atkarīgas
no produkta ražošanas apjoma (īres maksa,
procenti par kredītu);
2. Mainīgās izmaksas (VC) mainās līdz ar
produkta ražošanas apjoma dinamiku
(gabaldarba alga, izmaksas par izejvielu);
3. Kopējās izmaksas (TC = FC +VC).

Biznesa, vadības un Faculty of Business,

ekonomikas fakultāte Management and Economics
 Biznesa, vadības un Faculty of Business,
ekonomikas fakultāte Management and Economics
 Mūsdienu loģistikas pieeja uzņēmuma
vadīšanai
Mūsdienu loģistikas pieeja uzņēmuma vadīšanai izmainīja sistēmas «apgāde-razošana-sadale»
efektivitātes vērtēšanas kritērijus, kas paredz nevis izolētu katra posma izdevumu uzskaiti, bet
kopējo pieeju izmaksu optimizēšanai un minimizēšanai.

Mūsdienu loģistikas vadīšanas koncepcija paredz uzņēmuma darbības

prioritātes:
- Reakcijas uz pieprasījuma izmaiņām tirgū paātrināšana un pieprasījuma apmierināšanas
uzlabošana;
- Uzņēmuma apgrozāmo līdzekļu aprites laika minimizēšana;
- Produkcijas kvalitātes paaugstināšana;
- Piegādes kvalitātes un apkalpošanas servisa uzlabošana.

Biznesa, vadības un Faculty of Business,

ekonomikas fakultāte Management and Economics
Mērķu konflikti loģistikas izmaksu veidošanas
procesā
Izmaksu Sekmē
samazināšanos Izmaksu
palielināšanos

Transportēšanas izmaksas Glabāšanas izmaksas

Iepakojuma izmaksas Zaudejumi transportēšanas laikā

Pasūtījuma izpildes izmaksas Transportēšanas izdevumi

Iepirkumu izmaksas Krājumi noliktavās

Pircēju apkalpošana Ārējo noliktavu uzturēšanas

Noliktavu vadīšana Ražošanas izmaksas

Biznesa, vadības un Faculty of Business,

ekonomikas fakultāte Management and Economics
 Kā rāda ārzemju prakse, samazinot par 1% loģistikas izdevumus, kompānija var sasniegt
līdz 10 % pārdošanas apjoma palielināšanu. Ir saskaitīts, ka 1 USD, ieguldīts loģistikas
sistēmas pilnveidošanā (iepirkumi, transports, noliktavas, krājumu vadīšana) atnes 100 USD
peļņu no papildus realizācijas. Pēc ekspertu vērtējuma, mūsdienīgo loģistikas metožu
pielietojums ļauj samazināt krājumu apjomus par 30–40% un samazināt preču virzīšanas
laiku par 25–45%.

Mūsdienīgas loģistikas ieviešana biznesa praksē ļauj kompānijām samazināt krājumu

apjomus ražošanā, piegādē un noietā, paātrināt kapitāla apgrozījumu, samazināt ražošanas
un preču sadales izmaksas, palielināt patērētāju apmierinātības līmeni preču/pakalpojumu
kvalitātes un servisa jomā.

Biznesa, vadības un Faculty of Business,

ekonomikas fakultāte Management and Economics
 Loģistikas pamatdarbības veidi

Iepirkumu loģistika
Transporta loģistika
Ražošanas loģistika
Noliktavu vadīšanas loģistika
Krājumu loģistika
Sadales loģistika
Informācijas loģistika.

Biznesa, vadības un Faculty of Business,

ekonomikas fakultāte Management and Economics
 Loģistikas veidu klasifikācija
Klasifikācijas pazīme Loģistikas veidi

Atkarībā no funkcijas (razošanas procesa etapa) • Apgādes loģistika (iepirkumu, krājumu)

• Ražošanas loģistika
• Sadales loģistika

Atkarībā no resursa veida • Materiālo resursu loģistika

• Informācijas loģistika
• Finanšu loģistika
• Cilvēkresursu loģistika

Atkarībā no uzņēmējdarbības veida • Ražošanas loģistika

• Tirdzniecības loģistika
• Transporta loģistika
• Noliktavu loģistika
• Servisa loģistika
• Muitas loģistika
• Banku sistēmas loģistika
• Otrreizējo resursu loģistika

Atkarībā no vadīšanas objekta satura • Materiālo resursu kustības loģistika (transporta, noliktavas, krājumu
loģistika u.c.)
• Nemateriālo resursu kustības loģistika ( informācijas, finansu, servisa
Biznesa, vadības un Faculty of Business,
loģistika u.c.)
ekonomikas fakultāte Management and Economics
 Loģistikas vide

Loģistikas vide ir uzņēmuma loģistikas funkciju izpildi ietekmējošo

labvēlīgo un nelabvēlīgo, iekšējo un ārējo faktoru kopums, kas
izraisa nepieciešamību tos izmantot vai pārvarēt, lai īstenotu
izvirzītos mērķus.

Biznesa, vadības un Faculty of Business,

ekonomikas fakultāte Management and Economics
Loģistiku ietekmējošie iekšējās un ārējās vides
faktori
Valsts demogrāfija Valsts ekonomika

Piegādātāji

Pircēji Starpnieki

•Menedžments
•Finanses Starptautiskās
Valsts politika •Pētniecība attiecības
•Mārketings
•Ražošana
•Grāmatvedība un analīze
Likumdošana Konkurenti

Prese, sabiedriskās
organizācijas

Zinātne, tehnoloģijas, Sociālkultūra

tehnika Biznesa, vadības un Faculty of Business,
ekonomikas fakultāte Management and Economics
Mārketinga un loģistikas kompleksa mijiedarbība

PRICE
PRICE - CENA RIGHT COST
RIGHT COST – CENA

PLACE
PLACE - VIETA RIGHT CONDITIONS
QUALITY –
KVALIT ? TE
PRODUCT - PRECE
PRODUCT RIGHT PRODUCT
RIGHT PRODUCT - PRECE

PROMOTION - RIGHT PLACE

RIGHT PLACE - VIETA
P ? RDO Š ANA
RIGHT QUANTITY
RIGHT QUANTITY - DAUDZUMS

RIGHT TIME
RIGHT TIME- TERMI ? Š

RIGHT CUSTOMER -
PAT ? R ? T ? JS

Pat ? r ? t ? ju vajadz ?bu apmierin ? š ana

CUSTOMER DEMAND SATISFACTION

Biznesa, vadības un Faculty of Business,

ekonomikas fakultāte Management and Economics
Paldies par uzmanību!

Biznesa, vadības un Faculty of Business,

ekonomikas fakultāte Management and Economics
 3.tēma

Piegādes ķēdes. Materiālās un informācijas

plūsmu mijiedarbība piegādes ķēdē.
Loģistikas sistēmas un to veidi.

Dr.oec. Vadims Danovičs

Vadims.danovics@lu.lv

Dr.oec. Jeļena Šalkovska

jelena.salkovska@lu.lv
Biznesa, vadības un Faculty of Business, Management and
ekonomikas fakultāte Economics
 Produkcijas papildināšanas salīdzinājums
pirms preču sadales reformas un mūsdienas nepārtraukta papildināšana
(piemēram, Lielbritānijas tirdzniecības tīklā TESCO)
Veikala pasūtījuma aprēķināšana
Visi piegādātāji saņem pasūtījumus
saskaņā ar savu grafiku vairākās reizes dienā
Centralizētā piegāžu plānošana

Ražošanas kalendāra plāna

Primārā sadale – krājumu
sastādīšana
papildināšanas pakāpeniskais grafiks
samazina transporta plūsmas
Ražošana un transportēšana līdz intensitāti
noliktavām

Pirms preču piegādes uz veikalu ir Tesco noliktavas – pakāpeniskās krājumu

nepieciešams sagaidīt pēdēja papildināšanas grafiks. Veikalu pasūtījumi tiek
piegādātāja kravas automašīnu veidoti kopā ar krājumu papildināšanu
noliktavās, tiek izslēgts preču deficīts

Krājumi atrodas noliktavā un tiek

sagatavoti piegādei uz veikalu
Piegādes - pateicoties regulārām
piegādēm tiek efektīvāk izmantots
Produktu partija tiek piegādāta veikalā autotransports. Preču papildināšana
vienu reizi dienā
Biznesa, vadības un kļūst
Faculty of Business, Management anddinamiskāka.
ekonomikas fakultāte Economics
Materiālā plūsma un informācijas plūsma piegādes ķēdē
Materiālā plūsma – tā ir produkta, kas tapis kā reakcija uz
pieprasījumu no hierarhiski augtākā līmenī stāvošām
kompānijām – loģistikas ķēdes partneriem, piegāde.
Informācijas plūsma nodod informāciju par pieprasījumu pēc
precēm no gala patērētāja līdz kompānijām, kas ir piegādes
ķēdes dalībnieki.
Laika faktoram ir lielā nozīme, jo tas atspoguļo piegādes ķēdes
reakcijas ātrumu uz pieprasījumu no patērētāja puses.

Biznesa, vadības un Faculty of Business, Management and

ekonomikas fakultāte Economics
Materiālās un informācijas plūsmu mijiedarbība piegādes ķēdē
(ASV būvniecības tehnikas kompānijas piemērs)

Biznesa, vadības un Faculty of Business, Management and

ekonomikas fakultāte Economics
 XEROX produktu sadales sistēmas modernizācija

Kopēšanas iekārtu ražotāja rūpnīcā, Holandē, Vernari pilsētā tika mainīts

gatavas produkcijas glabāšanas princips noliktavā.
Pirms tam gatavas produkcijas krājumus veidoja, orientējoties uz maksimāli
iespējamo pieprasījumu.
Problēma – ražot tikai to, kas ir vajadzīgs patērētājiem un neveidot
produkcijas krājumus, pa tiešo piegādāt to pircējiem.
Patērētāju aptauja parādīja sekojošus rezultātus:
Kopēšanas mašīnas ar vidējo ražīgumu pēc pasūtījuma veikšanas ir vajadzīgas
5 dienu laikā;
Profesionālā kopēšanas tehnika ar lielu ražīgumu jāplāno 1 mēnesi iepriekš,
bet piegādei jābūt 100% laikā

Biznesa, vadības un Faculty of Business, Management and

ekonomikas fakultāte Economics
 Xerox
Tradicionālās gatavas produkcijas glabāšanas problēmas:

Lielākā daļa gatavas produkcijas tika glabāta pie mazumtirgotājiem, gaidot pircēja
pasūtījumu;
Kad pieprasījuma prognozes bija kļūdainas, tad noliktavas bija pārpildītas ar
nevajadzīgiem modeļiem, bet modeļi, pēc kuriem bija liels pieprasījums, nebija
sasniedzami plauktos;
Tas pats notika ar rezerves daļām, nepieciešamām kopēšanas tehnikas montāžai. To
piegāde prasīja ilgu laika periodu.
Jaunā just-in-time stratēģija piemēroja ražošanu un montāžu pircēju
pieprasījumam:
Daļa produkcijas tika izņemta no mazumtirgotāju noliktavām, jo tāda glabāšana
palielināja produkcijas pašizmaksas un to ieplānoja glabāt loģistikas ķēdes posmos,
kuros šo daļu vai aparātu ražoja vai salasīja pēc pasūtījuma saņemšanas noteiktajos
termiņos. Tas noveda līdz produkcijas pašizmaksu samazināšanas. Ar laiku tika
likvidēti daži no posmiem kopā ar to noliktavām, jo vajadzības tajos vairs nebija.
Biznesa, vadības un Faculty of Business, Management and
ekonomikas fakultāte Economics
 Xerox

Mazumtirdzniecībā ieviesa Just-in-time principu - kopēšanas

aparātu piegādā pircējam tieši no ražotāja noliktavas, kur tās
glabājas daļēji izjauktā veidā ar nosacījumu, ka 5 dienu laikā
to var savākt uz vietas.

Tādējādi, tika likvidēti daži loģistikas ķēdes posmi, samazināti

krājumi, ka arī to glabāšanas izdevumi, tika ņemts vērā
pieprasījums pēc konkrētā veida mašīnām, uzņēmums palika
jūtīgāks pieprasījumam un spējīgāks labāk pielāgoties
patērētāju vēlmēm.

Biznesa, vadības un Faculty of Business, Management and

ekonomikas fakultāte Economics
 Preču konkurētspējas paaugstināšanas
paņēmieni, organizējot produktu sadali
piegādes ķēdēs:
• kvalitātes paaugstināšanas priekšrocības
iegūšana
• laika priekšrocība
• cenas priekšrocība
• patērētāju uzticēšanas priekšrocība
• operatīvā problēmu risināšana
• klienta datu drošības garantija
Biznesa, vadības un Faculty of Business, Management and
ekonomikas fakultāte Economics
 Loģistikas ķēde (savstarpēji saistīti uzņēmumi, kuri
nodrošina materiālo, finanšu un informācijas plūsmu).

Biznesa, vadības un Faculty of Business, Management and

ekonomikas fakultāte Economics
 Loģistikas ķēdes sastāvdaļas

Loģistikas ķēde (supply chain)

Upstream
Piegādātāji
Izejvielu piegādātājs

Rezerves daļu (komponentu)

piegādātājs

Ražotājs

Sadales kanāli
Downstream

Vairumtirgotājs

Mazumtirgotājs

Patērētājs
Biznesa, vadības un Faculty of Business, Management and
ekonomikas fakultāte Economics
Toyota automašīnas ražošanai ir nepieciešamas 8 000 daļas no 300 piegādātājiem, kas atrodas dažadās
vietās pasaulē.
Materiālā un informācijas plūsma loģistikas ķēdē
Toyota
Kawasaki Patērē
Bosch Ražotājs Dīleris
metāla tājs
piegādātājs (iekšdedzes Krāju
piegādātājs mi
sistēma)

Materiālās plūsmas fiziskā kūstība

Metāla Rezerves Automašīnu

daļu Dīlera Patērētāja
ražošanas ražošanas
piegādes pasūtījums pasūtījums
plānošana plānošana
plānošana

Informācijas kustība loģistikas ķēdē

Biznesa, vadības un Faculty of Business, Management and

ekonomikas fakultāte Economics
Loģistikas ķēdes definējums pēc A.Harrisona
Loģistikas ķēde ir kompāniju-partneru tīkls, kas
kopējiem spēkiem pārstrādā izejvielas gatavā
produkcijā, kuru saņem un novērtē patērētājs. Šī
tīkla dalībnieki ir arī kompānijas, kas katrā
ražošanas stadijā kontrolē atkritumu veidošanos
un nodrošina to pārstrādi.

Biznesa, vadības un Faculty of Business, Management and

ekonomikas fakultāte Economics
Loģistikas ķēdes definējums pēc prof. V.Praudes

Loģistikas ķēde ir savstarpēji saistīti uzņēmumi, kas nodarbojas

ar materiālo vērtību, finanšu un informācijas plūsmu kustību no
piegādātāja līdz patērētājam. Tiek izdalīti šādi galvenie posmi:
materiālu, izejvielu, pusfabrikātu piegāde; produkcijas
ražošana; produkcijas sadale, ieskaitot preču pasūtīšanu no
noliktavām; patērētāju apkalpošana; gatavās produkcijas
patēriņu.

Biznesa, vadības un Faculty of Business, Management and

ekonomikas fakultāte Economics
 Kompleksā loģistikas ķēde

Ražotājuzņēmums

Gatavas
Materiālo Gatavas
Gatavas produkcij
vērtību Izejvielu produkcij
glabāšana
Ražošana produkcij as
krājumi as
apgādē as sadale pārdošan
Piegādātāji krājumi
a

Patērētāji
Uzņēmu
ma
ražošanas
loģistika

Iepirkšanas Ražošanas Sadales Apkalpoš

loģistika loģistika loģistika anas
loģistika

Biznesa, vadības un Faculty of Business, Management and

ekonomikas fakultāte Economics
 Vienkārša loģistikas ķēde

Materiālo
Materiālo
vērtību
vērtību plūsma
plūsma

Ražotājs Informācijas Patērētājs

Informācijas
plūsma Starpnieks plūsma
(pārdevējs) (pircējs)

Finanšu
Finanšu
plūsma
plūsma

Biznesa, vadības un Faculty of Business, Management and

ekonomikas fakultāte Economics
Loģistikas ķēdi vai sadales ķēdi dažreiz izskata kā
visu biznesa procesu plānošanu un kontroli, sākot
ar pārdošanu patērētājam līdz izejvielu piegādei,
kas apvieno visus partnerus vienotā loģistikas
ķedē ar mērķi apmierināt patērētāja vajadzības.

Biznesa, vadības un Faculty of Business, Management and

ekonomikas fakultāte Economics
 Loģistikas ķēdes vadīšana

Loģistikas ķēdes vadīšana paredz partneru sadarbību ar

mērķi labāk nodrošināt atbilstību patērētāja prasībām.
Savukārt, patērētāja apmierinātības līmenis ir atkarīgs
no materiālās un informācijas plūsmu operatīvas
vadīšanas loģistikas ķēdē.

Biznesa, vadības un Faculty of Business, Management and

ekonomikas fakultāte Economics
 Standarta TESCO loģistikas ķēde
(siera kūstība no govs fermas līdz patērētājam)
Materiālā plūsma

Informācijas plūsma
Biznesa, vadības un Faculty of Business, Management and
ekonomikas fakultāte Economics
 Loģistikas tīkls
Otrā līmeņa piegādātāji Otrā līmeņa pircēji

Pirmā līmeņa piegādātāji Pirmā līmeņa pircēji

Centrālā ražošanas kompāniija

Izējvielu pārstrāde un ražošana Produkcijas

Iepirkumi
pārdošana

Loģistikas
Biznesa, vadības un
ekonomikas fakultāte
ķēdes
Faculty vadīšana
of Business,
Economics
Management and
 Loģistikas ķēžu darbības organizācija

• loģistikas ķēde kā vienota organizācija

• stratēģiskā lēmumu pieņemšana
• krājumu vadīšana nav galvenais instruments
• nepieciešama sistēmas pieeja (loģistikas ķēde –
sistēma)

Biznesa, vadības un Faculty of Business, Management and

ekonomikas fakultāte Economics
Loģistikas ķēdes dalībnieku sadarbības piemērs kopējai
efektivitātes paaugstināšanai:

Biznesa, vadības un Faculty of Business, Management and

ekonomikas fakultāte Economics
 Piegādes ķēde

Materiālā plūsma

Piegādātāji
Izejvielas

Pārpircēji

Patērētāji
Informācijas plūsma
Laiks
Biznesa, vadības un Faculty of Business, Management and
ekonomikas fakultāte Economics
 Konditorejas loģistikas ķēdes piemērs
Poligrāfijas Iepakojuma
izstrādajumi Alumīnijs kartons
Kvieši Milti

Pralīnē Vafeles Mazumtir

gotāji

Konditorejas Patērētāji
Šokolāde izstrādājumu
ražotājs
Vairumtir
gotāji
Iepakoju
ms

Piena Emulgāto
Kakao Cukurs Augu eļļa Kakao eļļa Lecitīns ri, sāls
produkti Biznesa, vadības un Faculty of Business, Management and u.c.
ekonomikas fakultāte Economics
 Loģistikas sistēmas definīcija

Loģistikas sistēma sastāv no savstarpēji saistītām

materiālo vērtību un informācijas plūsmām vienā
kopējā vadības procesā, kuras apvieno kopējie
uzņēmumu iekšējie un ārējie mērķi.

Biznesa, vadības un Faculty of Business, Management and

ekonomikas fakultāte Economics
 Loģistikas sistēmas definīcija

Loģistikas sistēma pēc APICS (The Association for Operations

Management) vārdnīcas definējuma- materiālu, izejvielu un
komplektējošo daļu, ka arī gatavas produkcijas kustības visu
aspektu plānošana un koordinēšana ar mērķi samazināt
kopējos izdevumus un sasniegt vēlamo servisa līmeni

Biznesa, vadības un Faculty of Business, Management and

ekonomikas fakultāte Economics
 Loģistikas sistēmas mērķi

Loģistikas sistēma ir sarežģīta, organizatoriski pilnveidotā (strukturētā)

ekonomiskā sistēma, kas sastāv no elementiem (subsistēmām), kas ir
saistīti materiālo un informācijas plūsmu vienotā vadīšanas procesā un
šo elementu funkcionālie uzdevumi ir apvienoti ar biznesa organizācijas
(uzņēmuma) iekšējiem un ārējiem mērķiem.

Loģistikas sistēmas mērķis: materiālo resursu un gatavas produkcijas

iepirkšana, ražošana, pārvietošana un realizācija konkrētajā vietā,
vajadzīgajā daudzumā, noteiktā kvalitātē un sortimentā, kas gatavotas
biznesa vai personīgām vajadzībām ar optimālām izmaksām.

Biznesa, vadības un Faculty of Business, Management and

ekonomikas fakultāte Economics
Loģistikas sistēmas (vai loģistikas ķēdes
subsistēmas)
• Materiālo resursu piegādātāji un to filiāles;
• Ražošanas uzņēmumi un to filiāles;
• Tirdzniecības starpnieku dažāda līmeņa
kompānijas;
• Transporta un ekspeditoru kompānijas;
• Biržas;
• Bankas un citas finansu organizācijas;
• Servisa uzņēmumi
• Otrreizējas pārstrādes uzņēmumi

Biznesa, vadības un Faculty of Business, Management and

ekonomikas fakultāte Economics
Neviens no loģistikas sistēmas elementiem atsevišķi
nevar sasniegt izvirzītus loģistikas sistēmai mērķus.
Tikai darbojoties vienotā sistēmā, šie elementi var
efektīvi kalpot mērķu sasniegšanai.

Biznesa, vadības un Faculty of Business, Management and

ekonomikas fakultāte Economics
 Loģistikas sistēmas pastāvēšanas pamatprincipi
Loģistikas sarežģītas sistēmas pastāvēšanu nodrošina sekojošas pazīmes:
1. Tam ir jābūt viengabalainam elementu kopumam:
a. ir jābūt lielam elementu (posmu) skaitam ;
b. atsevišķiem posmiem ir sarežģīta rakstura mijiedarbība;
c. sistēma pilda sarežģītas funkcijas;
d. sistēmu ietekmē liels ārējo faktoru skaits.
2. Jābūt organizācijai un hierarhijai (zemāka līmeņa elementiem jābūt pakļautiem
augstāka līmeņa elementiem).
3. Jāpiemīt nedalāmības īpašībām (loģistikas sistēmas elementiem jāfunkcionē
vienoti, noteiktās īpašības piemīt visiem elementiem vienlaicīgi, bet nepiemīt
nevienam tās atsevišķajam elementam. Tātad, mērķis tiek sasniegts ar loģistikas
sistēmu kopumā, nevis ar kādiem tās atsevišķiem elementiem)
4. Jāpastāv saistība starp sistēmas elementiem (pastāv noteiktā organizatoriskā
struktūra, sistēma sastāv no kopēji saistītiem vadīšanas objektiem un subjektiem,
kas realizē noteiktu mērķi).
Biznesa, vadības un Faculty of Business, Management and
ekonomikas fakultāte Economics
 Makroloģistikas sistēma

Transporta
uzņēmumi –

loģistikas
sistēmas posms
Izplatītāji – Pircēji –
Piegādātāji- Ražotāji –
loģistikas loģistikas
loģistikas loģistikas sistēmas sistēmas
sistēmas posms
sistēmas posms posms posms

Materiālo vērtību plūsma reģionā (-os)

Biznesa, vadības un Faculty of Business, Management and

ekonomikas fakultāte Economics
 Makroloģistikas sistēmas definējums
Makroloģistikas sistēma – materiālo plūsmu vadīšanas liela
sistēma, kas apvieno ražošanas uzņēmumus un rūpnīcas,
starpnieku kompānijas, lieltirgotājus, mazumtirgotājus un
transporta uzņēmumus vienotu mērķu sasniegšanai.
Makroloģistikas sistēmas ietver uzņēmumus, kas var atšķirties
pēc savas specializācijas, īpašuma tiesībām, lielumā,
ģeogrāfiskā izvietojuma un pat pēc valsts piederības.
Makroloģistikas sistēma ir noteiktā reģiona, valsts vai valstu
grupas ekonomikas infrastruktūra. Ja tā attiecās pie valstu
grupām, tad šajā gadījumā šī makroloģistikas sistēma risina
specifiskos ekonomiskos un arī juridiskos uzdevumus, saistītos
ar atšķirībām transporta, muitas un ražošanas likumdošanā.
Biznesa, vadības un Faculty of Business, Management and
ekonomikas fakultāte Economics
 Makroloģistikas sistēmas uzdevumi:

•piegādes un realizācijas formu un veidu izvēle

patērētāju dažādām grupām;
•Noliktavu kompleksu izvietošana noteiktajās
teritorijās;
•Kravas terminālu, loģistikas centru izmantošanas
nepieciešamības noteikšana;
•Transporta kustības organizēšana un dažādu
transporta veidu koordinācija;
•Reģionālo aģentu sistēmas optimizēšana

Biznesa, vadības un Faculty of Business, Management and

ekonomikas fakultāte Economics
 Makroloģistikas sistēmu klasifikācija:

Makroloģistikas sistēmu
klasifikācija

Globālās Pēc administratīvi- Pēc darbības veida

teritoriālā principa

• Komercuzņēmumu
• Rajona grupas
• Starprajonu • Nozaru
• Valsts
• Pilsētas • Starpnozaru
• Starpvalstu
• Reģionālās • Tirdzniecības
• Transkontinentālās
• Starpreģionālās • Institucionālās
• Republikas • Militārās

Biznesa, vadības un Faculty of Business, Management and

ekonomikas fakultāte Economics
 Mikroloģistikas sistēma

Uzņēmums

Razošanas
Iepirkšana Realizācija
vadīšana

Materiālo vērtību plūsma

Biznesa, vadības un Faculty of Business, Management and

ekonomikas fakultāte Economics
 Mikroloģistikas sistēma
Mikroloģistikas sistēma veidojas konkrētā uzņēmumā ar mērķi
vadīt un optimizēt materiālo vērtību un ar tām saistītas
informācijas plūsmas, preces sagādes, ražošanas, sadales un
apkalpošanas procesā.
Mikroloģistikas sistēmas uzdevumi:
• Ienākošās materialās plūsmas plānošana un kontrole;
• Krājumu plānošana un kontrole;
• Gatavās produkcijas plānošana un kontrole;
• Realizācijas vadīšana un kontrole;
• Materiālo vērtību pārvietošanas ražošanas ciklos, plānošana un kontrole
ražošanas uzņēmumos;
• Noliktavu vadīšana, iekraušanas-izkraušanas darbu organizēšana
Biznesa, vadības un Faculty of Business, Management and
ekonomikas fakultāte Economics
 Mikroloģistikas sistēmu klasifikācija

Mikroloģistikas sistēmas

Iekšējās Ārējās

Uzdevumi:
Uzdevumi:
•Materiālo resursu efektīva
•Materiālo resursu un gatavas
izmantošana
produkcijas kūstības organizēšana
•Materiālo resursu krājumu
piegādes un sadales sistēmās
samazināšana
•Atsevišku loģistikas sistēmas
•Apgrozības kapitāla ātrākās
posmu izmaksu optimizēšana un
aprītes nodrošināšana
kopējo izmaksu regulēšana
•Preču ražošanas laika
•Patērētāju pasūtījumu izpildes
samazināšana
laika samazināšana
•Krājumu vadīšana, transports,
•Materiālo resursu un gatavas
noliktavu optimizēšana
produkcijas krājumu vadīšana
•Augstā servisa līmeņa
nodrošināšana

Biznesa, vadības un Integrētās

Faculty of Business, Management and
ekonomikas fakultāte Economics
Paldies par uzmanību!

Biznesa, vadības un Faculty of Business, Management and

ekonomikas fakultāte Economics
4.tēma Loģistikas koncepcija “tieši laikā”
Just in Time (JIT)

Dr.oec. Jeļena Šalkovska

Biznesa, vadības un ekonomikas Faculty of Business, Management and Economics

fakultāte
 Kas ir svarīgs uzņēmumam?

• Apmierināti klienti
• Peļņa
• Izaugsme
• Tirgus daļa
• Efektīva cilvēkresursu izmantošana
• Maksimāla ražošanas jauda

Biznesa, vadības un ekonomikas Faculty of Business, Management and Economics

fakultāte
 Maksimāla ražošanas jauda
Ražot vairāk kā patērētājs pieprasa ir:
Produkcijas pārprodukcija, šis ir lielākais no jebkura uzņēmuma
neizdevīgumiem.

Biznesa, vadības un ekonomikas Faculty of Business, Management and Economics

fakultāte
 «Push» produkcijas sistēma
• Ja mēs uzskatam produkcijas operācijas kā ķēdi

Katrs posms ražojot vienatnē ar pilnu jaudu izraisīs nesakrītības starp kēdes
posmiem. Dažas daļas ražo par daudz, dažas nespēj turēt līdzi.
Individuālie posmi ražo pēc grafika, līdz vienā brīdī veidojas
pārprodukcija un veidojas sastrēgums ķēdē.
Biznesa, vadības un ekonomikas Faculty of Business, Management and Economics
fakultāte
Kad mēs apskatam plašāku sistēmu

Biznesa, vadības un ekonomikas Faculty of Business, Management and Economics

fakultāte
 Koncepcijas “tieši laikā (Just in Time)”
definīcija:
Tā ir moderna ražošanas, apgādes un sadales loģistikas sistēmu
izveidošanas koncepcija, kas balstīta uz materiālo resursu un gatavās
produkciju piegādes sinhronizāciju vajadzīgajos daudzumos tajā laika
momentā, kad tas ir nepieciešams loģistikas ķēdes elementiem, ar mērķi
minimizēt materiālo rezervju uzturēšanas izmaksas.

Koncepcija “tieši laikā” ir viena no izplatītākajām loģistikas koncepcijām.

Biznesa, vadības un ekonomikas Faculty of Business, Management and Economics

fakultāte
 JIT BŪTĪBA
Ražot tikai to:
JIT samērā grūti
• KAS ir nepieciešams ieviest, jo ne visi
• KAD ir nepieciešams piegādātāji vēlas
• CIK ir nepieciešams piegādāt nelielus
apjomus, bet bieži
Ražot:
• efektīvāk
• lētāk
• klientam ērtāk

Biznesa, vadības un ekonomikas Faculty of Business, Management and Economics

fakultāte
 Vēsture:
1970.tajos gados Japānā tika radīta ražošanas vadīšanas metode “Tieši
Laikā” , kuras angliskais nosaukums ir “Just-in-time”. Pirmais to
izmantoja Taiichi Ohno “Toyota” rūpnīcā.

Pēc tam, kad Toyota bija ieviesusi TL koncepciju, tai sekoja vēl daudzi
citi ražotāji un jau 1970-to gadu vidū tā jau bija ļoti izplatīta.

Biznesa, vadības un ekonomikas Faculty of Business, Management and Economics

fakultāte
 Kāpēc bija nepieciešamas
pārmaiņas?

Pastāvēja:
- krājumu problēmas;
- brāķa liels īpatsvars;
- lielu partiju ražošana;
- piegādes kavējumi;
- augošas izmaksas.

Biznesa, vadības un ekonomikas Faculty of Business, Management and Economics

fakultāte
 7 NEVAJADZĪGIE TĒRIŅI
1. Pārprodukcija
2. Gaidīšana
3. Transportēšana
4. Pārcenšanās (nepiemērota apstrāde)
5. Lieli krājumi
6. Defekti (brāķis)
7. Nevajadzīga pārvietošana

Biznesa, vadības un ekonomikas Faculty of Business, Management and Economics

fakultāte
 JIT RAKSTURO

• Augstas pievienotās vērtības ražošana

• Ātras caurlaidspējas ražošana
• Bezkrājumu ražošana
• Nepārtrauktās plūsmas ražošana
• Īsa laika cikla ražošana

Biznesa, vadības un ekonomikas Faculty of Business, Management and Economics

fakultāte
Tieši laikā metode ir izstrādāta, pamatojoties
uz izmaksu samazināšanu un kvalitātes
uzlabošanu

Biznesa, vadības un ekonomikas Faculty of Business, Management and Economics

fakultāte
 Kā "Tieši laikā" (Just-in-time) palīdz
uzņēmumam.
Tieši laikā nodrošina vienmērīgu un
optimizētu darba plūsmu, ar rūpīgi
izplānotu un organizētu darba ciklu un
preču mainību pēc pieprasījuma, kas
samazina lieki patērētu laiku,
materiālus un jaudu. Komandas
dalībnieki var koncentrēties savam
darbam bez pārtraukumiem, kas ved
pie labākās kvalitātes, laicīgu piegādi
un drošības sajūtu klientiem.

Biznesa, vadības un ekonomikas Faculty of Business, Management and Economics

fakultāte
 ‘’Tieši laikā’’ principi
Tieši laikā balstās uz četriem principiem,
kas darbojas kopā, atbalstot šo unikālo
koncepciju katrā līmenī:

1. Plūsmas līmeņošana - Heijunka;

2. Atkritumu likvidēšana (Elimination of
waste);
3. Ražošanas sirdsdarbība - Takt time;
4. Kanban.
Biznesa, vadības un ekonomikas Faculty of Business, Management and Economics
fakultāte
 ‘’Tieši laikā’’ principi
Plūsmas līmeņošana - Heijunka:
Heijunka ir daļa no "Tieši laikā" procesa. Ar "Tieši laikā" procesu inventāra
izmaksas tiek samazinātas, jo nepieciešamās detaļas tiek piegādātas tikai tad, kad tās
ir vajadzīgas.
Heijunka ir nevienādas darba plūsmas likvidēšana ("mura"). Tas tiek darīts,
līmeņojot ražošanas apjomus, lai radītu vienmērīgu, nepārtrauktu un efektīvu plūsmu.
Ar Heijunka, ražošanas procesi ir organizēti tā, lai viegli varētu pārslēgties uz citu
produkciju - to, kas tieši ir vajadzīgs.
• Nevienādas darba plūsmas likvidēšana
• Līmeņoti ražošanas apjomi
• Vienmērīga nepārtraukta un efektīva plūsma

Biznesa, vadības un ekonomikas Faculty of Business, Management and Economics

fakultāte
Heijunka arī likvidē "muri" - pārslogotu vai pārāk spraigu darbu, kas
var novest pie kvalitātes vai drošības problēmām. Gan mura, gan
muri ir "muda" paveidi un tiem jātiek izskaustiem.

Biznesa, vadības un ekonomikas Faculty of Business, Management and Economics

fakultāte
 ‘’Tieši laikā’’ principi

Atkritumu likvidēšana (Elimination of waste):

Atkritumi (muda) ir jebkas, kam nav pievienotās vērtības. Tas iekļauj
jomas, ko, iespējams nevar saukt par atkritumiem, piemēram-
pārprodukcija, pārāk liela inventāra uzturēšana, ka arī katra
nevajadzīga pārvietošana, apstrāde un gaidīšana.

Biznesa, vadības un ekonomikas Faculty of Business, Management and Economics

fakultāte
 ‘’Tieši laikā’’ principi

Ražošanas sirdsdarbība - Takt time:

TAKT time ir klientu pieprasījuma rādītājs. Takt laiks ir termins, kas apzīmē
darba ciklu, kas apmierina katra klienta prasības.

Takt time and Heijunka ļauj būt elastīgiem attiecībā pret pieprasījumu un būt
pārliecinātiem par ražošanas vienmērīgumu un proporcionalitāti.

Biznesa, vadības un ekonomikas Faculty of Business, Management and Economics

fakultāte
 Takt time
Vācu vārds, kas apraksta diriģenta zizli

Tas ir princips, ka visas

aktivitātes ir sinhronizētas
vienā ritmā, kuru nosaka
patērētāju pieprasījums

Biznesa, vadības un ekonomikas Faculty of Business, Management and Economics

fakultāte
 ‘’Tieši laikā’’ principi
Kanban:
Lai nodrošinātu elastīgumu, ir svarīgi, lai pareizās lietas būtu pareizās
vietās pareizā laikā.

Kanban karte ir vienkārša, redzama ierīce, ko lieto, lai izmantotu komponentes,

kas nepieciešamas, jo tikai nepieciešamākās komponentes atrodas montāžas
sektorā.

Biznesa, vadības un ekonomikas Faculty of Business, Management and Economics

fakultāte
 KANBAN BŪTĪBA

• No japāņu valodas:
– «Kan» - vizuāls, redzams
– «Ban» - kartiņa
• Kā daļa no JIT lielās sistēmas vai vienkāršāka JIT sistēma
• «Velk» princips

Biznesa, vadības un ekonomikas Faculty of Business, Management and Economics

fakultāte
 KANBAN IZSTRĀDE
• 10 gadu garumā
• Pirmais ievēsējs – Toyota (70.gados Japāna)
• Nevarēja darboties bez attiecīgās loģistikas vides:
o racionāla organizēšana un sabalansēta ražošana
o kvalitātes vadības komplekss, izejvielu kvalitāte
o partnerattiecības tikai ar uzticamiem piegādātājiem un
pārvadātājiem
o paaugstināta profesionālā atbildība un augsta darbības morāle
visam personālam
Biznesa, vadības un ekonomikas Faculty of Business, Management and Economics
fakultāte
 KANBAN PRIEKŠROCĪBAS

• Krājumu samazināšana «ieejā»

• Nepabeigtu ražojumu samazināšana «izejā»
• Piegādes ķēdes balanss
• krājumu minimizācija katrā posmā

Optimāla partija vienam piegādājumam

Biznesa, vadības un ekonomikas Faculty of Business, Management and Economics

fakultāte
 KARTĪTES
• Speciālā kartīte caurspīdīgā iepakojumā
(tagad elektroniskajā veidā)
• 2 veidi – KAN un BAN
– KAN – atlase
– BAN – ražošanas daudzums
• Informācija:
– izmantotās produkcijas daudzums
– saražotās produkcijas daudzums

Biznesa, vadības un ekonomikas Faculty of Business, Management and Economics

fakultāte
 KANBAN ELEMENTI
• Informācija par:
– ražošanas grafikiem;
– transportēšanas grafikiem;
– piegādes grafikiem;
– tehnoloģiskām kartēm;
– kvalitātes kontroles sistēmu;
– ražošanas izlīdzināšanas sistēmu;
– utt.

Biznesa, vadības un ekonomikas Faculty of Business, Management and Economics

fakultāte
 SISTĒMAS PIELIETOŠANA ĻAUJ...
• Būtiski paaugstināt saražotās produkcijas kvalitāti
• Samazināt loģistikas cikla ilgumu → paaugstināt uzņēmuma
apgrozāmo kapitālu
• Samazināt ražošanas pašizmaksas
• Gandrīz izslēgt krājumus un samazināt nepabeigtu ražojumu
krājumus

Biznesa, vadības un ekonomikas Faculty of Business, Management and Economics

fakultāte
 KANBAN SAMAZINA

• 50% - ražošanas krājumi

• 8% - produkcijas krājumi
• 80% - vajadzība pēc glabātuvēm
• 15% - iekraušanas – izkraušanas operācijas

Biznesa, vadības un ekonomikas Faculty of Business, Management and Economics

fakultāte
LAIKA PLĀNOŠANAS RĪKI MŪSDIENĀS KĀ KANBAN ELEMENTU
TRASFORMĀCIJA

https://www.mozello.lv/blogs/triskarso-paveikto-jeb-8-laika-planosanas-strategijas

Biznesa, vadības un ekonomikas Faculty of Business, Management and Economics

fakultāte
 Eisenhauera metode

Biznesa, vadības un ekonomikas Faculty of Business, Management and Economics

fakultāte
 ‘’Tieši laikā’’ raksturīgākās metodes
• Krājumu samazināšana kā uzlabošanas instruments;
• Krājumu atgriešana piegādātājam;
• Piegādātāju attiecības;
• Vienmērīga iekārtas noslogošana;
• Saīsinātās uzstādīšanas laiks;
• Kopējā kvalitātes nodrošināšana;
• Preventīvā uzturēšana.

Biznesa, vadības un ekonomikas Faculty of Business, Management and Economics

fakultāte
 ’Tieši laikā’’ mērķi
• Optimālas izmaksas un kvalitāte;

• Samazināt resursus, kas vajadzīgi projektēšanai un ražošanai;

• Būt atsaucīgiem klientu vajadzībām

• Uzturēt uzticīgas un atklātas attiecības ar piegādātājiem un
klientiem;

• Attīstīt un uzlabot kopējo ražošanas sistēmu.

Biznesa, vadības un ekonomikas Faculty of Business, Management and Economics

fakultāte
 ’Tieši laikā’’ priekšrocības

• Piegādes izmaksu ietaupījums;

• Materiālu izmaksu ietaupījumi;
• Ražošanas izmaksu ietaupījums;
• Pārdošanas izmaksu ietaupījumi

Biznesa, vadības un ekonomikas Faculty of Business, Management and Economics

fakultāte
 Pasaules mēroga piemērs
Toyota ražošanas sistēma (TPS)
Toyota Ražošanas sistēma atbild uz klientu pieprasījumu efektīvi un ātri, sasaistot
ražošanas darbību ar tirgus pieprasījumu. "Tieši laikā" ražošanas sistēma balstās uz
precīzi noregulētu montāžas procesu secību, izmantojot tikai nepieciešamo preču
daudzumu un tikai tad, kad tas nepieciešams. Iedomājieties procesu, kas radīts sešu
dažādu produkcijas veidu ražošanai, kur kopējais nedēļas pieprasījums mainās uz
augšu un leju par 25%, un ikdienas produktu veidi nepārtraukti mainās.
Plānošanas uzdevums ir pastāvīgi reaģēt uz pieprasījumu. Toyota Ražošanas
Sistēma atbild uz šo uzdevumu, atrisinot problēmu efektīvā un rentablā veidā.

Biznesa, vadības un ekonomikas Faculty of Business, Management and Economics

fakultāte
 JIT (TIEŠI LAIKĀ) IZMANTOŠANAS PIEMĒRI:
• Japānā – visi pazīstamie auto koncerni
• ASV
• Vācijā
• Latvijā

Biznesa, vadības un ekonomikas Faculty of Business, Management and Economics

fakultāte
 Neviena plūsma neskaitās 100% JIT

 JIT kategorijas - gaļa, F&V (augļi un dārzeņi), piens

 Piemēram, JIT ir CIDO GROUP, jo sakarā ar lielu apjomu ir

izdevīgāk neturēt «stock»
 Daži stiprie alkoholiskie dzērieni

Biznesa, vadības un ekonomikas Faculty of Business, Management and Economics

fakultāte
 Pārāk mazas noliktavas, lai uzturētu lielus preču krājumus

 Lielākā daļa svaigās pārtikas sūtījumi daudzumos, lai nav

preču krājumi noliktavā
 Augļu pasūtījumi katru dienu uz nākamo, piena produkti, gaļa
uz aiznākamo dienu

Biznesa, vadības un ekonomikas Faculty of Business, Management and Economics

fakultāte
 Finanšu ietaupījums (uzglabāšana, produktu derīguma termiņš)

 Labs risinājums FMCG variantā, «slow moveriem» tas sadārdzinātu transporta

izmaksas

 Samazināts piegāžu laiks, vairāk orientēts uz patērētāju un tā vajadzībām

 Samazināts risks – uzglabāšana, apjomi, pieprasījums

 Riska sadale starp piegādātāju un pārdevēju

 Nav nepieciešama liela noliktava

Biznesa, vadības un ekonomikas Faculty of Business, Management and Economics

fakultāte
 Liela atkarība no piegādātājiem

 Nav rezerves

 Ietekme no globāliem notikumiem (krīzes, karš, maksātspēja, dabas

katastrofas utt.)
 Rūpīgs monitorings un plānošana

 Dārga sistēmu ieviešana un uzturēšana

 Nepietiekami ātra reakcija uz patērētāju pieprasījumu

Biznesa, vadības un ekonomikas Faculty of Business, Management and Economics
fakultāte
 Secinājumi
Piegādes Tieši Laikā ir ražošanas filosofija, ko nevajadzētu sajaukt ar kādu
pasūtījuma optimālā lieluma noteikšanu. Ne mazāk svarīgi krājumu
izmaksu samazināšanā ir pārējie TL elementi: vispārējās kvalitātes
vadīšana, nepārtrauktā uzlabošana un paškontrole, ātrāka informācijas
apmaiņa un ražošanas cikla saīsināšana.

Šī sistēma ir arī ievērojami elastīgāka pie pieprasījuma izmaiņām, jo TL

sistēmā ražošanas optimālā partija ir viena vienība, nav nekādu problēmu
pārkārtot iekārtas un sākt ražot pieprasīto produktu. Tas samazina
nepārdoto ražojumu izmaksas.

Biznesa, vadības un ekonomikas Faculty of Business, Management and Economics

fakultāte
 Secinājumi
Galīgi par plānošanu nevajadzētu aizmirst, jo TL var netikt
galā ar lielu pieprasījuma pieaugumu, jo TL iespējas ierobežo
ražošanas jaudas.

TL dod iespējas labāk izzināt ražošanas procesa vājās vietas un

racionalizēt to.

Šī sistēma pagaidām ir grūti izmatojama Latvijā, jo tai ir

nepieciešami kvalificēti darbinieki un arī menedžeri, kā arī
uzticami piegādātāji.
Biznesa, vadības un ekonomikas Faculty of Business, Management and Economics
fakultāte
Paldies par uzmanību!

Biznesa, vadības un ekonomikas Faculty of Business, Management and Economics

fakultāte
 5.tēma
TAUPĪGAS RAŽOŠANAS (LEAN)
KONCEPCIJA LOĢISTIKĀ

Dr.oec. Jeļena Šalkovska

Biznesa, vadības un Faculty of Business, Management and

ekonomikas fakultāte Economics
 Efektīvs biznesa uzņēmums

Uzņēmumiem, kas vēlas attīstīties nākotnē ir:

• jāpārskata uzņēmuma procesi,
• jāspēj mainīties,
• jāpaaugstina sava uzņēmuma efektivitāte,
lai spētu veiksmīgi konkurēt un veicinātu ekonomikas pieaugumu
tautsaimniecībā kopumā.
KRĪZĒS, NELABVELĪGAJĀS SITUĀCIJĀS JĀBŪT PIETIEKAMI STIPRIEM, LAI
IZDZĪVOTU, ATTĪSTĪTOS UN BŪTU PRIEKŠĀ KONKURENTIEM.

Biznesa, vadības un Faculty of Business, Management and

ekonomikas fakultāte Economics
LEAN koncepcija loģistikā kā efektīvā uzņēmuma pamats
LEAN būtību vislabāk definē divi
pamatprincipi: nepārtraukta
pilnveidošanās un
nevajadzīgu darbību (zaudējumu)
likvidēšana.

LEAN sistēmas ieviešana vai efektīva procesu

vadība bieži tiek pielīdzināta ēkas būvēšanai,
kurā liela nozīme ir pamatiem, balstiem,
jumtam un cilvēkam.

Biznesa, vadības un Faculty of Business, Management and

ekonomikas fakultāte Economics
 Kāpēc LEAN?
Efektīva biznesa uzņēmuma spēja:
paveikt vairāk, tērējot mazāk resursus.
“LEAN metodes palīdz samazināt zudumus un ne tikai uzlabo procesus, darbinieku
darba sniegumu, ražošanas un pārdošanas apjomus, bet arī organizācijas tēlu, sniedz
gandarījumu strādājošajiem, paaugstina darbinieku lojalitāti, kas ilgtermiņā rezultējas
labākos finanšu rādītājos.”**

**Avots: Babris S., Kaļķis H., Mūrnieks J., Piekuss U. Lean risinājumi efektīvākam biznesam. 2016, 191.lpp- 195. lpp.

Biznesa, vadības un Faculty of Business, Management and

ekonomikas fakultāte Economics
 ZUDUMI
1. Netiek izmantots darbinieku
potenciāls/ radošums
2. Pārprodukcija
3. Atlikumi/ Krājumi
4. Gaidīšana
5. Liekas kustības
6. Defekti
7. Transportēšana
8. Pārcenšanās

Biznesa, vadības un Faculty of Business, Management and

ekonomikas fakultāte Economics
LEAN sistēmas ieviešana tiek sākta ar uzņēmuma darbības novērtēšanu, kas sastāv
no trīs daļām:
1. Uzņēmuma darbības galveno rādītāju analīzes
2. Gemba audita (fiziskas procesu novērtēšanas)
3. Pārskata sagatavošanas (ieguvumu identificēšanas un
LEAN sistēmas ieviešanas darbību plāna izstrādes)

Biznesa, vadības un Faculty of Business, Management and

ekonomikas fakultāte Economics
LEAN sistēmas pielietošanas salīdzinājums
ar tradicionālu uzņēmumu

Biznesa, vadības un Faculty of Business, Management and

ekonomikas fakultāte Economics
LEAN ražošanas sistēma Toyota (kopš 1950.gada)
Pētnieki, pētot Toyota ražošanas procesus, secināja, ka šis
uzņēmums:
“-iegulda mazāk pūļu, lai radītu produktus;
-izmanto mazāk ieguldījumu, lai sasniegtu ražošanas
kapacitāti;
-ražo produktus ar mazāk defektiem;
-izmanto mazāk piegādātāju;
-visus galvenos procesus- no prototipa līdz ieviešanai
ražošanā, no pasūtījuma līdz piegādei un no problēmas līdz
remontam- paveic īsākā laikā un ar mazāk resursiem;
-uztur mazākus krājuma apjomus;
-panāk mazāk negadījumu darbavietā. ”**

**Avots: Babris S., Kaļķis H., Mūrnieks J., Piekuss U. Lean risinājumi efektīvākam biznesam. 2016., 191.lpp- 202.lpp.

Biznesa, vadības un Faculty of Business, Management and

ekonomikas fakultāte Economics
 LEAN 5 pamatprincipi
LEAN domāšanai ir pieci galvenie principi:
(1) radīt vērtību klientam;
(2) kartēt vērtību plūsmu;
(3) radīt plūsmu;
(4) veicināt pull ražošanu (klients izvelk
ražošanu);
(5) turpināt pilnveidošanos.”**

**Avots: Anabela C. Alves, José Dinis‐Carvalho, Rui M. Sousa, (2012) "Lean production as promoter of thinkers to achieve companies'
agility", The Learning Organization, Vol. 19 Issue: 3, pp.219-237, p.220

Biznesa, vadības un Faculty of Business, Management and

ekonomikas fakultāte Economics
 LEAN 14 vadīšanas pamatprincipi (1)

PAMATDOMĀŠANA Iedibināt pareizo kultūru. Apstādināt procesu, ja

Piemērot ilgtermiņa domāšanu. radusies problēma, kas saistīta ar kvalitāti.
PROCESI Standartizēt uzdevumus. Atvieglo darba
Izveidot nepārtrauktu plūsmu. procesus un funkciju deleģēšanu. Dokumentē,
piefiksē uzkrātās zināšanas, labas prakses
Izmantot «vilkšanas» (pull) piemērus.
sistēmas un izvairīties no
pārprodukcijas. Tas, kas vajadzīgs Izmantot vizuālās kontroles metodes. Viens no
klientam. veidiem kā pielietojot vizuālas kontroles
metodes, lai pamanītu kvalitātes problēmas, ir
Izlīdzināt darba slodzi. “(princips
Heijunka): strādā kā bruņurupucis, vienkāršu, vizuālu shēmu izvietošana.
nevis kā zaķis.” Svarīgi izlīdzināt Piemēram, samazinātas atskaites līdz vienas
slodzi gan pārdošanas, gan servisa lappuses apjomam.
procesos.

Biznesa, vadības un Faculty of Business, Management and

ekonomikas fakultāte Economics
 LEAN 14 vadīšanas pamatprincipi (2)
PROCESI
Izmantot tikai pārbaudītas tehnoloģijas.
PERSONĀLS UN PARTNERI
Attīstīt līderus, kuri dzīvo saskaņā ar filozofiju.
Vadība aktīvi iesaistās procesos.
Attīstīt cilvēkus un komandas. Izglītot atslēgas
darbiniekus un veidot tādas komandas, kas atzīst
uzņēmuma kopējo filozofiju. Jāattīsta strādāšana
komandā, lai sasniegtu kopējos uzņēmuma
mērķus.
Respektēt partnerus un piegādātājus.
Biznesa, vadības un
ekonomikas fakultāte
PROBLĒMU RISINĀŠANA
Novērot cēloni. “Netici tam ko dzirdi, tici tam, ko
redzi”.
Pieņemt lēmumu lēnprātīgi, rīkoties ātri.
Lēmums jāpieņem nesteidzoties, bet tiklīdz tas
izdarīts, jārealizē nekavējoties.
Praktizēt nepārtrauktu uzlabojumu kultūru.
Nosaki neefektivitātes cēloņus un novērs tos.
Nepieciešams standartizēt labo praksi.
IZCILĪBA
Faculty of Business, Management and
Economics
 LEAN metodes un rīki
Darba vietas organizācija jeb 5S;
Kanban jeb procesu plūsmas pārvaldība;
Kaizen jeb nepārtraukts uzlabojuma process; noteikta
sistēma, kādā darbinieki tiek iedrošināti sniegt idejas
un priekšlikumus un piedalīties darba procesu
uzlabošanas aktivitātēs;
3P (People, Product, Process), (cilvēkiem- jābūt
apmierinātiem, produktam- jāatbilst prasībām,
procesiem- nepārtraukta pilnveidošana);
Darba sniegumu rādītāji (KPI);
Prasmju jeb kompetenču matrica;
Kontrolsaraksti (checklist). Strukturēts veids kā fiksēt
darbības, kas jāveic, lai sasniegtu vēlamo rezultātu;
Biznesa, vadības un
ekonomikas fakultāte
“5 Kāpēc” metode pamatcēloņu noteikšanai;
Cēloņu- seku diagramma (fish hone) problēmu un cēloņu
identificēšana;
Standartizācija (standartized work);
Procesu vizualizācija (Visual Management) jeb vizuālie
kontroles elementi, kā piemēram, vērtības plūsmas
vizualizācija (Value Stream Mapping), zonu dalījums;
Visaptverošā ražīguma uzturēšana (Total Productive
Maintenance-TPM) jeb vispārējā uzraudzība, piemēram,
instrumentiem, tehnikai u.c.
Radušos darba problēmu ātra risināšana komandā. Tā
mērķis ir ar apmācītas komandas darbu un labu
komunikāciju, pēc iespējas ātrāk atrisināt dīkstāvi un
problēmas, atklājot un novēršot to cēloni.
Faculty of Business, Management and
Economics
 5S
1. Sadalīt procesus, instrumentus vajadzīgajos un
nevajadzīgajos (izvairīties no pēdējiem)
2. Kārtība
3. Tīrība
4. Standartizācija (normas, stardarti)
5. Pilnveidošanas procesi

Drošas, produktīvas un pārskatāmas darba telpas

iekārtošana. Regulāri uzturēt tīrību iekārtās, darbnīcās,
nodrošināt, lai darba vietās ir tikai pats
nepieciešamākais.

Biznesa, vadības un Faculty of Business, Management and

ekonomikas fakultāte Economics
 Kaizen

Ideju 1950. gadā formulēja Dr. Demings. Šī principa ieviešana ir devusi lielu peļņu
Japānas uzņēmumiem.

Šīs sistēmas stiprās puses tika novērtētas visās rūpniecības nozarēs, kur tika radīti
apstākļi, lai nodrošinātu visaugstāko efektivitāti un produktivitāti. Kaizen tiek uzskatīts
par japāņu filozofiju. Tas ietver nepārtrauktas pārmaiņas. Kaizenskola domā, ka
pastāvīgas transformācijas darbojas kā vienīgais ceļš uz progresu. Sistēmas galvenā
uzmanība ir vērsta uz produktivitātes palielināšanu, likvidējot nevajadzīgu un smagu
darbu.
Pati definīcija tiek veidota, apvienojot divus vārdus: “kai” - “pārmaiņas” (“konvertēt”)
un “zen” - “uz labāko”.
Sistēmas priekšrocības diezgan skaidri atspoguļo Japānas ekonomikas panākumus. To
atzīst ne tikai paši japāņi, bet arī pasaules eksperti.

Biznesa, vadības un Faculty of Business, Management and

ekonomikas fakultāte Economics
 Kaizen koncepcijas mērķi:

Ražošanas attīstībai ir piecas galvenās jomas. Tie ietver:

- Samazināti atkritumi.
- Tūlītēja traucējummeklēšana.
- Optimāla izmantošana.
- Komandas darbs.
- Augstākā kvalitāte.

Jāpiebilst, ka lielākā daļa principu ir balstīti uz veselo saprātu. Sistēmas galvenās

sastāvdaļas ir produkta kvalitātes uzlabošana, katra darbinieka iesaistīšana
procesā un vēlme sadarboties un mainīt. Visām šīm darbībām nav nepieciešami
sarežģīti matemātiskie aprēķini vai zinātnisku pieeju meklēšana.
Katram darbiniekam saskaņā ar Kaizen koncepciju ir jārisina problēmas.

Biznesa, vadības un Faculty of Business, Management and

ekonomikas fakultāte Economics
Ieguvumi no LEAN sistēmas pielietošanas
LEAN filozofijas pamatā ir uzņēmuma iekšienē iedibināta kultūra mācīties
ātrāk nekā konkurenti, būt pirmajiem gan izpildījuma, kvalitātes, gan klientu
vēlmju izprašanas ziņā.
LEAN ir veiksmes formula tiem, kas vēlas būt pirmie:
• uzņēmuma/organizācijas procesus uzlūkot kā vērtību plūsmu
• samazināt nelietderīgi izlietotos resursus
• nemitīgs procesu uzlabojums, kas palīdz izvairīties no darbībām, kas
nerada pievienoto vērtību
• cieņpilna un novērtējoša izturēšanās pret cilvēkiem (Agile koncepcija)

Biznesa, vadības un Faculty of Business, Management and

ekonomikas fakultāte Economics
LEAN – uzņēmuma iekšējā kultūra
LEAN organizācija nepārtraukti mācās un
pilnveidojās
LEAN kultūra nevar pastāvēt bez:
• motivācijas un stimulēšanas sistēmas
• apmācību un treniņu sistēmas
• nepārtrauktu uzlabojumu procesiem
• vadības atbalsta un priekšzīmes
• respekta pret darbiniekiem
• darbinieku iesaistes procesu pilnveidošanā
LEAN ir kultūra, un gluži kā visas citas kultūras – kompleksa.
LEAN ir nepārtraukts process, nevis galamērķis.
Biznesa, vadības un Faculty of Business, Management and
ekonomikas fakultāte Economics
 SECINĀJUMI
Uzņēmums, kas īsteno LEAN koncepciju, spēj klientu vajadzības atklāt un
apmierināt labāk, ātrāk, kvalitatīvāk un lētāk.
Panākt, ka LEAN vadīšanas principa domāšana būtu visos uzņēmuma
līmeņos ir liels izaicinājums.
LEAN ieviešanu var sākt ar ātro uzlabojumu (quick- wins) īstenošanu, lai
varētu nodemonstrēt rezultātu.
Ne visas LEAN metodes un rīki ir universāli, tādēļ vienmēr jāizvērtē
lietderība.
LEAN nevar būt ātrs risinājums pastāvošajām problēmām, izrēķināšanās
ar darbiniekiem, izmaksu samazināšanas “mēģinājumi” vai projekts ar
sākumu un beigām.
Biznesa, vadības un Faculty of Business, Management and
ekonomikas fakultāte Economics
Uzņēmums, kas darbojas pēc LEAN vadības principiem,
fokusējas uz procesiem uzņēmuma iekšienē, kas saistīti ar
vērtības radīšanu klienta pieredzē, kā arī pārrauga procesus, lai
to paaugstinātu.

LEAN vadības pieejas virsmērķis ir augstas pievienotās

vērtības radīšana klientam, uzlabojot procesu darbības
efektivitāti un atsakoties no darbībām, kas nav saistītas ar
vērtības radīšanu klientam.
Biznesa, vadības un Faculty of Business, Management and
ekonomikas fakultāte Economics
 TOYOTA LEAN ACADEMY

https://baltic.toyota-forklifts.eu/toyota-lean-academy/

Biznesa, vadības un Faculty of Business, Management and

ekonomikas fakultāte Economics
 Toyota bija pirmais uzņēmums nozarē, kas 2018. gadā
aprīkoja savu noliktavas tehniku ar iebūvētu telemātiku.
Šobrīd ir vairāk kā 150 000 savienotu tehnikas vienību.

https://baltic.toyota-forklifts.eu/lv/risinajumi/i_site-tehnikas-parka-parvaldiba/

Biznesa, vadības un Faculty of Business, Management and

ekonomikas fakultāte Economics
PALDIES PAR UZMANĪBU!

Biznesa, vadības un Faculty of Business, Management and

ekonomikas fakultāte Economics
 Ksenija Smoļenska, Jeļizaveta Spaska
Loģistika un piegādes ķēdes
3.seminārs
Rēķināmais uzdevums

No valsti α uz valsti β uzņēmums “Freight Coveyancies” piegādā minerālvielas kopējā apjomā

6900 tonnas. Pastāv 2 iespējas, kā šo produkciju nogādāt:
1) ar autotransportu:
a) distance ir 973 km;
b) vienas smagās automašīnas masa ir 10 tonnas;
c) viena smagā automašīna spēj sevī uzņemt līdz 20 tonnām minerālvielu;
d) automašīnas vidējais ātrums ir 90 km/st.;
2) ar jūras transportu (konteinerkuģi):
a) distance ir 929 km;
b) viens konteiners uzņem 30 tonnas minerālvielu;
b) viens konteinerkuģis spēj uzņemt visu kravu;
c) konteinerkuģa vidējais ātrums ir 15 mezgli.
Nosacījumi situācijai:
1) produkcijas iekraušanas ilgums visos konteineros ir 14 stundas, bet viena konteinera
uzcelšana uz kuģa aizņem 10 minūtes;
2) produkcijas iekraušanas ilgums visos automobiļos aizņem 17 stundas;
3) produkcijas iekraušanas izmaksas 1 automašīnai ir 38 naudas vienības, bet kuģim:
iekraušanas izmaksas 1 konteinerā 19 naudas vienības, 1 konteinera uzcelšanas
izmaksas uz kuģa ir 23 naudas vienības;
4) izejas ostas izdevumi ir 102 000 naudas vienības (izdevumi par kuģa uzturēšanās ostā);
5) šķērsojot vienu blakus esošo valstu robežu, autotransporta kolonna var aizkavēties 24
stundas, bet kuģa aizkavēšanās izejas ostā var būt līdz 23 stundām;
6) muitas nodoklis abiem transporta veidiem sastāda 14% no transportēšanas izmaksām;
7) apdrošināšanas izmaksas abiem transporta veidiem sastāda 9% no transportēšanas
izmaksām;
8) kopējās darba algas izmaksas: autotransportam 11000 n.v., jūras transportam 14000
n.v.
9) administrācijas izmaksas: autotransportam 2800 n.v., bet jūras transportam 2900 n.v.
10) pārējās pieskaitāmās izmaksas: autotransportam 700 n.v., bet jūras transportam 950
n.v.
Aprēķināt:
1) cik automašīnas un cik konteineru nepieciešams kravas nogādāšanai?
2) ar kādu transporta veidu var nogādāt visātrāk?
3) ar kādu transporta veidu šo kravu ir visizdevīgāk nogādāt, ja izmaksas vienai
automašīnai uz 1 kilometru par degvielu ir 1 n.v., bet kuģim uz 1 jūdzi par degvielu
izmaksas ir 310 n.v.? Šeit jāaprēķina transportēšanas izmaksas (izmaksas par
degvielu + iekraušanas izmaksas + konteineru uzcelšanas izmaksas).
4) uzņēmuma ienākumus (TR), kopējas izmaksas (TC) un peļņu abos gadījumos, ja
pārvadājumu tarifs vienai automašīnai uz 1 kilometru ir 2 n.v., bet kuģim uz 1 jūdzi
852 n.v.? Pārvadājumu tarifs jāizmanto TR aprēķinam.
Papildus nosacījumi:
1. Uzdevums tiek apskatīts no transporta uzņēmuma viedokļa.
2. Krava tiek nogādāta līdz saņēmēja punktam, bet netiek izkrauta.
3. Jūras transportā tiek izmantots tikai 1 kuģis, kurā iekrauj visus konteinerus.
Mērvienības: 1 jūdze = 1,8 km; 1 mezgls = 1,8 km/st.
1. Cik automašīnas un cik konteineri nepieciešami kravas nogādāšanai?

a) Autotransporta risinājums:

Nepieciešamo automašīnu skaits = Kravas apjoms / Kravas uzņemšanas spēja vienā automašīnā
= 6900 tonnas / 20 tonnas= 345 automašīnas

b) Jūras transporta risinājums:

Nepieciešamo konteineru skaits = Kravas apjoms / Kravas uzņemšanas spēja vienā konteinerā
= 6900 tonnas / 30 tonnas = 230 konteineri

2. Ar kādu transporta veidu var nogādāt visātrāk?

a) Autotransporta laiks:

Laiks = Distance / Ātrums

= 973 km / 90 km/stundā = 10.81 stundas

b) Jūras transporta laiks:

Distance: 929 km
Ātrums: 15 mezgli (1 jūdze = 1.8 km)
Laiks = Distance / (Ātrums * 1.8 km/jūdze)
= 929 km / (15 * 1.8 km/jūdze) = 34.4 stundas

Tātad visātrāk var nogādāt ar autotransportu.

3. Ar kādu transporta veidu šo kravu ir visizdevīgāk nogādāt?

a) Autotransporta izmaksas:

Distance: 973 km
Degvielas izmaksas = Distance * Degvielas cena uz 1 kilometru
= 973 km * 1 n.v./km = 973 n.v.
Iekraušanas izmaksas = Nepieciešamo automašīnu skaits * Iekraušanas izmaksas vienai automašīnai
= 345 * 38 n.v. = 13110 n.v.
Kopējās izmaksas autotransportam
= (973 n.v. + 13110 n.v.)* 345 = 348795 n.v.

b) Jūras transporta izmaksas:

Distance: 929 km
Degvielas izmaksas = Distance * Degvielas cena uz 1 jūdzi
= 929 km / 1.8 * 310 n.v. = 159994,4 n.v.
Iekraušanas izmaksas = Nepieciešamo konteineru skaits * (Iekraušanas izmaksas vienam konteineram +
Konteineru uzcelšanas izmaksas uz kuģa)
= 230 * (19 n.v. + 23 n.v.) = 9660 n.v.
Kopējās izmaksas jūras transportam = Degvielas izmaksas + Iekraušanas izmaksas
= 159994,4 n.v. + 9660 n.v. = 169654,4 n.v.

Tātad ar autotransportu ir visizdevīgāk nogādāt.

4.Uzņēmuma ienākumi (TR), kopējas izmaksas (TC) un peļņa abos gadījumos:

a) Autotransporta gadījums:

Pārvadājumu tarifs uz 1 kilometru: 2 n.v./km

Kopējais attālums: 973 km

Pārvadājumu ieņēmumi (TR) = 973 km * 2 n.v./km * 345= 671370 n.v.

Kopējās izmaksas (TC) = Kopējās izmaksas autotransportam

=( 0,14*348795) + (0,09*348795 ) +11000+2800+700+ 348795= 443517 n.v.

Peļņa = TR - TC
= 671370 n.v. – 443517 n.v. = 227853 n.v.

b) Jūras transporta gadījums:

Pārvadājumu ieņēmumi (TR) = Kopējais attālums * Pārvadājumu tarifs uz 1 jūdzi

= (929 * 852) / 1,8 = 439726,67 n.v.

Kopējās izmaksas (TC) = Kopējās izmaksas jūras transportam

= (0,14* 169654,4) + (0,09* 169654,4) + 102 000 + 14000+2900+950 + 169654,4= 328524 n.v.

Peļņa = TR – TC = 439726,67 n.v. –328524n.v. = 111202 n.v

Lielāka peļņa autotransportam.