Mārketinga Jēdziens Un Koncepcijas. Mārketinga Vadīšana.

Mārketings (VadZ2113)
64 st.
Prof. Anda Batraga
1. tēma. Mārketinga jēdziens un koncepcijas. Mārketinga

vadīšana.
Biznesa, vadības un Faculty of Business,

ekonomikas fakultāte Management and Economics
Kas ir mārketings???
• Mārketings ir produktu, pakalpojumu un ideju radīšanas, cenas noteikšanas,

izplatīšanas un pārdošanas veicināšanas process, ar mērķi dinamiskas vides
ietvaros sekmētu pozitīvas attiecības ar klientiem un partneriem, kur labumu
iegūst visas puses (Pride & Ferrel, 2012)
• Aktivitāšu un paradumu kopums, kā arī tādu piedāvājumu radīšanas,

izplatīšanas, pārdošanas veicināšanas un apmaiņas attiecību process, kas
dod labumu pircējiem, klientiem, partneriem un sabiedrībai kopumā (Lamb,
Hair & McDaniel, 2013)
• Process, ar kura palīdzību uzņēmumi rada kaut ko vērtīgu klientiem un ar tiem

veido noturīgas attiecības, lai, savukārt, iegūtu labumu sev (Kotler &
Armstrong, 2012)

klients
• Nosaka pieprasījumu
• Klientam būtiskas ir:
1. vajadzības,
2. Vēlmes
3.prasības
• Produkts domāts  Mērķa tirgus
• Jāsaprot:
 kas ir klients,
 ko klients vēlas un sagaida (izpēte, segmentācija)
• Klientu apmierinātībai jeb gaidām jāsakrīt ar to, ko piedāvā produkts (cena,
kvalitāte, serviss un tml.)

attiecības ar klientu
• Tirgus ietvaros notiek apmaiņa.

• Apmaiņas rezultātā veidojas attiecības.
• Apmaiņas rezultātā jābūt apmierinātām visām

pusēm.
• Pusēm jāpaļaujas un jāuzticas solījumam, ka

lieta ir kaut kas vērtīgs.
• Lai veidotos uzticība (lojalitāte), jāsaņem tas,

kas tiek sagaidīts.

peļņa
• Mārketinga virsmērķis  vienīgais /

galvenais virsmērķis biznesa ietvaros
 PEĻŅA
• Mārketinga apakšmērķi un
starprezultāti:
apmeklētāju skaits mājas lapā,
zīmola atpazīstamība,
tēls u.c.
 vecina peļņas veidošanos.

Process
Mārketings ir stratēģisks process un aktivitāšu kopums, nevis tikai reklāma

vai pārdošana
Tirgus un klientu vajadzību,

Uz klientu virzītas mārketinga
vēlmju un prasību izpratne
stratēģijas izstrāde
(izpēte)
Praktiskais mārketings jeb

Integrētas mārketinga potenciāli peļņu nesošu
programmas/ plāna izstrāde attiecību ar klientiem veidošana
Labuma saņemšana no
klientiem ar mērķi radīt peļņu

Mārketinga pamati
Mārketinga mērķi un būtība
Mārketings = ekonomisks termins, kurš iekļauj sevī:

Uzņēmuma organizāciju,
Mārketinga komunikāciju, t.sk. reklāmas – noieta darbības veidošanu,
Tirgus analīzi un izpēti,
 Produkta dzīves ciklu, tā izpēti, ar mērķi apmierināt pieprasījumu un iegūt
peļņu.
Mārketings = kategorija, kas pamatota uz:

 iespējām un tirgus pieprasījumu,
 patērētāju reālo un potenciālo uzvedību.

Mārketinga mērķi: Četri alternatīvi mārketinga mērķi:
Maksimāli augsta pieprasījuma līmeņa sasniegšana

 izaugsmes iespējas un labklājība.
Maksimāla patērētāju apmierinātības sasniegšana

apmierinātība nevis maksimāls pieprasījuma līmenis.
Patērētāju apmierinātību nav iespējams izskaitļot
Maksimāli plašas izvēles piedāvāšana

 patērētājam jādod iespēja atrast tās nepieciešamās preces, kuras vispilnīgāk atbilst viņa
vēlmēm un vajadzībām.
Maksimāla dzīves kvalitāte

 Kvalitatīvs mārketings ir dzīves līmeņa un kvalitātes faktors
 grūti izmērīt dažādi traktējumi un novērtēšanas koncepcijas.

MĀRKETINGS: BIZNESA FILOZOFIJA  KONKRĒTAS
DARBĪBAS
Mārketings – kompleksa ražošanas organizācijas un noieta
sistēma orientēta uz dažādu - konkrētu pircēju grupu
vajadzībām
Mārketinga mērķi:
 uz patērētāju
uz tirgus uzdevumu lēmumu kompleksu
Rezultāts = vienots process.

Biznesa Darbību
filozofija kopums
MĀRKETINGS
1.Tirgus darbības
1.Domāšanas Biznesa uzvedības metodoloģiskais
/uzvedības veids; ētika pamatojums;
2. Konceptuāla pieeja; 2.Praktisko darbību metodika;

1. Patērētāju vajadzību
3. Orientācija uz apmierināšana; 3.Konkrētu uzdevumu
patērētāju / vajadzībām mobilizācijas faktors;
2. Iespēju meklēšana vajadzību
apmierināšanai;
4.Iniciatīvas un darbības
3. Patērētāja, sabiedrības, ražotāja attīstības faktors.
interešu ievērošana.

Mārketinga pamatelementi
Vēlmes, vajadzības un pieprasījums
Produkti
Vērtība, izmaksas un vērtējums
Maiņa un darījumi
Darījumu partneru mijiedarbība
Tirgus
Aktīvie tirgus subjekti un potenciālie pircēji

Vēlmes
•cilvēka iekšēja nepieciešamība pēc kaut kā;
• sabiedriski bioloģiska rakstura pamudinājums,
• nepieciešamība un spēja patērēt

Vajadzības
-Vajadzības – objektīva kategorija, neatkarīgi
no cilvēka gribas un apziņas;
-Vajadzības ir atkarīgas no sabiedrības
attīstības vēsturiskā tipa; individuālajām
īpašībām un ZTP līmeņa.
Vajadzība = spēja patērēt process, kurā tiek

apmierinātas vajadzības.
Vajadzība = cilvēka organisma stāvoklis  vērsts uz to,

lai likvidētu atšķirības starp esošo un nepieciešamo.

1954.g.

Vajadzību apmierināšanas pakāpes
Prece A Vajadzība X
Neapmierināta vajadzība
Prece B Vajadzība X
Daļēji apmierināta vajadzība Vajadzība X
Prece C
Pilnīgi apmierināta vajadzība

Pieprasījums
• cilvēka vajadzības pēc kādiem produktiem;
• reālas iespējas tos iegādāties;
• ar naudas līdzekļiem segtas vajadzības “maksātspējīgās

vajadzības”

Produkts. Produkta vērtība/ lietderība
• VISS, kas spēj apmierināt kādas cilvēku
vajadzības un tiek piedāvāts tirgū.
• patērētāja spriedums par sagaidāmo

izdevīgumu (labumu), kuru varētu iegūt,
patērējot produktu;
• patērētāja iepriekšējs vērtējums par

produkta spēju apmierināt viņa vajadzības;
 kopējais izdevīgums;
 patērētāja izmaksas.

SAGAIDĀMĀ VĒRTĪBA
Produkta vērtība Naudas izmaksas

Pakalpojumu vērtība Laika izmaksas
Personāla vērtība Enerģijas patēriņš
Tēla vērtība Emocionālā slodze
Izmaksu summa, ar kuru patērētājs rēķinās (prognozē) produkta

Izdevīgumu kopums, ko patērētājs cer iegūt, iegādājoties produktu vērtēšanas, iegādes un izmantošanas procesā
Kopējā vērtība patērētājam Kopējās izmaksas pircējam
SAGAIDĀMĀ VĒRTĪBA
Starpība starp produkta kopējo vērtību patērētājam un patērētāja kopējām izmaksām

Maiņa
•vēlamā objekta iegūšana piedāvā pretējai pusei kaut ko vērtīgu

•viena no iespējām iegūt nepieciešamos produktus.

Potenciālie maiņas nosacījumi
Vismaz divas puses (personas, uzņēmumi...)
Maiņas objekts: katrai no pusēm jābūt kaut kam tādam, kas vajadzīgs otrai pusei katram
/nepieciešams citam iesaistītajam
Komunikācijas un preces piegādes nodrošināšana
Abpusējas izvēles brīvība, pieņemot vai noraidot otras puses piedāvājumu
Abpusēja pārliecība par sadarbības mērķtiecību/nepieciešamību

• Apmaiņas rezultātā jābūt apmierinātām visām pusēm.
• Pusēm jāpaļaujas un jāuzticas solījumam, ka otram piederošā lieta tiešām ir kaut kas
vērtīgs.
• Lai veidotos uzticība (lojalitāte), apmaiņā iesaistītajām pusēm jāsaņem tas, kas patiešām
tika sagaidīts
Darījumi (transakcijas)
Darījuma priekšnosacījumi
= KOMERCIĀLA VĒRTĪBU MAIŅA STARP DIVĀM (VAI VAIRĀKĀM) PUSĒM
Jābūt vismaz diviem objektiem, ko mainīt
Jābūt saskaņotiem darījuma noteikumiem
Jābūt saskaņotam darījuma laikam
Jābūt saskaņotai darījuma vietai

BARTERS
Bartera priekšrocības
• preču / pakalpojumu apmaiņa bez naudas izmaksas;
• saglabājot organizācijas finansu līdzekļus, iespēja palielināt apgrozījumu;
• palielināts organizācijas pakalpojumu noiets;
• bartera darījums ir izdevīgāks, nekā darījums ar naudu, jo barters piesaista klientu interesi,
tādejādi paaugstinot preču/pakalpojumu apgrozījumu.
Visizplatītākie  divpusējie bartera darījumi  abas puses veic savstarpēju preču vai
pakalpojumu apmaiņu.

Produktu iegūšanas iespējas
I Pašapgāde jeb naturālā Zv M

saimniecība
A Zm
II Decentralizēta maiņa Zv M
A Zm
Vienkāršā (gadījuma) Izvērstā maiņas forma

maiņas forma ... B prece
A prece  B prece 1A prece = ... C prece
... D prece

Produktu iegūšanas iespējas
IIICentralizēta maiņa
Zv M
Vispārējā maiņas forma T

A prece
B prece = ... X prece A Zm
C prece
Vispārējs ekvivalents (?)
Produktu
Maiņa naudas formā iegūšanas
iespējas:
A prece Divkāršs derīgums:
B prece = N •Preces derīgums kā precei
•Maiņa
C prece •Preces derīgums kā precei -
•Pašapgāde
ekvivalentam
•Atņemšana
•Ubagošana

Tirgus
esošo un potenciālo pircēju kopums, kuru vajadzības spēj
apmierināt kāds produkts
Aktīvais tirgus subjekts

tirgus dalībnieks, kurš iesaistīts potenciālo pircēju meklēšanas procesā, kuri būtu
ieinteresēti piedalīties savstarpēji izdevīgā vērtību maiņā
 pircēja tirgus
 pārdevēja tirgus
Komunikācijas
Nozare = pārdevēju Produkti Tirgus = pircēju

grupa Nauda grupa
Informācija

Izveidota tirgus elementi
Pieprasījums – tas ir: Preču piedāvājums –preču masa, kura pārdodas, Cena – preču vērtība naudā
atrodas tirgū, vai var tam piegādāt.
Produktu masa – valsts, ražotāju, lauksaimniecības

•Maksātspējīgais pieprasījums = tirgū preču rezerves, preces, kas atrodas tirgū, preču
piedāvātā vajadzība pēc precēm un imports. Vērtība – precē ietvertais
pakalpojumiem; sabiedriski nepieciešamais darbs.
•Konkrētu sabiedrisko vajadzību daļa  Sabiedrībā pastāv objektīvi

= nodrošināta ar naudu / tiek piedāvāta Preču piedāvājuma veidošanās avoti: vērtības ekonomiskie likumi,
tirgū. saskaņā ar kuriem preci apmaina
atkarībā no pieprasījuma un
Rūpniecības, lauksaimniecības un cita ražošana; piedāvājuma.
Izejmateriālu sagatavošana;
Preču krājumi;
imports; eksports.
Mārketinga sistēmas subjekti

Apkārtējā vide
Firma aktīvais tirgus

subjekts Gala pa-
Mārketinga
Piegādātāji tērētāju
starpnieki
Biznesa, vadības un Faculty of Business, tirgus
Konkurenti
Mārketinga koncepcijas
•Ražošanas koncepcija
•Produkta koncepcija
•Pārdošanas koncepcija
•Pircēja jeb klasiskā mārketinga koncepcija
•Sociālā (sociāli ētiskā) mārketinga koncepcija

Mārketinga koncepciju attīstība
Mārketinga vēsture
Aroda laikmets Uz ražošanu orientēta mārketinga
laikmets
Uz produktu orientēta mārketinga Uz pārdošanu orientēta mārketinga

laikmets laikmets
Uz tirgu orientēta mārketinga Uz klientu orientēta mārketinga

laikmets laikmets
Uz attiecībām ar klientu orientēta Uz sociālajiem un mobilajiem

mārketinga laikmets medijiem orientēta mārketinga ???
laikmets

Aroda laikmets
• Preces – roku darbs

• Ierobežots preču daudzums
• Pārdod / apmaina vietējā līmenī
• Ārēja nonākšana  dažādi
izpētes braucieni

Mārketinga evolūcijas posmi
19.gs. beigas- 20.gs. sākums. MASU RAŽOŠANAS
ATTĪSTĪBAS POSMS
1860.g.-1920.g. – ražošanas
koncepcijas ēra;
-Tirgi – atvērti;
-Nepastāv monopols tirgu sadalē.
-Mārketings vēl nav pieprasīts
pastāv kā „pielikums”.
-Mārketinga uzdevumi saistīti ar
preču pasūtījumu pieņemšanu un
preču piegādi.

1. PRODUKCIJAS (RAŽOŠANAS PILNVEIDOŠANAS)
KONCEPCIJA
Pircēji dod priekšroku plaši pieejamiem produktiem par
zemām cenām.
Uzņēmumi virza darbību uz ražošanas efektivitātes
paaugstināšanu.
Firmas vadība koncentrējas uz:
ražošanas pilnveidošana (pazemina produkcijas pašizmaksu);
sadales sistēmas efektivitāte (samazina sadales izmaksas).
 MASVEIDA RAŽOŠANA

Uz produktu orientēta mārketinga laikmets
~1900.......g. – 1920.g.
Pieprasījuma pieaugums  patērētāji sāk pieprasīt kvalitāti
• produkta pastāvīga uzlabošana  ideāls variants pārdosies «pats no sevis»

2. PREČU (PRODUKTA) PILNVEIDOŠANAS
KONCEPCIJA
 PIRCĒJI dod priekšroku:
 augstākas kvalitātes precēm,
 labākiem ekspluatācijas parametriem
 UZŅĒMUMI  kvalitātes pilnveidošana.
 produktu kvalitātes uzlabojumiem ir
objektīvas robežas.
•Patērētāju vajadzības ir kvalitatīvas, nevis kvantitatīvas.

•Ekonomiskās sistēmas nestabilitāte.
•Inflācija;
•Monopolistiskā un oligopoliskā tirgus ierobežojumi.

3. PĀRDOŠANAS (REALIZĀCIJAS;
KOMERCPASĀKUMU) KONCEPCIJA
 Pircēji nepirks preces pietiekošā daudzumā, ja firma aktīvi nedarbosies realizācijas

un noieta stimulēšanas jomā.
Uzņēmuma uzdevums ir sasniegt maksimālu realizācijas apjomu 
DOMINĒ VIRZĪŠANAS PASĀKUMI  (reklāma, atlaides, dāvanas, piegāde,
izpārdošanas, kuponi ...).

Noieta koncepcijas izmantošanas rekomendācija

1940. gadu beigas - 1970. gadi.
MĀRKETINGA ĒRA
-detalizēta tirgu un patērētāju izpēte;
-Tiek pētīti tirgus segmenti un patērētāju

mērķa grupas
-1950.g.-1990.g. – PIRCĒJA
KONCEPCIJAS ĒRA

4. PIRCĒJA (MARKETINGA) KONCEPCIJA
PAREIZA patērētāju tirgu vajadzību un

vēlmju noteikšana.
 pircēju vajadzību izpēte
 produktu ražošanas un realizācijas
pielāgošana vajadzībām.
Priekšrocības:
• jāapmierina noteikta patērētāju mērķa
grupa;
• jāveic:
mārketinga pētījumi;
pieprasījuma izpēte vajadzību un
pieprasījuma apmierināšanai.
paredz, ka pieprasījums palielināsies un
tiks nodrošināta patērētāju labvēlīga
attieksme.
Mārketinga koncepcija mērķis ir pētīt pircēju vajadzības un
vēlmes, kā arī pielāgot tām produktu ražošanu un realizāciju.
Mārketinga orientēti uzņēmumi darbību virza uz mērķtirgus
noteikšanu, pircēju vajadzību apmierināšanu un jaunu vajadzību
veidošanu.
Pircēja koncepcija mērķis ir pētīt pircēju individuālās

vajadzības / vēlmes un pielāgot tām uzņēmuma darbību. Uz
individuāliem pircējiem orientēta uzņēmuma darbība tiek virzīta uz
pircēja vajadzību apmierināšanu, jaunu vajadzību veidošanu un
pircēju lojalitātes saglabāšanu.
Mārketinga evolūcijas posmi. ~1980.-
1990. gadi.
notiek 
MĀRKETINGA MĀCĪBAS
ATTĪSTĪŠANA:
- Mārketings iegūst pastāvību kā
zinātniski – ekonomiska kategorija;
- Tiek izstrādāti uzņēmuma
pārvaldīšanas un menedžmenta
jautājumi.
• Kopš 1990.gada – SOCIĀLĀ
MĀRKETINGA ĒRA

MĀRKETINGA KONCEPCIJA
= tradicionāla vispārpieņemta koncepcija, kas vērsta uz potenciālajiem

pircējiem, pamatojoties uz to gaumi un priekšrokām
 jāizpēta mērķa tirgus patērētāju vajadzības,

 jāpiedāvā produkts to apmierināšanai labāk nekā konkurentiem.
 Mīli pircēju, nevis preci
 Firma orientējas uz konkrētu patērētāju grupu vajadzībām,
 Firma piemēro savu darbību un marketinga pasākumus patērētāju grupu
vajadzību apmierināšanai.
 Patērētāja suverenitāte.

Uz attiecībām ar klientu orientēta mārketinga laikmets:
~1990. – 2008.g.
• Mārketinga aktivitātes  ilgtermiņa
attiecību starp klientu un uzņēmumu
veidošanai un uzturēšanai.
• Attiecību fokuss uzticēšanās un
lojalitāte.
Svarīgie aspekti:
• Atvērta komunikācija
• Vairāk pilnvaru darbiniekiem
• Svarīgs klientu ieguldījums un viedoklis.
• Komandas darbs.

5. SOCIĀLĀ (SOCIĀLI ĒTISKĀ) MARKETINGA
KONCEPCIJA
raksturīga sociāli orientētai tirgus
ekonomikai;
-pamatojas uz jauno uzņēmējdarbības

filozofiju, kas vērsta uz saprātīgu,
veselīgu maksātspējīgā pieprasījuma
pārstāvju vajadzībām.

•sabiedrība
•patērētājs
•firma (ar konkurentiem)

 Mārketings bezpeļņas uzņēmumiem

1990 – 2000
 Atteikšanās no “peļņas kultūras”
 Elektroniskais mārketings – e-komercija

2000 – 2010
 Pirkšanas-pārdošanas virtuālā pasaule
 CRM koncepcija  uz klientu orientēta - procesu optimizācijas

pēc 2010
biznesa filozofija

Sociālā mārketinga koncepcija
ORGANIZĀCIJAS UZDEVUMS:
 noteikt mērķa tirgus pircēju vajadzības
 apmierināt vajadzības labāk par konkurentiem,
vienlaicīgi veicināt patērētāju un visas sabiedrības labklājību/visas
sabiedrības attīstības intereses (nācijas veselība, ekoloģija).
MARKETINGA SISTĒMAS MĒRĶI
maksimāli augsts patēriņa līmenis
 ražošanas attīstība
 nodarbinātība
 bagātība
maksimāla patērētāju apmierinātība
maksimālas izvēles iespēju nodrošināšana
dzīves kvalitātes uzlabošana

Uz sociālajiem un mobilajiem medijiem orientēta
mārketinga laikmets: šobrīd
• Aktīvs dialogs
• Individuāla pieeja.
• Komunikācija reālā laikā.
• Dinamisks mārketings.
• Milzīga informācijas apjoma apmaiņa un
kopīgošana.
• Svarīga klientu segmentēšana.
• Tehnoloģijas un inovatīvi risinājumi.

MĀRKETINGA VADĪŠANA. MARKETINGA MODELIS
JŪSU UZŅĒMUMS TIRGŪ
Analizēt situāciju
REZULTĀTS
Nospraust mērķus
Plānot un veikt pasākumus
Kontrole
Mērķtiecīga orientācija uz tirgu virkne pasākumu
Uz tirgu orientēto darbību plānošanu, realizāciju un kontroli, kā arī visu uzņēmumā

noritošo procesu pakļaušanu šim mērķim ir iespējams attīstīt MODELĪ:
Analizēt situāciju
Nospraust mērķus
Plānot un veikt pasākumus
Kontrole

Mārketinga komplekss (marketing – mix)
firmas kontrolē esošs mārketinga instrumentu

kopums izmanto mērķa tirgus vēlamās reakcijas
iegūšanai.
„Mārketinga mikss” (N.H.Bordens) 1964.gadā raksts
„Mārketinga mikss koncepcija”.
Mārketinga - mikss elementi – līdzekļi uzņēmuma

mārketinga mērķu sasniegšanai.

Firmas “4 P” Pircēja “4 C”
Customer needs & Vēlmes un
Product - produkts wants vajadzības
Price - cena Cost to customer Izmaksas
Place - sadale Convenience Ērtības
Promotion - virzīšana Communication Saskarsme

Paldies par uzmanību!

2. Mārketinga vides faktori un to klasifikācija
Prof. Anda Batraga

Mārketinga vide
Firmu ietekmējošo
apkārtējās vides spēku un
subjektu kopums, kas
ietekmē firmas attiecības ar
mērķa tirgus klientiem un
mārketinga mērķus.

SWOT (SVID)
S  STRENGHTS – STIPRĀS PUSES UZŅĒMUMA
W WEAKNESSES – VĀJĀS PUSES IEKŠĒJIE FAKTORI
OOPPORTUNITIES - IESPĒJAS ĀRĒJĀS VIDES FAKTORI

T THREATS - DRAUDI

Mārketinga vide
Institucionālais menedžments; Finanses;

1. Mārketinga iekšējā vide Zinātne un pētniecība; Piegāde;
organizācijas menedžments:
Ražošana; Grāmatvedība.
2. Mārketinga ārējā vide (tiešā

Piegādātāji; Starpnieki; Pircēji; konkurenti;
ietekme) organizācijas mārketings Sabiedriskās organizācijas, prese;
: Likumdošana.

• Patēriņa tirgus
• Biznesa tirgus
• Starpnieku tirgus
• Budžeta organizāciju tirgus
• Starptautiskais tirgus

Mārketinga vide
Valsts demogrāfiskais stāvoklis; Valsts

ekonomiskais stāvoklis; Starptautiskās
4. Mārketinga ārējā vide (netiešā attiecības;
ietekme) organizācijas mārketings Zinātne, tehnoloģija un tehnika; Valsts
: politika;
Sociālkultūras elementi.
Finanšu institūcijas; MIL kontakt auditorijas;

3. Mārketinga ārējā vide (sabiedriskās
Valsts iestāžu kontaktauditorijas; pilsoņu
institūcijas) organizācijas mārketings: sabiedriskās organizācijas; vietējās
kontaktauditorijas; Plaša sabiedrība; Iekšējās
kontaktauditorijas.

MIKROVIDE / MAKROVIDE
Mārketinga iekšējās vides faktori MIKROVIDE

(kontrolējamie faktori)
+ mārketinga tieši ietekmējošās ārējās

vides faktori (nekontrolējamie faktori)
Mārketinga netieši ietekmējošās MAKROVIDE

ārējās vides faktori (nekontrolējamie
faktori)

Makro vide Mikro vide

FIRMAS VIDE: MIKROVIDE
faktori, kuri cieši saistīti ar firmu un ietekmē tās iespējas apkalpot
klientus:
• Marketinga dienests
• Finanšu dienests
• Zinātniskās pētniecības dienests
• Grāmatvedība
• Materiāli tehniskās apgādes dienests
• Ražošana

FIRMAS VIDE: MIKROVIDE
Galvenie spēki , kuri darbojas mikrovidē:

• Klientūra
• Piegādātāji
• Konkurenti
• Marketinga starpnieki
• Kontaktauditorijas

Mārketinga koncepcijas saturs
ĀRĒJĀ MAKROVIDE
Ekonomiskā
Zinātniski -tehniskā
Mārketinga Tirgus segmenti
komplekss
likumdošanas
Politiskā –
Firmas
darbība
Sociālā kultūras, dabas

Mārketinga MAKROVIDE
Galvenie ārējie faktori, kuri ietekmē

firmas mikrovidi kopumā:
•demogrāfiskie faktori
•ekonomiskie faktori
•dabas// ekoloģiskie faktori
•tehnoloģiskie faktori
•politiskie// tiesiskie faktori
•sociālie// kultūras faktori

Firmas apkārtējā vide, kurā funkcionē mārketings
Firmas organizācija un Nekontrolējamo faktoru

mārketinga stratēģija ietekme
Kontrolēja-mie faktori Nekontrolējamie faktori
-Firmas augstākā vadība •Patērētāji;

- Mārketinga dienests A Firmas veiksmes B •Konkurenti;
vai neveiksmes •Ekonomika;
pakāpe savu •Tehnoloģija;
mērķu •Neatkarīgie MIL;
sasniegšanā •Likumdošanas un
izpildorgāni.
Atgriezeniskās saites
Adaptācija
A – Firmas vispārējie – kopējie Biznesa,

nolūki (vadības
mērķi); un Faculty of Business,
B – Nekontrolējamo faktoru ietekme.
Kontrolējamie faktori vada firma un tās darbinieki
Nekontrolējamie faktori Tie, kuri ietekmē organizācijas veiksmi un lēmumus
izpaužas, ja firma:
Atgriezeniskā saite 1. Seko saviem nekontrolējamiem faktoriem;
2. Novērtē stiprās un vājās puses
Izmaiņas mārketinga plānā, kuru realizē organizācija, lai

Adaptācija
pielāgotos kontrolējamai ārējai videi

Kontrolējamie faktori (1) (augstākās vadības vadītie
faktori)
• DARBĪBAS (SFĒRA) LAUKS:
• 1. Produkcijas vai pakalpojuma vispārējās kategorijas;
• 2. funkcijas;
• 3. Darbības teritoriālās robežas;
• 4. Īpašuma veids;
• 5. Kompānijas konkrēta darbība.
• KOPĒJIE MĒRĶI : izpildes pakāpe ir jānosaka skaitliski
• MĀRKETINGA LOMA: parādās tiešās vadības konkrētā rīcībā.
• Tirgus izpēte;
• Jaunās produkcijas plānošana;
• Krājumu vadīšana;
• Reklāma.....
• CITAS UZŅĒMĒJDARBĪBAS LOMA: stingri noteikta, lai izvairītos no paralēlām darbībām, konfliktiem
u.tml.
• KORPORĀCIJAS KULTŪRA: vērtību, normu un darbības noteikumu vienota sistēma, kura tiek nodota
darbiniekiem un kura darbiniekiem ir jāievēro.

Uzņēmuma mārketinga iekšējās vides faktori
(kontrolējamie faktori):
Personāls
Augstākā līmeņa vadība
Organizatoriskā struktūra
mārketinga struktūrvienības, finanšu
struktūrvienības,
piegādes struktūrvienības, ražošanas
struktūrvienības, pētniecības
struktūrvienības
Finanšu resursi

Kontrolējamie faktori (2)
Mērķa tirgus izvēle: Mārketinga mērķi:

lielums tēls
raksturojums realizācija
priekšrocības
Mārketinga komplekss: peļņa
produkts
MĀRKETINGS
cena Pasākumu kontrole:

sadale analīze
virzīšana izmaiņas
Mārketinga komplekss:
produkts Mārketinga organizācija:
cena tipi
sadale
virzīšana

Nekontrolējamie faktori
Plašsaziņas līdzekļi Patērētāji

prese raksturojums
NEKONTROLĒJAMIE FAKTORI
televīzija starppersonu saskarsme

Radio lēmumu pie-ņemšanas proc.
 U.C. organizācijas
informācijas aģentūras
Konkurence Tehnoloģija
struktūra sasniegumi
mārketinga stratēģijas patenti
attiecības sadales kanālos resursu ierobežotība
vispārējie fakt.
Ekonomika
Valsts un pašvaldību izaugsmes tempi
institūcijas izmaksas
inflācija
bezdarba līm.

Demogrāfiskie faktori Ekonomiskie faktori
• iedzīvotāju skaits, Valsts ekonomiskais izvietojums
blīvums; (reģiona izvietojums); iedzīvotāju
• teritoriālais izvietojums; pirktspēja;
• vecuma struktūra,
dzimstība, mirstība; Patēriņa dinamika un struktūra;
• laulību skaits un patēriņa elastība;
šķiršanos daudzums;
• iedzīvotāju etniskā un Valsts finanšu, valūtas un kredīta
reliģiozā struktūra. stāvoklis.

Dabas / ekoloģiskie faktori Tehnoloģiskie faktori
Valsts (reģiona) dabas resursi, to • Zinātniski tehnisko un
izmantošanas perspektīvas; tehnoloģisko pārmaiņu
tempi un mērogi;
Nacionālās ražošanas nodrošināšanas • Inovāciju intensitāte;
ar izejvielām un kurināmā • Uzņēmuma un tā galveno
pamatveidiem- pakāpe; konkurentu inovatīvais
potenciāls;
Valsts varas un organizāciju ietekme • Ieguldījumu apjoms
uz resursu patēriņa intensitāti; pētījumiem;
• Kadru kvalifikācija.
Apkārtējās vides piesārņojuma līmenis
kopumā un atsevišķos reģionos.
Politiskie / tiesiskie faktori Sociālie / kultūras faktori
Valsts politiskie institūti un to attīstība; • kultūras attīstības līmenis, kultūras
likumdošanas stāvoklis regulē izpausmes;
ekonomisko un saimniecisko darbību;
• patērētāju grupu kultūras un garīgo
Ārējās ekonomiskās politikas darbības izpausmju vērtību īpatnības;
sekas attiecībā uz konkurenci un
pieprasījumu iekšējā tirgū; • sabiedrības apziņas spēja
apstiprināt ārējo faktoru ietekmi.
Sabiedrības lēmumu un attieksmes
raksturs attiecībā uz valsts organizāciju
pieņemtajiem lēmumiem.

Galvenie mārketinga analīzes objekti
MAKROVIDE
Sociāli ekonomiskā
MIKROVIDE (TIRGUS)
Pircēji
Tehnoloģiskā
Konkurenti
Piegādātāji
Kultūras
FIRMA
Starpnieki Tirdzniecība
Fiziskā Politiski-tiesiskā

Pircēji (patērētāji)
 mārketinga ārējās vides galvenā sastāvdaļa
firma pārzina konkrētu patērētāju vēlmes tiekšanās

apmierināt  izstrādā precīzas darbību programmas.
Mārketinga priekšrocība= iespēja reaģēt uz patērētāju

priekšrokām, izmaiņu iemesliem, piedāvājumu u.c.

Konkurenti
 mārketinga ārējās vides sastāvdaļa;
 nodarbojas ar savu biznesu noteiktā mērķa tirgū
un veic mārketinga darbības;
 piesaista pircējus piedāvātajiem produktiem.
 Konkurenti nosaka kritērijus, kādi firmai ir

jāsasniedz vai jāpārsniedz, nepieciešamības
gadījumā atrast citu risinājumu.

KONKURENTU tipi:
Pastāv noteikta vēlēšanās, kuru indivīds vēlas apmierināt:
1. konkurenti – vēlēšanās( vēlmju konkurence)
Ir kaut kas, ko es gribu nopirkt, lai uzlabotu savas iespējas:
2. Radniecīgo preču konkurenti ( funkcionālā konkurence)
Kādu veidu es gribu nopirkt:
3. Preču veidu konkurenti ( veidu konkurence)
Kādu zīmolu es gribu nopirkt:
4. Zīmola konkurenti ( starp firmu konkurence)

Piegādātāji Starpnieki
No piegādātājiem ir atkarīga firmas darbība:
 kvalitatīvas izejvielas,
Nodarbojas ar preču novadīšanu gala
 komplektējošā aparatūra, patērētājam.
 iekārtas. iekļauj:
 preču fiziskā pārvietošana uz pirkšanas
Izvēloties piegādātāju, nepieciešams vietām (patēriņa vietām),
noskaidrot to:
 drošību,  uzkrāšana un pirmspārdošanas
 kvalitāti, sagatavošana;
 piegādājamo cenu kvalitāti.  kredīta atbalsts,
 apdrošināšanas riski;
Jāzin:  palīdzība pircēju meklēšanā,
 vai piegādātājs nepiegādā savus
izstrādājumus konkurentiem,  reklāmas realizēšana,
 cik piegādātājs ir mobils, elastīgs savā  noieta stimulēšana,
darbībā  pēcpārdošanas apkalpošana.

Kontakti ar auditorijām
 Finanšu iestādes
 MIL
 Mārketinga pētījumu uzdevums =

iegūt informāciju no auditorijām par:
 noskaņojums,
 iespējamās darbības,
 konstruktīva sadarbība

Firmas mārketinga stratēģiju noteicošie faktori, ņemot vērā ārējo vidi
MIS Mārketinga Mārketinga

starpnieki plānošanas
sistēma
Prece
auditorijas
Kontakt
Izplatīšanas
Piegādātāji
metodes
Cena
Mērķa pircēji
Stimulēšana
Mārketinga dienesta
Mārketinga Biznesa, vadības un Faculty of Business, organizācijas sistēma
kontroles ekonomikas fakultāte Management and Economics
sistēma Konkurenti
Pašreizējās vides pārmaiņas
Nosaukums Skaidrojums
Sociālie un kultūras Finansiālā neatkarība; algots darbs; iepirkšanās paradumi, izpausmes
reklāmā, gatavošanas tradīcijas u.t.t.
Pakalpojumu sfērā nodarbināto pieaugums; individuālisma tendence produktu
iegādē .
Dzimstības/ mirstības rādītāju izmaiņas, ar tiem saistītā produktu radīšana un
realizācija.
Tehnoloģiskie Interneta iespējas mārketingā.

Satelītu /citas iespējas.
Ekonomiskie faktori Bezdarbs, bankrots, kredītu atdošanas riski u.c.
Konkurētspējīgas darbības izpēte.
Politiskie faktori Valdības un tautsaimniecības politikas mijsakarības pozitīvā un/ vai negatīvā
virzienā.
Likumi, to interpretēšana, starptautisko tiesību aktu normas un ietekme.

Konkurences veidi
Konkurences veids Paskaidrojums

Pilnīga konkurence Liels skaits piegādātāju, neviens no tiem nespēj ietekmēt kopējo
piedāvājuma līmeni. Ļoti līdzīgi produkti.
Monopolistiskā konkurence Vienam piegādātājam pieder lielākā tirgus daļa, kas iegūta, izmantojot
diferencētu tirgus pieeju, taču arī citiem ir tiesības iesaistīties un iegūt savu
tirgus daļu.
Oligopols Neliels uzņēmumu skaits, gandrīz pilnībā kontrolē tirgu.
Monopols Izveidojas tad, ja tirgū ir tikai viens kāda produkta, kam nav tuvu aizstājēju,
piegādātājs.

Marketinga vidi ietekmējošo makro faktoru piemēri
Makrovides Faktori
Ietekme uz pie varas esošās valdības ekonomiku
Valdības pozīcija attiecībā uz dažādu nozaru darbību
Dažādu parlamentāro grupu, apvienību, nozaru asociāciju un savienību lobēšanas
pūliņi
Politiskā Gaidāmo vēlēšanu rezultātu izvērtējums
Politisko partiju pozīcijas vēlēšanās
Normatīvie akti un citi ekonomiku un nozari reglamentējošie dokumenti
Atsevišķu darbības veidu likumdošanas ierobežojumi

Likumu izpildes līmenis valstī
Kopējais valsts regulējošais līmenis attiecībā uz ekonomiku kopumā, uz nozari.

Nacionālā kopprodukta līmenis un dinamika
Valsts bruto ienākuma līmenis un dinamika
Nacionālā ienākuma līmenis un dinamika
Valsts budžeta deficīta līmenis
Ekonomiskā
Nacionālās valūtas kursa izmaiņas
Inflācijas, bezdarba, nodokļu likmju līmenis
Valsts bankas likmes
Importa/eksporta nodevu izmaiņas
Valsts budžeta izdevumi dažādu nozaru uzņēmumu atbalstam
Iedzīvotāju ienākumu līmenis un dinamika
Iedzīvotāju patēriņa un uzkrājumu līmenis un dinamika
Ekonomikas investīciju līmenis un dinamika
Energoresursu cenu dinamika

Sociālā Sabiedrības sociālo klašu, grupu attiecības dinamika
Demogrāfisko rādītāju tendences
Iedzīvotāju migrācijas līmenis
Sociālie trendi
Dzīves veida izmaiņas
Kultūras attīstības līmenis un tā dinamika
Tehnoloģiskā Valsts prioritātes zinātnes un tehnikas attīstībai
Pētījumu un zinātnisko izstrāžu pasaules līmenis kādā noteiktā sfērā/ nozarē
Jaunu produktu attīstības tendences produktu un pakalpojumu ražošanā
Jaunu procesu, iekārtu un tehnoloģiju attīstības tendences
Valsts inovāciju programmas, projekti
Nodrošinātība ar dabas resursiem
Apkārtējās vides stāvoklis un ietekmes uz to novērtējums

SWOT (SVID)
S  STRENGHTS – STIPRĀS PUSES UZŅĒMUMA
W WEAKNESSES – VĀJĀS PUSES IEKŠĒJIE FAKTORI
OOPPORTUNITIES - IESPĒJAS ĀRĒJĀS VIDES FAKTORI

T THREATS - DRAUDI

Uzņēmuma priekšrocību un trūkumu, ārējās vides iespēju
un draudu (SWOT: strenghts; weaknesses; opportunities;
threats) analīze
Iekšējie faktori Ārējie faktori
Pozitīvie faktori Priekšrocības Iespējas
-Kādā jomā mēs esam labākie; -Kādas pārmaiņas ārējā vidē mēs varam izmantot
-Kāds ir mūsu uzņēmuma intelektuālais potenciāls; savā labā;
-Kādas īpašas prasmes un iemaņas piemīt mūsu Kādus konkurentu trūkumus mēs varam izmantot
darbiniekiem; savā labā;
-Kādi ir mūsu finansiālie resursi; Kādas jaunas tehnoloģijas tuvākajā laikā var kļūt
-Kādi mums ir kontakti un vienošanās; pieejamas;
-Cik spēcīgi mēs spējam ietekmēt piegādātājus un Kādus jaunus tirgus mēs varam iekarot?
starpniekus?
Negartīvie faktoti Trūkumi Draudi

-Kas mums nepadodas; -Kā konkurenti būtu spējīgi iedragāt mūsu
-Kādās jomās mums pietrūkst zināšanu; pozīcijas;
Kādas prasmes un iemaņas trūkst darbiniekiem; Kādas izmaiņas likumdošanā varētu apdraudēt
Kāda ir mūsu finansiālā situācija; mūsu intereses;
Kādu kontaktu un vienošanos mums nav, bet ir Kādas pārmaiņas sabiedrībā varētu apdraudēt
nepieciešams? mūsu darbību;
-Kā ekonomikas attīstības cikli ietekmē mūsu
ekonomikas fakultāte Management and darbību?
Economics
Paldies!

Mārketinga informācijas sistēma.
Mārketinga pētījumi.

MĀRKETINGA INFORMĀCIJAS SISTĒMA (MIS)
• Pastāvīgi funkcionējoša, savstarpēji

saistītu speciālistu un procedūru
sistēma, kas paredzēta informācijas
iegūšanai, apstrādei, analīzei,
vērtēšanai un sadalei, lai pieņemtu
lēmumus mārketinga jomā:
• firmas iekšējās informācijas

sistēma;
• intelektuālās informācijas sistēma;
• mārketinga pētījumu sistēma;
• analīzes nodrošinājuma sistēma.
Informācijas sistēmas
Firmas iekšējās informācijas

sistēma
Intelektuālās informācijas
sistēma
Analīzes nodrošinājuma
sistēma
Mārketinga pētījumu sistēma

firmas struktūrvienībās esošā informācija, kuru

Firmas iekšējās var izmantot:
informācijas sistēma: • mārketinga lēmumu pieņemšanai
• efektivitātes novērtēšanai
sistematizēts informācijas avotu un iegūšanas

Intelektuālās
metožu kopums, kas
informācijas sistēma: • dod iespēju raksturot mārketinga vidē
notiekošās izmaiņas

• datu bāzes,
Analīzes nodrošinājuma • analīzes paņēmienu un metodisko pieeju kopums,
sistēma: • datu apstrādes programmu nodrošinājums
 firmas iekšējās un ārējās informācijas interpretēšanai
speciāli organizētu pasākumu kopums informācijas

iegūšanai, lai:
•noskaidrotu firmas mārketinga iespējas un problēmas;
Mārketinga pētījumu
sistēma: •pamatotu un pieņemtu mārketinga lēmumus;
•novērtētu firmas mārketinga pasākumu rezultātus;
•pilnveidotu mārketinga vadīšanu firmā.

Mārketinga informācijas sistēma:
Firmas mārketinga lēmumi un komunikācijas
Informācijas apstrāde
Nepie-
Mārketinga vadīšana firmā
ciešamā Firmas iekšējās Intelektuālās

informācija IS IS
Mārketinga vide
Analīzes no-
Informācijas drošinājuma IS Mārketinga
sadale pētījumi IS

Mārketinga informācijas sistēmas koncepcija
Trīs tendeces, kas izsaka nepieciešamību iegūt vispusīgāku informāciju:

19. gs. vairums firmas bija nelielas un to darbinieki savus klientus pazina
personīgi.
 Vadītāji vāca mārketinga informāciju, kontaktējoties ar cilvēkiem, tos vērojot,
uzdodot jautājumus.
20. gs.  pastiprinās 3 tendences nosaka:
nepieciešams iegūt aizvien vispusīgāku un kvalitatīvāku mārketinga
informāciju.
21.GS.- NENORAIDĀMA NEPIECIEŠAMĪBA

3 Tendeces, kas izsaka nepieciešamību iegūt
vispusīgāku informāciju:
• 1. Pāreja no vietēja mēroga mārketinga uz nacionāla mēroga
mārketingu: Firmas pastāvīgi attīsta savu pārdošanas ģeogrāfiju vadītājiem nav iespējams zināt
visus savus klientus personīgi nepieciešams atrast kādus citus mārketinga informācijas ievākšanas
veidus;
• 2. Pāreja no patērētāju vēlmēm uz patērētāju vajadzībām: Līdz ar

ienākumu augšanu, patērētāji kļūst izvēlīgāki attiecībā uz kādas konkrētas preces izvēli. Pārdevējiem kļūst
aizvien grūtāk paredzēt pircēju reakciju attiecībā uz dažādiem raksturlielumiem, noformējumu un citām
preču īpašībām un viņi pievēršas dažādiem mārketinga pētījumiem.
• 3. Pāreja no cenu konkurences uz necenu konkurenci: pārdevēji

aizvien plašāk izmanto tādus mārketinga instrumentus, kā zīmola vārda piešķiršana precei, preču
individualizācija, reklāma un noieta stimulēšana. Ir nepieciešama informācija par to, kā tirgus reaģē uz šo
instrumentu izmantošanu.

Mārketinga pētījumu ēras
Mārketinga pētījumu ēra Laika posms

Pirms mārketinga pētījumu ēra
Agrīnās attīstības ēra pirms 1920. gada

Anketu ēra 1920 – 1940
Kvantitatīvā ērā 1940 – 1960
Organizatoriskā ēra 1960 – 1980
Datortehnoloģiju ēra 1980 – 1990……

Globalizācijas – tiešsaistes ēra 1990 - 2000  mūsdienas

Mārketinga pētījumu loma Mārketinga pētījumu saistība
organizācijā/ ar lēmumu pieņemšanas
uzņēmējdarbībā procesu

Mārketiga pētījumu būtība un loma
Mārketinga pētījumi(MP) – tā ir sistemātiska datu un problēmu, kas saistītas ar
preču un pakalpojumu mārketingu vākšana, reģistrācija un analīze
Kompleksus mārketinga pētījumus
veic:
MP galvenais
Pētījuma mērķis – • firma pati
uzdevums nenoteiktības •pasūta specializētajām mārketinga
samazināšana, firmām.
pieņemot
 pētījumu veikšanas
komerciālus
nepieciešamība parādās visai bieži,
lēmumus
tad, kad lēmumus pieņemošie cilvēki
nevar gaidīt informācijas ieplūšanu pa
daļām.

Mārketiga pētījumu būtība un loma
Pētījumiem izvirzāmās prasības
nedrīkst būt gadījuma rakstura;
Jābūt sistemātiskam un jāaptver iespējami plašāki

informācijas avoti;
Jābūt piemērojamam no jebkura mārketinga viedokļa,

kuros ir nepieciešama informācija un lēmuma pieņemšana.

Mārketinga pētījumu piemērošanas lauks
Mārketinga pētījumu PIEMĒROŠANAS LAUKS  neierobežots - izdala

pētījumu veidus (visbiežāk sastopami praksē)
Visbiežāk sastopamie
pētījumu veidi
Daudzām lielām firmām ir savas
mārketinga pētījumu nodaļas.
Tirgus pētījumi; Šādās nodaļās ir nodarbināti:
Noieta pētījumi; statistiķi, sociologi, psihologi.
Ekonomiskā analīze;
Reklāmas pētījumi;
Preču patēriņa īpašību izpēte;
Motivācijas analīze (pircēju
uzvedības izpēte)

Mārketinga pētījumu metožu sistēma
VISPĀRZINĀTNISKĀS METODES
Sistēmanalīze
METADOLOĢISKAIS PAMATS
Kompleksā pieeja
MARKETINGA PĒTĪJUMA
Mērķa programmas plānošana
ANALĪTISKĀS – PROGNOŽU METODES

Ekonomiski – statistiskās metodes
Ekonomiski – matemātiskā modelēšana
Lineārā programmēšana
Tīkla plānošana
Masu apkalpošanas teorija
Varbūtību teorija
Ekspertīze

Mārketinga pētījumu metožu sistēma
DAŽĀDU ZINĀŠANU SFĒRU METODISKIE PAŅĒMIENI

MARKETINGA PĒTĪJUMA
METADOLOĢISKAIS
PAMATS
Psiholoģijas
Socioloģijas
Ekoloģijas
Estētikas
Antropoloģijas
Dizaina

Mārketinga pētījumu objekti mikro un makro vidē
MAKROEKONOMISKĀ VIDE MIKROEKONOMISKĀ VIDE KOMPĀNIJA
Ekonomika Konkurenti Pārdošana

Politika Patērētāji Finanses
Likumdošana Piegādātāji Ražošana
Tehnoloģijas Dīleri Personāls
Sociālkultūra Sadale Apgāde
Infrastruktūra Prese Darbības organizācija
Ģeogrāfiskais izvietojums u.t.t. Iekšējais klimats
Klimats u.t.t.
u.t.t.

MĀRKETINGA PĒTĪJUMU VEIDI
REKLĀMA
Patērētāju motivāciju pētījumi

Reklāmas tekstu pētījumi
Reklāmas līdzekļu izpēte
Reklāmas ziņojumu efektivitātes izpēte
KOMERCDARBĪBA UN TĀS EKONOMISKĀ ANALĪZE
Vadības informēšanas sistēma

Darījumu aktivitātes tendenču izpēte
Uzņēmumu un noliktavu izvietojuma principu izpēte
Preču nomenklatūras izpēte
Cenu politikas izpēte
Starptautisko tirgu izpēte

FIRMAS ATBILDĪBA
Patērētāju informēšanas problēmu izpēte
Ietekmes uz apkārtējo vidi rakstura izpēte
Likumdošanas ierobežojumu izpēte reklāmas un noieta stimulēšanas jomā
Sabiedrisko vērtību un sociālās politikas problēmu izpēte
PREČU IZSTRĀDE
Reakcijas izpēte uz jaunu preci un tās potenciāls
Konkurentu preču izpēte
Preču testēšana
Iepakojuma izveides problēmu izpēte
NOIETS UN TIRGI
Potenciālo tirgus iespēju noteikšana

Tirgus daļu sadalījuma izpēte starp firmām
Tirgus raksturlielumu izpēte
Noieta analīze
Noieta teritorijas noteikšana
Sadales kanālu un noieta izpēte
Izmēģinājuma mārketings
Noieta stimulēšanas stratēģiju izpēte
Mārketinga pētījumu nozīme mārketinga-miks 4P
elementu izmantošanā

Mārketinga pētījumu veidi
 dažādi darbības lauks paplašinās starptautiskie
mārketinga pētījumi
% ( firmas)
Tirgu un noieta sfēra
Tirgus potenciālo iespēju apmēri 93
Tirgus daļu sadalījuma analīze starp firmām 92
Tirgus raksturlielumu izpēte 93
Noieta analīze 89
Izmēģinājuma mārketings 54
Preču izstrādes sfēra % ( firmas)

Reakcijas - uz jaunu preci - izpēte 84
Konkurentu preču izpēte 85
Preču testēšana 75
Komercdarbības sfēra, tās ekonomiskā analīze % ( firmas)
Īslaicīgā prognozēšana 85
Ilglaicīgā prognozēšana 82
Biznesa aktivitāšu tendenču izpēte 86
Cenu politikas izpēte 81
Preču nomenklatūras izpēte 51
Starptautisko tirgu izpēte 51
Reklāmas sfēra % ( firmas)

Reklāmas efektivitātes izpēte 67
Reklāmas līdzekļu izpēte 61
Reklāmas tekstu izpēte 49
Pircēju motivācijas izpēte 48

Mārketinga pētījumu shēma
MIS analīzes pamatojums
Jebkuras MIS pamatā STATISTISKĀ BANKA un modeļu banka
Statistiskā banka – informācijas statistiskās apstrādes metodiku kopums

 visefektīvāk atklāj savstarpējās sakarības datu atlasē un nosaka to
statistiskās precizitātes/drošības pakāpi.
 ļauj atbildēt uz jautājumiem:
Kas ir galvenie mainīgie, kuri ietekmē pārdošanu un kāda ir katra nozīmība;

Kā mainās noiets, ja, piem. cena tiks paaugstināta par 10%, bet izdevumi reklāmai – par
20%;
Kādas ir iespējamākās iezīmes tam, ka patērētāji pirks konkrēto zīmola preci, nevis
konkurenta preci;
Pēc kādiem mainīgajiem lielumiem vislabāk segmentēt tirgu un cik segmentu pastāv?

Jebkuras MIS pamatu veido statistiskā banka un MODEĻU BANKA
Modeļu banka – matemātisko modeļu kopums, ko veido savstarpēji

saistīti mainīgie un kuri veicina optimālu lēmumu pieņemšanu no mārketinga
speciālistu puses.
Modeļi palīdz atbildēt uz šāda tipa jautājumiem:

Kas būtu, ja?
Ko labāk?
 modeļu bankas  palīdz risināt:

• darbu plānus,
• noteikt noieta/ realizācijas apgabalus / areālu,
•Izvēlēties izvietojuma / tirdzniecības vietas u.c.

Mārketinga pētījuma pamata principi
REGULARITĀTE SISTĒMISKUMS
OBJEKTIVITĀTE KOMPLEKSUMS
PRINCIPI
PRECIZITĀTE EKONOMISKUMS
RŪPĪBA OPERATIVITĀTE

Mārketinga pētījuma novadīšanas koncepcija
MĀRKETINGA PĒTĪJUMA PROCEDŪRAS
Pētījuma koncepcijas izstrāde
Mērķu noteikšana
Problēmas noteikšana
Hipotēzes formulēšana
Rādītāju sistēmas noteikšana
Empīrisko datu iegūšana un analīze
Darba instrumentārija izstrāde
Datu ieguves process
Datu apstrāde un analīze
Galveno secinājumu formulēšana un pētījuma rezultātu apkopošana
Secinājumu un rekomendāciju izstrāde

Pētījuma rezultātu noformēšana

Mārketinga pētījuma norises posmu tipveida shēma
1. Pētījuma mērķtiecības pamatojums.

2. Pētījuma problēmas apraksts un problēmas noteikšana.
3. Pētījuma konkrētu mērķu un uzdevumu noteikšana.
4. Pētījuma plāna formulēšana, pamatojoties uz pētījumu noteicošiem faktoriem.
5. Otrreizējās informācijas vākšana, sistematizācija un analīze, noteiktās problēmas
ietvaros.
6. Pētījuma plāna sadaļu, kas orientētas uz pirmreizējiem pētījumiem, korekcija.
7. Pētījuma veikšana un pirmreizējo datu ieguve.
8. Iegūto datu sistematizācija un analīze.
9. Rezultātu apstrāde, secinājumu un rezultātu formulēšana.
10. Atskaites sagatavošana un noformējums ar pētījuma galīgajiem rezultātiem.
11. Pētījuma rezultātu izmantošana.
12. Veikto pasākumu rezultātu novērtējums (atgriezeniskā saite).

Mārketinga pētījumu process
Pētījuma objekts un mērķi
Pētījuma izstrāde
Informācijas vākšana
Informācijas analīze
Pētījuma rezultātu pārskata sagatavošana

Mārketinga pētījuma objekts un mērķi 
PĒTĪJUMA NEPIECIEŠAMĪBAS PAMATOJUMS
Sistemātiska mārketinga Konstatētas pazīmes, ka firmas mārketinga
vides faktoru analīze// pasākumi neatbilst tirgus prasībām
kontrole
Pirmajā posmā jānosaka PROBLĒMA

pētījuma mērķu formulēšana
Problēmas izvirzīšana un
 jāsaskaņo IZPĒTES MĒRĶI, jo tirgu var pētīt pēc daudz un dažādiem parametriem
Piemēram: aviokompānijas mārketinga darbinieks un izpētes speciālists ir vienojušies, ka ir

nepietiekams piesaistīto pasažieru skaits.  Izriet 2 problēmas:
• Kādā veidā pasažieris sev izvēlas aviokompāniju?
• Kā lidojumiem varētu piesaistīt aizvien vairāk patērētājus?

Mārketinga pētījuma objekts un
mērķi 
PROBLĒMAS NOTEIKŠANA:
A: Mārketinga vadīšanas problēmas MĒRĶU FORMULĒŠANA
osimptomu noskaidrošana [sekas]
oiespējamo cēloņu noskaidrošana
oalternatīvi rīcības (pasākumu) Kāda informācija nepieciešama noskaidrotās
varianti, to realizēšanas iespējamie problēmas risināšanai?
rezultāti
Mārketinga pētījuma mērķis:
Adekvāta informācija ??? noteikt pircēju demogrāfisko profilu pēc
parametriem:
vecums, dzimums, izglītība un ģimenes ienākumi.
B: Mārketinga pētīšanas problēmas Pētījumu tipu klasifikācija:

opētāmo parametru precīza •skaidrojoši pētījumi (exploratory research)
definēšana •aprakstoši pētījumi (deskriptive research)
oparametru mijiedarbības •cēloņsakarību pētījumi (causal research)
definēšana pētījuma tips nosaka pētīšanas metožu izvēli
osaikne: “parametri – problēma”

IZPĒTES MĒRĶI paredz kādu sākotnēju datu ievākšanu, kuri raksturo problēmu vai arī
palīdz izvirzīt hipotēzi.
APRAKSTOŠIE MĒRĶI paredz noteiktu parādību aprakstu.
Piemēram: noskaidrot aviotransportu izmantotāju skaitu, vai to skaitu, kuri ir dzirdējuši par
kādu uzņēmumu.
EKSPERIMENTĀLIE MĒRĶI paredz hipotēzes pārbaudi par kādu iemesla – seku

sakarību.
Piemēram: pieņēmums, ka biļešu cenu samazināšana par
X Eur, izsauks pasažieru skaita palielinājumu par 10%.

Piemērs: MĀRKETINGA PĒTĪJUMU PROBLEMĀTIKA UN TO NOZĪME
UZŅĒMUMU ATTĪSTĪBĀ, PIEŅEMOT BIZNESA LĒMUMUS
hipotēzes:
Latvijas mārketinga pētījumu nozares problemātika un tendences atšķiras no globālajam tendencēm mazā tirgus
dēļ.
Uzņēmuma lielums ietekmē mārketinga pētījumu nozīmīguma apzināšanos, pieņemot biznesa lēmumus, un
nākotnes nodomus veikt pētījumus.
Mērķis: identificēt galvenās mārketinga pētījumu aktualitātes, mūsdienu tendences un mārketinga pētījumu
nozīmi uzņēmumu attīstībā.
uzdevumi:
• identificēt galvenos mārketinga pētījumu nepieciešamības mūsdienu uzņēmumu attīstībai iemeslus;
• izpētīt galvenās mārketinga pētījumu problēmas, kā arī identificēt mūsdienu tendences mārketinga pētījumu
nozarē, ar tām saistītās problēmas un iespējas;
• izpētīt, kādas ir galvenās mārketinga pētījumu problēmas un iespējas Latvijā, veicot divus pētījumus – tiešās
intervijas ar pētījumu nozarē strādājošajiem un Latvijas uzņēmumu pārstāvju tiešsaistes aptaujas;

Piemērs: MĀRKETINGA PĒTĪJUMU PROBLEMĀTIKA UN TO NOZĪME
UZŅĒMUMU ATTĪSTĪBĀ, PIEŅEMOT BIZNESA LĒMUMUS
pētniecības metožu pamatā ir izmantotas primārās un sekundārās pētīšanas

metodes.
• literatūras un interneta resursu referatīvā metode;
• kvalitatīvo daļēji strukturēto ekspertu interviju analīze, izmantojot
kvalitatīvo satura analīzi, tostarp konceptu kartes;
• kvantitatīvo tiešsaistes aptauju analīze, izmantojot statistiskās datu
analīzes metodes.
•Lai veiktu analīzi un sagatavotu grafikus, izmantotas tādas programmas kā
SPSS Statistics 22, Microsoft Excel 2016 un Microsoft Power Point 2016. Dažādu
karšu un diagrammu veidošanai papildus izmantota Edraw Max programma.

Mārketinga pētījuma tipu salīdzinājums
Salīdzināmais Mārketinga lēmuma tips
parametrs Pētnieciskais Aprakstošais Cēloņu-seku
(kāzusa)
Mērķis Noskaidrot: •Parādību, Paskaidrot situāciju cēloņu un
• kas notiek, •notikumu, seku mijsakarību
noskaidrošanas veidā.
•jaunu uzskatu meklējumi • tirgus situāciju vai funkciju
problēmai, profila apraksts.
•parādību novērtējums.
Raksturojumi Raksturojumi ir mārketinga pētījuma Raksturīgi ar jau laikus Viena vai vairāku neatkarīgu
kopējā plāna pirmā stadija: noformulētām hipotēzēm. mainīgo apstrāde.
• Plāns ir maz strukturēts. Strukturēts plāns. Citu mainīgo kontrole.
• Iespējami vairāki plānu scenāriji.
Metodes • Ekspertu novērtējumi. •Otrreizējā informācija. Eksperimenti
•Pilot pētījumi. • Aptaujas. Paneļi.
• Otrreizējā informācija. •Novērojumu dati.
•Kvalitatīvais pētījums. •Kvalitatīvie un kvantitatīvie
•Konkrētas situācijas metode. pētījumi.

Pētījuma izstrāde
•pētījuma tips un atbilstošās metodes

•nepieciešamās informācijas tipi un iegūšanas avoti
Informācijas tipi
Sekundārā Primārā
informācija informācija

Informācijas avotu atlase
Otrais posms: nepieciešams noteikt:

- Kāda veida informācija interesē pasūtītāju;
- Kāds ir efektīvākais informācijas ievākšanas veids.
Pētnieks var ievākt:
otrreizējos;
pirmreizējos datus,
var arī vākt abus.
Pirmreizējie dati – informācija, kas Otrreizējie dati – informācija,
kādu iemeslu dēļ ir savākta pirmo reizi. kura jau kaut kur pastāv, tā ir
Pie tās avotiem pieskaitāmi: savākta agrāk – kādiem citiem
mērķiem.

Informācijas avotu atlase
Pirmreizējie dati Otrreizējie dati
Iekšējie avoti (atskaites par peļņu un Otrreizējie dati  izejas punkts

zaudējumiem; bilances atskaites; aģentu pētījumiem.
atskaites; rēķini- faktūras; preču materiālo
Īpatnības:
vērtību uzskates formas; iepriekšējo pētījumu
rezultāti. •lēti,
Valsts iestāžu izdevumi; •pieejami.
Grāmatas, periodika;
Komerciālā informācija.
Ja dati pētnieku neapmierina, tad jāvāc
(dati par: jauni, specifiski dati.
• firmām, kuras tirgo zīmolu preces
mazumtirdzniecībā;
•par televīzijas programmu auditorijām ;
•u.c.)

Sekundārās informācijas avoti
Iekšējā Ārējā sekundārā

sekundārā informācija
informācija
Ārējas sekundārās informācijas avotu veidi:

•valsts institūciju // organizāciju informācija;
•profesionālo apvienību // organizāciju informācija;
•uzziņu dienestu informācija;
•mārketinga pētījumu organizāciju sniegtā informācija;
•periodiskie izdevumi un grāmatas;
•elektroniskās datu bāzes;
•“sindicētā”/apvienotā informācija;
(syndicated data services)

Sekundārās informācijas avoti
“Sindicētā” informācija
plašākai publikai nepieejama informācija iegūst apsekojumos un pārdod dažādas
pētniecības organizācijas.
Patērētāju Tirgus segmentu

attieksmes un Pielietošanas virzieni
raksturojums
sabiedriskās
domas pētījumi
Reklāmas kā
Tirgus attīstības
virzīšanas metodes
tendenču pētījumi
novērtējums

Pirmreizējo DATU priekšrocības un trūkumi
PRIEKŠROCĪBAS TRŪKUMI
 vāc saskaņā ar konkrētiem dotā  savākšana var ieilgt;
pētījuma uzdevuma mērķiem;
 Var būt lieli izdevumi;
 metodoloģija ir zināma  firma to
kontrolē;  Daži informācijas veidi var būt
nepieejami;
 Nav pretrunīgu datu no dažādiem
avotiem;  Uzņēmums var nespēt iegūt
pirmreizējos datus.
 Var noteikt drošības pakāpi.

Pirmreizējo datu vākšana
Pirmreizējo datu ieguvei/savākšanai nepieciešamas sastādīt plānu jāņem

vērā SEKOJOŠUS FAKTORUS:
PĒTĪŠANAS METODES
(novērošana, eksperiments, aptauja);
IZPĒTES LĪDZEKLIS - Datu iegūšanas veidi (instrumenti: anketa,
mehāniska ierīce);
IZLASES SASTĀDĪŠANAS PLĀNS
( izlases vienība, izlases apjoms, izlases procedūra)  Izlases plānošana
 SAKARU DIBINĀŠANAS VEIDS AR AUDITORIJU (telefons, pasts,
personisks kontakts).

Primārās (sākotnējās) informācijas iegūšana
mārketinga pētījumos
Pētījumu metodes
Intervijas un aptaujas
Kontakts ar
auditoriju
Novērošana
Eksperimenti Pasts Izlases
Telefons plānošana
Personiski I. vienība
Internets I. metode
I. apjoms Pētīšanas instrumenti
Anketas
Tehniski līdzekļi

Pirmreizējo datu vākšanas metodes
NOVĒROŠANA Eksperiments Aptauja
Novērošana- pētnieks veic tiešu cilvēku un vides novērošanu pētnieks var

uzturēties:
pircēju, pārdevēju aprindās, lai izpētītu viņu uzvedības īpatnības.
 Novērotājs tieši uztver un reģistrē visus faktus, kas ir būtiski un attiecas uz

doto objektu.
 Novērošanas metodi lietderīgi izmantot tikai tad, ja nav nepieciešama
informācija par cilvēku viedokļiem, izjūtām, motivējumu.

NOVĒROŠANA
Klasifikācija:
1.
Standartizēta novērošana (problēma precīzi noteikta, zināmi subjektu rīcības veidi);
Nestandartizēta novērošana (situācijas analīze elastīga);
2.
Atklāta novērošana(subjekts piekrīt piedalīties pētījumā);
Slepena novērošana (bez iepriekšēja subjekta brīdinājuma – jāievēro pētījumu veikšanas ētiskie
aspekti)
Piemēram:
Kādas aviokompānijas pētnieki lidostās, to dienestos, birojos var klausīties, ko runā cilvēki par
dažādām aviokompānijām.
= var arī atzīmēt, kā aģenti risina pasūtījumu pieņemšanu.
= var veikt lidojumus pētāmās kompānijas lidmašīnās, konkurentu lidmašīnās, lai noskaidrotu
apkalpošanas kvalitāti, dzirdētu komentārus u.c.

Novērošana
Priekšrocības: Trūkumi:
•Nav nepieciešama piekrišana sadarboties; Problemātiski noteikt būtiskas pazīmes;
•Rezultāti nav atkarīgi no spējas un vēlēšanās Novērotās pazīmes var dažādi interpretēt;
dot nepieciešamo informāciju; Personisko novērošanu ietekmē novērotāja
•Var izpētīt pazīmes, kuras testējamā persona subjektīvā un selektīvā uztvere;
pati neapzinās; Atsevišķos novērojumos nevar nodrošināt
•Izslēgta intervētāja ietekme; reprezentitavitāti.
•Izmantojot tehniskus palīglīdzekļus,
sasniedzami ļoti precīzi rezultāti.

Novērošana Eksperiments Aptauja
Eksperiments- norobežo vienveidīgas pētāmo objektu nepieciešams:

grupas un kontrolē faktorus, kuri ietekmē cilvēku (grupu) •pretstatāmas subjektu grupas;
rīcību, pēc tam salīdzina dažādu grupu reakciju (nosaka •grupām jārada dažādi apstākļi,
atšķirības). •jāveic kontrole par mainīgajiem lielumiem,
 pētnieks apzināti manipulē ar vienu vai daudziem mainīgiem •jānosaka novērojamo atšķirību nozīmības pakāpe.
lielumiem, novēro atkarīgo lielumu variācijas (neatkarīgo lielumu
manipulācijas rezultātā). Pētījuma mērķis  atklāt cēloņa – seku sakarības.
Laboratorijas eksperiments: pētnieki veido situāciju, lai droši Piemēram: aviokompānijas pētnieki  eksperiments
kontrolētu vienu mainīgo lielumu grupu un manipulētu ar citu atbildes uz jautājumiem:
mainīgo lielumu grupu (apkārtējās vides faktori neietekmē – Vai jauna firmas tēla izveidošana novedīs pie kompānijas
nosacījumi mākslīgie); pasažieru labāka noskaņojuma;
Reālais eksperiments: pētnieki darbojas reālajā vidē (veikalā) Kā laba ēdināšana lidojuma laikā ietekmētu atkārtoto
un pēc iespējas kontrolē situāciju. lidojumu biļešu iegādi;
Kāda reklāmas pieeja labāk ietekmētu rādītājus;
Kā augtu apgrozījums, ja bērniem ieviestu brīvbiļetes?

Novērošana Eksperiments APTAUJA
APTAUJA - uzdod respondentiem konkrētus jautājumus par viņu attieksmi, zināšanām,

priekšrokām un uzvedību
strukturēta // nestrukturēta;
vienreizēja // atkārtota // paneļa apsekojumi.
Aptauja- izkārtojas (kaut kur pa vidu) starp novērošanu un eksperimentu.

Novērošana ir labāka meklējumu pētījumos;
Eksperiments – lai atklātu cēloņa – seku sakarības;
Aptauja – visizdevīgākais, lai veiktu aprakstošus pētījumus.
 aptaujas informācija par zināšanām, pārliecību, cilvēku priekšrokām, par to apmierinātības

pakāpi, sava stāvokļa drošumu auditorijas acīs.

Anketas būtība.
Jautājumu veidi, formulēšanas noteikumi.
ANKETA – izplatītākais MP instruments pirmatnējo datu ievākšanai.
ANKETA – virkne jautājumu, uz kuriem aptaujājamam ir jāsniedz atbildes.
Vispārējie nosacījumi Jautājuma forma var ietekmēt atbildi.

Ir 2 veidu jautājumi:
SLĒGTAIS JAUTĀJUMS : ATKLĀTAIS JAUTĀJUMS atbildētājs atbild saviem vārdiem.

Iekļauj visu iespējamo atbilžu variantus; Atklātos jautājumus uzdod dažādās formās.
aptaujājamais izvēlas vienu no tiem. Tie bieži sniedz vairāk informācijas, jo aptaujājamie nav saistīti
Uz slēgtajiem jautājumiem sniedz atbildes, kuras ir savās atbildēs.
vieglāk interpretēt un apvienot tabulās. Atklātie jautājumi nozīmīgi ir pētījumu meklējumu periodā
jānoskaidro ko cilvēki domā, neprecizējot kāds daudzums domā
tā, kāds savādāk.
Anketas būtība.
Jautājumu veidi, formulēšanas noteikumi
VISPĀRĒJIE NOSACĪJUMI Anketa
elastīgs instruments, jo jautājumus var uzdot dažādā veidā.

Anketa rūpīgi izstrādāta, aprobēta, jālikvidē trūkumi pirms anketas izmantošanas.
 Katrs jautājums ir jāpārbauda no ieguldījuma viedokļa, kādu šis jautājums sniegs izpētes
rezultātos. Jautājumus, kas izsauc tikai interesi  jānovērš kavē laiku/ ir apnicīgi aptaujājamiem.
 Anketas izstrādes laikā pētnieks atlasa uzdodamos jautājumus, izvēlas aptaujas formu,
jautājumu formulējumu un secību.
 Jautājuma formulēšana – jāizmanto vienkārši, nevis divdomīgi vārdi, kuri var ietekmēt atbildi.
Pirms galīgās aptaujas, jautājumi ir jāpārbauda.
 Īpaša vērība  jautājumu secībai. Pirmajam jautājumam ir jāpamudina interese. Grūtos un
personīgos jautājumus jāuzdod anketas beigās.

Daļēji strukturēta intervija
Iepazīšanās, noteikumi
Tēmas nozīmīgums un intervijas uzdevums;
Audioieraksts – lai varētu koncentrēties uz sarunu, nebūtu jāpieraksta.
1. Kā Jūs kopumā raksturotu mārketinga pētījumu nozari Latvijā un pasaulē? Kādas ir būtiskākās
atšķirības?
2. Kādas, Jūsuprāt, šobrīd ir būtiskākās problēmas mārketinga pētījumu nozarē?
11. Lūdzu, novērtējiet, cik nozīmīgi, Jūsuprāt, ir mārketinga pētījumu pasūtītāju, klientu, ieguvumi
šajos aspektos. Vērtējumam izmantojiet 10 punktu skalu, kur 1 nozīmē „nemaz nav nozīmīgi” un 10
nozīmē „ļoti nozīmīgi”.
1 – nemaz nav 2 3 4 5 6 7 8 9 10 – ļoti
nozīmīgi nozīmīgi
1 Pētījuma veicēja reputācija 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10
2 Pakalpojuma sniedzējs ir līderis pētījumu nozarē 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10
3 Pakalpojuma sniedzējs ir starptautisks uzņēmums 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10
4 Jaunāko tehnoloģiju izmantošana 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10

5 Inovatīvas pētniecības metodes un rīki 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10

Kvantitatīva aptauja
Q17. Kur atrodas Jūsu uzņēmuma faktiskā (centrālā biroja) adrese? Rīgā 1
Iespējama viena atbilde Pierīgā 2
Vidzemē 3
Kurzemē 4
Zemgalē 5
Latgalē
6
Q8. Kādēļ Jūsu pārstāvētais uzņēmums nekad nav veicis mārketinga Nebija nepieciešamības 1
pētījumus? Neticam pētījumiem kā tādiem 2
Iespējamas vairākas atbildes Neticam rezultātiem 3
Pārāk dārgs pakalpojums 4
Pārāk ilgs pētījuma veikšanas laiks 5
Cits (lūdzu, ierakstiet) .................. 6
Nezinu/ grūti pateikt 7
Q11. Domājot par ieguvumiem, gūtiem no mārketinga pētījumiem, lūdzu, novērtējiet, cik nozīmīgi vai nenozīmīgi Jums ir šie aspekti. Vērtējumam izmantojiet 10
punktu skalu, kur 1 nozīmē „nemaz nav nozīmīgi” un 10 nozīmē „ļoti nozīmīgi”.
Izvēlieties to vērtējumu no 1 līdz 10, kas vislabāk atbilst Jūsu viedoklim.
Lūdzu, sniedziet vienu vērtējumu par katru aspektu.
1 – nemaz 2 3 4 5 6 7 8 9 10 – ļoti
nav nozīmīgi nozīmīgi
Pētījuma veicēja reputācija 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10
Pakalpojuma sniedzējs ir līderis pētījumu 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10
nozarē
Pakalpojuma sniedzējs ir starptautisks 1 2
Biznesa, 3
vadības un 4Faculty of
5 6
Business, 7 8 9 10
uzņēmums ekonomikas fakultāte Management and Economics
Jaunāko tehnoloģiju izmantošana 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10
Izplatītākās kļūdas anketu sastādīšanā
Iekļaut jautājumus uz kuriem nav iespējams atbildēt;
Uzstādīt jautājumu uz kuru aptaujājamie negribēs atbildēt;
Iekļaut jautājumus, uz kuriem nav nepieciešama atbilde;
Trūkst jautājumu uz kuriem būtu bijis obligāti jāsaņem atbilde.

Prasības sastādot anketu
Ievads – firmas rekvizīti, pieklājīga vēršanās pie aptaujājamā,

ziņas par aptaujas mērķi, anketas aizpildīšanas noteikumi, kas
veic anketēšanu.
Pamata daļa;
Ziņas par aptaujājamo.

Anketas jautājumu klasifikācija
Pēc satura Pēc formas Atkarībā no jautājuma Pēc brīvības

funkcijas pakāpes
Jautājumi par Līnijveida (rindā); Ievadošie (dibina Atklāti;

faktiem un Tabulveida (grūti kontaktu); Slēgtie;
darbībām; aptaujājamiem, viegli Kontroles; Daļēji atklātie;
aptaujātājiem. Filtrējošie (dala Skalas
Jautājumi par aptaujājamos noteiktās jautājumi.
viedokļiem un grupās pēc kādām
darbībām. noteiktām pazīmēm);
Jautājumi –
uzskaitījums.

Anketēšanas sagatavošanās un norises tehnoloģija
Lai notiktu efektīva anketēšana, nepieciešams precīzs pasākumu plāns paredz:

Aptaujas mērķa noteikšana;
Mērķa saskaņošana ar vadību un finansēšanas jautājumu atrisināšana;
Darba hipotēžu izstrāde;
Anketas formas izstrāde un tās aprobācija;
Respondentu skaita noteikšana un to atlases veidi;
Anketu pavairošana;
Īpašu darbinieku atlase, kuri veiks anketu reģistrāciju un to sagatavošana;
Aptaujas veikšana;
Materiālu apstrāde un to analīze;
Atskaites sagatavošana pēc aptaujas rezultātiem un tās iesniegšana vadībai.

Mārketinga pētījumi, izmantojot mehāniskās ierīces
Galvanometrs – lai izmērītu aptaujājamā jūtu parādīšanās intensitāti kontaktā ar reklāmas

ziņojumu vai attēlu. Galvanometrs fiksē visminimālāko sviedru parādīšanos, kas pavada
emocionālo pamudinājumu.
Tahistoskops – eksponē aptaujājamam reklāmas ziņojumu intervālā, sākot no mazāk kā 1/100

sek. Pēc katras demonstrācijas aptaujājamais stāsta par visu ko paspējis redzēt un atcerēties.
Aparāts acu kustības fiksēšanai - ar tā palīdzību nosaka kuriem reklāmas segmentiem

vispirms krīt skatiens, cik ilgi skatiens aizkavējas konkrētos segmentos.
Audimetrs – elektroniska ierīce, kas tiek pieslēgta televizoram aptaujājamo mājās. Tā fiksē
ziņas par visiem ieslēgtajiem kanāliem.
Neiromarketings

Izlases plāna sastāvdaļas
IZLASE – iedzīvotāju segments ar kuru tiek identificēti iedzīvotāji kopumā.

Pētniekam ir jāizstrādā tāds izlases plāns, lai atgriezeniskais rezultātu kopums
atbilstu pētījuma sākotnējiem uzdevumiem.
Izlase (sample): ar speciālām metodēm atlasīta cilvēku kopa (pētāmā ģenerālā
kopuma daļa), kura tiek apsekota pētījumā, lai spriestu par visu patērētāju
(ģenerālā kopuma) pazīmēm // īpatnībām.
Izlases vienība – kas tiks aptaujāts // novērots?
Izlases veidošanas (atlases) metodes:
nejaušā (varbūtības) izlase;
citi izlases (ne-varbūtības)veidi.
Izlases lielums (apjoms):
“lielā pirksta likums” (5 %);
matemātiskās statistikas metodes;
Izlases sastādīšanas plāna izstrādes procesā
nepieciešams atbildēt uz sekojošiem jautājumiem:
Ko aptaujāt?
Piemēram,
tikai biznesa pārstāvjus;
vadošos darbiniekus;
kombinētu izlasi;
 Pētniekam jāpieņem lēmums - kādu informāciju ir jāsavāc un kam šī
informācija ir?
Kādu cilvēku skaitu nepieciešams aptaujāt?
lielas izlases ir drošākas kā mazās,
precīziem datiem  nedrīkst aptaujāt mazāk kā 1% iedzīvotāju.
Kādā veidā ir jāatlasa izlases dalībnieki? –izlases metode. Aptaujājamos var

atlasīt pēc piederības pazīmes kādai grupai vai kategorijai ( vecums, dzīves vieta...).
Atlasi var pamatot arī uz pētnieka intuīciju.
IZLASE ir iedzīvotāju (patērētāju) segments, kas
personificē visu iedzīvotāju kopumu
Izlases apjoma atkarība no ģenerālās kopas (Noele 1993).
Ģenerālās 500 1000 2000 3000 4000 5000 10000 100000
8
kopas apjoms
Izlases
apjoms 222 286 333 350 360 370 385 398 400
http://www.raosoft.com/samplesize.html
Sample size calculator

IZLASES METODES
Varbūtīgās izlases metodes: Nejaušās izlases metodes:
- PATVAĻĪGA (respondenti tika atlasīti bez - VIENKĀRŠA (loterijas veidā);

plāna); - GRUPVEIDA (ģenerālo kopu dala grupās un
- TIPVEIDA (atlasa ģenerālās kopas katras grupas ietvaros
raksturīgākos respondentus); notiek nejauša izlase);
- KONCENTRĀCIJAS METODE (atlasa - “DOBJU” METODE
vissvarīgākos respondentus); (ģenerālo kopu dala grupās un detalizēti pēta
- KVOTAS METODE (ģenerālās kopas tikai dažas);
modelis); -DAUDZPAKĀPJU IZLASE (atlase notiek
vairākas reizes pēc kārtas)

Saiknes ar auditoriju veidi
•Telefonintervija – labākā metode ātrai informācijas ieguvei. Izmantojot telefona

aptauju, intervētājam ir iespēja izskaidrot aptaujājamam neskaidros jautājumus.
Ir divi trūkumi: aptaujāt var tikai tos, kuriem ir telefons un sarunai jābūt īsai laikā,
tai nedrīkst iezīmēties personiska rakstura situācijas.
•Pa pastu/ internetā izsūtāma anketa – var būt kā vislabākais veids, lai, stātos
kontaktā ar cilvēkiem, kuri vai nu nepiekrīt intervijām, vai arī viņu atbildes var
ietekmēt intervētājs. Pasta/ internetā anketā ir jābūt viegli formulētiem
jautājumiem; to atgriešanas % un ātrums parasti ir zems.
•Personīga intervija – universālākais no trim aptauju veidiem. Intervētājs var ne
tikai uzdot jautājumus, bet arī papildināt tos ar saviem personiskiem
novērojumiem. Personīga intervija – dārgākā no trim metodēm, nepieciešama
rūpīga plānošana un kontrole. Var būt individuāla un grupas personīgā intervija.

Telefona, pasta un personīgās anketēšanas
priekšrocības un trūkumi
Kritērijs Telefons Pasts/internets Personiska tikšanās
Informācijas precizitāte +;- -/+ +
Laika faktors + -/+ +;-
Organizatoriskā grūtība +;- -/+ +
Izdevumi +;- + -
Jautājumu iespējamais - +;- +

apjoms
Elastība +;- -/+ +
Piemērojamība +;- -/+ +

respondenta personībai
Pārējās prasības -Laika patēriņš numura -Vienkāršs jautājums; -Intervētājam detalizēti ir

sastādīšanai; -Detalizētas drukātās instrukcijas; jāpārzina problēma/
-Iespēja izmantot intervētāju -Nav atklāto jautājumu; specifika;
mājas telefonus -Respondenta atbalsts ar suvenīru. - Ērti izmantot dažādas
ekonomikas fakultāte Management and Economics vizuālās iespējas.
METODES
Mārketinga KVANTITATĪVIE Mārketinga KVLITITATĪVIE pētījumi

pētījumi
strukturizētas pētnieciskās metodes nestrukturizētas pētnieciskās
balstās uz lielu izlasi, statistiskās metodes, kas balstās uz mazu izlasi,
analīzes metodēm, lai noteiktu lai iegūtu informāciju par pircēju
kvantitatīvos rādītājus par tirgus motivāciju, atklātu iekšējas
situāciju, mērķauditorijas lielumu un likumsakarības utt.
struktūru utt. (piemēram, fokusa grupas, dziļi
(piemēram, aptauja, novērošana). personiskās intervijas).

Kvalitatīvo un kvantitatīvo metožu salīdzinājums
Radītāji Kvalitatīvās pētījumu metodes Kvantitatīvās pētījumu metodes
Mērķis Gūt izpratni par pircēju rīcības Noteikt datu daudzumu un

pamatiemesliem un motivāciju, vispārināt izlases rezultātus uz
formulēt hipotēzes, atklāt iekšējās noteiktu iedzīvotāju daļu
likumsakarības
Prasības pret Nav prasību pret ticamību Nepieciešama augsta ticamības
ticamību pakāpe
Izlases apjoms Netipiskas auditorijas maza izlase Tipiskas auditorijas liela izlase
Izlases metode Tipveida izlase Nejauša izlase

Datu vākšana Nestrukturizēta Strukturizēta
Vienas inter- 1-3 stundas 5-15 minūtes
vijas ilgums
Datu apstrāde Neizmantojot statistiskās metodes Izmantojot statistiskās metodes
un analīze
Paldies!

Patērētāju uzvedība
Dr. Oec. Anda Batraga

Patērētāju tirgus = atsevišķas personas un
mājsaimniecības, kuras pērk vai kādā citā veidā
iegādājas preces un pakalpojumus personiskam
patēriņam
Patērētāja uzvedības modelis
Pārējie kairinātāji –
-Citi stimuli Patērētāja
Mārketinga (situācija, vide) lēmums
pamudinošie faktori- -ZT raksturlielumi Pirkšanas lēmuma
Mārketinga stimuli -ekonomiskie pieņemšanas
(4P) Prece; process -preces izvēle
Cena; Patērētāja raksturo-jums: „Melnā kaste”- -zīmola izvēle
Sadales metodes; -Kultūras faktori pircēja apziņa -pārdevēja izvēle
NS -Sociālie faktori -laika izvēle
-Personiskie fakt. - Objekta izvēle
-Psiholoģiskie faktori …
Tirgus speciālista uzdevumi
Uzņēmumu un tirgu augšanas rezultātā, mārketinga speciālisti nespēj nodibināt

kontaktus ar saviem klientiem
Tirgus speciālista uzdevums  saprast, kas notiek patērētāja apziņas

„melnajā kastē”
 Laika posmā starp:
• pamudinātāju parādīšanos un
• atbildes reakciju uz tiem
„MELNĀ KASTE” sastāv no:
1. Pircēja raksturlielumi, kas atstāj galveno ietekmi uz to, kā cilvēks

uztver kairinātājus un reaģē uz tiem
2. Pircēja lēmuma pieņemšanas process, no kura ir atkarīgs rezultāts

Kultūras līmeņa faktori
 visspēcīgākā ietekme uz patērētāja uzvedību
Pieder:
KULTŪRA SUBKULTŪRA PIRCĒJA SOCIĀLAIS

STĀVOKLIS
Kultūra – uzvedību regulējošs
faktors; Kultūra – galvenais sākotnējais iemesls, kurš nosaka patērētāja
-pamatvērtību vajadzības
-uztveres modeļu Cilvēka uzvedība – ir iegūta 
-vajadzību
-uzvedības stereotipu Bērns apgūst vērtību, uztveres, priekšroku, manieru, rīcības
 kopums, ko cilvēks apgūst: pamata komplektu 
• ģimenē raksturīgs viņa ģimenei un galvenajiem sabiedriskajiem institūtiem
• citos sociālos institūtos
• Kognitīvie elementi un pārliecība –atspoguļo to, ko sabiedrība zina par pasauli sev apkārt;
• Vērtības un normas ietver to kā sabiedrībā ir pieņems uzvesties un rīkoties;
• Zīmes, signāli un simboli, kas ietver valodu un dažādus apzīmējumus.
• Rituāli – izteiksmes veids un darbības, kuras atkārtojas un ietver dažādus sociālus un psiholoģiskus procesus.
KULTŪRAS FAKTORI –
atstāj visspēcīgāko ietekmi uz patērētāja uzvedību. Pie tiem pieder:

STĀVOKLIS
Subkultūra  -Jebkura kultūra iekļauj mazākas sastāvdaļas – subkultūras 
cilvēku grupa ar kopēju vērtību cilvēkiem sniedz iespēju konkrēti izpausties un noteikt savu
sistēmu  izveidojusies sociālo piederību
•vēsturiskās pieredzes;
•noteikta sabiedriskā stāvokļa -reliģiozās grupas  Atsevišķas subkultūras ar saviem
rezultātā (nacionalitāte, reliģija, aizliegumiem un nosliecēm
teritorija …) -rasu grupas  spēcīga kultūras savdabība
Subkultūras veidojas balstoties uz
kādām šo indivīdu apvienojošām
iezīmēm:
reģionālās subkultūras  Ģeogrāfiskie rajoni – iezīmē specifisku
dzīves veidu
Nacionalitāte;
Reģionālā piederība;
Etniskā piederība;
Vecums (pusaudži, seniori);
Reliģiskās piederība;
Dzimums;
Sociālā klase.

STĀVOKLIS
Katrā sabiedrībā pastāv sabiedrības klases – salīdzinoši stabilas grupas , kas
Sociālā klase
sadalās pēc hierarhijas, cilvēkiem ir līdzīgas vērtības, intereses, uzvedība
(šķira) 
noteiktā hierarhijā
sakārtotas relatīvi
stabilas, lielas Sabiedriskās klases dod priekšroku noteiktām precēm 
cilvēku grupas,
kuras iekšēji vieno marketologi bieži fokusējas uz kādu vienu klasi
līdzīgas vērtības, Mērķa sabiedriskā klase – priekšroku dod konkrētam
intereses, uzvedība
veikalam, MIL, noteikta tipa reklāmai u.tml.
un stāvoklis
sabiedrībā
Sabiedrisko klašu raksturojumi:
-Vienai klasei piederošie uzvedas līdzīgi

-Atkarībā no piederības klasei, tiek ieņemts augstāks vai
zemāks stāvoklis sabiedrībā
-Sabiedrisko klasi nosaka kāds mainīgais lielums:
• zināšanas,
• ienākumi,
• bagātība,
• izglītība) U.t.t.;
-Indivīdi var pāriet sabiedriskajās klasēs uz augšu / uz
leju
Sociālais statuss /Sociālās grupas
Sociālais statuss ir sociālās • Ģimene

vērtības līmenis, kāds tiek uzskatīts • Darba kolektīvs
par personu. • Mācību grupa
 tas attiecas uz relatīvo cieņas, • Sabiedriskās un
goda, pieņemtās kompetences un politiskās
cieņas līmeni, kas sabiedrībā tiek organizācijas
piešķirts cilvēkiem, grupām un • Draugu
organizācijām. kompānijas
• Kaimiņi
SOCIĀLIE FAKTORI: referentās grupas, ģimene,
sociālās lomas un statusi
Referentā grupa ģimene sociālās lomas statusi
• Personībai svarīgākās un
Referentās grupas – grupas
nozīmīgākās sociālās grupas, kuras
normas un vērtības individs ņem atstāj tiešu (pie tieša kontakta) vai netiešu
vērā katru reizi, kad viņam jāpieņem ietekmi uz attieksmi vai cilvēka uzvedību
atbildīgs lēmums vai jāizvēlas, kā
uzvesties.
• Grupa, ar kuras biedriem ir

personisks kontakts un kura tieši vai
netieši ietekmē cilvēka attieksmi un
uzvedību:
• primārās grupas
• sekundārās grupas
Referento grupu veidi:
-Grupas, kas atstāj tiešu ietekmi = -pakārtotie kolektīvi 

kolektīvi • formālāki
•Šai grupai indivīds pieder un • to mijietekme nav pastāvīga
mijiedarbojas
 sabiedriskās organizācijas
• Ar dažām grupām indivīds
kontaktējas nepārtraukti   reliģiozās grupas
• ģimene; draugi; kaimiņi; darba  profesionālās asociācijas
kolēģi  arodbiedrības
Referentās grupas
Primārās grupas – grupas ar kuriem pircējam Disociatīvas grupas – pretēji vēlmju grupām,
ir patstāvīgs kontakts, piemēram, ģimene, indivīds neatzīst vai noraida šīs grupas vērtības
draugi, paziņas, kolēģi un kaimiņi; un uzvedību. Iegādājoties produktus, pircējs
cenšanas izvairīties no šādiem pirkumiem, kuri
Sekundārās grupas – ar šīs grupas locekļiem varētu viņu identificēt ar šo disociatīvo grupu un
indivīdam nav patstāvīga mijiedarbība, tās pārstāvjiem.
attiecības ar šis grupas locekļiem ir formālākas.
Michael R.Solomon, Gary J.Bamossy, Soren Askegaard, Margaret K.Hogg
Pie šis grupas locekļiem var tikt pieskaitītas Consumer behaviour a European prespective, New York: Pearson, 2016, 391p
dažādas reliģiskās, profesionālās vai citas
interešu grupas;
Virtuālas grupas – šajā grupās cilvēkus vieno
Vēlmju grupas – atspoguļo grupas, kurām kopīgas intereses un aktualitātes, šajās grupās
indivīds vēlētos pievienoties; cilvēki dalās domās un viedokļos, veido
diskusijas, bet satiekoties nevis fiziskajā, bet
Philip Kotler, Kevin Lake Keller, Marketing management 15th-ed., Harlow digitālajā vidē.
: Pearson Education, 2016, 181p
Martin Evans, Ahmad Jamal, Gordon Foxall. Consumer behaviour, Hoboken:

John Willey&Sons, 2006, 183-184p
Referento grupu ietekme uz CILVĒKU
VEIDI:
1. Caur indivīda 2. Caur indivīda 3. Grupa pamudina

iepazīšanos ar jauniem attieksmes izmaiņām indivīdu un tas
uzvedības paraugiem pašam pret sevi, ietekmē viņa izvēli
un dzīves veidu jo individs tiecas attiecībā uz precēm un
„iekļauties „kolektīvā preču zīmoliem
Sociālie faktori: referentās grupas, ģimene, sociālās lomas un statusi.
•Ģimene
primārā grupa cilvēkus saista:
• radniecības,
• laulības,
• adopcijas attiecības.
Ģimene – pircēja uzvedību ietekmējošs faktors

Ģimene – pircēja uzvedību ietekmējošs faktors
Pamācošā ģimene  veido vecāki •Iegūtā ģimene – laulātais un bērni.
•Palielinoties strādājošo sieviešu skaitam

•Vīra un sievas savstarpējā
un vīriešu gatavībai attiecībā uz mājas un
attiecība- svārstība pret pirkuma
sadzīves darbu veikšanu, mainās
veidu var būt ļoti plaša
iepirkumu situācija.
 ģimenes modeļi, kuros ir vērojams, kas ģimenē pieņem pirkšanas lēmumus:
•Autonomais modelis - partneri pastāvīgi pieņem dažādus lēmumus;
•Vīra dominējošais modelis - šajā gadījumā pirkuma lēmums pieņem vīrs;
•Sievas dominējošais modelis - šajā gadījumā pirkuma lēmums pieņem sieva;
•Kopīgais modelis - lēmumus abi partneri pieņem kopīgi.
Louis E.Boone, David L.Kurtz, Herb MacKenzie, Kim Snow. Contemporary marketing, first Canadian ed.,
Sociālie faktori: referentās grupas, ģimene, sociālās lomas un statusi.
Loma
darbību kopums, kas pēc sabiedrībā valdošajiem uzskatiem jāpilda kādam
indivīdam
Statuss
lomas novērtējums sabiedrībā
Sociālās lomas un statusi
-Indivīds ir daudzu vairāku sociālo grupu dalībnieks
- Indivīda stāvokli katrā sociālā grupā var raksturot no sociālo
lomu un statusu viedokļa
Piemērs: persona A attiecībā pret:

 saviem vecākiem ir - meita
 savā ģimenē – sieva
darbā – vadītāja
Loma ir darbību komplekts, kuras apkārtējie gaida no personas.
 dažādi ietekmēs indivīda pirkšanas uzvedību.
Katrai lomai piemīt savs statuss, kurš atspoguļo tā novērtējumu no

sabiedrības puses.
Personiskie faktori
•Cilvēka // ģimenes dzīves cikla posms
•Profesionālā darbība (nodarbošanās)
•Ekonomiskie resursi
•Dzīves stils
- cilvēka esamības forma apkārtējā vidē;
- cilvēka ikdienas dzīves īpatnību kopums,
kuru raksturo viņa intereses, darbības veidi
un uzskati (cilvēka un apkārtējās pasaules
mijiedarbība).
•Personības tips
unikāls cilvēku raksturojošo psiholoģisko
īpatnību kopums, kas nosaka relatīvi
stabilas cilvēka atbildes reakcijas uz
apkārtējās vides parādībām.
1. Vecums, kā pircēja uzvedību ietekmējošs faktors un ģimenes dzīves
cikla posms;
Ar vecumu cilvēks maina savu iegādājamo preču un pakalpojumu

sortimentu un daudzumu
-Bērnībā – bērnu uztura produkti;
-Augšanas periodā – dažādība;
-Vecumā – diētiskie produkti.
Ar gadiem mainās gaume attiecībā uz apģērbu, mēbelēm, atpūtu,

izklaidi
Dzīves cikla posms un to salīdzinošās 9 dzīves cikla un pirkšanas
paradumu īpatnības
1. Jauni cilvēki, kas dzīvo vieni un prom no 4. „Pilna ligzda”2. Stadija( mazākajam bērnam ir 6 un vairāk gadi)-
vecākiem – maz finanšu apgrūtinājumu, aktīvi Uzlabojas finansiālais stāvoklis; Reklāmas ietekme samazinās; Pērk preces
lielākos iepakojumos
(ceļojumi, mēbeles, mašīna)
5. „Pilna ligzda”3. Stadija (padzīvojuši laulātie ar aprūpējamiem bērniem)-
labs finansiālais stāvoklis; Sievas strādā; Bērni iekārtojas darbā; Reklāma
ietekmē maz; Izmeklētu preču iegāde....
2. Jaunlaulātie ( jauni) bez bērniem
6. „Tukša ligzda”1. Stadija (padzīvojuši vecāki, kuru bērni dzīvo atsevišķi,
– Labāks finansiāls stāvoklis salīdzinājumā ar iepriekšējo ģimenes galva strādā)- Personisko mājokļu īpašnieki. Vairums finansiāli
periodu Visaugstākā pirkšanas intensitāte apmierināti.
(ilglaicīgas lietošanas preces) (ceļojumi, atpūta, pašizglītība, dāvina, labdarība...)
7. „Tukša ligzda”2. Stadija (padzīvojuši vecāki, bērni dzīvo atsevišķi,
ģimenes galva ir pensijā)- Strauji samazinās ienākumi. Galvenokārt uztur
3. „Pilna ligzda”1. Stadija (mazākajam bērnam ir
māju (izdevumi), pērk medicīnas preces
mazāk kā 6 gadi-
8. Atraitnis/ atraitne – strādā- Vēl samērā normāli ienākumi, bet nav
Dzīves vietas pirkšanas laiks (izteiktākais). nepieciešama plaša dzīves vieta
Neliels apgrozāmais kapitāls 9. Atraitnis/ atraitne- pensijā- Vajadzība pēc medicīniskās aprūpes; Strauji
krīt ienākumi; Nepieciešama uzmanība, piesaiste
Neapmierināti ar savu finansiālo stāvokli (veļas
mašīnas, zāles, pārtika, bērnu ratiņi...; mīl
reklamētās preces)
2. Pārējie personiskie faktori
Nodarbes Ekonomiskais Dzīves veids Personības tips un izpratne

veids stāvoklis pašam par sevi
Cilvēka nodarbes veids atstāj noteiktu

ietekmi uz tā pirkumiem 
Mārketingā grupas jāizdala
Piem. specializēties kādas konkrētas

profesionālas grupas virzienā

Indivīda ekonomiskais stāvoklis būtiski ietekmē tā

preču izvēli
Izvēles noteicēji:
 izdodamā daļa
 ietaupījumu daļa
 kredītspēja
 uzskati par izdevumiem
Mārketings jāseko pārmaiņām patērētāju
personiskajos ienākumos

 Personas var piederēt pie vienas

subkultūras, sabiedrības klases, nodarbes
veida, bet tiem ir atšķirīgs dzīves veids
 Dzīves veids – Stabilas cilvēka sadzīves

formas ar savu izpausmi darbībā,
interesēs un pārliecībās
 iezīmē cilvēku mijiedarbībā ar apkārtējo vidi
Dzīves veida klasifikācija[1]
Aktivitātes Intereses Viedoklis Demogrāfija

Darbs; Ģimene; Par sevi; Vecums;
Hobiji; Māja; Par sabiedrību; Izglītība;
Sabiedriskie pasākumi; Darbs; Par politiku; Ienākumi;
Atpūta; Kopienas; Par biznesu un Nodarbošanās;
Izklaide; Atpūta; ekonomiku; Ģimenes lielums;
Dalība dažādos klubos un Mode; Par izglītību; Uzturēšanās vieta;
kopienās; Uzturs; Par produktiem; Ģeogrāfiskais stāvoklis;
Iepirkšanās; Plašsaziņas līdzekļi; Par nākotni; Pilsētas lielums;
Sports. Sasniegumi. Par kultūru. Dzīves cikla stadija.
[1] Michael R.Solomon, Gary J.Bamossy, Soren Askegaard, Margaret K.Hogg Consumer behaviour a European prespective, New York: Pearson, 2016, 225p

Personības tips – atšķirīgo psiholoģisko cilvēka raksturlielumu kopums, kas nodrošina zināmu
secību un pastāvību viņa atbildes reakcijās attiecībā uz apkārtējo vidi
specifiski tipi ietekmē

patērētāja uzvedību
Tipu apraksta:
pārliecība; ietekmība; varas
kāre; sabiedriskums; izteiksme;
mīlestība; tieksme uz
panākumiem.....
Psiholoģiskie ietekmes faktori
Motivācija: Motivācijas līmenis ietekmē patērētāju
pirkšanas uzvedību. Maslovs izskaidro ar: vajadzību hierarhijas teoriju, kas
ietver pamatvajadzības, drošības vajadzības, sociālās vajadzības, cieņas vajadzības un
pašaktualizācijas vajadzības.
Uztvere: Patērētāja uztvere par konkrētu produktu un

zīmolu ietekmē arī viņa pirkuma lēmumu. Uztvere ir
process, kurā indivīds atlasa, organizē un interpretē
informāciju, lai izdarītu jēgpilnu secinājumu.  mārketinga speciālists:
 liek uzsvaru uz uztveres procesu
Mācīšanās: indivīda mācīšanās ir atkarīga no prasmēm, pārvaldību,
zināšanām un nodoma. Prasmes tiek attīstītas praksē,
savukārt zināšanas un nodoms tiek iegūti ar pieredzi.  cenšas izprast indivīdu attieksmi un
uzskatus un izstrādā mārketinga
Attieksme un uzskati: indivīdiem ir noteikta pārliecība un kampaņas, lai noturētu patērētājus.
attieksme pret produktiem, uz kuriem balstās viņu pirkuma
lēmumi. Šīs attieksmes un uzskati ir tendence reaģēt uz  cenšas izprast indivīdu attieksmi un
konkrēto produktu noteiktā veidā, un tie veido zīmola tēlu, uzskatus un mainīt tos, izmantojot
kas ietekmē patērētāju pirkšanas uzvedību. vairākas mārketinga kampaņas.
Psiholoģiskie ietekmes faktori
James F. Engel, Roger D. Blackwell, Paul
W.Miniard, Consumer behaviour, 8th-ed.,
Forth Worth: Dryden. 1995, 346 p
Pircēja uztvere ir saistīta arī ar uztveramajiem riskiem,
kuri var ietekmē pircēju uzvedību:
“Ko zina pircējs?” Atbilde uz šo • Finansiālais risks – iespējamā nauda, kuru pircējs
jautājumu ir rodama, saprotot varētu zaudēt;
pircēja atmiņu. • Funkcionālais risks – kā produkts izpildīs jeb
apmierinās pircēja gaidas;
Praksē uzņēmumi bieži • Fiziskais risks - iespējami draudi, kas var rasties,
apskata pircēju zināšanas ar izmantojot produktu vai pakalpojumu;
aspektiem: • Sociālais risks – personīgie un sociālie riski, kas var
rasties pēc produkta iegādes, piemēram, izvēlēts
• Zināšanas par produktu; “nepareizais” zīmols;
• Zināšanas par cenu; • Psiholoģiskais risks – risks, kas atspoguļo indivīda
• Zināšanas par pirkšanu; uztveri pašam par sevi jeb kā šis pirkums liek pircējam
• Zināšanas par produktu justies;
izmantošanu. • Laiks – iespējams laiks, kuru pircējs patērēs
iegādājoties vai mācoties šo pirkumu lietot.
Isabelle Szmigin, Maria Piacentini Consumer behavior. United Kingdom: Oxford University
press, 2015, 181p
Psiholoģiskie faktori
Motivācija
 Ik brīdi cilvēks IZJŪT DAUDZ VAJADZĪBU
Biogēnas dabas vajadzības:
•motivācija
• aukstums, •uztvere
• slapjums, •priekšstati un attieksme
• izsalkums,
• diskomforts;
Psihogēni – kādu iekšēju psiholoģisku
stāvokļu rezultāts- atzīšana, garīgā tuvība.
Vajadzība, kas sasniedz augstu intensitātes
pakāpi kļūst par MOTĪVU
Motīvs – ( pamudinājums) – vajadzība, kas kļuvusi
tik uzstājīga, lai liktu cilvēkam meklēt, kā to
apmierināt.
Motivācijas teorija iedalās:
Satura teorija = uzsver pētījumu lomu un paskaidro to, kas motivē un kādi ir konkrētās
uzvedības motīvi
Procesa teorija skaidro motivācijas attīstības procesu, kas norisinās cilvēkā

Freida motivācijas teorija
Paredz, ka cilvēki pamatā neapzinās reālus Personības psihiskajā struktūrā

Freids izdala
psiholoģiskos spēkus, kas veido viņu uzvedību.
3 komponentes:
Cilvēks aug, sevī apspiež daudzas aizraušanas 

Tās pilnībā nekad neizzūd, var būt nekontrolētas. -Bezapziņas- aizraušanās lauks,
 parādās sapņos, atrunās, neirotiskā uzvedībā, akli instinkti
uzmācīgos stāvokļos  cilvēks psihozes stāvoklī -Apziņas – uztver informāciju,
regulē indivīda darbību
nespēj sabalansēt savus impulsu.
-Virs apziņa – sociālo normu un
Cilvēks nevalda pilnībā pār savas motivācijas tikumu lauks
izcelšanos
Hercberga motivācijas teorija
Intervētie atbildēja par situācijām, kurās:

• izjuta pilnīgu apmierinātību Atbildes klasificē pa
• izjuta pilnīgu neapmierinātību grupām
.
Hercberga secinājums:
apmierinātību un neapmierinātību izsauc dažādi faktori
Teorija izveidota, pamatojoties uz interviju datiem, kas iegūti dažādās darba vietās,
profesionālās grupās, valstīs.
Uz apmierinātību ar darbu darbojas Uz neapmierinātību ar darbu darbojas faktori:
faktori, kurus sauc par
„motivatoriem”:
Sasniegumi (kvalifikācija) un Vadīšanas veids;

veiksmes atzīšana; Organizācijas politika un administrācija;
Darbs kā tāds ( interese uz darbu Darba apstākļi;
un zināšanām);
Starppersonu attiecības darba vietā;
Atbildība;
Neadekvāts ieguldījums dažādās izstrādēs;
Virzīšanās karjerā;
Pārliecības trūkums par stabilitāti darbā;
Profesionālā izaugsme.
Darba ietekme uz personisko dzīvi.
Paldies!
PIRKŠANAS LĒMUMA
PIEŅEMŠANAS PROCESS
PATĒRIŅA TIRGŪ.
Dr. Prof. Anda Batraga
Piesaistāmo patērētāju iegūšanas
process POTENCIĀLIE
PATĒRĒTĀJI
NEPERSPEKTĪVIE PERSPEKTĪVIE
PATĒRĒTĀJI PATĒRĒTĀJI PARTNERI
PIRMO REIZI
VĒRSUŠIES DRAUGI
ATKĀRTOTI
GRIEZUŠIES KLIENTI
PASĪVIE VAI
BIJUŠIE
PATĒRĒTĀJI
DALĪBNIEKI UN TO LOMAS
PIRKŠANAS PROCESĀ – pirkšanas
lēmums INICIATORS = ierosina pirkt noteiktu produktu vai
pakalpojumu.
IETEKMĒTĀJS = būtiska nozīme galīgā pirkšanas lēmuma

pieņemšanā.
LĒMUMA PIEŅĒMĒJS = pieņem pirkšanas lēmumu
PIRCĒJS = persona, kas pērk.
PATĒRĒTĀJS = nopirktās preces vai pakalpojuma

patērētājs.
Augsts iesaistīšanas līmenis Zems iesaistīšanas
līmenis
Nozīmīgas atšķirības
starp produkta markām
KOMPLICĒTA RĪCĪBA IZPĒTE
dziļi iesaistīti pirkšanas procesā zems iesaistīšanas
un pastāv daudzas atšķirības līmenis pirkšanas
starp produkta zīmoliem. procesā, sastopas ar
nozīmīgām atšķirībām
starp produktu zīmoliem.
Nenozīmīgas atšķirības
starp produkta markām
NEATBILSTĪBU NOVĒRŠANA PARASTA RĪCĪBA
dziļi iesaistīti pirkšanas zema iesaistītība
procesā, pastāv nelielas pirkšanas procesā,
atšķirības starp produktu pastāv nelielas atšķirības
zīmoliem. starp produktu zīmoliem.
Lēmuma par pirkumu pieņemšanas modelis
LAIKS IEEJA
PAMUDINOŠIE FAKTORI
INFORMĀCIJA
„MELNĀ KASTE”
LAIKS
STIMULI
IEKŠĒJIE
ĀRĒJIE
IZEJA
LAIKS
LĒMUMS
LĒMUMS IEGĀDĀTIES NOTEIKTA
RAŽOTĀJA PRECI PAR
NOTEIKTU CENU, NOTEIKTĀ
VIETĀ......
Pirkšanas lēmuma pieņemšanas process
1. Problēmas
apzināšanās;
2. Informācijas
meklēšana;
 pirkšanas process
3. Variantu
novērtēšana; Modelis  marketologa
loma attiecībā uz kopējo
4. Lēmums par
procesu, nevis tikai uz
pirkumu;
lēmuma pieņemšanas posmu
5. Reakcija uz
pirkumu.
1. Problēmas apzināšanās posms
Pirkšanas process sākums  pircējs
apzinās problēmu vai vajadzību  jūt
atšķirību starp savu reālo un vēlamo
stāvokli
Problēmas atpazīšana
VAJADZĪBAS PAMUDINĀTĀJI
IEKŠĒJIE ĀRĒJIE
KAIRINĀTĀJI KAIRINĀTĀJI
var novest pie
• izsalkums
 PROBLĒMAS VAI
• slāpes VAJADZĪBAS APZINĀŠANĀS
• sekss
attīstās līdz kritiskajai robežai  mārketinga uzdevumi : konstatēt
apstākļus, kuri parasti pamudina
pārvēršas par pamudinājumu.
cilvēku uz problēmas apzināšanos
2. Informācijas meklēšana
Patērētājs noteikta vajadzība pēc kādas preces
Patērētājs meklē informāciju par produktu, kas varētu
atrisināt problēmu
 2. Informācijas meklēšana
pamudinājums pamudinājums nav

ir spēcīgs spēcīgs vajadzību var atlikt
patērētājs atmiņā.
visdrīzāk veiks
pirkumu
pārtraukt informācijas
meklēšanu,
vēl pameklēt informāciju,
uzsākt aktīvus meklējumus.
Iekšējie / ārējie informācijas avoti
• Iekšējā informācijas meklēšana – patērētājs informāciju
meklē savās atmiņās, zināšanās
• Ārējās informācijas meklēšana – meklē palīdzību ārējos
resursos
 2. Informācijas meklēšana
Informācijas Informācijas ievākšanas rezultāti
iespējamie avoti
Personīgie avoti paaugstinās patērētāju kompetence

(ģimene, kaimiņi,
paziņas); paplašina kompetences kompleksa ietvarus
Komercavoti
(reklāma, pārdevēji, izvēles komplekss galīgā izvēle;
dīleri, iepakojums,
izstādes);
 mārketinga komplekss  ievest produkta zīmolu
Vispārpieejamie
avoti (MIL, patērētāju
preču priekšrocību argumentācija.
izpētes un klasificējošās
organizācijas);
Empīriskās
pieredzes avoti
(izjūta, izpēte, preces
izmantošana).
3. Variantu novērtēšana
Faktori, kurus ņem vērā patērētājs preces izvēlē
Katrs patērētājs preci Raksturīgās

uzlūko kā noteiktu īpatnības Zīmola veidols
īpašību kopumu
Uzmanību vērš uz Patērētājs Patērētājs izveido sev

īpašībām, kuras piešķir precei virkni pārliecības par
nosaka vajadzību dažādas, sev zīmolu.
aktuālas,
Pārliecību komplekts
īpašību
par konkrētu zīmolu ir
nozīmes
zīmola veidols.
Alternatīvu izvēle
 Notiek starp zīmoliem, kurus

patērētājs uzskata par alternatīvām.
Vērtēšanas kritēriji:
• Objektīvie rādītāji (izmērs, cena un
tml.)
• Subjektīvie rādītāji (stilīgums,
gaumīgums un tml.)
ALTERNATĪVO VARIANTU VĒRTĒŠANAS MODEĻI
DOMINANTES MODELIS = produkts ar vislabākajiem raksturlielumiem.
IEROBEŽOJUMU MODELIS = produkts pēc iepriekš noteikto raksturlielumu

ierobežošanas.
IZCELŠANAS MODELIS = produkts pēc nedaudziem, nozīmīgākajiem

raksturlielumiem.
ATLASES MODELIS = produkts pēc visnozīmīgāko produkta raksturlielumu

salīdzinājuma.
GAIDĀMĀ NOZĪMĪGUMA MODELIS = priekšstats par produkta zīmolu un tā

atsevišķiem raksturlielumiem.
IDEĀLĀ PRIEKŠSTATA MODELIS = izvēlas produktu pēc subjektīva priekšstata
par šiem raksturlielumiem.
4. Lēmums par pirkumu
Variantu novērtēšana  izvēles komplekta objektu
ranžēšana  faktori:
PIRMAIS FAKTORS – citu cilvēku OTRAIS FAKTORS –

attieksme neparedzētu faktoru
ietekme:
Var mainīties pirkuma lēmums par
konkrēto preci  ģimenes ienākums;
Izmaiņas atkarīgas no noteiktas preces cena;
negatīvas attieksmes
ieguvums patērēšanas
laikā.
!!! Neparedzamie faktori:
Jo spēcīgāka negatīvā vai pozitīvā •parādās nejauši

noskaņa, jo izlēmīgāk patērētājs pārskatīs •maina nodomu
savu nodomu
5. Reakcija uz pirkumu
Apmierinājums ar Rīcība pēc
pirkumu pirkuma
Nopērkot preci, patērētājs ir:

a) apmierināts;
b) neapmierināts.
Sākotnēji  ATTIECĪBA STARP GAIDĪTO UN SAŅEMTO

UZTVERI:
jānosaka
a) atbilst gaidītajam = apmierināts;
apmierinātības ar b) vairāk kā gaidīts = ļoti apmierināts;
pirkumu pakāpe. c) neatbilst gaidītajam = neapmierināts.
Pēc pirkuma izdarīšanas, patērētājs izvērtē produktu, vai tas saskan ar

gaidīto
• Mārketinga uzdevums  novērst šaubas
 5. Reakcija uz pirkumu
Apmierinājums ar Rīcība pēc
pirkumu pirkuma
Apmierinātība / neapmierinātība atspoguļojas patērētāja turpmākajā uzvedībā.
APMIERINĀTS = nopirks preci atkal; dalīsies ar savām izjūtām ar citiem.
NEAPMIERINĀTS = var atteikties izmantot preci, atgriezt to pārdevējam, atrast citu
labāku info par pirkšanas priekšmetu.
Mārketinga speciālistam interesē: ko patērētājs izdarīs ar preci.
atbrīvojas no preces uz laiku ( izīrē vai aizdod);

atbrīvojas no preces uz visiem laikiem ( pārdod, maina, izmet);
atstāj preci sev (izmanto kā paredzēts, izmanto citā veidā, glabā savā
krājumā) .
Information Search and Decision Making
Pircēja lēmuma pieņemšana attiecībā uz
jauniem produktiem
JAUNS PRODUKTS – produkts, kas
no pircēja viedokļa satur kaut ko
potenciāli jaunu
ADAPTĀCIJAS PROCESS – pircēja

rīcība no pirmreizējās informācijas par
produktu līdz pilnīgai atzīšanai
Novatori – Iepriekšējās zināšanas – pircējiem jau ir
(risks, jaunas kādas zināšanas par jauno produktu, taču
idejas...); trūkst informācijas.
Ātri
ADAPTĀCIJAS PROCESS
adaptējošies – Ieinteresētība – pircēji ir ieinteresēti savākt
(ātri, bet informāciju par jauno produktu.
piesardzīgi pret
jaunām idejām);
Apdomīgie – Vērtējums – pircēji nolemj pirkt jauno
(piesardzīgi,
produktu.
rūpīgi apdomā);
Vēlu
adaptējošies – Izmēģināšana – pircēji nopērk jauno
(skeptiķi);
produktu un salīdzina tā lietošanas efektu
Lēni ar tā cenu un citiem analogiem
adaptējošies – produktiem.
(nav noskaņoti
pārmaiņām).
Adaptācija – pircējs lemj , ka patērēs jauno
produktu regulāri.
Pircēja lēmuma pieņemšanas ciklā atbalstošās
komunikācijas
Problēmas Informācijas Alternatīvu Pirkuma Izvērtēšana pēc

apzināšanās meklēšana izvērtēšana izdarīšana pirkuma
Nesaistes Plašsaziņas Katalogi Rekomendāciju devēju Veicināšanas Garantija

līdzekļi Drukātā reklāma grupas akcijas Servisa zvani un
TV Plašsaziņas līdzekļi Viedokļa līderi Tiešais e-pastu apmeklējumi
Radio Pārdošanas personāls Plašsaziņas līdzekļi mārketings Rezerves daļas un
Drukātie Veikalu apmeklējums Drukātie informācijas Plašsaziņas remonts
informācijas Sociālie tīkli nesēji līdzekļi Patērētāju grupas
nesēji Drukātie Sociālie tīkli
Sociālie tīkli informācijas nesēji
Tiešsaistes Mērķtiecīga Meklētājprogrammas Meklētājprogrammas Veicināšanas Patēriņa kopienas

(interneta) banneru reklāma SEA, SEO Interneta katalogi akcijas internetā Biļeteni
«Pop-up» Interneta katalogi Web-lapu Loterijas, atlaides Klientu e-pasts
reklāma Web-lapu apmeklējums Mērķtiecīgs e- Interneta atjauninājumi
Sociālie tīkli apmeklējums Atsauksmes par pastu mārketings Sociālie tīkli
Interneta PR Mērķtiecīgs e-pastu produktiem «Flash»
mārketings Lietotāju novērtējums pārdošana
Sociālie tīkli Sociālie tīkli
Interneta PR
Paldies!
PIRKŠANAS LĒMUMA
PIEŅEMŠANAS PROCESS
ORGANIZĀCIJU TIRGŪ.
Dr. Anda Batraga
Organizāciju tirgus 
Personu un organizāciju kopums:
•iepērk preces un pakalpojumus
•izmanto citu preču un pakalpojumu ražošanā
•pārdod, nomā, piegādā citiem

1. ražošanas procesā
2. pakalpojumu sniegšanā
3. tālākpārdošanai
Organizāciju tirgus
Starpnieku tirgus Industriālais tirgus

Organizāciju tirgus
Nekomerciālo
Pakalpojumu
organizāciju
organizāciju tirgus
tirgus
Valsts iestāžu tirgus

•Industriālais mārketings
•Servisa/ pakalpojumu
mārketings
disciplīnas
•Nekomerciālais mārketings
•Atsevišķu nozaru
mārketings
(mazumtirdzniecība,
tūrisms,bankas...)
•Organizāciju psiholoģija
Pirkšanas procesa modelis organizāciju
tirgū
Ietekmējošie faktori:
Apkārtējās vides faktori
Organizācijas faktori
Starppersonu attiecību faktori
Individuālie faktori

Problēmas apzināšanās
Produkta specifikācijas izstrāde
Produktu un piegādātāju meklēšana
Produkta vērtējums pēc specifikācijas
Vispiemērotākā produkta izvēle un pasūtīšana
Produkta un piegādātāja novērtējums
BIZNESA (DARĪJUMU) TIRGUS
ĪPATNĪBAS
•mazāk pircēju
•lielāki pircēji
•pastāvīgi darījumu kontakti
•teritoriālā koncentrācija
•atvasināts (sekundārs) pieprasījums
•neelastīgs pieprasījums
•pieprasījuma svārstības
•profesionāli pircēji
•pirkšanas lēmumu ietekmējošās personas
•tieša iepirkšana bez starpniekiem.
Organizācijas – pircēja motivācija
Ražotāji
Vairumtirdzniecība Zinātniskās
iestādes
ORGANIZĀCIJAS
Mazumtirdzniecība Valsts iestādes
Nekomerciālās
organizācijas
Galvenās ražošanas nozīmes tirgus
nozares
• Pakalpojumu sfēra
• lauksaimniecība
• mežrūpniecība
• iegūstošā rūpniecība
• apstrādājošā rūpniecība
• celtniecība
• transports
• sakari
• komunālā saimniecība
• bankas, finanšu organizācijas, apdrošināšana
Pieprasījuma faktori uz ražošanas
līdzekļiem ražošanas uzņēmumiem
EKONOMISKIE FAKTORI:
Palielināt peļņu uz produkcijas vienību
Materiālu, mašīnu un iekārtu vērtība (cena)
ORGANIZĀCIJAS PIEGĀŽU UN TO ĪSTENOŠANAS FAKTORI

regulāras piegādes
Ieinteresētība:
 zems cenu līmenis
 vispārpieņemtas savstarpējo attiecību normas
Organizāciju – patērētāju mērķi sakarā ar
iepirkumiem: kopējie; specifiskie
1.
Preces
pieejamība
Labi
nosacījumi un
Preces izdevīgs cenu
drošība līmenis
Kopējie
mērķi
Kvalitātes Savlaicīgas
stabilitāte piegādes
Organizāciju – patērētāju mērķi sakarā ar
iepirkumiem: kopējie; specifiskie
2. Ražotāju:
Nekomerciālo
•Kvalitātes standarti;
organizāciju:
•Piegādātāju dažādība
•Zemas cenas;
•Īpaši nosacījumi
Specifiskie
mērķi
Vairum/mazum
tirgotāju:
•Pārpārdošanas Valdības:
iespēja; •Precīzas
•Ekspansivitāte; specifikācijas;
•Ražotāju atbalsts •Ekonomiskie ieguvumi
rajonam
•Iniciatori
Darījumu
pirkumu
•izmantotāji// lietotāji
dalībnieki
•Ietekmētāji
•lēmuma pieņēmēji
•lēmuma akceptētāji
•pircēji
•“sargi”
DARĪJUMA PIRKUMUS IETEKMĒJOŠIE
FAKTORI
Makrovides faktori
Organizatoriskie faktori
Starppersonu attiecību faktori
Personiskie faktori
biznesa tirgū
Problēmas apzināšanās
Vajadzību vispārējs apraksts
Produkta parametru noteikšana
Piegādātāju meklēšanaInformācijas pieprasīšana
par piedāvājumiem
Piegādātāja izvēle
Pasūtījuma sastādīšana
Piegādātāja darba novērtēšana
Ražošanas nozīmes uzņēmuma lēmumu
pieņemšana pirkšanas procesā
PROBLĒMAS APZINĀŠANĀS
Piemēri:
• No ierindas iziet mašīna, ierīce u.tml.- preces
ražošanai;
• Neapmierina dažu iepirkto materiālu kvalitāte,
nepieciešams jauns piegādātājs;
• Ir iespējams atrast labākas cenas.
IZVĒRSTA VAJADZĪBAS APRAKSTĪŠANA
vajadzīgās preces īpašību izanalizēšana, lai

pieņemtu galīgo lēmumu
PRECES ĪPAŠĪBU NOVĒRTĒJUMS
Piemēri:
• Vai nes papildus vērtību;
• Vai cena ir salīdzināma ar derīgumu;
• Vai ir prece, kura visvairāk atbilst paredzamās izlietošanas
prasībām;
• Vai var piemeklēt jau esošu preci;
• Vai meklējamo preci kāds pērk lētāk?
PIEGĀDĀTĀJU MEKLĒJUMI
Piemēri:
• Rokasgrāmatas;
• Datu sistēmas/ bāzes;
• Rekomendācijas;
• U.t.t.
PRIEKŠLIKUMU PIEPRASĪŠANA
Priekšlikumu pieprasīšana no kvalificētiem

piegādātājiem
PIEGĀDĀTĀJA IZVĒLE
Piemēri:
• Tehniskās palīdzības iespējas no piegādātāja;
• Preces kvalitāte;
• Piegādātāja reputācija;
• Preces cena;
PASŪTĪJUMA IZSNIEGŠANAS PROCESA IZSTRĀDE
Piemēri:
• Preces tehniskais raksturojums;
• daudzums;
• nosacījumi;
• Garantijas;u.c.
PIEGĀDĀTĀJA DARBA ANALĪZE
Piemēri:
• novērtē konkrēto piegādātāju;
• nodibina kontaktus ar saņēmējiem un saņem viņu
apmierinātības novērtējumu
Dažādas pirkšanas procesa stadijas, ņemot
vērā pirkšanas situāciju Pirkšanas situācijas
Pirkšanas procesa
Jauns Parasts Parasts
stadijas pirkums pirkums ar pirkums bez
izmaiņām izmaiņām
Vajadzības izvirzīšana un 2.Jauna pirkuma gadījumā

novērtēšana 2. realizējas daudzas uzņēmuma
dienesta funkcijas.
3.Starp situācija –
Produkta/ pakalpojuma parasts( atkārtots)
raksturlielumu noteikšana, lai pirkums ar
izmaiņām –tiek
apmierinātu vajadzību ienestas izmaiņas,
kas saistītas ar
Piegādātāju rūpīga meklēšana 3. preces tehniskajām
īpašībām, cenu,
Situācijas analīze un piegādes
iepriekšējās sarunas noteikumiem.
Piegādātāja (u) meklēšana

1.Vienkāršs (atkārtots) pirkums bez
Rezultātu novērtēšana jebkādām izmaiņām – pircējs pērk,
neienesot tajā nekādas izmaiņas.
1.
FAKTORI, KAS JĀŅEM VĒRĀ
IEPIRKUMU LĒMUMU PROCESĀ
Jānosaka:
1. Preces tehniskais raksturojums
2. Cenu robežas
3. Piegādes laiks, noteikumi
4. Tehniskās apkalpošanas noteikumi
5. maksājumu noteikumi
6. Pasūtījuma apmērs
7. Pieņemami piegādātāji
8. „Īstais” piegādātājs
Galvenās atšķirības starp organizācijām –
patērētājiem un gala patērētājiem- pircējiem
ORGANIZĀCIJAS GALA PATĒRĒTĀJI

Pērk preci ražošanai vai tālākai Pērk preci personīgam patēriņam,
pārdošanai mājai, ģimenei
Regulāri pērk izejvielas, Izejvielas, pusfabrikātus, iekārtas pērk
pusfabrikātus, iekārtas reti
Pērk, pamatojoties uz specifikācijām Pērk, pamatojoties uz modi,
personiskajām nosliecēm vai citu
rekomendācijām
Biežāk pieņem kolektīvu lēmumu par Reti pieņem kolektīvu lēmumu
pirkumu.
Biežāk analizē cenas un novērtē Reti analizē cenas un novērtē
piegādātājus piegādātājus
Biežāk izmanto sarunas un Reti izmanto sarunas un gadatirgus.
gadatirgus.
Galvenās atšķirības tirgos starp ORGANIZĀCIJĀM –
PATĒRĒTĀJIEM un gala patērētājiem- pircējiem
• Organizāciju pieprasījums atkarīgs no gala patērētāju

pieprasījuma
• Organizāciju pieprasījums vairāk ir atkarīgs no
cikliskām svārstībām
• Organizācijas ir skaitliski mazāk un ģeogrāfiski
vairāk koncentrētas
• Organizācijas bieži izmanto speciālas apgādes
sistēmas
• Organizācijām ir īsāki preču kustības kanāli
• Organizācijas biežāk var ražot preces kā alternatīvu
to iegādei
• Organizācijas var pieprasīt īpašu servisu
Profesionālo pircēju uzvedības tipi
Augsts riska līmenis Zems riska līmenis
Ilgstošas ar pirkumu
Sarežģīts saistītas procedūras specifikācijas
produkts
Par iepirkumiem
Vienkāršs atbildīgi štata darbinieki standartizētas
produkts procedūras
Ražošanas nozīmes preču pircēju
ietekmējošie faktori
PIRCĒJI
APKĀRTĒJĀS VIDES FAKTORI: ORGANIZĀCIJAS ĪPATNĪBU
-Pirmreizējā pieprasījuma līmenis; FAKTORI:
-Ekonomiskā perspektīva; -Organizācijas mērķi;
-Aizdevumu maksa; -Politiskās nostādnes;
-Materiāli-tehniskā nodrošinājuma apstākļi; -Darba metodes pieņemšana;
-ZTP tempi; -Organizatoriskā struktūra;
-Politiskie notikumi, to noregulēšana; -Iekšējās organizācijas sistēmas.
-Konkurences darbība.
PERSONĪBAS INDIVIDUĀLO SPĒJU
STARPPERSONU ATTIECĪBU FAKTORI:
-Vecums;
FAKTORI:
-Ienākumu līmenis;
-Pilnvaras;
-Izglītība;
-Statuss;
-Sabiedriskais stāvoklis;
-Prasme nostādīt sevi cita vietā;
-Personības tips;
-Prasme pārliecināt.
-Gatavība riskam.
Starpnieku tirgus
Personu un organizāciju kopums, kuri iegādājas preces
tālākpārdošanai vai nodošanai nomā citiem patērētājiem,
tādejādi, iegūstot sev labumu.
Valsts iestāžu tirgus

Valsts organizācijas, kuras iepērk vai nomā preces,
kuras nepieciešamas, lai veiktu savas pamata funkcijas.
Paldies!

Mārketinga Jēdziens Un Koncepcijas. Mārketinga Vadīšana.

Uploaded by

Document Information

Original Title

Copyright

Available Formats

Share this document

Share or Embed Document

Sharing Options

Did you find this document useful?

Is this content inappropriate?

Copyright:

Available Formats

Mārketinga Jēdziens Un Koncepcijas. Mārketinga Vadīšana.

Uploaded by

Copyright:

Available Formats

Mārketings (VadZ2113)

1. tēma. Mārketinga jēdziens un koncepcijas. Mārketinga

Biznesa, vadības un Faculty of Business,

• Mārketings ir produktu, pakalpojumu un ideju radīšanas, cenas noteikšanas,

• Aktivitāšu un paradumu kopums, kā arī tādu piedāvājumu radīšanas,

• Process, ar kura palīdzību uzņēmumi rada kaut ko vērtīgu klientiem un ar tiem

Biznesa, vadības un Faculty of Business,

Biznesa, vadības un Faculty of Business,

• Tirgus ietvaros notiek apmaiņa.

• Apmaiņas rezultātā jābūt apmierinātām visām

• Pusēm jāpaļaujas un jāuzticas solījumam, ka

• Lai veidotos uzticība (lojalitāte), jāsaņem tas,

Biznesa, vadības un Faculty of Business,

• Mārketinga virsmērķis  vienīgais /

Biznesa, vadības un Faculty of Business,

Mārketings ir stratēģisks process un aktivitāšu kopums, nevis tikai reklāma

Tirgus un klientu vajadzību,

Praktiskais mārketings jeb

Biznesa, vadības un Faculty of Business,

Mārketings = ekonomisks termins, kurš iekļauj sevī:

Mārketings = kategorija, kas pamatota uz:

Biznesa, vadības un Faculty of Business,

Maksimāli augsta pieprasījuma līmeņa sasniegšana

Maksimāla patērētāju apmierinātības sasniegšana

Maksimāli plašas izvēles piedāvāšana

Maksimāla dzīves kvalitāte

Biznesa, vadības un Faculty of Business,

Rezultāts = vienots process.

2. Konceptuāla pieeja; 2.Praktisko darbību metodika;

Biznesa, vadības un Faculty of Business,

Vērtība, izmaksas un vērtējums

Darījumu partneru mijiedarbība

Aktīvie tirgus subjekti un potenciālie pircēji

Biznesa, vadības un Faculty of Business,

• sabiedriski bioloģiska rakstura pamudinājums,

• nepieciešamība un spēja patērēt

Biznesa, vadības un Faculty of Business,

Vajadzība = spēja patērēt process, kurā tiek

Vajadzība = cilvēka organisma stāvoklis  vērsts uz to,

Biznesa, vadības un Faculty of Business,

Biznesa, vadības un Faculty of Business,

Pilnīgi apmierināta vajadzība

Biznesa, vadības un Faculty of Business,

• ar naudas līdzekļiem segtas vajadzības “maksātspējīgās

Biznesa, vadības un Faculty of Business,

• patērētāja spriedums par sagaidāmo

• patērētāja iepriekšējs vērtējums par

Biznesa, vadības un Faculty of Business,

Produkta vērtība Naudas izmaksas

Izmaksu summa, ar kuru patērētājs rēķinās (prognozē) produkta

Kopējā vērtība patērētājam Kopējās izmaksas pircējam

Biznesa, vadības un Faculty of Business,

•vēlamā objekta iegūšana piedāvā pretējai pusei kaut ko vērtīgu

Biznesa, vadības un Faculty of Business,

Komunikācijas un preces piegādes nodrošināšana

Abpusējas izvēles brīvība, pieņemot vai noraidot otras puses piedāvājumu

Abpusēja pārliecība par sadarbības mērķtiecību/nepieciešamību

= KOMERCIĀLA VĒRTĪBU MAIŅA STARP DIVĀM (VAI VAIRĀKĀM) PUSĒM

Jābūt vismaz diviem objektiem, ko mainīt

Jābūt saskaņotiem darījuma noteikumiem

Jābūt saskaņotam darījuma laikam

Jābūt saskaņotai darījuma vietai

Biznesa, vadības un Faculty of Business,