Dzeja

Literāro darbu elementi:

Tēma (no grieķu val. thema – pamats, tēma) – notikumu kopums, galvenā ideja, kas atveidota literārā darbā.
Dažas tēmas ir mūžīgas visos laikmetos un kultūrās - dzīvība un nāve, mīlestība un naids, cilvēks un viņa
liktenis, sapnis un īstenība, uzticība, nodevība, varonība.
Problēma – jautājums, kas skarts literārajā darbā. Problēmu var formulēt gan kā jautājuma teikumu, gan kā
stāstījuma teikumu.
Ideja (no grieķu val. idea – jēdziens, priekšstats) – galvenā atziņa, galvenā doma literārā darbā (par cilvēka
vietu dzīvē, par brīvību, par mīlestību, par sociālo taisnīgumu).
Motīvs (no latīņu val. movere- iedarbināt, kustināt) ir literāra darba struktūras visvienkāršākā sastāvdaļa. Tā
var būt situācija, notikums, pārdzīvojums, vārds, skaņa. Motīvs bieži ir mūžīgās tēmas, tādas kā mīlestība,
vientulība, skaistais, labais, ļaunais. Motīva pazīme ir atkārtošanās darbā. Dažkārt to sauc par vadmotīvu.
Motīvu nedrīkst jaukt ar tēmu, jo tēma ir tekstā izteiktā ideja, kamēr motīvs ir tekstā vairākkārtēji pielietots
elements, kas simbolizē šo ideju. Atšķirībā no tēmas motīvs parādās tieši, jutekliski tēlaini. Dzejā tas saistās
ar atslēgas vārdiem, kas palīdz izprast dzejoļa jēgu. Vadmotīvs - galvenais motīvs, tēma, kas literārajā darbā
vairākas reizes atkārtojas un pauž tā galveno ideju.

Mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu veidi un to raksturojums:

Metafora - Pārnesums uz līdzības pamata. (Piemērs. Zilo debesu pļava.)
Epitets - apzīmētājs, kas tēlaini raksturo kādu priekšmetu vai parādību. (Piemērs. Bāliņam zelta zirgi,
dimantiņa pakaviņi.)
Personifikācija - cilvēkam piemītošas īpašības pārnesums uz priekšmetu, dabas parādību vai dzīvnieku.
(Piemērs. ...un tad iznāca no birzes vējš ar garu, sirmu bārdu.)
Salīdzinājums - divu parādību saistījums, satuvinājums, kas balstīts uz to līdzību. (Piemērs. Kā zvaigznes
zilā naktī krīt, tā manas dienas krīt.)

Dzejas izteiksmes veidi:

Liriskais es– dzejas varoni sauc par lirisko es. Viņa pārdzīvojumi, izjūtas jāanalizē attīstībā.
Dzejoļa tēli- kalpo par dzejnieka pārdzīvojuma, viņa attieksmes atklājēju. Bieži vien dabas tēli palīdz atklāt
liriskā es izjūtas.