DAŽI V
Ā
RDI IEVADAM
„Ikviens
ģē
nij
ā
ierauga to, ko sp
ē
j
ī
gs ieraudz
ī
t.” (Johans Volfgangs fon G
ē
te.)
Kad pirmo reizi las
ī
ju A.F.Loseva gr
ā
matu š
ķ
ita, ka izurbties cauri šimsarež
ģī
tajam tekstam b
ū
s neiesp
ē
jami. Tom
ē
r, t
ā
k
ā
gr
ā
matu biju nozadzis „LatvijasValsts Konservatorijas marksisma
ļ
e
ņ
inisma kabinet
ā
”, nospriedu, ka pien
ā
kums pretsavu ieceri ir j
ā
izpilda par katru cenu. Kad biju izgrauzies cauri m
ū
su ausij„smiekl
ī
gajiem” gruz
ī
nu p
ē
tnieku uzv
ā
rdiem un pieradin
ā
jies las
ī
t
ī
sto sholastikastekstu atsau
č
u biež
ņā
, gr
ā
mata pamaz
ā
m atkl
ā
j
ā
s k
ā
gigantiska, dz
ī
va freska, kas glužisimfoniski aptver piecsimt gadus cilv
ē
ces v
ē
stur
ē
, dom
ā
šanai ar sakn
ē
m ietiecotiesant
ī
kajos laikos un ieaužoties šodien
ā
. Gr
ā
matas las
ī
t
ā
jam, kas atrodas l
ī
dz
ī
g
ā
situ
ā
cij
ā
k
ā
savulaik tulkot
ā
js, b
ū
s nepieciešama liela paciet
ī
ba un neatlaid
ī
ba, betvi
ņ
š tiks apbalvots ar satriecošu panor
ā
mu, kas atkl
ā
sies no gr
ā
matas virsotnes.Tulkot
ā
js šo vietu rod necilaj
ā
abata Sug
ē
rija darb
ī
bu aprakstošaj
ā
epizod
ē
. Šis navtradicion
ā
li „plakans” p
ē
t
ī
jums, kas l
ī
dz
ī
gi pasjansam shematiski izk
ā
rto daž
ā
dusv
ē
stures posmus, t
ā
ar
ī
nepace
ļ
oties nervu spriedzei nepieciešamaj
ā
augstum
ā
, nokura saskat
ā
ma norišu b
ū
t
ī
ba. Jo liel
ā
ks apskat
ā
mais plašums, jo liel
ā
ks augstumsnepieciešams. Daudz kas j
ā
vienk
ā
ršo, daudz kas paz
ū
d
sfumato
migli
ņā
turkl
ā
t j
ā
izv
ē
las, uz kur
ā
m deta
ļā
m un atseviš
ķ
ajiem gad
ī
jumiem fokus
ē
t uzman
ī
bu. TasA.F.Losevam izdodas ar zin
ā
tniskam p
ē
t
ī
jumam netipisku sp
ē
ku. Iesp
ē
jams, ka pal
ī
dzlektora patoss, ar k
ā
du tieš
ā
š
ī
v
ā
rda noz
ī
m
ē
savus klaus
ī
t
ā
jus auditorij
ā
uzrun
ā
autors. Dažbr
ī
d š
ķ
iet, ka lasi lekcijas, kur pauzei ir ne maz
ā
ka noz
ī
me par v
ā
rdu,stenogrammu. Skolot
ā
js gluži vai iedibina savu skat
ī
jumu un t
ā
autorit
ā
ti klaus
ī
t
ā
j
ā
unmudina pašam uzs
ā
kt dom
ā
šanas ce
ļ
u tagadnes v
ē
sturiskuma pasaul
ē
.Šis nav v
ē
st
ī
jums tiem, kas v
ē
l
ē
tos uzzin
ā
t kaut ko vair
ā
k par Renesansi. Šisdarbs paredz, ka las
ī
t
ā
jam ir vismaz visp
ā
r
ē
js priekšstats par Renesanses faktiskosaturu, un ir aicin
ā
ts jau zin
ā
maj
ā
faktiskum
ā
ieviest kategori
ā
lu skaidr
ī
bu par to, kas
ī
sti taj
ā
ir saredzams un kamd
ēļ
kaut kas t
ā
ds var
ē
ja notikt.Parasti cilv
ē
ks est
ē
tiku izprot vulg
ā
ri k
ā
„m
ā
c
ī
bu par skaistumu”. Kas ir skaistums, neviens nav sp
ē
jis „taust
ā
mi” defin
ē
t, un t
ā
p
ē
c t
ā
it k
ā
b
ū
tu pavisam tukšasalmu kulšana, v
ē
l tukš
ā
ka par filosofiju. Cilv
ē
ks dom
ā
- skaistums ir tas, kas vi
ņ
am pat
ī
k. Vienam - m
ā
te, otram - meita, trešajam - kleita. Un miers. Tom
ē
r tieši šeit s
ā
kas probl
ē
ma. Cilv
ē
ks visu laiku kaut ko dara, un dara ne tikai to, kas tam pat
ī
k. Turkl
ā
t,darot to, kas tam nepat
ī
k, reizumis sasniedz to, kas tam pat
ī
k. Reizumis, darot to, kastam pat
ī
k, sasniedz to, kas nepat
ī
k citiem. Reizumis cilv
ē
ks ar lielu patiku dara to, kasnevienam nav pat
ī
kams. Dažk
ā
rt vi
ņ
š piln
ī
b
ā
noraida domu, ka tam, kas pat
ī
k, b
ū
tu jebk
ā
da noz
ī
me iepretim tam, k
ā
, vi
ņ
apr
ā
t, pien
ā
ktos. (Interesanti, vai „pat
ī
k” š
ā
d
ā
gad
ī
jum
ā
tiek atcelts, un kas gan veido „vi
ņ
apr
ā
tu”?) Varb
ū
t jaut
ā
jums par est
ē
tiku j
ā
uztver pavisam cit
ā
griezum
ā
: cilv
ē
ks visu laiku kaut ko dara... Vi
ņ
š darina lietas unreizumis domas, vi
ņā
darin
ā
s j
ū
tas un p
ā
rdz
ī
vojumi. V
ē
sturiskaj
ā
laik
ā
š
ī
s darin
ā
šan
ā
sformas transform
ē
jas un main
ā
s. Šim nemit
ī
gajam darin
ā
jumam ir sava metode, kastipiska vien
ī
gi noteiktam laikam, taj
ā
pieejamajiem materi
ā
liem un noteiktai visu lietuindividualiz
ā
cijas pak
ā
pei. Tam piem
ī
t atbilstoša darin
ā
šanas tehnika un viedoklis par darin
ā
jumu. To visu k
ū
da un caurauž cilv
ē
ka sarež
ģī
t
ā
s un reizumis konflikt
ē
još
ā
sattiec
ī
bas ar skaistumu un ide
ā
lo. (Nez, k
ā
tie
ēģ
iptieši tom
ē
r „uzstut
ē
ja” gais
ā
savas piram
ī
das un cik skaistas t
ā
s ir?) M
ī
lest
ī
ba jau nav tas, par ko cilv
ē
ks apgalvo, ka m
ī
lvai n
ī
st... Ieraudz
ī
t šo ikviena laikmeta paradigmu ir est
ē
tikas uzdevums un nopelns.Un to gluži element
ā
ri var ilustr
ē
t ar neskait
ā
miem piem
ē
riem, s
ā
kot ar, piem
ē
ram,m
ū
zik
ā
šobr
ī
d iecien
ī
to autentisko sp
ē
les manieri uz autentiskiem m
ū
zikas2
Leave a Comment