Jnis Melderis

IEROU UN MUNCIJAS UZBVES UN DARBBAS PRINCIPI

NACIONL AIZSARDZBAS AKADMIJA

AIZSARDZBAS ZINTNISKS PTNIECBAS CENTRS

Jnis Melderis

IEROU UN MUNCIJAS UZBVES UN DARBBAS PRINCIPI

RGA 2009

Grmata Ierou un muncijas uzbves un darbbas principi NAA Aizsardzbas zintnisks ptniecbas centrs ISBN 9984-625-11-7 Autors: NAA AZPC profesors, atv. plkv. Dr. sc. ing. Jnis Melderis Recenzenti: NAA Tehnisko zinbu katedras vadtjs plnt. Roberts Drke, NAA kursa prieknieks maj. Mag. paed. Pteris Rumps Redaktore: Margarita elve Izdevums sagatavots: v/a Tvijas sargs Makets un vka grafiskais noformjums: SIA GVM
Grmata paredzta k papildu informcijas materils kadetu bakalauru studiju priekmet Strlnieku ierou uzbve padziintu zinanu ieguvei dos tematos: Ierou uzbves un darbbas pamati; Ierou muncijas uzbves un darbbas pamati; Muncijas graujos darbbas faktori; Optisko ieru izmantoana taktisko uzdevumu izpildei; Atsevio strlnieku ierou veidu un muncijas tipu uzbves, darbbas un tlks attstbas jautjumi. Grmatas Ierou uzbves un darbbas principi pirm nodaa sniedz informciju par galvenajiem ierou raksturlielumiem, ierou galvenajm sastvdam un mehnismiem, to uzbves un darbbas patnbm. Otraj noda liela uzmanba pievrsta ierou patronu, grantu un prjs muncijas kaujas ldiu uzbves un darbbas patnbm. Tre nodaa sniedz btisku informciju par visiem muncijas graujos darbbas faktoriem, ieskaitot fugasa, embu, kumulatvo, caursites un aizdedzinoos faktorus un to aprinanas formulas. Ceturtaj noda var iepazties ar informciju par cilvka acs iespjm bez un ar optiskajm un nakts redzambas iercm, par optisko un nakts tmku uzbvi un darbbas patnbm, formuljot attiecgas rekomendcijas to izvlei. Prjs astoas nodaas velttas atsevio strlnieku ierou veidu un to muncijas tipu uzbves, darbbas un tlks attstbas jautjumiem. Grmata domta k mcbu palgldzeklis studiju priekmetos: taktika, auanas mcba, kara tehnika un kaujas atbalsts. Grmata var tikt izmantota ar k informcijas materils NBS karavriem un citiem interesentiem.

SATURS

Ievads 1. nodaa. Ierou uzbves un darbbas pamati ........................................................ 1.1. Ieskats strlnieku ierou tapanas vstur un to klasifikcija............................ 1.2. Ierou galvenie parametri, to raksturojums........................................................ 1.3. viena jdziens. Lodes kustba stobr ............................................................ 1.4. Lodes izlidoanas trums, enerija un caursianas spja................................. 1.5. Ieroa atsitiens un t samazinanas iespjas ................................................. 1.6. Atsitiena un pulvera gzu enerijas izmantoana automtisko ierou darbb 1.7. Automtisko ierou darbbas cikls un klasifikcija. ............................................ 1.7.1. Automtisko ierou darbbas cikls ........................................................... 1.7.2. Automtisko ierou klasifikcija ............................................................... 1.8. Ieroa stobrs un t konstrukcijas patnbas ....................................................... 1.9. Ierou konstrukciju galvenie mehnismi un sastvdaas. .................................. 2. nodaa. Ierou muncijas uzbves un darbbas pamati ...................................... 2.1. Ierou muncijas pulveri ..................................................................................... 2.1.1. Dmu pulvera raksturojums .................................................................... 2.1.2. Bezdmu pulvera raksturojums .............................................................. 2.1.3. Pulvera markas, sastvs un galvenie raksturlielumi ............................... 2.1.4. Bezdmu pulvera deganas process...................................................... 2.2. Strlnieku ierou patronas ................................................................................. 2.2.1. Ieskats patronu tapanas vstur, to konstrukciju patnbas un klasifikcija............................................................ 2.2.2. Patronas lodes ........................................................................................ 2.2.3. Patronu galvenie raksturlielumi un to marjums ................................... 2.2.4. Jaunu patronu izstrdes ......................................................................... 2.3. Muncijas uzspridzintju uzbves un darbbas pamati .................................... 2.3.1. Uzspridzintju uzdevums, klasifikcija un galvens prasbas .............. 2.3.2. Uzspridzintju uzbves galvenie elementi ............................................ 2.3.3. Kontakta darbbas uzspridzintji (KDU) ................................................ 2.3.4. Distances darbbas uzspridzintji (DDU) .............................................. 2.3.5. Nekontakta darbbas uzspridzintji (NDU)............................................ 2.4. Muncijas pirotehniskie sastvi .......................................................................... 2.4.1. Apgaismoanas un fotografanas sastvi ............................................ 2.4.2. Signalizcijas un trasjoie sastvi ........................................................ 2.4.3. Uguns novades pirotehniskie sastvi ..................................................... 2.4.4. Dmu izveides un imitcijas pirotehniskie sastvi .................................. 2.4.5. Aizdedzinoas vielas un pirotehniskie sastvi ........................................ 2.5. Muncijas inicijoie elementi ............................................................................ 2.5.1. Aizdedzes un detonjos kapseles ........................................................ 2.5.2. Elektrodegu un elektrodetonatoru uzbves patnbas ............................. 2.6. Grantas ............................................................................................................ 2.6.1. Grantu tapana, klasifikcija un kaujas lietojums .................................

7 7 13 14 16 21 23 26 26 28 30 34 39 39 39 40 43 45 47 47 49 54 58 62 62 63 66 71 73 74 74 75 77 77 78 79 79 81 83 83
3

2.6.2. 2.6.3. 2.6.4. 2.6.5.

Rokasgrantas un to galvenie raksturlielumi .......................................... auteu grantas un to galvenie raksturlielumi...................................... Grantvju grantas. .......................................................................... Grantmetju grantas ...........................................................................

86 89 91 97 101 101 107 110 114 119 123 123 126 129 131 133 135 138 140 141 142 144 145 146 149 149 155 157 173 173 177 183

3. nodaa. Muncijas graujos darbbas faktori ..................................................... 3.1. Muncijas fugasa darbba................................................................................... 3.2. Muncijas embu darbba ................................................................................. 3.3. Muncijas kumulatv darbba ............................................................................ 3.4. Muncijas caursites darbba ............................................................................... 3.5. Muncijas aizdedzes darbba ............................................................................. 4. nodaa. Optisko ieru izmantoana taktisko uzdevumu izpild ....................... 4.1. Cilvka redzes spjas un to uzlaboana ........................................................... 4.2. Objekta meklana, identifikcija un optisko ieru galvenie raksturlielumi....... 4.3. Dabisk nakts apgaismojuma raksturojums ...................................................... 4.4. Optisko ieru lietojums taktisko uzdevumu izpild............................................ 4.5. Karaspka darbba ierobeotas redzambas apstkos ..................................... 4.6. Optiskie tmki un to konstrukcijas patnbas ................................................... 4.7. Pretdarbba optiskajm novroanas iercm ierobeotas redzambas apstkos........................................................................................ 4.8. Strlnieku ierou nakts tmki .......................................................................... 4.8.1. Aktvie nakts tmki ............................................................................... 4.8.2. Pasvie I paaudzes nakts tmki ........................................................... 4.8.3. Pasvie II paaudzes nakts tmki .......................................................... 4.8.4. Pasvie III paaudzes nakts tmki ......................................................... 4.8.5. Nakts redzambas ieru galvenie raksturlielumi .................................... 5. nodaa. Pistoles un revolveri ................................................................................ 5.1. Pistou un revolveru tapana, klasifikcija un galvenie raksturlielumi................ 5.2. Revolveru konstrukciju patnbas ....................................................................... 5.3. Pistou konstrukciju patnbas ............................................................................ 6. nodaa. Triecienautenes (automti un automtisks autenes) ...................... 6.1. Ieskats triecienauteu (automtisko auteu) tapanas vstur ..................... 6.2. Triecienauteu konstrukciju patnbas un galvenie raksturlielumi .................... 6.3. Triecienauteu attstbas perspektvas ............................................................

7. nodaa. Manpistoles............................................................................................ 187 7.1. Manpistou tapanas un kaujas lietoanas patnbas...................................... 187 7.2. Manpistou galvenie raksturlielumi un konstrukciju patnbas ......................... 192 8. nodaa. Snaiperu autenes ................................................................................... 197 8.1. Snaiperu auteu lietoanas patnbas.............................................................. 197
4

8.2. Snaiperu auteu galvenie raksturlielumi un konstrukciju patnbas ................. 200 9. nodaa. Patautenes (vieglie vai rokas lometji)............................................. 209 9.1. Patauteu tapana un kaujas lietoanas patnbas ..................................... 209 9.2. Patauteu galvenie raksturlielumi un konstrukciju patnbas ....................... 211 10. nodaa. Lometji ................................................................................................. 215 10.1. Lometju tapana un kaujas lietoanas patnbas ....................................... 215 10.2. Lometju galvenie raksturlielumi un konstrukciju patnbas ........................ 216 11. nodaa. Grantvji ............................................................................................ 223 11.1. Grantvju tapana un konstrukciju patnbas ........................................... 223 11.2. Grantvju galvenie raksturlielumi un attstbas perspektvas ................... 227 12. nodaa. Grantmetji ........................................................................................... 231 Literatra ....................................................................................................................... 237 Pielikumi ........................................................................................................................ 239

Ar msdiens, kad dada veida ieroi, to skait stratiskie, ir sasniegui augstu kvalitti, attstbas pakpi un plau izplatbu, strlnieku ieroi nezaud savu aktualitti un k agrk ar tiem ir apbruoti visu karaspka veidu karavri. Ar Latvijas Nacionlajos bruotajos spkos (NBS) strlnieku ieroi ir dominjoais apbruojuma tips. Latvij nav savas ierou un muncijas raotnes, bet NBS karavriem nepiecieamas pamatzinanas iepirkto ierou un muncijas uzbves un darbbas principu veiksmgai apguvei, tpc tika sagatavota grmata Ierou un muncijas uzbves un darbbas principi. Ar konkrtiem ieroiem, emot vr NBS karavru rcb esoo apbruojumu, Latvijas Nacionls aizsardzbas akadmijas (NAA) kadeti tiek iepazstinti studiju priekmeta Strlnieku ierou uzbve praktiskajs nodarbbs pc o ierou detaliztiem aprakstiem un rokasgrmatm. Lekcijs apgts pamatzinanas atbilstoi s grmatas nodam paplaina kadeta redzesloku, dodot iespju s laik pc akadmijas beiganas apgt jebkuru jauna ieroa tipu. Cerams, grmata bs ar labs izzias materils jebkuram NBS profesionl dienesta karavram, zemessargam, jaunsargam un vienkri interesentam. Grmatas Ierou un muncijas uzbves un darbbas principi pamat ir paplainti lekciju materili ierou un muncijas uzbves un darbbas principu apganai, ko autors sagatavojis un izmanto nodarbbs ar NAA kadetiem un nekltienes studiju klaustjiem kop 1993. gada. T nav paredzta konkrtu ierou darbbas un uzbves apganai, kuru apraksti un rokasgrmatas atrodami atsevios izdevumos. Profesiju standarts (re. nr. PS 0373, 07.06.2006, protokols Nr. 4) NBS virsniekam paredz piekto kvalifikcijas lmeni, lai vi vartu vadt padoto militro kolektvu dados, pastvgi maingos apstkos uz sauszemes, jr un gais, ieskaitot dadu ierou lietoanu. Standarta sadaa Pienkumi un uzdevumi paredz, ka virsniekam jprzina NBS esoie individulie ieroi un to muncija, k ar jprot izmantot iegts teortisks zinanas darbb ar ieroiem un praktisks iemaas padoto apmcb, jprot izmantot visu apakvienbu rcb esoo tehniku, bruojumu un ekipjumu, k ar apmct padotos to ekspluatcij. Kaujas norise un vadana nav iedomjama bez individulo ierou un to aprkojuma efektvas izmantoanas, kas ar nosaka s grmatas un studiju priekmeta Strlnieku ierou uzbve aktualitti kopj NBS virsnieka izveides proces. Pc kadeta kandidta kurs sniegto strlnieku ierou uzbves pamatzinanu apganas is studiju priekmets pilnveido un paplaina zinanas par ierou uzbves un darbbas principiem saistb ar NBS bruojum esoiem individuliem ieroiem. Tas sekm mcbas ne tikai taktik, bet ar auan, artilrij, inenieru kaujas nodroinjum un citos militrajos priekmetos.

Ievads

1. NODAA IEROU UZBVES UN DARBBAS PAMATI

Strlnieku ierou darbbas pamat ir pulvera enerijas izmantoana. Senatn (n, Indij) pulveri lietoja uguoan un tikai vlk ska izmantot militraj jom, no skuma izgatavojot pirmo lielgabalu, pc tam ar strlnieku ierous. Robea starp iem ieroiem agrk bija oti nenoteikta. Eirop pirmie vieni atskanja 1118. gad, kad uz aplenkto Saragosu va arbi. 1310. gad spniei ar aujamieroiem padzina arbus no Gibraltra. Tie bija gludstobra ieroi, kurus pieldja no stobra gala ar apam akmens vai svina lodm. Pulvera ldi viena brd tika aizdedzints ar uguns liesmas vai sakarstas (nokaittas) dzelzs paldzbu. Lodes saglabja nvjou spku ldz 50150 sou distanc. Pirm vstures aprakstos mint aujamierou lietoana Krievij saists ar Maskavas aizstvju darbbu 1451. gad. 16. gadsimta vid aujamieroi jau tika iekauti daudzu Eiropas valstu armiju bruojum. Skum ts bija arkebzas, vau bises un fuzejas. Vismazk no iem ieroiem bija fuzeja: kalibrs 19,8 mm, masa 5,7 kg, garums 156 cm, lodes masa 32 g. 1521. gad pardjs jauns strlnieku ierocis ar krama uzsitjmehnismu (auanas mehnismu) muskete, un paus vjus ska saukt par musketieriem [12]. Pirmos vtustobra ierous 1654. gad izgatavoja krievu meistars Timofejs Vjatkins, tomr gludstobra ieroi vl ilgi palika bruojum. Masveidgi vtstobra autenes ska lietot 18. gadsimt Rietumeirop, un ts jau spja raidt lodi ldz 1000 sou attlum. Ar laiku autenes tika uzlabotas, samazinot kalibru un uzlabojot pieldanu, bet ts palika vienldia. 18. gadsimta beigs tika izgudrota patrona un aizslga sistmas ierocis ar krama uzsites mehnismu, os ierous varja pieldt ar no stobra resgaa. To konstrukcija jau bija samr vienkra, un tiem varja pievienot ar durkus tuvcai. Tikai 19. gadsimta pirmaj pus, kad tehnikas attstba va praktiski izmantot atkljumus mij, pardjs pistonu un kapseu autenes ar vienkrm aizslga sistmm. Divvtu stobru sistms varja izmantot jau masvkas iegarenas lodes. 1863. gad ameriknis Pilons piedvja interesantas konstrukcijas magaznas auteni. Krievij 1865. gad bruojum iekva flotes leitnanta Baranova konstrukcijas selniju (1 lnija = 0,1 colla = 2,54 mm) auteni, bet 1868. gad prgja uz mazka kalibra un vienkrku amerika Berdna 4,5 lniju magaznas auteni, kura uzlabot veid krievu armij tika izmantota ldz 1898. gadam. Uzlabotajai 4,2 lniju autenei radja unitro patronu ar metlisku aulti un ar misiu apkltu lodi, kas novrsa svina nosdumu veidoanos. 1845. gad Tulas ierou rpncas intrumentls darbncas vadtjs kapteinis Sergejs Mosins piedvja oti rtu 3 lniju (3 x 2,54 mm = 7,62 mm) kalibra auteni, kuru 1891. gad Krievijas armija piema bruojum. Krievijas armijai savu auteni un revolveri piedvja ar Beijas komersants Leons Nagans. Skot ar 1887. gadu, pasaules valsts plai iecientas kuva magaznas autenes
7

1.1. Ieskats strlnieku ierou tapanas vstur un to klasifikcija

(piemram, 7,62 mm Mosina, 7,71 mm LMetforda, 7 mm Mauzera un 9 mm Arisakas autenes). 19. gadsimta beigs un 20. gadsimta skum uz auteu patronas bzes pardjs Krtisa, Plesnera, Vinestera, Maksima, Manlihera, Freda, Fjodorova un citu konstruktoru daudzldiu automtisks autenes, ar kurm bija samr grti rkoties, un ldz Pirmajam pasaules karam nevienas valsts armijas bruojum ts netika pieemtas. Krievijas armija bija apbruota tikai ar trslniju (7,62 mm) Mosina autenm, amerika Maksima (Hiram Maxim) sistmas lometjiem un Nagana (Leon Nagant) sistmas revolveriem. Automtisko ierou ra iesks tikai 1883. gad ar Heirama Maksima balsta lometja pardanos, kura darbb tika izmantota atsitiena enerija. Vlans iegt mazku un vieglku automtisko ieroci rosinja Dnijas konstruktorus 1900. gad izgatavot pirmos vieglos lometjus (Madsena patautenes). To prldan ar izmantoja atsitiena eneriju, un tai tika pierkots divkju balsts. Madsens tai laik bija Dnijas aizsardzbas ministrs [13]. 20. gadsimta skum praktiski visu armiju ieroi jau tika izgatavoti auanai ar unitrm patronm, kurs izmantoja bezdmu pulveri. Var uzskatt, ka dmu pulvera patronu ra beidzs ar beu auteni Mauser M1889 un ts kopijm citu valstu armijs. 1915. gad Krievij nelielos daudzumos uzska Vladimira Fjodorova automtu raoanu, kurus paspja izmantot pat Pirmaj pasaules kar. 20. un 30. gados daudz uzmanbas tika pievrsts automtisko auteu un pistou pilnveidoanai. Krievij ska izmantot MaksimaTokareva (MT), Degtjarjova (DP-38) un Simonova sistmu konstrukcijas patautenes (AVS-36, SV-40). 1939. gada Krievijas kar ar Somiju atkljs somu manpistou priekrocbas, saldzinot ar Mosina auteni, un Krievij tri ieviess Degtjarova, pagina un Sudajeva 7,62 mm manpistoles (PPD-40, PP-41, PPS-43). Manpistole ir portatvs automtiskais ierocis, kas auj ar pistoles patronm. Manpistolm ir samra neliela auanas distance (200250 m), un Otr pasaules kara gados ts papildinja strlnieku ierous, palielinot to ugunsspku tikai tuvc. ajos gados manpistoles kuva oti iecientas, jo pierdjs to lietderba, cnoties ierakumos, nocietinjumos, dzotos un blinds. Vcij iecientas bija Hugo meisera (Hugo Schmeisser) manpistoles, piemram, MP-28, Somij Suomi M31. Svarga loma eit bija manpistou vienkrajai konstrukcijai un ltajai izgatavoanai. Tagad ts galvenokrt izmanto k policijas ierous, piemram, itlieu Berreta M12 (1967. g.) un Uziela Gala konstrukcijas Mini-Uzi (1984. g.). Otr pasaules kara gados ierou konstruktori pljs apvienot auteu un manpistou labs pabas, lai, palielinot ieroa auanas distanci ldz 400600 m, saglabtos pietiekama precizitte un auanas temps. Tika radtas t saukts vidjs patronas, kas pc garuma un masas iema vidus pozciju starp auteu un pistou patronm. Pateicoties m patronm, 1941. gad ASV pardjs Garanda konstrukcijas automtisk karabne, bet Vcij 1943. gad Hugo meisera MP-43 un Rdolfa Amslera 7,92 mm kalibra triecienautene StG-44 (Sturmgewehr-44).
8

Padomju armijas bruojum 1947. gad piema Mihaila Kalaikova automtu AK-47 un 1949. gad Sergeja Simonova karabni SKS. 70. gadu skum notika preja uz vl mazka izmra un mazkas masas 5,56 mm un 5,45 mm kalibra vidjm patronm, kuras izmantoja automtos (triecienautens) un patautens [12]. Pirm pasaules kara gados samr plai tika izmantoti miskie ieroi, bet Otr pasaules kara beigas jau iezmjs ar atomierou lietoanu. Pckara gados, pateicoties zintnes un tehnikas uzplaukumam, notika strauja raeu ierou attstba. Pardjs stratisks, taktisks, vadms prettanku, zenta, avicijas un jras raetes. Apgstot ierou uzbves un darbbas principus, labkai to izpratnei lietdergi ir tos klasifict grups un apakgrups. Pc taktisks nozmes un darbbas principiem ierous var iedalt piecs liels grups (1.1. att.): masveida izncinanas ieroi, raeu ieroi, artilrija, strlnieku aujamieroi, strlnieku aukstie ieroi.

IEROI
Masveida izncinanas ieroi miskie bakterioloiskie kodolieroi: a) atomieroi, b) binrie, c) deraa, d) neitrona

Raeu ieroi stratiskie taktiskie prettanku pretgaisa avicijas jras (kuu raetes un torpdas)

Artilrija lielgabali haubices mortras mnmetji balsta grantmetji

Strlnieku aujamieroi

Strlnieku aukstie ieroi nai pi arbaleti rapieri durki zobeni

Individulie autene karabne triecienautene manpistole pistole, revolveris

Kolektvie patautene lometjs grantvjs grantmetjs rokasgrantas

1.1. att. Ierou klasifikcija. 9

Masveida izncinanas ierous var iedalt miskajos, bakterioloiskajos un kodolieroos, un tie tiek tuvk apskatti mcbu priekmet Aizsardzba no masveida izncinanas ieroiem. Kodolieroi iedals atoma, deraa un binrajos ieroos, kas savukrt dals atkarb no kaujas galvias darbbas veida un to nesja tipa. Artilrijas ieroi, piemram, ir lielgabali, haubices, mortras un grantmetji, kurus ar iro pc kalibra, nozmes, izvietoanas vietas (kua, avicijas, zenta un sauszemes) un prvietoanas veida (prnsjamie, buksjamie, pagjji). Lielgabals ir artilrijas ierocis ar garu stobru (4080 kalibri), lielu via izlidoanas trumu (virs 700 m/sek) un prspj citus artilrijas ierous pc auanas tluma. auanas distances liel mra ir atkargas no stobra garuma un kalibra: 76 mm ldz 1315 km. 100122 mm ldz 20 km. 152155 mm ldz 2230 km. 175210 mm vairk nek 35 km. Tiea trpjuma distance pret bruu objektiem ir ldz 2000 m. Haubice domta virsplna auanai ldz 70 leiem, kalibri no 105 ldz 203 mm, samra ss stobrs (1530 kalibri, tpc ir mazs via izlidoanas trums 300 800 m/sek. auanas distance ldz 24 km, ar reaktvi aktvo viu ldz 30 km. Mortra ir lielkalibra ierocis ar su stobru (24 kalibri), kas domta oti nocietintu fortifikcijas ieru sagrauanai. Mnmetjs ir artilrijas ierocis ar balsta plati, tas domts pretinieka izkliedtu (laukuma) mru apaudei ar mnm. Mnmetjs ir spcgs strlnieku uguns atbalsta ierocis pret dzvo spku un kara tehniku, k ar lauka nocietinjumu sagrauanai. Mnmetja stobra paclums var bt no 45 ldz 85. o ierou uzbves un darbbas patnbas tiek apskattas studiju priekmet Artilrija un ts izmantoana. Izskatot so strlnieku ierou tapanas vsturi un to klasifikciju, redzams, ka vairk nek 600 gadu laik tika radts liels daudzums dada tipa aujamierou, kuri atiras k pc uzbves un darbbas principiem, t ar pc konstruktv risinjuma. Visus os ierous var sadalt klass un grups pc noteiktm konstruktvm atirbm. da klasifikcija, kas skk apskatta 1.7. noda, ir noderga, izstrdjot jaunas ierou konstrukcijas un apgstot esoo ierou uzbves un darbbas principus. Grmat galvenokrt aplkota strlnieku ierou un muncijas tapana un izveide, to uzbves un darbbas principi. Strlnieku ierou tapanas galvens stadijas ilustr shma 1.2. attl. Galvenie strlnieku aukstie ieroi ir durklis un nazis, bet kavalrij zobens. Ldz durka ievieanai pie autenes karavri lietoja pus, kaujas cirvjus un rapierus. Tika organiztas atsevias paukotju (pneu) un musketieru karavru nodaas. Lai dotu iespju musketieriem patstvgi aizstvties un kauj vius vartu izmantot k paukotjus, 1646. gad pie musketes pievienoja su pu, kuru varja ielikt stobr k kori pudel. Izveidojs gar ps, ko nosauca par bajoneti pc Francijas pilstas Bajonas, kur ds durklis 1646. gad lietots. 1648. gad franu
10

Paldjos pistoles 1872. g.

Balsta lometji 1883. g.

Magaznu autenes 1863. g.

Manpistoles 1912. g.

Patautenes (vieglie lometji) 1900. g.

Lielkalibra lometji 1918. g.

Automti triecienautenes 1915. g.

Specilie lometji (zenta, tanku, avicijas u.c.) 1924. g.

Universlie lometji 1934. g. Paldjos snaiperu autenes 1936. g.

1.2. att. Automtisko ierou tapanas stadiju hronoloisk shma.

pulki sama bruojum durkli ar atveri roktur, kuru varja uzvilkt uz musketes stobra tievgaa. Tagad varja aut, to nenoemot no ieroa, bet rads grtbas ar pieldanu. 1699. gad beidzot pardjs durklis, kas princip neatiras no msdienu konstrukcijm [26]. Dau auteu durku konstrukcijas redzamas 1.3. attl.

11

1.3. att. Noemamo durku piestiprinanas varianti: 1) Mosina autenes adatveida durklis, 2) Lebela autenes adatveida durklis, 3) LEnflda autenes naveida durklis, 4) Vcijas 1888. gada autenes durklis, 5) Arisakas (Japna) autenes durklis, 6) Mauzera karabnes durklis, 7) automta AKM durklis, 8) triecienautenes AR-18 durklis, 9) Beijas karabnes FN K.A.L. durklis, 10) triecienautenes G3 durklis, 11) Austrijas manpistoles SteijeraSoloturna SI-100 durklis, 12) Anglijas manpistoles L2AI durklis.

Durka ievieana armij gandrz divkrt pastiprinja kjnieku spkus. Ar laiku durklis un nazis, ko strlnieks nsja pie jostas, tika nomainti ar durkli, kuram bija naa asmens un rts rokturis. To varja nst pie jostas specil makst. Naveida durklis bija rtks, jo ar to vienlaikus varja durt un griezt, to varja izmantot k darbarku fortifikcijas darbos (velnu grieanai u.tml.). Bija izdomti ar naveida durki ar zobiem, kas va zt un griezt metla stiepli. Kalaikova automta AKM pirm (a) un jaunk varianta (b) durku konstrukcijas redzamas 1.4. attl.

1.4. att. Automta AKM naveida durklis: 1 asmens, 2 rokturis, 3 fiksatora podzia, 4 uzmava, 5 ztis, 6 atvere savietoanai ar maksti, 7 griezjmala, 8 siksnia, 9 aizeris, 10 izcilnis, 11 nodroinjuma izcilnis, 12 uzgaa skrve, 13 garenisks gropes. 12

20. gadsimt jau praktiski vism magaznu autenm varja pievienot noemamu naveida durkli. Bija ar minjumi savienot durka konstrukcijas ar citiem strlniekiem nepiecieamiem priekmetiem slaua ktu, lpstu u.tml. Dam autenm tika pievienoti ar nenoemami, bet pie stobra noliecami durki. iem durkiem ir divi stvoki kaujas un prgjiena (piemram, Sergeja Simonova karabne SKS). Kaut gan odien durku loma ievrojami samazinjusies, ierou meistari to attstbai turpina pievrst pietiekami lielu uzmanbu.

Izskatot ierou klasifikciju, vrojams liels ierou veidu un atseviu tipu klsts, kas radies vairk nek 600 gadu garaj to attstbas vstur. Lai vartu saldzint ldzga tipa ierous un izvlties optimlo variantu, nepiecieams zint to raksturojumu, ko nosaka o ierou parametri. Ierou galvenie parametri ir [12]: 1. d kalibrs. Ieroa stobra kanl attlums starp grieiem (vtnm), izteikts mm vai colls; 2. M ieroa masa. Pieldta un nepieldta ieroa masa, izteikta kg; 3. Dtm tmanas distance. Vislielkais attlums metros ldz mrim, aujot ar tmanu, kad lou trpjumu novirzes vl atrodas pieaujams robes; 4. Dmax lodes lidojuma maksimlais tlums. Maksimlais attlums metros, ldz kuram lode saglab savu nvjoo spku; 5. V0 lodes izlidoanas trums (skumtrums). Maksimlais lodes trums m/s, izlidojot no stobra; 6. n auanas temps, v./min. To iedala nmax, nkaujas, n1 k vienu skaitu mint (maksimlais, kaujas aujot sm krtm, aujot savrupvieniem); 7. N patronu skaits piln ieroa magazn (aptver); 8. lt tmka lnijas garums, attlums no mrka robia ldz grauda virsotnei, izteikts mm; 9. Tie viena attlums m, kad aujot nav jmaina tmka stvoklis (pa figras kru dau vai augumu); 10. Stobra dzvotspja maksimlais ar ieroci izdarmo vienu skaits, kad, aujot ldzgos apstkos, lodes skumtrums nesamazins vairk par 5%. o raksturojumu nosaka ar pc trpjumu ovluma, kura lielkais izmrs nedrkst bt lielks par kalibru, ne vairk par D/d < 1,25. Msdienu ierou dzvotspja atkarga no ieroa tipa, stobra konstrukcijas un izmantotajiem materiliem, t var bt oti dada, skot no 4000 ldz 1 600 000 vienu; 11. Ieroa izmri (garums ar pievienotu durkli, bez durka un ar saliktu laidi, izteikts mm); Prjie ierou parametri: mp patronas masa g, lst stobra garums mm, ml lodes masa g, mmag magaznas (aptveres) masa g. vtu (grieu) skaits,
13

1.2. Ierou galvenie parametri, to raksturojums

Ierou parametri ir ciei saistti, un, mainot vienu no galvenajiem, mains ar citi. Piemram, ieroa kalibra un lodes skumtruma palielinana izraisa ieroa masas un atsitiena spka palielinanos. Aprinot ieroa masu, biei izmanto formulu: M = ml V0n/, ieroa attstbas koeficients.

viena jdziens ir neatemami saistts ar aujamierou, to skait autenes k strlnieku ieroa, pardanos 14. gadsimt, kad, pateicoties tehnikas attstbai, varja jau izmantot dmu pulveri k apau lou izsviedju. Ar jdzienu viens apzm mehnisku, misku, siltuma un gzu dinamikas procesu kopumu, kas notiek aujamieroc no pulvera ldia aizdedzes momenta ldz pulvera gzu izplanai no stobra pc lodes izlidoanas. viena galvenais uzdevums ir pieirt lodei vajadzgo izlidoanas trumu. Ttad vienu veido sarets process, kura rezultt pulvera ldia misk enerija prtop stipri saspiestu un sakarstu gzu enerij, kas, izpleoties pa stobra kanlu ar oti lielu trumu, pieir lodei attiecgu kintisko eneriju.

1.3. viena jdziens. Lodes kustba stobr

viens lodes (ldia) izgrana no stobra kanla ar gzu enerijas paldzbu, sadegot patronas pulvera ldiam.
Izskatot vienu laika secb, var atzmt dus raksturgus momentus: 1. Kapseles un tlk patronas pulvera ldia aizdedzinana, aktivcijas spiediena Pa pardans. 2. Pulvera degana nemaing tilpum, oti strauja pulvera misks enerijas atbrvoana gzu tilpuma un temperatras palielinanas veid. 3. Lodes apvalka iegrieans stobra vtns pulvera gzu spiediena ietekm, kad spiediens sasniedzis forscijas spiedienu Pf. 4. Atliku pulvera ldia degana, paplainoties tilpumam, lodei rotjot un virzoties uz prieku ar patrinjumu. 5. Lodes tlkais patrinjums, izpleoties pulvera ldia sadeganas produktiem un radot augstu spiedienu. 6. Ieroa automtikas kustgo dau darbba. 7. Lodes un gzveida deganas produktu izgrana no stobra kanla. 8. Stobra sakarana berzes un siltumapmaias ietekm lodes kustbas laik un papildu truma pieirana lodei. ie procesi notiek sekundes simtdau laik, kad maksimlais gzu spiediens sasniedz 300400 MPa un temperatra vairk nek 3000 K. Daas ierou mehnismu daas iegst lielu patrinjumu un tiek pakautas sitienu slodzm. Automtisko aujamierou mehnismu un detau kustbas un mijiedarbbas likumsakarbas var noskaidrot ar matemtiska modea paldzbu, izmantojot stobra (iekjs) ballistikas teoriju. Stobra ballistikas teorijas galvenais uzdevums ir viena dinamikas izpte, atrodot attiecgas likumsakarbas. viena dinamika tiek raksturota ar diem lielumiem, izskatot to mainbu laik
14

vai pc stobra garuma: Pt, Pl pulvera gzu spiediena izmaia. Vt, Vl lodes (via) truma izmaia. Tt, Tl pulvera gzu temperatras izmaia. Ut pulvera deganas trums stobr. Stobra ballistikas teorija auj iegt ballistikas rdtjus, kurus parasti izskata atkarb no lodes kustbas attluma stobr vai laika spra no kapseles aizdedzes momenta. os galvenos rdtjus var iegt ar eksperimentl ce, izpildot vienu ar datoriem aprkot ieroc [13]. Stobra ballistik vienu pieemts sadalt etros periodos: skuma, galvenais, adiabtiskais, pciedarbbas periods. Brd, kad ieroa auanas mehnisma dzelksnis uzsit pa patronas kapseli, notiek ts aizdedze un spiediens (P) patronas aul oti tri (praktiski momentli) sasniedz pulvera ldia deganas aktivcijas spiedienu. Pulveris deg pa krtm, un t deganas trums atkargs no pulvera granulu formas, kopjs virsmas, temperatras un spiediena deganas laik. aj proces izdals daudz gzveida produktu. Skum degana notiek nemaing tilpum patronas aul, un gzu spiediens pieaug, sasniedzot forsanas spiedienu Pf, kad lodes apvalks sk iegriezties stobra vtns un lode sk savu kustbu. Par lodes kustbas skumu pieemts uzskatt brdi (t0), kad viss ts apvalks ir iegjis vtns. Lodes kustba izraisa pulvera ldia deganas tilpuma palielinanos stobr. Skum is tilpums palielins lnk nek no jauna izveidojuos gzu tilpums, un notiek strauja spiediena palielinans, k tas redzams pc lknes P(t) 1.5. attl, un lodes kustbas trums pieaug. Palielinoties lodes kustbas trumam V(t), tri sk palielinties brvais tilpums stobra kanl un samazins gzu spiediena palielinans trums. Maksimlais spiediens Pm tiek sasniegts laik tm, kad jau skas gzu spiediena samazinans. Pc kda laika tb, kad pulvera ldi beidz degt un pulvera gzes vairs neveidojas, beidzas galvenais periods. Tomr gzei stobr ir vl liels spiediens (Pb) un temperatra (Tb), un lode turpina savu patrinto kustbu.

15

Pm Pb

Pf

1.5. att. Gzu spiediena P(t) un lodes truma V(t) izmaiu raksturs stobra kanl viena laik: skuma periods (0t0), galvenais periods (t0tb), adiabtiskais periods (tbts), pciedarbbas periods (pc ts).

Laik t tb pulvera gzu darbs notiek, tikai atdodot savu iekjo eneriju, un, ja neem vr zudumus siltumapmai, aj laik gzu izpleanos var uzskatt k adiabtisku procesu. Pulvera gzu spiediens pc lodes izlidoanas no stobra strauji krtas pa eksponenti, ko var aprakstt ar profesora Bravina formulu: P = Ps e-t/B t laiks pc lodes izlidoanas no stobra kanla. B = 1300/Vs gzu pciedarbbas koeficients, kuru var aprint ar pc formulas: B = ( Vs/S Ps)/( 0,5), kas atkargs no: pulvera ldia masas, S stobra rsgriezuma laukuma, Vs lodes truma, Ps gzu spiediena, lodei izlidojot no stobra tievgaa. aj pciedarbbas period gzes vl turpina iedarboties uz lodi, palielinot ts trumu ldz Vo. Pc izlidoanas no stobra kanla pulvera gzes ar trumu 12002000 m/sek vl kdu laiku iedarbojas uz lodi, palielinot ts trumu ldz Vo, ko ar pieemts saukt par lodes izlidoanas trumu (skumtrumu). aj brd gzu spiediena spks izldzins ar gaisa pretestbas spku lodes lidojumam. is trums parasti tiek sasniegts attlum (2040) d no stobra tievgaa, kas atkargs no rjiem apstkiem viena brd. Parasti ie lodes izlidoanas trumi Vs un Vo praktiski maz atiras (Vo>Vs par 2,5%). Pirmo trumu (Vs) nosaka, risinot stobra ballistikas pamatviendojumus, otro trumu (Vo) iegst eksperimenta rezultt, aujot specilos mros un izmrot lodes lidojuma laiku t starp iem mriem, k tas shematiski pardts 1.6. attl.
16

1.4. Lodes izlidoanas trums, enerija un caursianas spja

1.6. att. Lodes skumtruma noteikanas shma.

Zinot attlumu l starp mriem, var viegli noteikt skumtrumu, proti, Vo = l/t. Strlnieku ieroiem skumtrums var bt no 300 m/s ldz 1000 m/s, un tas ir atkargs no: 1) stobra garuma, 2) lodes masas, 3) patronas pulvera ldia masas, temperatras, graudiu formas un pieldanas blvuma. Par pulvera pieldanas blvumu pieem pulvera ldia masas attiecbu pret patronas aultes tilpumu ar ievietotu lodi (tas atbilst patrontelpas tilpumam Vo). Lodei atkarb no ts masas, izlidojot no stobra kanla, piemt noteikta kintisk enerija, kurai savukrt ir vislielk ietekme uz lodes caursianas spjm. Pc pirm termodinamikas likuma, patronas pulvera ldia gzu potencil enerija Wp tiek izlietota, izgrot lodi caur stobra kanla vtnm (grieiem), pieirot tai rotciju un noteiktu kintisko eneriju, k ar ieroa automtikas darbam un stobra sakarsanai. Lodes caursianas spjas atkargas galvenokrt no ts lidojuma truma pirms atsians pret mri, k ar no lodes masas, formas un tipa un no mra materila pretestbas. Lodes lidojuma trums, palielinoties viena attlumam, jtami samazins, kas savukrt slikti ietekm lodes stabilitti ts lidojuma trajektorij. 1.1. tabul redzams, k mains dadu lou trumi un enerija lidojuma trajektorij atkarb no nolidots distances (% no tie viena distances).
1.1. tabula. Lou trumi V un enerija E lidojuma trajektorij atkarb no trajektorij nolidots distances (% no tie viena distances).

17

Lodes kintisk enerija, satiekoties ar rsli, tiek izlietota: 1) ra deformcijai sitiena brd, 2) mra daiu trai kustbai saskares brd ar lodi, 3) vides sakarsanai, caursitot ra materilu. Kopum lodes graujo darbba tiek raksturota ar ts caursianas spju no noteikta attluma vai ar caursianas dziumu (skat. 3. nodau). Caursianas spja ir atkarga no: 1) ra tipa un materila, 2) attluma un viena vietas, 3) patronas tipa. 1.2. tabul pardts triecienautenes patronas lodes ar metla serdeni un autenes patronas lodes ar metla serdeni caursianas spju saldzinjums.
1.2. tabula. Triecienautenes un autenes patronu lodes caursianas spja. ru tips Triecienautenes patrona auanas distance, m ivere (trauda) Bruuveste Noblietta sniega uzbrums Uzbrts grunts valnis ieeu siena Sausi collu (2,54 cm) biezi prieu di, salikti ar collas atstarpi 900 600 500 500 100 500 caursianas spja/dziums 8090% 8090% 7080 cm 2530 cm 1215 cm 25 cm autenes patrona auanas distance, m 1700 1200 1000 1000 200 1200 caursianas spja/dziums 5080% 5080% 7080 cm 2530 cm 1012 cm 20 cm

Uzskata, ka lode ir nvjoa dzvajam spkam ziemas aprb, ja t caursit trs sausus collu (2,54 cm) biezus prieu dus, saliktus ar collas atstarpi (1.7. att.). Izpildot praktiskos vienus, td veid nosaka attlumu, ldz kuram ierocis spj dot nvjou triecienu dzvajam spkam. Piemram, automtam AKM is attlums ir 1500 m, bet lometjam PKT 3800 m, kaut gan ds distancs ir maza varbtba trpt savrupstvo mr. Aizdedzinoo brusitju lou un artilrijas viu spju caursist noteikta biezuma b metla bruu plksni var noteikt ar akoba de Marras emprisko formulu: (ml+g)0,75 (Vsin 0)1,43 b= d1,07 k b bruu plksnes biezums, cm, d (via) lodes kalibrs, dm, lodes atsitiena leis pret bruu plksni, ml via (lodes) masa, kg, k1 16002000 viendabgai bruu plksnei, k2 20003000 heterognai bruu plksnei, g 9,8 m/sek brv kritiena patrinjums. Piemram, ar automtu AKM no 300 m distances ar varbtbu 0,5 var caursist
18

7 mm biezu bruu plksni, ja lodes atsitiena leis = 90.

1.7. att. Lodes caursianas spjas prbaudes mris.

Ttad patronas pulvera ldia galvenais darbs ir pieirt lodei nepiecieamo kintisko eneriju W0 , ko var aprint ar formulu: W0 = ml Vo/2 ml lodes masa, Vo lodes izlidoanas trums. viena rezultt lode saem tikai noteiktu dau no patronas pulvera ldia potencils enerijas = W0/Wp, kas ir viena lietderbas koeficients. Var pieemt, ka pulvera gzu izpleans process ir adiabtisks (process notiek tik tri, ka siltumapmaiu var neemt vr). Tad pulvera ldia spku fl, ja skotnj temperatra ir T1, var izteikt ar gzu universls konstantes R paldzbu (R = 8,314 J/mol.k, J douls): fl = R Tl Pulvera ldia (ar masu ) pilno eneriju var aprint pc formulas: Wp = fl /(kl) [R Tl/(kl)] Koeficients k atkargs no gzu temperatras Tl pirms gzu izplanas no stobra kanla, k tas redzams 1.3. tabul.
1.3. tabula. Koeficienta k atkarba no gzu temperatras Tl pirms gzu izplanas no stobra kanla. T, 0K T/T1 k 2700 1,0 1,185 2430 0,9 1,19 2160 0,8 1,196 1860 0,7 1,202 1680 0,6 1,208 1350 0,5 1,215

Msdienu strlnieku ieroiem var pieemt, ka adiabtiskais koeficients (k) ir 1,2. Ttad lodes kintisk enerija atkarga no ts masas ml , pulvera tipa fl, pulvera ldia masas un gzu temperatras Tl, viena lietderbas koeficienta un var bt izteikta ar formulu: ml Vo/2 = [f1 /(k1)] formula auj aprint maksimlo lodes izlidoanas trumu Vo no stobra kanla. V0 = 2f1 m1(k - 1)
19

1.4. tabula. Dadu ierou tipu lou skumtrumi (V0) un to enerija (W0). Patronas lietojums (valsts) .223 Remington/5,56 (NATO) 5,45 mm M74 .30 US Carbin Kurzpatrone PP43 (Vcija) 7,62 mm M43 (Krievija) .303 British (Anglija) .308 Win/7,62 (NATO) 7,5 mm (veice) 7,5 mm (Francija) 7,62 mm M1908/30 (Krievija) 7,92 mm Mauser (Vcija) .30-06 Springfield (ASV) 9 mm SP-5, PAB-9 (Krievija) .50 Browning (ASV) 12,7 mm M30/38 (Krievija) 14,5 mm M41/44 (Krievija) Patronas tips/lodes masa, g 5,56 x 45/3,6 5,45 x 39/3,3 7,62 x 33/7,1 7,92 x 33/6,9 7,62 x 39/7,9 7,7 x 56R/11,4 7,62 x 51/9,5 7,5 x 55,5/11,3 7,5 x 54/9 7,62 x 54R/11 7,92 x 57/12,8 7,62 x 63/10 9 x 39/17 12,7 x 99/46 12,7 x 108/51 14,5 x 114/63,4 1005 900 605 650 710 745 780840 750840 820 780870 750880 820850 280300 765890 830860 1000 V0, m/s 1798 1316 1299 1468 1991 3164 28903352 31783987 3206 29204466 36004956 32613793 660780 1346018218 1756718860 31700 W0 , J

Jatzst, ka strlnieku ieroa galvenais uzdevums ir efektva pretinieka dzv spka izncinana. autas brces raksturs atkargs no daudziem faktoriem: lodes masas un kalibra, lodes lidojuma truma un stabilittes trajektorij, lodes kustbas patnbm dzvajos audos u. tml. Apskatsim pdjo faktoru. Jau 0,0005 s pc pirm kontakta lode atdala du no dzvajiem audiem, izveidojot trpjuma viet pulsjou dobumu, kas pc 0,005 s aizem vislielko tilpumu. Vl pc 0,08 s is pulsjoais dobums samazins, paliekot pie lodes galvias un formjot lodes tlks kustbas virzienu. Visnepatkamkie ievainojumi izveidojas, ja lodes enerija tiek atdota ermea audiem virsskaas trum. Sitiena efektu palielina bezapvalka plastisks lodes. 1899. gad Hgas konference aizliedza izmantot pret dzvo spku lodes, kas ermea audos saplacins. ds efekts piemt ar mazkalibra lodm. 7,62 mm Kalaikova automta lode ar trauda serdeni, ieejot ermea audos 2326 cm ar galvas dau uz prieku, pc 4550 cm strauji maina savu stvokli un jau kustas ar aizmugures dau uz prieku. Dienvidslvija izmantoja 7,62 mm lodes ar svina serdeni, kas jau pc 89 cm apmet kleni. Izejot cauri mkstajiem audiem, kleojot tda lode sarauj trs reizes vairk audu. 5,45 mm kalibra Kalaikova automta lodei ir gar trauda serdenis un galvas
20

da 5 mm brvs tilpums. Izveidojas lode ar novirztu masas centru, kas, ieejot ermea audos, jau pa skum sk kleot. Atsitiena brd lodes tukaj tilpum nevienmrgi iespieas lodes iekpus atrodoais svins, kas savukrt strauji maina lodes trajektoriju.

1.5. Ierou atsitiens un t samazinanas iespjas Par atsitienu sauc ieroa (stobra) kustbu pretji viena virzienam, kas izpauas sitien pret plecu, roku vai specilu balstu.
Atsitiens ir raksturgs visa tipa aujamieroiem, un to izmanto ierou prldan, tomr jcenas t ietekmi mazint. Ieroa atsitiens rodas no patrinjuma, ko iegst ierocis, lodei kustoties stobr viena laik un pulvera gzm spieot uz patronas aultes pamatnes. Ieroa kustbas trums atsitiena brd ir tik daudz reiu mazks par lodes skumtrumu, cik reiu lodes masa mazka par ieroa masu. To var viegli pierdt ar tona otro likumu uz lodi viena brd darbojas spks F: F = ml a = ml Vo/t ml lodes masa, t = tsto laika sprdis, kad lode kustas stobra kanl. is spks ttad iedarbojas uz ieroci ar masu M, kas savukrt iegst patrinjumu M reizes mazku nek lodei: a = F/M = (ml Vo/t)/M Parasti klasisks konstrukcijas ieroos pulvera gzu spiediena spks (atsitiena spks) un atsitiena pretdarbbas spks (plecs, balsts, ieroa masas centrs) neatrodas uz vienas lnijas un ir pretji vrsti, izveidojot spku pri, kura iedarbb stobra tievgalis tiek pamests uz augu. Jo lielks spku pra plecs, jo lielks stobra tievgaa lciena leis, k tas redzams 1.8. attl. viena brd ir vrojamas ieroa stobra vibrcijas, kas ar samazina trpanas varbtbu.

1.8. att. Atsitiena iedarbba uz plecu un lciena lea izveide.

Lciena leis neveidojas, ja stobrs un lode atrodas vien lnij ar ieroa atbalsta punktu. Piemram, lometjam PK un citiem bullpup sistmas ieroiem tmanas ierces ir jpace virs stobra, lai vjs vartu notmt. To parasti pank, izveidojot specilu rokturi ieroa prneanai, ko izmanto ar k tmanas ierci, k tas redzams 1.9. attl.

21

1.9. att. Bullpup tipa triecienautene AUG (Army Universal Gewehr Steyr raojums).

Var izdart dus secinjumus: 1. Lai samazintu atsitiena patrinjumu, ierocim jbt ar pc iespjas lielku masu; 2. Piespieot ieroci pie ermea (pleca, auguma) vai cita atbalsta, rodas pievienot masa, kas ar mazina atsitiena patrinjumu; 3. Atsitiena iespaid ieroa stobra gals tiek nedaudz pamests uz augu. Automtisko ierou stobrs ir pakauts ar vibrcijm, tpc stobra kanla lnija pirms viena un viena laik veido lciena lei [26]. Lai mazintu atsitiena slikto ietekmi, dai strlnieku ieroi (piemram, Kalaikova automts) ir aprkoti ar specilm iercm kompensatoriem (1.10. att.).

1.10. att. Kompensatora darbbas princips.

No stobra kanla izplstos gzes, atsitoties pret kompensatoru sienim, nedaudz pavirza stobra galu uz leju un pa kreisi. Strlnieku ieroiem atsitiena enerija neprsniedz 2 kgm, bet lielkalibra lometjiem un lielgabaliem enerija ir 10100 reiu lielka. Ieroos, kur aizslgs viena brd ir ciei savienots ar korpusu, pulvera gzu ballistiskais spiediens uz patronas aultes pamatnes pilngi priet uz ieroa korpusu. Nepiecieama ieroa amortizcija, starp ieroci un balstu ievietojot elastgu elementu. aj gadjum uz balstu darbojas ne visa atsitiena enerija. Elastg elementa reakcija ir proporcionla amortizatora deformcijai viena brd. Amortizators prveido slaicgu, lielas amplitdas atsitiena spka impulsu (P) laika zi gark (ta) un mazkas amplitdas amortizatora reakcijas impuls (Pa). To izsaka ar formulu: P t = Pa ta t = tto lodes kustbas laiks viena brd, ta amortizatora reakcijas darbbas laiks. Ja ta >> t, tad Pa << P.
22

Msdiens tiek izmantoti divi amortizatoru veidi: 1) ar svrstbu slptju (dempferu, buferi), 2) bez dempfera (bufera). Abu konstrukciju amortizatora galvenais elements ir nospriegota atspere, kas ar amortizatora paldzbu ieroci vienmr atgrie skuma stvokl. Bruutransportiera BTR-70 tora lometja KPVT amortizatora rsgriezums pardts 1.11. attl.

1.11. att. Amortizatora rsgriezuma shma.

Lometja atsitienu saem amortizatora korpuss, saspieot atsperi, bet, atgrieoties izejas stvokl, atsperei jprvar gumijas dempfera (bufera) pretestba.

Atsitiena spku ieroa prldan plai izmanto triecienautens, lometjos, patautens, daudzs pistols un manpistols. Lai gan iem ieroiem ir dada konstrukcija, automtikas darbs tm ir viends atsitiena enerijas izmantoana patronas aultes izmeanai, aizslga atsvieanai un atgriezjatsperes saspieanai. Pc konstrukcijas risinjuma os automtiskos ierous iedala: 1) Ieroos ar aizslga atsitienu, izmantojot: a) brvo aizslgu, b) pusbrvo aizslgu, c) noslgto aizslgu; 2) Ieroos ar stobra atsitiena izmantoanu: a) ar so stobra gjienu, b) ar garo stobra gjienu. Skk par o ierou konstrukciju patnbm, to priekrocbm un trkumiem. Brvais aizslgs ir aizslgs, kam nav nekdas sasaistes ar stobru, un tas tiek stobram piespiests tikai ar atsperes paldzbu [12]. aj gadjum aizslga atsitiens un kustba skas reiz ar pulvera gzu spiediena palielinanos stobr. Tlk aizslgs, kustoties pc inerces, saspie atgriezjatsperi un izvelk patronas aulti no patrontelpas, kas ar izmetja izcilni tiek izsviesta (1.12. att.).

1.6. Atsitiena un pulvera gzu enerijas izmantoana automtisko ierou darbb

23

1.12. att. Ierocis ar brvo aizslgu.

Atgrieoties skuma stvokl, aizslgs padod jaunu patronu patrontelp, nosldzot to ar savu masu. Atsitiena skum aulte vl ar gzu spiedienu ir piespiesta pie patrontelpas sienim, t ka nav izslgts aultes plsums. Lai palnintu aizslga kustbu, tas jizgatavo pc iespjas masvks. da sistma tiek izmantota ieroos ar samr mazm patronm un ar sm aultm (pistoles un manpistoles). Brv aizslga sistmas ir no vienkrkajm, un sais automtikas darbbas cikls pieauj augstu auanas tempu. Ierou sistms ar pusbrvo aizslgu t kustbas palninanu pank, piesaistot aizslgu stobram ar berzes spku vai izmantojot salikto, divdago aizslgu (1.13. att.).

1.13. att. Ierocis ar pusbrvo aizslgu.

Pirmaj gadjum aizslga izcii ielec stobra krbas slpajs gropts (rievs). T k berzes spks ir atkargs no spiediena, aizslgs atbrvojas no stobra pulvera, gzu spiedienam samazinoties ldz noteiktai robeai. Otraj gadjum aizslga priekj daa, kas nosldz stobru, it k lielko dau atsitiena enerijas prnes uz t otru dau, liekot tai kustties trk, ko pank ar paas formas arnra paldzbu. o efektu var iegt, ar izmantojot veltnus vai lodtes (1.14. att.), kuras izspie no stobra krbas figurl iedobuma ar aizslga priekjs daas paldzbu.

1.14. att. Firmas Heckler & Koch ierocis ar pusbrvo aizslgu.

Ieroiem ar pusbrviem aizslgiem ir saretka konstrukcija. Tie gan uzlabo aultes izvilkanas apstkus, tomr tiem piemt ar brv aizslga trkumi. Ieroiem, kuriem automtikas darbb izmanto stobra atsitienu, aizslgs viena brd ir ciei savienots ar kustgu stobru. Atsitiena spka iedarbb stobrs ar aizslgu saspie stobra atsperi un, veicot attlumu, kas nedaudz lielks par patronas
24

aultes garumu, atdals viens no otra. Atkarb no aizslga un stobra atdalans momenta izir sistmas ar su un garu stobra gjienu. Sistms ar su stobra gjienu vla stobra kanla atslgana tiek savienota ar augstu auanas tempu. Tas dod iespju iegt drou ieroci, ko neietekm iespjam t piesroana ar mazm daim, kas savukrt nosaka s sistmas plau lietojumu [12]. Izmantojot atsitiena eneriju ieroos ar so stobra gjienu, stobrs un aizslgs, kas savienoti sav starp ar noslganas ierci, tiek atsviesti atpaka. T k to kopj masa ir pietiekami liela, tie kopgi virzs atpaka lnk par lodes kustbu stobr. Pavirzoties nelielu gabaliu, noslganas ierce atbrvo aizslgu no stobra. Stobrs apstjas, bet aizslgs turpina savu kustbu, lai prldtu ieroci (1.15. att.).

1.15. att. Stobra atsitiena enerijas izmantoanas shma ieroos ar so stobra gjienu.

Ierou sistms ar garo stobra gjienu aizslgs ar stobru kustas kop ldz galjam atsitiena punktam, kur notiek to atdalans. Aizslgs aizkavjas, kamr stobrs atgrieas skuma stvokl, izmetot izauts patronas aulti. Aizslgs, kustoties uz prieku, iebda patrontelp krtjo patronu un nosldz stobra kanlu [13]. Ierou sistmas ar garo stobra gjienu auj samazint spcgu patronu atsitiena spku un izvilkt aulti no patrontelpas izdevg moment. Tomr tas mazina auanas tempu un palielina stobra krbas izmrus. Tpc strlnieku ieroos s sistmas samr maz izmanto. Atsitiena izmantoana pie gara stobra gjiena auj noslgt stobra kanlu, atdodot vairk enerijas lodei. T k viena brd aizslgs un stobrs ir saistti sav starp, tad atsitiens liek stobram ar aizslgu noiet visu atgrdiena ceu. Sasniedzot galjo aizmugures stvokli, stobrs atdals no aizslga un atgrieas skuma stvokl, izmetot izauts patronas aulti (1.16. att.).

1.16. att. Stobra atsitiena enerijas izmantoana ieroos ar garo stobra gjienu.

Automtiskajos ieroos ar pulvera gzu izmantoanu galvenais dzinjspks ir o gzu spiediena spks. Neliels daudzums pulvera gzu caur atveri tiek izvadts no stobra kanla (1.17. att.), un stobrs nedaudz novirzs uz pretjo pusi no gzu izvades atveres. Stobra vibrcijas, atsitiena un gzu izvades fakta kopums viena brd izveido lciena lei (starp stobra kanla ass virzienu pirms viena un lodei izlidojot no stobra). Leis var bt pozitvs vai negatvs. Negatvo ietekmi uz auanas precizitti novr, ieroci pieaujot.

25

Vism ierou gzu izvades mehnismu konstrukcijm ir kopja shma (1.17. un 1.18. att.).

1.17. att. Pulvera gzu izvades izmantoana ierou automtikas darbb.

viena brd daa no gzm, kas seko lodei, caur atveri stobra kanl traucas uz gzes kameru un ar virzua paldzbu izpilda attiecgu darbu (atdara aizslgu, izmet aulti, saspie atgriezjatsperi un uzvelk auanas mehnismu). A = Mk V/2 Mk ar virzua spku kustinmo detau kopmasa (l, 2, 3, 5, skat. 1.18. att.), V kustinmo detau trums.

1.18. att. Pulvera gzu izvades izmantoana ierou automtikas darbb.

Lai atrastu trumu V, izmanto sistmas lodepulvera ldiierocis kustbas daudzuma saglabanas likumu. Ja pulvera ldia masu neem vr, is likums noslgtai sistmai bs ds: ml (Vo V) Mk V = 0 Te emts vr, ka lodes absoltais trums ir VoV, ttad matemtiski trumu V var izteikt: V = ml Vo/(Mk + ml) Kustoo dau prvietoanai ieroc tiek patrts darbs: A = MkV2/2 = Mk [ml Vo/(Mk + ml)] /2 = = [ml /Mk (1 + ml /Mk)] ml Vo/2 Parasti ml < Mk un (1 + ml /Mk ) 1, ttad: A = (ml /Mk) ml Vo/2 = (ml /Mk) Wlkin eit Wlkin = ml Vo/2 lodes kintisk enerija, izlidojot no stobra. Ieroiem ml/Mk = 0,0020,005, Wlkin = 3040 J, un pulvera gzu enerijas bilanc parasti o enerijas zudumu automtisko ierou darbbai neem vr.

1.7. Automtisko ierou darbbas cikls un klasifikcija

1.7.1. Automtisko ierou darbbas cikls Lielk daa msdienu strlnieku ierou ir automtiskie, kuros pulvera gzu enerija tiek izmantota ne tikai lodes izgranai no stobra, bet ar ieroa prldanai.
26

Automtisko ierou darbbas cikl ir das opercijas: 1. Stobra kanla atslgana pc viena; 2. Aizslga atsvieana un izauts patronas aultes izvilkana no patrontelpas; 3. Atgriezjatsperes saspieana un izauts patronas aultes izmeana no ieroa (ekstrakcija); 4. Krtjs patronas satverana, padeve un iebdana patrontelp; 5. Stobra kanla noslgana. Ja tiek izpildtas tikai no 2. ldz 4. opercijai, kas saisttas ar ieroa prldanu, dus ierous sauc par pusautomtiskajiem (paldjoiem). Ieroa automtikas darbbas cikls ar sastv no m opercijm, plus vl nepiecieams papildu laiks kapseles aizdedzei, pulvera ldia aizdedzei un lodes kustbai stobr ldz t atslganai. Stobru atsldz, kad pulvera gzu spiediens samazinjies ldz lmenim, kas nepieauj aultes deformciju un ieroa automtikas mehnismu lzumus. is laiks ir atkargs no stobra ballistikas procesiem un tiek dvts par ballistisko laiku (tb). Ttad ieroa darbbas cikls (laiks) sastv no automtikas darbbas laika (taut) un ballistisk laika (tb) summas: tc = taut + tb Savukrt ieroa auanas temps atkargs no t darbbas cikla ilguma: n = 60/tc tc laika sprdis starp diviem vieniem, ierocim aujot automtisk rem. T k ballistiskais laiks tb ir 0,003 sek., tad auanas tempu var paaugstint, tikai samazinot ieroa automtikas darbbas laiku, t. i., sasinot katras opercijas laiku un izpildot vien laik (praktiski vienlaikus) vairkas opercijas. Iespjas samazint laiku katrai opercijai ir ierobeotas, jo detau pieaujamo normlo un tangencilo spriegumu prsnieganas gadjum iespjami to lzumi vai deformcijas. Ierou automtikas detau kustbas trumu var palielint, samazinot to masu un racionli sadalot eneriju starp tm. Daudz lielkas iespjas samazint ieroa automtikas darbbas ciklu dod vairku operciju vienlaicga izpilde. aj gadjum ieroa darbbas ciklu atrod pc formulas: tc = tb + Ki ti ti ieroa prldanas opercijas laiks ar i opercijm, Ki koeficients, kas ietver i opercijas savienoanas pakpi ar i + 1 operciju. Koeficients Ki var bt 0 Ki 1. Projektjot jaunus automtiskos ierous, cenas izmantot abas ierou darbbas cikla samazinanas iespjas. Pankumi oti atkargi no detau konstrukciju tipu veiksmgas izvles. Idelo ciklu stenot praktiski nav iespjams, jo automtikas darbbas laik mdz bt bri, kad vispr nekdas opercijas nenotiek. Ierou sistms ar parasto automtikas darbbas ciklu noteikti ir detaa, kas kustas uz prieku un atpaka pa stobra kanla ass lniju. o detau dv par automtikas galveno posmu, un par to var pieemt aizslgu, stobru, sldeni, spiei u.c. Galvenais posms nodroina visu automtikas detau kustbu ieroa darbbas laik. Galven posma kustbu parasti apraksta ar ciklogrammu, uz kuras atzm raksturgos punktus atbilstoi katras ieroa prldanas opercijas
27

skumam un beigm. Ciklogrammu var nosaukt par konkrta ieroa automtikas darbbas raksturojumu. Piemram, Kalaikova lometjiem (PK, PKT, PKJB) ar pulvera gzu izvadi par automtikas galveno posmu var pieemt aizslga rmi, kas kustas kop ar gzes virzuli un vada visas opercijas ieroa automtikas prldanas darb. 1.7.2. Automtisko ierou klasifikcija Lielk daa msdienu strlnieku ierou ir automtiskie, kas atiras k pc uzbves un darbbas principiem, t ar pc sava konstruktv noformjuma. Visu o ierou klstu var sadalt klass un grups, emot vr noteiktas konstrukcijas atirbas pazmes, kuras auj spriest ne tikai par atsevia ieroa pabm, bet par visu klasi un grupu. das klasifikcijas ir nodergas, izstrdjot jaunas automtisko ierou konstrukcijas un apgstot esoo ierou uzbves un darbbas principus [12]. Pirms vispratzts Fjodorova un Blagonravova automtisko ierou klasifikcijas (1931. gads) pamat (1. shma) bija ierou dalana atkarb no automtikas darbbas mehnisma: izmantojot atsitiena eneriju; novadot pulvera gzes no stobra kanla viena brd; izmantojot lodes mijiedarbbu ar stobru viena laik.
1. shma. Fjodorova un Blagonravova automtisko ierou klasifikcija.

I klase Atsitiena enerijas izmantoana 1. grupa Aizslga atsitiens A tips ar brvo aizslgu B tips ar pusbrvo aizslgu C tips ar noslgto aizslgu 2. grupa Stobra atsitiens A tips ar garo stobra gjienu B tips ar so stobra gjienu 3. grupa Visa ieroa atsitiens II klase Jaukta tipa sistmas

II klase Novadto gzu enerijas izmantoana 1. grupa Gzu novade caur atveri stobr A tips ar gzes virzua atpakakustbu B tips ar gzes virzua kustbu uz prieku C tips ar staigjou gzes virzuli 2. grupa Gzu novade no stobra gala

3. grupa Gzu novade caur aultes pamatni IV klase Izmantota lodes stobr iegrieans reakcija

28

Automtiskos ierous pc to darbbai izmantojams enerijas veida iedala piecs liels klass: 1. Ieroi ar atsitiena enerijas izmantoanu; 2. Ieroi ar pulvera gzu enerijas izmantoanu; 3. Ieroi, kuros izmantota lodes stobr iegrieans reakcija; 4. Ieroi ar jaukta tipa sistmm; 5. Ieroi ar rjo enerijas avotu (elektriskais vai cita tipa dzinjs). Pirms klases ierous var sadalt trijs grups: 1. Aizslga atsitiena izmantoana; 2. Stobra atsitiena izmantoana; 3. Visa ieroa atsitiena izmantoana. Pirms grupas sistms atkarb no aizslga un stobra sasaistes var izdalt trs tipus: A ar brvo aizslgu, B ar pusbrvo aizslgu, C ar slgto aizslgu. Ieroos, kur automtikas darbb izmanto stobra atsitienu, aizslgs viena brd ir ciei savienots ar kustgu stobru. Atsitiena spka iedarbb stobrs ar aizslgu saspie stobra atsperi un, noejot attlumu, kas nedaudz lielks par patronas aultes garumu, atdals viens no otra. Atkarb no aizslga un stobra atdalans momenta izir sistmas ar su un garu stobra gjienu. Sistms ar su stobra gjienu vla stobra kanla atslgana tiek savienota ar augstu auanas tempu. Tdjdi tiek iegts dros ierocis, ko neietekm iespjam piesroana ar mazm daim, kas savukrt nosaka s sistmas plau lietojumu. Ierou sistms ar garo stobra gjienu aizslgs ar stobru kustas kop ldz galjam atsitiena punktam, kur notiek to atdalans. Aizslgs aizkavjas, kamr stobrs atgrieas skuma stvokl, izmetot izauts patronas aulti. Aizslgs, kustoties uz prieku, iebda patrontelp krtjo patronu un nosldz stobra kanlu. Ierou sistms ar garo stobra gjienu iespjams samazint spcgo patronas atsitiena spku un izvilkt aulti no patrontelpas izdevg moment, tomr tas mazina auanas tempu un palielina stobra krbas izmrus. Tpc strlnieku ieroos s sistmas maz izmanto. Abm m ierou sistmm ar so un garo stobra gjienu konstrukcijs nepiecieamas divas spcgas atsperes. Piekts klases ieroos prldana notiek, izmantojot papildu dzinju. Piemram, elektrodzinju vai hidraulisko mehnismu. Tie galvenokrt ir specilas nozmes lometji. No vism sistmm ar pulvera gzu izvadi no stobra kanla visvairk izmanto sistmas ar gzes virzua atpakakustbu, kas var bt savienots ar aizslga rmi vai iedarboties uz aizslgu ar spiea paldzbu. Das konstrukcijs pulvera gzes iedarbojas uz aizslgu bez virzua paldzbas. Mainot gzu savcja tilpumu vai
29

atveres lielumu, ir iespjams regult ieroa auanas tempu. Tas ir pai svargi, ja mains apkrtj temperatra. Ierou sistma ar pulvera gzu novadi ieguva plau izplatbu, un t atiras ar samr maziem izmriem, drou darbbu un plam tehniskajm iespjam. Atseviu klasi veido jaukta tipa automtisks sistmas, kurs stobra atslganai izmanto pulvera gzu novadi, bet prldanai atsitiena spku. Saretbas d s sistmas maz izmanto. Automtisko ierou klasifikcija pc enerijas veida, ko izmanto automtiskaj darbb, auj noteikt to galvens atirbas, bet neparda o ierou konstrukciju dadbu. Padomju automtisko ierou konstruktors A. Rihters piedvja klasifikciju, kuras pamat ir ieroa stobru skaits, s klases savukrt sadalot grups pc patrontelpu skaita un automtikas galven posma konstrukcijas patnbm. da veida klasifikciju jau var viegli papildint, pardoties jauna tipa automtiskajiem ieroiem, bet t ir ne visai veiksmga informcijas pasnieganas zi un eit nav attlota. Pie klasifikcijas noteicoajm pazmm var attiecint stobru skaitu un automtikas cikla tipu, kas savukrt nosaka ierou automtikas uzbves shmu. da pieeja auj izveidot vienkru automtisko ierou klasifikciju (1.19. att.).
Automtiskie ieroi

Stobru skaits Vienstobra Divstobru Daudzstobru

Automtikas darbbas cikls Parastais Revolvera

Automtikas darbbas mehnisms Atsitiena Pulvera gzu izvade rjais mehnisms

1.19. att. Vienkrota automtisko ierou klasifikcijas shma.

Ieroa stobrs ir viena no ieroa galvenajm sastvdam, t uzdevums ir izsviest lodi (viu) vajadzgaj virzien, piedodot nepiecieamo skuma trumu un grieans kustbu. viena brd uz stobra sienim iedarbojas lieli gzu spiediena impulsi, k ar lielas temperatras izmaias. Tpc stobrs strd oti grtos apstkos, kas vl pasliktins, aujot automtisk rem. Tas samazina stobra ekspluatcijas laiku. Tau stobram jbt pietiekami izturgam un stingram, lai, aujot krtm, btu pc iespjas mazka lou izkliede [13]. Stobrs pc konstrukcijas ir no abiem galiem atvrta metla caurule, kuras resnko galu ar patrontelpu sauc par resgali, bet otru par stobra tievgali (1.20. att.). Stobra rj forma un izmri atkargi no ierou tipa, izturbas prasbm, dzesanas iespjm un ieroa konstrukcijas patnbm. Stobra garumu nosaka, pamatojoties uz ballistisko aprinu.
30

1.8. Ieroa stobrs un t konstrukcijas patnbas

1.20. att. Stobra konstrukcijas shma.

Stobra tievgalim var pievienot kompensatoru, klusintju, lokalizatoru vai citu uzskrvjamu (pievienojamu) ierci. Lai, aujot garm krtm, mazintu lou izkliedi, dareiz stobra tievgalis beidzas ar konusveida paresninjumu. Trpjumu precizitti oti ietekm stobra kanla apstrdes precizitte un tievgaa nogriezums, kuram jbt tiei perpendikulram asij un bez bojjumiem. Stobra kanls sastv no patrontelpas, skrejskas un vtots daas. Skrejskai ir konusveida forma, kuras garums (atkarb no kalibra parasti 0,51,0 cm ) nodroina pareizu lodes iegrieanos vtns. Vtot daa ar konusveida vai cilindrisku virsmu satur specilas formas vtu iegriezumu, kas izraisa lodes (via) grieans kustbu ap savu asi, stabilizjot to virzb pa trajektoriju. Stobra pamatkanla diametrs nosaka t kalibru. Vtotam stobram kalibrs ir attlums starp stobra kanla grieiem. Vtu profils var bt taisnstra, taisnstra ar noapaotm malm, trapecveida vai segmentveida. Visplak tiek izmantots taisnstra profils, kura vienas vtnes malas ir parallas sav starp. Vtu profils un skaits nodroina lodei nepiecieamo grieans trumu, aujot tai viegli iegriezties, tau nesamazinot stobra dzvotspju (izmantoanas laiku). Vtu dziumu izvlas atbilstoi stobra kalibram d pc formulas: t = (d1 d)/2 = (dl/d 1) d/2 = (0,014 0,02) d d1 stobra kanla diametrs ldz vtnm, d stobra pamatkanla diametrs ldz grieiem, kur tiek iegrieztas vtnes. Jo lielks ir ieroa kalibrs, jo lielks var bt vtu skaits, ko nosaka pc formulas: n = d/(a + b) a stobra pamatkanla grieu platums (1.21. att.). b iegriezts vtnes platums (parasti a = b).

1.21. att. Stobra kanla vtu profils. 31

Strlnieku ieroiem atkarb no kalibra vtu skaitu parasti izvlas no 4 ldz 8. Vtu soli un kpumu izvlas atkarb no vajadzg lodes iegrieanas truma, kas nodroina lodes stabilitti trajektorij, k ar no lodes pareizas iegrieans apstkiem vtns kustbas skum. Vtu kpumu aprina pc rjs ballistikas formulm atkarb no lodes stabilam lidojumam trajektorij nepiecieam grieans truma. Stobra vtnes var bt ar pastvgu vai maingu kpumu, kas palielins virzien uz stobra tievgali. Stobra dilana atkarga no pulvera gzes spiediena un temperatras auanas laik, k ar no auanas tempa un stobra materila. Tas viss kopum izraisa samr tru stobra dilanu un izdeganu, kas ar nosaka stobra ekspluatcijas laiku un dzvotspju. Stobra dzvotspja maksimlais vienu skaits, ko var izturt stobrs bez lodes truma un stabilittes samazinans trajektorij (vairk par 5%). aujot ilgstoi automtisks uguns rem, stobra temperatra krasi paaugstins un stobrs kst mazk izturgs, trk nodilst. Ja, beidzot auanu, patrona paliek patrontelp, iespjams nesankcionts viens vai pat sprdziens. Tpc nepiecieams samazint automtisks uguns krtas garumu (vienu skaitu), k ar jizmanto patronas ar zemas temperatras pulveri, progresvka vtu iegrieanas tehnoloija, stobra masas palielinana. Stobra trkai atdzesanai izmanto leinerus un citas sistmas. Stobra izturbas aprins balsts uz spriegumu noteikanu caurul ar plnm sienim, kur darbojas noteikts iekjais spiediens. Elastbas teorij, kad nepiecieams noteikt caurules sienias minimlo rjo rdiusu, plai tiek lietota Lam Gadaina formula: 3Gst + 2P1 dst = d 3Gst- 4P1 dst stobra minimlais rjais diametrs, d stobra pamatkanla diametrs (kalibrs), Gst stobra materila tangencils elastbas (bdes) modulis (piemram, traudam 300 x 112MOA, Gst = 750800 MPa), P1 spiediens stobra kanl, ievrojot izturbas koeficientu. Stobra izturbas prbaudes aprinu parasti veic d secb: nosaka spiediena Pl lkni vis stobra garum pc kdas no stobra ballistikas teorijas metodm; aprina lkni spiedienam Pl (1), pieemot visas patrontelpas garum Ppl = Pmax. No skrejskas ldz stobra garumam l = (23) d pieem P1 = (1,11,2) Pmax un tlk novelk lkni ldz stobra tievgalim, skaitot Pl(1) = 3P1 (1.22. att.); izvlas materilu stobra izgatavoanai (Gst) un aprina stobra rjo rdiusu rst; izveido stobra konfigurciju atkarb no lknes rst.

32

1.22. att. Spiediena lknes P1 (1) noteikana.

Parasti stobra sieniu biezums t atkargs no ieroa kalibra d. t = (rst d)/2 = (0,0140,02)d. Msdienu strlnieku ierou stobra kanlu parasti hrom, apkljot ar plnu hroma krtiu. Tehnoloiski hromu ir grti uzklt uz trauda bez porm, mikrosabiezjumiem un mikroplaisim, kuras das viets var nonkt ldz pat stobra pamatmetlam. Parasti ts ar ir vjs vietas, pa kurm pulvera gzes un mitrums var nonkt ldz pat traudam, izraisot t koroziju. Tomr das poras un mikroplaisias nav bstamas, ja nav srmaina vide un ja ts prkltas ar eas krtiu [12]. Daudz bstamkas ir dzis mikroplaisias, kuras izveidojus stobra vibrcijas ietekm un lodei mehniski deformjot stobra kanlu radil virzien, kad lode iegrieas stobra vtns. s plaisias parasti ir pietiekami dzias, lai veicintu stobra korozijas tlku attstbu. viena brd plaisias aizpilda sadegu pulvera gzes, kuru spiediens ir 200400 MPa. Aizdedzes kapseles darbbas gzes satur ar cietas daias (smagos metlus), sus un srmus (piemram, klija hlordu). Srderadis daji rea ar klija hlordu, izveidojot dadus klija sus. Tie galvenokrt ar veido den stoo stobra piedeguma dau. Klija hlords oti aktvi nosas uz stobra kanla virsmas, izveidojot cietus nosdumus, papildus piesaistot ar pulvera gzu amorfs (ciets) sastvdaas. Savukrt stobra piedeguma sli, uzscot gaisa mitrumu, izveido agresvus dumus. Nonkot zem hroma krtias, agresvie dumi izraisa stobra pamatkanla elektromisko koroziju.

33

1.23. att. Stobra misks korozijas shma.

1.23. attl redzams stobra pamatkanla elements ar izveidojuos hroma sla mikroplaisiu. aj viet stobra trauds izveido savdabgu metla dumu anodu un hroma krtiu katodu, tdjdi veicinot korozijas attstbai labvlgus apstkus. Uz hromts virsmas izldjas deraa joni un izveidojas stiprs srms; gaisa skbeklis, darbojoties k depolizators, paldz deraa jonu izldans proces. Savukrt metla korozijas produkts metla su dums difund no plaisim uz srmain hromt stobra kanla virsmas, izraisot ts koroziju un izveidojot raksturgos brnos plankumius. Maldgi btu uzskatt, ka, trot stobru (pat vairkkrtgi) ar idro ierou eu, var pilngi noemt pulvera gzu darbbas produktus. Prakse rda, ka hromts stobrs, iztrts pc auanas ar saeotu lupatiu un pc tam noslaucts, pc 12 stundm (trk mitr gais) sk rst. Tas notiek tpc, ka ea nesatur deni un neizdina pulvera piedeguma sus. Tpc du stobra tranu var izmantot tikai slaicgi lauka apstkos, kad pc auanas nav iespjams stobra kanlu izmazgt. Uzskats, ka idrs eas krtia ilgi aizsarg stobru no korozijas, ir maldgs, jo t var izt. Tpc ieroiem, kuri uzglabjas, saslieti piramd, nepiecieams regulri (ik pc 10 dienm un karst laik pat biek) atjaunot eas krtiu [26].

Pie galvenajiem aujamieroa mehnismiem pieskaitmi: 1) pieldanas un aulu ekstrakcijas mehnisms, 2) patrontelpas noslganas mehnisms, 3) patronu padeves un auanas mehnisms, 4) drointji. Vienkrojot un uzlabojot ierou konstrukciju, iem mehnismiem tika izveidotas kopgas daas, kas izpilda vairkas funkcijas, piemram, aizslgs un stobra krba vai aizslga rmis. Tlk par to funkcijm, konstruktvo risinjumu un darbbas pamatprincipiem. Patronas pieldana un aultes ekstrakcija (izmeana) no patrontelpas pc viena ir obligtas jebkuram ierocim. s opercijas ir ieroa automtikas darb34

1.9. Ierou konstrukciju galvenie mehnismi un sastvdaas

bas cikla sastvdaa un btiski ietekm auanas tempu. Patronas pieldanas laiku ierobeo ts sastvdau izturba, bet ekstrakcijas laiks ir atkargs no pulvera gzu spiediena stobra kanl aultes izvilkanas pa skum. Pieldanas laik rjie spki var iedarboties uz patronu pastvgi vai periodiski. Msdienu automtiskajos ieroos ar sldoajiem aizslgiem patronas iebdanu patrontelp un izvilkanu izdara aizslgs. Revolvera tipa ieroos un ieroos ar a aizslgu ir specils mehnisms, kas izpilda abas opercijas. Tda mehnisma ar piespiedu patronas iebdanu stobr pilns gjiens atbilst patronas garumam. Mehnismos ar so stobra gjienu patronas iebdana notiek, uzsitot pa aulti pieldanas skuma da, tlk patrona kustas pc inerces. dos mehnismos patronu pieldanas skum un beigs vrojami spcgi uzsitieni. Msdienu automtiskajos ieroos pieldana un prldana galvenokrt notiek, izmantojot pulvera gzu eneriju, izvadot s gzes no stobra viena laik. Tas auj sasniegt pietiekami lielu ieroa pieldanas un prldanas tempu [26]. Galvens drobas prasbas, kas tiek izvirztas iem mehnismiem: patronas iebdana bez novirzm un patronas lodes atdurans, patronas aultes nedeformana, lodes un kapseles droba. Patronas lielums un pulvera spks nosaka stobra noslganas mehnisma tipu. Patronas pulvera enerija vislabk tiek izmantota, ja viens notiek, kad patrontelpa ir noslgta, tpc msdienu ieroiem ir patrontelpas noslganas mehnisms. Parasti im nolkam izmanto aizslgu, kura noslganas veids ir atkargs no patronas pulvera jaudas. Lai viens nenotiktu pirms stobra kanla noslganas, paredz specilus drointjus (automtisks uguns svira, izcii, sprosti un zobi ar urbumiem). Noslganas mehnismiem jatbilst dm prasbm: 1) jnodroina garantta stobra kanla noslgana ar vienkru, vieglu un mazu (pc izmra un skaita) detau paldzbu, 2) atstarpe starp aultes pamatni un aizslgu nedrkst bt lielka par stingri noteiktu lielumu , kur atkargs no maksiml pulvera gzu spiediena stobra kanl, 3) nosldzoo detau konstrukcijai jnodroina pc iespjas minimla deformcija noslganas mehnism viena brd, 4) obligti jbt drointjiem, kuri automtiski izsldz iespju izaut, ja stobra kanls nav noslgts. Pc aizslga prvietoans virziena attiecb pret stobru izir divus noslganas mehnismu tipus: mehnisms ar sldoo aizslgu un mehnisms ar veida aizslgu. Pirmaj gadjum aizslgs prvietojas paralli stobra kanlam, otraj gadjum noteikt le attiecb pret stobra kanla asi. Sldoos aizslgus pc noslganas veida savukrt iedala: 1) noslgana, pagrieot aizslgu (kaujas izcii ieiet stobra krbas grops), pagriezties var pats aizslgs vai tikai t galvia; 2) noslgana, nobdot aizslga galviu vai visu aizslgu uz sniem, augu vai
35

leju no darbbas virziena; 3) noslgana ar aizturi vai sprostu (izmantojot lodtes vai pagrieamu uzmavu, kas saistta ar stobra krbu); 4) kloa-klaa noslgana, izmantojot staigjou kloi, kas ar vienu galu atspieas pret aizslgu, bet ar otru pret stobra krbas izcilni. Mintie aizslga noslganas veidi pardti 1.24. att. Sldoa noslganas mehnisma galvenais trkums samr masvajam aizslgam jprvietojas vismaz patronas garum, un tas ierobeo auanas tempa palielinanas iespjas.

1.24. att. Aizslga noslganas konstrukciju varianti.

veida aizslgs ir daudz mazks pc izmriem un masas, tpc iespjams izveidot daudz izturgku noslganas mehnismu. os aizslgus ieteicams izmantot, aujot ar liela kalibra patronm, piemram, lielkalibra lometjos un artilrijas ieroos. veida aizslga trkums tas nevar izpildt patronas padeves un ekstrakcijas funkcijas. Lai mazintu nepiecieamo stobra kanla aizslganas spku liel spiedien, parasti veida aizslga kustba notiek nevis perpendikulri pret stobra asi, bet neliel le (1.25. att.).

1.25. att. veida aizslga kustba. 36

Aizslga kustbas lei izvlas t, lai ievrotu pabremzans prasbu. = arc tg 2f/(1 f ) f berzes koeficients starp kustgm virsmm. Piemram, ja f = 0,14, tad ~ 15. Aizslgs ieroos ir viena no visvairk noslogotajm detam. Tpc aizslgi un stobri tiek izgatavoti no specili leta trauda veidiem, tos termiski apstrdjot ar augstu atlaides temperatru, lai iegtu pietiekamu plastiskumu pie sitieniem un grdieniem. Aizslga un stobra krbas nosldzoo elementu atbalsta plaknes vispirms tiek aprintas atbilstoi pieaujamajiem nobdes spriegumiem, pc tam plastisks deformcijas iespjambai. Vienlaikus aprina stobra krbas visvjks vietas (rsgriezuma) izturbu un ts savienojumu ar stobra patrontelpu. Patronu padeves un auanas mehnismu galvenais uzdevums ir nodroint iespju vajadzgaj brd uzskt un prtraukt auanu. Ieroos, kur izmanto patronas ar uzsites-aizdedzes kapselm, ir abi ie mehnismi, un auanas mehnismu dareiz dv par uzsites-nolaiamo mehnismu. Nolaiamais mehnisms pirms viena notur uzsites mehnismu uzvilkt stvokl. Kapseles aizdedze notiek ar dzelka uzsitienu, bet pau uzsitienu izpilda belznis un gailis. Gaili vai belzni uzvilkt stvokl notur sprds. Ja kaujas atspere atbrvojoties piedod eneriju belznim ar gaia paldzbu, tad to sauc par gaia auanas mehnismu. Msdienu strlnieku ieroos izmanto divu veidu patronu padevi no aptveres (magaznas) un ar patronu lenti. Turpmkaj tekst pirmskara Latvij lietot termina aptvere viet lietots NATO valsts plai izmantotais termins magazna, kas tiek lietots ar militrj izdevum Tvijas Sargs. Piemram, grti ir paskaidrot, k patronu lentes tiek ievietotas aptvers. Magazna ir strlnieku ieroa noteikta tilpuma (lieluma) ierce, kas paredzta patronu uzglabanai un padevei ar specilu magaznas padevju tlkai iebdanai patrontelp. Visbiek patronu padevei izmanto dada veida atsperes ar palgiercm. Magaznas galvenokrt ir nomainmas, un tajs patronas var izvietot vien vai vairks rinds. Pc formas izir diskveida, radziveida un krbveida magaznas, kuras, izmantojot par rokturi, dareiz sauc ar par aptverm. Tomr aptvere ir specila patronu uzglabanas ierce, kas atvieglo patronu ieldanu magazn (piemram, autenm un karabnm aptveres uzglab specil somi). Klasisks ierou magaznas atrodas ieroa vidusda (zem stobra, virs t vai stobra snos), bet var bt izvietotas ar laides priekj da vai pistoles roktur. Pdj laik ir pardjus liela tilpuma (ldz 50 patronm) krbveida magaznas, kas atrodas virs stobra ar patronu daudzrindu izvietojumu (skat. 7. nodau). Lometjos un automtiskajos grantvjos galvenokrt izmanto metlisko posmu patronu lentes. Lentes padeve auj aut garm krtm, ja ir samr vienkra lentes konstrukcija, bet t sare ieroa konstrukciju. Ierocim nepiecieama specila patronu lentes padeves sistma, kura padod lenti no patronu krbas (magaznas), k ar izvelk krtjo patronu no lentes un nobda to uz padeves lniju. Tas liek konstruktoriem meklt lenu aizvietotjus lielka tilpuma magaznu veid, lai
37

nevajadztu palielint ieroa izmrus. K veiksmgu risinjumu var nosaukt Singapras patauteni Ultimans-100 un ameriku Beta-company divu disku 100 patronu magaznas, kas auj samr viegli automtisks autenes prvrst par patautenm. Uzsites nolaiamais jeb auanas mehnisms auj izpildt vairkas funkcijas: nodroina drobu, rkojoties ar ieroci, to glabjot, transportjot un prnsjot (specili drointji); auj izvlties auanas remu pa vienam vienam (savrupvieniem), neprtrauktm krtm, krtm ar noteiktu patronu skaitu (specils prsldzjs); strlniekam nospieot mlti, uzsit pa kapseli, ja ierocis noemts no drointja un uzvilkts gailis (ar atgriezjatsperes vai specilas kaujas atsperes paldzbu). Pirmaj gadjum belznis ir savienots ar aizslgu un saem uzsitiena impulsu, sldot garm specilam stobra krbas izcilnim. Otraj gadjum kaujas atspere atbrvojoties pieir eneriju belznim vai citai detaai (gailim), kura iesit pa belzni.

38

2. NODAA IEROU MUNCIJAS UZBVES UN DARBBAS PAMATI

aujamierou galvenais uzdevums ir nodroint, lai kaujas ldi droi un preczi trptu izvltaj mr. Visus vienreizjas lietoanas elementus, kas kalpo uzdevuma izpildei, sauc par ierou munciju. Muncijas elementu kopums ir atkargs no ierou klases un tipa, to kaujas uzdevuma un mriem. Atbilstoi iem faktoriem un muncijas uzbves patnbm izir: unitrs patronas, grantvju un grantmetju grantas, artilrijas ldius, mnas un to spridzekus. ai muncijai var bt specilie vai kaujas vii (lodes). Ierou munciju pc ldiu izmantoanas patnbm, uzdevuma un konstrukcijas var sadalt divs liels grups: kaujas un specil muncija. Kaujas muncijas vii domti mru sagrauanai un izncinanai, izmantojot sprgstvielas graujoo spku, embu un kumulatvs strklas caursites spjas. Specilo munciju izmanto mcbu nolkiem, mru apgaismoanai un aizdedzinanai, dmu aizsega izveidoanai, k ar citiem speciliem mriem. Strlnieku ierou muncijas neatemama sastvdaa ir pulvera ldi, kura deganas enerija nogd specilo vai kaujas viu (lodi) ldz mrim. Tpc muncijas uzbves apskati nepiecieams skt ar pulveri. Izir dmu un bezdmu pulverus. klasifikcija ir diezgan nosacta, jo ar bezdmu pulveris viena brd rada nedaudz dmu. Tomr t deganas laik izdals daudz mazk dmu izveides produktu. Bezdmu pulveris daudz mazk piesro ieroa stobru un tam piemt lielka enerija, jo sk laika sprd izveidojas lielks sadegu pulvera gzu daudzums. Msdienu ieroos galvenokrt izmanto bezdmu pulveri.

2.1. Ierou muncijas pulveri

2.1.1. Dmu pulvera raksturojums Dmu pulveris, kas Senaj n, Indij un arbu valsts bija pazstams jau sen (vismaz pirms 800 gadiem) veicinja aujamierou izgudroanu. Angu mks Roders Bkons (Roger Bacon) dmu pulvera formulu (7 daas salpetra, 2 daas koka ogles un viena daa sra) pierakstjis 1249. gad, tau vi nebija t izgudrotjs. Dadus pulvera variantus vlk atrada Dons Arderns, Bertolds varcs un Alberts Magnuss. Dmu pulveris plai tika izmantots ldz 19. gadsimta beigm, bet tagad to turpina izmantot aizdedzes iercs, petards, degaukls, kapsels un uzspridzintjos [2]. Dmu pulveris ir vairku cietu, tri sadegou sastvdau maisjums, un tas, pc angu standarta (1895. gad pieemts daudzs valsts), satur 75% salpetra (parasti klija salpetra), 15% ogles un 10% sra. Dabisko salpetri ieguva raktuvs (piemram, Krievijas dienvidos), bet 19. gadsimta beigs izgatavoja ar mkslgo salpetri. Dabisko salpetri skum ieguva, savcot t blos nosdumus no stau sienm, lopu kts un atkritumu bedrs. Tos salika kaudzts, turja siltum un attrja no sriem. Piemram, Ukrain salpetri ieguva no bietm. Pulvera raoanai parasti izmanto koka ogles, kuras iegst no kokiem ar mkstu koksni. Jo lielka koka ogu apdedzinanas pakpe, jo lielks ir pulvera spks.
39

Izgatavoanas laik visus os komponentus nepiecieams smalki saberzt pulvera mkl, kuru sapres, izv un sijjot izveido vlam izmra granulas. Tad s granulas pas rotcijas mans pul, iegstot vienda izmra pultus pulvera graudus (tehnoloija tika izstrdta 1425. gad). Atbilstoi graudu formai un izmriem pulveri iedala: parast, prizmas veida, caurules veida un degauklu pulver [1]. Parasto pulveri Krievij savukrt iedala piecs grups: ierou pulveris nr. 1 lielas granulas, paredzts artilrijas muncijai; ierou pulveris nr. 2 vidji lielas granulas; ierou pulveris nr. 3 mazas granulas; bisers auteu pulveris. Nosaukums ierou pulveris 1861. gad Krievij tika dots dmu pulverim, kura granulu lielums varijs no 0,75 mm (3 punkti) ldz 1,25 mm (5 punkti), bet smalko pulveri (12 punkti) nosauca par auteu pulveri. Degauklu pulveros klija salpetri pievienoja ldz 80%. Dmu pulveris aizdegas samr lni, un is process, pc Bodna ptjumiem, skas ar sra izkausanu. Izkusis srs nonk cie kontakt ar slpekskbo kliju (salpetri) un ogli, skas patrinta degana. d temperatr ogle oksidjas ar klija salpetri un izveidojas liels daudzums pulvera gzu. Dmu pulverim ir spdgi pelka krsa, granulu patsvars no 1,5 ldz 1,9 g/cm3. Viens litrs pulvera sver 900980 g. Labi sagatavots pulveris parasti rokas nesmr un uz papra putekus neatstj. Ja pulvera mitrums prsniedz 2%, tad tas grti aizdegas. Ja dmu pulvera iepakojum trpa lode, iespjama t aizdegans un pat sprdziens. Dmu pulvera deganas trums atkargs no t ldia blvuma aul, un, ja tas ir mazks par 1,65 g/cm3, deganas process var bt nestabils. Dmu pulveris labi presjas, o pabu izmanto degauklu izgatavoan. Atkarb no iegts pulvera masas blvuma degaukla deg ar trumu no 0,9 ldz 2,4 cm/s, un tas vienmr ir jprbauda. Dmu pulveris ir oti jutgs pret dzirksteli, tpc to plai izmanto ierou muncij, ievrojot drobas noteikumus. Dmu pulvera ldius izmanto: mednieku patrons, k sprdziena imitatorus mcbu rokasgrants, nitroglicerna pulvera ldia aizdedzinanai reaktvajos dzinjos un artilrijas muncijas auls. 2.1.2. Bezdmu pulvera raksturojums Bezdmu pulveris tika radts 19. gs. 40.50. gados, kad daudzs valsts pardjs aujamais paprs, vates pulveris un piroksils. K liecina vstures dati, 1845. gad vcu miis Kristians Frdrihs nbeins (Christian Friedrich Schnbein) pirmais ieguva vates pulveri. Turpmkie darbi ir saistti ar Betera, Zeinfelda, Brakana un Fabejeva vrdu. Tomr is pulveris biei izraisja stobra plsumus, tpc armijas ierou patrons un ldios netika izmantots. o pulveri nevarja ilgi uzglabt, turklt tas biei pats uzliesmoja, tpc darbu pie t izptes turpinja entuziasti, kuri to uzskatja par perspektvu.
40

Tikai 1885. gad franczim Vjielam un 1878. gad krievam N. Sokolovam izdevs atrast pieemamu bezdmu pulvera izgatavoanas tehnoloiju, lai iegtu ierou patrons lietojamu pulveri. Gandrz vienlaikus izmantojamu bezdmu pulveri izdevs radt Anglij (Alfrds Nobels un Nilss bels), Krievij to uzlaboja Dmitrijs Mendeejevs, un tas bez kavans tika pieemts o valstu ierou muncijas izgatavoanai [1]. Saldzinot ar dmu pulveriem, bezdmu pulveriem ir lielka enerija, un tie deg parallm krtm. o pabu izmanto, lai vartu maint gzu daudzumu deganas laik. Dmu pulvera izmantoana ar laiku strauji samazinjs. Visu bezdmu pulveru pamat ir piroksils ar slpekskbi apstrdta celuloze. Atkarb no nitranas pakpes o pulveri iedala (2.1. att.): piroksils nr. 1 ar augstu slpeka daudzumu (apmram 13%), piroksils nr. 2 ar vidju slpeka daudzumu (apmram 12%), koloksils ar slpeka daudzumu ldz 11%. Piroksilu tr veid izmantot nevar, jo tas pc aizdedzinanas veido sprdzienu. Lai izgatavotu piroksilna pulveri, izmanto piroksila masu ar dens saturu ldz 30%. Tpc pirm tehnoloisk opercija ir presana un vana, samazinot dens saturu ldz 4%. Lai piroksilu atbrvotu no atliku dens, to apstrd ar nitroglicernu vai spirtatera maisjumu dintj un atkal v. Mitrums nedrkst prsniegt 11,5%. Piroksils prvras par kolodu, kur deg krtm ar daudz mazku trumu bez sprdzieniem. Ja du koloda masu izlai caur centrifgu un caur dadm matricm (ldzgi k gaasman) vai sietiem, var iegt dadas formas pulveri lentes, caurultes, stobrius, stienus, granulas ar un bez kanliem. aj raoanas proces tiek izmantoti dadi dintji, kurus iedala: viegli iztvaikojoos (acetons vai spirtatera maisjums), grti iztvaikojoos (nitroglicerns, nitroglikols), jauktos (nitroglicerns ar acetonu), neiztvaikojoos (trotils, nitrotoluols u.c.). Viegli iztvaikojoie dintji raoanas proces praktiski pilngi pazd no pulvera masas. Tdus pulverus sauc par piroksilna pulveriem. Ja k dintju izmanto nitroglicernu, iegst nitroglicerna pulverus. Dareiz o terminu izmanto pulveriem, kuri iegti ar jauktajiem dintjiem. Rietumu literatr os pulverus sauc par divkriem, lai atirtu no vienkriem pulveriem, kas iegti no nitrocelulozes. Nitroglicerna pulveri satur 2580% nitroglicerna. o pulveru raoan nitrosavienojumu izdinanai vl lieto papildu dintjus nitroglikolu, dinitroetilnglikolu un citus aromtisks rindas prstvjus. ie papildu dintji procentuli var bt pat vairk par nitroglicernu. Tdus pulverus atkarb no galven dintja parasti nosauc par dinitroglikola, nitroguanda pulveri u.tml. Pulverus, kas raoti, izmantojot neiztvaikojous dintjus, sauc par ballisttiem. Bezdmu koloda pulveros oksidtjs un degviela veido vienu molekulu, tpc pulveriem ir homogna struktra. dos pulveros skbeka daudzums ir nepietiekams visas degvielas oksidanai. Dakrt dos koloda pulveros, lai uzlabotu skbeka ldzsvaru un palielintu eneriju, pievieno citus oksidtjus vai degoos maisjumus. Tdus pulverus dv par jauktiem koloda pulveriem.
41

Msdiens piroksilna pulverus visvairk izmanto strlnieku ierou un artilrijas muncij. Nitroglicerna pulverus jras artilrij, raeu dzinjos un mnmetju papildu pulvera ldios. Piroksilna pulveru galvenais trkums ir to papildu iztvaikoanas spjas un jutgums pret mitrumu. Tas mazina pulvera spku. Lai izvairtos no t, nitroglicerna pulverus, pai, piroksilna pulvera ldius, cenas hermetizt, pasargjot no vides iedarbbas. Biei sadeganas proces nepiecieams mazint uguns liesmu. Ieroa tievgal vrojam uguns liesma viena brd ir atkarga no pulvera sastva un ldia masas. Jo vairk pulvera gzes satur degoas daias, jo augstka temperatra un jo lielka uguns liesmas varbtba. Lai mazintu liesmu, ir jmaina pulvera gzu sastvs, neaujot tam turpint degt pc viena. im nolkam parasti izmanto inertas piedevas klija hlordu (KCl), klija sulfdu (K2SO4) u.c., kuri pulvera gz izol degos daias vienu no otras, mazinot to siltuma eneriju. Ja patronu pulvera ldios ir s piedevas, uguns liesma iegst tumi sarkanu krsu. s piedevas lodes ballistiku praktiski neietekm, tomr padrdzina patronu izgatavoanu. Bezdmu pulveru izgatavoanas galvens stadijas shematiski pardtas 2.1. attl.
Nitroceluloze (pamatmasa ar deni ldz 30%) piroksils nr. 1 (13% slpeka) piroksils nr. 2 (12% slpeka) koloksils (ldz 11% slpeka) Mitruma samazinanai un izgatavoanas drobas palielinanai tiek pievienoti dintji: viegli iztvaikojoie (acetons, spirta tera maisjums u.c.) grti iztvaikojoie (nitroglicerns, nitroglikols u.c.) jauktie dintji (nitroglicerns ar acetonu u.c.) neiztvaikojoie dintji (trotils u.c.)

vana un presana (notiek mazs devs ldz 4% mitruma sasnieganai)

Bezdmu pulvermasa

balistti (raeu degviela) divkrie (jauktie pulveri) nitroglicerna pulveri piroksilna pulveri

Otrreizja vana (samazinot mitrumu ldz 1,31,5%), pievienojot: stabilizatorus (pulvera miskajai stabilittei) katalizatorus (pulvera deganas procesa uzlaboanai, patrinanai) flegmatizatorus (deganas procesa palninanai) un citas piedevas

Bezdmu pulveru granulu izveide (Krievij raotiem pulveriem): auteu pulveris plksnu pulveris pulveris vieglai lodei pulveris smagai lodei 2.1. att. Bezdmu pulveru izgatavoanas galvens stadijas. 42

2.1.3. Pulvera markas, sastvs un galvenie raksturlielumi Bezdmu pulvera granulas rji ir ldzgas celulodam: pelki za krs piroksilna pulveriem, brn krs nitroglicerna pulveriem. Piedevas o krsu var ar maint. Nitroglicerna pulveru granulas ir mkstkas un elastgkas. Granulu virsma var bt gludi spdoa, matta vai raupja. Strlnieku ierou pulveris ar maza izmra granulm parasti tiek sijts caur grafta stieniem. Tas atvieglo pulvera iebranu aul un mazina t elektrizciju no berzes. dam pulverim ir melni spdoa krsa. Var izgatavot dadas formas un izmra pulvera granulas: lentveida, plksntes, sas un garas caurultes, graudius un stienus ar dadas formas un skaita kanliem. Pulvera granulu forma un izmri ir atkargi no ierou tipa un kalibra. Piemram, lielkalibra lometju patrons izmanto pulvera granulas ar vienu vai septiiem kanliem. Pulvera gzu daudzums viena laik atkargs no pulvera ldia masas un granulu kopj deganas laukuma. Savukrt is laukums ir atkargs no granulu formas un izmriem. Jo skkas granulas, jo pulverim lielks deganas laukums, jo trk sadeg visa pulvera ldia masa. Jo lielks ieroa kalibrs un garks t stobrs, jo ilgku laiku var degt pulvera ldi, lai radtu lodei vai ldiam nepiecieamo skumtrumu. Ttad lielkalibra ieroiem ar gariem stobriem granulas var bt lielka izmra. Pulvera granulu deganas slnis var mainties plas robes no 0,1 mm pistou patrons ldz vairkiem milimetriem lielkalibra ierou ldios. Strlnieku ieroos granulu dego sla biezums mains no 0,1 ldz 0,4 mm [12]. Pulveri pc izgatavoanas nosacti apzm. Iepakojum iebrtu pulveri mar, nordot granulu izmrus, formu, partiju, izgatavoanas gadu un rpncu. Strlnieku pulvera granulas Krievij mar atkarb no formas: plksnu tipa granulas, B auteu pulveris, B auteu pulveris vieglai lodei, Bm auteu pulveris smagai lodei. Pulvera pilns marjums ir ds: Bm = 4/65 P 4 partijas nr., 65 izgatavoanas gads, P rpncas izgatavotjas indekss. Paas granulas patnbas izsaka ar daskaitli pulvera apzmjuma priek: (4/7) Cb (5/63) K 4 granulas dego sla biezums mm desmitdas (0,4 mm), 7 granulas kanlu skaits, Cb piroksilna pulveris, 5 partijas nr., 63 izgatavoanas gads (1963), K rpncas indekss. Automtiskajos ieroos parasti izmanto patronas ar Bm pulvera ldiiem. Pulvera marku raksta uz patronu kastm un to hermtiskajm krbm.
43

Ldzga marjumu sistma tikai ar citiem apzmjumiem pieemta ar cits pulveri raojos valsts, kas tiek fiksta muncijas formulr. Piemram, ASV kompniju raotajs patrons izmanto pulverus: Vihta Vuori, Norma N-204, Alliant R-15, R-19 un R-22; Hod. H414, H4350 un H4831; IMR-4350, 4831 un 7828; AA-2700; AA-3100; W-N 165 un 760 u.c. Piroksilna pulveru miskie un ballistiskie rdtji atkargi no slpeka un iztvaikojoo vielu daudzuma piroksiln. Slpeka daudzums ietekm pulvera spku un deganas trumu. Tas var bt 11,8 ldz 13% no pulvera masas, un, jo vairk slpeka, jo lielks pulvera spks un deganas trums. Mitrumu saturos iztvaikojos vielas iztvaic, noturot pulveri 6 stundas 95C temperatr. Pulver paliek tikai 2,02,5% spirta-tera dintja paliekas. Kaut gan 6 mm biezos lenu pulveros ts var sasniegt ar 7%. Jo vairk iztvaikojoo vielu paliek pulver, jo mazks deganas trums. Lai iegtu nepiecieamos ballistikas rdtjus, pulvera koloda masai, izemot nitrocelulozi un dintjus, pievieno ar dadas piedevas: stabilizjos vielas, kuras uzglabanas laik aizkav slpekskbes teru sadalanos. Ts nitrocelulozi piesaista miski neitrlm vielm; flegmatizatorus, kuri samazina deganas trumu un t atkarbu no temperatras. Pulveru misks un ballistisks pabas raksturo di galvenie rdtji: 1) Qw siltuma daudzums pastvg tilpum, kur rodas, sadegot 1 kg pulvera un gzm atdziestot ldz 18 C; 2) W1 gzu tilpums, ja spiediens ir 760 mm un temperatra 0C, kur rodas, sadegot 1 kg pulvera; 3) T1 pulvera deganas temperatra; 4) f pulvera spks; 5) pulvera gzu molekulas tilpums; 6) U1 pulvera deganas trums, ja spiediens ir P = 1kg/cm2; 7) pulvera patsvars. Siltuma daudzums Qw un gzu tilpums tiek noteikts ar kalorimetra paldzbu. Jo lielks pulvera siltuma daudzums Qw, jo lielku darbu izpilda pulvera gzes stobr. is rdtjs ir atkargs no pulvera tipa un deganas apstkiem. Pulvera deganas temperatru parasti aprina matemtiski, emot vr dego produkta sastvu un siltumietilpbu. Qw = Cw dT
T0 T1

Ballistik par pulvera spku uzskata darbu, ko var izpildt gzes, kuras rodas, sadegot 1 kg pulvera, ja tam auj izplesties ldz normlam atmosfras spiedienam. is darbs ir atkargs no gzu patnj tilpuma un temperatras T1 saska ar formulu: f = R T1 f (W1) R = 8,31 J/mol gzes universl konstante, W1 gzu patnjais tilpums pie temperatras 0C un normla atmosfras spiediena (Pa = 1,033 kg/cm),
44

T1 pulvera deganas maksiml temperatra. Kaut gan pulvera spka mrvienba J/kg neatbilst darba mrvienbai, tomr ballistik to lieto aj nozm. Pulvera deganas trums U1 ir atkargs no pulvera tipa, un tas nosaka, ar kdu trumu sadeg granulas virsmas slnis, ja spiediens ir P = 1 kg/cm. Piroksilna un nitroglicerna bezdmu pulveru galvenie raksturlielumi apkopoti 2.1. tabul.
2.1. tabula. Piroksilna un nitroglicerna bezdmu pulveru galvenie raksturlielumi.

Mrvienba Qw W1 T1 f U1 kcal/kg cm/kg K J/kg cm/s g/cm

Piroksilna pulveris 700850 9001000 23003000 (8,510) x 105 0,060,1 1,561,62

Nitroglicerna pulveris 6001200 8501000 29003500 (8,512) x 105 0,71,5 1,561,63

eit Qw un W1 noteikti, denim atrodoties tvaika stvokl. Saldzinjumam var nordt, ka dmu pulvera spks f = 3x105 J/kg. 2.1.4. Bezdmu pulvera deganas process Pulvera degana ir misks process, kur pulveris pc aizdedzinanas prvras gzes stvokl. Deganas process noris bez skbeka ldzdalbas un taj pulveris praktiski neveido cietas vielas. Pulvera granulu degana notiek paralliem sliem virzien uz centru. Vrojama tendence granulu formu saglaban, lai degos vielas pilngi izdegtu. Pulvera deganas procesu, emot vr t deganas trumu, sadala trs fzs: sakarana, aizdegans un degana. Lai pulveri aizdedzintu, nepiecieams to kd viet sakarst ldz uzliesmoanas temperatrai, kur var skties pulvera misks prvrans process. Vajadzg aizdegans temperatra bezdmu pulverim ir apmram +200 C, dmu pulverim +300 C. Nepiecieams ar nodot siltumeneriju apmram 80 kcal/kg. Uzliesmojot pulverim, sakarstaj viet papildus izdals siltums (750 kcal/kg) un vienlaikus skas deganas reakcijas virzans uz prieku uz granulas centru. Parasti uzliesmoanas trums ir daudz lielks par deganas trumu. Nenoslgt telp, kur ir atmosfras spiediens, pulveris samr lnm aizdegas un deg ar miergu liesmu. Piemram, nitroglicerna pulveris uzliesmo ar deganas trumu 2,7 cm/s, bet turpina degt ar trumu 0,070,1 cm/s. Kaut gan uzliesmoanas trums ir lielks par deganas trumu, tomr deganas trums atkargs no pulvera markas, granulas virsmas un galvenokrt no apkrtj spiediena. Jo lielks spiediens, jo lielks deganas trums. Noslgt telp aizdedzes kapseles rada skuma spiedienu 45 atm. Reli aizdedzes laiks ir oti mazs, saldzinot ar pulvera deganas laiku. Pulvera deganai var labi izsekot, saistot to ar siltuma izplatans spjm starp gzes fzi un granulas virsmu. Apskatsim vienvirziena, stabila pulvera granulas deganas procesa attstbu, kur var saskatt divas raksturgas fzes ciet fze
45

(pulvera granula) un gzes fzes (pulvera granulas oksidana sadegana). Gzes fzi savukrt var sadalt zons, kurs raksturgs noteikts misks reakcijas tips (2.2. att.).

0
2.2. att. Pulvera granulas deganas stadijas.

Aizdedzes kapseles siltuma impulsa iedarbb granulas virsm notiek pulvera molekulu sadalana atsevis komponents, vienlaikus izdalot gzi. o procesu sauc par molekulu gazifikcijas reakciju. Tlk gazificts pulvera komponentes rea ar izdalto gzi, kas btiski palielina ts temperatru. Notiek sadalto molekulu sakarana tum zona. Tlk notiek miska reakcija pulvera sastvdau savstarpja oksidans, to sauc par deganas procesu. Reakcija notiek, izdaloties lielam daudzumam gzes un siltuma vienlaikus ar temperatras pieaugumu ldz Tm. temperatra siltuma apmaias rezultt tumaj zon veic sakarsanas funkciju, bet uz pulvera granulas virsmas gazific (sublim) krtjs molekulas. Tdjdi tiek uzturts deganas process, ldz sadeg visas pulvera granulas. misks reakcijas zon izdals lielk daa pulvera siltuma enerijas un izveidojas jau galgie deganas produkti. eit pulvera deganas trums liel mr atkargs no siltuma apmaias truma starp reakcijas produktiem un pulvera granulas virsmu. s reakcijas trums atkargs ne tikai no siltuma apmaias, t konvekcijas un izstaroanas spjm, bet ar no virsmas laukuma un attluma starp deganas zonu un slni, kur tikai uzsk savu reakciju. Spiediena pieaugana samazina tumo zonu, palielinot granulas virsmas siltuma apmaias spjas, ttad ar deganas trumu. Pie liela spiediena sagatavoanas zona var pat vispr izzust. Paa pulvera skumtemperatra T0 ar ietekm pulvera aizdedzes un deganas spjas. Jo lielka pulvera granulu temperatra, jo ts labk sagatavotas, jo mazks vajadzgs skuma impulss. Eksperimentli pulvera deganas ptjumi liecina, ka ierou pulveru granulas sadeg ekvidistanti savai formai. Degana notiek paralliem sliem, saglabjot granulu skuma formu. To biei sauc ar par pulvera deganas eometrisko likumu. Tas auj apskatt sareto deganas un gzu izveides procesu, balstoties uz
46

formm, kuras iegtas, izmantojot eometrijas pamatprincipus. Tomr pulveriem ar saretas konstrukcijas granulm is likums praktiski nav izmantojams. Tpc profesors Serebrjakovs izstrdja fizisko pulvera deganas likumu, kura pamat ir gzu spiediena izmaias deganas proces. Deganas truma atkarba no spiediena un temperatras ar ir pulvera fiziskais deganas likums: U = f (P,T) Norml temperatr un spiedien reakcijas zon, kas lielka par 500 kg/cm, deganas likumu piroksilna pulveriem var izteikt ar vienkrku formulu: U = U1 P, P spiediens atmosfrs, U1 pulvera deganas trums pie 1 atm. spiediena. Pulvera deganas trumu U var izteikt ar ar formulu: U = e/t = de/dt Pieemsim, ka pulveris ir viendabgs un t temperatra deganas laik nemains (deganas trums ir tik liels, ka pulvera granulu temperatra nespj palielinties). U1 var uzskatt par nemaingu vis reakcijas zon. Tad pulvera deganas likumu var izteikt ar formulu: de/dt = U1 P Ja pulvera dego sla dziumu laik t apzm ar e1, var atrast pulvera spiediena impulsu I: I = e1/ U1 Pt dt T k, pulverim sadegot, spiediens aug pc noteiktas lknes Pt, spiediena impulss ir laukums starp o lkni un atskaites asi t1.

2.2. Strlnieku ierou patronas

2.2.1. Ieskats patronu tapanas vstur, to konstrukciju patnbas un klasifikcija Par ierou patronu senk dvja kartona penli, kur tika iebrts vienam vienam nepiecieamais pulvera ldi. Msdiens patrona ir aujamieroa muncija, kuras korpus atrodas visi elementi, kas nodroina vienu, lode, pulvera ldi un aizdedzes kapsele. T k ie elementi ar aultes paldzbu apvienoti vien vesel, das patronas sauc par unitrm. oti pla unitro patronu lietojuma d parasti vrdu unitrs izlai. das unitras patronas pardjs daudz vlk par strlnieku ieroiem. Pirmajiem ieroiem lode un pulveris tika ievietoti stobr no tievgaa puses atsevii, bet pulvera uzliesmoana notika ar aizdedzes ierces paldzbu, izmantojot uguns liesmu (degli), nokaittu stieplti vai kramu. Vajadzgo pulvera daudzumu senatn noteica ar mria paldzbu, tpc iepriek sagatavotas pulvera devas tika sabrtas pa peniem (patronm), kurus izvietoja plecu siksns (ldzgi patronu lentm) un nosauca par bandeljrm vai berendeikm. Kaukziei penus ar pulvera mriiem nsja virs krkabatm, un tie tika saukti par gazriem. Pc komandas nokost patronu strlnieks ar zobiem uzplsa kartona penli un nelielu daudzumu pulvera uzbra aizdedzei, bet prjo iebra stobr. Pena papru izmantoja
47

k aizbzni (prapi), to kop ar lodi ar slaua kta paldzbu iebdot stobr. Tdas patronas tika lietotas pat pc aizdedzes kapseu izgudroans ne tikai gludstobru ieroos, bet ar ieroos ar vtotiem stobriem un iegarenm lodm [12]. Vairkus gadsimtus ierou vstur pulvera ldia aizdedzinanai izmantoja dadus degu un krama mehnismus. Tikai aizdedzes kapseles ievieana dads valsts 19. gadsimta 20. un 30. gados veicinja strauju strlnieku ierou attstbu, radot iespju tos pieldt no stobra resgaa un automatizjot to darbbu. 1774. gad franu rsts Boijens atklja sprgstoo dzvsudrabu, kuru 1785. gad uzlaboja Furkruss. 1799. gad Anglijas miis Edvards Hovards (Edward Howard), uzstjoties Londonas karaliskaj biedrb, pazioja par sprgsto dzvsudraba lietoanas iespjm ieroos. Vi pat minja to izmantot pulvera viet, tomr t nebija veiksmga ideja. Ar Kloda Bertol (Claude Berthollet) 1788. gad piedvtais hlorskb klija savienojums ar sru un ogli (Bertol sls) bija nestabils sprgstos maisjums, kas praktisku lietojumu neguva. 1807. gad Skotijas gardznieks un nenogurdinms mednieks Aleksandrs Forsaits (Alexsander Forsyth), bdams neapmierints ar savas bises krama uzsites mehnismu, izgatavoja tai pulvera ldia aizdedzes belzjierci ar Hovarda pulvera bumbiu, ko nosauca par pistonu. da tipa belzjierces ar pistoniem tomr plau piekrianu neguva, jo s bumbias, caurultes un lentes bija mitrumnedroas, kstot bstamas lietoan. Pistonos ievietotais aizdedzes sastvs uzliesmoja no sitiena ar gaili, un tos nosauca par inicijoiem sastviem. os sastvus Do Mentons (Joe Manton) ievietoja kartona kausios, ko nodvja par kapselm. 1814. gad Dou ou (ASV) hermetizcijas nolk ievietoja o sastvu metlisk kausi. 1818. gad anglis Do Egs kapselei izmantoja vara kausiu, kas va to ilgk uzglabt un praktiskk lietot, vi ar izstrdja kapselm specilu magaznu. Uzvelkot gaili, no magaznas tika izbdta krtj kapsele, kura iekrita specil aizdedzes iedobum. T tapa visiem pazstamais strlnieku patronu aizdedzes kapseles tips, ko izmantoja tlaika ierou kapseu aizdedzes mehnismos. da aizdedzes sistma bija rtka, jo ieroci varja jau lietot jebkuros laika apstkos un retkas kuva kmes. Tomr ierocis vl aizvien bija pieldjams no stobra tievgaa [13]. Francijas ierou meistars Samuels Pauli (Samuel Pauly), kas 19. gadsimta skum strdja Parz, redzot aizdedzes kapseles priekrocbas, izgatavoja vairkas ar unitro patronu no stobra resgaa pieldjamas autenes un pistoles, iegstot unitro patronu konstrukcijas patentu. Viens no S. Pauli skolniekiem Johans Dreize (Johann Nikolaus von Dreyse) 1824. gad Vcij atvra savu fabriku patronu kapseu izgatavoanai. Tomr masveid Pauli izgudrojumu praks ska izmantot tikai pc 30 gadiem, kad Johans Dreize 1841. gad ska izgatavot no stobra resgaa pieldjamas lena uzsitiena autenes. Krievij ldzgas autenes ska izgatavot 1867. gad. Tlk patronu uzlaboana notiek ldz ar: 1) centrl uzsitiena aizdedzes kapseu izgudroanu, 2) metla aulu ievieanu, 3) bezdmu pulvera izgudroanu, 4) specilo lou izveidi un raoanu. 19. gadsimta vid tika radtas unitro patronu konstrukcijas, kuras bez lielm
48

izmaim ir nonkuas ldz msdienm. Kaujas patrona (2.3. att.) parasti sastv no: (1) metla cilindra vai pudeles veida patronu aulas, kura savieno vien vesel visus patronas elementus, (2) lodes, (3) uzsitiena aizdedzes kapseles, (4) pulvera ldia.

2.3. att. Unitrs patronas konstrukcija.

aula savieno visas patronas sastvdaas, aizsarg pulvera ldiu no atmosfras spiediena un neauj pulvera gzm izplst aizslga virzien. Patronas metlisk aula atvieglo ieroa prldanu, nodroina auanas tempu, k ar iespju patronas ilgstoi uzglabt. aulas korpuss paredzts pulvera ldiam, aulas kakli lodes nostiprinanai. aulu izgatavo no misia sakausjuma vai mksta trauda cilindra veid, kura atvrtaj gal izveidots kakli lodes ievalcanai, bet noslgtaj gal atrodas kapseles ligzda ar laktiu (atvere aizdedzes kapselei) un ievirpota ekstrakcijas rievia vai izveidota apmalte (rantte) aulas izmeanai. Dam patronm, lai atvieglotu to izvilkanu, korpus izveidots neliels konusveida slpums, un patronas forma atbilst stobra patrontelpai [26]. Pulvera ldi galvenokrt sastv no piroksilna pulvera, kas, strauji sadegot, ar gzu paldzbu pieir lodei lielu kustbas trumu. Artilrijas patrons izmanto ar nitroglicerna pulveri, jo tas ir mazk jutgs pret mitrumu. Aizdedzes kapsele no uzsitiena uzliesmo un aizdedzina pulvera ldiu caur divm atverm kapseles ligzd, kuras laktia domta kapseles (Berdana kapseles) darbbas atvieglinanai. Boksera kapselm ir sava laktia (2.4. att.). Kapsele sastv no misia kausia ar taj iepresto pirotehnisko maisjumu un alumnija folijas apla, kas o maisjumu hermetiz.

2.4. att. Ierou patronu Berdana un Boksera kapseu uzbve.

Ieroa tehniskie parametri atbilst patronas parametriem, bet t lietoanas un kaujas spjas nosaka lodes masa, izmri, forma un konstrukcijas patnbas. 2.2.2. Patronas lodes Lode ir viens no patronas svargkajiem elementiem, kas nosaka patronas izmantoanas patnbas un ieroa kaujas spjas. Pc nozmes un darbbas rakstura
49

lodes iedala parastajs un specilajs. Msdienu ieroos galvenokrt izmanto uzgau lodes, kuras dv par parastajm lodm. Tm ir pietiekama dzv spka apstdinoa darbba un labas ballistisks pabas (ts nav tik svargas viengi pistou un revolveru lodm auanai tuvs distancs). Parast lode sastv no trauda apvalka (uzgaa), kas prklts ar tombaka slni, un trauda serdea. Starp apvalku un serdeni ir svina starpslnis (2.5. att.). Apvalks paldz saglabt lodes formu, iegrieoties stobra vtns un atsitoties pret rsli, k ar nepieauj vtu piesroanu ar svinu. Tompaka (no franu valodas vrda tombac var) slnis atvieglo lodes kustbu vtns un ir oti plastisks, ar labm pretkorozijas pabm. Tas ir misia sakausjums ar 310% cinka piedevm [12]. da parasts lodes konstrukcija pardjs, pateicoties bezdmu pulverim, kad rads iespja samazint ierou kalibrus. 1889. gad konstruts mazka kalibra LMetforda autenes patronm bija uzgau lodes. Britu kolonizatori ts izmantoja Pakistn un nosauca par humnm lodm, jo ts, izejot cauri dzvajiem audiem, atstja mazas ieejas un izejas atveres, cilvku tikai ievainojot. Redzot du ainu, priekroku atkal ska dot svina lodm, bet patronu uzgau lodm apvalka galvias apvlja darbncs miesti netlu no Kalkutas. Ts nodvja par dum-dum lodm pc vietas nosaukuma. Dum-dum lodes radja grti dziedinmas brces, tpc 1889. gad ar Hgas konvenciju aizliedza armijas vajadzbm izmantot svina vai pusapvalka lodes, kuras pc viena dzvajos audos var saplacinties [13].

2.5. att. Strlnieku ierou patronu lodes: 1 tompaka vai trauda apvalks, 2 svina starpslnis, 3 serdenis (trauds vai svins), 4 trasera stobri, 5 trasjoais pirotehniskais sastvs, 6 aizdedzinoais pirotehniskais sastvs.

Ptjumi pardja, ka svina lodes, saplacinoties dzvajos audos, tri atdod savu eneriju un kleojot veido smagus ievainojumus. Teroristi savos ieroos ska izmantot ekspansvs lodes ar tukumiem galvi, kas vl vairk pastiprinja lodes deformciju, praktiski jau atsitiena brd. Piemram, .45 kalibra (11,43 mm) Kolta lode ar iedobumu galvas da (2.6. att.) saplacins diametr ldz 1921 mm. Patronas 38 Special +P (Kendell International ASV) pusapvalka 7,1 g ekspansv lode jau 10 mm dzium dzvajos audos palielins diametr ldz 15 mm. Ldzgi darbojas ar lodes ar ballistisko uzgali Rapid-X-Tip, kuras trpjuma brd deformjoties atdod lielu dau savas enerijas. Palielins o lou apstdinoais efekts, bet samazins
50

lodes caursites spjas. das bezapvalka un ekspansvs parasts lodes Hgas konvencija aizliedza izmantot armijas ieroos, bet to lietoana medbu ieroos nav aizliegta. Lai palielintu pistou lou apstdinoo iedarbbu, palielinja to kalibru un izveidoja strupas vai plakanas galvias (2.7. att.). Pat ar samr nelielu lodes eneriju iespjams izsist pretinieku no ierindas, to nenonvjot, bet prtraucot pretoans spjas. Lai palielintu parasto lou caursites spjas, to uzgau apvalkus izgatavo ar neilona piedevm, kas auj iegt lielku skotnjo trumu un mazku atsitienu, jo ts vieglk iegrieas stobra vtns [13]. Runjot par parasts lodes caursites spjm, jmin ar t saukts lodes ar novirztu masas centru. Jau pagju gadsimta skum, Krievujapu kara gados specilisti ar izbrnu konstatja, ka 6,5 mm japu autenes patronas lode viendos apstkos nodara smagkus miesas bojjumus nek 7,62 mm Mosina autenes patronas lode. Par galveno iemeslu uzskatja 6,5 mm lodes mazku stabilitti, jo ts masas centrs vairk nobdts uz aizmuguri. Jpiemin ar ierou konstruktoru vlme atgriezties pie patronm ar 6,8 mm kalibra lodm, uzskatot o kalibru par optimlu. Tomr das ierou kalibra izmaias ir problemtiskas, jo saisttas ar papildu izdevumiem.

2.6.a att. Dadu ierou tipu patronu varianti.

51

2.7. att. ACP (automtisks Kolta pistoles) patrona ar paaugstintu apstdinoas darbbas lodi un ACP patrona .45 ar parasto lodi.

2.6. b. att. Dadu ierou tipu patronu un lou rsgriezumu varianti: 1 ar apvalku un trauda serdeni, 2 ar apvalku, svina serdi un plakanu galviu, 3 bez apvalka (mazkalibra autenm), 4 pusapvalka ar plakanu galviu, 5 pusapvalka ar t samazinanos, 6 pusapvalka, 7 pusapvalka ekspansvs ar tukumu galvias da, 8 ekspansv, Action tips, 9 pusapvalka ar salikto serdeni, Blaser tips.

Ar stabilitti saprot lodes spju virzties pa savu trajektoriju pc rjo spku iedarbbas (2.8. att.). Uz lodi lidojuma laik iedarbojas aerodinamiskais pretestbas (reakcijas) spks R, kas ir pielikts t sauktaj spiediena centr. Lodes eometriskajai asij idel gadjum jiet pa trajektorijas pieskari. Bet parasti tas nenotiek, rodas destabilizjos moments M, un, t k lode rot ap savu asi, ts galviai piemt konusveida kustba ap trajektorijas pieskari. konusa virsotne atrodas masas centr. Jo lielks attlums starp masas un spiediena centriem, jo lielks konusa leis, un, jo lielks lodes lidojuma destabilizjoais moments, jo mazka ts stabilitte trajektorij [13].

52

2.8. att. Lodes destabilizjo momenta M raans trajektorij.

Tiei ar du efektu sastaps ASV konstruktori 1963. gad, radot 5,56 mm kalibra patronu M193 triecienautenei M-16. Vjetnamas konflikta gados atkljs, ka lode dzvajos audos sk kleot, radot smagus ievainojumus un, galvenais, spju oku. Ievainojumi bija nvjoi, pat trpot rok vai kj. Tomr m lodm pc 500 m bija mazks blvums un precizitte, to trajektoriju varja maint niecgs zari vai vja brzma. Attlum, kas lielks par 600 m, s lodes nespja caursist pat viegli bruotus mrus. Tie viena attlum lode izraisja smagus ievainojumus. Ievainoto evakuan ncs iesaistt citus karavrus, tdjdi samazinot apakvienbas kaujas spjas. Ar Padomju Savienb tika radta ldzgas patronas lode Sabeikova 5,45 mm patrona automtam AK-74, ko izmantoja Afganistnas konflikt. Pagju gadsimta 70. gados Stokholmas starptautiskais miera problmu izptes institts pieprasja prskatt 1949. gada envas konvenciju, starptautisk lmen aizliedzot nestabilu (ar novirztu smaguma centru) mazkalibra lou izmantoanu. o prasbu atbalstja ar Starptautisk Sarkan Krusta organizcija, tomr ldz im laikam ds starptautisks aizliegums nav pieemts. Laik no 1997. ldz 1980. gadam NATO konkursa rezultt pieem bruojum beu kompnijas Fabrique Nationale izstrdto 5,56 mm patronu SS 109. ai patronai ir palielinta lodes masa no 3,56 g ldz 4,02 g un lodes gal tiek ievietots trauda serdenis. Lodes stabilittes un caursites spju uzlaboanai ierou stobriem bija nepiecieams palielint vtu soa kpumu no 305 mm ldz 178 mm. T rads triecienautene M-16-A2 iepriekjs M-16-A1 viet. o lmumu atbalstja visas NATO valstis, izemot Vciju, kas izstrdja bezaulas patronu un auteni G-11. ASV patronu SS-109 rao ar nosaukumu M-855 (skat. 6. nodau). Specils lodes (sprgstos, bruucaursites, aizdedzinos, trasjos un citas) paredztas muncijas graujoo faktoru pastiprinanai un mcbu nolkiem. Strlnieku ieroos izmanto kaujas patronas ar ar trasjom, bruusitjm trasjom un bruusitjm aizdedzinom lodm (to uzbve redzama 2.5. att.). Trasjo lode sastv no trauda apvalka, kas prklts ar tompaku, kura galvas da ievietota trauda serde, bet aizmugures da atrodas stobri ar trasjoo sastvu. viena brd stobria folija prdeg un aizdegas trasjoais sastvs.

53

2.9. att. Kalaikova automtu patronas.

viena laik pulvera ldi ar savu temperatru aizdedzina trasjoo sastvu, kas lodes trajektorij ldz 800 m attlumam veido spdou sliedi, saredzamu k dien, t nakt. Lodes galvia nokrsota za krs. Bruusitja aizdedzino lode (BA) sastv no apvalka ar tompaka uzgali, trauda serdes ar svina starpslni un aizdedzino sastva svina kausi (2.5. att.). Kad lode caursit bruas, aizdedzinoais sastvs temperatras iedarbb uzliesmo, un liesma var aizdedzint naftas produktus, munciju, aprbu un citus viegli uzliesmojous priekmetus. Lodes galvia nokrsota meln krs ar sarkanu gredzenu. Praktisks lodes domtas mcbu uzdevumiem un var bt izgatavotas no svina kausjuma, plastikas vai koka. Mcbu un specilajiem uzdevumiem izmantojams patronas bez lodm sauc par saltpatronm. o patronu aulu kakli saspiests t, lai saturtu pulvera ldiu. Mcbu patronas var bt ar bez pulvera ldia, un to apzm ar etriem ietanctiem padziinjumiem (atvieglo pieldanas un izldanas darbbas) aul. das mcbu patronas izmanto, trenjoties darbam ar ieroci vai prbaudot to. Lodes formu nosaka ts ballistikas prasbas un nepiecieamba iegt vajadzgo tilpumu. Lodes vadoajai daai jnodroina, lai ts kustb pa stobra kanlu pulvera gzes vartu nodot maksimlo eneriju. Lodes vados daas diametrs parasti ir tikai nedaudz (0,10,15 mm) mazks par ieroa kalibru. Lodes aizmugures daa jtami nosaka gaisa pretestbas spku pie neliela lodes truma trajektorij. Parasti to veido k noeltu konusu, bet mazs auanas distancs t var bt cilindriska. Lodes svina serdenis (patsvars 11,311,5 g/cm3) auj iegt masvu lodi ar maziem izmriem. Ltkas ir lodes ar trauda serdeni, kas noder, ja patronas jizmanto masveid [12]. 2.2.3. Patronu galvenie raksturlielumi un to marjums Vism patronm ir savi nosaukumi un apzmjumi, kuri konkretiz to parametrus un nozmi. Galvenais rdtjs, kas ietilpst patronu nosaukum, ir kalibrs. is termins tika lietots jau gludstobru ierou un apao lou laik. Tad kalibru noteica pc lodes masas principa, kas ldz im patnj veid vl ir saglabjies mednieku bisu
54

patronm. Skum lielgabalu ldiu un ierou lou kalibri tika izteikti angu sistmas mrvienbs pudos, mrcis un mrciu das. Gludstobra bism kalibri tiek noteikti citdi k apao lou skaits konkrtajam ierocim, kuras var atliet no vienas angu mrcias svina masas (454 g.). Aprini rda, ka 28. kalibram atbilstu 14 mm; 24. kalibram 14,7 mm; 20. kalibram 15,6 mm; 16. kalibram 16,8 mm; 12. kalibram 18,5 mm; 10. kalibram 19,7 mm; 4. kalibram 26,5 mm. Tomr relais ieroa stobra kanla diametrs katr ierou raotjvalst var nedaudz atirties. Piemram, 26,5 mm kalibra signlpistoles atbilst mednieku ierou 4. kalibram. Pardoties vtstobra ieroiem, par kalibru piema garuma vienbu lodes vai stobra kanla diametru, kas izteikts ar vienu un to pau garuma vienbu skaitli. Vtstobra ieroa un patronas kalibrs ar tiek izteikts ar viendu skaitli (ierou kalibra noteikanas patnbas mintas grmatas 1. noda), kaut gan lodes diametrs ir nedaudz lielks par attlumu starp grieiem. Tas viena brd dod iespju lodei iegriezties stobra vtns, tdjdi iegstot attiecgu rotcijas trumu ap savu asi. Lou diametra palielinjums, kas prsniedz stobra pamatkanla diametru, ir dads un atkargs no daudziem apstkiem (no vtu dziuma, formas un daudzuma, lodes materila cietbas un vados daas garuma, no pulvera kvalittes un tipa). Vtstobru ieroiem kalibrs tiek mrts starp diametrli pretjm stobra pamatkanla sienim (grieiem), un patronu kalibrs norda, kdam ieroa kalibram ts domtas. Ja kalibru mra starp vtnm, ie lielumi praktiski ir oti ldzgi, tomr dadi. K zinms, viena kalibra patronas ar dadiem patronu aulu izmriem un formm nevar viena otru vis pilnb aizvietot. Tpc praktiskm vajadzbm patronas apzmjum pc kalibra parasti norda patronas aultes garumu milimetros un ts pamatnes konstrukcijas tipu. Apmalu patronu aultes starptautiskaj praks apzm ar burtu R (vcu val. Rand mala). Bezapmalu patronu aultm papildu apzmjumu nelieto. Piemram, patronu apzmjumi 7,62 x 53 R mm un 7,62 x 63 mm. oti izplatta ir muncijas nosaukumu forma, sevii pistou patronm, kad pc kalibra lieluma cipariem tiek rakstts patronas ieroa nosaukums. Piemram, 7,65 mm Browning, 7,65 mm Parabellum, 7,5 mm MAS u.tml. Das valsts (piemram, ASV) patronu kalibrs tiek izteikts collu simtdas; Lielbritnij un cits valsts, kur ir pieemts lietot angu mrvienbas, collu tkstodas. Apzmjums ir savdabgs collas simtdaa vai tkstodaa tiek rakstta k vesels skaitlis ar punktu priek. Piemram, 0,3 collas var bt uzraksttas k .30 vai .300. Kalibra izmru prveidoana no mm uz collm un otrdi nav pieemta, jo iespjama kda simtdas, skaitus noapaojot. Td veid no kalibra .38 iznktu 9,65, bet tda nav. Apzmjums .38 atbilst 9 mm patronm, kuras var lietot ieroos ar kalibru 8,83 mm. Tpc patronas apzm tikai t, k ts ir apzmjusi valsts izgatavotja. Parasti komercdarjumos lieto patronu konkrtos nosaukumus, bet ne to sasinjumus. Piemram, 9x25 mm viet 9 mm Mauser. auteu patronas dareiz apzm ar auteu nosaukumu, kurm ts tika radtas, un, ja nepiecieams, iekavs norda valsti, kur ts lieto.
55

Papildus apzmjumiem vism patronm paredzts ar marjums. Patronu marjumus norda uz aulu pamatnes, to iepakojuma metla krbm un koka kastm. Nelielos daudzumos patronas (1640) tiek iepakotas kartona kastts, kuras ievieto metlisks hermtiski nosldzams krbs, bet ts savukrt iepako koka kasts. Uz kastes sienm, ja taj atrodas patronas ar specilajm lodm, ir uzkrsotas svtras, kuru krsa atbilst lodes galvias krsojuma marjumam. Patronu marjum ietilpst di rdtji: 1) patronas tips (apzmjums), 2) izgatavoanas gads un partija, 3) valsts un raotjs, 4) krsu marjums. ie apzmjumi ciparu, simbolu un burtu veid daji (pc raotj kompnijas ieskatiem) tiek ietancti patronas aulas pamatn (2.10. att.).

2.10.a att. Hirtenbergas patronu fabrikas (Austrija) Kolta pistoles patronas aulas pamatnes marjums.

2.10.b att. Dadi patronu aulu pamatu marjumi.

56

2.11. att. 7,62 mm Mosina autenes patrona: 1 parast ar trauda serdeni, 2 parast viegl, 3 parast smag, 4 trasjo, 5 bruusitja aizdedzino.

Parasti vienas partijas pulveris un aizdedzes kapseles izveido attiecgu patronu partiju, un, ja kdas partijas patronas izrds nedergas, tad no kaujas lietoanas tiek izemta visa patronu partija. Partijas var atkrtoties gada vai vairku gadu laik, tpc nepiecieams uzrdt ar gada skaitli ar pdjiem diviem cipariem vai laika periodu ar attiecg burta paldzbu. T k dadm kompnijm iespjamas viena tipa patronu viendas partijas, ar prestia nolkos, parasti marjum ietilpst kompnijas patronas izgatavotjas nosaukums. Piemram, 7,62 mm NATO patronu dadas modifikcijas izgatavo Beij (kompnija FN), Vcij (Dynamite Nobel), Portugl (FNM), DR (Armscor), Zviedrij (Karlsbergas patronu fabrika K), Lielbritnij un ASV. Tdm patronm uz aulas pamatnes ir NATO marjums + krusts apl. Piemram, autenes patronai 7,62 x 51 mm komercdarjumos tiek dots apzmjums .308 Winchester. Patronu galvenie raksturlielumi: patronas tips (apzmjums), iespjamais lodes skumtrums, V0, lodes enerija, izlidojot no stobra, E0, patronas, pulvera ldia un lodes masa, patronas un aulas garums, lodes tips. ie patronu parametri, kuri apkopoti 2.2. tabul, nosaka patronas kaujas lietoanas iespjas un ieroa tipu, k ar auj patronas saldzint sav starp.
2.2. tabula. Ierou patronu galvenie raksturlielumi. Tips, Vo (m/s), Garums (mm), Masa (g), patLodes apzmjums Eo (J) patrona, aula rona, pulveris masa (g), tips 1 2 3 4 5 7,62-mm, 1908./30. g. 870 76,7 23 9,6 7,62x54R 4466 53,5 3,25 P, T, BA, M Piezmes 6 PSRS

57

1 7,62-mm, 1943. g. 7,62x39 5,45-mm, 1974. gads 5,45x39 12,7-mm, 1930./38. g. 12,7x108 14,5-mm, 1941./44. g. 14,5x114 7,62-mm TT, 1930. g. 7,62x25 9-mm PM 9x18 7,65-mm Parabellum 7,65x21 7,65-mm Browning 7,65-mm ACP 7,65x17 9-mm, s (.380 Auto) 9x17 9-mm Polis (Ultra) 9x18 9-mm Parabellum 9x19 .357 Magnum 9x32R Automatic Colt Pistol (.45ACP) 11,43x23 .223 Remington 5.56x45 Armalait 7,5-mm MAS 7,5x54 7,62-mm NATO .308 Winchester 7,62x51 .30 Carbaine 7,6x33 .303 Britain 7,7x56R 7,92-mm Mauser 7,92x57 .50 Browning 12,7x99

2 710 1991 900 1316 840 18860 1000 31700 430 508 315 303 368 407 300 149 270 224 245 363 396 584 436 972 250 474 1005 1798 820 3200 838 3276 600 1273 745 3160 750 3600 888 16916

3 55,5 38,5 56,7 39,5 145,5 108,0 155,5 114,0 35,0 25,1 24,8 18,1 29,9 21,6 25,0 17,2 25,0 17,7 25,0 17,3 29,7 19,1 40,4 32,8 32,4 22,8 54,7 44,7 76,5 53,5 71,0 51,2 42,5 32,8 77,0 56,4 80,3 57,0 138,4 99,2

4 16,2 1,67 10,6 1,45 124134 16,5 200 30 10,211,0 0,5 10,0 0,25 10,5 0,35 8,0 0,16 9,6 0,25 10,0 12,3 0,36 14,0 0,42 11,2 1,62 24,2 2,9 3,05

5 7,9 P, T, BA, M 3,25 P, T, M 52 P, BAT, M 63,6 B, BA, T, P 5,52 P, T 6,1 P 6,1 P 4,64,8 P 6,15 P 6,5 P 68 P, T 10,2 P 13,515,2 P, T 3,54,0 P, BA, T 99,4 P, T, B 8,99,5 P, B, T, M 6,67,1 P, T 11,211,6 10,112,8 B, T 42,846,0 B, A

6 PSRS, Jeizarovs PSRS, Sabeikovs PSRS PSRS PSRS PSRS Sjomins DWM Luger Fabrik National Kolt (1908) Hirtenberg Dynamits DWM Luger Smith & Wesson ASV (1911. gads) NATO M193, M855 GIAT NATO (1952. gads) ASV M1, DR Vicker, Bren

2.2.4. Jaunu patronu izstrdes Lai palielintu ierou kaujas spjas, liela nozme ir patronu izmriem, masai un lodes caursites spjm. Konstruktori izstrd dadus patronu veidus, galvenie ir: bezaulas patronas, daudzlou patronas, patronas ar adatu un bultu elementiem (lodm), bezskaas patronas.
58

Bezaulas patronas auj samazint to masu un izmaksas. Firmas Dynamite Nobel un Heckler&Koch izstrdjuas 4,7 mm bezaulas patronu 4,7x33 DELL tiei autenei G11 ar revolvera tipa magaznu. Ts pulvera ldi izveidots no nitrocelulozes ar nostiprintju, lai nodrointu mehnisku izturbu. Lode pilngi tiek iegremdta pulvera ldi, bet kapsele izveidota no specila sprgstvielu sastva. Pulvera ldi HITR (hight initial temperature round) iztur temperatru ldz 200 C. Trauda lodei ar svina serdeni masa ir 3,4 g, patronas masa 5 g. Kop 1971. gada s kompnijas turpinja izstrdt bezaulas patronas 4,92 mm kalibra automtiskajai autenei ar 50 patronm magazn, kuru 1991. gad nodeva Vcijas bruotajiem spkiem prbaudes ekspluatcij (skat. 6. nodau). Bullpup tipa ierocim patrona ir 34 mm gara. Lode pilngi iegremdta pulvera ldi un apklta ar specilu laku. Ldia galvas da ir plastmasas uzgalis (2.12. att.).

2.12. att. Bezaulas patrona 4,92x33 mm. 1 sadego kapsele, 2 patrintja ldi vara kausi, 3 patronas korpuss pulvera ldi, 4 lode, 5 plastmasas uzgalis.

Kompnija Colt programm ACR (Advanced Combat Rifle) modernizja triecienauteni M16A2, kas domta auanai ar divlou patronu 5,56x45 mm. Lodes izvietotas patron viena aiz otras, izmantojot specilu iedobumu lodes pamatn (2.13. un 2.14. att.). Pirms lodes masa ir 2,3 g, otrs 2,1 g. Patronas masa 13 g. autenei A16A2 der gan parasts patronas, gan ar ar divlou patronas.

2.13. att. Triecienautenes MI6A2 divlou patronas, 5,56x45 mm patronas iekskats.

59

2.14. att. Divlou patronas shma. 1 kapsele, 2 standartpatronas M855 aula, 3 pulvera ldi, 4 lodes ar trauda serdeni.

ASV konstruktori, prbaudot strlnieku ierou efektivitti, noskaidroja, ka, prejot no 5,56 mm kalibra uz 4,32 mm kalibra patronm, lode ar masu 1,63 g iegst skotnjo trumu 1280 m/s. Mazs masas d das lodes kaujas efektivitte viendos attlumos izrdjs daudz mazka, nek aujot ar 5,56 mm patronm. Testjot patronas ar bultveida lodm, konstruktori secinja, ka prbaudts bultveida lodes vl nenodroina nepiecieamo auanas precizitti (autene HM19, patronas lod 25 bultas). Bultu garums ir 25 mm, diametrs 2,5 mm, masa 0,51,0 g, kop ar stabilizatoru. stenojot programmu ACR, ASV konstruktori izstrdja triecienauteni, kur patronas M855 (5,56 mm) aul tika ievietots viens 41,3 mm gar bultveida elements, kura diametrs ir 1,6 mm un masa 0,7 g (2.15. att.).

2.15. att. Patrona ar bultveida elementu.

60

Bulta ir ievietota plastmasas apvalk, kas via lidojuma laik sadrumstalojas. Iegti samr apmierinoi rezultti, aujot ar snaiperu auteni, un o patronu raoana notiek korporcij AA1. Jebkura kara dalbnieki labprt iegtu sav rcb bezskaas ieroci, un izgudrot to ir minjui vairku valstu ierou un muncijas konstruktori. Skotnjais risinjums skaas klusintjs, ko pievieno stobram, patiesb ir tikai viena klusinanas veids. aujot ar standarta ieroci un patronu, skaas lmenis ir 160165 dB un ierou klusintji to samazina ldz 130135 dB, samazinot ar lodes skuma trumu. Parasti skaas avoti ir divi: gzu izplana no stobra tievgaa viena brd, lodes virsskaas skumtrums. Krievij izdevs konstrut bezskaas patronas, samazinot pulvera daudzumu patron un palielinot lou masu, lai samazintu to izlidoanas trumu. Gzu izplanas troksni samazinja, izmantojot nosldzou virzuli (3. un 6. pozcija 2.16. att.). SP-4 silent load SP-4 klus patrona

SP-3 silent load SP-3 klus patrona

2.16. att. Krievij raoto bezskaas patronu SP-3 un SP-4 darbbas shematisks attlojums. 1 metla aula, 2 pulvera ldi, 3 nosldzoais virzulis, 4 lode (trauda cilindrs vai 7,62 mm modelis M43), 5 dego pulvera gzes, 6 nosldzo virzua darbba 7 cilindrisks lodes tompaka slnis stobra grieiem.

Kustgs specils nosldzoais virzulis nosldz iespju pulvera gzm izrauties no stobra un vienlaicgi pieir eneriju lodei viena brd. Lodm, protams, nav lielas caursites spjas, bet ts spj cauraut bruucepuri no 20 m attluma un nogalint ts nstju. o patronu lou masa ir apmram 1617 g.

61

2.3. Muncijas uzspridzintju uzbves un darbbas pamati

2.3.1. Uzspridzintju uzdevums, klasifikcija un galvens prasbas Uzspridzintjs ir muncijas kaujas ldia (via, mnas, grantas) sastvdaa, kas nodroina attiecgs muncijas drobu uzglabanas, transportanas un kaujas lietoanas laik un kalpo sprgstvielas vai cita veida kaujas ldia pildjuma darbbai nepiecieamaj brd. Uzspridzintjs darbbas brd form detoncijas vai aizdedzes impulsu. Uzspridzintji ir daudzu muncijas tipu neatemama sastvdaa, un to attstbas vsture virzs ldztekus muncijas attstbai. Piemram, tiek minti 1672. gada Kristofera van Galna (Christopher Van Galen) konstrukcijas uzspridzintjus. T k uzspridzintji liel mr nosaka muncijas darbbas efektivitti, tad to konstrukciju patnbas katra valsts iespju robes cenas turt noslpum un to konstruktori netiek afiti. Td uzspridzintju attstbas vsture aj grmatas noda netiks izskatta. Muncijas kaujas ldios izmanto brizanto sprgstvielu (tolu, heksognu, tetrilu, amotolu u.c.) vai pirotehnisko maisjumu, kuru darbbu var izraist tikai ar specilas ierces uzspridzintja paldzbu. ai darbbai jnotiek tiei tad, kad muncijas darbbas efekts ir vislielkais. Piemram, apgaismoanas ldiam jaizdegas noteikt trajektorijas viet, embu ldia sprgstviela juzspridzina virs grunts, bet fugasa ldi grunt. Uzspridzintjus klasific atbilstoi: uzdevumam (artilrijas ldiu, mnu, grantu, raeu utt.), darbbas principam (kontakta, distances vai bezkontakta darbbas), izvietojuma vietai (galvas, snu vai aizmugures), drobas pakpei (nodrointi, pusnodrointi vai nenodrointi), darbbas laikam (momentla, nogaidoa vai palninta darbba). Uzspridzintjiem galvenokrt jatbilst dm prasbm: 1) augsta drobas pakpe uzglabanas un transportanas laik, k ar gatavojot munciju kaujas lietoanai un viena laik; 2) optimls darbbas laiks, kas nodroina muncijas visefektvko darbbu; 3) augsta aizsardzba pret darbbas traucjumiem; 4) spja darboties noteikt brd (optiml laik un viet), neskatoties uz varbtjiem nelabvlgiem apstkiem. s augsts prasbas ir tpc, ka uzspridzintji satur oti jutgus inicijous elementus kapseles, detonatorus, sprgstoas vielas. Tau uzspridzintja augst darbbas iespjamba nosaka muncijas kaujas efektivitti un ar paa ieroa kaujas efektivitti. Uzspridzintjus raksturo to galvenie rdtji: 1) tips atbilstoi klasifikcijai, 2) masa un izmri, 3) uzvilkans laiks un distance, 4) darbbas laiks, 5) drobas pakpe, 6) palikvidcijas un palnintju darbbas laiks.
62

2.3.2. Uzspridzintju uzbves galvenie elementi Neatkargi no uzspridzintja darbbas un uzbves principiem t galvenie elementi ir (12): komandas dators (devjs), komandas nodoanas bloks, izpildes bloks (detonators vai aizdedzes petarde), uzvilkans mehnisms ar palaidjierci, drointji. o galveno uzspridzintja elementu saistbu izsaka to funkciju shematisks attlojums (2.17. att.). Drointji

Komandas dators

Komandas nodoanas bloks

Izpildes bloks

Uzspridzintja uzvilkans mehnisms (UM)

2.17. att. Uzspridzintja funkcionl shma.

Komandas devjs/dators form mehniskus, elektriskus vai cita veida signlus uzspridzintja darbbai. Datora uzdevums ir uztvert un fikst mra tuvumu vai skaitt laiku no viena bra. Visvienkrk mri uztvert, nonkot ar to tie kontakt (atsitoties pret to), im nolkam izmantojot jebkuru mehniskas darbbas ierci. Atsitiena enerija formjas komand, piemram, uguns liesm, mehnisk kustb vai elektrisk impuls. Nekontakta darbbas uzspridzintjos komandas dators ir samr sareta elektroniska ierce. o komandu form noteikta signla veid, ko nodod tlk ar komandas nodoanas bloka starpniecbu. Komandas nodoanas bloka otrs uzdevums ir aizturt komandu, lai muncijas darbbu nodrointu optiml viet un laik. Izpildes bloka uzdevums ir formt tdu liesmas vai detoncijas impulsu, kas droi var uzspridzint vai aizdedzint muncijas kaujas ldiu. Uzvilkans mehnisma (UM) uzdevums ir pc viena pakpeniski atslgt uzspridzintjam visas drobas sistmas, sagatavojot to darbbai. is mehnisms var bt saistts ar visiem prjiem uzspridzintja elementiem un t darbbai izmanto palaidjierci. Uzspridzintjam jbt vienkras konstrukcijas un taj pa
63

laik droam. To galvenokrt nosaka uzvilkans mehnisma un palaidjierces veiksmga konstrukcija, jo no abu darbbas atkargs uzspridzintja uzvilkans laiks vai uzvilkans distance. Uzspridzintja uzvilkans laiks ir laika sprdis no viena ldz momentam, kad uzspridzintjs ir gatavs darbbai. Uzspridzintja uzvilkans distance ir attlums no viena vietas ldz trajektorijas punktam, kad tas ir gatavs darbbai. Uzspridzintju darbbas varbtbu nosaka, eksperimentli prbaudot to darbbu dados apstkos, tai jbt ne mazkai par 0,950,98. Komandas nodoanas bloks ir aizdedzes elementu kopums, kas nodroina uzspridzintja darbbu pc bela mehnisma komandas. Taj parasti ietilpst aizdedzes kapseles liesmu novades kanli, pirotehniskie liesmu pastiprinanas stobrii un palnintji. Darbbas palninanu tikai par 0,0010,1 s pank, izmantojot specilas gzu dinamisks ierces izliektus kanlus, kalibrtas atveres vai labirintus. Lai panktu augstu drobas pakpi uzglabanas un transportanas laik, k ar gatavojot munciju kaujas lietoanai un viena brd, uzspridzintju konstrukcijs paredzti specili drointji. Nekontakta darbbas uzspridzintjos komandas devjs/dators ir samr sareta elektroniska ierce, kura darbojas ar autonomu strvas baroanas bloku. Uzspridzintjs komandu form elektriska signla veid, ko nodod tlk uz uzspridzintja prjiem blokiem, kurus ar apvieno vien autonom konstrukcij. o uzspridzintja atsevio konstrukciju dv ar par drobas un izpildes mehnismu. Pc nodroinjuma pakpes uzspridzintjus iedala nenodrointos, pusnodrointos un nodrointos uzspridzintjos. m pakpm var izsekot spridzeka kaujas des shm (2.18. att.). Nenodroints uzspridzintjs ja skumstvokl kaujas d neviens elements nav nobdts attiecb pret otru. Pusnodroints uzspridzintjs ja skumstvokl kaujas d aizdedzes kapsele ir nobdta (noslgta, atvienota) no datora vai ir kda nobde komandas nodoanas blok. Nodroints uzspridzintjs ja skumstvokl kaujas d visas kapseles nobdtas uz sniem (nosegtas, atvienotas) vai nobdta datora aizdedzes kapsele un nosegta izpildes bloka detonjo kapsele.

64

Komandas devjs/dators

Aizdedzes kapsele

Palnintjs (kanli, pirotehniskie stobrii)

Aizdedzes vai detonjo kapsele Izpildes bloks (detonators vai aizdedzes petarde)
2.18. att. Uzspridzintja kaujas des shma.

Pirotehniskie palnintji dod iespju aizkavt komandu no 0,1 s ldz dam mintm. m vajadzbm Krievij izgatavotajos uzspridzintjos izmanto mazgzes pirotehniskos sastvus MGS-54, MGS-100, MGS-200, PK-5, TMS-12 ar dadiem deganas trumiem un pulvera stobrius TO-34, KR-75 un citus. os sastvus izmanto ar palikvidatoros. Pirotehniskos sastvus parasti iepres specilos taisnos vai lokveida kanlos, kurus izveido metla korpus. Ldzgus mazgzes pirotehniskos sastvus un pulvera stobrius izmanto ar citu valstu muncijas uzspridzintju konstruktori un raotji. Drointji paredzti uzspridzintja drobai muncijas uzglabanas, transportanas, sagatavoanas lietoanai un viena (muncijas lietoanas) laik. Atbilstoi darbbas principam un uzstdanas vietai drointjus iedala rjos un iekjos. Arjos drointjus noem, munciju gatavojot vienam, un konstruktvi tie var bt veidoti k aizsargcepurtes, tapas ar gredzeniem vai lentm. Iekjie drointji izsldzas autonomi viena laik. im nolkam izmanto membrnas, aizbdus, sprostus, kustgus ieliktus ar atsperm, kuri neauj nodot komandu no datora uz izpildes bloku ldz to atvienoanai. Iekjie drointji izsldzas viena brd un trajektorij ar uzvilkans mehnisma paldzbu. Uzvilkans mehnisms sagatavo uzspridzintjus darbbai, izveidojot kaujas di. Kaujas de ir visu to elementu kopums, kas tiei piedals komandas forman un ts nodoan ldz muncijas kaujas ldia pildjumam, kad spridzeklis ir sagatavots darbbai. o procesu dv par spridzeka uzvilkanos.
65

2.3.3. Kontakta darbbas uzspridzintji (KDU) Kontakta darbbas uzspridzintja komandas devjs/dators izstrd komandu tikai pc tiea kontakta ar mri, darbojoties no atsitiena enerijas, un atbilstoi datora darbbas principam KDU iedala: mehniskajos, pneimatiskajos, elektriskajos. Mehniskie kontakta darbbas uzspridzintji ajos uzspridzintjos komanda formjas, atsitiena brd prvietojoties belznim, kas savukrt ar savu dzelksni uzsit pa kapseli. Kapseles radt uguns liesma vai detoncijas impulss ar ir komanda. o uzspridzintju darbb izmanto: kustos masas inerces spku (pc 2. tona likuma, F = ma), ra reakciju (pc tona likuma, F = F), saspiestas atsperes spku, tai atbrvojoties vai deformjoties. Savukrt inerces izmantoan izir spkus, kas rodas no: taisnvirziena patrinjuma, leisk patrinjuma rotcijas kustbas rezultt, centrbdzes patrinjuma, koriolisa spka patrinjuma, aerodinamisk spiediena, ldia precesijas un nutcijas kustbas. Lai uzspridzintji atbilstu izvirztajm prasbm, kontakta darbbas uzspridzintjos nepiecieami di mehnismi un ierces: bela mehnisms (komandas devjs/dators), uguns liesmas novades ierce komandas devj/dator, uguns liesmas novades ierce (komandas nodoanas bloks), uzvilkans mehnisms ar palaianas ierci, drointji (tapas, aizbdi, krnii, atsperes, membrnas, sprosti, dadas aizsargcepurtes), palikvidators. Bela mehnismus atkarb no izmantojam spka veida iedala: reakcijas, inerces un kombintajos bela mehnismos. Reakcijas bela mehnismi un inerces bela mehnismi ir tras darbbas un tos izmanto kaujas ldiu galvas uzspridzintjos. Inerces bela mehnismi var bt ass darbbas, snu darbbas un kombintas darbbas. Bela mehnismu raksturo t jutba, darbbas trums un darbbas varbtba. Mehnisma jutba raksturo t spju darboties, satiekoties ar rsli, un to nosaka eksperimentli. Nepiecieams noteikt minimlo atsitiena trumu, ar kuru bela mehnisms vl normli darbojas, izstrdjot nepiecieamo komandu.

66

Bela mehnisma darbbas trumu V nosaka eksperimentli (2.19. att.) un aprina pc formulas: V = (X + )/T X attlums no dzelka ldz kapselei, = 0,81,5 mm caursites dziums, lai normli darbotos kapsele, T = t1 + t2 dzelka kustbai nepiecieamais kopjais laiks, t1 laiks no atsitiena ldz uzsitiena brdim pa kapseli, t2 = 20 s kapseles vidjais darbbas laiks pc uzsitiena.

2.19. att. Bela mehnisma darbbas shma.

Uzspridzintja darbbas trums nosaka t izmantoanas iespju muncij ar embu vai kumulatvs darbbas kaujas ldiiem. Uzspridzintja darbbas varbtba raksturo t spju normli darboties, un to izsaka ar varbtbas mrvienbm. Parasti varbtba ir lielka par 0,95. Mehnisk kontakta darbbas uzspridzintja uzbves ilustranai pardts 120 mm mnas uzspridzintjs M-12 rsgriezum (2.20. att.).

2.20. att. Mnas mehnisk kontakta darbbas uzspridzintjs M-12 skumstvokl un viena brd. Uzspridzintja galvens detaas: 6 bela mehnisma stientis, 8 un 9 iegremdes cilindrs ar atstarpi, 10 dzelksnis, 18 aizdedzes kapsele, 21 palnintjs, 29 detonators (izpildes bloks). 67

Pneimatiskie kontakta darbbas uzspridzintji ajos uzspridzintjos izmanto pneimatisks darbbas principu, kad, strauji samazinot noslgt telp gzes tilpumu (gzes saspieana), notiek gzes (gaisa daiu) sakarana. Pc enerijas nezdambas likuma gzes sakarana notiek atbilstoi Klapeirona viendojumam PVm/T = R, kas saista viena mola gzes tilpumu (Vm), spiedienu (P) un temperatru (T). eit gzes universl konstante R = 8,31 J/mol. Ttad pareizi bs di viendojumi: PV1/T1 = P2V2/T2 vai T2 = T1 P2V2/P1V1

Teortiski noslgt telp gzes tilpumu var samazint ldz noteiktai robeai, kad spiediena pieaugums sasniedz mehnisks sistmas izturbas robeu. Pneimatisk kontakta darbbas uzspridzintja uzbves ilustranai pardts 120 mm mnas uzspridzintjs GVMZ-7 rsgriezum (2.21. att.). Taj uzspridzintja komandas dators ir koka virzulis ar gaisu piepildt cilindr, uzspridzintjs attlots neuzvilkt stvokl.

2.21. att. Mnas pneimatiskais kontakta darbbas galvas uzspridzintjs GVMZ-7 skumstvokl un pirms viena. 1 aizsargcepurte, 3 drointja tapa, 4 virzulis, 6 korpuss, 8 detonators, 9 aizdedzes ierces ieliktnis ar kapseli (11), 13, 14 aizdedzes ierces atspere un dzelksnis, 16, 19 pirotehniskais drointjs, 21 aizdedzes kapsele, 23 darbbas krni, 29 detonjo kapsele, 30 palnintjs, 40 membrna: I momentls darbbas uguns novades kanls, II palnintas darbbas uguns novades kanls.

Uzspridzintja GVMZ-7 darbba notiek pc t uzvilkans trajektorij (apmram 20 m attlum no viena vietas), atsitoties pret rsli. Atsitiena brd deformjas membrna un belznis tri virzs kapseles virzien. aul tras kustbas iespaid gaiss sakarst un notiek kapseles aizdedze, kuras liesma pa kanliem (urbumiem) tiek novadta uz palnintju vai uzreiz uz kapseli-detonatoru (atkarb no darbbas krnia stvoka). Palnintjs aizkav kapseles darbbu par 0,050,1 s, lai mna pagtu apmram ldz pusei ieiet grunt. Notiek detonatora sprdziens un mnas darbba.
68

Pneimatiskajiem kontakta darbbas uzspridzintjiem raksturga liela droba un patrinta darbba. Elektriskie kontakta darbbas uzspridzintji ajos uzspridzintjos komandas dators atsitiena brd izstrd elektrisko impulsu, kuru ar elektrbu vadoas kaujas des paldzbu novada uz elektrodegli vai elektrodetonatoru. Atkarb no komandas datora konstrukcijas izir: pjezoelektriskos kontakta darbbas uzspridzintjus, magnetoelektriskos kontakta darbbas uzspridzintjus, elektromiskos kontakta darbbas uzspridzintjus. Pjezoelektrisko kontakta darbbas uzspridzintju datoros izmanto pjezokristlus (kvarcs, turmalns, segnetsls, brija titants u.c.), kuri izstrd augstsprieguma impulsu deformcijas (atsitiena) brd. Impulss uz kristla plaknm pards momentni, tpc pagju gadsimta 50. gados tos ska izmantot kumulatvo kaujas ldiu uzspridzintjos. Pjezoelementus pc uzbves principa iedala cilindriskos, toroidlos, pjezoplastmass un pjezoplvs. Tomr ajos uzspridzintjos parastos kvles elektrodetonatorus un elektrodegus izmantot nebija iespjams. ie pjezoelementi kaujas ds darbojas tikai ar dzirksteu elektrodetonatoriem un elektrodegiem, kas ekvivalenti kapacittm Ce. Atsitoties pret rsli ar spku F, uz pjezoelementa (PE) plaknm rodas augstspriegums, kur pa kaujas ldia korpusu tiek novadts uz jau pieslgto elektrodetonatoru. o spriegumu var aprint pc formulas: U = hl2k 1+4 k d33P - 1) o 2

pjezoelementa skotnj dielektrisk caurlaidba, h pjezoelementa augstums starp plaknm, S pjezoelementa rsgriezuma laukums, o absolt dielektrisk caurlaidba, k pjezoelementa kvalittes koeficients, d33 pjezomodulis. K piemrs 2.22. attl pardta Krievijas rokas grantmetja RPG-7 prettanku kumulatvs grantas PG-7 (2.51. att.) uzspridzintja konstrukcija un darbbu paskaidrojo elektrisk shma. Uzspridzintja galvas daa (komandas dators jeb pjezoelements) atrodas grantas kumulatv kaujas ldia priekgal, bet uzspridzintja drobas un izpildes mehnisms kaujas ldia aizmugures da. Uzvilkans mehnisma (UM) sldzis prsldzas tikai no patrinjuma, ko iegst granta viena brd.

69

PE

UM

2.22. att. Prettanku kumulatvs grantas PG-7 pjezoelektrisk KDU konstrukcija un kaujas des elektrisk shma. I Uzspridzintja galvas daa komandas dators ar pjezoelementu (1), aizsargcepurti (3), izolatoru (5) un drobas tapu (4) ar lentti (7). II Uzspridzintja aizmugures daa, kura satur: sldzi (1), elektrodetonatoru (2), kapseli-detonatoru (3) korpus (5).

Ttad uz datora plaknm rodas augstspriegums U = q/Ce, kas ir atkargs no ldia atsitiena truma, ra pretestbas un no atsitiena lea, k ar no paa pjezoelementa raksturlielumiem. Elektriskajos kontakta darbbas uzspridzintjos var izmantot magnetoelektriskos komandas datorus, kur atsitiena brd elektriskaj kaujas d rodas elektrisk strva, kura, izejot caur kvles tipa elektrodetonatoriem vai elektrodegiem, izraisa to darbbu. o komandas datoru konstrukcijas pamat ir indukcijas spole, kur, kustoties magntam vai cit veid mainot magntisko plsmu, rodas elektrisk strva. du uzspridzintju iespjamo elektrisko shmu varianti pardti 2.23. attl.

UM

UM

2.23. att. Magnetoelektrisko kontakta darbbas uzspridzintju kaujas u elektrisko shmu varianti.

Elektromisko kontakta darbbas uzspridzintju komandas datori darbojas k parasts kontakts, kur atsitiena brd piesldz elektromisko bateriju kvles tipa elektrodetonatoriem vai elektrodegiem (ED). du uzspridzintju baterijas B ldz vienam strvu neizstrd, jo to elektrolts tiek izkausts tikai viena brd, tdjdi dodot elektrisko strvu tikai daas mintes. da spridzeka elektrisk shma pardta 2.24. attl.

70

UM

2.24. att. Elektromisk kontakta darbbas uzspridzintja darbbas elektrisk shma.

2.3.4. Distances darbbas uzspridzintji (DDU) Distances darbbas uzspridzintji paredzti muncijas uzspridzinanai, aizdedzinanai vai ts elementu sadalanai lidojuma trajektorij pc noteikta laika vai noteikt attlum no viena vietas. Drointji Palaianas mehnisms vai ierce ar laika degli Komandas nodoanas bloks Izpildes bloks

Uzvilkans mehnisms (UM)

2.25. att. Distances darbbas uzspridzintja funkcionl shma.

o uzspridzintju konstrukcijas (2.25. att.) galvenie elementi ir: palaianas mehnisms vai ierce, laika deglis vai distances darbbas mehnisms komandas nodoanas bloka sastv, izpildes bloks, uzvilkans mehnisms, drointji. Distances darbbas uzspridzintju konstrukciju galveno atirbu nosaka laika dega vai distances darbbas mehnisma ievieana komandas datora viet. Nepiecieamais distances darbbas laiks ir atkargs no muncijas tipa, kalibra, mra tipa un kaujas lietojuma patnbm. o uzspridzintju galvenie raksturlielumi ir: distances darbbas laiks, kur var bt pastvgs vai mainms pirms viena; distances darbbas laika precizitte, ko parasti izsaka vidjs novirzs Et vai kvadrtnovirzs t no uzstdt darbbas laika; uzspridzintja darbbas droba k varbtba uzspridzintjam normli izpildt noteikto uzdevumu; uzspridzintja masa un izmri. Atbilstoi distances mehnisma tipam izir: mehniskos distances darbbas uzspridzintjos, pirotehniskos distances darbbas uzspridzintjos, elektriskos distances darbbas uzspridzintjos.
71

Mehniskie distances darbbas uzspridzintji ajos uzspridzintjos k distances mehnismu galvenokrt izmanto dada tipa pulksteu mehnismus. To galvens priekrocbas: augsta precizitte un autonoma darbba, izturba pret mehniskm un klimatiskm iedarbbm, samr mazi izmri un masa. ajos uzspridzintjos izmanto divu tipu pulkstea mehnismus: ar izohronas kustbas svrsta sistmu (k parastajiem sadzves pulksteiem); ar bezperioda svrsta sistmu, ko izmanto vienkrs konstrukcijs ar mazu darbbas laiku vai tad, kad nav vajadzga liela darbbas precizitte.
2.3. tabula. Dau distances darbbas spridzeku pulksteu raksturlielumi.

Tips 12B M 30 M 60 26B 8B M 300 M 90

Darbbas laiks, sek 19 24 54 67 80 273 80

Diametrs, mm 26 40 40 40 40 38 39

Augstums, mm 23 22 22 22 22 27 22

Masa, g 32 60 50 50 60 87 60

o pulksteu mehnismu darbbas precizitti spridzeku galvenajos raksturlielumos izsaka ar laika relatvo izkliedi. Et = t/(t + E), t distances darbbas vidjais laiks, E distances darbbas laika vidj novirze. Pirotehniskie distances darbbas uzspridzintji o uzspridzintju darbbas pamat ir pirotehnisko lokveida stobriu izdegana noteikt laika sprd. To galvenie trkumi ir zema darbbas precizitte un darbbas laika atkarba no pirotehnisk sastva temperatras. Mnmetju muncij os uzspridzintjus izmanto apgaismoanas mnu darbbai trajektorij. 2.26. attl pardta 82 mm mnas uzspridzintja T-1 uzbve.

72

2.26. att. Apgaismoanas mnas pirotehniskais distances darbbas uzspridzintjs T-1. 1 uzspridzintjs ersgriezum ar aizsargapvalku pirms viena, 2 uzspridzintjs viena brd, 3 uzspridzintja detau stvoklis viena trajektorij, 4 uzspridzintjs atsitiena brd.

Laika dega pirotehniskajos stobrios parasti iepres mazgzu sastvus MGS-54, MGS-90, MGS-200, B11, PK-5, PK-T, TMS-8, TMS-12, kuru aizdedzei izmanto pirotehnisko sastvu SC-1 un pulveri KR-75 (vai TO-34), k ar aizdedzes kapseles. Elektriskie distances darbbas uzspridzintji Muncijas distances darbbas elektriskos uzspridzintjus var sadalt divs grups: ar kondensatora tipa distances laika mehnismu, ar elektronisku laika atskaites mehnismu. Pirm tipa uzspridzintjos distances darbbas laiks ir atkargs no kaujas d ieslgts kapacittes C pieldans vai izldans laika, izmantojot RC shmas (t = RC). To konstrukcija ir vienkra un lta. Otr tipa uzspridzintjos distances darbbas laiks tiek skaitts ar loikas elementu (digitls shmas) vai cita tipa elektroniskas shmas paldzbu. Ts saskaita noteikta daudzuma kalibrtos impulsus, kurus izstrd palaianas mehnisma enerators. Elektrisko distances darbbas uzspridzintju izgatavoana ir drga, un tie nedod muncijai nepiecieamo darbbas drobas pakpi, tpc to izmantoana ir samr reta. Tomr grantvju grantu jaunkajs konstrukcijs paredzti elektroniskie DDU, kuriem distances darbbas laiku var uzstdt automtiski pirms viena ar grantvja OICW vai XM25 elektronisk skaitotja paldzbu. Vlamais distances darbbas laiks digitl form tiek novadts grantu (2.44. un 2.45. att.) uzspridzintjiem, lai grantas veidotu embu lauku virs mra. Tas dod iespju iedarboties uz mriem, kas noslpuies aiz dabiskiem aizsegiem. 2.3.5. Nekontakta darbbas uzspridzintji (NDU) ie uzspridzintji tiek izmantoti muncijas inicianai mra tuvum, un tie darbojas mra vai t apkrtjs vides iedarbb bez tiea kontakta ar to. ajos uzspridzintjos komandu dod specils dators, kur nosaka mra tuvumu, izmantojot: elektromagntisko eneriju, siltuma (infrasarkano staru) eneriju,
73

 elektrisk lauka eneriju, radiciju un magntisko lauku, gaisa svrstbu (skau viu) eneriju. Atbilstoi enerijas avota atraans vietai nekontakta darbbas uzspridzintjus iedala: aktvs darbbas uzspridzintjos, pusaktvs darbbas uzspridzintjos, pasvajos uzspridzintjos. Nekontakta darbbas uzspridzintjus atkarb no komandas datora tipa var sadalt ds grups: radio, optiskie, akustiskie, vibrcijas, elektrostatiskie, magntiskie, hidrodinamiskie, barometriskie, hidrostatiskie. T k nekontakta darbbas uzspridzintji ir samr liela izmra un drgi, strlnieku ierou muncij tos praktiski nelieto. o uzspridzintju komandas datori ir saretas elektroniskas ierces, un tos izmanto torpds, raeu ieroos un cit muncij, kuras kaujas lietojuma (trpanas mr) precizitte ir samr zema. NDU jidentific mris un jnodroina kaujas ldia darbba mra tuvum optiml distanc no t.

Par pirotehniskajiem sastviem sauc degoas vielas un to maisjumus, kuri degot dod gaismu, augstu temperatru, skaas efektus vai izveido dmus. Tos izmanto uguns ldzekos vai specilas nozmes muncij. Pirotehniskie sastvi ir degvielas, oksidtja un specilo piedevu maisjums vai sakausjums. Specilo piedevu uzdevums ir nokrsot dmus vai liesmu, palielint sastva mehnisko izturbu u.tml. Pirotehnisko sastvu galvenais darbbas veids ir degana, un tikai fotosastvu oksidans notiek ar sprdzienu. 2.4.1. Apgaismoanas un fotografanas sastvi Apgaismoanas sastvus izmanto muncij apvidus apgaismoanai sliktas redzambas apstkos. iem sastviem jdeg samr lni (daus mm/s) un vienmrgi. T k cilvka acs visjutgk ir pret dzeltenzao gaismas spektra dau, apgaismoanas sastvu deganu cenas pankt aj spektra da, izmantojot par oksidtjiem ntrija briju, jo degot ntrija atomi izstaro dzeltenu gaismu. Par degvielu izmanto alumniju, magniju un to savienojumus, kuri degot dod augstu temperatru. T k saistvielas mazina liesmu, tad to daudzumu cenas samazint ldz 56%. Izvlas saistvielas, kuras neliel daudzum tomr veido pietiekami izturgu
74

2.4. Muncijas pirotehniskie sastvi

briketi. Pie tdm vielm var pieskaitt iditolu, bakeltu un kolofonija dumu pernic, kuras vienlaikus regul ar deganas trumu. Apgaismoanas sastvus pres brikets 5001000 kg/cm spiedien, kas auj iegt dadus deganas trumus. Apgaismoanas sastvi satur: 6070% degvielas (Mg, Al un to maisjumu AlMg), 2030% oksidtja (Ba(NO3)2, dareiz KClO3 vai KClO4), 58% cementtja (ellaka, kolofonija, pernicas, iditola), 0,51% liesmu piedevas (Ba vai Na si). dus sastvus izmanto apgaismoanas mns, grants, raets, artilrijas ldios, patrons. 2.27. attl k piemrs pardta 122 mm haubices apgaismoanas ldia konstrukcija. is ldi 500 metru augst trajektorij 1 mintes laik apgaismo laukumu, kura diametrs ir 1000 m. Trajektorij distances darbbas uzspridzintjs (17) ar pulvera ldiu (12) aizdedzina un izmet no korpusa (1) apgaismoanas pirotehnisko briketi (5), kura nolaias ar izpleta paldzbu.

2.27. att. 122 mm haubices apgaismoanas ldi ar distances darbbas uzspridzintju rsgriezum.

Fotografanas sastvus galvenokrt izmanto naktsfotografanai no dadiem lidapartiem. Pc sastva tie ir ldzgi apgaismoanas sastviem, bet to darbba notiek ar sprdzienu. Sastvs sadeg s laika sprd (0,1 ldz 0,05 s) ar trumu 1000 ldz 3000 m/s, veidojot oti spcgu uzliesmojumu. Izmanto fotopatrons un fotobumbs avicij. 2.4.2. Signalizcijas un trasjoie sastvi Signalizcijas sastvi auj sazinties ar signliem, kuri ir saredzami liel attlum. Tos iedala nakts un dienas sastvos. Nakt tie darbojas ar dadas krsas liesmu paldzbu, bet dien ar dadas krsas dmu paldzbu. Nakts pirotehniskie signalizcijas sastvi ir apgaismoanas sastvu varianti ar dadm krsu piedevm no 40 ldz 80%: sarkanai ugunij stroncija si: Sr(NO2)2, SrCO3 vai litijs, zaai ugunij brija si: Ba(ClO3)2, Ba(NO3)2, BaCO3, dzeltenai ugunij ntrija si: NaNO3, NaClO3, Na2ClO3, zilai ugunij vara si: Cu2CO3, Cu(OH)2 vai malahts.
75

2.28. att. 26 mm signalizcijas patronas konstrukcija rsgriezum, kuras uguns liesma saskatma ldz 7 km attlum, deganas laiks 6,5 s, uzliesmojums ldz 104 kandelm (cd). 1 kartona apltis, 2 filcs, 3 kartona aula, 4 signlsastvs, 5 prapis, 6 kartona apltis, 7 marles apltis, 8 pulvera ldi, 9 kartons, 10 kalvte, 11 aizdedzes kapsele, 12 metliska caurulte, 13 aulas bronzas pamatne, 14 apmalte, 15 aizdedzes sastvs.

Dien izmanto munciju ar dmu signalizcijas sastviem. Tos iegst, iztvaicjot organisks vielas, iepriek sakarsjot ts ldz temperatrai 350500 C pamatsastva deganas rezultt. Izgatavo piecu krsu dmu signalizcijas sastvus: sarkanus, dzeltenus, zilus, zaus un melnus. Dmu sastvos par oksidtjiem izmanto Bertol sli, retk ntrija hlordu, dareiz pievienojot nitrtus. Svargs ir nosacjums, lai deganas temperatra nebtu prk augsta un organiskie krsotji nesadaltos. Tpc nevar izmantot metliskos pulverus. Parasti dienas signalizcijas sastvs satur ldz 35% oksidtja (piemram, KClO3), 25% degvielas (piemram, jlcukura) un 40% dmu izveides sastva (sarkaniem dmiem rodamns, ziliem indigo, dzelteniem auramns, zaiem auramns ar indigo). Dareiz sastviem pievieno NaHCO3 liesmu slpanai. Lai dmu izveides laik mazk piektu gaiss, dmu sastvu ievieto maisios. Trasjoie sastvi kalpo lodes vai ldia trajektorijas apzmanai ar spdoas sliedes (trases) paldzbu. im nolkam parasti izmanto nakts apgaismoanas sastvus, palielinot to presanas spiedienu. Par oksidtju trasjoos sastvos izmanto: baltai uguns sliedei galvenokrt brija nitrtu, sarkanai uguns sliedei stroncija nitrtu. Trasjoos sastvus izmanto dados muncijas veidos, tos ievietojot muncijas aizmugures da specilas konstrukcijas kausios vai stobrios. Tie var aizdegties no muncijas pulvera ldia vai ar specilas aizdedzes kapseles paldzbu. aj gadjum izmanto pau belzjierci (2.29. att.). Trasjo sastva hermetizciju pank, apsedzot traseri ar celuloda aplti. Dai traseri pc izdeganas tiek izmantoti ldiu likvidcijai, piemram, zentldios. Traseris ar belzjierci auj maskt viena vietu, jo aizdegas tikai trajektorij.

76

2.29. att. Dadas traseru konstrukcijas: 1) traseris ar belzjierci, 2) uzspridzintja MD-5 traseris, 3) parasta ldia trasera konstrukcija, 4) trasjoais zentldi ar traseri palikvidatoru. Traseru detaas: 1 korpuss, 2 trasjoais sastvs, 3 aizdedzes sastvs, 4 celuloda apltis, 5 sprgstviela, 6 belznis, 7 aizdedzes kapsele, 8 palnintjs.

2.4.3. Uguns novades pirotehniskie sastvi ie sastvi kalpo uguns liesmas novadei ar aizkavanos laik, un tos galvenokrt izmanto dadu uzspridzintju kaujas ds. T k os sastvus iepres dada izmra kanlos, jpank pc iespjas mazka deganas produktu izdalans. dus sastvus dv par mazgzu sastviem, piemram, MGS-54, MGS-90, MGS-100, MGS-200, MGS-250, PK-5, B-11. iem sastviem ir dads deganas trums no 1,0 ldz 25 mm/s. Tas ir atkargs no sastva tipa, temperatras, spiediena un izmriem. TMS-8 un TMS-12 ir termiski izturgi sastvi ar deganas trumu 35 mm/s. Sastvu PK-5 vlams izmantot preczas darbbas palnintjos ar maziem darbbas laikiem, jo tam ir samr liels deganas trums 40 mm/s. Sastvs PK-T ir ldzgs, bet ar termisku izturbu ldz 250C. tras darbbas piropalnintjos izmanto pulverus TO-34, KR-75 un sastvus PK-5, PK-T, SC-1. os sastvus izmanto ar citu piropalnintju aizdedzei. Termiski izturgu sastvu TMS-8 un TMS-12 aizdedzei izmanto sastvu TVS-6. 2.4.4. Dmu izveides un imitcijas pirotehniskie sastvi os sastvus izmanto paas nozmes muncij, kura domta dmu aizsega izveidoanai. T k balti dmi vislabk mask priekmetu kontras, tad visbiek tiek izmantoti sastvi, kas veido baltus dmus. Pie tdiem var pieskaitt balto fosforu un sra anhidrdu, kuri deganas laik apkrtj mitruma iedarbb veido baltus dmus vai migliu. No sra anhidrda gais veidojas ar srskbes daias, kas ir kaitgas elpoanas orgniem. dos dmos atrasties nav vlams. Dmus veido ar Jerova sastvs (KClO3 20%, ogle 10%, NH4Cl 50%, naftalns 20%). Degot Jerova sastvam, rodas amonija hlords, kas, savienojoties ar amonija daim, veido dmus. is maisjums var viegli aizdegties, td Jerova sastvs satur ar liesmu slptjus (sodu, krtu, ogskbo magniju). Visi ie un ar citi sastvi izveido dmus tikai augst temperatr, kura rodas deganas proces. Tiei tpc dmu izveides muncij izmanto specilas aizdedzes ierces.
77

Imitcijas sastvi paredzti mcbu nolkiem, un tos izmanto paas nozmes mcbu muncij grants, patrons, mns u. c., piemram, imitjot dadu sprdzienu efektus. T kodolsprdziena imitcijai jizmanto sprgstvielas, dmu pulvera un apgaismoanas ldiu kombincija. 2.4.5. Aizdedzinoas vielas un pirotehniskie sastvi s vielas un sastvus iedala divs liels grups: aizdedzes sastvi ar oksidtju; aizdedzinoas vielas bez oksidtja. Pirmo grupu var sadalt apakgrups: termti, kuros par oksidtjiem izmanto metlu oksdus (Fe2O3, Fe3O4), bet par degvielu metlus Al vai retk Mg; termtu sastvi, kuros pie metlu oksdiem pievieno vl oksidjoos sus, k ar dadas saistvielas un flegmatizatorus; aizdedzinoie sastvi, kuros metlu oksdu viet k oksidtju izmanto skbekli saturous sus. Pie otrs grupas var pieskaitt: Al un Mg sakausjumu elektronu; organisks vielas; sabiezints organisks vielas. Visas s aizdedzinos vielas un pirotehniskos sastvus dad veid izmanto ierou muncij un specilajos ldzekos (rokas grants, bumbs u. c.). Termts ir 25% Al un 75% dzelzs oksdu maisjums, kura deganas temperatra ir 2500C. Degana praktiski notiek bez liesmas un gzveida produktu izveides, izdaloties lielam daudzumam siltuma enerijas. Fe2O3 + 2Al = Al2O3 + 2Fe + 858,95 kJ (205 kcal). Izveidojuies augstas temperatras deganas produkti ar izpilda aizdedzinanas darbu. Termtu sastvus biek lieto muncij, jo termtus ir grti aizdedzint, turklt deganas produkti ir jizmt. Lai palielintu aizdegans iespjambu, iem sastviem biei pievieno magniju. Piemram, 76 mm lielgabala vios izmanto du termta sastvu: Al 13%, Mg 12%, Ba(NO3)2 44%, KNO 6%, Fe2O3 21%, saistvielas 4%. Savukrt aizdedzes bumbs: Al 24%, Fe2O3 50%, prjais Ba(NO3)2. Aizdedzes sastvos ar skbekli saturoiem siem parasti izmanto nitrtus vai klija perhlortu, kur degot oksid Al un Mg vai to sakausjumu. os sastvus izmanto mazos ldios vai lods. Tie samr viegli aizdegas un deg sekundes desmitdaas. Elektron ir ldz 90% Mg, un to parasti izmanto aizdedzes muncijas korpusos. Degana notiek ar liesmu 2000C temperatr. Organisks vielas nafta, petroleja, benzns un dadi svei deg mazk
78

temperatr un rada lielku siltuma daudzumu. Gais sadegot 1 kg petrolejas, atbrvojas 4,18x105 J (800 kcal). Degviela deg ar lielu liesmu 700 ldz 900 C temperatr. Tomr os sastvus muncij praktiski neizmanto. Sabiezint degviela ir organisko deganas produktu sabiezinta masa ar lielu viskozitti un pielipanas spjm. du masu iegst, samaisot idro degvielu ar Al siem (ziepm) un naftnskbm ldz elantnveida stvoklim. os maisjumus sauc par napalmiem. Daiem napalmiem pievieno vl magnija pulveri, palielinot deganas temperatru. Sabiezintu degvielu izmanto tikai liela kalibra muncij. To aizdedzinanai parasti izmanto balt fosfora patronas, kuras uzspridzinot (kop ar degmaisjumu) auj gaisa skbeklim piekt fosforam. Degmaisjums uzliesmo, radot temperatru ldz 1000C.

Praktiski jebkuras muncijas sastv ir inicijoie (ierosinoie) elementi, kuru uzdevums ir formt aizdedzes vai detonjoo impulsu. Ttad o elementu galveno rdtju droba nosaka muncijas drobu un kaujas spjas. Muncijas inicijoos elementus var sadalt divs liels grups aizdedzes un detonjoos elementos. Aizdedzes elementi: aizdedzes uzsitiena kapseles (jutgas pret sitienu), aizdedzes kapseles (jutgas pret sitienu vai liesmu), kvles elektrodegi (jutgi pret strvas impulsu), dzirksteles elektrodegi (jutgi pret augstsprieguma impulsu). Detonjoie elementi: detonjos uzsitiena kapseles (jutgas pret sitienu), detonjos kapseles (jutgas pret sitienu vai liesmu), kvles elektrodetonatori (jutgi pret strvas impulsu), dzirksteles elektrodetonatori (jutgi pret augstsprieguma impulsu).

2.5. Muncijas inicijoie elementi

Pc konstrukcijas patnbm muncijas inicijoos elementus var iedalt: aizdedzes kapsels, detonjos kapsels, elektrodegos, elektrodetonatoros. Tlk apskatsim o etru grupu elementu konstrukcijas patnbas. 2.5.1. Aizdedzes un detonjos kapseles Aizdedzes uzsitiena darbbas kapseles galvenokrt izmanto patrons pulvera ldia aizdedzinanai, tpc ts sauc ar par patronu aizdedzes kapselm. Ts sastv no metliska kausia, kur ieprests pret uzsitienu jutgs pirotehniskais sastvs, kas nosegts ar folijas aplti vai retk ar pergamenta vai marles aplti. das kapseles iepres aults. Piemram, ASV kompnijas savu ierou patrons izmanto kapseles CCI-250, Fed. 215, WIN-WLR, Rem-9,5M, kas pc konstrukcijas atbilst 2.4. attl pardtajm. Uzsitiena kapsels inicijoajam ldiam izmanto sprgstoo dzvsudraba mai79

sjumu ar 710% Bertol sls un svina azdu. Liesmu jutgs kapsels inicijoajam ldiam papildus vl izmanto svina trinitrorezorcintu (TNSR). Uzspridzintjos un spridzinanas darbos plai izmanto detonjos kapseles (2.30. att.).

3) 2) 1)
2.30. att. Uzspridzintju detonjoo kapseu konstrukcijas veidi: 1) parast detonjo kapsele, 2) kombint detonjo kapsele: (1 aulte, 2 inicijo sprgstviela, 3 detonjoais ldi, 4 marles apltis, 5 kausi ar atveri), 3) liesmas jutga detonjo kapsele ar apmalti (detonjo ldia sastvs 1 tetrils, 2 svina azds, 3 sastvs TNSR).

Kapseu aulu materils ir atkargs no izmantojamo sprgstvielu veida. Sprgstvielu ldia sastvs nedrkst reat ar aultes materilu. Azda kapselm izmanto melhioru (artilrijas ldiu detonjos kapseles) un alumniju (detonjos kapseles spridzinanas darbiem). Ar melhiora kapsels svina azdu vispirms ievieto alumnija kausi, jo melhiors, kas ir vara un niea sakausjums, ir jutgs pret svina azdu. Sprgsto dzvsudraba kapsels izmanto vara kausius vai kartonu (spridzinanas darbos). Lai kapsele labk turtos, ts aulti izgatavo ar apmalti (tdas izmanto uzspridzintjos). Detonjoo kapseu garums var sasniegt 710 mm. Liesmu sastvu parasti noklj ar tkliu, t atvieglojot TNSR sastva aizdedzi.
2.4. tabula. Krievij plak raoto kapseu detonatoru raksturlielumi. Detonatora veids Uzsites Uzsites Liesmu Liesmu Liesmu Liesmu Liesmu Liesmu Liesmu Marka B-30 Nr. 1 (MG-8T) TAT-1-T TAT-01-T TAT-02-T 3 MP-T KD-L-2 KD-L-3 KD-M Izmri Diametrs, mm Augstums, mm 4,5 7,2 5,1 10,3 6,1 9,7 6,1 9,5 5,1 10,3 5,1 8,5 3,5 6,5 4,0 5,0 3,8 3,6

Detonjoo kapseu pabas un inicijos spjas galvenokrt ir atkargas no sprgsto ldia sastva, masas un presanas spiediena. Msdiens artilrijas muncijas detonjoajs kapsels visbiek izmanto svina azdu (fulmintu) ar aizdedzes sastva piemaisjumu.

80

2.5. tabula. Detonjoo kapseu raksturlielumi. Primrais ldi Kapseles marka Primrais ldi 0,5 TNSR 0,1 0,06 Svina azds 0,2 0,21 Detonjoais sastvs 1,0 g tetrila vai heksogna 1,0 g tetrila vai heksogna 0,11 tetrila Kapseles izmantoana spridzinanas darbos spridzinanas darbos uzspridzintjos

Nr. 8 (B un M) Nr. 8 A TAT-1 (TAT-2)

Lai uzspridzintu brizants sprgstvielas briketi, galvenokrt izmanto detonjoo kapseli Nr. 8 (A, B, C, M) ar alumnija (A), kartona (B), vara (M) vai trauda (C) aultm. Kapseu garums 45 ldz 50 mm, diametrs 6,8 ldz 7,0 mm. aultes brvaj gal 17 ldz 23 mm dzium ieb detoncijas vai degauklas galu. Kapsel Nr. 6 detonjoais ldi samazints ldz 0,8 g. Detonjos kapseles ir oti jutgas pret sitieniem, sakaranu un deformciju, tpc ts uzglab izturgs kastts neliel daudzum vien iepakojum. Piemram, kapseles Nr. 6 un Nr. 8 uzglab trauda kastts ldz 100 gabalu vien iepakojum. Ts izem no iepakojuma tikai pirms izmantoanas un tikai pa vienai kapselei. 2.5.2. Elektrodegu un elektrodetonatoru uzbves patnbas Elektrodegus un elektrodetonatorus izmanto k muncijas uzspridzintju elementus, jo plai dados spridzinanas darbos. To lietoana spridzinanas darbos, k ar to uzbves un darbbas patnbas tiek apskattas studiju programm Kaujas ineniernodroinjums (Ieteicams izmantot ar O. Arnicna sagatavoto NAA mcbu ldzekli Kaujas ineniernodroinjums). aj izdevum sniegts apskats tikai par elektrodegu un elektrodetonatoru lietojumu muncij, kur tos izmanto uzspridzintju pirotehnisko sastvu aizdedzei, detonatoru un detonjoo kapseu uzspridzinanai. Elektrodegi form aizdedzes (liesmas) impulsu un pc uzbves var bt divjdi: ar kvles tiltiu sakarstot kvldiegam, tiek aizdedzints pirotehniskais sastvs; dzirksteu tipa prlecot dzirkstelei starp diviem kontaktiem, aizdegas pirotehniskais sastvs. Visplak pazstami ir kvles tipa elektrodegi, kuros aizdedzes sastvs uz kvldiega izveidots piliena veid (NH-10-1,5; NH-10-1,0; NH-P-A; MB-2N; MB-5 un citi) vai ar nostiprintu kvldiegu (PEP-T; PEP-T1; EVP-2; EV-3M; EVP-2M; EV-32; EV-15; PEV-2 un citi). K augstsprieguma dega piemru var nosaukt PEV-2. Dau o degu galvenie rdtji informcijai apkopoti 2.6. tabul.

81

2.6. tabula. Elektrodegu galvenie raksturlielumi. Elektrodega tips NH-10-1,5 NH-P-A PEP-T EV-2M EV-3M EV-32 PEV-2 PEV-2 Izmri, mm, diametrs/augstums 4,2/6,0 4,2/6,0 5,35/5,5 6,1/5,5 5,35/5,5 2,95/4,2 5,35/6,8 5,4/6,8 Kvldiegs, garums/pretestba, mm/W 1,5/1015 0,5/712 1,0/0,40,8 0,5/611 1,0/1018 /510 /1,32,5 E, J 450 215 8000 215 450 200 37 I, A 0,25 0,25 6,0 0,2 0,15 0,15 2,0 700 V Idro., mA 5 min laik 30 30 200 30 30 200 100 V

Sekmgai un droai elektrodegu darbbai vajadzga tabul nordt enerija (E) mikrodoulos (J) un strva (I) ampros (A), kurai jiedarbojas 0,3 ldz 1,3 milisekundes. Dega sekmgai darbbai vlams izmantot kondensatoru ar kapacitti 0,250,35 F. Elektrodegu kvldiegiem izmanto tievu nihroma, konstantna vai platna irdija stieplti, uz kuras uzpilina rodnist svina maisjumu den ar lmes piedevm. Pc vanas aizdedzes materils stingri turas uz kvldiega un o veidojumu ievieto metla vai kartona ault, attiecgi nostiprinot ar gumijas plastikas vai cita tipa materiliem hermetizcijai. Dzirksteles elektrodegu maisjumam pievieno ar sprgstvielu TNSR (svina trinitrorezorcints) vai tetrazenu. Elektrodetonatori (ED) paredzti sprgstvielas ldia uzspridzinanai, un to konstrukcij izir ierosinoo (inicijoo) un detonjoo ldiu. Pirm daa praktiski neatiras no iepriek izskatto elektrodegu konstrukcijm, attiecgi elektrodetonatorus iedala: kvles elektrodetonatoros, dzirksteles elektrodetonatoros. Abus elektrodetonatoru veidus izmanto muncijas uzspridzintjos. T dzirksteles elektrodetonatorus izmanto uzspridzintjos, kuru komandas datoros izmanto pjezoelementus. Tie atsitiena brd momentni rada augstspriegumu, tpc parasti dus uzspridzintjus izmanto kumulatvs darbbas muncij (piemram, prettanku reaktvajs grants). Kvles elektrodetonatoru darbbai nepiecieams strvas avots (piemram, pieldts kondensators), un uzspridzintjos izmanto EDDD, ED-0,5-8 un ED-K-13 ar nihroma vai volframa kvldiegiem. Turklt ED-DD var uzspridzint ar kvldiegu vai liesmas impulsu (divjdas darbbas DD). Detonjoajos ldios izmanto brizants sprgstvielas (TEN, tetrils, heksogns, oktogns). Spridzinanas darbos izmanto EDP tipa elektrodetonatorus (piemram, ED-8-E, ED-8-), kurus izgatavo no detonjos kapseles Nr. 8. o kapseu aulu atvrtaj gal ievieto kvldiega inicijoo ldiu, pc uzbves ldzgu elektrodegiem, k tas pardts 2.31. attl.

82

2.31. att. Elektrodetonatora konstrukcija.

o elektrodetonatoru kvldiegiem, kuri izgatavoti no platna indija vai hroma niea sakausjuma (0,0250,030 mm diametr, 23 mm garus), pievienoti izolti 1,53,0 m gari vadi. Aizdedzes sastvu iegst, samaisot rodnisto svinu, Bertol sli un koka ogli ar kaulu lmi. ED darbbas laiks ir milisekundes. Spridzekos izmanto dzirksteles tipa elektrodetonatorus IED-5, Z-1, kuri spj uzspridzint sprgstvielu pat caur 0,3 ldz 0,5 mm biezai metla aultei.
2.7. tabula. Elektrodetonatoru galvenie raksturlielumi. Elektrodetonatora tips ED-8E ED-8 ED-KZ ED-KZ-15 ED-ZD Izmri, mm, diametrs/augstums 7,2/60 7,2/60 7,2/72 7,2/72 7,2/80 Kvldiega materila diametrs/pretestba, mm/W nihroms, 0,03/24,2 nihroms, 0,03/1,63,8 nihroms, 0,03 nihroms 0,03 nihroms, 0,03 I, A

0,62,5 0,62,5 0,63,0

Stopins ds degauklas veids paredzts uguns nodoanai no inicijo elementa pirotehniskajam sastvam vai citiem iniciatoriem (ierosintjiem). To visbiek izmanto artilrijas muncijas uzspridzintjos. Stopins sastv no daiem kokvilnas vai linu diegiem, kuri piescinti ar klija salpetra dumu un noklti ar mklasveida masu no pulvera mkstuma un gumiarbika duma. d veid nokltu stopinu noklj ar sausu pulvera mkstumu un v mren temperatr. Metru gara stopina degaukla gais deg apmram 30 s (35 cm/s).

2.6. Grantas

2.6.1. Grantu tapana, klasifikcija un kaujas lietojums Msdiens grantas ir pietiekami spcgs un taj pa laik vienkrs un samr lts ieroa (rokasgrantas) vai muncijas veids. Par grantu priektecm var uzskatt mazs ar roku metams bumbas, kuras galvenokrt izmantoja, aizstvot vai ieemot cietokus vai citas nocietintas vietas. Jau 666. gad Konstantinopoles aplenkanas laik griei lietoja sprgstoas mucias, kuras pildja ar t saukto grieu uguni. Var uzskatt, ka drzk tas bija dmu pulvera paveids, kuru aprakstja Frnsiss Bkons (15611626). o sprgstoo bumbu meanai apmcja labkos karavrus, kurus nosauca par grenadieriem. Plai lietots ar rokm metams bumbas 17. gadsimt Francij un vlk ar cits valsts ieguva nosaukumu grantas. Ar dmu pulveri pildto rokasgrantu aizdedzinanai tika radta dega konstrukcija, un is grantu uzspridzintja nosaukums rokasgrantm tiek lietots ar odien,
83

kad to uzbve un darbba ir oti mainjusies. Kapseu izgudroana un sprgstvielu pilnveidoana 19. gadsimta vid deva papildu impulsu rokasgrantu uzlaboanai. Rokasgrantu konstrukcija ir samr vienkra un ldzga, taj galvens sastvdaas ir kaujas ldi, deglis ar palaianas ierci un drointja tapu, uzgalis vai uzgrieznis [16]. Tomr Vcij izgatavots rokasgrantas ar uzsitiena mehnisma degiem biei pc metiena nesprga, un specila komisija laika dega ievieanu rokasgrants atzina par bstamu un pat nelietdergu izmantoanai armijas vienbs. Visi militrie konflikti un kari 19. gadsimt balstjs uz manevru taktiku bez cietoku un ilgstou nocietinjumu ieemanas, kas rokasgrantu lietoanu novirzja otraj pln. Rokasgrantas samr plai tika izmantotas tikai Krievijas kar ar Japnu, jo, nonkot tuv saskarsm, artilriju izmantot bija apgrtinoi, un t vairs nevarja atbalstt savus kjniekus. Bija vajadzgs ierocis, kas sptu nodart zaudjumus tuv attlum ierakumos esoam pretiniekam. Krievu pus pardjs pirmo mnmetju konstrukcijas, bet japi izgatavoja un lietoja rokasgrantas ar uzsitiena mehnisma degli. Savukrt krievu karavri ska lietot ar sprgstvielu pildtas konservu krbas, izmantojot japu rokasgrantm ldzgu degli (uzspridzintju). emot vr o pieredzi, 20. gadsimta skum ar Eiropas valstis atska jauna tipa rokasgrantu izveidi un raoanu. Sevii plas grantu klsts daudzu valstu armijs pardjs pirms Pirm pasaules kara un kara gados. To noteica ierakumu kaujas un aujamierou un to muncijas trkums. K piemru var mint plai pazstamo vcu armijas kaujas rokasgrantu M-24 (2.32. att.) ar 275 mm koka rokturi grantas meanai. 500 g smagaj grant bija 160180 g sprgstvielas (1). Berzes tipa deglis (8 un 9) ar 5 s palnintju (7) glabjs atsevii, un to ievietoja grantas roktur, izsniedzot grantas karavriem pirms kaujas.

2.32. att. Vcu rokasgranta M-24 rsgriezum: I roktura noskrvjamais uzgalis: 1 sprgstviela, 2 korpuss, 3 detonators, 4 detonatora aulte, 5 korpusa vks, 6 savienotjuzmava, 7 palnintjs, 8 aulte ar berzes sastvu (9), 10 izvilkanas aukla, 11 roktura korpuss, 12 fajansa gredzens, 13 drobas uzgalis, 14 membrna, 15 atspere, 16 savienotjcaurulte, 17 un 18 roktura savienotjuzgalis.

Grantu meta ar labo roku, bet ar kreiso roku strauj kustb tika izrauta dega berzes aizdedzes aukla (10), aizdedzinot palnintju (7). Vcijas karavri o grantu izmantoja pat Otr pasaules kara gados ts gar roktura (varja pietiekami tlu aizmest) un darbbas efektivittes d (pietiekami daudz sprgstvielas). Tika daudz domts, k palielint grantas drobu, lai novrstu nesankciontu uzsprganu. Vcu rokasgrantai M-34 (2.35. att.) jau bija deglis ar drointja lenti (tai
84

noteikti bija jizvelkas metiena laik gaisa plsmas iedarbb) un drointja atsperi, kas atbrvoja uzsitiena mehnismu tikai atsitiena brd (nebija nekda cita palnintja). Tomr ai rokasgrantai bija tikai 81 g sprgstvielas embu izveidei atsitiena brd. Ldzgs darbbas princips un uzbve bija ar Itlijas rokasgrantm SRCM 35 (Societa Romana Costruzioni Meccaniche) un OTO 35 (Odera Terni Orlanda), tau to nevar teikt par padomju rokasgrantm F-1, RG-41 un RG-42. o grantu degu palnintji (3,24,2 s) ar kapseli tika aizdedzinti, atbrvojot dega aizdedzes kapseles dzelksni metiena brd, un darbba notika, izdegot palnintja pirotehniskajam sastvam. Tas ir samr nedroi metjam, ja granta kaut kda iemesla d nokrt metja tuvum (izsld no rokm, atsitas pret kaut ko meanas brd). Ldzgi ir ar Krievijas jaunkajm rokasgrantm RGN un RGO, kuru uzspridzintajs RGN (deglis) ar uzvelkas pc 3,24,2 s no drointja skavas atlaianas bra (2.33. att.).

2.33. att. Krievijas rokasgrantas RGN deglis rsgriezum: 1 detonjo kapsele, 2 aizdedzes kapsele, 3 uzvilkans mehnisms, 4 dzelksnis ar belzni (6), 5 aula drointja atsperei, 7 dega korpuss, 8 belzjierces inerces svari, 12 drobas skava ar atsperi (9), drobas gredzenu un tapu (10) un aizdedzes kapseli (11).

Nedaudz drokas un ar efektvkas bija Krievijas konstruktora Rdultovska 1912. gad radts trs mrciu (1,23 kg) rokasgrantas un to 1930. gad moderniztais variants RGD-33 (konstruktors Djakonovs). Ar Ungrij pardjs rokasgrantas ar RGD-33 tipa dega konstrukciju. Polijas rokasgrantu Z-23 un O-23 degi darbojs ldzgi Krievijas rokasgrantm F-1, RG-41 un RG-42 ar visiem tm piemtoajiem trkumiem. Somijas armijas rokasgranta bija ldzga vcu M-24, tikai dega berzes mehnisms tika nomaints ar kapseles uzsitiena darbbas mehnismu. Paralli kaujas grantm (fugasa, embu, kumulatvs) tapa specils grantas apmcbai, dmu aizsega izveidei, aizdedzinanai, signalizcijai un ar citiem efektiem. Piemram, Anglijas aizdedzes un dmu rokasgranta no. 77, ameriku dmu rokasgranta M-16, kuru degu palnintji (23 s) tiek aizdedzinti metiena brd, un darbba notiek, izdegot palnintja pirotehniskajam sastvam [16]. Visvienkrkais grantas kaujas lietojuma veids ir to mest ar roku, bet tas nosaka ierobeojumus k grantas masai, t ar metiena tlumam. Tpc ldz ar aujamierou ievieanu bruojum grantu meanai tika radtas t saukts rokas mortras,
85

proti, liela kalibra no stobra tievgaa pieldjama gludstobra ieroa variants ar oti su stobru. Pirm pasaules kara gados kjnieku autenm izdomja pievienot grantu meanas ierci specilu glzes formas uzgali, ar kuru varja pietiekami tlu raidt pat parasto rokasgrantu (2.34. att.).

2.34. att. Vcu autene Mauser K98k ar pievienotu grantmetju.

Tau paais uzgalis pasliktinja autenes ldzsvaru. Lai mazintu o trkumu, tika izgudrotas specilas auteu grantas ar stabilizjou stienti aizmugur, ko ievietoja stobr. Tdas grantas nebija rtas prnsanai, tpc tapa specilas auteu grantas, kuras uzvilka uz paa stobra uzgaa, ko vienlaikus izmantoja k liesmas slptju viena brd. Galvenais trkums karavrs nevarja izmantot ieroci auanai, kamr granta atrads uz stobra tievgaa. K alternatvu 20. gs. 60. gados Vjetnamas kara laik ASV ska izmantot specilu zemstobra grantvju (ar specilas konstrukcijas grantm), ko pievienoja triecienautenei M-16 [16]. Pardoties kaujas lauk bruotai kara tehnikai, kjnieku vajadzbm izstrdja specilas kumulatvs grantas. Ts, atsitoties pret brum, ar kumulatvo metlisko strklu spja caursist kara tehnikas bruu plksnes un aizdedzint degoas vielas. Skum ts bija rokasgrantas, bet vlk tika izstrdti o grantu vji un grantu metji. Pc lietojuma veida un uzbves patnbm izir: rokasgrantas, auteu grantas, grantvju grantas, grantmetju grantas. Pc uzbves un darbbas veida visas s grantas var iedalt kaujas grants (fugasa, embu vai kumulatvs darbbas) un specilajs grants (mcbu, dmu izveides, aizdedzinos, pildtas ar asaru un citm gzm vai signalizjos). Kaujas grantas domtas kaujas tehnikas, aizsardzbas ieru un pretinieka dzv spka izncinanai. Specils grantas paredztas dmu aizsegu izveidoanai, mru apgaismoanai vai nordanai, k ar mcbu nolkiem. Policijas vajadzbm izgatavots grantas var izmantot ar citiem nolkiem. 2.6.2. Rokasgrantas un to galvenie raksturlielumi Pirms rokasgrantas vrtjamas k ierou veids, bet prjs drzk ir muncijas veids autenm, grantvjiem un grantmetjiem. Tomr rokasgrantas tiek raotas, uzglabtas un uzskaittas k strlnieku ierou muncija, tpc ts visas
86

pieskaitmas pie muncijas. Krievijas pirms rokasgrantas bija ar garu rokturi, ldzgi k vcu M-24. Francij un Anglij ts izgatavoja mazkas un bez roktura, un ts pc angu konstruktora Lemona vrda biei tika dvtas par emonkm. Pat padomju 20. gs. 30. gadu rokasgrantai F-1 pc ts formas ldzbas pielipa is nosaukums. Visu rokasgrantu konstrukcija ir samr vienkra un ldzga ts noteikti satur kaujas vai specilu ldiu, degli ar t palaianas ierci un drointja tapu, uzgali vai uzgriezni. Ilustrcijai 2.35. attl pardta vcu Pirm pasaules kara laika rokasgranta M-34 rsgriezum [16].

2.35. att. Vcu rokasgranta M-34 rsgriezum: 1 drobas gredzens, 2 drobas skava ar (drobas plksnti (4), 3 drobas lente, 5 vci, 6 dzelksnis, 7 drobas atspere, 8 gredzens, 9 rokas drointja tapa, 10 drobas lentes tapa, 11 korpusa augdaa, 12 deglis-detonators, 13 inerces masa ar sprgstvielu, 14 kaujas ldia sprgstviela, 15 korpusa apakdaa.

Katrai grantai ir savas konstruktvs atirbas, kas ar nosaka ts lietojuma patnbas un drobas pakpi. Piemram, uzbrukuma (jeb fugasa) rokasgrantas parasti iznk mest skrienot, bez iespjas noslpties. Ts vairk domtas psiholoiskai iedarbbai, aujot uzbrucjam brvk prvietoties, jo iedarbojas uz mri tikai ar sprdziena via spku un neliela darbbas rdiusa embm. To korpuss var bt ar no plastmasas. Aizsardzbas kaujs izmanto embu darbbas rokasgrantas. Skum ts bija ar biezu uguna korpusu, sadaltu regulrs rjs rievs. Msdienu aizsardzbas rokasgrants izmanto gatavas embas vai ar korpuss tiek pai apstrdts, lai izveidotos daudz optimlas masas embu. Piemram, grantas L2A2 (Anglija) korpus ievietota 2,4 mm trauda stieples spirle ar rievim ik pc 3,2 mm. Vcijas rokasgrantu M-DN11 (DN21; DN31; DN 61) plastmasas korpusos iekaustas 38004300 (atkarb no modea) 2,53,0 mm trauda lodtes, kuru darbbas efektvais rdiuss sasniedz 20 m. Krievijas armijas bruojum ir 530 g smags aizsardzbas rokasgrantas RGO ar sfrisku korpusu, kur iepildti 92 g sprgstvielas. Korpuss sastv no etrm trauda pussfrm, kuras veido divkrtgu korpusu ar regulru embu sadaljumu. 20. gs. 70. gados uzskatja, ka ir grti kaujas lauk karavrus apgdt ar dada tipa rokasgrantm, tpc tika konstrutas kombints rokasgrantas ar embu elementiem (iekaustm trauda lodtm) uzvelkam plastmasas apvalk, kuras atbilstoi situcijai var izmantot ar plastmasas apvalku vai bez t. Vism tipa grantm ir savi trkumi ts ir drgkas,
87

turklt ir iespjams kdties uzbrukuma laik, nenoemot embu apvalku. 20. gs. 80. gados pardjs t saukts universls grantas, kurm ir samazints embu skaits. Piemram, Nderlandes grantai NR-20C1 ar 2100 metla lodtm pildtu olas formas plastmasas korpusu darbbas bstamais rdiuss neprsniedz 20 m. Nedaudz s atirbas jau tika analiztas, un, t k rokasgrantu izmantoana nav plai paredzta kaujas darbbas taktiskaj pln, apkopojoi secinjumi izdarmi pc grantu galvenajiem parametriem, kas to vsturisks attstbas secb ietverti 2.8. tabul [16].
2.8. tabula. Rokasgrantu galvenie raksturlielumi. Grantas tips, valsts 1 M-24, Vcija M-39, Vcija M-34, Vcija SRCM mod. 35, Itlija OTO mod. 35, Itlija Masa, g, kopj/ldia 2 500/180 220/110, amatols 400/80+13 Izmri, mm, garums/ diametrs 3 356/60 98/60 78/34 Palnintja tips vai deganas laiks, s 4 4,55,0 4,04,5 drobas lente un inerces mehnisms drobas lente un inerces mehnisms Darbbas tips 5 embu embu fugasa embu Piezmes 6 berzes tipa deglis berzes tipa deglis drobas lente izvelkas trajektorij drobas lente izvelkas trajektorij drobas izpletnis atbrvo inerces mehnismu drobas lente izvelkas trajektorij sareta dega sagatavoana deglis aizdegas meanas brd deglis aizdegas meanas brd trajektorij stabilizators atbrvo inerces mehnismu trajektorij stabilizatora lente atbrvo inerces mehnismu deglis aizdegas meanas brd

190/44, TNT

70/50

embu fugasa

230/70

87/46

drobas izpletnis un inerces fugasa mehnisms drobas lente un inerces mehnisms 3,54,0 3,24,2, deglis 3P M 3,24,2 stabilizators un inerces mehnisms drobas lente un inerces mehnisms embu fugasa embu fugasa embu embu deglis 3P M

Breda, Itlija RGD-33, PSRS F-1, PSRS

206/60 600/ 600/60, TNT

85/50

RG-41, RG-42, 420/120, TNT PSRS RPG-43, PSRS

1200/650

kumulatvais

RPG-6, PSRS

1130/

kumulatvais

Z-23, Polija 88

310/120

87/62

4,55,0 Rollana deglis

embu

1 O-23, Polija

2 600/45, TNT 88/58

4 4,55,0 Rollana deglis drobas lente un inerces mehnisms 2,0 Rollana deglis 2 deglis M201 deglis M204A1 45 deglis M215 4 ar degli DM82 45 34

5 embu

No.77, Anglija

350

114/52

fosfora dmu aizdedzes dmu (5 krsu varianti) aizdedzes embu embu embu

M-16, ASV AN-M14, ASV Mk 2, ASV M61, ASV M-DN31, Vcija L2A2, Anglija NR20C1, Nderlande

500/300 940/760, termtsastvs 454/57, TNT 450/180, B 500/150, B 395/170 390/150

150/60

6 deglis aizdegas meanas brd trajektorij drobas lente atbrvo inerces mehnismu deglis aizdegas meanas brd T = 2200 C universla universla universla

fugasa embu skrda korpuss plastmasas embu korpuss ar 2100 lodtm

Rokasgrantas praktiski vairs netiek iekautas kjnieku ekipjum, jo taktisko uzdevumu izpildei paredzti grantvji un grantmetji ar attiecga tipa grantm, tpc skk izskatt pat pdjo modeu rokasgrantu konstrukciju patnbas nebtu racionli. Atirbas nav btiskas un to izmantoana kaujas lauk taktisko uzdevumu izpildei nav paredztas. Rokasgrantas, sevii specils nozmes, msdiens ir paredztas specilo vienbu karavru uzdevumu izpildei. 2.6.3. auteu grantas un to galvenie rakstrulielumi auteu grantas var pieskaitt pie attiecg ieroa muncijas, kuras lietoanai vl vajadzgas specilas patronas (bez lodm) un katram ierocim paredztais stobra uzgalis vai cita tipa izmeanas ierce. auteu grantas aizmugures daai ir specila konstrukcija ar stabilizatoru, lai to vartu uzvilkt uz autenes stobra uzmavas, un tai dega viet ir paredzts specils uzspridzintjs. K piemrs 2.36. attl dota vcu Otr pasaules kara mazs auteu bruusitjas granta G.Pzrg. rsgriezum, kur var redzt visu da tipa grantu galvens sastvdaas.
1 2 3 4 5 6 7 8 2.36. att. Vcu maz auteu bruusitja granta G.Pzrg. rsgriezum: 1 ballistiskais uzgalis, 2 kumulatv piltuvte, 3 sprgstviela, 4 grantas korpuss, 5 detonators, 6 pamatne, 7 kapsele-detonators, 8 uzspridzintjs.

89

Vlme apgdt karavrus ar vieglkiem ieroiem un mazint kaujas uzkabes masu ievrojami mazinja auteu grantu izmantoanu. Viengais iemesls, kpc armija daudzs valsts (Beija, Izrala, Francija u.c.) vl ir atstjusi bruojum auteu grantas, ir iespja izaut grantas ar minimlu ieroa masas palielinanu. Turklt ir iespja lietot dada tipa un samr liela izmra (kalibra) grantas. To lietoanas varianti redzami 2.37. un 2.38. attl.

2.37. att. Francijas karavrs gatavo autenes grantu izauanai ar triecienauteni FAMAS.

2.38. att. autenes granta sagatavota izauanai ar Dienvidslvijas triecienauteni Zastava M70 (Kalaikova automta variants).

Lai vjam pirms grantas lietoanas nevajadztu domt par specilo patronu (parasti saltpatronu), msdienu autenes grantm ir paredzta iespja lodei izlidot pa atveri grant (apzmjums bullet through) vai iestrgt taj (apzmjums bullet trap), pieirot papildu eneriju lidojumam trajektorij. Otr pasaules kara gados vcu karavru rcb bija specila ierce rokasgrantas M-39 izauanai ar 26 mm kalibra signlpistoli Walther. Pistoles stobr tika ievietota specila misia aula ar atveri centr, bet grantas berzes deglis tika nomaints ar specilu cauruli uzspridzintju (apmram 100 g smagu), kuru pirms viena ievietoja stobra aul. Tapa pat specila 26 mm kalibra pistoles embu darbbas granta (132 mm gara un ar 138 g masu). Tai vairs nebija vajadzga specila ierce, to ievietoja pistoles stobr (ieldja) k parasto signlpatronu [16]. Tagad auteu grantas parasti tiek raidtas ar saltpatronu paldzbu no NATO standartiztiem uz ieroa stobra uzskrvjamiem 22 mm uzgaiem. das grantas pc viena lido 100150 m. Lai palielintu o distanci, izmanto grantas ar pulvera reaktvo dzinju (piemram, ASV Brunswick RAW un beu Super-Energa). Par auteu grantu kaujas spjm un to lietojumu var spriest pc to galvenajiem parametriem, kuri apkopoti 2.9. tabul.
2.9. tabula. auteu grantu galvenie raksturlielumi. Grantas tips, valsts 1 G.Sprg., Vcija Masa, g, kopj/ldia 2 280/32 TEN Izmri, mm, garums/ diametrs 3 142/30 Uzspridzintja darbba 4 galvas autenes (Az-5075), aizmugures rokas (7 s palninjums) uzvelkas trajektorij Darbbas tips 5 embu Piezmes 6 universla (rokas un autenes) maz granta

G.Pzgr., Vcija 90

230/54

163/30

kumulatv

1 gr.G.Pzrg., Vcija M56, Francija G.L.mod63, Spnija AP327A, Francija, Beija G.L.mod 61, Spnija M31, ASV

2 380/122 510/

3 185/ 305/40

4 uzvelkas trajektorij uzvelkas trajektorij uzvelkas trajektorij uzvelkas trajektorij uzvelkas trajektorij uzvelkas trajektorij uzvelkas trajektorij uzvelkas trajektorij uzvelkas trajektorij uzvelkas trajektorij uzvelkas trajektorij uzvelkas trajektorij uzvelkas trajektorij uzvelkas trajektorij

5 kumulatv embu kumulatv embu kumulatv embu kumulatv kumulatv

510/

333/40

495/

350/40

650/

395/64

700/

430/66

kumulatv

M.50, Francija

800/

405/73

kumulatv

M.61, Francija Grafaks, Francija APR-RFL-40N, Beija APR-RFL40BT-5,56, Beija APR-RFL40BT-7,62, Beija HEAT-RFL-73N Energa, Beija Brunswick, RAW, ASV

725/

420/65

kumulatv

500/

365/63

kumulatv

250/

257/40

kumulatv

290/

257/40

kumulatv

350/

340/40

kumulatv

725/

376/73

kumulatv kumulatv, reaktv

1800

305/140

6 liel granta bruu caursite 120 mm bruu caursite 150 mm bruu caursite 80 mm bruu caursite 200 mm bruu caursite 250 mm bruu caursite 300 mm bruu caursite 300 mm bruu caursite 300 mm bruu caursite 125 mm bruu caursite 125 mm bruu caursite 125 mm bruu caursite 275 mm betona caursite 200 mm

2.6.4. Grantvju grantas Vlme atvieglot karavram grantu lietoanu kaujas lauk un, galvenais, palielint to kaujas efektivitti rosinja izgudrot specilu grantvju k ierou tipu. Grantas vrda piln nozm prvrts par ieroa munciju. Par ts vsturisko pirmskumu var uzskatt iepriek minto specilo 26 mm kalibra pistoles embu darbbas grantu (132 mm gara ar 138 g masu), jo to varja ievietot vcu signlpistoles Mauser stobr (ieldt) k parasto signlpatronu. s pistoles embu darbbas grantas rsgriezums pardts 2.39. att., un tlkai grantvju grantu
91

izpratnei vajadztu skk iepazties ar s pirms srijveida grantas vienkro konstrukciju un darbbu, jo grantvju grantai jbt droai uzglabanas, transportanas, ieldanas un viena laik, k ar efektvi jdarbojas pc viena. To galvenokrt nodroina grantas uzspridzintjs, kura konstrukciju nosaka konkrt grantvja un izvlt mra tips. Vcu grantas un t uzspridzintja vienkr konstrukcija, domjams, tapa kd vien konstruktoru biroj. Msdiens konstruktoru biroji specializjas noteikts joms, tpc uzspridzintjus parasti konstru atsevi biroj, un tie tiek veidoti k atsevii raojumi, nemainot (neizmantojot elementus) grantas prjo sastvdau konstrukciju. Rezultt palielins grantas kopj masa un izmri, izvirzot papildu prasbas ierocim (piemram, stobra vtnes) un samazinot lietoanas efektivitti. K raksturgu piemru var mint Krievijas zemstobra grantvja GP-25 grantas VOG 25 mehnisko kontakta darbbas uzspridzintju VMG-K, kura uzvilkans mehnisma darbbai bija nepiecieams grantu viena brd iegriezt ar stobra vtnm. Tikai tad tiek atbrvots kapselesdetonatora sprosts, sagatavojot uzspridzintja kaujas di darbbai atsitiena brd. Lai nemntu kaujas lauku, uzspridzintjs veic palikvidciju pc 14 sekundm no viena bra [16]. Grantas darbbai var izsekot vcu Mauser pistoles embu darbbas grantas piemr (2.39. att.), kas ir pamcoi vienkra. Grantas aula (6) vien vesel apvieno grantas kaujas ldiu (12) embu korpus (2) ar uzspridzintju (5, 7, 13, 14) un izsviedja ldiu (9) ar t aizdedzes kapseli (17). s galvens sastvdaas (grantas ldi, uzspridzintjs, izsviedja pulvera ldi ar kapseli), kuras satur vien vesel grantas aula, ar veido visu grantvju grantu konstrukciju.

2.39. att. Vcu Mauser pistoles embu darbbas granta rsgriezum: 1 ballistiskais uzgalis, 2 grantas korpuss, 3 kapsele-detonators, 4 sprgstviela (12 g), 5 drointja lodtes, 6 aula, 7 drointjs, 8 prapis, 9 izsviedja ldi (0,5 g), 10 dzelksnis, 11 drointja atspere, 12 savienotjuzmava, 13 caurule-belznis, 14 ieliktnis-drointjs, 15 grantas stabilizators, 16 kartona prapis, 17 aizdedzes kapsele.

92

viena brd ieroa belznis, uzsitot pa aul ievietoto kapseli (17), aizdedzina izsviedja pulvera ldiu (9), un granta tiek izsviesta no ieroa stobra mra virzien. Patrinjuma spku iespaid lidojuma laik drointjs (7) izsld no grantas un drointja lodtes (5) iekrt centrlaj iedobum, atbrvojot cauruli-belzni (13). Drointja atspere (11) neauj kapselei-detonatoram (3) uzdurties uz dzelka (10). Atsitiena brd, saspieoties drointja atsperei (11), dzelksnis (10) izraisa kapseles un grantas sprgstvielas (4) darbbu. Sprdziena rezultt korpuss veido embu lauku.

Pc Otr pasaules kara o vcu armijas pieredzi 60. gadu skum Vjetnamas kar izmantoja ASV, radot 40 mm vienldia bises tipa grantvju M79 ar attiecgm grantm (2.40 att.). Ptjumus par 40 mm kalibra grantu izveidi ASV uzska jau 50. gados, veicot eksperimentls izstrdes [16].

2.40. att. ASV grantvjs M79 ar 40 mm kalibra grantm.

ds veiksmgs risinjums citu valstu specilistiem deva iespju uz jau esos 40 mm grantu bzes radt daudzldiu grantu revolverus vai pumpjveida bises, kurus parasti savu uzdevumu veikanai izmantoja specils vienbas vai policija. Biei os grantvjus izgatavoja mazka kalibra (3738 mm), lai tos nebtu iespjams pieldt ar kaujas grantm, bet s grantas varja izmantot 40 mm armijas grantvjos. 60. gadu beigs Vjetnamas kar jau pardjs zemstobra grantvjs M203 triecienautenei M-16A1, jo bija svargi karavram dot iespju kauj izmantot abus ierous, emot vr konkrtos taktiskos apstkus. im nolkam tika radts vesels grantvju grantu arsenls (2.41. att.). Lai izpildtu drobas prasbas un panktu grantu stabilu lidojumu trajektorij, ts tiek iegrieztas ar stobra vtnm.

2.41. att. Grantu tipi NATO valstu grantvjiem (76, 203, 69 u. c.).

NATO kaujas grantas 40 x 53 mm rsgriezum (2.42. att.) saskatmi visi

93

da tipa grantas elementi. Galvas da atrodas mehniskais kontakta darbbas uzspridzintjs, vidusda embu kaujas ldi ar kumulatvo piltuvti (caursitei), bet aizmugures da grantas aula ar izsviedja pulvera ldiu un aizdedzes kapseli.

2.42. att. NATO kaujas kumulatvs grantas 40 x 53 mm rsgriezums ar galvas mehnisko kontakta darbbas uzspridzintju.

Interesanta ir ASV grantvju grantu tapanas vsture, jo vispirms rads granta un tikai pc tam ierocis ts lietoanai. 40 mm kalibra granta tapa Pikatini (Picatinny Armory) arsenl 1952.1953. gad ar 46 mm garu alumnija aulu, kura varja darboties viena laik pc principa augstszems spiediens, aujot to lietot ieroc ar plnu sieniu (vieglu) stobru. im nolkam izsviedja pulvera ldi tika ievietots aul pa neliel kamer (2.42. att.), no kuras viena laik pa atverm (kanliem) aul ieplda dego pulvera gzes, un, im spiedienam augot, granta tiek izsviesta no stobra. Tas gan samazina grantas izlidoanas trumu ldz 76 m/s, kas tomr ir pietiekams grantas raidanai pat ldz 400 m attlum no viena vietas pie ne prk liela atsitiena. da tipa (M406) grantas ierocis ar marku M79 tapa 1960. gad Springfldas (Springfield Armory) arsenl. s laik tika izstrdtas fugasa, embu fugasa, kumulatvs, dmu, aizdedzes, asaru gzu, apgaismoanas, signalizcijas, mcbu un citas grantas. PSRS grantvju grantm izvljs 40 mm un 30 mm kalibrus (2.43. att.), jo vljs samazint ierou kopjo masu, k ar izvairties no izauts grantas aulas ekstrakcijas problmu risinanas. m grantm viena laik aula (t praktiski neeksist, jo veido grantas korpusu) neatdals no kaujas ldia un izlido no stobra k grantas stabilizators.

2.43. att. Krievijas zemstobra grantvju GP-25 un GP-30 40 mm kalibra grantas VOG-25F un VOG25P (masa 255 g, garums 110 mm, sprgstviela 48 g, kontakta darbbas mehniskais uzspridzintjs VMG-K ar uzvilkanos trajektorij 1040 m no viena vietas).

viena laik grantas pulvera ldia gzu izplana notiek pa aulas atverm

94

ieroa stobr. Savukrt na izvljs 35 mm kalibra grantas (embu tipa ar 400 elementiem un kumulatvo), bet Dienvidfrika 20 mm kalibra grantas. Grantas kalibrs un garums vl ir atkargs no truma (pulvera gzu spiediena ieroa stobr), ar kdu grantai ir jizlido no stobra un cik tlu tai jaizlido. Piemram, NATO 40 x 43 mm (M381, M397, M407, M433, M463, M576, M583, M585 u. c.) uzskata par maza truma grantm, kamr NATO 40 x 53 mm ir liela truma grantas. Liela truma grantas (piemram, embu M383 vai M384, kumulatvs M430, praktisks M385 vai 385E4) paredztas automtiskajiem grantvjiem. Izvloties grantu lidojuma tlumu, galvenokrt em vr vlmi aizpildt taktiskaj pln kaujas lauku ar spcgu uguni diapazon no 50 m ldz 400 m, jo rokasgrantas parasti nevar aizsviest tlk par 50 m un vieglo mnmetju miniml auanas distance prsvar skas no 300 ldz 400 m (16). embu granta M381 (masa 277 g, garums 99 mm) un ts modifikcijas M386, M406, M411, M433 sastv no kaujas ldia ar apau ballistisko uzgali, galvas uzspridzintja, aulas, pulvera ldia un kapseles. Kaujas ldia korpuss ir no rievotas trauda spirles ar 2,5 x 2,5 mm kvadrtveida rsgriezumu, kas veido 3 mm garas 500 embias ar 0,15 g masu. Ts, lidojot ar skumtrumu ldz 1500 m/s, ar varbtbu 0,5 spj izncint dzvo spku ldz 4,5 m rdius no sprdziena vietas. Grantas M397 kaujas ldia galvas da apkrt uzspridzintjam izvietots pulvera ldi, kas pc atsitiena liek kaujas ldiam palkties pirms t uzspridzinanas. Pulvera ldi izmet embu korpusu no ballistisk uzgaa ldz pat 2 m. Grantai M433 ir kumulatvais embu ldi. Ts masa ir 173 g, garums 83 mm. Kaujas ldia galvas da (zem apaa ballistisk uzgaa) atrodas vara kumulatv piltuvte 60 le, bet embias izveidojas no rievot korpusa. Kaujas ldia uzspridzinanai t dibenda atrodas pjezoelektriskais kontakta darbbas uzspridzintjs. Mcbu vajadzbm M381 imitcijai izmanto mcbu grantu M407A1, bet M433 imitcijai mcbu grantu XM781, kuras kritiena viet izveido oranu mkonti. Grantas XM651E1 kaujas ldi ar misko sastvu CS, uzspridzintjam aizdedzinot pirotehnisko sastvu, 30 s laik izveido kodgus dmus 80 m2 platb. Savukrt grantai XM576E2 kaujas ldia korpus iekaustas 1,3 g smagas 27 trauda lodtes, un t domta paaizsardzbai sliktas redzambas apstkos. Dmu un apgaismoanas grantm ir izpleti un distances darbbas uzspridzintji. Vlme palielint ugunsspku rosinja automtisko grantvju pardanos kaujas lauk. Grantvju grantu uzbv un darbbas princip nav lielas atirbas, un to galvenie raksturlielumi apkopoti 11.1. tabul 11. noda Grantvji, jo kaujas lietojuma efektivitti un parametrus nosaka komplekss grantvjs granta kopum, tpc apkopot atsevi tabul tikai grantu raksturlielumus nav racionli. Grantvju kaujas grantu vidj masa ir 250 g, no kuriem kaujas ldi 30 g ir sprgstvielas vai cita pildjuma masa. Kaujas grantm paredzta regulra embu izveide un spridzeklis ar uzvilkans distanci dro attlum pc viena. embu darbbas rdiuss ir 510 m. Interesanta ir 20 mm kalibra grantas konstrukcija, kas domta paldjoam rokas grantvjam PAW-20 (Personal Assault Weapon), kuru 2006. gad prezentja
95

Dienvidfrikas Republikas konstruktori. Granta tika radta uz automtisk 20 mm kalibra lielgabala ldia bzes, izmantojot t sasintu 42 mm garu aulu ar 105 g smagu kaujas ldiu un grantas izlidoanas trumu apmram 300 m/s. Perspektv automtisko grantvju embu darbbas grantas plnots komplektt ar distances darbbas uzspridzintjiem, lai bez tie trpjuma ts uzspridzintu mra tuvum lidojuma trajektorij. Uzspridzinanas laiku (distanci) paredzts ievadt elektroniski viena brd no grantavja ballistisk skaitotja. Saprotams, ir nepiecieama elektronisks distances darbbas uzspridzintju izstrde, kuru palikvidcija notiek atsitiena brd, lai neveidotos grantas mnas. Tas palielins grantas darbbas efektivitti pret pretinieku ierakumos vai aiz dabiskiem aizsegiem. K piemru var mint kompnijas Alliant konstruto ieroci OICW (Objective Individual Combat Weapon) ar diviem vienu virs otra izvietotiem stobriem. Augjais no titna kausjuma izgatavotais paredzts 20 mm grantm, bet apakjais NATO 5,56 mm standarta patronm.

2.44. att. Grantvja OICW 20 mm kalibra grantas HE un TP saldzinjum ar NATO 5,56 mm kalibra patronu.

Ieroa OICW specilais dators analiz kustgos mrus, automtiski nosaka attlumu un nodod informciju 20 mm kalibra grantas distances darbbas uzspridzintjam t, lai granta darbotos optiml attlum no mra. Ierocim ir magazna sem 20 mm grantm (2.44. att.), kuras paredzts aut savrupvieniem. Tam nepiecieama elektronisko distances darbbas uzspridzintju izstrde, kuru palikvidcijai jnotiek atsitiena brd, lai neveidotos grantas mnas [16]. T k ieroa OICW konstrukcija iznkusi samr masva, drga un nerta lietoanai, nolemts izveidot atseviu grantvju XM25 ar grantas ballistikas skaitoanas ierci. Pirms viena no skaitoanas ierces uz 25 mm grantas (2.45. att.) distances darbbas uzspridzintju tiek nodota informcija par vlamo distances darbbas laiku.

96

2.45. att. Grantvja XM25 grantas (kalibrs 25 mm): pa kreisi TP (treniu granta), lab pus HEAB (embu fugasa granta ar distances darbbas uzspridzintju).

2.6.5. Grantmetju grantas No grantmetjiem lietoanas laik tiek izmesta granta, kura savam lidojumam trajektorij auanas distances palielinanai izmanto pulvera ldia eneriju, kas ir grantas sastvdaa. Ierou iedaljums grantvjos un grantmetjos ir visai nosacts, ja tos vrt pc kaujas lietojuma, tomr pastv zinmas to konstrukciju un mru tipu atirbas. Pirms grantmetju grantas cai ar tankiem un citiem bruotiem objektiem pardjs Vcij. Ts bija reaktvs grantas Panzerfaust I (2 kg smagas, kop ar cauruli 1 m garas, galvas daa 15 cm diametr, auanas tlums ldz 30 m) ar kumulatvo kaujas ldiu un to modernizts variants Panzerfaust II (1,6 kg smagas, ar cauruli 1 m garas, galvas daa 10 cm diametr, auanas tlums ldz 50 m), kuras var uzskatt par msdienu vienreizjas lietoanas grantmetju variantu. Grantas tika izautas ar ts komplekt paredzto cauruli.

2.46. att. Vcu prettanku granta Panzerfaust I: 1 apmale ar gredzenu (2), 3 kumulatv piltuvte, 4 drobas tapa, 6 uzspridzintjs aul (7), 8 uzgalis un koka ieliktnis (11), 9 tmanas ierce, 10 salikts stabilizators, 12 auanas poga uzsitiena mehnismam (14, 17, 18) un aizdedzes atvere (16), 15 dmu pulvera ldi kartona futrl (25) ar gumijas starpliku (13), 19 caurule ar vciu (20), 21 galvas daas apvalks, 22 kaujas ldi korpus (23), 24 detonators, 26 vtne caurules atvienoanai un grantas pieldanai.

K redzams 2.46. attl, grantas konstrukcija satur tai raksturgs sastvdaas kumulatvo kaujas ldiu ar uzspridzintju un izmeanas pulvera ldiu. viena brd nav aujamierocim raksturg atsitiena, bet ir juzmans no caurules gal izplstos liesmas. Tika uzskatts par izrdbu katru grantu komplektt ar
97

metlisku cauruli, un ts meanai tapa ierocis Offenrohr (RPzB-54), kas domts 88 mm kalibra reaktvs prettanku grantas izauanai (3,3 kg smaga, 65 cm gara ar auanas tlumu ldz 80 m). Vcu 88 mm prettanku grantai (2.47. att.) jau bija mehnisks galvas spridzeklis ar elektrisku izmeanas pulvera ldia aizdedzes sistmu.

2.47. att. Vcu prettanku 88 mm kalibra kumulatv granta: 1 uzspridzintjs ar drobas tapu, 4 kumulatv piltuvte ar cauruli (3) un savienotja uzmavu (2), 6 sprgstviela korpus (7) un savienotja cilindrs (5), 8 detonators ar savienotjuzmavu (9) un izoljoo koka ieliktni (10), 11 aizdedzes elements ar kanliem (12), 13 reaktvais pulvera ldi kamer (14) ar sprauslu (19) un membrnu (21), 20 stabilizators ar t piestiprinanas elementiem (15, 16, 17), 18 elektrodeglis ar vadiem (22).

du daudzreizjas lietoanas grantmetju Otr pasaules kara beigu posm izmantoja ar ASV (Bazooka M9 58 mm kalibra kumulatvai grantai) un Lielbritnija (PIAT 88 mm prettanku grantai), un tos var uzskatt par msdienu daudzreizjas lietoanas grantmetju priekteiem. o grantmetju priekrocbas ir iespja izmantot labkas tmanas ierces un vienkrkas pau grantu konstrukcijas, tomr to lietoanai jau vajadzgi divi karavri. Stikla iedru izmantoanas iespjas vienreizjas lietoanas grantmetju stobriem btiski samazinja to masu un izgatavoanas izmaksas, tpc msdiens kaujas lauk priekroka tiek dota vienreizjas lietoanas grantmetjiem.

2.48. att. Karavrs ar ASV vienreizjas lietoanas grantmetju M72 A3 un t grantas E4, E5 un E6.

K piemru var mint Vjetnamas kar atzinbu ieguvuo ASV vienreizjas lietoanas grantmetju M72 un t uzlabojumus, t PSRS kopijas RPG-18 un RPG-22, k ar zviedru AT-4 un AT-12.
98

2.49. att. Zviedrijas vienreizjas lietoanas grantmetjs AT-4 ar kumulatvas darbbas grantu HEAT (High Explosive Anti Tank), izlidojot no caurules pc viena.

Savukrt vienreizjas lietoanas grantmetja modea AT-4 LMAW granta HEDP (High Explosive Dual Purpose) paredzta sienu un bruu caursitei apdzvots viets. Grantmetja AT-4 HEAT granta spj caursist 420 mm bruas, bet grantmetja AT4 LMAW granta HEDP tikai 150 mm bruas, jo t paredzta ar apdzvotajm vietm raksturgo cita veida nocietinjumu caursitei. No daudzreizjas lietoanas grantmetjiem un to grantm 2.50. attl pardts Zviedrijas 84 mm grantmetjs Carl-Gustav.

2.50. att. Zviedrijas 84 mm grantmetjs Carl-Gustav ar grantm (no kreiss): dmu granta 469B, apgaismoanas granta 545, kumulatv granta HEAT 751 ar diviem kaujas ldiiem un uzspridzintjiem (nosegtu bruu caursitei), granta HEDP 502 sienu un bruu caursitei apdzvots viets; embu granta HE 441B ar distances darbbas uzspridzintju (sprdzienam trajektorij) un likvidatoru atsitiena brd, kumulatv granta HEAT 551.

Lai gan grantmetji atiras ar kalibriem un konstrukciju dadbu, to grantu uzbv nav lielas atirbas, jo ts satur kumulatvo kaujas ldiu ar spridzekli, pulvera ldiu ar aizdedzes ierci grantas meanai un stabilizatoru ts stabilai
99

kustbai uz mri. Grantas korpuss ar savienojoiem elementiem visas s sastvdaas apvieno vien vesel. Ilustrcijai 2.51. attl pardta plai pazstam grantmetja RPG-7 grantas PG-7 uzbve [16].

2.51. att. Grantmetja RPG-7 85 mm kalibra granta PG-7 rsgriezum.

2,2 kg smags grantas PG-7 korpuss apvieno vien vesel kumulatvo kaujas ldiu ar uzspridzintju (a), reaktvo dzinju (c) un pulvera ldiu ar stabilizatoru (b). Katra sastvdaa savukrt sastv no diem elementiem: kumulatvais kaujas ldi: 1 korpuss, 2 uzgalis, 3 konuss, 4 plastmasas izolators, 5 kumulatv piltuvte, 7 sprgstviela, 8 uzspridzintja galvas bloks ar kontaktdakiu, 9 uzspridzintjs ar papildu detonatoru (33); reaktvais dzinjs: 10 korpuss, 11 sprauslu bloks, 14 piropalnintjs, 16 sprauslas membrna, 30 dzinja pulvera ldi; pulvera ldi: 18 radilais un centrlais (19) kanls ar dmu pulveri, 20 aizdedzes kapsele, 25 dmu pulvera ldi, 22 nitroglicerna lentes pulveris, 23 putuplasta prapis, 24 kartona korpuss, 25 caurule ar atverm, 26 stabilizatora sprni, 29 traseris. Tomr kaujas lietojuma efektivitti un parametrus nosaka komplekss grantmetjsgranta kopum, tpc apkopot atsevi tabul tikai grantu raksturlielumus nav racionli. Ar tiem var iepazties 12. noda Grantmetji.

100

3. NODAA MUNCIJAS GRAUJOS DARBBAS fAKTORI

Kaujas muncijas galvenais uzdevums ir izncint mri, sagraut, ievainot vai morli to nospiest, darbojoties gais, virs zemes, grunt vai den. Par mri pieemts uzskatt militras un ekonomiskas nozmes objektu kopumu, k ar pretinieka dzvo spku. Muncijas graujos darbbas pamat ir [13]: sprdziena gzveida produktu enerijas izmantoana jeb fugasa darbba; embu izveide un to kintisks enerijas izmantoana jeb embu darbba; kumulatvs strklas izveide un ts enerijas izmantoana bruu caursit jeb kumulatv darbba; kaujas via (lodes) kintisks enerijas izmantoana mra sagrauan jeb caursites darbba; sprdziena produktu temperatras izmantoana mru elementu aizdedzinan jeb aizdedzes darbba. Muncijas graujos darbbas pamat ir nordto piecu faktoru izmantoana, kas ir atkarga no muncijas tipa, uzbves, darbbas patnbm un darbbas vides (gaiss, virs zemes, grunts vai dens). Savukrt paas muncijas darbbas efektivitti nosaka: mra spjas pretoties attiecgam graujos darbbas faktoram; muncijas un ts uzspridzintja tips un konstrukcija; ieroa kaujas lietojums, nogdjot munciju mr, izvlt taktika un citi apstki. Katram ieroa tipam ir raksturgs savs muncijas tips, kas domts konkrtu mru sagrauanai. Savukrt katram muncijas tipam raksturgs savs graujos darbbas faktors vai vairku o faktoru kombinta iedarbba. Turpmkajs apaknodas tiks izskatti konkrti ie graujos darbbas faktori, to matemtiskais pamatojums un doti konkrti secinjumi par to darbbu vid (gais, virs zemes, caursitot bruojumu un darbojoties grunt vai den).

Fugasa darbbas pamat ir sprdziena enerijas izmantoana, kas izpauas detoncijas produktu, gaisa vai dens via sitien pret mri. Sprdziena detoncijas produkti salau, sae vai atmet mri (apkrtjo vidi) tikai tie tuvum ldz (1216) R0 attlum. eit apzmjums R0 ir muncijas kaujas ldi izmantots sprgstvielas sfriskais rdiuss, ko var noteikt pc formulas: R0 = (3/4)1/3 ldia sprgstvielas masa ar patsvaru . Attlumos R > 20 R0 sprdziena vilnis atraujas no detoncijas produktiem un uz mri iedarbojas saspiesta gaisa trieciena vilnis, ko raksturo ar spiedienu P un darbbas laiku p. Gaisa trieciena vilnis ir saspiestas gaisa masas ldz spiedienam
101

3.1. Muncijas fugasa darbba

P1, kuras aur josl (sln, front) virzs uz prieku ar virsskaas trumu. Spiediena izmaias laik no sprdziena bra var attlot grafiski (3.1. att.).

3.1. att. Spiediena izmaias pie mra laik, saspiest gaisa trieciena vilnim sasniedzot mri moment t1 pc sprdziena.

o spiediena izmaiu lkni var iegt eksperiment, uzspridzinot sprgstvielas ldiu kd attlum no mra R > 20 R0 un izmrot (fiksjot) spiediena izmaias katr laika t sprd. Saspiest gaisa trieciena vilnim sasniedzot mri moment t1 pc sprdziena, spiediens sasniedz P1. Ttad triecienvilni var raksturot ar spiedienu P = P1 P0, kas iedarbosies uz mri moment t1. Triecienvilnim virzoties uz prieku, spiediena iedarbba uz mri samazinsies, un moment t2 tas atkal sasniegs atmosfras skuma spiedienu P0. Laiks p = t2 t1 ir triecienvia spiediena iedarbbas laiks uz mri. Tlk kustb triecienvilnis ar savu inerci paem ldzi lielas gaisa masas, un uz mri laik = t3 t2 iedarbosies spiediens, mazks par skotnjo. Pazemint spiediena darbbas laiks ~(34)p. Lai aprintu spiedienu P, kas radies, uzspridzinot gais muncijas kaujas ldiu ar sprgstvielas masu attlum R no mra, var izmantot emprisko M. Sadovska formulu: P = 0,84 1/3 2/3 + 2,7 2 + 7 R R R3 1/3 2/3 + 4,2 2 + 14 3 R R R

bet, uzspridzinot munciju virs zemes, ldzgu formulu: P = 1,07

Pc eksperimentu rezulttiem iegta ar emprisk formula triecienvia spiediena iedarbbas laika p sekunds aprinanai: p = 1,3 10-31/6R1/2 sprgstvielas masa kilogramos, R attlums ldz mrim metros. Muncijas sprdziena gzveida produktu enerijas (fugasa) graujoo darbbu var raksturot: ar spiedienu triecienvia front P un t iedarbbas laiku p; ar triecienvia enerijas impulsu I1, kura iedarbbas aprinanai uz katru mra virsmas m2 ar izmanto emprisks formulas atkarb no mra attluma no sprdziena vietas. I1 = 24 /R2, ja R mazks par 20 R0 un I1 = 58 2/3/R, ja uz mri iedarbojas tikai triecienvilnis.
102

Grafiski triecienvia enerijas impulsu I1 var interprett (paskaidrot) k 3.1. attl laukumu zem spiediena lknes, vai matemtiski integrjot triecienvia spiediena izmaias laik p = t2 t1. Triecienvia enerijas impulsa I1 lielums un iedarbbas ilgums raksturo iespju sagraut celtnes, slpus, transporta ldzekus, bet spiediena lielums triecienvia front P raksturo fugasa darbbu vai spjas kontuzt pretinieka dzvo spku. Pirmaj gadjum triecienvilnis, sasniedzot rsli, iedarbojas uz to un sk apiet no vism pusm. Rezultt uz rsli no vienas puses iedarbojas spiediens P1, bet no otras puses tikai atmosfras spiediens P0. rslis s gaisa masas nobremz, un t priek spiediens palielins ldz Pa = (210) P1, kas ar raksturo ra apieanas spiedienu Pa, ko var aprint ar emprisko formulu: Pa = P1[1 + P1 - 1 ]3,5 1,4P1(P1 + 6 )

Atkarb no ra augstuma, garuma un platuma nepiecieams laiks t apieanai, bet aiz ra jau formjas pazemintais spiediens P < P0 , kas to var sapot un pat apgzt. Ttad s straujs augsta spiediena izmaias s laika sprd nosaka triecienvia graujoo darbbu uz mri. Tas tiek sagrauts, apgzts, aizmests vai tam tiek izdarti citi bojjumi. Ja sprdziens notiek telp, tad veidojas triecienvia vairkkrtga atstaroana no telpas sienm, kas pastiprina t iedarbbu. Uz dzvo spku triecienvilnis iedarbojas k enerijas impulss, apgot to, radot lzumus vai citas brces. Tomr t iedarbbu vairk raksturo ar spiedienu P, jo augsts spiediens iedarbojas uz dzirdes orgniem, izraisot kontziju, k ar uz asinsvadiem un iekjiem orgniem, izraisot to bojjumus. Muncijas kaujas ldiam iedziinoties un sprgstot grunt, tiek izveidota bedre ar trs graujos darbbas zonm. Tas sevii jem vr mnu, artilrijas un aviobumbu sprdzienos, kad sprdziena rezultt formjas ar seismiskais vilnis, kura graujoo darbbu raksturo: izncinanas zona rdius Rizn, graujos darbbas zona rdius Rgr, satricinjumu zona rdius Rsat. Visu o zonu rdiusi ir atkargi no kaujas ldia sprgstvielas masas un apkrtjs vides pretestbas spjm, ko aprina pc empriskm formulm: Rizn = Kizn 1/3 ; Rgr = Kgr 1/3 un Rsat = Ksat 1/3 Parasti eksperimentli tiek noteikti tikai graujos darbbas koeficienti Kgr, bet prjm zonm pieem, ka Kizn = 0,36 Kgr un Ksat= 1,83 Kgr. Svaigi uzbrtai gruntij Kgr = 1,31,5, nobliettai Kgr = 1,11,3, blvai sausai mla gruntij Kgr = 1,071,1, bet betona celtnm Kgr= 0,14. Ja sprdziens notiek, muncijai iedziinoties ne dzik par Rgr, grunts tiek izmesta un izveidojas sprdziena bedre. Pc M. Boreskova eksperimentu rezulttiem, o
103

bedres dziumu metros parastai gruntij var noteikt pc formulas: H = {/(0,4 + 0,6n3)}1/3, sprgstvielas masa kilogramos, n = r/H izmeanas rdtjs, kas raksturo sprdziena bedres rdiusa r attiecbu pret ts dziumu H. Izmests grunts tilpums W ir atkargs no kaujas ldia garuma l un bedres dziuma H attiecbas H/l. Parasti Wmax atbilst (23)H/l, ko iegst, izvloties attiecgu uzspridzintja darbbas palnintju. Savukrt sprdziens den atiras no t darbbas grunt un atmosfr (gais): 1) dens blvums ir apmram 800 reizes (1000 kg/m3/1,24) lielks par gaisa blvumu, un izveidojies triecienvilnis praktiski uzreiz pie R0 atraujas no sprdziena produktiem (ldzgi sprdzienam grunt); 2) maksimlais spiediens triecienviln var sasniegt 150 000 kg/cm2, kamr gais no 1500 ldz 3000 kg/cm2 un triecienvia kustba den notiek ar trumu ldz 6000 m/s; 3) aiz triecienvia seko spcgs hidroslnis ar lielu Wkin; 4) zem dens izveidojas spcgs pulsjos (kamr tas izraujas virs dens virsmas atmosfr) gzveida pslis, kas ik pc 2030 milisekundm (atkarb no sprgstvielas masas) izveido otrreizjos triecienvius. Graujoo darbbu raksturo gan izveidot gzes pa parametri, gan triecienvilnis. Tomr galvenais te ir triecienvilnis, ko var raksturot ar maksimlo spiedienu P1, t darbbas laiku p un impulsu I1, un otrreizjie triecienvii. Hidrosla enerija Wkin atkarga no distances (attluma) no sprdziena vietas, un t mazins proporcionli attluma kvadrtam. Krievijas Zintu akadmijas zintnisks padomes loceklis sprdziena un deganas jautjumos akadmiis B. Gelfands sav darb Sprdzienu fugasu efekti (2002. gads, izdevniecba Poligon) rekomend spridzinanas darbiem den izmantot das formulas: P1 = K11 ( 0,33 R1), p = K12 ( 0,33 R1), I1 = K13 ( 0,33 R1), sprgstvielas masa kg, R attlums den no sprdziena punkta m, K11, K12, K13 empriskie koeficienti, kurus, pc R. Kola eksperimentlajiem datiem, ar lieliem spridzinanas ldiiem var pieemt atbilstoi 3.0. tabulai.
3.1. tabula. Empriskie koeficienti K11, K12, K13. R/0,33, m/kg0,33 0,4511 0,481,7 K11, Pa 523, 105 509, 105 1,13 1,15 K12, ms 96,5 87,5 0,18 0,23 K13, Pa, s 5,75 6,27 0,89 0,98

TNT tetrils

Profesors G. Pokrovskis, specilists sprdziena teorijas un prakses militrajos jautjumos, sav atkrtoti izdotaj darb Sprdziens (M.: edra, 1980) piedv, gatavojoties spridzinanas darbiem den, lai aprintu spiedienu dens trie104

cienviln atkarb no attluma no sprdziena punkta, izmantot du modifictu Sadovska formulu: P=7 U1 U 1 2/3 U + 583 + 3913 1 3 2 2 U1TR U 1T R U1T
2

1/3 R

U1/U1T izmantots sprgstvielas un TNT enerijas attiecbas. Ar G. Pokrovskis rekomend izmantot vienkroto Kola formulu: P = 533 (1/3/R)1,13. Dareiz nepiecieams novrtt dens triecienvia kustbas trumu, kur samazins (proporcionli attluma kvadrtam), attlinoties no sprdziena vietas, un praktiski aprinms pc formulas: VR = V0 (R0/R)2, R0 sprgstvielas rdiuss, ts masu uzskatot par sfrisku, m, V0 dens masas skuma trums, kas iegts, reajot visam sprgstvielas ldiam ar masu kg, un to nosaka pc formulas: V0 = (2,4 U1/2 R3)1/2, dens blvums, kg/m3. Ar dens triecienvia impulss samazins (gan mazk nek gaisa triecienvilnim), un to var aptuveni novrtt pc formulas: I1 = 540 2/3/R. Jo tuvk dens virsmai notiek sprdziens, jo mazka ir dens triecienvia graujo darbba. Ja sprdziens notiek grunts tuvum, tad dens triecienvia graujo darbba pastiprins spiediena impulss I1 iegst lielku darbbas ilgumu. Kopum ir jizvrt graujoaj darbb iesaistt dens spks, kas slpjas sprdziena rezultt izveidotos dens vios un to kintiskaj enerij. Jebkuru dens vioanos var aprakstt k harmonisku svrstbu summu, un matemtiski to var izteikt ar formulu y = A sin (kx t). Fikst laik t das funkcijas grafiks ir viveida lkne ar amplitdu A un attlumiem starp viu virsotnm = 2/k. Nkamaj moment lkne atkrtosies, tikai nobdta pa labi ar kustbas trumu = /k svrstbu bieums, ar kuru vilnis paceas un nolaias, kas atkargs no dens masas pievilkans spka un via garuma . To dziam denim nosaka pc formulas: = (2g/) 0,5, g = 9,8 m/s. Ttad kustbas trumu var noteikt pc formulas: /2) 0,5 Var aprint, k mains viu kustbas trums un to svrstbu (vioans) periods atkarb no via garuma (attluma starp viu virsotnm).

105

3.1. tabula. dens viu kustbas trums un to svrstbu (vioans) periods atkarb no via garuma . , m , m/s T, s 50 8,83 5,60 60 70 80 90 100 9,68 10,45 11,19 11,86 12,50 6,20 6,70 7,18 7,56 8,00 110 13,11 8,39 120 13,70 8,76 130 140 14,26 14,80 9,12 9,46

Pc 3.1. tabulas datiem redzams, ka gari vii () ar lielku attlumu starp virsotnm lnm paceas un nolaias, toties trk prvietojas pa dens virsmu. Ar jebkuru sekunu rdtju nosakot viu atdurans bieumu pret krastu (vai citu rsli), pc formulas vai tabulas datiem var noteikt viu prvietoans trumu un garumu. Te ir runa par dens viu formu, bet ne par dens daiu prvietoanos. Iespaids, ka dens kustas kop ar vilni, ir kdains. Ja tas btu reli, ar viiem tiktu prvietotas lielas dens masas, bet tas t nenotiek. Risinot viu kustbas pilno matemtisko uzdevumu, var prliecinties, ka katra dens daia sav kustb veido noslgtu riveida kustbu. Via virsotn daia kustas kop ar vilni, bet, nonkot lej, sk kustbu atpakavirzien un tlk atkal ar nkamo vilni paceas uz augu (o kustbu var novrot ar bezvja laik, sekojot pludiam viot den). Daias dens dzium ar kustas td pa veid, bet ar mazku kustbas lknes rdiusu, un dzium atbilstoi via garumam is rdiuss bs 535 reizes mazks par daiu kustbas lknes rdiusu dens virspus. Ttad liel dzium jras dens bs miergs pie jebkuras vioans. Pieemsim, ka vioans iemesls ir vj, kas vienlaikus spj izraist dada garuma vioanos. Kas notiks, satiekoties (uzguoties vienam uz otra) diviem ldzgiem viiem? Aprini rda, ka, sakrtot viu fzm, amplitda divkrojas, un otrdi tm nesakrtot vioans amplitda jtami samazins un pat ldzins nullei. du salikto viu prvietoans trums divreiz samazins, saldzinot ar iepriekjiem. T var izskaidrot t saukt devt via izveidi, kur divi vai vairki pc sava garuma () ldzgi vii ir satikuies sav kustb. Pc skaita tam nemaz nav jbt devtajam. Ja vioans notiek samr neliel denstilpnes dzium (mazku par ) krasta (vai cita ra) tuvum, dens tilpnes dibena iespaidu nevar ignort. Via kustbas trumu nosaka ne vairs , bet gan vietas dziums h, proti, = gh 0,5. Tas attiecas ar uz salikto viu trumu. Vii atklt jr var virzties jebkur virzien, bet pie krasta tie nonk tam paralli. Kpc t notiek? Vilnim tuvojoties krastam, tilpnes dibena iespaid samazins t trums, bet via atpalikus daa vl turpina virzties ar iepriekjo trumu un pank to ldzgi k ar karavru ierindu, tai kustoties, ldzinoties ar labo vai kreiso plecu uz prieku. T vilnis ar savu fronti pagrieas paralli krastam. Tlu no krasta via kustb piedals dens masa, kas atbilst via garumam , kurai piemt noteikta pietiekami liela enerija. Nonkot pie krasta, dens sla dziums samazins, un, t k s masas enerija nekur nepazd, tad vilnis paceas lielk augstum, kst stvks un pat ar troksni gas atpaka. Tdu vilni matemtiski vairs nevar aprakstt k harmoniskas kustbas summu [13]. Kas notiek krasta tuvum ar zemdens sprdziena viiem? Jo tuvk dens virsmai notiek sprdziens, jo mazka iesaistt dens masa un mazka t triecienvia graujo darbba. Ja sprdziens notiek grunts tuvum, tad dens triecienvia graujo darbba pastiprins spiediena impulss I1 iegst lielku darbbas ilgumu.
106

Izveidojas masvks (ar lielku dens masu) dens vilnis. Pirmajam vilnim raksturgs liels rsgriezums (liels platums ar lielu dens masu), un tas var bt tikai nedaudz augstks par prjiem viiem, bet tiem (un ar otrreizjiem viiem) piemt liela enerija. Lielks via garums nosaka ar lielku t kustbas trumu, un rezultt liela dens masa ar lielu eneriju pie krasta izraisa oti augstu dens vilni, kam piemt liels postos efekts.

Muncijas embu graujos darbbas efektivitte ir atkarga no: muncijas tipa un konstrukcijas patnbm, uzspridzintja darbbas noteikt (optiml) brd, mra tipa un attluma no sprdziena vietas. T k embu lidojuma virziens, izveides daudzums un trums ir atkargs no mintajiem faktoriem, s muncijas efektivitti raksturo ar mra izncinanas varbtbu. Kaujas lauk embu darbbu izmanto galvenokrt pretinieka dzv spka izncinanai un viegli bruotu objektu sagrauanai (bojjumu nodaranai). Apskatsim katru minto faktoru atsevii [13]. embu graujos darbbas efektivitte ir atkarga no muncijas via kopj embu skaita, to sadaljuma pc masas, embu formas un izmriem. os rdtjus var noteikt eksperimentli vai teortiski. Priekroka tiek dota eksperimentlm metodm, kad specili aprkot bedr tiek uzspridzints muncijas kaujas ldi un tiek savktas (parasti izsijjot) visas embas ar masu, kas lielka par vr emamo m0 (minimli pieaujamo). Parasti pieem m0 = 0,51,0 g, un tlk visas N embas tiek sadaltas masas grups m0m1m2 ...... mm-1mm, saskaitot to skaitu katr grup Ni. embu sadaljuma statistisk varbtba katr masas grup bs: Pmi = Ni/N, kas auj iegt embu masas sadaljuma histogrammu. Aproksimjot o histogrammu ar attiecgs eometrisks progresijas lkni, var noteikt embu masas sadales blvuma diferencilo funkciju, kas atbilst to eometriskajam sadaljumam ar nobdi m = mi + 1. Ttad varbtbu iegt embas ar masu mi var noteikt pc formulas: Pm = qm-1 p q ir eometrisks progresijas rdtjs ar ts pirmo locekli p. Ttad vidj lieluma embas masa mvid (masas cerba) un ts standartnovirze m var bt noteiktas pc formulm: mvid = 1/p un m = q1/2/p Ja muncijas kaujas ldia korpusa masa ir M, sprdziena rezultt izveidosies N embas, ko aptuveni var noteikt k attiecbu: N = M/mvid vai atgriezeniski mvid = M/N un p = N/M. Muncijas kaujas ldia korpusa embu sadaljuma raksturs ir atkargs no: kaujas ldia korpusa materila un t spjas dalties embs, kaujas ldia korpusa formas un izmantot materila biezuma, kaujas ldia korpusa sprgstvielas tipa, masas un konstrukcijas patnbm (liets vai prests).
107

3.2. Muncijas embu darbba

T k katrs muncijas tips parasti ir paredzts konkrtiem mriem, tad iespjams optimizt embas pc masas. Lai via korpusu sprdziena brd sadaltu optimlas masas embs: korpusa rj vai iekj virsm izveido groptes, korpusu izgatavo no trauda spirles vai trauda gredzeniem ar groptm, korpusu izgatavo no gatavm embm, ts iekausjot plastmasas korpus, tkliveid norda trauda korpusu ar augstfrekvenci, kas ajs viets veido trauslku (vieglk plaisjou) korpusu, izmanto iekjus plastmasas ieliktus, kuru groptes veido kumulatvo efektu korpusa sadalanai embs. Ar mintajm metodm muncijas vios embu lielums un masa tiek specili organizta, un var pieemt, ka sprdziena brd embu masu lielums ir pakauts normlas sadales likumam, kura standartnovirze m < 0,25 mvid. embu darbbas efektivitte liel mr ir atkarga no embu skaita, kas lido mra virzien, un o sadaljumu sfrisk telp, kas saistta ar kaujas ldia eometrisko asi, var raksturot ar diviem leiem: embu izlidoanas leis via meridinu plakn, embu izlidoanas leis (sadaljums) ekvatorilaj plakn, perpendikulri via eometriskajai asij. Nosakot embu sadaljumu pa virzieniem (telp), eksperimentl prakse auj pieemt, ka: embas izlido no masas centra, uzskatot via izmrus attiecb pret embas izlidoanas telpu par samr maziem; embas ekvatorilaj plakn izlido uz vism pusm viendi, aujot uzskatt sadaljumu par vienmrgu; embu sadaljums meridinu plakn atkargs no korpusa formas, detonatora izvietojuma (detoncijas vietas) un kaujas ldia diametra un garuma attiecbas. Tiek uzskatts, ka embu sadaljums meridinu plakn atbilst normlam sadaljumam ar matemtisko cerbu (vidjo) vid un standartnovirzi , kas ir atkargi no iepriek mintajiem faktoriem. Iniciatora (detonatora) vieta novirza embu lidojuma vid uz pretjo pusi no inicianas vietas. Muncijas lidojuma trums sprdziena brd pieir embm papildu trumu V01 un samazina lei vid lidojuma virzien. os lielumus var aprint pc formulm: vid = arctg sin vid/(V1/V0 + cos vid) un V01 = (V12 + V02 + 2V1 V0 cos vid )1/2, V0 embu lidojuma skumtrums statik, V1 muncijas via lidojuma trums, vid embu lidojumu matemtisk cerba via meridinu plakn statik. embu lidojuma skumtrums V0 oti liel mr nosaka graujos darbbas efektivitti, un statik to var aprint pc formulas: V0 = {2U1/(0,5 + M/)}1/2 Tomr jem vr, ka rezultjoais embu lidojuma trums V01 atkarb no att108

luma ldz mrim samazinsies pa eksponenti gaisa (varbt ar dens) pretestbas d, un ar is embu lidojuma ilgums bs atkargs no attluma starp mri un kaujas ldiu sprdziena brd. Ne vienmr o faktu var ignort, tpc der zint faktisko embu trumu V un laiku t, sastopot mri, kas daji nosaka embu caursites spjas. Faktisko embu trumu, saduroties ar mri, var noteikt pc formulas: V = V01 e-C R C embas gaisa pretestbas ballistiskais koeficients, R lidojuma tlums no sprdziena vietas ldz mrim. embu lidojuma ilgumu no sprdziena vietas ldz mrim nosaka pc ldzgas formulas: T = (e-C R 1)/V01 C Pc izskatt materila var secint, ka embu graujo darbba izpauas: bruu caursit, aizdedzes darbb un inicijo darbb, kas savukrt ir atkarga no: N embu skaita, kas trpa mr, mvid embu vidjs masas, V embu atsitiena truma pret mri, embu sadales likuma muncijas via meridina un ekvatorilaj plakn, paa mra jutguma pret embm ar vidjo masu mvid, kas trpa mr ar trumu V. Pdjais faktors ir embu graujos darbbas svargs elements, ko raksturo ar konkrt mra jutguma funkciju Fm, V, , , ja taj trpa vidjas masas mvid emba ar trumu V. Ar o funkciju atrod un nosaka matemtiski eksperimentu rezultt. Vl jem vr, ka sprdziena rezultt tikai neliels daudzums no kopj embu skaita trpa mr, kas savukrt atkargs no mra izmriem, attluma no sprdziena vietas un konkrt mra jutguma funkcijas Fm, V, , . o vidjo embu skaitu Nvid, kas trpa mr, var atrast, pareizinot embu sadales funkciju telp ar mra relatvo laukumu pc formulas: Nvid = F (R, , ) Si/S F (R, , ) embu sadaljums virzien , attlum R no sprdziena vietas, Si mra laukums kaujas ldia darbbas virzien, S = 4 R2/3 sfras laukums rdius R. Pareizinot izvlt mra jutguma funkciju Fm, V, , ar vidjo embu skaitu Nvid, kas sasniedz mri, var atrast vidjo embu skaitu Nsm, kas spj sagraut mri. Ir pierdts, ka vidjais embu skaits Nsm, kas spj sagraut mri, atbilst varbtbu sadalei pc Puasona likuma.

109

3.2. att. Muncijas graujos darbbas koordintu likums.

aj gadjum mra sagrauanas varbtbu var aprint pc formulas: P = 1 e-N Ar N tiek apzmts vidjais embu skaits Nsm, kas spj sagraut mri. T k varbtba raksturo muncijas spjas sagraut mri un ir atkarga galvenokrt no mra atraans vietas sprdziena brd, tad to sauc ar par muncijas graujos darbbas koordintu likumu (3.2. att.). Katram muncijas veidam un mru tipam ir savs koordintu likums, kur ir atkargs tikai no vidj embu skaita Nsm, kas spj sagraut mri. Secinjums: muncijas embu graujoo darbbu var noteikt pc eksperimentli iegtiem konkrts muncijas kaujas ldia graujoo spju novrtjuma lielumiem, emot vr embu trpanas mr varbtbu.

Termins kumulcija latu valod nozm savkt, koncentrt, un ar latvieu valod o procesu apzm ar terminu akumult. Kop 1864. gada vairkos spridzinanas specilistu darbos konstatts, ka sprdziena brd enerija pastiprinti izdals tajos virzienos, kur sprgstviel ir izveidojies iedobums. To ska izmantot detonatoru konstrukcijs, bet plau lietojumu metode neieguva. Tikai pc Pirm pasaules kara ierou specilisti uzska eksperimentus s pardbas izmantoan bruu caursianai, jo karalauk jau pardjs bruota kara tehnika. Piemram, Krievij 1923. gad M. Suharevskis publicja sava ptjuma rezulttus aj jom. Vi eksperimentos noteica, ka iedobums sprgstviel dod maksimlo efektu, tikai attlinot sprgstvielas ldiu no ra. is attlums, izrdjs, bija atkargs no iedobuma formas un dziuma, un tika noteikts, ka kumulatvaj efekt piedals tikai daa no sprgstvielas (aktv sprgstvielas daa a). aktv daa ir tikai 812% no sprgstvielas ldia masas, un a maksimums ir sasniedzams, ja ldia augstums Hl ir t diametra Dl un kumulatv iedobuma dziuma hk summa. Optimli rezultti iegstami, ja ievro das sprgstvielas ldia un kumulatv iedobuma attiecbas: Hl/Dl = 3 un hk/dk = 3, kur dk kumulatv iedobuma diametrs. 20. gs. 30. gadu skum zintnieki du sprdzienu teortiski izskaidroja un matemtiski pierdja (Krievij L. Landaus un K. Staukovis), un vlk ar s detoncijas teorijas paldzbu G. Pokrovskis un M. Lavrentjevs izstrdja kumulatvs darbbas teoriju [13].
110

3.3. Muncijas kumulatv darbba

Detoncijas teorija auj izskaidrot sprdziena produktu izlidoanas virzienus, uzskatot, ka: no detonatora uz vism pusm sprgstviel starveidgi izplats detoncijas vilnis ar maksimli iespjamo trumu D, kas ir atkargs no sprgstvielas tipa un var bt no 5000 m/s ldz 8000 m/s. Par sprdziena staru pieem jebkuru lniju, kas savieno detoncijas punktu ar sprgstvielas ldia virsmu, detoncijas vilnim nonkot ldz sprgstvielas ldia virsmai, notiek sprdziena gzveida produktu izmeana ar trumu U < D, kura virzienu var noteikt, eometriski summjot sprdziena produktu masas izmeanas truma vektoru U2 = 1/4 D stara virzien ar virsskaas via truma vektoru C2 = D, kas izplats pa sko ceu perpendikulri sprgstvielas ldia virsmai. o truma vektoru summanas piemrs pardts 3.3. attl.

3.3. att. Sprdziena gzveida produktu izmeanas truma U ieguves eometrisk interpretcija k vektoru C2 un U2 summa.

Turpinot o vektoru summanu, var nonkt pie interesanta secinjuma kumulatvaj iedobum gzveida detoncijas produkti satiekas vien punkt, veidojot kopgu produktu izlidoanas eneriju strklu. o sprgstvielas ldia detoncijas produktu izveidoto kli nosauca par kumulatvo strklu, kas virzs kumulatv iedobuma ass virzien, un ir saskatms ts enerijas koncentrcijas punkts fokuss (ldzgi k optik). Kumulatvs strklas fokusa punkt gzveida produkti iegst 45 reizes lielku izmeanu par sprdziena gzveida produktu trumu U no ldia virsmas, k ar tiek iegta gzveida produktu maksiml temperatra un spiediens. Attlumu no kumulatv iedobuma pamatnes (ldia virsmas) ldz fokusam nosauca par kumulatv ldia fokusa attlumu F. Tlkai kumulatvs pardbas izptei pievrss daudzu valstu zintnieki, nonkot pie secinjuma, ka metla kumulatv piltuvte ievrojami palielina bruu caursianas spjas, ja kaujas ldiu uzspridzina fokusa attlum no ra. is fokusa attlums ir ievrojami lielks nek kumulatvajam ldiam ar parastu iedobumu (bez metla piltuves), jo aj gadjum par fokusa attlumu pieem optimlo attlumu, kam raksturgas maksimlas caursianas spjas. Eksperimenti pardja, ka sprdziena rezultt metlisk piltuvte it k izvelkas uz ru, prvroties par ldz 3000 C karstu nokaittu metlisku strklu, kas sav kustb izkaus un caursit ra bruu. Izrdjs, ka s strklas galvas daa formjas
111

1,53,0 mm diametr k nagla, kustoties ar trumu Vmax = 70007500 m/s, bet aizmugures daa lielk diametr un daudz masvka kustas ar mazku trumu Vmin = 5001000 m/s. Td, ja kumulatvs piltuvtes ir dzias, iespjama kumulatvs strklas sadalans, kas samazina ts caursianas spjas. Nepiecieams izvlties optimlas formas un dziuma metlisko kumulatvo piltuvti. Eksperimenti pardja, ja piltuvtes izmri ir hk/dk < 0,20,25, kumulatv strkla nepaspj izveidoties, bet izveidojas metliskas lodtes ar lielu kintisko eneriju. To izmanto kaujas ldios cai ar mazk bruotiem mriem (lidaparti, dzvais spks). Lai izzintu kumulatvs strklas izveides mehnismu, jpievras hidrodinamisks teorijas pamatiem, kas balsts uz idelu idrumu strklu atsitiena matemtisko aprakstu, jo sprdziena augst temperatra un tr reakcija enerijas prveidoan auj uzskatt kumulatvs piltuvtes metlu par idrumu. Apskatsim kumulatvs metlisks piltuvtes vienu elementu, kas ldia sprgstvielas detoncijas rezultt sk kustties virzien V0, ko var sadalt divs komponents (3.4. att.): Vm metla strklas kustba paralli piltuvtes asij; Vp metla kustba piltuvtes sieniu virzien, izveidojot leki ar piltuvtes asi.

3.4. att. Kumulatvs metlisks piltuvtes elementa kustbas trumu vektoru analze.

Izskatot trijstri, ko veido trumu vektori V0, Vp un Vm, var noteikt o trumu vektoru savstarpjo saistbu: V0/Vp = tg un V0/Vm = sin ; vai: Vp = V0 tg un Vm = V0 /sin . Pamatojoties uz eksperimentu rezulttiem, kumulatvs piltuvtes metla elements var iegt trumu no Vmax ldz Vmin, ko pc zmjuma (3.4. att.) var interprett k Vmax = Vp + Vm un Vmin = Vm Vp Izteiksim os divus trumus, izmantojot truma vektoru V0. Vmax = Vp + Vm = V0/sin + V0/tg = V0 (1 + cos )/sin ; Vmin = Vm Vp = V0/sin V0/tg = V0 (1 cos )/sin .
112

Ttad, jo mazks piltuvtes leis , jo lielks bs strklas trums un labkas ts caursianas spjas, un attiecgi lielkas bs inicianas spjas (inicijot kdu sprgstvielu) un aizdedzes spjas (saisttas ar lielo strklas temperatru). Tomr galvenais kumulatvs darbbas graujoais faktors ir bruu plksnes caursiana. Lai vartu iegt bruu caursites aprinu formulas, atkal ir jizmanto hidrodinamisks teorijas pamatprincipi, bruu plksni pieemot par nesaspieamu idelu idrumu, kur atsitas idr kumulatv metla strkla. Shematiski tas ir pardts 3.5. attl (s strklas metla blvums un b bruu plksnes metla blvums).

3.5. att. Kumulatvs metla strklas bruu caursianas spju aprina shma saskares punkt K.

Pieemsim, ka kumulatvs metla strklas galvas daas maksimlais trums ir Vmax, bet bruu pretestbas d saskares punkts K iedziins bru ar trumu Vk (saskares robeas prvietoans trums). Tad attiecb pret saskares punktu K strklas relatvais trums bs: V = Vmax Vk Sastdot Bernulli viendojumu, var atrast strklas spiedienu uz bruu plksni: Ps = s (Vmax Vk )2/2 Savukrt bruu plksne pretojas strklai ar spiediena spku: Pb = b Vk2/2 Pc mehnikas III likuma Ps = Pb, un tas auj veikt attiecgus matemtiskus prveidojumus: s (Vmax Vk)2 = b Vk2 vai (Vmax Vk)2 = b Vk2 b/s. Izvelkot kvadrtsakni no abm viendojuma pusm un abas puses dalot ar Vk, var atrast aprinu skuma formulu: Vmax/Vk = 1 + (b/s)1/2. Pieemsim, ka kumulatvs piltuvtes metlam un bruu plksnei ir viendi blvumi b = s, tad Vmax = 2Vk jeb kumulatv strkla caursit (iedziins) bruu plksni ar trumu Vk = 0,5 Vmax. Lai atrastu iespjamo bruu plksnes caursites dziumu lb, vispirms ir jnosaka caursitei nepiecieamais laiks, kas, pieemot, ka kumulatv strkla vis sav garum ls tiks iztrta, var bt t = ls/ (Vmax Vk) vai attiecb pret bruu t = lb/Vk.
113

Saldzinot os bruu plksnes caursites laikus, var atrast dziumu, ldz kuram iedziinsies kumulatv strkla laik t: lb/Vk = ls/(Vmax Vk) vai lb = ls/(Vmax/Vk 1) Izmantojot jau agrk noteikto viendojumu Vmax/Vk = 1 + (b/s)1/2, var iegt formulu bruu plksnes caursites dziuma aprinam: lb = ls/(b/s)-1/2 = ls (s/b)1/2 Eksperimentu rezultt profesors G. Pokrovskis ieguva formulu, kas samr vienkri va aptuveni noteikt bruu plksnes caursites dziumu centimetros atkarb no kaujas ldia sprgstvielas aktvs daas masas a kilogramos: lb = 20 a1/3 Lai kumulatvajam kaujas ldiam btu augstas kaujas (caursites) spjas, nepiecieams ievrot: cilindriska kaujas ldia augstuma Hl un diametra Dl attiecbai jbt apmram Hl/Dl = 3; kumulatvs piltuves augstumam hk jprsniedz diametrs dk apmram pusotras reizes (hk/dk = 1,53); kumulatvs piltuvtes metla sieniu biezumam jbt apmram = (0,02 0,04) dk; kaujas ldia (via) sienim jbt nedaudz biezkm par kumulatvs piltuvtes metla sienim, kas auj papildus iegt embu graujoo efektu un palielina bruu caursiti par 20%; jo kaujas ldia sprgstvielai lielks detoncijas trums, jo lielka bruu caursite.

Muncijas caursites graujo darbba jem vr tikai tad, kad kaujas ldi (vi, lode, granta, mna) tiei trpa mr. o muncijas graujoo darbbu izmanto cai ar pretinieka dzvo spku un lai sagrautu nocietintus, bruotus un nosegtus (ar grunti, betonu, kokiem) mrus. Tda graujo darbba ir atkarga no ldia kintisks enerijas trpjuma brd: Wkin = Ml V2/2 Ml ldia masa, V ldia trums. Ldia kintisk enerija, iedarbojoties uz rsli, tiek trta: ra saspieanai, deformcijai, sakarsanai un beidzot sagrauanai, ldia deformcijai un sakarsanai, seismisk via izveidei rsl. Visu to emt vr un vl matemtiski aprint btu oti sareti, turklt muncijas caursites darbb btisks ir ldia iedziinans attlums (spjas) mr. Lai iegtu nepiecieams aprinu formulas, svargi ir pc iespjas vienkrot uzdevumu:
114

3.4. Muncijas caursites darbba

 pieemt, ka ldi caursites brd nedeformjas, pieemt, ka ldia kintisk enerija tiek trta tikai mra deformcijai, no daudzajiem caursites spjas ietekmjoiem faktoriem par galvenajiem un vr emamiem uzskatt: 1) ldia masu M, trumu atsitiena brd V un ldia galvas daas formu, 2) mra pretestbas spju raksturojumu. Lai atrisintu o uzdevumu, via caursites process sadalms trs posmos: atsitiens, kas maina mra materila blvumu trpjuma punkt, via iedziinans, kad visa t galvas daa iedziins mr un izveidojas seismiskais vilnis, kas apveidgi izplats no atsitiena (trpjuma) punkta, caursite, kad ldi vis sav rsgriezum turpina kustbu mra materil (vid). Tai raksturga ldia kustbas truma strauja samazinans, kustb iesaistot ar vides pievienoto masu. Mra materila pretestbu viam var uzskatt k inerces un materila pretestbas spku summu, ko matemtiski izsaka ar formulu: F = Cg S V2/2 + Ck S P0 Cg koeficients, kas raksturo via galvas daas formu, Ck koeficients, kas raksturo via korpusa formu, mra (vides) materila blvums, V ldia trums caursites proces, kas samazins no atsitiena truma ldz pat nullei (ldi vl neizlido caur rsli), P0 mra materila pretestbas koeficients. Tlk prveido mra pretestbas spka formulu, to vienkrojot un iesaistot eksperimentos nosakmus koeficientus A un b. F = Cg S V2/2 + Ck S P0 = S Ck P0 (V2 Cg /2 Ck P0 + 1) = SA (1 + bV2) A = Ck P0, b = Cg /2 Ck P0. da materila pretestbas spka formula bs pareiza, ja vi rsl iedziins bez snu novirzm un pats netiek deformts. Saska ar tona III likumu viam ar masu M inerces spks Fin = M a ir pretji vrsts un viends ar ra pretestbas spku: M a = F. via iedziinanos var uzskatt par taisnvirziena kustbu atbilstoi via asij x, kura patrinjums var bt izteikts ar diferencilo viendojumu: a = d2x/dt2 = dv/dt Pc tam var sastdt ar via kustbas diferencilo viendojumu: M d2x/dt2 = SA (1 + bV2) vai: d2x/dt2 = SA (1 + bV2)/M. Jem vr, ka via patrinjumu x ass virzien var izteikt di: a = d2x/dt2 = dv/dt dx/dx = dx/dt dv/dx = v dv/dx.
115

Ttad iepriekjo viendojumu var uzrakstt d veid: v dv/dx = SA (1 + bV2)/M. ds viendojums praktiski ir ldia kustbas likuma viendojums rsl, kas jau auj izteikt caursites dziumu atkarb no atsitiena truma v, sadalot attiecgi s maings komponentes: v dv/(1 + bV2) = SA dx/M, kur maingais lielums ir via trums v atkarb no t iedziinans attluma x. Pc diferencanas noteikumiem tiek iegts prveidojums: dv2 = 2vdv un d (bv2)/b = dv2 , kas auj rakstt: d (bv2 + 1)/b = d (bv2)/b. Iepriekjo viendojumu var prveidot: v dv/(1 + bV2) = 2v dv/2 (1 + bV2) = d (1 + bV2)/2b (1 + bV2) jeb: d (1 + bV2)/2b (1 + bV2) = SA dx/M. Lai atrisintu o viendojumu, nepiecieams to integrt, pieemot, ka atsitiena moment x = 0 un v = va, bet jebkur cit iedziinans moment, viam iedziinoties rsl ldz dziumam x, t trums v atbilds via kustbas integrjamam viendojumam:
a
c
2 2

1/2b d(1+bV ) / (1+bV )=-SA / M

dx

Pastvgie loceki 1/2b un SA/M iznesti pirms integra zmes. Integrjot viendojumu, var iegt du via kustbas truma v atkarbu no t iedziinans dziuma x: 1 / 2b ln(1+bV2) | = - SA/M | x x o
a

1 / 2b [ln(1+b Va2) - 1n(1+bV2)] = - SA/M | x x jeb o 1 / 2b ln[(1+b Va2)/(1+bV2)] = SA/M x Ttad caursites dziums X jebkur moment ir atkargs no ldia truma V, masas M, izmriem S un materila pretestbas A. X = M/2bSA ln [(1 + b Va2)/(1 + bV2)] = L0ln [(1 + bVa2)/(1 + bV2)] (ieviests apzmjums L0 = M/2bSA). Maksiml caursite bs, kad muncijas ldi (lode) sav kustb apstsies un t kustbas trums V = 0, tad: Xmax = L0 ln (1 + b Va 2) eit koeficients L0 = M/2bSA raksturo konkrtu viu un konkrta ra materilu, ttad caursite galvenokrt ir atkarga no via (lodes) truma atsitiena brd Va.

116

Ldzg veid var noteikt ar laiku pc atsitiena, kad ldia trums ir v, ldia kustbas viendojumu uzrakstot di: dv/dt = SA (1 + bV2)/M To var prveidot pc maingiem lielumiem laika t un truma v: dv/(1 + bV2 ) = SA dt/M o viendojumu jau var integrt, uzskatot, ka atsitiena brd t = 0 un ldia trums ir Va, bet jebkur cit brd v = f (t):
t

Prveidojot o viendojumu: zem diferencia zmes ienes jebkuru nemaingu lielumu, ar to ar dala o diferencili d (b0,5 v)/b0,5; no viendojuma labs puses prnesot uz kreiso (ar dalanu) pastvgus lielumus SA/M, iegst viendojumu:
t

dv/(1+bv2) =-SA / M

dt

M/SA b

0,5

Integrjot abas t puses, iegst viendojumu via iedziinans laika t noteikanai atkarb no atsitiena truma Va un pareizj kustbas truma v: t = 2 L0 b0,5 arctg (b0,5 v) | jeb t = 2 L0 b0,5 [arctg (b0,5 Va) arctg (b0,5 V)]. Maksimlais caursites laiks bs, kad ldi apstsies v=0. Tmax = 2 L0 b0,5 arctg (b0,5 Va). Aprinot caursiti saret mr, kur sastv no dadu materilu krtm, nepiecieams aprint ldia trumu un laiku, caursitot katru materila krtu k funkciju: v = f (x). im nolkam var izmantot iegts formulas: Xmax = L0 ln (1 + b Va2) un: x = L0 ln [(1 + bva2)/(1 + bV2)] = L0 [ln (1 + bVa2) ln (1 + bV2)] vai: x = Xmax L0 ln (1 + bV2), un pareizjam via caursites dziumam x var uzrakstt: x Xmax = L0 ln (1 + bV2) vai: Xmax x = L0 ln (1 + bV2) un, dalot ar L0: (Xmax x)/L0 = ln (1 + bV2)
117
a

dv/(1+bv ) =-SA / M
2

dt

Pc logaritma pabas lnA = B ir ldzvrtgs eB = A un var potenct iepriekjo viendojumu, iegstot: e(Xmax x)/Lo = 1 + bV2 vai: bV2 = e(Xmax x)/Lo 1 = e(Xmax - x)Lo - 1 b

formula dod iespju noteikt ldia trumu v jebkur caursites dzium, ja ir zinms t maksimlais dziums Xmax un attiecgie koeficienti L0 un b. Lai aprintu muncijas ldiu maksimls caursites spjas, praks biei izmanto dadu valstu ptnieku iegts emprisks formulas. Piemram, franczis akobs de Marra piedvja formulu: X= M3/4 Vasin 3/2 ( ) d k

M ldia masa M, kg, d ldia diametrs, dm, Va ldia trums atsitiena brd, m/s, K ra materila pretestbas koeficients pc akoba de Marra tabulas datiem (parastai bruu plksnei k = 1600 = 2000, nordtai k ldz 3000), leis, kd vi satiekas ar rsli (via ass leis attiecb pret ra virsmu). akobs de Marra ieguva ar emprisku formulu, lai noteiktu trumu V (m/s), kas nodroina b biezas bruu plksnes caursiti decimetros ar M masas viu kilogramos un t diametru d decimetros: V = K d0,75 b0,7/M0,5 sin . 1912. gad eksperimentos, apaudot mrus Berezaas sal Melnaj jr, ieguva t saukto Berezaas emprisko formulu, kas auj aprint ldia maksimlo iedziinanos dada blvuma grunts materilos: Xmax = k Va sin M/d2. Taj izmantoti iepriekjs formulas apzmjumi, izemot ldia galvas koeficientu = f (lg/d) = 1,01,4 un ra materila (vides) tabulto koeficientu k, ko var aprint ar pc formulas k = 2,55/ a. eit ir materila blvums un a skaas trums materil (to mrvienbas jsaskao). Ja zinms via trums atsitiena brd Va (to aprina pc ballistikas formulm vai atrod pc tabulu datiem) un pc Berezaas formulas aprints maksimlais caursites dziums Xmax, tad muncijas via trums jebkur brd ir nosakms pc formulas:
2 = Va 1 - ( x ) Xmax

118

Lai aprintu vairku slu (krtu) materilu bruu caursites dziumu, nepiecieams noteikt slni, kur vi (lode) apstsies v = 0. Aprins ir jveic katram mra slnim (krtai) atsevii, nosakot, kur krt vi iestrgs (apstsies sav kustb). Tomr praktiskm vajadzbm priekroku dod nevis apriniem, bet gan eksperimentu rezulttiem dadu grafiku veid. Piemram, 3.6. attl redzams NATO standarta patronas 7,62 mm lodes (M-61 tipa) caursites spju raksturojos grafiks.

3.6. att. NATO 7,62 mm patronas AP (Armour pentration, M-61 tips) lodes dadu bruu caursites spju raksturojos grafiks.

Aizdedzes darbba praktiski piemt jebkurai muncijai noteiktos ts lietoanas apstkos. Militriem mriem uguns graujoo darbbu izmantoja jau oti sen. Piemram, niei izmantoja uguns ratus, un Eirop gandrz septius gadsimtus (praktiski ldz 15. gadsimtam) plai lietoja t saukto grieu uguni, kas ir dadu eu, sveu, sra un salpetra maisjums. o maisjumu ielja dados traukos, aizdedzinja un ar meanas manm (katapultm) apmtja pretinieka pozcijas, cietokus un kuus. Pagja gadu simtei, bet uguns ldzeku aizdedzes darbbas izmantoana militriem mriem nemainjs, mainjs tikai pai aizdedzes sastvi un to izmantoanas veidi. aujamierou pardans tikai palielinja aizdedzes graujos darbbas distanci (meanas rdiusu). 1836. gad tika izgudrots pirmais vienam kareivim domtais prnsjamais ugunsmetjs, bet Pirm pasaules kara gados Vcij, Francij un Itlij jau tika izveidotas specilas ugunsmetju apakvienbas. Tomr plaos apmros par aizdedzes uguns ldzeku lietoanu var runt tikai Otr pasaules kara gados, galvenokrt saistb ar jaun aizdedzes ldzeka sastva izgudroanu ASV 1941.1942. gad, ko ieguva, sabiezinot naftas produktus ar palmetnu skbju paldzbu, un tas tika nosaukts par napalmu. Napalma raoana galvenokrt notika ASV, un to var raksturot ar diem apjomiem: Otr pasaules kara gados 2900 t mnes, Korejas konflikta gados 3390 t mnes, Vjetnamas kara laik vidji 22 300 t mnes.
119

3.5. Muncijas aizdedzes darbba

odien militriem mriem daudzu valstu armijs specilaj aizdedzes muncij izmanto: fosforu un dadas t receptras, aizdedzes sastvus uz degou metlu pamata t sauktos termtus, naftas produktu aizdedzes sastvus napalma veidus. Aizdedzes muncijas graujos darbbas pamat ir o produktu augst temperatra. Tomr graujos darbbas raksturs atkargs ne tikai no o produktu sastva un deganas rakstura, bet ar no mra tipa, un o procesu var iedalt: uguns iedarbb augsts deganas temperatras iespaid, mra aizdedzes varbtba, kombint iedarbb. Apskatsim detaliztki os mra aizdedzes posmus. Uguns iedarbba var notikt, ja degoais sastvs nonk tikai saskar ar mra nedegom vietm, jo deform ts, veido atveres un plaisas. Tdjdi materils zaud savu izturbu, var tikt aizdedzints aiz t esoais materils vai notikt iedarbba uz pretinieka dzvo spku. Pards apdegumi, elpoanas orgnu ievainojumi un gaisa trkums, spju oka iespjamba. Nav izslgta saindans ar degom gzm (CO2), dmiem un nosmakana skbeka trkuma d, samaas zudums. Aizdedzes sastvu aizdedzino iedarbba iespjama, nonkot saskar tikai ar mra degoajm dam, tad iespjami ugunsgrki. Mra sagrauanas pakpe ir atkarga no mra rakstura, t aizdedzes un deganas varbtbas. Materila spju aizdegties raksturo ar aizdedzes impulsu. Tas ir minimlais siltuma daudzums, kas jnodod objektam, lai tas aizdegtos. Vislielko aizdedzes impulsu dod sastvi, kas deg ar liesmu. Deganas varbtba raksturo mra spju turpint degt ar bez siltuma avota iedarbbas. Aizdedzes sastva kombint iedarbba notiek uz mriem, kurus sedz nedegos rjais apvalks. Pie tdiem mriem pieskaita kara tehniku, kura izmanto degvielu. d gadjum aizdedzes sastvam jpiemt aizdedzes impulsam, kas spj sagraut rjo ekrnu un pc tam aizdedzint degvielu. Aizdedzes graujo darbba piemt ne tikai aizdedzes sastviem, bet ar lodm, embm un kumulatvajai strklai, saduroties ar mri. Lodes un embas berzes un deformcijas rezultt, iedziinoties mr, k materils sakarst, izraisot dego materila aizdedzi. Kumulatvajai strklai piemt augsta temperatra, kas spj aizdedzint praktiski jebkuru degou materilu. Lou un embu aizdedzes darbbu raksturu ar to masas kintisko impulsu: I = m v2/S*, M lodes vai embas masa, V lodes vai embas trums atsitiena brd, S* lodes vai embas vidjais rsgriezuma laukums, trajektorijas virzien trpot mr.
120

Saprotams, ka lielks masas kintiskais impulss dos lielku efektu, iedziinoties mr, un pie maza impulsa pat degoa materila aizdedzes varbtba ir zema. Eksperimentu rezultt ir noteikti minimlie impulsi, kas vl dod kdu aizdedzes varbtbu, un o impulsu aprinu tabulas ir saisttas ar konkrta mra tipu. Ar fugasa darbbas muncijai sprdziena brd, pateicoties augstai sprgstvielas detoncijas temperatrai, nelielos attlumos (R < R0) piemt aizdedzes darbba. Muncijas aizdedzes graujos darbbas efektivitti raksturo ar konkrtas muncijas varbtbu aizdedzint konkrta tipa mrus noteiktos kaujas lietojuma apstkos. Tomr vispilngk un vislabk aizdedzes darbbu var raksturot ar varbtbu aizdedzint mri, ja taj trpa viens muncijai raksturgs elements (lode, emba) ar noteiktu masu. Eksperimentli var iegt datus, kas raksturo konkrta mra aizdedzes varbtbu, trpot taj muncijas elementam ar trumu v. os datus parasti apkopo tabulu vai grafiku veid, k tas pardts 3.7. attl.

3.7. att. Mra aizdedzes varbtbas Paizd grafiks atkarb no muncijas elementa masas m un truma V atsitiena brd.

Lai aizdedzes muncijai sprdziena brd formtos optimlas masas degoi aizdedzes gabali, nepiecieams kaujas ldiu uzspridzint ar optimlas konstrukcijas detonatoru, kas ir atkargs no aizdedzes sastva tipa, muncijas kaujas ldia masas un izmriem, k ar no prognozjam mra raksturojuma. Sprdziena rezultt aizdedzes sastvs sadals dadas masas gabalos, ko nosaka eksperimentli poligona apstkos, sastdot masu sadales histogrammu ldzgi k ar embu munciju. Tlk iegto histogrammu aproksimjot ar lkni, iegst aizdedzes sastva gabalu masas sadales diferencilo likumu f (m). Tad mra aizdedzes varbtbu no muncijas aizdedzes sastva, ja mr trpa vismaz viens aizdedzes sastva gabals, var noteikt, integrjot visu iespjamo aizdedzes sastva masu diapazon:
mn

Paizd =

mo

P1mf(m) dm

P1m varbtba, ka mris aizdegsies no viena aizdedzes sastva gabala (lodes, embas) ar masu m.

121

Mr var trpt ne viens, bet vairki aizdedzes sastva gabali, un, zinot o gabalu sadales blvumu Bx, y laukum xy no sprdziena vietas un mra laukumu S*, var noteikt vidjo gabalu skaitu, kas sps aizdedzint mri: Nx, y = Paizd Bx, y S*

122

4. NODAA OPTISKO IERU IZMANTOANA TAKTISKO UZDEVUMU IZPILD

Sav evolcij cilvka redzes spjas ir sasnieguas galjo robeu, ko nosaka kvantu fizikas likumi. T to vrt ASV zintnieks A. Rouzs, piebilstot, ka redze ir galvenais un gandrz vai viengais veids pretinieka noteikan, t atiran no savjiem. Tpc militrajm vajadzbm redzei jfunkcion pat krsl, zvaigu un mnessgaism, kad nepiecieam enerija no novrojam objekta tiek saemta oti mazs devs [23]. Tomr redzes iespju izpte turpins, lai labk saprastu redzes sistmas procesus, skot ar acs zlti ldz pat nervu galiem galvas smadzens. To nepiecieams veikt, lai radtu aparatru redzes iespju uzlaboanai un prvartu to barjeru, ko daba uzlikusi cilvka spjm. Jau pirms vairk nek divsimt gadiem ptnieki, analizjot pces acis, nonca pie secinjuma, ka sliktas redzambas apstkos ir svargi savkt vairk gaismas staru no lielka redzeslauka. T k cilvka acs zltei nav lielu iespju paplainties, tad gaismas staru savkanai jizmanto divas lcas viena lielka diametra, lai savktu un koncentrtu pc iespjas vairk gaismas staru, otra mazka, piemrota acij un spjga os savktos gaismas starus veidot parall kl. T jau senatn zintnieki pamatoja interfeisa ideju starpposma izmantoanas nepiecieambu starp novrojamo objektu un cilvka aci. Laika gait pastvgi tika radti jauni tehniskie risinjumi s idejas praktiskai realizcijai, kas bija atkargi no zintnes un tehnoloijas attstbas lmea. Msdienu optika plai izmanto spcgus liela diametra objektvus, kas auj izdart novrojumus pat nakts apstkos. Piemram, zviedru binoklis Silva Eterna Plus 10x42 ar 42 mm objektvu un 10 reiu palielinjumu dod iespju veikt novroanu krsl pie dau simtdau luksa (lx) apgaismojuma. Lielaj elektromagntisko viu spektr, kuru 1665. gad atklja zaks tons, cilvka acs spj uztvert tikai auru t joslu no 0,4 m ldz 0,76 m redzamo gaismas staru lauk. Lai gan ir ds ietams ierobeojums, cilvka redze saem tik lielu un dadu informciju, ka prjie mau orgni kalpo k papildu informcijas avoti (tikai 10% no visas informcijas). Risinot taktiskos uzdevumus praktisku lmumu pieeman, redze ir galvenais un vissvargkais informcijas avots neatkargi no t, vai informcija iegta vizuli vai ar optiskas, optiski elektroniskas, fotometriskas vai radiolokcijas ierces paldzbu. aj grmat galven uzmanba tiks pievrsta redzam starojuma optiskajm sistmm, kur galvenais informcijas uztvrjs ir cilvka acs, tpc jveic galveno s informcijas uztveranas iespju analze, kas nosaka taktisko uzdevumu izpildei nodergas optisks sistmas uzbvi un rdtjus, ts izvles noteikumus. Acs optisk sistma darbojas k savcjlca ar mazu fokusa attlumu, tpc uz acs tklenes veidojas apgriezts, samazints, rels priekmeta attls. Ja objekts atrodas oti tlu, tad attls uz tklenes veidojas bez paas acs muskuu pieples. Tuvinot priekmetu acij, muskui maina acs lcas lielumu t, lai attls joprojm at123

4.1. Cilvka redzes spjas un to uzlaboana

rastos uz tklenes. Bez acs muskuu lielas sasprindzinanas visrtk var saskatt priekmeta detaas apmram 25 cm attlum, ko sauc par labko redzes attlumu [27]. K zinms, acs zltes lcas fokustais attls tiek uztverts uz acs tklenes, kas sastv no divjda veida gaismjutgiem uztveres elementiem (njim un vltm), kur notiek gaismas absorbana un ts enerijas prveidoana elektriskos signlos, kas nonk galvas smadzeu centros to analzei un reakcijai (iespjamie refleksi). Gaismjutgie elementi ir tikai tklenes aizmugures da, un t jau ir galvas smadzeu daa. Tklenes gaismjutgie elementi (fotoreceptori) ir njias un vltes. Vltes uztver krsu un oti spilgtu gaismu, njias tikai gaismas spilgtumu. Vj gaism darbojas tikai njias, kuru ir 18 reiu vairk nek vlu, tpc cilvks tums krsu neatir. Nakts dzvniekiem (sikspriem, pcm) ir tikai njias, bet dienas dzvniekiem (vistm, baloiem) gandrz tikai vltes vien. Gaismas kairinjumu no iem receptoriem uz kortiklo redzes centru, kas atrodas galvas smadzeu lielo puslou pakaua daivas garoz, prvada redzes nervs. Galvaskausa dobum 50% redzes nerva iedru krustojas ar tdm pam otras acs redzes nerva iedrm, tpc katr galvas smadzeu lielaj puslod nonk redzes nervu iedras no abm acm. Visatbildgkais un ar visjutgkais acs elements ir t sauktais dzeltenais plankums ar centrlo bedrti (fovea), kur atrodas blvi izvietots vltes, un kas atrodas uz lcas optisks ass. Ts ar nosaka acs izirtspju, ts asumu un krsu atirbu. Tomr foveal redze neauj novrot nekontrasta objektus krsl (vj apgaismojum). eit sk darboties perifrij izvietots njias. Acs izirtspju saules apgaismojum nodroina vltes, un t ir 0,51 leisk minte, bet krsl njiu uztveres aparts o jutbu samazina [6]. Acs spektrl jutba nobds uz sku viu pusi, un ts maksimums no 0,55 m nobds uz 0,51 m (4.1. att.).

4.1. att. Cilvka acs spektrls jutbas grafiks.

124

Vl viena cilvka redzes aparta svarga paba ir t spja maint savu jutgumu atkarb no acs zltes apgaismojuma. Ptot o adaptcijas periodu, biofiziis N. Piegins noteica, ka t notiek divos pamienos: pirmais ir samr ilgs periods aptuveni 2 mintes, kad acs jutba palielins apmram 10 reizes; otrais vl ilgks periods ldz 8 mintm, kad acs jutgums palielins vl 6 reizes.

Skum darbojas vlu redzes aparts un pc tam, samazinoties apgaismojumam, redzes procesam pievienojas atbrvojus njias. Rezultt redzes jutgums palielins. Tas tums auj atirt vismaz lielu objektu kontras. Redzes gaismas adaptcija notiek ar pka apgaismojuma gadjum, kad pirmaj moment redze pilngi paralizjas un cilvks vairs nespj redzt. Tad strauji samazins acs zlte, samazins njiu jutba un redzes funkcija tiek nodota vltm, izsldzot informciju no njim. Skas visa redzes aparta (no tklenes ldz galvas smadzenm) pielgoans darbam pie spilgta apgaismojuma. Redzes novroanas spjas ir atkargas no objekta apgaismoanas un acs adaptcijas pakpes. Latvijas apstkos apvidus apgaismojums un gaismas spilgtums, iestjoties krslai, mains samr lni divas reizes 5 minu laik, un acs adaptcija notiek pilngi, nodroinot pietiekami augstu ts jutgumu. Tikai straujas apgaismojuma maias (viena liesma, zibens uzliesmojums) var izjaukt o normlo acs adaptcijas procesu. Tas jem vr, formuljot prasbas optiskajai iercei, kas galvenokrt paredzta izmantoanai noteiktos taktiskajos apstkos. Redzes kvalittes izmaias atkarb no attiecgajs diennakts stunds raksturg apvidus dabisk apgaismojuma ir novrtjis V. aronovs, kura ptjuma rezultti apkopoti 4.1. tabul [3].
4.1. tabula. Redzes kvalittes izmaias atkarb no apvidus apgaismojuma. Laika periods Diena Krsla Apgaismojums skaidr laik, lukss (lx) 1000 3,5100 Redzes asums, lea min 0,5 0,51 Kontrasta jutgums, % 1 31 Krsu atirana Pilnga Kontrastainie objekti labi, nekontrastainie slikti Kontrastainie objekti labi, nekontrastie pavisam slikti Krsas nav atiramas

Navigcijas krsla Astronomisk krsla Nakts

3,56x10-4

1,51

4030

6x10-4 < 6x10

-4

3015 30

6040 60

Nakts stunds atkarb no meteoroloiskajiem apstkiem un gada laika apgaismojumu dod saules enerijas atstarojums no mness un zvaigu gaisma. Mnessgaisma ir 105 reiu vjka par saules staru tieo apgaismojumu, bet zvaigu gaisma skaidr laik dod tikai 0,1% no pilnmness gaismas. Aprinos parasti pieem, ka mnessgaisma dod 0,1 lx un zvaigznes 10-3 lx apgaismojumu, kad acs jau neuztver krsu atirbas. Redzes adaptcija, kas notiek pie apgaismojuma 0,10,01 lx, dod iespju veikt novroanu ar tums, bet ir nepiecieams attiecgs karavra treni. Lai vartu ievrot objektu, tam jatrodas vismaz 200 lea robes no noteikt novroanas virziena, bet objekts var tikt atpazts tikai 480 leu robes. Tas ir jievro, gatavojot novrotjus darbbai nakts apstkos.

125

Cilvks savu darbbu apvid veic saska ar novroanas rezulttiem, emot vr apvidus izkrtojumu un izmaias taj. Pirmaj posm notiek interesjoo objektu meklanas process, ko karavrs steno atbilstoi kaujas reglament noteiktajai novroanas metodikai [10]. Optiskajm iercm ir jatvieglo is process, sevii objekta atpazanas stadij, kuras kulmincija ir objekta identifikcija. Ts varbtba atkarga no objekta izmriem un kontrasta uz apkrtjs vides fona, kas nosaka objekta telpisk lea un redzes telpisk lea attiecbu. Novroanas kontrastu nosaka objekta un apkrtj fona spouma starpbas (B0 Bf) attiecba pret to summu (B0 + Bf). Gaismas avota spoumu nosaka gaismas stiprums I, ko izstaro avota virmas laukuma vienba, B = I/S. Ja gaismas avota virsmas laukums ir 1 m2 un perpendikulri ai virsmai avota izstarotais gaismas stiprums ir 1 cd, tad gaismas avota spoums ir 1 cd/m2. Optik tiek lietots ar termins gaismas plsma , ko mra luksos (lx), un gaismas enertisk plsma I k gaismas intensittes mrs. Gaismas intensitte ir enerija, kuru sekund uztver virsmas laukuma vienba, un ts SI vienba ir vats uz kvadrtmetru W/m2. Gaismas intensitte ir proporcionla gaismas via elektrisk lauka intensittes vektora modua kvadrtam. Starojuma pilns enerijas plsma I saska ar StefanaBolcmaa likumu ir proporcionla t avota temperatras T ceturtajai pakpei [6]. Saules virsmas temperatra ir aptuveni 6200 K un ts spoums aptuveni 1,5x109 cd/m2, spuldzes kvldiega spoums 2x106 cd/m2, pilnmness 2,5x103 cd/m2. Ptjumu rezultti nosaka, ka objekta meklanu un identifikcijas varbtbu novroanas proces nosaka di faktori [27]: 1. Objekta novroanas lea lielums ; 2. Objekta un fona spouma savstarpjs kontrasts K = (B0 Bf )/B0 vai K = (Bf B0 )/Bf 3. Novroanas lauka leis 2; 4. Objekta novroanas laiks t; 5. Objekta prvietoans trums s. N. Travikova, Beretas un Kinga veiktie ptjumi un eksperimentls prbaudes auj secint [22]: 1. Objekta noteikanas varbtba atkarga no t izmriem un kontrasta uz apkrtjs vides fona. Jo lielks objekts un t kontrasts, jo trk tas tiek noteikts, tpc ka t meklan piedals ne tikai acs centrl daa, bet ar perifrijas daa ar daudz lielku uztveranas lei. Identifikciju veic acs centrl daa fovea, kura nodroina lielu izirtspju. Objekta formai nav lielas nozmes, bet gan t laukumam, ja objekta malu attiecba ir, skot no 1:1 ldz 1:10. Objekta leisk izmra palielinans 2 reizes samazina identifikcijas laiku 8 reizes; 2. Kontrasts nosaka objekta meklanas laiku. Ja objekta spoums praktiski ldzgs fonam (kontrasts K = 0,08), tad novroanas apstki tiek uzskatti par sliktiem. Vidjiem novroanas apstkiem atbilst kontrasts K = 0,32, bet pietiekamiem novroanas apstkiem K = 0,16. Kontrasta samazinans palielina objekta meklanas un identifikcijas laiku; 3. Palielinoties fona spoumam, objekta meklanas laiks samazins t, k palielins redzes atirbas un kontrasta jutbas spjas, bet, ja ir oti augsts fona
126

4.2. Objekta meklana, identifikcija un optisko ieru galvenie rakstur lielumi

spilgtums, nepiecieams papildu redzes adaptcijas laiks. ajos gadjumos spilgtuma ietekmes samazinanai optiskaj ierc jparedz iespja izmantot polarodus vai neitrlus filtrus; 4. Redzeslauka divkrtja palielinana var palielint objekta meklanas laiku 4 reizes, ko nosaka nevis redzeslauka forma, bet gan t leiskais laukums. 5. Kustba pasliktina objekta novroanas kontrastu, ko nosaka ne tikai t leiskais trums, bet ar leiskie izmri. Jo lielki objekta leiskie izmri, jo vairk t kustbas trums samazina objekta identifikcijas varbtbu. Kustb esou objektu atraanas varbtba uz pietiekami spilgta fona praktiski nav atkarga no objekta novroanas lauka lea. Parasti pietiekamas informcijas ieganai cilvka acs redzeslauks ietver 40 pa horizontli un 30 vertikl plakn ar apveida laukumu 9 telpisk le kvalitatvai attla uztveranai (vislabko redzeslauku ietver 2), kas atbilst 15, 40 un 150 relatvm redzes asuma vienbm dienas apstkos ar fona spoumu vairku desmitu cd/m2. Redzambas pasliktinans apstkos un mazgabarta objektu novroanai jau ieteicams izmantot optisks ierces. Optisko ieru iespju un noderguma izmantoanu dadu taktisko objektu novroanai un identifikcijai raksturo di galvenie raksturlielumi: 1. palielinjums P (reizes); 2. redzeslauks (jeb leis) 2 (grdi); 3. gaismas caurlaidba Cg (%); 4. ieejas un izejas lcu diametrs (mm). Lai vartu izvirzt prasbas optiskajm iercm taktisko uzdevumu izpildei, nepiecieams tuvk iepazties ar o galveno lielumu btbu. Palielinjums nosaka optisks ierces iespjas noteiktos attlumos atrast un identifict objektus ar maziem leiskiem izmriem un objektus ar lielu prvietoans trumu. Tda optisk ierce palielina objekta izmrus ar rdtja noteikto palielinjumu P, kas galvenokrt atkargs no okulra fokusa un objektva fokusa attluma. Tomr objekta identifikcijas laiks, kas atkargs no fona spilgtuma, objekta kontrasta un t leiskajiem izmriem, paliek nemaings, k vrojot objektu bez optisks ierces. To nosaka acs izirtspja, kura var bt 0,51 leisk minte, un optisks ierces iespjas saglabt s acs spjas visas ierces redzeslauk. Redzeslauku izvlas atkarb no optisks ierces uzdevumiem. Piemram, novroanas ieru redzeslaukam jbt lielkam par optiskajiem tmkiem, kuru lietoana vairk ir atkarga no palielinjuma iespjm. Gaismas caurlaidba raksturo ts zudumus optiskaj ierc, un vienkrs iercs t var sasniegt 95%. Sarets iercs ar lielu optisko elementu skaitu t var bt mazka, tomr uzlabojumus noteiktu gaismas viu diapazon var pankt, izmantojot optiskos elementus ar specilu virsmu apstrdi. Optisks ierces ieejas un izejas lcu diametrs nosaka ts izmantoanas iespjas vj apgaismojum, kad apgaismojuma samazinans izraisa novrojamo objektu kontrasta un acs izirtspjas samazinanos. is rdtjs nosaka objektva un okulra redzeslauku. N. Travikovas ptjumi kustb esou objektu identifikcijas varbtbu noteikan, novrojot tos vizuli un ar optisko ierci, pardja, ka pie fona spouma 100 cd/m2 objekta ar kontrastu K = 0,2, izmriem 2,4 leisks mintes un kustbas trumu no 1 ldz 13 grdiem sekund, identifikcijas varbtba ar optisko ierci ir 3 reizes lielka, nek veicot vizulu novroanu [28].
127

Laika apstki jtami ietekm novroanas efektivitti, sevii atmosfras apstki, kas nosaka meteoroloisko redzambu. T atkarga no puteku un mitruma daudzuma atmosfr, kas veido miglu, aerosolus un cieto daiu aizsegus. Ja daias ir puse no novrojams gaismas viu garuma, tad tda atmosfra stipri pasliktina novroanas apstkus. Rezultt veidojas spektra iecirki ar labu un sliktu caurredzambu, ko izmanto attiecgo optisko ieru veidoan un to darbbas traucjumiem (kavkiem veikt novroanu). T spektra redzams gaismas da ir vietas, kur gaismas staru virzbu trauc deni un skbekli absorbjos molekulas un gaismas caurlaidba ir nedaudz vairk par 60%. Spektra tuvj infrasarkan daa raksturga ar nedaudz lielku gaismas caurlaidbu (ldz 70%) un pie 812 m var sasniegt pat 90%. Gaismas absorbcija viels ir selektva un to raksturo absorbcijas koeficients k, kas auj noteikt gaismas intensittes I izmaias, izmantojot eksponencilo likumu [6]. I = I0 e -k.x I0 krtos gaismas intensitte, cd; k absorbcijas koeficients, cm-1; x sla biezums, cm. Absorbcijas koeficients k ir atkargs no gaismas via garuma un vielas pabm. Piemram, parastais logu stikls un Zemes atmosfras slnis labi absorb ultravioleto gaismu, lavsna plve un kvarcs to aiztur ievrojami mazk. No materiliem, kuriem caurspdba ir selektva, izgatavo optiskos filtrus. 770 nm (0,77 m) gariem gaismas viiem dens absorbcijas koeficients ir 0,0024/cm, bet flintstiklam 450 nm (0,44 m) gariem gaismas viiem 0,0046/cm. Saulei atrodoties zent, tiek sasniegts apvidus apgaismoanas maksimums un pie 70% atmosfras caurlaidbas tas var bt pat vairk par 100 000 lx. Saulei sasniedzot horizontu, tas ir tikai 10 lx, un gaismas staru spektrs tuvojas infrasarkanajai joslai, skas astronomisk krsla, kad galvenais gaismas avots ir debess atspdums. eit jau jsk runt par novroanu nakts apstkos, kas ar ir oti svargi taktisko uzdevumu izpild. T k parasts optikas iespjas nakts apstkos ir oti ierobeotas, tad veiksmga karavra darbba nav iedomjama bez nakts redzambas iercm infrasarkanajm kamerm. Gaismas infrasarkano starojumu (IS) 1800. gad atklja britu astronoms Viljams Herels, izmantojot termometru dada spektra joslu noteikan. Vi novroja, ka zil spektra daa ir visaukstk, bet sarkan vissiltk. Virzoties vl tlk, kur cilvka acs vairs gaismu neredzja, vi atklja, ka tur temperatra ir vl augstka. o sarkans gaismas spektra dau 1869. gad pc Bekerela piedvjuma tad ar nosauca par neredzamo infra, jo tas ir viens gaismas starojuma tips. Pc Ampra atkljumiem IS izplats taisni (vismaz tona fizikas ietvaros), gaismu absorbjoie objekti t ce met nu, bet stikls un dens virsma to atstaro tpat k parasts gaismas starus. Acm redzama atirba ir tikai t, ka parastais stikls praktiski nelai cauri IS, kas neauj IS ierces izmantot novroanai caur aizstiklotu logu. Savukrt IS iercs izmantotie specilie stikli ar retzemju metlu piejaukumu neauj, piemram, nolast manas numuru (cipariem ir t pati temperatra) vai saskatt sejas vaibstus. Putni un kukaii bs redzami k auksti punkti, bet brilles k tuma kontra uz gai sejas ovla, jo nelai cauri siltuma eneriju. Zem aprba noslpts ierocis izskatsies k auksta na, jo aizno cilvka siltuma starojumu. T
128

k odienas IS ieru jutgums sasniedz 0,1 C, tad d veid var iegt daudz informcijas, jo praktiski nav nepiecieams pat minimls apgaismojums. s ierces ir pilnb pasvas, un ts praktiski nav iespjams uztvert ar citm IS iercm [11]. Dabisk nakts apgaismojuma avots bezmness laik pie skaidrm debesm ir saules gaismas atstarojums no kosmosa un skbeka un slpeka spdana augjos atmosfras slos (100300 km), ko vl spj uztvert adaptta redze. o apgaismojumu sauc par zvaigu gaismu, un ts spektra intensitte 10 ballu sistm (4.2. att.) ir nobdta uz neredzam IS pusi.

4.3. Dabisk nakts apgaismojuma raksturojums

4.2. att. Debess spektrlais starojums nakt.

Nedaudz labki novroanas apstki pie skaidrm debesm nakt ir mnessgaism, kas ir 105 reizes vjks saules staru atspulgs un pilnmness laik ir 0,3 lx. Novroana kst iespjama, pateicoties krslas redzei, izmantojot gaismasspjgas optisks ierces, kuras auj novrot tlkus objektus. Tomr militrs opercijas biei tiek plnotas nakts apstkos mnessgaism, lai gan krsu trkums mazina apvidus un novrojamo objektu apsekoanas informciju. Apgaismoanas intensitti ajos apstkos raksturo grafiks 4.3. attl. Iespju novrot objektus k dienas, t nakts apstkos nosaka to kontrasts. T-

4.3. att. Mnessgaismas intensitte, mainoties fzm. 129

pc vizul novroana apgaismojum, kas mazks par 0,3 lx, praktiski nav iespjama, jo acs nejt IS. Tau IS spektr ir vrojama kontrastu palielinans, kas ir saistta ar apvidus objektu (materilu) straujajm atstaroanas spju prmaim nakts laik. Apvidus fona galveno elementu zliena un koku lapotu atstarojums garko viu spektr strauji pieaug, nemainoties koka mizas un grants atstarojumam (4.4. att.).

4.4. att. Apvidus elementu gaismas atstaroanas spektrs nakt.

Tas nodroina labu kontrastu objektu novroanai nakts apstkos, jo ar kara tehnikas un aprba atstaroanas spjas paliek nemaingas. Novroanas iespju risinjumus nakts apstkos nodroina jutgas ierces 0,750,9 m spektr, kas prveido informciju cilvka acij uztveram veid. Msdiens IS ierces plai izmanto kop ar TV kamerm, kas auj du nakts apstkos uztvertu informciju noraidt uz citu punktu. das ierces tiek lietotas: meklanas un glbanas darbos, neapgaismotu mju un telpu apskat, neapgaismotu transportldzeku izsekoan, no jauna raktu vietu noteikan, novroan un navigcij, ierou tmkos. Pieprasjums pc nakts redzambas iercm palielinjs pc Persijas la kara un sevii pc karadarbbas Irak, kur IS tehnikas izmantoana paldzja amerikiem iegt ievrojamas taktiska rakstura priekrocbas k nakt, t ar dien, izmantojot dmu aizsegus [3, 15]. 1998. gad nakts redzambas ieru tirgus veidoja 302,3 miljonus dolru (80% militrm vajadzbm), bet 2005. gad tas sasniedza jau 500 miljonus ASV dolru [13, 11]. Nepiecieams atgdint tos 15 bauus, kuri jielgo katram novrotjam, lietojot optisks ierces apvid, lai vartu ts efektvi izmantot. Tie ir jem vr, ar uzlabojot esoo optisko ieru kvalitti un radot jaunas konstrukcijas. Pieredzjui specilisti uzskata, ka labam novrotjam varbt pietiek ar relatvi nelielu apmcbu, bet viam noteikti jbt oti disciplintam un jievro di ieteikumi [7]: 1) izvlies tikai labu optiku un pastvgi papildini savas zinanas aj jom; 2) lai gan optikas kvalitte nosaka ar ts cenu, tomr centies izvlties optiku atbilstoi veicamo taktisko uzdevumu svargumam un nozmei kopum;
130

3) pc iespjas izvlies balstu, sevii ilgstoas novroanas gadjumos; 4) neesi slinks un iekrtojies komfortabli, lai mazk nogurtu. Ne vienmr tas nozm, ka jns ldzi daudz piederumu, jo novroanas vietu var uzlabot ar ar priekmetiem un palgmateriliem, ko var atrast uz vietas; 5) novroanas laik redzeslauk vairk kustini savas acis nek pau optisko ierci; 6) vairk uzmanbas pievrs tiem apvidus punktiem, kur ir lielka varbtba ieraudzt gaidmo objektu, paturot acs aiznots vietas; 7) vienmr maskjies un izmanto dabiskos slpus; 8) ieemot novroanas pozciju, lai nerastos nevajadzgi prsteigumi, vispirms apskati ts tuvo apkaimi ne tikai horizontl plakn, bet ar virs un zem sevis; 9) svarga ir mka noteikt objektu pc t redzamajm detam un dam, jo visu objektu var ar neieraudzt; 10) vienmr prliecinies par redzto, lai nepieemtu kdainu lmumu; 11) esi pacietgs, audzini savu novrotja raksturu; 12) apkopo savas zinanas par novrojamo objektu, lai izvltos optimlu novroanas laiku un vietu; 13) centies pasargt savas acis no spilgtas gaismas iedarbbas, prognozjot tdu varbtbu un attiecgi rkojoties atbilstoi novroanas laikam un apstkiem; 14) regulri prbaudi optisko ieru tehnisks gatavbas stvokli, jo sevii lcu trbu; 15) nemitgi tren un prbaudi savu redzi, laikus izmantojot specilistu paldzbu (optometristu pakalpojumus). Tavas acis ir tava veiksme, tpc vienmr centies vairk uzzint par cilvka redzes patnbm, ar trkumiem. T jau bs vismaz puse no tavas veiksmes.

No pla msdienu optisko ieru klsta katram to veidam ir sava visai aura lietojuma joma. Jatzst, ka lielk daa optisko ieru paredzta medniekiem un karavriem. Msdienu optisks ierces, kas paredztas novroanai, ir radtas, izmantojot jauns tehnoloijas. Lai gan biei, jo pai snaiperi, novroanai izmanto ar optiskos tmkus, tomr to konstrukciju un iespju analze grmat detalizti netiks apskatta. Taktisko uzdevumu izpildei parasti izmanto binokus, mazos teleskopus, periskopus un nakts redzambas ierces [13]. Tos konstru un izgatavo daudzas pasaul populras kompnijas, ar kuru sasniegumiem un produkciju var iepazties specilos urnlos, reklmu prospektos un ar internet. o kompniju interneta adreses apkopotas 4.2. tabul.

4.4. Optisko ieru lietojums taktisko uzdevumu izpild

131

4.2. tabula. Optisko ieru raotji un tirgotji. Kompnijas nosaukums BSA Optics Inc. Burris Company Bushnell Sports Optics Bushnell Corporation Kahles Optik North America Leica Camera Inc. Leica Sport Optics Leupold & Stevens Inc. Minolta Corp. Nikon Inc. Pentax Corp. PMC Ammunition Schmidt and Bender GmbH and Co KG Springfield Inc. Steiner Binoculars Steiner Pioneer Research Swarovski Optik N.A. SWIFT Instruments Inc. Tasco Sales Inc Valsts ASV ASV Interneta adrese www.bsa.com www.burrisoptics.com www.bushnell.com Luxottica (Bausch & Lomb kompnijas (Itlija) uzmums www.kahlesoptik.com www.leica-camera.com www.leupold.com www.nikonusa.com www.pentaxlightseeker.com www.pentax.com www.pmcammo.com www.schmidt-bender.de www.springfield-armory.com www.steiner-binoculars.com www.pioneer-research.com www.swarovskioptik.com www.swift-optics.com www.tascosales.com Krievij to prstv uzmums www.nightvisiondevices.ru www.zeiss.com www.zeiss.de

ASV

ASV Japna ASV

ASV Vcija ASV Vcija ASV ASV ASV

Weaver Blount Inc. Carl ZeissOptical Inc. Kowa Fazotron-ZOMZ-Avia OMO Kahles ZAO Maksim ZAO Gimeks US Optics Technologies Inc. Lightforce Spindler Arms Alpen Outdoor Brunton ZAO CSZ Kouga ZAO DARKOC Silva Docter Sports Optics

ASV Vcija Japna Krievija Baltkrievija Austrija Krievija Krievija ASV Austrlija Vcija veice Krievija Krievija Zviedrija ASV

www.posp.ru www.kahlesoptik.com www.binoculars.ru prstv ar Japnas Minolta www.seilerinst.com www.spindler.de www.alpenoutdoor.com www.brunton.com www.kolchuga.ru www.darkos.ru www.silva.com www.docteropticsusa.com

Militrm vajadzbm bez periskopu kompaktiem modeiem, kuriem ir 60 66 mm objektvi, ir vajadzgas ar lielka izmra un masas optisks ierces, pie kurm pieder ar izbdmie periskopi. Tomr vrojama tendence dot priekroku kompaktiem modeiem, kuru nedaudz lielk masa un saretk konstrukcija
132

to pozitvo iespaidu kopum nemazina. Piemram, Svarovska kompnija piedv modeli ST 85, kas ar 1650 g masu ir tikai par 130 g vieglks nek Zeiss Diascope 85 T*FL. Modelis ST 85 (garums 335 mm) ir tikai par 75 mm sks, turklt salikt stvokl. Kompaktos modeus var trk sagatavot darbam, bet izbdmie periskopi ir rtki prnsjot. Lielu novroanas optisko ieru priekrocbas bs jtamas, viengi izmantojot kvalitatvu statvu. Slikts statvs pat pie vismazks vja psmas vibrs, un novroana bs oti apgrtinta. Visi kompaktie modei tiek piedvti ar skatu mekltjiem, kuru izvle ir atkarga no darba apstkiem. Tomr priekroka tiek dota leveida konstrukcijas skatu mekltjiem [8]. Kvalitatva optisk ierce nav iedomjama bez statva un skatu mekltja. Optisks ierces atiras ne tikai pc to izmantoanas jomas, bet ar pc cenas un lcu apstrdes kvalittes un tehnoloijas. Lai panktu pareizu krsu un attla atiranas spju, izgatavojot lcas, tiek izmantots fluords. du lcu izgatavoana nav lta, un das optikas apzmjumiem biei pievieno abreviatru APO, HD (high definition) vai ED (extra low dispersion). Visu optisko ieru izgatavotji izmanto daudzslu optikas attranu, kas nereti maina ar attla fonu. T k cilvka acs spj uztvert gaismas staru kli, kas nav lielks par 67 mm, tad liela uzmanba jpievr okulram, no kura kvalittes ir atkargi optisks ierces parametri kopum. Lai vartu efektvi novrot ar krsl, nepiecieams izvlties pareizu palielinjuma attiecbu ar objektva diametru, jo tas bs oti grti izdarms ar 60 mm optiskajm iercm ar 60 reiu palielinjumu (vj gaisma neaus atirt objekta detaas un attls bs par tumu). Pdj laik atzingi tiek novrttas Japnas kompnija Kowa viegls, kompakts, dros un samr lts optisks ierces (piemram, Kowa 611 vai TSN-663 ED). Ja vajadzga augstas kvalittes optisk ierce ar skaidru attlu pat slikt laik un vj apgaismojum, specilisti rekomend spcgas optisks ierces ar 70 mm un lielku diametru. Ja vajadzga viegla, kompakta un samr droa optisk ierce, jizvlas Zeiss Diascope 65, Leica Televid 62, Swarovski ATS 65 vai Kowa TSN-663 ED, kas pc daiem tehniskajiem parametriem prspj pat ldzgas klases izbdms ierces. Lai gan teortiski lielks objektvs savc vairk gaismas, tomr vienas klases optiskajs iercs maksimli iespjamais gaismas daudzums ir limitts. Ja objektva izmrs prsniedz 50 mm, par t lietderbu jau var diskutt. Prakse ir pierdjusi, ka laba 39 reiu palielinjuma optisk ierce ar 36 mm objektvu ir tikpat gaia k vidjas kvalittes 39 reiu palielinjuma optisk ierce ar 50 mm objektvu [3]. Ierces, ko paredzts lietot nakts apstkos, nepiecieams apgdt ar okulra tklia apgaismoanas iekrtu. Lai palielintu iespjamos novroanas attlumus, vlams optiskajs iercs paredzt maingu palielinjumu.

4.5. Karaspka darbba ierobeotas redzambas apstkos

Ar terminu ierobeota redzamba raksturo tdus karaspka darbbas apstkus, kad neapbruota cilvka acs vairs nespj pietiekami labi atirt novrojamos objektus redzes nepietiekambas, gaisa (atmosfras) meteoroloisko apstku vai pretinieka izmantoto maskans ldzeku d. Pirmaj gadjum var
133

izmantot dadus apvidus apgaismoanas ldzekus (apgaismoanas signlraetes, apgaismoanas bumbas u.tml.), bet to izmantoana vienldz izdevga ir ar pretiniekam un negarant savjo spku darbbas maskanu, tpc labk izmantot specilas optisks vai nakts redzambas ierces. Saprotams, ka darbbas veiksme ierobeotas redzambas apstkos ir atkarga no o ieru tehniskajm iespjm un personlsastva gatavbas ts izmantot kaujas apstkos. Kara darbbas rezultti Irak un to analze apstiprina o secinjumu [15]. Lai nodrointu veiksmgu karaspka darbbu, jizvlas ldzeki un ierces atbilstoi darbbas veidam (4.3. tabula).
4.3. tabula. Ierobeotas redzambas apstkos izmantojamie ldzeki un ierces. Kaujas vadba un prvietoans Pasvs un aktvs darbbas redzambas ierces Nakts redzambas ierces Navigcijas ierces Vietas noteikanas ierces uz kartes un apvid Radiolokcijas izlkoana Starmetis Pasvs un aktvs darbbas redzambas ierces Nakts redzambas ierces Nakts tmki Radiolokatori Starmetis un citi apgaismoanas ldzeki Atpazanas ierces (savssves) Pasvs un aktvs darbbas redzambas ierces Nakts redzambas ierces Skaas un infrasarkan izlkoana Radiolokatori Starmetis un citi apgaismoanas ldzeki Atpazanas ierces (savssves) un artilrijas mru nordes ierces Pasvs un aktvs darbbas redzambas ierces Nakts redzambas ierces Navigcijas ierces Vietas noteikanas ierces uz kartes un apvid Starmetis

Kaujas darbba

Kaujas atbalsts

Karaspka nodroinana

Aizsardzbas ldzeki

Dmu aizsega izveides ierces Kamufla un maskans tkli Siltuma un skaas izstarotju maskana

Svarga ir komandieru prasme noteikt pareizu apgaismoanas disciplnas lmeni, sevii aktvs darbbas iercm, un izvlties atbilstous darbbas ldzekus un ierces. Ir jem vr, ka pasvo nakts redzambas ieru darbbas tlums ir 10 un pat 100 reiu mazks par redzes un optisko ieru spju darboties normlos apstkos, kas dod acmredzamu priekroku optisko ieru izmantoan. Ar krsu zudums stipri ietekm objektu identifikcijas iespjas. Tas jem vr ierobeotas redzambas apstkos, mainot savas pozcijas, koncentrjot vai prvietojot spkus. Svargi ir ievrot tdus faktorus k taisnvirziena kustbas nodroinana, visu orientcijas ldzeku un pamienu izmantoana, saskaota uguns lietoanas krtba un kustbas skanas pareiza noteikana. Pkuma moments ir atkargs
134

no izlkoanas operativittes, karaspka mobilittes un masktas prvietoans iespjm uz kaujas izejas pozcijm [10]. Taktiskaj pln ir jem vr, ka gada laik vidji puse no diennakts atbilst darbbai nakts apstkos (44%) un tikai 5% krslas apgaismojumam (4.5. att.) [27].

Vasaraziemavidji gad

4.5. att. Diennakts apgaismojuma laika sadaljuma diagrammas.

Latvijas apstkiem raksturgs liels apmkuos dienu skaitu, kad krsla iestjas pat agrk un ar saullkta apgaismojums ir nepietiekams novroanai ar parastu redzi. Liela nozme tad noteikti bs pareizai optisko novroanas ieru izmantoanai, jo pasvo redzes ieru (sevii optisko) redzes leis un izmantoanas tlums objektu identifikcijai ir par 2030% lielks nek aktvajm novroanas iercm [27].

Visizplattks ierou tmanas ierces ir atkltais tmklis, kur pacluma lea iestdana notiek ar mrka plksnes pacelanu ldz nepiecieamajam augstumam. Tomr precizitte un auanas trums, aujot ar atklto tmkli, ir saldzinoi nelieli. Tmanas kda neatkargi no vja prasmes var sasniegt 35 loka mintes, kuras izpauas k 814 cm nobde no mra 100 m distanc, jo vjam vienlaikus jredz un jkontrol mris, grauds un tmka plksne. Nepiecieama redzes prmaius regulra koncentrcija, kas ir oti nogurdinoi. Optiskais tmklis auj novrst o trkumu, jo tas btb ir tlskatis, kur paredzts attlu mru novroanai. Strlnieku ierou optiskie tmki parasti vien konstrukcij apvieno optisko sistmu ar ts palgiercm (tmanas un tlummra tkli, regulanas ierces, baterijas) un balstu piestiprinanai pie ieroa. Optisks sistmas darbbas principu var paskaidrot, izmantojot ts vienkrotu shmu (4.6. att.), kur ar lnijm un bultim pardts objekta projicanas ce.

4.6. Optiskie tmki un to konstrukcijas patnbas

135

4.6. att. Optisk tmka optikas darbbas shma.

Optisks sistmas objektvs veido fokusa plakn apgrieztu (no kreiss uz labo pusi un no augas uz apaku) apvidus attlu. aj pa plakn izvieto tmanas tkliu ar vienkru tlmranas skalu. Tlk apgriezt attla sistma no objektva fokusa apgrie attlu okulra fokusa plakn, vienlaikus aj plakn spoguattla veid projicjot ar tmanas tkliu. Daiem tmkiem is tmanas tkli tiek uzstdts okulra fokusa plakn, un tad tklia prvietoanas virziens sakrt ar projict attla projicanas virzienu. Ar tmka paldzbu vjs vienlaikus redz attlu un uz t uzlikto tmanas tkliu. Militro optisko ieru okulr tklia skala, kas sadalta tkstodas vai miljms, auj aprint dado objektu lineros lielumus (garumu, attlumu u.c.). Par pamatu tiek emta sakarba starp leiskajiem un linerajiem lielumiem. Ts pamat ir mrvienba, kas atbilst ria lnijas centra leim 1/6000 (tkstodam) vai 1/6400 (miljemm) ria lnijas daai. Ttad tkstodaa bs C/6000 jeb = 2R/6000 = 0,001R. Ja zinms kds objekta linerais izmrs b metros (optiskajos snaiperu tmkos tlummra skal parasti izmanto vidja cilvka figras kru augstumu), attlumu D var noteikt pc objekta aizemto tkstodau skaita. Tmanas tkliu varianti ar dadm tlmra skalm pardti 4.7. attl. Snaiperiem izmantot lzera tlummrus nav ieteicams, jo vjs sevi var demaskt. Tpc tmanas tklii paredzti ar attluma noteikanai ldz izvltajam mrim. Piemram, 4.7. attl redzams tmanas tkli (treais no augas) ar dada augstuma atzmm un nordtm distancm. Distances noteikanai mra figras vidusdau uzliek uz horizontls lnijas, un vjs skats, kura augstuma atzme sakrt ar mra galvu. Attiecg distance redzama skalas apakj da. Attla un tmanas tklia savietojamba ir optisk tmka priekrocba. Attla palielinjums optiskaj tmkl tiek uztverts k attluma samazinana ldz objektam jeb attla pievilkana. Redzeslauks un tmka palielinjums ir savstarpji saistti lielumi. Jo lielks ir tmka palielinjums, jo mazks ir redzeslauks (leis), un otrdi. Neliela palielinjuma tmkiem (1,5 reizes triecienautenei Aug77 un 4 reizes snaiperautenei SVD) ir saldzinoi liels redzeslauks, un tie rti lietojami auanai tuvs distancs. Parasti diem optiskajiem tmkiem efektvas ir auanas distances ldz 600 m. Tmklim noteikti jatbilst ieroa kaujas spjm un kvalittei. Preczu ierou kaujas spjas oti mazina ltu optisko tmku izmantoana, un otrdi. Snaiperu ierou optisko tmku palielinjumi ir nemitgi augui un obrd sasniegui 10 reizes. Piemram, Ceisa kompnijas filile Hensoldt AG izgatavo optiskajam tmklim Zf-3 optiku ar main136

mu 3 ldz 12 reiu palielinjumu un ar objektvu 56 mm diametr. Daudzu optisko tmku (pai ASV) tmanas tkliiem ir paredztas Mil-dot skalas. du tmku priekrocba ir to izmantoanas iespjas ieroiem ar jebkurm patronm un to lidojumu ballistikas patnbm. Galvenais trkums ir nepiecieamba veikt aprinus, lai vartu kompenst lodes lidojuma trajektorijas pazeminanos attiecg attlum. ASV im nolkam ir paredzti snaiperu palgi, kas izdara aprinus ar tabulu vai elektronisko skaitotju paldzbu. Tmanas tkliu Mil-dot skalas (piemram, 4.7. attl apakjais zmjums) ir ar noteikt attlum izvietotiem apliem. is attlums atbilst vienam milam (redzes lea 9 mintm), jo katra apla diametrs ir mila, bet attlums starp apliem attiecgi mila. Tas auj veikt preczus aprinus, ja ir zinmi mra izmri un ldiu (lou) ballistiskie koeficienti. Ja ir zinmi mra izmri colls, uz tmanas tklia skalas jsaskaita, cik milu (vai t dau) aizem mris, un pc tabulas datiem vai ar skaitotja paldzbu var atrast attlumu ldz mrim metros.

4.7. att. Optisko tmku tmanas tkliu varianti ar dadm tlmra skalm.

Optisko sistmu raksturo jau 4.2. noda izskattie ts galvenie rdtji: palielinjums (P), redzeslauks (jeb leis grdos), ieejas un izejas lcu diametrs (mm). Tie raksturo ar pau optisko tmkli. Attla palielinjums optiskaj tmkl tiek uztverts k attluma samazinana ldz objektam tik reiu, cik liels ir tmka palielinjums. Optiskaj tmkl novrojam apvidus daa jeb redzeslauks ir savstarpji saistts ar palielinjumu. Jo lielks ir tmka palielinjums, jo mazks t redzeslauks. Tmka objektva pirms lcas diametru uzskata par t ieejas atvrumu un, jo lielks ir is atvrums, jo lielkas ir optikas gaismasspjas un jo labk to var izmantot sliktas redzambas apstkos.
137

Izejas atvruma diametrs ir ieejas atvruma daljums ar palielinjumu. Uzskata, ka, jo lielks ir izejas atvrums, jo rtka ir novroana un tmana. Tpc acs rtbai izmanto specilas gumijas uzmavas, kas ar nosaka attlumu no izejas atvruma ldz vja acij. Lai nepieautu traumas, tas nedrkst bt mazks par 50 mm. Biei optisko tmku apzmjumos izmanto burtu un skaitu kombinciju, kur burti raksturo tmka izmantojambu, bet cipari tmka palielinjumu un objektva diametru milimetros. Tmki var bt ar pastvgo un mainmo palielinjumu. Optiskie tmki ir daa no optisko ieru klsta, ko rao daudzu valstu kompnijas (4.4. nodaa, 4.2. tabula). Katrai kompnijai ir noteikts pamatmodelis, uz kura bzes tiek raoti prjie optiskie tmki. K pamatmodeus var mint: BSA Sweet 17, 312x40; Bushnell Elite, 3200 515x40; Simons Pro-hunter, 412x40; Zeiss Diavari V, 624x56T; Alpen Apex, 39x40; Nikon Prostaff, 39x40; Singhtron SII, 39x36 taisni Leupold VX-III, 3,510x50. o un vl citu kompniju raoto optisko tmku modeus nav racionli apkopot to liel skaita d, turklt dareiz pat vieniem un tiem paiem tmkiem dads valsts ir dadi nosaukumi. Optisko tmkli kopum raksturo t masa, izmri, redzes leis, palielinjums. Dau optisko tmku raksturlielumi to informatvai saldzinanai apkopoti 4.4. tabul.
4.4. tabula. Strlnieku ierou optisko tmku galvenie raksturlielumi. Tips, valsts PSO-1, Krievija Hit-I 1500, Izrala PO 3,5x17,5 P, Baltkrievija Nimrod, 6x40 Springfield 620x56 Mil-dot, ASV ZF 3x40, Vcija Z 6x36, Vcija SUSAT L9A1, Lielbritnija KITE, Lielbritnija Palielinjums, reiu skaits 4 1,5 3,5 6 6 3 6 4 4 Redzes leis, grdi 6 8 5 6 6 5,5 4 10 9 Izmri: garums/ objektvs, mm 375 135/21 135/60 /45 340/50 425/60 215/ 255/55 145/60 255/73 0,2 0,46 0,72 0,36 0,39 0,47/0,6 1,0 Masa, kg 0,58

Triecienautenm izmanto optiskos tmkus ar nelielu palielinjumu (1,53 reizes) un samr plau redzes lei, bet snaiperu autenm piemrotki ir optiskie tmki ar palielinjumu 612 reizes. dos snaiperu auteu optiskajos tmkos ir skalas attlumu noteikanai. Strlniekam nekdi aprini attlumu (auanas distanu) noteikanai nav jveic. Pdjo gadu modeos ir sastopami ar Roberta Braianta piedvtie optisko tmku okulru tkliu P-1 varianti.

Traucjumus (kavkus) redzes orgniem un optiskajm novroanas iercm ierobeotas redzambas apstkos iedala aktvajos un pasvajos. Aktvie traucjumi fiziski iedarbojas uz redzi vai kdu jutgu elementu novroanas sistm, pasliktinot uz kdu laiku novroanas kvalitti (apilbinot) vai pat praktiski izncinot o jutgo
138

4.7. Pretdarbba optiskajm novroanas iercm ierobeotas redzambas apstkos

elementu. Par apilbinanas ldzekiem uzskata spcgus IS vai redzams gaismas starmeus, kas var ne tikai apilbint redzi, bet ar izraist jutgo elementu loklus bojjumus. Td veid graujoi iedarbojas lzeru tlmru un mru nordtju stars, kura starojums ir tuvs uztveres elementu jutguma spektram. K izncinous pretdarbbas ldzekus var mint specilus jaudgus lzera bmerus, kuru starojums tiek veidots redzes un uztveroo optisko ieru elementu darbbas spektr. Ldzgi iedarbojas ar atomsprdziena gaismas starojums. Pasvie traucjumi rodas, ja dadi maldinanas un maskans ldzeki, kas savas darbbas laik neiedarbojas tiei fiziski uz novrotja redzi, trauc novroanas procesu un apgrtina objekta identifikciju. Pasvos traucjumus rada maskans tkli, kamuflas elementi, dada veida aizsargekrni, dmu un aerosolu mkoi, siltumu maskjoas putas. Dmi ir nenogulsnjuies koloidli aerosoli, kuru daiu izmri ir no 0,3 ldz 10 m, bet migla nogulsnjuies aerosoli ar 10 ldz 100 m lielm daim. o daiu izmru sakritba ar gaismas viu garumu kop ar aerosola lielo laukumu ir optisko traucjumu iemesls, kas nodroina objekta maskanos. Klasisks dmu izveides ldzeklis ir fosforskbe, kas reajot rada paas dmus veidojoas vielas titna tetrahlordu, fosfora hlordus un citus miskus savienojumus. Lai panktu IS ieru darbbas traucjumus 810 m viu diapazon, izmanto cieto daiu aerosolus, kas darbbas paildzinanai nerea ar deni (piemram, M76 tanku maskanai). Lai aprintu dmu mkou aizsarganas spjas, nepiecieams zint izmantot aerosola daiu nogulsnans trumu. Parasti vidj gaisa mitrum aerosolu daiu ldzsvars pankams, ja o daiu rdiuss ir no 0,045 ldz 4 m. 100 m daiu nosans trumu 1,2 m/s var samazint ldz 0,12 m/s daim ar 1 m izmriem. Dmu aizsegi spj ne tikai trauct novroanu, orientciju un notmanu, bet pat izraist paniku personlsastv. Dmu aizsegu izveidei izmanto grantas ar sarkano fosforu, mnmetju mnas un haubiu ldius ar balto fosforu, specilas dmu izveides ierces. ie ldzeki auj iegt dmu aizsegus front, prkljot no 30 m ldz 3 km platu un no 33 m ldz 2 km garu teritoriju, kuru darbba ilgst no 3 s ldz 1,5 min, bet ar dmu izveides ierci pat ldz 20 min. ASV zintnieks S. Donelli uzskata, ka dmu aizsegi var samazint uguns efektivitti aizsardzb piecas reizes, bet uzbrkoo uguns efektivitti pat ldz 10 reizes [3]. Msdiens dmu aizsegus veido, iztvaicjot tdus organiskos dumus k aerosolu ea, dzedegviela, petroleja, glicerns, polietilnglikols. Lai palielintu dmu efektivitti, eas dmus piestina ar deni. os aizsegus veido specilas dmu izveides ierces (piemram, ASV izmanto M-ZAZ) lielu objektu maskanai. Raeu un artilrijas muncijai izmanto uz heksahloretna bzes veidotos pirotehniskos sastvus ar metlu un to oksdu piedevm (cinks, alumnijs, dzelzs un titna oksdi), kas pc sprdziena gaisa kltbtn veido hidroskopiskus hlordus. Otrs lielas dmu izveides pirotehnisko sastvu grupas darbbas pamat ir sarkanais fosfors. o pirotehnisko sastvu aizdedzes nodroinanai (piemram, 110 mm raet Lars) kop ar organiskm vielm izmanto tdus oksidtjus k vara oksds, piroluzts un slpekskbes si. Gais 120 m virs zemes 5 s laik var
139

tikt izveidots 185 m gar dmu aizsegs. Vcijas pirotehnisks muncijas raotj kompnijas Nico-pyrotechnik prstvis Hanss Jirgens Dderihs uzskata, ka kop ar speciliem dmu izveides sastviem optisko novroanas ieru traucanai nepiecieams izstrdt ar universlus dmu izveides sastvus plaka spektra traucjumu nodroinanai [3]. Tankiem un bruutransportieriem biei ir paredztas specilas dmu izveides ierces. Visvienkrks ierces iesmidzina dzedegvielu motora gzu izvades sistm, bet tas ir oti neekonomiski. Citas ierces maskans vajadzbm izmanto puteku eneratorus, kas no tanku kpurdm savkts grunts daias iesc motora gzu izvades sistmas vtj, un ar centrbdzes sasmalcintju iegst putekus, kuru daiu vidjais lielums ir 10 m. Lai daias nesaliptu vien mas, elektrostatisk ierce uzld ts negatvi, jo ar zemeslodei ir negatvs potencils (elektroda efekts), pankot puteku aizsega ilgku noturanos gais. ds aizsegs nodroina maskanos ar IS diapazon, un ar lzeru tlmru (CO2) via garums ir 10 m diapazon [3]. Sauszemes spku rcb ir ar individulie maskans ldzeki, skot ar sejas maskm, speciliem maskans apmetiem un beidzot ar dmu grantm un dmus enerjom paketm (Austrijas 4,5 kg smags NS-81 ar darbbas laiku ldz 5 min vai 10,5 kg smags NS-75 ar darbbas laiku ldz 22 min, Beijas 1,0 kg smags RRV NS ar darbbas laiku ldz 5 min). Vcijas Nico dmu granta (137x44 mm) spj izveidot dmu aizsegu uz 2 min. Ttad, izstrdjot vai ieprkot optisks sistmas taktisko uzdevumu izpildei, jem vr pretinieka iespjamie pasvie traucjumi, jo tie var trauct rels situcijas novroanu apvid ar optisko ierci.

Kara mkslas vsture liecina, ka iziroo kauju iznkums, jo sevii nakts laik, daudzreiz bijis atkargs no t, cik negaidti tika prsteigts pretinieks. aj jom daudz kas ir atkargs no nakts redzambas iercm un tmkiem, jo cilvka acs ir visai vj instruments tums. Ar optisks ierces bez papildu gaismas avota ir visai slikts palgs, savukrt gaismeklis mazina pkuma un maskans priekrocbas. Situcija radikli mains, ja vienai karojoajai pusei ir nakts redzambas ierces, bet otrai nav. Vcij jau 1943. gad tika radts nakts tmklis Vampir (Zielgert 1229) kaujas lauka novroanai, attluma noteikanai, ieroa notmanai un darbbas korekcijai pc vienu rezulttiem. du 2,26 kg smagu tmkli ar akumulatoru bateriju pretgzu gzmaskas som izgatavoja pusgada laik no 1943. gada jnija ldz decembrim. Turpmkaj karadarbb un loklajos karos nakts redzambas ieru nozme aizvien pieauga. To pierdja jau 1945. gada kaujas par Okinavas salu, kad ASV karavri savos nakts reidos izmantoja nakts tmkus Sniperscope, stipri iedragjot japu karavru kaujas spjas. Jem vr, ka cilvka acs spj redzt tikai aur spektra josl no 0,4 ldz 0,76 m (dien maksimums ir 0,55 m, nakt mnessgaism 0,51 m). Dien apgaismojums var mainties no 1000 lx (rtausm) ldz pat 105 lx saulain vasaras dien. Turpret nakt apgaismojums var bt tikai 0,310 lx, kad apgaismojuma maksimums vrojams spektr 0,80,9 m, kas cilvka acij nav pieejams. Ttad
140

4.8. Strlnieku ierou nakts tmki

nakts tmku uzdevums ir prveidot objekta un eso nakts fona apgaismojuma eneriju uz cilvka acij redzamu starojumu 0,55 m spektr. 4.8.1. Aktvie nakts tmki Infrasarkan starojuma (IS) prveidoanas praktisko pusi varja risint tikai pc fotoefekta atklanas un izptes. Par pirmo risinjumu var nosaukt 20. gadsimta 30. gados radto t saukto Holsta glzi, kas bija stikla vakuuma cilindrs, kura vien gal tika uzlikts puscaurspdgs IS starojuma jutgs slnis (SI tipa fotokatods sudraba oksds ar czija piedevm) ar uz rpusi izvirztu vadu. Cilindra otr gal tika uzsmidzints luminofora slnis (ekrns) ar puscaurspdgu metla plvti (ar ar vadu), un os vadus noslogoja ar 46 kV augstspriegumu. Ja uz katoda nonk IS starojums, starojuma kvanti izsit no fotokatoda elektronus, kuri ar savu patrinjumu iedarbojas uz ekrnu un veido acij saskatmu attlu. Tomr da tipa elektroniski optisks ierces (EOI) nebija reli izmantojamas neskaidr attla d. Attla fokusanai cilindr ievietoja elektrostatisko lcu zem augstsprieguma esou gredzenu. Tdas ierces obrd dv par I paaudzes (Gen I generation) nakts redzambas iercm (NRI), kuru galvenais trkums ir nepietiekams signla (gaismas starojuma) pastiprinjums (3050 reizes). Td nepiecieamo attlumu sasnieganai objektu apgaismoan ska izmantot papildavotus, un tdas NRI tika nosauktas par aktvm. Otrs o ieru (Gen I) trkums bija liel jutba pret redzam apgaismojuma uzliesmojumiem (piemram, tuvi vieni, starmei), jo fotokatodi bija jutgi ne tikai pret IS starojumu, bet ar redzamo spektru. K treais trkums jmin attla izplana (defokusans) ekrna mals. o ieru darbba ir samr vienkra, un to darbbas attlums ir oti atkargs no optisks sistmas iespjm. Liela nozme ir relatvajam atvrumam, fokusa attlumam un objektva IS starojuma caurlaidbas spjm. Ar relatvo atvrumu jsaprot objektva fokusa attluma attiecba pret t lcas diametru, kas nosaka spjas apgaismot fotokatodu un attla mrogu uz fotokatoda. ie rdtji ir savstarpji saistti, tpc atbilstoi NRI uzdevumam parasti izvlas vidjo. Nakts tmkiem, kur objekta izmri ir noteicoie, parasti izvlas objektvus ar samr lieliem relatvajiem attlumiem 1:1,21:1,7. Lai iegtu mazka izmra tmkus, dareiz izmanto spogulcu objektvus, bet tie ir demaskjoi un ar mazku gaismas jutbu. Okulra konstrukcija praktiski neiespaido pau nakts tmkli, bet jtami ietekm attla kvalitti. K aktvo nakts tmku apgaismoanas avotus izmanto specilus IS proektorus, kuri izstaro acij neredzam spektr 0,71,2 m. dus proektorus jprns vjam, un tam nepiecieams spcgs enerijas avots, kas savukrt rada papildu grtbas t praktiskaj izmantoan kaujas lauk. Turklt oti tuvs novietojums var trauct objekta IS signla uztveranu migl un putekain, sadmot atmosfr. Lai ar iem IS proektoriem atrastu vajadzgos objektus, izmantoja impulsa vidjas darbbas jaudas (200250 mW) gallija arsenda lzerus, kas apgaismoja mrus 0,82 0,85 m diapazon ldz 700800 m attlum. Tau to darbba izrdjs kaitga cilvka redzei, t ka tos vl izmanto tikai militros nolkos. Civilajm vajadzbm izmanto mazas jaudas (1535 mW) gaismas diou proektorus, kas
141

spj apgaismot objektus ldz 150 m attlum. Ievieot I paaudzes NRI pagju gadsimta 50. gadu bruojum, rads plakas militrs darbbas iespjas. Viss attstto valstu armijs pardjs liela nakts redzambas ieru dadba. K piemru no t laika var mint vcu strlnieku ierou nakts tmkli B8V (masa 2,6 kg, palielinjums 4 reizes), kas tika komplektts tikai ar 35 W IS proektoru, aujot identifict mrus 300 m attlum. Lai gan msdiens visu valstu armijs I paaudzes aktvs NRI tiek nomaintas ar II un III paaudzes pasvajm NRI, tomr ts vl ir izplattas, jo sevii civilaj sektor. 4.8.2. Pasvie I paaudzes nakts tmki 20. gadsimta 60. gados pardjs jauni 0,7 m spektr jutgi fotokatodu tipi S11, S20, S20ER un S-25 uz klija, ntrija un czija elementu bzes, kas kop ar iedroptikas sasniegumiem izraisja jaunu t dvts I+ paaudzes NRI tapanu. iedroptika vienkroja elektronisks fokusanas sistmu, palielinja ieru jutbu, samazinja objektu attlu izkropojumus un, galvenais, pasargja no blakusesoo gaismas avotu ietekmes. Tika iegts ldz 1000 reiu liels signla pastiprinjums, sasniegta par 300 mA/lm lielka fotokatoda jutba un izirtspja centr ldz 45 lnijas/mm. Ttad I+ paaudzes NRI atiras no I paaudzes nakts tmkiem ar: pietiekami skaidru objekta attlu, zemu savu troku (traucjumu) lmeni, pietiekami lielu darbbas tlumu k pasv, t aktv rem. os nakts tmkus jau varja izmantot pasv rem ldz mness nakts apgaismojuma, un tikai sliktkas redzambas apstkos ieslgt IS proektoru. Ar uzlabojumiem elektronik ieguva 50 000 reiu lielu signla pastiprinjumu. Tas savukrt va: uzlabot izmru un masas rdtjus, iegt jtamu rel redzes lea palielinjumu ldz optisks sistmas iespjm, strauji palielint darbbas resursu, jo nebija jdom par IS proektora baroanas bloku, paaugstint NRI darbbas drobu (garantijas laiku). Tomr ie nakts tmki bija jaizsarg no spilgtas gaismas iedarbbas (jutg kaskdes tipa elektronika), kas izraisja nepiecieambu ieviest o pastiprinjumu regulatorus. Daudzos pasvajos tmkos auanai dienas apstkos ieviesa specilas diafragmas, ko uzlikt uz objektva uzmavas. No pla I paaudzes nakts tmku klsta k piemru var mint plai izmantoto ASV strlnieku ierou tmkli AN/PVS-2 (4.8. att.).

142

4.8. att. ASV strlnieku ierou nakts tmklis Starlight Scope AN/PVS-2 ar trskameru (trskaskdes) elektroniski optisko I+ paaudzes pastiprintju.

im 2,7 kg smagajam tmklim palielinjums ir 4 reizes un redzes leis 10,8, kas dod iespju noteikt mrus 400 m attlum zvaigot nakt un ldz 300 m attlum sliktkos redzambas apstkos (mkoi) nakt. Ldzgs ir vcu tmklis Orion-80, kas ir pat sks par ASV tmkli (attiecgi 290 un 457 mm), jo taj izmantots spogulcu objektvs (4.9. un 4.10. att.).

4.9. att. Pasvais I+ paaudzes nakts tmklis Orion-80.

4.10. att. Pasv I paaudzes nakts tmka darbbas shma. IS signls caur objektva ieejas lcu (1) nonk uz galven spogua (2) un, atspoguojoties no elementa (6) caur lcu komponentu (5) nonk uz elektroniski optisk trskaskdes pastiprintja (3) un tlk uz okulru (4).

143

Tomr visi ie tmki ir samr lieli un jutgi pret spilgtiem gaismas avotiem, tpc tagad tie tiek nomainti ar mazka izmra un ar raoan ldzgu izmaksu II paaudzes nakts tmkiem. Savukrt IS proektori dod taktiskas priekrocbas kaujiniekiem ar individulajm NRI, piemram, Krievijas IS lzera proektors Sprint komplekt ar nakts acenm Orion. Uzskata, ka aktvas karadarbbas apstkos du IS proektoru demaskjoo darbbu var neemt vr, jo vairk tie pat var apgrtint pretinieka darbbu ar NRI. 4.8.3. Pasvie II paaudzes nakts tmki 20. gadsimta 70. gados izgudrojot mikrokanla elementu elektronisks plates, rads iespja ieviest automtiskos attla gaiuma regulatorus. Karavram taktisk zi vairs nebija grti priet no dienas rema uz nakts remu un otrdi. das elektroniski optisks ierces shma redzama 4.11. attl. Konstruktvi II paaudzes ierces atiras no I+ paaudzes iercm ar to, ka attls uzreiz projicjas nevis uz iedras optikas izejas plates (6), bet gan uz specils pastiprintja mikrokanlu elementu plates (9), kura satur vairk par 106 mikroskopiskus kanlus 1012 m diametr. Katru no iem kanliem var uzskatt par gaismas signla miniatru pastiprintju.

4.11. att. II paaudzes IS starojuma (1) elektroniski optisk prveidotja shma.

Ja caur iedroptikas ieejas logu (2) uz fotokatodu (10) nonk IS starojums, tad izlidojoo elektronu klis (5) caur fokusjoiem elektrodiem (4) nonk uz mikrokanlu plates (9). Pusvadtja mikrokanl pards otrreizjie elektroni, kas, atsitoties pret kanla sienim, izsauc lavnveida procesu. Mikrokanlu elektronu patrintjam tiek pievadts apmram 1 kV spriegums, kas ir daudz mazks nek agrk nepiecieamais. du ieru pastiprinjums var sasniegt 50 000, fotokatoda jutgums 250350 mA/lm ar atiranas spjm 3235 ln./mm. Ieru resurss ir ne mazks k 20003000 stundas. Ir tapusi ar II paaudzes nakts tmku modifikcija, kurai nav elektronu patrintja, un attiecgi iegti ar mazki izmri, tomr t starojuma pastiprinanas iespjas ir tikai ldz 35 000. s ierces vl dv par NRI II+ paaudzi, jo tm ar fotokatoda jutgumu 550600 mA/lm ir labkas darbbas spjas atklt apvid. Ar objekta atirbas spjas attla centr var sasniegt 4045 ln./mm. Visprgi secinjumi,
144

ar ko atiras II un II+ paaudzes NRI no I un I+ paaudzes: mazki izmri un masa, laba automtisk apgaismojuma regulana, aizsardzba no maziem intensvas gaismas impulsiem (vienu uzliesmojumi, traseri, apgaismoanas muncija), labka attla kvalitte vis redzes le bez izkropojumiem perifrij, ldzga apgaismojuma apstkos 1,52,0 reizes lielks darbbas tlums. K vienu no tipiskkajiem s paaudzes prstvjiem var mint ASV strlnieku ierou nakts tmkli AN/PVS-4. T masa ir 1,7 kg, palielinjums 3,7 reizes, ja redzes leis ir 9. Darbbas tlums, ja ir zvaigota debess (10-3 lk), var sasniegt 600 m, bet mkoain nakt (10-4 lk) ldz 400 m. Bet par pau galveno sasniegumu var nosaukt labu individulo NRI izveidi uz II+ paaudzes tehnoloijas bzes.

4.12. att. II paaudzes nakts tmklis NVS-700 uz triecienautenes.

K piemru var mint ASV AN/PVS-5, AN/PVS-5A, M802, angu SS70, franu OB-41, Kandas AN/PVS-504, kuru konstrukcijs paredzta pat iespja ieviest III paaudzes NRI tehnoloisks izmaias. 4.12. attl redzams viens no II paaudzes nakts tmkiem NVS-700. 4.8.4. Pasvie III paaudzes nakts tmki Pagju gadsimta 90. gados notika krtj NRI paaudzes maia, kas tapa uz jaunas tehnoloijas gallija arsenda fotokatodu konstrukciju bzes (4.13. att.).

4.13. att. III paaudzes IS starojuma (1) elektroniski optisk prveidotja shma. 145

Optisk sistma raida IS starojuma eneriju, kuras kvanti h nonk uz gallija arsenda fotokatoda (1); raduies elektroni tlk pastiprins mikrokanlu plat (2) un caur ekrnu (3) nonk iedroptikas element attla pagrieanai par 180. Elektroniski optisk prveidotja darbbu nodroina toroidls baroanas elements (5). T k jauno fotokatodu emisija vairk nek 4 reizes prsniedz iepriekjo iespjas, ieru jutguma maksimums sasniedza 10001700 mA/lm, un tas vl vairk nobdjs uz garku viu diapazonu 0,9 m. aj spektr ir vrojams vislielkais kontrasts, kas dod iespju palielint mru noteikanas attlumus. Ieru atiranas spjas sasniedza 6065 ln/mm un darbbas resurss palielinjs ldz 1000 stundm. K piemru var nosaukt ASV snaiperautenes M24 universlo (diennakts) tmkli AN/PVS-10, kura masa ir 2,2 kg. T palielinjums ir 8,5 reizes, aujot aut pat uz 800 m attliem mriem. ie nakts tmki labi darbojas ar apgaismojum 10-4 lk (mkoainas debesis nakt) ar labu attla kontrastu. Tomr saglabjas jutgums pret blakus uzliesmojumiem, jo konstrukcij nav izmantota iedru optika. 4.8.5. Nakts redzambas ieru galvenie raksturlielumi Noda apskattais faktu materils dod iespju apkopot informciju, lai raksturotu nakts redzambas ierces un analiztu to parametrus. Lietojot optisko tmkli, vjs var vienldz labi saskatt mri un tmanas tkliu, novrot apvidu, noteikt attlumus ldz mriem un preczi aut. Lai paaugstintu tmanas precizitti ierobeotas redzambas apstkos, daai optisko tmku tkliu var apgaismot. Tomr nepietiekam apgaismojum un tums optisk tmka lietoana nav lietderga, jo mri nav saskatmi. Ko dart? Var apgaismot mrus, izaujot apgaismoanas ldzekus, bet ir liela varbtba demaskt ar sevi. Vlams izmantot nakts redzambas ierces, kuru konstrukcijas (pc uztverts enerijas apstrdes principa) var iedalt pasvajs un siltumstarojuma jeb termlajs. Pasvs redzambas ierces sastv no elektroniski optisk prveidotja (EOP) un parasta okulra. EOP izmanto niecgo apvidus apgaismojumu, uz kuru cilvka acs nerea, pastiprina uztverto optisko eneriju, aujot priekmetus ieraudzt tums. Pasvs redzambas ierces un tmkus var lietot klaj apvid, kur tomr ir nepiecieamais minimlais apgaismojums. Tums telps vajadzgs papildu apgaismojums (piemram, ja ir ieslgti infrasarkanie lzera mra nordtji). I paaudzes nakts redzambas ierces ska izmantot jau Otr pasaules kara gados. To jutba nemitgi tiek uzlabota un samazinti izmri un masa. T sauktajs II+ paaudzes nakts redzambas iercs attls ldzgs melnbalt televizor redzamajam, tikai ar zaganu nokrsu. Siltumstarojuma jeb termlajs nakts redzambas iercs ir saretka shma, kas attla veidoan izmanto siltumu, kuru izstaro apvid esoie priekmeti un cilvki. Jo lielku siltumu (infrasarkano starojumu) izstaro priekmets, jo tas labk (spcgk) saskatms. s ierces veidotais attls ir nedaudz izpldui laukumi ar dzeltenu vai sarkanu nokrsu atbilstoi siltuma daudzumam (intensittes), ko izstaro priekmeti un cilvki. Viss ir atkargs no cilvka un apkrtjo priekmetu temperatras atirbas uz apkrtj fona. Parasti maksimlo darbbas tlumu nosaka, ja kontrasts ir 0,3 un dabiskais nakts apgaismojums (DNA) no 10-1 lx (mnesgaism) ldz 10-4 (bez mnessgaismas). Strlnieku ieroos mazkas masas
146

un gabartu d priekroka tiek dota pasvajiem tmkiem. Pasvs redzambas ierces tomr nodroina labku attla kvalitti un atiranas spjas; pie tm ir jpieskaita ar videoaparatras ierces. Visas nakts redzambas ierces tiek izmantotas gan k novroanas ldzeki, gan k tmki. Galvenais trkums izmantojot s ierces k tmkli optisk tmka viet, ts jprregul vai pat jpieauj. Lai atrisintu o problmu, konstruktori ir radjui ierces, kuras var pievienot dien lietojamai optikai bez noemanas (piemram, angu raojums Simrad). Tas paplaina ieroa lietojuma iespjas un nodroina lielku precizitti. iem strlnieku ierou iespju uzlaboanas risinjumiem ir pievrsus daudzu valstu kompnijas. Informcijai un saldzinanai 4.5. tabul apkopoti vairku nakts redzambas ieru jeb nakts tmku raksturlielumi.
4.5. tabula. Nakts tmku raksturlielumi. Tips un valsts IRS 218 un WINS 1801, Lielbritnija Lion EEV, Lielbritnija ORT-MS4, Izrala VNP-004, Spnija M193, Itlija MS4GT, Nderlande UA1119, Nderlande Ua1134, Nderlande Simrad KN250, Norvija NSP-2, Krievija NSP-3, Krievija NSPU, Krievija NVS-700, ASV AN/PVS-4, ASV OB-50 Sopelem, Francija AN/PVS-4, VFR Orion 80, Orion 110, VFR Aimpoint 1000, Zviedrija MNV, DR D-440-2MS D-740-3A D-760-3A Masa, Garums/ kg diametrs, mm 1,2 1,0 0,98 3,2 1,9 1,0 1,8 1,1 0,73 4,9 2,7 2,2 1,8 1,5 0,9 1,5 1,8 2,4 0,36 0,95 1,3 1,1 1,3 204/63 273/80 230/66 340/120 340/83 260/87 Redzesleis, grdi 14,6 6,9 (120 mrad) 7,5 9,5 13 11 9,5 7,9 12 8 7 5 13 (253 mrad) 14 11 14,5 8 6 7 15,8 12 10 8 ldz 570 m 250 m 300 m 600 m 700 m ldz 400 m 400600 m MP5A2, G3 ldz 300 m 2,1 2,7 3,5 3,5 3,7 3,2 3,5 4 6 3 2,6 3 4 6 Dmax vai signla pastiprinjums 50 000 reiu ldz 600 m ldz 500 m (35) 104 reiu Palielinjums, reizes 2,8 3,5 5,0 3,5 4,8 4,0 4,2 4,0

292/102 240/120 230/76 240/120 290/95 320/120 155/ 210/ 229/102 330/102

200 m 300 m 425 m 400 m

147

4.14. att. Nakts tmklis D-440-2MS (Gen III), kompnija Night Optics USA.

148

5. NODAA PISTOLES UN REVOLVERI

5.1. Pistou un revolveru tapana, klasifikcija un galvenie raksturlielumi

Pistole un revolveris ir individulie ieroi, kas paredzti cai tuvs distancs. o ierou izmantoana kaujas apstkos parasti nenosaka cas iznkumu, bet tikai palielina uzvaras iespjambu. Strlnieka prliecba par sava ieroa drobu un efektivitti vairo via morlos spkus un ticbu sev. Tpc katras valsts armija ir ieinteresta pistou un revolveru attstb. Pistolm un revolveriem, emot vr to nozmi, ir daudz kopga, atirga ir tikai atseviu to mehnismu uzbve. Pistou pirms konstrukcijas rads 16. gadsimta vid, bet revolveri tikai 19. gadsimta skum. Par pistoles izgudrotju Rietumeirop uzskata Itlijas ierou meistaru Kamilu Vetelli, kas dzvoja Pistojas pilst. Tomr bazncu hroniks ir zias par sstobru ierou lietoanu jau 15. gadsimt Krievij (bombardes) un Husa revolcijas laik ehij, kurus dvja par pistalm (ehu val. stabule). Rpniecisk pistou raoana tika uzskta tikai 1540. gad Pistojas pilst, un ts bija paredztas kavalristu apbruojumam. Kavalristi ts glabja specils sedlu soms koburs. T is pistoles maksts nosaukums krievu valod ir saglabjies ldz msdienm. Tie bija gludstobra ieroi ar vienkrm pulvera aizdedzes iercm degli, ritenti vai krama iltavm. Lai iegtu daudzldiu ieroci, pistoles ska izgatavot ar ar vairkiem stobriem un revolvera tipa magaznm, kur ievietoja pulvera ldius un lodes. 1818. gad anglis Elaia Koljers (Elisha Collier) izgudroja individulo ieroci ar krama aizdedzes sistmu, ko uzskata par revolvera priekteci. Pardjs pat vairku stobru pistoles ar pagrieamiem (attiecb pret auanas mehnismu) stobriem, kuras nosauca par revolveru pistolm. Tikai kapseu ievieana 19. gadsimta skum veicinja pistou strauju attstbu (skat. 2.2.1. nodau). Parzes ierou meistars veicietis S. Pauli bija pirmais, kas 1812. gad ska izgatavot no stobra resgaa pieldjamus ierous. Vi izmantoja savu veiksmgi izgudroto unitro patronu, kur lodi, pulvera ldiu un kapseli apvienoja patronas aula. Unitrs patronas vienstobra un daudzstobru pistou konstrukcijas 19. gadsimta vid va nomaint ar revolveriem, tdjdi rads iespja s laika sprd no viena stobra izdart vairkus vienus. Apa pagrieam diskveida magazna deva nosaukumu im ierocim (angu val. to revolve griezties). 1836. gad ameriknis Semjuels Kolts rpnieciski izgatavoja pirmo oti veiksmgo revolvera konstrukciju, kuras autors bija Dons Prsons. Tos raoja ASV pilst Paterson, tpc ar revolverus dvja par patersoniem. Revolvera magaznas patents tomr bija konkurentu kompnijas Smith & Wesson rcb, un S. Kolts bija spiests savos raojumos ieviest visdus jauninjumus. Fabrika Paterson bankrotja, un vi uzska jauna tipa revolveru raoanu ASV dienvidos Hartfordas pilst, kuri ieguva plau popularitti. 1848. gad Kolta dragnus ar dmu pulvera patronm un vlk 1873. gad revolveri Colt M1873 SAA (5.1. att.) iekva ASV armijas bruojum. dam daudzldiu ierocim bija daudz priekrocbu saldzinjum ar
149

tlaika pistolm. Citi konstruktori ska kopt Kolta kompnijas revolverus, tos uzlabojot, ievieot pauzvilkanos, mainot magaznas prldanu, izgatavojot rtkus rokturus, mainot ierou izmrus un masu.

5.1. att. 1876. gada revolveris Colt M1873 SAA (single action army).

Firma Smith & Wesson 1857. gad pirm uzska revolveru raoanu unitrai patronai ar metla aulti (.22 kalibra 7 patronu revolveris M-1). 1854. gad ASV ierou meistari Horass Smits (Horace Smith) un Dniels Vesons (Daniel Wesson) ska raot daudzldiu autenes ar revolvera magaznu, izmantojot franca Kazimira Lefo (Casimir Lefaucheux) patentu lai prldtu ieroci no resgaa puses, t stobrs jnoliec uz leju. im nolkam stobri skuma stvokl aiz izciiem ar ekscentru paldzbu tiek ciei piestiprinti pie auanas mehnisma. 1856. gad o auteu raoanu prma Olivers Vinesters (Oliver Winchester), atstjot H. Smitam un D. Vesonam revolveru raoanu. T 1869. gad Springfldas fabrik H. Smits un D. Vesons uzska ar revolveru raoanu, kuru prldanai stobrs kop ar magaznu bija jnoliec uz leju, lai izauto patronu aultes tiktu izgrstas no magaznas. Ar Krievijas armijas virsnieku bruojum bija Smita un Vesona sistmas revolveri, ko tikai 1915. gad nomainja ar Nagana (Leon Nagant) revolveriem. Sarkans armijas virsnieku Nagana revolverus 30. gados pakpeniski nomainja Fjodora Tokareva pistole TT. Dau vsturiski visplak pazstamo revolveru galvenie raksturlielumi apkopoti 5.1. tabul.

5.2. att. Tipisks Smita un Vesona sistmas revolveris ar patronu aptverm to ieldanai magazn. 150

5.1. tabula. Revolveru galvenie raksturlielumi. Revolvera sistma un Kalibrs Patronu skaits nosaukums magazn Colt M-1860 Ruger, Old Army Colt M-1873 Colt MkV (1980. g.) Smith & Wesson M-1 (1857. g.) Smith & Wesson M-1909 Smith & Wesson M-64 Ruger GP-100 Nagan (1895. g.) Toz-36 Webley&Scott No. 2 Bulldog Sterling (1984. g.) Mauser (1878. g.) Meyer M-C Enfield No-2 Mkl (1931. g.) ZKR-590 (1960. g.) Ruger Bisley Revolver Manurhin MR73 Mauser Luger Velo-Dog Galan .44 .45 (11,4 mm) .45 .357 .22 .38 .38 .357 7,62 mm 7,62 mm .455 .38 11,0 mm .22 9,65 mm 5,6 vai 9,65 mm .357 .357 9 mm 5,75 mm 5 6 6 6 7 7 6 6 7 7 5 6 7 6 6 6 6 6 8 7 ASV ASV ASV ASV ASV ASV

Valsts

Piezmes

Colt M-1860 atdarinjums armijas bruojum pirm patrona ar metla aulti

ASV ASV Beija PSRS Lielbritnija Lielbritnija Vcija Vcija Lielbritnija ehoslovkija ASV Francija Vcija Francija

bija bruojum Polij, PSRS

policijas vajadzbm

moderns 1985. gada revolveris

1872. gad Kolta kompnija uzsk .45 kalibra revolveru raoanu, ko oti iecie-

nsanai kabat

nja ASV zelta mekltji, kovboji un policijas erifi. No 1877. gada Kolta revolvera auanas mehnisms va aut ar ar pauzvilkanos. di .45 kalibra kolti tika izgatavoti ldz 1940. gadam, un no 1955. gada to raoana atkal atsks. Revolveri tika raoti vairks valsts (Beij, Lielbritnij, Vcij, Itlij, Krievij, Francij un pat n), tomr galvenais to raotjs daudzuma un modeu jom bija un ir ASV. 1872. gad Plesners un 1874. gad Liss (S. Lewis) patentja paldjos pistoles. Tomr ts palika tikai rasjumos, jo patronas ar dmu pulveri tdiem ieroiem nederja. Kad tika radts bezdmu pulveris un raoan ieviesta Dona Brauninga (John Browning) 1897. gad izgudrot veiksmg (ar magaznu roktur) pistoles konstrukcija, sks pistoles otr atdzimana. Ldz tam par viengo veiksmgo paldjos pistoles konstrukciju varja uzskatt desmitpatronu garstobra pistoli K-96. Ts konstrukciju 1893. gad izstrdja bru Mauzeru Vcijas strlnieku ierou kompnijas direktors Federlje. Kaujas kristbas un atzinbu t ieguva 1899.1902. gad angu-bru karos. Tomr Vcijas armijas bruojum to piema tikai 1916. gad, kad Mauzers prgja no 7,63 mm kalibra
151

uz 9 mm patronm (5.6. att.). Mauzera paldjoo pistou darbbas pamat ir atsitiena enerijas izmantoana ar so stobra gjienu. 1926.1930. gad ar sarkan armija iepirka 30 000 mauzeru. Mauzera pistole, pateicoties garam stobram, va aut liel attlum, tpc tai tika izveidota pievienojama koka laidne, ko vienlaikus varja izmantot patronu glabanai. Pirms D. Brauninga interesantu pistoli izgudroja ar Austrijas auteu konstruktors Ferdinands Manlihers (Ferdinand Mannlicher). 1894. gad pardjs neparastas konstrukcijas paldjo pistole, kurai lode viena laik vilka ldzi stobru, saspieot atgriezjatsperi. Koldz stobrs pavirzjs uz prieku, tika izmesta izauts patronas aula, un, stobram atgrieoties iepriekj stvokl, tas uzvilks uz nkams patronas, kas tika padota no magaznas. Mauzera pistoles popularitte noteica to, ka ts konstrukcijas elementus izmantoja ar citi konstruktori, piemram, Manlihers (M-96) un Hugo meisers (Hugo Schmeisser). T k meisera pistoles tika izgatavotas T. Bergmaa (Theodor Bergmann) rpnc, ts nosauca par Bergmaa sistmas pistolm. Ttad var pieemt, ka no 1897. gada, kad ASV ierou meistars un Beijas Nacionls ierou fabrikas konstruktors Dons Braunings piedvja jaunas konstrukcijas pistoli, kur nebija izmantota nedz autenes, nedz revolvera shma, sks pistoles atdzimana. No Brauninga pistoles darbbas etriem patentiem vislielko atzinbu izpelnjs brv aizslga darbbas shma un atsitiena enerijas izmantoana ar so stobra gjienu. Pirm shma kuva par bzi Beijas brauningiem, bet otr shma tika izmantota tdu slavenu pistou modeu k Colt-Browning M1911 un FN-Browning GP-35 High Power darbbas pamat. Lai samazintu ieroa izmrus, Braunings ievietoja 7 patronu magaznu ar padevjatsperi pistoles roktur. Braunings kaujas un atgriezjatsperes viet izmantoja vienu atgriezjkaujas atsperi, kas ar specilu sviriu iedarbojs uz belzni un aizslgu. ie jauninjumi ieguva popularitti, un visas vlks tipa pistoles dvja par brauningiem. Pistoles prldana un auanas mehnisma uzvilkans notika, izmantojot stobra atsitienu ar so gjienu (5.3. att.). Ar Kolta kompnija 1897. gad nopirka divu Brauninga pistou patentus, un tapa

5.3. att. Brauninga 7 patronu pistole FN Browning M1900. 152

.45 kalibra Kolta pistole M-1911, ko iekva ASV armijas bruojum 1911. gad (5.4. att.) un izmantoja pat ldz 1985. gadam. Beij 13 gadu laik tika saraoti miljons brauningu, un tos izgatavoja ne tikai ASV, bet ar cits valsts.

5.4. att. ASV raotais Colt M1911 A1.

ajos gados lielu popularitti Eirop ieguva ar 8 patronu Parabellum (no latu izteiciena Gribi mieru, gatavojies karam), ko raoan ieviesa 1900. gad (5.5. att.).

5.5. att. Vcijas armijas bruojum 1908. gad iekaut pistole Parabellum ar patronu aptveri un maksti.

Ts autori Hugo Borhards (Hugo Borchard) un Georgs Lugers (Georg Luger) ar ieroa prldanai izmantoja stobra atsitienu ar so gjienu. Pirms viena aizslgs nosldza stobru ar kloa-klaa mehnismu, kas atrads nvespunkt. 1904. gad ska izgatavot 9 mm kalibra Parabellum ar Georga Lugera konstrukcijas 9x19 mm patronm, ko iekva Vcijas flotes virsnieku bruojum, bet 1908. gad vis armij ar nosaukumu 08. s pistoles tika iekautas bruojum daudzu valstu armijs, tpc ar vlkajos gados izgudrotji savas pistoles radja galvenokrt uz Parabellum patronas bzes.
153

No 1938. gada Parabellum (08) Vcijas armijas virsniekiem ska nomaint ar elegantkas un modernkas konstrukcijas Kra Valtera (Carl Walther) sistmas pistoli P-38. T palika Vcijas armijas bruojum ar pc Otr pasaules kara ar nosaukumu Walther P1. 20. gadsimt rads oti daudzi dadu pistou veidi, un gandrz visu valstu armijs ts nomainja revolverus. Tomr ierou tirg un policijas vajadzbm pistoles un revolveri turpina konkurt sav starp. Pistoles ir kompaktkas, tri prldjas, un ar tm var aut ar automtiskaj rem. Revolveriem ir vienkrka konstrukcija, tie ir droki lietoan un auj izdart nkamo vienu ar kmes gadjumos. Tomr armijas vajadzbm revolverus tikpat k vairs nerao, jo tos ir izkonkurjuas pistoles. Visplak izplatto un daudzu valstu bruojum esoo pckara gadu pistou galvenie raksturlielumi apkopoti 5.2. tabul.
5.2. tabula. Visvairk raoto pistou galvenie raksturlielumi. Pistou modei 1 Colt M1911 A1 (nomaina ar Beretta) TT (Tula, Tokarevs, 1930. g. praktiski Browning Model 1903 kopija) PM (Makarova pistole) APS (Stekina automtisk pistole) PSM (mazgabarta paldjo pistole) Browning FN (jau pc Brauninga nves) Walther P1 (P38 msdienu variants) Beretta M92 F (Pistol M9, ASV no 1985. g.) Lahti L35 Lahti M/40 M15 M.B.A. 13 mm Gyrojet Pistol Smith & Wesson mod. 645 MAS mod. 1950 M.A.B. Model D 154 Kalibrs 2 .45 Masa, kopj/ lodes, g 3 1130/15,2 Garums, kopjais/ stobra, mm 4 219/127 V0, m/s 5 253 Patronu skaits aptver 6 7 Valsts (gads), konstruktors 7 ASV (bruojum ldz 1985. g.) PSRS (bruojum no 1951. g., nomaintas ar PM) PSRS (1951. g.) PSRS (1951. g.) PSRS, T. Laevs, A. Samarins un . Kuikovs Beija, D. M. Braunings Vcija, K.Valtera uzmums Itlija, ierou rpnca Pietro Beretta Somija Zviedrija ASV (specvienbm) ASV (specvienbm) ASV (kara gados papildinjums koltiem) Francija, birojs Saint-tienne

7,62

940/5,5

195/116

420

9,0 9,0

810/6,1 1020/6,1

161/93 225 (540)/140

315 340

8 20

5,45

510/2,5

155/85

315

9,0 9,0 9,0 9,0 9,0 9,0 13,0 .45 9,0

900/8 800/8 1120/8 1270/8 1270/ 750/8 450/ 1160/15,2 960/8

200/118 218/120 217/125 211/140 271/140 200/108 241/127 219/127 195/127

350 350 390 350 350

13 8 15 8 8 9

380 360 354

6 8 9

1 Heckler&Koch mod. P7M8 CZ mod. 75 (Ceska Zbrojovka) Fort-12, Fort-12T L9A1 SIG Sauer P220 Beretta mod. 93 R Uzi Walther PPS Glock-17 (20. gs. 80. gadu vid)

2 9,0 9,0 9,0 PM 9,0Lug 9,0 9,0 9,0 9,0 9,0 9,0

3 1135/8 1140/8 0,83 0,75 800 / 8 1120 (1170)/8 2000/8 549/8 661 (870)/8

4 175/105 203/120 180/95 206 / 109 240/156 240/115 160/81 188/ 114

5 350 350 315 420 354 345 375 350 350 350

6 8 vai 13 Vcija 15 12 13 9 15 vai 20 20 6, 7 vai 8 17

ehoslovkija, Jozefs un Frantieks Kauki Ukraina Lielbritnija veice Itlija Izrala Vcija Austrija, kompnija Glock

Apvienoto Arbu Emirtos pc projekta Caracol tiek izgatavotas veiksmgas pistoles Glock-17 kopijas (Caracol F un Caracol C), kuras, bdamas mazkas masas un ltkas tirg, ar vienkrku izgatavoanas tehnoloiju un labk nobalanstas, vartu kt par nopietnu konkurentu daudzu slavenu kompniju pistolm. Revolveru pamatdaas: 1. stobrs ar tmanas ierci, 2. rmis ar rokturi, 3. pagrieama magazna ar asti un ekstrakcijas mehnismu, 4. uzsites-nolaiamais mehnisms ar drointju. Revolveru raksturga pamatdaa ir ap savu asi pagrieama magazna, kur ierkotas patrontelpas ar patronm. Pagrieot magaznu, ts patrontelpas pc krtas tiek pievienotas nekustgajam stobram. Apa magazna tiek pagriezta mehniski ar vja muskuu spku, izmantojot uzsites-nolaiamo mehnismu. vjs, nospieot mlti, nospriego uzsites-nolaiam mehnisma kaujas atsperi un uzvelk gaili, vienlaikus liekot darboties magaznas pagrieanas mehnismam. Izauto patronu aulas paliek aptver, kuru nepiecieams no tm atbrvot un pieldt ar jaunm patronm. Revolveros biei izmanto specilas konstrukcijas unitrs patronas, kurs lode vis garum atrodas aul, td veid samazinot iespjamo pulvera gzu nopldi viena brd. Revolveru konstrukcijas galvenokrt atiras ar izauto patronu aulu ekstrakcijas veidiem, izemot ts pa vienai vai vienlaikus. Pirm tipa revolveru rmjiem ir specili vairogi, kas nosldz aptveru patrontelpas no vja puses. No labs puses vairogu var nospiest uz leju, atverot magaznas vienu patrontelpu, kur iebdt krtjo patronu. Td veid, pagrieot magaznu, to var pieldt ar patronm. Paceot vairogu, revolveris ir pieldts. Lai izmestu izauts patronas aulu, nepiecieams pagriezt aptveri, atkal nobdot uz leju vairogu (Abadi durtias), un ar specila stiena paldzbu izgrst aulu no aptveres patrontelpas. Td veid, pa vienai izmetot visas aulas, Abadi piedvja vairoga konstrukciju, kuru nospieot uz leju
155

5.2. Revolveru konstrukciju patnbas

atsldzas gailis, un magaznu var pagriezt, nospieot mlti. Krtjais mltes un ekstraktora-stiena galvias nospiediens auj tri izldt magaznu no izautajm aulm. di revolveri atiras tikai ar ekstraktora-stiena konstrukciju veidiem. Daudz trk revolveri var pieldt, izmantojot aulu vienlaicgu ekstrakciju, im nolkam atbrvojot visu magaznas aizmugures dau un vienlaikus izbdot visu patronu aulas. Lai to vartu izdart, parasti noliec stobra galu uz leju vai pagrie magaznu uz sniem. Pirmais variants pirmo reizi tika izmantots Smita un Vesona sistmas revolveros, kuros stobrs ar aptveri piestiprints pie rmja ar astes paldzbu un tiek fiksts kaujas stvokl ar specilu sviru fiksatoru. Atverot revolveri no aptveres centra ar kustgas zvaigzntes paldzbu, no patrontelpm tiek vienlaikus izbdtas visu patronu aulas. Pc patronu izmeanas zvaigznti ar atsperes paldzbu atgrie skuma stvokl un aptveri atkal pield ar kaujas patronm. du revolveru galvenais trkums ir kustg aste, kas ar laiku nolietojas. Uz sniem atverama magazna pirmo reizi pardjs S. Kolta sistmas revolveros. Visai tri o konstrukciju prma ar Smita un Vesona un citu sistmu revolveros. aulu ekstrakcija notiek tri un viegli, nospieot specilas svirias galviu, kas savienota ar ekstrakcijas zvaigznti. Skuma stvokl ekstraktors atgrieas ar atsperes paldzbu. Kaut gan pc prldanas truma ie revolveri atpaliek no pirm varianta, tomr msdienu revolveros parasti izmantota konstrukcija. Galven priekrocba monolts rmis. Pc uzsites-nolaiam mehnisma konstrukcijas revolverus iedala parastajos (viena veida darbbas), divu veidu darbbas un revolveros tikai ar pauzvilkanos. Parasts darbbas revolveri auj katru vienu izpildt, iepriek uzvelkot gaili un ar pirkstu to atvelkot atpaka. aj brd automtiski tiek pagriezta magazna, saspiesta kaujas atspere un gailis uzlikts uz sprda. Piemram, Colt M1873 SAA un Ruger SA revolveri. Nospieot mlti, belznis uzsit pa kapseli, un notiek viens. Daudz plak lieto divu veidu darbbas uzsites-nolaiamos mehnismus, kas auj aut, uzvelkot gaili ar pirkstu, k ar ar t pauzvilkanos. aj gadjum, nospieot mlti, pagrieas magazna, krtjo patronu novietojot pret stobra kanlam, un sk uzvilkties gailis. Gailis, paceoties ldz galjam stvoklim un neaizeroties aiz sprda, strauji atgrieoties skuma stvokl, uzsit pa kapseli, un notiek viens. Lai izpildtu krtjo vienu, jatlai mlte un atkal t jnospie. Pauzvilkans patrina auanas tempu, bet samazina auanas precizitti, jo nepiecieama samr liela pieple, lai nospiestu mlti. Strlnieks var izvlties jebkuru auanas veidu. Dai revolveru tipi auj aut tikai ar pauzvilkanos. Tajos gailis parasti ir noslpts. Visos parasts konstrukcijas revolveros, lai vartu pagriezt aptveri, gaili var uzlikt pusuzvilkt stvokl, kas ir drointja stvoklis, jo mlte tiek atvienota no gaia vai noblota. du drointja konstrukciju izmanto ar cita veida revolveros. o sistmu raksturga pazme ir gara plakan atspere, kas atrodas rmja labaj pus starp aptveri un nolaiams mltes aizsargskavu (kaut gan tas nav obligti). Daudzu revolveru (sevii jauno modeu) uzsites-nolaiamajiem mehnismiem ir gaii, kuri pc viena nedaudz pabds atpaka, fiksjoties un aujot atsperei pagriezties ap savu asi. d stvokl nevar notikt ar gadjuma viens, nejaui
156

uzsitot pa gaili, un tds revolveris ir nodroints. Lai mazintu pulvera gzu izplanu no stobra resgaa viena brd, Leona Nagana un Henrija Nikolasa Pipera sistmu revolveros izmanto specilas patronas ar garm aulm. o sistmu uzsites-nolaiamais mehnisms ne tikai pagrie aptveri, bet ar pirms viena nedaudz to pavirza uz prieku. aula piespieas stobra kanlam un viena brd, nedaudz izpleoties, mazina iespju pulvera gzm izplst no stobra resgaa. Dau revolveru sistms gaia uzvilkans notiek reiz ar attiecgs patronas padoanu no patrontelpas 1,52,0 mm uz prieku. Dau revolveru konstrukcijm (piemram, kabatas) ir nolaiam mlte, un tm parasti nav aizsargskavas. Saliekt mlte padara revolveri vl droku un kompaktku, bet nepiecieams laiks, lai ieroci sagatavotu auanai. Noliecamo stobru revolveru konstrukciju nostiprinanai parasti virspus ir valntis, kas atvieglo tmanu. Revolveru rmju konstrukcijm var bt oti dadi varianti.

Pistole ldzgi revolverim ir individuls aizsardzbas un uzbrukuma ierocis, kas domts pretinieka dzv spka izncinanai ldz 50 m distancs un tuvc. Pistou otr atdzimana sks ldz ar to mehnismu darbbas automatizciju. T k pistoli auanas laik parasti notur ar vienu roku, t optimli darbojas savrupvienu rem. viena brd pistole sevi prld, un, lai izdartu jaunu vienu, nepiecieams tikai atlaist mlti un atkal to nospiest. Konstrukciju veidos pistolm vrojama lielka dadba nek revolveriem. Ts var atirties ar automtikas darbbas principiem, mehnismu uzbvi un izvietojumu. Pc stobru skaita izir vienstobra un daudzstobru pistoles. Armijas vajadzbm izmanto vienstobra pistoles, kuras savukrt iedala vienldiu (signlpistoles, specils) un daudzldiu (kaujas) pistols. Daudzldiu pistols patronas tiek padotas no magaznas un atkarb no uzbves patnbm un darbbas principiem izir: magaznu pistoles, kas prldjamas ar roku, magaznu pistoles, kur magazna ir ar stobra patrontelpa, paldjos pistoles, automtisks pistoles. K individulos ierous armijas virsnieku vajadzbm izmanto paldjos un automtisks pistoles, tomr ts tiek uzskattas par lietdergm tikai miera laika vajadzbm. Armijas vajadzbm katra valsts (vai ts bruoto spku veids) parasti bruojum iekauj viena veida pistoli, tdjdi atvieglojot personlsastva apmcbu, apgdi ar patronm un rezerves dam. Daudzstobru pistoles tiek izmantotas galvenokrt specilo vienbu vajadzbm (auanai zem dens, ar skaas klusintjiem). Ar automtisks pistoles ir paredztas specilajm vienbm, jo preczai auanai ar tm nepiecieama augsta trentbas pakpe. aujot automtiskaj rem, tikai pirms trs lodes dod nepiecieamo trpjumu blvumu. Specilisti uzskata, ka agresvas darbbas prtraukanai pietiek ar diviem lou trpjumiem. Treais
157

5.3. Pistou konstrukciju patnbas

trpjums tikai pastiprina rezulttus. Tpc automtiskajs pistols parasti cenas ierobeot automtikas darbbu ldz trs vieniem pc krtas. Lai turpintu auanu, jatlai mlte un atkal t jnospie, piemram, Beretta 93P (Itlija) un FP-70A1 (Vcija). Pc nozmes un konstrukcijas patnbm pistoles iedala:
militrajs policijas civilajs mednieku specilajs sporta gzes pneimatiskajs

Pistolei k individulajam ierocim konstrukcijas patnbas atkargas no tai izvirztajm prasbm: lodei jbt ar augstu apstdinou efektu; precizittei un trpjumu blvumam jbt pietiekamam, gan notmjot ar apstdintu rokas kustbu, gan aujot, rokai esot kustb, ldz 25 m distanc; auanas tempam jbt pietiekamam, lai droi trptu mr tuv attlum; pistoles masai, izmriem un formai jbt tdiem, lai vartu rti pistoli uzglabt, prnst un lietot; pistoles konstrukcijai jbt droai, gan to lietojot, gan uzglabjot. Pistou uzbve un dizains ir oti dadi, tomr to konstrukcija ar magaznu roktur atbilst dam visprpieemtm shmm. 1. Pc darbbas rema izir: ar roku prldjams pistoles pirms katra viena, paldjos pistoles, automtisks pistoles. 2. Pc patrontelpas noslganas principa: ar brvo aizslgu, ar pusbrvo aizslgu, ar noslgto aizslgu. 3. Pc auanas mehnisma tipa: gaia tipa ar kaujas atsperi roktur: a) ar noslgtu gaili, b) ar brvu gaili; bela tipa ar kaujas atsperi aizslg. 4. Pc atgriezjmehnisma izvietojuma: atgriezjatspere uzvilkta uz stobra (1910. g. Browning, Walther PP, Makarov PM); atgriezjatspere atrodas zem stobra (1906. g. Browning, Wilson, 1910. g. Mauser). 5. Pc stobra tipa: stobrs ir pistoles rmja sastvdaa un ir brvs ar graudu tievgal; stobrs noslgts ar masvu aizslgu: a) nekustgi savienots ar pistoles rmi, b) kustgs attiecb pret pistoles rmi. Daudz retk sastopama pistoles konstrukcija ar atseviu magaznu mltes aizsargskavas priek (Mauser K-96, Bergman, Mannlicher M-96, BergmannBayard).
158

5.6. att. Vcijas raojuma pistole Mauser C-96 model 712 ar 20 patronu magaznu.

Tdu auteu tipa pistolm (5.6. att.) parasti ir gar stobrs, un msdiens o konstrukciju izmanto tikai manpistols un das sporta pistols, jo var iegt lielku precizitti, aujot krtm. Ar samr garu stobru tas auj ieroa maingo masu (magaznu ar patronm) izvietot tuvk ieroa masas centram, palielinot t stabilitti aujot. iemesla d ar stobru cenas izvietot pc iespjas tuvk rokturim, kas samazina atsitiena plecu viena laik. Ar to ar saistta vlans novietot atgriezjatsperi zem stobra. Pc automtikas darbbas principa pistoles var sadalt trs sistms: a) ar brvo aizslgu (1. tips, 2. tips); b) ar pusbrvo aizslgu (3. tips); c) ar noslgto aizslgu (4. tips, 5. tips).

1. tips. Atsitiena enerijas izmantoana ar brvu aizslgu un nekustgu stobru.

Aizslgs priekj stvokl ar atsperi piespiests pie stobra, atsitiens viena brd aizslgu atmet atpaka. T k aizslga masa daudz lielka par lodi, tad tas kustas lnk un izvelk aulu no patrontelpas tikai pc tam, kad lode izlido no stobra tievgaa. Atsitiena enerijas izmantoanas variants pistolei ar brvu aizslgu un nekustgu stobru ir Krievijas pistoles PM konstrukcija (5.7. att.), kuras konstruktors N. Makarovs izmantoja vcu firmas GECO pirmskara izstrdes patronu 9x18 Ultra.

159

5.7. att. Makarova 9 mm kalibra pistole PM.

2. tips. Pulvera gzu enerijas izmantoana pistolei ar nekustgu aizslgu un uz prieku kustgu stobru.

Atsitiens iedarbojas uz ieroa korpusu un netiek izmantots. Pistole prldjas, stobram kustoties uz prieku, izmantojot lodes berzes spku pret stobra sienim (lodes iegrieanos stobr reakciju), tai virzoties pa stobru. Atgriezjatspere, atgrieot stobru skuma stvokl, ar prld pistoli.

s
3. tips. auj palnint aizslga atvirzanos no stobra atsitiena rezultt viena brd.

o 3. tipu ar pusbrvo aizslgu realiz ar dadu konstrukciju paldzbu, kas palielina berzi vai veicina patrintu citu detau kustbu. K piemru var apskatt Heklera un Koha firmas pistoles P-9s (5.8. att.) pusbrv aizslga konstrukciju. Kustoties atpaka atsitiena enerijas iedarbb, aizslgs sav kustb iesaista divas lodtes. Lodtes tuvojas viena otrai, palnina aizslga kustbu un patrina t bela kustbu.
160

5.8. att. Daji izjaukta Heklera un Koha 9 mm kalibra pistole P-9s.

Stobra atsitiena enerijas izmantoana pistols ar garo stobra gjienu.

4. tips. Atsitiena izmantoana pistol ar garu stobra gjienu auj noslgt stobra kanlu, atdodot vairk enerijas lodei.

T k viena brd aizslgs un stobrs ir sasaistti sav starp, tad atsitiens liek stobram ar aizslgu noiet visu atgrdiena ceu. Sasniedzot galgo aizmugures stvokli, stobrs atdals no aizslga un atgrieas skumstvokl, izmetot izauts patronas aulti. Aizslgs, atgrieoties priekj stvokl, iebda krtjo patronu un iesldz noslganas ierci.

5. tips. Izmantojot atsitienu pistol ar so stobra gjienu, stobrs un aizslgs, kas savienoti sav starp ar noslganas ierci, tiek atsviesti atpaka.

161

T k to kopj masa ir pietiekami liela, tie kopgi virzs daudz lnk par lodes kustbu stobr. Pavirzoties nelielu gabaliu, noslganas ierce atbrvo aizslgu no stobra. Stobrs apstjas, bet aizslgs turpina savu kustbu, lai prldtu ieroci. K piemru var mint Vcij un ASV raots veices firmas pistoli SIG Sauer 220 (5.9. att.) un vcu firmas Carl Walther raots pistoles Walther PPS (5.10. att.).

5.9. att. 9 mm kalibra pistole SIG Sauer 220 ar aptveri (ASV variants .45 patronai ACP).

5.10. att. Viena no Vcijas jaunkajm (2007. gada) 9 mm kalibra pistolm Walther PPS.

Pistols ar su stobra gjienu t noslganai izmanto dadas konstrukcijas, kuras var sagrupt 4 grups: 1. stobra nobdana (1. un 2. shma); 2. stobra pagrieana (3. shma); 3. noslgana ar atseviu detau staiguli (4. shma) vai li (5. shma); 4. noslgana ar sviru sistmu paldzbu (6. shma). Pirms grupas pistols (stobru nosldz, to nobdot) stobru augpus atrodas izgriezumi, kuros var ievietoties aizslga apvalka iekpuses izcii noslganas brd (skat. 1. shmu).

162

viena brd atsitiena iedarbb aizslgs, virzoties atpaka, atvelk ar stobru. aj kustb stobrs vienlaikus nobds uz leju, jo tas ar kustgu austiu ir pievienots pistoles rmim. Stobra izgriezumi iziet no aizslga izciiem, un tas apstjas, bet aizslgs turpina savu kustbu. Stobra nobdanu uz leju var pankt ar dadas konstrukcijas iercm. Piemram, 2. shm pardta iespjam stobra nobdana ar izciu paldzbu, kuri virzs pa aizslga apvalka izgriezumiem.

Pie otrs grupas pieskaita pistoles, kuru stobru rpus ir divi izcii. Viens no tiem sld pa pistoles rmja slpo gropi (skat. 3. shmu), bet otrs pa aizslga rsgropi.

viena brd izcilnis, kas atrodas rsgrop, stingri savieno stobru ar aizslgu, kas sav kustb aizvelk ldzi stobru. Stobrs kustas, pagrieoties ap savu asi, t k otrais izcilnis virzs pa pistoles rmja slpo gropi. Pc stobra pagrieans izcilnis iziet no aizslga rsgropes, t atbrvojoties no aizslga.
163

Tres grupas pistou stobra noslganas ierces darbojas pc dadiem principiem. Visi tie balsts uz to, ka stobrs un aizslgs tiek savienoti ar specilu detau, kas pc stobra s gjiena maina savu stvokli un atbrvo stobru no aizslga (skat. 4. un 5. shmu).

Ceturts grupas pistolm aizslgs, atrodoties galj priekj stvokl, no aizmugures nosldzas ar dadu sviru sistmu paldzbu, kuras to savieno ar rmi. viena brd aizslgs atvirzs atpaka kop ar savu sviru sistmu un stobru. Pc bra sviras atsitas pret pistoles rmi un, izejot no nves punkta, atbrvo aizslgu no stobra, aujot tam turpint savu kustbu (6. shma).

6. shm pardts Parabellum pistol (5.5. att.) realiztais aizslga noslganas variants.

Paldjoo pistou attstb vrojama dadu Browning konstrukciju elementu izmantoana un pilnveidoana. Piemram, pistol TT veiksmgi tika apvienota ColtBrowning automtikas shma ar 1900. gada Browning rjo noformjumu, ievieot daas oriinlas detaas. Spnijas pistoles Victoria rjais noformjums atbilst 1906. gada Browning ar 1903. gada Browning pistoles drointju un 1900. gada Browning patronu. Lugera Parabellum un jo sevii Browning pistou rj dizaina izmantoana prjs pistols bija plai izplatta. Atzmsim o pistou konstrukciju galveno elementu patnbas. 1903. gada Browning izmantojot 1893. gada Borharda pistoles veiksmgo risinjumu, magazna ievietota roktur, aiz magaznas atrodas kaujas atspere, aizslgs
164

pilngi nosedz stobru, kura atgriezjatspere ir zem stobra, gailis nosegts. 1906. gada Browning (jau mazka izmra ar plakanu un vienkrotu konstrukciju) kuva par iecientu ieroci. 1910. gada Browning atgriezjatspere, uzvilkta uz stobra, va vl nedaudz samazint pistoles izmrus. o shmu veiksmgi pilnveidoja Valters un vlk ar Makarovs sav PM pistol. Lugera Parabellum atiras ar atkltu stobru, stipri noliektu rokturi un samr lielu stobra krbu, kur ievietots patrontelpas noslganas un auanas mehnisms. Parabellum rjais noformjums tika kopts diezgan biei, kaut gan ar cita tipa patrontelpas noslganas un auanas mehnismiem. Piemram, vcu Adler, somu VKT, itu Glisenti Brixia, japu Nambu 14 un 24, ameriku Ruger Mk II un citas pistols. Specilo uzdevumu veikanai tiek konstrutas pistoles, kas oti atiras no dienesta pistolm: 1. Pistoles nai (franu ineniera Patrika Lastavela pistole, kam asmens pirms viena jnoliec uz sniem, n 1987. gad radt pistole Tip 316 ar diviem stobriem, Krievijas izlka pistole nazis NRS, kas auj ar roktur ievietotu stobru, pagrieot to pret pretinieku); 2. Daudzstobru pistoles: a) ASV 12 stobru pistole Marcus un Francijas 5,56 mm kalibra pistole fotoaparts, kas auj, paceot rokas uz augu; b) pistole arbalets, kas auj aut ar bultm praktiski bez skaas; c) zemdens cntju daudzstobru pistoles (sestobru Barra pistole, etrstobru 4,5 mm kalibra SPP); d) vienstobra vai daudzstobru 2526,5 mm kalibra signlpistoles (PSRS 1927. gada SP, Vcijas Walther un P2A1). s pistoles izmanto ar rokas grantu un kumulatvo grantu (vtstobra Kampfpistole) meanai. Otr pasaules kara gados ar PSRS 26,5 mm pagina signlpistolei SP tika radta diversantu patrona ar aizdedzes grantu. Tagad ai pistolei radta gzes granta erjomuha-4 ar gzi CN (granta ar masu 49 g izveido 50 m3 gzes mkoni. Maksimlais auanas tlums 165 m). Daudzu pistou konstrukciju patnbas ir atkarbas no to pamatdau un mehnismu uzbves patnbm. Tlk par pistoles stobru, aulas ekstrakcijas mehnismu, auanas mehnismu un citu palgieru uzbves patnbm. aujamierou stobri: tiek izmantoti k patronas pulvera ldia deganas kamera, dod iespju lodei pieirt vajadzgo virzienu un skumtrumu, stabiliz lodes lidojumu trajektorij, pieirot tai labo vai kreiso rotciju. Stobrs kop ar patronu nosaka ieroa ballistisks pabas, ttad ir svargk ieroa sastvdaa. Stobrs ir metla caurule, kuras iekjo tilpumu sauc par stobra kanlu. Patronas pield stobru no resgaa puses, bet lode izlido no tievgaa. Vtstobra ieroos vl izir patrontelpu skrejsku un vtoto dau. Patrontelpa domta patronu
165

ievietoanai, un ts forma un izmri atkargi no ieroa patronas aulas formas un izmriem. Lai atvieglotu aulas izvilkanu, atkarb no ts materila elastbas parasti starp patrontelpas sienim un aulu atstj atstarpi, ne lielku par 0,1 mm. im nolkam liela kalibra patronu aulas ir pudeveida ar konusveida sienim, kas saaurins uz lodes pusi. Dau ierou patrontelpas cenas izveidot dadu viena kalibra ldzgas formas un izmru patronu lietoanai. Pateicoties skrejskai, lode iegst pareizu skuma kustbas virzienu, aujot tai pakpeniski iegriezties vtns. Skrejska ir konusveida, kur vtnes skas, grieiem paceoties no nulles augstuma. Vtotaj da stobra pamatkanl tiek izveidotas groptes, kas ar pieir lodei rotciju. Lai lode mazk laistu garm pulvera gzes, nepiecieamas platas groptes (vtnes), bet lodi labk iegrie auras groptes. Tpc jmekl kompromisa risinjums, proti, groptm un grieiem izvlas viendu platumu. Lai lode iegtu vajadzgo rotcijas trumu, neaujot gzm izrauties caur groptm, parasti vtu dziumu izvlas (0,0140,02) d no stobra kalibra. Pdjos gados interesi piesaista poligonlie stobra kanli, kuru rsgriezums ir sestris vai astostris (heksagonlie vai oktagonlie stobri). Heksagonls stobrs ir Gloka pistolm un 12,7 mm kalibra Izralas Desert Eagle. Tiek uzskatts, ka tie labk iegrie lodi un tiem ir lielka izturba. Parasti lodei pieir rotcijas kustbu pa labi, tomr Francijas un dau citu valstu firmas rao ierous ar rotciju pa kreisi. Piemram, pistoles MAS-50 un Colt Gov't M1911. kustba liel attlum izraisa snisku lodes novirzanos no skotnjs auanas plaknes (derivcija), to kompens tmanas ierces. Stobrus izgatavo no trauda, parasti virpojot vai izvelkot ar puansona metodi, kaut gan iespjama ar kalana specil form un dadu elektromisku metou izmantoana. Jo garks stobrs, jo lode no pulvera gzu iedarbbas iegst lielku skumtrumu un stabilks ir lodes lidojuma virziens. Tomr pistou un revolveru rtkai uzglabanai un prnsanai nepiecieams to izmrus pc iespjas samazint, un parasti o ierou stobru garums var bt (816) d ieroa kalibri. du sstobru ierou ballistiskie rdtji parasti neatbilst kaujas ierou prasbm un to izmantoana ir ierobeota. Piemram, pistoles PSM un PM. Stobrs strd oti smagos apstkos, un t dilanu veicina di apstki: mehniski (lodes berze; stobra vibrcija un elastgs deformcijas, izgrot lodi; pulvera nesadeguo daiu atsitieni); termiski (augsta un nevienmrgi pc stobra garuma sadalta temperatra, sadegot pulverim; stobra periodiska izpleans un atgrieans skuma stvokl). Mehniska iedarbba deld vtnes, rada mikroplaisias un mikroporas, atsit hroma krtiu. Termisk iedarbba izveido izdeguma tklius. auanas laik stobr sakrjas piedegums, kas satur stoas (hlords, klija sulfts un sulfds) un nestoas (nesadegus pulvera daias, lou svina vai uzgau tompaka daias, aulas metla izkausts un atrauts daias) sastvdaas. s daias gaisa un mitruma kltbtn izveido dumus, kas izraisa elektromisko stobra kanla koroziju. Par
166

to detaliztk ststts grmatas pirmaj noda. Rezultt nodilst stobra kanla hroma krtia, stobrs izpleas, kas mazina pulvera gzu enerijas iedarbbu uz lodi un t iegst mazku kintisko eneriju. Samazins lou skumtrums un palielins to izkliede lidojuma trajektorij. Stobra izturba atkarga ar no t sieniu biezuma, kuras izgatavo biezkas patrontelpas tuvum. Gariem stobriem viena laik pards vibrcijas, kas ietekm auanas precizitti. Lai to novrstu, parasti izgatavo stobrus ar biezkm sienim un uzgaiem tievgaos. Lai palielintu stobra dzvotspju, stobra traudam pievieno nieli, hromu, volframu, vandiju, molibdenu. im nolkam stobra kanlu (visu vai tikai resgaa dau) prklj ar plnu hroma krtiu. Stobra dzvotspju ietekm ar lodes uzgaa forma un materils, k ar pulvera un kapseles tips. Liela nozme ir stobra regulrai apkopei. Stobri var bt ar viegli nomainmi, lai mazintu to prkaranu, aujot krtm. Pirms viena stobra patrontelpu nosldz aizslgs, im nolkam stobru nekustgi savieno ar pistoles rmi vai izveido specilu stobra krbu, kur kustas aizslgs. Daudzas firmas izgatavo nomainmus stobrus ar pistolm, kas auj izmantot dada kalibra patronas un atkarb no stobra garuma ar iegt dadus lou skumtrumus. Tomr tas sare ieroa konstrukciju, un praks dus stobrus lieto reti. Gzu pistolm izmanto gludstobra, plnu sieniu stobrus, kurus nevar izmantot auanai ar citm patronm. du pistou stobra tievgal iemontts rsstienis vai krusti, kura uzdevums saaidt kapsulu ar gzes pildjumu. Tlkaj kustb gze inerces rezultt turpina kustbu, izlidojot no stobra aur kl. Jo lielka auanas distance, jo lielks gzu izkliedes diametrs un mazka to koncentrcija. Patronu aulas ekstrakcijas mehnisma uzdevums ir izvilkt no patrontelpas un izmest izauts patronas aulu vai patronu (kmes gadjumos). Ieroos ar brvo un pusbrvo aizslgu opercija notiek, pulvera spiediena ietekm viena laik, kas izmet aulu kop ar aizslgu. Tomr bez izmetja iem ieroiem biei bija kavki. Td pistols ar so stobra gjienu, kad aula tiek izvilkta pie maza pulvera gzu spiediena, aulas ekstraktoram noteikti jbt. Ieroos ar garo stobra gjienu, tpat k neautomtiskiem ieroiem, aula tiek izvilkta praktiski bez pulvera gzu spiediena patrontelp, un to var izdart tikai ar izvilcja paldzbu. Automtiskajos ieroos im mehnismam jpievr liela uzmanba, jo lielk daa kavku to darbb auanas laik notiek ekstraktoru d. aula iesprst patrontelp vai mehnism, jo ir: grtbas, izvelkot aulu, nepietiekama aulas elastba, prk liels gzu spiediens patrontelp viena brd, nepietiekama aizslga noslgana un detoncija viena laik, nepietiekama patrontelpas trba. Ekstrakcijas mehnisma galvenais elements ir atspergs izvilcjs un izmetja izcilnis. Svargi izvlties pareizu izvilcja zoba formu, kura platums ir (0,250,3) daa no aulas pamatnes diametra. aulas izmeanai paredzts izcilnis un lodzi.
167

Parasti aulu izmet pa labi vai pa labi uz augu. Kaut gan Walther P-38 tas notiek pa kreisi. auanas mehnismi. Ierou uzsitjmehnismi un nolaiamie mehnismi darbojas cie sasaist, un tos, apvienotus vien konstrukcij, sauc par auanas mehnismiem. Tiem biei ir ar kopgas detaas, tomr dadi uzdevumi. Tpc apskatsim os mehnismus atsevii. Uzsitjmehnisms (belzjierce) paredzts kapseles aizdedzei ar sitiena paldzbu. o uzdevumu izpilda belznis ar paas uzvilktas atsperes paldzbu, ko pieemts saukt par kaujas atsperi. Das pistou konstrukcijs o uzdevumu izpilda ar atgriezjatsperes. Tdu atsperi sauc par atgriezjkaujas atsperi. ds variants pirmoreiz tika realizts Brauninga 1900. gada pistol, tomr konstrukcija popularitti neieguva. Pc konstrukcijas uzsitjmehnismus iedala bela un gaia mehnismos. Pirmaj gadjum pistols (1906. gada braunings, parabellums, TK) kaujas atspere tiei iedarbojas uz belzni, bet otr tipa konstrukcijs specila detaa gailis iesit pa belzni viena brd. Tikai retos gadjumos veco konstrukciju pistols gailis ir savienots ar belzni (7,8 mm Manlihera pistole ar stobru, kas kustas uz prieku). Belznis ir paralli stobram sldos stientis, kura priekjo galu sauc par dzelksni. Pirms viena belznim (vai gailim) jbt uzvilkt stvokl ar nospriegotu kaujas atsperi. d stvokl tos notur nolaiam mehnisma sprds (sprosts). Plksni vai zobu, kas auj belzni vai gaili noturt uzvilkt stvokl, sauc par kaujas zobu. Gailim var bt ar drointja zobs, kas nepieauj enerisku uzsitienu pa belzni, pistolei atrodoties nodroint stvokl. Kaujas atspere uz gaili iedarbojas tiei vai ar sviras paldzbu. Gaii var bt noslpti vai brvi. Otrais variants auj vieglk noteikt gaia stvokli un to uzvilkt, nospieot ar pirkstu. Das pistols (Gyrojet Pistol) gailis uzsit pa patronas lodi, liekot patronas kapselei uzdurties uz dzelka. viena brd, lodei kustoties pa stobru, notiek gaia uzvilkans. Uzsitjmehnismiem tiek izvirztas das galvens prasbas: pietiekama enerija un trums, uzsitot pa kapseli, kas garant drou ts darbbu; kapseles hermetizcijas saglabana, lai pulvera gzes neizplstu caur patronas aulas pamatni; bela dzvotspja, aujot izpildt lielu skaitu vienu bez kmm. Nolaiamais mehnisms paredzts uzsitjmehnisma droai noturanai uzvilkt stvokl un t atbrvoanai no kaujas zoba. Galvens prasbas ir das: droa gaia un bela noturana uzvilkt stvokl, nepieaujot nesankciontu vienu; viegla uzsitjmehnisma darbba, nospieot nolaiamo mlti; viena nepieauana, ldz aizslgs nav nosldzis patrontelpu; vienmrga mltes kustba, to nospieot, kas oti ietekm trpjumu precizitti;
168

 pieple, nospieot mlti, dienesta pistolm 24 kg, sporta pistolm no 10 g ldz 1,5 kg. Paldjoajs pistols izmanto nolaiamos mehnismus, kas auj aut pa vienam vienam. o mehnismu galvens detaas ir nolaiam mlte, nolaiam svira, sprds (sprosts) un sadaltjs. Pc katra viena sadaltjs atdala nolaiamo sviru no sprda, lai pc prldanas belznis vai gailis atkal vartu palikt uzvilkt stvokl. Lai izpildtu nkamo vienu, nepiecieams mlti atlaist un atkal nospiest. Dai nolaiamie mehnismi ldzgi revolveriem auj aut ar pauzvilkans rem. im nolkam pai gaia vai nolaiams sviras izcii auj uzvilkt gaili un izaut, nospieot mlti, ja pirms viena patrona atrodas patrontelp un gailis ir nolaists. Dau paldjoo pistou konstrukcijs gailis neuzvelkas, prldjot ieroci, bet tikai nospieot mlti. Automtisko pistou nolaiamie mehnismi auj aut krtm vai pa vienam vienam. Tdos mehnismos paredzts prsldzjs, kas izsldz sadaltja darbbu, un automtisks uguns svira, kas atbrvo uzvilkto belzni vai gaili tikai tad, kad patrona iebdta patrontelp un aizslgs to nosldzis. I. Stekina APS pistol automtisks uguns sviras uzdevumu izpilda auanas tempa palnintjs, kas kustas vertikl plakn. Tas, kustoties uz augu, pace uz augu ar nolaiamo sviru, paceot sadaltju un nedodot iespju sprdam nospiest gaili. Nolaiamo mehnismu izvieto pistoles rm, dareiz to iepriek savcot atsevi korpus. Lai pistole btu kaujas gatavb, patronai jatrodas patrontelp, kas to padara nedrou prnsjot. Pat gaia drointja zobs ne vienmr garant drobu, tpc nolaiamo mehnismu neatemama sastvdaa ir drointjs. Drointja darbba balsts uz auanas mehnisma atseviu detau fiksciju vai to savstarpju atvienoanu. Visdrok ir blot sprdu vai belzni. Pc darbbas principa drointjus iedala automtiskajos un neautomtiskajos, kas ir iesldzami un izsldzami ar roku. Automtiskie drointji neauj izaut, ja aizslgs nav nosldzis patrontelpu. Plai izmanto ar automtiskos drointjus, kas auj pistolei izaut, rokai tikai pilngi aptverot pistoles rokturi. Tos parasti sviras veid ievieto roktura aizmugur (parabellums, 1903. gada braunings, kolts M1911, veblejs-skots). Neautomtiskie drointji blo aizslgu vai kdu auanas mehnisma detau, un tos izsldz ar roku, prsldzot karodziu (sviriu) vai nospieot attiecgu podziu. os prsldzjus parasti cenas izvietot t, lai tos vartu prslgt ar pistoli turos rokas lielo pirkstu. Tomr das pistols nav paredzti specili neautomtiskie drointji. Piemram, pistol TT paredzts gaia drointja zobs. Pistol TT is drointjs izsldzas, tikai nospieot mlti ar pirksta falangu. Mltei noejot 15 mm, tiek noemts bela drointjs, bet pc 25 mm sprds atbrvo bela kaujas zobu. Mltes aizsargskavu ar var uzskatt par drointju, kas neauj nejaui nospiest mlti. T parasti ir obligta pistoles sastvdaa.
169

Pistou signalizatori auj tri noteikt, vai patrona ir patrontelp, vai ir uzvilkts auanas mehnisms un vai ierocis ir nodroints. Piemram: atvrts aizslgs nav patronas magazn; izvirzta galvia (stientis) patrona patrontelp; aizslga aizturis k signalizatora sastvdaa. Pistols var bt izmantotas das palgierces: kompensatori, signalizatori, klusintji, auanas tempa palnintji, amortizatori, liesmu slptji. Kompensatorus, liesmu slptjus un klusintjus parasti izmanto specilas nozmes pistols un pievieno stobra tievgalim. Kaut gan skaas klusintji tika izgudroti 19. gadsimta beigs, tomr pirm veiksmg konstrukcija pardjs tikai 1898. gad, kad franu pulkvedis Ambrs izgatavoja klusintju, pievienojot stobra tievgalim cilindru ar vrstuli. Veiksmgku konstrukciju 1907. gad izstrdja Hairema Maksima (lometja izgudrotja) dls. Krievij no 1916. gada klusintjus ska izgatavot Ertelis. Otr pasaules kara gados armijas specilo vienbu kaujinieku vajadzbm tapa bezskaas pistoles Welrod Mark II (8 patronas 7.65x17/.32 ACP) un 6 patronu 9x19 kalibra Mark I (Anglija) un HDM OSS (ASV) ar klusintjiem. Ts tika lietotas ar pckara gados (piemram, Vjetnam un 1991. gada Irkas konflikt). 5.11. attl redzama ASV bezskaas pistole HDM (Hi-Standard), kuras magazn ietilpst 10 patronas (5,6 mm kalibra) un automtika darbojas pc brv aizslga principa.

5.11. att. Bezskaas pistole HDM (Hi-Standard) ar klusintja resursu ldz 200 patronm (samazina skaas intensitti par 22 decibeliem).

Lai samazintu pulvera gzu spiedienu ldz 1,9 kg/cm2, msdiens galvenokrt izmanto membrnas tipa gzdinamiskos klusintjus. Tos agrk lietoja oti ierobeoti, un tikai 60. gados tiem pievrsa uzmanbu dadi specdienesti. To lietoana tomr oti samazina lodes skumtrumu un ar caursites spjas. Tpc tos var izmantot, tikai aujot tuvs distancs. Galvenokrt ts ir gzu paplainoas ierces. Pulvera gzes pirms izplanas atmosfr aizem ierces tilpumu, samazinot to spiedienu un temperatru. Lai gzes kamers neapdztu lodi, kameras atveres
170

tiek nosegtas ar membrnm. Tur lode ar zaud dau savas enerijas. Princip klusintjs izpilda ar liesmu slptja funkcijas. Daudzm pistolm, sevii automtiskaj rem strdjoajm, lai labk vartu notmt un preczk aut, ir paredzta iespja pievienot laidi (5.12. att.).

5.12. att. 7,65 mm Luger/Parrabellum ar automtisko drointju roktura aizmugur un pievienojamu laidi.

Par laidi m pistolm (piemram, Stekina APS) var izmantot pistoles maksti. ds variants parasti tiek paredzts lielkalibra specils nozmes, k ar armijas pistolm. Ts aizvieto manpistoles attiecgo uzdevumu izpild. Apskatot pistoles attstbas perspektvas, galven uzmanba tomr tiek pievrsta to kalibru optimizcijai. Galvenokrt t ir vlans iegt samr vieglu un vienkru ieroci ar pietiekami lielu lodes apstdinoo efektu. T divdesmit gadus pc tam, kad ameriku karavri nomainja savas Kolta pistoles ar itlieu Beretta M9, arvien vairk atskan aicinjumi atgriezties pie ierast .45 kalibra. Tri teortiski lodes enerija atbilst ts masai un trumam (W=mv2), kas nosaka 9 mm Parrabellum patronas eneriju 580 J, 7,62 mm F. Tokareva pistoles lodei 500 J, bet .45 kalibra lodei tikai 450 J. Bet te ir jem vr, k lode virzs dzvajos audos trpjuma gadjum, un rezultt lielka kalibra lodei tomr ir lielks apturoais spks (hidraulisk trieciena spju oka dziums). Firma Heckler&Koch iet savu ceu, piedvjot 4,6 mm kalibra samr vieglu (820 grami) pistoli UCP (Ultimate Combat Pistol), uzskatot, ka viegls lodes rada daudz plaku ievainojuma kanlu (pastiprina spju oku).
171

Ir ar ideja pistols lietot lodes ar zemkalibra kodolu metla apvalk un ar polimra starpslni. Tda lode dzvajos audos virzs k parast lielkalibra lode un ar savu kodolu ldz 30 m auanas distanc spj caursist bruuvesti. Jebkur gadjum jem vr, ka pistole nav paredzta k ierocis kaujas lauk, bet gan k personas paaizsardzbas ierocis. Tas ar nosaka pistoles konstrukciju dadbu, un lietojot ir jem vr to konstrukciju tipu pozitvs un negatvs puses. Krievija saviem kosmonautiem piedv interesantu trsstobru pistoli TP-82, kuras divi augjie stobri paredzti gludstobra 32. kalibra bises patronm (5 gab.) un signlpatronm (5 gab.), bet apakjais vtotais stobrs 5,45x39 mm kalibra patronm (11 gab.) ar specilu ekspansvo lodi.

172

6. NODAA TRIECIENAUTENES (AUTOMTI UN AUTOMTISKS AUTENES)

6.1. Ieskats triecienauteu (automtisko auteu) tapanas vstur
Vilino ideja automatizt strlnieku ierou darbbu, kas autu ievrojami palielint kjnieku kaujas spjas, lika konstruktoriem pastvgi uzlabot autenes. Anglis Henrijs Besemers jau 1835. gad piedvja ierou automtikas darbb izmantot atsitiena eneriju, bet o ideju tikai 1883. gad spja realizt ASV inenieris un biznesmenis Hairems Maksims. 1863. gad ameriknis Reguls Pilons ieguva patentu pulvera gzu izmantoanai automtiskajos ieroos, bet tas notika pirms bezdmu pulvera ievieanas un patents netika realizts. 1866. gad anglis ozefs Krtiss izgatavoja daudzldiu revolvera tipa paldjoo ieroci (auteni ar diskveida magaznu) un pc tam ldzgas ierou sistmas pardjs daudzviet. Piemram, Plesnera, Vinestera, Manlihera, Fredi, Bangas un citu konstruktoru individulo automtisko ierou sistmas, kas tomr nespja konkurt ar magaznu autenm. Viengi bru Paula un Vilhelma Mauzeru paldjoo auteni 1898. gad piema bruojum, kura tomr neguva lielu piekrianu. Galvenie iemesli: zema darbbas droba, grtbas izgatavoan, samr liela masa un izmri, grtbas patronu apgd. Tpc pirms Pirm pasaules kara praktiski neviena automtisk autene (triecienautene) bruojum netika iekauta. Krievij 1913. gad V. Fjodorovs piedvja automtisko auteni, kuras konstrukcija bija tuva lometjam. Taj izmantota atsitiena enerija ar so stobra gjienu un 25 patronu nomainma magazna. o auteni 1916. gad pat lietoja kaujas darbb, izdodot 4 autenes uz vadu, un t tika nosaukta par automtu. Automts tika radts uz 6,5 mm kalibra japu patronas bzes un tika izgatavots ldz pat 1924. gadam (kad piema 7,62 mm standartu). V. Fjodorovs, bdams pasniedzjs, 1907. gad publicja grmatu Automtiskie ieroi pirmo da veida mcbu grmatu. Via vadb Krievij pirmaj ierou zintnisks ptniecbas konstruktoru biroj izauga vesela plejde ierou meistaru V. Degtjarjovs, G. pagins, A. Sudajevs, S. Simonovs un citi. Tikai pc Pirm pasaules kara automtiskie strlnieku ieroi (nav runa par lometjiem) ieguva atzinbu, tos minja izveidot uz savu valstu auteu patronu bzes un Eiropas valsts ska pieemt armiju bruojum. 1917.1918. gad Francij pardjs automtisk autene RSC (abreviatra no autoru uzvrdiem). Tad ar ASV bruojum piema 7 kg smago Brauninga automtisko auteni, vlk gan prveidojot to par patauteni. Pardjs vairkas autenes, kuru automtika darbojs, izmantojot novadto pulvera gzu eneriju un autenes patronu. 1936. gad PSRS piema bruojum S. Simonova automtisko auteni ABC-36, bet ASV kandiea D. Garandas automtisko auteni M1. ASV karavri ar to karoja visus Otr pasaules kara gadus un pat vlk karadarbb Korej. Pc Otr pasaules kara VFR robesardzes vajadzbm iekva bruojum 7,62 mm triecienauteni G.3A1 uz NATO 7,62x51 patronas bzes. Pc 2 gadu prbaudes tika veikti vairki uzlabojumi
173

un triecienautene ieguva nosaukumu G.3A2, ko 1964. gad modernizja (G.3A3 un G.3A4). 70. gados ska izgatavot ts sasinto variantu G.3K ar izbdmo laidi, sku stobru un klusintju. Tomr visas s daudzo valstu automtisks autenes bija samr masvas un jutgas automtikas darbb, jo tajs izmantoja autenes patronas. Izeju no s situcijas konstruktori atrada, ievieot t saukto vidjo patronu, kaut ko vidju starp autenes un pistoles patronm. Piemram, 1941. gad Garanda savu auteni prveidoja par automtisko karabni, sasinot aultes un stobra patrontelpas garumu (.30 Carbine jeb 7,62x33 mm). Tomr aj jom sav laik pirmie bija vciei, kuri izlaida Folmera automtisko karabni uz vcu 7,92 mm Kurzpatrone (vidjs patronas) bzes, kuru 40. gadu skum izstrdja firma Gustav Genschow Werke Karlsr. To bruojum nepiema, bet ar savu manpistoli atzinbu ieguvuajam konstruktoram Hugo maiseram piedvja izveidot jaunu automtisko ieroci uz vidjs patronas bzes ar auanas attlumu ldz 800 m. Prbaudes rezultti nebija visai veiksmgi, un front pardjs firmas Walther Rdolfa Amslera automtisk autene MP-43 ar uz vidjs patronas (Kurzpatrone PP43 jeb 7,92x33 mm) bzes. Pc uzlabojumiem to nosauca par triecienauteni StG-44 (Sturmgewehr), skat. 6.1. attlu.

6.1. att. Vcijas Otr pasaules kara gadu triecienautene StG-44, kuru pc nosaukuma un uzbves var uzskatt par pirmo triecienauteni.

Pc kara 1947. gad, izmantojot vcieu konstruktvos risinjumus, M. Kalaikovs izveidoja savu automtu AK-47 uz jau 1943. gad pieemts 7,63x39 M43 vidjs patronas bzes, modernizjot to 1959. gad k automtu AKM (6.2. att.). o automtu kopijas pardjs daudzs valsts.

6.2. att. Kalikova automts AKM. 174

1950.1960. gada militrie konflikti pardja automtisko ierou, kas auj ar 7,62x51 mm NATO patronm, nepiedodami lielo izkliedi un lieku patronu triu. Tika prasts, lai katra mr trpjus lode btu nvjoa (dzvajam spkam bstami var bt tikai 15% trpjumu stvo figr, ttad ar letla iznkuma varbtba ir ldzga). NATO nebija vidjs patronas, ldzgi PSRS vidjai patronai 7,62x39 mm, un ASV firmu vairku gadu veikto ptjumu rezultt tika nolemts priet uz vl mazka kalibra vidjo patronu. Bija cerbas, ka automtiskajiem ieroiem ar kaujas mazkalibra patronu bs vl mazka izkliede, aujot krtm, iespja palielint magaznas ietilpgumu un samazint paa ieroa masu. Minto iemeslu d uz kaujas mazkalibra vidjo patronu pirms 1957. gad prgja Amerikas Savienots Valstis patronu izstrdja specilisti no Siera Bullet kompnijas (5,56x45 mm M193. kalibrs, masa 1,2 g, pulveris 1,62 g, lode 3,56 g). J. Stouners no 1957. ldz 1962. gadam tai izgatavoja triecienauteni M16, un ldz 1986. gadam saraoja (ieskaitot modernizto M16A1) 6 miljonus eksemplru (iepirka oti daudzas valstis). ASV specilistiem ar 5,56 mm patronu (modelis M193) izdevs palielint lodes skumtrumu, samazinot atsitiena spku un palielinot auanas precizitti saldzinjum ar M. Kalaikova automtiem. Triecienauten M16A2 (6.3. att.) veiksmgi tika ieviesta moduveida konstrukcija, kas ar diviem moduiem auj vienkri prveidot ieroci. Augjais modulis: stobra krbas virsa, stobrs, gzes novadtjs, pastobre, tmanas ierces, aizslga grupa. Apakjais modulis: stobra krbas apaka, auanas mehnisms, buferis ar atgriezjatsperi, pistoles rokturis un laide.

6.3. att. ASV triecienautene A16A2.

Eirop ar du ieroci kaujas mazkalibra vidjai patronai ska nodarboties beu kompnijas FN specilisti Erstl, izgatavojot triecienauteni FN C.A.L. sava varianta 5,56x45 mm patronai SS-92 (vlk k modelis SS 109 t tika standartizta k NATO patrona). Triecienautene ar o patronu ieguva tirgus noietu jaunajs frikas valsts. Francijas un Anglijas specilisti jauno triecienauteni ska veidot uz 5,56 mm NATO patronas bzes, par pamatu emot bull-pup konstruktvo shmu. T Francij tapa triecienautenes FA MAS un Anglij L-85-Al. PSRS tikai Vjetnamas kara laik piema lmumu priet uz jauno patronu un izvljs savu kaujas mazkalibra vidjo patronu 5,45x39 mm, uz kuras bzes M. Kalaikovs radja automtus AK-74, AKC-74 un AKC-74U. Tie tika prbaudti karadarbb Afganistn. PSRS pieemt kaujas mazkalibra vidj patrona 5,45x39 mm ir praktiski tda paa kalibra k NATO 5,56x45 mm, tikai ar sku aultes garumu (k iepriekjai vidjai patronai M43). ASV pat Krievijas ieroiem izlai patronu 5,56x39 mm prdoanai tirdzniecbas tkl. ASV un Anglija savu ierou kalibrus mra k attlumu starp stobra vtnm, kamr Krievij un daudzs cits valsts kalibrs tiek mrts k attlums stobra kanl starp grieiem (ttad mazks). Starpbu 5,56 5,45 = 0,11 mm praktiski sastda
175

stobr iegriezto vtu dziums 0,05 mm. Reli ar patronas 5,45x39 lodes diametrs ir nedaudz lielks, lai t iegrieztos vtns un nelaistu garm pulvera gzes viena brd. Tomr katrs ierocis tiek radts noteiktam patronas tipam (ar noteiktu pulvera un lodes masu, noteiktu kapseles tipu), kura tad ar nosaka stobra konstruktvos rdtjus un ar ieroa automtikas mehnismu darbbu. Ar vcu Heckler&Koch firma 1966.1967. gad ska pievrsties im jautjumam, izstrdjot oriinlu bezaultes 4,73 mm patronu un triecienauteni G.11 (6.4. att.). Bundesvra vadba 80. gadu skum pat atteics standartizt 5,56x45 mm NATO patronu, jo ar o jauno ieroci vljs nomaint G.3 un manpistoli MP.2 (Uzi). Jau 1991. gad bundesvram prbaudei tika nodotas 1000 G.11 triecienautenes.

6.4. att. Vcijas triecienautene G.11 un bezaulas patrona 4,7x33 mm (DM11).

Sakar ar Vcijas apvienoanos bija nepiecieami lieli finansili ldzeki un pilngi sagatavot jauns triecienautenes ievieanas programma tika nomainta ar mazk finansili ietilpgiem darbiem, saisttiem ar NATO 5,56x45 mm patronas ievieanu. No skuma minja prveidot jau esoo triecienauteni G.3 uz NATO patronas bzes HK.33, bet ne visai veiksmgi. 1992. gad tika uzskti darbi pie jaunas triecienautenes un patautenes izveides uz jauno NATO patronu bzes bija paredzts ar iem ieroiem nevis nomaint G.3, bet gan papildint karaspka vienbas ar jauniem ieroiem k palgieroiem. T rads triecienautene HK.50 un patautene MG.50, kurm attiecgi piera nosaukumus G.36 (6.5. att.) un MG.36. 1994. gad tika iepirktas tikai 33 500 triecienautenes G.36 un 200 patautenes MG.36 (pdjs tikai trs reaanas vienbm un specils nozmes vienbai GSG-9).

6.5. att. Triecienautene G.36.

176

autenes tika izgatavotas visai rpgi visas detaas frztas vai virpotas, bet lielk daa triecienauteu detaas izgatavotas tancjot. Tpc rji triecienautenes izliekas k rotalietas, bet tdam ierocim ir mazka paizmaksa, un to var lietot ar tad, ja prakse ir maza. Galvens priekrocbas ir liels auanas temps un samr liela patronu rezerve magazns. Automtikas darbbas princips balsts galvenokrt (emot vr saraoto ierou daudzumu) uz novadto pulvera gzu enerijas izmantoanu. Patrontelpu noslganai izmanto dada tipa aizslgus, dodot iespju aut savrupvieniem un krtm. T k, aujot krtm, ir ievrojama trpjumu novirze no tmanas punkta, tad jaunko modeu ieroiem patronu ekonomijai paredzta iespja aut sm krtm. paa iemesla d triecienautenm ir paredzti pistoles vai cita veida rokturi tuvu ieroa masas centram. Triecienautenm var pievienot durkus, kompensatorus, optiskos un nakts tmkus. Pdjos gados automtiskajos ieroos tiek izmantota bull-pup shma, kur to galvens sastvdaas stobrs un stobra krba atrodas uz vienas lnijas un aizem praktiski visa ieroa garumu, nosldzoties ar nelielu pleca balstu. Tas mazina ar stobra lcienu viena brd. Pc Irkas kara daudz tika runts un rakstts par ASV karavru problmm ar savm triecienautenm saistb ar to konstrukciju patnbm. Neskatoties uz pieemamo auanas precizitti, triecienautene M16A2 ir oti jutga pret jebkuru piesrojumu, un tas ir saistts galvenokrt ar ts konstrukciju. Ieroa prldanai un pulvera gzes novadanai netiek izmantots tradicionlais gzes virzulis, bet ts tiek novadtas pa atveri stobr un gzes caurulti tiei stobra krb uz aizslga izgriezumiem ieroa prldanai. viena brd pulvera gzes caur caurultes uzmavu (gas key) iedarbojas uz aizslga augjo dau, daji nonkot stobra krb, un vienlaikus iedarbojas uz aizslga rmi, kas uzsk savu kustbu. Patrontelpa tiek atslgta, aizslgam pagrieoties, un tlk kustba notiek, pateicoties inercei un atlikuajam gzu spiedienam patrontelp, un vl papildus ar aulti iedarbojoties uz aizslgu. Tiek izvilkta un izsviesta tuk aulte, bet pulvera gzes, protams, ne visas, pilnb izplst no stobra krbas. Tas ir galvenais iemesls ieroa piesrojumam, jo ieroa ea ar putekiem (smiltm) augst temperatr veido cementam ldzgus sabiezjumus pards kavki ieroa automtikas darbb. Tlk kustb tiek saspiesta atgriezjatspere un, aizslga rmim virzoties uz prieku, no magaznas tiek iebdta krtj patrona patrontelp, un t tiek noslgta, aizslgam pagrieoties. Beidzoties patronm, magaznas aizturis (sprosts) notur aizslgu aizmugures stvokl. Gaia tipa auanas mehnisms (Brauninga autenes Auto-5) auj aut savrupvieniem, krtm un pa trim patronm. obrd ASV ierou konstruktori cenas atrast labku triecienautenes M16 variantu, piedvjot ts nomaiu ar karabni M4 konkursa SCAR (Special Combat Assault Rifle) ietvaros. ai sakar firma Colt Defense ieguva pat Aizsardzbas ministrijas (pc pieemanas bruojum 1987. gad) pastjumu ts izgatavoanai. Bet iepriekj problma palika, ldzgi k ar M16, jo karabn saglabjs pulvera gzu tie novade no stobra kanla ieroa automtikas darbbai (tas atvieglo ieroa masu, bet rada grtbas t apkop). sks stobra garums problmu tikai palielinja, tomr karabne k Mk16
177

6.2. Triecienauteu konstrukciju patnbas un galvenie raksturlielumi

(FNH SCAR-1) konkurs uzvarja, un ASV to piema bruojum specilajm vienbm, jo t sasniedza vislabkos rdtjus darbb sliktos apstkos. obrd daudzas pasaules valstis, kurs ir attstta rpniecba, izgatavo savm vajadzbm un ar eksportam ierous un munciju, t ka izskatt visu triecienauteu klstu un to konstrukciju patnbas praktiski nav iespjams. Lielo valstu ierou firmu raojumiem ir samr mrenas cenas, un tiei tie vartu izraist Latvijas Nacionlo bruoto spku interesi. 6.1. tabul triecienauteu (automtu) tapanas secb apkopoti o ierou svargkie raksturlielumi, kas auj saldzint to kaujas spjas.
6.1. tabula. Galveno triecienauteu svargkie raksturlielumi. Tips un valsts StG-44, Vcija AK-47, Krievija AKM, Krievija M16A1, ASV FN C.A.L., Beija AK-74, Krievija Kalibrs/patronu skaits magazn 7,92 7,62x39/30 7,62x39/30 Masa, kg 4,3 3,8 3,2 Garums/ stobrs, mm 940 880/414 880/414 V0, m/s/ ltm, m 647 700/800 715/800 715/1000 920/800 920/800 900/1000 n, vieni/ min 500 600 600 700 750 600 AKS-74S variants ar saliekamu laidi AKS variants ar saliekamu laidi AKMS variants ar saliekamu laidi Ldzgi raksturlielumi M16A2 Piezmes

5,56x45 / 20 3,2/3,45 990/508 vai 30 5,56x45/20 5,45x39/30 3,0 3,6 980/467 940/414

SETME 7,62x51/10; mod.L, 20; 30 Spnija Beretta 70, 5,56x45/30 223 SK, Itlija 7,62x51/20 G-3A1, Vcija vai 40 AK-4, 7,62x51/20 Zviedrija 5,56x45/20 G-36, Vcija vai 40 AK-5, AK-5S, Zviedrija Galil SAR, Izrala 5,56x45/30 5,56x45/35 vai 50

3,4 3,5 4,0 4,5/5,3 3,4 3,9 3,5

860/320 960/450 863/320 1045/450 763/225 1010(750)/ 450 820/330

870/400 950/600 820/400 800/400 700/400 930/ 920/500

750 700 600 600 600 650700 650 FN FNC, FFV880S modernizts variants Ldzgi rdtji G.3A2; A3; A4 Pc licences G-3 variants

Triecienauteu tapanas (ar nosaukuma izveides) iniciatori vcu ierou konstruktori redzja iespju uz autenes patronas bzes izveidot automtisko auteni vai patauteni k lietoanai rtu strlnieku individulo ieroci. Jau pagju gadsimta 30. gadu beigs Vcij sktie minjumi izveidot vidju patronu starp autenes un pistoles patronu vainagojs ar pankumiem 1942. gad. Uz 7,92x33 mm patronas bzes (Vcij to nosauca par 7,92 Pistolen-Patr. 43m.E un vlk par 7,92 Kurz)
178

tapa dadas konstrukcijas Hanela, Valtera un meisera triecienauteu modei (G.41, FG-42, MP-43, MP43/44), ldz pardjs triecienautene StG-44 (6.1. att.) ar novadto pulvera gzu enerijas izmantoanu automtikas darbb, bet 1945. gad Ludviga Forgrimlera Mauzera firm izveidot triecienautene StG-45 (6.6. att.) ar pusbrvo aizslgu (ieroa atsitiena enerijas izmantoana), kura darbbas palninanai tika ieviesti cilindrisku veltnu pri.

6.6. att. Vcijas triecienautene StG-45.

Modeli StG-44 pc Otr pasaules kara Krievij veiksmgi uzlaboja M. Kalaikovs, izveidojot savu daudzs valsts ieciento automtu plejdi. Via automtos izmantoja vidjo patronu M43. Viengais nopietnais trkums bija stobra lciens uz augu atsitiena brd, ko cents mazint, ievieot stobram uzskrvjamu kompensatoru. Kalaikova automti tika raoti vairks Varavas pakta valsts (Polija, Ungrija) un cits valsts (Rumnija, Dienvidslvija, na un pat ASV). ie iecientie modei deva vielu prdomm ar citu valstu (pai ASV) konstruktoriem. Ludvigs Forgrimlers pc kara turpinja darboties Spnijas firm CETME (Centro de Estudios Tecnicos de Materiales Especiales), izveidojot StG-45 ldzgu triecienauteni uz 7,92x40 mm patronas bzes, vlk prejot uz 7,62x51 NATO patronu.

6.7. att. Spnijas triecienautene CETME mod. L patronai 7,62x51 CETME.

Lai radtu pieemamu triecienauteni CETME (6.7. att.), vajadzja samazint NATO patronas pulvera ldiu un lodes masu (tapa patrona 7,62x51 CETME). 1956. gad Spnija iekva bruojum o triecienauteni, un pc gada vciei iegdjs licenci ts raoanai, nododot to firmai HK, t rads vcu triecienautene G3. Pc Otr pasaules kara VFR robesardzes vajadzbm bruojum iekva 7,62 mm triecienauteni G.3A1 uz NATO 7,62x51 mm patronas bzes. T sastvja no stobra ar stobra krbu; aizslga; auanas mehnisma ar rokturi; stobra krbas pakaua ar atgiezjmehnismu un laidi; prldanas mehnisma; pastobres divkja balsta; tmanas ierces; prnsanas roktura un krbveida magaznas 20 patronm. auanas mehnisms va aut savrupvieniem vai automtisk rem. auana bija iespjama ldz 1000 m attlum. Pie grauda pamatnes (virs
179

stobra) varja pievienot durkli. Tau, ja aizslgs neatrads sav priekj stvokl, to veikt ar noliecamo prldanas mehnismu praktiski nebija iespjams, un tas bija liels triecienautenes trkums. Pc divu gadu prbaudes un vairkiem uzlabojumiem triecienautene ieguva nosaukumu G.3A2, savukrt 1964. gad tapa ts jauninjumi G.3A3 un G.3A4. Jau 70. gados ska izgatavot sasinto variantu G.3K ar izbdmo laidi, sku stobru un klusintju. 80. gados G.3 komplektja ar infrasarkano nakts tmkli ar lzera proektoru. 1985. gad, izstrdjot programmu TSG (taktisk ierou uguns atbalsta sistma), G.3A3 komplektja ar zemstobra 40 mm grantvju HK.79. 1992. gad tika uzskti darbi pie jaunas triecienautenes un patautenes izveides jaunajai NATO 5,56x45 mm patronai. Tika paredzts ar iem ieroiem nevis nomaint G.3, bet gan papildint karaspka vienbas ar jauniem ieroiem k palgieroiem. T rads triecienautene HK.50 un patautene MG.50, kurm attiecgi piera nosaukumus G.36 (6.5. att.) un MG.36.

6.8. att. Vcijas specils nozmes vienbas GSG-9 karavrs ar triecienauteni G.36, nokomplekttu ar zemstobra grantvju AG.36 un lzera mra nordtju.

Jaunajai triecienautenei (6.8. att.) vairs nav tradicionl mrka un grauda, bet gan roktur iemontts trskrs optiskais tmklis ZF 3x40 ar lzera mrnordi sarkanais punkts auanai no 70 ldz 1000 m distanc un kolimatora tmklis auanai ldz 200 m distanc. Pie autenes G.36 var pievienot ar II paaudzes nakts tmkli un 40 mm zemstobra grantvju AG.36 .33/.41, kas paredzts auanai ldz 350 m attlum.

6.9. att. Zemstobra grantvja AG.36 pieldana ar 40 mm grantu, pagrieot t stobru uz sniem. 180

Triecienautenes durklis izveidots ldzgi k automtam AK-74. Pa labi noliecam plastmasas laide samazina triecienautenes garumu no 1000 mm ldz 758 mm. Caurspdga plastmasas magazna paredzta 30 patronm, kurai var pievienot ar rezerves magaznu. Stobra krba izgatavota no tanctas metla loksnes. Prbaudes laik, aujot krtm, tika atzmta ieroa lab darbba bez lcieniem. Triecienauteni G.36, nomainot stobru ar vieglu divkja balstu un diskveida (100 patronu) magaznm, tri var prvrst par patauteni LMG.36. Specilo vienbu vajadzbm tika konstruta triecienautene G.36K ar sasintu stobru (318 mm), pievienojot tam dempferu. Jauno 5,56 mm ierou kompleksu Vcija oficili iekva bruojum no 1996. gada, un firma HK uzska to srijveida raoanu. Par iem ieroiem saemtas labas atsauksmes no msu vienbas Kosov, tie ir rti darbb un viegli kopjami. ie ieroi ir ar Nacionlo bruoto spku bruojum, un tos izmanto Vcijas kontingents Afganistn. Savukrt Vcijas specilajai vienbai GSG-9 ir iepirkti ar veices 5,56 mm triecienautenes SIG SG 551-1 (firma Schweizerische Industrie-Gesellschaft) 1980. gada jauninjumi. Atirb no sava prototipa SG 541/543 jaunajam ierocim aizslgs nosldz stobru pagrieoties, tam ir dioptriskais tmklis un iespja pievienot optisko tmkli Hensold 6x42BL vai nakts tmkli Trijicon ACOG. Stobra tievgalim pievienots dempfers liesmu slpanai, lai vartu aut ar stobram uzvelkamm grantm (6.10. att.). veice garant savas triecienautenes stobra darbspju ldz 15 000 vienu.

6.10. att. Triecienautene SIG SG 551-1.

Interesanta konstrukcija ir Francijas triecienautenm. 1978. gad valsts iekva bruojum triecienauteni FAMAS F1 (konstruktori Pols Telje un Alens Kube) uz NATO 5,56 mm (franu variants M193) patronas bzes. T izveidota pc sistmas bull-pup, un automtika darbojas pc pusbrv sviras tipa aizslga principa (liels auanas temps krtm ldz pat 1000 v./min). viena brd aula iedarbojas uz aizslgu, kas ar darbbas palnintja sviras paldzbu kustbas impulsu nodod masvam aizslga rmim (svira ar vienu galu atspieas pret stobra krbu, bet ar otru pret aizslga rmi; sviras ass savienota ar aizslgu). Ar sviras plecu dado garumu pank, ka skum aizslgs kustas lnm, iekustinot aizslga rmi. aj palnintaj kustb tiek izvilkta izauts patronas aula, bet, aizslgam atgrieoties skuma stvokl, patrontelp tiek iebdta jauna patrona no magaznas.
181

6.11. att. Triecienautene FAMAS F1.

Svira palnintjs vienlaikus garant, ka viens nenotiek, ldz aizslgs nav nosldzis patrontelpu, jo t blo belzni. auanas mehnisms paredzts savrupvieniem, auanai krtm un ar specilas sviras paldzbu auanai pa trim vieniem. Magaznas ietilpba ir 25 patronas. Triecienautenes FAMAS F1 rjais veidols redzams 6.11. attl. GIAT Industries 90. gadu skum triecienauteni FAMAS G1 modernizja un specili patronai SS 109 tapa FAMAS G2 ar M16 standarta magaznu 30 patronm, paredzot iespju pievienot NATO standarta zemstobra grantvju M203. Izralas Galil tipa triecienautenes pc darbbas principa un pat pc konstrukcijas ir Kalaikova automtu kopijas. 90. gadu beigs Izrala iekva bruojum veiksmgu mazgabarta triecienauteni MAR (Mini Assault Rifle) uz 5,56x45 mm (SS109) patronas bzes, kura princip ar ir Kalaikova automta -74 analogs (6.12. att.). Tai ir lielka auanas efektivitte nek iecientajai manpistolei Uzi, kura efektvi darbojas tikai tuvs distancs. Izrala turpina izgatavot ar triecienautenes AR un ARM uz NATO 7,62x51 mm (SS 77) patronas bzes.

6.12. att. Izralas Galil tipa triecienautene.

Daudzu valstu (vairk nek 15) armijas ir apbruotas ar Izralas triecienautenm tpat k ar Krievijas automtiem, un ts ieprk daudzi militrie grupjumi. Pdjos gados Eiropas tirg oti intensvi cenas iespiesties Kanda ar savu jauno triecienauteni C7FT, kas btb ir M.16 uzlabots variants. Kandas kompnija Diemaco uzska 5,56 mm kalibra triecienautenes C7FT, karabnes C8, snaiperautenes C7Ct un patautenes raoanu. Ieroi tiek piedvti k samr lts komplekss NATO patronai 5,56x45 mm, turklt ar iespju izmantot jauna veida munciju un izdevgu aprkojumu ar simulatoriem. Latvija tomr izvljs jauno
182

vcu 5,62 mm triecienauteni G.36 k daudz atbilstoku variantu zviedru AK-4 nomaiai. Beu ierou raoanas kompnija FN Herstal ir radjusi jaunu 5,56 mm kalibra bull-pup veida triecienauteni ar gludu, pldlnijas formas plastmasas korpusu. autenes automtikas darbbas pamat ir gzu novades princips, rotjos aizslgs, pievienojams 40 mm zemstobra grantvjs, ldzgs M203.

Triecienauteu modernizcij galvens tendences ir vrojamas minjumos to konstrukcijs ieviest jaunkos sasniegumus mikroelektronik un optoelektronik, k ar jaunko materilu, tehnoloiju, muncijas elementu, stobra un lodes ballistikas jom. Tiek paredzta ierou moduveida konstrukcija, lai vartu veidot jaunus to variantus, kuri atiras ar muncijas tipu, izmantots enerijas veidu un pievienojamm palgiercm. Nemaingas paliek prasbas, ka ierocim jbt droam, vieglam, vienkram izgatavoan un apkop, efektvam un ltam. Papildu prasbas ir tmkiem un iespjai uzspridzint grantvju grantu trajektorij mra tuvum. Nkotnes triecienauten organiski paredzts iekaut zemstobra grantvju un tmanas ierces. Lai strlnieku ieroiem palielintu trpjumu precizitti, konstruktori izmanto: triecienautens un lometjos bull-pup konstrukciju; amortizatorus un kompesatorus; fikstas (sasintas) krtas, aujot automtiskaj rem; tmanas lnijas pagarinanu; dioptrisko tmkli (tmka ar robiu viet); kompleksas stobra tievgau konstrukcijas; iespju pievienot papildu tmkus (optiskos, dioptriskos un nakts); konstrukcijas ar atsitiena impulsa aizkavanu. Tomr galven nozme ir ieroa patronas tipam, kas ar nosaka jau mintos ierou konstrukciju uzlabojumus un pat visa ieroa raksturlielumus kopum. Gandrz vai visi mintie ierou konstrukciju uzlabojumi ir vairk vai mazk pazstami, tpc skk apskatsim ierou konstrukcijas patnbas ar atsitiena impulsa aizkavanu (piemram, Krievijas specvienbu triecienautene AH 94 un vcu G.11). Ar terminu atsitiena impulsa aizkavana tiek apzmta neliela atsitiena impulsa aizkavana laik starp vienu un ieroa atsitienu pret strlnieka plecu. Ieroci it k sadala divs das, kad ar vienu saisttajm detam ir iespja nedaudz prvietoties ieroc t sauktais lafetes efekts. Automtiskais ierocis paspj izdart daus vienus, pirms t kustgs daas nonk sav galj aizmugures stvokl. Strlnieks atsitiena impulsu saem ss (parasti pris vienu) krtas beigs, kad lodes jau pametuas stobru un ierocis vl nepagst novirzties no notmt stvoka. Tpc o konstrukciju variantu dv ar par shmu ar atsitiena impulsa uzkranu, kuru var mazint ar amortizatoru. Saprotams, da shma darbojas, ar aujot savrupvieniem. du ierou konstrukcija ir saretka gan izgatavoanas, gan tehnoloijas zi, un pagaidm di ieroi netiek izgatavoti masveid. Piemram, Krievij ikonova konstrukcijas automtu AH-94 ar zemstobra grantvju GP-25 pc pieprasjuma izgatavo neliels srijs (6.13. att.).
183

6.3. Triecienauteu attstbas perspektvas

6.13. att. ikonova konstrukcijas automts AH-94 ar zemstobra grantvju GP-25.

Visiem zinms, ka uz trpjumu precizitti atstj iespaidu stobra stvoka izmaias pc katra viena gan atsitiena, gan novadto gzu iedarbbas ietekm uz gzes kameru un triecienautenes kustgo dau viena laik (lode dareiz pat nav paguvusi atstt stobra kanlu). Lai mazintu o iespaidu, konstruktori plas pankt ieroa sabalanstas automtikas izveidi, proti, ieroa kustgs daas sastvdaas, kas ir ldzgas pc masas, kustas pretji. im mrim izmanto paus ldzsvarotjus, savienojoos zobratus un sliedes. Galvenais ir pankt, lai kustgo dau impulsi savstarpji kompenstu cits citu un vjs uzemtu tikai viena impulsu, tdjdi samazinot iespjamo ieroa novirzi.

6.14 .att. Barieva konstrukcijas triecienautene.

Barieva konstrukcijas triecienauten (6.14. att.) ar oriinlu pusbrvo aizslgu ieroa sastvdau savstarpj kustba auj aizkavt stobra slganu pc viena, vienlaikus mazinot ar atsitiena impulsu. ASV korporcija McDonnell Douglas 60. gados ACR programmas izstrd piedvja interesantu bezaizslga ieroci, kura stobra resgalis viena laik jnosldz patronas plastmasas krbveida aulai, kur pa ass lniju bija izvietotas trs parasts (5,56 mm) vai bultveida lodes, bet tm apkrt pulvera ldi. Projekts tlk par izminjumiem neturpinjs. Strlnieku ierou kaujas spju paaugstinana paredz ne tikai palielint varbtbu izncint mri ar pirmo vienu vai krtu, bet ar iespju intensvi ar ieroci darboties. Galvenais ir trpjumu precizitte, lodes spjas un magaznas ietilpba, nemainot ieroa masu un citus raksturlielumus. Ttad kaujas spjas galvenokrt nosaka ieroa patrona un lodes darbbas efektivitte. Jau 1964. gad ASV piema bruojum 7,62 mm divlou patronu M198 un 90. gadu skum kompnija Colt to piedvja ar 5,56 mm patronai. Vlme bija iegt lielku trpanas varbtbu ar pirmo vienu, kad stobrs vl nav novirzjies no sava skuma stvoka. Tomr vieglkas lodes deva mazku trpjumu blvumu, un tm bija ar mazka eneri184

ja. Krievija ajos gados divlou patronas izgatavoja tikai lometjiem auanai no helikoptera. Dai konstruktori piedvja ievietot vl vairk lou vien patron, bet tas palicis tikai ieceru lmen. Par divlou patronas (6.15. att.) uzbvi detaliztk grmatas 2. noda.

6.15. att. Divlou patrona. 1 aulte, 2 pulvera ldi, 3 otr lode un 4 kapsele.

Savukrt, lai palielintu trpjumu precizitti un iegtu labkas caursites spjas, konstruktori lodes viet piedvja bultveida elementus. T triecienautenes AA1 (ASV) 5,56 mm standarta patronas 0,66 g bultveida elements ieguva skumtrumu 1400 m/s. Maza gaisa pretestba trajektorij auj bultveida elementiem saglabt lielu trumu un caursist bruu vesti. Interesants ir austrieu kompnijas Steyr-Mannlicher autenes ACR variants ar bultveida elementa patronu (6.16. att.), kuras skumtrums sasniedz pat 1494 m/s. Tika izmantota teleskopisk shma bultu ievieto plastmasas ault ar pulveri apkrt. Tomr ir grti pankt pareizu bultveida elementa kustbu stobr viena laik, un tas mazina precizitti un trpjumu blvumu, aujot krtm.

6.16. att. Austrijas firmas Steyr-Mannlicher patronas rsgriezums ar bultveida elementu.

Turpins minjumi izgatavot patronu aulas no plastmasas, bet galvens neveiksmes ir saisttas ar pulvera gzu lielo spiedienu vtot stobr. Kpc vispr nevartu atteikties no aulas? Metls jtami palielina patronas masu un izmaksas, nepiecieama to ekstrakcija pc viena (ieroa papildu mehnisms). Biei tiei aulas izmeanas grtbas rada kmes ieroa darbb. Daudzu valstu (Austrijas, Beijas, ASV, Krievijas un Vcijas) konstruktori nemitgi pievras ai problmai, ar bezaulas patronas radanai. Piemram, Krievij 1965. gad S. Simonovs konstruja automtu AO-31 7,62 mm bezaulas patronai, dieml neveiksmgi. Vistlk aj jom tika vcu firma Heckler&Koch, kura, sadarbojoties ar Dynamite Nobel, radja jaunu kompleksu G.11. Pc ilgm prbaudm patrona tika izveidota k astoautu pulvera ldi, kur apklts ar augst temperatr sadegou laku un kur iegremdta lode ar aizdedzes kapseli (6.4. att.). autenes mehnismi ir aizsargti ar plastikta korpusu, kur ir nedaudz atveru. autenei virs stobra krbas paredzta kompakta magazna 50 patronm. Tika izmantota oriinla automtika ar lafetes tipa galveno mehnismu izvietojumu, kas tikai pc tre krtas viena prnes atsitiena spku uz vju. T k ieroa laide un stobrs atrodas uz vienas lnijas (bull-pup shma), tas kopum ar atsitiena impulsa aizkavanu vl
185

vairk uzlabo trpjumu precizitti. Galven problma bija bezaulas patronas neparedzta aizdegans sakarst autenes patrontelp. Jauns triecienautenes G.11 izmaksas un ekspluatcijas problmas, k ar Vcijas finansils grtbas un NATO politisks problmas, lai uzsktu das sistmas raoanu, bija galvenie iemesli, kpc G.11 netika iekauta bruojum. emot vr ASV armijas kauju pieredzi Irkas apdzvotajs viets, ameriku firma Leitner-Wise Rifle Company piedvja 12,7 mm kalibra triecienauteni (magazn 10 patronas), kas pielgota skai patronai. Cits iespjamais pareizjo triecienauteu modernizcijas virziens ir 6,8 mm kalibra patronas ievieana, kura idels proporcijs apvieno masu un jaudu. To ir pierdjui daudzi institti, bet izlemt par ts iekauanu lielas valsts apbruojum bs rkrtgi grti, jo runa ir par miljoniem ierou nomaiu.

186

7. NODAA MANPISTOLES
7.1. Manpistou tapanas un kaujas lietoanas patnbas
Pirm pasaules kara gados savas priekrocbas pardja lometji, kuri taktiskaj pln ska pat aizvietot strlniekus ar autenm. Samazinjs nepiecieamba ar autenm aut liel attlum (pretinieku ierakumi bija samr tuvu), kuras turklt nebija rti izmantojamas ierakumos. Atkljs ar galvenais auteu trkums nepietiekamais auanas temps. Pirmie soi automtisko auteu izveid uz auteu patronu bzes bija neveiksmgi. V. Fjodorova piedvtie automti un citu konstruktoru automtisks autenes bija smagas un galvenais neprognozjamas darbb. Ts tika uzliktas uz divkju balsta un prveidotas par patautenm. Rads doma izveidot automtisko strlnieku ieroci uz pistoles patronas bzes, un 1915. gad Itlij konstruktors Abiels Revelli piedvja pirms manpistoles (Villar Perosa M1915) konstrukciju, ldzgu divstobra lometjam ar atseviiem auanas mehnismiem un 25 patronu magaznu (7.1. att.) Liels auanas temps un stipra stobru vibrcija bija iemesls zemai precizittei un lielam patronu patriam. Tas viss kop ar samr lielo ieroa masu (apmram 6 kg) nedeva tam nekdas priekrocbas, saldzinot ar auteni.

7.1. att. Itlijas konstruktora A. Revelli (Villar Perosa M1915) 1915. gada divstobru manpistole muzej.

Tomr to nevar nosaukt par stu manpistoli, drzk is ierocis bija manpistoles darbbas principa pirmais iemiesojums. K vartu defint manpistoles atirbu no pistoles un citiem ieroiem? Pirmkrt, manpistoles ir automtiskie ieroi, kuri darbojas uz pistoles patronas bzes. Otrkrt, ts paredztas auanai ar abm rokm, turpret ar pistolm ar automtiskaj rem (APS vai Glock 18) auj ar vienu roku (tas ir ieroa papildu rems). Kaut gan ir ar oti kompaktas manpistoles (Steyr TMP, Skorpion Vz.61 vai Ingram M11), ar kurm var aut ar vienu roku. Par pirmo pilnvrtgo manpistoli var uzskatt Hugo un Luija meiseru konstrukcijas MP.18, kura pat tika izmantota Pirm pasaules kara gados. 1918. gad Teodora Bergmaa rpnc ska raot meiseru konstrukcijas manpistoli MP.18, kurai patents tika iegts jau 1917. gada decembr. manpistole jau bija ldzga kara187

bnei ar koka laidi un diskveida magaznu 25 patronm, bet auana bija iespjama tikai krtm ldz ieroa nolaiams mltes atlaianai. Pc Versaas lguma Vcijai aizliedza raot manpistoles, un tikai vlk ts atska raot policijas vajadzbm k MP-28 (7.2. att.).

7.2. att. Vcijas policists ar Hugo un Luija meiseru manpistoli.

Manpistou tapanas skum bija minjumi konstruktvi savienot auteni ar manpistoli, izmantojot specilas ierces aizslga viet. Piemram, amerika Pedersena 1918. gada ierce, kuru ievietoja Springfield autenes aizslga viet. autenes augpus tika pievienota 40 patronu magazna, bet stobra krbas kreisaj pus izveidota atvere patronu aulu izmeanai. Ar citu valstu konstruktoriem bija dadas radoas domas, tomr 20. gs. 20. gados izveidots konstrukcijas bija prkas par autenm tikai auanas tempa zi, atpaliekot precizitt, caursites spj un auanas distanc. Tpc armijas bruojum manpistoles skum izmantoja tikai k palgierous, bet to izmantoanas apjoms palielinjs, pardoties specils nozmes apakvienbm (artilristi, tankisti, sakarnieki, desantnieki u. c.). Liela nozme bija ar manpistou vienkrajai konstrukcijai un ltajai izgatavoanas tehnoloijai. Tdjdi jau 30. gados manpistoles ieguva plau izplatbu daudzu valstu armijs un darbojs galvenokrt pc brv aizslga izmantoanas principa. o manpistou darbba ir ldzga, un to var paskaidrot ar 7.3. attl redzamo shmu. Stobrs, kas ir nedaudz garks nek pistolei, ir savienots ar stobra krbu, kur ievietots masvs aizslgs ar atsperi. Stobru parasti ievieto metlisk apvalk ar dadm atverm t labkai ventilcijai un rtkai lietoanai, jo auanas laik tas stipri sakarst. Patronas tiek padotas no dada tipa magaznm un ar aizslgu iebdtas patrontelp. Tmanas ierces ir oti vienkras, jo auanas precizitte nav pai laba. Laidm ir dadas formas, bet galvenokrt ts ir saliekamas vai izvelkamas, lai ieroci btu rtk prnst un izpildt citus uzdevumus. Brvajam aizslgam nav nekdas saites ar stobru, un tas tiek stobram piespiests
188

tikai ar atsperes paldzbu. aj gadjum aizslga atsitiens un kustba skas reiz ar pulvera gzu spiediena palielinanos stobr. Tlk aizslgs, kustoties pc inerces, saspie atgriezjatsperi un izvelk patronas aulti no patrontelpas, kas ar izmetja izcilni tiek izsviesta (7.3. att.).

7.3. att. Manpistoles shma ar brvo aizslgu.

Atgrieoties skumstvokl, aizslgs padod jaunu patronu patrontelp, nosldzot to ar savu masu. T k atsitiena skum aulte vl ar gzu spiedienu ir piespiesta pie patrontelpas sienim, tad nav izslgts aultes plsums. Lai palnintu aizslga kustbu, tas jizgatavo pc iespjas masvks. da sistma tiek izmantota ieroos ar samr mazm patronm un ar sm aultm (pistoles un manpistoles). Brv aizslga sistmas ir vienas no vienkrkajm, un sais automtikas darbbas cikls pieauj augstu auanas tempu. Neskatoties uz rjo formu dadbu, manpistou darbbas princips ir viens brv aizslga atsitiena enerijas izmantoana. auanai gatav manpistol krtjai patronai jatrodas nevis patrontelp, bet gan magazn, aizslgam jbt atvrtam un patrontelpai tukai. Nospieot ieroa mlti, atbrvojas masvais aizslgs, kas, atgriezjatsperes dzts, iebda patronu patrontelp, nosldz to un uzsit ar dzelksni pa patronas kapseli. Pc viena atsitiena enerija atgrie aizslgu aizmugures stvokl, izvelk un izmet aulti, saspie atgriezjatsperi. das manpistoles konstrukcijai ir liels trkums iespjami nesankcionti vieni, ierocim krtot vai vienkri atsitoties. Td katrs konstruktors cents ieviest dada veida drointjus, kuri mazina o trkumu. Pc Vcijas zaudjuma Pirmaj pasaules kar iniciatvu manpistou attstb prma ASV konstruktori. Dons Tompsons, paredzot manpistou perspektvas, 1916. gad dibinja ASV savu kompniju Auto-Ordnance un nopirka Dona Blia patentu ieroa aizslga darbbas palninanai uz berzes pamata. Via pirms manpistoles pardjs 1919. gad, bet to raoanu uzska 1921. gad Kolta kompnijas Colt Firearms Manufacturing Co rpnc (7.4. att.).

7.4. att. Tompsona manpistole M1921 ar 20 patronu magaznu. 189

Tompsona manpistoli var nosaukt par ieroci ar pusbrvo aizslgu, kura kustbas palninana pc viena notiek ar H veida ieliktni, kas virzs pa stobra krbas slpo gropi, izraisot nelielu aizslga kustbas pretestbu. Manpistolm tika izstrdtas dadas magaznas (krbveida, diskveida) 20, 30, 50 un 100 patronm .45ACP. Tompsona manpistoles konstrukcija pastvgi tika uzlabota vlkajos modeos M1923, M1927, M1928, M1928A1, M1 un 1943. gad M1A1. s manpistoles ieguva popularitti, un ts izmantoja ne tikai flot (M1928A1), bet ar Otr pasaules kara kaujs (M1 un M1A1) k tuvcas ieroci (7.5. un 7.6. att.).

7.5. att. Tompsona 1941. gada manpistole M1.

7.6. att. Tompsona manpistou M1928A1 (pa kreisi) un M1 (pa labi) saldzinjums.

Vcij pc manpistoles MP18 pardjs interesanta Luija tanges konstrukcijas manpistole MP19 ar patronu magaznu snos (kreisaj pus), bet ts raoana Vcij bija nerela. Lai izvairtos no Versaas lguma ierobeojumiem, 1929. gad kompnija Rheinmetall nopirka nelielu veices ierou fabriku Waffenfabrik Solothurn, kurai ar tika nodota MP19 tehnisk dokumentcija, un tapa manpistole Solothurn S1-100, kuras masveida izgatavoanu ska, piesaistot Austrijas rpncu Steyr. T 1930. gad o manpistoli Steyr-Solothurn S1-100 Austrija iepirka policijas vajadzbm k Steyr MP.30 patronai 9x23 Steyr (7.7. att.).

7.7. att. veices un Austrijas manpistole Solothurn S1-100/MP34, kas tika raota ar Vcijas vajadzbm.

190

Vcij to pazina k MP.34() 9x19 Luger patronai. T tika izmantota (sevii pilsou kara gados Spnij) k labs un pietiekami preczs ierocis, iepirkta daudzs Eiropas, zijas un Latamerikas valsts un pielgota o valstu pistou patronm. To raoja ldz 1942. gadam, kad to nomainja Vcijas manpistole MP40, kas tehnoloijas izgatavoanas zi bija labkas konstrukcijas un ltka. Pilsou kar Spnij lika nopietni padomt par manpistou lomu karadarbb, pai tas attiecas uz Vcijas konstruktoriem meiseru (MP28, MP35, MP41) un Folmeru (MP38 un MP40). Viu radtie ieroi Otr pasaules kara gados bija vcu karavru galvenie individulie ieroi, kuri bija lti izgatavoan, bet nodergi tikai tuvcai (7.8. un 7.9. att.).

7.8. att. Folmera konstrukcijas manpistole MP40, Bergmaa firmas ERMA (Erfurter Maschinenfabrik) raojums.

7.9. att. meisera konstrukcijas manpistole MP.41.

PSRS par to nopietni ska domt tikai pc ievrojamajiem zaudjumiem 1940. gada ziemas konflikt ar Somiju, kur ts meos somiem ar savm manpistolm bija lielas priekrocbas. Somijas strlnieki ar savu Aimo Lahti sistmas 9 mm manpistoli Suomi M-31 tuvcs vienmr guva virsroku. ai manpistolei stobra tievgalim bija specilas konstrukcijas uzgalis, lai mazintu lciena lei auanas laik. Stobrs bija nomainms lauka apstkos, un aizslga prldanas rokturis palika priekj stvokl (nelkja uz prieku un atpaka auanas laik). 1940. gada janvr Krievija ska raot Suomi M-31 kopiju un piema bruojum V. Degtjarjova manpistoli PPD-40 ar diskveida magaznu, kuru vlk nomainja ar rtkas konstrukcijas G. pagina 7,62 mm manpistoli PP, ar ar diskveida magaznu. 1943. gad bruojum tika iekauta A. Sudajeva manpistole PPS, kura bija vieglka par PP, tehnoloiski izdevgka (tanctas detaas) un ar ltka raoan. 1944. gad ASV drgo Tompsona manpistoli nomainja ar ltku D. Haides konstrukcijas manpistoli M3. Otro pasaules karu var nosaukt par manpistou izmantoanas popularittes virsotni, jo ts bija viss karojoo valstu armijs un tikai kara
191

beigu posm vcieiem pardjs savas triecienautenes. is jaunais ierocis vlk nobdja manpistoles otraj pln k palgierous. Tikai NATO patrona 7,62x51, kuru nevarja izmantot k vidjo patronu, nedaudz aizkavja o procesu, dodot iespju manpistolm attstties ar pckara gados, ldz pardjs 5,56x45 patrona. Msdiens manpistoles vairk ir policijas ierocis. To raoana turpinjs, jo c ar teroristiem ir vajadzgs spcgs tuva rdiusa darbbas ierocis apdzvots viets.

Daudzas pasaules valstis, kurs ir attstta rpniecba, tagad izgatavo ierous un to munciju savm vajadzbm un ar eksportam. Izskatt visu manpistou klstu un to konstrukciju patnbas praktiski nav iespjams. Tlkai analzei tiek piedvti svargkie un Latvijas NBS interesjoie manpistou modei, sniedzot visprju to konstrukciju raksturojumu. 7.1. tabul manpistou tapanas secb apkopoti ierou veida galveno tipu raksturlielumi, kas auj izvrtt to kaujas spjas un attstbas perspektvas.
7.1. tabula. Manpistou galvenie raksturlielumi. Garums kop Masa bez/ar Patrona/skaits MP tips ar laidi/stobrs, patronm, kg magazn mm 1 2 3 4 MP.18/MP.28 9 Par/20, 32 810/200 4,1/ 4,7/ Thompson .45ACP /20, 830 (852)/ 267 4,7 (4,9)/8,6 M1921 30, 50, 100 (M1928) Solothurn S1- 9x23 Steyr, 850/200 4,25/ 100/MP.34 9x19 Luger/32 EMP35 ERMA 9 Par/32 892/250 4,1/ auanas temps v./min 5 600 800 (700)

7.2. Manpistou galvenie raksturlielumi un konstrukciju patnbas

Valsts, konstruktors 6 Vcija, H. meisers ASV, D. T. Tompsons veiceAustrija, L. tange Vcija, H. Folmers (ra. Bergmanis) Somija, A. Lahti Vcija, H. Folmers PSRS, V. Degtjarjovs Vcija, H. meisers PSRS, G. pagins PSRS, A. Sudajevs Dnija Lielbritnija Somija Itlija, Beretta

400500 500

Suomi M-31 MP40 PPD-40 MP41 kop ar laidi PP-41 PPS-43 Madsen m/50 Reising M50 Sterling L2A3 Jati-Matic Beretta M1938A 192

9 Par/50, 71 9 Par/32 7,62TT/71 9 Par/32 7,62TT/35, 71 vai 35 7,62TT/35 9 Par/32 .45ACP/20 9 Par/34 9 Par/ 20, 40 /20;

870 /318 833/250 788/267 860 /250 843 /269 820/255 794/200 880/275 711/198 375/203 940/315

4,7 /7,1 4,0/4,7 3,6/5,5 3,87/4,6 3,6/5,5 3,0/3,7 3,2/ 3,1/3,7 2,7/3,5 1,65/1,95; 2,25 4,2/5,0

900 400500 800 500 900 700 550 500 550 600 600

30;40

1 MAT-49 H&C MP-5A3 Mini Uzi FN P90 MGD MP-9 B+T MP9

2 9 Par/ 32 9x19 Par/15 vai 30 9 Par/20; 25; 32 5,7x28 SS190/50 9x19 Par/32

3 710/228 490/225 600/200 500/263 359/213

4 3,6/4,8 2,88 2,6/3,1 2,54 /3,0 2,53 / 1,4 /

5 600 800 1200 900 750 900

6 Francija Vcija Izrala, U. Gals Beija Francija, vlk Vcija veice

9x19 Luger/15, 523/130 20, 25 vai 30

Daudzu valstu manpistou darbbas princips ir ldzgs, un to konstrukcijas atiras tikai ar izmantojams patronas tipu, sastvdau izgatavoanas tehnoloiju (nosaka cenu) un dadiem skiem konstruktviem darbbas drobas un auanas precizittes uzlabojumiem. Neiedziinoties to detalizt analz, skk apskatsim tikai daas interesantas konstrukcijas manpistoles. Lai mazintu masv aizslga ietekmi uz trpanas varbtbu (precizitti), dau manpistou konstrukcijs patronas iebdana patrontelp un uzsitiens pa patronas kapseli notiek pirms aizslga pilngas noslganas (aizieanas priekj stvokl). aj gadjum vl kustb eso aizslga kintisk enerija tiek daji kompensta ar atsitiena eneriju. Piemram, Uzi un Mini Uzi, kuru konstrukcijs Uziels Gals izmantoja Vclava Holeka 1949. gada manpistoles M23 darbbas principu. 2003. gad Izrala gan atteics no manpistoles Uzi k armijas ieroa. Pirm plai izplatt manpistole ar pusbrvo aizslgu ir 11,43 mm (.45ACP) kalibra 1921. gad tapuais Thompson, kur aizslga kustbas neliela palninana pc viena sasniegta ar paa H veida ielikta paldzbu, tam kustoties pa stobra krbas slpajm gropm. Manpistole FN P.90 izveidota pc bull-pup shmas plastmasas korpus un darbojas pc brv aizslga principa, proti, pirms viena aizslgs atrodas priekj stvokl (7.10. un 7.11. att.). Tas ir iespjams, jo magazna atrodas virs ieroa un patronas taj ievietotas perpendikulri stobram. Ieroa pieldana notiek ar pau rokturi, kas, pagrieot magaznas padevju, iebda patronu stobr. Ierocim paredztajai patronai ir smaila lode ar trauda serdeni, lai vartu caursist kevlara bruu vestes (lodes skumtrums 715 m/s to auj ldz 200 m attlum).
7.10. att. Manpistole FN P90.

7.11. att. Manpistoles FN P90 magazna ar pagrieamo patronu padevju.

193

Vcijas manpistoles MP-5 patiesb ir triecienautenes G3 konstrukcijas variants uz pistoles patronas bzes, kur ar tiek izmantots pusbrv aizslga princips. auanas mehnisms (ar ldzgs G3) auj aut, kad aizslgs jau ir priekj stvokl ar patronu patrontelp. Manpistolei MP-5 ir oti daudz modifikciju, un t ir oti iecients ierocis daudzs pasaules valsts. 7.12. attl ASV kara flotes vajadzbm izgatavot manpistole HK MP-5N uz patronas 10 mm Auto bzes.

7.12. att. Vcijas manpistoles MP-5 modernizts variants HK MP-5N. ASV kara flotes jrnieku vajadzbm.

Interesanta ir franca Luija Debu manpistoles konstrukcija, kuras pusbrv aizslga darbba balsts uz specila inerces ermea ar spirlveida atsperi, ko izmanto aizslga kustbas truma ierobeoanai pc viena. Galven konstrukcijas priekrocba ir manpistoles mazie izmri, bet saret masveida izgatavoanas tehnoloija noteica o manpistou mazo izplatbu. 7.13. attl konstruktors tur roks MGD PM-9 salikt stvokl.

7.13. att. Manpistole MGD PM-9 salikt stvokl.

veices kompnija Brugger+Thomet AG kop 2001. gada pc licences rao Austrijas manpistoles Steyr TMP modifikciju B+T MP-9. Tas ir oti viegls un kompakts ierocis, ldzgs Glock 18 pistolei, bet pc ugunsspka un precizittes pat prspj slavens manpistoles HK MP-5K, Ingram MAC-10 un Micro-Uzi. Ieroc tiek izmantota atsitiena enerija ar so stobra gjienu, kas va samazint ieroa masu un pat samazinja ieroa atsitienu un uzlaboja auanas precizitti. Noslgt
194

stvokl aizslgs aizem apmram pusi no stobra garuma, un viens izdarms, aizslgam atrodoties priekj stvokl. Plastmasas magaznas ievietojamas ieroa roktur, k tas redzams 7.14. attl (laide salikt stvokl). Pdjos gados manpistou konstrukcijs veiksmgi tiek izmantoti plastmasas elementi (izemot stobrus un aizslga elementus), kuri agrk ieguva atzinbu pistou konstrukcijs (7.14. att.).

7.14. att. Manpistole MP-9 ar plastmasas korpusu.

Ldz Otr pasaules kara beigm virsnieku individulais aizsardzbas ierocis bija pistole, bet vlk daos gadjumos to nomainja manpistoles. Piemram, ASV tdu manpistoli radja saviem lidotjiem individulai aizsardzbai notriekanas gadjumos pretinieka teritorij (7.15. att.).

7.15. att. IMP ASV lidotju individuls aizsardzbas .221 kalibra manpistole Fireball patronai .22 SCAMP (1971. g.)

im paam mrim kalpoja ar ASV Kolta firmas konstruktoriem piedvt automtisk pistole SCAMP (Small Caliber Machine Pistol), kurai ar bija izveidota specila patrona (7.16. att.).

7.16. att. Kolta firmas automtisk pistole SCAMP (Small Caliber Machine Pistol), patrona .22 SCAMP (5,6 mm) saldzinjum ar NATO patronu 919 mm. 195

80. gadu beigs beu konstruktori radja savu individuls aizsardzbas ieroci FN P90 uz pai izstrdtas patronas 5,7x28 bzes, kas odien tiek izmantots daudzs valsts. 2006. gad Vcija piema bruojum savu manpistoli HK MP7A1 uz pai izstrdtas 4,6x30 mm patronas bzes, kura ir Kolta SCAMP koncepcijas ties turpinjums. NATO oficil klasifikcija paredz trs veidu strlnieku ierous: individulos kaujas ierous (triecienautenes un karabnes), atbalsta ierous (patautenes un lometji) un personisks aizsardzbas ierous programmas PDW (Personal Defence Weapon) realizcijas ietvaros. Atbilstoi ai programmai ASV specilisti attiecb uz pistolm un manpistolm joprojm test HK MP7 un FN Herstal 5,7 mm P.90. Konkrts lmums nav pieemts, jo ASV militristus pagaidm apmierina valst raot mazgabarta patautene M249 SPW (FN Minimi SPW Special Purpose Weapon) patronai 5,56x45 NATO.

196

8. NODAA SNAIPERU AUTENES

Snaiperis ir teicams strlnieks, kur pilnb apguvis ieroci un kuram ir labas maskans un novroanas spjas. Jau Pirm pasaules kara gados, kad pretinieki ilgstoi atrads ierakumos, teicamus strlniekus ska izmantot pretinieka komandieru un novrotju izncinan. Tdus strlniekus specili sagatavoja, apgdjot ar uzlabotiem ieroiem un tmkiem. Td daudzs valsts pc paas tehnoloijas tika izgatavoti ieroi, ko komplektja ar optiskajiem tmkiem. Piemram, PSRS k pirmo snaiperu auteni ska izmantot 7,62 mm kalibra S. Mosina auteni ar uzlabotu izgatavoanas tehnoloiju un optiskajiem tmkiem PT, PU un VT. Nedaudz skk par to militro izmantoanu. Snaiperu darbba tiek uzskatta par patstvgu karaspka darbbas veidu, kam raksturgi noteikti taktiska rakstura uzdevumi. Snaiperus var izmantot dados veidos atkarb no: pretinieka kaujas aktivittes un veida (aizsardzbas vai uzbrukuma kaujas); apvidus patnbm; snaiperu gatavbas un bruojuma. Ir divas snaiperu izmantoanas koncepcijas: 1) snaiperi darbojas pa vienam vai pr ar uzdevumu apaudt pretinieka pirmo lniju vai tuvjo aizmuguri, 2) snaiperu grupa darbojas 48 strlnieku un pris novrotju sastv k snaiperu izlkoanas patrua ar uzdevumu apgrtint pretinieka darbbu, ziot par t prvietoanos un ugunspunktiem, aktivittm un organizciju. Galvenais snaiperu uzdevums ir demoralizt pretinieku, apgrtint personla prvietoans iespjas tuvj aizmugur, liekot celt slpus, rakt ierakumus u. tml. Snaiperim var uztict noliktavu un lidlauku apsardzi. Snaiperi ar trasjom vai aizdedzinom lodm var nordt mrus diennakts tumaj laik. oti svargs uzdevums ir pretinieka snaiperu atklana un neitralizana. os uzdevumus var izpildt, neitralizjot komandjoo sastvu, norkotos novrotjus, kolektvo ierou apkalpi, atsevius karavrus. Pankumus var gt tikai ar pku, trpgu un labi masktu uguni. Tpc snaiperis atirb no ierindas karavra ieem labi nomasktu pozciju, turklt viam jprot ilgstoi novrot pretinieku (pacietba un vlreiz pacietba!), lai izvltos vispiemrotko mri. Pc tam, neatkljot sevi ne ar skau, ne ar kustbu, jizvlas visizdevgkais brdis vienam. Jtrpa ar pirmo vienu, tpc ierocim un tmklim jatbilst oti stingrm prasbm. Vislielko efektivitti var sasniegt, trpot pretiniekam nevis pirmajs pozcijs, bet gan aizmugur. Tpc parasti iznk aut no liela attluma. Atbilstoi msdienu prasbm ar snaipera auteni un ts munciju jspj neitralizt pretinieku ldz 900 m attlum, kur strlnieku individulie ieroi praktiski ir bezspcgi. Snaiperim ar lielu varbtbas pakpi jtrpa kru figras mr ldz 400500 m, jostas figras mr ldz 500600 m un auguma figras mr ldz
197

8.1. Snaiperu auteu lietoanas patnbas

600800 m attlum. auanas precizitti nedrkst iespaidot klimatiskie un meteoroloiskie apstki, ieroa temperatra un tehniskais stvoklis. Visiem ieroa demaskjoajiem faktoriem (dmi, uguns, skaa viena un prldanas laik) jbt minimliem. ie ir galvenie faktori, kurus neievrojot ieroci un munciju nevar izmantot snaiperu darbb. Neskaitot s galvens prasbas, snaiperu ierocim un muncijai jatbilst ar citm prasbm: autenei jbt rtai lietoan no jebkuras strlnieka pozas, pc iespjas vieglai un mazai pc izmriem; ar tmanas iercm jspj ilgstoi novrot pretinieku, nenogurdinot acis. Jbt iespjai tri priet no dienas uz nakts tmkiem; atsitiens nedrkst bt lielks par 3 kg (vidjas miesas bves strlniekam), un mltes nolaianas pieplei un gjienam jbt reguljamam. Kopum visas prasbas snaiperu autenei un muncijai paredztas ieroa trpguma un viena efektivittes palielinanai, k ar nepiecieamo rtbu nodroinanai viena laik. Ldz Otrajam pasaules karam snaiperi izmantoja parasts autenes, kuras atrs no prjm ar optisko tmkli, bija rpgk izgatavotas un atlastas. Tomr to izmantoana pardja, ka snaiperu veiksm liela nozme ir snaiperu autenes konstrukcijai. Piemram, kda autene ir labka paldjo vai ar roku prldjam? Kaujas lauk autenm nepiecieamais auanas temps ir 3040 vieni mint, td priekroku dod automtiskajm vai paldjoajm autenm. Ar snaiperim var rasties nepiecieamba ataudties no uzbrucjiem, kas ir atkljui snaipera pozciju. Kaut gan ar snaiperu autenm galvenokrt ir jauj pa vienam vienam, rpgi notmjot, un automtisk ieroa prldana zaud savas priekrocbas. Tas pat var demaskt snaipera pozciju, kaut gan ir iespja izpildt nkamo vienu, kas ar nav nemaz tik mazsvargi. NATO valsts snaiperu autenes galvenokrt paredztas prldanai ar roku, ko var izdart pietiekami klusi. Krievij un cits NVS valsts priekroku dod paldjom (ar autenes patronm) snaiperu autenm. auanas precizitte galvenokrt atkarga no stobra konstrukcijas. Palielinot stobra sieniu biezumu, tas kst mazk jutgs pret iespjamm temperatras un patronu raksturlielumu izmaim. Lai pilngk izmantotu pulvera ldia eneriju, vajadzgs pc iespjas garks stobrs un nav vlams o eneriju izmantot ar ieroa prldanai. Tas btiski palielina ieroa masu. Specilisti uzskata, ka 7,62 mm kalibra autenei optimls btu 650 mm gar stobrs, kas kop ar klasisk tipa aizslgu un ugunsslptju-kompensatoru nosaka autenes garumu apmram 1,2 m. autenes trpjumu precizitti ietekm ar laides masa, ts materila izturba un stingrba. Priekroka tiek dota riekstkoka laidm, kas piescintas ar epoksda sveiem, vai ar izgatavotas no triecienizturgas plastmasas. Parasti laides konstrukciju veido k pleca balstu ar rtu rokturi, lai btu iespjams ilgstoi noturt pirkstu uz nospieams mltes. Vlams, lai mltes atsperi vartu regult. Mlte atbilstoi drobas noteikumiem jnospie ar piepli, kas nav mazka par 2 kg. Jizsldz iespja izdart vienu, ja nav noslgta patrontelpa. im nolkam parasti izmanto
198

sviru ar sprdu, kas blo auanas mehnismu ldz patrontelpas noslganai. paa uzmanba snaiperu autens tiek pievrsta tmanas iercm, kuras parasti sastv no mehnisk, optisk un nakts tmka. Mehniskajiem tmkiem ir palielints tmanas lnijas garums un tmanas attlums, ar vzritea paldzbu var novrst iespjams snu novirzes (snvj). Ar optisko tmkli jnovro apvidus un tri jnoteic mris. Tam vajadzgs liels redzesleis, kas samazina palielinjumu. Ar tmkli jspj ar labi saskatt mri liel attlum, kam savukrt nepiecieams liels palielinjums. Tpc vajadzgs optimls risinjums. Optiskajam tmklim jbt vienkri reguljamam pieaudes laik un pietiekami izturgam, lai tas nebtu jregul pc katra nejaua atsitiena vai neliela kritiena. Msdiens plai izmanto optiskos tmkus ar trs ldz devikrtgu palielinjumu, kaut gan specilisti norda, ka jizvlas etrkrtgs ldz divpadsmitkrtgs palielinjums, lai nodrointu auanu 800 m un tlks distancs (teortiski tas tagad ir iespjams). Tmka balstam jbt operatvi uzliekamam un noemamam no ieroa. Apgrtintas redzambas apstkos izmanto nakts tmkus, kuru iespjas ir atkargas no konkrto tmku paaudzes un kuriem ir dadi darbbas principi: ievieot specilus elementus optiskajos tmkos (PSO-1, Trilun); izmantojot hologrfijas metodes, apgaismojot mri ar acij neredzamiem lzera stariem (HRS-100); izmantojot mra infrasarkano starojuma eneriju (GK4MC, MS4GT, NVS700); pastiprinot optiskaj sistm iegto mra attlu. Dzv spka izncinanai par optimlm tiek uzskattas 7,62 mm snaiperu autenes. Tomr tas neattiecas uz NATO patronu 7,62x51 mm, kurai liels distancs ir nepietiekamas caursites spjas un vrojams jutgums pret snvju. Tad vajadzga autene ar skumtrumu, kas lielks par 950 m/s, kas ir diezgan problemtiski ar esoo NATO patronas pulvera ldiu. Tiek piedvti dadi varianti 7,62 mm autenes patronas uzlaboanai: uzlabot lodes ballistisko koeficientu, palielinot lodes masu un samazinot ts garumu; stobra tievgalim pievienot kompensatoru; palielint autenes masu, atsitiena ietekmes mazinanai pankot reakciju uz atsitienu pc lodes izlidoanas no stobra. Aktula ir kuvusi ideja par snaiperu autenes kalibra palielinanu, jo snaiperiem pardjuies jauni mri mnu spridzinana, komandpunktu darbbas traucana, ca ar radiolokatoriem, helikopteriem un pat lidmanm. Konstruktori pievrss jau esoajai 12,7 mm patronai, un tapa attiecgas snaiperu autenes, piemram, autene M82A1 (ASV) domta mru izncinanai ldz 1800 m attlum.

199

Daudzu valstu konstruktori pievras snaiperu auteu radanai, tpc to klsts ir oti liels, turklt snaiperu autenes ir oti iecientas ar civilaj jom. Nedaudz mazk ir optisko un nakts tmku raotju. Praktiski to izmantoana civilaj un militraj jom atiras oti maz (ar munciju, reizm ar izmaksm). Snaiperu auteu kaujas lietojuma iespjas nosaka to galvenie raksturlielumi, kas auj ne vien saldzint dadu valstu autenes, bet ar nosaka konstrukciju patnbas. 8.1. tabul, ievrojot o auteu tapanas secbu, apkopoti dadu valstu snaiperu auteu galvenie raksturlielumi, izemot pirms, kuras tika lietotas ldz Otrajam pasaules karam un kuru analze vairs nav aktula.
8.1. tabula. Snaiperu auteu galvenie raksturlielumi. autenes tips, valsts Patrona/ to skaits magazn Garums, Masa, autenes/ kg stobra, mm 4 4,3 4,4 3,9 4,3 5,7 4,8 3,9 4,9 13,7 5,5 5,5 V0, m/s Distance, Piezmes tmanas/ efektvas auanas, m 6 7 1000/600 paldjoa, F. Tokarevs

8.2. Snaiperu auteu galvenie raksturlielumi un konstrukciju patnbas

1 SVT-40, PSRS Enfield L42A1, Lielbritnija M.14, ASV SVD, PSRS M.21, ASV FN 30-11, Beija Mauser SP66, Vcija Mauser 86SR, Vcija C3, Kanda Beretta 501, Itlija M.24, ASV

2 3 7,62x53R/10 1226/555 7,62x51/10 1181/699

5 840 838 853 830 853 850 754 735 760 716

7,62x51/ 1117/558 7,62x53R/10 1225/547 7,62x51/20 7,62x51/5 7,62x51/3 7,62x51/ 7,62x51/10 7,62x51/5 7,62x51/5 1120/559 1117/502 1103/650 1210/730 1150/700 1165/586 1092/610

1200/700

paldjoa paldjoa, J. Dragunovs prldjama ar roku

/800

L96A1, Lielbritnija SHR 970, veice SSG-69 (P-69), Austrija SSG SD, Austrija Sako TRG 21/22, Somija Sako TRG 41/42, Somija 200

7,62x51/10 7,62x51/ 7,62x47/ 7,62x51/5 vai 10 7,62x51/5 vai 10 7,62x51/10 7,62x67 8,60x70/5

1270/660

6,8

850

/800 1200/800 1200/1100

izgatavota ldz 1985. gadam prldjama ar roku, Remington prldjama ar roku SIG arms Steyr Daimler

1130/650 /406 1150/660 1200/690

4,6

860

4,7 5,1

Sako Valmet prldjama ar roku, Sako Valmet

1 VSS, PSRS SVDK, Krievija FR F2, Francija HK G3SG/1, Vcija VSK-94, Krievija M500, ASV M82A1 Light Fifty, ASV Barrett XM500, ASV Hecate II, Francija KSVK, Krievija Vihlop, Krievija

2 9,0x39/10 9,3x63 (7H33)/10 7,62x51/10 7,62x51/20 9,0x39/20 12,7x99/5 12,7x99/11 12,7x99/10 12,7x99 (.50BMG)/7 12,7x108/5 12,7x97 (SC-130)/5

3 984/ 1250/620 1200/650 1021/450 933/

4 2,6 / 3,4 6,5 5,75 5,5 2,8

5 400 770 /600

800 300/200

prld ar pulvera gzm prldjama ar roku FN FAL nomaiai prld ar pulvera gzm R. Barets

1549/838

14,7

853

1800/500

1380/700 1400/1000 795/

13,8 12 5/ 290 1500/1000

prldjama ar roku, PGM prldjama ar roku, Kovrova

Eiropas valstu standarti nosaka, ka, aujot ar snaiperu auteni no 100 m distances, visu piecu vienu trpjumiem jiekaujas vienas collas (25,4 mm) diametra apl. auanas precizittei jbt ar vienas mintes telpiskaj le. das autenes ir drgas vidji 15003000 dolri un pat 9000 dolri (H&K PSG-1). Policijas opercijs pietiek ar 300400 m tmanas distancm, bet armijas vajadzbm nepiecieami 800 m un vairk. Snaiperu auteu optiskajiem tmkiem jatbilst NATO STANAG 2324 prasbm. Daudz snaiperu auteu paredzts NATO patronai 7,62x51 mm (.308 Winchester), 12,7x99 mm (.50 BMG), .338 Lapua Magnum, .300 Winchester Magnum, k ar Krievijas patronai 7.62x53R mm. ASV 20. gs. 50. gados bruojum iekva snaiperu auteni M21, kas tika radta uz 7,62x51 mm patronas bzes, modernizjot auteni M14. autenei bija paredzts noemams optiskais tmklis ar mainmu palielinjumu un automtisku attlumu mrtju. aujot ar 10 patronm no 300 m attluma, trpjumi neiziet no apa 15 cm diametr. Tomr 1987. gada beigs firmai Remington tika dots jauns pastjums snaiperu autenes programm SWS (Sniper Weapon System) un tapa autene M24 (8.1. att.). Precizittes zi t nebija sliktka par taj laik Eirop atzto austrieu firmas Steyr Mannlicher snaiperu auteni SSG-69.

201

8.1. att. ASV armijas snaiperu autene M.24.

PSRS tikai 1958. gad atska darbbu, lai radtu snaiperu auteni armijas vajadzbm uz 7,62x53R patronas bzes. T 1963. gad armijas snaiperu vajadzbm piema bruojum E. Dragunova konstrukcijas paldjoo auteni SVD, kuras automtik izmantoja novadts pulvera gzes. 1991. gad Ima konstruktori radja moderniztu variantu SVD-S, kurai ir: 1) uzlabota automtikas darbba; 2) masvks stobrs; 3) pastiprinta stobra krba; 4) uz labo pusi saliekama termoplastmasas laide. Tlko SVD konstrukcijas attstbu var redzt 9,3 mm kalibra snaiperu auten SVDK (8.2. att.), kura pielgota jaunajai patronai. T tapa uz mednieku patronas 9,3x64 bzes un variant 9,3x63 7H33 tai ir 26,5 g lode ar trauda serdeni. Lodes skumtrums 770 m/s auj ar 80% varbtbu caursist 10 mm bruu. autenei paredzts optiskais tmklis 1P70 Giperion ar mainmu palielinjumu 310 reizes.

8.2. att. Snaiperu autene SVDK 9,3x63 7H33 patronai.

Beijas firma FN (Fabrique Nationale) no 1976. ldz 1986. gadam izgatavoja ar roku ldjamu snaiperu auteni FN 30-11 uz savas autenes FN bzes (8.3. att.), kura savukrt tika izgatavota pc Mauzera 1898. gada autenes licences. Snaiperu autenes stobrs tika pielgots NATO 7,62x51 patronai, paredzts 4x optiskais tmklis FN un iespja komplektt ar lometja FN MAG liesmu slptju un divkju balstu.

8.3. att. Beijas firmas FN snaiperu autene FN 30-11.

Vcija 1976. gad iekva bruojum ar roku prldjamu 7,62 mm kalibra magaznas snaiperu auteni Mauser SP.66. 1985. gad to uzlaboja par Mauser 86SR ar nomainmu stobru, ko obrd izmanto Vcijas specilajs vienbs. Itlija kop
202

1985. gada savu ar roku prldjamo snaiperu auteni Beretta 501 7,62x51 patronai iepirka tikai nepilnus desmit gadus, prejot 1996. gad uz britu auteni. Lielbritnija 80. gadu skum nolma nomaint savas novecojus snaiperu autenes Enfield L.42 ar modernkm autenm uz NATO autenes patronas bzes 7,62x51 mm (.308 Win). Bruojum iekva kompnijas Accuracy International piedvto auteni L96, kuras alumnija pamats ar galvenajm ieroa sastvdam praktiski veido visa spala garumu. Pat stobra krba tika izgatavota no alumnija sakausjuma. Zviedrija 1988. gad iegdjs s firmas arktisk varianta auteni, nosaucot to par PSG.90 (8.4. att.). autene piedaljs ar perspektvs snaiperu autenes G.22 izveides programm, kuras viens no uzdevumiem bija labkas patronas izvle nek NATO 7,62x51.

8.4. att. Kompnijas Accuracy International arktisk autene zviedru variant ar atvamu laidi PSG.90.

Rezultt snaiperu autenes tika piemrotas spcgkm patronm (.300 Winchester Magnum un 8,60x70 mm jeb .338 Lapua). Briti ts iegdjas k L96A1 (8.5. att.).

8.5. att. Kompnijas Accuracy International arktisk autene britu variant L96A1.

1994. gad kompnijas Accuracy International arktisko snaiperu auteni iegdjs un piema savas armijas bruojum Vcija k Arctic Warfare Magnum, bet 1966. gad Itlija. o auteni tagad izmanto vairk nek 20 valstu armijs. aujot pa pieciem vieniem no 550 m distances, pankta laba trpjumu precizitte 50 mm diametra apl. autenes tiek komplekttas ar optiskajiem tmkiem: Smidt&Bender 3-12X ar mainmu palielinjumu vai Leupold Mark 4 ar pastvgu 10x palielinjumu. Bundesvrs 1992. gad uzska jaunas snaiperu autenes mekljumus un izvljs britu Super Magnum AWM (arktiskais variants), kur izmantoja patronu .300 Winchester Magnum (7,6267). Ierocis skum tika nosaukts k snaiperu autene G.22. Lode garantti 100 m distanc trpa 20 mm diametra apl. K oti preczu pdjo gadu snaiperu auteni var mint Vcijas firmas DSR-Precision bull-pup shmas auteni DSR-1 (8.6. att.), kuru tirgoja ar k AMP.
203

8.6. att. Snaiperu autene DSR-1.

Skum firma DSR-Precision snaiperu auteni DSR-1 izgatavoja spcgajai snaiperu patronai .338 Lapua Magnum, to turpmk pielgojot ar patronm .300 Win. Magnum un 7,62 NATO. veices starptautisk kompnija SIG arms armijas vajadzbm piedvja ar roku pieldjamu snaiperu auteni SHR 970 (8.7. att.), tai ir nomainms stobrs un vieta optisk tmka pievienoanai. Efektvais auanas tlums, proti, ldz 800 m, tiek garantts NATO patronai 7,62x51, bet, izmantojot patronu .300 Win Magnum, ldz 1100 m.

8.7. att. veices starptautisks kompnijas SIG arms snaiperu autene SHR 970.

Lai piedaltos ASV konkurs Sniper Weapon System (SWS), Austrijas firma Steyr-Daimler-Puch izstrdja snaiperu auteni (8.8. att.) tiei NATO 7,62 mm patronai, un 1969. gad t tika iekauta Austrijas armijas bruojum k SSG-69 (Scharfschtzen Gewehr). T bija magaznu autene ar rokas prldanu un ieguva labas atsauksmes par trpjumu precizitti. Tomr ASV konkurs uzvarja Remingtona konstrukcijas autene M.24. Eirop ir pazstama autene SSG-SD ar sku stobru (406 mm) un vtnm stobra gal liesmu slptja vai klusintja pievienoanai.

8.8. att. Austrijas snaiperu autene SSG-69 NATO 7,62x51 mm patronai.

Somija 1992. gad ska savas snaiperu autenes Sako TRG 21/22 izgatavoanu uz NATO standarta 7,62x51 mm (.308 Winchester) patronas bzes, bet, emot vr ts nepietiekamo eneriju, uzska autenes Sako TRG 41/42 raoanu, izmantojot .300 Winchester Magnum (7,62x67 mm) un .338 Lapua Magnum (8,60x70 mm) patronas. s snaiperautenes ir vienkras, ar roku prldjamas, ar nomainmu patronu magaznu un optiskajam tmklim paredztu vietu (8.9. att.).
204

8.9. att. Somijas snaiperu autene Sako TRG 21/22 (rji ldzins TRG 41/42).

Izralas snaiperu autene Galatz (8.10. att.) praktiski ir triecienautenes Galil modifikcija, izmantojot spcgku NATO patronu 7,62x51 mm (.308 Win), auanas mehnisma prveidi auanai tikai savrupvieniem, masvku stobru, k ar paredzot saliekamu laidi un optisko tmkli ar pastvgu 6x palielinjumu. Taktikas zi Galatz var pieskaitt pie kaujas atbalsta ieroa, tpat k Krievijas SVD vai Vcijas G3-SG1, atirb no triem snaiperu ieroiem M24 un M40 (ASV) vai vcu Mauser 66.

8.10. att. Izralas snaiperu autene Galatz.

Prakse pardja, ka NATO 7,62x51 mm patrona ir par vju snaiperu autenm, un ASV konstruktoru ptjumu rezultt tapa paa patrona 58x71 mm ar 16,2 g smagu lodi. 1500 m distanc lodes trums trajektorij ir 1,5 reizes lielks par NATO patronas lodes trumu, bet enerija ir 3 reizes lielka. im nolkam tika radta pat divkalibru autene M300 ar nomainmiem stobriem un aizslgu galvas dam auanai ar abm patronm. Tomr patrona netika standartizta, un ASV nolma priet uz 12,7 mm lielkalibra snaiperu autenm. Otrais snaiperu auteu uzlaboanas virziens bija pankt to bezskaas (mazskaas) darbbu. T specilo uzdevumu izpildei Somij tapa 7,62 mm snaiperu autene S-SSR (Super-Silenced Sniper Rifle), kuras 400 mm garais stobrs tika pilngi nosegts ar klusintju. Efektvais auanas tlums neprsniedz 200 m, bet to var izmantot, piemram, sargposteu noemanai un darbbai no slpiem pretinieka tuvum. Ldzgi PSRS tapa 9,0 mm snaiperu autene VSS, kur gan klusintja gumijas diafragmu viet tika izmantots pulvera gzes novadanas princips. Abas s autenes tika izgatavotas neliel skait specilm vajadzbm, un informcija par tm ir diezgan skopa. Interesantu preju uz 9x39 mm patronu (SP-5, SP-6, PAB-9) demonstrja Krievijas Tulas konstruktoru biroja specilisti, piedvjot mazskaas snaiperu auteni VSK-94 (8.11. att.). Prldanai no 20 patronu magaznas izmanto novadto pulvera gzu eneriju, dodot iespju aut ldz 200300 m tlu. auanas mehnisms paredz iespju aut savrupvieniem un krtm. Skaas klusinana notiek ar pietiekami masvu klusintju, ko transportanas laik var noemt.

205

8.11. att. Krievijas mazskaas snaiperu autene VSK-94.

Par lielkalibra snaiperu auteu izmantoanas skumu armijas vajadzbm var uzskatt 1983. gadu, kad ASV iepirka nelielu partiju (125 ierous no kompnijas Research Armaments Prototypes, konstruktors Haskins) 12,7 mm autenes M500, kuras tika izmantotas karadarbbai Libn, Panam, Haiti un Irk. Ts ska izgatavot ar citas kompnijas (ar nosaukumiem AMAC-1500, M600), un tas bija pirmskums firmas Barrett slavenajm autenm (Barrett M82 Light Fifty), kuras bija vienldia, ar roku vajadzja iebdt patronu un pagriezt aizslgu patrontelpas noslganai. Pc viena aizslgs bija jizem kop ar izauts patronas aulu. Lai palielintu auanas tempu, M650 jau bija ar 7 patronu magaznu, tomr t kuva ar garka un smagka. 2006. gad pardjs firmas Barrett Firearms lielkalibra modern snaiperu autene Barrett XM500 (8.12. att.). Ar Vcijas firma DSR-Precision uz DSR-1 bzes ska izgatavot lielkalibra snaiperu auteni DSR 50 12,7x99 mm patronai.

8.12. att. Lielkalibra snaiperu autene Barrett XM500.

206

Lielkalibra snaiperu autene Barrett XM500 tika konstruta pc bull-pup shmas ar novadto pulveru gzu izmantoanu automtikas darbb. Stobram bija paredzts masvs dempfers. Patronas auten tiek padotas no nomainmas 10 patronu magaznas. o auteni var aprkot ar dadiem tmkiem uz stobra krbas. Ronija Bareta firmas pirm veiksme bija 100 auteu M82A1 iepirkums Zviedrijas armijas vajadzbm 1989. gad. ASV opercijas Vtra tuksnes vajadzbm iepirka vairkus simtus M82A2 auteu, un tagad jau s autenes ir iepirkuas vairk nek 30 valstis. Snaiperu autenes M82 automtika darbojas, izmantojot atsitiena eneriju ar stobra so gjienu, kad tas pc viena kop ar aizslgu atsitas atpaka par 25 mm. Kad aizslga izcilnis ar aizslga rmi pagrie aizslgu, stobrs tlk iedarbojas uz aizslga rmi un kop ar aizslgu pank aulas izvilkanu un ekstrakciju. Atgriezjatsperes iedarbb stobrs, virzoties uz prieku, ar aizslga papildu atgriezjatsperi iebda krtjo patronu patrontelp, un patrontelpa tiek noslgta. Ar belznis tiek uzvilkts aj kustb, paliekot uz auanas mehnisma sprda.

Augsta izgatavoanas kvalitte un teicama auanas precizitte ir raksturga Francijas kompnijas PGM Prcision izgatavotajai ar roku prldjamajai (tai ir 7 patronu magazna) lielkalibra (12,7x99 mm patronai) snaiperu autenei Hecate II, kaut gan tas ir samr masvs ierocis. Ldzga ar roku pieldjama lielkalibra snaiperu autene ASVK ar piecu 12,7x108 mm patronu magaznu izgatavota Krievij, kura plai tika izmantota karojot eenij. Interesanta ir pdjos gados Krievij izgatavot mazskaas lielkalibra snaiperu autene Vihlop, kas paredzta viegli bruotas tehnikas un dzv spka izncinanai ldz 600 m distanc. Efektvs klusintjs lodes skumtrumu samazina ldz zemskaas trumam (290295 m/s). Tas, protams, samazina lodes skumeneriju Wo, kas, pateicoties smagkai lodei, mazk tiek trta lidojuma trajektorij (59 g smag patronas SC-130PT lode vai pat 76 g smag patronas SC-130VPS lode). Jpiebilst, ka 12,7 mm patronas SC-130 garums ir tikai 97 mm, kas ir mazks par 12,7x108 mm un pat par 12,7x99 mm patronas garumu. autene ir paldjoa ar 5 patronu ietilpbas magaznu.

207

208

9. NODAA PATAUTENES (VIEGLIE VAI ROKAS LOMETJI)

Hairema Maksima un vlk ar citu konstruktoru lometji k automtiskie ieroi uzreiz apliecinja savas priekrocbas kauj ar ugunsspku, jo tiem ir samr maza masa, saldzinot ar artilriju. Konstruktori nemitgi plas samazint lometju masu, tau saglabjot automtisk ieroa priekrocbas. Bija ar minjumi automatizt auteu darbbu, tdjdi tapa samr masvas automtisks autenes, kurm bija nepiecieams divkju balsts. os automtiskos ierous nosauca par vieglajiem lometjiem, Krievij par rokas lometjiem, bet Latvij par patautenm. Tagad divkju balsti ir daudzm snaiperu autenm, kuras var bt ar automtiski prldjamas, tpc ir grti formult patautenes definciju. Pareizkais iet pirmskara neatkargs Latvijas armijas dotais formuljums: patautene ir automtisks ierocis, kas auj ar autenes patronm, un tam ir pievienots divkju balsts. Patautene nav individulais ierocis, bet to var iekaut grupas, vada vai rotas sastv k uguns pastiprinjuma ieroci attiecg karavru grupjuma komandieru rcb. Atbilstoi ar tiek formultas prasbas iem ieroiem, kuru galvenie raksturlielumi (masa, gabarti, tmanas tlums un efektvs auanas distance, lodes skumtrums un enerija) parasti ir pa vidu starp triecienautenes un lometja parametriem. Vsturiski auteu, patauteu un triecienauteu (automtisko auteu) attstba notika vien laik, un to tapanas stadijas ir ldzgas. Pat tagad valstis, iekaujot bruojum jaunu triecienauteni, vienlaikus paredz ar jaunas patautenes izveidi. Par to var prliecinties, saldzinot dadu valstu auteu (snaiperu auteu), triecienauteu un patauteu galvenos raksturlielumus attiecgajs tabuls. o ierou rjs atirbas nav lielas, un ts galvenokrt nosaka katra ieroa masa, gabarti, tmanas tlums un efektvs auanas distance, lodes skumtrums un enerija. Plii izgudrot mazku un vieglku automtisko ieroci pirmo reizi vainagojs pankumiem Dnij 1900. gad kara ministra Vilhelma Madsena vadb, izgatavojot pirmos vieglos lometjus (patautenes konstruktors Rehers). To prldan, tpat k Maksima lometjam, izmantoja atsitiena eneriju, un tiem tika pierkots divkju balsts. s patautenes konstrukcija gan neguva lielu piekrianu, un visai drz ldzgas konstrukcijas ieroi pardjs ar Francij, Lielbritnij un Vcij. Patauteu konstruan veiksmgi darbojs daudzas kompnijas, kuru vrdu iemantoja ar jaunais ierocis, piemram, Vicker, Lewis un Hotchkis, BAR (Browning Automatic Rifle), Darne, veices SIG, ehu ZB un citi. 1923. gad ehoslovkij tapa bru Holeku konstrukcijas patautene LKVz (Lehk kulomet vzor), kuras raoanu ar nosaukumu ZB.26 1926. gad uzska Brno ierou rpnca (Zbrojovka Brno). Patauteu konstrukcija bija oti veiksmga, ts izgatavoja vismaz 120 000 eksemplru. Okupcijas gados ts izgatavoja ar vciei k MG.26(t). Patautene ZB.26 (kalibrs 7,92 Mauser) un ts moderniztais variants ZB.30 pirms Otr pasaules kara bija iekauti 20 valstu armijs, bet briti to raoja k .303 kalibra patauteni
209

9.1. Patauteu tapana un kaujas lietoanas patnbas

Bren L4. Tai tika izmantots pulvera gzu novadanas princips ar stobra garo gjienu. Patrontelpu nosldza, bdot aizslga aizmugures dau uz augu. Pc Pirm un ar Otr pasaules kara vairki profesionli vcu inenieri meklja darbu un cents pilnveidot iesktos projektus. Pc Otr pasaules kara daudzi no viiem meklja darbu ierou rpniecb ar cits valsts. Daa strlnieku ierou un citu ierou veidu konstruktoru darbu atrada Spnij, citi veic un Austrij, iesaistoties o valstu firmu centienos radt jaunu patauteu konstrukcijas. 1930. gad briti vljs nomaint novecojus Levisa un Hokisa konstrukcijas patautenes. Konkurs uzvarja ehu patautene ZB.26 (kalibrs 7,92 Mauser). T tika prveidota uz kalibru .303 (7,7x57R), un Enfldas ierou rpnca (Royal Small Arms Factory Enfield) iegdjs raoanas licenci. 1934. gad Lielbritnija patauteni iekva bruojum ar nosaukumu Bren (Brno Enfield) un 1937. gad uzska raoanu. Otr pasaules kara gados to k veiksmgas konstrukcijas patauteni izgatavoja vairks valsts, pamazm modernizjot. 1954. gad Bren pielgoja NATO patronai 7,62x51 mm un raoja ar nosaukumu Bren L4 (9.1. att.). Modernizcija turpinjs no L4A1 ldz L4A9, bet 1980. gad o patauteni izma no bruojuma.

9.1. att. 7,62 mm kalibra patautene Bren L4A4.

Pirmskara neatkargs Latvijas armijas bruojum bija dadu valstu ieroi. autenes galvenokrt bija no Krievijas un Vcijas, bet patautenes no Francijas (Hotchkis 8 mm) un Lielbritnijas (7,71 mm Lewis un 7,69 mm Vickers-Berthier), kas radja grtbas to apgdei ar munciju. T k patautenes ir kjnieku mazo vienbu (nodaa, vads) ierocis, katra valsts izvlas triecienauteni un patauteni, kas atbilst vienas patronas tipam. Parasti to uzbve, darbba un apkope ir ldzga, un tas atvieglo karavru apmcbu un mazina apgdes problmas. PSRS 1927. gad bruojum iekva savu pirmo rokas lometju (patauteni) DP (9.2. att.), kuras veiksmgo konstrukciju radja V. Degtjarjovs uz 7,62 mm autenes patronas bzes. To izmantoja (modernizjot) ldz pat Otr pasaules kara beigm, bet pc kara nomainja ar dadm M. Kalaikova konstrukcijas patautenm (RPK, RPKM, RPK-74, RPKS-74). Ts visas tika radtas uz vienotas patronas bzes ar triecienautenm (automtiem AK-47, AKM, AK-74, AKS-74).

210

9.2. att. Degtjarjova 1927. gada patautene DP.

Patauteu un triecienauteu (automtu) komplekss izstrdes programmas PSRS piema 50. gadu vid, kad uz 7,62x39 M43 patronas bzes tapa automts AKM un 1961. gad patautene RPKM (9.3. att.).

9.3. att. Kalaikova modernizt patautene RPKM.

K autenes un patautenes (kopgi konstrukciju elementi un patronas) ldzgas uzbves piemru var mint o ierou ASV variantu. 1957. gad ASV bruotajos spkos ieviesa jaunu automtisko auteni M.14, kas nomainja Otr pasaules kara un Korejas kara prbaudi izturjuo Garandas paldjoo auteni M.1. Jaunaj ieroc bija izmantoti autenes M.1 labkie konstruktvie risinjumi. auteni M.14 raoja ldz 1964. gadam, un ASV aj laik tika izgatavoti apmram 1 400 000 eksemplru. Automtiskajai autenei M.14 izmantoja 7,62 mm NATO patronas (magazn ietilpst 20 patronas), aujot gan atseviiem vieniem, gan sm krtm. auanas temps 30 ldz 60 vieni mint. aujot atseviiem vieniem, labkie rezultti sasniegti ldz 460 m attlum. Uz s autenes bzes tika radts vieglais lometjs (patautene) M.14 Al ar masvku stobru, smagku laidi un divkji, kur kop ar pieldtu magaznu svra 6,6 kg. Patauteu kaujas lietojuma iespjas nosaka to galvenie raksturlielumi, kas o ierou tapanas secb (ne visiem to var preczi noteikt) ir apkopoti 9.1. tabul.
9.1. tabula. Patauteu galvenie raksturlielumi. Patautenes tips, valsts 1 Browning BAR M1922, ASV ZB.26, ehoslovkija DP, PSRS Patrona/skaits magazn 2 7,62x63 (.30-06M2)/20 7,92x57 Mauser/20 7,62x54R/47 Garums, autenes/ stobra, mm 3 1214/610 1168/600 1266/605 Masa, kg 4 8,8 8,9 8,4/11,3 auanas temps, v./min 5 600 500 600 211 Piezmes 6

9.2. Patauteu galvenie raksturlielumi un konstrukciju patnbas

1 Bren Mk.4, Lielbritnija MG.34, Vcija

Bren L4A4, Lielbritnija RPKM/PSRS Valmet KvKK, Somija HK 11E, Vcija

2 7,7x57R (.303)/30 7,92x57 Mauser/50; ar lenti 75; 250 7,62x51/30

3 1090/565 1219/627

4 8,7 10,5 520 900

1156/635 1040/591 1085/470 1030/450 1030/450 1146/560 1040/465 900/400 1270/563 908/762

8,7 4,8 8,3 7,6 8,0 9,2 7,1 5,3/6,9 16 5,75

520 600 100 700 700 900 750 1000 900 1000 750 rao ASV modernizts HK 23E ar lenti HK 21E ar lenti HK 23E ar lenti modernizts HK 21E ar lenti

7,62x39/40; 75 7,62x39/ar lenti 100 7,62x51/20; 30; 80 HK 13E, Vcija 5,56x45/20; 30; 100 SIG MG 710-3, 7,62x51/20; 30; veice 80 FN Mk.46, 5,56x45/100; Beija 200 ar lenti CETME Ameli, 5,56x45/100; Spnija 200 ar lenti W+F MG51, 7,5x55 (GP11)/ veice lente FN Mk46/ 5,56x45/100; Minimi SPW, 200 ar lenti Beija AUG/Hbar, 5,56x45/30; 42 Austrija L86A1, 5,56x45/30; Lielbritnija Mk 48 mod.0 7,62x51/lente (FN Minimi), Beija HK MG4, 5,56x45/100; Vcija 200 ar lenti

900/621 900/646 1000/

4,9 7,3 8,2

680 700 700

1030/482

7,9

800

Vcija 1934. gad kjnieku bruojum piema Luija tanges konstrukcijas patauteni MG-34 (9.4. att.), kuru veiksmgi izmantoja, aprkojot ar kara tehniku, uzliekot to uz dadiem balstiem. To var uzskatt par pirmo patauteni, ko izmantoja ar k balsta lometju. Patautenes automtika darbojs, izmantojot atsitiena eneriju ar so stobra gjienu, aizslgam atrodoties aizmugures stvokl pirms auanas. Ts magazna sastvja no diviem diskiem, no kuriem patronas tika padotas pc krtas.

9.4. att. Patautene MG-34. 212

Pc Otr pasaules kara 60. gadu skum Heckler&Koch ska raot patauteni HK.21 (9.5. att.) uz triecienautenes G3 bzes, automtikas darbbai izmantojot pusbrv aizslga principu.

9.5. att. Jaunks srijas 7,62 mm kalibra patautene HK 21E.

2001. gad s konstrukcijas patautenes tika nomaintas ar patauteni HK MG4 (9.6. att.), ar kuru ldzgi triecienautenei HK G36 firma uzska preju no pusbrv aizslga darbbas principa uz pulvera gzu enerijas izmantoanu automtikas darbb. Gzes virzulis taj atrodas zem stobra (nav stobra lciena uz augu) un ir tiei saistts ar aizslga rmi, kas gd par aizslga pagrieanu (patrontelpas noslganai) pirms viena un atbrvoanu pc t. Patronm izmanto lentes padevi, kuras atliekas tiek izmestas pa labi, bet patronu aultes uz leju.

9.6. att. Patautene HK MG4 ar optisko tmkli.

Beijas ierou raoanas kompnijas FN Herstal patautene Minimi (9.7. att.), kas tiek raota kop 1981. gada, ir ieguvusi lielu popularitti (kaujas spjas lielkas nek RPK-74, L86A1) un ir iekauta daudzu valstu armiju bruojum, piemram, ASV (M249SPW), Kand (C9), Austrlij (F-89). Ieroa automtikas darbba balsts uz pulvera gzu novadanas principu, tai ir tri nomainms stobrs, liela magaznas ietilpba un konstrukciju dadba.

9.7. att. Patautene FN Minimi SPW (Special Purpose Weapon).

Patautene FN Minimi SPW Persijas la kara laik un karadarbb Irk izpildja tos paus uzdevumus, ko lometjs M60. Pc 1991. gada ASV piema lmumu nomaint lometjus M60 un M60E3 (atvieglots variants) ar patautenm M249 (FN Minimi SPW), kuru masa ir 6,8 kg, bet komplekt ar 200 patronm 9,5 kg (nepieldts lometjs M60 17 kg). Spnijas ierou kompnija Santa Barbara rao 5,56 mm kalibra patauteni
213

Ameli ar automtiku, kas ir ldzga CETME triecienautenei un vcu G3. Ierocim tiek izmantotas vienreizjas lietoanas plastmasas magaznas ar 100 vai 200 patronm. Daudzas no apskattajm patautenm var uzlikt ar uz trijkju balsta vai kara tehnikas specilajiem balstiem, tad ds ierocis ir klasificjams k lometjs. Tiei tpc ir grti noteikt stingru robeu starp patautenm un lometjiem, un lielkaj da valstu ds sadaljums, tpat k pirmskara Latvij, nemaz nepastv. Tomr lometjos tiek izmantotas ne tikai autenes patronas, bet ar lielkalibra patronas, un to darbbas principi parasti atiras no patauteu darbbas. Lometjos neizmanto triecienauteu patronas, turpret patautenes tiei tiek radtas triecienauteu patronm, t ka dai klasifikcijai ir ar sava pozitv puse, jo t auj jau pc nosaukuma saprast ieroa izmantoanas iespjas. Skaidrbas d jpiebilst, ka NATO oficil klasifikcija nodala trs veidu strlnieku ierous: individulos kaujas ierous (triecienautenes un karabnes), atbalsta ierous (patautenes un lometji) un personisks aizsardzbas ierous PDW (Personal Defence Weapon).

214

10. NODAA LOMETJI

10.1. Lometju tapana un kaujas lietoanas patnbas

Automtisko ierou ra iesks tikai 1883. gad ar Hairema Maksima balsta lometju, kura darbb tika izmantota atsitiena enerija. Tie sevi pietiekami labi pardja angubru kar, un pirms Pirm pasaules kara lometji jau kuva par atztiem ieroiem. Tie tika izmantoti kjnieku nodau, vadu un rotu vajadzbm, k ar paredzti kara tehnikas apbruojum (bruumanas, tanki, kui, helikopteri un pat lidmanas). Kjnieki tos izmantoja uz trijkja balsta, bet kara tehnikai tika izveidoti paas konstrukcijas balsti ar amortizatoriem. Tie paredzti auanai ar autenes patronm vai lielkalibra patronm, un attiecgi trijkja balsta masa var bt no 5 ldz 25 kg. Kaut ko ldzgu daudzstobra lometjam, bet ar rokm darbinmu, 19. gs. beigs piedvja Riards D. Gatlings (ASV). Ar to minja aprkot kara tehniku, jo tam bija liels atsitiena spks, vajadzja daudz patronu un darbinanai ncs meklt citu enerijas avotu (parasti elektrodzinju). Ar vieglajiem lometjiem (patautenm) var aut no paa ieroa divkju balsta, un tajos parasti izmanto attiecgas valsts triecienauteu patronas, tikai ar palielintu patronu skaitu magazn. Vcija 1934. gad kjnieku bruojum iekva Luija tanges konstrukcijas lometju MG-34, kuru veiksmgi izmantoja ar kara tehnikai, uzliekot to uz dadiem balstiem. Princip tas bija pasaul pirmais balsta lometjs, ko izmantoja ar k patauteni uz divkju balsta. Lometja MG-34 automtika darbojs, izmantojot atsitiena eneriju ar so stobra gjienu un ar aizslgu aizmugures stvokl pirms auanas. Stobrs bija viegli nomainms. Magazna sastvja no diviem diskiem, no kuriem patrontelp patronas tika padotas pc krtas. Pc Otr pasaules kara daudzas valstis piema bruojum da tipa vieglos lometjus, kurus kjnieki varja izmantot gan no trijkju balsta, gan no divkja k patautenes (pat ar patronu lentm). K tipiskus da veida ierous var mint Krievijas PK (PKS), ASV M-60, vcu MG-42 un t vlks kopijas, ldzgas Beijas FN MAG. Atsevii ir jmin 12,7 mm un 14,5 mm lielkalibra lometji, kurus var izmantot tikai no stabilas kaujas tehnikas vai cita veida balsta. Parasti kjnieku variant paredz 50 patronu magaznu. Pirmie lielkalibra lometji bija Dona Brauninga konstrukcijas lometji (10.1. att.).

10.1. att. Konstruktors Dons Braunings, prbaudot savu 1921. gada 12,7 mm kalibra lometju. 215

Brauninga lometjs 1932. gad tika modernizts k M2 variants, bet vlk pastiprints t stobrs M2HB (Heavy Barrel). Pc licences to ska izgatavot ar Beij (10.2. att.). Otr pasaules kara gados ASV tos izgatavoja ldz pat 2 miljoniem, un vl tagad ie lielkalibra lometji ir vairk nek 40 valstu armiju bruojum.

10.2. att. Brauninga lielkalibra lometjs M2HB uz kjnieku trijkju balsta M3.

Brauninga lielkalibra lometja M2HB labo kaujas efektivitti apstiprinja Otr pasaules kara pieredze un to izmantoana pckara konfliktos, sevii tas ir izplatts NATO valsts. Lai nomaintu morli novecojoo lielkalibra lometju Browning M2HB, Beijas firma FN 80. gadu beigs piedvja savas konstrukcijas lometju BRG-15 (10.3. att.), izstrdjot tam jaunu 15,5x115 mm patronu ar 50 g smagu lodi. Automtikas darbb tika izmantots gzu novades princips. Tomr firmas finansil stvoka d nebija iespjams uzskt srijveida raoanu, un specilistu tlkie plii tika veltti manpistoles FN P.90 pilnveidoanai. Domjams, ka Brauninga lielkalibra lometjs M2HB bs ASV un citu valstu armiju bruojum ar turpmk.

10.3. att. Firmas FN izstrdtais 15,5 mm kalibra lometjs BRG-15 ar divm lentm.

Lometju kaujas lietojuma iespjas nosaka to galvenie raksturlielumi, kas ar auj os ierou saldzint un novrtt. Lometju tmanas un daji ar efektvs auanas tlums ir atkargs no ieroa tmanas ierces, kas var bt dadas. 10.1. tabul, ievrojot o ierou tapanas secbu (ne visiem ieroiem to gan var stingri noteikt), ir apkopoti lometju galveno modeu tehniskie rdtji.

10.2. Lometju galvenie raksturlielumi un konstrukciju patnbas

216

10.1. tabula. Lometju galvenie raksturlielumi Lometja tips, valsts Maxim, ASV Patrona/ to skaits magazn 7,62x63/lent 250 7,92x57 Mauser/50; lent 75, 250 7,62x63 (.3006)/lent 250 12,7x99 (.50 BMG)/lent 50 vai 100 7,62x54R/lent 250 12,7x108/50 7,62x51/30 14,5x115/40 KPV un 50 KPVT 7,5x55 (GP11)/ lente 7,62x39 7,62x51/20, 30; lent 80 7,62x51/lent 100, 200 12,7x108/50 15,5x115, ar divm lentm 14,5x114/ lent 50 12,7x108/ lent 50 12,7x99 (.50 BMG)/lent 50 vai 100 1980/ /1143 1146/560 1067/560 1560/1346 2150/1500 1626/1070 1156/635 2000/1350 1219/627 Garums, ieroa/ stobra, mm Ieroa masa/ balsts, kg 20,3/66 auanas temps, v./min 600 Piezmes V0=855 m/s ar patronu 7,62x54R mm (Krievij) V0=855 m/s

MG.34, Vcija

10,5

700800

Browning M1919, ASV M2HB, ASV

1044/610 1650/1140

14/25,5 38/58

500 450600

V0=860 m/s Browning (Beij QCB FN) P. Gorjunovs, V0=855 m/s V. Degtjarjovs un G. pagins (pdjais, piektais modelis) S. Vladimirovs

SG-43, PSRS DK (DShK), PSRS Bren L4A4, Lielbritnija KPV, KPVT, PSRS W+F MG51, veice PK (PKS), PSRS SIG MG 710-3, veice M60, ASV NSV-12,7, PSRS FN BRG-15, Beija QJG 02, na Kord-12,7 6P50, Krievija CIS, Singapra

13,8/40,4 34/155 8,7 49/105; 52

600700 600 520 600

1270/563

16 12/16,7 9,2/19,3 10,4/17,2 25/41 60

1000 650 900 550 700800 600 V0=845 m/s V0=1055 m/s (divpusja lentes padeve) M. Kalaikovs, V0=825 m/s modernizts HK 21E ar lenti

75/110 25,5/7 vai 19 30

500 650750 600 V0=893 m/s

217

PSRS cai ar gaisa mriem (ldzgi Brauningam) no 1929. gada izstrdja savu pirmo lielkalibra lometju un 1932. gad uzska Vasilija Degtjarjova konstrukcijas 12,7 mm kalibra lometju DK izgatavoanu. auanas temps nebija apmierinos, un 1935. gad lometju DK prtrauca raot. 1938. gad Georgijs pagins uzlaboja lometja DK konstrukciju ar lentes patronu padevi, un 1940. gad tas tika iekauts bruojum (kjniekiem, tankistiem un auanai no bruu manm) k DK (DShK) (10.4. att.), ar cai ar gaisa mriem. D. Braunings savu lielkalibra lometju automtikas darbbai izmantoja atsitiena eneriju ar so stobra gjienu, bet V. Degtjarjova lometju DK un DK automtikas darbbas pamat bija pulvera gzu novadana. Pc t modernizanas 1946. gad k lometju DKM to izgatavoja 40 pasaules valsts. Tagad Krievij tos ir nomainjui modernki lielkalibra lometji NSV-12,7 (10.9. att.).

10.4.att. Kjnieku varianta lielkalibra lometjs DK.

Otr pasaules kara gados cai ar viegli bruotu tehniku Padomju Savienb nolma izveidot lielkalibra lometjus, un 1944. gad piema S. Vladimirova piedvto konstrukciju uz jaunas 14,5x115 mm patronas bzes, bet vairku iemeslu d t ievieana tika novilcinta. Tikai 1949. gad ska izgatavot t kjnieku variantu KPV (10.5. att.), un 1955. gad pardjs t tanka variants KPVT. Tika izgatavots variants ar pau lafeti pretgaisa aizsardzbas vajadzbm. Spcg patrona ar 60 g smago lodi un skumtrums V0=1030 m/s (enerija 32 000 J) auj KPVT nodroint 32 mm bruas caursiti no 500 m attluma, 20 mm no 1000 m. Lometjs darbojas ar atsitiena eneriju un so stobra gjienu. KPV stobrs ir tri nomainms.

10.5. att. S. Vladimirova 14,5 mm kalibra kjnieka lometjs uz riteu lafetes. 218

10.6. att. veices SIG MG 710-3 (ar pusbrvo aizslgu) uz trijkju balsta.

veices militristi, pc kara izptjui vcu pieredzi lometju Mg.34 un MG.42 lietoan, izrs par da lometja nepiecieambu. Konkurs uzvarja Bernes ierou rpnca (Waffenfabrik Bern, sasinti W+F), kas kop ar ierou izgatavotju SIG 1951. gad ska raot lometju W+F MG.51 (10.7. att.). Tagad t viet prsvar izmanto patauteni FN Minimi.

10.7. att. veices karavri ar lometju W+F MG51 uz trijkju balsta.

Pc kara ASV uzska darbu pie kjnieku lometja izveides uz patronas .30-06 bzes. Vlk to komplektjot ar jauno patronu T65, 1957. gad tapa lometjs T161E1, ko 1960. gad iekva armijas un flotes bruojum k M60 (10.8. att.). T konstrukcijas pamat ir vcu pieredze lometja MG.42 izveid, cenoties maksimli atvieglot konstrukciju, lai ieroci vartu izmantot ar k patauteni. Automtikas darbb izmantots pulvera gzes novades princips. Lometjs nebija prk veiksmgs, jo vibrcijas ietekm atgadjs dadas kmes. Tagad to ir izkonkurjis beu lometjs FN MAG, kura nosaukums M.240 ir nomainjis M.60.

10.8. att ASV lometjs M.60 uz trijkju balsta M.122.

219

70. gadu skum G. ikitins, J. Sokolovs un V. Volkovs izstrdja jaunu modernu lielkalibra lometju NSV uz 12,7x108 mm patronas bzes ar oriinlu trijkju balstu 6T7 (10.9. att.). T automtikas darbb izmantota zem stobra novadts pulvera gzes enerija, kas uzlaboja auanas efektivitti. Ir lometja zenta un tanka variants. Pc PSRS izjukanas fabrika Metaist jau piederja Kazahstnai, un Krievija izstrdja jaunu lielkalibra lometju Kord.

10.9. att. Lielkalibra lometjs NSV-12,7 uz kjnieku trijkja 6T7.

10.10. att. Krievijas lometjs 6P50 Kord-12,7 uz trijkju balsta 6T7.

10.11. att. 12,7 mm kalibra lometjs 6P50 Kord uz viegl balsta 6T19.

Krievij 90. gados izstrdja un 2001. gad ska raot 12,7 mm kalibra lometju 6P50 Kord (10.10. un 10.11. att.) lometja NSV-12,7 nomaiai karaspka vienbs. Novadto pulvera gzu enerija ar gzes virzuli (zem stobra) gd par automtikas darbbu. Stobrs ir viegli nomainms. auanai paredzts vieglais divkju balsts
220

6T19 (7 kg) vai trijkjis 6T7 (19 kg), pretgaisa mriem balsts 6U6.

10.12. att. nas 14,5 mm lielkalibra lometjs QJG 02 (tips 02).

2002. gad nas armijas vajadzbm tika uzskta lielkalibra lometja QJG 02 (tips 02) raoana S. Vladimirova lometja PKV-14,5 nomaiai. Automtiku darbina novadto pulvera gzu enerija ldzgi k Krievijas lometjam Kord-12,7 (zem stobra ar gzu virzuli). Izmanto 14,5x115 mm agrks patronas vai nas jauno bruu caursites patronu DGJ 02, kuras skumtrums var bt V0=1250 m/s, garantjot 20 mm bruu caursiti no 1000 m attluma (10.12. att.).

221

222

11. NODAA GRANTVJI

11.1. Grantvju tapana un konstrukciju patnbas

Grantvjs ir aujamierocis, kas paredzts auanai ar sprgstvielm vai citm vielm (dmu izveides, aizdedzinom, gzm vai inertm vielm) pildtu grantu mr, kas atrodas tlk par rokas grantas meanas distanci. Grantvja granta ir muncija, kuras korpuss vien vesel ar kaujas ldiu apvieno t uzspridzintju un pulvera ldiu grantas izauanai no stobra. Vsturiski par pirmo grantvju var uzskatt vcu Mauser signlpistoli (Otr pasaules kara gadu Kampfpistole ar pievienojamu laidi), kuru varja pieldt ar specilas konstrukcijas embu grantu k ar parasto signlpatronu. Pc Otr pasaules kara o vcu armijas pieredzi 60. gadu skum Vjetnamas kar izmantoja ASV, radot 40 mm vienldia bises tipa grantvju M79 ar atbilstom grantm (11.1. att.). Ptjumus par 40 mm kalibra grantu izveidi ASV uzska jau 50. gados programm SPIW, veicot eksperimentls izstrdes.

11.1. att. ASV grantvjs M79 ar 40mm kalibra grantm.

ds veiksmgs risinjums citu valstu specilistiem deva iespju uz esos 40 mm grantu bzes izveidot jau daudzldiu grantu revolverus vai pumpjveida bises, ko parasti izmantoja specils vienbas vai policija savu uzdevumu risinanai. Biei os grantvjus izgatavoja mazka kalibra (3738 mm), lai izslgtu iespju tos pieldt ar kaujas grantm, bet o grantu izmantoana 40 mm armijas grantvjos bija iespjama. 60. gadu beigs Vjetnamas kar jau pardjs zemstobra vienldia grantvjs M203 triecienautenei M-16A1 (11.2. un 11.3. att.), jo svargi bija karavram dot iespju kauj izmantot abus ierous, emot vr konkrtus taktiskos apstkus.

223

11.2. att. ASV karavrs ar zemstobra grantvju M203.

11.3. att. NATO grantvju grantas (ieroiem 76, 203, 69 u.c.).

Veiksmga grantvju lietoana Vjetnamas kar deva impulsu to izstrdei ar citu valstu konstruktoriem. Padomju armijas zemstobra grantvjam GP-25 (11.4. att.) tika izveidota oriinlas konstrukcijas 40 mm kalibra embu granta ar aulu, kura izlido kop ar grantu viena laik. Tas atviegloja un patrinja grantvja prldanu pc krtj viena.

11.4. att. Padomju automts AK-74 ar 40 mm kalibra zemstobra grantvju GP-25.

Austrijas konstruktori piedvja grantvju, kuru varja pievienot triecienautenes Steyer AUG stobra gal auteu grantu auanas ierces viet, k tas redzams 11.5. attl. Vcijas konstruktori vispirms izveidoja pistoles tipa vienldia grantvju ar laidi HK69 (11.7. att.), kas domts auanai ar 40 mm NATO standartiztm grantm. Pc tam to prveidoja par zemstobra grantvju HK79 7,62 mm triecienautenei G3, 5,56 mm triecienautenei HK33 un G41, paredzot stiprinjumu autenes pastobres viet un saliekamu tmanas ierci.

11.5. att. Austrijas triecienautene Steyer AUG ar stobra gal pievienotu grantvju un auteu grantu.

Vcijas 5,56 mm triecienautenei G36 (modernizta triecienautene HK33) tapa zemstobra grantvjs AG36 (11.6. att.).
224

Vcu vienldia grantvjs AG36, piestiprints pie autenes G36.

Savukrt Krievijas konstruktori izstrdja atsevii izmantojamu daudzldiu 43 mm grantvju GM-93 (11.8. att.), kura caurules veida magaznu izvietoja zem stobra.

11.7. att. Vcu pistoles tipa vienldia grantvjs HK69.

11.8. att. Krievijas daudzldiu 43 mm grantvjs GM-93.

Vlme palielint ugunsspku bija pamat automtisko grantvju ievieanai. Pirmos automtiskos grantvjus ASV prbaudja Vjetnamas kar, kuru eksperimentlie varianti (mazas srijas) tapa no 1961. ldz 1972. gadam. Bruojum tika iekauti veiksmgkie varianti, piemram, Mk19 mod. 3 (11.9. att.).

11.9. att. ASV karavri ar automtisko grantvju Mk19 mod. 3.

Ar padomju konstruktori nodarbojs ar grantvju ievieanu, ko noteica konflikti uz robeas ar nu un bruoans sacensba ar ASV. Uzskatja, ka ds ierocis aus atvairt pretinieka masu uzbrukumus. T tapa automtiskais grantvjs AGS-17, ko plai izmantoja karadarbb Afganistn, un uzlabotais automtiskais grantvjs AGS-30 (11.10. att.).

225

11.10. att. Krievijas automtiskais grantvjs AGS-30 uz kjnieku trijkja.

80. gadu beigs pie sava 35 mm kalibra automtisk grantvja W87 (11.11. att.) izveides rs ar nas konstruktori, kuriem jau bija pieredze AGS-17 kopijas raoan.

11.11. att. nas pirm automtisk grantvja W87 variants ar diskveida 15 grantu (atvieglots variants) magaznu. Parasti o ierou (ar lentes padevi) magaznas satur 2948 grantas.

Pardoties lielka truma 40 mm grantai 40x53 (saldzinot ar grantu 40x43 mm, varja iegt skumtrumu 240 m/s agrk truma 80 m/s viet), ar citu valstu (DR, Vcija, Singapra) konstruktori rs pie automtisko grantvju izveides (11.12. att.).

11.12. att. Singapras 40 mm automtiskais grantvjs CIS bruutransportiera tornt.

DR 1981. gad demonstrja savu pirmo revolvera tipa daudzldiu (6 grantas) grantvju Milkor MGL Mk.1 (Multi-shot Grenade Launcher), ko serijveid izplatja no 1983. gada (11.13. att.). 2004. gad tika piedvtas t jaunks modifikcijas Milkor MGL Mk.1S un Milkor MGL Mk.1L (pazstamas ar k MGL-140).

226

11.13. att. DR revolvera tipa grantvjs Milkor MGL Mk.1 ar 6 grantu (40x46 mm) magaznu.

Lai vartu izvrtt o ierou taktisks iespjas, vairku valstu grantvju galvenie raksturlielumi apkopoti 11.1. tabul.
11.1. tabula. Grantvju galvenie raksturlielumi. Tips, valsts 1 M203, ASV 40 Kalibrs, mm 2 1,4 Masa, kg 3 394 Garums, mm 4 V0, m/s / Dmaks , m 5 71/350 Piezmes 6 vienldia, ar vtotu stobru, ko prldjot virza uz prieku karabnei M4 pistoles tipa vienldia ierocis vienldia, ar vtotu stobru; prldana notiek, noliecot uz leju auanas mehnismu vienldia, ar vtotu stobru, prldana notiek no stobra tievgaa konstrukcija k GP-25 grantu meanai ldz 300 m distanc automtisks ierocis ar grantu lentes padevi revolvera tipa, paldjos ar 6 grantm automts ar lentes padevi magazna ar 12 grantm, paldjos, revolvera tipa automts ar 29 grantm VOG-17 un lentes padevi 227

11.2. Grantvju galvenie raksturlielumi un attstbas perspektvas

P1-M203, ASV HK69, Vcija HK79, Vcija

40 40 40

1,4 2,8 1,5/5,6

381 463 430

75/400 75/350 76/350

GP-25, Krievija

40

1,5

323

76/400

GP-30, Krievija Scorpion, ASV CIS-40G, Singapra Armscor MGL, DR Mk19 mod.3, ASV MM-1, ASV

40 52 40 40

1,3 3,2 2,0 6,5

276 560 655 788

76/400 305/300 71/400 76/150

40 40

34 5,7

1028 635

240/1600 200/350

AGS-17, Krievija

30

18/44,5

185/1700

1 AGS-30, Krievija W-87, na GM-94, Krievija Milkor MGLMk1, DR Milkor MGL140, DR Denel PAW-20, DR 30

2 16

3 1100

5 195/2000

6 lentes padeves magazna ar 29 granatm 30x29B mag. ar 15 grantm rokas, magazna ar 3 grantm VGM93 paldjos revolvera tipa ierocis ar 6 grantm 40x46 mm paldjos revolvera tipa ierocis ar 6 grantm magazna ar 7 grantm, prldanai izmanto atsitiena eneriju ar so stobra gjienu

35 43 40

12/22 4,8 6,0

980 810/540 787/661

170/1800 80 /150 (400)

40

5,3

730/630

/150 (400)

20

5,9 bez magaznas

845

300/400 (1000)

Ar msdienu automtiskajiem grantvjiem kjnieki var aut atsevios mros ldz 8001500 m attlum (atkarb no ieroa tipa), bet izkliedes lauka mros pat ldz 2200 m attlum. Grantvji ir ldzgi lometjiem ar siem un resniem stobriem, un to automtika darbojas pc brv aizslga principa, izmantojot atsitiena eneriju (izemot PAW-20). Grantas no magaznas parasti tiek padotas ar lenti vai ar tiek izmantota revolvera rotjo magazna. Interesanta ir DR ierou koncerna Denel 2006. gad piedvt paldjo 20 mm kalibra grantvja konstrukcija ar grantas efektvo auanas tlumu ldz 400 m (11.14. att.).

11.14. att. DR paldjoais 20 mm kalibra grantmetjs Denel PAW-20 Neopup ar kolimatora tmkli un lzera mra nordtju.

Grantvju attstbas koncepcija paredz nodroint iespju grantas uzspridzint trajektorij mra tuvum. Tas jau ir saistts ar elektroniska distances uzspridzintja izveidi, kur vartu ievadt informciju par vajadzgo uzspridzinanas laiku pc viena. Ptjumi un attiecgas izstrdes notiek ASV programm OICW, Francij programm PAPOP, k ar cits valsts.

228

11.15. att. OICW programm tapus triecienautene.

OICW triecienautenei (11.15. att.) izstrdtas paas 20 mm kalibra grantas, kuras tiek padotas no krbveida aptveres (magaznas) ar 6 grantu ietilpbu. Ieroa masa ir 6 kg, un tas nav daudz, saldzinot ar M16 8,8 kg (ar M203 un prjo autenes modulro sistmu). Ar ieroa cena ir mazka, saldzinot ar triecienautenes M16 izmaksm (35 000 ASV dolru ar visu aprkojumu). Zviedru kompnija Saab-Bofors piedv daudzldiu grantvja variantu (11.16. att.) ar datoriztu tmanas ierci, no kuras grantas uzspridzintjam pirms viena tiek nodota vajadzg informcija.

11.16. att. Zviedru kompnijas Saab-Bofors daudzldiu grantvja variants ar datoriztu tmanas ierci. 229

Lai nodrointu grantas uzspridzinanu tiei virs mra, grantvja vai kda cita ieroa tmanas ierci (ldzgi k ASV piedvtajam XM-25 (11.17. att.)) nepiecieams datorizt ar lzeru tlmriem un ballistikas datu skaitotjiem.

11.17. att. ASV firmu piedvtais grantvjs XM-25 ar 25 mm kalibra grantas trajektorijas lidojuma datu skaitotju.

230

12. NODAA GRANTMETJI

20. gadsimta skum ldz ar tanku iesaistanu karadarbb rads nepiecieamba izveidot ierous cai ar tiem. Kjnieku rcb bija rokasgrantas, kuras nebija tik efektvas cai ar bruotu tehniku gan lietoanas metodes, gan rezulttu zi. Rokasgrantu un citu strlnieku ierou izmantoana pret bruotu tehniku bija oti ierobeota, un kjnieki asi izjuta prettanku ierou trkumu. 1942. gad pardjs vcu vienreizjs lietoanas grantmetji Panzerfaust-1 un Panzerfaust-2, ameriku Skinera konstrukcijas un angu Defrisa daudzreizjas lietoanas grantmetji Bazooka M1 un PIAT (Projector Infantry Anti-Tank). Kara beigu period tika izmantots ar vcu daudzreizjs lietoanas 88 mm grantmetjs Offenrohr (RPzB54) un moderniztais ASV grantmetjs Bazooka M9. Visu o un ar msdienu grantmetju uzdevums ir kumulatvs darbbas grantas palaianas ierces funkcijas, lai trptu mr ar daudz lielka kalibra ldiu nek parastais strlnieku ierou kaujas ldi. Uzbves zi vienkrkie ir vienreizjas lietoanas grantmetji ar vienkrm tmanas un grantu palaianas iercm. Tos izgatavoanas, uzglabanas, izsnieganas un sagatavoanas zi var pieskaitt pie muncijas. Daudzreizjas lietoanas rokas grantmetjs jau ir kjnieku prettanku ierocis. Vcu daudzreizjs lietoanas grantmetja Offenrohr (RPzB-54), kas redzams 12.1. attl, pamat ir no abiem galiem atvrta caurule ar trijm tanctm taisnstra formas gropm (grantas vadotnm) visas caurules garum.

12.1. att. Vcu 88 mm daudzreizjs lietoanas grantmetjs Offenrohr (RPzB-54): 1 grauds, 2 caurule, 3 tmanas rmtis ar izgriezumu, 4 plecu siksna, 5 sldzis stieples riim (19) grantas pieldanas atviegloanai, 6 rokturis ieroa noturanai (9), 7 auanas mehnisma uzvilkanas rokturis ar drointju (8), 10 nolaianas ierces rokturis ar sviru (11), 12 kaujas atspere auanas mehnismam ar serdeni (13) un palaianas impulsa eneratoru (14), 15 pleca balsts ar uzpleci (16), 17 caurule ar vadiem un kontaktdaku (18), a taisnstra formas grope.

Lai pasargtu vju no iespjamiem apdegumiem, tapa modernizts variants Panzerschrek, kura tmanas iercei starp graudu un rmti ar izgriezumu bija piestiprinta aizsargjoa plksne. Vcu un ar ameriku Otr pasaules kara laika grantmetjos auanas mehnisms izstrdja elektrisko impulsu grantas pulvera ldia aizdedzei (palaianai) viena brd. Ievrbas ciengs ir padomju prettanku rokas grantmetjs RPG-7, kas tapa 1961. gad un izpelnjs atzinbu daudzu valstu armijs.
231

T uzbv (12.2. att.) nav saskatmas lielas atirbas no vcu varianta, tau im grantmetjam ir mehnisks bela tipa auanas mehnisms.

12.2. att. PSRS rokas prettanku grantmetjs RPG-7: 1 grauda aizsargs; 2 caurule; 5 optiskais tmklis PGO-7 ar sastvdam (3, 4, 6); 7 caurules paplainjums; 8 konuss ar gredzenu (9) un vku (10); 11 prnsjam siksna; 12 turanas rokturis; 14 auanas mehnisms ar rokturi (13); 15 stobra vci.

Lai iegtu spcgu kumulatvo strklu (palielintu grantas caursites spjas), daudzos grantmetjos izmanto virskalibra grantas, kuru kaujas ldia diametrs prsniedz grantmetju palaianas caurules diametru. Grantas kaujas ldia (parasti kumulatvs darbbas) nogdanai ldz mrim grantmetjos izmanto trs galvenos grantas meanas (palaianas) pamienus. 1. Dinamoreaktvais pamiens, kad granta vai ts aizmugures daa tiek ievietota ieroa caurul ar brvu aizmugures dau. Pulvera ldi parasti atrodas sadegoaj aul, lai patrintu prldanu, un viena laik praktiski stobr ar sadeg. Grantas meanas proces pulvera ldia gzes brvi izplst no ieroa stobra un kompens t atsitienu. Td dus grantmetjus sauc ar par bezatsitiena (recoilless) ieroiem. Galvenais trkums ir zems pulvera gzu enerijas izmantoanas lietderbas koeficients, nedodot iespju aizmest grantu tlk par 200300 m. Pietiekami gara gzu strkla (ldz 20 m) demask vja pozciju, un t ierobeo palaianu no noslgtas telpas. Piemram, vcu Panzerfaust un padomju RPG-2. Td 80. gados vienreizjas lietoanas grantmetju stobros izveidoja divu virzuu sistmas (viens izmeta grantu, bet otrs izmeta no stobra gala iedras vai putuplasta bumbias), kas btiski samazinja viena skau un liesmu (piemram, vcu grantmetjs Armbrust (12.3. att.), ko pc licences izgatavo ar Singapr). 2. Reaktvais grantas palaianas pamiens, kad grantas aizmugures da tiek pievienots reaktvais dzinjs. Tas pc aizdedzes savu darbbu var pabeigt stobr vai turpint darboties vl grantas lidojuma trajektorij. Pdj gadjum granta iegst vl papildu trumu (ar lidojuma tlumu), bet nepiecieams aizsargt vju no reaktvs strklas iedarbbas (piemram, vcu Offenrohr un Panzershreck). vja pozcija neizbgami tiek demaskta. 3. Kombints sistmas paredz grantas izmeanu ar pulvera ldiu un ts tlko kustbu ar reaktvo dzinju, ko iedarbina dro attlum (1020 m) no viena vietas. Klasisks piemrs ir daudzs valsts pazstamais padomju daudzreizjs lietoanas rokas grantmetjs RPG-7.

232

12.3. att. Vcu 67 mm kalibra dinamoreaktvais grantmetjs Armbrust ar pulvera ldia divu virzuu konstrukciju.

Laikam tikai angu 76 mm kalibra grantmetjs PIAT 89 mm kalibra kumulatvs grantas izmeanai izmantoja arbaleta principu (stobr tika ievietota jaudga atspere ar uzvilkanas spku 90 kg), tpc tikai grantmetja d ieviest grantas meanas sistmu nav mrtiecgi. Defriss un Voliss grantas konstrukcijas pamat izmantoja veices 1940. gad izgatavoto 60 mm kalibra kumulatvo grantu autenei Springfield T1E1. Grantu kumulatvs strklas caursites spju palielinanai kaujas ldios kop 90. gadiem ska izmantot spcgkas sprgstvielas parast trotila viet (tetrils, A-IX-2 u.c.), un pardjs grantas ar tandmm kaujas galvim (pirmais ldi inici aktvs bruas elementu, bet kumulatvais pamatldi form galveno graujoo efektu). Piemram, zviedru grantmetju ERA (explosive reactive armour) (12.4. att.) grantas AT4 HP-T un HEAT 751. Ldzgas konstrukcijas grantas un grantmetjs (RPG-26) tika izmantots ar Krievij.

12.4. att. Karavrs ar Zviedrijas vienreizjs lietoanas grantmetju AT4.

1985. gad vcu konstruktori piedvja virskalibra (12.5. att.) grantmetju Panzerfaust-3, kuram atsitiena spka kompensanai viena laik no stobra uz aizmuguri tiek grsta grantai ekvivalenta pretmasa, kas tri nobremzjas. Tikai 10 m attlum sk strdt reaktvais dzinjs, kas patrina grantas trumu ldz 250 m/s, sasniedzot ldz 500 m lielu auanas tlumu. is grantmetjs ir ar prettanku borta mnu SAPAM un Feuersalamander projektu galven sastvdaa. Vcij ir izveidota
233

ar jauna ar lzera staru vadma granta, kuras efektvais auanas tlums sasniedz pat 800 m un kuras lietoanai ar paredzts is grantmetjs.

12.5. att. Vcijas 60 mm kalibra grantmetjs Panzerfaust-3, kam atsitiena kompensanai izmantots Deivisa lielgabala princips.

Daudzreizjo grantmetju priekrocbas ir iespj izmantot dada tipa grantas (ne tikai kumulatvs darbbas) ar dadiem kaujas ldiiem (embu fugasa, aizdedzes, dmu u.c.). eenijas notikumos un karadarbb Irk atkljs rokas grantmetju efektivitte c ar bruotiem objektiem apdzvots viets. Tanku grti saaut no priekas, bet vienmr var atrast tanka vjs vietas no sniem un aizmugures. Tomr ldz ar stikla iedras izmantoanu rads iespja radt vieglus (saldzinjum ar attiecg kalibra daudzreizjas lietoanas grantmetjiem) vienreizjs lietoanas grantmetjus, un obrd daudzas valstis dod tiem priekroku (vieglki un ltki ar to pau efektu). Skot ar 1968. gadu, pardjs ar liela kalibra (smagie) vienreizjas lietoanas grantmetji. Piemram, Zviedrijas vienreizjs lietoanas grantmetjs Miniman un vlk 120 mm kalibra grantmetjs AT-12 (12.6. att.).

12.6. att. Zviedrijas vienreizjas lietoanas 120 mm kalibra (smagais) grantmetjs AT-12 ar ERA (explosive reactive armour) tipa grantu.

Pie smagajiem vienreizjas lietoanas grantmetjiem var pieskaitt ar Lielbritnijas LAW-80 (12.7. att.), Krievijas RPG-27 un RPG-29, Francijas APILAS u.c.

234

12.7. att. Britu armijas smagais vienreizjas lietoanas 94 mm kalibra grantmetjs LAW-80 ar 9 mm kalibra pieaudes auteni lietoanas precizittes palielinanai.

Daudzu valstu grantmetju un to grantu galvenie raksturlielumi apkopoti 12.1. tabul, kas auj izvrtt un saldzint to kaujas spjas. Tabul grantmetju auanas tlums (distance) dots nekustgiem mriem un bruu caursitba, atsitoties pret bruu 90 le. Grantai ir izmeanas trums un trums, kad beidz darboties ts reaktvais dzinjs, abi nordti tabul. Ieroa garums transportanas un kaujas stvokl ir nordts tabul.
12.1. tabula. Grantmetju un to grantu galvenie raksturlielumi. Kalibrs, Tips, valsts mm, ieroa/ grantas 1 2 M72 A3, 66/66 ASV RPG-18, 64/64 Krievija RPG-7, 40/85 Krievija RL-83 Blindi83/83 cide, Beija LRAC-89, 89/89 Francija Wasp 58, 58 Francija 58 RPG-16 Grom, Krievija RPG-22, 80/80 Krievija Folgore, 80/80 Itlija Lanze, PzF 44/67 44 2A1, Vcija B-300, 82/82 Izrala Picket, Izrala C-90, Spnija 81/81 90/90 Distance, Masa, Ieroa Grantas m/ bruu Piezmes kg, ieroa/ garums, mm trums, m/s caursite, mm grantas 3 4 5 6 7 2,36/1,0 900/665 150 250/300 modernizts M72 E4 - E6 2,72/1,44 1050/705 115/300 200/375 domjams, M72 kopija 10,15/2,25 950/ 120/300 500/330 8,4/2,4 8,2/2,2 3,5/0,62 13,3/3 1700/920 1600/1168 800 1100 120/300 300 250 130/350 400/300 400/400 250/300 800/375 eksportam RPG-7 uzlabots variants RPG-18 uzlabots variants ar balstu ldz 1000 m

4,8 17(27)/5,2 10,3/1,5

850 1850 1162/880

133 380/500 168/210

250/400 700/400 400/370

8/3,1

1400/775

270

400/400

kumulatva un apgaismes granta

6/4,2 3,95/2,4

760 840

500 185

500 300/400 betona konstrukcijm C-100 235

1 Armbrust, Vcija AT4, Zviedrija

2 67/67 84/84

3 6,3/1 6,7/3

4 850 1000

5 220 290

6 300/300 300/450

7 vienreizjas lietoanas ar nosaukumu AMAW izmanto ASV Jras spki

LAW-80, Lielbritnija M 2-250 Carl Gustav, Zviedrija FT-5, DR APILAS, Francija

94/94 84/84

9,5/4 14,2/3,2 (M551) 11,3/ 9/4,3

1500/1000 1130

330 255/330

500/700 700/400 modifikcijas FFV-550, FFV-551 vienreizjas lietoanas, ASV izmanto ar nosaukumu Stingsshot

92/92 112/112

1050 1290

275 290

400/650 330/720

Panzerfaust-3, Vcija RPG-29, Krievija AT-12, Zviedrija

60/110

12,9/3,8

1200

170/250

500/700

105 120

11,5/6,1 14/

1000 1200

500/ 300/950 rji ldzins AT-4

12.8. att. Bundesvra karavrs ar prettanku grantmetju Armbrust.

Grantmetju Armbrust (12.8. att.) Vcij vairs nerao, bet to pc licences izgatavo Beij un Singapr. viena brd no stikla iedras stobra tiek izmesta granta, bet uz aizmuguri pretmasa. viena troksnis praktiski nav dzirdams, un o grantmetju var izmantot slgts telps.

236

LITERATRA 1. Andrejevs A. Spridzinanas darbi militrm vajadzbm. R: NAA apgds Junda, 1992. 2. Arnicns O. Kaujas ineniernodroinjums. R: Junda, 2001. 3. bele M., Melderis J., Vjaters J., Liepi L. Optisks novroanas ierces izstrde taktisko uzdevumu izpildei. LU Astronomijas institta ptniecisk projekta Nr. C-087/AM2003 prskats, 2003. 4. Barratte F. King D. International Defense Review, v.17 Special Electronics, No 3, 1984. 5. Defense and Armament. 1984. Nr. 28. 6. Fizikas rokasgrmata. Autoru kol. E. iltera redakcij. R: Zvaigzne, 1988. 7. Guns & Ammo. Nr. 55 2001. 8. Guns & Ammo. Nr. 71 2003. 9. How big is your bell? Guns & Ammo. June, 2003. 10. Kovgers V. Kjnieku rotas kaujas darbba. NAA, 2002. 11. Melderis J. Baltijas valstu un Norvijas seminrs Rg. Raksts urnl Militrais apskats. MLAF 2003, Nr. 1 (115). 12. Melderis J. Ierou un muncijas uzbves un darbbas pamati (mcbu ldzeklis). R: NAA, 1997. 13. Melderis J. Ierou un muncijas uzbves un darbbas pamati (mcbu ldzeklis). R: NAA, 2008. 14. Melderis J. Individulie aujamieroi tuvcai. Raksts urnl Militrais apskats. 1998, Nr. 1 (107), Junda. 15. Melderis J. Preczie ieroi Irkas kar. Raksts urnl Militrais apskats. MLAF 2003, Nr. 1 (115). 16. Melderis J. Grantas. Raksts urnl Militrais apskats. MLAF 2008, Nr. 3/4 (128/129). 17. Military Technology, 1986 v. 10. Nr. 5. 18. Militrais apskats. MLAF 2003, Nr. 2 (116). 19. Muncijas un sprgstvielu droas uzglabanas, prvadanas un pielietoanas apstku izpte (prskats par ptniecisko darbu). 1. daa, 1998. 2. daa, 1999. NAA. 20. LR NBS lietoanai reglamentts vienotas militrs terminoloijas apkopojums (prskats par ptniecisko darbu). AZC-1/03-2000. 2000. NAA. 21. Strlnieku ierou un muncijas prbaudes un kaujas spju saldzinanas metodikas izstrde (prskats par ptniecisko darbu). AZC-1/05-2000. 2000. NAA. 22. Militro terminu skaidrojos vrdncas paplainjums (apgde un CIMIC, GS un PGA) (prskats par ptniecisko darbu). AZPC-2/01-2004. 2004. NAA. 23. Rouzs A. Cilvka un elektronisk redze. R: 1997. 24. Soldat und Technik, 1987. Nr. 3. 25. . . . : , 1993. 26. . ., . . . : -. 1992.
237

27. . . . : , 1989. 28. . . . : , 1985. 29. . . 19391945. : , 1999. INTERNETA AVOTI www.alpenoutdoor.com www.nikonusa.com www.leupold.com www.leica-camera.com www.kahlesoptik.com www.bushnell.com www.burrisoptics.com www.bsa.com www.darkos.ru www.spindler.de www.binoculars.ru www.kahlesoptik.com www.posp.ru www.zeiss.de www.docteropticsusa.com www.nightvisiondevices.ru www.tascosales.com www.swift-optics.com www.swarovskioptik.com www.pioneer-research.com www.steiner-binoculars.com www.springfield-armory.com www.schmidt-bender.de www.pmcammo.com www.pentaxlightseeker.com www.kolchuga.ru www.world.guns.ru www.silva.com

238

1. pielikums

DROBAS NOTEIKUMI 1. Visprjie nordjumi

Drobas noteikumu zinana un apguve ir pirmais solis, darbojoties ar ieroci, un tiem jpievr pastvga uzmanba. Drobas noteikumi jievro ne tikai auanas laik, bet ar jebkur dzves situcij, darbojoties ar ieroci. 1. Jebkuram ierocim ir panieks, kas par to atbild, un bez via ataujas nedrkst emt ieroci un uzskt ar to kdas darbbas. panieka piekriana (atauja) darboties ar ieroci vajadzga pat tad, ja gribat to vienkri apskatt; 2. Paemot ieroci, jprliecins, vai tas nav pieldts. Tpc jebkur gadjum ar ieroci jdarbojas k ar pieldtu. Tas ir oti svargi, un t jdara ar tad, ja kds apgalvo, ka ierocis nav pieldts. T js izvairsieties no iespjamm nelaimm; 3. Vienmr ieroa stobru vrsiet dro virzien un nemrjiet uz vietu, kur netaisties aut. Nekad neviciniet ieroci; 4. Neturiet pirkstu uz ieroa auanas mehnisma nolaiams mltes bez vajadzbas un pat nepieldtu ieroci vienmr turiet uz drointja. Pirksts atrodas uz nolaiams mltes tikai tad, ja prbaudt ieroci un notmjat to uz izvlto mri. Pc viena noemiet pirkstu no nolaiams mltes, atstjot to, piemram, uz mltes skavas; 5. Nekad nespljieties ar kaujas ieroci, jo tas ir nvjou briesmu avots. Kaut ar ierocis izskats skaists un iet citdi pievilcgs, tas tomr nav domts splm. 6. Jaunu un nepazstamu ieroci prbaudiet dro viet, ldz automtiski bsiet apguvis t pieldanu un izldanu; 7. Nekad neatstjiet pieldtu ieroci bez uzraudzbas, ar nepieldtu ieroci ne, pai mjas apstkos, kur tam var piekt brni. Brniem gribas tlot pieauguos, tpc tas ir bstami; 8. Ierocis jglab pc iespjas atsevii no muncijas, turklt viets, kur brniem nav iespjams piekt. Vislabk ierous turt noslgts un neuzkrtos viets, kas novrss to nokanu zagu roks; 9. Ierocis ir regulri jprbauda un jtra, vienmr pirms tam prliecinoties, ka tas ir izldts. Pirms auanas noteikti jprliecins par stobra trbu, lai taj nebtu nekdu atlieku no iepriekjs tranas; 10. Jzina un jievro apieans noteikumi ar ieroci un munciju, ieroa darbba, iespjamie kavki un kmes. Nepiecieams saudzgi apieties ar munciju, tai jatbilst ierocim un drobas noteikumiem darb ar munciju; 11. Pievrsiet uzmanbu kola (kaimia) darbbai ar ieroci un nepiecieambas gadjum nordiet, ka jievro drobas noteikumi, laipni paldziet ar savu padomu un piedvjiet paldzbu. Jatceras, ka viszini vai nemkui ar ieroci roks ir potencili bstami, bet nepiecieambas gadjum jrkojas atbilstoi apstkiem;
239

1.1. Nordjumi darbbai ar ieroci:

12. Gatavojoties auanai un auanas laik jem vr apstiprints instrukcijas (metodika, rokasgrmatas) un jievro drobas noteikumi darbbai ar munciju un auanas drobas noteikumi.

1.2. Nordjumi darbbai ar munciju:

1. Prliecinieties, ka izvlto muncijas tipu drkst izmantot ierocim (pc ieroa apraksta, reglamenta vai rokasgrmatas); 2. Pc muncijas iepakojuma un marjuma prbaudiet muncijas atbilstbu konkrtajam ierocim; 3. Muncijas rj apskate ir obligta, piemram, patronas aultes nedrkst bt deformtas un kltas ar koroziju, lodes aultes kaklios nedrkst kustties, kapselm jbt bez bojjumiem un apsbjumiem.

2. Visprjs prasbas, darbojoties ar ieroiem, munciju un sprgstvielm

Veikt darbus, kas saistti ar ierou, muncijas un sprgstvielu uzglabanu, prbaudi un prvadanu, ataut tikai kompetentu personu uzraudzb, kuras ir ieguvuas attiecgu izgltbu un labi apzins darba risku. m personm vienmr jgd par savu un apkrtjo drobu, kas ir atkarga no katra darbinieka drobas paskumu saprtgas izmantoanas pakpes. Bez specilas ataujas (apstiprintas prbaudes metodikas vai testa) nedrkst izjaukt pa sastvdam munciju, kura satur pirotehniku un sprgstvielas. Ataujai jbt apstiprintai rkojuma, tehnisks instrukcijas vai cita parakstta dokumenta form.

2.1. Prasbas personlsastvam

2.2. Ataujas personlsastvam darbbm ar ieroiem, munciju un sprgstvielm

Personlsastvs var skt darbu izpildi, ja: 1) ir saemta tie prieknieka atauja par darbu uzskanu; 2) darba vadtjs ir veicis instruktu par drobas noteikumiem atbilstoi spk esos instrukcijas prasbm. Viss spk esoajs instrukcijs obligti btu jietver: 1) prbaudes metodika, k noteikt darba vietas atbilstbu drobas noteikumiem; 2) ar ierou, to muncijas un sprgstvielu prbaudi, uzglabanu un prvadanu aizemto darbinieku minimizcija, nosakot konkrtas prasbas; 3) darba izpildes palgieru un inventra uzskaitjums, kam jatrodas noteikts darba viets; 4) darba izpildes operciju krtba un secba o darbu izpild.

Par personlsastva, kas nodarbojas ar paaugstintas bstambas darbiem, apmcbu un zinanu prbaudi atbild o darba vietu vadtji (veckie vai inspektori).
240

Paaugstintas bstambas operciju izpildes noteikumiem jbt izvietotiem redzams, pieejams viets, lai darbinieki vienmr vartu ar tiem iepazties. Par o noteikumu pavairoanu un praktisko izpildi atbild amatpersona, kuras pienkumos paredzta kontroles un uzraudzbas funkcija. Ja darb tiek piesaistti cilvki, kuru dzimt valoda nav valsts valoda, jparedz noteikumu tulkojumi ar o darbinieku dzimtaj valod. Ja darba laik spk esoo instrukciju noteikumus nevar izpildt, darba vadtjs (veckais) dienesta krtb iesniedz augstkajai instancei (priekniekam) darba izpildes atteikumu. Ja atteikums ir saistts ar nepiecieambu samazint dokumentos pieemts bstams distances, tad, lai vartu izpildt nepiecieamos darbus, ir jsagatavo da darba izpildes atauja. Atauj btu jietver: 1) izmantojam aparatra un ierces; 2) darba izpildes apstki ar kartm, kurs nordtas bstams robeas un attlumi; 3) izmantojamo ku un iekrtu apraksts, tuvjo transporta lniju un mezglu apraksts; 4) pieaujamo cilvku skaits, kuriem paredzts darboties iespjam sprdziena bstambas zon; 5) kdiem muncijas un sprgstvielu graujos darbbas faktoriem var bt pakauts darbos iesaisttais personls; 6) iespjamajai sprdziena iedarbbai pakauto iekrtu un materila finansilais novrtjums; 7) iespjamo atjaunoanas darbu izmaksas; 8) uz cik ilgu laika periodu tiek izdota atauja; 9) drobas paskumi darba izpildei, kas paredzts atauj izpildt darbus paaugstintas bstambas zon; 10) atauj pieemto jauno normu un bstamo distanu pamatojums. Darbus paaugstintas bstambas zon var veikt ar ataujm, kas apstiprintas NBS spku veidu komandieru vai NBS tba prieknieka lmen. Ugunsgrku nepieauanas profilakses darbi ir oti svargi ierou, muncijas un sprgstvielu prbaudes (testanas) darbos, uzglaban un transportan. ajos darbos iesaistt personlsastva pirmais pienkums ir zint iespjamos ugunsgrka izcelans clous un drobas noteikumus, kuri jpilda, lai ugunsgrku nepieautu. Parasti visbstamkais ir liels karstums un sausums, kas palielina ugunsgrka varbtbu. Tpc vispirms jpank, lai ierou, muncijas un sprgstvielu prbaudes (testanas) darbu un uzglabanas viets, k ar tos transportjot, apkrtj gaisa temperatra btu pieaujams robes. Bstamo zonu ugunsgrku nepieauanas profilaks jievro di noteikumi: 1) bez specilas ataujas nelietot srkocius, iltavas vai dzirksteojoas lietas un iekrtu; 2) smana pieaujama specili iekrtots viets, kuras aprkotas ar izsmu savkanas konteineriem (kastti), elektriskajm iltavm un ugunsdzanas iekrtm; 3) sliktas redzambas apstkos izmantot tikai elektrisks prnsjams lampas un lukturus;
241

2.3. Ugunsdrobas profilakse

4) bstamajm zonm jbt atbvotm no sausas zles, krmjiem un viegli uzliesmojoiem priekmetiem. To likvidanu dedzinot veikt ne tuvk par 60 m no noliktavas, ugunsdzsju uzraudzb; 5) ap vism ierou, muncijas un sprgstvielu prbaudes (testanas) darbu pozcijm un noliktavm jbt ierkotm pretugunsgrka joslm 1,5 m platum; 6) noliktavu telpu mazganai un dezinfekcijai nedrkst izmantot viegli uzliesmojous dumus; 7) transporta ldzeku stvanas vietas jparedz ne tuvk par 30 m no ierou, muncijas un sprgstvielu prbaudes (testanas) darbu pozcijm un noliktavm. Lai jebkur laik nodrointu brvu piebraukanu pie noliktavm, vlams transporta stvanas vietas ierkot rpus bstams zonas (noliktavu teritorijas); 8) aprkojot ierou, muncijas un sprgstvielu slaicgas uzglabanas vietas, novietojot tos kasts, konteineros vai grds, nepiecieams, lai uzglabanas laukumi neprsniegtu 140 m2 un atrastos ne tuvk par 7 m no ugunsizplatanas ierobeoanas joslm. diem laukumiem jbt aprkotiem ar ugunsdzanas iercm. Bstamajs zons vienmr jparedz lietoanas krtb esoas ierces, kas jau pa skum autu nodzst un likvidt aizdegans vietu.

3. MR 72 reglamenta auanas drobas noteikumi defincijas

Drobas noteikumi miera laik ir jievro viss mcbs un apmcb, muncijas un ierou izminjumos un prbauds kara laik. aj reglament apskattie noteikumi ir jievro, sastdot ierou rokasgrmatas, tehnisko apkopju rokasgrmatas u.c. mcbu materilus. Visam personlam, kas ir iesaistts apmcbs: pakautbas krtb jzio par visiem negadjumiem, kuru rezultt jmaina drobas noteikumi; juzemas atbildba un, ja nepiecieams, drobas apsvrumu d jmaina noteikumi un jzio savam tieajam komandierim. Reglaments auanas drobas noteikumi ir obligts vism NBS vienbm, un par t ievroanu atbild visu lmeu komandieri. Muncija Priekmeti, kas konstruktvi izgatavoti viena izdaranai un paredzti dzvu vai nedzvu mru izncinanai vai bojanai (Ierou aprites likums). Tie var bt vii, raetes, grantas, torpdas, mnas, bumbas, vadmie ldii ar nepiecieamo sprgstvielu ldiu un uzspridzintju. Plak nozm defincija aptver visas sprgstos un pirotehnisks ierces, kuras tiek lietotas ar apgaismoanai, saltam, mnanai, uzspridzinanai, apsardzei, vingrinjumiem, medbm un sportam.

242

Vienbas ieroi Visi vienbas ieroi, ieskaitot patautenes, lometjus, vieglos prettanku ierous, bezatgrdes lielgabalus, grantmetjus, mnmetjus. Nesprgus muncija Muncija, kas ir izauta vai minta uzspridzint, bet nav nostrdjusi, k paredzts ts lietoanas instrukcij. Par nesprguo munciju juzskata ar: uguns bojta vai eksplozijas rezultt aizsviesta muncija; atrast muncija. Uzspridzintjs Ierce, kas nodroina muncijas sprdzienu. T satur vismaz vienu augsti jutgu sprgstvielu, kura ierosina citu mazjutgku sprgstvielu. Uzspridzintji pc to ierosmes veida var bt mehniskie, elektriskie, termiskie un miskie. Mcbu muncija Mcbu muncija ir muncija, kura tiek lietota mcbu mriem (pieldanas apmcbai, ierou apmcbai u.c.). muncija nesatur sprgstvielas, pirotehniku un citus bstamus materilus. Sprgstvielas misks savienojums vai misko savienojumu maisjums, kas rju faktoru iedarbb tri rea, izdalot lielu daudzumu gzes vai siltuma eneriju (Ierou aprites likums). Kme (Misfire) 1. Kmgs viens vai eksplozija. 2. Pilngi vai daji kdaina detonjo ldia detonatora, zalves vai via darbba. Saltmuncija (Blank ammunition) Muncija, kuras uzdevums ir imitt vienu, radot skaas efektu. Lietojot saltmunciju, nekas cits, izemot gzes, nedrkst atstt ieroa stobru. Maksimlais auanas attlums (Maximum range of fire) Maksimlais auanas attlums (D max), ko var sasniegt no ieroa ar attiecgo munciju. Pirotehniskie ldzeki (muncija) Pyrotechnic ammunition/composition misku vielu maisjums, kas aizdedzints spj eksotermiski reat, kontrolt reakcij radot gaismu, siltumu, dmus, troksni, infrasarkano gaismu vai gzes, un ko var izmantot, lai panktu sprdziena aizturi, jo ir zinms t deganas ilgums. Muncijas marka (Lot) Muncijas daudzums, ts komponentes vai sprgstvielas, no kurm katra ir raota vien raotn, viendos apstkos, un ir sagaidms, ka ts darbosies vien un taj pa veid. Muncijas marka tiek noteikta (identificta) ar muncijas srijas numuru.
243

Droba (Safety) Pietiekams drobas lmenis personlam un materiliem, kuru k ierobeojoo faktoru lieto operacionlaj nepiecieamb.

4. Apbruojuma prvadana dienesta un sabiedriskaj transport

1. Centralizti ierous un munciju prvad dienesta lietoanas autotransport bruotas apsardzes pavadb. 2. Ierous prvad pa komplektiem oriinliepakojuma kasts. Ja kaste nav pilna, uz ts vka ar krtu atzm N (nepilna) un kast ieliek ierou skaita un numuru sarakstu. Kastm vki jpieskrv ar 46 skrvm, un ts japzmogo vai jnoplomb. Ierous vlams prvadt slgts automans. Atklt autotransport ierou un muncijas kastes nedrkst prsniegt snu bortu augstumu. 3. Amatpersona, kas pilnvarota izdart apbruojuma prvadjumu, atbild par kravas saglabanu piln apjom no pavadzmju parakstanas bra kravas saemanas viet ldz brdim, kad apbruojums nodots pavadzms nordtaj viet (glabanas noliktav) un saemts paraksts par kravas pieemanu. 4) Amatpersonai, kas prved kravu, vienmr jbt klt kravas pavaddokumentiem (pavadzmm, aktiem). 5. Sabiedriskaj transport izmuma krt var prvadt ierous un munciju, kas atrodas individuli karavra (zemessarga) rcb atbilstoi Apbruojuma reglamenta 6.2. punkta prasbm un ir ierakstti karavra (zemessarga) apliecb vai ierou uzskaites apliecb vai kuriem noformti pavaddokumenti to prvietoanai. 6. Prvadjot sabiedriskaj transport, pistolm (revolveriem) jbt maksts, karabnm, autenm, triecienautenm brezenta vai das prvalkos. Ieroiem jbt izldtiem, bez patronas patrontelp, ar atvienotm magaznm un noliktiem uz drointjiem. Karabu, auteu, triecienauteu magaznm (aptverm) jbt patronsoms.

5. Darbba ierou nozaudanas un atraanas gadjumos

1. Komandieri un karavri, kuri nav nodroinjui ierou un muncijas saglabanu, k ar personas, kas zaguas vai nolaupjuas militr uzskait esoos ierous un munciju, par to atbild likum paredztaj krtb. 2. Par katru ieroa nozaudanas vai nolaupanas gadjumu karavrs nekavjoi mutiski zio savam tieajam komandierim, pc tam sastda rakstveida ziojumu.
244

3. Komandieriem jveic visi iespjamie paskumi ierou atgan, sadarbojoties ar vietjiem Zemessardzes formjumiem un policiju. 4. Ja vietjo paskumu rezultt ierocis netiek atgts, bataljona komandieris nekavjoi zio par to pakautbas krtb un NBS tba Apbruojuma daai, k ar rajona kriminlpolicijai un prokuratrai. Par katru ieroa vai muncijas nozaudanas vai zaganas gadjumu tiek veikta izmeklana un ierocis tiek ierakstts Mekljamo un nozaudto ierou urnl (forma 14) NBS tba Apbruojuma da. 5. Ja divu gadu laik ierocis nav atrasts, to pc akta, ko apstiprina NBS spku veidu komandieris, noraksta no ierou uzskaites. 6. Atrodot ieroci, karavrs raksta ziojumu savam komandierim (priekniekam), kur norda: kds ierocis, kad un kur atrasts. Atrastais ierocis, dokumentli noformjot, jnodod struktrvienbas apbruojuma przinim atbildg glaban t turpmkai nogdei NBS tba Apbruojuma da. 7. Pc informcijas apmaias ar Ieklietu ministrijas Tiesu ekspertzes centru ierocis ar aktu tiek legalizts un iekauts NBS militraj uzskait vai nodots Tiesu ekspertzes centram. 8. Atgstot nozaudtos, NBS militraj uzskait bijuos ierous, tiek sastdts akts, ko apstiprina NBS komandieris, un ieroi atkrtoti tiek uzemti uzskait. 9. Operatvs darbbas veikanas laik izemtie ieroi nekavjoties jnodod vietj kriminlpolicij, to dokumentli noformjot.

245

2. pielikums

Muncij izmantojamo sprgstvielu un pulveru nosaukumi

Latviski
Svina azds TNSR, svina stifnts Sprgstoais dzvsudrabs Ierou pulveris Koloksilns Piroksilns Nitroglicerns Tetrazns Tens Oktogns Heksogns Trotils Tetrils Amonija pikrts Amonija nitrts Amatols RDX 73%, vasks 4% AL pulveris 23%

Angliski
Lead azide Lead styphnate Mercury fulminate Guncotton Pyroxylin (N>12%) Pyrocellulose (N<12%) Nitroglycerin Tetracene PETN HMX RDX TNT Tetryl Ammonium picrate Amonium nitrate Amatol

Krieviski
TPC ( ) 2 A, AT A-IX-2

246

3. pielikums

NATO PATRONS IZMANTOJAMO LOU TIPU APZMJUMI

AP BT CP fMJ JfP JHP JSP JRN Hydrashock L LHP LRN LSW LWC THV Armor Piercing bruusitja Boat Tail autenes lode ar konusveida aizmugures dau Cone Point ar konisku galvas dau Full Metal Jacketed metla apvalk Jacketed Flat Point apvalk ar plakanu (strupu) galvas dau Jacketed Hollow Point pusapvalk ar ekspansvo iedobumu Jacketed Soft Point pusapvalk Jacketed Round Nose apvalk ar noapaotu galvas dau pusapvalk ar ekspansvo iedobumu un trauda serdeni Lead svina lode Lead Hollow Point bezapvalka ar ekspansvo iedobumu Lead Round Nose bezapvalka ar noapaotu galvas dau Lead Semi Wadcutter bezapvalka ar noapaotu galvas dau (treniu auanai) Lead WadCutter bezapvalka ar plakanu (strupu) galvas dau auanai mr Tres Haute Vitesse liela truma ar lielu apstdinoo efektu un mazm caursites spjm (skat. shmu). Lode, nonkot dzvajos audos, strauji bremzjas, jo spiediena vii tiek novirzti uz sniem. To izmanto specils nozmes vienbs.

GLASER Safety Slug viegli sadaloa (ar kontroljamu ballistiku)

247