2012. gads bijis sasprindzints un notikumiem bagts veselbas aprp Latvij.

Vism m norism ms esam sekojui ldzi, k ar daudzs piedaljuies. Ar veselbas ministres Dr. Ingrdas Circenes neatlaidbu un mrtiecgu rcbu, sadarbojoties ar Latvijas kolliem, pai ar Dr. Voldemru Lejiu, esam pankui, ka beidzot neauglbas rstanu Latvij ap maks valsts. Tas ir liels un nozmgs sasniegums msu tautas dzv spka atjaunoanas nostiprinan. is solis liecina, ka esam uz pareiz cea. Darba vl ir daudz! Daudz neizpratnes un pat nesapraanas ir par obligto veselbas apdroinanu. imenes rstu institcija Latvij mina atrast savu vietu atbilstoi profesionliem kri trijiem. Katrs atbalsts mutvrdu, rakstveida vai telefo nisks ir svargs un nozmgs veselbas ministrei I. Circenei (Veselbas ministrija, Brvbas iel 72, Rga, LV 1011; e-pasts: circene.ingrida@ gmail.com). Esam vrsuies pie izgltbas un zintnes ministra Roberta a, aicinot veselbas un dzves mcbu ieviest skols jau no pirmajm klasm, lai jaunie cilvki btu gatavi veselgai un atbildgai dzvei. T ms varam novrst nevlams sekas, kas rodas, ja trkst zinanu un informcijas par dzvi, savstarpjm attiecbm, atbildbu. Dziesmu svtku laik Milvokos 2012. gada 7. jlij notika valdes sde, kur piemm vairkus lmumus par turpmko darbbu Apkrtraksta izdoanu, LZA mjaslapas veidoanu, taxexempt statusa ieganu, atldzbas paaugstinanu Rgas biroja vadtjai, LZA 65 gadu darbbas atceres pamarkas izdoanu. Visi ie lmu-

Ms esam uz pareiz cea

mi tiek stenoti. Notika ar Profesora Ilmra Lazovska Medicnas fonda labdarbas pusdienas, kus skm atzmt LZA 65 gadu jubileju. Dr. . Niedrtis 6. august Latvij pasniedza stipendijas etriem medicnas studentiem. LZA kasi uztur Dr. Zaiga Phillips. Apa galda diskusija, jau sest, notika 2012. gada 14. decembr

2013 MARTS Nr. 162

Benjamiu nama telps Laika un Brvs Latvijas redaktores Ligitas Kovtunas un LZA izkrtojum par tematu Demografija un dzimstba. Valstiskais skatjums. Piedaljs veselbas ministre Dr. I. Circene, Saeimas demografijas apakkomisijas prieksdtjs I. Pardnieks, demografs I. Mes un citi specilisti. Pris dienu vlk sniedzu interviju Latvijas Avzei. Latvij iespiests LZA 65 ga du jubilejas pamarkas (500 lok snes) atvedu decemba beigs. Lietosim ts uz vism msu vstulm, t daudzinot ideju par msu turpmko darbbu. Vienmr esam pateicgi par ieteikumiem, k pilngot msu darbu un savstarpjs attiecbas. Ldz im Latvij nav radus

dzirdgas ausis un karstas sirdis, kas ierosintu Latvijas Pastam izdot pastmarku sriju, kua god ce imeni tvu, mti, trs etrus brnus. Latvij bijuas visdas pastmarkas: zvriem, putniem, pum, pilm, sportam, bet ne imenei. m pastmarkm btu jbt apgrozb visu laiku, lai celtu msu paapziu. Par o ierosinjumu esmu vienmr un visur rakstjis un runjis. Nciet talk! Specils lgums visiem kolliem apzint jaunos kollus un par viiem ziot valdei, jo daudzi no viiem vl nav msu sarakst. Msu Austrlijas kolli dieml ir atsveinjuies, lai gan nevartu vairs aizbildinties ar attlumu moderno technoloiju laikos. Latvijas rstu kongress notiks 2013. gad no 19. ldz 21. septembrim Rg. To atbalsta ar LZA ar krietnu ziedojumu. Aicinm rzemju kollus piedalties kupl skait, k to vienmr esam darjui. Msu kltiene stiprins msu kopbas sajtu. Pdjos etrus gadus veselbas aprpe no Latvijas netika virzta Eiropas Parlamenta priekpln, jo dieml neviens Latvijas Eiropas Parlamenta deputts nav rsts. Nozmgs un svargs bija profesora Georga Andrejeva darbs Eiropas Parlament 2004.2009. gad. Latvijas nkotne ir cilvks, via veselba un izgltoana veselbas sa glabanas jautjumos. Tpc es mu nolmis 2014. gad kandidt Eiropas Parlamenta vlans un jau prieklaikus laipni ldzu jsu atbalstu (ar 2009. gad biju iekauts deputtu kandidtu sarakst). Jnis J. Dimants, LZA valdes prieksdis Foto: Imants Urtns

APKRTRAKSTS

english Summary
Edited and translated by Krlis Streips page 1 By Jnis Dimants, board chairman, the Latvian Medical and Dental Association (LAZA) The author reviews the past year of 2012 from the perspective of political events that are related to me dicine, including, for example, the fact that medical professionals led by Dr Dimants and others convinced the Ministry of Health to provide government funding for the treatment of infertility. He also notes that the ministrys efforts to introduce mandatory health insurance for Latvias residents are still pending. The LAZA has also worked with the Ministry of Education and Science on the need to provide for health classes at schools, beginning in the younger grades. Dr Dimants also recalls events related to the LAZA itself in 2012. Celebrating its 65th anniversary, the organisation took part in a sixth annual roundtable discussion in Latvia, this time about demographic issues. A special postage stamp was released in Latvia in honour of the anniversary. The author calls on all members to bring in colleagues and also announces that because the medical profession is no longer represented in the Latvian delegation to the European Parliament, he himself will be a candidate for that office in 2014.

We Are On the Right Path

previous year. 2013, in turn, is the Year of the Heart, with efforts being made to prevent and treat heart and blood disorders (the leading causes of death in Latvia) in a more effective way, in part by taking steps to reduce alcohol consumption among the countrys residents. Preventive screening programmes have been instituted for various types of cancer, though greater efforts are needed to convince people to undergo the testing. Minister Circene finishes her report by discussing efforts in the area of E-health creating a special Internet portal which people can use to sign up for doctors visits, track their treatment, etc.

The LAZA 65th Anniversary Luncheon in Milwaukee

By riks Niedrtis

page 56

Keywords: Quality, Accessibility

page 1921 By Ingrda Circene, Latvian minister of health

The Latvian Medical and Dental Association held its 65th anniversary luncheon during the Latvian Song Festival in Milwaukee on July 7, 2012. Dr Niedrtis emceed the event, which was held at a German restaurant (the Sauerbraten was very delicious). Guests heard a report from a Latvian physician in Texas who is working on a study of the comparative health of Latvians in North America and Latvia. They also heard an address from LAZA board chairman Jnis Dimants, who talked about the organisations future plans. Mezzo Laila Salia from New York sang beer songs, and Dr Niedrtis writes that all of the participants were very pleased with the event.

Minister Circene offers a review of work that has been done in the area of health care since she took office in 2011. Additional financing has been received from the government, and much work has been done to ensure greater rationality in the spending of health care resources. The minister notes that her ministry has offered a specific concept on changes in the area of health care financing, not least through the introduction of mandatory health insurance in Latvia. This, she writes, could more than double the income of medical personnel over the next eight years. Dr Circene goes on to discuss the fact that 2012 was the Year of the Health of the Mother and Child in Latvia, noting with pride that the number of newborns during that year increased by 6.1% in comparison to the

Demographics and Childbirth: A Government View

page 810

This is a review of a roundtable discussion that was held in Rga on December 14, 2012, to discuss the demographic problems which have plagued Latvia in the recent past. Participants included Health Minister Ingrda Circene, LAZA board chairman Jnis Dimants, MP Imants Pardnieks, and several medical professionals. The health minister noted proudly that government financing for infertility treatments and better care during pregnancy helped to boost the countrys birth rate by around 6% in 2012. Participants in the discussion then turned to the fact that it is expensive to raise a child in Latvia, noting that in

2013 MARTS Nr. 162

english Summary
part because of this, 62% of households with children up to the age of 18 have only one child. They noted that declining birth rates are common throughout Europe, but the issue is particularly problematic in Latvia. In those cases in which women do become pregnant, the state ensures ultrasonography screenings during the 10th or 11th week of pregnancy, but a paediatrician in the roundtable discussion sounded the alarm about the fact that fully 48% of these screenings in 2011 indentified some type of pathology in the foetus. Furthermore, 35% of healthy newborns become sick during the first year of their lives because of incorrect nutrition, lifestyle, etc. taps Zari, as well as from the philanthropist Norman Knight, who has donated a total of $240,000 to the LMF over the past 14 years. He helped to finance the travelling Zari-Knight Travelling Fellowship and received the Latvian Order of Three Stars in 2007.

To Avoid Weak Gunpowder!

page 1617

On Truly Equal Education in Latvia

By Uis Gruntmanis

page 2426

The author discusses Latvias higher education system, arguing that it is irrational in that there are some 60 higher education institutions (as against 18 in Estonia), but the quality of education at them is in many cases far less than ideal. Instructors are forced to teach classes at multiple institutions to make ends meet, and although in terms of quantity, Latvia has among the highest proportions of university students against overall population numbers in the European Union, the quality of the students and the education that they gain often goes lacking. Professor Gruntmanis believes that the central problem is self-satisfaction in the higher education system, ignoring both the fact that there are apparently too many students in areas such as medicine, and the fact that the stultifying nature of what the professor describes as a buddy-buddy system in higher education forces many young and intelligent students and specialists to pick up sticks and move abroad, where their talents might be more easily noted and appreciated.

This is an interview with the board chairman of the Latvian Medical and Dental Association, Jnis Dimants, in honour of the organisations 65th anniversary. Dr Dimants discusses a variety of issues, including the fact that many people in Latvia do not lead fully healthy lives, in part because they cannot afford to purchase necessary medications, but also because many people do not eat nutritious foods. He discusses child mortality, the idea of mandatory health insurance in Latvia, as proposed by the Ministry of Health, as well as the quality of treatment that is provided by Latvias medical professionals.

The Ilmrs Lazovskis Medical Fund Scholarships

By riks Niedrtis

page 15

This is a report on the latest round of the scholarship programme, noting that in August 2012, the fund awarded scholarships to four Latvian medical students Marta Ievia and Dvis Karntis from the University of Latvia and Lelde Liepia and Ronalds Prikulis from the Rga Stradi University. Financing for the scholarships comes from Latvian physicians and dentists in North America, and this was the 7th time that the stipends were awarded.

Other Scholarships

New Latvian Medical Fund

By Bertrams Zari

page 1214

page 11

This is about the fact that the Latvian Fund for Medicine (LMF), which was established in 1990, has established an endowment fund so that future projects can be financed from interest payments on the central capital. Initial financing for this came from the American Latvian physicians Bertrams and Kris-

This issue of the journal also reports on the presentation of the ZariKnight Travelling Fellowship to three post-graduate residents from the University of Latvia and the Rga Stradi University. There are also the Ojrs Veide Scholarships, which are provided to doctors and nurses in Latvia so that they can undergo further training abroad for a period of between one week and three months. Eight such scholarships were awarded in 2012.

APKRTRAKSTS

english Summary
A Stamp to Commemorate LAZA at 65
page 18 with glucose test strips and various medications. It has fought to ensure government financing for insulin and other medications which diabetes patients need, published guidelines on diabetes treatment for professionals and medical students, organised events in relation to World Diabetes Day, and helped to educate both professionals and patients about the disease and its treatment.

The LAZA has released a stamp to commemorate the 65th anniversary of the Latvian Medical and Dental Association. Established in Germany in 1947, it brings together medics and dentists of Latvian origin throughout the world. Sheets of stamps are available from the organisations board chairman, Dr Janis Dimants, at 2330 Innsbruck Parkway, Minneapolis, MN 554212058, USA.

Medical Care in Siberia

By Maija Pozemkovska

page 2731

American Gift from Sweden

page 18

This is a report about the fact that in April 2012, the Bebri Residential School in the Koknese Adminis trative District received a new Mercedes van for its use. The van was donated by Dr Aivars Slucis, who is a physician and philanthropist in the United States.

The author reports on a tour to the Baikal region of Russia which she took together with her sister, Linda. During the trip, Linda slipped and broke her ankle, and the author reports on the challenges of finding treatment for her deep inside the Russian heartland. After getting a cast put on her ankle at a local hospital, Linda and her sister returned home to Latvia for further treatment.

Doctor Weygandt and His Collection

By Arnis Vksna

A Gift on a Major Birthday

page 34

page 3233

This is a look into the history of medicine in the Latvian town of Kuldga, focusing on Dr Johann Georg Weygandt (16801740). In addition to being a very talented physician, Dr Weygandt also was passionate about collecting information about the history of the region of Courland where he was practicing. He compiled 13 volumes of information about the region, but only one survives. More than 500 pages long, it is housed at the library of the Russian Academy of Sciences in St Petersburg. A copy is held by the Latvian State Historical Archives, as well.

This report is about Dr Viktors Straubs, the last 1944 graduate of the Faculty of Medicine at the University of Latvia who is still alive. In honour of his 95th birthday, the board of the Latvian Medical and Dental Association is providing support for the publication of the second volume of the authors trilogy, Eyewitness to My Era. The volume covers the period between the doctors arrival in the United States in 1952 and his retirement in 1993.

The Latvian Diabetes Association at 20: Achievements and Challenges

page 2223 By Ingvars Rasa and Gunta Freimane

2013. gada 18. septembr, dienu pirms ofici ls Latvijas rstu 7. kongresa atklanas, Latvijas rstu biedrbas nam (Rg, Skolas iel 3) notiks LZA KONFERENCE (skums plkst. 15.00) un Profesora Ilmra Lazovska Medicnas fonda stipendiju pasniegana (plkst. 17.00). Visi laipni aicinti! gada Zariu studiju ceojumu stipendijas tiks pasniegtas rstu kongresa laik Rg 2013. gada 19.21. septembr (psal).

INFORMCIJA

The authors track the history of the Latvian Diabetes Association since its establishment in 1993. The organisation has helped to provide diabetes patients

2013 MARTS Nr. 162

LZA 65 GADU JUBILEJAS PUSDIENAS MILVOKOS

Latvieu rstu un zobrstu apvienba jauki un laimgi atzmja 65 gadu jubileju ASV latvieu dziesmu svtkos Milvokos 2012. gada 7. jlij. Omulg vcu Maders restorn netlu no svtku viesncas pulcjs latvieu rsti, zobrsti, medicnas msas, radi, draugi un labvi. Programmu vadja Dr. riks Niedrtis no ujorkas. Viesus uzrunja LZA prieksdis Dr. Jnis Dimants no Mineapoles. Vi paststja par LZA darbbu un nkotnes plniem. Nkamais Latvijas rstu kongress notiks 2013. gada septembr, un vi aicinja visus taj piedalties. . Niedrtis aicinja visus kltesoos iepazstint ar sevi, nosaucot savu vrdu, profesiju, specilitti un dzvesvietu. Interesanti, ka vairums mediu bija pensionri. Profesora Ilmra Lazovska Medicnas fonds sekmgi darbojas. No Kanadas bija ieradies Lazovsku imenes prstvis profesora mazdls Jnis Lazovskis. Vi ir matmatikas students Vaterlo universitt Kanad un pa vasaru strd Gaezer par audzintju. Vi nodeva sveicienus no vecmmias Dr. Edtes Lazovskas Rg un tva Jua Lazovska faundlend, Kanad. Jnij stipendiju komisija Rg izraudzja etrus jaunus un spjgus Latvijas medicnas studentus, kam 6. august Latvijas rstu biedrbas nam tika pasniegtas stipendijas. Publika bija oti atsaucga un papildinja stipendiju fondu ar ziedojumiem, t nodroinot fonda turpmko darbbu.

Pc tam Dr. Daina Dreimane no Teksasas ststja par savu ptjuma projektu, saldzinot Ziemeamerikas un Latvijas latvieu veselbu. Via bija sagatavojusi pau anketu ar anonimiem jautjumiem. Lai ptjums bt statistiski pareizs, jbt lielam dalbnieku skaitam. Dziesmu svtku laik via ievca informciju no sedesmit latvieiem, ieskaitot rstus LZA pusdiens. Via vrss pie latvieu organizcijm un draudzm lgt izdalt ptjuma anketas latvieiem, lai paplaintu respondentu skaitu. Vias e-pasts: ddreiman@fastmail.com. Jautjumu temas: dita, zles, slimbas vsture, fizisk aktvitte. is bs pirmais cilvku veselbas saldzinjums starp Ziemeamerikas un Latvijas tautieiem. Kltesoie ar humoru daljs savos piedzvojumos, gan rstjot vietjos latvieus, gan ar interesantiem gadjumiem sav rsta praks. Gaisotne bija negaidti jauka un draudzga. Vcu virtuve prsteidzoi garga. Sour bratens oti izdevies, tpat bolmaiztes! Alu dzrm no lieliskiem vcu mla kausiem. Maders galven saimniece bija sagatavojusi katram dienkarti. Uz vka Latvijas sarkanbaltsarkanais karogs un sauklis Welcome Latvian Physicians. Pusdienojot publiku iepriecinja Laila Salia, me cosoprns no ujorkas, kua dziedja visiem par lielu prieku pai piemrotas dziesmas alus drzam. Vis vcu restorn varja dzirdt Lailas dziesmas,

APKRTRAKSTS
un vlk Maders administrcija un personls pateics par jauko prsteigumu. Visi rs smaidgi un apmierinti. r ejot, daudzi izteics, ka LZA jubilejas saiets bija izdevies fantastiski. T, piemram, Astrda Trautmane, medicnas msa, kas strd Miigan, pirmo reizi ierads LZA sarkojum un bija oti gandarta. Via vlas mudint ar citus medicnas aprpes profesionus, ne tikai rstus, piedalties LZA saietos latvieu dziesmu svtku laik. Vlk turpat notika LZA valdes sde, ku piedaljs Jnis Dimants, Zaiga Phillips, Daina Dreimane un riks Niedrtis. LZA 65 gadu jubileja cli un patkami nosvinta. Kltesoos prsteidza omulba zl. Priecgs, saulains un smaidos gars bija jtams Milvokos visu latvieu dziesmu svtku laiku. Latvieiem smaidu svtkos netrka, ne uz ielas, ne liftos, ne viesnc, ne sarkojumos. Var teikt, ka ie tiem bija jauki svtki. Patkami bija redzt tik daudz brnu tautastrpos deju lieluzvedum. Tpat jtams bija Gaezera vasaras skolas lielais audzku skaits, kui gan dejoja, gan dziedja. Dziesmu svtku gars vl arvien ir liels un

stiprs to varja mant gan jaunos, gan vecos dalbniekos. Latvieu dziesmu svtki Amerik vl dzvos! Liels paldies Milvoku latvieu dziesmu svtku komitejai par paldzbu LZA jubilejas pusdienu rkoan, pai paldies Ernestam Brusbrdim un Vincentam Dindznam par lieliskiem, skaistiem un neaizmirstamiem Amerikas latvieu svtkiem! riks Niedrtis, LZA 65 gadu jubilejas sarkojuma vadtjs

2013 MARTS Nr. 162

ziedojumi
LZA 2012. GAD
AUSINSH, BAIBA $ 50 BERGER PRIEDE, ANTRA $ 70 BORTEINS, ROTA $ 10 CIGUSIS, ALEKSANDRA $ 70 CILNIS, JURIS $ 10 DREIMANIS, DAINA $ 50 DZINTARS, PAULIS $ 70 HOAG, SILVIJA $ 70 JANNERS, SIGURDS $ 50 KATIS UPELNIEKS, LAUMA $ 100 KLTIS, ZINTA $ 20 LAZOVSKIS, JURIS $ 100 LIZLOVS, SILVIJA $ 100 MEDENIS, AIJA $ 30 MEDENIS, VIDVUDS $ 40 OZOLI, ARTHUR $ 100 PONE, JNIS $ 20 ROSENTALS, JNIS $ 50 SCHWARTZ, ILZE $ 30 SJA, RITA $ 30 STRAUBS,VIKTORS $100 VASILKOVS, INGRDA $ 50 ZADVINSKIS, ZIGFRIDS $ 50 ZVEJNIEKS, KRLIS $ 25

ILMRA LAZOVSKA FONDAM

ANDREJEVA, LVA $ 150 BAUER LINDBERGS, VIJA $ 180 BERGER PRIEDE, ANTRA $ 50 BRZI, ULDIS $ 200 BLUMBERGS, EDVNS $ 50 CILNIS, JURIS $ 100 DIMANTS, JNIS $ 200 DRAVNIEKS, AINA $ 50 DREIMANE, DAINA $ 130 DZINTARS, PAULIS $ 100 GAILNS, IVARS $ 50 GONZALEZ, LGA $ 50 GRBE, BAIBA $ 200 KLTIS, ZINTA $ 25 SIS, ANDREJS $ 100 IVULS, JURIS $ 100 LIZLOVS, SILVIJA $ 50 MAS, JURIS $ 680 MASLOW KOWAL, INA $ 25 MEDENIS, AIJA $ 100 MEDENIS, VIDVUDS $ 50 MOTIVNS, AINA $ 45 MUINIEKS, ANSIS $ 100 MUNTERS, MANFREDS $ 50 OZOLI, ARTHUR $ 100 PHILLIPS, ZAIGA $ 280 PONE, JNIS $ 30 ROSENTALS, JNIS $ 25 SCHULTZ, BIRUTA $ 65 SENSNOVIS, EDWARD $ 45 STROBELS, FRICIS $ 25 SRTIS, ZIGURDS $ 180 LESERS, JURIS $ 125 TRAUTMANIS, ASTRDA $ 50 VEIDE, LAIMA $ 50 ZVRGULIS, JNIS $ 100 Apkopoja Zaiga Phillips un riks Niedrtis

LMF 2012. GAD

JANNERS, SIGURDS MUNTERS, MANFREDS NAGOBADS, VISVALDIS OZOLI, ARTHUR PHILLIPS, ZAIGA RENIGERS, SIGRIDA ROSENTALS, JNIS SCHWARTZ, ILZE ZARI, BERTRAMS ZARI, LAIMA ZVEJNIEKS, KRLIS $ 50 $ 70 $ 40 $ 100 $ 100 $ 500 $ 25 $ 40 $ 250 $ 250 $ 25

APKRTRAKSTS

Demografija un dzimstba. Valstiskais skatjums

Apa galda diskusija par demografijas problmm Benjamiu nam (viesnca Europa Royale) 2012. gada 14. decembr
Piedals Latvijas veselbas ministre Ingrda Cir cene (partija Vienotba), LZA valdes prieksdis Jnis Dimants, 11. Saeimas deputts un Demografijas lietu apakkomisijas prieksdtjs Imants Pa rdnieks (Nacionl apvienba), Nkotnes fonda valdes prieksdtjs demografs Ilmrs Mes, brnu kardioirurgs, profesors Aris Lcis, RSU Paidiatrijas ka tedras docente, Brnu klnisks universittes slimncas brnu kardioloe Inguna Lubaua, laikrakstu Laiks un Brv Latvija galven redaktore Ligita Kov tuna, Latvijas Avzes urnliste Mra Libeka. Runto pie rakstja LZA Informcijas centra vadtja Rg Maija Pozemkovska, fotografja Imants Urtns, un klt bija ar ministres I. Circenes biroja vadtja Kris tne Jukovia. ir sest diskusija par aktuliem demografijas jautjumiem Latvij. To rosinjis LZA valdes prieksdis Dr. Jnis Dimants, kas katru rudeni vairkas nedas ciemojas dzimten. 2012. gada 7. decembr LZA apritja 65 gadi. im notikumam par godu izdota pamarka (iespiesta Rzekn) un gald celta torte, ko sarpjusi Ligita Kovtuna. Kltesoie sumina ar profesoru Ari Lci sakar ar LZA goda doktora grada pieiranu. Diskusiju atklj un vada Ligita Kovtuna, kas prie cjas, ka gada laik pankts necerti daudz. Veselbas ministre Ingrda Circene atzm, ka 2012. gada pirmajos devios mneos, saldzinot ar iepriekj gada periodu, piedzimis par 800 brniem vairk (6% pieaugums). Kop 2012. gada augusta no valsts budeta ldzekiem tiek apmaksta medicnisk apaugoana sievietm ldz 37 gadu vecumam (ieskaitot). Vispirms pacientei/pacientam jveic izmekljumi, lai noteiktu neauglbas clous. Ja paciente/pacients vlas veikt izmekljumus par valsts naudu, viai/viam jvras pie rsta, kas ir lgumattiecbs ar valsti (noslgts l gums ar Nacionlo veselbas dienestu). Sievietm j vr as pie ginekologa, savukrt vrieiem pie urologa. Iespja veikt valsts apmakstu medicnisko apaugoanu, k ar pirms tam saemt konsultciju tiek nodrointa etrs rstniecbas iestds (Embrions, EGV, AVA CLINIC, VASU). K liecina Nacionl veselbas dienesta informcija, neauglbas d 2012. gad Latvij pie rsta (ginekologa vai urologa) vrsus 2150 sievietes un 370 vriei. 2012. gad bija plnots veikt 50 medicnisks ap augoanas procedras (Ls 35 000), bet 2013. gad 275 procedras (Ls 192 500) un 330 pacientiem pieirt financjumu zlm neauglbas rstanai (Ls 231 000). 2014. gad plnots izmaksas un pacientu skaitu palielint vairk nek divreiz, saldzinot ar 2013. gadu. Veselbas ministre uzsve, ka vairk jdom par kvalittva ma paildzinanu. Pdj gada laik ma zinjies neatliekams medicnisks paldzbas (NMP) izsaukumu skaits, tomr joprojm 1/3 NMP izsaukumu ir nepamatoti (vartu bt 1/4). 2012. gada pdj ceturksn par 3050% sarukusi rinda pie specilis tiem un uz plnotm opercijm (valsts budet tika atrasts papildfinancjums). 2012. gad izdarts par 1000 endoprotezanu vairk nek pirms gada, ma zinjus izmaksas un veikta aprpes kvali ttes stabilizcija (attiecb uz kvotu sistmu slimncs u.tml.). Ja 2011. gad slimncas prtrja kvotas par 5060%, tad 2012. gad tikai par 1012% (kas ir gandrz norma). Ministre atzm, ka prn ieguldts 1 mlj latu slimncu uzemanas nodau rekonstrukcijai. 2013. gada prioritte medicn bs sirds un asinsvadu veselba, bet 2014. gads bs imenes veselbas gads. Sarun iesaists Saeimas deputts Imants Pard nieks (piecu brnu tvs), kas atzst, ka sistmatiskums ir atslga visam, ar imenes atbalsta poltikas stenoanai. Jpaaugstina t.s. mmiu algas (mtm, kas audzina brnu ldz pusotra gada vecumam) no 63 ldz 140 latiem mnes (minimli). Jatrisina jautjums ar par brnudrziem mazuiem no pusotra gada vecuma (2014. gad), jo t ir viena no pamatlietm, kas auj izirties par labu brnam. Strdjoai mtei oti biei nav kur atstt brnu, tpc no 2013. gada septemba paredzts makst 100 latu pabalstu, ja brnam nav vietas valsts brnudrz (aukles algoanai). Dieml no 2013. gada 1. janva neizdevs pankt, ka socili neapdrointie turpina saemt 100 latu pabalstu, skot strdt.

2013 MARTS Nr. 162

No kreiss: Mra Libeka, Kristne Jukovia, Inguna Lubaua, Aris Lcis, Ingrda Circene, Jnis Dimants, Imants Pardnieks, Maija Pozemkovska, Ligita Kovtuna, Ilmrs Mes

L. Kovtuna vaic, vai brnudrzi ir tikai rdzi nieku problma? I. Pardnieks atbild, ka tas ir katras pavaldbas pienkums. Btu jrada tda valsts poltika, lai imene btu motvta radt vairkus brnus un Latvija sasniegtu vismaz nulles punktu starp dzim stbu un mirstbu (Latvij kop 1991. gada mirstba prsniedz dzimstbu). Sarunu turpina demografs Ilmrs Mes (etru brnu tvs), kas norda, ka tikai puse Latvijas i meu var financili atauties brnus, jo vidji viens brns imen Latvij izmaks vismaz 2000 latu gad (pamatvajadzbm prtikai, aprbam, transportam u.c.). Pc statistikas datiem, no vism mjsaimniecbm, kus ir brni vecum ldz 18 gadiem, 61,8% gadjumu aug tikai viens brns. Latvij palaik ir paradoksla situcija gados, kad fertil vecum ir visvairk sievieu (1/4 miljona), Latvij ir vismazk jaundzimuo. Vidjais brnu skaits uz vienu sievie ti samazinjs no vairk nek 2,0 brniem 1980. ga du beigs ldz 1,31,4 brniem treknajos gados, bet 2011. gad tas ir nokritis ldz kritiski zemam lmenim 1,1 brnam. Lai saglabtu iedzvotju skaitu nemaingu, nepiecieams, lai vidji sievietm btu 2,22,3 brni. Ar pareizjo dzimstbas lmeni Latvijas iedzvotju skaits turpins arvien straujk sarukt, un jau pc vienas paaudzes tas sasniegs kritiski zemu

lmeni, kas prass masveida imigrciju. Dzimstbai saglabjoties tik niecgai, jau pc dam paaudzm Latvijas iedzvotju skaits saruks mazk par 1 miljonu un btb bs apdraudts Latvijas pastvanas saturs un jga. Zema dzimstba ir visas Eiropas problma, tau daudzs valsts brnu un jauno imeu atbalstam tiek ieguldts daudz vairk ldzeku, tpc dzimstbas lmenis tuvojas diviem brniem uz vienu sievieti. Latvij demografiskajai poltikai tiek novirzts vismazk ldzeku tikai 1% IKP, kamr vidjais ES lmenis prsniedz 2%, bet vairks valsts tas ir pat 3%. Vairums o ldzeku netiek izmaksts tiei veckiem mmiu algu vai pabalstu veid, bet gan netiei garanttu brnudrzu veid, brvpusdienas viss klass, nodoku atlaides utt. pai valstis cenas kompenst izdevumus tm imenm, kur ir trs un vairk brnu. Tikmr Latvij 55% imeu ar diviem un trim brniem dzvo zem iztikas minimuma. Brnu kardioirurgs profesors Aris Lcis piebilst, ka jaunie rsti strd bez gandarjuma, bet vec paaudze ziedojoties. Jaunie kardioirurgi savas di sertcijas biei nepabeidz, jo jpelna nauda iztikai un imeni uzturt ar rsta algu ir pagrti. K liecina Latvijas iedzvotju nves clou datubze, perinatl period (pirmajs septis ma

APKRTRAKSTS
diens) miruo skaits par 2012. gada 10 mneiem (janvrisoktobris) ir 145 (nedzvdzimui 87). I. Circene cer, ka nkotn tiks paaugstintas algas Latvijas mediiem (kvalifictiem specilistiem) Ls 1391 mnes rstiem, Ls 850 msm un Ls 500 msu palgiem (pareizjs dzves drdzbas apstkos). urnliste Mra Libeka jaut, vai Veselbas minis trijai zina, ko dart, ja, ievieot obligto veselbas apdroinanu, nauda valsts kas neienks vajadzg daudzum? Ministre atbild, ka Lietuv ir da pie redze, jo tika pieautas divas kdas: 1) netika noteikts ldzmaksjums (Latvij no 2014. gada plno pacienta ldzmaksjumu stacionr mazint uz pusi); 2) neielika budet stabilu % no IKP. Latvija cer no m kdm mcties. Latvijas lielk spe ir zem dzimstba. Izveidojusies paradoksla situcija: jo mazk dzimst brnu, jo valsts vairk ietaupa uz brnudrzu un skolu rina. Tau msdienu brns (patrtjs) bs rt dienas pilsonis (pelntjs), kas darbspjas vecum (no 15 ldz 70 gadiem) rads valstij ienkumus (vidji ap 600000 latu). Latvija ar savu mazo iedzvotju skaitu vairs nedrkst gaidt, jo pc desmit gadiem sks trkt darbaroku, tpc, pc I. Mea domm, Latvij gaidma masveida migrcija, kas bs vl lielka nek Padomju Savienbas laik. Ldz 2050. gadam Latvij darbaspks bs mazinjies ldz 55% no pareizj, bet, ja mainsies valsts poltika dzimstbas veicina n tad 7075%. Igaunij palaik dabiskais pieaugums ir nulles pozicij (Latvij joprojm mirstba krietni prspj dzimstbu), tpc kaimizem ir cergka aina. Latvij galvenais clonis niecgai dzimstbai ir visprja nabadzba (Latvija ir viena no nabadzgkajm valstm Eiropas Savienb), tpc tiei valstij btu jatbalsta jauns imenes. Palaik dabiskais pieaugums Latvij ir negtvs mnus 3,7. I. Circene uzskata, ka Latvijas attstbai nepiecieama euru ievieana (paredzta ar 2014. gada 1. janvri), jo t stabilizs ekonomisko situciju valst (sekms kredtreitinga pieaugumu) un ttad dzims vairk brnu. I. Mes dom, ka I. Circene btu jce par finanu ministri. (Kltesoie smejoties piekrt.) Demografs I. Mes norda, ka 2012. gad pankts daudz btisku uzlabojumu (piemram, mini mls m miu algas paaugstinana), tau joprojm 8000 brnu nav vietu valsts brnudrzos (puse no tiem rdzinieki). iet, ka atrunas ar naudas trkumu valsts budet neiztur kritiku, ja saldzina ar citiem, daudz drgkiem projektiem (Dienvidu tilts u.c.). Pc statistikas datiem, 39% imeu iztiek no Ls 5063 minimls mmiu algas, ko valsts maks, audzinot brnu no 1 ldz 1,5 gada vecumam. 2012. gad skta ar plaa pretaborta kampaa (www.pardzivibu.lv), jo visvairk abortu izdara jaunas sie vietes (studentes). Docente Inguna Lubaua, kas 23 gadus strd par paidiatri, no tiem 15 gadus par brnu kardioloi, norda, ka Latvij ir daudz t.s. riska grtnieu, kas veicina piedzimtu patoloiju izplatanos (daudz mazuu dzimst ar sirds anomlijm). L. Kovtuna jaut par diagnostikas kvalitti. I. Lubaua atbild, ka Latvij vism grtniecm (kdreiz to veica tikai riska grupm) 10./11. grtniecbas ned tiek veikta augstas izirtspjas attldiagnostika (ultrasonografija). Ja iepriekjos gados (2009.2010. ga d) diagnostik tika noteikts 1820% patoloiju, tad 2011. gad jau 48%. Liela nozme brna pirmaj ma gad ir ar paidiatram, jo jaunie vecki biei nezina elementras lietas. Ja brns piedzimis vesels, 35% vecku pirmaj ma gad viu padara slimu (ar nepareizu uzturu, dzvesveidu u.tml.). Latvijas skols btu jievie dzveszias mcba, kas ietvertu sabiedrbas veselbas mcbu un ar fizisko kultru. Brni mcbu iestds (ar pirmsskolas) tiek dalti trs veselbas grups, un tikai 60% ir pirmaj (veselo brnu) grup. I. Mes secina, ka Latvijas demogra fiskais liktenis tiks izlemts XXI gadsimt vai latviei sps pierdt, ka var nodroint s zemes minimlu aizpildanu ar saviem pcncjiem, radot pietiekami daudz savas kultras nesju un attsttju. Btb tas izirsies jau nkamos 25 gados. Ja ai laik latviei savus demografiskos ieradumus nesps maint, pastiprinsies lavnveida samazinjums un ldz XXI gadsimta beigm latviei Latvij ks par niecgu minoritti, kuas valodas un kultras saglabanas iespjas bs praktiski nerelas. Mums vl ir dots laiks un iespja vesels gadsimts! Vai pratsim to izmantot un saglabties? LZA prieksdis Jnis Dimants pateicas vesel bas ministrei I. Circenei, Saeimas deputtam I. Pa rd niekam, demografam I. Meam, brnu rstiem A. Lcim un I. Lubauai, k ar urnlistm par piedalanos diskusij un novl visiem bt pozitviem un tikpat darbgiem jaunaj 2013. gad. *** Paldies demografam Ilmram Meam un ministres I. Circenes preses sekretrei Aijai Bukovaiidenai par informtvo materilu.

10

2013 MARTS Nr. 162

Jauns Latvijas Medicnas fonds

Latvijas Medicnas fonds (LMF) tika dibints 1990. gad ar naudas atlikumu ($ 20,00) no Pirm Vispasaules latvieu rstu kongresa. Bezpeas fonds sadarbojs ar Latvieu rstu un zobrstu apvienbu (LZA). LMF mris ir paaugstint medicnas standartu Latvij. Darbbas galvenais virziens ir Zaria Knight ceojumu stipendijas. Ts dod iespju jauniem rstiem ceot uz citm zemm, lai papildintu izgltbu un ieviestu Latvij jaunas idejas. radiostacijas prezidents (http://www.massbroadcastershof.org/hof_norman_knight.htm). Sav laik Knight kungs aktvi cnjs pret komnismu; vi sagatavoja un izplatja dokumentlas radio un filmu programmas, brdinot pasauli par komnisma briesmm. Pdjos 14 gados mecents Knight kungs ir ziedojis $ 420,000 LMF. Ar via atbalstu Stradia slimnc izveidota elektroniska bibliotka. LMF galven aktvitte tagad ir ZariaKnight ceojumu stipendija.

Bertrams Zari

Kristaps Zari Valsts prezidente Vaira VeFreiberga 2007. gad Boston pasniedz Normanam Knight Triju zvaigu ordeni

LZA biedri ir atbalstjui fonda aktvittes un daudz ziedojui, bet visdevgkais bijis Normans Knight. Lai nodrointu LMF darbbu, izveidots atsevis fonds, no kua vars tikai izemt procentus, paturot kapitlu ieguldjumos. Lai financtu jauno fondu, Normans Knight un Dr. Bertrams Zari katrs LMF ziedojis $ 25,000, tikpat daudz devis ar Dr. Kristaps Zari. Ldzam LZA biedrus atbalstt jauno LMF fondu ar ziedojumiem. Ziedojumus vars atvilkt no ASV nodokiem. Ldzu, stiet ziedojumus uz du adresi: Dr. Bertram Zarins, 175 Cambridge Street, Boston, MA 02114 vai uz LZA. LMF atsts apstiprinjumu nodoku krtoanai.

2005. gad Knight kungs ierads Rg, lai pasniegtu stipendijas un piedaltos rstu kongres. 2007. gad Valsts prezidente Vaira VeFreiberga pasniedza Knight kungam Triju zvaigu ordeni. Knight kungs dibinjis Amerikas 100 klubu, kas atbalsta bojgjuo ugunsdzsju un policistu atraitnes un imenes. Latvijas rstu 7. kongres ogad septembr tiks pasniegtas ZariaKnight stipendijas, bet Knight kungam pasniegs apbalvojumu.

Filantrops Normans Knight

Bostonietis Normans Knight ir Latvijas Medicnas fonda lielkais atbalsttjs. Knight kungs ir Dr. Bertrama Zaria pacients un draugs. Vi kdreiz bijis Radio Corporation of Americas prezidents un Knight Quality

LMF pareizj valde: Dr. Kristaps Zari, prieknieks, Dr. Bertrams Za ri, sekretrs/ kasieris un advokts Justs Karlsons. LMF grib fond un val d iesaistt jaunus locekus, lai vartu pa plaint darbbu. Mekljam jaunus rstus, k ar citus cilvkus, kuus interes darbs LMF. Ldzu, piesakieties pie Kristapa Zaria (zarins@heartflow.com) vai Bertrama Zaria (bzarins@partners.org).

11

APKRTRAKSTS

STIPENDIJAS
Ojra Veides stipendiju fonds
is fonds, kas dibints Kanad pirms vairkiem gadiem, atbalsta Latvijas kollus, kas darbojas rstniecbas nozar. Katru gadu fonds sniedz financilu atbalstu vairkiem rstiem un medicnas msm, kam ir izdevba papildint zinanas rpus Latvijas. Apmcba var bt no vienas nedas ldz trim mneiem. Naudas pabalsts atbilst apmcbas ilgumam un attlumam no Latvijas no $ 1,000 ldz $ 5,000. Pdjos gados lielko tiesu atbalsts ticis pieirts jauniem rstiem. 2012. gad tika pieirtas 8 stipendijas, kop $ 22,000 vrtb. Stipendijas tika izlietotas Anglij, Vcij, Amerik, Kanad. Par Ojra Veides stipenditiem 2012. gad kuvui janvr Latvijas Jauno rstu asocicija; februr Zane Ruia kardioloij; jnij Diana Bokuava ginekoloij; Marija Mochova ginekoloij; Maija Radzia diagnostisk radioloij; oktobr Aina Kratovska diagnostisk radio loij; Roberts Leibuss anestzioloij; novembr Anna Silda endokrinoloij. Informciju sagatavojis Kaspars Tters

Stipendiju atbalsts

Roberts Leibuss un Kaspars Tters

Bru Zariu studiju ceojumu stipendijas

2012. gada 19. jnij Latvijas rstu biedrb svingi tika pasniegtas Bertrama un Kristapa Zariu studiju ceojumu stipendijas (kop $ 18,000) trim jaunajiem rstiem LU absolventam Artim Knapim, LU 3. gada rezidentei ginekoloij un dzemdniecb Ie vai Baidekalnai un RSU 3. gada rezidentam anest zioloij reanimatoloij Robertam Leibusam. Jat zm, ka Artis Knapis un Ieva Baidekalna savulaik bijui ar Profesora Ilmra Lazovska Medicnas fonda stipenditi, bet Roberts Leibuss 2012. gad sama ar Ojra Veides stipendiju.

Rezidentras laik izmantoju Latvijas Jauno rstu asocicijas un Latvijas rstu biedrbas doto iespju, kandidju un veiksmgi izturju konkursu Ojra Veides fonda un Zariu studiju ceojumu stipendijas saemanai. Devos uz Kanadas lielko sirds un asinsvadu centru Toronto slimnc (Toronto General Hospital, Department of Anesthesia, Cardiac Anesthesia, Intensive Care and TEE), kur biju no 2012. gada 1. ok toba ldz 2013. gada 1. janvrim. Medicnisku pieredzi varju apgt, jo pastv zintniska sadarbba starp Paula Stradia klnisks universittes slimncas Latvijas Kardioloijas centru un Toronto slimncas kardioanestzioloijas un intensvs terapijas nodaas vadtju profesoru Dordu Djaiani. Toronto slimnca ir nozmga Kanadas klniska universittes slimnca, kur notiek diplomtu sertifictu rstu apmcba. rsti tiek apmcti atbilstoi izvltai specilittei. Anestziologiem reanimato lo giem ir iespja iegt praktiskas iemaas un teo rtiskas zinanas sirds, plauu, aknu, aizkua dzie dzea, nieu anestzijas vadan transplantoloij,

Toronto slimnca

12

2013 MARTS Nr. 162

sirds irurij un perfuzioloij. Sirds irurijas centrs veic aptuveni 1800 sirds operciju gad, k ar implant sirds stimultorus, sirds mechaniskas atbalsta sistmas, veic kombintu sirds un plauu transplantciju, aortokoronro untanu, perkutnas un transventrikulras sirds vrstuu opercijas. Sadarbb ar brnu slimncu (Hospital for Sick Children) iruriski tiek labotas sirds piedzimtas patoloijas. Stans laik Toronto slimnc piedaljos anes tzioloijas un reanimatoloijas rezidentiem pare dz tos seminros un problmlekcijs. Profesora Djaiani uzraudzb guvu plaas zinanas anestzijas vadan transplantoloij, sirds un asinsvadu irur ij, k ar transezofagel echokardiografij un perfuzioloij. rzems gts zinanas sniegs pievienoto vr t bu Paula Stradia klnisks universittes slimncas Latvijas Kardioloijas centra 39. sirds irurijas, anestzioloijas un intensvs terapijas nodaai. Gribu izteikt visdziko pateicbu asocitai profesorei Evai Strei, profesoriem Dainim Krieviam, Dordam Djaiani, Kasparam Tteram un Kanadas Latvieu centra Toronto biedrei Ilzei Stockwood par ieguldjumu un atbalstu man zintniskaj un socilaj dzv. Roberts Leibuss *** 520 gadu pc Kristofora Kolumba Amerikas at klanas to iepazinu pati. du iespju guvu pc uz varas Paula Stradia klnisks universittes slim n cas rkot konkurs starp interns medicnas re

No kreiss: Uis Gruntmanis, Anna Silda un Teksasas jaunie rsti

Anna Silda (no labs) ar Dalasas kolli

zi dentiem. Man vajadzja angu valod sagatavot prieklasjumu par kdu klnisku gadjumu no savas prakses. Pc dalbnieku balsojuma un ar asocit profesora Ua Gruntmaa un Ojra Veides fonda atbalstu, man atvrs durvis uz Teksasas universitti Dalas (UT Southwestern Medical Center of Dallas). Pc oficils informcijas, UT Southwestern strd apmram 11 400 darbinieku, centrs steno ap 3500 ptniecisku projektu gad. No 1985. ldz 2011. gadam slimnc strdjui pieci Nobela prmijas laureti. Neprtraukti noris rstniecba: no agra rta ldz vlam vakaram, bez brvdienm un svtku dienm. Medicnas studenti ierodas pirms seiem no rta, lai pirmie pasptu apraudzt pacientus, pirms to dara rezidenti. Savukrt rezidenti nodroina aprpi vairk nek 100 000 hospitliztu pacientu un ambulatoriski apskata apmram divus miljonus pacientu gad. Kaut ar darba laiks ir ldz 80 stundm ned, medicnas studenti un rezidenti strd un mcs neatlaidgi un ar prieku. Ikviens no viiem cenas bt labkais! Divas nedas pavadju kop ar primrs aprpes komandu asocit profesora U. Gruntmaa vadb, k ar pa vienai nedai endokrinoloijas un nefroloijas komand. Atbildgais rsts piedals rezidentu apmcb un pacientu rstan. Vi vada diskusijas par fizioloiskiem mechanismiem, laboratoriskiem raksturlielumiem, farmakokintiku un dinamiku, sekm jaunas informcijas meklanu internet, przina visu pacientu rstanas taktiku, raksta piezmes par slimniekiem. Latvij oti biei rezidentu viengais uzdevums ir pierakstt pirmreizjs pacientu apskates datus. Latvijas rstu ordinto medikamentu izvle dareiz balsts nevis uz pierdjumiem, bet gan gadiem pieemtm tradicijm. Reti kds uzdod jautjumus: Kpc ms t darm?, kds ir mechanisms?.

13

APKRTRAKSTS
UT Southwestern Medical Center of Dallas sen vairs nelieto mapes ar slimbas vsturm un ambulatoriskm karttm. Visi ieraksti tiek veikti un parakstti elektroniski, kas patrina konsultciju gaitu, uzlabo sadarbbu starp msm un rstiem, auj rti apskatt analizes un diagnostiskus izmekljumus vairku gadu gaum, iepazties ar lietotiem medikamentiem un rstu atzinumiem. imenes r sti elektroniski konsultjas ar specilistiem par medikamentu devu, nepiecieamiem izmekljumiem vai to interpretciju, pankot nepamatotu apmekljumu mazinanos. Tpc pieemanas laik mazk laika tiek veltts anamnzes ievkanai, bet vairk izskaidroanai, kas ar pacientu notiek un kas viam jdara. Pacienta informtba par savu veselbu uzlabo via ldzestbu. Latvij gads redzt pacientus ar izrakstiem no slimncas, kui nezina, ka viiem ir onkoloiska slimba vai ku organs izoperts. Atrodoties tlu no Eiropas, ikvienam latvietim rp, kas notiek via dzimten. Dalas ms kop ar citiem latvieiem svinjm Latvijas neatkarbas die nu, Pateicbas dienu un Ziemassvtku tuvoanos. Ir patkami tikties ar tautieiem, runt dzimtaj valod, apspriest temas, kas vieno iepriek nepazstamus cilvkus. Anna Silda *** Esmu pdj gada rezidente visprg un invzv radioloij. Par savu apakspecilitti esmu izvljusies invzvo radioloiju, kur gan praktiski, gan

Jnas Frdricha illera klnisks universittes limncas, klnikas Suhl invzvs radioloijas nodaa, Vcija. No kreiss: veck radiologa asistente, angiologs/ invzvais radiologs un nodaas vadtjs Dr. med. Tor stens Fuss, Aina Kratovska, nodaas medicnas msa

zintniski klnikas Gaiezers invzvs radioloijas nodaas vadtjas Dr. Svetlanas Rudickas vadb darbojos jau treo gadu. Invzv radioloija ir klniski/radioloiska apak no zare, kas rkrtgi strauji attstjusies pdjo 10 ga du laik, nodroinot pacientiem minimli invzvu vaskulru un nevaskulru patoloiju rstanu. Inv z vs radioloijas metou lietoana auj sasint hospi t lizcijas ilgumu, mazint intensvs terapijas nepie cieambu un potencilas invalidizcijas vai nves risku. 2012. gada novembr samu uzaicinjumu trs mneus stties Jnas Frdricha illera klnisks universittes slimncas/Klnikas Suhl/ Vcij, Inv zvs radioloijas noda augsti kvalificta angiologa/ invzv radiologa Dr. med. Torstena Fusa vadb. Samu Ojra Veides stipendiju fonda financilu atbalstu, par ko oti pateicos Kasparam Tteram un Jauno rstu asocicijas vadtjai Maijai Radziai. obrd Vcijas klnik aizvadu treo prakses ne du un jau esmu guvusi rkrtgi daudz jaunu atzi u kju ischmijas terapij. Man ir iespja veikt endovaskulrs opercijas ar pilngi patstvgi, kas bagtina manu praktisko pieredzi. Esmu iepazinusies ar jauniem materiliem un ar atirgu taktiku, kas tiek izmantota perifrisko artriju aterosklrotisko prmaiu (pai TASC D tipa bojjumu) izraistu slimbu rstan. Aina Kratovska A. Kratovska ir ar divkrtja profesora Ilmra Lazovska stipendite (2005., 2006. gad). Red.

Aina Kratovska

14

2013 MARTS Nr. 162

Profesora Ilmra Lazovska Medicnas fonda stipendijas

1. rind no kreiss: stipendita Ronalda Prikua mte Inga (Ronalds tobrd stajas Vcij), LZA biedrs Ansis Muinieks, Edte Lazovska ar mazmeitm Helnu un Annu, stipendites Lelde Liepia un Marta Ievia. 2. rind RSU Medicnas fakulttes dekns Ardis Platkjis, LB viceprezidents Vilnis Dzrve, LU Medicnas fakulttes dekne Ingrda RumbaRozenfelde, LZA valdes loceklis riks Niedrtis (Profesora Ilmra Lazovska Medicnas fonda vadtjs; ASV), LZA biedrs Jnis Priedkalns, stipendits Dvis Karntis

Profesora Ilmra Lazovska Medicnas fonds dibints 2003. gad pc Dr. Ilmra Lazovska nves. 2013. gad tiks atzmta fonda desmit gadu jubileja. Pa iem gadiem fonds septis reizs pieris 31 stipendiju. 2012. gada 6. august fonds piera etras stipendijas Latvijas me dicnas studentiem. Fonda ldzeki nk no Ziemeamerikas latvieu rstiem un zobrstiem. 2012. gad papildziedojumi saemti LZA 65 gadu jubilejas svinbs Milvokos (ASV) latvieu dziesmu svtku laik. Pavasar RSU docente Maija Pozemkovska izsludi nja konkursu. rijas komisij darbojs Dr. Edte La zov ska, profesors Arnis Vksna, Dr. hist. Rita Grve re un Dr. med. Maija Pozemkovska. Komisija kandidtus intervja un kop ar Dr. riku Niedrti (ujork) izraudzja stipendiju ieguvjus. Stipendijas sama Marta Ievia (LU 4. kursa studente), Lelde Liepia (RSU 3. kursa studente), Dvis Karntis (LU 5. kursa students) un Ronalds Prikulis (RSU 5. kursa students). Stipendijas tika pasniegtas LB telps 6. august. Sarkojumu vadja Dr. riks Niedrtis. Kltesoos uzrunja Latvijas rstu biedrbas viceprezidents Vilnis

Dzrve. Stipenditus sveica RSU Medicnas fakulttes dekns asocitais profesors Ardis Platkjis un LU Medicnas fakulttes dekne profesore Ingrda RumbaRozenfelde. Runja ar profesora atraitne Edte Lazovska. Pc oficils daas sekoja pieemana ar augiem, prdziiem un vnu. Liela pateicba jizsaka Dr. Maijai Pozemkovskai par milzu darbu, krtojot stipendiju pasnieganu un pieemanu LB nam. Labi, ka 2012. gad nebija karsts laiks. 2013. gad Ilmra Lazovska stipendijas tiks pasniegtas dienu pirms Latvijas rstu 7. kongresa atklanas 18. septembr LB telps Skolas iel 3. Vienlaikus notiks ar LZA konference. Visi mi gaidti! Priecjamies, ka ms, Rietumu latvieu rsti, varam atbalstt jaunos Latvijas medicnas studentus ar stipendijm jau desmit gadus! Turpinsim o clo darbu un gaidsim visus Rg 18. septembr profesora Ilmra Lazovska stipendiju pcpusdien. riks Niedrtis, Profesora Ilmra Lazovska Medicnas fonda prieknieks

15

Foto: Maija Pozemkovska

APKRTRAKSTS

Lai pulveris vienmr btu sauss!

Jnis Dimants, Latvieu rstu un zobrstu apvienbas valdes prieksdtjs, ginekoloijas un dzemdniecbas specilists Mineapol, vairkus mneus pavadja Latvij, apmeklja ar savu dzimto Latgali, tiks ar veselbas ministri Ingrdu Circeni un joprojm paldz balstt Latvijas medicnu
K sokas valsts prezidentam Barakam Oba mam ar reformm ASV medicn? Amerik ir oti spcgs rstu lobijs. Daa mediu joprojm ir pret valsts obligto veselbas apdroinanu plakam cilvku lokam, jo mediiem palieli nsies darba apjoms, bet ne vienmr klt nks ar lielks atalgojums. Ldzgi ir ar Latvijas imenes rstiem vii nav mier, ka pieaugs prasbas, pienkumi, bet ne atalgo jums. Circenes kundze spie rstus strdt kvali t tvk, lai daudz mazk pacientu noktu slimnc jau ielaist slimbu stadij. Var gadties, ka imenes rsts kds, noteicot dia gnozi, bet vairums rstu gan Latvij, gan Amerik un citur strd apzingi. Galu gal tau pacientam paam liel mr jbt atbildgam par savu veselbu. Dieml imenes rstu darba kvalitte netiek analizta. Vii ststa, ka pai analizjot savas k das, tau aubos, vai du pakontroli var saukt par nopietnu? Medicn ir daudz nenoteiktu situciju, ko nevar iepriek pareot, jo lietas var neparedzti mainties. Vissvargkais ir rsta attieksme pret pacientu. Diem l dzirdti visdi noststi, ne vienmr pozitvi. Kdas var gadties visiem, bet galvenais, lai nebtu apzi nta nolaidba. Ja rsts kdu mina slpt, vlk rodas oti nepatkamas situcijas. Trsdesmit septios darba gados, par laimi, man nav gadjus tdas situcijas, kas btu jrisina ties. K vrtjat stvokli veselbas aprp Latvij? Daudz lielka uzmanba btu jpievr profilaksei cilvkiem regulri jprbauda sava veselba, grib vii to vai ne. Jizmr asinsspiediens, vrieiem un sievietm zinmos vecuma periodos jveic attiecgas procedras, jo ir tdas slimbas, ko var atklt agrn stadij un gandrz pilnb izrstt. imenes rsti vartu bt daudz aktvki, tas ir vjais punkts. Apmram 60 procentu iedzvotju dot nevese lgi. Cilvks tau d to, kas viam garo, nevis to, ko viam iesaka imenes rsts. Ms visi tdi esam, tomr reizm ar neveselgo, trekno prtiku jpiebremz. Tagad daudz kas veselgs ir pieejams, un nevajag jau bt bagtniekam, lai vartu atauties to iegdties. Tiesa, Latvij vairk nek 40% iedzvotju dzvo uz nabadzbas robeas,

Jnis Dimants

Nesen Latvieu rstu un zobrstu apvienba atzmja 65 gadu jubileju. Cik nozmga organi zcija ir latvieu sabiedrbai? J. Dimants: Taj apvienojuies rsti, kas dzvo un strd Austrlij, Amerik, Eiropas valsts, bet ne Latvij. Kop 1947. gada jau ir tre rstu paaudze, kas uztur latvisku vidi, profesionls saites ar Latviju kolli piedals konferencs, seminros, sanksms... Tiesa, jaunie latviei arvien mazk stud medicnu. Agrk to darja gandrz puse, bet tagad reti ku. Kad pirms septiiem gadiem beidzu rsta praksi, Amerik ska ieviest e-veselbu, kas patlaban ir aktula ar Latvij. Tomr medicna vl nav pilnb prgjusi uz o sistmu, jo t tomr ir iejaukans rsta un pacienta attiecbs. Kad rsts run ar pa cientu, viam vienlaikus dator jievada svargk informcija. Tas novr uzmanbu no slimnieka. Dau dzi vecka gadagjuma rsti joprojm strd pa vecam, ko nevar teikt par jaunajiem rstiem vii e-veselbu ir piemui.

16

Foto: Imants Urtns

2013 MARTS Nr. 162

tpc nespj nopirkt, piemram, zles, kas Latvij ir trs un pat etras reizes drgkas nek Amerik. Par to pats esmu prliecinjies, iegrieoties aptieks. Visticamk, da situcija izveidojusies maz iedzvotju skaita d zu firmm nav izdevgs Latvijas tirgus. Pat visu trs Baltijas valstu tirgus lielajiem zu raotjiem ir par mazu, lai gtu peu, ku firmas ieinterestas. Js droi vien esat dzirdjis par Latvijas mediu sautumu pc publikcijas respektabla j medicnas urnl Lancet, kur tika vrtts, ka msu valst neilg laik pc opercijm esot nomirui 65 pacienti... Kad to lasju, ita neticami, jo tur trka loikas. aplam fakta atsaukan jbt ieinterestai gan Latvijas rstu biedrbai, gan ar Veselbas ministrijai. Jbt spiedienam no Latvijas puses, lai Lancet parda, k radies ds sldziens. Medicna Latvij ir oti laba no zintnisk viedoka, bet vjais punkts ir sabiedriski ekonomiskais un socilais faktors. Esmu prliecinjies, ka, piemram, ginekoloij un dzemdniecb ir sasniegts oti augsts lmenis. Bet k js skaidrojat to, ka Latvij zdaiu mirstba ir viena no lielkajm Eirop? Ldzga ca ir ar Amerik, kas ir 14. viet pa saul pc jaundzimuo mirstbas pirmaj ma gad. Amerik ir oti daudz sievieu, kas nerpjas ne par savu, ne gaidm brna veselbu. Tiesa, ir ar gadjumi, ko grti paredzt slptas kaites, iedzimtba, sarejumi dzemdbs. Vai obligts veselbas apdroinanas sasaiste ar nodoku nomaksu dos medicnas budetam ievrbas ciengu naudas summu? Es par to aubos. Kaut gan veselbas ministres iecere ir loiska, tomr valdbai jdubulto veselbas aprpes budets. Visiem veselbas aprpes specilistiem nekavjoties viena vai divu gada laik jpaaugstina atalgojums vismaz divas trs reizes. To nedrkst dart pamazm, jo rsti un medicnas msas negaids vii turpins pamest valsti. Esmu gandarts, ka veselbas ministre kop ar ginekologiem un dzemdniecbas specilistiem izcnjusi, ka valsts beidzot sk apmakst neauglbas rstanu. Ms rinm, ka turpmk Latvij katru gadu klt nks 300 ldz 500 mazuu. Js esat pieredzjis rsts, paststiet, ldzu, kuri ir izplattkie neauglbas cloi? Pirmaj viet ir infekcijas, pai komplikcijas pc aborta. Reizm infekcija organism iezogas pavisam nemanmi un rada sarejumus. Neauglba ska ne tikai sievietes, bet ar vrieus, kuu dzvesveids nereti ir neveselgs. Tlaini runjot, jrpjas, lai pulveris vienmr btu sauss. K js vrtjat rsta Aivara Slua poltisks aktvittes, ilgus gadus strddams kop ar viu?

Foto: Imants Urtns

Mra Libeka

Slucis ir rentgenologs un joprojm strd. Vi dzvo viens, ir labi atalgots un lielu dau sava kapitla iegulda Latvijas jaunieu izgltb. Poltiskiem procesiem vi pieiet radikli, iespjams, to vartu dart nedaudz citdi. Dakteris Slucis no paiem skumiem nav bijis aktvs latvieu sabiedrb Amerik, bet viam oti rp tas, kas notiek Latvij, un es saprotu via neapmierintbu. Lindermani tau vajadztu emt un bez lastbas izraidt no Latvijas, pasludinot viu par persona non grata, un cauri. Td zi ms, latviei, neesam vl gudri. Amerik to noteikti izdartu. Vai, apciemodams radus Latgal, jutt, ka dz ve ir uzlabojusies, krizes grtbas sarukuas? Varbt drusku, ne vairk. Patkami, ka Latgal tikpat k nav Latvijai naidgu krievu. Vii ir labsir dgi, saldzinot ar Rgas krieviem. Mazliet saprotu krieviski, spju ar nedaudz sazinties, jo, kad biju mazs, iemcjos o valodu no krievu strdniekiem, kas strdja pie tva. Pie Silmales, netlu no Maltas, man ir zeme, trsarpus stundas pagja, kamr to izstaigju. Man svargi, lai t zeme neaizaug, tpc esmu gandarts, ka ir akli cilvki, kas to apstrd. Vai jums ir kda apemans jaunaj gad, ko vlaties piepildt? Iemcties itau valodu. Bet galvenais ir dzvot saska ar saviem principiem. Neko nedrkst taupt, atlikt, emt nopietni, bet vajag daudz dot. Ja tu aubies dari, prc, ej! Es to ievroju. Jbt gargi un fiziski aktvam visu laiku. Peldos piecas seas reizes ned vismaz 15 mintes, vairki mnei paiet, burjot pa Misisipi. Pagjuaj gad burju tikai 24 reizes, un t skaits oti slikta sezona. Iedzeu ar vnu, pai esmu iecienjis Siclijas vnus, un oti daudz lasu, pai latvieu litertru. Mra Libeka Publicts Latvijas Avz 2013. gada 11. janvr

17

APKRTRAKSTS

LZA 65 gadu darbbas atceres pamarka

Latvieu rstu un zob rstu apvie n ba (LZA) atzmja un papildinja 65 gadu darbbas atceri ar piemias pamarkas izdoanu Lat vij 2012. gada decembr. LZA ir viena no veckajm profesionlm organizcijm rzems, dibinta 1947. gada 7. decembr Eslingen Vcij. T apvieno visus rzems dzvojoos latvieu un latvieu izcelsmes rstus un zobrstus (apmram 600). Laika gait rzems izauguas jau trs rstniecbas profesionu paau dzes, kas pdjos gados ciei sa dar bojas ar kolliem Latvij. Piemias pamarkas iespiestas loksns, katr loksn pa 36 markm, ko attiecgi var sagriezt un lmt uz aploksnm. Katra loksne maks $ 2, eks rakstms LZA un stms: Jnis J. Di mants, 2330 Innsbruck Parkway, Minneapolis, Minnesota 554212058, USA.

Ameriknis dvanu atved no Zviedrijas

cents Aivars Slucis. Skolni tagad ekskursijs un ikdienas izbraukumos dodas Mercedes mikroauto bus. Aivars Slucis ar Bebru interntvidusskolu sadarbojas jau vairkus gadus. Pirms apmram trim gadiem Slua kungs piera stipendiju kdai msu skolniecei, ststa Bebru interntvidusskolas direktore Mudte Aulia. sadarbba veiksmgi turpins, un esam patkami prsteigti, ka mums uzdvints mikroautobuss. Ldz im skolas brnus uz olimpidm un citiem paskumiem veda devivietg Volkswagen automobil. Mercedes mikroautobuss nav pavi sam jauns, pirms tam vairkus gadus ar to braukts pa Zviedrijas lielceiem, bet tagad tas atvests uz Latviju. Jnis Ozoli

Kokneses novada Bebru interntvidusskola 2012. gada aprl samusi patkamu dvinjumu. Par to parpjies Amerik dzvojoais latvieu rsts un me-

sveicam!
LZA valde sirsngi sveic savu biedru, kdreizjo Ohajas kopas prieknieku Dr. Viktoru Straubu 95 gadu jubilej 2013. gada 1. maij, vlot stipru veselbu un mou garu! Sveicam LZA valdes locekli, kdreizjo LZA prieksdi, Ojra Veides stipendiju fonda vadtju Dr. Kasparu Tteru 75 gadu jubilej 2012. gada 31. oktobr!

18

2013 MARTS Nr. 162

Galvenie atslgvrdi ir kvalitte un pieejamba

Ingrda Circene, veselbas ministre
2011. gada oktobr, stjoties ve selbas ministra amat, uzsvru, ka tra rezultta nebs! Ve selbas aprpe ir nozare, kur uz redzamu rezulttu varam cert vien pc pris gadiem. Vienmr es mu teikusi, ka medicnas bu dets Latvij nav pietiekams un ir grti samrojams ar pacientu, mediu un sistmas prasbm. Ne apstrdama ir patiesba, ka ve selbas nozarei nepiecieams pa pildu financjums un daudz, divreiz vairk nek palaik. Tpc esmu gandarta par premjra un valdbas atbalstu gan prn (2012. gad msu nozarei pieirts par 62 miljoniem latu vairk, saldzinot ar iepriek plnoto), gan saemot lauvas tiesu no ai gad papildus dalmiem ldzekiem (44,2 no ap tuveni 80 miljoniem latu), jo varam btiski uzlabot pacientu aprpi. Esmu gandarta, ka papildus pieirtais financjums novirzts efektvi, jo jau pris mneu laik rindas uz diagnostiskiem un la boratoriskiem izmekljumiem, k ar pie specilistiem mazinjus uz pusi. Savukrt daudzprofilu ne atliekams medicnisks paldzbas slimncs izveidots observ cijas jeb novroanas gultas vu as sakrtot gan pacientu, gan finanu plsmu rstniecbas iestd. Optimizjot neatliekams medicnisks paldzbas dienesta darbu un piesaistot Eiropas Sa vie nbas fondu financjumu 13,6 miljonu apmr, daji atjau nots dienesta autoparks, k ar iz str dts plns izsaukumu skaita ma zinanai. Juzsve, ka 2012. gad sekundro izsaukumu pat svaru

Izpilde NMP izsaukumi (to vid ambulatoriski apkalpo)

500 000 400 000 300 000 200 000 100 000 0 2009.gads 2010.gads 2011.gads 2012.gads 374558 435964 462105 457539

Dati: Neatliekams medicnisks paldzbas dienests

Racionla plnoana

(saldzinot ar 2011. gadu) izdevies mazint gandrz par 7%, kas apstiprina, ka izraudztais dar bbas virziens ir pareizs. Tiekoties ar citu valstu vese l bas aprpes ekspertiem un vad tjiem, esmu prliecinjusies, ka problmas, ar ko saskaamies ms, ir aktulas ar citur pat Skandinvijas valsts ar daudz lie lku financjumu nozarei atbil dgie par nozari spiesti domt, k mazint neatliekams paldzbas izsaukumu skaitu, k ilglaik no droint kvalittvu un pieejamu aprpi chroniskiem slimniekiem. Tpc svarga ir kvalittes kri triju izstrde un ievieana gan primrs veselbas aprp, gan stacionros.

Nozares attstbu ir btiski pl not ilglaik, paredzot stabilu fi nancjumu, tpc esam piedvjui konkrtu plnu koncepcijas projektu par prmaim ve se lbas aprpes financanas mo del, ievieot valsts veselbas ob ligto apdroinanu. Msu gal venie mri ir palielint kopjo nozares financjumu, mazint pa cientu ldzmaksjumu un padart pieejamku veselbas aprpi, k ar palielint rstniecbas personu darba samaksu. rsta alga 2020. gad tiek plnota Ls 1391, vidjam medicnas personlam Ls 836, bet jaunkam medicnas personlam Ls 554 par slodzi (sk. tabulu). Milzu darbs ieguldts ne tikai kon cepcijas izstrdan un sa
2014. gads, Ls 648 390 2015. gads, Ls 752 452 2020. gads, Ls 1391 836

Ilglaika attstba

rstniecbas personu darba samaksa rsti un funkcionlie specilisti rstniecbas un pacientu aprpes personas un funkcionlo specilistu asistenti rstniecbas un pacientu aprpes atbalsta personas

2012. gads, Ls 524 390

258

258

299

554

19

APKRTRAKSTS
ska oan ar prjm ministrijm, bet ar sabiedrbai skaidrojot iece rts prmaias veselbas aprpes financanas model. 2012. gada novembr publicts TNS veikts aptaujas dati rda, ka 45% aptaujto nordjui, ka atbalsta da veida veselbas aprpes financanas modeli. Vl vairk no tiem, kas ir informti par kon cepciju un ts principiem, ievie anu atbalsta trs ceturtdaas. Tas nozm, ka ar msu skaid rojoais darbs vainagojies ar pozi tvu re zulttu, jo liela daa sabiedrbas saprot un atbalsta jauna ve selbas aprpes financanas modea nepiecieambu. Tas ir no zmgs sa biedrbas atbalsts un apstiprina, ka tma ir aktula un koncepcij paredzto princi pu ievieana ir nepiecieama. Lai Latvij ikvienam btu pie ejami kvalittvi veselbas ap r pes pakalpojumi, esam skui no pietnu auditu par vairkiem veselbas raksturlielumiem, kas Latvij diem l ir vieni no sliktkajiem Eirop. Atsevii vlos uzsvrt stra tijas un programmas, kas ilg laik ietekm veselbas aprpi. laik paspts gan izstrdt un apstiprint programmu, gan novirzt financjumu un skt programmas stenoanu. Provizoriskie dati liecina, ka 2012. gad piedzimis par 1200 brniem vairk nek 2011. gad, proti, dzimstba pieaugusi par 6,5%. Varbt pirmaj mirkl tas neiet daudz, bet tendence apstiprina, ka msu izvlt stratija ir pareiza. ogad pau sabiedrbas uzma nbu vlamies pievrst sirds un asinsvadu slimbm (Latvijas ie dz votju galvenie nves cloi ir chroniskas neinfekcijas slimbas, Valdb japstiprina izstrd tais Sirds un asinsvadu veselbas uzlaboanas rcbas plns 2013. 2015. gadam, k ar jsteno vir k ne paskumu sirds un asinsvadu slimbu profilaksei un riska fak toru ietekmes mazinanai, kas paredztu veselbu veicinoo pa radumu uzlaboanu populcijas lmen, agrnu diagnostiku, k ar aptieku un laboratoriju iesaisti sirds un asinsvadu slimbu pro filaks. Svargi, lai ikviens Latvijas iedzvotjs saprot savas sirds vese lbas nozmbu un riska faktorus augstu asinsspiedienu, neveselgus uztura paradumus un mazkustgu dzvesveidu.

Sirds veselbas gads

Sabiedrbas veselba

2012. gadu Veselbas ministrij pasludinja par Mtes un brna veselbas gadu. Nav biei, ka ga da

Mtes un brna veselba

Dati: Slimbu profilakses un kontroles centrs

bet pai asinsrites sistmas sli mbas 53,8%, kas ir 3,3 reizes vairk nek vidji ES valsts), tpc 2013. gadu Veselbas ministrija pasludinjusi par Sirds gadu.

Apstiprints Alkoholisko dz rienu patria mazinanas un alkohola ierobeoanas rcbas plns 2012.2014. gadam, tiek izstrdta programma Ie dz votju gargs veselbas uzlaboana 2013.2014. gadam. Paredzts uz labot aprpi cukura diabta slimniekiem.

Dati: Slimbu profilakses un kontroles centrs

Vienotas cas nepiecieambai vlos uzsvrt saslimstbu ar onko lo iskm slimbm, kas Latvij ir ldzga k citur Eirop, bet mirstba daudz augstka. Tas dieml

Valsts apmaksts profilaktisks prbaudes

20

2013 MARTS Nr. 162

40,0 35,0 30,0 25,0 20,0 15,0 10,0 5,0 0,0 2009.gads 2010.gads 2011.gads 2012.gada 11 mnei 21,1 14,9 6,9 19,4 15,3 7,1 33,8 34,5 36,3 29,5 Dzemdes kakla va skrnings (%) Krts va skrnings (%) 7,1 Kolorektl va skrnings (%)

7,6

Dati: Nacionlais veselbas dienests

liecina par novlotu diagnostiku. Tiei savlaicga diagnostika ir o ti btiska o slimbu rstan. Jatgdina, ka kop 2009. gada Lat vij ieviesta valsts apmaksta sijjos diagnostikas programma, kas ie tve krts, dzemdes kakla un ko lorektl va profilaktisks prbaudes. Savukrt 12 gadu vecm meitenm tiek nodrointa valsts apmaksta vakcincija pret cilvka papilomas vrusinfekciju, kas var izraist dzemdes kakla vzi. Diem l tikai 1/3 sievieu veic sijjoo izmeklanu, bet uz kolorekt l

va profilaktisko prbaudi iero das vidji 67% pacientu. Ir b tis ki mazint cilvku bailes un pa lielint izpratni par profilaktisko prbauu nozmi, jo profilakse vien mr ir ltka un trka par rstanos. Liels gada notikums ir e-veselbas ievieana. Plnots skt pilotdarbinanu, kur iesaistts rstniecbas iestdes vars pakpe niski izmint pacientu elektro nisko pierakstanu, elektronisko

E-veselba

nostjumu sagatavoanu, pacien ta apmekljumu elektronisku ie va d a nu un darbu ar pacienta elektronisko karti. Plnots ar skt e-veselbas portla darbbu, kur publisk da bs informcija par veselbas nozares aktualittm, profilaksi, veselga dzvesveida vei cinanu un valsts apmakstiem veselbas aprpes pakalpojumiem, k ar cita btiska informcija. Savukrt, piesldzoties portlam personalizti, iedzvotji vars iz mantot elektroniskos pierakstus un nostjumus uz veselbas ap rpes pakalpojumiem, piekt sa vai elektroniskai veselbas kar tei ar medicniskiem datiem un informcijai par saemtiem vese l bas aprpes pakalpojumiem. Nobeigum vlos pateikties par Jsu ldzinjo atbalstu veselbas nozarei. Ne lieli, ne mazi darbi nebtu iespjami bez sadarbbas. Visu msu kopgs mris ir vesels cilvks, vesela sabiedrba. Tpc aicinu msu darbu, uzlabojot Lat vijas iedzvotjiem veselbas ap rpes pieejambu un kvalitti, at balstt ar turpmk.

jauns grmatas
2012. gad august Rg apgd Universitas iznca grmata IZCILBAS SPKS. JNIS PRIEDKALNS. 335 lappuu biez un bagtgi ilustrt monografija Dr. phil. Ma Ruka virsredakcij ststa par izcil latvieu zintnieka profesora Ja Priedkalna dzvi un darbu. Grmat apkopoti ar profesora raksti un runas, ieemot dadus svargus amatus. Jnis Priedkalns ir ar LZA biedrs. Plaka intervija ar profesoru Jni Priedkalnu lasma urnl Universitas 2012. gada 103. numur. 2012. gad apgd VestaLK iznca VIKTORA STRAUBA tre memurgrmata NEZIAS GADI. Grmat publictas atmias par dzvi gsteku nometns Putlos un Cedelgem, par pirmajiem pckaa gadiem, kad autors strd dads Vcijas slimncs, izveido imeni un gaida atauju izceoanai uz ASV. Grmatai ir 196 lappuses teksta un fotografijas no autora un Latvijas Fotografijas mzeja archva. Drz iznks Dr. V. Strauba ceturt memurgrmata par dzvi un darbu ASV (sk. 34. lpp.).

21

APKRTRAKSTS

Pankumi un izaicinjumi Latvijas Diabta asocicijas 20 gados

2013. gad Latvijas Diabta asocicijai (LDA) aprit 20 gadu. Asocicij darbojas cukura diabta pacienti, viu tuvinieki, rsti, farmaceiti un medicnas msas. Daudzi msu projekti skas ar vrdu pirmais vai pirmoreiz. Valsts financjumu ldz im neesam samui. Esam ctgi strdjui, lai mazintu atirbas starp rstans iespjm attstts valsts un Latvij.

Latvieu diasporas atbalsts Latvijas cukura diabta pacientiem grt laik

1993. gad viens no asocicijas uzdevumiem bija sekmt iespjas veikt glikmijas pakontroli diabta pacientiem Latvij, pankt pasaul izmantotu medikamentu un rstanas technoloiju pieejambu. Piemram, glikmijas teststrmeles nebija iekautas kompensjamo zu sarakst, un valsts pat daji nesedza to izmaksas, savukrt zemais labkljbas lmenis padarja glikmijas teststrmeles pacientiem nenoprkamas oti augsts cenas d. LDA rkotaj Diabtoloijas sekcijas sd Pasaules latvieu rstu kongres 1995. gad uzstjs imenes rsts Andris Drzi no Austrlijas. Vi aicinja Austrlijas latvieus paldzt, un 1997. gada vasar LDA sama ziedojumu glikmijas pakontroles teststrmeu ieg dei. Mineapol (ASV) dzvojoie tautiei perso niski Dr. Ingvaram Rasam stja grmatas, kas vlk nonca asocicijas bibliotk. Aizkustinoa bija tikans ar Mayo klnik strdjoo endokrinoloi Austru Lko (19182005) vias pirmaj vizt Latvij 1997. gad.

Ingvars Rasa un Gunta Freimane Paula Stradia kabinet mzej 2013. gad

Prasbas valsts institcijm senk un tagad

1995. gad asocicija izstrdja un publiskoja Prasbas valsts institcijm, pirmo reizi nordot uz neatliekami risinmm problmm. 1995. gad pc asocicijas rkotiem protesta paskumiem pret konkrtu insulna prepartu izslganu no kom pensjamo zu saraksta demisionja veselbas mi nistrs, kas pravietiski sakrita ar Ingvara Rasas teicienu: Tds ministrs mums nav vajadzgs, mi nis tram jdemision, kas plai tika citts. oti asi bija asocicijas protesti ar 2001. gad, kad no kompensjamo zu saraksta cents svtrot slaicgas darbbas insulna analogus un vlkos gados ar glikmijas teststrmeles.

Asocicijas vadlnijas pirmais msdien gais izdevums par cukura diabtu

LDA 1997. gad sagatavoja Latvij pirms vadlnijas par 1. tipa cukura diabta rstanu. Tolaik vadlnijas izmantoja rsti, veselbas aprpes organiztori, me dicnas studenti, farmaceiti un medicnas msas, jo ldz 1997. gadam Latvij nebija izdoti msdiengi ieteikumi par cukura diabta rstanu un aprpi. Vlk LDA sadarbb ar Latvijas Endokrinologu asociciju 2000. gad izstrdja 2. tipa cukura diabta

Ingvars Rasa (no kreiss) un Andris Drzi ar kundzi (Austrlija) Rg 1997. gad

22

pacientu aprpes un rstanas vadlnijas, bet 2007. gad nacionls vadlnijas par 2. tipa cukura diabta profilaksi, diagnostiku un rstanu. Visus os gadus asocicijas rkots Pasaules diabta dienas paskumus Rg apmekl 20003000 cilvku. ai laik asocicija izdod un bez maksas izplata pau Diabta Dienas Avzi. Pasaules diabta dienas paskumi 10 gadus beidzs ar LDA rosintu projektu Diabta opera, izptot Dakomo Puni operas M-me Butterfly tapanas vsturi. 10 gadus pc krtas operas izrd sastaps cukura diabta pacienti un rsti.

2013 MARTS Nr. 162 Asocicija prstv Latviju starptautisks sanksms un kongresos
Latvijas Diabta asocicija ar informciju un stenda ziojumiem prstv Latviju starptautisks organizcijs The International Diabetes Federation (IDF) un EASD. Asocicija ir daudzu starptautisku un Latvijas organizciju biedre.
Vres 1. Vadlnijas I tipa cukura diabta pacientu rstan. Starptautisk diabta federcija. St. Vinsentas deklarcijas iz pildkomiteja. Pasaules Veselbas organizcija. Rasa I., Freimane G. Rga: Latvijas Diabta asocicija, 1997; 41 lpp. 2. Rasa I., Prgs V. 2. tipa cukura diabta pacientu ap rpes un rstanas vadlnijas. Rga: Latvijas Diabta aso cicija. Latvijas Endokrinologu asocicija, 2000; 40 lpp. 3. 2. tipa cukura diabta profilakses, diagnostikas un rstanas vadlnijas. Prgs V., Rasa I. (darba grupas vad.); Dzvte I., Freimane G., Gailia U., Lejnieks A., Lurie A., Pavlia I., Valtere A. Rga, 2007; 180 lpp. 4. Rasa I. Cukura diabts Latvij odien un rt: St. Vinsentas deklarcija. No: Pasaules latvieu rstu 2. kongress, 1993. gada 19. 23. jnijs, Rga. Rga, 1993: 62. 5. Rasa I., Freimane G., Kusia L., Ligere R. Sabiedrbas izgltoana par cukura diabtu Latvijas Diabta asocicijas aktvittes trs gados (1993 1996). No: Pasaules latvieu rstu 3. kongress, 1997. gada 25.28. jnijs, Rga. Rga, 1997: 88. 6. Freimane G., Rasa I. Elektroniskie datu nesji un klasiskie komunikcijas ldzeki Latvijas Diabta asocicijas darb. No: Pasaules latvieu rstu 4. kongress, 2001. gada 20. 22. jnijs, Rga. Rga, 2001: 68. 7. Freimane G., Rasa I. Latvijas Diabta asocicijas darbba diabta pacientu tiesbu paplainan (19932001). No: Pasaules latvieu rstu 4. kongress, 2001. gada 20.22. jnijs, Rga. Rga, 2001: 69. 8. Freimane G., Rasa I. Latvijas Diabta asocicijas pieredze masu mediju un izdevjdarbbas izmantoan. No: Pasaules latvieu rstu 4. kongress, 2001. gada 20.22. jnijs, Rga. Rga, 2001: 69. 9. Cimermane I., Freimane G., Rasa I., Konrde I. Cukura dia bts un ceojumi. Rga: Latvijas Diabta asocicija, 2000; 16 lpp. 10. Cimermane I., Freimane G., Rasa I., Konrde I. Insulna injekcijas. K injict pareizi un nespgi. Rga: Latvijas Diabta asocicija, 2000; 14 lpp. 11. Rasa I., Vtia S., Freimane G. Cukura diabts un alkohols. Rga: Latvijas Diabta asocicija, 2000; 6 lpp. 12. Rasa I., Vtia S., Freimane G. Diabts un grtniecba. Rga: Latvijas Diabta asocicija, 2000; 11 lpp. 13. Rasa I., Zvirbule I., Freimane G., Kuzmane L. Diabta kontroles burtnca. Rga: Latvijas Diabta asocicija, Rga, 1995.

Pasaules diabta dienas aktvittes Latvij

Pasaules latvieu rstu kongresos 1995., 1997. un 2001. gad notika paa Diabtoloijas sekcijas sde ar daudzu rvalstu lektoru piedalanos. Kop 2009. gada LDA rko konferences imenes rstiem, endokrinologiem un citu specilitu rstiem par cukura diabta aktualittm. 2006. un 2008. gad LDA organizja The European Association for the Study of Diabetes (EASD) Diabetes Education Study Group Baltijas valstu konferences rstiem un diabta apmcbas msm. Asocicija regulri veic ar farmaceitu izgltoanu, iesaistoties Eiropas projekt PharmaDiab programmas stenoan Latvij (20042010). 2010. gad pirmo reizi sagatavots un izdots katalogs Diabta pacientu aprpei un rstanai ar detaliztu informciju.

Profesionl tlkizgltba par cukura diabtu

Cukura diabta pacientu izgltoana un pacientu tiesbas

Asocicija sagatavojusi vairk nek 20 izgltojou bukletu cukura diabta pacientiem, k ar rgulri veido publikcijas populros izdevumos. Vl vairk materilu pieejams izdruku veid asocicijas biroj, kur tiek nodrointa iespja prrunt savu dzvi ar diabtu, uzzint vairk par rstans iespjm. Asocicija sagatavoja Latvij pirmo pakontroles dienasgrmatu Blood Glucose Diarie, k ar pirmo pakontroles dienasgrmatu internet vid (2006). LDA publicjusi Latvij pirmo rakstu par cukura diabta pacientu tiesbm (1993), vlk rkojusi konferenci rstiem par cukura diabta pacientu reproduktvm tiesbm (1995), iekvusi diabta tiesbu starptautisko dokumentu skaidrojumus savs konferencs rstiem (2011) un farmaceitiem (2010).

Ingvars Rasa, endokrinologs, Latvijas Diabta asocicijas prezidents Gunta Freimane, Latvijas Diabta asocicijas valdes prieksdtja

23

APKRTRAKSTS

Par patiesu vienldzgu izgltbu Latvij

Uz rzemmtkstoiemaizbraukui studt, jo tiecas pc labkas kvalittes un cilvcgkas attieksmes. Ko dart?
ldzeku uzdoto jautjumu, cik un kur studenti aizbraukui, visi plta rokas un saka, ka nezina. Ttad, kur palikui vismaz 10 tkstoi trkstoo studentu? Lai to uzzintu, uzrakstju e-pastu Apvienots Karalistes Augstks izgltbas statistikas aentrai (HESA), kas man tai pa dien atbildja, ka 1994. gad Anglij no Latvijas mcjs 25 jauniei, bet 2011. gad 1980. Ttad uz Apvienoto Karalisti vien devuies mcties vairki tkstoi studentu. Zinot sareto uzemanas mechanismu Anglijas universitts, vairums aizbraucju, oti iespjams, ir no gudrkiem vai ar lielkm darbaspjm apvelttiem Latvijas vidusskolu beidzjiem, jo pc pdj PISA testa tikai ap 5% (kas ir ~1000 devtklasnieku) zinanas matmatik un zintn bija 56 jeb augstkaj lmen.

1947. gad ASV prezidenta Harija Trumena izveidots komisijas ietekmgais ziojums Augstk izgltba un dmokratija nordja, ka augstks izgltbas iegana veicina socilo problmu atrisinanu, internacionlo sapratni un kooperciju un pilnvrtgku piedalanos dmokratijas procesos. Veckiem atbilde, iet, vartu bt vienkrka augstkajai izgltbai jbt spjgai jaunieiem paldzt sagatavoties darba dzvei ar augstku pievienoto vrtbu. Lai pievienot vrtba rastos, doctjiem jspj bt iedvesmojoiem, nordot kdas ar iejutbu, bez iedombas un pret prasot daudz last, domt un diskutt. Skaidrs lai augstks apmcbas sistma darbotos kvalittvi, nepiecieama noteikta kvantitte vai studentu skaits. Tau, lai augstk izgltba btu kvalittva, tai jbt ar pieejamai katram spjgam vidjs mcbu iestdes beidzjam neatkargi no t, cik biezs vai plns ir vecku maci. 1990. gad Latvij bija 46 tkstoi studentu, 2006. gad sasniedzm 131 tkstoti un bijm otraj viet pasaul pc studentu skaita uz 10 000 iedzvotju. Mums joprojm ir ap 60 augstks izgltbas iestu, kuu kvalitte k veckiem, t studentiem ir neskaidra (Igaunij ir 18 augstks izgltbas iestu). Latvijas augstskolu sektors nav darjis neko, lai o problmu risintu, piemram, s augstskolas prgmatiski sadaltu atbilstoos lmeos. Mums ir ap 6000 dada lmea doctju, kas skrien starp m daudzajm iestdm, cenas mct studentus daudzs ldzgs programms un pilnb nevar savu laiku pavadt vien mcbu iestd, lai par to saemtu piencgu samaksu. Pdjo 10 gadu laik Latvijas iedzvotju skaits emigrcijas, k ar otras zemks dzimstbas un otras augstks mirstbas Eiropas Savienb d sarucis par 300 000. Kopjais skolnu skaits ir mazinjies no 266 tkstoiem 2007. gad ldz 206 tkstoiem 2012. gad. Pc skolnu skaita proporcionlam studentu skaita samazinjumam vajadztu bt ap 20 000, tau ogad kopjais studentu skaits ir 97 000. Uz plasazias

Vai tas ir noticis?

Rektoru padomes vadtjs dom, ka ar augstskolu skaitu viss ir labkaj krtb, bet vajadztu vairk studentu un valsts izstrdtu programmu, kas reli veicintu augstks izgltbas eksportu. Atauos rektoriem jautt, ko vii saprot ar vrdu valsts? Vai tas ir prezidents, premjrministrs, izgltbas un zintnes ministrs vai vl kds cits, kas izstrds du plnu, vai tomr vii pai cilvki, kas vada augstks mcbu iestdes jau gadiem un par to saem samr augstu atalgojumu? Vecki un studenti rektoriem pateiks priek, ka Latvij nav jbt 60 augstskolm. Latvijai nav pa spkam financili (ldz ekonomiskai krizei augstkai izgltbai trjm tikpat, cik vidji prjs OECD valstis ~1,5% iekzemes kopprodukta, ja saskaitm valsts un privtos maksjumus). Tas nav pa spkam Latvijai, jokatr nozarnav pietiekami daudz kvalittvu mcbspku. Tas nav pa spkam Latvijai, jo da sistma nesps radt nevienu augstks raudzes augstskolu, par ko esmu rakstjis jau iepriek un ko uzsvris izgltbas un zintnes ministrs. Ir skaidrs, ka pret prjm ES valstm 97 000 studentu uz diviem miljoniem iedzvotju ir daudz. Pc t, cik studentu ir cits valsts proporcionli iedzvotju skaitam, Latvij, saldzinot ar echiju, vajadztu

Jautjums ir atklts, vai 97 000 studentu, kas mcs Latvij, ir daudz vai maz?

24

2013 MARTS Nr. 162

aizbraucjiem, licis izirties doties prom no Latvijas. Lai ms tiem izveidotu kvalittvku augstko izgltbu un veicintu jaunieu atgrieanos, btu jveic das reformas, skot no pavisam vienkrm ldz grtk veicamm un ar tdm, kas prass ilgku laiku: 1. Ldzgi k daudzs valsts, btu svargi ieviest sistmu, ka kop ar diplomu augstskolas beidzji saem class ranking dokumentu, jo tas paldztu darba devjiem jauna darbinieka izvl. Tas ir vienkri, svargi, un to var skt jau tagad. 2. Papildus jau esoas mcbu/kursu/nodarbbu vrtanai jievie doctju individul vrtana. Tas ir absolti kritiski, lai individuli vrttu katra sasniegumus, atbalsttu labkos un stimultu tos, kam btu jkst labkiem. Doctjiem jdod iespja aizklti vrtt amat par viiem augstkus administrtorus. Tas ir viengais veids, k apmcbas kvalittes sistmu var objektvizt un izvairties no administrcijas subjektva js man patkat vai nepatkat modea. 3. Universitu un fakultu iemumiem un izdevumiem jbt pieejamiem universitu mjaslaps gan studentiem, gan doctjiem. 4. Beidzot jsaprot, cik specilistu katr nozar Latvij vajag sagatavot. Igaunij jau desmitiem gadu tiek uzemts 140 medicnas studentu gad. Ms Latvij ogad uzmm 435 (par valsts naudu 285), prn 480. Kolli no Tartu universittes man vaicja, ko Latvija iesks ar visiem iem rstiem? Pc OECD apriniem, Latvija dala pirmo vietu pasaul ar Dniju, kur ir 21,7 medicnas studenti uz 100 000 iedzvotju vien gad. Vidjais rdtjs OECD valsts ir 9,9, kas btu ap 200 medicnas studentu gad un nodrointu nepiecieamo rstu skaitu Latvij. 5. Izgltbas un zintnes un veselbas ministriem jvienojas par Rgas Stradia universittes nonkanu Izgltbas un zintnes ministrijas uzraudzb, kuas pakautb ir visas prjs Latvijas universittes. Pc tam jpank, lai Augstskolu likums tiktu ievrots pc btbas. Jau tagad tas skaidri nosaka, ka valsts k dibintja atbild par augstskolu stratisko un financilo virzbu. atbildba btu jveic ar iecelto padomju paldzbu (padoms vieta jieem cilvkiem, kam no sirds rp augstks izgltbas nkotne un ir nevainojama reputcija sabiedrb jebku darbbas lauk. T jau notiek Tartu un Kopenhgenas universitt. Tie nedrkst bt poltisks nomenkltras prstvji). Universitu sentiem jatbild par akadmisko un mcbu procesu. Beidzot ar stingri jnodala

RSU absolvente jaun rste Baiba Auzia

bt 38 000 studentu, bet, saldzinot ar Lietuvu 58 000, saldzinot ar Igauniju 78 000 un saldzinot ar Zviedriju 80 000. Zinot, ka mums PISA testu rezultti ir sliktki nek mintm valstm (izemot Lietuvu), loisks ir jautjums, ko mums visiem kop vajadztu uzdot - no kurienes mums ir tik daudz studentu? To saprotot, ir skaidrs, ka pareizjais studentu skaits noteikti ir pietiekams, bet kvalitte, k pierdjui daudz diskuttie universitu reitingi jeb vrtes, mazais un maza svara publikciju skaits, kas, saldzinot ar Lietuvu un Igauniju, ir niecgs, k ar tas, ka zintnes padome ar mazo valdbas pieirto summu nedod ptniekiem, emot vr, cik ir iegti ES grnti vai ir vrtgas publikcijas. Ir grti saprotams, ka daudzos gadjumos nauda tiek iedalta cilvkiem ar augstu administrtvo amatu (es runju par medicnas nozari), kas pai neko gadiem nav publicjui, ptjumos nepiedals ne praktiski, nedz ar padomiem, kuu publicts tmas mtjas no vienas uz otru, tau visiem jaunajiem tiek skaidri pateikts, ka viss publikcijs vrdam jbt pieraksttam. To medicnas nozar zina visi, tau baids par to runt. da situcija ir necilvcga jaunajiem ptniekiem. Vl vairk jebkuam cilvkam ir skaidrs, ka tas ir klaji netiski, t nedrkst turpinties un, lai ar to cntos, jievie anonims veids, k jaunie ptnieki par to var ziot, nebaidoties no soda, kas tam sekos. Ir, protams, mums prles Latvijas mziu, architektu, reisoru un rstu sasniegumi pasaul, tau atauos apgalvot, ka tie notikui par spti ai draugu un oti noslgtai sistmai, kas pastv Latvijas augstkaj izgltb. Sistmai, ku valda vertikls vadbas stils, un studentu, jaunko kollu viedoki netiek emti vr un pret tiem izturas noraidgi. Tiei is pdjais apstklis, k liecina sarunas ar vairkiem

25

APKRTRAKSTS
augstskolu lmjvara (padome, sents) un izpildvara (rektors, prorektori, dekni). Lai sistma darbotos, tie pai cilvki amatus nedrkst ieemt abs vars k lmjvar, t izpildvar (ar tas jau ieviests Tartu universitt). 6. Jmaina Augstskolu likums, lai Latvij mcbspki var bt ar izcili doctji, kam latvieu valoda nav pamatvaloda, bet kas vartu last lekcijas cits Eiropas Savienbas valods. Jauj Latvijas studentiem jau bakalaura studijs mcties kop ar rzemju studentiem angu valod (k tas ir Dnij un Nderland), pirmkrt, lai uzlabotu Latvijas studentu angu valodas prasmi, uzceltu rzemju studentu latvieu valodas prasmi un izpratni par Latvijas kultru. K izteikuies Anglijas augstskolu vadtji, rzemnieki, kas maks lielu naudu par studanu Anglijas universitts, spie msu studentus mcties vairk un ctgk. 7. Jievie stipendiju reforma, kas, tpat k citur pasaul, balstta uz studenta financilo nepiecieambu (need based), nevis sekmm. Studentiem, kui nk no prtikum imenm, galvenajam dzinulim btu jbt class ranking, kas nkotn paldztu iegt labku vai augstk apmakstu darbu pc augstskolas beiganas. Izmumam vajadztu bt labkajiem ~1000 jeb 5% no 12. klases beidzjiem (jdom, ka tie ir lielk daa studentu, kas aizbrauc uz rzemm), kam btu jnodroina mcbas par brvu ar apmcbu angu valod, ja vii to vlas (papildus un padziinti aujot izvlties lielko dau mcbu kursu jeb lietot open curriculum principu, strdjot cie saskarsm ar labkajiem universitu doctjiem), pakpeniski ievieot sistmu, ka iem talantgkajiem studentiem btisks studiju laiks jpavada izcilks ES universitts, zintnisks laboratorijs. Tau ar lgumu jnosaka, ka pc grada ieganas noteiktu gadu skaitu ie cilvki strds Latvijas valsts, pavaldbu vai privts iestds sav profesij. Mani prsteidza Nobela prmijas laureta Haralda Curhauzena paziojums urnl Ir, ka no 2008. gada, kad vi nodibinja Baltijas stipendiju fondu, taj pieteicies tikai viens students no Latvijas, lai gan uzaicinjumi izstti vism universittm. Vairkas universittes ASV izveidojuas oti talantgo atsevias apmcbas programmas. Teksasas universitt t saucas plan two, cits universitts hilltop scholars programma. Ja netiks veicinta o talantgo jaunieu piesaiste studiju programmm Latvij, vii no Latvijas neprognozjami aizplds uz rzemju augstskolm un kas ir pats galvenais neatgriezsies. K akadmia Ja Stradia grmat Augstskolu un zintnes skotne Latvij aprakstts pdj neatkargs Latvijas LU rektora Jlija Aukpa uzrun teiktais, to prfrazjot: Zintn un augstk izgltb jsteno triju Baltijas valstu augstskolu labi saskaota un plnveidga sadarbba. ai idejai ir vrtba ar palaik, jo vairk nek 70 gadu pc iem teiktiem vrdiem aktva sadarbba nenotiek. 8. Fakts, ka Latvijas augstskolu kvalitti nedrkst vrtt Augstks izgltbas padome (ku ietilpst daudzi universitu administrtori) un vrtana jveic ar neatkargas organizcijas paldzbu, ir absolti skaidrs un nebtu vrts par to diskutt. Ldzgas neatkargas organizcijas pastv citur Eirop. 9. Vairkas Eiropas un Ziemeamerikas universittes pdjo desmit gadu laik izveidojuas combined degree programmas ar zijas, Vidjo Austrumu un Afrikas universittm. Ar Latvijas universittm vajadztu izstrdt das combined degree programmas kop ar citu valstu augstskolm. Pastvot dam modelim, pusi laika students pavada vien un pc tam otr universitt un beigs saem diplomu no abm. 10. XXI gadsimta universitu doctjiem vajadztu iedroint studentus noklausties izcilko pasaules universitu profesoru lekcijas un diskusijas, kas ir pilngi par brvu. Tie ir aizraujoi materili, un par tiem iespjams saemt komentru un ar atzmi. Coursera ska divi Stanforda universittes profesori, atzstot, ka augstkaj izgltb jmazina lekciju skaits un jizvr problmu diskusijas, kas izriet no m lekcijm, nevis jieka lekciju saturs. Coursera mjaslap visas lekcijas no Stanforda, Hrvarda un citm izcilm universittm ir par brvu, students ar tm iepazstas piemrot laik. Doctjs nkamreiz diskut par o lekciju, nevis vienkri to nolasa. Tdai btu jbt modernai izgltbai. Vai Hrvarda universittes profesora Maikla Sandela fantastisks filozofijas lekcijas, ko var noklausties par brvu. Latvij beidzot jrada augstk izgltba, kas balstta uz egalitrisma principiem (pareizjais budeta vietu princips to nenodroina). Jpank, ka tikai ar smagu darbu, godgu konkurenci un inovcijm neatkargi no vecku ienkumiem vai stvoka sabiedrb iespjams iegt tiem kvalittvu augstko izgltbu. Uis Gruntmanis, ASV Teksasas universittes asocitais profesors Raksts publicts urnl Ir

26

Maija Pozemkovska

Medicnisk paldzba Sibirij

2013 MARTS Nr. 162

o rakstu veltu savai msai Lindai, kam msu ceojums uz Baikalu prvrts par piedzvojumu ar ne tik laimgm beigm lauztu kju un etru dienu rstanos vietj slimnc
Kamr Ziemeamerik 2012. gada vasar tika svinti latvieu dziesmu svtki, tikmr es ar msu devos ceojum uz Sibiriju. Vispr jau trijat, bet par treo, kas ms daji pavadja ce (tas bija msu radinieks, kas apciemoja radus Ainsk Krasnojarskas novad), ir atsevis ststs ar piedzvojumiem. Doma braukt uz Sibiriju mani urdja jau oti sen, laikam jau brnb, kad vieng karte, kas bija plai pieejama, atainoja PSRS un es taj mdzu skatties, prtojot, kas gan tur tlum (aiz Urlu kalnu grdas, kas atdala divas pasaules daas) atrodas. Par 1941. un 1949. gada izstanu vl neko nezinju, jo msu imenes loceki tajs nebija cietui (manu vectvu k Valkas pagasta vecko krievi nova 1944. gad, un vecmte ar pieciem maziem brniem izbga no izstanas, slapstoties Kurzem). Pc PSRS sabrukuma nebiju Krievzem bijusi vairk nek divdesmit gadu (kop studiju lai-

kiem), tpc nolmu, ka jizmanto izdevba, kas man bija radusies, saemot Krievijas vzu uz gadu. Jau tiekoties ar Krievijas kolliem, uzzinju, ka Sibirija ir tiem skaista, un visvairk mani vilinja Baikals pasaul dzikais ezers. Nolmu, ka jbrauc pa dzelzcea lniju, kas bvta cara laikos pirms vairk nek simt gadiem. T ir t saucam Transsibirijas maistrle pasaul gak dzelzcea lnija no Varavas (kas kdreiz ar bija Krievijas sastvdaa) ldz pat Vladivostokai (pie Klus okena) desmit tkstou kilometru. Tomr braukt no Smoenskas, k skum biju iecerjusi, mani atrunja Smoenskas pazia, kas teica, ka ldz Baikalam jbrauc piecas diennaktis un bs grti. Tpc izptju, ka visltk un rtk lidot ar Finnair no Rgas caur Helsinkiem ldz Jekaterinburgai (Urlos) un tad kpt vilcien no Jekaterinburgas ldz Baikalam ir vairk nek 3000 km jbrauc vismaz divas diennaktis. Izlidojam daas dienas pc Jiem, 26. jnij, pcpusdien. Ldz Helsinkiem lidmana maza (k autobuss) un pasaieu vl mazk. Helsinkos jgaida daas stundas un jprsas cit lidman. Izlidojam pirms pusnakts, jlido trs stundas, tau, t k ir laika starpba +3 stundas, Jekaterinburg ielidojam agri no rta. Msu vilciens MaskavaUlanude ir vakar (ms skum brauksim ldz Krasnojarskai pie Jeisejas),

Jekaterinburgas centrs un piemineklis einam di piemineki joprojm ir daudzs Krievijas pilsts

27

APKRTRAKSTS
Baikala. Irkutskas centr saglabta vsturisk apbve (vecas koka mjas), ko pavaldba neauj nojaukt daa ir grausti, bet daa skaisti atjaunotas. Patkami prsteidz divi piemineki pilst atjaunots piemineklis Krievijas caram Aleksandram III, jo via laik tika izbvts slavenais Transsibirijas dzelzce, un piemineklis admirlim Kolakam (atklts 2004. gad), netlu no vietas, kur vi 1920. gad tika noauts un lis noslcints. Tas ir viengais piemineklis Kolakam Krievij. Tlk dodamies uz istvjanku krortciematu pie Baikala, kur paredzts palikt piecas dienas. Skaistais svtezers Baikals prsteidz ar savu dzestrumu t k ezers bargaj Sibirijas ziem aizsalst janvr un ledus kst tikai maij, jlija skum tas ms sagaida ar ledainu deni. Neviens nepeldas. Mums gan vlk izdosies tri ieskriet un tikpat tri, kliedzot no aukstuma, skriet krast. Saka, ka tas, kas peldas Baikal, dzvo ilgi. Gribas tict. Vietj trisma centr piesakmies ekskursijai uz Olchona salu (lielk no 35 ezera salm taj ir trs ciemi, kur dzvo galvenokrt burjati) un Aranu Austrumsajnos. Pc Olchona salas apskates esam svtlaim iet,

Krasnojarska skats uz pilstu

tpc pa dienu apskatm pilstu vietu, kur 1918. gad nogalints pdjais Krievijas eizars Nikolajs II un via imene, k ar citus ievrbas ciengus objektus. ir lielk pilsta Urlos (ceturt lielk pilsta Krievij), dibinta 1723. gad, un nevar saprast, vai t ir Eiropa vai jau zija. Noprkam dzelzcea bieti vietkart (kopj atklt guamvagon, kur ir 54 vietas) ldz Krasnojarskai un braucam divas naktis. Laiks paskrien tri mums ir jautras kaimiienes, divas msas, jau vecmmias, no Krievijas iekzemes, kas ar nolmuas apskatt Baikalu, kur nav bijuas kop brnbas. Pa ceam vrojam Sibirijas dabu un das stacijs, kur vilciens pietur ilgk (Novosobirsk tas stv pat stundu), izkpjam, lai izloctu kjas un nopirktu ko damu. Mazajs stacijs vietjie iedzvotji pienes prtiku pie paa vagona tikko vrtas lauku olas, prdzius, kpintas zivis un citus gardumus. Ja ir nauda, gaaj ce bad nomirt nevar. Pc vairk nek 30 stundm izkpjam Krasnojarsk (agri no rta), lai paliktu te vienu nakti nomazgtos (jo vilcien tdas iespjas praktiski nav), apskattu pilstu un lielo Sibirijas upi Jeiseju. Taj peldties nesank, jo dens ir ledains (spkstacijas d), lai gan r ir tveicgi. Nkam rt kpjam nkam vilcien un braucam diennakti Dievnams Jekaterinburg, kas uzcelts viet, kur tika nogalints pdjais ldz Irkutskai. Irkutska dibinta Krievijas eizars Nikolajs II. Blakus dievnamam liels plakts ar cara attlu 1652. gad un atrodas 70 km no un uzrakstu krievu valod: Piedod man, mans Kungs!

28

2013 MARTS Nr. 162

par ltu naudu nopircis savm vajadzbm. Tikmr sapulcjuies zikrgie, kas kav msai laiku, ststot visdus jokus. Linda karstuma un spju d ir tuvu okam, tau varongi turas. Paspju vl aizskriet ldz msu saimniecei, lai paemtu Lindai tras drbes un dokumentus. Beidzot ierodas ar glbji, kas diezgan primitvi imobiliz lzumu, pieliekot plnu finiea inu, kas ogs, un aizved ms abas ldz savam punktam. Ldzu, lai iedod Lindai kdu pretspju ldzekli. rsts negribgi to dara, injicjot muskul vienkru prepartu, atbildot man, ka nek stiprka viiem nav narkotisks vielas nedrkstot punkt bt. Pat dzeamais dens jprasa, jo rsts laikam baids, ka Linda var skt vemt.

Stacija Sibirij, kur vietjie iedzvotji vilciena pasaieiem prdod uzkodas

ka esam visu jau redzjuas burvga, pirmatnja daba, omuu zupa pusdiens un skaists laiks. Ekskursija ir izdevusies msu grup ir individuli tristi no Krievijas (lielkoties no Maskavas), kop esam desmit. T k protam krievu valodu, varam sazinties. Dieml nkam dien, kad gribam atpsties pie Baikala, pavisam nejaui (uz ldzenas vietas) mana msa Linda pasld uz maza oa un salau labo kju pie pottes. Vl nesaprotam, vai msu piedzvojumi ir beiguies vai tikai skuies. Laikam otrs variants. Apkrtjie cilvki ir ldzjutgi, tiek izsaukti glbji, jo ciemat slimncas nav, bet neatliekam paldzba atrodas Irkutsk (stundas brauciena attlum). Nezin kpc (dadu prpratumu d) glbji, kuu stacija atrodas 5 km attlum, ierodas tikai pc 50 mintm. Linda s tveic ar lauztu kju gandrz stundu. No tuvjs kafejncas tiek atnests ledus. Kds piesaks ms aizvest ar savu auto ldz glbanas stacijai, tau ms atsakmies, cerot, ka glbji tlt atbrauks. Tomr nebrauc. Jau skrienu pret braucoai neatliekams paldzbas manai, kas, izrds, ir vecs norakstts auto ar neatliekams paldzbas marjumu, ko kds vietjais

Mja pie Baikala ar ziedoiem ceriiem jlij

istvjanka lapegu ciems pie Baikala, msu galapietura

Tiek izsaukta neatliekam paldzba no Irkutskas, kas jgaida vl stunda. Atbrauc visurgjjs UAZ universls krievu auto visiem dzves gadjumiem. Iepriekj dien ms ar tdu esam izbraukjuas Olchona salu krustm rsm (pa izdangtu meu, liedaga smiltm, klintm). Apkalpe atsaucga, bet komforta nekda Linda tiek noguldta uz vienkrm nestuvm, slikti imobilizt lauzt kja brauco auto krats, un Lindai oti sp. Ldzam, lai iedod kaut ko palikt zem kjas. Nek neesot. Tad Linda paliek zem lauzts kjas savu mugursomu ar drbm. T k jau piencis vakars, Irkutskas slimncas uzemanas noda ir daudz pacientu (dadas traumas dzrum, smagi piekauti un apzagti rzemju tristi u.tml.). rsts nezina, ko dart opert vai ne, jo neesam vietjs, tpc mums iesaka atgriezties mtnes zem Latvij. Esam apmram 7000 km no mjm, un laika starpba ar Rgu ir +6 stundas kad Latvij ir pusnakts, pie Baikala jau rts. Linda atsaks no opercijas, un lauzt kja tiek ieipsta. To izdara jauna sieviete bez jebkdas medicniskas izgltbas. Pabeigusi skolu, mekljusi darbu un iekrtojusies eit. rsts pamca, k pareizi to dart.

29

APKRTRAKSTS
vi, protams, nekad nav bijis Latvij, viu interes, k kljas Latvij un kpc Baltijas valstis sagrva Padomju Savienbu. Tad vi nesaprot, kpc es runju krieviski ar akcentu, un netic, ka mana dzimt valoda ir latvieu. Galvenais rsts ir prliecints, neraugoties uz maniem iebildumiem, ka mana pirm valoda bijusi krievu, jo PSRS visi runja krieviski. Vi nespj notict, ka es mjs un skol esmu runjusi tikai latviski. Nevarot bt. Jatzm, ka Kazachstan, Uzbekistan un vl das padomju republiks t ar bija. Bet visvairk mani prsteidz jautjums par prostitciju. Galvenais rsts man k doctjai jaut, vai ar Latvij studentes nodarbojas ar prostitciju, lai nopelntu iztikas ldzekus. Vlk uzzinu, ka ldzga problma ir ar Baltkrievij, un atzia mani oti izbrns. T k Lindai drz beidzas Krievijas vza, nolemjam atgriezties dzimten. Nevaram vienoties ar apdrointjiem par nepiecieambu mjup lidot, nevis braukt cauri visai Sibirijai vilcien, jo vii negrib makst (lidot ir drgk). Beigs paas (par savu naudu) noprkam aviobietes caur Maskavu uz Rgu. Bietes mums paldz pastint galven rsta vietnieks, kas iesaka mums aviobieu kantori, ko saviem komandjumiem izmanto ar slimnca. Kantoa darbiniece, k vienmr, oti laipna un atsaucga, izgd mums bietes ar labko krievu aviosabiedrbu Ural Airlines ldz Maskavai un tlk ar Transaero ldz Rgai. Serviss abm firmm tiem oti labs un uzteicams. Slimnca izsauc sanitro transportu Lindas nogdanai ldz lidostai un paem pa ceam ar mani ar vism mantm. Irkutskas lidostas medpunkta darbinieces gan nav prk laipnas, jo ierodamies oti agri (etros no rta), bet ldz lidmanai jgaida vl trs stundas. Ms izliek aiz medpunkta durvm, abas medies iesldzas, bet ms nkstam tuk uzgaidm telp uz dzelzs

UAZ bezceu krievu auto, ko skotnji izmantoja armijas vajadzbm, bet msu diens ar neatliekamai paldzbai (pacientu transportanai)

Medicniskais personls tomr ir iejutgs. Linda tiek palt tikai ap vieniem nakt septias stundas pc traumas. Nkam rt Lindu k rzemnieci nk apraudzt pats nodaas vadtjs ap 35 gadu vecs traumatologs ortopds. Ar rstjoais rsts ir jauns, izskatgs burjats Ijins Andrejs Alsagarovis. Krievij pieemts rstus (ar visus pieauguos) saukt vrd un tvvrd, tpc mums ilgi iet, kamr atceramies rsta tvvrdu. Esmu apmetusies pie kda rsta fizioterapeita, ko ieteica saimniece pie Baikala. Vi dzvo netlu no slimncas un tobrd ir atvainjum, bet sieva izdodot istabas rzemniekiem viu dzvokl. Vien istab iekrtojies pris no veices, man tiek ierdta saimnieku guamistaba (par samaksu). Pai saimnieki gu virtuv. Man tas iet jocgi, bet, t k par istabu maksju pilnu cenu, neiebilstu. Dzvoklis ir neliels, bet mjgs un trs. eit beidzot iespjams izmazgt netro veu, jo pie Baikala ekoloijas d tas nebija iespjams (lai nepiesrotu ezeru, ciematos pie ezera ir ierobeoti dens patria resursi vairk gan neatrisinto kanlizcijas problmu d). Mans jaunais saimnieks rsts vakaros pie tjas ststa par slimncas iekjo dzvi, lai es labk saprastu krieviem pasaprotamas lietas un viu medicnas sistmu. Saimnieka sievai pai msu sarunas nepatk, via ar aizdomm skats uz mani (k uz spiedzi). Ms ar Sergeju (t sauc rstu, pie kua dzvoju) neemam viu vr mums ts ir profesionlas sarunas. Lai lemtu, ko dart ar Lindu repatrit vai turpint rstt Irkutsk, man jdodas vizt pie slimncas galven rsta. Tas ir izbijis kaa rsts, kas atrodas izdienas pensij un vada slimncu apmram piecus gadus. Vi mani laipni uzem, tau beigs uzdod gus jautjums, kas sti neattiecas uz Lindas rstanu. T k

Irkutskas pilstas 3. klnisk slimnca (celta 1953. gad, kdreiz nosaukta Kirova vrd). Traumatoloijas nodaa atrodas visaugstk, 4. stv

30

2013 MARTS Nr. 162

t ar jtamies, jo telpa ir vsa. Lindai atkal salst. Eju prast segu un spilvenu, lai Linda var daas stundas pc negults nakts un ga lidojuma pagult, tau man strupi atbild, ka te nav viesnca. Velku no msu kofeiem r savas jakas, ko uzvilkt un pabzt zem galvas spilvena viet. Gribas st un dzert, bet oreiz bail iet prast pat deni, lai gan t ir otra lielk Maskavas starptautisk lidosta. Lidost viss ir drgs. Uzzinu, ka apmram 10 km attlum ir lidostai tuvk pilsta, un man izststa, k tur tri ar marruta taksometru nokt. T ar izdaru un ieprku prtiku un dzeramo deni lielveikal. Stundas laik esmu atpaka. Linda tikmr aizmigusi. Padam un smejamies par visu piedzvoto. Ik pa laikam kds no medpunkta pab galvu durvs, lai prbaudtu, ko ms darm (vai gadjum nesmjam, jo medpunkta telps smt ir aizliegts). Atbildam, ka ms nesmjam vispr. Lni, bet desmit stundas paiet, un ms lidojam mjup. oreiz lidman ir vl viens pas pasaieris pazstams Krievijas aktieris, kas ir smagi slims un brauc atveseoties uz Jaunemeru sanatoriju. Esam laimgas, ka jau vakar esam Rg lai cik skaists ar btu Baikals, nekur nav tik labi k mjs! Foto no personisk archva

Irkutskas slimncas sevietga palta (pa kreisi Linda)

soliem. Lindai salst, un via grib siltu tju. Eju un klauvju pie medpunkta durvm. Tja un termokrzes mums ir pam, ldzu tikai karstu deni. Negribgi, bet tieku apkalpota. Pc tam uzreiz durvis atkal aizsldz. Lai netraucju vairk. Ldz Maskavai lidojam piecas stundas. Tad jnkst desmit stundas Domodedovas lidost (ldz reisam uz Rgu). Maskavas lidostas medpunkt ms abas ievieto atsevi telp, kur ir vairkas kuetes un rati ar nestuvm. Neomulga telpa izskats k morg un

Baikala apveddzelzce ar neskaitmiem tuneiem un tiltiem, kas celti pirms simt gadiem

31

APKRTRAKSTS

IZ VSTURES
Kuldgas medicnas pagtne var lepoties ar glui teiksmainu vru, kas Latvijas mrog vartu bt nedaudz pieldzinms pat Johanam Kristofam Brocem, ja vien via veikums btu saglabjies. Dakteris mojis vsturi, k tas btu jdara ikvienam krtgam cilvkam, jo no pagtnes ms mcmies reti patkami tau visas kdas un jau iepriek nolemtas nepareizbas izbaudt uz savas das. Kuldg pirmais mediis rakstos fiksts 1554. gad (pats pirmais ar vis Kurzem) irurgs brddzinis un ragu licjs Hanss (amatnieks vl bez uzvrda). Savukrt pirmais universittes izgltbu baudjuais medicnas doktors 1633. gad bija Daniels Ditmrs. Vi studjis Leipcig, bet, stjoties Kurzemes hercoga galma dienest, apmies to apgdt ar zlm un nepiecieambas gadjum, cik tri vien iespjams, ierasties pie hercoga via etrjga kariet vasar vai kamans ziem. rsta gada alga bija trssimt pou guldeu, lasts auzu, divas siena kaudzes, divsimt asis malkas, zirgs un viens kalpa puisis, kas pie reizes apkopis doktortu. Nkamais akadmiski izgltotais rsts Kuldg no 1661. gada bija Karaauu (Knigsbergas) universittes audzknis Arnolds lepengrells, saukts ar Slepenkreliuss, viens no diviem Kurzemes rstiem, jo otrs hercogam kalpoja Jelgav. Sigizmunds Velcels darbu ska 1697. gad, bet 1710. gad kuva par Liel ma upuri. Ceturtais ir turpmko rindu varonis Johans Georgs Veigands (Weygandt). Izcilkais Baltijas medicnas vsturnieks Izidors Brensons (18541928) par viu sniedz dus datus (Die Aerzte Kurlands. Riga, 1929, S. 418420). Dzimis 1680. gada 6. februr Bausk, kur via tvs Georgs Veigands bijis okulists un bru irurgs, bet mte Anna Katrna, dzimusi Hnerte pilstas veck meita. Veigands seniors drz prclies uz Kuldgu, kur bijis turgs un ietekmgs vrs, jaucies poltik, ierkojis aptieku un gjis boj Lielaj mr 1711. gad, paaizliedzgi sniedzot paldzbu sirdzjiem un inficjoties no tiem. Johans Georgs gjis tva pds, 1699. gad inskribts Kurzemei tuvkaj Karaauu universitt, 1702. gad piedaljies kd publisk disput, studijas turpinjis Rostok un beidzis ar medicnas doktora gradu 1707. gad Leiden, kas tolaik bija Eiropas medicnas zintnes centrs. Atgriezies Kurzem, vi apmeties Liepj un strdjis par praktizjou rstu, bet pc tva nves 1711. gad prclies uz Kuldgu. Aplieci-

Dakteris Veigands un via kollekcija

njis sevi par zingu un prasmgu rstu, kam par pie-

Kuldgas pils 1729. gad. J. G. Veiganda zmjumu przmjis A. E. Zalsters un publicjis sav grmat Hercoga Jkaba burinieki, 20. lpp.

rdjumu kalpo pieaicinana obdukcijs un ekspertzs, bijis kulddznieku iemots, jo pilstas maistrts 1737. gad izdevis pau rkojumu par daktea un literta Veiganda mtnes izdaioanu. Miris 1740. gada 20. mart Kuldg. rsta dzvesbiedre bija turga zemespanieka meita Magdalne Grolla no Alsungas, imen bija vairkas meitas un dls Georgs, latvieu draudzes diakons Jelgav. Johana Georga Veiganda vrds visbiek tiek mints sakar ar via ma lielo kaislbu senatnes avotu un rokrakstu vkanu, prrakstanu, dadu datu apkopoanu, Kurzemes hercogu enealoisko tabulu sastdanu u.tml. Pavisam Veiganda kollekcij bijui trspadsmit biezi Kurzemes pagtnei veltti sjumi. Tau saglabjies tikai viens. sjuma apjoms ir vairk nek piecsimt lappuu, un tas glabjas Krievijas Zintu akadmijas bibliotk Sanktpterburg, jo autors to dvinjis Kurzemes hercoga Frdricha Vilhelma (16921711) atraitnei Annai Ivanovnai (16931740), Ptea Pirm plnprtg bra Ivana meitai, kas Kurzem valdja ldz 1730. gadam, bet pck kuva par Krievijas imperatori. J. G. Veiganda dvinjums tad vartu bt paemts ldzi, prceoties no Jelgavas uz Sanktpterburgu. Tau sjumam izgatavots noraksts jeb kopija, kas glabjas Latvijas Valsts vstures archv Rg (7363. fonds, 3. apraksts, 951. lieta). o Veiganda apkopoto sjumu skk aplkojis un analizjis novadptnieks un jrniecbas vsturnieks Artrs Eiens Zalsters (19222008), lielisks

32

2013 MARTS Nr. 162

un kri izdots monografijas Hercoga Jkaba bu ri nieki (2002) autors. Daus papildinjumus tai A. E. Zalsters publicjis apcerjum Medicnas doktora J. G. Veiganda 1730. gada rokraksts Ventspils 17. gs. kuubves vstures izptes skums, kas publicts LU Rakstu 653. sjum 2003. gad. Cik var saprast no A. E. Zalstera atststa, J. G. Veigandu vadjusi dzia izcelt jauno laiku gaism pagtnes aizmirstbas atstto Kurzemes vsturi, lai to redztu vstures pttju pasaule, k teikts sjuma ievad. Tik tiem, tolaik Baltij un Krievij mods nopietnka interese par vsturi, kur notikumus varja ne tikai fikst, bet ar savdabgi interprett, k nu kuo brdi un kam tas bija vajadzgs un izdevgi. J. G. Veigands vartu bt ietekmjies un izmantojis pazanos ar Annas Ivanovnas miesas rstu un litertu Johanu Bernhardu Fieru (16851722) no Rgas (pseudonims Montanus), kas bijis ar ietekmgs rstniecisks paldzbas reformtors Krievij un racionlas lauksaimniecbas sekmtjs (piemram, t saucamie krievu lauki Purvciem aiz Grzikalna Rg). J. G. Veiganda saglabt rokraksta skum ski atststta pirmo Kurzemes hercogu, viu senu un radinieku dzves gaitas, k ar Kurzemes hercogstes vsture no 1561. ldz 1731. gadam, proti, sjuma tapanas laikam. Seko J. G. Veiganda ptjumi jrniecbas vstur, kas A. E. Zalsteru k s specilittes prstvi interesjui visvairk, tlab pamatgi analizti un komentti. Sens Kuldgas pils zles griestos bijui attloti Kuldg un Ventspil bvti kui. Sniegtas zias par 44 kuu nosaukumiem un apbruojumu, kas bvti no 1638. gada. Nordts ar lielgabalu skaits uz katra kua, bet tas maz raksturojot kaujas spjas, jo pieskaitti ar mazkalibra lielgabali (falkonetes un musketes), kas vui no statva pri bortam. Protams, lielais lielgabalu skaits radja varenbas iespaidu. Seko 44 kuu nosaukumi ar lielgabalu skaitu uz katra, k ar 15 neapbruotu kuu nosaukumi. Nordts, ka uzbvti vl 60 kui, kuu nosaukumus J. G. Veigandam nav izdevies noskaidrot. Ttad kopum aptverti 119 kui. Analizjot J. G. Veiganda rokrakst sniegts zias, A. E. Zalsters pievras kuubvei Ventspil, kur norda uz vrtgu informciju teksta un zmjumu veid, kas noderga msdienu vsturniekiem, bet nobeigum raksta, ka pateicoties J. G. Veiganda centieniem celt gaism aizmirstbai nodoto Kurzemes vsturi, mums radusies iespja preczt un papildint Ventspils kuubves vsturi. Tds, lk, daktea pakalpojums vsturniekiem! Bet kas bija divpadsmit zuduos sjumos? Arnis Vksna

ATCEROTIES

Pauls Grbe ar sievu Frdu Martu 1993. gad

2013. gada 22. novembr aprit 100 gadu kop dzimis patologs Pauls Grbe (1913 Jelgav 2002, 9. maij ujork) - bijuais LZA prieksdis (1986 1991). Beidzis Minsteres universitti (1950), doctjs ujork (no 1968). Studentu korporcijas Gersicania dibintjs (1947).

Nikolajs Skuja (pa kreisi) un LZA biedrs Ansis Muinieks Rg 2003. gad

2012. gada 16. oktobr Rg 99 gadu vecum mb aizgjis internists, gastroenterologs, Dr. habil. med., profesors, Latvijas Zintu akadmijas goda loceklis, LB godabiedrs, Kristapa Rudza balvas laurets Nikolajs Skuja (dzimis 1913. gada 5. oktobr Zltes pagast). Sit tibi terra levis!

33

APKRTRAKSTS

Dvana nozmgaj jubilej

pensij. grmata tiks izdota ar LZA financi lu atbalstu ($ 3,000) k dvana godjamam rstam lielaj dzves jubilej. Ldzam visus LZA biedrus atbalstt s grmatas izdoanu ar ziedojumu. Gr matu paredzts izdot 2013. gada pavasar. Ilgdzvotjs Viktors Straubs, neraugoties uz cienjamo vecumu un ar to saisttm kaitm, joprojm ir gar mos un turpina rakstt memurus, kas ir paliekama vrtba Latvijas medicnas vstur, jo aptve notikumus gandrz gadsimta gaum. Via atmias ir interesants kultrvsturisks dokuments. Daudz laimes jubilej, kolli Straub! M. P.

2013. gada 1. maij LZA ilggadjais biedrs, kdreizjais Ohajas kopas prieknieks rsts Viktors Straubs atzms savu 95 gadu jubileju. Vi ir pdjais dzvais LU Medicnas fakulttes 1944. gada absolvents. Sakar ar jubileju un pc Viktora Strauba lguma LZA valde nolmusi atbalstt triloijas Sava laikmeta liecinieks otrs daas izdoanu (par dzvi ASV no 1952. ldz 1993. gadam). Triloijas pirm daa iznca trs grmats 2002., 2003. un 2012. gad. Viktors Straubs atstjis ldz im nenovrttu mantojumu Latvijas medicnas vstur. Kollis dzimis 1918. gad Feodosij (Krievij, tagad Ukraina), kur via tvs strdja par kaa rstu. Kop 1918. gada rudens Straubu imene dzvojusi Rjien. Pirmaj grmat Sava laikmeta liecinieks. Kda vidzemnieka atmias. I daa (19181939), kas iznca 2002. gad, autors apraksta savu brnbu un jaunbas gadus Rjien, kur mcjs pamatskol un imnazij. Otraj grmat Trs armijs. Kda vidzemnieka atmias. II daa (19391945), kas iznca 2003. gad, autors apraksta dienestu Latvijas armij, Baig gada (19401941) notikumus, vcu okupciju un studijas Latvijas Universittes Medicnas fakultt, k ar vlk, pc rsta diploma ieganas 1944. gada 31. mart, piedzvoto latvieu leion. Tre grmata Nezias gadi (iznca 2012. gad Rg) ir par dzvi gsteku nometns Vcij un pirmajiem pckaa gadiem, kad autors strd dads Vcijas slimncs, apprecas un gaida atauju imenes izceoanai uz ASV, pirms izceoanas pusgadu strdjot par kua rstu. obrd sagatavoan ir ceturt grmata, ku atainoti notikumi no 1952. gada janva, kad autors kop ar sievu un gadu veco meitu ieceoja ASV, ldz 1993. gadam, kad Viktors Straubs prtrauc strdt, aizejot

Viktors Straubs Klvlend bijis pazstams gan k aktvs latvieu sabiedrisks darbinieks, gan ar k labs un izpaldzgs rsts. Vi bija viens no pirmajiem latvieu rstiem, kas apmets uz dzvi Klvlend un ilgus gadus bija manu vecku un msu imenes rsts. Pckaa gados oti daudz latvieu rstjs tiei pie Dr. Strauba. Aizemtba praks viu nekavja aktvi darboties ar latvieu sabiedrb. Vi bija aktvs ne tikai draudz un biedrb, bet ar Klvlend rkotos dziesmu svtkos un citos nozmgos sarkojumos. Via vrds pards ar Klvlendas tautas nama iepirkanas komitej, Klvlendas latvieu akadmisks kopas, kredtsabiedrbas, pensionru apvienbas un citu organizciju darbinieku sarakstos. Pc Latvijas neatkarbas atganas Viktors Straubs bija aktvs Klvlendas Latvijas Tautas frontes atbalsta grupas dalbnieks un nekad neloja financilu atbalstu labdarbas sarkojumiem (vienalga, kua organizcija tos rkoja). Kop ar Dagniju Strautnieci vi sniedzis lielu paldzbu Rgas Brnu klniskai slimncai. Klvlend tika nodibinta atbalsta grupa, kas uzms gdt ldzekus s slimncas lipgo slimbu nodaas remontam. Nodaas vadtjs Dr. irts Breicis vstul viam un Strautnieces kundzei raksta: Vlos izteikt sirsngu pateicbu Jums par lielo materilo paldzbu. Pateicoties Jsu savktajiem ziedojumiem 30000 dolaru apmr, msu nodaa ir prvrsta ldz nepazanai. Vien vstul nav iespjams piemint visu, ko Dr. Straubs Klvlendas un Amerikas latvieu sabiedrb ir darjis. Pateicb par to msu pienkums btu atbalstt via memuru pdjs grmatas izdoanu. Astrda Jansone, bijus Klvlendas latvieu biedrbas priekniece, Daugavas Vanagu Klvlendas nodaas valdes locekle un Amerikas Latvieu apvienbas valdes sekretre

Atbalsta vstule grmatai

34

2013 MARTS Nr. 162

Dace Micne Zlte Vai kds mani sauca? Ksis gjputnu pri man traucas. Vai kds man ldzas, Uztic bdas, sdzas? Pr trumu dzestra vja vdas. Latvij atgrieas gjputni, Raksta avze Diena. Kas mani sauca? Virs mea gjputni traucas. Kas mani sauca? Putni atbildi teic tava zeme un tauta.

Gjputni

IN MEMORIAM
Ilga Balode (dzim. Apine), M.D. (5.11.1918 Tartu 30.11.2011 ikg, IL) Rainis Brzi, M.D. (12.03.1921 Limbaos 11.08.2012 ikg, IL) Nora Boa (dzim. Dunkere), zobrste (13.06.1922 Smilten 25.02.2012 Bronks, NY) Imants Brika, M.D. (24.05.1922 Rg 10.06.2012 Takom, WA) rika Burrough (dzim. mitemitere), M.D. (16.02.1919 Harbin, n 22.06.2012 Florid) Anna Cerbule (dzim. Dombrovska), M.D. (29.10.1925 Veclaicen 7.08.2012 Boyertown, PA) Aija Gulbte (dzim. Eglte), zobrste (5.09.1922 Rg 18.10.2012 Upsal, Zviedrij) Ingrda Jurvica (dzim. Alte), acu rste (10.05.1927 Rg 29.03.2012 ikg, IL) Andris Kadeis, rsts (10.12.1933 Liepj 21.09.2012 Braunveig, Vcij) Arnolds Kursis, rsts (25.12.1919 Roslav, Krievij 22.05.2012 Stokholm, Zviedrij) Olga Ntria (dzim. varca), zobrste (22.03.1921 Naudt 17.01.2013 Hamburg, Vcij) Lidija Neiberga (dzim. Romne), rste (4.02.1912 Chakov 16.08.2012 Oro Valley, AZ) Lidija Nkure (dzim. Halden), M.D. (8.08.1922 Kasel, Vcij 28.03.2012 Northbrook, IL) Austra NoraCurie (dzim. Krmia), zobrste (3.10.1917 Raun 3.05.2012 Marine on St.Croix, MN) ris lesers, M.D. (22.09.1942 Rg 8.01.2012 Toronto, Kanad) Mirdza neidere, D.D.S. (26.11.1924 Slok 6.03.2012 Farmington Hills, MI)

Zvaigu makernieki. Noktirne

T ms sdjm ezera krast, Pr ezeru prkljs tumsa. Meu galotnes turja lpas, Ar ko naktij aizdegt zvaigznes. T ms sdjm ezera krast, Klusums dusja blakus k putns, Viu virsma trsja trausli, Un es dzirdju tavu balsi. Noert zvaigzni krtou alkstu, Turt zvaigzni k laimi plaukst, Kad aiz sevis t atstj sidraba sliedi, Zini, tavu vrdu dvsel sauku. T ms sdjm ezera krast, eot nakt krtoas zvaigznes, Ezers lkojs debesu rakstos, Klusi smnot un pieveot plakstus.

Dace Micne Zlte un Dr. Egils E. Zltis

Lidija ultmane (dzim. Straumte), M.D. (21.08.1921 Rg 30.11.2012 Toronto, Kanad)

35

APKRTRAKSTS

LZA biedru e-adreses

A Adamovis, Andris Adamsons Schranz, Glorija Adamsons, Krlis Andersons, Anda Andrejeva, Lva Austri, Krlis Austri, Mielis Auzi, Baiba Avots Avoti, Andrejs Avots Avoti, Krlis B Bailey, Ieva Balodis, Lidija Bandrevics, Vidvuds Bauer Lindbergs, Vija Bauman, Irna Beeris, Rta Bergmane Raistere, Inese Brzi, Uldis Jnis Bite, Uldis Blis Eglja, Mra Blis, Prsla Blokmanis, Andris Blumbergs, Edvns Borteins, Rota Bottomley, Sylvia Bott, Vladimirs Buis, Juris andrisa@hotmail.com gschranz@aol.com kadamsons@rcm.upr.edu andaa@earthlink.net andrejevaliva@hotmail.com austrins@bigfoot.com maustrins2@cs.com bausinsch@comcast.net aavots@gmail.com kavots@wm.com ibailey@pol.net buncis@comcast.net bvics2@aol.com vblindbergs@gmail.com irenabauman@aol.com. rgbekeris@q.com ineser@comcast.net ujberzins@aol.com bite.uldis@mayo.edu blakiseglajs@msn.com ansisbl@hotmail.com ablokman@sfu.ca edblumberg@msn.com rotab@adelphia.net sylvia-bottomley@ouhsc.edu valbott@hotmail.com bunkis@ocps.com Gruntmanis, Uis Gulns, Voldemrs H Hoag, Silvija J Janava, Jina Janners, Sigurds Jansons, Uldis Janusonis, Silvija K, Kalni, Aivars Kalni, Aleksandrs Kalni, Andrejs Kalni, ris Kalni, Guntis Kalni, Ilze Kalni, Juris Kampe, Ilze Katis Upelnieks, Lauma Katlaps, Gundars Keggi, Kristaps Kilkuts, Sandra Kilman, Lga irsons, Inga Koro, Pauls Kravis, Jnis Kravis, Marers Krievs Leonard, Vivita Krolls, Sigurds Krmi, Andrejs Kurme, Evita Klte, Zinta L Lakstgala, Ilze Lazovskis, Juris Lizlovs, Silvija Lsis, riks Lsis, Jnis M Maslow Kowal, Nina Medenis, Aija Medenis, Vidvuds Muinieks, Ansis N Neiders, Mirdza Neimanis, Andris Neimane, Ieva Niedrtis, riks O Otto, Rota Ozoli, Andrejs Ozoli, Artrs Ozols, Robert ugis.gruntmanis@utsouthwestern.edu vgulens@gmail.com rwhoag@sbcglobal.net sfojlj@hotmail.com sjanners@up.net uldisj@yahoo.com rabds@sympatico.ca akalnins@woh.rr.com alekskalnins@gmail.com juris2@earthlink.net a_kalnins@hotmail.com kalninsg@hotmail.com ilze.kalnins@utoronto.ca kalnins@wideopenwest.com ilzekampe@accesswave.ca lauma@katis.net katlapsg@vcu.edu keggi@snet.net skilkuts@aol.com rlkilman@earthlink.net dr.irp@sympatico.ca paulkoro@live.com jkravis@rogers.com mkravis@cogeco.ca vkrievs@aol.com skrolls@msn.com faci2@roadrunner.com evita_kurme@gmx.net kzinta@comcast.net ilze131@verizon.net lazovskisj@cbdha.nshealth.ca lizlovs@aol.com lusise@hotmail.com jr.lusis@sympatico.ca ninamaslow@gmail.com aijamedenis@gmail.com vmedenis@aol.com ansis.ingrid@gmail.com neiders@buffalo.edu aneimanis@olg.com ineimani@mcmaster.ca erikniedritis@msn.com rotaotto@shaw.ca aozolins2004@msn.com ozolin@mindspring.com robertozols@comcast.net

C Cakuls, Pvils pcakuls@rogers.com Cakuls Tters, Laila pcakuls@rogers.com Cigusis Alderman, Aleksandra nelson1442@gmail.com Cilnis, Juris cilnis@earthlink.net D Danievskis, Pteris Dimants, Jnis J. Dreimane, Daina Doblinger, Sandra Dobrovolsky, Irene Dzintars, Paulis E Ertel, Inta F Freibergs, Arnis Freiberg, Carmen Freimanis, Atis Freimanis, Rita G Gabliks, Jnis Galejs Dravnieks, Aina Galejs, Laris Gonia, Luize Gonzalez Tlbergs, Lga Graudi, Gunrs Grbe, Baiba danisevskis@t-online.de dimants@hotmail.com ddreiman@fastmail.fm sdoblinger@sympatico.ca staivd@gmail.com dzintars@knology.net ertel@med.umich.edu arnisfreiberg@rogers.com ddscarmen@hotmail.com freimanisw@yahoo.com rfreiman@wfu-bmc.edu jgabliks@aol.com ainad@mycidco.com galejs@michiganurology.com cgft@aol.com ligagon@hotmail.com graudins@sbcglobal.net bjgrube@gmail.com

36