Latvijas skolu un to skolēnu izglītības nākotne.

Saeima otrdien ārkārtas sēdē noraidīja opozīciju partiju "Latvija pirmajā vietā" un "Apvienotā
saraksta" deputātu iesniegto lēmumprojektu par neuzticības izteikšanu izglītības un zinātnes
ministrei Andai Čakšai. "Apvienotais saraksts" deputāti vērsušies Saeimas prezidijā ar
iesniegumu, prasot izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai paskaidrojumus par Valsts
izglītības un satura centra metodiskā materiāla "Seksuālā izglītība - jautājumi un atbildes"
sagatavošanu un publicēšanu lietošanai izglītības iestādēs, vēsta "Apvienotais saraksts". Kā
arī Čakša ir izteikusi savu viedokli, kurā atbalsta Skolu reformas/skolu tīklu optimizāciju jeb
mazo skolu likvidēšanu vai slēgšanu. Šādām reformām būtu sekojošas sekas - simtiem
pedagogu paliktu bez darba. Iespējams daudziem lauku skolu audzēkņiem būtu grūtības
nokļūt uz citām skolām. Kā viens no reformas nepieciešamības stūrakmeņiem tiek minēts, lai
bērni saņemtu kvalitatīvāku izglītību, bet skolotāji lielākas algas. Tādēļ, esot pēc Čakšas
domām, jāslēdz pamatskolas un vidusskolas kur ir maz bērnu. Ja apvienotu šīs skolas,
visticamāk izveidotos pārāk lielas klases, un skolotājas nespētu nodrošināt kvalitatīvu
izglītību tik lielam klašu skaitam. No otras puses nevar nepiekrist, ka šis ir neizbēgams
process, patīk mums tas vai nē. Mūsu valsts nevar atļauties tik plašu skolu tīklu, kāds reiz tas
ir bijis. Debatēs Ainārs Šlesers akcentēja, ka nerunās par to "visu labo", kas ir izglītības jomā,
bet par problemātiskām lietām. Demisijas pieprasījumā runa bija par to ka vecākiem jābūt
iepriekš informētiem par izglītības saturu, atzīmēja Šlesers. Šausmu izraisošais metodiskais
materiāls par seksuālo izglītību nonāca apritē skolās, neinformējot vecākus, sacīja LPV
frakcijas vadītājs, izceļot to, ka tieši vecākiem nevis kādiem ‘’ierēdņiem’’ šajā jautājumā
jānosaka, kas tiks mācīts bērnam. Ka no 18 vai 15 gadiem par šīm tēmām var sākt
runāt/mācīt, nevis kā Šlesers izsakās - no 4 vai 7 gadu vecuma. Vai Šlesera kungam piekrist,
vai tomēr nepiekrist? Domāju ka viss ir atkarīgs, no šiem diviem galvenajiem faktoriem -
kāds cilvēks skatās uz šīm ziņām – jauns vai vecs, un izglītots par mūsdienu aktualitātēm
sabiedrībā vai nē. Protams, cilvēki ir dažādi. Jauni cilvēki jeb Gen Z paaudze ir atvērtāka un
pieņemošāka kad tiek apspriesta tēma ‘’Seksuālā izglītība’’. Manuprāt piekļuve internetam
no agra vecuma ir atbilde šim. To ko mēs jaunieši redzam internetā, tas tajā tiek absolūti
normalizēts, un no agra vecuma mums smadzenēs tiek ‘’ielikts’’ ka visas šīs lietas ir pilnīgi
normālas, cilvēki var darīt/izpausties kā grib. Tādēļ skolā mācoties tas nav nekas jauns. Taču
vecāki cilvēki par mūsu paaudzi, kuri ir iespējams uzauguši konservatīvā vidē, vai vienkārši
šo nesaprot, tāpēc arī uzreiz nolamā ideju par šo seksuālo izglītību. Viņu laikā bija tikai
vīrietis un sieviete, nekādu citu dzimumu. Šobrīd, mūsdienās, arī ir tikai dzimumi, vismaz tā
to vajadzētu atstāt ja iet runa par Izglītības sistēmu. Visi šie izdomātie jaunie dzimumi tikai
jauktu bērniem galvas stundās. Lai viņi skatās TikToku vai Youtube video, nevis klausās par
šo no skolotājām, kuras manuprāt vismaz Latvijas skolās, šo tik ļoti neatbalsta, un rezultātā
nav vēlme mācīt šo. ‘’Par” demisijas pieprasījumu balsoja 41 deputāts, ‘’pret’’ bija 47, bet
neviens neatturējās. Katram deputātam ir savs personīgais viedoklis, atlaist vai neatlaist. Tie
nedomā divreiz par to, un sniedz konkrētu atbildi. Ņemot vērā, ka šai skolu tīklu reformai nav
viena risinājuma, Izglītības ministres ieskatā būtu jāpanāk balanss, jo izglītības kvalitāte
‘’nevar būt atkarīga no tā, ka bērns piedzimis, piemēram, reģionā ar zemu dzimstību’’. Čakša
apstiprina, ka sarunas ar pašvaldību pārstāvjiem turpināšoties, tostarp ir paredzēta reģionu
attīstības padomes tikšanās, jo reformas ‘’ir neizbēgamas’’, tāpēc ‘’jābūt drosmīgiem un
jāpieņem lēmumi tagad’’.