LATVIJAS UNIVERSITĀTES

P. STRADIŅA MEDICĪNAS KOLEDŽA

KARIESA PROFILAKSES
NEPIECIEŠAMĪBA PIRMSSKOLAS
VECUMA BĒRNIEM

KVALIFIKĀCIJAS DARBS

Autors: Jeļena Strupīte

Darba vadītājs: Dr. Vjačeslavs Vološins

RĒZEKNE, 2010

1
 ANOTĀCIJA

Darba autors: Jeļena Strupīte

Kvalifikācijas darba nosaukums: Kariesa profilakses nepieciešamība pirmsskolas

vecuma bērniem. - Rēzeknē: Latvijas Universitātes P.Stradiņa Medicīnas koledža.

Kvalifikācijas darba mērķis: ir noteikt kariesa risku sešus gadus veciem bērniem, un
izstrādāt ieteikumus kariesa profilakses programmai.
Kvalifikācijas darba mērķa sasniegšanai veikti sēkojoši uzdevumi:
1. Izpētīta zobu uzbūve un struktūra, un zobu slimības.
2. Tika izvērtētas sešgadīgo bērnu īpašību raksturojums un piemērotas darba
metodes.
3. Kariesa riska faktoru noteikšana:
3.1. Zobu aplikuma un siekalu nozīme kariesa attīstībā.
3.2. Fluorīdu nozīme kariesa attīstībā.
3.3. Ēšanas paradumu un cukura patēriņa nozīme kariesa attīstībā.
4. Veikt anketēšanu vecāku vidū par bērna zobu veselību.
5. Izstrādāt ieteikumus kariesa profilakses programmas izveidei atkarībā no riska
faktora iedarbības.
Kvalifikācijas darba tapšanas gaitā izvirzītais mērķis tika sasniegts, un izpildīti visi
uzdevumi.
Kvalifikācijas darbs sastāv no ievada, 3 nodaļām, rezultātiem, secinājumiem un
ieteikumiem, izmantotās literatūras un avotiem, pielikumiem.
Rakstot kvalikācijas darbā tika izmantotas šādu autoru atziņas: Žukovs L., Vanaga B.,
Fenvika E., Krustiņa A. u.c.
Kvalifikācijas darbs ir uzrakstīts uz 36.lpp., tas satur 3.tabulas, 15.attēlus, 3.pielikumus,
15 literatūras avotus.
Apkopots un veikts pētījums.
Kvalifikācijas darbā tika apkopoti rezultāti, un izstrādāti secinājumi un ieteikumi.

2
 SATURS

Apzīmējumu saraksts...................................................................................................4
Ievads...........................................................................................................................5
1. Zobu uzbūve un iespējamās slimības..................................................................7
1.1. Zobu uzbūve un struktūra...........................................................................7
1.2. Zobu slimības.............................................................................................8
2. Sešgadīgo bērnu īpašību raksturojums un piemērotas darba metodes ...............9
3. Kariesa riska faktori......................................................................................... 11
3.1. Zobu aplikuma un siekalu nozīme kariesa attīstībā................................12
3.2. Fluorīdu nozīme kariesa attīstībā.............................................................13
3.3. Ēšanas paradumi un cukura patēriņa nozīme kariesa attīstībā.................14
Rezultāti....................................................................................................................15
Ieteikumi kariesa profilakses programmas izveidei................................................. 29
Secinājumi.................................................................................................................30
Izmantotā literatūra un avoti.....................................................................................31
Pielikumi....................................................................................................................32
1. pielikums. Klīniskā apskates
karte....................................................................33
2. pielikums. Piekrišanas
veidlapa........................................................................34
3. pielikums. Anketa bērniem (atbild
vecāki).......................................................35

3
 APZĪMĒJUMU SARAKSTS

KPE - kariesa intensitātes indekss (kariozo, plombēto un ekstrahēto zobu

summa.)
kp - kariesa intensitātes indekss piena sakodienā
kpv - kariesa intensitātes indekss zobu virsmām piena sakodienā
kz - kariozs zobs piena sakodienā
pz - plombēts zobs piena sakodienā
kv - karioza piena zoba virsma
Pz - plombēta pastāvīgā zoba virsma
pz - plombēta piena zoba virsma
Ev - ekstrahēta pastāvīgā zoba virsma
G-Vind. - Green-Vermillion mutes higiēnas indekss
pH - siekalu buferkapacitāte
siekalu daudz - stimulētas siekalu sekrēcijas daudzums
t. k.uz krūzi - tējkarotes cukura uz vienu krūzi, dzerot tēju
karotes dienā - cukura tējkarotes dzerot tēju dienas laikā
ppm - parts per million-fluora koncentrācija
PVO - Pasaules Veselības organizācija
ADEA - American Dental Education Association- Amerikas Zobārstniecības izglītības
asociācija
ADA - American Dental Association- Amerikas Zobārstniecības asociācija

4
 Ievads

Ceļš uz veselīgu un skaistu smaidu mazulim sākas ilgi pirms viņam parādās pirmie
piena zobi. Grūti pārvērtēt vecāku lomu bērnu zobu veselības nodrošināšanai, sākot no viņa
ieņemšanas brīža un beidzot ar pēdējo gudrības zobu parādīšanos. Zobu veselība, zobu
dobuma veselība, kā arī bērna organisma veselība kopumā gandrīz pilnīgi visa ir atkarīga no
vecākiem: no viņu iedzimtības, grūtniecības perioda norises, augļa attīstības perioda, ar
pilnvērtīga uztura nodrošināšanu.
Bērni nāk no dažādām sociālajām vidēm, no ģimenēm, kurās netiek pievērsta
pietiekama uzmanība bērnu zobu veselības stāvoklim, un no ģimenēm, kurās tiek pievērsta
pietiekama uzmanība bērnu zobu veselības stāvoklim. Tas nozīmē, ka dažiem bērniem nav
iemaņu zobu kopšanā un bērnu vecākiem trūkst informācijas par zobu kariesa profilaksi, un
dažiem bērniem ir iemaņas zobu kopšanā un bērnu vecākiem pietiek informācijas par zobu
kariesa profilaksi.
Zobu kariess ir visizplatītākā saslimšana un skar 97% no visas pasaules iedzīvotāju
populācijas.
Latvijā viena no izplatītākajām veselības problēmām, var teikt - nacionāla problēma, ir
zobu kariess, kas skar visu vecuma grupu iedzīvotājus. 2005.gadā veiktie epidemioloģiskie
pētījumi Latvijā pierādīja, ka kariesa intensitāte bērniem ir diezgan augsta sešus gadus veciem
bērniem – 1,2. Rēzeknē 2007.gadā Mutes veselības centrā tika apsekoti 522 pirmsskolas
vecuma bērni, kuru KPE indekss (vidējais bojāto, kariozo, plombēto, ekstrahēto, pastāvīgo
zobu skaits) ir 2.7 (vidējais), cēlonis tam ir nepietiekams fluora daudzums dzeramajā ūdenī,
nepareiza mutes kopšana (fluoru nesaturošu zobu pastu, bērniem nepiemērotu zobu birstīšu
lietošana. Ludzas novadā 5 - 6 gadu veciem bērniem KPE – 2.8
Kariess ir daudzfaktoru saslimšana, un tā attīstība ir atkarīga no šādiem faktoriem:
saimnieka (zobs un siekalas), mikrofloras (aplikums), substrāta (uzturs) un laika.
Mute cilvēkam vajadzīga, lai ēstu, runātu, smaidītu, raudātu, kliegtu, skūpstītos. Veseli
zobi un vesela mute sniedz labsajūtu, svaiga elpa un patīkams smaids, tā ir jūsu panākumu,
ķīla, kontaktējoties ar apkārtējiem. Tādēl, par mutes veselību jāsāk rūpēties no pirmām mūža
dienām, kaut arī bērns vēl pavisam mazs un īstu zobu viņam vēl nav.(1).

5
 Bērnu zobu veselībai ļoti svarīgi apmeklēt stomatologu no paša agrīna vecuma.
Apmeklējums, kā arī kontroli par lietošanu ar ēdienu, dzērienu un zobu pastu, mutes dobuma
skalojamajiem līdzekļiem.

Darba mērķis: Noteikt kariesa risku sešus gadus veciem bērniem un izstrādāt
ieteikumus kariesa profilakses programmai
Darba uzdevumi:
1. Zobu uzbūve un struktūra.
2. Zobu slimības.
3. Sešgadīgo bērnu īpašību raksturojums un piemērotas darba metodes.
4. Kariesa riska faktori.
4.1. Zobu aplikuma un siekalu nozīme kariesa attīstībā.
4.2. Fluorīdu nozīme kariesa attīstībā.
4.3. Ēšanas paradumu un cukura patēriņa nozīme kariesa attīstībā.
5. Veikt anketēšanu vecāku vidū par bērna zobu veselību.
6. Izstrādāt ieteikumus kariesa profilakses programmas izveidei atkarībā
no riska faktora iedarbības.
Darba hipotēze
Kariesa galveno riska faktoru noteikšana un to novēršana, dod iespēju izstrādāt
ieteikumus kariesa profilakses programmai, lai samazinātu kariesa attīstību.

6
 1. ZOBU UZBŪVE UN IESPĒJAMĀS SLIMĪBAS
1.1. Zobu uzbūve un struktūra

Zobi veic barības satveršanas, nokošanas un sasmalcināšanas funkciju. Zobi ietekmē

artikulēto skaņu veidošanos un cilvēka izskatu.
Žoklis aug un attīstās, bet zobu izmēri nemainās, tādēļ starp piena zobiem parādās
spraugas. Spraugas liecina, ka būs pietiekama vieta pastāvīgajiem zobiem, kuri ir lielāki par
piena zobiem. 5 - 6 gadu vecumā izkrīt pirmie piena zobi tādā pašā secībā, kā parādījušies.
Parādās pirmie pastāvīgie zobi, tie parasti ir sestie zobi. Pastāvīgo zobu formula ir x=4n-20,
kur x - zobu skaits un n – gadu skaits. Tādu stāvokli, kad bērnam mutē ir gan piena zobi, gan
pastāvīgie zobi, sauc par maiņas sakodienu.
Katram zobam ir zoba kronis (mutē redzamā daļa), zoba kakliņš un vienu vai divas, vai
trīs saknes. Zoba kronī ir dobums, kur saknes pāriet kanālā un beidzas ar atveri. Zoba dobumā
ir asinsvadi, nervi, kas kopā ar saistaudiem veido zoba mīkstos audus jeb pulpu. Tā nodrošina
zobu barošanos, aizsargā zobu pret dažādu kaitīgu ārējās vides faktoru iedarbību. Zoba
pamatmasu veido dentīts (70 – 72% minerālvielu, 28 – 30% organisko vielu. Zoba kronī un
kakliņā dentīnu no ārpuses klāj citādi organisma audi – emalja. Zoba sakni žoklī nostiprina
galvenokārt saistaudi (periodonts) (1).
Cilvēka dzīves laikā zobi šķiļas 2 reizes. Piena zobi bērnam izšķiļas noteiktā secībā no 6
mēniešiem līdz 20 – 30 vecuma mēnešiem, piena zobu sakodienā ir 20 zobu – pa 10 katrā
žoklī (4 priekšzobi, 2 acu zobi, 4 lielie dzerokļi).
Zobu šķilšanās laikā bērns var būt nemierīgs, reizēm novērojama pastiprināta siekalu
atdalīšanās. Paaugstināta temperatūra parasti ir saistīta ar kādu vispārēju organisma slimību,
kas pavada zobu šķilšanos. Sākot ar 5 - 7 gadu vecumu, piena zobus pakāpeniski (līdz 18 - 20
gadu vecumam) nomaina pastāvīgie zobi. Pastāvīgo zobu sakodienā ir 32 zobi – 16 katrā
žoklī (4 priekšzobi, 2 acu zobi, 4 mazie dzerokļi, 6 lielie dzerokļi). Astotais zobs, ko dēvē par
gudrības zobu, cilvēkam bieži neattīstās (nosaukums radies no tā, ka šis zobs izaug ap 16 - 18
gadu vecumu, kad cilvēks jau uzkrājis kaut cik dzīves gudrības). Pareizā sakodienā augšzobi
un apakšzobi saskaras, augšzobiem nedaudz pārsedzot apakšzobus.( 2).

7
 1.2. Zobu slimības

Visbiežāk izplatītākā zobu slimība ir zobu puve jeb zobu kariess, kas saistīts ar
bojājumiem zobu cietajos audos. Zobu kariesu veicina iedzimti zobu attīstības traucējumi,
vielmaiņas slimības, mikroorganismi, siekalu īpatnības. Zobs kļūst jūtīgs pret saldu, sāļu,
vēlāk arī aukstu, karstu vai mehānisku kairinājumu. Kad bojāto zobu iztīra vai muti izskalo,
sāpes izzūd. Ja bojājums ir neliels, sāpju var arī nebūt. Kariesa profilaksē svarīgi ir zobu
aizmetņu veidošanās periodā (sākot ar 6. - 7. augļa attīstības nedēļas un beidzot ar zobu
izšķilšanos apgādāt organismu ar nepieciešamajām organiskajām vielām, minerālvielām
(galvenokārt kalciju, fosforu) un D vitamīnu. Liela nozīme ir mutes higiēnai, pilnvērtīgam
uzturam. Ietecamas nevārītas saknes, dārzeņi, rupjmaize ar garozu. Kariesa profilaksē
nozīmīgs ir normāls fluora daudzums dzeramajā ūdenī. Ja tā ir maz, bērniem pastāvīgo zobu
veidošanās un augšanas periodā stomatologs dažkārt iesaka lietot fluora tabletes. Visi kariesa
bojātie zobi ir jāplombē. Kariesam progresējot, var rasties komplikācijas, piemēram zoba
pulpas iekaisums (pulpīts). Pulpīta pazīmes ir asas sāpes galvenokārt naktī, sāpes izraisa arī
termiskie kairinājumi. Sniedzot pirmo palīdzību, sāpju remdēšanai var izmantot pretsāpju
līdzekļus, kariozajā dobumā var ielikt gabaliņu vates ar mentolu, sasmalcinātu aspirīna tableti
vai putriņu, kas pagatavota no sīpola, ķiploka un sāls. Iekaisusi pulpa parasti atmirst, infekcija
pa zoba kanāla atveri izplatās periodontā un rada tā iekaisumu - periodontītu. Akūts
periodontīts var radīt plašākus iekaisumus un sastrutojumus (žokļa kaulā, kaulplēvē, mīkstajos
audos). Hroniski periodontīti parasti īpašus traucējumus nerada, tomēr šādi iekaisuma perēkļi
var ietekmēt visu organismu un izraisīt vispārējas slimības. Ārstēšana medikamentoza,
dažkārt ķirurģiska. Ļoti izplatīta ir zoba apkārtējo audu slimība – paradontoze, kam raksturīga
progresējoša zobu ligzdību kaulaudu uzsūkšanās, kas ir zobu izkustēšanās un izkrišanas
cēlonis.(3).
Zobi bojājas tāpēc, ka mikrobi, kas atrodas mutes dobumā, reaģē uz cukuru un veido
skābi, kura bojā zobu emalju. Konfektes, saldi ēdieni un dzērieni veicina zobu bojāšanos,
īpaši, ja tos ēd vai dzer starp ēdienreizēm, jo tad zobi pastāvīgi saskaras ar cukuru.(14).
Bērnu zobus var aizsargāt ar fluora savienojumiem, kuros esošie fluora joni stiprina
zobu emalju un pat likvidē nelielus emaljas bojājumus.

8
2. SĒŠGADĪGO BĒRNU ĪPAŠIBU RAKSTUROJUMS UN PIEMĒROTAS
DARBA METODES

Lai skolotāji un vecāki nodibinātu nepieciešamo kontaktu ar bērniem un atrastu pareizo

pieeju dažādās situācijās, ir jāzina un pareizi jānovērtē personības attīstības īpatnības dažādos
vecuma posmos.
• Ievērojamas izmaiņas notiek ar nervu sistēmu un galvas smadzenēm. 5 gadu veca
bērna smadzenes veido 90% pieauguša cilvēka smadzeņu svaru un apjomu.
Palielinoties smadzeņu svaram un apjomam, palielinās arī nervu šūnu skaits un sakari
starp puslodēm, un nervu sistēmu. Nervu šūnas, kas savieno puslodes, nodrošina to
darbību, kas savukārt dod pamatu jaunam etapam bērna intelektuālajā attīstībā.
• Vecums no 5 - 7 gadiem kļūst kā pārejas periods bērnu intelektuālajā attīstībā, tas ir
laiks, kad bērniem veidojas noteikts domāšanas stils.
• Lielākai daļai bērnu „piena” zobi izaug līdz 2 gadu vecumam, bet 5 gadīgiem sāk
izkrist. Pirmie patstāvīgie zobi parādās 6 - 7 gadu vecumā.
• Jo spēcīgāki kļūst muskuļi, jo lielāks ir pieprasījums pēc kustībām un fiziskas
aktivitātes.
• Sīkā motorika attīstās pakāpeniski: neveiklas, neprecīzas kustības nomaina
mērķtiecīgas un precīzas.
• Kustību rotaļās veikls un izveicīgs.
• Zīmējot zīmuli tur pareizi, kustības noteiktas, pārliecinātas.
• Uztver mūzikas ritmu un var veikt kustības atbilstoši tam.
• 5 - 6 gadu vecumā ievērojami uzlabojas koordinācija: dzirdes, redzes, taustes
koordinācija sasniedz pieauguša cilvēka līmeni.
• Pēc piecu gadu vecuma bērni izmanto redzi kā uztveres līdzekli.
• Uztveres sistēmas pilnveidošanās saistīta ar intelektuālo attīstību un sekmē
motivācijas sistēmas pilnveidošanos.
• Rotaļa palīdz apgūt bērniem ne vien sociālās iemaņas, bet tā ir nozīmīga arī
emocionālajā attīstībā.
• Rotaļā bērni ataino reālas situācijas, lai risinātu specifiskas emocionālā reakcijas.
• Rotaļas palīdz tikt galā ar bailēm, traumējošām situācijām.

9
 • Bērniem vēl ir grūtības paturēt prātā ievērojamu informācijas daudzumu, sistematizēt
un klasificēt objektus, precīzi noteikt vecumu, laiku un attālumu.
• Pirmsskolnieks jau prot kontrolēt savu uzvedību.
• Sešu gadu vecumā komunikabilitāte pieaug.
• Bērniem parādās iniciatīva, enerģija un kopumā optimistisks noskaņojums.
• Tajā pat laikā bērni ir spiesti pakļauties sociālajiem noteikumiem.
• Šos noteikums viņiem vajadzētu izskaidrot, pirms prasīt tos izpildīt.
• Rotaļa labi palīdz apgūt sociālās normas un lomas, atbilstoši dzimumam un sociālajam
statusam (4).
Reālās pasaules izziņas process sākas ar dzīvu vērošanu. Mācību procesā tā izpaužas
uztverē. Tā kā tikai tiešā īstenības uztvere dod konkrētus un pareizus priekšstatus par
apkārtnes objektiem, bērnudārzā tiek praktizēta uzskates izmantošana, lai attīstītu bērnu
novērošanas spējas.
Izšķir dabiskos, mākslīgos un simboliskos uzskates līdzekļus.
Darbā ar pirmsskolas vecuma bērniem izmantojamās metodes var iedalīt četrās lielās
grupās:
1. Uzskatāmas metodes: ja mācību nodarbībās skolotāji izmanto uzskates līdzekļus,
tad bērns labāk saprot, apgūst un vēlāk spēj pielietot dzīvē mācāmo vielu. Ar
uzskates palīdzību tiek attīstītas skolēnu sajūtas, rodas labāks priekšstats par to, ko
māca, kā arī attīstās loģiskā domāšana.
2. Vārdiskās metodes: pārrunas, audzinātājas stāstījums, grāmatu lasīšana.
3. Pārrunu metodes palīdzību skolēni labāk apgūst mācāmo vielu un nostiprina
zināšanas. Sistemātiskais izklāsts jeb audzinātājas stāstījums tika izvēlēta tāpēc, ka
ar šīs metodes palīdzību bērnam ir labāk izprotama mācību viela. Ja šo metodi
apvieno ar uzskates metodi, tad var droši teikt, ka bērniem rodas labs priekšstats
par mācāmo vielu. Ja audzinātājs vienlaicīgi runā un rāda, tad bērnam ir vairāk
saprotams mācību materiāls. Izmantojot šo metodi mācību nodarbībā tiek
aktivizēta bērna uzmanība, paātrināta iegaumēšana, kā arī bērns mācās salīdzināt,
attīstās loģiskā domāšana.
4. Praktiskās mācību metodes. Praktiskajās metodēs iekļauj rakstveida
vingrinājumus, mājasdarbu izpildi un didaktiskās rotaļas. Ar praktisko metožu
palīdzību skolēniem attīstās loģiskā domāšana un patstāvība.(5).
Manā pētījumā ir pielietotas visas mācību metodes un noslēgumā bērniem tiek
organizēts preventīvs pasākums.

10
 3.KARIESA RISKA FAKTORI

Kariess tiek uzskatīts par progresīvu saslimšanu, kuras ārstēšanā nepieciešama kariozo
masu izņemšana ar sekojošu zoba plombēšanu (6). Taču būtu jāatceras, ka zoba restaurācija
tikai atjauno zobu audus, bet kariesa attīstība mutes dobumā netiek ierobežota (15).
Pēc kariesa riska faktoriem visus cilvēkus var sadalīt trīs grupās:
1) Vidēji augsta riska grupa:
- jaunu bojājumu attīstība 1 – 2 gadu laikā,
- jaunas plombas 1 – 2 gadu laikā,
- bojājumi ir aktīvi.
2) Vidēji zema riska grupa (7):
- pēc iepriekšējas apskates jauni bojājumi neveidojas,
- izmaiņas aplikuma daudzumā,
- izmaiņas cukura lietošanas biežumā,
- izmaiņas siekalu parametros,
- izmaiņas iemaņās un uzvedībā,
- fluorīdu lietošanas ilgums un deva.
3) Zema riska grupa (7):
- nav aktīvu kariozu bojājumu,
- pēdējās plombas ieliktas pirms pieciem gadiem vai senāk,
- nav riska faktoru vai tie neizraisa nevienu bojājumu,
- kariess nav aktīvs jau vairākus gadus.
Pasaules zobārstniecība vēl joprojām vairāk nodarbojas ar kariesa komplikāciju
ārstēšanu, nekā ierobežo tā attīstību.(11).
Kariesa attīstība zobā ir atkarīga no līdzsvara starp remineralizācijas un
demineralizācijas procesiem. Zobu virsmā demineralizācijas un remineralizācijas procesi
notiek visu mūžu ar spēju pāriet vienam otrā. Demineralizācijas laikā tiek zaudētas emaljas
minerālvielas, bet organiskā matrica nodrošina skābes iekļūšanu emaljā. Acidogēnās
baktērijas starpkristālu šķidrumā atbrīvo kalcija (Ca) un fosfāta jonus. Atbrīvotie joni izdalās
no zoba, veidojot karioza bojājuma sākuma stadiju (iniciālais kariess) (7).
Remineralizācija ir dabisks zobu virsmas atjaunošanās process, tas notiek siekalām
neitralizējot zobu aplikumā esošās skābes, ļaujot kalcija un fosfāta joniem no siekalām

11
penetrēt bojātā zoba virsmā un uz šķīstošo kristālu virsmas izveidot jaunus savienojumus.
Jaunizveidotā virsma ir izturīgāka pret skābju iedarbību nekā nebojāta virsma, īpaši ja
remineralizācijas process notiek pietiekama fluorīdu daudzuma klātbūtnē (7).
3.1.Zobu aplikuma un siekalu nozīme kariesa attīstībā

Kariess ir mikrobu izraisīta saslimšana un bez aplikuma tā nespēj attīstīties. Par zobu
aplikumu, liela nozīme ir zobu tīrīšanai, kas mehāniski to samazina. Taču tīrot zobus daudzi
pacienti ne vienmēr noņem aplikumu. 1991.gadā L. Granāts un līdzautori pierādīja, ka mutes
dobuma higiēna ir svarīgs faktors kariesa izplatības veicināšanā. 1994.gadā S. Alalūss un
līdzautori pierādīja, ka maziem bērniem aplikums augšžokļa incisīvos darbojas kā pirmais
augsta kariesa riska rādītājs (5) 1996.gadā M. Raitio, un līdzautori, analizējot trīs gadus vecu
bērnu mutes veselību, arī izmantoja redzamo aplikumu kā kariesa riska rādītāju ( 5).
Siekalām ir svarīga nozīme veselu zobu un smaganu saglabāšanā, kā arī mutes dobuma
gļotādu mitrināšanas procesā:
• Siekalas samitrina uzņemto barību un palīdz to norīt. Pēc katras maltītes tās
veicina jebkādu pārtikas atlikumu aizskalošanu.
• Siekalu fermentiem ir nozīmīga loma gremošanas procesā.
• Siekalas nodrošina pastāvīgu mutes dobuma gļotādu mitrumu, tā garantējot runas
spējas, garšas izjūtu, košļāšanu un barības norīšanu.
• Siekalas satur vielas, kas novērš vīrusu un baktēriju rašanos. Tās pasargā no
slimībām.
• Siekalas satur minerālvielas, kuras nodrošina zobu emaljas mineralizāciju.
• Siekalas satur vielas, kas piedalās gļotādas virsmas šūnu atjaunošanas procesu. Tās
paātrina brūču sadzīšanu.(13).

3.2. Fluorīdu nozīme kariesa attīstībā

Eiropā jau 19.gadsimtā cīņai ar kariesu attīstību izmantoja fluorīdus saturošus pulverus
un pilienus.
Fluorīdu lietošana ir viens no galvenajiem aizsargfaktoriem, ierobežojot kariesa attīstību
mutes dobumā. Fluors paaugstina zobu cieto audu noturību pret skābes demineralizējošo
iedarbību. Fluora deficīts pats nerada kariesu, taču tas samazina zobu noturību pret tiem
faktoriem, kas to veicina. (6, 514). Tomēr fluorīdi nespēj ierobežot jaunu kariozu bojājumu
veidošanos visos zobos.

12
 Ilgstoši un regulāri uzņemot fluoru optimālā devā, kariesa izplatība un intensitāti var
samazināt pat par 80%.
Nozīmējot endogēnu fluorīdu lietošanu kariesa profilaksei, obligāti ir jāzina fluorīdu
saturs ikdienas uzturā un dzeramajā ūdenī. Pārmērīga endogēno fluorīdu lietošana bērniem
paaugstina fluorozes saslimšanas risku, ko nevar veicināt, izmantojot fluorīdus saturošus
preparātus lokāli.
2003.gadā PVO atskaitē tika izvirzīta nepieciešamība pēc sekojošiem pasākumiem:
ūdens fluorizēšana, sāls fluorizēšana, piena fluorizēšana, universālas fluorīdus saturošas zobu
pastas izstrāde.
Ūdens fluoridēšana ir pasīva metode, kā cilvēkiem var piegādāt fluorīdus. Taču diemžēl
ūdens fluorizēšanu ne vienmēr akceptē valsts sabiedrības veselības organizācijas. Ūdens
fluoridēšanas alternatīva ir sāls fluorizēšana. Tika konstatēts, ka sāli var lietot vairākās vietās
– mājās, skolā un maizes gatavošanā, kur fluorīdu koncentrācija svārstījās no 90 līdz
350mg/kg.
Apskatot sāls fluoridēšanas iekļaušanu sabiedrības veselības programmā, būtu jāuzsver,
ka populācijā nav jāpalielina sāls lietošana, bet gan attiecīgi jāpalielina fluorīda koncentrācija
sālī.
Cita ūdens fluorizēšanas alternatīva ir piena fluorizēšana. Piens ar fluorīda piedevām ir
gan barojošs, gan antikariogēns, bet radās aizdomas, ka pienā esošais kalcijs var aizkavēt
fluorīda darbību. Fluorizētā piena programma ir jāsāk agrā bērnībā, rūpējoties par piena zobu
veselību, un tā ir jāturpina vismaz 180 dienas.
Fluorīdus saturošu tablešu lietošana tika uzsākta pagājušā gadsimta 40-tajos gados.
Papildus fluorīdus saturošus līdzekļus var lietot citā formā nevis kā tabletes vai pilienus,
piemēram, kā sūkājamās vai košļājamās ledenes. Ir būtiski piebilst, ka šķīstošo ledeņu
lietošana, kuras, lēni izdalot fluoru, trīs līdz sešus gadus veciem bērniem par 20 - 28%
samazina kariesu pēcizšķilšanās periodā, var darboties arī kā kariesa profilakses metode
grupās ar augstu kariesa risku. Jāuzsver, ka lietotais fluors zobu attīstības procesā nespēj
pastiprināt zobu audu izturību pret skābju iedarbību un aizsargāt zobus pret kariesa
veidošanos (7). Tikai fluors, to lietojot pat mazā koncentrācijā, proti, adsorbējoties no
lokālajiem resursiem - zobu aplikumā, šķīdumā starp emalijas un dentīna kristāliem,
ierobežojot zoba audu šķīstību kariesa attīstības procesā (7).
Fluoru saturošas zobu pastas tika ieviestas pagājušā gadsimta 60-to gadu beigās, 70-to
gadu sākumā (8). Zobu pastas efektivitāte ir atkarīga no fluora koncentrācijas tās sastāvā.
Bērnu populācija vairākās valstīs lieto zobu pastas ar zemu fluora koncentrāciju. (9)
Lielbritānijā 39% četru līdz sešu gadu vecu bērnu lieto zobu pastu ar fluora saturu 600 ppm,

13
jāuzsver, ka dzeramais ūdens pārsvarā fluoru nesatur. Fluora koncentrācijai samazinoties vai
palielinoties par 500 ppm, tas trīs gadu laika periodā obligāti atspoguļosies kariesa intensitātes
pieaugšanā vai samazināšanā. Fluora izdalīšanās daudzums ietekmē demineralizācijas vai
remineralizācijas procesus, tādēļ fluoru lielākā mērā var uzskatīt par aktīvu ķīmisko kariesa
ārstēšanas aģentu nekā par profilakses līdzekli (9).
Pasaules pētījumi pierāda, ka kariesa izplatība būtiski samazinās, tīrot zobus divas
reizes dienā ar fluoru saturošu zobu pastu. Visvairāk fluors izvadās caur nierēm, bet caur
fēcēm - tikai 10%. Visaugstākā fluora koncentrācija ir nierēs (9). Fluors ir ļoti aktīvs aģents,
un ar vecumu palielinoties kaulu resorbcijai, fluors izdalās organismā.

3.3.Ēšanas paradumu un cukura patēriņa nozīme kariesa attīstībā

Kaulu sistēma nemitīgi aug un attīstās, bērna organismam ir palielināta vajadzība pēc
būvmateriāliem – minerālvielām. Nesabalansēta uztura dēļ daudzi bērni neuzņem pietiekamā
daudzumā olbaltumvielas. Lai veidotos stipri zobi jāēd piena produkti, it sevišķi biezpiens,
kas satur ne vien olbaltumus, bet arī kalcija un fosfora sāļus. Šīs vielas, uzņemtas dabisko
produktu veidā, organismā tiek labāk izmantotas. Biezpiena vietā nav pareizi ēst saldos
sieriņus. Saldumi kaitē – paliek zobu dabiskajos padziļinājumos, zobu starpās un citās vietās
un veicina to bojāšanos.(8).
Stomatologi uzskata, ka zobiem ne tik daudz bīstami ir saldumi, cik to lietošana ēšanas
starplaikos, it sevišķi pirms gulētiešanas (ja kārtīgi zobus neiztīra). Uz zobiem palikušie
ogļhidrāti rūgšanas procesa rezultātā rada skābes, kas ir tieša zobu bojāšanās veicinātājas.
Visus cukura aizvietotājus var sadalīt divās grupās:
- kalorijas nesaturošie (saharīns, aspartams un citi),
- kalorijas saturošie (sorbitols, ksilits, likasīns, isomalts un citi).
Kalorijas nesaturošie saldinātāji nevar darboties kā kariogēnās mikrofloras enerģijas
avots.
Runājot par cukura vai cukura saturošo produktu lietošanu, būtu jāatzīmē, ka cukurs
šķidrā veidā (dzērieni) ir mazāk kariogēns, nekā cietā veidā (konfektes).
Ne vienmēr laba higiēna nodrošina nebojātus zobus un, bieži lietojot cukuru, ātri
veidosies jauni bojājumi (10). Nedrīkst nenovērtēt arī netiešo, sociālekonomisko faktoru
ietekmi, jo tie nosaka gan mutes dobuma higiēnas līmeni, gan fluorīdu lietošanu, gan arī
cukura un cukuru saturošu produktu lietošanu populācija.

14
 REZULTĀTI

Pacientu atlases kritēriji.

Pētījums notika Rēzeknes PII „Rotaļa” 2009 - 2010 mācību gadā laika periodā
septembris-maijs. Līdzdalība pētījumā bija brīvprātīga un ar vecāku piekrišanu. Vecākiem
tika izdalīta piekrišanas veidlapa, kuru parakstīja vecāki pirms tam izlasot iepriekš izsniegto
informācijas lapu par veicamo pētījumu. (Pielikums Nr.2). Neviens no bērniem vai viņu
vecākiem neatteicās piedalīties. Pētījuma grupā tika iekļauti divas sešgadīgo bērnu grupas,
kopā 41 bērns.
Zobu kariesa intensitātes noteikšana.
Visiem bērniem kariesa intensitāte tika noteikta apskatot zobus klīniski, izmantojot
speciālista palīdzību. Klīniski apskatot pastāvīgo molāru okluzālas virsmas, sešus gadus
veciem bērniem tika izmantotas trulas zondes, lai nebojātu tikko izšķīlušā zoba vājo
mineralizēto fisūru. Pasaules Veselības organizācija (PVO) 1987.gadā zobu veselības stāvokļa
raksturošanai ieteica izmantot:
1. kariesa izplatības rādītāju noteiktā iedzīvotāju grupā;
2. kariesa intensitātes rādītāju – indeksu KPE.
Kariesa intensitātes indekss (KPE) parāda kariesa intensitāti vienai personai vai veselai
cilvēku grupai, KPE ir kariozo, plombēto un ekstrahēto zobu summa.

KPE indekss = K + P + E
kur
K – apzīmē kariozos zobus,
P – apzīmē plombētos zobus,
E – apzīmē ekstrahētos zobus pastāvīgā sakodienā.

Kariesa intensitāte izmeklēto grupai tiek aprēķināta pēc formulas:

KPE vidējais = (KPE summa grupai) / n

kur
n – izmeklēto skaits.
Lai novērtētu kariesa intensitātes līmeņus, izmantoja kritērijus, kuri PVO ir izstrādāti
divpadsmit gadus veciem bērniem (PVO, 1981): tiek piemēroti sešgadīgu vecuma grupai:

15
 Vidējie KPE Kariesa intensitātes līmeņi
0 - 1,1 ļoti zems
1,2 - 2,6 zems
2,7 - 4,4 vidējs
4,5 - 6,5 augsts
6,6 un vairāk ļoti augsts

Kariesa intensitātes indekss piena sakodienā:

kp = k + p
k – kariozie zobi;
p – plombētie zobi.
Kariesa intensitātes indekss maiņas sakodienā:
kp + KPE
Katram bērnam, izmantojot iepriekšminētus indeksus, tika aprēķināta kariesa intensitāte
ne tikai zobos, bet arī zobu virsmās. Apskates laikā tika atzīmēta arī silantu klātbūtne zobos.
Iegūtie dati tika reģistrēti speciāli izveidotā apskates kartē (Pielikums Nr.1).
Mutes higiēnas noteikšana.
Visiem bērniem tika novērtēts mutes dobuma higiēnas līmenis, pielietojot vienkāršoto
Green-Vermillion (G-V ind.) mutes dobuma higiēnas indeksu.
1. Zobus krāso ar eritozīna šķīdumu;
2. Izmeklē sešus zobus: 16, 11, 26, 31 – bukāli
36, 46 – lingvāli
3. Reģistrē rādītājus (0 - 3).
Aplikuma novērtēšanas kritēriji:
- aplikuma nav (0)
- mīksts aplikums <1/3 no zoba virsmas (1)
- mīksts aplikums no1/3 līdz 2/3 no zoba virsmas (2)
- mīksts aplikums >2/3 no zoba virsmas (3)
4. Novērtējot aplikuma daudzumu ap izmeklētajiem zobiem, izrēķina kopsummu, kuru
pēc tam dala ar izmeklēto zobu skaitu (6).
5. Iegūtos skaitļus izvērtē, nosakot higiēnas stāvokli, un dati tiek reģistrēti speciāli
izveidotā apskates kartē (Pielikums Nr.1).
Higiēnas izvērtējums -ļoti laba (0)
-laba (0,1-1,2)
-vidēja (1,3-3,0)

16
 -slikta (3,1-6,0)
Higiēnas un ēšanas paradumu novērtēšana.
Pētījuma sākumā tika izstrādātas anketas, lai uzzinātu informāciju par higiēnas un
uztura paradumiem. Anketas tika aizpildītas pirms vai uzreiz pēc klīniskās apskates. Bērni
anketas aizpildīja kopā ar vecākiem.
Cukura patēriņš.
Atbildot uz jautājumiem, visi bērni atzīmēja, cik daudz tējkarotes cukura viņi lieto,
dzerot vienu tasi dzēriena, un cik tases viņi dienā izdzer. Pamatojoties uz iegūtajiem datiem,
radās iespēja izrēķināt vidējo cukura patēriņu gan uz vienu krūzi, gan vienā dienā, kā arī
analizēt par cukuru, kā kariesa riska faktora iedarbību.
Izmeklēto pacientu apraksts.
Pētījuma laikā tika apskatīti 41 sešgadīgs bērns. 5- 6 gadu bērnu grupā 48,8% bija
meitenes (n=20) un 51,2% - zēni (n=21).
Kariesa intensitātes rādītāji.
Bērniem tika aprēķināti kariesa intensitātes vidējie rādītāji piena un pastāvīgajiem
zobiem.
Kariesa intensitātes rādītāji sešgadīgiem bērniem.
Sešgadīgo bērnu piena zobu kariesa intensitāte (kp) zobiem – 5.75, kur kariozie piena
zobi – 3.7, bet plombētie piena zobi vidēji – 2.03. Piena zobu kariesa intensitāte (kp) zobu
virsmām – 9.95. Kariozās piena zobu virsmas – 5.4 un plombētās piena zobu virsmas – 4.63.
Kariesa intensitāte sešgadīgo bērnu pastāvīgiem zobiem (KPE) – 0.5. Kariozie zobi
pastāvīgā sakodienā – 0.42, bet plombētie pastāvīgie zobi – 0.04, ekstrahēti pastāvīgie zobi
nebija. Pastāvīgiem zobiem vidējais kariozo virsmu (Kv) skaits sešgadīgiem bērniem – 0.4,
bet plombēto virsmu skaits – 0.04, ekstrahēti pastāvīgie zobi nebija.
Vidējais kariesa intensitātes rādītājs maiņas sakodienā (KPEz+kpz) sešus gadus veciem
bērniem bija 6.39, bet vidējā kariesa intensitāte zobu virsmās maiņas sakodienā (KPEv+kpv)
sešus gadus veciem bērniem - 10,84. (Tab.Nr.1., 2.)
1.tabula
Vidējie kariesa intensitātes rādītāji pastāvīgā sakodienā 6.g. veciem bērniem

KPEz Kz Pz Ez KPEv Kv Pv Ez

6.g.v. 0,5 0,42 0,04 0 0,5 0,4 0,04 0

17
 2.tabula
Vidējie kariesa intensitātes rādītāji piena un maiņas sakodienā 6.g. veciem bērniem

kpz kz pz kpv kv pv KPEz+kpz KPEv+kpv

6.g.v
5,75 3,7 2,0 9,95 5,4 4,6 6,39 10,84
3 3

Mutes higiēnas rādītāji.

Pētījuma laikā tika noteikts vidējais mutes higiēnas rādītājs, izmantojot vienkāršoto
Green-Vermillion mutes higiēnas indeksu, pierādot, ka bērniem ir laba mutes higiēna.
Vidējais rādītājs sešgadīgajiem bija 0,9 (standarta novirze 0,58).
3.tabula
Vidējais mutes higiēnas rādītājs bērniem 6 gadu vecumā

Green-Vermillion Standarta novirze

indekss

6.g.v. 0,9 0,58

Tiek apkopotas un analizētas anketu rezutāti pēc kā varam secināt:

18
 6 gadus veci bērni

nevienu reizi
1 x nedēļā
2,44%
4,88%
1 x dienā
biežāk nekā 2 x
34,15%
dienā
9,76%

2 x dienā
48,78%

1.att. Zobu tīrīšanas biežums 6 gadus veciem bērniem

Analizējot datus, kas tika iegūti anketējot bērnus par zobu tīrīšanas biežumu ir
konstatēts, ka 34,15% (n=14) sešgadīgo bērnu tīra zobus vienu reizi dienā, 48,78% (n=20)
sešgadīgo tīra zobus divas reizes dienā, 9,76% (n=4) sešgadīgo bērnu tīra zobus biežāk nekā
divas reizes dienā, attiecīgi 4,88% (n=2) bērnu tīra zobus vienu reizi nedēļā, un tikai 2,44%
(n=1) sešgadīgo bērnu vispār netīra zobus.

19
 6 gadus veci bērni

Neatbildēja;
4,87%

Bez uzraudzības;
39,02%

Ar uzraudzību ;
56,09%

2.att. Kontrolēta zobu tīrīšana 6 gadus veciem bērniem

Analizējot datus, kas tika iegūti anketējot tikai sešus gadus vecus bērnus par vecāku
uzraudzību tīrot zobus, konstatēja, ka 56,09% (n=23) bērnu tīra zobus vecāku uzraudzībā,
39,02% (n=16) bērnu tīra zobus bez vecāku uzraudzības un 4,87% (n=2) bērnu neatbildēja uz
uzdoto jautājumu.

20
 6 gadus veci bērni

Nezinu 31,71%

F- saturoša 60,97%
F- nesaturoša
7,32%

3.att. Fluorīdus saturošas zobu pastas lietošana 6 gadus veciem bērniem.

Analizējot datus, kas tika iegūti anketējot bērnus par to, vai lietotā zobu pasta satur
fluorīdu (F), konstatēja, ka 60,97% (n=25) sešgadīgo bērnu lieto fluorīdus saturošu zobu
pastu, 7,32% (n=3) sešgadīgo bērnu lieto fluorīdus nesaturošu zobu pastu, savukārt 31,71%
(n=13) sešus gadus vecu bērnu nezina, vai lietotā zobu pasta satur fluorīdu.

6 gadus veci bērni

Neatbildēja ;
4,88%
Lieto; 26,83%

Nelieto; 68,29%

4. att. Fluorīdus saturošo tablešu lietošana 6 gadus veciem bērniem.

21
 Analizējot datus, kas tika iegūti anketējot bērnus par fluorīdus saturošu tablešu
lietošanu, konstatēja, ka 26,83% (n=11) sešgadīgo bērnu lieto fluorīdus saturošas tabletes,
68,29% (n=28) sešus gadus vecu bērnu nelieto fluorīdus saturošas tabletes, savukārt 4,88%
(n=2) sešgadīgo bērnu neatbildēja uz uzdoto jautājumu.
Analizējot datus, kas iegūti anketējot bērnus par mutes skalojuma lietošanu, konstatēja,
ka sešus gadus veci bērni nelieto mutes skalojumus, kā arī neviens no izmeklētajiem bērniem
nelietoja zobu kociņus un zobu diegu, t.s., mutes higiēnas palīglīdzekļus.

6 gadus veci bērni

Apmeklē ;
48,78%

Neapmeklē;
51,22%

5. att. Zobu higiēnistu apmeklēšana 6 gadus veciem bērniem.

Analizējot datus, kas tika iegūti anketējot bērnus par zobu higiēnista apmeklējumu,
konstatēja, ka 48,78% (n=20) sešus gadus vecu bērnu apmeklē zobu higiēnistu, 51,22%
(n=21) sešgadīgo bērnu neapmeklē zobu higiēnistu.

22
 6 gadus veci bērni

Neatbildēja; 4,88% 2x dienā; 9,76%

3x dienā; 12,19%

vairāk kā 3x
dienā; 73,17%

6.att. Ēdienreižu skaits dienā 6 gadus veciem bērniem.

Analizējot datus, kas iegūti anketējot bērnus par ēšanas biežumu dienā, konstatēja, ka
9,76% (n=4) sešus gadus vecu bērnu ēd divas reizes dienā, 12,19% (n=5) sešgadīgo bērnu ēd
trīs reizes dienā, 73,17% (n=30) sešgadīgo bērnu ēd biežāk nekā trīs reizes dienā, 4,88%
(n=2) sešus gadus vecu bērnu neatbildēja uz uzdoto jautājumu.

6 gadus veci bērni

Nenašķojas; 7,32%

Našķojas; 92,68%

7.att. Našķošanās ieradums 6 gadus veciem bērniem.

23
 Analizējot datus, kas iegūti anketējot bērnus par našķu lietošanu starp ēdienreizēm,
konstatēja, ka 92,68% (n=38) sešus gadus vecu bērnu našķojas dienas laikā, 7,32% (n=3)
sešgadīgo bērnu nelieto našķus dienas laikā.

6 gadus veci bērni

Nenašķojas ; 2,44%
Tikai augļi; 4,89%

Tikai saldumi;
26,83%

Augļi un saldumi;
65,85%

8.att. Našķošanās veids 6 gadus veciem bērniem

Analizējot datus, kas iegūti anketējot bērnus par našķu veidu, konstatēja, ka 65,85%
(n=27) sešus gadus vecu bērnu našķojas ar augļiem un saldumiem, 26,83% (n=11) sešgadīgo
bērnu našķojas tikai ar saldumiem, 4,89% (n=2) sešgadīgo bērnu našķojas tikai ar augļiem,
2,44% (n=1) sešgadīgo bērnu vispār nelieto našķus.

24
 6 gadus veci bērni

Neatbildēja; 4,88%
Ēdienreizēs; 17,07%
Nelieto; 29,27%

Ēdienreizēs un Starp ēdienreizēm;

starp ēdienreizēm; 31,71%
17,07%

9. att. Saldu dzirkstošo dzērienu lietošana 6 gadus veciem bērniem.

Analizējot datus, kas iegūti anketējot bērnus par saldo dzirkstošo dzērienu lietošanu
dienas laikā, konstatēja, ka 17,07 % (n=7) sešus gadus vecu bērnu dzer saldos dzirkstošos
dzērienus tikai ēdienreizēs, 31,71% (n=13) sešgadīgo bērnu saldos dzirkstošos dzērienu dzer
tikai starp ēdienreizēm, 17,07% (n=7) sešgadīgo saldos dzirkstošos dzērienus lieto ēdienreizēs
un starp ēdienreizēm, 29,27% (n=12) sešus gadus vecu bērnu vispār nelieto saldos dzirkstošos
dzērienus, un tikai 4,88% (n=2) sešgadīgo bērnu neatbildēja uz uzdoto jautājumu.

25
 6 gadus veci bērni

Nedzer tēju; 19,51%

Cukura4,88%
aizvietotājs;

Nelieto cukuru;
14,63%
Lieto cukuru;
60,97%

10. att. Cukura lietošana pie tējas 6 gadus veciem bērniem.

Analizējot datus, kas iegūti anketējot bērnus par cukura lietošanu pie tējas, konstatēja,
ka 60,97% (n=25) sešus gadus vecu bērnu dzer tēju ar cukuru, 14,63% (n=6) sešgadīgo bērnu
dzer tēju bez cukura, tikai 4,88% (n=2) sešgadīgo bērnu dzer tēju, tai pievienojot cukura
aizvietotājus, 19,51% (n=8) sešus gadus vecu bērnu nedzer tēju.

6 gadus veci bērni

Bez cukura; 2,44%

3 karotes; 4,88%
1 karote; 43,90%

2 karotes;
39,02%

1,5 karotes; 9,76%

11. att. Tējkarotes cukura uz krūzi tējas 6 gadus veciem bērniem.

Analizējot datus, kas iegūti anketējot bērnus, kuri dzer tēju ar cukuru, liecina, 43,90%
(n=18) sešus gadus vecu bērnu tējai pievieno vienu tējkaroti cukura, 9,76% (n=4) sešgadīgo

26
bērnu tējai pievieno pusotru tējkaroti cukura, 39,02% (n=16) sešgadīgo bērnu tējai pievieno
divas tējkarotes cukura, 4,88% (n=2) sešus gadus vecu bērnu tējai pievieno trīs tējkarotes
cukuru, 2,44% (n=1) sešgadīgo bērnu dzer tēju bez cukura.
Analizējot datus, kas iegūti bērniem atbildot uz jautājumu, cik daudz tējkarotes cukura
viņi lieto dzerot vienu tējas krūzi, tika aprēķināts vidējais cukura daudzums tējkarotēs, dzerot
vienu tējas kruzi: sešgadīgiem bērniem tās bija 1,54 tējkarotes (standarta novirze 0,6).
Analizējot datus, kas iegūti bērniem atbildot uz jautājumu, cik daudz tējkarotes cukura
viņi lieto dzerot vienu tējas krūzi un cik daudz krūzes tējas viņi izdzer dienas laikā, tika
izrēķināts vidējais cukura daudzums tējkarotēs, kas izdzerts dienas laikā: sešus gadus veciem
bērniem tās bija 4,7 tējkarotes (standarta novirze 3,16).

6 gadus veci bērni

Neatbildēja; 2,44%
Ar cukuru; 29,27%
Nelieto; 17,07%

Bez cukura; 51,22%

12. att. Košļājamās gumijas lietošana 6 gadus veciem bērniem.

Analizējot datus, kas iegūti anketējot bērnus par cukuru saturošas košļājamās gumijas
lietošanu, konstatēja, ka 29,27% (n=12) sešus gadus vecu bērnu lieto cukuru saturošu
košļājamo gumiju, 51,22% (n=21) sešgadīgo bērnu lieto cukuru nesaturošu košļājamo gumiju,
17,07% (n=7) sešgadīgo bērnu vispār nelieto košļājamo gumiju, 2,44% (n=1) sešus gadus
vecu bērnu neatbildēja uz uzdoto jautājumu.

27
 1x
pusgadā;
22%

1 x divos
mēnešos; 1 x trīs
12% mēnešos;
66%

13.att .Zobu birstes maiņas biežums

Analizējot datus, kas iegūti anketējot bērnus par zobu birstes maiņas biežumu,
konstatēja, ka 66% (n=27) sešus gadus veciem bērniem zobu birstes maina vienu reizi trīs
mēnešos, 12% (n=5) sešgadīgo bērnu zobu birstes maina vienu reizi divos mēnešos, 22%
(n=9) sešgadīgo bērnu zobu birstes maina vienu reizi pusgadā.

1 x pusgadā,
12,19%

1 x divos
gados, 9,76%

Pēc
nepieciešamīb
as, 53,66% 1 x gadā,
24,39%

14.att. Stomotologa apmeklējuma biežums

28
 Analizējot datus, kas iegūti anketējot bērnus par stomotologa apmeklējuma biežumu,
konstatēja, ka 12,19% (n=5) sešus gadus veci bērni stomotologu apmeklē reizi pusgadā,
9,76% (n=4) sešgadīgo bērnu stomotologu apmeklē vienu reizi divos gados, 24,39% (n=10)
sešgadīgo vecuma bērnu stomotologu apmeklē vienu reizi gadā un 53,66% (n=22) sešgadīgo
vecuma bērnu stomotologu apmeklē pēc nepieciešamības.

Neatceras;
9,76%
No 2 gadu No 1 gada
vecuma;
vecuma;
14,63% 43,90%

No 1,5 gadu
vecuma;
17,07%
No 6
mēnešiem;
14,63%

15.att.Vecums, no kura sakta zobu tīrīšana

Analizējot datus, kas iegūti anketējot bērnus par to no kura vecuma sākuši tīrīt zobus,
konstatēja, ka 14,63% (n=6) sešus gadus veciem bērniem vecāki sākuši zobus tīrīt viņiem no
6 mēnešiem, 43,90% (n=18) sešgadīgo bērnu vecākiem atzīst, ka zobus saviem bērniem
sākuši tīrīt no viena gadu, 17,07% (n=7) sešgadīgo bērnu vecākiem saviem bērniem zobus
sākuši tīrīt no 1,5 gadu vecuma, 14,63% (n=6) sešgadīgo bērnu zobus sākuši tīrīt no divu gadu
vecuma un 9,76% (n=4) sešgadīgo bērnu vecāki neatceras, kad sākuši tīrīt zobus bērniem.

29
IETEIKUMI KARIESA PROFILAKSES PROGRAMMAS IZVEIDEI

• Jau tad, kad mazulim izšķiļas vismaz divi zobi, katru vakaru notīriet zobus un
smaganas ar mitru mutautiņu.
• Tīriet mazulim zobus pēc brokastīm un pirms gulētiešanas, bet vannojot ļaujiet viņam
rotaļāties ar zobu suku.
• Lai arī cik liels mazulis būtu, centieties zobu tīrīšanu pārvērst par aizraujošu rotaļu.
• Ja bērns divreiz dienā tīrīs zobus ar fluoru saturošu zobu pastu, tas pasargās viņa
zobus no bojāšanās, sevišķi, ja zobus tīrīs nesteidzoties.
• Pakonsultējoties ar zobārstu, varat dot bērnam arī fluoru saturošas tabletes.
• Kariesa risku samazina zobu tīrīšana divas reizes dienā ar fluorīdu saturošu zobu
pastu, fluora koncentrācijai tajā jābūt palielinātai, palielinoties bērnu vecumam.
• Neadekvāta fluorīdu lietošana palielina kariesa izplatību.
• Slikta mutes higiēna paaugstina kariesa risku.
• Ogļhidrātu daudzums, biežums un sastāvs darbojas kā kariesa risku veicinošs faktors.
• Kariesa risku palielina ilgstoša un regulāra cukuru saturošu medikamentu lietošana.
• Bērniem, tīrot zobus, zobu pastas devai jābūt zirnīša lielumā.
• Bērniem tiek rekomendēts lietot zobu pastas ar zemu fluora saturu.
• Zoba aplikuma noņemšana kopā ar diētu var būt nozīmīga kariesa attīstībā.
• Lai attīstītos spēcīgi zobi un arī smaganas, bērns jāpieradina ēst cietu barību. Maize
jāēd nobriedusi ar visu garozu, jāgrauž burkāni, kāļi, āboli.
• Klīnisko apskati jāveic kā vizuāli, tā arī izmantot Rtg.
• Kariesa intensitātes noteikšanai jāizmanto KPE (kpe) indeksu.
• Mutes dobuma higiēnas stāvokļa noteikšana, izmantojot dažādus higiēnas indeksus:
Vienkāršoto Green-Vermillion indeksu, Silness-Loe indeksu u tt.
• Higiēnas paradumu analīzei un diētas analīzei, jāizmanto speciāli izstrādātas anketas.
• Jāuzlabo higiēnas iemaņas un jāmodificē tīrīšanas tehniku.
• Ieteikt dzert daudz šķidruma dienas laikā, lietot ksilitolu saturošas vai cukuru
nesaturošas košļājamās gumijas vecāku uzraudzībā vairākas reizes dienā, košļājot
neilgu laiku (ne vairāk kā 4 - 5 minūtes).
• Jāpalielina higiēnista apmeklējumu biežumu.
• Jāapspriež ar vecākiem bērnu ēšanas paradumus, pievēršot uzmanību viņu pašu ēšanas
paradumiem.

30
 SECINĀJUMI

1. Slikta mutes dobuma higiēna veicina tālāko kariesa attīstību.

2. Kariogēnā mikroflora siekalās darbojas, kā kariesu veicinošs faktors.
3. Lokālie fluorīdi darbojas, kā kariesu samazinošs faktors.
4. Informācija par fluorīdu ietekmi uz kariesa attīstību jāizskaidro ne tikai bērniem, bet
arī viņu vecākiem, lai arī viņi pievērstu uzmanību mutes veselībai.
5. Ieradums pievienot tējai cukuru ir kariesa veicinošs faktors.
6. Svarīgi motivēt bērnus un viņu vecākus samazināt cukura lietošanu, pievēršot
uzmanību arī cukuru saturošo saldumu lietošanai visu diennakti, un saldināto
dzērienu negatīvo ietekmi uz zobu veselību, lai panāktu mutes veselības uzlabošanos
ne tikai bērniem, bet arī viņu vecākiem.
7. Zinot kariesa riska faktorus ir iespējams izveidot ieteikumus kariesa profilakses
programmai.

31
 IZMANTOTĀ LITERATŪRA UN AVOTI

1. E.Fenvika “Ilustrēta enciklopēdija māte un bērns” R.-“Zvaigzne ABC

2. Ģimenes enciklopēdija 3 sējumos
3. Veseli zobi, patīkams smaids no šūpuļa līdz šūpuļkrēslam // Sveiks un vesels.- Nr.6
(1997). 72.-73.lpp.-72.lpp
4. Pirmsskolas izglītības programma pirmskolas izglītības iestādēm.- Rīga: SIA ”Mācību
Apgāds NT”- 40.lpp
5. Žukovs L. Ievads pedagoģijā. /Pamatkurss./- Raka, 1997.-234 lpp.
6. Vanaga B. Fluors vajadzīgs ikvienam // Latvijas ārsts.- Nr. 5 (1993) 514.- 515.lpp.
7. Featherstone JD. The science and practice of caries prevention. JADA, 2000,
Vol.131:887-899.
8. Jones S., Burt BA., Petersen PE., Lennon MA., The effective use of fluorides in
public health. Bulletin of the World Health Organization 2005; 83 (9); 670.- 693.;
9. Ellwood R., Fejerskov O. Clinical use of fluoride (2003). Dental Caries Ch 13.
Blackwell Munksgaard, Oxford
10. Krustiņa A. Pilnvērtīgs uzturs – veseli zobi. Praktiskais Latvietis, 2005, Nr.23 ,
22.lpp
11. Jansone, L. Lai zobiņi būtu veseli. Veselība, 2008, Nr.5, 50.-51.lpp.
12. Lavrinoviča I. Jaunā paaudze – ar bojātiem zobiem. Latvijas Avīze, 2008, Nr.222, 16.
– 17.lpp.
13. Butkēviča A. Laimīgā smaida meistare. Veselība, 2008, Nr.7, 22. – 25.lpp.
14. Zvingule A. Rūpējas par bērnu zobiņiem, Latvijas Avīze, 2008, Nr.101, 16.lpp.
15. Olševska R. Smaganām kaitē traumas un zobu aplikums. Latvijas Avīze, 2006,
Nr.129, 17.lpp.

32
PIELIKUMI

33
 Pielikums Nr.1

34
 Pielikums Nr.2

Piekrišanas veidlapa

Pētījums „Kariesa profilakses nepieciešamība pirmsskolas vecuma bērniem”.

Rēzeknē PII „Rotaļa” 6 gadu veciem bērniem un individuālo kariesa profilakses
programmu izstrādāšanas ieteikumus, man tika pilnībā izskaidrots. Man tika dota izdevība
uzdot jautājumus par pētījumu. Visa informācija, kas saistīta ar mana bērna līdzdalību
pētījumā būs konfidenciāla.

Ar šo, es, apakšā parakstījies/usies __________________________________________

(Vārds, uzvārds drukātiem burtiem)
dodu piekrišanu mana bērna ______________________________________________
(Vārds, uzvārds drukātiem burtiem)
līdzdalībai augstāk minētajā pētījumā.
Lūgums ar drukātiem burtiem ierakstīt savu un sava bērna vārdu, kā arī parakstīties un
ierakstīt datumu.
Vecāku paraksts: ___________________________ datums: ______________________
Likumīgā pārstāvja paraksts: __________________ datums: _____________________

Pētnieka Jeļenas Strupītes paraksts:_________________datums:___________________

35
 Pielikums Nr.3

Vārds, uzvārds _______________________

Personas kods _______________________
Adrese, tālrunis _______________________

Anketa 6 gadīgiem bērniem (atbild vecāki)

1. Cik reizes dienā Jūsu bērns tīra zobus?

1 reizi no rīta 
1 reizi vakarā 
2 reizes 
Vairāk kā 2 reizes 
1 reizi nedēļā 
2. Vai zobu tīrīšana tiek veikta vecāku uzraudzībā?
Jā 
Nē 
3. Vai Jūsu bērns izmanto Fluorīdus saturošas zobu pastas?
F- saturošas 
F – nesaturošas 
Nezinu 
4. Vai Jūsu bērns lieto fluorīdu saturošas tabletes?
Jā 
Nē 
5. Vai Jūsu bērns ir apmeklējis zobu higiēnistu?
Jā 
Nē 
6. Cik reizes dienā Jūsu bērns ēd?
2 reizes 
3 reizes 
Vairāk 
Neatbildēja 
36
7. Vai Jūsu bērns ēd (našķojas) starp ēdienreizēm ?
Nē 
Jā 
Cik reizes 
8. Ko Jūsu bērns ēd starp ēdienreizēm?
Saldumus (konfektes, šokolāde, saldējums) 
Cepumus 
Čipsus 
Augļus 
Neēd 
9. Cik bieži Jūsu bērns dzer saldus dzirkstošus dzērienus, sulas vai citus dzērienus?
Ēdienreizēs  Cik reizes dienā 
Starp ēdienreizēm  Cik reizes dienā 
Nedzer 
10. Vai Jūsu bērns dzer tēju ar
Cukuru  Cik karotes 
Cukura aizvietotājiem  Cik tabletes/pilienus 
Bez cukura  Nedzer 
11.Cik tējkarotes cukura lieto bērns uz vienu krūzu?
1 tējkaroti  2 tējkaroti 
3.karotes  Nelieto 
12. Kādas košļājamās gumijas lieto jūsu bērns?
Ar cukuru  Bez cukura 
Nelieto  Cits variants 
13. Cik bieži jūs nomainat savam bērnam zobu birsti?
1 reizi 2 mēnešos  1 reizi 3 mēnešos 
1 reizi pusgadā  Cits variants 
14. Cik bieži jūsu bērns apmeklē stomotologu?
Reizi pusgadā  Reizi gadā 
Reizi divos gados  Pēc nepieciešamības 
15. No kāda vecuma sākta bērnam zobu tīrīšana?

37
No________mēnešiem/gadiem ( 13) 
Neatceros 

38