Darbs Elektoietaises

DROBAS PRASBAS,
VEICOT
DARBUS
ELEKTROIETAISS
DARBA AIZSARDZBA
Darb nerisk
ievro darba drobu!
Rga 2006
DARBA AIZSARDZBA
DROBAS PRASBAS,
VEICOT
DARBUS
ELEKTROIETAISS
DROBAS PRASBAS, VEICOT DARBUS ELEKTROIETAISS
DARBA AIZSARDZBAS VADLNIJAS
PROJEKTU LDZFINANS EIROPAS SAVIENBA
Izdots ESF Nacionls programmas Atbalsts kapacittes stiprinanai par darba tirgus un dzimumu
ldztiesbas politikas ievieanu atbildgajs institcijs, informcijas izplatanai un izpratnes
paaugstinanai projekta Darba drobas un darba tiesisko attiecbu uzraudzbas pilnveidoana
VPD1/ESF/NVA/04/NP/3.1.4./0001/0006 ietvaros
Materilus sagatavoja:
Dr.sc.eng. VILIS ZEIBOTS
Msc. ANDRIS KALVE
Materilus korija:
ARMNS BUKAVS, Valsts darba inspekcija
Datorsalikums: Jelgavas tipogrfija

Iespiests: Jelgavas tipogrfija
LR Valsts darba inspekcija
PRIEKVRDS
s vadlnijas ir viens no izgltojoajiem materiliem

un ts izstrdtas, emot vr to, ka atsevis
nozars das darbbas sfrs ldz im nav bijusi
pietiekama kvalitatva informcija, kas saistta ar
darba drobas, veselbas aizsardzbas un darba tiesisko attiecbu jomu. du materilu izdoana un
izplatana rada papildus informtbu un garantiju
droam darbam nodarbinto vid. Pasaules prakse
pierda, ka sakrtot darba vid pieaug darba
ragums, nodarbintie strd efektvk, samazins
nelaimes gadjumu un arodsaslimanu skaits.
Raoanas procesu nav iespjams uzturt pilngi
bez riska faktoru ietekmes, un to kontrole un
samazinana ir katra darba devja pienkums.
Msdienu straujajos prmaiu laikos mains ar
darba vide darbs kst arvien intensvks, prasa
maksimlu uzmanbu un koncentranos, darba apjoma samroana ar cilvka gargajm un fiziskajm
spjm, dadu organizatorisko jautjumu risinanu. Taj pa laik joprojm aktulas ir tradicionls
darba aizsardzbas problmas troksnis, vibrcija,
elektromagntiskie vii, puteki, misks vielas
u.c. ietekmes faktori.
Pilnvrtga kontrole un riska faktoru samazinana

ldz pieaujamajiem lmeiem ir iespjama tikai
tad, ja darba devji, darba aizsardzbas specilisti,
atbildgs amatpersonas un nodarbintie ir informti
par riska faktoru raksturu un spj prognozt to
iespjams sekas un veikt paskumus to savlaicgai
novranai.
s vadlnijas, kas izdotas ESF Nacionls programmas Atbalsts kapacittes stiprinanai par darba
tirgus un dzimumu ldztiesbas politikas ievieanu
atbildgajs institcijs, informcijas izplatanai
un izpratnes paaugstinanai projekta Darba
drobas un darba tiesisko attiecbu uzraudzbas
pilnveidoana ietvaros, ks par vl vienu instrumentu, ar kura paldzbu tiks gtas zinanas, kuras
atvieglos darba devjiem izveidot iespjami drou un
nekaitgu darba vidi, k ar samazint darba vides
riska faktoru iedarbbu ldz pieaujamam lmenim.
Jnis Brzi
Valsts darba inspekcija
Direktors
SATURS
1.
Ievads
2.
Elektrisks strvas iedarbba uz cilvka

organismu
3.
Prasbas elektroiekrtu un
elektroietaiu apkalpojoajam
personlam
4.
Telpu klasifikcija pc to
elektrobstambas
10
5.
Tehniskie paskumi aizsardzbai pret

elektrisks strvas iedarbbu
11
6.
Elektrotehniskie mrjumi un to
periodiskums
16
7.
Elektroietaiss lietojamie
elektroaizsardzbas ldzeki
18
8.
Prasbas elektrometinanas iekrtu

tehniskajam aprkojumam un
ekspluatcijai
23
9.
Elektrodrobas prasbas
sprdzienbstams un ugunsbstams
zons
24
10.
Tehniskie paskumi elektrodrobas

garantanai, veicot elektroiekrtu
remontu un tehnisko apkopi
29
11.
Organizatoriskie paskumi
elektrodrobas garantanai,
strdjot elektroietaiss
31
12.
Pirms paldzba sniegana

cietuajiem no elektrisks strvas
iedarbbas
33
Pielikumi
1.
Elektrodrobas instrukcija
neelektriskajam personlam
36
2.
Elektrodrobas kvalifikcijas grupas

saska ar Latvijas energostandartu
LEK 025 Drobas prasbas, veicot
darbus elektroietaiss
38
3.
Elektrodrobas kvalifikcijas grupas

pieiranas krtba saska ar
Patrtju elektroietaiu tehnisks
ekspluatcijas noteikumu 4.
izdevuma prasbm
38
Informcijas avoti
1.
Normatvie akti
39
2.
Interneta resursi
39
3.
Literatra
39
Nodergas adreses
40
1.
IEVADS
Vadlnijs sniegtas zias par msdiens visvairk

izmantojamo enerijas veidu elektroeneriju. T
tiek oti plai lietota, un fakts, ka t nav ne redzama,
ne dzirdama, to biei padara par nelaimes gadjumu
cloni.
Ar elektroeneriju saisttais risks attiecas praktiski uz
vism personm un tpc ir nepiecieami skaidrojoi
materili, lai samazintu nelaimes gadjumu risku,
strdjot ar elektrotehniskm iekrtm un darba
rkiem.
Elektroietaiu atbilstbas prasbas nosaka Ministru
kabineta 2000. gada 30. maija noteikumi Nr. 187
Iekrtu elektrodrobas noteikumi, kas reglament
Eiropas Savienbas tirg piedvto elektropreu
drobu, k ar nosaka iekrtu atbilstbas novrtanas
un tirgus uzraudzbas krtbu un tirgus uzraudzbas
institcijas.
Elektroietaiu apkalpojo personla darbu droba nav pai reglamentta darba aizsardzbas normatvajos aktos. Atsevis elektrodrobas joms
trkst kvalitatvu skaidrojou un informatvu materilu, kas darba devjiem paldztu izveidot un
uzturt efektvu darba aizsardzbas sistmu.
Darba aizsardzbas normatvajos aktos ir noteikts,
ka darba devjs nodroina, lai darba viets, kur
nodarbintajiem var draudt nopietnas un tieas
briesmas, nodarbintie nekavjoties tiktu informti
par m briesmm, k ar par veiktajiem un veicamajiem darba aizsardzbas paskumiem o briesmu
novranai vai btiskai ietekmes samazinanai.
Vadlnijs sniegts informatvs materils un skaidrojumi par elektrodrobu un nepiecieamajiem tehniskajiem un organizatoriskajiem paskumiem uzmumos, kas nav specializti elektroietaiu montas, remonta un tehnisks apkopes darbos un izmanto elektroiekrtas ldz 1000 V.
Informatvais materils paredzts uzmumu vadtjiem un elektroiekrtu atbildgajam personlam,
lai vartu izveidot drou un veselbai nekaitgu darba vidi, kas ievrojami samazintu vai novrstu darba
vides riska faktoru iedarbbu.
2.
ELEKTRISKS STRVAS IEDARBBA

UZ CILVKA ORGANISMU
Elektrisk strva nav redzama, tpc cilvka mau

orgni nevar just draudos briesmas. Elektrisks
strvas iedarbba uz cilvka organisma dzvajiem
audiem ir daudzpusga un patnja. Elektrisks
strvas iedarbba traum negaidti un atkarb
no strvas stipruma, iedarbbas ilguma un citiem
faktoriem var rasties nepatkamas izjtas, apdegumi,
samaas zudums, krampji vai pat iestties nve.
Uz visiem cilvkiem elektrisk strva neiedarbojas
viendi. Iedarbbu ietekm cilvka ermea
elektrisk pretestba, kas var mainties atkarb no
cilvka das mitruma, nervu sistmas stvoka,
noguruma un citiem faktoriem.
Elektrisks strvas iespjam iedarbba

uz cilvka organismu
Elektrisk strva, plsdama caur cilvka ermeni,
var iedarboties uz to:
y fizioloiski;
y termiski;
y elektromiski;
y mehniski.
Fizioloisk strvas iedarbba izpauas k cilvka
dzvbas funkciju uzturoo procesu elpoanas,
sirdsdarbbas un nervu sistmas darbbas
traucjumi. Strvas iedarbba var izraist ar muskuu
krampjus un neatgriezeniskas izmaias ns un
audos, tpc tie var atmirt.
Termisk strvas iedarbba izpauas k cilvka
ermea audu un dadu orgnu apdegumi vai audu
un kaulu progoans. Termisk iedarbba var radt
asinsvadu, sirds, nervu, smadzeu un citu orgnu
sakaranu un bojjumus, kas savukrt var izraist
nopietnus organisma funkcionlus traucjumus.
Elektromisk (elektroltisk) strvas iedarbba
izpauas k asiu un citu organisma idrumu sadalans, kas rada fizioloiskus traucjumus cilvka
organism. aj gadjum bstamk ir ldzstrva.
Mehnisk strvas iedarbba izpauas k das,

asinsvadu un nervu audu plsumi, k ar loctavu
mejumi un citi bojjumi, kurus izraisjusi
elektrisk strva, plstot caur cilvka ermeni un
izraisot strauju krampjveida muskuu sarauanos.
Faktori, kas ietekm bstambas pakpi

Elektrisks strvas iedarbbas bstambu uz cilvka
organismu nosaka:
y caur ermeni plstos strvas stiprums;
y elektrisk kontakta ilgums;
y ermea pretestba;
y strvas frekvence;
y strvas spriegums;
y strvas ce cilvka ermen;
y kontakta virsmas lielums;
y rjs vides faktori;
y cilvka fizioloiskais un psiholoiskais stvoklis.
Noteicoais elektrisk kontakta bstambas faktors ir
caur cilvka ermeni plstos strvas stiprums un
iedarbbas ilgums.
strva 50 Hz maistrvai ir 0,6 ldz 1,5 mA,

ldzstrvai no 5 ldz 7 mA. Sajtambas strva
nevar izraist cilvka organisma bojjumus, tau
ts ilgstoa iedarbba var negatvi ietekmt cilvka
veselbu.
Satvero strva ir mazkais strvas stiprums,
kas rada muskuu krampjus (satverous) un
spes, ja strvas iedarbbas ilgums ir no 1 ldz 30
sekundm. Satveros strvas apakj robevrtba
ir tds caurplstos strvas lielums, kas neauj
cilvkam pastvgi atbrvoties no strvu vadoa
elementa. Satveros strvas apakj robea 50 Hz
maistrvai ir no 5 ldz 25 mA, ldzstrvai no 50
ldz 80 mA.
Nvjo strva ir mazkais strvas stiprums,
kas rada sirds fibrilciju un elpoanas paralzi,
ja iedarbbas ilgums ir no 0,5 ldz 3 sekundm.
Nvjos strvas zemk robea 50 Hz maistrvai
ir 100 mA, ldzstrvai 300 mA.
Ilgstoa strvas iedarbba strauji samazina
organisma pretestbu. Cilvka organisma pretestba
samazins par 25%, ja caurplsto maistrva ir
virs 6 mA un iedarbbas ilgums ir lielks par 30
sekundm, bet, ja strvas iedarbba sasniedz 90
sekundes, organisma pretestba samazins par 70%.
Cilvka kopj elektrisk pretestba var veidoties
no vairkiem pretestbas elementiem:
y kontakta pretestbas;
y cilvka ermea pretestbas;
Strvas stiprums ir caur elektrisks strvas vadtju

plstos strvas daudzums, ko mra ampros
(A). Elektrisks strvas iedarbbas bstambas
raksturoanai atkarb no strvas stipruma un
iedarbbas ilguma uz cilvka organismu lieto trs
primros kritrijus:
y sajtambas strva;
y satvero strva;
y nvjo strva.
Sajtambas strva ir mazk sajtam strva
iedarbb, kas prsniedz 30 sekundes. Sajtambas
y izvadpretestbas.
Kontakta pretestba ir atkarga no materiliem,
kas sedz kontaktam pakauts ermea daas. o
pretestbu var iegt, lietojot piemrotus cimdus,
drbes u.c. Ja notiek ties kontakts ar du, s
pretestbas vrtba strauji samazins.
Cilvka ermea pretestba ir atkarga no oti
daudziem faktoriem. Galvenie no tiem ir das mitruma pakpe, kontaktvirsmas lielums, kontakta spiediens, spriegums, fizioloiskais stvoklis, epidermas stingrba. Elektrodrobas aprinos pieem, ka
cilvka ermea pretestba ir 1000 .
Izvadpretestba atkarga, piemram, no apavu un

grdas segumu pretestbas.
Strvas frekvence. Frekvence ir periodiska procesa
atkrtoans bieums, ko mra hercos (Hz). 1 Hz
vienldzgs 1 periodam sekund. Tehnik lieto
dadas frekvences maistrvas. Mjsaimniecb
un rpniecb izmanto maistrvu ar frekvenci 50
Hz. Spriegumam ldz 500 V bstamk ir 50 Hz
maistrva (spriegumam virs 500 V bstamku
iedarbbu izraisa ldzstrva). Palielinot frekvenci,
maistrvas bstamba spriegumam no 200 ldz
400 V vairkas reizes samazins. Augstk frekvenc
samazins sirds kambaru fibrilcijas iespjamba, un
prsvaru gst strvas termiskie efekti. Maistrvas
frekvencei sasniedzot 500 Hz, bstamba praktiski
zd, jo pards virsmas efekts, kad strva plst
tikai pa vadtja virsmu.
Strvas spriegums ir potencilu starpba starp
diviem elektrisks des punktiem. Spriegumu mra
voltos (V). Spriegums ir faktors, kas atkarb no
elektrisks des pretestbas izraisa strvas planu
cilvka ermen. Augsts spriegums pats nav bstams,
tau bstamba rodas, ja savienojum ar zemu
pretestbu tas auj ermen cirkult strvai. Par drou
spriegumu tiek uzskatts spriegums, kam cilvka
ermenis var tikt pakauts neierobeoti ilgi, neradot
draudus cilvka organismam. Saus vid tas ir 50 V,
mitr vid 24 V un sevii bstam vid 12 V.
Strvas plana caur cilvka ermeni. Atkarb
no pieskarans veida, elektrisks strva cilvka
ermen var cirkult pa dadm trajektorijm:
rj vide. Elektrisks strvas iedarbbas bstambu

uz cilvka organismu pastiprina di rjs vides
faktori:
y paaugstints relatvais gaisa mitrums virs 75%;
y gaisa temperatra prsniedz +35 oC;
y strvu vadoi puteki;
y miski aktvu vielu tvaiki;
y strvu vadoas grdas, ar zemi savienotas ku
metla konstrukcijas;
y pazemints atmosfras spiediens u.c. faktori.
Cilvka fizioloiskais un psiholoiskais stvoklis
nosaka strvas iedarbbas bstambu. Fiziski nespcgi cilvki, k ar cilvki, kas slimo ar sirds, asinsrites, nervu sistmas, plauu un das slimbm ir
daudz jutgki pret elektrisks strvas iedarbbu.
Pastiprinti jutgi ir ar nogurui, alkoholu vai medicniskos prepartus lietojui cilvki.
Elektrotraumas
Elektrotraumas ir cilvka orgnu vai audu bojjumi
un dzvbas funkciju traucjumi, ko izraisa elektrisks
strvas vai elektrisk loka iedarbba. Elektrotraumas
izraisa elektroiekrtu normlas darbbas traucjumi,
cilvka nepareiza rcba, vai dabas pardba zibens.
Elektrotraumas iedala di:
y roka roka;
y elektriskie triecieni;
y kja kja;
y lokls elektrotraumas;
y kreis roka kjas;
y elektriskie triecieni un lokls elektrotraumas

vienlaikus.
y lab roka kjas;

y citas trajektorijas.
Bstamks strvas trajektorijas ir roka roka, roka
kjas, kad strvas ce iet caur sirdi, kas var izraist
nvi sirds kambaru fibrilcijas d. Tpat cilvkam
paaugstinti bstama ir ar strvas plana caur
plaum, galvu un mugurkaula smadzenm.
Elektriskais trieciens ir elektrisks strvas

kompleksa iedarbba uz cilvka organismu, k
d rodas traucjumi cilvka dzvbai svargos
procesos. Elektriskos triecienus nosacti iedala 4
pakps:
y I pakpe novrojama krampjaina muskuu
sarauans bez samaas zuduma;
y II pakpe novrojama krampjaina muskuu

sarauans ar samaas zudumu;
y III pakpe novrojams samaas zudums un
rodas elpoanas vai sirdsdarbbas traucjumi;
y IV pakpe iestjas klnisk nve apstjas
elpoana un asinsrite (klnisk nve var ilgt
aptuveni 5 mintes, aj laik vl nav iestjus
neatgriezeniskas izmaias organism un cilvku
vl ir iespjams atdzvint).
Lokls elektrotraumas ir cilvka orgnu vai audu
vietja traumana. Bieks lokls elektrotraumas
ir:
y apdegumi;
das elektrometalizcija rodas, ja elektrisks

strvas iedarbbas d oti skas izkusuas metla
daias vai tvaiki ietriecas d. di bojtas ermea
vietas nokrsojas metla krs. Bstamba atkarga
no bojts virsmas lieluma.
Mehniskie bojjumi rodas elektrisks strvas
izraists krampjveida muskuu sarauans d un
izpauas k das, asinsvadu un nervu audu plsumi,
k ar loctavu bojjumi. diem gadjumiem nav
pieskaitmas traumas, kas gtas, cilvkam krtot no
augstuma pc elektrisks strvas iedarbbas.
Acu traumas rodas spilgtas elektrisk loka redzams
gaismas vai ultraviolet starojuma iedarbbas d.
Ultravioletie stari var radt stipru acu audu iekaisumu
vai pat aklumu.
y elektrisks zmes;
y das elektrometalizcija;
y mehniskie bojjumi;
y acu traumas.
Apdegumi rodas no tieas elektrisks strvas
iedarbbas, kas notiek, cietuajam saskaroties ar
strvu vadom dam. Ja spriegums ir virs 1000 V
un cietuais atrodas neliel attlum no sprieguma
avota, caur viu var skties elektrisk izlde, kas
skum notiek k dzirksteizlde, vlk priet
elektriskaj lok un var izraist audu progoanos.
Izir 4 elektrisk apdeguma pakpes:
3.
PRASBAS ELEKTROIEKRTU UN
ELEKTROIETAIU
APKALPOJOAJAM PERSONLAM
Elektroietaise vairkas savstarpji saisttas elektroiekrtas vienotu uzdevumu veikanai.

Elektroiekrta jebkura iekrta elektroenerijas raoanai, prveidei, prvadei, sadalei vai patriam.
Elektroietaises pc elektrodrobas prasbm klasific:
y elektroietaiss ar spriegumu ldz 1000 V;
y elektroietaiss ar spriegumu virs 1000 V.
y I pakpe das apsrtums;

y II pakpe apdeguma tulznas;
y III pakpe das progoans;
y IV pakpe audu muskuu un kaulu progoans.
Elektrisks zmes rodas, ja kdai ermea daai
ir cies kontakts ar strvu vadom dam. Strvas
iedarbbas d uz das pards dzeltengas tulznas ar
cietu vidusdau un balti pelku apmali. Elektrisks
zmes var bt oti bstamas, ja skar audu dzikos
slus.
Elektroietaises valdtjam ar rakstisku rkojumu jnosaka atbildg persona par elektrosaimniecbu,

kura nokrtojusi prbaudi par elektrodrobas noteikumu prasbm un samusi apliecbu par elektrodrobas grupas pieiranu.
Atbildgs personas par elektrosaimniecbu pienkumos ietilpst:
y nodroint drou, bezavriju un ekonomisku
elektroietaises darbbu;
y izstrdt un realizt paskumus elektroenerijas
ekonomijai;
y izstrdt profilaktisko apskau un remonta darba

grafikus, k ar nodroint to savlaicgu izpildi;
y nodroint personla apmcbu, instruanu un
zinanu prbaudi, k ar attiecgs elektrodrobas grupas pieiranu;
y nodroint personlu ar nepiecieamajiem elektroaizsardzbas un ugunsdrobas ldzekiem;
y nodroint elektroietaisi ar nepiecieamo tehnisko dokumentciju;
y nodroint avriju un nelaimes gadjumu izmeklanu;
y nodroint elektroenerijas uzskaiti;
y nodroint elektroenerijas piegdtja noteikto
prasbu izpildi.
Nav pieaujams lietot elektroietaisi, ja nav norkota
atbildg persona par elektrosaimniecbu, izemot
elektroietaises ar vienlaicgi atauto elektrisko slodzi
ldz 30 kW un spriegumu ldz 1000 V.
Elektrotehniskais personls ir elektroietaiss strdjoas personas, kas veic elektroietaiu apkopi,
montu, uzraudzbu, remontu, prslgumu un citus
elektroietais nepiecieamos darbus. Elektrotehniskais personlam jbt teortiski un praktiski sagatavotam droai darbu veikanai. Tas nozm profesionlo apmcbu elektria arod un papildu atestciju
darba drob.
Jem vr, ka atbilstoi elektroenerijas piegdes
un lietoanas noteikumiem projektanas un montas darbus jaunu elektroietaiu ierkoanai vai esoo
elektroietaiu paplainanai, k ar elektroietaiu
modernizciju, remontu un prbaudes atauts veikt
normatvajos aktos noteiktaj krtb Ekonomikas
ministrij reistrtm juridiskajm personm vai
fiziskajm personm, kuras ir samuas sertifiktu
du darbu veikanai.
Neelektrotehniskais personls ir darbinieki, kas
nestrd elektroietaiss, tau pc izpildm darba specifikas var tikt pakauti elektrisks strvas
iedarbbai, jo sav darb izmanto elektroiekrtas.
Neelektrotehnisk personla sarakstu sastda atbil-
dg persona par elektrosaimniecbu. o darbinieku

instruktu un zinanu prbaudi veic tieais darbu
vadtjs, reistrjot to attiecg uzskaites urnl.
Neelektrisk personla parauginstrukcija ievietota
1. pielikum. Instrukciju japstiprina elektroietaises valdtjam un neelektrisk personla instrukta
jveic ne retk k vienu reizi gad.
Patstvgu darbu elektroietaiss var veikt personas,
kas:
y sasnieguas 18 gadu vecumu;
y veikuas medicnisko prbaudi un samuas
rstniecbas iestdes atzinumu par veselbas
stvoka atbilstbu veicamajam darbam elektroietaiss. Medicnisk prbaude jveic
stjoties darb un periodiski personm, kas
tehniski apkalpo darbojos elektroietaises
ar 50 V un lielku spriegumu, vienu reizi divos gados, bet augstkpjiem vienu reizi
gad (par augstkpju darbu uzskata darbu,
kas tiek veikts 5 m augstum no grunts vai
prseguma, virs kura tiek veikti montas vai
remontdarbi, kuru izpildanai galvenais darbinieka aizsargldzeklis pret krianu no augstuma visos darba un prvietoans bros ir
individulie aizsardzbas ldzeki vai aizsargjo josla);
y apguvuas apmcbu pirms paldzbas sniegan;
y ir apmctas, instrutas un prbaudtas elektrodrobas jautjumos un ieguvuas attiecgu
elektrodrobas kvalifikcijas grupu.
Atbildg persona par elektrosaimniecbu nosaka elektrodrobas kvalifikcijas grupas ieganai
nepiecieamo zinanu apjomu, k ar darbinieku
apmcbas un zinanu prbaudes krtbu sav uzmum.
Uzmuma elektrotehniskajam personlam zinanu prbaudi var veikt:
y specializtos kursos;
y uzmuma elektroietaiu valdtja norkota
komisija trs iepriek atesttu cilvku sastv.
Darbiniekam, kuram pieir elektrodrobas kvalifikcijas grupu, tiek izsniegta apliecba. Atrodoties
darb, apliecbai jbt pie darbinieka.
Visas personas, kurm veikta zinanu prbaude,
reistr personla zinanu prbaudes reistrcijas
urnl, nordot uzvrdu, vrdu, personas kodu,
pieirto elektrodrobas kvalifikcijas grupu un
nkamo zinanu prbaudes termiu. Atkrtotu zinanu prbaudi elektrotehniskajam personlam
veic, ja persona nav ievrojusi elektrodrobas noteikumus, k ar ja persona tiek prcelta darb ar cita
veida elektroiekrtm.
Valsts a/s Latvenergo, pamatojoties uz ilggadju
pieredzi un apmcbu sistmu, savam uzmumam
ir izstrdjusi Latvijas energostandartu LEK 025
Drobas prasbas, veicot darbus elektroietaiss,
kur ir noteiktas trs elektrodrobas kvalifikcijas
grupas A, B un C (skatt 2. pielikumu). Latvijas energostandart noteikto grupu lietoana nav juridiski
nostiprinta Latvijas Republikas likumdoanas aktos
piemroanai cits msu valsts tautsaimniecbas nozars, un im standartam ir rekomendjos statuss.
Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija saska
ar 1999. gada 23. marta noteikumu Nr. 120 Krtba,
kd izbeidzama Latvijas PSR normatvo aktu piemroana 3. punktu ar rkojumu noteikusi pc
2000. gada 1. janvra ldz jaunu normatvo aktu pieemanai piemrot Patrtju elektroietaiu tehnisks ekspluatcijas noteikumu 4. izdevumu. Tdjdi uzmumos var lietot ar o elektrodrobas
kvalifikcijas sistmu. Kvalifikcijas grupu apraksts
saska ar o normatvo dokumentu ievietots 3. pielikum. Abiem normatviem ir rekomendjos statuss un tie ir izmantojami pc izvles.
4.
TELPU KLASIFIKCIJA PC TO
ELEKTROBSTAMBAS
Darba telpas un apkrtj vide krasi ietekm

elektrisks strvas bstambas pakpi.
Pc uzbves veida elektroietaises iedala di:
y slgts jeb iekjs elektroietaises, kas ir
izvietotas ku iekpus un aizsargtas no
atmosfras faktoru iedarbbas;
10
y rjs jeb atklts elektroietaises, kas nav

aizsargtas no atmosfras faktoru iedarbbas;
y elektrotelpas ir atsevias telpas vai noogota telpas daa, kur atrodas elektroietaises, ts apkalpo
tikai kvalificts elektrotehniskais personls;
y raoanas telpas ir telpas, kurs uzstdts elektroiekrtas izmanto ar neelektriskais personls.
Elektroietaiu lietoanas apstki btiski ietekm
iespju iegt elektrotraumu. Mitrums, paaugstinta
temperatra, miski aktvu vielu tvaiki, strvu
vadoi puteki btiski ietekm elektroietaiu
izolcijas pretestbu. o apstku ietekm ievrojami
samazins cilvka ermea pretestba elektrisks
strvas iedarbbai, tpc atkarb no elektroietaiu
lietoanas apstkiem telpm ir ds iedaljums:
y sausas telpas, kur relatvais gaisa mitrums
neprsniedz 60%, gaisa temperatra neprsniedz
30 oC, tehnoloiskajos procesos nerodas puteki,
nav miski aktvas vides;
y mitras telpas, kur tvaiks jeb kondensjoais
mitrums izdals zinmu laiku un nelielos
daudzumos, relatvais gaisa mitrums ir 6075%;
y telpas, kurs ir paaugstints mitrums un kurs
relatvais gaisa mitrums ilgstoi prsniedz 75%;
y sevii mitras telpas, kur relatvais gaisa
mitrums ir gandrz 100% (griesti, sienas, grda
un telp esoie priekmeti ir ievrojami mitri);
y karstas telpas, kur gaisa temperatra ilgstoi
prsniedz 35 oC;
y putekainas telpas, kur raoanas proces
izdals puteki td daudzum, ka tie prklj
vadus un iekst elektroiekrts. Puteki mdz
bt gan strvu vadoi, gan nevadoi;
y telpas ar miski aktvu vidi, kur raoanas
proces rodas agresvas gzes, tvaiki, idrumi,
kas graujoi iedarbojas uz elektroiekrtu
izolciju un strvu vadoajm dam;
y sprdzienbstamas telpas, kur tehnoloiskajos
procesos var rasties sprdzienbstami degou
gzu maisjumi, k ar sprdzienbstami puteku

vai iedrvielu un gaisa maisjumi.
11
y teritorija rpus telpm no elektrodrobas

viedoka tiek uzskatta par tdu, kurai piemt
sevii bstamu telpu pazmes.
Telpu iedaljums pc elektrobstambas pakpes:

y telpas bez paaugstintas elektrobstambas
ts ir sausas telpas, kurs:
relatvais gaisa mitrums ir ldz 60%,
gaisa temperatru ldz 35 oC,
nav strvu vadou grdu,
nav strvu vadou puteku,
notiekoie procesi neizdala miski aktvas
vielas,
nav iespjams vienlaikus pieskarties elektrisko
ieru metla korpusiem un ar zemi savienotm
ku metla konstrukcijm;
y telpas ar paaugstintu elektrobstambu ts
ir telpas, kurs:
relatvais gaisa mitrums prsniedz 75%,
gaisa temperatra ilgstoi prsniedz 35 oC,
tehnoloiskaj proces izdals strvu vadoi
puteki,
ir strvu vadoas grdas (metla, dzelzsbetona,
ieeu, flu u.c.),
ir iespjams vienlaikus pieskarties elektrisko
ieru metla korpusiem un ar zemi savienotm
ku metla konstrukcijm vai tehnoloiskajai
iekrtai;
Atkarb no telpas elektrobstambas pakpes tiek

noteiktas prasbas telp izvietoto elektroiekrtu
zemjumam:
y telps bez paaugstintas elektrobstambas
jzem elektroiekrtas, kuras tiek pieslgtas
380 V un lielkam maistrvas spriegumam vai,
skot ar 400 V spriegumu, ldzstrvas pieslguma
gadjum;
y telps ar paaugstintu elektrobstambu,
sevii bstams telps un teritorij rpus
telpm jzem elektroiekrtas, kuras pieslgtas
42 V un lielkam maistrvas spriegumam
vai, skot ar 110 V, ldzstrvas pieslguma
gadjum;
y sprdzienbstamajs telps neatkargi no
sprieguma vrtbas jzem visas elektroiekrtas,
k ar metla konstrukcijas, uz kurm ts ir
uzstdtas.
Telps ar paaugstintu elektrobstambu jlieto
elektroinstrumenti ar dubultu izolciju. iem
elektroinstrumentiem ir specils apzmjums uz
korpusa dubultkvadrta veid.
Sevii bstams telps un teritorijs rpus telpm
jlieto elektroinstrumenti ar dubultu izolciju,
papildus izmantojot individulos aizsardzbas
ldzekus.
5.
TEHNISKIE PASKUMI
AIZSARDZBAI PRET STRVAS
IEDARBBU
y sevii bstamas telpas ts ir telpas, kurs ir:
Paskumi traumatisma samazinanai

relatvais gaisa mitrums ir gandrz 100%,
miski aktvas vielas, kas rdoi iedarbojas uz
elektroiekrtu izolciju,
vienlaikus pastv divi vai vairki faktori, kas nosaka telpas ar paaugstintu elektrobstambu;
Situcijas analze, kur tiek izvrtta cilvka iespja

iegt elektrotraumu, var tikt objektvi noteikta tikai
taj gadjum, ja bs novrtti visi iespjamie cloi,
kuri var veicint s elektrotraumas raans iespju.
Tikai d aspekt var vislabk noteikt profilaktisko
un aizsardzbas ldzeku izvli elektroietais.
Analze parda, ka elektrotraumai parasti ir

gadjuma raksturs, un tas var notikt sakrtot diviem
apstkiem, varbtbai, ka cilvks ir nokuvis zem
sprieguma un varbtbai, ka caur cilvka ermeni
plstos strvas lielums sasniedzis bstambas
pakpi.
Elektrotraumas ieganas varbtbas samazinanai
nepiecieams samazint katru no m varbtbm un
to iespjams pankt ar du paskumu paldzbu:
y organizatoriskie paskumi instrukta, drou
darba veikanas pamienu apguve, pareiza
darba vietas un darba rema izvle, individulo
aizsardzbas ldzeku lietoana, drobas zmju un
plaktu pareiza izvle, atbilstoas kvalifikcijas
darbinieku izvle;
12
Nullana ir elektroiekrtu metla dau, kuras

normli neatrodas, bet izolcijas bojjuma gadjum var nokt zem sprieguma, pievienoana nullvadam.
Nullana ir galvenais pamiens, lai pasargtu
cilvku no elektrotraumas, ko var gt, pieskaroties
elektroiekrtu korpusiem un metliskajm dam
konstrukcijs, kuras nokuvuas zem sprieguma,
izolcijas bojans vai vienfzes sslguma
gadjum.
Fzei nonkot saskar ar nullto korpusu, rodas
sslguma strva Isl, kuras lielums atkargs no fzes
sprieguma Uf, fzes vada un nullvada pretestbm
(attiecgi Zf un Zo). Pretestbas ir komplekss lielums,
kur ietverti ar vadtja induktvo un kapacitatvo
pretestbu komponenti.
y profilaktiskie paskumi elektroietaises strvu

vadoo dau izolcija, noogojumi, pareiza
elektroietaises darbbas rema izvle;
Isl = Uf / (Zf + Zo)
y aizsardzbas paskumi tehnisko sistmu

(droas elektroapgdes sistmas izveide,
nullana, zemana, potencilu izldzinana,
aizsargslgums, atdaloa un maza sprieguma
transformatori, dubultizolcija) izveidoana,
kas novrstu elektrotraumas raans iespju,
samazintu ts darbbas laiku un bstambas
apstkus.
Ja pareizi izpildta nullana un izvlta atbilstoa

aizsardzbas ierce, sslguma strvai Isl jprsniedz
aizsardzbas ierces nostrdes strvas Ia lielums
un jnodroina bojt posma automtiska un
tra atslgana. Tdjdi samazins pieskarans
varbtba
zem
sprieguma
nokuvuajm
elektroiekrtu metla dam, bet pieskarans
gadjum samazins strvas iedarbes laiks.
Aizsardzbas nostrdes trdarbbu nosaka o strvu
attiecba:
Tkli ar spriegumu ldz 1000 V un ciei

zemtu neitrli
Isl / Ia
Pareizi izvlta o strvu attiecba ir da:
Ja transformatora sekundro tinumu neitrli pievieno

zemjumietaises kontram tiei, tdu neitrli sauc
par ciei zemtu neitrli, bet tklus, kas pievienoti
dot transformatora tinumam, par tkliem ar ciei
zemtu neitrli. Tie ir trsfzu tkli ar nullvadu un
380/220 V spriegumu.
ai sistmai iespjami divi nullvada darbbas
remi:
y rems, kur nullvads pilda tikai aizsardzbas
funkciju;
y rems, kur nullvads nodroina gan aizsardzbas
funkciju, gan elektroiekrtas darbspju.
y Isl 3 Idro (tuvkajam drointjam),

y Isl 1,5 Iaut (momentns nostrdes strvas
iestdjums automtiskajam sldzim).
Nullanas pamatnosacjums sslguma

gadjum iekrtai, kura nokuvusi zem
sprieguma, ir jatsldzas.
Lai zintu, vai aizsardzba nostrds, jveic
aizsardzbas nostrdes prbaudes des fze nulle
mrjumi. Ir vairki mranas pamieni:
y nosaka faktisko pretestbu Zfakt mrmajam

des posmam. im mrjumam plai izmanto
mrinstrumentu M417. Mrjuma rezultts
jsaldzina ar posmam pieaujamo pretestbas
lielumu Zpie, kas ir noteikta tabuls katram
drointja
lielumam.
Jbt
izpildtam
noteikumam:
Zfakt Zpie
13
y viena drointja izdegana, fzei nokstot uz

korpusa, nenodroina trsfzu patrtja (piem.,
elektrodzinja) atslganos no tkla, kas var radt
o iekrtu prslodzi vai ugunsbstambu;
y atsevios gadjumos garm lnijm un lielas
jaudas patrtjiem grti izpildt aizsardzbas
nostrdes prbaudes (des fze nulle)
mrjumu atbilstbu normm;
Ja viendba neizpilds, jveic paskumi Zfakt

samazinanai (jpalielina vada rsgriezums,
jsasina lnijas garums) vai ar jprbauda
iekrtas noslogojums, lai prliecintos, vai ir
iespja maint drointju, kas autu izmaint Zpie
vrtbu;
y nullvada prtrkanas gadjum prtraukum

esoajiem patrtjiem mains tkla darbbas
rems tas prvras sistm ar izoltu
neitrli. Pieskarans kdam zem sprieguma
nokuvuam elektroietaises korpusam aiz nullvada prtraukuma rada lielku bstambu.
y aizsardzbas nostrdes prbaudes mrjumi mra sslguma strvas lielumu d (mrinstruments CM300/2), pc tam prbauda, vai ir spk
nosacjumi Isl 3 Idro un Isl 1,5 Iaut.
Tkli ar spriegumu ldz 1000 V un izoltu

neitrli
Ar transformatora neitrli savienotajam nullvadam

pieslgts daudz iekrtu un metlkonstrukciju, kas
veicina potencila izldzinanos un ttad pieskarsprieguma samazinanos.
Tklos ar izoltu neitrli galvenais aizsardzbas

ldzeklis ir zemana. Zemanas galvenais
uzdevums ir samazint pieskarsprieguma vrtbu
ldz lmenim, kas nav bstams cilvkam.
y nullana nenodroina drobu, ja cilvks tiei

pieskaras strvu vadom dam;
Ja cilvks pieskaras sazemtai elektroiekrtas daai,

kas nonkusi zem sprieguma, caur cilvka ermeni
plst daa sslguma strvas. Strva, kas plst caur
cilvka ermeni, ir tik reiu mazka par strvu, kas
plst zemtj, cik reiu cilvka ermea pretestba,
ieskaitot prejas pretestbu, ir lielka par kopjo
zemjumietaises pretestbu.
y nullana rada potencila noplanu pa visiem

ai sistmai pieslgtajiem patrtjiem, kas
rada bstambu un traucjumus pusvadtju
aparatrai;
Tklos ar izoltu neitrli neliels zemjumpretestbas

un relatvi mazo sslguma strvu d caur cilvku
plstoo strvu viegli samazint ldz pieaujamm
vrtbm ar spriegumu ne lielku par 40 V.
Lai gan elektrotkls ar spriegumu ldz 1000 V un

ciei zemtu neitrli tiek plai lietots, tam ir ar daas
nepilnbas:
y nullanas tkl nedrkst zemt atsevius

patrtjus bez to pievienoanas nullvadam,
jo, ja fze nokst uz korpusa, nulltie patrtji
nokst zem bstama sprieguma uz ilgu laiku, jo
sslguma des pretestba var bt par lielu, lai
atslgtos aizsardzba;
y vienlaicga pieskarans pie elektroiekrtas
strvu vadoajm dam un ts nullt korpusa
ir bstama;
Pieskarspriegums un soa spriegums

Ja sazemtas elektroiekrtas strvu vadoa daa nonk saskar ar zemi, notiek strauja sazemts iekrtas
potencila samazinans attiecb pret zemi, notiek
strvas noplana zem. Zeme aj viet ir telpisks
vadtjs, kur strva izplst visos virzienos, gan pa
zemes virsmu, gan dzium. Strvas blvums un
ldz ar to sprieguma kritums ir vislielkais zemtja
tuvum un samazins, palielinoties attlumam.
Apmram 20 m attlum no zemtja strva ir

sadaljusies tik liel zemes tilpum, ka sprieguma
kritums ir tuvs nullei, ir nulles potencila zona.
Cilvks var nokt zem sprieguma, ar nepieskaroties zemtajm elektroiekrtu dam. Prvietojoties
zemesslguma strvas izpldes zon, katra kjas
pda tiek pielikta zemes punktam ar dadu potencilu. Potencilu starpbu starp abm kjm sauc par
soa spriegumu. Attlinoties no zemtja, soa spriegums samazins. Nokstot d zon, jcenas no
ts izkt, ejot oti maziem soiem, liekot pdu pie
pdas.
Zemjumietaises
Viens no svargkajiem paskumiem elektroietaiu
darbbas un drobas nodroinanai ir normatvajiem
aktiem atbilstoas zemjumietaises ierkoana,
kurai jnodroina personla droba, elektroietaiu
aizsardzba un normls darba rems.
14
y zemjumvads ir vads, kas savieno zemjamo

objektu ar zemjummaistrli.
Zemjumvadi un zemjummaistrles jaizsarg pret
koroziju, atklti novietotie jnokrso meln krs.
Pieemot ekspluatcij zemjumietaises no montas organizcijas, jsaem pieemanas un nodoanas dokumenti, kuros jbt zemjumietaises
izpildzmjumam un pieemanas prbauu norms
noteikto prbauu protokoliem.
Zemjumietaiss jveic das prbaudes:
y zemjumietaises rj apskate, izlases veid
atrokot zem novietotos zemtjus. Tie nedrkst
bt ar redzamiem defektiem, prbaudi parasti
veic kop ar attiecgs elektroietaises apskati;
y saites prbaude starp zemtju un zemtajm
elektroiekrtm, mra saites pretestbu un
prbauda, vai iekrta nav zem sprieguma;
Pc funkcionls nozmes visu zemjumietaiu

iedaljums ir ds:
y des fze nulle pretestbas mrana ietaiss ar

spriegumu ldz 1000 V un ciei zemtu neitrli;
y darba zemjumietaises, kuru kopg iezme ir t,

ka ts nepiecieamas attiecgo apartu normlai
darbbai;
y drointja prbaude ietaiss ar spriegumu ldz

1000 V un izoltu neitrli un izolcijas mrana.
y aizsargzemjums, kuru izveido, lai apkalpojoo

personlu pasargtu pret bstamu pieskarspriegumu un soa spriegumu.
Dada sprieguma un nozmes zemjumietaises japvieno vien kopg sistm, lai dados elektrisk tkla remos nerastos potencilu starpba starp
atseviiem zemjumiem. Apvienots zemjumietaises pretestbai jnodroina ts iekrtas prasbas, kurai
pieaujam zemjumpretestba ir vismazk.
Nullana un zemana
Tklos ar spriegumu ldz 1000 V un ciei zemtu
neitrli galvenais aizsardzbas ldzeklis ir nullana.
ajos tklos nav atauta elektroiekrtu zemana
bez to korpusu pievienoanas nullvadam.
Tklos ar spriegumu ldz 1000 V un izoltu neitrli
galvenais aizsardzbas ldzeklis ir zemana.
Nullanai vai zemanai ir pakauti:
Zemjumietaise sastv no zemtju, zemtjvadu,

zemjummaistru un zemjumvadu kopuma:
y elektrisko manu, transformatoru, apartu, gaismas ermeu korpusi un apvalki;
y zemtjvadi savieno zemtju ar zemjummaistrli, pievienojumam jbt vismaz divs

dads viets;
y mrtransformatoru sekundrie tinumi (ja nav

citu specilu nordjumu);
y zemjummaistrle paredzta zemjumtkla izveidoanai raoanas telps;
y sadales un vadbas skapju karkasi, o iekrtu

noemams vai virinms daas, ja uz tm ir
uzstdta aparatra, kuras maispriegums ir 42 V

un lielks, vai ldzspriegums 110 V un lielks;
y sadales iekrtu metla konstrukcijas, kabeu tilti,
kabeu metliskie apvalki, elektroinstalcijas metla caurules, k ar citas metliskas konstrukcijas, kas saisttas ar elektroietaises uzbvi, prvietojamo elektroiekrtu korpusu metlisks daas;
y elektroiekrtu korpusi, kas izvietoti uz kustgm
manu un mehnismu dam.
Nullanu vai zemanu var neveikt dos gadjumos:
y ja elektroiekrtas korpusi, aparti, elektromontas konstrukcijas uzstdtas uz nulltm vai
zemtm konstrukcijm, pie kam jbt labam
savstarpji nodrointam kontaktam;
y balsta izolatoru ki un stiei, piekarizolatoru
armatra, gaisa vadu lnijas ar koka balstiem;
y elektroskapju atverams vai noemams daas,
ja uz tm nav elektrisko apartu ar spriegumu
virs 42 V pie maisprieguma vai 110 V pie
ldzsprieguma;
y elektroiekrtas ar dubultizolciju, k ar elektroiekrtu korpusi, kuri pieslgti atdaloajam transformatoram.
K nullanas vai zemanas vadtji tiek izmantoti:
y specili im nolkam paredzti vadtji;
y ku metlisks konstrukcijas;
y raoanas iekrtu metlisks konstrukcijas;
15
Nullana vai zemana iekrtm, kuras tiek biei demonttas vai ir uzstdtas uz vibrjoiem vai kustgiem
pamatiem, jizpilda ar lokana vadtja paldzbu.
Nullvad nedrkst bt izjaucamu savienojumu,
drointju un sldu, ja darba nullvad nepiecieams
komutcijas aparts, tam jatsldz visi vadi.
Atkrtotu nullvada zemjumu ieteicams ierkot pie
ievadiem ks, kurs elektroiekrta tiek nullta.
Nullvada atkrtotais zemjums samazina bstambas
pakpi izldzina potencilu starpbu, samazina soa
un pieskarspriegumu. Ja notiek zemesslgums posm
aiz prtraukt nullvada, kur nav atkrtoti sazemts,
iekrtas, kas atrodas aiz prtraukuma vietas, nonk
zem paaugstinta sprieguma.
Atdaloais un zema sprieguma

transformators
Atdaloais transformators, pateicoties t konstruktvajam izpildjumam, paredzts elektroenerijas
patrtja atdalanai no transformatora primrs
des, pie kam sekundr de netiek zemta.
Transformatora korpuss atkarb no elektrisk tkla
neitrles izpildjuma primraj pus tiek zemts vai
nullts.
Atdaloajam transformatoram atauts pieslgt tikai
vienu patrtju. Primrs puses d aizsardzbas
ierce drointjs vai automtiskais sldzis ne
lielks par 15 A, spriegums ne augstks par 380 V.
Sevii zema sprieguma (drobas) transformatori. Paaugstintas prasbas izolcijai, konstruktvais
izpildjums pasarg primrs puses sprieguma
nokanu sekundraj tinum.
y elektroinstalcijas metla caurules;

y kabeu tiltu konstrukcijas;
y metla cauruvadi (izemot tos, kas prvada
degoas vai sprgstoas vielas).
Katra nulljam vai zemjam elektroiekrta nullvadam vai zemjummaistrlei jpievieno ar atsevia vadtja paldzbu. os vadtjus nedrkst slgt
virknes slgum.
Sekundrs puses spriegums ne lielks par 42 V,

patrtju skaits nav ierobeots.
Atkarb no elektrisk tkla neitrles izpildjuma
primraj pus transformatora korpuss tiek zemts
vai nullts.
Ne lielks spriegums par 12 V jlieto, izmantojot
rokas elektriskos instrumentus, prnsjamas lampas sevii nelabvlgos apstkos, kad iespju iegt
16
elektrotraumu palielina nerti darba apstki, nepietiekami telpas gabarti, saskare ar lielm sazemtm
metliskm virsmm (katlos, ahts, tuneos u.c.).
mu, apstiprina Ministru kabinets. Verificanu veic

Latvijas Nacionlais metroloijas centrs vai akredittas laboratorijas.
Potencilu izldzinana
Elektroietaiu mrjumu periodiskumu un krtbu

uzmum nosaka atbildg persona par elektrosaimniecbu.
Potencilu izldzinana ir metode pieskarsprieguma un soa sprieguma samazinanai. Potencilu izldzinana tiek izmantota k papildu aizsardzbas
ldzeklis kop ar citiem aizsardzbas pamieniem.
Vairum gadjumu elektroiekrtas atrodas blakus
metlkonstrukcijm, metla cauruvadiem, raoanas
iekrtu metliskajm dam, telpu dzelzsbetona un
metla konstrukcijm. Visi ie elementi ir jpievieno
nullanas vai zemanas sistmai.
Mrjumus ir tiesga veikt noteikt krtb Ekonomikas ministrij reistrts specializts uzmums
vai sertificts individul darba veicjs.
Dadm elektroietaiu grupm atbilstoi to darbbas
specifikai ir noteikti o ietaiu prbauu periodi un
reglamentta parametru prbaude.
Apgaismoanas un spka tkli

Ja kd no elektroiekrtas korpusiem notiek saskare ar fzes vadu, zem sprieguma nonk visa sistma
un bstambas pakpe samazins. Jo mazks bs
attlums starp sazemtajm iekrtm, jo labk izldzins potencilu starpba. Attiecgi samazins soa
un pieskarspriegums.
Aizsardzbas atslgums
Aizsardzbas atslgums nodroina automtisku bojts iekrtas atslganos, nodroinot apkalpojo
personla drobu. Lieto tad, kad elektroiekrtas
aizsardzbai ir noteiktas paaugstintas prasbas, k
ar gadjumos, kad ar citiem aizsardzbas veidiem
nodroint iekrtas aizsardzbu ir apgrtinoi.
Diferencils aizsardzbas sldi (diferencilsldi)
kontrol strvas nopldes lielumu uz iekrtas korpusa un, prsniedzot nopldes strvai pieaujamo
vrtbu, atsldz iekrtu. Tie atsldz iekrtu viengi
tajos gadjumos, ja to kontroltajs ds cirkul
nopldes strvas. Ir ar sldu izpildjuma variants,
kur vienlaicgi ar nopldes strvas kontroli ir ar
sslguma strvas aizsardzba.
6.
ELEKTROTEHNISKIE MRJUMI UN
TO PERIODISKUMS
Valsts metroloiskajai kontrolei pakauto mranas

ldzeku sarakstu, nordot verificanas periodisku-
Apgaismoanas un spka tklu instalcijm, pieemot ts ekspluatcij un turpmk vienu reizi seos gados, jmra izolcijas pretestba ar 1000 V
megommetru. Izolcijas pretestba nedrkst bt
mazka par 0,5 M.
Izolcijas pretestba jmra starp katru vadu un
zemi, k ar starp jebkuriem diviem vadiem posm
starp drointjiem vai aiz pdj drointja. Drointjiem jbt izemtiem, sldiem atslgtiem.
Mrot izolcijas pretestbu spka dm, jatsldz
visi strvas patrtji, bet apgaismoanas tkl jbt
izskrvtm spuldzm.
Mitr, karst, miski agresv vid, k ar rjam
apgaismojumam, ja ir sezonas elektropatri, mrjumi jveic vienu reizi gad.
Apgaismes ermeus apskata vizuli vienu reizi
gad.
Avrijas apgaismojuma ieslganas automta prbaude jveic ne retk k vienu reizi mnes, avrijas
apgaismojuma prbaude, atsldzot darba apgaismojumu divas reizes gad.
Darba apgaismojuma tklos sprieguma pazeminjums
nedrkst bt lielks par 5%, rj un avrijas
apgaismojuma tklos ne lielks par 10%.
Kabeu lnijas
17
R1z 8 ; ja Un = 220 V
Kabei, kuru darba spriegums ir ldz 1000 V, pirms

pieemanas ekspluatcij un pc remonta jprbauda ar 2500 V megommetru, izolcijas pretestba
nedrkst bt mazka par 0,5 M.
Turklt tie eneratora vai transformatora neitrles

tuvum ierkoto zemtju pretestbm jbt dm:
Ekspluatcijas laik mrjumus veic vienu reizi seos

gados.
Rz 30 ; ja Un = 380 V
Rz 15 ; ja Un = 660 V
Rz 60 ; ja Un = 220 V
Zemjumietaises
Zemjumietaism noteikts normas ir visai daudzveidgas un izriet no prasbm, kas jnodroina
darbzemjumiem un aizsargzemjumiem.
Gaisvadu lnijas nullvada zemjumpretestbai, emot

vr mkslgos un dabgos zemtjus, ko ierko
lnijas vai ts nozarojumu (ja tie garki par 200 m)
galos, jbt dai:
R1z 5 ; ja Un = 660 V
Juzsver, ka norm gan zemtjpretestbu Rz, gan

zemjumpretestbu R1z. Zemjumpretestba ir zemtja, zemjummaistrles, zemtjvadu un zemjumvadu pretestbu summa. Zemjumpretestba ir galvenais zemjumietaises parametrs. s pretestbas
normatvais lielums dads ietaiss ir dads:
y izoltas neitrles elektroietaiss ar spriegumu
virs 1000 V zemjumpretestbai jnodroina di
nosacjumi:
R1z 250/Iz ; R1z 10,
R1z 10 ; ja Un = 380 V
R1z 20 ; ja Un = 220 V
Turklt katra atsevi zemtja pretestba Rz nedrkst bt lielka par 15; 30; 60 pie attiecg Un
sprieguma lieluma.
Izoltas neitrles elektroietaiss ar spriegumu ldz
1000 V norm tikai zemjumpretestbu neatkargi no
sprieguma:
kur Iz vienfzes zemesslguma strva izoltas

neitrles tkl, A.
y izoltas neitrles elektroietaiss ar spriegumu
virs 1000 V, ja zemjumietaise vienlaikus paredzta ar zemsprieguma iekrtu zemanai,
zemjumpretestba jizvlas pc nosacjuma:
R1z 125/Iz ,
R1z 4
Ja barojo eneratora vai transformatora jauda ir
S 100kVA, pieaujams zemjumpretestbu palielint
R1z 10
Zemjumietaiss prbaudes jveic atbilstoi atbildgs personas par elektrosaimniecbu noteiktajam
grafikam, bet ne retk k vienu reizi trijos gados.
vienlaikus to prbaudot pc nosacjumiem, ko

izvirza zemsprieguma tkls.
Elektrodzinji
Ciei zemtas neitrles elektroietaiss ar spriegumu ldz 1000 V pieaujam zemjuma pretestba ir
atkarga no tkla nominl lnijas sprieguma Un:
Elektrotkl, kuram pieslgti elektrodzinji, spriegumam jbt 100105% no elektrodzinja nominl

sprieguma.
R1z 2 ; ja Un = 660 V
R z 4 ; ja Un = 380 V
1
Elektrodzinju profilaktisko prbauu un izolcijas

pretestbas mrjumu periodiskumu nosaka atbildg
persona par elektrosaimniecbu. Atbildgu mehnismu elektrodzinjiem ne retk k vienu reizi divos gados.
Izolciju prbauda ar 1 kV megommetru, pretestba
aukst stvokl esoam elektrodzinjam ne mezka
par 1,0 M, karst stvokl 60 oC 0,5 M.
Elektrometinanas ietaises
Prvietojamajm
elektrometinanas
ietaism
izolcijas pretestbu ieteicams mrt ne retk k
vienu reizi gad. Izolcija jprbauda ar 500 V
megommetru, t nedrkst bt zemka par 0,5 M. Ja
lietoanas instrukcij nordts cits prbaudes termi,
prbaude jveic saska ar lietoanas instrukcij
noteikto termiu.
18
7.
ELEKTROIETAISS LIETOJAMIE
ELEKTROAIZSARDZBAS LDZEKI
Darb ar elektroiekrtm biei jsastopas ar

apstkiem, kad visprgie aizsardzbas paskumi
negarant pilngu apkalpojo personla drobu.
Lai aizsargtu personlu no elektrisks strvas tieas
iedarbbas, elektrisk loka un t deganas produktu
iedarbbas u.tml., jlieto elektroaizsardzbas ldzeki.
Latvij tiek lietoti starptautiskajiem standartiem
IEC un EN atbilstoi elektroaizsardzbas ldzeki.
Darba devjam jizveido tda elektroaizsardzbas
ldzeku uzraudzbas un novrtanas sistma, kas
dotu pietiekamu prliecbu, ka ekspluatcijas gait
aizsardzbas ldzekiem nepasliktins tehniskie
raksturojumi, kas garant lietotju aizsardzbu no
darba vides riska. Veicot elektroaizsardzbas ldzeku
uzraudzbu, jvads pc spk esoajiem Ministru
kabineta noteikumiem un prasbm, kdas noteiktas
attiecgo izstrdjumu lietoanas instrukcijs, kam
obligti jbt komplektcij.
Sadales ietaises
Sadales ietaiu elektroiekrtu nominlajiem datiem jatbilst iespjamajiem darba remiem
sslguma, prsprieguma un prslodu gadjumiem. Elektroiekrtm izolcijas pretestba jprbauda vienu reizi seos gados ar 1000 V megommetru, izolcijas pretestba nedrkst bt mazka
par 0,5 M.
Atbilstoi ES direktvu un attiecgo Ministru kabineta noteikumu prasbm izgatavotajiem un

tirg piedvtajiem elektroaizsardzbas ldzekiem
raotjam jnodroina tehnisk dokumentcija,
atbilstbas deklarcija un jmar aizsardzbas
ldzeklis ar CE marjumu (skatt 1. attlu). Ja
marjumu nav iespjams izvietot uz aizsardzbas
ldzeka, to izvieto uz iepakojuma vai pavaddokumentiem t, lai marjums btu viegli saskatms,
salasms un neizdzams.
Lifti, kravas celti, citas pacljiekrtas

Izolcijas pretestbas mrjumi jveic vienu reizi
gad ar 1000 V megommetru, izolcijas pretestba
nedrkst bt mazka par 1 M.
Rokas (prnsjamie) elektroinstrumenti

Rokas elektroinstrumentu izolcijas pretestbas mrjumus ieteicams veikt divas reizes gad, k ar pc
elektroinstrumentu remonta ar 500 V megommetru.
Izolcijas pretestba nedrkst bt mazka par 2 M.
Ja lietoanas instrukcij nordts citdi, prbaude
jveic saska ar lietoanas instrukcij noteikto termiu.
1. attls. CE marjums
Visiem elektroaizsardzbas ldzekiem, kuri
tiek piedvti tirg, raotjs, piegdtjs vai
importtjs pievieno zias par raotju un du
informciju valsts valod:
y aizsardzbas ldzeka lietoana;

y aizsardzbas ldzeka tehnisks iespjas, kuras
konstattas prbauds;
y aizsardzbas ldzeka lietoanas ierobeojumi;
y aizsardzbas ldzeka aizsardzbas klasei atbilstoie riska lmei un lietoanas ierobeojumi;
19
laik veicamo dielektrisko prbauu metodi un

bieumu.
Apkalpojot elektroiekrtas ar spriegumu ldz 1000
V un virs 1000 V, aizsardzbai no elektrisks strvas
iedarbbas lieto:
y kolektvos elektroaizsardzbas ldzekus;
y individulos elektroaizsardzbas ldzekus.
y aizsardzbas ldzeka vai atseviu t sastvdau

derguma termi;
y iepakojuma veids, transportjot aizsardzbas
ldzekli;
y lietoto apzmjumu un marjumu nozme;
y standarti vai citi normatvie akti, kuros noteikts
prasbas ievrotas, projektjot un izgatavojot
elektroaizsardzbas ldzekli;
y ts pilnvarots institcijas nosaukums, adrese
un identifikcijas numurs, kura apstiprinjusi
elektroaizsardzbas ldzekli.
Elektroaizsardzbas ldzekiem jatbilst dm normatvajos aktos noteiktajm prasbm:
y aizsardzbas ldzeklis pietiekami izol lietotju
no sprieguma, kuram vi var tikt pakauts
lietoanas apstkos;
y aizsardzbas ldzeka materili un konstrukcija
nodroina, ka nopldes strvas ir pc iespjas
mazas un jebkur gadjum mazkas par
maksimli pieaujamo robelmeni;
y ja aizsardzbas ldzeklis lietojams, darbojoties ar
elektroiekrtm, kurs ir vai var bt spriegums,
uz aizsardzbas ldzeka norda t aizsardzbas
klasi, darba spriegumu, srijas numuru un
izgatavoanas datumu;
y uz aizsardzbas ldzeka paredz pietiekamu vietu
lietoanas uzskanas datumam un veikto vai
veicamo periodisko prbauu datumam;
y raotjs lietoanas instrukcij norda aizsardzbas
ldzeka izmantoanas jomu un lietoanas
Atkarb no potencil riska individulos

aizsardzbas ldzekus iedala trijs kategorijs:
y pirms kategorijas aizsardzbas ldzeki ir
vienkras uzbves aizsardzbas ldzeki, kas
aizsarg pret minimli kaitgiem vai minimli
bstamiem faktoriem, kurus lietotjs pats spj
laikus novrtt (cepures, cimdi u.tml.);
y otrs kategorijas aizsardzbas ldzeki ir
aizsardzbas ldzeki, kas neatbilst ne pirmajai,
ne treajai kategorijai;
y tres kategorijas aizsardzbas ldzeki ir
saretas uzbves aizsardzbas ldzeki, kas
aizsarg pret bstamiem faktoriem, kurus
lietotjs pats nespj pietiekami tri novrtt un
kuri apdraud cilvka dzvbu vai negatvi un
neatgriezeniski ietekm cilvka veselbu.
Pc nozmes elektroaizsardzbas ldzekus var sadalt
trs grups:
y norobeojoie aizsardzbas ldzeki, kas novr
vai aizkav nejauu pieskaranos iekrtai
(pagaidu noogojumi, plakti, brdinjuma
uzraksti, sprieguma indikatori u.c.);
y izoljoie aizsardzbas ldzeki, kas pasarg no
tieas pieskarans iekrtai, kura atrodas zem
sprieguma (dielektriskie cimdi, instrumenti ar
izoltiem rokturiem, izoljoie paklji u.c.);
y nodroinoie aizsardzbas ldzeki, kas pasarg
no elektrisk loka un t deganas produktiem,
k ar no krianas no augstuma (sejas vairogs,
brezenta cimdi, aizsargacenes, nedegoa auduma
aprbs, gzmaskas, montieru drobas jostas,
montieru kpi u.c.).
Pc lietojuma visus elektroaizsardzbas ldzekus

iedala:
y pamata elektroaizsardzbas ldzekos;
y papildu elektroaizsardzbas ldzekos.
Par pamata aizsardzbas ldzekiem sauc tdus
aizsardzbas ldzekus, kuru izolcija ilgstoi iztur elektroietaises darba spriegumu un ar tiem var
pieskarties strvu vadoajm dam, kas atro das
zem sprieguma. Elektroietaiss ldz 1000 V tie
ir:
20
bas ldzekiem atbilstoi noteiktajm normm,

glabanas un uzskaites organizanu, savlaicgu
prbaudes veikanu, nedergo elektroaizsardzbas
ldzeku izemanu no ekspluatcijas un personla
apmcbu elektroaizsardzbas ldzeku lietoanu
uzmum atbild par elektrosaimniecbu atbildg
persona.
Personas, kas samuas elektroaizsardzbas ldzekus individulaj lietoan, atbild par to pareizu lietoanu. Atkljot bojtus vai nedergus
elektroaizsardzbas ldzekus, personlam tie nekavjoties jizem no ekspluatcijas un par to jinform par elektrosaimniecbu atbildg persona.
y dielektriskie cimdi;
y instrumenti ar izoltiem rokturiem;
y izoljos un strvu mrknaibles;
y sprieguma uzrdtji (indikatori);
Elektroaizsardzbas ldzeki jglab un jprvad

tdos apstkos, lai tie btu krtb un dergi lietoanai, td tie jaizsarg no mitruma, netrumiem un mehniskiem bojjumiem. Elektroaizsardzbas ldzeku glabanai jierko specila
vieta. Glabanas viets jbt elektroaizsardzbas
ldzeku sarakstam.
y izoljoie stiei.
Par papildu aizsardzbas ldzekiem sauc tdus aizsardzbas ldzekus, kuru izolcija nevar ilgstoi izturt elektroietaises darba spriegumu un nevar pasargt no strvas iedarbbas pie
sprieguma. os ldzekus izmanto galveno
aizsardzbas ldzeku darbbas papildinanai.
Papildu aizsardzbas ldzeki elektroietaiss ldz
1000 V ir:
y dielektrisks galoas;
Elektroaizsardzbas ldzekus (izemot izoljoos

paliktus, dielektriskos pakljus, prnesamos
zemjumus, aizsargnoogojumus, drobas zmes)
japskata un jnovrt to stvoklis saska ar raotja dotajm vai vietjm instrukcijm.
Uz visiem izoljoiem aizsargldzekiem (izemot
instrumentus ar izoltiem rokturiem), kas izturjui
periodisko prbaudi, jbt:
y prbaudes marjumam, kur nordta laboratorija, kas veica prbaudi;
y dielektriskie paklji;
y prnesamie zemjumi;
y maksimlajam spriegumam, ko iztur aizsardzbas

ldzeklis;
y izoljoie palikti un uzlikti;
y nkamajam prbaudes termiam.
y pagaidu noogojumi;
y plakti un brdinjuma uzraksti.
Personlam, kas apkalpo uzmuma elektroiekrtas, jbt apgdtam ar visiem nepiecieamajiem
elektroaizsardzbas ldzekiem un tam jbt apmctam par o ldzeku lietoanu. Par personla
savlaicgu apgdi ar prbaudtiem elektroaizsardz-
Biek lietojamo elektroaizsardzbas ldzeku lietoanas gait nepiecieams prbaudes un to periodiskums ir apkopots 1. tabul.
21
Biek lietojamo elektroaizsardzbas ldzeku prbaudes lietoanas proces

Nr.
1
Elektroaizsardzbas ldzeklis
Dielektriskie cimdi
Veicam prbaude
1. tabula
Periodiskums
Vizul apskate:
visprj stvoka novrtjums;
iepot gaisu un sarulljot pirkstu virzien;
prliecinties par cimdu veselumu;
marjuma prbaude
Dielektrisk prbaude:
Pirms katras lietoanas
Ne retk k reizi 6 mneos
Sprieguma indikatori
Vizul apskate
Elektrisk prbaude
Vienu reizi 12 mneos
Izoljoie stiei
Vizul apskate
Dielektrisk prbaude
Izoljos knaibles
Vizul apskate
Dielektrisk prbaude
Prnesamie zemjumi
Vizul apskate
Dielektrisk prbaude
Pirms katras lietoanas

Pirms lietoanas uzskanas
Dielektrisks botes
Vizul apskate
Dielektrisk prbaude
Vienu reizi 6 mneos

Instrumenti ar izoltiem
rokturiem
Vizul apskate
Dielektrisk prbaude
Ja lietoanas instrukcij nordts cits prbaudes

termi, prbaude jveic saska ar lietoanas
instrukcij noteikto termiu.
likanai un noemanai u.c. ldzgiem darbiem. Izoljos knaibles sastv no trim galvenajm dam:
darba daas vai okiem,
Elektroaizsardzbas ldzekus elektroietaiss izmanto

dm vajadzbm:
y izoljoie stiei var bt paredzti vienas opercijas veikanai (mrjumu veikana zem sprieguma, zemjuma uzlikana u.c.) vai universli dadm opercijm. Td gadjum tos komplekt
ar mainmiem darba uzgaiem. Izoljoie stiei
sastv no trs dam:
darba uzgaa, kas nosaka stiea lietojumu,
izoljos daas no okiem ldz atbalstam,

roktura no atbalsta ldz knaibu galam.
Vism knaibu galvenajm dam jbt izgatavotm no izoljoa materila;
y strvu mrknaibles paredztas maistrvas
mrjumiem atsevios vados, neprtraucot elektrisko di. Strvas mrknaibles elektroietaism
virs 1000 V sastv no trim galvenajm dam:
izoljos daas, kas pasarg cilvku no strvu

vadoajm dam,
darba daas,
roktura, kas paredzts stiea noturanai roks.
izoljos daas no darba daas ldz atbalstam,
Izoljoos stieus izgatavo no izoljoa materila

vis stiea garum un ar tiem personls bez
briesmm var pieskarties strvu vadoajm
dam praktiski pie visiem spriegumiem;
roktura no atbalsta ldz knaibu galam.
y izoljos knaibles lieto operciju veikanai zem

sprieguma ar drointjiem, izoljoo uzmavu uz-
Darba daa sastv no izjaucama magntvada ar tinumiem un noemama vai iebvta amprmetra,
kas nostiprints uz serdes. Citm dam jbt no
izoljoa materila. Vism knaibu dam jbt
droi un stingri savienotm sav starp;
y sprieguma uzrdtji (indikatori) ir prnsjamas ierces sprieguma esambas noteikanai, kuras darbbas pamat ir gzizldes indikatora lampas spdana, caurplstot kapacitatvajai strvai;
y instrumenti ar izoltiem rokturiem paredzti
darbam zem sprieguma elektroietaiss ldz
1000 V. Instrumentu rokturu izoljoai daai
jbt ne mazkai par 10 cm no paclumiem
rokturu galos, kas nodroina rokas nosldanu
uz strvu neaizsargtajm instrumenta dam.
Skrvgrieiem jizol visa darba daa ldz
pat asmea galam. Strdjot ar instrumentu
komplektu, jbt izoljos galos vai jstrd
uz dielektriska paklja;
y dielektriskie aizsardzbas ldzeki tiek izgatavoti no dielektrisks gumijas vai polimru
materiliem. Visplak lieto ir dielektriskos
cimdus, galoas, botes un pakljus. Katru reizi
pirms cimdu lietoanas tie jprbauda, piepot
un rulljot pirkstu virzien, lai noteiktu vai nav
mehnisku bojjumu. Dielektrisks galoas un
botes lieto k papildu aizsardzbas ldzekus.
Galoas un botes uzskatmas ar k aizsardzbas
ldzeklis pret soa spriegumu. Dielektriskos
pakljus lieto telps, kurs nepiecieams strdjoo izolt no strvu vadoas grdas;
y izoljoie palikti jlieto telps, lai izoltu
strdjoo no grdas. Mitrs un putekains
telps paliktus izmanto dielektrisko paklju
viet. Izoljoi palikti sastv no platformas,
kas nostiprinta uz plastmasas vai porcelna
izolatoriem. Platformu izgatavo no izvta koka
dliem bez metla dam;
y prnesamais zemjums paredzts, lai pasargtu
personla nejauu nokanu zem sprieguma
shmas kdas vai operatv personla nepareizas darbbas d. Prnsjamais zemjums momentni izraisa ssavienojumu ds, kas savukrt liek nostrdt elektroietaises aizsardzbai, kas attiecgi atsldz baroanas avotus. Prnsjamo zemjumu izmanto k droko aizsardzbas ldzekli, ja nav stacionras zemanas
ierces. Zemjuma uzlikanas krtba ir da:
zemjamo iekrtu vispirms pievieno zemjumietaisei,
22
savieno zemjamo iekrtu ar strvu vadou

dau,
zemjuma noemanu veic pretj krtb;
y pagaidu noogojums ir paredzts strdjo personla aizsarganai no nejauas tuvoans vai
pieskarans strvu vadoajm dam, kas var bt
zem sprieguma vai atrodas darba vietas tuvum.
Var bt da veida pagaidu noogojumi:
vairogi, aizslieti, ekrni u.tml., kas izgatavoti
no izoljoa materila,
izoljoie uzlikti, ko novieto starp strvu
vadom dam, kuras atrodas zem sprieguma
un izoljoo uzliktu konstrukcijai jbt tdai,
lai pilngi nosegtu strvu vados daas,
uzmavas, ko lieto, lai izoltu atdaltjnaus, ar
kuriem piesldz spriegumu;
y plaktus un brdinjuma uzrakstus iedala 4
grups:
aizliedzoie paredzti, lai aizliegtu opert ar
komutcijas apartiem un sldiem, ar kuriem
var padot spriegumu vietai, kas paredzta darbam, piemram:
NEIESLGT! STRD CILVKI!
NEATVRT! STRD CILVKI
brdinoie paredzti, lai brdintu netuvoties
dam, kas ir zem sprieguma, piemram:
STT! SPRIEGUMS!
PRBAUDE! BSTAMI DZVBAI!
NEKPT! NOSITS!
BSTAMI! ELEKTRBA!
(brdinjuma zme BSTAMI! ELEKTRBA!
ir stacionra zme, kas izvietota uz sadales
iekrtu ieejas durvm un vrtiem to rpus,
uz jaudas sldu un transformatoru kameru
durvm, uz raoanas telps izvietoto strvu
vadoo dau noogojumiem un brdina par
elektrisks strvas bstambu)
rkojuma plaktus izvieto darba viets, lai
nordtu personlam darba vietu, piemram:
STRDT EIT!
KPT EIT!
nordjuma zmes atgdina par veiktajiem

paskumiem, piemram:
IEZEMTS!
8.
PRASBAS ELEKTROMETINANAS
IEKRTU TEHNISKAJAM
APRKOJUMAM UN EKSPLUATCIJAI
Nelaimes gadjumus elektrometinanas laik var izraist elektrisks strvas iedarbba uz cilvka organismu, elektrisk loka starojuma enerija, veselbai
kaitgo gzu, tvaiku un puteku iedarbba, k ar idr
metla pilienu izakstans. No kopj notikuo nelaimes gadjumu skaita puse negadjumu ir saistta ar
drobas noteikumu neievroanu elektrometinan.
Elektrometinanas darbus drkst veikt persona, kas ir
apmcta un ieguvusi elektrometintja kvalifikciju
un nepiecieams elektrodrobas zinanas.
Pirms elektrometinanas ietaiu pieslganas tklam un darba skanas jprliecins par ietaises
tehnisko stvokli, k ar drobas ldzeku nodroinjumu. Konstatjot bojjumus vai drobas
ldzeku neatbilstbu, ietaisi pieslgt un darbu skt
nav atauts. Elektrometinanas iekrtu elektrotklam piesldz un uzrauga elektrotehniskais personls. Metinanas iekrta elektrotklam jpiesldz pie atsevias drointju grupas. Elektrometinanas iekrtai ir jnull korpuss un sekundr
tinuma kontakts, pie kura pievienots atpakaejoais
vads. Atpakaejoajam vadam jbt saisttam ar
metinmo detau vai konstrukciju.
Vienfzu metinanas iekrtai korpusa nullanai
nedrkst izmantot darba nulli, bet jlieto atsevis
nulvads no tuvk baroanas punkta. Nullana
vajadzga, lai tinumu izolcijas caursianas gadjum
atslgtos metinanas iekrta.
Par tieo vadu jizmanto specils metinanas
iekrtm paredzts kabelis. Lai avrijas gadjum
iekrtu vartu tri atslgt, primrs puses pieslgu
kabea garums nedrkst bt garks par 10 metriem.
Sekundrs puses kabea garumam nevajadztu
prsniegt 50 metrus.
K atpakavadu var izmantot atbilstoa rsgriezuma
metla vadtjus (profildzelzi, caurules u.c.), kuri netiek
23
izmantoti citiem nolkiem, bet tikai k atpakavads.

K atpakavadu nedrkst izmantot densvada un
centrlapkures sistmas, ku metla konstrukcijas, tehnoloiskas nozmes metla konstrukcijas,
zemanas un nullanas tklus.
Aizliegts lietot paizgatavotus (nestandarta) elektrodu turtjus.
Elektrometinanas iekrtai, kas paredzta darbam sevii bstam vid, (metla rezervuros, tuneos, aks, katlos, kuu nodaljumos, k ar telps ar
paaugstintu bstambu) ir jbt apgdtai ar automtiskajm iercm, kas atsldz tukgaitas spriegumu
vai ar to samazina ldz lielumam, kas nav bstams
cilvkam. Sprieguma samazinanai jnotiek 0,5
sekunu laik un aj laik jnodziest elektriskajam
lokam (atraujot elektrodu no metinm priekmeta,
tukgaitas spriegumam jsamazins ldz 12 V).
Aizliegts metint iekrtas un traukus, kas atrodas
zem spiediena vai kuri ir pildti ar degom gzm
vai idrumiem, k ar tvertnes, un traukus, kuros
ir bijuas sprdzienbstamas, viegli uzliesmojoas
vielas, pirms to attranas un bstambas prbaudes.
Metinanas darbi rezervuros, ahts, aks un katlos
ir jveic divat.
Metintjam, kas strd noslgt vid, bez parast
specaprba ir nepiecieama strvu nevadoa materila ivere, dielektriskie cimdi, kuri uzvilkti zem
brezenta cimdiem. Viam jstv uz dielektriska materila paklja, k ar jizmanto montiera josta ar
pievienotu saiti, kuras otrais gals atrodas roks citai
personai. Personai, kas droina metintju, jbt
instrutai par veicam darba specifiku.
Metla rezervuros, katlos, ahts un tml. viets
aizliegts ienest pazeminoos transformatorus, frekvences prveidotjus, pagarintjus un citas ierces.
Apgaismojumam izmantojamas prnsjams rokas lampas, kurs spriegums nav lielks par 12 V.
Sprieguma pazeminanai aizliegts izmantot autotransformatorus.
Metintjs jnodroina ar nedegoa materila specaprbu, aizsargcimdiem, galvassegu, apaviem un
aizsargmasku.
9.
ELEKTRODROBAS PRASBAS
SPRDZIENBSTAMS UN
UGUNSBSTAMS ZONS
Pieemot ekspluatcij sprdzienbstamaj zon no

jauna izbvtu vai rekonstrutu elektroietaisi, jbt
dai dokumentcijai:
y elektroietaises elektroapgdes projektam;
y elektroiekrtas un aparatras specifikcijai;
y deklarcijai par iekrtu atbilstbu noteikumiem
par sprdzienbstam vid lietojamm iekrtm
un aizsargsistmm;
y darba vides riska novrtanas dokumentcija;
y dokumentcijai par kas zibensaizsardzbu;
y sprdzienbstamo zonu sslguma strvu
aizsardzbas metodes apriniem un protokolam
par to prbaudi;
y dokumentcijai par ventilcijas, signalizcijas
ieru un sprdzienbstamo gzu, tvaiku, vielu
koncentrcijas kontroles iekrtu uzstdanu un
prbaudi;
24
paredztas materilu apstrdes enerijas raoanai,

prvadanai, glabanai, mranai, kontrolanai
un prveidoanai un kuras var izraist sprdzienu
savu iespjamo aizdegans avotu d.
Aizsargsistmas ir tdu ieru kopums, kas paredztas brdinanai par sprdzienbstambu un sprdziena apturanai (novranai, noslpanai) skumstadij vai sprdziena izraist triecienvia spiediena un liesmu izplatans ierobeoanai un kas
var bt ievietotas sprdzienbstam vid lietojams
iekrts vai raotas atsevii k patstvgas darbbas
sistmas.
Iekrtas iedala ds grups:
y pirm (I) grupa iekrtas, kas paredztas lietoanai ahtu apakzemes das, un o ahtu virszemes iekrtas, kurs var rasties raktuvju gzu
un/vai uzliesmojou puteku radti sprdziena
draudi;
y otr (II) grupa iekrtas, kas paredztas lietoanai cits viets, kurs var rasties uzliesmojou vielu gzu, tvaiku, miglas un/vai puteku
radti sprdziena draudi.
y pret sprdzienu aizsargts iekrtas raotja

montas un lietoanas instrukcijm.
Atkarb no iekrtu aizsardzbas lmea paredztajos

lietoanas apstkos pirms (I) grupas iekrtas
iedala M1 un M2 kategorij, bet otrs (II) grupas
iekrtas 1., 2. un 3. kategorij.
Pc sprdzienbstambas un ugunsbstambas kas,

bves un telpas saska ar bvnormatviem iedala A,
B, C, D un E kategorij. Procesa sprdzienbstambas un ugunsbstambas pakpi nosaka ku projektanas un ekspluatcijas stadij un atbilstoi tai izvlas sprdziendroas elektroietaises parametrus.
Raotjs projekt un izgatavo elektroiekrtas un

aizsargsistmas, ievrojot droas tehnoloijas kritrijus, lai aizsargtu ts pret sprdzieniem vis
paredztaj ekspluatcijas laik. Projektjot elektroiekrtas un aizsargsistmas, raotjs ievro btisks drobas prasbas sprdziena novranai:
Prasbas elektroiekrtm un aizsargsistmm,

kuras paredzts lietot sprdzienbstam vid,
nosaka Ministru kabineta noteikumi Noteikumi
par sprdzienbstam vid lietojamm iekrtm un
aizsargsistmm, kas izstrdti pamatojoties uz ES
direktvu 94/9/EC.
y ja iespjams, nodroina, lai elektroiekrtas un

aizsargsistmas darbojoties neradtu sprdzienbstamu vidi;
Iekrtas o noteikumu izpratn ir manas, aparti,

stacionras vai mobilas ierces, vadbas sastvdaas
un ar tm saistti ldzeki un detektoru sistmas
vai aizsargsistmas, kuras atsevii vai kop ir
y ja sprdziens tomr notiek, nodroina, lai nekavjoties tiktu likvidts un/vai ierobeots sprdziena liesmu rdiuss un sprdziena spiediens
ldz pietiekamam drobas lmenim.
y nodroina, lai telps tiktu ievrotas jebkura elektriska vai neelektriska aizdedzes avota pabas;
Sastvdaas (jebkuras detaas, kas ir btiskas elektroiekrtu un aizsargsistmu droai darbbai, bet bez
patstvgm funkcijm), kas paredztas iemontanai elektroiekrts un aizsargsistms vai lietotas
to nomaiai, raotjs projekt un izgatavo t, lai ts
nodrointu aizsardzbu pret sprdzieniem, kad ts ir
uzstdtas saska ar raotja instrukcijm.
Elektroiekrtm un aizsargsistmm raotjs izvlas
das atbilstbas novrtanas procedras:
y I grupas M1 kategorijas un II grupas 1. kategorijas iekrtm un aizsargsistmm tipa
prbaude atbilstbas novrtanas procedra,
kur pilnvarot institcija prliecins un apliecina, ka iekrtas vai aizsargsistmas paraugs atbilst
noteikumu par sprdzienbstam vid lietojamm iekrtm un aizsargsistmm prasbm, k
ar viena no dm procedrm:
raoanas kvalittes nodroinana, kur raotjs deklar, ka raoanas kvalittes sistma
nodroina iekrtas un aizsargsistmas atbilstbu
tipa prbaudes sertifikt apraksttajam tipam
un atbilst o noteikumu prasbm. Raotjs
vai t pilnvarots prstvis sastda atbilstbas
deklarciju un mar iekrtu un aizsargsistmu
ar CE marjumu. CE marjumam pievieno
ts pilnvarots institcijas identifikcijas numuru, kura veikusi prbaudi. Lai nodrointu
raoanas kvalitti, raotjs piemro raoanas kvalittes, iekrtu galjo prbauu un
testanas sistmu, kuru izvrt, sertific un
uzrauga pilnvarot institcija,
verifikcija procedra, kur pilnvarot institcija prbauda un sertific iekrtu un aizsargsistmu atbilstbu o noteikumu prasbm. T
attiecas tikai uz iekrtu un aizsargsistmu raoanas stadiju, un t piemrojama kop ar
tipa prbaudi;
y I grupas M2 kategorijas un II grupas 2.
kategorijas iekrtm tipa prbaude, k ar
viena no dm procedrm:
tipa atbilstbas deklarana procedra, kuras laik raotjs nodroina un deklar, ka attiecg iekrta atbilst tipa prbaudes sertifikt
apraksttajam tipam. Raotjs vai t pilnva-
25
rots prstvis sastda atbilstbas deklarciju un

mar iekrtu ar CE marjumu,
iekrtas kvalittes nodroinana procedra, kur raotjs deklar, ka attiecg iekrta
atbilst tipa prbaudes sertifikt apraksttajam
tipam;
y II grupas 3. kategorijas iekrtm raoanas
iekj kontrole atbilstbas novrtanas procedra, kur raotjs vai t pilnvarots prstvis
nodroina un deklar iekrtas atbilstbu noteikumu prasbm. Raotjs vai t pilnvarots prstvis
sastda atbilstbas deklarciju un mar iekrtu
ar CE marjumu.
Raotjs vai t pilnvarots prstvis sastda atbilstbas deklarciju, kas apstiprina sastvdau atbilstbu
noteikumu par sprdzienbstam vid lietojamm
iekrtm un aizsargsistmm prasbm, paskaidrojumus par sastvdau raksturlielumiem un nosacjumus, k ts jievieto (jiemont) iekrts vai aizsargsistms, lai sekmtu pabeigtas iekrtas vai aizsargsistmu atbilstbu btiskajm prasbm. Atbilstbas deklarcij sniedz du informciju:
y raotja vai t pilnvarot prstvja nosaukums
un juridisk adrese;
y iekrtas, aizsargsistmas vai ierces apraksts;
y darbbas, kas veiktas, lai prbaudtu iekrtas, aizsargsistmas vai ierces atbilstbu o noteikumu
prasbm;
y ts pilnvarots institcijas nosaukums, identifikcijas numurs un adrese, kura veikusi tipa prbaudi, k ar tipa prbaudes sertifikta numurs, ja
ds sertifikts ir izsniegts;
y norde uz piemrojamajiem standartiem, ja di
standarti ir izmantoti;
y norde uz citiem izmantotajiem standartiem un
tehniskajm specifikcijm, ja di standarti un
tehnisks specifikcijas ir izmantotas;
y norde uz normatvajiem aktiem, kuros noteikts
attiecgs prasbas ir izpildtas, ja di normatvie
akti ir izmantoti;
y raotja nosaukums vai t pilnvarot prstvja

vrds, uzvrds un amats, kur paraksta atbilstbas
deklarciju un ir pilnvarots uzemties saistbas.
Katru iekrtu un aizsargsistmu, kas projektta
noteiktai sprdzienbstamai videi, raotjs mar,
nordot vismaz du informciju:
26
un tajos noteikto krtbu atzst Eiropas Savienbas un

Eiropas Ekonomikas zonas valsts.
Sprdzienbstams zons atauta tdu elektroietaiu
lietoana, kas izgatavotas atbilstoi noteikumiem un
piemrojamiem standartiem par sprdzienbstam
vid lietojamm iekrtm un ir martas ar attiecgu
marjumu.
y raotja nosaukums (vrds, uzvrds) un adrese;

y CE marjums (sk. 1. attlu);
y srijas vai tipa apzmjums;
Elektroiekrtas un aizsargsistmas darbam sprdzienbstam vid izvlas saska ar sprdzienbstams vides pabm (uzliesmojou vielu vai to
maisjumu fiziklajm un miskajm pabm) un
risku novrtjumu.
y srijas numurs, ja tds ir;
y iekrtas grupas un kategorijas simbols;
Raotjs vai piegdtjs elektroiekrtu izvlei nepiecieamos kritrijus un paskaidrojumus norda iekrtas
dokumentcij un nodroina s dokumentcijas pieejambu, iegdjoties elektroiekrtu. Ja elektroiekrtu
un aizsargsistmu izvlei nepiecieam informcija nav pietiekama, raotjs vai piegdtjs sniedz
papildu informciju. Informcijai jbt valsts valod.
y II grupas iekrtm burts G, ja sprdzienbstamu

vidi rada gzes, tvaiki vai migla, un burts D, ja
sprdzienbstamu vidi rada puteki;
Atbilstoi gzes, tvaiku, miglas vai puteku radtai

sprdzienbstamai videi jlieto das elektroiekrtas
un aizsargsistmas:
y ja nepiecieams, informcija iekrtas vai aizsargsistmas droai lietoanai.
y gzes, tvaiku vai miglas (marjum tiek

apzmts ar G) radtai sprdzienbstamai videi:
y izgatavoanas gads;
y specila zme par aizsardzbu pret sprdzienu
Ex marjums (sk. 2. attlu);
0. zon 1G kategorijas elektroiekrtas un

aizsargsistmas,
1. zon 1G vai 2G kategorijas elektroiekrtas
un aizsargsistmas,
2. zon 1G, 2G vai 3G kategorijas elektroiekrtas un aizsargsistmas;
y puteku (marjum tiek apzmts ar D) radtai
sprdzienbstamai videi:
20. zon 1D kategorijas elektroiekrtas un
aizsargsistmas,
2. attls. Ex marjums.
21. zon 1D vai 2D kategorijas elektroiekrtas un aizsargsistmas,
Latvij atzst iekrtas, aizsargsistmas un ierces,

kuras saska ar noslgtiem starpvalstu lgumiem
22. zon 1D, 2D vai 3D kategorijas

elektroiekrtas un aizsargsistmas.
Atbilstoi sprdzienbstams vides pabm (uzliesmojou vielu vai to maisjumu fiziklajm un miskajm pabm) jlieto das elektroiekrtas un
aizsargsistmas:
y II A apakgrupas, ja pc sprdzienbstams
vides pabm t pieldzinma metna, propna,
benzna un acetaldehda radtai;
y II B apakgrupas, ja pc sprdzienbstams vides
pabm t pieldzinma etilna un dietiltera
radtai;
y II C apakgrupas, ja pc sprdzienbstams vides
pabm t pieldzinma deraa, acetilna un
srogleka (ogleka disulfda) radtai.
Atbilstoi sprdzienbstams vides pauzliesmoanas
temperatrai (uzliesmojou vielu vai to maisjumu
pauzliesmoanas temperatrai gais) jlieto das
elektroiekrtas un aizsargsistmas:
y T 1 temperatras klases, ja pauzliesmoanas
temperatra ir lielka par 450 C;
temperatra ir no 300 C ldz 450 C;
27

temperatra ir no 85 C ldz 100 C.
Ja sprdzienbstamu vidi rada vairkas uzliesmojoas
vielas, nosakot nepiecieamo elektroiekrtas apakgrupu un temperatras klasi, em vr bstamks vielas fizikls un misks pabas, k ar vielu iespjams mijiedarbbas radts fizikls un misks
pabas.
Darba aizsardzbas prasbas sprdzienbstams darba viets nosaka Ministru kabineta noteikumi Darba aizsardzbas prasbas sprdzienbstam vid, kas
izstrdti pamatojoties uz ES direktvu 1999/92/EC.
Darba vieta uzskatma par sprdzienbstamu, ja
taj pastv vai var rasties sprdzienbstama vide,
kas rada risku nodarbinto drobai un veselbai,
un aizsardzbai pret o risku ir nepiecieami pai
nodroinjumi un paskumi.
Sprdzienbstamas darba vietas iedala zons (skatt
2. tabulu), pamatojoties uz sprdzienbstamas vides
raans bieumu un pastvanas ilgumu.
Sprdzienbstamu darba vietu klasifikcija
2. tabula
Nr.
Sprdzienbstam
darba zona
0 zona
Gaisa maisjums ar uzliesmojou vielu,

gzes tvaiku un miglas veid
Pastv visu laiku, ilgstoi vai biei
1. zona

Var dareiz rasties normlos darba

apstkos, veicot darba proces noteikts
darbbas
2. zona

Nevartu rasties normlos darba

apstkos, bet ja t rodas, pastv tikai su
laika posmu
20. zona
Gaisa maisjums ar uzliesmojou vielu

puteku mkoa veid
Pastv visu laiku, ilgstoi vai biei
21. zona

puteku mkoa veid
Var dareiz rasties normlos darba

apstkos, veicot darba proces noteikts
darbbas
22. zona

puteku mkoa veid
Nevartu rasties normlos darba

apstkos, bet ja t rodas, pastv tikai su
laika posmu
Sprdzienbstambu
veidojo vide
Sprdzienbstams vides raans

bieums un pastvanas ilgums
Darba devjs no jauna izveidots vai rekonstruts

darba viets pirms darba uzskanas veic prbaudi,
lai noteiktu, vai darba vieta ir sprdzienbstama.
Ja konstat, ka darba vieta ir sprdzienbstama,
darba devjs nodroina sprdzienbstamas vides
radt riska novrtanu atbilstoi uzmuma darba
vides iekjs uzraudzbas un darba vides risku
novrtanas krtbai.
Sprdzienbstamas vides radto risku novrt ne
retk k reizi gad, k ar ja radta jauna darba vieta
vai kd no esoajm darba vietm tiek veiktas
prmaias (piemram, mains darba procesi,
metodes, darba aprkojums), kas vartu palielint
sprdzienbstamas vides radto risku un ietekmt
nodarbinto drobu un veselbu darb.
Sprdzienbstams darba viets darba devjs
izstrd rakstiskas instrukcijas droai darbu veikanai sprdzienbstam vid, izstrd paskumu
plnu rkrtjm situcijm un nodroina darbu
uzraudzbu, norkojot specili apmctu nodarbinto
un pieirot viam piemrotus tehniskos ldzekus
uzdevuma veikanai.
Lietojot sprdzienaizsargts elektroiekrtas, tm
jiekrto individuls pases, kurs jatzm remontu,
profilaktisko prbauu un sprdzienaizsardzbas
parametru mrjumu rezultti, k ar elektroiekrtas
avrijas un defekti.
28
Katru mnesi regulri slaicgi jiedarbina rezerves

ventilatori, lai prbaudtu to darbbu un atbrvotu
tos no putekiem. Ventilcijas sistmm jiesldzas
pirms elektroiekrtas ieslgans, bet jatsldzas
pc elektroiekrtas atslgans. Elektroiekrtas
ieslgana bez ventilcijas nav pieaujama, m
iekrtm jbt savstarpji blotm.
Sprdzienbstamajs zons vism elektroiekrtm un
elektroinstalcijai periodiski, bet ne retk k vienu
reizi 3 mneos jveic rjs apskates. Apskati jveic
elektrotehniskajam personlam un apskates rezultti
jieraksta specil urnl.
Apskat galven uzmanba jpievr, vai nav
novirzes no elektroiekrtas norml stvoka, k ar
blvjumu un stiprinjumu stvoklim, to krsojuma
un korozijas pakpei, vadu, kabeu, apgaismojuma
ermeu un zemjumietaises stvokiem, vai
elektroiekrts neiekst puteki vai dens akatas.
Sprdzienaizsargtajm elektroiekrtm, kurm
paredzta virsmas temperatras kontrole, jprbauda
ts atbilstba noteiktajm normm.
Atkarb no sprdzienaizsardzbas veida, jpievr
uzmanba im aizsardzbas veidam noteiktajm specifiskajm prasbm, kuras nordtas elektroiekrtas
raotja instrukcijs.
Elektroietaiss rpuskrtas apskates jveic:
Elektroietaiss ar spriegumu ldz 1000 V ar ciei zemtu neitrli ne retk k vienu reizi 2 gados jveic
aizsardzbas nostrdes prbaudes (cilpas fze nulle) mrjumi, bet elektroietaiss ar izoltu neitrli
periodiski, bet ne retk k vienu reizi mnes jprbauda izolcijas kontroles skaas signalizcija un
drointjs.
Sprdzienbstamo iekrtu zemjuma ietaises elementus atrok un apskata izlases veid ik pc 10 gadiem.
No elektroiekrtu un elektroinstalcijas iekjm un
rjm virsmm noteiktos termios regulri jnotra
puteki. Nedrkst pieaut puteku uzkranos uz
sakarstm virsmm. Puteki jaizvc, tos atscot.
Apgaismes ermei jtra iekrtas lietoanas
instrukcij noteiktos termios, ja nepiecieams,
jveic rpuskrtas trana.
y ja tiek novrota iekrtas darbbas novirze no

reglamentt darba rema;
y ja par to signaliz iekrtu remu kontroles
mraparatra (maksimls strvas aizsardzba,
temperatras ierobeotji, diferencilie spiediena releji, plsmas mrtji, laika releji u.c.).
ai aparatrai jnodroina trauksmes signla
savlaicga ieslgana;
y tajos gadjumos, kad notikusi iekrtas automtiska atslgans.
Sprdzienaizsargts elektroiekrtas remonts jveic
saska ar spk esoajiem standartiem. Atauts nomaint sprdzienaizsargts elektroiekrtas detaas ar
detam, kuras izgatavojis iekrtas raotjs vai raotjs, kuram noteikt krtb pieirtas das tiesbas.
Sprdzienaizsargto elektroiekrtu ekspluatcijas

personlam atauts veikt dus darbus:
y nomaint drointjus, relejus, kontaktus, sldus
un citas strvu vadoas daas;
y nomaint bojts spuldzes un gaismas ermeu
apvalkus;
y elektrodzinja
remontu;
ventilatora
un
apvalka
y nomaint smrvielu un gultus ar analogiem;
29
y atstt darb elektroiekrtu, ja ts sprdzienaizsardzbas veids ir bojts (eas noplde, spiediena samazinans, zemks kvarca smilu
lmenis u.tml.), atstt atvrtas vjtvera telpu
durvis, kas atdala sprdzienbstams zonas no
citm sprdzienbstamm vai sprdziendrom
telpm;
y aizkrsot sprdzienaizsargtu elektroiekrtu
pasu datus, kas izvietoti uz iekrtas korpusa.
Marjumam jbt skaidri redzamam, salasmam un neizdzamam vis elektroiekrtas
izmantoanas laik.
y citus darbus ar noteikumu, ka is remonts neietekms elektroiekrtas sprdzienaizsardzbu.

Remonta darbi jveic elektroiekrtas raotja
instrukcij noteiktaj secb. Pc remonta elektroiekrtas sprdzienaizsardzbas elementiem jatbilst
instrukcijas un sprdzienbstamo iekrtu standartu
prasbm.
Sprdzienbstamajs zons aizliegts:
y ilgstoi slogot sprdzienaizsargts elektroiekrtas, vadus un kabeus vairk par pieaujamiem lielumiem, izmaint vadu un kabeu
marku vai palielint to garumu, k ar lietot
kabeus, ja bojts to rjais apvalks;
y nomaint elektroaizsardzbas ierces pret citiem
aizsardzbas veidiem vai iercm, kam ir citi
nominlie parametri;
y remontt un atvrt sprdzienaizsargtas elektroiekrtas apvalku, ja ts strvu vados daas
ir pieslgtas spriegumam, k ar spriegumam
pieslgtas elektroiekrtas un tklus;
y ieslgt elektroiekrtu, kurai nav aizsardzbas
apartu, kas to atslgtu avrijas remos, k ar
ieslgt elektroiekrtu, kas automtiski atslgusies
bez atslgans clou noskaidroanas un
novranas;
y nomaint bojts spuldzes sprdzienaizsargtos
gaismas ermeos pret cita veida vai lielkas
jaudas elektrospuldzm, krsot vai matt gaismu
caurlaidoos kupolus;
TEHNISKIE PASKUMI
ELEKTRODROBAS
10. GARANTANAI, VEICOT
ELEKTROIEKRTU REMONTU UN
TEHNISKO APKOPI
Darbi, kas saistti ar elektroiekrtu apkalpoanu, ir
paaugstintas bstambas darbi un drobas paskumu
zi tos iedala 4 kategorijs:
y darbs ar iekrtm, kas izpildms, pilngi
atsldzot spriegumu, ir darbs, kas veicams
elektroiekrt vai ts da, kur no vism strvu
vadom dam spriegums atslgts un kur ir
slgta ieeja blakus elektroiekrt, kas atrodas
zem sprieguma;
y darbs ar iekrtm, kas daji atslgtas no
sprieguma, ir darbs, kas veicams elektroiekrt
vai ts da, kur spriegums atslgts tikai no tiem
pieslgumiem vai to dam, pie kurm strd, vai
kur spriegums ir pilngi atslgts, bet ir nenoslgta
ieeja blakus elektroiekrt, kas atrodas zem
sprieguma;
y darbs bez sprieguma atslganas tlu no
strvu vadoajm dam, kuras ir zem
sprieguma, ir darbs, kuru veicot, nav iespjama
strdjoo, remonta aprkojuma un darba
rku tuvoans strvu vadoajm dam ldz
bstamam atstatumam un nav jveic tehniski
vai organizatoriski paskumi, lai du tuvoanos
novrstu;
30
y darbs bez sprieguma atslganas strvu vadoo

dau tuvum vai uz tm. Tas pieaujams tikai tad,
ja ir organizta strdjoo neprtraukta uzraudzba
un ja tiek lietoti izoljoie aizsargldzeki.
apartiem, ar kuru ieslganu var pievadt spriegumu darba viet. Jizvieto aizlieguma zme:
NEIESLGT! STRD CILVKI!;
y sprieguma neesambas prbaude tiek veikta,

lai prliecintos, ka visi sprieguma avoti ir
atslgti. Sprieguma neesambas prbaudes
laik jrkojas t, it k ierce atrastos zem
sprieguma. Sprieguma neesambas prbaudei
lieto sprieguma indikatorus. Pirms sprieguma
neesambas prbaudes jprliecins, vai darba
krtb ir pats sprieguma indikators. Sprieguma
indikatoru prbauda ldzs esos elektroiekrts, kas atrodas zem sprieguma;
Lai garanttu drobu darb ar elektroiercm,

nepiecieami di tehniski paskumi:
y sprieguma atslgana no elektroiekrtm vai
elektroiekrtu dam, pie kurm vajadzs strdt,
k ar no elektroiekrtm, pie kurm iespjama
nejaua pieskarans, izpildot darbu. Spriegums
jatsldz t, lai strdanai izdalt elektroiekrta
vai elektroiekrtas daa btu no vism pusm atdalta no strvu vadoajm dam, kas atrodas
zem sprieguma. Atsldzot spriegumu, des nedrkst bt noslogotas, lai neveidotos elektriskais
loks;
y zemjuma pievienoana visiem iespjamiem

sprieguma avotiem. Prnesamie zemjumi
vispirms jpievieno zemjumietaisei, bet
pc tam juzliek uz strvu vadoajm dam.
Elektroietaiss strvu vados daas jzem no
vism pusm, no kurm var ieslgt spriegumu.
Pilnga aizsardzba tiek pankta ar zemjumu
un sslgumu, savienojot visus elektrisks
instalcijas elementus;
y atslguma ieru bloana, kas ir operciju

kopums, kas nepieauj atslganas ierces iedarbinanu, turot to noteikt stvokl. Atslguma
ieru bloana var novrst tehniskas kmes,
personla kdas un citus neparedztus faktorus. Veicot fizisko bloanu starp izslganas
ierces dam, kuras ir nepiecieams blot, ievieto izoljou elementu, lai kontaktiem fiziski nebtu iespjams savienoties. Veicot mehnisko
bloanu, atslganas vadbas elements tiek fiksts nekustg stvokl, izmantojot atslgas vai
sldzenes;
y darba zonas ierobeoana ar nodaloiem

paneiem, vairogiem, aizslietiem u.c. norobeojumiem, lai pasargtu strdjoos no strvu
vadoajm dam, kurs paliek spriegums;
y brdinoo, rkojuma un nordjuma plaktu
uzlikana darba zon.
y aizlieguma zmju uzlikana uz atdaltju, nodaltju un slodzes sldu piedzim, uz distances vadbas atslgm un pogm, uz komutcijas
Veicot darbus elektroietaiss, ir oti svargi zint un

ievrot piecus zelta likumus (skatt 3. tabulu).
Pieci zelta likumi, strdjot ar elektoiekrtm

Pieci zelta likumi,
kas jievro, strdjot ar elektriskajm iekrtm
3. tabula
Instalcijas veids
Zemsprieguma
U < 1000 V
Augstsprieguma
U > 1000 V
Obligti
Obligti
Obligti, ja tas ir iespjams
Obligti
3. Prliecinties, vai iekrt nav sprieguma
Obligti
Obligti
4. Izveidot zemjumu vai sslgumu visiem

iespjamiem sprieguma avotiem
Ieteicams
Obligti
5. Ierobeot darba zonu, izvietojot drobas zmes vai

norobeojumus
Ieteicams
Obligti
1. Atslgt visus sprieguma avotus

2. Ja iespjams, fikst vai blot visas atslganas
ierces
ORGANIZATORISKIE
PASKUMI ELEKTRODROBAS
11.
GARANTANAI, STRDJOT
ELEKTROIETAISS
Elektroiekrtu apkalpoana ir paaugstintas bstambas darbs, kuru drkst izpildt tikai specili apmcts elektrotehniskais personls. Ikvienam darbiniekam, kas strd ar elektrbu, jspj apliecint, ka
viam ir nepiecieams zinanas:
y par elektroietaises, kur ir veicams darbs,
tehnisko raksturojumu;
y par veicam darba drobas paskumiem;
y par aizsardzbas aprkojuma lietoanu un prbaudi;
y par veicamajiem paskumiem nelaimes gadjumos un pirms paldzbas snieganu;
y par attiecgo likumdoanu un uzmuma
iekjiem noteikumiem.
Pirms darba uzskanas uzmum elektrotehniskais personls tiek darba viet instruts un ne retk
k vienu reizi 6 mneos tas tiek instruts atkrtoti.
Instrukt darba viet izskaidro darba drobas instrukcijas, kurs noteikti darba aizsardzbas paskumi
un prasbas, kas jievro elektrotehniskajam personlam, veicot konkrtu darbu vai pildot amata pienkumus. Zias par instruktu darba viet reistr
urnl darba aizsardzbas instruktas darba viet.
Darbus ekspluatcij esoajs elektroietaiss atauts
izpildt saska ar norkojumu, rkojumu, k ar
tehnisks ekspluatcijas krtb.
Norkojumu izsniedz atbildg persona par elektrosaimniecbu vai darbinieks, kuram ar atbildgs personas par elektrosaimniecbu rakstisku rkojumu ir
pieirtas tiesbas izsniegt rkojumu. Norkojums ir
droas darba veikanas garantanai paredzts dokuments, kas sastdts uz specilas veidlapas un nosaka norkojuma izpild iesaistmos un par drou darbu veikanu atbildgos darbiniekus, veicamos darbus, darbu veikanas laiku, paskumus darba vietas sagatavoanai un pielaianai darbam, fiks ikdienas pielaianu darbam un darba pabeiganu, k ar izmaias darbu izpildtju sastv. Norkojums tiek noformts vismaz divos eksemplros, no kuriem viens
paliek pie norkojuma izsniedzja.
Rkojums ir droai darbu veikanai mutiski vai rakstis-
31
ki dots darba uzdevums, kas nosaka darbbas saturu,

vietu, skuma un beigu laiku, nepiecieamos drobas
paskumus, darbiniekus, kuri atbildgi par drou darbu veikanu. Rkojumu izsniedz uz laiku, kas neprsniedz vienu izpildtju darba dienu. Pc rkojuma
elektroietaiss atauts izpildt darbus uz strvu vadoajm dam, ja nav nepiecieams atslgt spriegumu un
izvietot pagaidu noogojumus, k ar viss elektroietaiss ldz 1000 V, izemot darbus sadales ietaiss.
Darbs tehnisks ekspluatcijas krtb ir darbs, ko
saska ar elektroiekrtu lietoanas instrukcijm veic
elektrotehniskais personls.
Norkojumi un rkojumi jreistr rkojumu reistrcijas vai operatvaj urnl, uzrdot norkojuma vai rkojuma numuru, darba vietu, izsnieganas un noslganas
laiku, norkojuma izsniedzju vai rkojuma devju.
Elektroietaises valdtjs ar rakstisku rkojumu norko

atbildgo personu par elektrosaimniecbu vai sldz
lgumu ar Ekonomikas ministrij reistrtu firmu par
elektroietaiu apkalpoanu.
Atbildg persona par elektrosaimniecbu, izdodot
norkojumu, ja ir nepiecieams, norkojum nosaka:
y pielaidju darbam;
y atbildgo darba vadtju;
y darba dartju;
y uzraudztju;
y brigdes locekus.
Pielaidjs darbam iepazstina darbu dartjus ar
norkojuma vai rkojuma saturu, instru vius, nordot
darbu izpildei sagatavots darba vietas robeas, parda
darba vietai tuvk esos strvu vados iekrtas,
kurm aizliegts tuvoties, pierda, ka darba viet nav
sprieguma, k ar prbauda elektrotehnisk personla
atbilstbu norkojumam vai rkojumam. Pielaidjam
pirms pielaides darbam jprliecins par darba vietas sagatavoanas tehnisko paskumu izpildi darba
viet. Pielaidei darbam pc norkojuma vai rkojuma
jnotiek tiei darba viet, izemot gadjumus, kad
darba vietas sagatavoana nav nepiecieama.
Ja elektroietais jveic saretks darbs, atbildg
persona par elektrosaimniecbu ar rakstisku rkojumu
norko atbildgo darbu vadtju. Atbildgais darba
vadtjs pieem darba vietu no pielaidja darbam,
organiz drou darbu veikanu un norkojum

nordto drobas paskumu izpildi un veikto drobas
paskumu pietiekambu.
32
bez sprieguma atslganas (atseviu elementu

nomaia, kontaktu savienojumu prbaude,
trana, uzrakstu atjaunoana);
Ja atbildgais darba vadtjs netiek norkots,

norkojuma izsniedzjs var norkot darba dartju.
Darba dartjs pieem darba vietu no pielaidja
darbam, atbild par sagatavots darba vietas atbilstbu
norkojumam, drou darba izpildi un nepiecieamo
elektroaizsardzbas ldzeku lietoanu.
y kanlu prsegumu remonts;
Ja ir nepiecieams, atbildg persona par elektrosaimniecbu norko darbinieku, kas uzrauga tdus darbu veicjus, kuriem nav tiesbu patstvgi strdt
elektroietaiss. Uzraudztjs darba izpildes laik
neprtraukti atrodas darba viet un ir atbildgs par
darba vietas atbilstou sagatavoanu, nepiecieamo
elektroaizsardzbas ldzeku lietoanu un darbinieku
elektrodrobu. Uzraudztjam aizliegts apvienot
uzraudzbu ar kdu citu darbu un vi nedrkst atstt
darba vietu. Ja uzraudztjam ir nepiecieams aiziet
no darba vietas un viu aj laik nevar aizvietot darbu vadtjs, pielaidjs vai darbinieks, kuram ir tiesbas
izsniegt norkojumu, tad viam jizved visi darbinieki no darba vietas. Aizstjot uzraudztju, viam savas prombtnes laik jnodod rkojums darbiniekam,
kas viu aizvieto.
y teritorijas apgaismoanas sistmas elektroiekrtu

remonts un apkope;
y jaunu kabeu ieguldana kanlos;

y vdinanas sistmu elektroapgdes iekrtu
remonts un nomaia;
y darbs augstum virs 5 m (elektroinstalcijas remonts, apgaismojuma sistmas ermeu nomaia);

y citi darbi, ko noteikusi atbildg persona par
elektrosaimniecbu.
Darbi, kuri veicami tehnisks ekspluatcijas krtb,
var bt, piemram:
y elektrospuldu nomaia;
y apgaismojuma armatru, krbu un sldu remonts;
Brigdes loceki ir norkojuma izsniedzja vai

rkojuma devja norkoti darbinieki, kuri veic
konkrtu uzdevumu. Brigdes loceki katrs atbild par
savu personisko drobu.
y sienas kontaktu remonts un nomaia;
Darbuzmjam, kas izpilda darbus elektroietaiss,

kas nav via valdjum, pirms lguma slganas
vai darbu skanas jiesniedz elektroietaises
valdtjam iesaistto darbinieku saraksts, nordot
viu elektrodrobas grupu. Krtbu, k o personlu
pielaist darbam, nosaka elektroietaises valdtja
atbildg persona par elektrosaimniecbu.
y sadales skapju sakrtoana (skrvju un uzgrieu

pievilkana, bojto elementu nomaia, puteku
trana, uzrakstu atjaunoana);
y zemjuma
prbaude;
spailes
pieslguma
pareizbas
y zemjumu kontru prbaude (apskate, mehnisko

bojjumu novrana);
y elektrodzinju apskate;
Darbus, kuru izpildei vajadzgs rkojums vai kuri

veicami tehnisks ekspluatcijas krtb, nosaka
atbildg persona par elektrosaimniecbu, ievrojot
konkrtos apstkus.
Darbi, kuru izpildei vajadzgs rkojums, var bt,
piemram:
y darbi maistrlajs un stvvadu elektrosadals
y zibens aizsardzbas iekrtas prbaude (vizul

apskate, mehnisko bojjumu novrana);
y elektroinstrumentu lietoanas noteikumu izpildes kontrole (saska ar instrukciju par prvietojamiem elektroinstrumentiem);
y dens sildtju elektroiekrtas prbaude;
y aizsardzbas
mrjumi;
iekrtas
nostrdes
prbaudes
y citi darbi, ko noteikusi atbildg persona par

elektrosaimniecbu.
PIRMS PALDZBAS SNIEGANA

12. CIETUAJIEM NO ELEKTRISKS
STRVAS IEDARBBAS
tra un precza rcba ir sekmgs prieknoteikums cietuo glbanai no elektrisks strvas vai citos nelaimes gadjumos. Viss atkargs ar no glbja prasmes un aprbas. s pabas var apgt attiecgos
trenios. Cietu glbana ir atkarga no t, cik tri
glbjam izdodas atbrvot cietuo no elektrisks strvas iedarbbas, sniegt viam pirmo paldzbu un nogdt viu rstniecbas iestd neatliekams medicnisks paldzbas snieganai. Vilcinans un
ilgstoa sagatavoans var beigties ar cietu nvi.
Cik iespjams, jsniedz cietuajam paldzba un nedrkst uzskatt cietuo par miruu, pat ja liekas, ka
cietuais vairs neelpo un nevar sataustt vai saklaust
via sirds pukstus. Konstatt cietu nvi tiesbas ir
tikai rstniecbas personm. Tomr jem vr, ka
neprasmga paldzba var radt negatvas sekas un
pat cietu nvi, piemram, ja cietuajam ir mugurkaula bojjumi vai smagas iekjas traumas. Pirms
paldzbas snieganas apmcbu Veselbas ministrijas
noteikt krtb koordin un metodiski vada Katastrofu medicnas centrs. Uzmumiem, iestdm un organizcijm no saviem ldzekiem jfinans pirms paldzbas komplektu iegde paaugstinta riska objektos
un personla apmcba pirms paldzbas sniegan.
aj noda sniegtas pamcbas pirms paldzbas

sniegan teortisk minimuma apjom, td
ir vlama strdjoo kvalificta apmcba
specializtu institciju piedvtos kursos.
Atbrvoana no elektrisks strvas

Pieskaroties strvu vadoajm dam, kas atrodas
zem sprieguma, muskui reflektoriski krampjveidgi
saraujas. Ja cietuais tur ar rokm vadu vai citu zem
sprieguma esou priekmetu, pirksti var tik stipri
saaugt vadu vai priekmetu, ka to nav iespjams
atbrvot no cietu rokm.
33
Vispirms jatvieno no elektrisks strvas

iekrta, kurai pieskries cietuais.
Glbjot cietuo, nedrkst aizmirst, ka, pieskaroties cilvkam, uz kuru iedarbojas elektrisk strva, jrkojas oti
piesardzgi. Atvienot iekrtu vai ts dau, kurai cietuais
pieskries, var atsldzot strvu ar sldiem, izskrvjot
drointjus utt. ai sakarb jievro di noteikumi:
y ja cietuais atrodas augstum, tad iekrtu atvienojot

un cietuo atbrvojot no elektrisks strvas, jdara
viss, lai vi nenokristu un krtot negtu traumu;
y atvienojot iekrtu, var ar atvienoties elektriskais
apgaismojums, tpc jnodroina apgaismoana
no cita avota, nenovilcinot iekrtas atvienoanu
un paldzbas snieganu cietuajam.
Ja nav iespjams pietiekami tri atvienot
iekrtu, jdara viss, lai cietuo vartu
atbrvot no strvas vados daas, kurai
vi ir pieskries.
Ja spriegums ir ldz 1000 V
Cietuo atrauj no vada vai zem sprieguma esoas
iekrtas, izmantojot sausu aprbu, virvi, nju, dli,
vai citu sausu priekmetu, kas nevada elektrisko
strvu. im nolkam nedrkst izmantot metla vai
mitrus priekmetus. Cietu atrauanai no strvu
vadom dam var izmantot ar via aprbu (ja tas
ir sauss un nav sasvdis).
Paldzbas sniedzjam roku izolcijai juzvelk
dielektriskie cimdi vai japtin rokas ar izoljoa
materila audumu (var izmantot savu aprbu, sausu
audumu utt.), sevii, ja viam jpieskaras cietu
ermenim, ko neklj aprbs.
Paldzbas sniedzjs, atbrvojot cietuo no elektrisks
strvas iedarbbas, var sevi izolt, nostjoties uz gumijas paklja, sausa da, drbju saia vai uz jebkura
cita strvu nevadoa paklja.
Atraujot cietuo no strvu vadoajm dam, ieteicams pc iespjas rkoties ar vienu roku.
Ja cietu atrauana no strvu vadoajm dam ir
apgrtinta, vadi jprgrie vai jprcrt ar cirvi.
Cirvja ktam jbt no koka vai cita strvu nevadoa
materila un sausam. Vadus var prgriezt ar ar

citu izoljou instrumentu, rkojoties oti uzmangi,
nepieskaroties vadam, prgrieot katru vadu atsevii, lietojot izoljoa materila cimdus un apavus.
34
To var dart, ja ir prliecba, ka cietuajam nav citas

nopietnas traumas. Ja ar tad cietuais nerea, vi ir
bezsama. Lai prbaudtu elpceus, ir nepiecieams:
y novietot cietuo uz muguras uz cieta pamata;

Ja spriegums ir virs 1000 V
y notupties uz ceiem pie cietu via plecu lmen;
Atcerieties! Ldz im visi minjumi
nespecilistam paam glbt cietuo, kur
atrodas augstsprieguma strvas iedarbb,
ir beiguies ar paa glbtmintja nvi.
Izslgt augstsprieguma
specializts dienests.
elektrolniju
var
y atliekt cietu galvu un izbdt apakokli;

y apskatt mutes dobumu, un, ja nepiecieams,
atbrvot to;
tikai
Pirm paldzba cietuajam

Pirm paldzba ir paldzba, ko cietuajiem dzvbai
vai veselbai kritisk stvokl savu zinanu un iespju
apjom sniedz personas ar kvalifikciju medicn vai
bez ts neatkargi no sagatavotbas un ekipjuma.
Pirm paldzba ir atkarga no t, kds ir cietu

stvoklis pc atbrvoanas no elektrisks strvas.
Turpmk rcba ir atkarga no cietu stvoka:
y prbaudt cietu elpoanu, novrojot krkurvja

kustbas, klausoties elpoanas skas, sajtot
elpoanas plsmu.
Ja cietuais neelpo ar pc elpceu atbrvoanas
un galvas atliekanas, iestjas ABC situcijas B
punkts.
Punkts B mkslg elpinana
Ja cietuais ir bezsama un neelpo, cietuajam ir
nepiecieama mkslg elpinana. Nekavjoties
jsk elpinana pc pamiena mute mut.
Veikt 2 elpinanas no mutes mut:
y ja cietuais ir bezsama, pirmais uzdevums ir novrtt elpoanu un asinsriti, ja nepiecieams, uzskt mkslgo elpinanu un netieo sirds masu;
y saglabjot brvus elpceus, ar ts rokas pirkstiem,

kas atrodas uz cietu pieres, saudzgi aizspiest
degunu;
y ja ir apdegumi, uz brcm uzlikt tru prsju;
y ieelpot dzik nek parasti;
y izsaukt tro paldzbu (tlrua numurs 112; 03).
y ar savu muti stingri aptvert cietu muti;
Ja cietuais ir bezsama, jlieto ABC shma

ABC shma (A airway elpcei, B breathing
elpoana, C circulation cirkulcija) ir neatliekamas rcbas plns cietu bezsamaas gadjum, cietu viskritiskko stvoku novrtanai, dzvbas
saglabanai un uzturanai.
y izelpot cietu mut (izelpas tilpums 0,80,2

litri. Cilvks, miergi elpojot, ieelpo un izelpo
aptuveni 0,5 litrus gaisa);
Punkts A samaa un elpceu caurlaidba

Samaa ir cilvka spja orientties laik un telp, atbildt uz jautjumiem, reat uz kairinjumu (piemram, uz pieskrienu, spm). Cilvks, kas ir bezsama,
nerea ne uz jautjumiem, ne uz pieskrieniem. Ja
bezsamaa nav dzia, cietuais var vrgi reat uz spm. Samau prbauda, skai uzrunjot cietuo. Ja
cietuais neatbild, cietuo ir piesardzgi jpapurina.
y novrot, k gaisa iepana plaus pace uz

augu cietu krkurvi;
y katrai izelpai patrt 11,5 sekundes, bet neveikt

izelpas prk strauji;
y pc gaisa iepanas jsajt vai jsadzird izplstoais gaiss un cietu krkurvim ir pakpeniski
jsaplok.
Ja gaisu iepst neizdodas, vlreiz japskata un jiz-
35
tra mute, vl vairk jatliec cietu galva un jizce

apakoklis un jmina gaisu iepst vlreiz.
tiei uz iepriek atrasto vietu, masjot ar sava

ermea svaru;
Pc divm savm izelpm prbaudt pulsu uz cietu

miega artrijas vismaz 5 sekundes katr pus.
y masas bieumam ir jbt 80100 reizm

mint (masas ciklam patr apmram 911
sekundes);
Ja pulss ir sataustms, tad turpint elpinanu

aptuveni 12 reizes mint (vienu reizi 5 sekunds).
Ik pc mintes prbaudt pulsu uz miega artrijas.
Pulsa kontroli vislabk izdart ar otr, tre un ceturt
pirksta galiem, jo tie ir visjutgkie. Ja pulss ir, tad
turpina elpinanu 12 reizes mint, ik pc mintes
kontroljot pulsu uz miega artrijas.
Ja pc 2 elpinanas reizm pulsa nav, iestjas ABC
situcijas C posms.
Punkts C sirds rj masa
Ja ir izdartas 2 mkslgs ieelpas, bet pulsa uz miega
artrijas nav, tas liecina par to, ka ir apstjusies asiu
cirkulcija un jveic sirds rj masa:
y novietot cietuo uz muguras uz cieta pamata;
y notupties uz ceiem pie cietu via plecu lmen;
y atrast sirds masas vietu, ar vienas rokas rdtjpirkstu, virzot to gar ribu loku uz krkurvja
vidu, samekljot vietu, kur savienojas ribu loki,
un tur novietot savu rdtjpirkstu;
y uz kru kaula virzien uz ermea augdau
blakus im rdtjpirkstam novietot savas otras
rokas divus pirkstus;
y aiz iem pirkstiem virzien uz augu novietot
savas plaukstas pamatni, tas ar bs mekltais
sirds masas punkts;
y plaukstu pamatnes novietot vienu virs otras
masas viet paralli kru kaulam, roku
pirkstiem nepieskaroties krkurvim;
y ieemt pareizu ermea stvokli, noliecoties pri
cietuajam t, lai pleci atrastos tiei virs cietu
kru kaula, rokas iztaisnotas;
y uzskt sirds masu un mast 15 reizes stingri
vertikli uz leju 4 5 cm dzii, spku virzot
y nedrkst noemt rokas no cietu krkurvja,

lai saglabtu spiediena punktu un pc katras
saspieanas krkurvim ir pilngi jatgrieas
skuma stvokl, k ar spiediena un
atslodzes fzm jbt viendi ilgm;
y pc 15 masas reizm 2 reizes elpint (patrjot
tam ne vairk par 7 sekundm);
y atkal 15 reizes mast, 2 reizes elpint utt.;
y pc katriem 4 elpinanas un sirds masas
cikliem (2 : 15) kontrolt miega artrijas pulsu
vien pus (patrjot tam aptuveni 5 sekundes).
Ja pulss atjaunojas, tad jturpina tikai mkslg
elpinana pc iepriek aprakstts shmas, ja
atjaunojas ar elpoana, tad cietuo jnogulda
stabil snu gu, bet, ja pulsu nevar atrast, turpint
elpinanu un sirds masu, kas ietver:
y elpinanu 2 reizes (patrjot ne vairk k 7
sekundes abm reizm);
y sirds masu 15 reizes (patrjot ne vairk k 9
11 sekundes);
y etri di cikli un pulsa kontrole uz miega
artrijas, oreiz tikai vien pus (patrjot tam
aptuveni 5 sekundes) utt.
Ja atdzvinanu veic divi paldzbas sniedzji, tad
viens glbjs veic elpinanu un otrs sirds masu:
y elpinanas un sirds masas attiecbas ir 1 : 5;
y pulsu kontrolt pc 10 elpinanas un sirds
masas cikliem.
Atdzvinana oti nogurdina. Parasti trk nogurst
glbjs, kas veic elpinanu. Tomr paldzbu
iespju robes jturpina, kmr atjaunojas cietu
sirdsdarbba un elpoana un ierodas rsts.
36
PIELIKUMI
1. pielikums
APSTIPRINU
Uzmuma (iestdes) vadtjs
paraksts /vadtja v., uzvrds/
Apstiprinjuma datums
ELEKTRODROBAS INSTRUKCIJA NEELEKTRISKAJAM PERSONLAM

1. VISPRGIE NOTEIKUMI
1.1. Elektrodrobas instrukcija neelektriskajam

personlam (tlk tekst instrukcija) nosaka
drobas prasbas uzmuma (iestdes) darbiniekiem (tlk tekst darbinieki), kuru darbs
nav tiei saistts ar elektroietaism, bet kuri
darba rakstura d var tikt pakauti elektrisk
sprieguma iedarbbai.
1.2. Instrukcija japgst visiem uzmuma (iestdes) darbiniekiem.
1.3. Uzmum (iestd) lietot elektriskas ierces
vai iekrtas drkst darbinieki, kuri:
1.3.1. iepazstinti ar instrukciju un ieguvui
elementru priekstatu par elektrisks strvas
bstambu;
1.3.2. apmcti darba aizsardzb, t.sk. veicot ievadinstruktu un instruktu darba viet;
1.3.3. zina, k sniegt pirmo paldzbu nelaimes
gadjum cietuajam.
1.4. Elektrisko ieru vai iekrtu remontu drkst
veikt tikai specili apmcts un atestts
elektrotehniskais personls.
2. ELEKTRISKS STRVAS BSTAMBA

Elektrisk strva nav redzama, tpc cilvka mau
orgni nevar paredzt draudos briesmas. Elektrisks strvas iedarbbai uz cilvka organisma dzvajiem audiem ir daudzpusgs un patnjs raksturs.
Elektrisks strvas iedarbba traum negaidti, un
atkarb no strvas stipruma, iedarbbas ilguma un
citiem faktoriem var rasties nepatkamas izjtas, apdegumi, samaas zudums, krampji vai pat iestties
nve. Uz visiem cilvkiem elektrisk strva neiedarbojas viendi. Iedarbbu ietekm cilvka ermea
elektrisk pretestba, kas var mainties plas robes

atkarb no cilvka das mitruma, nervu sistmas
stvoka, noguruma un citiem faktoriem.
3. ELEKTRODROBAS GALVENS PRASBAS
3.1. Pirms elektrisko ieru vai iekrtu lietoanas

vizuli prbaudt, vai nav bojti elektriskie savienoanas kabei, elektrisko vadu izolcija, iekrtu
korpusi, kontaktdakas un kontaktligzdas.
3.2. Neaizskart ar rokm notrkuus un atkailintus
vadus, kas gu zem, ir nokruies no sienm,
griestiem, elektriskajm iercm vai iekrtm, jo
tie var bt zem sprieguma.
3.3. Vienlaikus nepieskarties ieslgtu elektrisko ieru
vai iekrtu (elektrisks lampas, ventilatorus,
elektriskos sildelementus, puteku scjus u.c.),
korpusiem un centrls apkures radiatoriem,
densvada un kanalizcijas caurulm vai citiem
sazemtiem priekmetiem.
3.4. Neslauct putekus ar mitru drnu no elektriskajam tklam pieslgtm iekrtm vai iercm.
3.5. Elektrisks ierces vai iekrtas atvienot no
elektrisk tkla, velkot aiz kontaktdakas. Aizliegts atvienot ts velkot (raujot) aiz elektrisks
auklas, kas var izraist kontaktdaku, kontaktligzdu bojjumus vai pat sslgumu.
3.6. Aizliegts lietot elektrisks ierces ar bojtu izolciju, bojtus elektriskos savienoanas kabeus,
elektriskos sldus, kontaktdakas un kontaktligzdas, iekrtas ar bojtiem korpusiem u.c.
3.7. Aizliegts ekspluatt bojtas elektrisks ierces
vai iekrtas (par bojjumiem var liecint troki,
dzirksteoana, pastiprinta silana, dmi u.c.).
3.8. Pc darba beiganas jizsldz darbojos elektrisks ierces vai iekrtas, izemot derap-
gaismojumu un elektroiekrtas, kurm saska

ar lietoanas noteikumiem jstrd visu diennakti.
3.9. Par visiem elektrisko ieru vai iekrtu bojjumiem nekavjoties ziot o ieru vai iekrtu
apkalpojoajam personlam. Ja bojjums var
apdraudt dzvbu, dart visu iespjamo, lai
bstamajai vietai netuvotos cilvki.
4. PIRMS PALDZBAS SNIEGANA

CIETUAJAM
4.1. Ja nelaimes gadjums noticis elektrisks strvas iedarbbas d, vispirms jatbrvo cietuais
no elektrisks strvas iedarbbas, jsniedz
cietuajam pirm paldzba un jnodroina
medicnisk paldzba (jizsauc trs paldzbas
dienests vai jnogd cietuais rstniecbas
iestd).
4.2. Par notikuo nelaimes gadjumu nekavjoties
jzio tieajam darba vadtjam vai atbildgajai
personai par darba aizsardzbu uzmum
(iestd).
4.3. Atbrvojot cietuo no elektrisks strvas iedarbbas, jievro sevia piesardzba, jo, neuzmangi rkojoties, elektrotraumu var iegt ar
glbjs. Jveic aizsardzbas paskumi, lai,
atbrvojot no elektrisks strvas iedarbbas,
cietuais negtu mehnisku traumu (krtot
no augstuma u.c.). Cietu atbrvoanu no
elektrisks strvas iedarbbas var pankt:
4.3.1. atsldzot spriegumu;
4.3.2. prgrieot vai prcrtot elektriskos vadus, izmantojot instrumentus ar izoltiem rokturiem;
4.3.3. atbdot elektriskos vadus no cietu ar izoltu
priekmetu;
4.3.4. atraujot cietuo aiz aprba, ja tas ir sauss;
4.3.5. apmetot ap kjm vai ermeni virvi, izoltu
vadu vai aptinot roku ar izoljou materilu un
atraujot cietuo.
4.4. Atkarb no konkrtajiem apstkiem var lietot
ar citus pamienus cietu atbrvoanai no
elektrisks strvas iedarbbas.
4.5. Ja cietuais ir bezsama, cietuajam jsniedz
pirm paldzbu di:
4.5.1. cietuo pagrie uz muguras, novieto uz cieta pamata un nodroina elpceu caurlaidbu. Atliec
37
cietu galvu, izbda apakokli un prbauda

cietu elpoanu, skatoties krkurvja kustbas,
klausoties elpoanas skaas vai sajtot elpoanas plsmu;
4.5.2. ja cietuais elpo, viu novieto stabil snu gu,
novro un sagaida izsaukto trs paldzbas
dienestu;
4.5.3. ja cietuais neelpo, veic divas ieelpas cietuajam
(elpinanu) un prbauda miega artrijas
pulsu. Ja pulss ir, cietuajam veic mkslgo
elpinanu apmram 12 reizes mint (vienu
reizi 5 sekunds). Ik pc mintes cietuajam
prbauda pulsu;
4.5.4. ja cietuajam nav pulsa, veic sirds netieo
masu prmaius ar elpinanu:
4.5.4.1. cietuajam veic 15 uzspiedienus uz kru
kaula ar bieumu 80 ldz 100 reizes mint
(masas cikla kopjais ilgums 911 sekundes)
un divas ieelpas (ne vairk par 7 sekundm),
4.5.4.2. pc katriem 4 elpinanas un sirds masas
cikliem (elpinanas un masas reiu attiecba
2 : 15. Ja atdzvinanu veic divi paldzbas
sniedzji, tad viens glbjs veic elpinanu
un otrs sirds masu, elpinanas un sirds
masas attiecbas ir 1 : 5, pulsa kontrole ik
pc 10 cikliem) kontrol miega artrijas pulsu
(pulsa kontroles ilgums 5 sekundes);
4.5.5. ja pulsa nav, jturpina elpinana un sirds
masa;
4.5.6. ja pulss atjaunojas, jturpina elpinana;
4.5.7. ja atjaunojas elpoana, cietuais jnovieto
stabil snu gu;
4.5.8. ja atjaunojas samaa, japrp cietuais un
jkontrol via stvoklis (samaa, elpoana,
pulss). Bez rsta ataujas cietuais nedrkst
kustties vai uzskt darbu tas var izraist
pku via veselbas pasliktinanos;
4.5.9. atdzvinanas paskumi jturpina, ldz:
4.5.9.1. cietuajam atjaunojas pulss un elpoana;
4.5.9.2. atdzvinanu prem profesioni;
4.5.9.3. zd paa spki.
38
2. pielikums
ELEKTRODROBAS KVALIFIKCIJAS GRUPAS

SASKA AR LATVIJAS ENERGOSTANDARTU LEK 025
1. Atbilstoi iegtajai izgltbai, apmcbai un darba
stam ekspluatcij esos elektroietaiss darbiniekiem pieir das elektrodrobas kvalifikcijas grupas:
1.1. A elektrodrobas grupu darbiniekiem bez
specilas elektrotehnisks izgltbas un darba sta
ekspluatcij esos elektroietaiss pc apmcbas
par konkrta darba izpildanu ekspluatcij
eso elektroietais (bvstrdnieki, apkopjas,
autovadtji, praktikanti u.c.);
1.2. B elektrodrobas grupu darbiniekiem ar elektrotehnisko izgltbu un vismaz viena mnea darba
stu ekspluatcij esos elektroietaiss vai darbi-
niekiem bez elektrotehnisks izgltbas ar viena gada

darba stu ekspluatcij esos elektroietaiss;
1.3. C elektrodrobas grupu darbiniekiem ar
elektrotehnisko izgltbu un vismaz seu mneu
darba stu ekspluatcij esos elektroietaiss
vai trs mneu darba stu ar B elektrodrobas
kvalifikcijas grupu.
2. Elektrodrobas kvalifikcijas grupu pieir uz laiku
ldz 3 gadiem.
3. Atkrtotu zinanu prbaudi veic komisija uzmuma elektroietaises valdtja noteiktaj krtb.
3. pielikums
ELEKTRODROBAS KVALIFIKCIJAS GRUPAS PIEIRANAS KRTBA

SASKA AR PATRTJU ELEKTROIETAIU TEHNISKS EKSPLUATCIJAS
NOTEIKUMU 4. IZDEVUMA PRASBM
1. I elektrodrobas grupa darbiniekiem nav nepiecieams darba sts elektroietaiss, nav nepiecieama elektrotehnisk izgltba, bet jbt priekstatam
par elektrisks strvas bstambu un aizsardzbas
ldzekiem, veicot konkrto darbu.
2. II elektrodrobas grupa:
2.1. pieir darbiniekiem bez vidjs izgltbas ar 2 mneu darba stu ekspluatcij eso elektroietais
pc zinanu prbaudes;
2.2. pieir darbiniekiem ar vidjo izgltbu un viena mnea darba stu ekspluatcij eso elektroietais pc zinanu prbaudes.
3. III elektrodrobas grupa:
3.1. pieir darbiniekiem bez vidjs izgltbas ar 4 mneu II elektrodrobas grupas darba stu ekspluatcij eso elektroietais pc zinanu prbaudes;
3.2. pieir darbiniekiem ar vidjo izgltbu un 2 mneu II elektrodrobas grupas darba stu ekspluatcij eso elektroietais pc zinanu prbaudes;
3.3. pieir darbiniekiem ar vidjo vai augstko elektrotehnisko izgltbu un viena mnea II elektrodrobas grupas darba stu ekspluatcij eso elektroietais pc zinanu prbaudes.
4. IV elektrodrobas grupa:
4.1. pieir darbiniekiem bez vidjs izgltbas ar 8 m-
neu III elektrodrobas grupas darba stu ekspluatcij eso elektroietais pc zinanu prbaudes;
4.2. pieir darbiniekiem ar vidjo izgltbu un 3 mneu III elektrodrobas grupas darba stu ekspluatcij eso elektroietais pc zinanu prbaudes;
4.3. pieir darbiniekam ar vidjo vai augstko elektrotehnisko izgltbu un 2 mneu III elektrodrobas
grupas darba stu ekspluatcij eso elektroietais
pc zinanu prbaudes.
5. V elektrodrobas grupa:
5.1. pieir darbiniekiem bez vidjs izgltbas ar 24 mneu IV elektrodrobas grupas darba stu ekspluatcij eso elektroietais pc zinanu prbaudes;
5.2. pieir darbiniekiem ar vidjo izgltbu ar 12 mneu IV elektrodrobas grupas darba stu ekspluatcij eso elektroietais pc zinanu prbaudes;
5.3. pieir darbiniekiem ar vidjo vai augstko elektrotehnisko izgltbu un 3 mneu IV elektrodrobas grupas darba stu ekspluatcij eso elektroietais pc zinanu prbaudes.
6. Darbinieki ar II V elektrodrobas grupu, kuriem ir
beidzies apliecb noteiktais kvalifikcijas termi,
k ar tie, kuri nav laikus nokrtojui zinanu
prbaudi, tiek pieldzinti I elektrodrobas grupas
darbinieku kvalifikcijai.
39
INFORMCIJAS AVOTI
1. Normatvie akti
2. Interneta resursi
Darba aizsardzbas likums (pieemts 20.06.2001.)
http://www.osha.lv
Enertikas likums (pieemts 03.09.1998.)
http://www.vdi.gov.lv
rstniecbas likums (pieemts 12.06.1997.)

MK 13.06.2004. noteikumi Nr. 527 Krtba, kd
veicama obligt veselbas prbaude
MK 17.02.2004. noteikumi Nr. 82 Ugunsdrobas
noteikumi
MK 25.06.2003. noteikumi Nr. 336 Noteikumi
par sprdzienbstam vid lietojamm iekrtm un
aizsargsistmm
3. Literatra
Elektroiekrtu ierkoanas noteikumi ().
Energoatomizdat, 1985. 468 lpp.
Patrtju elektroiekrtu tehnisks ekspluatcijas
noteikumi (T). Energoatomizdat,
1984. 198 lpp.
Drobas tehnikas noteikumi, ekspluatjot
elektroiekrtas. Energoatomizdat, 1984. 232 lpp.
MK 17.06.2003. noteikumi Nr. 323 Noteikumi par

apmcbu darba aizsardzbas jautjumos
Enertikas pamatterminu skaidrojo vrdnca

1. daa. Jumava, 1997. 343 lpp.
MK 10.06.2003. noteikumi Nr. 300 Darba

aizsardzbas prasbas sprdzienbstam vid
Enertikas pamatterminu skaidrojo vrdnca

2. daa. Jumava, 1997. 463 lpp.
MK 11.02.2003. noteikumi Nr. 74 Prasbas

individulajiem aizsardzbas ldzekiem, to
atbilstbas novrtanas krtba un tirgus
uzraudzba
aizsardzbas prasbas, lietojot darba aprkojumu un
strdjot augstum
aizsardzbas prasbas drobas zmju lietoan
aizsardzbas prasbas, lietojot individulos
aizsardzbas ldzekus
aizsardzbas prasbas darba viets
MK 23.08.2001. noteikumi Nr. 379 Darba vides
iekjs uzraudzbas veikanas krtba
MK 30.05.2000. noteikumi Nr. 187 Iekrtu
elektrodrobas noteikumi
MK 31.10.1995. noteikumi Nr. 318 LBN 201 96
Ugunsdrobas normas
V. Manoilovs. Elektrodrobas pamati.

Energoatomizdat, 1991. 480 lpp.
Darba droba. Rga, 2003. 288 lpp.
Darba higina. Rg, 2003. 160 lpp.
Darba apstki un veselba darb.
Rg, 2004. 148 lpp.
Elektrostaciju, tklu un lietotju elektroietaiu
tehnisk ekspluatcija. LEK 002. 1997. 154 lpp.
Drobas prasbas, veicot darbus elekltroietaiss.
LEK 025. 2001. 96 lpp.
Elektroietaiss lietojamo elektroaizsardzbas
ldzeku izmantoana un prbaude 1. daa. LEK
056-1, 2003. 24 lpp.
Elektroietaiss lietojamo elektroaizsardzbas
ldzeku izmantoana un prbaude 2. daa. LEK
056-2, 2003. 28 lpp.
40
Ar piezmm un ieteikumiem, k ar lai saemtu

papildus informciju, var griezties:
VALSTS DARBA INSPEKCIJ

http://www.vdi.gov.lv
Kr.Valdemra iel 38,
Rg LV-1010,
Tlrunis: 7021704,
Fakss: 7021718
E-pasts: vdi@vdi.gov.lv
Bezmaksas konsultatvais tlrunis 8008004
Uzticbas tlrunis 7312176
Papildus plaka un pilngka informcija par darba aizsardzbas

jautjumiem, k ar izdoto vadlniju un informatvo materilu
elektronisks versijas pieejamas Eiropas Darba drobas un veselbas
aizsardzbas aentras Latvijas kontaktpunkta mjas lap:
http://www.osha.lv
Informciju par jaunkajm aktualittm, ptjumiem un situciju

Eiropas Savienbas dalbvalsts un kandidtvalsts js varat atrast
Eiropas Darba drobas un veselbas aizsardzbas aentras interneta
mjas lap:
http://agency.osha.eu.int/
aj srij iznkuas das vadlnijas:
Darba aizsardzbas prasbas veicot

meistrdes un mea atjaunoanas darbus
y
y
Darba aizsardzbas prasbas kokapstrd

Apmcbas darba aizsardzbas jom
(t.sk. instruktas, instrukciju sastdana)
Darba aizsardzbas prasbas saskaroties ar

vibrciju darb
Darba aizsardzbas prasbas darb ar

elektromagntiskajiem laukiem

Darbs Elektoietaises

Uploaded by

Document Information

Original Title

Copyright

Available Formats

Share this document

Share or Embed Document

Sharing Options

Did you find this document useful?

Is this content inappropriate?

Copyright:

Available Formats

Darbs Elektoietaises

Uploaded by

Copyright:

Available Formats

DROBAS PRASBAS,

DROBAS PRASBAS, VEICOT DARBUS ELEKTROIETAISS

DARBA AIZSARDZBAS VADLNIJAS

PROJEKTU LDZFINANS EIROPAS SAVIENBA

Datorsalikums: Jelgavas tipogrfija

LR Valsts darba inspekcija

DARBA AIZSARDZBAS VADLNIJAS

DROBAS PRASBAS, VEICOT DARBUS ELEKTROIETAISS

s vadlnijas ir viens no izgltojoajiem materiliem

Pilnvrtga kontrole un riska faktoru samazinana

DROBAS PRASBAS, VEICOT DARBUS ELEKTROIETAISS

Elektrisks strvas iedarbba uz cilvka

Tehniskie paskumi aizsardzbai pret

Prasbas elektrometinanas iekrtu

Tehniskie paskumi elektrodrobas

Pirms paldzba sniegana

Elektrodrobas kvalifikcijas grupas

Elektrodrobas kvalifikcijas grupas

DARBA AIZSARDZBAS VADLNIJAS

DARBA AIZSARDZBAS VADLNIJAS

Vadlnijs sniegtas zias par msdiens visvairk

DROBAS PRASBAS, VEICOT DARBUS ELEKTROIETAISS

ELEKTRISKS STRVAS IEDARBBA

Elektrisk strva nav redzama, tpc cilvka mau

Elektrisks strvas iespjam iedarbba

DROBAS PRASBAS, VEICOT DARBUS ELEKTROIETAISS

Mehnisk strvas iedarbba izpauas k das,

Faktori, kas ietekm bstambas pakpi

DARBA AIZSARDZBAS VADLNIJAS

strva 50 Hz maistrvai ir 0,6 ldz 1,5 mA,

Strvas stiprums ir caur elektrisks strvas vadtju

DARBA AIZSARDZBAS VADLNIJAS

Izvadpretestba atkarga, piemram, no apavu un

DROBAS PRASBAS, VEICOT DARBUS ELEKTROIETAISS

rj vide. Elektrisks strvas iedarbbas bstambu

y kreis roka kjas;

y elektriskie triecieni un lokls elektrotraumas

y lab roka kjas;

Elektriskais trieciens ir elektrisks strvas

DROBAS PRASBAS, VEICOT DARBUS ELEKTROIETAISS

y II pakpe novrojama krampjaina muskuu

DARBA AIZSARDZBAS VADLNIJAS

das elektrometalizcija rodas, ja elektrisks

Elektroietaise vairkas savstarpji saisttas elektroiekrtas vienotu uzdevumu veikanai.

y I pakpe das apsrtums;

Elektroietaises valdtjam ar rakstisku rkojumu jnosaka atbildg persona par elektrosaimniecbu,

DARBA AIZSARDZBAS VADLNIJAS

y izstrdt profilaktisko apskau un remonta darba

DROBAS PRASBAS, VEICOT DARBUS ELEKTROIETAISS

dg persona par elektrosaimniecbu. o darbinieku

DROBAS PRASBAS, VEICOT DARBUS ELEKTROIETAISS

Darba telpas un apkrtj vide krasi ietekm

DARBA AIZSARDZBAS VADLNIJAS

y rjs jeb atklts elektroietaises, kas nav

DARBA AIZSARDZBAS VADLNIJAS

gzu maisjumi, k ar sprdzienbstami puteku

DROBAS PRASBAS, VEICOT DARBUS ELEKTROIETAISS

y teritorija rpus telpm no elektrodrobas

Telpu iedaljums pc elektrobstambas pakpes:

Atkarb no telpas elektrobstambas pakpes tiek

y sevii bstamas telpas ts ir telpas, kurs ir:

Paskumi traumatisma samazinanai

Situcijas analze, kur tiek izvrtta cilvka iespja