Endzelīna Atbildes

u
J
ATTS
tlk iz
saska ar
un pc paas v
bet ne citu v
NIS ENDZE
Rgas Lat
valodnie
pr
p
la
latvieu v
pirm
L
RDOLF

STS valoda
zveidojoties
savm norm
veciem parau
valodu ietekm

ELNS /1873

tvieu biedrb
ecbas nodaas
rotokoli
parda
atviskas
alodas attstb
mspadomju
Latvij

FS HOFMAN

,
m
ugiem,
m
1961/
bas
s
bu
IS

PROFESORA
J. ENDZELNA
ATBILDES

Rgas Latvieu biedrbas valodniecbas
nodaas su protokoli
1933 1942

Ptea Kavia priekvrdi un rdtji

3., elektroniskais izdevums

Rgas Latvieu biedrbas
valodniecbas nodaa
Pteris Kavi
Eraksti 2008
ISBN 978-9984-806-24-2
188 lp / ~ 2,94 MB

III
Priekvrdi
Rgas Latvieu biedrbas valodniecbas nodau 1904. gad nodibinja RLB Zinbu
komisija. Ts mris bija rpties par latvieu valodas izptanu un pareizumu. Pirmais
valodniecbas nodaas prieknieks ldz ma beigm bija K. Mlenbachs (18531916). Pc K.
Mlenbacha nves valodniecbas nodaas prieknieks bija prof. Jnis Endzelns (18731961).
Valodniecbas nodaas sds prof. J. Endzelns vca un iztirzja latvieu valodas materilus K.
Mlenbacha aizskts Latvieu valodas vrdncas turpinanai, k ar citus latvieu valodas
materilus.
Ar 1933. gadu (1933. gada 10. janva sdi 310. sdes protokols) valodniecbas nodaas
sds tika prrunti ar praktiski latvieu valodas jautjumi.
Valodniecbas sdes notikuas katru ceturtdienu RLB telps, izemot vasaras brvdienas,
k ar Ziemsvtku un Lieldienu laiku. Visas valodniecbas nodaas sdes vadjis prof. J.
Endzelns. Ik sd piedaljuies 3545 dalbnieki. Par valodniecbas nodaas sds iztirztiem
latvieu valodas jautjumiem rakstti protokoli. Protokolos ir visu to personu uzvrdi, kas
piedaljus sds. Protokolos mintas ar pau su dalbnieku dots zias par viu dzimts
puses vai dzves (darba) vietas nosaukumu, k ar izloksni (ts nosaukumu), ko vii przin
resp. prstv. Dai min gan izloksni, gan dzves vai darba vietu, bet dai ne vietas, ne
izloksnes nosaukumu nav devui. Valodniecbas su dalbnieki ir bijui skolotji, zintnes
darbinieki, dadu nozau sabiedriskie un kultras darbinieki, ierdi, studenti u.c.
Valodniecbas nodaas sds vii ir piedaljuies, gan lai paldztu latvieu valodas materilu
vkan Latvieu valodas vrdncai un latvieu sinonmu vrdncai, gan lai prruntu latvieu
valodas prakses jautjumus (pc 1933. gada).
Valodniecbas nodaas sds ir piedaljuies ar rzemju valodnieki, piem., P. Joniks
(Lietuva), J. Kabelka (Lietuva), V. Kiparskis (Somija, Helsinki), latvieu valodnieki, piem.,
prof. A. bele, A. Augstkalns, prof. E. Blese, E. Hauzenberga-turma, prof. J. Kauli, V.
Re, prof. P. mits u.c., latvieu rakstnieki un dzejnieki, piem., A. Austri, J. Grns, J.
Veselis u.c.
Tlk dots to personu saraksts, kas piedaljus valodniecbas nodaas sds (no 310. sdes
ldz 518. sdei) un valodniecbas komisijas sds (no 519. sdes ldz 544. sdei). Protokolos
nav ziu par su dalbnieku specilitti vai nodarboanos. Iekavs par to ir dotas piezmes
tajos gadjumos, ja ir izdevies to noskaidrot. (Ts var bt nepilngas un nepreczas).
Su dalbnieki
A(nna) bele Valmiera (valodniece; LU
profesore),
E(lla) bele Rga (filoloe),
K(arls) Abens (Igaunija) Tartu (filologs,
tulkotjs),
A. Abermanis Bukaii (filologs, skolotjs),
N. bolia Aloja,
E. Adamovis Sesava,
Fr(icis) Adamovis Dundanga (rakstn., skolotjs),
M(rija) damsone Rjiena (studente),
E(duards) damsons Limbai (filologs, skolot.),
A(rvds) Aizsils Kalsnava (filologs),
M. Akmentia Katvari,
H(ermanis) Albats Vei (LU doc., diplomts,
stnis Vatikn),
P(aul[i]s) Albats Koknese,
I. Alksne Rga,
M(ilis) Alksnis Skulte (baltu filologs,
skolotjs),
Kr(ijnis) Anctis Aknste (baltu filologs),
V(aldemrs) Anctis Aknste (baltu filoloijas
students),
E. Andersone Skulte,
M. Andriksone Rga,
M. Antone Rga,
V. Apine Umurga,
A Apmanis Rga (agronoms),
S. Apse Ventspils,
Z. re Rga,
M(atss) rons Brzaune (rakstnieks, skolotjs,
urnlists, Valdbas Vstnea atbildgais
redaktors),
J. Audri Taurkalne,
V. Auzere Rga,
R. Auzia Burtnieku pagasts,
V. Auzere Rga,
A(lvils) Augstkalns Csis (valodnieks),
IV
A(uguste) Aunia-Vgante Bauskas apk.
(skolotja),
E. Ausekle Rga,
A(ntons) Austri Vecpiebalga (rakstnieks),
R. Auzia Burtnieku pagasts,
A. Balti Tirza,
E. Bankava Valmiera,
A(ntonija) Barkne (skat. ar A. Millere)
Zvirgzdene (baltu filoloe),
Fr. Baumanis Rga,
Bebru Juris Cesvaine (paidaggs, Tvzemes
balvas laurets),
M. Bebrupe Rga,
St. Bembere Liepja,
M. Benjamia Rga,
L. Bergmane Penkule,
J. Berzinskis Iecava,
A. Brzia Rga,
E. Brzia Rjiena,
E. Brzia Rga,
V. Brzia Rga (filoloe),
J. Brzi Rga,
J. Brzi Saikava,
J. Brzi Skulte,
K. Brzi audona,
P. Brzi Rga,
V. Brzi audona,
K. Brztsis Skakalne (students),
J(nis) V. Biolis Biri un Krustpils (baltu
filologs),
M(rija) Birkerte (ar Sleine un Saule-Sleine)
Zaube (skolotja),
A. Birnbauma-Ratermane Rga,
Z. Birzniece Dkste (baltu filoloe),
M(ilda) Bitte Rga (filoloe),
E(rnests) Blese Lielezere (valodnieks, LU
profesors),
L. Bojrs Brzgale,
I. Brambate Rga,
M(argarita) Bratuka Viaka (studente),
Z. Brauere Rga,
J(nis) Brmanis raii (skolotjs),
V(izbulte) Brence Mlupe (studente),
B. Brikmane Rga,
E. Brilte Mlupe (baltu filoloe),
I. Broka Rga (skolotja),
V. Brvelis Jaunroze,
A. Bce Smiltene (filoloe),
T. Cekuls Rga,
Ieva Celmia Rga (tulkotja),
R. Celmia Liepja (studente),
A. Cillenberga Sigulda (filoloe),
A. Crule Stopii (filoloe),
Indr(iis) Crulis Drusti (skolotjs),
Atis akars Ranka,
B. udare Varaknu pag.,
M(irdza) uibe Rga (dzejniece),
M. Dbola Lielvrde,
T. Dakters Rga,
M. Dancmeistere Talsi un Laidze,
M. Danvis Pltere,
K. Dardzne Skujene (filoloe),
M. Daugule Mazsalaca,
H. Deksne Ventspils,
K(rlis) Dens Gulbene (skolotjs),
L. Drmane Bukaii,
L. Dimza Ventspils,
L. Dolmane Jaunpiebalga,
K. Dombrovska Csis (skolotja),
H(arijs) Dravi Ventspils (filologs),
K(rlis) Dravi Stende (baltu filologs),
A. Dunkels Uguciems,
J. Dzedonis Jaunlaicene (baltu filologs),
. Dzeguze Lejasciems (teologs),
I. Dzelzkalne Rga,
I. Dzelzkalns Rga,
Dziedtja Rga,
R(asma) Dzileja (vlk Sinte; skat. ar Tfentle)
Talsi (baltu filoloe),
D. Dzintare Madona,
E. Egle Rga,
E. Egltis Rga,
Z. Eichenbauma Vecauces pag., Auce,
E. Eichvalde Biksti (filoloe),
Jk. Ekmanis Aizpute,
K(rlis) Eliss Kauguru pag. (rakstnieks,
urnlists),
E. Elksnte Prauliena (filoloe),
A. Elksntis Sarkai (filologs),
V. Elsia Gaujiena,
B. Eria Varakni,
L. valde Ventspils (filoloe),
E(rna) Ezergaile Lazdona (studente),
M(arija) Ezeria Cesvaine (tulkotja),
K. Fedosejeva Rga,
M. Flesnere,
O. Freibergs Jrmala,
K(rlis) Freidenfelds Dzirciems (mctjs, Dr.
theol),
A. Freimane Rga,
L(idija) Freimane Penkule (baltu filoloe),
Z. Freimane Rga,
J(nis) O(skars) Freimanis Mmele (filologs),
M. Gaidis Csis,
E. Gaile Trikta (filoloe, cand. phil.),
M. Gaile Rga,
Z. Gaile Rga,
A. Gaitlazda Vecauce,
R(asma) Galeniece Vecauce (dzejniece),
A. Galia Vei,
E. Geske Burtnieki,
T. Gle Rga,
A(lma) Gobniece Limbai (rakstniece, tulkotja),
D. Goldberga Rga,
S. Gormane Daugavpils,
E. Gorste Jaunroze,
S(tanislavs) Gorsvans Rzekne (students),
J. Grams,
K. Grants Vandzene (skolotjs),
V
A. Grase Rga,
H(elga) Grase Rga (filoloe),
(anis) Grauds Sabile (baltu filologs, skolotjs),
E. Grava Alksne,
E. Gravelsine Burtnieki,
Grencionu Gats Rga,
M(ilda) Grnfelde Koknese, Sprne (studente),
K. Grnfelds Sprne,
J(nis) Grns Biri (Zemg.) (rakstnieks, litertras
kritiis, publicists),
Rasma Grsle Valmiera (baltu filoloijas
studente),
H. Grundmane Aduliena (filoloe),
B. Grundule Zaube,
V. Grune Rga,
Z. Gusta Rga,
V. Gustava Dkste (filoloe),
A. rmanis Ikile,
E(dte) Hauzenberga (skat. ar E. turma)
(valodniece),
R(dolfs) Hofmanis Dobele (students),
M. Igaune Galgauska,
V(isvaldis) Janavs Lielvrde (students),
A. Jansone Csis,
A. Jansone Rga,
E. Jansone Valka,
A. Jansons Carnikava,
A. Jansons Rga,
M. Jansons Rga,
Jansons Zaenieki,
A. Jaunbrzia Lejasciems,
V. Jaunzeme Rga,
A. Jaunzemis Rga,
A. Jgere Rga,
J. Jkabsons Rga,
A. Jrums Gulbene,
Andr(ejs) Johansons Rga (students),
P(etrs) Joniks Lietuva (valodnieks),
M. Jursone Roznu pag., Staicele,
J(ons) Kabelka Lietuva (valodnieks),
J. Kais Piltene,
V. Kais Piltene,
L. Kjia Jaunrauna,
E. Kae Rga,
E. Kalja Ilzene,
O(skars) Kalnciems Rga (tulkotjs),
L. Kalnia Zaenieki,
M. Kalnia Rga,
Al(eksis) Kalni Rga (filologs),
P(aulis) Kalva Spele (students, dzejnieks,
tulkotjs),
A. Kalvne Prode,
R. Kampe Csis,
V(aldemrs) Kancns Kaldabrua (students),
E. Kposta Saldus,
Kpu Roberts Kalncempji,
N. Karsa Rjiena (filoloe),
B(ernhards) Kasars Rga (teologs, dzejnieks),
M. Kaspare Lubeja,
J(nis) Kauli Sausnja (valodnieks, LU
profesors),
N. Kazaks Aizkraukle,
N. Kazeka Beava,
N. Kazens Skrveri,
V. Kiparskis Somija, Helsinki (valodnieks),
V. Kitenberga Mlpils,
A(lvils) Klbachs Galgauska (skolotjs, vlk
Kalnietis),
E. Kavia Mlpils,
L. Kavia Cesvaine,
E(rnests) Kavi Alksne (filologs),
P(teris) Kavi More (students),
G. Knoble Rga,
J. Knope Sausnja,
K. Krakope ilbni,
V. Krakope ilbni,
L. Krautmane Rga (filoloe),
D. Kreicberga Rga,
Z. Kreicberga Dkste,
T. Kreilis reme,
D. Krieva Rjiena,
J. Krens Rucava (farmaceits),
Z. Krie Rga,
Fr. Kristapsons Stende,
L(i[di]ja) Kronberga Tukums (studente,
dzejniece),
A. Krmia Vilzni,
Z. Kubulia Litene,
E. Kuinska Veclaicene,
K(rlis) P(auls) Kundzi Talsi,
M. Kuple Burtnieki (skolotja),
E(lza) Kurcalte Vecate (filoloe, agrk Ratniece),
K(rlis) Kurcalts rgi (filologs, literts),
Em. Kurme Dzrbene,
M. Kue Rga,
A(ugusts) ens Mlpils (miis, LU
profesors),
A. iberis Csis,
H. iploka Csis,
V. selis Bebrene,
G. uze Rga,
A(lma) Lcte Valmiera (studente),
R(einis) Laivi Ntaure (rakstnieks pseud. R.
Dievkoci),
E. Lamberte,
M. Lamberts Katlakalns, Rga,
E. Lme Lvbrze, Rga,
M. Lauka Liepkalne,
I. Launaga Rga (filoloe),
V. Laura Ipii,
M. Laua Cirgai,
A. Lazdne Kalupe,
E(iens) Leimanis Kokmuias (Kociu) pag.
(matmatiis, LU docents),
D. Leikalne Rga,
A. Leja-Tabaka (skat. ar Tabaka) Limbai,
I. Lnerte Rga,
M(ilda) Lepika Rga (valodniece, skolotja),
J. Ldaka Lielsalaca (ierdnis),
VI
O(svalds) Ldeks Meirni (filologs, folklorists),
O. Liel Rga,
A. Liepia Csis,
E. Lindberga-enkevice (skat. ar enkevice)
Snpele (filoloe),
H. Linde Sigulda, Rga,
K. Lni Nkrce,
O. Lipe-Meimane Lvbrze (studente),
O. Litenberga Brengui,
J(nis) Loja Mazsalaca (valodnieks),
M(arta) Ludeka Gaujiena, Cirgai,
A(rnolds) Lupmanis Rga (students),
A. Lse Vecpiebalga (filoloe),
P. ubkns Nautrni un Brzpils,
M. Mackevia Rga,
(dams) Maulns Rga (teologs, rakstnieks),
L. Magazi Lubna,
E. Mli Lubna (skolotjs),
E. Malkava Dzelzava,
M. Mlmeistere Talsi,
A(ugusts) Malvesis Gulbene (inenieris, LU
docents),
J. Maurne Varakni,
V(alija?) Maurte Limbai (filoloe),
A. Maztis Csis,
A. Medne Rga,
E. Medne Rjiena (filoloe),
Vilma Medne Rga,
Ed(uards) Mednis Mazsalaca (skolotjs),
V. Mednis Rga,
M. Meiere Babte,
O. Meimane (skat. ar O. Lipe-Meimane)
Lvbrze (studente),
V. Meinerte Rga,
V. Meele Limbai (baltu filoloe),
J. Mesta Vietalva, Koknese,
A. Miesniece Jaunpiebalga (filoloe),
V. Miezte Mrciena,
M. Miezone Sarkai (baltu filoloe),
E. Mielsone Dzelzava (filoloe),
E. Mlgrve slce,
A. Millere (skat ar A. Barkne) Zvirgzdine (baltu
filoloe),
M. Misia-Kalnia Rga,
N. Namnieks Rga, Mdzla,
N. Neikena Daugavpils,
E. Neimane Rga,
M. Neimane Ventspils,
F. Nereta Meotne,
J. Ncgals Krape,
Z. Ngals Rga,
A. Niklase Katrna,
Z. Niklase Lizums,
O(to) Noncis Brzaune (urnlists, publicists),
M. Olia Jaunpils,
E. Ose,
V. Osis,
M. Ozola Rga,
M. Ozola Gaujiena,
M. Ozolia rgu Katria (filoloe),
O. Ozolia Rga,
A. Ozoli Rga,
A. Ozoli Lielplatone,
Ed(uards) Ozoli Zaube (skolotjs,
leksikografs),
J. Ozoli Alksne,
K. Ozoli Vecpiebalga,
P(teris) Ozoli Vecpiebalga (filologs, skolotjs,
dzejnieks),
O. Ozoli Alksne,
S. Ozoli Rga,
A. Ozols Palsmane,
A(rtrs) Ozols Rga (baltu filologs),
Ed. Ozols Rga,
J. Ozols Rga,
V. Ozols Rga,
A. Pauzule Rga,
E. Pekarevia Talsi,
A(leksandrs) Pelcis Mlupe (students,
dzejnieks),
L(idija) Perlbacha Rga (filoloe, rakstniece
Prupe),
E. Ptersone Rga,
V. Ptersone Csis,
Z. Ptersone Drusti,
M. Pielne Piebalga,
J. Plaps Kauguru pagasts,
J. Plaps Smiltene,
R. Pletenberga Jelgava,
E(lza) Pluka Alksne (filoloe, literte),
K(rlis) Pluks Veclaicene (filologs),
A. Pone Rga,
E. Priede Lejasciems,
E(mma) Prse Rga (literte),
E. Pe Rga,
M. Puria Ventspils,
A. Purvi Rga,
E. Putnia Svtciems,
M(aiga) Putnia Sinole (dzejniece),
E(duards) Putni Svtciems (filologs),
Z. Puzuka Rga,
E. Rcene Rga (studente),
I(lga) Rcene Jkabpils (studente),
J(nis) Radns Rga (rakstnieks, urnlists),
M. Raiskuma Rga (studente),
A. Ratermane-Birnbauma Rga,
E(lza) Ratniece Vecate (filoloe, skat. ar
Kurcalte),
H. Reichenbachs Nkrce,
I. Reinfelde rlava,
V. Reke Rga,
M(inna) Ribaka Aknste,
K(rlis) Rinkus Saikava (skolotjs, cand. paed.),
Indr(iis) Rti Lutrii (skolotjs),
Fr(icis) Rokpelnis Rga (dzejnieks),
H. Rone Rga,
Ilga Rugja rlava,
P. Ruiga Rga,
Velta Re Rga (valodniece, vlk Re-
Dravia),
VII
I. Ruikova Rga (filoloe),
M. Ruskule Vii,
E. Rusteika Rga,
R. Rtenberga Rga,
D. Saleniece Daugavpils,
O. Saleniece Kalupe un Preii,
E(gons) Sali Rga (students),
J(nis) Sanders Cre (teologs, Dr. theol.),
M(rija) Saule-Sleine (skat. ar M. Birkerte, M.
Sleine) Zaube (skolotja),
A. Sekarevia Talsi,
V. Siecenieks,
L. Sietia vande,
L. Sili Rga,
M. Sili Rga,
M(atss) Sili Vii (rakstnieks),
M. Sie Roznu pagasts,
M. Sie-Jursone Staicele,
S(kaidrte) Sirsone Mlpils (studente, literte),
Z(elma) Sirsone Mlpils (filoloe),
M. Skaidr Rga,
V. Skrastia Rga,
S. Skrinda Jsmuia,
I. Skrodere Rga,
M(rija) Sleine (skat. ar M. Birkerte un M. Saule-
Sleine) Zaube (skolotja),
J. Smelteris Varakni,
M. Smiltniece Barkava,
O. Soikne Cibla,
L. Spgule Liepja,
B(roislavs) Splis Vrkava (baltu filologs,
skolotjs),
K(rlis) Stalans Jaunlaicene (vsturnieks),
A. Stepne Rga,
V. Stepe Jaungulbene,
A. Starka Ildzene,
T. Strainska Liepja,
M. Strauja Rjiena (studente),
E. Strause Lgatne,
Z. Strauta Platone,
A. Strazdia Jaunpiebalga,
P(teris) Strods Varakni un Barkava (teologs,
LU prof.),
V. Sviestns Vecsaule,
V. Sviesti Bauska,
Z. aberte Rga,
H. alkovska Lksna,
E. enkevice (ar enkevice-Lindberga) Snpele
(baltu filoloe),
T. kapare Eglna,
A(ustra) lesere Rga (baltu filoloe),
H(elga) lipse Rga (tulkotja, vlk Lapia),
E. mite ieei (baltu filoloe),
V. mite Augstroze,
V. mite Umurga,
A. mitmanis Rga,
P(teris) mits Rauna (valodnieks, folklorists, LU
profesors),
E. tarka Rga,
V. tarka Vilce,
H. traucha Rga,
E(dte) turma (skat. ar E. Hauzenberga)
(valodniece),
E. ulce Straupe,
E. ults Rga,
L. vandere Ludza,
A. Tabaka Limbai, Stiene,
J. Tambergs Sja (filologs),
A(ustra) Tamua Dunika (filoloe),
M(ielis) Tamus Dunika un Rucava (inenieris),
O(lga) Taube Ventspils (dzejnieces vrd Anna
Dagda),
R. Taube dai,
L. Tauri Rga,
R(asma) Tria Rga (studente),
H(eronms) Tichovskis Pilda (baltu filologs),
R(asma) Tfentle (skat. ar R. Dzileja, vlk
Sinte) Talsi (baltu filoloe),
Z. Tirzte Madona,
E. Ttmane Rga,
Ed(uards) Tomss Dzelzava (skolotjs, filologs
un eografs),
A. Tomaevis Ludza,
A. Treilands Aizpute,
G. Trzia Csis,
Ks. Trotte Madona (filoloe),
E. Turausks Ntaure,
A. Upeslce Annenieki,
V(oldemrs) Vrpa Rga (skolotjs),
J(lijs) Vecozols (rakstnieks, urnlists),
B. Veide Rga,
G. Veilande Svte,
V. Veilands Platone,
K. Veinberga Rga,
J. Veinbergs Rga,
V. Vrdia Talsi,
J(nis) Veselis Sauka, Mmele, Nereta
(rakstnieks),
M. Veuna Rgas Jrmala,
A(ndrejs) Vis Krauki (skolotjs, skolu
vsturnieks),
L(udvigs) Vks Dobele (skolotjs),
I(rma) Vksne Sunkste (baltu filoloe, vlk
Indne),
Vald. Vilnietis Platone,
V. Vnups Valmiera,
P. Vtoli Stelpe,
P. Vtoli Vestiena,
M(ilda) Vitrunga Dzrbene (baltu filoloe, vlk
Krklia),
E. Vtuma Gaujiena,
Z. Vulfa Platone,
N(ellija) Zlte Rga (studente),
V. Zandberga Rga,
V(elta) Zante Vecauce (filoloe, vlk ime),
V. Zariete Krauki,
E. Zaria Rga,
K(rlis) Zari Mdzla (filologs, dzejnieka vrd
Krlis Klga),
J(nis) Zaube Alsviis (baltu filologs),
VIII
V. Zeltia Rga,
T(eodors) Zelti Rga (rakstnieks),
A. Zemitns Vidsmuia,
D(aina) Zemzare Rga, Allai (filoloe),
F. Ziemelis Lvbrze,
H. Ziemelis Auce un Nca (skolotjs),
L. Zilberte Rga,
E. Zie Mlupe,
K. Zirnis Vaidava (students),
E(dmunds) Zirntis Lubna (filologs, dzejnieks),
L(lija) Zverte Rga (studente),
A. Zuments Rjiena (students),
K(rlis) Zvejnieks Rga (students, rakstnieks),
A. ukovskis Rga.
Saglabjuies ir valodniecbas nodaas su protokoli no 1927. gada 7. apra (127.
protokols) ldz 1940. gada 9. maijam (518. protokols)
1
. Valodniecbas nodaas darbs tika
prtraukts 1940. gad, kad Padomju Savienba okupja Latviju un likvidja Rgas Latvieu
biedrbu un ldz ar to ar valodniecbas nodau. Pdj valodniecbas nodaas sde notikusi
1940. gada 9. maij (518. protokols).
Padomju okupcijas laik valodniecbas nodaas darbu ar prof. J. Endzelna plm un
gdbu turpinja Izgltbas tautas komisrita (ITK) valodniecbas komisija. Valodniecbas
komisiju vadja prof. J. Endzelns. Pirm komisijas sde notika 1940. gada 13. oktobr.
Valodniecbas komisijas su protokoliem ir divi numuri: pirmais (iekavs) turpina
valodniecbas nodaas su protokolu numerciju (tas pierakstts vlk ar zmuli), bet otrs rda
valodniecbas komisijas krtjs sdes numuru, piem., (519) 1. valodniecbas komisijas 1.
sdes protokols. Padomju okupcijas laik notikuas 25 sdes (519.543. protokols).
Vcu okupcijas laik valodniecbas nodaas darbu turpinja Latvijas universittes
valodniecbas komisija. Notikuas 7 sdes, bet uzglabjies tikai 1942. gada 18. marta (544) 1.
protokols.
Valodniecbas nodaas (127.518. prot.) un valodniecbas komisijas (519.544. prot.)
protokolus saglabjis Pteris Ozoli. P. Ozoli protokolus (oriinlus) nodevis d.
Dzeguzem, kas protokolus deponjis Latvijas valsts bibliotk (tagadj Latvijas nacionlaj
bibliotk).
To valodniecbas nodaas su protokolu dau, ku prrunti praktiski latvieu valodas
jautjumi (pirms protokolu nodoanas Latvijas valsts bibliotk), ar rakstmmanu
prrakstjusi Zelma Sirsone. No prrakstjuma ir sagatavots publicjamais manuskripts,
neskaidrbu gadjum saldzinot prrakstjumu ar oriinlu.
Protokoli (oriinli) rakstti iesiets kantorgrmats (saglabtas 5 das grmatas).
Valodniecbas nodaas su protokolus rakstjui (te minti tikai 310.518. protokola
raksttji, jo tikai ar 1933. gada 10. janvri ska prrunt sds praktiskus latvieu valodas
jautjumus; cipari aiz uzvrda norda protokola numuru):
Fr. Adamovis 311;
K. Dravi 310; 312; 351370;
J. Endzelns 313;
V. Meele 445474;
Ed. Ozoli 349; 371375;
P. Ozoli 350; 376400; 403; 443; 475518;
K. Zari 314348; 401; 402; 404442; 444.
Valodniecbas komisijas su protokolus rakstjis P. Ozoli (519) l(543) 25.
No vcu okupcijas laik notikuajm valodniecbas komisijas sdm viengo saglabto
protokolu (1942. gada 18. marts) (544) 1. rakstjis P. Ozoli.
T k protokolus (oriinlus) rakstjuas dadas personas, su protokolu tekst nav
konsekvences dau latvieu valodas formu lietoan. Publicjam manuskript protokolu

1
K. Mlenbacha laika Valodniecbas nodaas protokoli nav saglabjuies. (Valodniecbas nodaas darbs tika
prtraukts 1916. g. ldz ar K. Mlenbacha nvi). Valodniecbas nodaa atska darbu 1922. gad prof. J. Endzelna
vadb. Valodniecbas nodaas su protokoli (1126) saglabjuies Latvijas Akadmiskaj bibliotk.
IX
teksts atstts nemaints, saskaojot tikai das viets ortografiju un labojot prrakstans
kdas.
Publicjamo manuskriptu iespieanai sagatavojis Rdolfs Hofmanis un Astra Moora. Su
dalbniekus identifict paldzjis Valdemrs Anctis.
Valodniecbas nodaas un valodniecbas komisijas sds prrunto praktisko latvieu
valodas jautjumu rdtju sagatavojis Pteris Kavi.
Daa valodniecbas nodaas sds apspriesto un prrunto latvieu valodas jautjumu jau
publicti P. Ozolia sakrtotajos un J. Endzelna reditajos Valodas prakses jautjumos un
V. Res sakrtotajos un J. Endzelna reditajos Valodas un rakstbas jautjumos.
aj izdevum tiek publicti visi valodniecbas nodaas un valodniecbas komisijas sds
prruntie latvieu valodas prakses jautjumi (no saglabtajiem protokoliem).
Protokolos mintie preses izdevumi un to sasinjumi:
Atpta (urnls);
Audzintjs (urnls);
Br. Z., Br. Z-e, Brv Zeme (laikraksts);
Ce (urnls?);
Daug., Daugava (urnls);
FBR, Filologu biedrbas raksti;
IMM, Izglt. M. M., Izgltbas ministrijas mneraksts (urnls);
J. Z., J. Zias, Jaun. Z., Jaun. Zias, Jaunks Zias (laikraksts);
Latv. Kareivis, Latvijas Kareivis (laikraksts);
Latv. skola, Latvijas skola (urnls);
R., Rts (laikraksts);
S., Sj., Sjjs (urnls);
Stud., Students (laikraksts);
Tv. S., Tvijas Sargs (laikraksts);
Univ., Univers., Universitas (laikraksts);
V. V., Valdbas Vstnesis (laikraksts).
Sasinjums L. l. v. nozm Rasia apgd iznkuo Latvieu litertras vsturi.
Pteris Kavi.

313. protokolu rakstjis prof. J. Endzelns.
11
Rgas Latvieu biedrbas valodniecbas nodaas
su protokoli
(su protokolu daas par sds prruntiem praktiskiem
latvieu valodas jautjumiem).
310. Valodniecbas nodaas sde 1933. gada 19. janvr.
Sdi vada prof. J. Endzelns.
Prrunja daus praktiskus latvieu valodas jautjumus.
1. K tulkot ffnung, oe? Jautjumu vl neizra.
2. Vai latvieu alfabt gaie voki, k ar mkstintie konsonanti uzlkojami par
atseviiem burtiem? Atbilde pozitva.
3. Vai saliktos iestu nosaukumos ar lielo burtu jraksta tikai pirmais vrds, jeb vai ar
subordinto dau resp. nodau nosaukuma pirmais vrds, piem., Zemkopbas ministrijas
Lauksaimniecbas prvalde? Atzst, ka lielais burts rakstms tikai vienu reizi visa
nosaukuma skum.
4. Vai rakstos btu pieaujama ar forma duris (= durvis)? Atbilde pozitva, jo forma
veca, rada l. drys. K vecam ldzskau celmam enit. ir duru (nevis duu).
5. K ieteicamk: skolnu prce uz nkoo klasi vai skolnu prce nko klas?
Atzst, ka labk ar loktvu, analogi me, pilst, Rg u.c. braukt.
311. Valodniecbas nodaas sde 1933. gada 2. februr.
1. Vrdu ffnung prof. J. Endzelns ieteic tulkot ar vrdu atvars. Doc. J. Malvesis
liet sav techniskaj vrdnc tan viet aila. Nav ieteicams, td ka im vrdam cita
nozme.
2. Vrdu das Sollen prof. J. Endzelns ieteic tulkot ar vrdu vajaga vai vajadze.
3. Laikrakstos beidzam laik sk liett izteicienu: gatavoties kam... Labki: gatavoties uz
ko.
4. Piepi vai piepei? Priekroka dodama vrdam piepei, jo uzglabjies vecs vrds
piepetba, bet pielaiams ar piepi.
5. Madonas viet jliet Muoduona, k taut run. Tpat Spres viet jliet
Sprne.
6. Prof. J. Endzelns aizrda, ka vrdnc kdain vrda glbenis viet jielabo pareiz
forma glbene.
1. Ku nosaukums veikaliem piemrotks: tirgotava vai prdotava? Atzinums
prdotava, jo veikalos parasti prdod preces, nevis ar uzprk, t.i., tirgojas.
2. Vai pareizi, ja valsts un pavaldbu uzturams skolas sauc par publiskm skolm?
Atbilde pozitva, jo latu publicus nozm: a) to, kas valstij pieder, b) to, ko valsts uztur.
T publisks ir pretstats privtam.
3. K latviski rakstt krieviskos pavrdus ar mkstintiem konsonantiem, piem.,
H, Ha? Atzinums: labk atstt nemkstintos konsonantus, lai neattlintos no
krievu rakstbas rj zi, jo ar latvieu mkstintie konsonanti neatbilst krievu skam. Kur
krievu valod ir -- vai --, tur jraksta -ja-, -ju-.
12
4. Vai pareizki akmeu laikmets jeb akmens laikmets? Atzinums akmens
laikmets, jo te domjam par akmens ierou laikmetu.
5. Vai nevajadztu irt: akmens krsa un akmea krsa (pirm kas paam
akmenim, otr ar ko akmeni krso)? Atzinums negtvs, kaut gan jaunkaj laik
pazstamais enitvs -a ar nebtu apkaojams.
6. Vai nebtu stingri jiro divdabji ar gal. -ot un -am? Piem.: ms dzirdjm viu
staigjam (runjot par objektu), bet vram staigjot... (par subjektu). Atzinums: abas
formas rakstu valod pazstamas, prpratumus ts nerada, das izloksns, piem., tmnieku,
pazst tikai vienu veidu, kd nebtu vlams vienu formu uzspiest.
7. K enitvs vrdiem Boriss, Alfonss? Atbilde Borisa, Alfonsa, nevis Bora,
Alfonsa, nevis Boa, Alfona.
8. Vai da tipa teikumos: nezinju, ko atbildt, nav, ko st ko priek vajadzgs
kommats? Atb.: t k ko te lietts jautjam nozm, tad kommats vajadzgs.
9. K pareizk: Mateuss, Mateusa vai Matejs, Mateja? Atbilde: pdj forma.
10. K loct vrdus Avenrius, Kerkovius, Verbtus, Jozuus u.tml.? Atzinums k -u-
cl.
11. K pareizk: Pestalocis vai Pestalocijs? Atb. Pestalocijs, -cija, nevis -a.
12. Vai vrd Andrejs otr zilbe izrunjama si vai gai? Atzinums: labk ar su e.
13. Vai labk liett Andris vai Andrs? Atb. Andris (k Apsu Jkabam).
14. Prrunjot par vrdu aba (= eben) lietanu, atzst, ka is vrds btu lietjams.
15. Vai vrdos abji, divji -- ga vai ss? Noskaidrojas, ka gai izrun Rjien,
Trikt, Palsman, Raun, Iecav, Bausk, Bukaios un Dunik, bet si Skujen, Drustos,
Piebalg, Cesvain un tlk augzemnieku apgabalos. s izruna vecka, bet praktisku iemeslu
d (gaums te jau ievests, citos vrdos -j- ga) btu jatstj ga -- skaa.
16. Vai paturami vrdi abinieks un abulis (biku stakle, etimoloiski apbulis)?
Atbilde pozitva.
17. Prrunja par vrdiem: brilles, acenes, acaines, actenes. Vrds brilles paturams:
vecs, starptautisks. Actenes das izloksns nozm nelgas acis; acaines maz
pazstams, kpc piejemams btu vrds acenes k run Galgausk un ap Bausku.
313. Valodniecbas nodaas sde 1933. g. 16. februr.
Konstat, ka vcu Kurort latviski saucams krvieta, k krnams ir vcu
Kurhaus.
314. Valodniecbas nodaas sde 1933. g. 2. mart.
I. Prof. J. Endzelns atklj sdi un sving uzrun piemin miruo darba biedru Frici
Adamovi u, kas vl pagju sd bija msu vid. Fr. Adamovis daudzus gadus nopietni
strdjis vairks nozars latvieu tautas kultras laukos; msu vid vi akli darbojies k
Valodniecbas nodaas rakstvedis un it pai k oti labs savas dzimts Dundangas
izloksnes pazinjs. Kaut gan Fricis Adamovis ar sarakstjis teicamu savas izloksnes
aprakstu, kas alla noders valodniekiem, tau turpmkajos Valodniecbas nodaas darbos
dundandznieku prstvja trkums bs visai jtams.
Nelaii pazinm k apzingu un noteiktu personbu. Nekad vi nav bijis liis...
Miru darba biedra piemiu kltesoie godina pieceldamies.
II. Priedami pie darbiem, prrun daus praktiskus latvieu valodas jautjumus.
1. Vai minimums un maksimums viet nebtu jliet minims un maksims?
Atbilde pozitva.
2. Konstat, ka technikums jatstj (domt technika viet), jo oti ieviesies.
13
3. Konstat, ka plate (fotografij u.c.) jatstj: vrds, nkdams no franu val., kuvis
starptautisks, nav ar laba atbilstoa latvieu valodas vrda.
Prrun daus praktiskus latvieu valodas jautjumus.
1. Vai pareizi studtie (latviei u.c.)? Atbilde negtva tas ir vcu studierte
tulkojums. Pareizi studjuie latviei.
2. K tulkot vcu Beitrag? Vrdi piedeva, devums, rtava neder. Prof. J.
Endzelns dom, ka vartu liett jaunu darinjumu nesls, jo latvieiem jau ir mesls un
neava (un Beitrag ir tas, ko es no savas puses pielieku, pienesu klt).
3. Vai pareizi prlatviskot (svetautieus)? Atzinums: vrdam latviskot ir cita
nozme, pareizi btu prlatvjot (k prvcot, prkrievot), bet t k pdj forma ir
grta, tad labk liett prlatvint (k prvcint).
4. Vai pareizi, ja sakm: Trsim msu valodu!? Vai nevajag: Trsim savu valodu!?
Atbilde: katram teikumam sava nozme.
5. Vai pc da tipa virsrakstiem: Kas palaik darms drzkopb nav liekama jautjuma
zme? Atbilde pozitva.
6. K pareizk rakstu darbi vai rakstmi darbi? Atbilde rakstu darbi (jo
uzrakstts darbs vairs nav rakstms).
1. K izrunt svevrdus, kas beidzas ar -ors, piem., direktors vai direktuors?
Noskaidrojas, ka ar galotni -ors dus vrdus run tikai Lielsalac, Limbaos un Bukaios, bet
visur citur run -uors. Td turpmk izrun btu jliet pdj forma. Turpret zintnisk
grada nosaukum doktrs atstjams .
2. Kds nosaukums btu lietjams tagad izplatt, bet nepareizi darint vrda
pildspalva viet? Atbilde pildmspalva.
3. K tulkot Verlag, kr. o? Izdevniecba, izdeve, izdeva,
apgdiens neder. Atzinums labs ir jau pazstamais vrds apgds (en. -da), kurpret
apgde nozm pau darbbu.
4. K pareizk: redaktuore vai redaktrise? Atb. formas redaktrise, aktrise
radus, sekojot sveiem paraugiem, labk btu liett aktiere, redaktuore. Tau s formas
sveas, kd nebtu uzspieamas.
5. Vai pareizi: preteba, pretestba? Atb. preteba radusies k vrdu
pretiba un pretestba jaukanas rezultts. Labk liett: pretiba (nozm
Gegenstzlichkeit) un pretestba (nozm Widerstand).
Iztirz daus praktiskus latvieu valodas jautjumus.
1. K rakstt atvente, advente, advents? Atb. teologi piejmui advents, en. -ta,
forma ar paturama.
2. Vai pareizi: izejviela, jlviela, sku viela? Atb. izejviela un jlviela ir
pareizi darinti vrdi, kurpret sku viela neder. Jlviela nozm vl neapstrdtu vielu,
bet izejviela ir t, no kuas kaut ko pagatavo.
14
3. Vai pareizi darinti saliktei: lidmana, peldkostms, skatlogs? Atb. pozitva, jo
pazstam vrdus: lidas, pelde, skats.
4. K pareizi: savrup vai savrp? Atbilde savrup, jo is vrds clies no senk
savur (k citur).
5. K pareizi: Sede vai Seda (upe Ziemelatvij)? Atb. Seda.
6. Vai pareizi, ja Ju dziesms piedziedjumu dzied lg? Atb. negtva, jo t ir
izloku savdba.
7. K pareizi: smikuols, kuols vai kls? Atb. kls.
8. Vai vrdi teris un aiters savs nozms dadi? Atb. teris btu paturams
pazstam idruma apzmanai, bet aiters vartu apzmt augstos gaisa slus un
hipotetisko vielu, kas piepilda kosma telpu.
9. K nozm izias vrdi: aila, aile, ailis? Atb.: aila = ffnung, aile = Gang,
ailis mieti pie murda.
10. K tulkot Gleichung, kr. ypaee? Atb.: pazstamo viendojumu un
noldzinjumu viet labk liett ldzuojums, tpat ldzuot, pieldzuot nullei u.tml.
1. Konstat, ka nav ieteicams termins aizbdeklis, bet gan: aizbznis (der Stpsel),
aizbdnis (der Riegel), aizlaidnis (der Schieber), bulta (der Pfeil), bults (en. -s) (der Riegel,
ar der Bolzen, kr. ).
2. Vrdu: la (das Pfand, das Versetzte) un lt (verpfnden, versetzen) viet vartu
liett vecos vrdus, ko pazstam no Stendera vrdncas: aizcilas, aizcelt.
3. K tulkot kr. o, Anlauffarbe? Konstat, ka Terminoloijas
vrdnc ir vrds kvlkrsa, bet attiecgs nozares specilisti liet terminu atlaidinanas
krsa. Kaut gan pdjais termins iesakojies, tomr izrunai nerts, kd ieteicamka forma
btu atlaidu krsa.
4. Vai var liett: mets bgt, turpina kristies? Atb.: di rusismi izskauami.
5. Vai svtku nosaukumi rakstmi ar lielo burtu? Atb.: ieteicams rakstt ar mazo.
319. Valodniecbas nodaas sde 1933. g. 6. aprl.
1. K pareizk: pravieuot vai pravietuot? Pravieuojums vai pravietuojums?
Atb.: pareizk ir pravieuot, pravieuoana, bet formas pravietuot, pravietuoana jau
vecas un oti ieviesus, kd btu atstjamas.
2. Vai vrdu Andrejs tais izloksns, kur izi piedku gaumus, izrun ar gau vai su
otro zilbi? Noskaidrojas, ka gai izrun Iecav, bet prsvar izloksnes, kur izrun si (rgi,
Trikta, Valmiera, Vecpiebalga u.c.). Td Andrejs rakstms ar su e.
3. Vai pareizi, ja da tipa vrdu savienojumos k Krlis un Eduards Veidenbaumi,
Antons un Pteris Birkerti kopjais uzvrds stv daudzskaitl? Atbilde negtva, jo latviei
saka: Vec un jaun derba, Liel un Maz Jugla u.tmldz.
4. Vai vrds piemram teikum jatdala kommatiem? Atbilde pozitva, jo atdalot
pankam lielku skaidrbu, k ar tad nav iespjams sajaukt un vrda piemrs datvu.
5. Vai pielaiami vrdi iespiedluoksne, spiedluoksne? Atbilde negtva.
6. K pareizk: paraas vai paraas? Atb. labk ar (paraas) (tpat smara,
gara). Iziami: smara = Duft, Wohlgeruch, smara = odeur.
15
7. K ieteicamk: vaiags, vaiaks, vainags vai vainaks? Atb.: vec forma ir
vainuks (saldz. kr. ) bez n mkstinjuma, kd labk liett formu vainags, ar
vainaguot.
8. Vai pareizi, ja bru Kaudzu Mrnieku laikos sastopamo uzvrdu Oiniete raksta
ar ? Atb.: tamldzgos gadjumos autora rakstbu nevar grozt.
1. Daos laikrakstos lasms: profesoram Zltei. di datvi run pret latvieu valodas
garam; pareizi jraksta: profesoram Zltem.
2. K pareizi: Atis vai Ats? Ata vai Aa? Noskaidrojas, ka das izloksns (piem.,
Sausnj) run Ats, bet tas tpc, ka ais izloksns galotu voki ldzgos gadjumos izzd.
No otras puses ka kds izloksns, rakstu valodas neietekmti, runtu Atis, ar drou ziu
nav. T k pazstamo darbinieku vrdus, piem., Kronvaldu Atis, Doku Atis, nevaram
grozt, par paturamo formu jatzst jau pazstam Atis (ak. Ati, en. Aa). No s
enitva formas, ja t nav patkama, var izvairties, to nelietjot, glui k taut nerun daas
locjumu formas, piem., Lesten nav pirts daudzskaita enitva.
3. K pareizi: Pauls, Emls vai Paulis, Emlis? Atb.: pareizk Pauls, jo is vrds
nk no gr. , turpret bez Emla var bt ar Emlis, jo te nav vienas paradeigmas.
4. K latviski jraksta vcu uzvrdi ar galotnm -er un -el? Atb.: pareizi ir illers,
Stenders, Herders un Hgelis, Hbelis, Gebelis u.tml.
5. K pareizk: Eduards vai Eduarts? Atbilde: Eduards.
6. Vai pieaujams rakstt k uzvrdu ne Rupjais, bet Rupais? Atb.: uzvrdi, ja tie latv.
val. fntiski pret nerun, nebtu grozmi, kd jatstj Rupais.
7. K pareizk: jutoa vai jtoa? Atb.: jutoa (ss u), jo ar -oa substantvus darina
no primro verbu pagtnes celma.
8. Vai pareizi: Jelgavas imnazijas pieauguiem direktors? Atb.: jsaka: Jelgavas
pieauguo imnazijas direktors.
9. Vai pareizi: prkpt stu, iziet vrtus, prbrist upi? Atb.: gan var prkpt
likumu, bet kpjot prkpj pr stu. Izgja vrtus nozm, ka izgja cauri daudziem
vrtiem. Prbrist upi ir pareizs izteiciens.
10. K pareizi: eistuts, eistutis, estuts vai estutis? Atb.: pai leii agrk
rakstja Keistutis, bet tagad noskaidrojui, ka pareiz izruna ir Kestutis. Latviei vartu
paturt formu eistutis, en. eistua.
11. Vtauts, Lvni, Jsmuia izrunjami ar gau pirms zilbes patskani.
12. Vai pareizi: tas jau ir veca lieta un kas man gribtos novrst? Atb.: pareizi ir: t
jau veca lieta un ko man gribtos novrst.
13. K pareizk: vrtba, vrte vai vrts? Atbilde: vrts ir adjektvs, ko liet ar
enitvu, piem., tas nav lata vrts; substantvs vrte ir tautas darints (piem., vi savu
mti netur nekd vrt), kas tomr nenozm to pau, ko vrtba. Td atstjami visi trs
vrdi, jo katram sava nozme.
321. Valodniecbas nodaas sde 1933. g. 4. maij.
1. Radiofna lekcijs un citur biei dzird runjam ruods, kas nepareizi. Jsaka arods.
2. M. Tamus refer par terminiem plksne, plakne, plkne un apskata ar citus
radniecgos vrdus. Izrds, ka dadu nozau specilisti un resori liet oti dadus terminus,
16
piemram: die Ebene, die Flche, tiek saukta gan par plakni, gan plkni,
plksmu vai plksni (skat. klt pievienotos referenta sarakstus!)
/M. Tamu a saraksti ir di:/
Jdzieni.
1) , die Ebene, Flche:
plakne zemkop. un kaa min., Z. t. v., Malv.
plkne zemkop. min., V. Liep. techn.
plksma MV
plksne, -a MV, kaa un sat. min., mat. fak., V. Liep. techn., Konv. vrdn.
2) a, dnne Platte, Scheibe:
(paplksne mech. fak., Z. term. v.)
plate kaa min. un citur
platne zemkop. min.
(plksnains mech. fak., MV)
plksne Malv., kaa un sat. min., mech. fak., MV
(plste Z. term. v.)
plte MV
pltne MV, Malv., Z. term. v.
(saplksnis mech. fak., Z. term. v.)
3) a, Fliese, Tafel:
plksne MV, kaa un zemk. min.
plte MV
pltne Malv., Z. term. v., mech. fak., kaa min.
4) . a, photogr. Platte:
plate visur
plksne MV
5) epa, Furnier:
saplksnis mech. fak., Z. term. v.
6) a, Unterlagsscheibe:
paplksne Z. term. v., mech. fak., sat. min.
plste Z. term. v.
Radniecgie vrdi.
paplksne = a, die Scheibe Zin. term. vrdn., 105; mechanikas fakultte, satiksm. min.
plakne = 1) , die Flche, Ebene zemkopbas un (senk) kaa ministrij; Zin. term.
v., 85, 84 (divplaku kakts); Malvesis, 496.
akmea vai ieea plakne = Flche eines Steines oder Ziegels, /?/
Malvesis, 222; gultnes, pieres plakne = Lagerflche, Stirnflche,
, Malvesis, 223.
plate 1) fotografiska plate visur lietots
2) stikla plates = Glasscheiben kaa min.
platne = a: paujammanas naa platnte zemkopbas min.
plkne = , die Flche Valsts Liepjas technik.; vertikl plkne (senk)
zemkopbas min.
plksma = die Flche: lapas plksma MV III, 329 (Vr. II, 412).
plksnains = plni slains mechan. fak.; v. schichtenartig, schichtenweise: plksnainais
iezis = der Gneiss, MV III, 329.
plksne, ar plksna:
1) die Flche: punkti atrodas vien plksn MV III, 329; : vertikl
plksne kaa un satiksm. min., matmat. fak., V. Liepjas technik., R. L. B. Z. k.
konvers. vrdn., 3197;
2) dnne Platte, Lamelle; skrda, vizlas plksne Malvesis, 497;
17
3) dzelzs plksnes, plku dzelzs, azbesta plksnes kaa un satiksmes min., mechan.
fak.;
4) die Platte, Tafel: stikla plksnas, fotograf. plksne, piemias plksne MV III, 329;
cementa, betona, kora plksnes kaa un zemkop. min.
plste = a, Unterlagsscheibe Zin. term. v., 120.
plte = eine Platte, Blechplatte, Fliese: dzelzs plte, galda plte MV III, 331; skrda plts
cep baltmaizi Dunik; zviedru plte = paplte ar zinmiem dieniem.
pltne:
1) lapas pltne (ar plankumiem, iegrimuiem lapas zaaj pltn) die Blattflche
MV III, 331;
2) eine Blechplatte vor dem Ofen MV III, 332; pltu dzelzs, dzelzs pltns
= Kesselblech, o Malvesis, 141; a, lamina,
Blattspreite Zin. term. vrdn., 55; a, Platte Zin. term. v., 101; no,
Blatt (Sge) = za pltne Zin. term. v., 101;
3) Platte, Fliese, a (biezka par plksni): akmea, betona pltne, pltu bruis
Malvesis, 497, mechan. fak.; a, Fliese Zin. term. v., 43; akmea, kora,
betona, dzelzsbetona pltne kaa min.
saplksnis = epa, Furnier Zin. term. vrdn., 45, mechan. fak.
Pc prrunm vienojas, ka paturami sekoie termini:
a) plakne = die Flche, Ebene, , piem., ieea snplakne.
b) plate = die photographische Platte, a; ar vl neiestiklota
rts.
c) plksne = dnne Platte, a, piem.: vizlas plksnte. Sakar ar to var liett:
plksnaina struktra.
d) plte = die Blechplatte, piem., jumta skrda plte. Turpret das Blech ir skrds.
e) paplksne = die Scheibe, Unterlagsscheibe, a.
f) paplte = das Teebrett, oc.
Bez tam architektu aprinds pazstami di termini:
a) pltne = die Fliese, Tafel, , piem.: kapa pltne, piemias pltne.
b) saplksnis = Furnier, epa, finieris.
Visi prjie termini nav lietjami.
3. Vai avu un grmatu nosaukumi liekami pdis? Atb.: pazstamo preses organu,
grmatu utt. nosaukumus var rakstt bez pdim. Pdjs turpret jliek, ja citda rakstba
vartu radt prpratumus, piemram, ja nosaukumu min pirmo reizi vai ar tad, ja nosaukums
nav nmintva form, piem.: Pdj Brd.
Iztirzja daus praktiskus latvieu valodas jautjumus.
1. Vai pareizi: saukt pie krtbas un krtbas sauciens? Atb.: o nelatvisko izteicienu
viet labk liett apsaukt un apsauciens.
2. K latviski tulkot die Schiffer, pa? Das grmats neifrts teksts nosaukts par
atkltu valodu, citur parasti run par ifrtiem un neifrtiem tekstiem. Atb.: paturama
ifra, ifrts, neifrts teksts, jo labu latvisku vrdu pareiz nav.
3. Vai pieaujams izteiciens: maz latvieu tautia? Atb.: tautas viet lietjot
tautiu, izteiksme kst intimka, bet nepareizbu e nav.
4. Kui latvieu valodas vrdi btu lietjami aizjemts bildes viet? Atb.: glezna,
aina, attls, piem.: gleznu grmata.
5. K latviski nosaukt klieri (der Kringel)? Atb.: attiecga vrda trkuma d is vrds
jatstj; vlamk forma btu krielis, jo tuvk oriinlvalodas izrunai.
18
6. K pareizk: skaiteki, skaitui, skaitki, skaitklas? Atb.: t k dadu rku
vrdus latviei mdz palaikam darint ar piedkiem, kuos ir skau kopa -kl-, tad par
labkajm formm jatzst: skaitki, skaitklas vai skaiteki. T k par visizplattko
jatzst skaiteki, tad ar paturams is vrds.
7. Vai desmits () jloka k -i-, -o- vai -- celms? Atb.: agrk to locja k -i-
celmu, bet tagad pazst gandrz vai viengi k -o- celmu, kd ar jpiejem dzv -o- celma
forma desmits, desmita, -tam.
8. Vai Kauas pilsta latviski nebtu jsauc par Kaunu (nm. Kauns)? Atb.:
Kauas vrds radies Vias ietekm; ieteicamka forma ir Kauna, kurpret Kauns ir
oti neparasts vrds, jo latvieiem gandrz visi pilstu nosaukumi ir sievieu krt.
9. Daia vai daina? Atb.: daina, kas nk no leiu valodas, sastopama galven krt
grmats; daia ir parastks vrds, kas ar paturams.
Iztirzja daus praktiskus latvieu valodas jautjumus.
1. K pareizk: diafragma, schma, poma vai diafragmats, schmats,
pomats? Atb.: grieu valod o vrdu celmi beidzas ar -t, bet n. sg. ir -a. Latvieu valodas
praks ieviesuies vrdi gan ar -a, gan ar -ts, un to lietan jpieturas pie prakses (piem.:
drma, schma, poma, bet kommats). Jaunus svevrdus ievedot, ldzgos
gadjumos gan btu jpieturas pie grieu valodas celmiem.
2. Numurs vai nummurs? Atb.: latvieu valod is vrds jau ilgi pazstams, to visur,
atskaitot augzemnieku izloksnes, izrun ar -mm-, kd ir pamats rakstt nummurs.
3. Vai pareizi: lietas savest krtb? Atb.: tas ir vcu die Sache in Ordnung bringen
tulkojums, latviski labk lietas sakrtot, nokrtot.
4. Zaki vai saki? Atb.: pai s Vcijas daas iedzvotji sevi sauc par sakiem
(Sachsen), bet vcu parast izruna ir ar z-, ar latvieiem ieviesusies izruna ar z- (zaki),
ko ar vartu paturt.
5. K pareizi: pakraste vai piekraste? Atb.: katram vrdam sava nozme: pakraste ir
der Ort unter dem Ufer, ar der Abhang des Ufers, bet piekraste ir das Ufergebiet.
6. Vai svevrdi: sters, serbs, verbs u.tml. runjami ar e vai e? Atb.: ldzgos
gadjumos -er- dertu izrunt ar e, t.i., sters, serbs, Herde rs, illers u.tml.
Turpret auri: Stenders (asimilcijas d); Serbija, adverbils u.c. pc visprjs
rgulas.
7. Vai e, te viet drkst sact eit, teit? Atbilde pozitva.
8. Vai pareizi: pie visa k var pierast? Atbilde pozitva, jo bez parasts lokls nozmes
prepoziciju pie var liett ar ai gadjum.
9. Vai pareizi: atbildi manam jautjumam? Atbilde negtva, pareizi jsaka: atbildi uz
manu jautjumu.
324. Valodniecbas nodaas sde 1933. g. 21. septembr.
Sdes vadtjs prof. Endzelns piemias uzrun piemin mb aizgjuo mctju F.
Mlenbachu, kas ilgi darbojies Valodniecbas noda, piedaldamies sds k Kandavas
izloksnes prstvis. Nelaia piemiu godina pieceoties.
Sd prrun daus praktiskus latvieu valodas jautjumus.
1. Megailis no Valmieras ldzis paskaidrojumus par pielaiamo vrdu krtu teikumos,
izteikdams domas, ka nav pareizi, ja saka:
Vjas Rgas kausa sackstes;
lkumainais laimes ce;
19
otr tautas izgltbas neda;
stalti paceas balt karaa pils;
abi vri gja pa pau ielas vidu u.c.
Pareizi esot: Rgas kausa vjas sackstes, laimes lkumainais ce, tautas izgltbas
otr neda, stalti paceas karaa balt pils, abi vri gja pa ielas pau vidu u.tml.
Noskaidro, ka te jizi vairki gadjumi. Citur var liett abjdi vai nu glui bez
starpbas vai ar stila niansi (skat. Mlenbacha Sintakse, piem.: pieci saimnieka dli un
saimnieka pieci dli).
Turpret ir teikumi, kur pielaiama tikai viena noteikta vrdu krta. T, ja teikum blakus
stv posesvs formas un adjekt. ar noteic. galotni, tad pirms liek papriek, piem.: mans
labais draugs (nevis labais mans draugs), tpat tva labais draugs.
Ja teikum stv dai un visi ar adj., kam nenoteic. gal., tad ar iespjama tikai 1.
krtba, piem.: visi lieli vri (nevis lieli visi vri tam jau ir cita nozme). Tpat: visi
mani draugi, nevis mani visi draugi.
Ja teikum stv adj. ar nenoteic. gal. un lietas vrda enitvs, tad pdjais nk aiz pirm,
piem.: augsti bazncu tori (nevis bazncu augsti tori). Turpret, ja adj. ar noteic. gal., var
bt ar otrdi, piem.: bazncu augstie tori un augstie bazncu tori.
Tpat var sact viengi: pa pau ielas vidu (nevis pa ielas pau vidu).
Piemri rda, ka ldzgos gadjumos teikum vairki vrdi savienojas par vairk vai mazk
cieiem kompleksiem, kas it k neaujas dalties.
2. Vai pareizk sact: radt kontaktu, atrast kontaktu, nodibint k.? Atb.: pareizi ir
radt kont., jo atrast var tikai to, kas jau eksist.
1. Vai pareizi darints vrds lejums, ko atrod Mantinieka eografijas kart, un vai to
vartu ieviest zemuma viet? Atb.: lejuma vrds darints pareizi (saldz. klajs un
klajums!).
Otro jautjumu pagaidm atstj neizirtu.
2. K gen. sg. uzvrdam Stankus? Atb.: enit. (Stankus vai Stankusa) atkargs no t,
k personu stenb sauc.
3. Vai buolia viet var sact ar amuols? Atb.: pdjais pieaujams dzejisk
izteiksm, buoli lietjams visprga rakstura valod, lietana atkarjas no stila. Turpret
nav pielaiami tlki o vrdu sagrozjumi izloksns, k, piem., emuols u.tml.
326. Valodniecbas nodaas sde 1933. gada 5. oktbr.
1. Lauva ldzis paskaidrojumus, k sti jtulko , Gewohnheit un ,
Sitte, kda ir o vrdu precz nozme un vai pieaujams, ka Terminoloijas komisijas
darinta termina parau tiesbas viet liet ieraduma tiesbas, k to darot prof. A. vbe.
Atbildes. Kaut gan tautas valod tagad biei vrdus paraa, ieraa, paradums un
ieradums jauc, tomr jizi, ka ieradums jeb paradums (die Gewohnheit, )
ir viena cilvka, bet ieraa jeb paraa (die Sitte, ) masas patnba kd darbb
vai uzskat.
Tas iziams ar turpmk, kpc jliet Terminoloijas komisijas piejemtais apzmjums
parau tiesbas.
sti pareiz forma btu ar -- (< *-dj-), t.i., paraa un ieraa, tomr formas ar -- tagad
iesakojus (varbt vecs ortografijas iespieduma d), kpc btu atstjamas.
20
2. Vai pareizi, ja grmatu skum iespie ievadam, nevis ievads? Atb.: katrai formai
sava nozme. T ievads norda, ka te izteikts viss, kas sakms, kurpret datva forma
ievadam liecina, ka no t, ko vartu sact, jemta tikai kda daa.
3. Vai pareizi: daa strdnieku parakstjui lgumu? Atb.: viss valods atrodam ldzgu
saskaoanu pc nozmes, atkpjoties no formls pareizbas, kd mintais nav juzlko par
nepielaiamu kdu.
327. Valodniecbas nodaas sde 1933. g. 12. oktbr.
1. Konstat, ka tagad briedi, ko krieviski sauc , dv par alni, bet briedi
par briedi, kamr stenb par alni btu jsauc (saldz. l. lnis, vcu Elentier).
2. Konstat, ka () jtulko par vzienu (n. sg. -ns).
3. Balss saiku (Stimmbnder) viet btu labk liett terminu balseki, n. sg.
balseklis.
1. Papildinot . g. 21. septemba sdes atzinumus par vrdu krtu teikum, konstat, ka bez
tamldzgas vrdu krtas k tva labais draugs var bt ar labais tva draugs. Iespjams
nozmes nianses nosaka runas sakars.
2. Vai ldz im lietts taas viet piejemt vrdu taija /< taille (sf)/? Atbilde negtva.
3. Vai vrd publika u ss vai ga? Atb.: latv. valod ieviesusies forma ar su u, kas ar
paturama.
4. K loct vrdu omnibuss? Atb.: k o-celmu (n. sg. -uss, G. sg. -usa).
5. K pareizk: uzzia vai izzia? Atb.: ldzinj praks katram vrdam sava nozme,
kas ar turpmk paturama.
6. Vai adjektvu drains un starains viet nebtu jliet drainis (cimds) un
starainis (arkls)? Atbilde negtva, jo tagad mums vairs nav senko adjektvu formu ar -is,
bet iam substantvus ar g. -nis no adj. ar -ns.
7. Vai vrdu svters un dempers viet nebtu jliet oriinlvalodas (t.i., angu)
izrunai tuvkie sveteris un damperis? Atbilde pozitva.
1. Konstat, ka ldz im lietto: kristts vrds un krustms vrds (der Taufname) viet
labk liett salikteni kristbvrds.
2. Konstat, ka laikrakstos sastopami nepareizi lietti svevrdi, t, piemram,
provoktors aplami lietts ar nozmi nodevjs u.tml.
330. Valodniecbas nodaas sde 1933. g. 2. novembr.
Prrun praktiskus latvieu valodas jautjumus.
K pareizk: tnuss, -sa vai tns, -na? Atb.: T k tns un tuonis savas celmu
dadbas d nejk, ieteicama forma tns, -na, kas ar atbilst grieu vrdam
(chorda; impetus, vis, intentio).
21
1. Kda starpba ir vrdu iejgs, pajgs un aizjgs nozms? Atb.: pajgs ir zirgs,
zirga lietas un rati (resp. kamanas, ragavas u.c.) kop jemti; iejgs nozm tikai zirga lietas
(visu to, ar ko zirgu iejdz); aizjgs ir zirga lietas un rati kop.
2. K tulkot vcu vrdu ausbleiben? Atb.: ar iztrkt, ko liet ar nmintvu. Lietjami
ar attiecgie atvasinjumi, piem., iztrkana u.c.
3. Vai pareizs izteiciens pielikt idru indi? Atbilde negtva idru indi var tikai
pieliet vai piepilint.
4. Vai pieaujami dbitva savienojumi ar akuztvu, piem., man jpauj sienu? Atb.:
dbitvs lietjams viengi ar nmintvu, piem., man jcrt malka. Viengais izjmums ir
ja objekts ir vietniekvrds es vai tu, kad liet konstrukciju ar akuztvu, piem., man tevi
jglab, tev mani jcien.
Tdos izteicienos k: man jiet rudzu paut gen. plur. lietts tpc, ka to prasa supns,
kas form tagad pieldzinjies infinitvam.
5. Vai pareizi: pie vardm novrots (tas un tas)...? Atbilde pozitva, jo e izjtama vietas
nozme.
1. Prrun par vrdiem tts, tbs un kapteinis-leitnants. tts prjemts no
svem valodm, tan ir skau kopa t, kas latviskos vrdos nav sastopama. Labk liett
stats, kas atbilst latu vrdam status.
Ldzgu iemeslu d ldz im pazstam tba viet labk btu liett stbs.
Pavisam nelatviski ir tdi darinjumi k kapteinis-leitnants un pulkvedis-leitnants. To
viet vartu liett salikteus kapteileitnants un pulkveleitnants.
2. Prrun par juristiem vajadzgiem radinieku nosaukumiem un konstat, ka ieteicami
di:
a) vectvs un vecmte = tvtvs, tvmte; mtes tvs, mtes mte.
b) vecvectvs un vecvecmte = iepriekj punkt minto vecki.
c) tvocis = tvbrlis vai mtbrlis.
d) mazdls un mazmeita = dla dls, dla meita; meitas dls, meitas meita.
e) mazmazdls un mazmazmeita = iepriekj punkt minto brni.
f) diveris = vra brlis.
g) diverns un diverene = divea dls vai meita.
h) svainis un svaine = sievas brlis vai msa.
i) svainns un svainene = svaia vai svaines dls vai meita.
j) mra = bra sieva.
k) znots = meitas vrs.
l) vedekla = dla sieva.
m) usvis = sievas tvs; use = sievas mte.
n) mtce = vra mte.
o) itere = vra bra sieva.
p) brlns = tva vai mtes bra dls.
q) brlenis un brlene = bra dls vai meita.
r) msns = tva vai mtes msas dls.
s) msca = tva vai mtes bra vai msas meita.
t) msenis un msene = msas dls vai meita.
22
u) divradu = .
v) trejradu = .
3. Konstat, ka nav iebildumu pret vrdu sukrenes, ko pdj laik sastop rakstos
konfeku nozm.
4. Vai pareizi: Nekad nebiju Lnas tik skaistas redzjis? Atb.: pareizi ir: Nekad nebiju
Lnu tik skaistu redzjis, turpret tdos teikumos k neredzu neviena cilvka enitvam
jstv.
5. Konstat, ka jdziena Geruchssinn apzmanai vislabk liett vrdu uosma (nevis
uoa vai oa).
6. Konstat, ka jurisprudences apzmjumam pareizk ir liett tiesbu zintni, nevis
tieslietu zin., jo abi ie apzmjumi nozm izias.
1. Vai blakus verbam vit ar o pau nozmi der liett ar viint? Atb.: labk liett
tikai vit, jo das izloksns vrdam viint ir vilinanas (locken) nozme.
2. Kuas formas btu ieteicamas liett: lizds, ligzds, lizda vai ligzda? Lazds,
lezds, lagzds, lazda vai lagzda? Atb.: labk liett vecks formas lizds un
lazda, pieaujamas ar ligzds un lagzda.
3. Kuiers vai kuieris? Atb.: rakstu valod parastka ir pdj forma, t.i., kuieris.
4. Konstat, ka nav iebildumu pret jdziena compagnon apzmanu ar vrdu
biedrinieks (sievieu krt biedriniece), jo latvieu valod jau atrodam analogus
darinjumus, piem., brlis un brlnieks.
5. K jraksta kop vai atsevii vrdi bojeja, boj iet, bezmaz, uz prieku?
Atb.: vai divi vrdi rakstmi kop vai atsevii, to nosaka prakse un konvencija. Parasti irti
vrdus raksta tad, ja ik vrds savienojum patur savu nozmi un savu formu. No augstk
mintajiem vrdiem substantvu bojeja var rakstt kop, bet verbu boj iet ne, jo pagtn
saka gja boj. Uz prieku rakstms irti, bezmaz kop.
1. K pareizk: acs krist vai acs durties? Atb.: pareizi ir acs duas (ar auss
duas), nevis krt.
2. Vai pareizi sact: piekrist domm? Atbilde negtva, jsaka: domm (vai uzskatam)
pievienoties, ar pieslieties.
3. K jraksta vrds rsgans ar vai u un ar z vai s sakn? Atbilde: ai vrd jraksta
, jo t o vrdu izrun izloku vairum. T k blakus ir vrdi rsa un rsains, bez tam
ldz im rakstbas praks lietts s, jraksta rsgans (ar s).
4. Vai pareizi darints saliktenis spraudadata (die Stecknadel)? Atbilde negtva, jo kaut
kda sprauda latvieu valod nav. Labk liett vrdu spraudene.
5. Vai lietojam uzrina viet nevajadztu ievest kdu latviskku vrdu? Atb.:
Terminoloijas komisija piejmusi terminu uzlsums (< lst, leu, lsu).
6. Vai ne par ko jraksta kop vai irtm sastvdam, t.i., ne par ko? Atbilde te
jizi 2 gadjumi. Atsevii, t.i., ne par ko, jraksta tdos gadjumos k, piemram, ne
par ko citu nedom k tikai par... utt. Turpret nedzeru neparko kop.
7. K jraksta netikvien? Atb.: irti divos vrdos, t.i., ne tikvien.
8. K pareizi: kvte vai kvts? Kvitt vai kvtt? Atb.: kvts (en. kvts) un
kvitt.
23
9. Testamente vai testaments? Atb.: pareizka ir pdj forma.
10. Deva vai deve (die Gabe)? Atb.: pareizka ir -cl. forma, t.i., deva.
11. Vai jdzienu der Ausgangswert var tulkot vrdiem izejas vrtba? Atbilde
pozitva.
12. Vai pareizi sact apspriedsim skolnu lietas (t.i., dadus jautjumus par
skolniekiem)? Atbilde pozitva, jo vrds lietas bez pirmatnjs konkrts nozmes ieguvis
ar abstraktu nozmi.
335. Valodniecbas nodaas sde 1933. g. 7. decembr.
1. Vai pareizi: organismu prskaot (umstimmen)? Atbilde pozitva, jo blakus sastopam
vrdu noskaot, ko ar biei liet ne vairs tie, t.i., skaas nozm, piemram, noskaoja
pli naidgi u.tml.
2. Vrdu resgalis tagad raksta gan ar z, gan ar s vrda pirmaj da. K pareizi? Atb.: t
k ai vrd jtam sakaru ar resnumu, tad jraksta s, t.i., resgalis. Ldzgi visos
atvasinjumos, k, piem., resgalgs, resgalba u.c.
3. K pareizi saukt galvas plikumu (die Glatze, )? Atb.: Glika tekst atrodams
vrds pleis, bet tas ar savu -- skau nav latvisks. Dertu ievest jaunu vrdu plece, kas
atbilstu l. plek.
4. Pc sdes dalbnieku sniegtm zim konstat, ka piegua nav pavs, bet parasti
ganekls vai meu izcirtumos.
5. K tulkot vcu Entspannung? Atb.: ar vrdu atslbums. Tpat var sact: atslbt,
atslbana utt.
6. Vai vrd rupj (en. rupja) j jraksta? Atbilde pozitva, jo, kaut gan izrun j nedzird,
skaa radusies no svelpea aiz jtas.
7. K darint atvasinjumus ar galotni -ains no -cl.? Ar cietu vai mkstintu konsonantu?
Atbilde: visprgi no -cl. vai i-celmiem atvasina ar mkstinjumu, ja gen. plur. ir mkstints,
piemram: sakne sakains, piedurkne un piedurkains, bet acs acains, auss
ausains.
8. Vai var latviski saukt par Latavu organizciju Fraternitas Lataviensis? Atbilde
negtva, jo tda Latavas (vai Latvas) vrda nav, pazstama tikai Latuva, Alksnes
apkrtn ar Latva.
9. K latvisk vrd saukt res? Atb.: vartu paturt tagad armij un citur lietto vrdu
grieznes vai ar pazstams zirkltes.
10. Vai litertras valod blakus paeglim vartu liett ar kadia vrdu? Atbilde
negtva.
11. Vai pareizi sact: lai vartu izslgt tdus un tdus procesus? Atb.: pareizi ir lai
vartu novrst to un to.
1. Vai pareizi di tulkojumi: Vorkontrolle = priekkontrole, Vorversuch
= priekminjums, Nachversuch = pcminjums? Atbilde pozitva, jo latvieu
valod analogi priek- un pc- salikumi ar substantviem sastopami, piem.,
priekpusdiena, pcpusdiena u.c.
2. Run dakrt dzird dus izteicienus: Es dabju dvint to un to, ar ko runtjs grib
sact, ka vi pats dvanu sajmis. dos gadjumos pareizi jsaka: Man iedvinja to un to,
jo pirmais izteiciens izsaka, ka teicjs kdam citam ko dvinjis.
24
3. K tulkot vcu der Muff? Atb.: sti labs ir pazstamais vrds uzmava.
4. Vai pareizi Spgs Dievmtes (matris dolorosae) baznca? Atb.: labk sact Cietjas
Dievmtes baznca.
5. Vai pareizi skandalizs? Atbilde negtva, jo ds darinjums ar galotni -izs aplams.
Pareizk ir skandalzs, labk tomr sact skandalisks (k zvrisks, tautisks u.c.).
Skandala rkotja apzmanai labs vrds ir skandalnieks.
6. Vai pareizi, ja nepareizi darint vrda sirdssts viet saka stsirdgs? Atbilde
pozitva.
7. Vai pareizi, ja saka: Tas un tas ai gadjum izslgts? Atbilde negtva. Pareizk ir
sact: ai gadjum par to un to nav ko domt, nevar bt runas u.c.
8. Vai pareizi Organisms atsaucas ar spcgu reakciju? Atbilde negtva, labk sact:
Organisms spcgi rea.
1. Vai pareizi: T un t skaa priet par to un to skau? Atbilde negtva. Pareizi:
priet ska vai prvras par skau.
2. (Ieteikums rmja viet sact apskave svtrots. Z. S.)
3. K pareizk: literrisks vai literrs? Atb.: labk liett pdjo formu, t.i., literrs,
kas ska un tikai ar vienu piedkli.
4. Vai pareizi tulkot vcu Mitredakteur ar vrdu ldzredaktuors? Atbilde negtva;
labk runt vai nu par redaktuoriem vai otro, treo redaktoru, redaktuora biedru vai
tamldzgi.
5. Kda starpba vrdu dums, dinjums un ataidjums nozms? Atbilde:
dums ir tas, kas radies, vielm pam izstot; dinjums rodas dinanas, t.i.,
kda subjekta darbbas rezultt; par ataidjumu sauc duma (vai kdas citas vielas,
piem., spirta) sajaukumu ar deni vai ko citu, kas rezultt devis dumu ar mazku
koncentrciju.
6. K pareizk: attiece vai attiecba (Beziehung)? Atbilde: no abiem vrdiem vecka
un parastka forma ir attiecba. T k ar galotni -ba parasti atvasina vrdus, kas apzm
dzvu priekmetu aktvas pabas, tad labk ai nozm liett vrdu attieksme.
7. Vai pareizi esamba (das Sein)? Atb.: ai nozm labk sact esme (k l. esm )
un ira. Abu o vrdu nozmes vartu irt.
8. Vai pareizi savlaicgi (cpeeo)? Atbilde negtva, labk laikus, laik.
9. Vai pareizi: Vi atstj pagrimua cilvka iespaidu? Atb.: tas ir ermnisms
Eindruck hinterlassen, labk sact: Vi atgdina pagrimuu cilvku u.tml.
10. K tulkot vcu die Wirksamkeit? Atbilde: vrds iedarbba neder, jo latvieiem nav
verba iedarboties. Var liett Terminoloijas komisijas pc leiu valodas parauga darinto
vrdu iedirbba, bet par vislabko jatzst vrds iedirbe.
338. Valodniecbas nodaas sde 1934. g. 11. janv.
1. K pareizk: ai sakar vai ai sakarb (in diesem Zusammenhang)? Atb.: ai
nozm pareizk liett pirmo formu, t.i., ai sakar.
2. K pareizk: Mra vai Ma (ar )? Atb.: ai vrd, kas clies no kr. Map,
jraksta , k senk runjui visos novados.
25
3. K pareizk: dzimtsarakstu vai dzimtssarakstu nodaa? Atb.: te saliktea pirmaj
da stv enitvs, kd vrds jraksta ar diviem s vid (t.i., ldzgs salikteiem
dzelzszle, sirdsapzia u.c.).
4. K pareizk: pierakstties pie lekcijm vai uz lekcijm? Atb.: pareizk uz
lekcijm.
5. Vai pareizi da tipa dbitva atststjumi: man jejot un man esot jiet? Atb.:
pareizas ir abas formas, nesaistt valod vartu atstt priekroku man esot jiet.
6. K latviski saukt Lietuvas upes, ko leitiski sauc Nev is, Ners un Levu (-ens)?
Atb.: Neris, -a, Neva un Lvenis, -a.
7. Vai pareizi: nostties iepretim citm tautm? Atbilde negtva, jo iepretim lietjams
vietas apzmanai un nozm apmram to pau, ko iersm. Pareizi ir: nostties pret
citm tautm.
339. Valodniecbas nodaas sde 1934. g. 18. janv.
1. Vai divi ar un saistti teikumi, kam katram savs subjekts, atdalmi ar kommatu, piem.:
Rati rit, un iela drd? Atbilde pozitva, atskaitot vienu gadjumu ja abi ie teikumi ir
pakrtoti kdam treajam, piem.: Vi saka, ka viens smejas un otrs raud.
2. Ja prectas dmas saucas divos uzvrdos, piem., Apse-Salia, ku uzvrds dzimtas
vai vra liekams pirmaj viet? Atb. labk pirmaj viet likt dzimtas, otraj vra uzvrdu.
3. Vai pareizi iekjs misijas viet sact iekmisija? Atbilde pozitva.
4. Vai verbam plties un precties var darint tagadni plos un precos? Atb.: s
formas pieaujamas (pljos un precjos viet). Td ce iespjams atirt tagadni no
pagtnes, piem., plos un pljos.
5. Vai pareizi: Vi strdja k mctjs? Atb. labk: Vi strdja par mctju.
6. Konstat, ka dzimtbanas viet labk liett vrdu dzimtbuve.
340. Valodniecbas nodaas sde 1934. g. 25. janvr.
1. K tulkot krievu ? Atbilde: vrdi aizvietot un atvietot ir nelatviski
darinjumi; ieteicams liett vrdu aizstt vietu, piem., Janevskim: Cilvks nevar aizstt
zirga vietu, ldzgi ar cits izloksns.
2. K tulkot krievu o? Atb.: vartu liett jauno darinjumu nuosdls,
pielaiams ar vrds nometnieki, piemram, nometnieku tautas.
3. K tulkot die Vorsehung, ? Atb.: labs vrds ir aizredze. Vrdi
gdba un aizredzba nav ieteicami.
4. Konstat, ka pareizi jsaka nevis slpuot un iezemuot, bet gan slpjuot (vai
slpt) un iezemjuot.
5. Vai vcu die Offenbarung var tulkot ar vrdu atklsme? Atbilde pozitva.
6. Vai vcu der Glanz tulkoanai der vrdi: spuozme un spulgs? Atbilde negtva;
mums ir vairki labi vrdi jdziena apzmanai, piem.: spuoums, spdums,
mirdzums u.c.
7. K pareizk tulkot vcu das Knappheitsprinzip ierobeotbas princips vai
aurbas princips? Atb.: ieteicama ir pdj forma.
8. Vai vrdos saknjs un zljs jraksta vai n, vai l? Atbilde: ais gadjumos
pareizk liett n un l (nemkstint).
9. Konstat, ka alus dartavu apzmanai jau Pterburgas Avzs lietjui vrdu
alvirtuves.
26
341. Valodniecbas nodaas sde 1934. g. 1. febr.
1. K pareizk: iekams vai iekms? Atb.: plai pazstamas un pielaiamas ir abas
formas; labk liett formu ar (t.i., iekms), kas vecka.
2. Konstat, ka var ataut liett vrdu mtii, kas clies no veck mtiski.
3. K pareizi: leii, lietavji vai lietuvji? Lietava vai Lietuva? Atb.: zintniskos
un przas rakstos lietjams leiu vrds, augsta stila valod var runt ar par lietuvjiem
(kas atbilst leiu lietuvs un lietvis), bet forma lietavis atmetama. Tpat jrun par
Lietuvu, kaut gan Lietava ir vecka latv. val. forma. Nozm ji lietuvji (t.i., leii) un
lietuviei (t.i., Lietuvas valsts pilsoi).
4. Vai pareizi: Man bija jiet drzu ravt? Atb.: dos teikumos, kur pie verba, kas
apzm virzanos, stv supns, lietjams enitvs, jo objekta locjums te atkargs no virzbas
verba.
Ldzgos teikumos bez supna ar enitva konstrukcija, piem.: vi ies malkas u.tml.
5. Vai pareizi impertvi: sveicinait, kaitinait? Atb.: verbus, kas infinitv beidzas ar
-int, dialektu vairum tagad loka k vecus -celmus, bet l. valoda rda, ka tie skum bijui
o-celmi. Td pieaujama imper. dsk. 2. pers. ar gal. -iniet, t.i., sveiciniet, kaitiniet u.tml.
6. Vai apa un apluoces viet nevartu sact gredzens? Atbilde negtva, jo visiem
trim vrdiem katram sava nozme.
7. Vai pieaujams gen. plur. kaiminieu (ar -n-)? Atbilde pozitva, jo te (analogi vrdam
dublaiu u.c.) izrun izvairs no diviem blakus mkstinjumiem.
8. K pareizk: Ggo vai Ggolis? Atb. ieteicama ir pdj forma.
9. Resumt vai rezumt? Atb.: labk liett formu ar balsgo svelpeni, t.i., rezumt.
10. Vai pareizi: ap(aiz)gdniecisk organizcija? Atbilde negtva, pareizi jsaka:
ap(aiz)gdnieku organizcija.
11. Vai pareizi: ievlt kopbalsgi (t.i., ar vism balsm)? Atbilde negtva, labk sact
vienbalsgi.
12. Vai pareizi Evaelijs? Atbilde pozitva, jo grieu val. nekatrai krtai atbilst latvieu
val. vrieu krta (gr. ).
342. Valodniecbas nodaas sde 1934. g. 8. febr.
1. Pazstami vrdi btne un bte. Kua forma ieteicama? Atb.: labk liett vrdu
bte, jo otrs formas skaa -n- ir bez nozmes. Tas pats jsaka par salikteiem, k,
piemram, prombte, kltbte u.c.
2. K tulkot vcu das Bse un die Bosheit? Atbilde: das Bse ir aunums, die
Bosheit aunba.
1. Rgas Jrmalas pilstu sauc ar par Rgas Jrmalu un vienkri par Jrmalu. Vai
visos ais gadjumos vrds Jrmala rakstms ar lielu burtu? Atbilde: Rgas jrmala (ar j!)
apzm jas piekrasti Rgas tuvum, tiklab Lielupes, k Daugavas grvas apkrtn. Turpret
Rgas Jrmala (ar J!) apzm pilstu resp. pilstas territriju. Rgas Jrmalas pilsta ir
apzmjums, kas analogs tdiem k Jelgavas pilsta, Tukuma pilsta u.tml. Rgas
27
jrmalas pilsta (ar j!) ir pilsta, kas atrodas Rgas jrmal, tas ir t pati augstk piemint,
jo Bolderju vai Daugavgrvu t parasti neapzm.
2. K pareizk: pabrns vai pabrnis? Patvs vai patvis? Atbilde: formas ar -is ir
veckas, bet o-celmu formas, k noskaidrojas sdes dalbnieku aptauj, vairk izplattas (par
patvu run Trikt, Ntaur, Cesvain, Galgausk, Drustos, Lubn, Dzirciem, Zaub,
Salac, Saikav, Rjien, Praulien, audon, Limbaos, Skult, Mlup, Katri, Penkul,
Svtciem, Bebren, Vecpiebalg, Adulien un Stend; par patvi Sviten, Galgausk,
Kaldabru un Vrkav). Tpc ais vrdos pieaujamas abas formas.
3. Vai vcisk kia vietu nevartu aizstt kds latviskks vrds? Atbilde: vartu liett
vrdu kum pis, kas leiu valod nozm tiei ii, bet das latvieu izloksns,
piemram, Brzaun, lielu gaas gabalu. Mazk ieteicams dakrt rakstos sastopamais
ckgurnis.
4. Jtulko: das Gute ar vrdu labums, die Gte attiecgam latvieu valodas vrdam
trkstot ar palgteikumu; die Allgegenwart ar vrdu visuresme. Dakrt liettie
visurkltesamba un visurkltbtne nav ieteicami.
1. Vai vrd jmala jraksta r vai ? Atb.: ldz im rakstu valod lietta forma ar r
(jrmala), bet lai nebtu izjmums, saldzinot ar citiem da tipa salikteiem, piem.,
cemala, var rakstt ar , t.i., jmala.
2. Vai no latvieu valodas nebtu izskauams vrds slikts? Atbilde negtva, jo is vrds
jau oti ilgi latvieu valod, bez tam ne jau katrs patapinjums boj valodu, bet gan msu
valodas garam sve aizjemt frazeoloija.
3. Ja laika apzmjumos piemin ar nedas dienu, tad k pareizki: ceturtdien, 22.
februr 1934. gad vai ceturtdien, 1934. gada 22. februr? Atb.: ieteicama pdj
forma.
4. Vai pareizi darints tulkotais termins ldzstrva (der Gleichstrom)? Atbilde pozitva,
jo latvieu valod adjektvus ar substantviem (k ai gadjum) var salikt. Turpret neder tda
tipa tulkojumi k ldzcilvks, ldzbiedrs u.tml., kur salikta prepozicija ldz- (= mit) ar
substantvu.
1. Kd vec Drauga un Biedra (iznca 1866.1869. g.) nummur atrodams vrds
laimests, k sprieams, ar vinnesta nozmi. o vrdu vartu ievest vinnesta viet, tpat
ar verbu laimt, t.i., vinnt, jo ar l. laim ti nozm to pau.
2. K. Brzi refer par vrdu krtu skolu nosaukumos, kuos tagad vrojama
nekonsekvence un dadba. T raksta: 1. Rgas valsts imnazija un Jelgavas 1. valsts
imnazija, Csu valsts imnazija un Valsts Limbau imnazija u.tml. Uz o nesaskau
vrsis uzmanbu ar Izgltbas min. skolu departaments un 1930. gad ldzis Latv.
universittes filol. fakulttes atsauksmi. Ts atbild, ko parakstjis profesors J. Plis,
paskaidrots, ka tdos skolu nosaukumos, k piem., Rgas valsts komercskola pirmaj viet
jliek pavrds, t.i., pilstas nosaukums. Ja skolas nosaukumam pievienots krtas skaita
vrds, tad tas liekams 1. viet, piem., 4. Rgas pilstas imnazija.
Pc s atbildes Izgltbas ministrija izstjusi skolm rkojumu par nosaukumu rakstanu,
bet gan materilu, gan citu iemeslu d ne visur tie tiek izpildti.
28
Jautjums: vai skolu nosaukumos btu lietjama prof. Pla ieteikt vrdu krta? Atbilde
pozitva, jo kaut gan uzsvrtais vrds dos nosaukumos ne katru reizi bs viens un tas pats,
bet var ar, atkarb no konteksta, mainties, piemram pasvtrjot pretstatus, t: Valsts
Csu imnazij vairk skolnu nek Valsts Valmieras imnazij, tomr vrdi pilstas
imnazija, valsts imnazija, valsts komercskola msu apzi saists diezgan ciei, it k
tuvodamies salikteiem, uz ko norda ar pirms daas uzsvrums. ie cieki savienojumi
nav ji, bet pilstas nosaukums jliek priek, t.i., jsaka: Rgas valsts komercskola,
Rgas pilstas imnazija u.tml.
Krtas skaitu vrdi skolu nosaukumiem bija jliek klt tad, kad vien viet atvra vairkas
ldzgas skolas, piem., Otro Jelgavas valsts imnaziju. Uzsvrtais krtas skaitu vrds
nostjas pirmaj viet, tpc jsaka: 1. Rgas pils. imn., II Rgas pils. imn. u.tml.
Oficilos nosaukumos, izkrtns un visur citur, kur valodai jbt neatkargai no konteksta,
paturama vrdu krta.
3. K latviski saukt igauu pilstas, t.i., Tallina vai Rvele? Tartu vai
Trbata? Atbilde: vecos nosaukumus Rvele un Trbata grozt, tpat igauus saukt par
stiem, Smu salu par Sremu (Saaremaa) utt. nav nekda pamata, nedz ar
vajadzbas. Varbt viengi Rveles viet vartu runt par Tallinu.
4. K pareizi tulkot vcu der Ursprung, kr. po? Vai labs vrds skotne?
Atbilde negtva, labk ai nozm liett vrdu clums.
1. K pareizk: ilda vai strdus? Atb.: abi ie vrdi, kaut gan tos daudz liet, ir
nelatviski. Nozms tie ias: par strdu mdz runt, ja radusies domu starpba uzskatos,
bet ildas cloos mdz bt materilas intereses. Abu o nelatvisko vrdu viet vartu liett
veco subst. rte, piemram: rti celt, kas rada verbam rties.
2. Vai pareizi, ja vrdu ciena liet ar nozmi die Achtung un vrdu ciea ar nozmi
die Bewirtung? Atbilde negtva, jo k sd noskaidro, cienu die Achtung nozm liet
Cesvain un Cibl, bet cieu ai pa nozm Trikt, Saikav, Zaub, Katri,
Vecpiebalg, ieeos, Smilten un Svtciem. Tpc die Achtung nozm var sact gan
ciena (piem., cien un god turt), gan ciea, bet die Bewirtung var bt gan ciea
(= darbba pacienana), gan (konkrt, t.i., mielasta nozm) Janevska liettais vrds
cienasts, ko pazst Rucav un Nc.
Vrdu cienba labk liett pasv nozm, piem., tev ir cienba (t.i., tu esi ciengs).
3. Vai konjugcij ias verbi katt un kitt? Atbilde pozitva: kas otram dara
aunu, tas kait, bet otr verba indiktva tag. 3. persona viensk. ir kait (viam tas un tas
kait), ko liet intransitv nozm.
4. K konjugt verbu bedt? Atb.: t k is verbs ir vrda best itertv forma, tad to
tagadn loka k -celmu: bedu, beda, bedm, bedt. Tomr, t k s formas maz parastas,
tagadnes formas var darint no verba best, t.i., bedu, bed, bedam, bedat (ar ), bet pagtnes
formas no bedt t.i., bedju, bedja utt.
5. Konstat, ka pareizi ir brni iet skol, bet skolu apmekl personas, kas tur ierodas
epizodiski, piem., inspektori u.c.
6. Vai pareizi: laid mier? Atb.: ermnisma viet labk sact: liec mier.
7. Konstat, ka laidelties nozm flattern, bet lidinties schweben.
8. Vai pareizi: sniegt paskaidrojumus? Atbilde negtva, jo vrdam sniegt ir konkrtu
priekmetu doanas nozme. Labk dot paskaidrojumus.
9. Vai pareizi pierast pie darba? Atbilde pozitva. Latvieu valod ir vecs darbam
pierast, bet is izteiksmes veids jau novecojies un ar lieks.
10. K tulkot vcu die Regel? Atbilde: dertu ievest Dravnieka darinto substantvu
krtula, jo likums nozm ko citu.
29
Regelmig ir krtgs, rgulrs, grammatikas terminoloij krtns.
11. K tulkot vcu Sehenswrdigkeiten? Atb.: latvieu valod attiecga vrda nav,
ldzgos gadjumos jizsaks ar veselu teikumu, piem., kas ir Rg vr liekams u.tml.
1. Kas par teikuma locekli ir vrds nesmt d izteicien: Lgums nesmt?
Atbilde: e tas, analogi tdiem teikumiem k Dieva lgums u.tml. ir objekts.
2. Vai izteiciens uz laukiem dzvot nav nelatvisks? Vai t viet nevajadztu sact
laukos dzvot? Atbilde: latv. valod novrojams, ka dakrt jauc kur? un kurp?
jautjumus un ar atbildes, piemram, kurp iesi? viet saka kur iesi?. Td pc tdu
pilstnieku izteicienu parauga k izbraukt uz laukiem ska runt ar par dzvoanu uz
laukiem, kas tpc nebtu juzlko par rupju kdu. Formu laukos dzvot var liett.
Ieteicams ir vecais un plai pazstamais izteiciens dzvot uz zemm.
3. Vai pareizi: paziot kdam ko zem paraksta? pret parakstu? Atbilde negtva: zem
paraksta pavisam nepareizi; pret parakstu var izsniegt mantas vai izmakst naudu, bet ai
gadjum jsaka: paziot, uzaicinot vius parakstties, liekot viiem parakstties vai
tamldzgi.
4. Vai pareizi: uz prieklikumu nolma, uz pavli izdarja? Atbilde negtva. Latviski
jsaka: pc prieklikuma, pc pavles, analogi izteicienam pc otra prta dart, kur ar
pc nav temporl nozm.
1. Pres sastopam Lietuvas pilstas vrdu Moaii, kas glui aplami rakstts. Pareizi
jsaka Maeii.
2. Leiu valdnieka Vtauta vrds jraksta ar gau .
3. Leitmotva viet labk sact vadmotvs, jo latvieu valod ir vrds vadi, ko varam
liett saliktea pirmaj da.
4. Nepareizi run un raksta par sprgstvielm (Sprengstoff) vrdam viela priek
pieliekot verba sprgt tag. indik. viensk. 3. pers. formu! ai nozm labk liett vrdu
spridzeklis vai daudzskaitl: spridzeki, ko pazst ar daas Kurzemes izloksnes.
Spridzinmo apartu vartu apzmt ar vrdu spridzkla.
5. Vcu die Gte nozm vartu liett jaunu darinjumu labestba. Vrdi labba, ko
atrodam Mancea rakstos, vai labata nav ieteicami.
6. Vcu bescheiden daos gadjumos var tulkot vrdiem vienkrs, pieticgs, bet,
runjot par cilvku, kas ir pretstats uzptgam, labk sact necils (t.i., tds, kas citam pri
neceas). Tpat vartu runt par necilbu un necilumu.
7. Vai pareizi bgu laikmeta viet runt par bguou laikmetu? Atbilde negtva,
vrdu bguonis liett nav vajadzbas. Pazstamie vrdi bglis un bgulis nozms
ias: par bgli sauc to, kas kaut kur atbg un tur dzvo, bgulis ir tas, kas pastvgi
bguo no vienas vietas uz otru.
Sdi vada profesors J. Endzelns.
(Valodas prakses jautjumi netika prrunti. Z. S.)
30
1. Rgas Jmalas pilstas viena vrda apzmjumam minti dadi nosaukumi: Saulaine,
Jpils, Dzintari, Baltjre, Saulgoi, Dzintarjre u.c. Par piemrotu atzstams Jpils vrds
(analogi k Jkabpils, Valdemrpils u.c. v., kur ar vietas nosaukums nebt nav saistms ar
kdas tur paas pils atraanos).
2. Aspazijas vrds rakstms pc orinlvalodas (gr. ) parauga ar siem a:
Aspazija (ne Aspzija, k to dai urnli skui praktizt).
3. Vcu Messerbnkchen apzmjumam latv. valod dergs vrds panazlis, dsk.
panai.
4. Kronvalda neveikli darint auglencas (gynaeceum, Stempel, ) vrda viet
ieteicams liett v. auglinieks (sal. v. sklinieks). is v. ar botaniiem licies vairk
piemrots nek valodnieku agrk ieteiktais aizmata vrds.
5. Latviski pareizi runjot, nevar apaubt kda cilvka domas, bet var gan aubties par
cilvka domm. Tpat nav mums apaubmu sldzienu, bet var bt tikai secinjumi, par k
pareizbu jaubs.
1. Rakstos un run sastop gan ras, gan skras, schras, ras vai ras.
Konstat, ka litertras valod lietojama forma ras; t tuva ar zviedru valodas vrdam.
2. K pareizk: biedrs vai biedris? Atbilde: latvieu valodas dialektos sastopam abas
formas, rakstu valod jliet veck o-cl. forma biedrs.
Prrun praktisku latvieu valodas jautjumu: vai teikum starp teikuma priekmetu un ar
infinitvu izteiktu apzmtju jliek kommats, piem.: Viam ir auns nodoms izsmiet savu
draugu? Atbilde negtva.
1. Vai nevajadztu irt nepatikanu k darbbu no otrs nozmes, kas izteic nepatkamu
notikumu, pdjam jdzienam atrodot jaunu apzmjumu? Atb.: t k runjam par satiksmi,
tpat var liett vrdu nepatiksme, piem.: man odien gadjs liela nepatiksme.
2. T k mums nav verba prieksdt, tad formli nepareizs ir vrds prieksdtjs. T
viet labk sact prieksdis (t.i., tas, kas s priek). Atsevios gadjumos vars sact ar
sdes vadtjs vai tamldzgi.
3. Vai pareizi liett subst. apkalpe die Bedienung nozm? Atbilde pozitva, jo is
vrds ir atvasints no verba apkalpot analogi tdiem vrdiem k dzvot un dzve.
4. Vai uzvrds Neikens nav jraksta ar -- un gau --, t.i., Neins? Atbilde: pareizi
btu ar -- un su -e-, t.i., Neiens, bet uzvrdu lietan, ciktl to atauj latvieu valodas
fntika, jrespekt paa uzvrda panieka saukans, kpc nav vajadzgs formu Neikens
grozt.
31
5. Pareiz latvieu valod:
jautjums nevis paceas, bet rodas,
jautjumu nevis iekustina, bet ierosina,
nevis izgltbu bauda, bet izgltojas,
nevis arodu, valodu prvalda, bet arodu, valodu prot vai pamatgi, pilngi przina,
nevis amatu iejem, bet ir amat vai ir par to un to,
nevis sastv organizcij vai kas, bet ir par biedru tur un tur.
6. Blakus subst. segnis, kas nozm studentu cepuri (der Deckel), vartu liett subst.
segne studenu galvas segas nozm.
Konstat, ka pc vec Kursas vrda parauga jaunkos laikos dai skui runt ar par
kdu Slu un Lbu. ie vrdi ir bez kaut kda pamata latvieu valodas pagtn un k
aplami, pat piedauzgi darinjumi atmetami. Pareizi ir Slija un Lbija.
Prrun praktisku latvieu valodas jautjumu: vai pareizi sact Janevskis,
Uerovskis? Vai di slaviski uzvrdi, jemot vr to viensk. en. formu, vienskaita
nmintv nebtu jrun ar skau kopu -sks gal, t.i., Janevsks, Uerovsks? Atbilde:
latvieu valod sastopam ar nekrtnu i o-cl. substantvu deklinciju, piem., viesis, viesa.
Analogi tam, lai izvairtos no grti izrunjamiem konsonantu sablvjumiem, mint tipa
uzvrdiem n. sg. var bt Janevskis, Uerovskis, bet gen. sg. Janevska, Uerovska.
356. Valodniecbas nodaas sde otrdien, 1934. g. 15. maij.
1. Vai vcisks kas viet nebtu sakms cits latviskks vrds? Atbilde: ai nozm
vartu liett subst. virja, kas dakrt rakstos jau sastopams.
2. Vai pareizi, ja saka: kdas ir pielaiamas? Atbilde: tas stenb ir vcu zulassen,
krievu burtisks tulkojums, kas jau ilgi kamr ieviesies msu valod. Labk btu
sact: kdas ataut, atzt vai pieaut, piemram: tda kda vl atzstama u.tml.
3. Vai pareizi sact uzskate (uzskatmbas nozm)? Atb.: jaunk laik ir radts vrds
apskate, analogi tam var bt ar uzskate, kas jatzst par labu vrdu.
4. Vai pareizi vcu die Ahnung tulkot ar vrdu nojauda? Atbilde negtva pareizk
ar substantvu nojauta, kas atvasints no verba jaust, kurpret nojauda no jaudt.
5. Vai substantva leis viet nebtu labk sact stris? Tagad novrojam valodas
nesaskau, piemram: Trsstr ir trs lei, kur stris un leis stenb nozm vienu
un to pau. Atbilde: substantvs leis, kaut gan tas jaunvrds, jau ilgku laiku lietts un
tagad oti ieviesies. Tomr ai nozm dertu liett latviskko sta vrdu.
1. Konstat, ka iestu nosaukumi juzskata par sugas vrdiem, kpc rakstmi ar mazo
burtu, piem., izgltbas ministrija, muitas departaments u.c.
32
2. Pilsta, ko leiu valod sauc Maeikiai, latviski saucama par Maeiiem.
3. Izteiciens: Liekas bt labs nav lgs, labk sact: liekas labs esam (vai liekas esam
labs).
4. Valod sastop izteicienus: Kas jsu vrds?, Kds jsu vrds? un K jsu vrds?
To viet labk sact: K js sauc?
1. Konstat, ka nav nekda pamata neliett interpunkcij vajadzgo smikla zmi, no
kuas dai izvairs. Ar smiklu jatdala viens no otra koordinti teikumi, kas satura zi nav
prk ciei, bet nav ar prk tli.
2 Atelj vrda viet, kas ir bez latviskas galotnes, vartu liett vrdu dirbkla (sal. ar
l. dirbykl un Priekul pazstamo verbu piedirbt = pietaist).
3. Apgaismbas laikmeta viet pareizi jsaka apgaismotju laikmets.
4. Nelgi darint dzlapas vrda viet der liett vrdu sausklis, jo pazstams ir
verbs saust, bet Alksn ar substantvs sausklis.
5. Pldmale (ar ) ir pareizk nek pldmale (ar ).
6. Vrda debeup viet jsaka debess, piem.: Skati vras debess vai pret
debesm, vai k citdi.
1. Izteiciens: Es dodu vrdu tam un tam ir burtisks un nelatvisks krievu
vai vcu ich erteile das Wort tulkojums. Ldzgi tam, k latviei saka: Te nav
nevienam staigana, ai gadjum vartu teikt: Tam un tam runana vai vl sk: Runa
ir tam un tam vai auju runt tam un tam.
2. K latviski tulkot vcu werben d fraz: Der ffentlichen Meinung geworben?
Atbilde: t k dzimtbuves laikos ldzgs jdziens latvieiem bija sves, tad attiecga vrda nav.
Vartu no vec verba gaut (= ert, gribt ko iegt), ko lietjis Rainis, darint itertvu formu
gaudt (k l. gudyti = ert, gstt). o vrdu ar sastopam Raia darbos.
3. Konstat, ka pareizi jsaka: dziedtju pavada ar klavierm, nevis uz klavierm vai
vl k citdi.
Prrunjot praktiskus latvieu valodas jautjumus, konstat, ka mechanikas termina
zwangslufig tulkojums: piespiedu (domta kustba) ir atzstams par labu, tpat ir pareizi
sact: piespiesta vai uzspiesta kustba.
Konstat, ka pavisam nepareizi ir pirms trsi gadi, k raksta A. Grns Dvseu puten.
1. Vai pareizi gaas dienu, ko pc vcu valodas parauga sauc par klopsi (der Klops),
dvt par sitienu? Atbilde negtva; labs vrds ir sitnis, bet var sact ar sitenis.
33
2. Prrunja adjektvu noteicamo un nenoteicamo galotu lietanu. Kad jliet viena vai
otra, noteicam vai nenoteicam, to izi paa runtja izjta. Noteicamo galotu adjektvi
vrieu krtas vienskaita datv tagad var beigties tiklab ar -ajam, k ar -am, piem.:
labajam un galjam, abu krtu vienskaita loktv ar -aj un -, piem.: dziaj un
pdj. Parasti liet gaks formas, bet sks, kas ldzgas nenoteicamajm, tad, ja vrds ir
oti ga vai ar, ja iepriekj zilb jau atrodas j. T izvairs no nedaiskangm skau kopm,
piem., pretjaj viet saka pretj.
Ja adjektvs ar noteicamo galotni ir uzvrds, piem., Stiprais, tad jsargs liett sks
galotu formas, citdi uzvrda nmintva formu var iedomties k adjektvu ar nenoteicamo
galotni, piem., no datva Stipram nm. Stiprs.
Amata apzmjumam veckais (pagasta, organizcijas utt.) viensk. datvs vartu bt k
veckajam, t ar veckam, jo te is vrds jau substantva nozm.
3. K tulkot vcu der Arbeitsdienst? Atbilde: darba klausba k Kriegsdienst
= kaa klausba. Darba klauas nav dergs tulkojums, jo klauas saists ar spaidu
jdzienu.
4. K pareizk: aug mintie vai augmintie? Vai pdj forma maz lietjama, jo
tda verba augmint nemaz nav? Atbilde: augmintie ir pagtnes pasvais divdabis, kas
ar priek pieliktu adverbu var veidot salikteni, kpc uzskatms par ataujamu vrdu. Tomr
labk liett vienkro formu mintie, kas ar izsaka, ka ai run vai rakst par nule teikto jau
agrk kaut kas sacts.
1. Pres sastopam vrieu krtas pavrdus, kam galotne -a, viensk. enitv aplam
loctus, piem., nm. Katilna, en. ar Katilna, tpat Gustava Vasa dli u.t.j. Pareizais
enitvs ir Katilnas, Vasas u.tml.
2. Konstat, ka vrdu nometne dergi liett vcu das Lager nozm, apmetne vartu
nozmt skas apstans resp. apmeans vietu, turpret vrds novietne nav lgs, labk
liett svevrdu situcija, piem., situcijas plns. Labs vrds ir kalte (= vcu Darre),
piem., labbas, ieeu u.c. kaltes.
3. Konstat, ka ir nozmju starpba teikumos: Kas 1. septembr ir... un Kas uz 1.
septembri ir..., kd lietjami abi, pie tam pdjais ir naudas atlikuma konstatjums, t.i.,
rda, cik liela summa kas bija, 1. sept. atnkot. Turpret Kas 1. septembr ir... apzm
kd 1. septemba stund un mint kas esoo, kas var bt atlikums + vai dienas izdevumi
un ienkumi.
4. K pareizk: franczis vai francis? Atbilde: t k dzvaj valod franu vrds
parasti sastopams tikai daudzskaitl, pieaujams vienskaita forms runt ar par franczi.
5. Vai tdos salikteos k senlaiku, sengrieu u.c. pirmaj zilb e izrunjams auri vai
plati? Atbilde: e jrun platais e.
6. Kua forma ieteicamka: pcncjs, pcncis vai pcnieks? Atbilde: pazstami
taut un lietti ir visi trs vrdi; savas daiskanbas d ieteicams ir pcnieks.
7. Vai noloanas viet labk neliett vrdu nola? Atbilde negtva.
8. Vai verbs iestjas, kad run par gada laiku skanos (piem.: pavasaris iestjas), nav
barbarisms pc krievu un vcu eintreten parauga? Atbilde: izteicien iestjas
pavasaris varam domt par vcu valodas paraugu, tomr tas darints bez vainas un izklauss
latvisks, kpc nav jizskau.
9. Vai pareizi, ja vietniekvrdu vi liet nedzvu priekmetu apzmanai? Atbilde:
kaut gan vienkr run t dareiz dzirdam, tomr labk, par dzviem radjumiem runjot,
sact vi, bet ar tas apzmt nedzvs dabas priekmetus.
34
1. Vai vrdos skbeklis un slpeklis otrs zilbes e nav jizrun gai? Atbilde negtva,
jo skbeka vrds nav darints no verba skbt, bet gan no adjektva skbs, kamr
slpeka vrds darints analogi skbeklim.
2. Skatja cauri kristbvrdu sarakstu (kalendra janva un februa mneos) un atzina,
ka pareizas ir das formas: Tatjna, Antuons, Agnese, Kris (vai Krius) o-cl. forma rtka,
Krlis, Krlna, Ldija, Valentna, Zlamans, Melita, Valentns, Paulna, Lvija, rija,
Jlianna un Jlijs.
1. K pareizk: Vi dzvo paa nam vai: Vi dzvo sav nam? Atbilde: ai
gadjum var sact abjdi, turpretim adress jraksta paa, piem.: N. N. Slok, paa (nevis
sav) nam.
2. Skatja cauri kristbvrdu sarakstu (kalendra marta un apra mneos) un atzina, ka
pareizas ir das formas: Dagmara, Konstantns, Matilde, ertrde, Ilmars, Rafaels (ar
Rafals), Valerija, Rdolfs, Alna, Llija (ar Lillija) un Terze.
3. Vai pareizi: ai nam apgrozs daudz auu? Atbilde negtva; pareizi jsaka: o
namu apmekl..., ai nam iegrieas daudz auu.
1. Skatja cauri kristbvrdu sarakstu (kalendra jnija, jlija, augusta un septemba
mneos) un atzina, ka pareizas ir das formas: Biruta, Arturs, Viktuors, Pteris, dte
(turpretim Edte ir Edes pamazinm forma), Harrijs, Hermna, Kamilla, Eliss, Ceclija,
Rozlija, Romns, Alfrds, Elvra, Edvns (pareiza, bet mazk parasta forma dvns),
Anastasija, Helena, Melanija, Benjami, Brtulis, Natalija, Ivars, Ilmars, Rgna un Magnus
(en. Magnus, dat. Magnum).
2. Vcu hilflos tulkojums ir nevargs, bet hoffnungslos daos gadjumos var tulkot
ar adverbu necergi, daos, ja vrds stv atribtv savienojum, ar ar bezcerbas, piem.,
bezcerbas stvoklis.
3. Slimba, ko tagad pc vcu parauga dv par arlaku, pareizi jsauc par skarlatnu,
jo vrds nk no franu scarlatine.
4. Dzejnieki savos darbos dakrt dvseles un asiu viet raksta dvsle un asnis.
das formas var uzlkot par atvasintm ar citiem piedkiem un tpc rakstt bez apostrofa
vrda vid.
5. Dzej saiklis ar dakrt sastopams ar apostrofu, ttad it k sasints ar. stenb t
ir patstvga forma un te nekad nav zudis -, kpc apostrofs tur lieks.
35
1. Latvieu valod izvairs no skau kopas sr: vecajos vrdos, kur t bijusi, iesprausts abu
o skau starp t, piem., straume, strva. Tpc dertu izvairties no asaru vrda
sasints formas asras, ko sastopam daudzu dzejnieku darbos.
2. Pavisam nepareizi darinti vrdi kremtort un kremtorana, ko atrodam
laikrakstos, jo pamat ir latu verbs cremre.
3. Bez vajadzbas lietts un nerts ir svevrds spkers, ko lasm zi, ka radiofns
mekl jaunu spkeru. Latvieu valod ermu tautu vrdu galotne -er prveidojusies par
-eris, piem., lderis, skroderis. ai gadjum rastos forma, kas tuva spea, t.i.,
noliktavas vrdam. Labk tpc liett latvisko vsttja vrdu un runt par radiofna
vsttju.
4. Lai latviski izteiktu jdzienu , vartu liett (pc tdu vrdu parauga k
prkskaits) salikteni prkapdzvojums. Bet vl labk dertu runt (pc bezgala,
bezmra u.c. parauga) par prmrapdzvojumu.
5. Nav pareizi krievu e tulkot ar vrdu duotbas, jo vrdi, kas beidzas ar -ba,
parasti apzm kdam dzvam objektam ilgk piemtou pabu, piem., veselba, gudrba.
Pc leiu duomenys parauga darints duomeu vrds prk atgdintu domu muiu
nosaukumu, kpc neders, turpretim iespjamie devekli sti nozmtu devumus, kam cita
nozme.
Vislabk kr. e nozm liett jaunvrdu duotumi (t alksnieiem ldzg krt
no pirktas drnas pagatavotas drbes ir pirktumi).
Jdziena o vcu Gegebenheit apzmanai labs vrds ir duotba.
6. Svevrdos, kur

skaa nav tautosillabisk savienojum ar sekojou r, t jizrun auri,
piem., srums (nevis srums).
7. Krievu vartu tulkot ar ldzgas saknes jaunvrdu btva.
8. Bez vrdiem klaustjies (siev. krt -js) dzird tai pa nozm lietjam formas
klaustji (siev. k. -jas). Pareizas ir abas formas, bet vrdiem, kas beidzas ar -jies un -js,
nav datva, kpc priekroku vartu dot formm ar -ji, -jas.
9. Pareizi jsaka ldzteku (nevis -kus) un aplinku (nevis -kus) cei u.c. visprgi, ja
ldzteku ir atribtv funkcij.
10. Plokas viet varam sact labu latvisku vrdu skutuli.
11. Pareizi un bez nozmes starpbas var runt gan par svabadu, gan par brvu
eneriju.
12. Pareizs darinjums ir tiklab liduoa, k liduotja vrds. Nozmes zi der tos irt:
lidonis kas profesionls avitors, liduotjs kas patlaban lido.
13. Ne katrs svevrds, kas beidzas ar -e, daudzsk. enitv jmkstina, bet te katrs
gadjums japsve individuli, jo dakrt var rasties nepatkami skau sakopojumi, no kdiem
msu valoda pat latviskos vrdos dakrt izvairs, piem., zuosu, Csu u.c. Analogi tam
svevrdos drkstam sact, piemram, ar kasu (ne vien kau), pasu (ne vien pau),
rasu (ne vien rau) u. analogi v. c. gadjumos.
1. Miruo kremcijas viet vartu runt par sadedzinanu vai, pc vcu
einschern parauga, par prpelnuoanu (verbs prpelnuot).
2. Skatja cauri kristbvrdu sarakstu (kalendra oktba, novemba un decemba mneos)
un atzina, ka pareizas ir das formas: Amlija, Mnika, Arvds, Lends, Renta, Anlze,
36
rika, Otomrs, Elzabete, Katrna, Konrds, Andrjs, Jdte (bet, pc l. parauga, ar Judte),
Valdemrs (bet labk Valdmiers), Otlija, Atis, Lcija, brams, Jonatns un Dvds.
Savas pejratvs nozmes d nav ieteicams vrds Ojars.
3. Konstat, ka Valtera un Rapas izdotaj Daugavas gada grmat oti daudz gan
nelatvisku, gan aplam darintu, gan nozm prprastu kristbvrdu. Citu vrdu st nozme
nelga, citi vrdi ir patvargi vecos dokumentos sastopamo sagrozjumi. Piemri: Kangars,
Anlavs, Zemlika, Virza, Pramans, Jukums, Pkols u. d. c.
369.
*
Valodniecbas nodaas sde 1935. g. 10. janvr.
1. Teikum visiem bijui jiegd karogi, no loikas viedoka raugoties, labk sact
bijui, nevis bijis, kaut gan ar pdjais izteiksmes veids nav nepareizs. Citos analogos
teikumos, kur subjekts daudzskaitl stv priek predikta, pdjais jliet daudzskaitli, piem.,
karogi bijui jiegd katram.
2. Krievu a (nozm zirga krpju ipsnu, kas starp ausm nokarjas uz leju pr
pieri) latviski var tulkot ar vrdu cekuls vai cegums.
3. Pareizi ir: mani sauc Krli un mani sauc par Krli; oti retos gadjumos sastop ar
man ir Krlim vrds. Turpretim nepareizi (un pavisam citdi var saprast), ja saka mani
sauc Krlis.
4. Pareizi jsaka zest, nevis smrt, zede (nevis smre), pie kam ais vrdos
intoncija ir krtoa.
5. Ieteicami di kru sples termini: krusts, pis, sirds, kravs, suga (die
Farbe, ) un kaviens (der Stich).
1. Nelatvisk verba vt viet labk liett vrdu budt (sal. ar l. bd ti, ltv.
budint), ko sastopam Janevska darbos.
2. Pareizi jsaka: fbula un drma, nevis fabla, drma.
3. Pc nozmes ji: dzrjs (kas pareiz dze) un dzrjs (kas aizvien mdz dzert),
djs (kas pareiz d) un djs (= 1) kas mdz daudz st, 2) kda kaite).
Pareizi jrun par cilvku dju (kanibalu), nevis c. dju.
4. Teikum ar kommatu jatdala apstku divdabis (ja pie t stv vl kds apzmtjs
vrds), nevis divdabis, kas atribtv stvokl, piem.: Grti saslimis, vi ilgi vairs nedzvos
(ar kommatu); Grti saslimis cilvks nespj strdt (bez kommata).
5. Vrda respektvi priek teikum kommats nav jliek.
1. K rakstmi vrdi: liel-mte, m-mte, kas apzm vienu jdzienu (tva mti)?
Atbilde: ie vrdi nav rakstmi kop, bet savienojami ar svtriu.
2. Saliktie uzvrdi uzskatmi k viens vrds, un tdos vrdos jloka tikai beidzam daa,
piem., Zaaiskalns, Zaaiskalna utt.

*
Numercijas kda, vajadzja bt 368.
37
3. Lokmiem svevrdiem (to starp ar pavrdiem) uzsveama pirm zilbe, piem.,
Trgeevs (bet ne Turgevs), damovis, Jnevskis u.c., nelokmiem svevrdiem un
pavrdiem var uzsvrt ar citas zilbes, piem., dekolt, Rus u.c.
4. Vrdus der Ursprung, die Herkunft latviski var tulkot ar vrdu clums; der Streber
censlis, censulis.
Praktiski latvieu valodas jautjumi nav prrunti.
Praktiski latvieu valodas jautjumi nav prrunti.
1. Dai glui nevajadzgi ignor pavrdos p f priek, piem., uzvrdu Pfeifere
raksta Feifere; di pavrdi, k Pfeifere, Pfalce u.tml., latvieu valod rakstmi ar Pf, un
ar izrun te p nav izlaiams.
2. Vrds cemme nk no lbieu tsemm; sti latviski is vrds skan (Kurs) cembe = lei.
kemb.
3. Pc transitvu verbu dbitva objekts liekams nmintv, bet, ja no dbitva ir atkargs
verbs infintv, tad t objekts var bt gan nmintv, gan akuztv, piem.: jsk rudzi kult,
jsk rudzus kult. Ja no intransitvu verbu dbitva ir atkargs verbs infintv, tad t objekts
liekams akuztv, piem.: mums jcenas to dart; jsteidzas novkt rudzus; jbrauc apciemot
mti u.c.
4. Pc adjektva lepns liekams jautjums ar ko?, tpc nelatviska ir fraze
mkslinieks, uz kuu tauta var bt lepna; pareizi: mkslinieks, ar kuu tauta var lepoties.
5. Vai pareizi: vairties dzrjus? Atbilde negtva; var gan sact: vairties dzrju
(enit.) vai ar vairties no dzrjiem.
6. Vai lietjams adjektvs patns? Atbilde negtva. Ir gan substantvs patnis (das
Individuum), bet adjektva patns nav.
7. Konstat, ka nelatviska ir fraze vai sievietm izpildms nves sods; var gan sact vai
sievietes sodmas ar nvi.
8. Nodarboans viet sastopam neparastu formu nodarbe; pdj nav ieteicama, jo
nav laba parauga dai formai.
9. Atzst, ka adjektvs saturgs (satur bagts) lietjams.
10. Kd laikrakst bijusi fraze: kartupeu audztju padomana; vrds padomana
tikpat nedergs k jau prruntais kremtor(iz)ana.
11. Vai pareizi izteicieni: jautjumu uzstdt, jautjumu t nevar nostdt? Vrdi
uzstdt un nostdt e lietti prnest nozm un vajadzbas gadjum attaisnojami;
ieteicams gan no dm frazm izvairties un jautjuma uzstdanas viet liett jautjumu
uzdot, jautt; jautjumu t nevar nostdt labk liett: ar tdiem noteikumiem lieta
nav saistma vai t jautjums nav pareizi apgaismots.
38
1. Laikrakstos bijusi fraze: prdos armijai nedergos zirgus; lai nerastos prpratums, tad
labk teikt prdos armijas nedergos zirgus.
2. Nepareiza ir fraze iekams ka tie sapst; pareizi pirms tie sapst. Nepareiza ir
fraze piedzru stvokl; pareizi piedzris.
3. Vai pareizs darinjums iedergs? Atbilde pozitva (piem., ldzu pierakstt mani td
grup, kur es esmu iedergs).
4. Jliet gadskrtjs, ne gadkrtjs; gadskrtjs tirgus, labk gada tirgus.
5. Nav latvisks izteiciens mcies pazt, jsaka iepazsties.
6. K latviski tulkot koa? Atbilde: pieemam istaba vai ar piejemam
istaba, piejemtava.
7. Vai teikum pc tam kad zibens iespra, rija nodega pc tam jliek kommats? ai
teikum pc tam kommats nav jliek, jo, o teikumu lasot, ms pc tam pauzi
neievrojam; ldzgi tpc ka....
8. Vai teikum pilsoi klausa savus valdniekus, un td vii var dzvot nesodti pc
vrda valdniekus liekams kommats? Kommats te liekams, jo te katram teikumam savs
subjekts.
9. Bet, rddams cilvcgs vjbas, Dikenss prot lastju iekustint vai ai teikum pc
vrda bet liekams kommats? Atbilde pozitva; ar tad e liekams kommats, ja bet viet
stvtu un.
10. Kpc vrdu dzelzszle raksta ar s, bet dzelzceu bez s? Forma dzelzsce
(ar s) nav nepareiza, bet t k das izloksns sastopam dzelzu ceu, dzelzasu ratus, tad
laika ietaupjuma d ieteicama sk forma dzelzce (daudzskaita enitva
savienojums), bet vrd dzelzszle aurais e rda, ka te vienskaita enitvs.
11. Vai teikum te jmin Indrnu tvs, k ar Kauns pc vrda tvs liekams kommats?
Atbilde pozitva.
1. Sakar ar lugas Nameja gredzens izrdi nepareizi min lugas varoa Nameja vrdu.
Atskau chronik gan ir mints vrds Nameise, kur aiz s vl seko e, bet jau leiu valodn. K.
Bga sav laik aizrdja, ka latviski is v. pareizi skan Nameisis, kur enit. Nameia, ttad
ar Nameia gredzens, k pareizi jrun. ai sakar vl minams, ka ar vsturnieku famz
Tlavas vrda izplatanos sekmja rakstnieku darbi, piem., R. Blaumaa Tlavas taurtjs.
(Pareizi btu Telva, iedzvotji: telviei.)
2. Salikteni privtdocents sasinot, nepareizi ir rakstt: priv. doc. Jvelk vai nu svtria
starp: priv.-doc., vai punkts jliek beigs: privdoc.
3. Ielgumos un afis biei sastop dus nepareizus izteicienus: koris izpilds dziesmas,
orestris izpilds simfniju. Labk teikt: koris dzieds vai nodzieds dziesmas, orestris spls
vai nospls simfniju.
4. Tdus -c. vrdus, kas apzm vrieus, loka tpat k siev. k. -c., tikai vsk. datv tie
beidzas ar -m, piem.: puika puikam; tpc jraksta ar, piem.: pilstas galvam (ne: galvai!).
5. Nepareizi teikt: lgums iesniegts zem Kalnia vrda; pareizi: lgums iesniegts ar
Kalnia vrdu vai vienkri: lgumu iesniedzis Kalni.
6. Vrd obligtorisks ir latu un latvieu (ttad 2) piedki. Labk teikt: obligts,
piem.: obligts rkojums, obligts noteikums, obligta revzija.
39
7. Saikli k var liett saldzinjuma nozm, piem.: cilvks niknks nek zvrs; tpc
teikums: vi strd k skolotjs, k mctjs jsaprot t, ka mint persona strd t, k
skolotjam, mctjam kljas, pienkas strdt. Atzmjot, ka kds ir skolotja vai mctja
darb, jsaka: vi strd par skolotju, par mctju. Pareiza ir fraze: vi dzimis k
saimnieka dls (ne: dzimis par s. d.!).
8. Teikumu viens starp pirmajiem latvieu rakstniekiem var saprast t, ka prjie
rakstnieki bijui citas dabas audis un mint viena persona atradusies izolt stvokl; tpc
labk teikt: viens no pirmajiem latv. rakstniekiem.
9. Fraze lieta pastv iek tam ir kr. , verdzisks
tulkojums. Latviski pareizi jsaka: lieta t...
10. Ja negcija nav atrodas teikum priek subst., tad subst. liekams enitv, piem.:
nav laimes bez nelaimes; ja, turpretim, negcija seko subst., tad subst. var likt ar
nmintv, piem., katrreiz laime nav bez nelaimes.
11. Teikum beidzot jsaka kds vrds ar par autoru pc v. beidzot nav jliek
kommats.
12. Verbu sokties parasti liet tikai tagadn un infintv: darbs labi sokas (socas), darbs
nemaz negribja sokties. Citas v. formas nav parastas.
1. Latvieu valod ir gan substantvs patnis individa nozm, bet nav adjektva patns. K
leiu plats ir latviski plats, plas, t ar adjektvs, kas leiu valod skan ypats, ir latviski
pats, pas. Vrds pats sastopams jau Frekera pazstamaj grku sdzanas dziesm: Ak,
to bij Jzum matt, kas ir tavs pats brns, un forma atzstama ar tagad literr valod par
dergu.
2. Krievu (dzves veids, dzves iekrta) var tulkot ar ldzgas saknes vrdu btva,
piem.: kzu btva ( ), saimniecisk btva (xo ), mjas btva
(a .).
3. Vcu Stichwort (vrdnc) var bt latviski irklis (iamais vrds).
4. Vcu die Zucht, die Rge var latviski tulkot vrdiem drausme un drksts (i-c.) T k
drausmes vrds pieslienas tuvu drausmas vrdam, kas nozm bailes, briesmas, tad par labku
praks atzstama f. drksts, piem., vajaga brniem dot drksti.
5. Latvieu valod no transitviem verbiem nav parasts darint divdabjus, kas beidzas ar
-os, tpc nepareizi runt par attaisnojoiem dokumentiem. Ldzgi tdiem vrdiem k dam
kaote (k., ar ko var st), paujam mana (m., ar ko var paut), mums var gan bt ar
attaisnojamie dokumenti, t.i., dokumenti, ar ko var kdu darjumu attaisnot.
1. A. Niedras rakstos sastopams teikums: Ja js gribat dabt zint skaidrbas, tad teiku.
Pc verba gribt gan lietjams enitvs, bet ai gadjum objekts atkargs ne no verba gribt,
bet no verba zint, kas biedrojas ar akuztvu, tpc labk teikt: Ja js gribat dabt zint
skaidrbu, tad teiku.
2. Adjektvs krpgs labi darints vrds, piem.: krpgs cilvks, t.i., cilvks, kas ml, mdz
krpt.
3. Austrumizloksns sastopamas vr. k. f. upis, uptis, piem.: strautii un upi urdzja;
citdi latv. val. pazstama tikai siev. k. f. upe, upte. Ar gandrz visi upju nosaukumi mums ir
siev. k. vrdi (Daugava, Gauja, Lielupe, Venta), kpc esam paradui ar svezemju upju
40
nosaukumus likt siev. krt: Dona, Nla, Reina. Kas pazst oriinlvalodas, tam t nevedas
runt, bet gan: Dons, Nls, Reins.
4. Labk runt par teikumu un vrdu pareizumu, ne pareizbu, pareizgumu vai
nepareizgumu.
5. Man tas ir svargs dokuments d teikum adj. svargs lietts pareizi.
6. Adress ielas un dzvoka numuriem ir krtas skaita nozme, tpc nevar rakstt:
Marijas iel Nr. 66 ( 66) dz. 12, kas btu jlasa: numurs sedesmit sei, dzvoklis
divpadsmit, bet latviski tas neskan labi. Pareizi jraksta, piem.: Rg, genskaln, Mea iel
5. n. 3. dz. (jlasa: piekt nama treaj dzvokl) vai: 5. Nr. (5. ) 3. dzv. (piekt numura
treaj dzv.). Var rakstt ar sasint veid: Mea iel 53.
7. T k savienojums galda tlefns parastks nek galda aparts, tad labk teikt: galda
tlefna aparts (ne tlefna galda aparts).
8. Kr. o y var tulkot latviski: vairum un mazum (piem., prdodot
preces). Kr. y st nozme gan btu vienat, bet blakus vairuma vrdam ar mazuma
vrds skan labi.
9. Vairuma vrdu var liett td pat nozm k daudzuma vrdu.
10. Vrdi izsole, sacensba, konkurence sav nozm iami. Izsole ir atkltas prdoanas
veids vairksolan, bet sacensba un konkurence var bt ar rpus izsoles, t.i., nesaistties ar
vairksolanu. Savukrt ir starpba ar starp konkurenci un sacensbu. Biei konkurencei
egoistisks raksturs, kur ldzeku izvle ne katrreiz atbilst morles prasbm (negodga
konkurence). Sacensbas jdziens ietve sev ar prasbu pc principu skaidrbas un tikumiska
cluma (zintnes jautjumos, piem., var bt tikai sacensba, ne konkurence).
11. Nelatvisk rina v. vietu var aizstt tagad jau vispr pazstamais v. lse. Tpat varam
runt par lanu, par laika lsumiem, aplanu, aplsumiem. Fraze ar to mums jrins
latviski pareizi skan: tas mums jiegaum, tas mums jievro.
12. Lai izvairtos no nelatvisk rina vrda, tad labk teikt: dls dze uz tva maka
(modern izteiksm: d. dze uz tva konta).
13. Teikum: Man uzdots svargs uzdevums, un tas tpc nekavjoties jpadara (ne:
jizpilda!) adj. svargs pareizi lietts.
14. Teikum: Vi to t svargi (nachdrucksvoll) piezmja adverba svargi viet labk
teikt: ar uzsvaru (mit Nachdruck) vai zmgi, piem.: ar uzsvaru piezmja, zmgi teica.
15. Teikum: Uz to es esmu lepns prepoz. uz neviet. Pareizi jsaka: ar to es esmu
lepns, ar to es lepojos.
16. Fraze vi atstja labu (sliktu) iespaidu darinta pc sveiem paraugiem. Pareizi
jsaka: no via palika vai rads labs (slikts) iespaids.
17. Sufliea vrda latviskajam tulkojumam neder kda autora propontais subst. ukstis, jo
1) dartja vrdus, kas beidzas ar -is, atvasina no verbiem tikai tad, ja priek kds nmens
(piem.: labdaris, rokpelnis), bet ne no verbiem vien (nav subst. daris, pelnis); 2) rodas nelga
locjumu f.: uka, uku.
18. Vcu beliebig ir latv. jebku, kaut ku; der Grund, der Boden zeme; verwehren
neaut, liegt, kavt; das Grundstck zemes gabals (ne gruntsgabals!); Nachteil erleiden
bt, nokt neizdevg stvokl; verussern prdot, atsavint; die Einwirkung iedirbe (ne
iedarbe!); gepanzerter Geldschrank bruots naudas skapis.
1. Varam gan runt par to, k kumei pareizi audzjami, bet ne par to, k pareizi
nostdma kumeu audzana.
2. echoslovakijas prezidenta prof. Masarika vrds rakstms ar nebalsgu svelpeni (ne
Mazariks!).
41
3. Sengrieu episkais dzejnieks (lides un Odisejas autors) saucas Homrs, ne Hmrs.
4. T k adjektviem, kas beidzas ar -js, ir vairk konkrta nozme, bet ar -gs abstrakta
daba, tad pareizi ir runt par zivs visprgo (ne visprjo) raksturojumu.
5. Kr. a (der Waschlappen, der Wisch) ir latviski mazgulis.
6. Ja biedrbu, laikrakstu, lugu, rpniecbas un tirdzniecbas uzjmumu utt. nosaukumi likti
pdis, tad tos var uzlkot par nelokmiem pavrdiem, kad to priek likts viu tuvkais
apzmjums, bet sevii tad, ja ie nosaukumi nav nmintv vai ir vairku vrdu
sakopojums, piem.: Stjums adrests sukreu fabrikai Latvijas saldums; s rindas jemtas
no dzejou krjuma Amora drz. Ja turpretim o nosaukumu priek nav apzmjuma, tad
os nosaukumus, kad tie nav gai, var ar loct, rakstot ar vai bez pdim, piem.: klas
lasjm Zemnieka dlu; tetr izrdja Nameia gredzenu; Austrumam piestta telegramma;
ar savu Sprnoto armdu vi pievienojas ekspresionistiem utt.
7. Svtrots.
8. Latv. val. nav adj. troks (ir gan v. trokains), tpc izteiciens oti troka iela ir
aplams.
9. Agrkaj Krievij pieirtais zintniskais grads -op ir latviski
ineniea architekts (ne: inenieris un architekts vai inenieris-architekts). Un k runjam:
palga skolotjs (ne skolotjs palgs), tpat jsaka: adjunkta skolotjs (ne skolotjs adjunkts).
10. Kr. a (der Schwamm) ir latviski sklis.
11. K runjam: brlis broties, t varam teikt ar: dumpis dumpjoties.
12. Starp Krustpili un Daugavpili atrodas piesttne Ncgale (ga ), ne Nicgale, k tas
vilcienu sarakstos nepareizi mints.
1. Klaipdas vrds runjams ar platu e (vrds radies no savienojuma klaja pda vai
klaipdjs).
2. Runt par kda sprieduma kasacanu ir tikpat nepareizi k runt par krematoranu,
krematorizanu, kotcanu. Pareizi: kremcija, kascija, kotcija.
3. Valodas praks ieviesies paradums, ka atvasinot substant. ar piedkli -tav- un -tuv-,
no vienzilbgiem verbiem darina visbiek subst. ar piedkli -tuv-, piem., aust austuve,
malt maltuve, bet no div- un vairkzilbgiem vrdiem (to skait ar no salikteiem) ar -tav-,
piem.: tirgot tirgotava, prdot prdotava, nolikt noliktava. Pret o paradumu iebildumu
nav, tik tautas valod s rgulas nav.
4. Kr. oe, oa (die Beheizung) ir latviski apkure (no verba apkurt).
5. Aprkot var audis un darbiniekus uz darbu. Par lokomotvi jsaka, ka t apgdta (ne
aprkota) vajadzgm iercm.
6. Ritoo sastvu (das Fahrzeug), k lokomotvi, tenderi uz dzelzceiem, var saukt sk
vrd par ritekiem (vsk. riteklis), bet ritos daas par gaitas dam.
7. Bbeles vrdu Pldonis sav litertras vstur raksta ar mazo, Zeiferts sav ar lielo
burtu. Bbele ir sugas vrds (gr. biblion = grmata), un nav vajadzbas to rakstt ar lielo burtu;
burts vien nepieirs grmatai lielku cieu.
8. Jvairs no prk gau jdzienu apzmjumiem, ja to pau domu var izteikt skiem
vrdiem. Vcu Sachstil (tirdzniecb) ir lietiskais stils (ne objektv paziojuma stils),
persnlicher Stil personiskais stils (ne suestjos ietekmes stils).
9. Verbs priet ir ar intransitvu nozmi (piem.: lietus priet, ir prgjis); tpc no t var
atvasint tagadnes divdabi, kas beidzas ar -os. Ttad varam gan runt par prejoa rakstura
pardbm, par prejou vai neprejou nozmi utt.
10. Var palikt pie idilles vrda, jo tas jau praks ieviesies; bez tam ar oidilli tomr
orinlvalodas izruna nav sasniegta.
42
11. Fraze uzsact (uzteikt) dzejoli darinta pc vcu Gedichte aufsagen parauga. Latviski
pareizi runjot, ms varam dzejous un uzdevumus atsact, tpat k varam kam ko atststt.
12. Prepozicija uz ir vecs latvieu vrds, un nav iemesla no ts vairties; tpc it miergi
varam atbildt uz kairekiem, reat uz rpasaules iespaidiem.
13. Verbam atiet (= aiziet) ir ar atnkanas, atgrieans nozme (sal. l. ateti); tpc labk
teikt, ka vilciens aiziet (ne atiet) no stacijas.
14. Prepozicija no nozm ne tikai virzienu no augas uz zemi, bet ar attlinanos;
tpc varam runt ar par vilciena nolaianu no stacijas. Vilcienu no stacijas var ar aizlaist.
1. Radiofn, ziojot par zivju tirgus apstkiem, min nelatvisko breka vrdu, kaut gan
latvieiem paiem ir savs vecs labs vrds plaudis plaui; tpc tad ar mcbas grmats
kljas runt tikai par plauu (ne breku) dzimtu. Nevar bt mums ar nekdu doru (vcu der
Dorsch), bet ir tikai mencas (plats e).
2. Tlegrafs un tlegramma ir starptautiski vrdi, ko visi jau pazst, un pc kaut kda
traksta nav nekdas vajadzbas.
3. Kds medicnas profesors raksta: aizdomgs uz tuberkulzi personas. ai teikum
vispirms jau vrdu krta jgroza (uz tuberkulzi aizdomgs personas), otrkrt, ar adj.
aizdomgs te neder, jo tas lietjams nevis pasv, bet aktv nozm (k vcu argwhnisch,
Verdacht hegend). Aizdomga persona ir steni persona, kas citus tur aizdoms, citiem
neuzticas. Mintais teikums tpc jizteic di: personas, kas turamas aizdoms par
tuberkulzi vai: personas, kas, iet, saslimuas ar tuberkulzi.
4. Ms varam gan kdu romnu, noveli, dzeju no sveas valodas tulkot, prtulkot, bet ne
attulkot. Tpat varam runt par tulkoanu, ne attulkoanu.
5. Mazas pilstias nozm var liett miesta un miestia vrdu, jo nav cita nosaukuma, ko
likt viet. Apzmjums biei apdzvota vieta ir prk ga un ar izplduu jdzienu, kas var
radt prpratumu (piem.: Vaiodes biei apdzvot vieta var bt ar vieta tuvk vai tlk V.
apkrtn).
6. Pc svea parauga darint fraze uz to labko (aufs Beste, zum Besten) ir latviski: labi
jo labi, pc iespjas labi, vislabk.
7. Rakstu valod k io-celmi lokmi: 1) verbi, kas izteic kristgs bazncas kulta jgumus,
piem.: kristt, pestt, svtt, stt, ar cient, un kam tagadnes f. ir: kristju, pestju, svtju,
stju, cienju (sakm tau: cienjamie, ne cienmie viesi!); 2) verbi ar e skau sakn:
medt, vtt, vstt, ptt, zeltt, zt, mrt; ar te tagadnes f. ir: medju (ne medu!), vtju,
zeltju (ne zeltu!), mrju utt. Pc tda pat parauga loka reti sastopamo verbu roct, ar nrstt,
sunt, piem., tagadn: es rocju, nrstju, sunju (ne sunu!). Dau verbu konjugcij turpretim
novrojama svrstans, un tos var loct k io- vai k -celmus. Tdi verbi ir: trt, slt,
mstt, pelnt, lielt, lielties; te tagadn sastopamas paralllformas: trju un tru, slju slu,
mstju mstu, pelnju pelnu, lielju lielu, lieljos lielos. ais verbos svrstba
leglizjama un nav vlams uzspiest vienu kdu formu. Turpretim tikai k -celmi lokmi
di verbi: sodt, zvant, dstt; tagadn: es sodu, zvanu, dstu (ir ar subst. dsts!). Lokot
verbus precties, plties, sirdties, ar ieteicamas tagadn sks formas: es precos, plos,
sirdos.
8. Teikum gudrie no austrumu zemes gja uz jdu zemi vrdi austrumu un jdu
rakstmi ar mazo burtu, jo tie ir sugas vrdi. Tpat ar mazo burtu rakstms antantes v., ja tas
lietts tikai sapraans, vienoans nozm; turpretim ja v. Antante apzm zinmu valu
savienbu, tad k pavrds tas rakstms ar lielo burtu.
9. Vcu Werbebriefe ir latviski reklmvstules; unverlangte Warenangebote nepieprasti
preu piedvjumi; das Unternehmen uzmums, Heissflche sildm virsa, sildmvirsa.
43
10. Pc krievu parauga ar pie mums dai mdz nest atbildbu
par zaudjumiem. Latviski pareizi runjot, jsaka: par zaudjumiem atbildam, esam atbildgi.
1. Dados darba atceres, tpat piemias svtkos gads dzirdt runjam par jubilra
zuminanu, tau is vrds lietjams tikai ar nebalsgu svelpeni: sumint, suminana.
2. Izteicienos: slgt mieru, draudzbu, slgt tirdzniecisku darjumu (sal. vcu Frieden,
Freundschaft, Handel schliessen, krievu , ) verbs slgt nav sti latviski
lietts, un kur vien iespjams, der teikumu citdi prkrtot. Sacdami, ka Rga grib slgt
aizjmumu Anglij, ms tau domjam tikai to, ka Rga grib Anglij aizemties naudu, un
valstis sldz mieru ir tas pats, kas valstis lgst jeb sader mieru.
o pau verbu, tikai ar citu nozmi, sastopam teikum: sabiedrba sldz kreditu
makstnespjgm personm, t.i., liedz kreditu, prtrauc aizdevumu izsnieganu. Te verbs
slgt nav skauams, jo lietts ne pirmatnj, bet prnest nozm uz analoijas pamata: k
varam slgt durvis, t varam slgt ar kreditu.
3. Terminoloijas komisija sav laik vienojs nosaukt paju (kr. , vcu Teil, Anteil)
par dali (vsk. dalis, dsk. dai). Dareiz tomr var rasties grtbas, lietjot daa vrdu, jo daos
locjumos tas sakrt ar daas vrdu daskaita nozm. Tdos gadjumos nkas teikumu citdi
prveidot, piem., teikumu paju daas nevar izmakst var izteikt t: dai nav izmaksjami pa
dam. Runt par dau daivm nevars, jo ikdienas valod daivas nepazst.
4. No dividendes vrda pareiza daudzskaita enitva forma ir dividenu (ne dividendu),
piem.: jnoteic termi dividenu izmaksai.
5. Vrtslietas glabjas seif (angu izruna), ne sf.
6. Pc svea parauga darints teikums valde sastv no trim locekiem. Pareizi: vald trs
loceki.
7. Teikum rezerves kapitls sastds no tras peas lietta verba nepareiza refleksva
forma pasv nozm. Latviski pareizi is teikums skan: rezerves kapitls rodas no tras
peas.
8. Prepoziciju caur lieto ldzeka apzmanai tikai tad, ja is ldzeklis ir persona vai
domts k dzvs radjums; tpc var gan gada prskatu iesniegt caur padomi pilnai sapulcei,
bet nevar teikt, ka labba cietusi caur sausumu (pareizi: labba cietusi no sausuma, zle nokalst
dens trkuma d).
9. Ja nelokmiem pamata skaita vrdiem piebiedrojas substantvs, tad tas nmintv
piejem daudzskaita enitva galotni: desmit latu (ne desmit lati), simt aitu (ne simt aitas),
tksto vru (ne tksto vri).
10. Ja saliktie pamata skaita vrdi patur galotnes, tad tos raksta irti: etri simti, devii
simti latu; turpretim ja tos sasina, tad raksta kop ar i vai bez i vrda vid: etrisimt un
etrsimt latu, astoisimt un astosimt kareivju.
11. Pc svea parauga darintaj fraz vest grmatas pc ameriku sistmas (sal. v. die
Bcher fhren, kr. ) verbs vest nav lietts staj nozm, bet to vairs nevars
izskaust, jo esam pie t jau stipri pieradui; bez tam leglizti jau ar darbvei, rakstvei,
grmatvei un pati grmatvedba. Visos citos gadjumos ldzg nozm liettais verbs vest
izskauams, jo, piemram, vest miera sarunas ir tas pats, kas runt par mieru, un vest
izrdgu dzvi ir, latviski izsakoties, dzvot izrdgi.
12. Krditora un dbitora vrda attiecgs latu formas ir ar gau pirms zilbes patskani
(crditor, dbitor), un ar latv. valod ie vrdi btu t rakstmi; bet t k kredita vrds (ar su
e) jau stipri ieviesies (saka pat kredts!), tad var atstt ar kreditora v. ar su pirms zilbes
kvantitti.
44
13. Prepozicija uz un aiz lietta pareizi d teikum: uz jsu rakstu es tik drz
nevaru atbildt aiz laika trkuma.
14. Var teikt, ka nodoku liste izsniegta Klotildei Briai (ne Bri Klotildei!).
15. Labojams ds teikums: . g. 30. mart manam papildu rakstam Nr. 2665 zioju, ka
brvo profesiju darbiniekiem bezdarba apkaoanas fonda iemaksas par 1934. gadu
aprintas Ls 1015,. Pareizi: papildus manam . g. 30. marta 2665. numura rakstam
zioju, ka iemaksas bezdarba apkaoanas fondam no brvo profesiju darbiniekiem par 1934.
gadu aplstas Ls 1015,.
16. Studentu organizcijas atias viena no otras ar rjm zmm, ko sauc gan par
nozmm, gan pazmm, gan zmotnm. ai gadjum labk runt par pazmm, jo is vrds
norda uz atirbu (das Kennzeichen), turpretim nozmes v-u var iztulkot ar citdi un t radt
prpratumu, piem., jautjum: kda jsu organizcijas nozme? Ar zmotnes nosaukums
neder, jo ai vrd piedklis nek neizteic.
17. Fraz es pa vasaru brauku uz jmalu izteiciens pa vasaru lietts pareizi un
nozm, ka kda akcija vairkkrt atkrtosies, kas ar atbilst ai teikum mint verba
itertvai formai. Var ar teikt: es vasaru vai vasar brauku vai brauku uz jmalu.
18. Kaudzte liet dienas grmatas viet salikteni diengrmata. is v. dergs.
19. Der Sicherheitsgrad ir aizsardzbas pakpe; die Verdrngung izspiedums; die
Doppelzngigkeit divmlba; vcu wirksam tulkoanai der celt god jau Stendera lietto adj.
dargs (labs vrds!).
20. Lab valod nekljas liett tdus vrdus k smre, smrt (no vlv. smeren), smrana.
Latvieiem paiem ir attiecgo jgumu apzmanai labi vrdi: ziest (zieu, ziedu), ziede,
zieana: maizi apzie, sviestu uz maizes zie, uzzie, seju var noziest, piem., ar sodrjiem utt.;
un tpat varam runt ar par zieamo eu (ne smreu!). K bazncas terminu var atstt
svaidanu (ooa, die Salbung), lai gan ar darbba ir steni tikai zieana. Un t
varam runt par pieres svaidanu ar eu, par dievu svaidto, bet nevars gan atzt sviesta
svaidanu uz maizes.
1. Aplama ir mcba, ka no mtes vrda nav lietjams daudzskaita enitvs mu; t,
piemram, dravniecb pazstamas mu kannias, pilsts darbojas vecmu skolas, provinc
sarko vecmu kursus, un tiei no tautas mutes dzirdts teikums: kaa laik bija daudz mu,
kuu dli sveum. Ttad ar rakstu valod nav nekda iemesla vairties no vrda.
2. Valsts papru spiestuve ir iestde, ku spie valsts paprus, t k nosaukuma pirmais
vrds ar otro nozmes zi ciek saistts nek otrais ar treo, tad jdziena skaidrbas d labk
divi pirmos vrdus liett k salikteni: valstspapru spiestuve.
3. Ldzg nozm dzird runjam par reizes rinu, reizinanas tabulu un vienreizvienu.
Pirm forma neder sve rina vrda d, otrais apzmjums nerts ar savu gaumu (2 vrdi),
tpc par dergku atzstams nosaukums vienreizviens (ar uzsvaru beidzamaj zilb).
4. Izteiciens jemt vr, ko liet jau Glks sav bbeles tulkojum, nenk no sveas
valodas, k tas var likties (vcu wahrnehmen izteic ko citu), tpc to var liett ar tagad. Ir
tikai stila jautjums, vai teikt jemt vr vai ievrot, jo abi izteicieni pareizi. Un tpat var
sact ar: likt vr, paturt vr, paturt prt, paturt galv, atrisint galv.
5. Teikums neskatoties (neraugoties) uz saviem 60 gadiem, vi vl bija diezgan vingrs
darints pc kr. valodas parauga (sal. a...). Latviski pareizi tas btu: lai gan (kaut
gan) viam bija 60 gadu, vi juts vl diezgan vingrs. Izteiciens par spti vai sptdams ir
ar citu nokrsu, piem.: sptdams tva aizliegumam, dls nocirta kokus (ja aizlieguma nebtu,
dls kokus varbt nebtu cirtis).
45
6. Uz grmatm un notm sastop atzmi tiesbas aizturtas. Labk teikt: tiesbas
paturtas.
7. Msu gramatikas mca, ka salikts teikums sastv no diviem vai vairk vienkriem
teikumiem. Latvieu valod verbu sastvt d nozm nevar liett, un mintais teikums
darints pc kr. valodas parauga (sal. kr. ...). Pareizi jsaka: salikt teikum ir divi
vai vairk vienkri teikumi.
8. K no verba nodalt var atvasint substantvu nodaa, t no verba sadalt sadaa; tpc
nav labojams ds teikums: 10. sada aprdto kreditiestu likvidana. Tpat formli
pareizi darints ar subst. piedzia (no verba piedzt).
9. Teikums lielvalstis iejem stvokli Klaipdas jautjum gan radies sveu valodu
ietekm, bet nav pretgs latvieu val. garam. Bez tam nav viegli to pau izteikt citiem vrdiem,
tpc o frazi var atstt negroztu, un ar rakstu valod t cieama.
10. K runjam par pelu (no verba pelnt), t varam runt par izpeu (no verba izpelnt);
tpc pareizs ir teikums: katr izdevg gadjum (ne: pie katras izdevbas!) jpace izpea.
11. T k refleksvs substantva f. var liett tikai daos locjumos (sdztjies, smjjies,
vljumies), ar ko rodas izteiksm grtbas, tad izdevgk atvasint no aktvm verba formm
dartju vrdus ar -(t)js, -js un daranas v. ar -ums, k to taut biei vien dzird runjam.
Pareizs tpc ar teikums: atzinumi un vljumi (k vljumies) valdbas darb.
12. Kd laikrakst bija ziots, ka radiofns noraida divas sacensbai pielaistas raidlugas.
T k latv. valod verba sakni ar sekojou substantvu nevar savienot salikten, tad jaunvrds
raidluga jatzst par nepareizi darintu; t viet mums var bt raidu lugas vai raidmlugas.
Verbs pielaist mintaj teikum lietts pareiz nozm.
13. Matmatisko zintu darbinieku kongress piejmis terminus: noldzint vai viendot,
noldzinjums vai viendojums. Valodniecbas nodaas sds jau sav laik aizrdts, ka
pareizs formas ir ldzot, pieldzot, noldzot, ldzojums. Vrdi viendot, viendojums ir gan
formli pareizi darinti (viends, viendot, viendojums), bet pc savas nozmes tie neatbilst
stajam jgumam, jo adj. viends atgdina vcu hnlich, ne gleich.
14. Prepoziciju caur vai cauri nevar savienot ar verbiem, kam personas galotnes
(verbum finitum), tpc nepareizs ir teikums: vi caurskata iesniegumus (pareizi: skata cauri
iesnieg.). Var gan prepoz. caur savienot ar verba formm, kas nav noteiktas personas zi
(verbum infinitum), piem., ar divdabi; tpc nevainojami valodas pareizuma zi ir tdi
savienojumi k caurausta drbe, caurskatmie papri. Uz vkiem var bt ar uzraksts:
caurskatanai.
15. Adjektvi ar piedkli -ga- norda, ka priekmetam piemt k paba substantva
nojgums: grcgs kam grki, naidgs kam naids pret ko; tpc var gan runt par privtu,
bet ne persongu auto vai ar teikt, piemram, ka Amerik katram paam savs auto, bet ne
savs persongs auto.
16. Pc tdu vrdu parauga k brvestba, labestba, aunestba, var runt ar par dievestbu,
kas nozmtu to, ko vcu Gttlichkeit; dievba tad btu die Gottheit. Liett dievestbas vrdu
reliijas nozm nav ieteicams.
17. Personisko pronmenu instrumenta formas manim, tevim, sevim senk nostjs tikai
pc instrumenta prepozicijas ar: ar manim, ar tevim, ar sevim. Tikai vlk, kad
instrumenti panka un formas zi sakrita ar akuztvu, ar s pronmena formas (manim,
tevim, sevim) nesajuta vairs k instrumentus un ts varja likt pc vism prepozicijm: ar,
pie, ap, pc, gar, ldz, starp, bez, zem, apak utt. manim, tevim, sevim blakus akuztva
formm: ar, ap, par, pr, caur, gar, pret, starp mani, tevi, sevi un enitva formm: aiz, bez, no,
pc, uz, apak manis, tevis, sevis. Tagad rakstu valod abas formas atzstamas par
pilntiesgm, t ka var teikt: ar manim (vai: ar mani) tu nejoko! bez tevim (vai: bez tevis) man
nebs dzves! vi uz sevim (vai: vi uz sevi) vien lkojas.
46
1. Uzsaukum ziedojiet pret nvi no gaisa kaa avicijas fondam gan gramatisku kdu
steni nav, tomr is teikums nerts un neskan labi. Pareizk bs, ja teiksim: ziedojiet k. av.
f-am aizsardzbai pret gaisa uzbrukumiem, kur tad enit. gaisa aizstj loktva gais
vietu.
2. Vulgrais izteiciens es neieu tevis d rokas smrt latviski pareizi skan: es neieu
tevis d rokas triept (vai rokas traipt).
3. K ir darbs, darba audis, t var bt ar bezdarbs un bezdarba audis. No pdj
savienojuma savukrt var izveidoties saliktenis bezdarbnieki, kas ttad juzskata k legli
darints vrds. Pareizs tpc ir teikums: pie lnijas bves darbiem paredz nodarbint ap 3000
bezdarbnieku.
4. Ja kds jautjums vairkkrt prrunts, tad, izsakoties figrli, var ar teikt, ka, piem.,
is jautjums jau cilts vairk gadus. Verbs cilt te tad lietts metaforisk nozm.
5. Prepoziciju zem ms parasti lietajam lokl nozm (zem pria, zem krslia, zem
savm kjim). Cit nozm zem sastopam oti reti. Neskan labi ar ds teikums:
iegdties dzelzcea bietes vii uzskata zem sava goda; pareizi: uzskata sev par negodu vai:
iegdjoties dzelzcea bietes, vii jtoties god aizkarti.
6. Prepozicija ldz lokl nozm noteic virziena beigu vietu: nobridies ldz ceiem,
nosarka ldz matu galiem, iestidzis pardos ldz ausm; tpc nek nelatviska nejtam
izteicien ldz kaklam apnicis uz viu klausties, lai gan tas atgdina sveus paraugus (sal.
kr. o oo). Vai labk teikt: uz viiem klausties vai: vios klausties, to izi individuli
pats runtjs, jo pareizi ir abjdi.
7. Teikum vi tirgojas ar kungu, dmu jaunu un liettu veu atribts kungu un
dmu ciek saists ar veas vrdu, tpc jnostda tam priek: vi tirgojas gan ar jaunu,
gan liettu kungu un dmu veu.
8. Par emeiem run rdzinieki un sveu novadu audis, turpretim pai dzimtie turieniei
sauc o vietu par emerm (nmint. emeres), un ar mums is vecais un pareizais
nosaukums respektjams.
9. Pret frazi izkulties vism likstm cauri no valodas viedoka nav nekdu iebildumu.
10. Vrmaa drzam t nosaukums dots, godinot personu, kas o drzu nodibinjusi
(1816./17. g.) un dvinjusi pilstai. Zinot, ka filantrpe bijusi pilstas veck kdze
Vrmane, mums tad ar kljas runt par Vrmanes drzu (plats pirms zilbes e), jo, minot
Vrmaa drzu, var likties, ka ziedotjs bijis vrietis.
11. Vrmanes drz lasms uzraksts: pilsoi, sargjiet savus apstdjumus! Posesvais
pronmens savus te pareizi lietts, jo drzs ir publisks un apstdjumi tad ar it k pieder
paiem pilsoiem un nodoti viu apsardzb. Verbs sargt pieder pie -celmiem, un pareiz
impertva forma skan: sargait!
12. Lgums ir die Bitte, lgumraksts die Bittschrift. Un t kdai iestdei vai personai
varam rakstt lgumu un iesniegt uzrakstto lgumrakstu, ku izteikts msu lgums.
13. Parast vrdu krta latvieu valod tda, ka apzmtjs nostjas apzmjam vrda
priek. Tas zmjas ar uz divdabi: ja tas tuvk noteikts ar kdu adverbu (piem., vietas, laika,
krtas), tad pdjais nostjas divdabja priek: Liepj novietotais (ne: novietotais Liepj)
pulks, vakar publictais (ne: publictais vakar) lmums. Nepareizs tpc ds teikums: pilsoa
Alka Ja, dzvojoa Rg, Akmeu iel Nr. 13 dz. 20 lgums. Pareizi: Rg, Akmeu iel
13. Nr. 20. dz. (13. numura 20. dzvokl) dzvojo pilsoa Ja Alka lgums.
14. K runjam par pateicgu cilvku, t, figrli izsakoties, varam runt ar par pateicgu
vielu, piem.: konferences pirm diena ar oficilm viztm nav pateicga viela urnlistam.
15. Pdj laik esam paradui prk daudz ko sniegt: sniedzam pamcbas (pareizi:
pamcm), sniedzam paskaidrojumus (pareizi: paskaidrojam), pasniedzam latvieu valodu
47
(pareizi: mcm latv. valodu). Ar teikums pcpusdienas sd sniegts ziojums par kases
stvokli izsaka tikai to, ka pcpusdienas sd ziots par kases stvokli. Atreferjot kdas
konferences darba gaitu, var ar, piem., rakstt t: pcpusdienas sd noklausjs prezidija
ziojumus (ne: prezidijs sniedza ziojumus).
16. Ar piedkli -iska- var atvasint adjektvus ar no adjektviem, piem.: liels lielisks,
garens garenisks, zems zemisks. Pc o vrdu parauga varam darint adj. ar no
svevrdiem ar skm galotnm: rels relisks (ne relistisks), idels idelisks (ne
idelistisks). Un t varam ar runt, piemram, par relisku virzienu litertr un par
idelisks (ne idelistisks, ar ne idels) filozofijas attstbu.
17. Jaunkaj laik no tagadnes un pagtnes pasviem divdabjiem vieglu roku darina
substantvus, ko taut gan nedzird runjam un kas bez vajadzbas ar nebtu kultivjami,
piem.: neapmierints neapmierintba, necaurskatms necaurskatmba, neaprakstms
neaprakstmba utt. Dareiz gan bez da veida atvasinjumiem bs diezgan grti iztikt,
varbt pat neiespjami, tomr, kur vien konteksts to atauj, jmina citdi izteikties. T,
piem., teikums vi mt liela neapmierintba izteic to, ka vi ir ar daudz ko
neapmierints vai ar daudz ko mdz bt neapmierints un ja kds saka, ka tda dla
neapdvintba oti apbdinja veckus, tad to var izteikt ar citdi, piem.: ka dls tik
neapdvints, tas oti apbdinja veckus.
18. Adjektvs dziedgs labs vrds (= heilsam), piem.: dziedgas zles (Sudrabu E.).
19. Verbu uzkrist nevar liett td nozm k durties acs (auffallen), tpc dart ko
neuzkrtoi rakstu valod vartu bt: dart ko paklusm, dart ko, citiem nemanot, dart t, lai
nevienam neduas acs.
1. Latvieu valod parasti apzmtjs stv apzmjam vrda priek un tikai retumis aiz
t, piem., kad tas izteikts loktv (sal. taut. dz.: nesmej meitu vainag). Nav tpc kda, ja
teikumu msu Berlnes stniecba mainjusi adresi izteic di: msu stniecba Berln
mainjusi adresi (abjdi pareizi). Turpretim neskan labi teikums msu sta Berln
Krievia aizceojums. Te loktv izteiktais apzmjums Berln liekams enitv un
nostdms pc visprjs rgulas substantva priek: msu Berlnes sta Krievia
aizceojums.
2. Dakrt (piem., pagjuaj vasar emers) afis sastopam ziojumus par
sarkojamiem elit koncertiem, ar ko reklmtji grib pasvtrt programm uzjemto mzikas
gabalu vrtgo izlasi. Tau franu lite (ar accent aigu uz pirm e) latviskaj transkripcij
skan ne elit, bet elite, kpc pareizi jrun par elites koncertu.
3. Pagtnes vrds jau valodas praks iegjies, kpc ir pareizi, ja saka, ka viela jemta no
pagtnes, ne no pagjbas. Atvasinjums pagjba ir nepareizs, jo ar pied. -b- izteic dzvam
radjumam piemtou aktvu un ilgstou pabu, bet tdas nozmes te nav.
4. J. Lapi kd viet raksta: simtgadjs cas ir izbeigtas. No vietas un laika adverbiem
ar piedkli -ja- var atvasint adjektvus, piem.: aug augjs, virs virsjs, vakar
vakarjs, prngad prngadjs. Adjektvi ar laika nozmi ai gadjum norda, kad notikums
vai pardba norisinjusies, piem.: prngadj (= prn ievkt) raa, vakarjais (= vakar
bijuais) koncerts. Turpret teikum simtgadjs cas ir izbeigtas nav runa par to, kad, bet
gan cik ilgi cas risinjus, tpc te var liett tikai adjektvu ar piedkli -ga-: simtgadgs
cas ir izbeigtas. Var teikt vl labk: simtgadu cas ir izbeigtas.
5. Vrdos savstarpjs un savstarpgs grti noteikt spilgtu nozmes starpbu, un abas s
formas var liett viend nozm (prmiscu). Tau, t k adjektvus ar piedkli -ja- atvasina
no vietas un laika adverbiem, tad vrdam savstarpjs tomr vartu pieirt vairk loklu, bet
48
ar -ga- (savstarpgs) vairk abstraktu nozmi (cilu savstarpjs cas vjina valsti;
savstarpga domu izmaia veicina sapraanos).
6. Dzird sakm abjdi: atvainjums slimbas d un slimbas atvainjums. Pdj
forma ir latviskka, un ts attaisnojumam atrodam paraugus ar tautas gara mants: sievas
bdas (sievas d izbdtas), saultes pakrslis (kur paslpties no saules); tpat: brna lksts,
Rgas ce. Labk tpc teikt slimbas atvainjums, jo ar atribts te tad apzmjam vrda
priek, ne aiz t.
7. Daudzi neizjt starpbas starp dada stila vrdiem, jo ir, piemram, vrdi ar vulgru
nokrsu, un ir vrdi, kas iederas tikai augst stil. Ar vulgru nokrsu, dakrt pat labu
dzejnieku darbos, sastop liettu ir viet i: (piem., Raia dzejol Kaente: i ne skaas, i
ne smakas, i ne tuvu istabai). is i radies vai nu krievu i(= ir, un, pat) ietekm, vai k ir
(= vcu auch) strupinjums, ko dab, atmetot r (ldzgi k izteicien: ku tu biji?).
Jiegaum, ka lab valod i nevar aizstt ir vietu, bet ka, raugoties pc vajadzbas, ai
nozm lietjami vrdi: ir, un, gan, pat (pat ne skaas, pat ne smakas, pat ne tuvu istabai).
8. Stila izjtas trkst ar tiem laikrakstiem, kas raksta, ka atklts piemineklis pirmam valsts
prezidentam. Datvu pirmam liet ikdieni sarunu valod, turpretim mintaj gadjum
jsaka, ka atklts piemineklis pirmajam valsts prezidentam.
9. Pareizi jrun par sezonas (ne sesonas) atklanu.
10. Aktvos verbus pagtnes daudzskaita l. un 2. person izrun ar gau pdjs zilbes
kvantitti, un s zilbes gaums paturams ar pagtnes refleksvajs forms: sitm, sitt
sitmies, sitties (ne sitamies, sitaties, ka run das izloksns, kas atrod sekotjus ar pres,
piem., Rt).
11. Uz kda trisma propagandai domta plakta bija lasms uzsaukums: Skaist Latvija
js aicin (ar gau pdjs zilbes a)! Verbs aicint pieder pie 3. lokms iras, un aktv
tagadnes 3. pers. forma ir aicina (ldzgi k: zina, sarga, asina, audzina).
12. No refleksv verba plsties (sich ausbreiten, ) 1. pers. forma tagadn ir
pleos, pag. pltos (akt. f.: plst, pleu, pltu k lkt, lecu, lcu).
1. Visprj rgula par vrdu krtu un apzmtja vietu nav ievrota d teikum, kas
nodrukts Rt: pirm Latvij radiobka. Pareizi: pirm radiobka Latvij vai: pirm
Latvijas radiobka.
2. Rt mintas kdas Dodeknu salas, ar ko domts Grieijas 12 salu puduris
Ddekanss. o salu nosaukums clies no grieu ddeka (= 12) + nsos (= sala). Pareizais
nosaukums latv. valod ttad ir Ddekanss (en. Ddekansa), un tpc varam runt nevis
par Dodeknu, bet par Ddekansa salm.
3. Sakar ar leiu lidotja Vaitkus keana prlidojumu laikrakstos sastopam nepareizu
mint vrda locanu. T blakus nmintvam Vaitkus laikraksts Rts min enitva formu
Vaitka, dat. Vaitkam (tad nmint. vartu bt vai nu Vaitks, vai Vaitkis), bet Jaunks
Zias un Pdj Brd Vaitkusa, Vaitkusam (t vartu teikt tad, ja nmin. f. btu
Vaitkuss). Pareizi is vrds lokms k -u- c.: nm. Vaitkus, enit. Vaitkus, dat. Vaitkum utt.
4. Adverbs divat rakstms ar su otrs zilbes a; ne divt, k to druk Rt.
5. Latv. valod nevar liett refleksvs verba formas ar pasvu nozmi, tpc nepareizs ir
Rt nodruktais teikums divas karavnas, kum ar nemanjs o miesas sargu. Te vrds
nemanjs darints pc kr. parauga, un pareizi bija jraksta: d. k., kum
nemanja o miesas sargu.
6. Rts, ziodams par niversittes padomes lmumiem, raksta, ka Anna Bergmane un
Elza Vasaria beiguas filoloijas un filozofijas fakultti ar baltu filoloes kandidta gradu,
Jaunkajs Zis turpretim teikts, ka mints personas fakultti beiguas ar baltu filologa
49
gradu. Abos laikrakstos zintnisk grada apzmjums mints nepareizi, un vajadzja teikt:
beiguas fak. ar baltu filoloijas kandidta gradu.
7. Ja kda valdnieka vrdam seko krtas skaita vrds k pielikums, tad tas apzmjams ar
romieu ciparu (bez punkta!), jo, liekot arabu ciparu (ar punktu), o vrdu var saprast k
apzmtju, kas stv apzmjam vrda priek, kpc var rasties ppratumi. T, piem., Jaun.
Zias raksta, ka 26. sept. ir Dnijas karaa Kristina 10. dzimanas diena, ko var saprast t,
ka karalis ai dien kst 10 g. vecs (bet vi dzimis 1870. g.!). Pareizi tpc jraksta:
Kristina X dzimumdiena. Tpat nozmes starpba ir vrdu savienojumos: Pteris I Krievijas
eizars un Pteris 1. Krievijas eizars.
8. Latvieu valod domin svevrdu transkripcija pc izrunas un nav ieteicams visur
sekot orinlvalodas rakstbas veidam. T, piem., latv. valod ar sveos vrdus loka: Rasins,
Rasina; ja nu o vrdu ms raksttu Rasine (k franu valod Racine), tad enitvs btu
Rasinea, kas neskan labi; tpc sveie vrdi jraksta pc izrunas un pc msu skau likumiem:
Rasins, tpat Lamas (ne Lamache, k nepareizi raksta Rts). Minams ar, ka pazstam
angu poltia dena vrds rakstms ar gau pirms zilbes i: dens, ne Idens.
9. Dai skolotji vairs no verba prast, jo viiem liekas, ka tas aizgts no krievu valodas.
Tau tas nav kr. vrds, jo ar l. ir verbs prati un kr. nozm lgt, bet msu prast
izteic to, ko vcu fordern.
10. Angu drmatia kspra (Shakespeare) vrds rakstms ar gau e pirmaj un gau
i otraj zilb.
11. Rakstot itertvo verbu drstt ar z (drztt), gan vieglk saskatms sakars ar
pamatverbu drzt, tau nav ieteicams rakstt skau, kas izrun zudusi, jo verbs drstt darints
ar piedkli -st-: drz+stt, kur tad z sekojo s priek zudis, tpat k verba lzt tagadnes
form lstu (no lzstu). Ldzgi itertvai formai drstt ar s jraksta ar subst. drslis (no
drz+slis); djdi veidotas formas saskan ar ortogr. rgulu.
12. Saldzinjumos priek k liekams kommats tikai tad, ja tas iesk veselu teikumu.
Visos tais gadjumos, kad saiklim k neseko teikums vai v. savienojums, kommats nav
liekams. Piemri: debesis bija pilnas zvaigu k nobrtas; skrien k vj; run k bez galvas;
lasa grmatu k pa celmiem; tdus brnus k Jnis un Annia var meklt. Tpat nav jliek
kommats priek nek (k) pc kompartva: labk manu galvu jma nek manu tvu zemi.
Kommats turpretim liekams tad, ja aiz k seko teikums, piem.: bet tomr nebija t, k
vajaga (vajaga ir teikums); pardi, k tas darms; es zinu, k rozes plaukst; man neveics t,
k biju cerjis; gultjs izliks, it k nek nedzirdtu.
Ir tomr gadjumi, kad k priek nav liekams kommats, kaut ar seko teikums, piem.:
neizdarju (,) k biju soljis; neveics (,) k biju cerjis. Ja te liek kommatu, tad var iznkt cits
saturs. Nav jliek kommats priek k ar d teikum: tdus kokus k egle, priede un brzs
var sastapt daudzs valsts.
1. Fraze jemt vrdu darinta pc vcu das Wort nehmen parauga. Latviski to pau var
izteikt ar verbu runt, piem.: tad ma vrdu dens latviski pareizi skan: tad runja dens.
2. Ar transitviem verbiem biedrojas akuztvs; tpc nepareizs ir ds (Rt nodrukts)
teikums: kam valdzina zvejniecba (pareizi: ko valdzina zvejniecba), tas izstd var iepazties
utt.
3. Latvieu valod pasvo divdabi nevar liett tad, ja mints ar dartja vrds. T,
piemram, nepareizi teikt, ka trumi tika uzarti no arja. Turpretim ja dartjs nav mints,
tad cieam krta iespjama; tpc bez vainas darints ds teikums: trumi tika ar arklu
uzplsti, un velti kda recenzente te mina autoram uztiept kdu (I. M. M.). Protams,
mintaj gadjum var liett ar darmo krtu: trumus uzplsa ar arklu.
50
4. Teikum nav ko st priek nenoteicam vietnieka vrda ko nav liekams kommats.
5. Verbs izsekot nozm neilgstou, pabeigtu darbbu; tpc var gan, piemram, teikt, ka
policija izsekoja zagus vai zagu pdas, bet nevar teikt, ka policija ska izsekot zagus vai
zagu pdas. Var teikt ar: ska sekot zagiem.
6. rtka ir sk datva forma: senta administrtvam departamentam, ne: senta
administrtvajam departamentam.
7. Krievu latviski var tulkot, raugoties pc vajadzbas, ar vrdiem: vienvalstietis,
tautietis (rzems satiku tautieti), vienvidnieks (no viena vidus), vienzemietis; ar
vienpagastnieks, viennovadnieks.
8. Jaunvrds viesdirients (= dirients, kas ir viesis) pareizi veidots vrds.
1. Rakstnieks Strstu Andrejs gan ar pats rakstja savu uzvrdu ar su e: Sterstu
Andrejs, jo tos laikos bija mod rakstt bez gauma zmm; tau tagad, kad patskau gaumu
visur atzmjam, ds rakstbas veids nav vairs cieams un pareizi jraksta Strstu Andrejs (ar
gau e), jo uzvrda pamat ir putna vrds strste. Tas bija jjem vr ar mint rakstnieka
kopoto rakstu izdevjiem.
2. Rt lasms par angli Smisu (Smith), Brvaj Zem par Smitu. Angu th ir nebalsgs
zobu berzenis, kas izrunjams, turot mles galu starp zobiem, un t k s skaas latv. valod
nav, tad t japzm ar tuvko msu valodas skau, t.i., ar t. Ttad pareizk runt par Smitu,
ne Smisu.
3. Rt ir fraze: kaaspks iegjis Aduj zem mzikas skam. Pareizi jsaka: ar
mzikas skam.
4. Rts liet nepareizu lokm divdabja darotnes formu ar -os d fraz: lietanai
nodeva blakus atrodoo namu. Pareizi: blakus atrodoos vai blakus esoo namu.
5. Nepareizs ir ds Rt nodrukts teikums: uzstdto darba krtbu nav izdevies izsmelt
(ko nozm: krtbu izsmelt?). Tai viet bija jsaka: nav izdevies veikt paredztos darbus.
6. Nav nepareizi, ja saka, ka vstule uzrakstta ar mtes paldzbu (t.i., mtei paldzot).
Izmeklt valod var teikt ar: ar mtes palgu (k saka ar Dieva palgu). Par trsstri turpretim
jsaka, ka tas uzvilkts ar lnelu, ne ar lnela paldzbu.
7. dnca ir nedergs un kropls vrds un tpc nav kultivjams.
8. K pareizi sakm: idille idillisks, algebra algebrisks, prza przisks, t varam
atvasint adjektvu ar sko galotni ar no humora vrda un teikt: humors humorisks (ar
humorgs k jocgs, bdgs). forma ar rtka, jo tai ir tikai viens piedklis, kamr vrd
humoristisks divi.
9. Sarakstans apzm ilgstou pardbu, kpc o vrdu nevar aizstt jaundarintais
substantvs sarakste. Bet vartu gan varbt o sarakstes vrdu liett tai gadjum, kad nav
apzmjama kda akcija, t.i., likt to k zinmu materilu, dokumentu un sarakstu kopju
nosaukumu.
10. Krievu valodas ietekm radies izteiciens izpilda dienesta pienkumus (
). Latviskk te vartu teikt, ka kds veic, dara vai izdara savus dienesta
pienkumus.
11. Loga rmja viet nav ieteicams liett vrdu ietvere, jo tas atgdina darbbu (k apcere).
ai nozm labk likt vrdu ietvars.
12. Blakus augstienes vrdam (no adj. augsts) pareizi darints pretj nozm ar zemienes
vrds (no adj. zems).
13. Substantvs piekritba (die Zugehrigheit) dergs vrds, un pret t lietanu iebildumu
nav, piem.: lietu piekritbu un varas robeas nosaka katra valsts par sevi. Ldzg nozm liet
ar piederbas vrdu, bet tam tomr plaks jgums.
51
14. Tdus no franu valodas prjemtus vrdus k baga, gara, fura, ekipa latviski
parasts runt ar gau a.
1. Blakus siev. krtas nmintvam un akuztvam divi (piem., nmin. un akuzt.: divi
sievas) o pau formu mintajos locjumos liet ar vrieu krtai (divi vri, divi vrus).
Loktv turpretim vr. krta atias no siev. k. formm, piem., vr. k.: divos galos, siev. k.:
divs das. Tpat k divi loka ar abi, tpc pareizi jraksta: abs puss (ne: abi puss, k
druk Rts).
2. Pc krievu val. parauga darints teikums (Rt) vii man netrauc (
). Latviski t nerun, jo trauct ir transitvs verbs, kas ttad biedrojas ar akuztvu.
Pareizi is teikums skan: vii mani jeb manis netrauc.
3. Varbt kds dzejnieks no verba plandt kdreiz rituma d ir lietjis nepareizu tagadnes
indiktva formu pland. Tagad nu k valodas modes srga nepareiz forma guvusi
piekritjus ar pres. T, piem., Rts raksta: karogi pland. T vartu gan teikt tad, ja mums
btu vrds plandt, bet tda nezinm, un no verba plandt, kas lietjams ar transitvu nozmi,
tagadne skan: plandu, plandi, planda (k daru, dari, dara), piem.: vj planda karogus.
Lietjamas ar refleksvs formas: karogi plands (plandjs, plandsies) vj.
4. Dakrt redzam, ka vrdos neviet iesprau lieku jtu, piem., tagadnes form cepju
(pareizi: cepu); no otras puses, kur vajadzga jta, tur ts neliek, piem., enitva form Juma
(pareizi: Jumja, jo nmin. ir Jumis).
5. Pareiza forma ir eelons (no franu vrda chelon), ne ealons, k raksta Rts.
6. Novrots, ka kurpnieki it k vairs no sava amata nosaukuma un raksta uz izkrtnm:
apavu darbnca, apavu rpniecba, apavu laboana un citdi. Tau nav nekda iemesla
vairties no nosaukuma un, ldzgi drbnieka vrdam, kas vl turas, ar kurpnieka vrds
lietjams.
7. Vcu die Klopfmassage apzmjumam latvieu valod prof. J. Endzelns ieteic
jaunvrdu dauzienmasa, jo te pamat verbs dauzt.
8. a) Teikum tur jau vi ir piestiprints, tas dais pdjie divi vrdi k apozicija
atdalmi ar kommatu.
b) Teikum un tad ir pieci zari, tdi plakani un lki, iekalti iek starp teikuma subjektu
pieci zari un prediktu iekalti iek iesprausts vl paskaidrojums tdi plakani un lki,
kas jatdala ar kommatiem.
c) Teikum zemi to tik t labi saec pc vrda zemi var likt vai nu kommatu, vai vl
labk domu zmi.
d) Teikum vi jem iesme deni aiz vrda jem kommats nav jliek, jo te tlota tikai
viena akcija: jem iesme, ne divi irtas darbbas.
9. (Svtrots.)
10. Par vrtbm runjot, var, piemram, teikt, ka ts reliiskas, bet par cilvku ka tas
reliizs.
11. Tram divdabim nav saldzinmo pakpienu (piem., darms darbs, apgaismota istaba),
bet ja divdabi liet ar adjektva nozmi, tad var bt ar gradcijas pakpieni, piem.: tkams,
tkamks (bet ne: tekos tekoks!).
12. Izteiciens vi kalpo uz Latvijas dzelzceiem gan atgdina kr. o a
o , tomr nav kda. ai gadjum var liett ar loktva formu: vi kalpo
Latvijas dzelzceos. Pdj forma pat vl labka, jo, sakot uz dzelzceiem, var likties, ka
darbs norit rpus telpm, zem klajas debess.
13. Pc kr. val. parauga (o ) radusies fraze vi izpilda
dienesta pienkumus. Latviski pareizi te jsaka: veic vai dara savus dienesta pienkumus.
52
Tpat, latviski runjot, nevar izpildt noteikumus, bet gan ievrot noteikumus (ja kas nav
izdarts, tad noteikumi nav ievroti).
14. Formas miglains un miglots abas pareizas, piem.: miglain rt, miglot rudens vakar
(ldzgi sakmi: rasot zl, dmot istab).
15. Labk teikt, ka biedrbai nodomti (ne: paredzti) stattu grozjumi.
16. Pret izteicienu gaidmais laiks nav iebildumu, jo kas par laiku interesjas, tas ar gaida
(piem.: rt gaidms lietus, pc nedas gaidms labs laiks).
17. Mness, zeme, saule ir sugas vrdi un rakstmi ar mazu, bet Lauvas zvaigznjs k
pavrds ar lielu burtu.
18. Kurs (Kurzemes rietumos) kdas vietas apdzvotju nosaukumus atvasina ar piedkli
-nieka- (siev. k. -niece-), tpc pareizi jrun par nceniekiem un nceniecm (ne ncietm!).
Sastop ar ncenietes.
1. Plokas viet ieteicams liett vrdu spulga (-- c.).
2. Teikum ie soi ievada Japnas jaunu aktvitti n nav ievrota pareiza vrdu
krta, jo piederuma enitvs Japnas te ciek saists ar aktvittes vrdu un tuvk to
preciz, kpc jnostda tam priek: ievada jaunu Japnas aktvitti n. Ja turpretim grib
paturt skum minto vrdu krtu, tad atribts jliek ar noteicamo galotni: ievada Japnas
jauno aktvitti n, kam cita nozme. Un tpat jsaka: ieradies Berln Latvijas jaunais (ne:
jauns) stnis Celmi, zias sniedza 70 gadus vec (ne: veca) Lata Kroja. ais gadjumos
nenoteicam galotne nav lietjama. Ar pc nordm vietnieka vrda sekojoais atribts var
bt tikai ar noteicamo galotni, piem.: tas klibais (ne: klibs) vrs ar to lielo (ne: lielu) apkakli,
ai skaistaj (ne: skaist) grmat.
3. Vl nav izskausts jau sen vajtais ermnisms pie izdevbas (bei Gelegenheit). T,
piem., Rts raksta: pie nkos izdevbas vii atgot Viu. Pareizi is teikums skan:
rodoties izdevbai vai nko izdevg brd vii atgot Viu.
4. Teikum agrk, ldz 1925. gadam, abi pagasti bija apvienoti paskaidrojums ldz
1925. gadam jatdala ar kommatiem.
5. Aizgt smdes (no vidus lejsvcu smede) vrda vietu var aizstt vecs, labs vrds
kalve, kam sakars ar verbu kalt un ko jau pazst daos Latvijas apvidos. Pazstams ar kalvis
(= kaljs), piem., taut. dziesm: dod, mmia, kam dodama, nedod kalvja dliam!
6. Teikum tas nenozm o sankciju nekavjou spk stanos lietta nepareiza, no
transitva verba atvasinta tagadnes lokm divdabja forma ar -os (nekavjos), kas apzm
nerefleksvu darbbu (it k ko nekavjot). Tau pc satura jauams, ka te pamat refleksvais
verbs nekavties, kpc tertiski pareizi btu sact: tas nenozm o sankciju nekavjoos
spk stanos. Bet vl labk ai gadjum runt par sankciju tltju spk stanos.
7. Ir nepareizi, ja, savienojot divi koordintus substantvus, saika un viet liek
kopojamo zmi (skat. J. Endzelna Da. val. kdas); tpc pareizi jsaka, ka atklta
satiksme starp Rgu un Suntaiem (ne: Rgu-Suntaiem), starp Modonu un Lubnu (ne:
Modonu-Lubnu).
8. J. Zis nodruktais teikums visas s opercijas norisinjs, neskatoties uz
straumm lstoo lietu darints pc kr. val. parauga (sal. ...). Latviski pareizi
jsaka: visas s opercijas norisinjs, lai gan (ar: kaut gan) lietus lija straumm vai
lietum straumm lstot.
9. Neskan labi ds J. Z. nodrukts teikums: ierou eksporta aizlieguma atcelanai
piekritis liels iespaids ar pscholoisk zi. Pareizi jsaka: bijusi liela ietekme ar
pscholoisk zi.
53
10. Teikum aizsargu organizcijm piekrt izcilus vieta adverbs izcilus nepareizi
lietts adjektva izcils viet. Pareizi is teikums skan: aizsargu organizcijm ierdma,
pieiama vai ir izcila vieta.
11. Teikum jaunavas d pretdu ekscesi Telos saliktenis pretdu k atribts
lietjams.
12. Gads, ka pc krievu parauga ar latvieu skaitties liet ar nozmi ir,
piemram, d teikum: mints personas skaits mana iecirka makstju sarakstos.
Pareizi ai gadjum jsaka: mints personas ir mana iecirka makstju sarakstos (neskaits
sarakstos nav sarakstos).
13. Substantvs las sastopams tikai daudzskaitl, tpc nepareizi teikt: sird ievs
savda la (pareizi: las).
14. Verbu pavadt parasti liet td nozm k vcu begleiten. Figrl izteiksm
turpretim var o vrdu liett ar ar nozmi verbringen tds frazs k, piem., pavadt vasaru,
pavadt svtkus (sal. taut. dz.: bez maiztes nevarju ne dienias pavadt).
15. Ldzgi vrdiem mlabas, labas lietanai dergs ar subst. gaidabas ar nozmi
sehnsuchtsvolles Erwarten un adjektvs gaidgs (erwartungsvoll), piem.: prieknieces stvja
ar gaidgiem mjiem.
1. Var rasties grtumi teksta izpratn, ja grafiski neati vietniekvrdus k, t, (vr. k.
vsk. en.) un t (siev. k. vsk. nmin.) no adverbiem k, t, , sevii teikuma skum, kur vl
nelastais teksts neauj lastajam uztvert turpmko saturu, piem.: K apzingas gribas
izpaudumies... (k vai k?). Lai novrstu das nertbas, ieteicams mintos vietniekvrdus
rakstt ar svtriu (k, t, ), bet adverbus ar lauztas intoncijas zmi (k, t, ), piem.: k
maizi d, t dziesmu dzied. K dzen, t lien. notika, t notika man jaunam dzvojot. Ar
jumtiu (lauztas inton. zmi) jraksta ar t k (weil), tpat, k nek.
2. A. iezens savas latvieu gramatikas jaunk izdevuma titullap raksta trspadsmitais
prlabots iespiedums, ko lasot var domt, ka ar pirmais iespiedums ir pardjies atkltb jau
k prlabots. Latviski pareizi jsaka: prlabots trspadsmitais izdevums (tpat ar, piem.:
prlabots un papildints otrs, treais utt. izdevums).
3. Radiofna programm nodrukts ds nepareizs teikums: kas spj veicint interesi
praktiskam darbam. Pareizi runjot, var veicint interesi par praktisku darbu.
4. Pazstam grieu filozofa Skrata (gr. Skrats) vrds rakstms ar gau pirms zilbes
kvantitti: Skrats (ne: Sokrts vai Sokrats).
5. Vidus Grieijas Boitijas apgabala iedzvotji saucami par boitieiem (vsk. nmin.
boitietis), ne boicieiem (radiof. progr.) vai beocieiem, jo ar grieu valod ais vrdos ir t,
ne c (sal. apgab. nos. Boita).
6. ur tur mina izteikt vcu sieh, pc kua nk citjam autora vrds, ar impertva
formu skaties vai skatais (sasinti skat.), liekot nepareizi pc t autora vrdu nmintv,
piem.: skat. Kalni. Var gan pc vrda skaties sekot objekts akuztv: skat. Kalniu, bet ar
tas neskan labi. Izldzties te var t, ka pieliek vl vienu vrdu: skaties (skatais) Kalnia darbu
vai: par ko Kalni.
7. Laikrakst Rts bija lasms teikums, ku mints kds deni necaurlaidos mtelis.
is saliktenis necaurlaidos nav labs, vienkrt, jau tpc, ka tagadnes darms krtas
divdabi ar -os atvasina no tagadnes daudzsk. pirms personas, atmetot -am un piekaot -os,
t ka pareiz divdabja forma btu laios; otrkrt, tpc, ka negcija jliek verba priek, un
tad rastos forma cauri nelaios. Bez tam ai fraz no divdabja (nelaios) atkargs objekts
(deni), kas latv. valod neiespjams. nepareizi darint saliktea viet ieteicams prof.
Endzelna jau agrk propontais vrds nemirkstams, piem.: nemirkstams mtelis,
54
nemirkstama drbe, t.i., mtelis, drbe, kas nemirkst, nevar mirkt, jo nelai deni cauri.
Ldzg krt atvasinti ir jau ar tdi vispr pazstami vrdi k nkamie (= nkoie) laiki,
mirstami cilvki (cilvki, kam lemts mirt), mirstamas drbes u. d. c.
8. Pazstamais echu mziis saucas Smetana, ne Smtana, k vi msu radiofn
nokrustts.
9. echu valodnieka prof. J. Zubatija vrds rakstms ar balsgu svelpeni skum: Zubatijs
(ne: Subatijs), jo ar pats vi t paraksts (Zubat).
10. Blakus nmin. f. ministrs akuztvs var bt tikai ministru (ne: ministri).
11. No krievu valodas patapint prosas vrda (vcu die Hirse) vietu var aizstt Elgera
vrdnc (Dictionarium 1683.) mintais vrds sre, kas ar tagad ieteicams par dergu (sal.
l. sra vai sor td pat nozm).
12. Rt nodrukts ds teikums, kur nepareizi dartja vrda priek likta prepozicija
no: Krtbas uzturana neutrl zon no japu kaaspka. Latviski pareizk o teikumu
var izteikt, piem.: K Japnas kaaspks uztur krtbu neutrl zon.
13. Sav nozm iami tdi vrdi k autarija (gr. autrkeia) papieticba un autarchija
pavaldba, valdana par sevi.
14. Vl nav izskausta peam paraa atstt uzvrdus neloctus. T, piem., Rts blakus
kristbvrda akuztvam liek uzvrdu nmintv un raksta, ka Tautas labkljbas ministrs
ieclis par veselbas valdes locekli Arvdu Kse (pareizi: Arvdu si!).
15. Latvieu valod no daiem substantviem var atvasint ar adjektvus ar piedkli
-iska-, piem.: tauta tautisks, dzeja dzejisks. Ldzgi var atvasint adjektvus ar no
svevrdu substantviem. Un k runjam: prza przisks, algebra algebrisks, t varam
teikt ar: Roma romisks, Eiropa eiropisks (ne: eiropeisks).
16. Daudzi rakstnieki, kas ikdieni valod gan run par uguni, dzej tomr, dzdamies
vai nu pc atskam vai skas vrda formas, lai nejauktu ritma, liet augzemnieku izloku
vrdu guns (ar demintva f. guntia, gunti, piem., Raia Zelta zirg: Nkat! Gunti! e
ir gunti!). Bet is vrds rakstu val. skan tikpat nepareizi, k kad teiktu: grdi, gods, mgs,
kur jsaka: graudi, gads, miegs. Un var jau vajadzbas gadjumos sku formu atrast ar citdi.
Uguns vrds radies no veckas formas ugns (ar zilbisku n), kas ldzga l. formai ugns, tpc
ar tagad varam runt par ugni (bez apostrofa), piem.: iededz ugni, neauj izdzist ugnij! Tikai
viensk. nmin. forma im vrdam nav rta.
17. Rt bija ziots, ka kd izrkojum dziedot dziesmas uz Aspazijas tekstiem.
Pareizi jsaka: dzieds dziesmas ar Aspazijas vrdiem.
18. Filoloijas kandidta grada apzmjums latniski ir cand. phil. (candidatus
philologiae), ne kand. phil., k raksta J. Z..
19. Pou dziedonis, Varavas operas baritons Jeis (= Juris) apickis (Jerzy Czaplicki)
saucams nevis par Jeri, k mints Izgl. Min. Mn. vai Dersi, k vi nokrustts Nacionls
operas afis, bet par Jei (nmin. Jeis), jo pou grafik r + z izrunjams k latvieu .
20. Nav ievrota pareiza vrdu krta d teikum: dens aizieot no ministra tautu
savienbas liets postea, kur starp apzmtju ministra un apzmjamo vrdu postea
iesprausti vl 3 vrdi. Pareizi jsaka: dens aizieot no tautu savienbas lietu ministra
postea vai, lai izvairtos no daudzajiem enitviem, dens vairs nebot ministrs tautu
savienbu liets.
21. Kd skatu log, reklmjot preces, nepareizi rakstts: pa ievrojami ltm cenm.
Pareizi: par ievroj. lt. c.
22. Neviet atmesta prepozicija d (Rt nodrukt) teikum: bumbu sprdzieniem
(pareizi: ar bumbu sprdzieniem) nogalinti 500 cilvku.
23. Substantvi ar piedkli -b- izteic dzva radjuma pastvgu un aktvu pabu, kpc
kr. labk tulkot ar vrdu lkumainums, ne lkumotba.
24. Prepoziciju pie parasti liet lokl nozm, citos gadjumos no ts jizvairs. Neskan
labi ar ds teikums: pie tuberkulzes slimniekiem novrojama tempertras celans. ai
gadjum labk teikt: novrots, ka tuberkulzes slimniekiem ceas tempertra.
55
1. Kommentjot K. Sen-Sansa skadarbu Nves deja, radio programm mints teikums
Nve pieklauv kapiem. ai teikum bez kda pamata atmesta prepozicija pie (pieklauv
pie kapiem), un ar verbs klauvt nav laikam latvisks, kpc labk teikt: nve piedauza (vai
klaudzina) pie kapiem.
2. Vai tdos savienojumos k vczemes rieksti, vczemes egle (= lapegle, larix europaea)
atribtu vczemes uzskatt par pavrdu vai par sugas vrdu (t.i., vai to rakstt ar lielu vai
mazu burtu)? ai jautjum domas dals.
3. Rts raksta: Miertiesnesis Zvaigznte apsdzto sodja katr liet ar 4 mneiem
cietum. Pareizk te loktva (cietum) viet likt enitvu: sodja ar etriem mneiem
cietuma.
4. Verbs piejemt lietts nepareizi d (Rt nodrukt) teikum: Valdbas maia
Spnij piemusi tagad joojou raksturu. Izteiciens piemusi raksturu darints pc vcu
valodas (sal. Charakter angenommen) parauga. Latviski var teikt: valdbas maiai Spnij
tagad ir joojos raksturs.
5. Labojams ds Rt nodrukts teikums: Vi aizrvies no fotografanas un
apmies uzemt visus. Latviski pareizk bs, ja teiksim: vi sajsminjies par
fotografanu un apjmies visus nofotograft.
6. Peama ir msu diens novrojam tendence bez vajadzbas skaust prepozicijas, ar ko
dakrt teksts kst prprotams, pat nesaprotams. T, piem., Rts raksta: prjiem
eksemplriem vajadzja iepriek parakstties. Pareizi: uz prjiem eksemplriem vajadzja
iepriek parakstties.
7. Objekts nekad nevar bt nmintv; tpc aplams ir Rt nodruktais teikums ar
Budas vrds nebot grti atcerties. ai gadjum objekts jliek akuztv, un pareizi is
teikums skan: ar Budas vrdu nebot grti atcerties.
8. Kristbvrds Vallija rakstms ar divi l: Vallija, ne Valija.
9. Adjektvs dros nav savienojams ar iepriekju enitvu, tpc nepareizs ir
apzmjums vja droas (pareizi: vj nedziestoas vai nenopamas) spulgas.
10. Gads last sludinjumus, kur pircjiem sola prdot ltus pianinos (glui k vcu
valod!). Latviski pareizi jsaka: prdodu ltus piannus vai prdodami lti pianni (viensk.
pianns).
11. Rt nodrukts teikums: K. Jkabsons te parda sevi k labs lauku dzves vrotjs.
Te labk teikt: parda sevi k labu (ar: par labu) lauku dzves vrotju vai pards k labs
lauku dz. vrotjs, ar: pards par labu lauku dz. vrotju.
12. Labojams ds Rt nodrukts teikums: Rantas tlu autoram vajadzja gan
izsmeok paskaidrot. Pareizi: pamatgk, pilngk paskaidrot.
13. Svevrds dialogs un adjektvs sapratgs (sal. verbu saprast) rakstmi ar su a (ne:
dilogs, saprtgs).
14. Svtrots.
15. K rakstm kop tdus vrdus k turpat, tpat, t jraksta kop ar tadpat ar
nozmi tai pa laik, piem.: tadpat ierads ar prjie pulki. Turpretim kompon. pat jraksta
irti tais gadjumos, kad to liet td nozm k vcu sogar, piem., aiz bailm vi tad pat
atbildt nevarja.
56
1. Vietniekvrds is ar nekatras krtas nozmi sastopams tikai retos gadjumos (ne is,
ne tas, ldz im, o to), turpretim tas labi der nekatras krtas apzmanai. Nepareizs
tpc ir radiofna laika vsttja izteiciens sakar ar o (sal. kr. ), un latviski
labk teikt sakar ar to.
2. Rt nodrukts teikums ar du nepareizu vrdu savienojumu: Dombrovska atceres
nves diena. Pareizi: Dombrovska nves dienas atcere.
3. Piespiestas, negrozmi izpildmas darbbas apzmanai latvieu valod liet dbitvu;
tpc ir lieki likt s formas priek vl svevrdu obligtoriski un teikt, piemram, ka
visiem biedriem obligtoriski jierodas (k tas lasms Preses biedr. prieknieka
uzaicinjum par 18. nov. svinbm); ja jau jierodas, tad, protams, obligti. Labk tpc
teikt: katr zi visiem jierodas vai ieraans visiem obligta.
4. Rt nodrukta fraze: atlikuo ceu vi turpinja zirg. is teikums ir prprotams: t,
piem., griei sav laik iekuva Troj, paslpuies pc Odiseja padoma koka zirg. ai
gadjum labk teikt: atlikuo ceu vi turpinja uz zirga vai jus.
5. Rt nodrukt teikum nepareizi likts substantvs adjektva viet: Budas spks esot
gigants; pareizi: gigantisks.
6. rstniecbas ldzekli pret drudzi sauc par chinnu, ne hinnu, k raksta Rts.
7. Radiofna programm mints teikums Vakalis tic sava dla prvrtbai td nozm,
ka dls it k prvrties. is jaunvrds prvrtba nav laimgi darints, jo citi substantvi, kas
atvasinti no verbiem ar piedkli -b-, nav lietjami d nozm. T, piemram, tiepba
nozm tieksmi tiepties, censba censties, skaudba skaust, izrdba izrdt. Un t ar
prvrtba steni vartu nozmt tikai tieksmi vai spju prvrsties (o vrdu vartu liett,
piem., runjot par chameleonu). Bs pareizk, ja minto teikumu izteiksim di: Vakalis tic,
ka dls prvrties vai Vakalis tic savu dlu prvrtuos.
8. Kd sludinjum mints teikums izgatavoti uz pastjumu. ai nozm pastjuma
vrds neder, un ar prepozicija uz te lietta k ermnisms (auf Bestellung). Pareizi te
jsaka: izgatavoti pc pastinjuma.
9. Kds artelis sludinjum ieteic darbiniekus ar artea neaprobeotu drobu. Bet
droba ir aktva, pastvga paba, un tda nozme ai gadjum neder. Pareizi bija jraksta:
ar artea pilngu garantiju, pilngu nodroinjumu.
10. Pc kr. val. parauga ( e) ar Jaun. Zias taisa sldzienu. Latviski
tai viet jsaka: secina, sprie.
11. Pou grafik l izrunjams k latvieu mkstintais l (), bet l ar rsm vilktu
svtriu k latvieu cietais l (l); tpc pou Lublin latviski jraksta ar mkstintu 1: ubina
(ne: Lublina, k nodrukts Latv. konvers. vrdn. 97. b.), bet uck ar cieto l: Lucka.
12. Formli pareizs un bez vainas darints ir jaunvrds pliknis kaila ermea gleznojuma
nozm (Latv. val. vrdnc minta ar plikne kails apgabals).
13. Ar -e beidzas substantvi, kas nozm akciju, piem.: apskate, apgde, uzskate (piem.,
uzskates ldzeki). Ar pret vrdu iegde (k iegdana) nav iebildumu.
14. Blakus krtjam remontam, kas notiek pc zinmiem laika spriem, var bt ar
rkrtas remonts, kas izdarms vajadzbas gadjumos, kad radies bojjums.
15. Jaunvrdu piegrieztne, -nes (a, der Schnitt) var liett.
57
1. Radiofna programm nodrukts ds nepareizs vrdu savienojums: Tolstoja 25 gadu
aizma atcerei (virsraksts). Gadiem nav aizma, un ar par Tolstoja aizmu te nedomja
runt; bez tam atcerans domta ne par 25 gadiem, bet par Tolstoju pau. Te labk, teikumu
prveidojot, teikt: Tolstoja 25. nves dien. Ldzgi jsaka: Krija Valdemra 110.
dzimanas dien (ne: Kr. Valdemra 110. dzimanas dienas atcerei).
2. Pazstamais daudzo Vcijas eizaru vrds ir Heinrichs, latviskaj prveidojum
Indriis, bet ne Henrijs, k druk Rts.
3. Verbam izpildt dai piei prk daudz dadas nozmes, liekot, piemram, kdam
izpildt gan pienkumus, amatu, pavles, soljumus, gan dziesmas, mziku un vl daudz ko
citu. Tau, latviski pareizi runjot, var izpildt, piemram, tikai alu no mucas; nepareizi tpc
ar Rts raksta, ka visi zemes darbi izpildti. Te jsaka: visi zemes darbi pabeigti.
4. Par kdu kustbu var teikt, ka t nevis cieta neveiksmi, k raksta Rts (sal. kr.
), bet gan neizdevs vai beidzs ar neveiksmi (skat. J. Endzelna
Da. val. kdas).
5. Izgltbas ministrijas vstures programm mints substantvs apgaisma vcu die
Aufklrung nozm. Saldzinot ldzgi darintus vrdus, redzam, ka, piem., apdrzs ir drzs ap
ko (drzs ap mnesi), aproce kaut kas ap roku; un t ar apgaisma btu jsaprot k gaisma,
kas ir ap ko apkrt, kpc is vrds mintaj nozm neder. T viet liekams substantvs
apgaisme, kas darints no verba apgaismot (ldzgi k subst. iekre no verba iekrot).
6. Ar Izglt. min. vstures programm nodrukts nepareizi gr. filozofa Skrata vrds:
Sokrts (pareizi: Skrats).
7. Radiofna programm mints teikums elpa, kas caurstrvo o darbu. Tau prepoz.
caur nevar savienot ar verbiem, kam personas galotne, tpc te jsaka: elpa, kas strvo
caur o darbu.
8. Radiofna programm rakstts Vgners (ar gau a), bet uberts (ar su u). Pareizi ar
pdj vrd ir gaa pirm zilbe: berts (ar manis).
9. Rts negrib atmest nevajadzgus dubultniekus un raksta Italijas pilstu Mesinu ar divi
s. Pareizi: Mesina, ne Messina. (Blesse, kur prof. pats Blese).
10. Pazstams franu rakstnieces George Sand vrds latviskaj transkripcij rakstms
ora Sanda (ne: ora-Zanda).
11. Nepareizs ir ds Br. Z. nodrukts teikums: Vii nevs aun Koa apzagties.
Ar savienojums no aun Koa apzagties ir aplams, jo blakus refleksvai formai (apzagties)
nevar dartja vrda priek likt prepoz. no (no Koa). Te var tikai teikt: vii nevs
aunajam Koam apzagties. Jievro ar, ka cita nozme bs, ja teiksim: neva aunajam
Koam apzagties.
12. Teikum nodibinta neatkarga no Nankinas valdbas valsts nav ievrots noteikums,
ka apzmtjs liekams substantva priek. Pareizi jsaka: nodibinta no Nankinas valdbas
neatkarga valsts.
13. Adverbu augup nevar likt prepoz. augpus viet; tpc labojams ds teikums
(Rt): augup (pareizi: augpus) dzelzs tilta radies sastrgums.
14. Teikums grti prvarams bezcea kalnains apgabals jprlabo di: grti prvarams
kalnains bezcea apgabals (e).
15. Latvieu valod neiespjami tdi vrdu savienojami k dzensiksna, ujmana (skat. J.
Endzelna Da. val. kdas), tpc ir aplam, ja vcu die Rutschbahn tulko ar salikteni
sldkalni, kur verba saknei sld pievienots substantvs (kalni). Bet var gan latvieu
valod atvasint vrdus, kas apzm vietu, kur ko dara, ar savienojumu -kl- piedkos, piem.:
gankla (tpat: pereklis, miteklis), un ldzgi im vrdam varam tpc kalniu, no k
slidinties, nosaukt par sldekli (nmint. sldekle).
58
16. Ka var nonkt ldz absurdam, atmetot bez vajadzbas prepozicijas, rda ds Rt
nodrukts teikums: nelaiis piederja biedrbas dibintjiem. Pareizi: piederja pie
biedrbas dibintjiem.
17. Saldzinmos teikumos saiklis jo ( jo) liekams kompartva priek; tpc nepareizs ir
ds teikums (Rt): jo lielku honorru tam maksja, jo ar (pareizi: ar jo) lielku nodokli
viu aplika.
18. No transitviem verbiem nav darinmi divdabji ar -os, un vajadzbas gadjumos te
jizteicas citdi (ar kdu verba formu, subst. vai adjekt.). Ar teikums darbam satur un
form jbt tautas dzvi ceoam un audzinoam jlabo di: darbam ar saturu un formu
(ar: satur un form) tautas dzve jce un jaudzina.
19. Kda persona ar sludinjumu mekl pirmklasgu kungu piegriezju. Pareizi:
pirmklasgu piegriezju kungu uzvalkiem.
20. Uzreiz (ar uzsvaru 2. zilb) rakstms kop, jo reiz ir sasinjums, turpretim par to,
k rakstt uzreizi, domas var dalties (konvencijas lieta).
21. Vrd ldzko komponentam ldz nav prepozicijas nozmes; abi vrdi apvienojuies
salikten, tpc tos var rakstt kop.
22. Ja savienojums ne reti lietts ar tdu nozmi k nevis reti, bet biei, tad abi vrdi
jraksta irti; turpretim kop (nereti, ar uzsvaru otraj zilb) is vrds rakstms tad, ja
saliktenim piei nozmi: diezgan biei, ad tad.
23. Tdi no verbiem atvasinti substantvi k lkme, cirsme (-a) darinti no verba pagtnes
celma. Pc o vrdu parauga kr. a, vcu der Zug (im Ofen) tulkoanai latv. valod
atvasinms jauns vrds vilkme (labk k velkme), piem.: krsnij laba vilkme, t.i., krsns labi
velk.
24. Tdi vrdu savienojumi k brnum jauks, brnum labs, milzum bagts, milzum
daudz, kur pirmaj da ir adverbs (brnum, milzum), rakstmi irti.
25. Ar ekspliktvu /Endzelns ar zmuli pierakstjis: ne tik, bet ar citos gad./ nozmi
vairk parasts liett jeb /Endzelna piezme: robea paplainj./ (gramatika jeb valodas
mcba), tau prasba nav obligta, un d pa nozm var liett ar vai (viens metrs vai
/Endzelns svtrojis vai un virs uzrakstjis: tikai jeb/ desmit decimetru).
26. Kommata lietana. Ja kda substantva priek ir vismaz divi adjektvi, tad rodas
jautjums, vai starp tiem liekams vai nav liekams kommats. Te iespjami vairki gadjumi:
1) Var droi teikt, ka kommats nav liekams tad, ja substantvam pievienotie atribti ir ar
dadm galotnm (piem., ar noteicamo un nenoteicamo); tpc teikum sankui dai vecie
draugi starp vrdiem dai (adj. ar nenot. gal.) un vecie (adj. ar not. gal.) kommats nav
jliek. Tpat bez kommata jraksta mksts rupjs maizes gabali. /is piemrs ir
prsvtrots./
2) Kommats nav liekams starp adjektviem ar tad, ja otrs adjektvs tiek savienots ar
nkamo substantvu ciek vienb, pc nozmes it k tuvodamies saliktenim, piem.: vii
izdzrui gardo sarkano vnu: dzv za varde bija ielikta stikla trauk.
3) Ja pirmais vai pirmie adjektvi apzm ne tikai substantvu vienu pau, bet to
kopjgumu, ko rada substantva un tam tuvk adjektva savienojums, tad kommats nav
liekams. Piemri: rzemju jaunkie poltiskie notikumi; jauni filoloiski ptjumi;
daudzie neattaisnojamie rkojumi. Un tpat bez kommata jraksta: es nopirku lto
nebalinto audeklu, jo te pirmais atribts (lto) apzm substant. t apvienojum ar tuvko
atribtu (nebalinto).
Gadjumos, kur par kommata vajadzbu rodas aubas, der iegaumt du praktiskas dabas
rgulu: ja atribtu krtu var grozt, tad kommats starp tiem liekams, piem.: ga, resns ozols
un resns, ga ozols vai vi gja gurdiem, smagiem soiem un gja smagiem, gurdiem
soiem (starp atribtiem kommats jliek).
4) Krsa ir pusldz pastvga paba, un msu apzi krsu adjektvs, kas substantva
priek, saists ar pdjo diezgan cie vienb; tpc kommats, kad seko vairki atribti,
59
krsu adjektva priek nav liekams, piem.: jauns brns zirgs (jaunums var mainties,
brnums paliek); tpat smagi melni padebei; skaists zils acis (visur bez kom.).
1. Rt mints dziedncas vrds santorijas nozm. Bet piedklis -nc- ir kaut kas
krievisks; bez tam is vrds prprotams un to var uztvert k apzmjumu vietai, kur dzied.
Drzk vartu dziedncas vrda viet likt jaunvrdu dziedtava, lai gan nav ieteicams bez
vajadzbas darint jaunus vrdus.
2. Radiofna programm mints upes nosaukums Salace. Pareizi: Salaca.
3. Rts vl raksta par pletdzelzi (vcu das Pltteisen), kad mums jau ieviesies labs vrds
gludeklis.
4. Kd sludinjum lasms teikums: pazeminjm cenas uz baterijm. Pareizi:
pazeminjm cenas (kam?) baterijm.
5. Skolas iel uz kdiem vrtiem izlikts sludinjums: izdodas istaba (pc kr.
a parauga). T k latvieu valod refleksvs formas ar pasvu nozmi nevar liett, tad
te jsaka: izrjama istaba.
6. Laikrakst Students somu rakstnieks Kivi (= akmens) nosaukts gan par Kiv (ar
svtriu uz beidzam i), gan Kv (svtr. uz abiem i). Pareizi is vrds jraksta ar su i abs
zilbs: Kivi.
7. Labojams ds Student nodrukts teikums: Kristofors Devsons, angu rakstnieks,
sarakstjis kristinisma vsturi, vadoties no attstbas viedoka. Pareizi bija jsaka: raugoties
no attstbas viedoka.
8. Studentu urnls Universitas liet nepareizu impertva formu necieiet. T ir rupja
kda, jo -iet priek j zudusi. Te bija jraksta necietiet.
9. Lietuvas valsts prezidents saucas A. Smetna (-- c.), kpc enitvs var bt tikai
Smetnas, ne Smetna.
10. urnl Universitas ievietots kds apcerjums ar du nepareizu virsrakstu: Trs
nciju integrjoie faktori valoda, kultra un centrl vara. Te, pirmkrt, no divdabja ar
-os atkargs objekts (nciju), kas latv. valod neiespjams; otrkrt, ar svevrdu nozme nav
pareizi izprasta, jo integrt (no lat. integrre) nozm kaut ko sabojtu padart par neaizkartu,
restaurt, papildint, atjaunot. Te bija jsaka: trs faktori (vai: trs pamatfaktori), kas rada
nciju.
Ldzgi labojams ar teikums tekst: Kas ir ie immaterilie valsti integrjoie faktori?
Turpretim pareiza ir tai pa rakst nodrukt fraze trkst eit zinmu integrjou faktoru,
jo ai teikum nav no divdabja atkarga objekta.
11. Latv. valod nav iespjami tdi atvasinjumi k lzgs vai lstgs, tpc vajadzbas
gadjumos, piem., tulkojot vcu rotbrchig, kr. aoo, jizsaks citdi. Var teikt:
metalli vai mls, kas karstum plais; ar: karstum plaisjos metalls, mls. Jievro, ka ne
katru sveas valodas vrdu var tulkot latvieu valod ar vienu vrdu.
Nav latvieu valod ar tdu formu k mircgs (= kas mirkst), jo adjektvus ar piedkli
-ga- atvasina no verbu pagtnes celma (tikai retumis no tagadnes c., piem., formu mirstgs,
kas vcu mctju darinta; tai viet var teikt: mirstams). Adj. milzgs turpretim atvasints no
substant. milzis, ne no verba milzt.
12. Formas garenisks un garens neizteic vienu un to pau jgumu: garens (lnglich) ir
vairk ga nek plats, piem., garens ezers; garenisks (der Lnge nach) nozm virzienu
parallli gaajai malai, piem.: seg ieaustas gareniskas svtras. Tpat nozmes starpba ir
vrdos lmens un lmenisks: lmens nozm pilns ldz malm, piem., spainis glui lmens;
lmenisks ir horizontls, piem., plaku lmenisko stvokli noteic lmerdis.
60
13. Ldzgi apkaojamm dzensiksnm un sldkalniiem, latvieu valod nav vajadzgi ar
tdi saliktei k celtspja, pirktspja (tikai stgribas vrdu nkas leglizt, jo tas jau ieviesies).
Labojams tpc teikums zemnieku pirktstpja tagad uzlabojusies. Pareizi o pau domu var
izteikt di: zemnieki tagad spj vairk pirkt.
14. Vrdos brtne un ierakne piedklis -n- nek neizteic, tpc teikumu augstu brtu un
dziu ieraku samr maz labk izteikt di: augstu brumu un dziu ierakumu samr maz.
15. Formai teiksma nav labu paraugu latv. valod, tpc t nevar aizstt teikas vrda
vietu. Turpretim parastais adj. teiksmains lietjams.
16. Kommata lietana. Ja divdabis viens pats, tad to neatdala ar kommatu; bet teikum
vi crt mlams meitenes tlu, neprasdams, cik tas maks divdabja (neprasdams) priek
jliek kommats, jo te divdabim blakus ir atkargs teikums (cik tas maks).
Kommats k priek nav liekams d teikum: strdnieks cien tos, kas tpat k vii ar
grtbm peln.
Teikum rotaai nav nekda mra, nedz nolka nedz priek jliek kommats.
Bez kommata k priek un bez kla rakstms ds teikums: Tan laik ms redzam tdus
vrus k Kr. Valdemrs, Fr. Brvzemnieks un Kr. Barons (ne: tdus vrus, k:).
Citdas pieturas zmes liekamas d teikum: No vism dabas pardbm, k: vj,
prkons, dens pldi, es gribtu izcelt zemes trci. Te var izldzties ar domu zmi, uzskatot
paskaidrojumu, skot ar k, par iespraustu teikumu: No vism dabas pardbm piem.,
vj, prkons, dens pldi es gribtu izcelt zemes trci.
1. Lliju dzimtas pazstamo smargu ziedu spolaugu sauc par hiacinti, vsk. nm. hiacinte,
ne par jacinti, k raksta Rts, bet kas skan prk vulgri.
2. Dai laikraksti, piem., Rts, joprojm ietiepgi liet nepareizo formu patreiz pareiz
vrda pareiz jeb patlaban viet.
3. Pareizi varam runt par buu (mkstints r) laivu, ne bu vai bru laivu.
4. Nepareizs ir teikums turpinot pielikt ples konflikta atrisinanai. Pirmkrt, pc verba
turpint nevar likt infintvu, bet gan objektu akuztv (var turpint, piem., darbu,
apspriedi, kda nodoma relizanu). Otrkrt, latviski runjot, nevar pielikt ples (darints
pc kr. parauga), bet var gan plties, censties ko pankt, censties ko
padart. Minto teikumu latviski pareizi var izteikt di: joprojm ploties (ar: cenoties)
konfliktu atrisint.
5. Nerts vrdu sakopojums ir d teikum: iestti kds 1000 nosaukumu. Te jsaka
iestts kds tkstotis nosaukumu vai iestti kdi tksto nosaukumi.
6. Burtu nosaukumi, lietjot tos matmatisks un cits zintns dadiem apzmjumiem:
g ga (ne e un ne: ge, jo nemkstints ge latvieu valod neparasts; turpretim saucams par
e), h ha (ne: a), j jta, skols var teikt ar je (ne: e!), k ka, q k (latvieu alfabt
nav, tpat nav w skaas apzmjuma), y ipsils (ne: ipslons), x ikss (ar diviem s, jo tad var
loct: ikss, iksa, iksam), z (ztas burts) ze (ne: zed).
7. Radiofna vsttjs run joprojm nepareizi par rodu. Pareizi is v. runjams ar su
pirms zilbes a: arods.
8. Labojams ds teikums: Ldzu uzrdt rpniecbas zmi autolnijai tekoam gadam
Vec-Milgrvis Ieciems. Pirmkrt, pavrds Mlgrvis rakstms ar gau pirms zilbes i
(ne: Milgrvis) un pareizais vietas nosaukums ir nevis Ieciems, bet Iuciems. Otrkrt,
kopojam zme starp subst. Vec-Mlgrvis un Iu-ciems izmetama. Minto teikumu var
pareizi izteikt di: Ldzu uzrdt teko gada rpniecbas zmi autolnijai starp Vecmlgrvi
un Iuciemu. Ja lgumu izteic viena persona, tad var atstt pirms personas formu ldzu,
ja nezinmas personas, tad pareizk likt bezpersonas formu ldz (ldz uzrdt).
61
9. Verbs dibint (pc kr. oo parauga) ar nozmi likt pamatu radies, domjams,
tautisks atmodas laik, kad ncs daudz runt par skolu un biedrbu dibinanu. d nozm
is verbs lietjams ar tagad (var dibint jaunas valstis, skolas, biedrbas, sekcijas, kameras).
Turpretim cita nozme im verbam ir teikum sdzba bija dibinta; te pareizi jsaka:
sdzba bija pamatota. Tpat labojams ar ds teikums: lai ar draudiem modintm bailm
btu tiesiska nozme, tm jbt pietiekoi dibintm. Pareizi: jbt pietiekoi pamatotm.
10. Teikum ldz ar to atkrt otrs pamats lietas izbeiganai verbs atkrt lietts sveu
(vcu, krievu) valodu ietekm, lai gan t nozmi ar te varam saprast. Latviskk tomr bs, ja
teiksim ldz ar to zd otrs pamats lietas izbeiganai. Ldzgos gadjumos atkarb no
konteksta verbu atkrist var aizstt ar citi vrdu savienojumi. T, piem., teikumu tad atkrt
ar indosanta atbildba var pareizk izteikt di: tad izbeidzas ar indosanta atbildba. Un
tpat teikumu ldz ar to atkrt prastjas paskaidrojumi varam di izlabot: ldz ar to nav
vajadzgi prastjas paskaidrojumi vai var iztikt bez prastjas paskaidrojumiem.
11. Labojams teikums sodt ar naudas sodu ldz Ls 500, apmr. Pareizi jsaka: ldz
500, (piecisimt) latu apmram.
12. Izplatts un peams ir ermnisms emt (neemt) ko nopietni (pc vcu ernst
nehmen parauga), piem., teikum ar prastja uzturt konstrukcija par aizdevumu nav
emama nopietni. Te pareizi jsaka: nav uzskatma par nopietnu.
13. Teikum apgabaltiesa atmusi prastjai iespjambu pierdt savu prasbu pareizk
teikt iespju, ne iespjambu.
14. Labk teikt aizjemtais (ne: iejemtais) dzvoklis, apdzvots (ne: iejemts) telpas.
15. Latviski runjot, var gan izsmelt, piemram, kdu trauku, aku, di, bet nevar
izsmelt jautjumu, izsmelt darba gaitu. Un tpat nevar mums bt izsmeou atbilu,
izsmeou paskaidrojumu, bet var bt tikai pamatgas vai pilngas atbildes, paskaidrojumi;
tpc labojams ar ds teikums: tiesa atrod, ka ekspertze izsmlusi (pareizi: pilngi
noskaidrojusi) s lietas materilus.
16. Izteiciens k tds gan atgdina sveus (vcu, krievu) paraugus, bet nav pretgs
latvieu valodas garam, un tpc to var liett, piem., is objekts uzskatms par krijas
paumu un k tds nav padots pilstu zemju likumam. ai gadjum var gan teikt ar un
tpc nav padots, bet ai nozm tpc katrreiz nevars liett.
17. Latviski runjot, var gan slgt, piem., durvis un, figrli izsakoties, izslgt (t.i.,
izstumt) kdu personu no sabiedrbas, kdu skolnu izslgt no skolas, bet nevar pc zinmm
premism ko slgt, taist sldzienu vai nkt pie sldziena. Tai viet jsaka: secint,
atzt; bet sldziens ir pareizi secinjums, atzinums. Tpc attiecgi jlabo ar di teikumi:
apgabaltiesa nkusi pie sldziena (pareizi: atzinusi), ka ds prieknoteikums pamatots. Tas ir
par maz, lai no t izrietintu kdu sldzienu (pareizi: lai ko secintu). Tiesu paltas sldziens
(pareizi: atzinums) ds. Gan no liecbas btu izsldzami brni (pareizi: gan brni nav
pielaiami par lieciniekiem).
18. Jvairs ar no tdiem izteicieniem k nav izslgts, -ti, ir izslgts, -ti. Latviski ai
nozm saka: ir iespjams, -mi, nav iespjams, -mi, piemram: nav izslgts (pareizi: ir
iespjams), ka par Vidzemes zemnieka testamenta liecinieku vartu bt ar nepilngadgs. Ir
izslgti (pareizi: nav iespjami) ar sdzb mintie gadjumi.
19. Krist svar (pc vcu ins Gewicht fallen parauga) latviski vartu gan saprast figrl
nozm (it k svaru kaus krist), tomr labk savienojuma viet likt kdu citu vrdu un,
piem., teikumu nekrt svar, ka prastjas dls piedals mtes uzturan izlabojot, teikt:
nav svargi (vai: nav nozmes tam), ka prastjas dls piedals mtes uzturan.
20. Savienojums td krt (auf solche Weise, a o) ar latvieu valod
iespjams un tpc nav apkaojams.
21. Iek latvieu valod ir reti lietjama prepozicija, un t pieaujama tikai nedaudz
gadjumos (piem., sveo nelokmo v. loktva forms); tpc lab valod jizvairs no tdiem
savienojumiem k iek k:, iek t un vajadzbas gadjumos atkarb no konteksta teikumi
prveidojami citdi. Tpc nevar, piem., teikt: ko sti tiesu palta saprot zem vrda
62
bufetiks un iek k pastv via darbba, bet ko sti tiesu palta saprot ar vrdu
bufetiks un kas viam darms vai un k izpauas via darbba. Tpat labojams teikums
taisni iek t pastvja (pareizi: taisni t vai tdjdi izpauds) tiesu izpildtja
nepareiz rcba.
22. Protokolos un lmumos, aizrdot uz vietu, kur prliecinties par motvu pareizumu,
dai liet jaunu vrda darinjumu prlieksme. o jaunvrdu nu nevar atzt par dergu, jo tam
sakn konsonants k, bet verbos liecint, prliecint, prliecinties nav k skaas.
23. K sakm prkrievot, prvcot (par krieviem, vcieiem padart), t varam teikt
ar: prigauot.
24. Filoloija ir zintne, ne grads (zintniska pakpe), tpc aplam ir rakstt (k to dara
Rts, ar Universitas), ka kda persona beigusi augstskolu ar romu filoloes gradu.
Pareizi bija jsaka: beigusi augstskolu ar romu filoloijas kandidta gradu.
25. Labk teikt sarocties (rokas sadot) nek sarokoties.
26. Blakus formai pietiekos (gengend) lietjama ar divdabja forma pietiekams,
piemram, pietiekam daudzum; pietiekami liels gabals.
27. Verba (ie)tilpt tagadnes indiktva forma ir (ie)telpu, (ie)telp (veck) vai (ie)tilpstu,
(ie)tilpst (jaunk). Abas paralllformas pareizas un lietjamas ar rakstu valod (tpat k
tagadnes formas: delu, del vai dilstu, dilst un dzemu, dzem vai dzimstu, dzimst).
1. Ldzgi tdiem jau pazstamiem savienojumiem k pretstraumes zle, pretdruda
ldzeklis mums var bt ar pretuguns krsas (krsas, kas pasarg no uguns), bet ne
ugunsaizsargjoas krsas, k raksta Rts.
2. Lokmi ar tdi -- celmu substantvi, kas apzm vrieus, tpc ir aplam rakstt
(Rt) dabju dzirdt no sava pazia (pareizi: no sava pazias). Un tpat, minot pazstamo
somu epu, var gan runt par Kalevalas, bet ne Kalevala dzimteni, k nepareizi vst radiofns.
3. Labojams ds (Rt nodr.) teikums: Strdnieki vestu noirtu no prjs tautas
dzvi. Latviski runjot, nevar vest dzvi (sal. kr. , vcu Leben fhren), bet
dzvot, un ar apzmtjs liekams substantva priek (vajadztu teikt: noirtu dzvi). Pareizi
o teikumu var izteikt di: Strdnieki dzvotu no prjs tautas noirti.
4. Nepareizs vrdu sakrtojums ir ar d teikum: iecelts par stniecbas Berln
padomnieku. Pareizi jsaka: iecelts par stniecbas padomnieku Berln vai iecelts par
Berlnes stniecbas padomnieku.
5. Labojams ds teikums (Straumnos): kuai bieza matu pne k resns zalktis bija
apvijies ap kaklu (pareizi: pne bija apvijusies ap kaklu). Turpat citdi izteicams teikums
un ko vectvs ar sarunja. Pareizi: lai ko vectvs sarunja vai lai vectvs runja ko
rundams.
6. Varam gan runt par aku urbanu, bet ne par aku boranu (!), k raksta Rts.
7. Ap Nla auggalu atrodos tropu zemes (Abesiniju, Nbiju u.c.) sauc par Etiopiju vai
Aitiopiju (gr. Aithiopia), ne par Etiopi (nmin. Etiope), k vst radiofns.
8. Italijas stnis Parz saucas eruti (ss i), ne: erut, k raksta Rts.
9. Lietuvas upe Nemunas nav saucama latviski pc kr. eman parauga par emani
(Rt), bet par Nemunu (nmin. Nemuns; plats e!).
10. Vai dzelzcea slieu balstu (ee, pala, die Schwelle) saukt par gulsni vai gulzni, t.i.,
vai to izrunt ar balsgu vai nebalsgu svelpeni? Latvieu val. vrdnc attiecgu vrdu formas
vairk sastopamas ar nebalsgu svelpeni (gulst, gulsnt, gulsnties u.c.), tpc ar subst.
gulsni labk liett ar nebalsgu svelpeni: gulsnis, guli.
11. Varam gan runt par pagtnes varu, bet ne par pagjbas (die Vergnglichkeit) varu, k
rakstts Straumnos.
63
12. Var gan saprast un attaisnot salikteni mrtiecgs (kas tiecas pc mra), bet pavisam
neloisks ir savienojums bezmrtiecgs; tpc labojams ar ds Rt nodrukts vrdu
sakopojums: bezmrtiecga stichija. Ar caur kr. valodu ienku svevrda stichija viet
labk likt nosaukumu elements. Minto izteicienu izlabojot, tad varam teikt: bezmra
elements.
13. Var latviski teikt par kdu cilvku, ka vi ir auksts vai glui auksts, ar ledaini auksts
kalkultjs, bet ne ledus auksts aprintjs, k raksta Rts.
14. Teikum (Straumnos) saistti pie rokm un kjm prepozicija pie ir lietta k
ermnisms (an Hnden und Fssen). Pareizi jsaka: saisttm rokm un kjm. Un tpat,
latviski runjot, nevar teikt: pie labks gribas (Rt), bet ar labko gribu.
15. Prepozicija no lietta nepareizi d teikum, kas nodrukts Rt: vadoties no
domas izcelt hasonu cilts deenerciju. Pareizi un bez prepozicijas no to var izteikt di:
cenzdamies izcelt hasonu cilts deenerciju.
16. Dombrovskis-Dumbrjs kd recenzij (Rt) lojas par to, ka lug pavd dai
rusismi, bet pats turpat raksta: izrdja lugu zem nosaukuma (sal. kr. pod zaglavijem)
Nauda valda pasauli. Pareizi bija jraksta: izrdja lugu ar nosaukumu Nauda v. p..
17. K sakm mtropole (galven pilsta, galvas pilsta), t jsaka ar mtropolts
(galvenais bskaps), ne: mitropolts, k ikdieni valod biei dzird runjam.
18. Pc vcu staatsbrgerliche Erziehung parauga ar skolotja Olia Rt raksta:
Latvieu valsts pilsonisk audzinana. Te labk teikt: Latvieu valstisk audzinana.
19. Pareizi varam runt par skrienamo ceu, ne skrjceu, k raksta Rts.
20. Pc kr. parauga Rts raksta: Hors nomainja Saimonu. Tai viet jsaka:
Hors stjs Saimona viet.
21. Nevar rakstt (k to dara Rts) vi ar savu dzves biedru, jo te domta sieva, t.i.,
dzves biedre. Pareizi jsaka: vi ar savu dzves biedri.
22. Interpunkcija.
a) Teikum Pienca vairki kui ai brd no bagts Lemnas, pilni ar tumsrtu vnu
pc pavrda Lemnas liekams kommats, jo atlikuo teikuma dau (pilni ar tumsrtu vnu)
var uzskatt par apoziciju.
b) Parasti kailu divdabi neatdala ar kommatu, bet teikum Teicis, os (obj.) atstja tur
divdabi teicis varam iedomties paplaintu ar iepriekjiem vrdiem (piem.: dus vrdus
teicis), un tpc skaidrbas labad /ar zmuli pierakstts: lai os neiedomtos par obj./ kommats
pc t liekams.
1. Jaunlatgales apri ir miesti Liepna (ar Liepnas upe, Liepnas pagasts, Liepnas
draudze), ne Lipna, k raksta Rts, un ne Lpna, k run pai turieniei, kuu izloksn rakstu
valodas ie ir prvrties par gau i.
2. Prepozicija pie lietta k ermnisms d (Rt nodr.) teikum: pie sievas
aizturanas atrasta ar grmatia. Pareizi jsaka: sievu aizturot, atrasta ar grmatia.
3. Satur pretrungs un ar nertu vrdu krtu ir ds teikums (Rt): mazinjies ar
prkpumu skaits par satiksmes noteikumu neievroanu, par ko sastdti protokoli. K
gan lai saprot apgalvojumu, ka par satiksmes noteikumu neievroanu mazinjies prkpumu
skaits? Un vai par to, ka mazinjies prkpumu skaits, sastda protokolus? Pareizi te bija
jsaka: mazinjies ar satiksmes noteikumu prkpumu skaits vai mazum gjusi ar
satiksmes noteikumu neievroana.
4. Lab valod nekljas liett tdus vrdus k rvt, iervt (no vidus lejsvcu riven).
Attiecg jguma apzmanai paiem ir labs verbs berzt, berzt, ieberzt.
64
5. Padzirdjui, ka vrdu savienojumi kds ar ne, cik ar ne, kas ar ne ir nelatviski
un pareizi teikums jsk ar neuzsvrtu lai: lai kas, lai kds, lai cik (skat. J. Endzelna Da.
val. kdas), dai tomr verba formas dos teikumos liet ar negciju, kas ar ir nepareizi.
T, piemram, nevar rakstt (k to dara Rts): lai kds ar nebtu iznkums, bet gan tikai
lai kds btu iznkums.
6. Lasot (Rt) vrdu sakopojumu Vnes dabas vsturiskais mzejs (das
naturgeschichtliche Museum), varam domt, ka te runa par dabas mzeju, kas ir vsturisks.
Bez tam latvieu valod nav iespjami tdi savienojumi k dabas vsturisks, kur enitvs
(dabas) atkargs no adjektva (vsturisks). Tpc labk, o teikumu prveidojot, teikt: Vnes
dabas vstures mzejs.
7. Ldzgi tdiem vrdiem k piedegas varam liett ar subst. izdegas (= izdegusi
vieta), kas ir pareizi atvasints vrds.
8. Izmeklanas cietuma (die Untersuchungshaft) vrda vietu var aizstt Kaudztes Matsa
Jaunajos mrn. laikos liettais savienojums izmekles cietums. Labs vrds.
1. Rgas pilstas izgltbas valdes skolu nodaas vadtjs J. Broka refer par saiku tpc
ka, td ka un jo lietanu. Zinmos gadjumos (piem., sniegs kst, tpc ka saule silda)
palga teikums var skties gan ar ka (virsteikum tpc, td), gan ar tpc, td
jeb tamd. Rakstot tad nu var rasties aubas par to, vai tpc, td pieder pie virs- vai
palga teikuma, t.i., vai kommats jliek saika tpc, td vai ka priek. Svargi ar
zint, kdos gadjumos saiklis jo un tpc ka var aizstt viens otru. Pc prof. J. Endzelna
korrijumiem un papildinjumiem piejem dus atzinumus:
Saiklis tpc, ka (td, ka, tamd, ka) lietjams tad, kad gribam izcelt vai uzsvrt
kdu iemeslu (cloni, pamatu), piemram: siens nest tpc, ka maz saules (kommats pc
tpc, jo uzsvrts iemesls). Iemesla svargumu var pastiprint ar vrdiem: tikai, tik, viengi, it
sevii, pai, pa lielkai daai, jo vairk, vienkrt, ne vien u.c., piemram: zns neierads
skol viengi tpc, ka bija saslimis (ne nolaidbas vai slinkuma d!). Man nepatkami, ja js
k dls pietvertos man tikai tpc, ka esmu bagta.
Ja turpretim gribam uzsvrt pau faktu, ne t iemeslu (cloni, pamatu), tad jliet saiklis
tpc ka (td ka), piem.: visas druvas izkaltuas, tpc ka lietus ilgi nav lijis.
Daudzreiz saiklis jo un tpc ka var aizstt viens otra vietu, piem.: tvs nevarja uz
pilstu braukt, tpc ka viam saslima zirgs un tvs nevarja uz pilstu braukt, jo viam
saslima zirgs. Tomr ar te saskatma zinma nokrsas starpba: saiklis tpc ka (td
ka) izsaka cieku sakaru, saiklis jo vagku, saiklis tpc ka tiecas sakaram pieirt
clonbas, nenovrambas nozmi, saiklis jo iespjambas (paskaidroj., eksplik.).
Tikai saiklis jo (ne tpc ka) jliet tad, kad motv iepriekjo apgalvojumu, bet nevis
to, kpc kda akcija notiek, tas ir, tad, kad spriedumu pamato ar faktiem, kam nav kauzlas
nozmes, piemram: Vecais Cubuks laikam gribja lkt den, jo dls ar to cnjs un saturja
viu cieti. Te palga teikums min faktus (dls ar to cnjs un saturja), kas pamato
virsteikuma apgalvojumu (gribja lkt den), bet tas, ka dls ar tvu cnjs, nebt nav
iemesls pdj nodomam lkt den. Ja te saika jo viet liktu tpc ka, tad teikuma saturs
iegtu glui citu nozmi.
Saiklis jo lietjams tdos pamatojumos, kas izsaka iemeslu vai cloni jautjuma veid,
piem.: es ai liet neteiku nek, jo kda man tur daa?
Lietjams saiklis jo, kad sprieduma pareizumu pierda ar sakmvrdiem vai citiem
izteicieniem un cittiem, piem.: pc tautas tiesisks prliecbas soljumi jpilda, jo ko soli, to
turi.
65
Saiklis jo liekams nodibinm teikuma skum pc punkta, piem.: Milzis varja dzvot
tikai tad, kad tam bija kas ko nest. Jo t nu mili radti.
Saikli jo var likt ar vrdu lai, nedz, kad priek, piem.: jo kad vienam bija muiu,
otram mju neda.
2. Uzrakstu (tramvaja vagon) aizliegts iekpt un izkpt, vagonam kustoties var saprast
t, ka, vagonam kustoties kpt iek (bet neiekpt) un kpt r (bez neizkpt) tomr atauts.
Pareizi te bija jraksta: kpt iek un kpt r, vagonam kustoties, aizliegts.
3. Nav ievrota pareiza vrdu krta d teikum (Rt): Kds etnisku problmu msu
zem apcerjums, kur starp apzmtju problmu un apzmjamo vrdu apcerjums
iesprausti vl divi vrdi (msu zem). Pareizi jsaka: kds msu zemes etnisku problmu
apcerjums.
4. Vietas vrds Lizums (Apsu Jk. dzimtene) rakstms un runjams ar su i (ne
Lzums, k raksta Rts, atkrtodams Ulmaa vrdnc (1872) minto nepareizo formu).
5. Maldgs ir uzskats, ka adjektva superltva formas var bt tikai ar noteicamo galotni.
Lietjama ar nenoteicam galotne, piem.: avotos dens ir vistrks.
6. Latviskk ir teikt sevietu lidmana nek sevietga lidmana.
7. Pareizi jsaka ungaru lgava, ne ungariete-lgava.
8. Sengrieu personas vrds ir Hipokrats (bez gauma zmes!), ne Hipokrtes, k raksta
Rts.
9. Latvieu valod visi substantvi, ttad ar pavrdi (piem., biedrbu nosaukumi) lokmi:
tpc jsaka Zas vrnas rakstnieku sekcija, ne: Za vrna rakstn. sekcija, k raksta Rts.
10. urnl Universitas rakstts: sirdis ir vl prpilnas atceri. Te nedrkst atmest
prepoziciju un pareizi jsaka: sirdis ir vl prpilnas ar atceri.
11. urnls Universitas min uzvrdu Seebergs, ar ko laikam gan domts Zbergs.
12. urn. Universitas neloka uzvrdus un raksta: Tamsre romns. Pareizi: Tamsres
romns.
13. Vcu das Maserholz ir latviski svdrains koks (plats e).
14. sa ststia nozm var liett jaunvrdu paststs, kas darints ldzgi tdiem subst. k
pabrzis, paeglis.
15. K no verba medt atvasina subst. medbas, kristt kristbas, t no verba gaudt (vcu
werben) gadbas (lietjams tikai daudzskaitl ar stieptu pirms zilbes intonciju).
16. Vcu adjektvu feuersicher, feuerfest varam latviski izteikt ar vrdu nedegams (ne:
ugunsdros!), bet adjektvu feuerbestndig, kr. o ar vrdu savienojumu ugun
izturgs (t.i., spjgs izturt liesmas, augstu tempertru) vai, izsakot vien vrd,
ugunturgs (ne: uguns izturgs!). Un t varam runt par nedegamu mri, nedegamu skapi
(kas ugun nedeg) un par ugunturgiem ieeiem (kas karstum iztur, karstum nesadrp).
1. Kurzemes ziemeos ir vietas nosaukumi Diirve, Mazirve, ne Diirbe, Mazirbe, k pc
vcu parauga raksta Rts. (Minams, ka ar vidus laiku dokumentos sastopama forma Irwen.)
2. Latviski pareizi pirmaj viet jraksta kristbvrds, tad uzvrds, piem.: Jnis Grauds,
Elza Dmia. vrdu krta paturama ar dados sarakstos (piem., klases urnlos), kur
uzvrdi rakstmi alfabta krt(b).
3. Svei pavrdi (personu vrdi) latvieu valod jraksta ar galotni: Volfs, opns,
aikovskis, ne: Wolf, Schopen, Tschaikowsky, k mints konservtorijas audzku mzikl
vakara programm.
4. Pareizi jraksta: katras (ne: visas) izdoans atslga.
5. Teikum: sestdien, 8. februr, bs izrkojums vrdi 8. februr uzskatmi par
pielikumu un tpc atdalmi ar kommatu.
66
6. Ir dai tdi no adjektviem darinti adverbi, kas vrda beigs var bt ar bez i, piem.:
drz, labk; tpc blakus formai cieti o vrdu daos gadjumos atauts rakstt un runt ar
bez i: ciet, piemram: kposti cieti noslodzti un taisi duris ciet! (Tau var teikt ar: taisi
d. cieti!)
7. Blakus nekrtn verba (bt) pagtnes formai bija var liett ar sko f. bij.
8. Adverbi tikpat, turpat rakstmi kop, bet ne visai tikai irti.
9. Vcu der Fundort tulkojumam latvieu valod dergs vrds rastuve (ne: atrodne, ar
ne: atradne, jo nsenis n ai vrd nek neizteic).
10. Jaunvrds izraktei formli pareizi darints, un to var liett.
11. d teikum otr un priek nav jliek kommats: Kad pdjais siens bija savkts
mjs un vji bija aizptui projm sakaltuo zu smaru un t plda r tikai pa u un
gubeu irbm, sks bolia pauja.
12. Pareizais vietas vrds ir Lvni (ar gau pirms zilbes i), ne Livni, k run radiofna
vsttja.
13. Vcu verdrngen (kr. ) nozm var liett latvieu valod verbu izvietot, kas
darints ldzgi tdiem vrdiem k novietot, ievietot.
1. pavrdi. pavrdi latvieu valod transkribjami pc izrunas orinlvalod
(ksprs). Preczkai s izrunas attloanai latvieu alfabt lietjami ar , (Gte),
(Jrgens), (Mlenbachs). Angu pavrds Wilde, paliekot vistuvk orinlvalodas izrunai,
transkribjams ar vienzilbgu vrdu Vailds (ldz im parastais rakstjuma veids Uailds).
Pres turpretim, neturoties pie kdas vienas normas, pavrdus raksta gan pc izrunas, gan
pc rakstbas (Universitas Uailds, bet Macdonalds).
Lokmiem pavrdiem izrun uzsveama pirm zilbe, nelokmiem atstjams
orinlvalodas akcents; lokot galotne piekaama vrda celmam (Venizels, Venizela; aldaris,
aldaa), ne orinlvalodas nmintvam (Venizeloss, Venizelosa). Viegli deklinjamus
vrdus nekd zi nevar atstt neloctus (Sakalas telpas; Rts turpretim druk Sakala
telpas).
Nelokmajiem pavrdiem orinlvalods neuzsvrtas sas galazilbes latvieu valod nav
nekda iemesla pagarint; piem.: Tartu, Nurmi, eruti (Rts turpretim lieto das nepareizas
formas: Tart, Nurm, erut, pat de jur, pareizi de jre).
Rts arvien vl pavrdos lieto nevajadzgi dubultniekus; t vrdiem Messna,
Mussolni u.c. ncis klt vl Husss. Husa vrdu pai echi raksta ar s; ar mums is vrds
rakstms Huss, Husa. Turpretim kur dubultnieki btu rakstmi, tur Rts tos nelieto, piem.:
kollektvs, grammofns (Rts kolektvs, gramafns).
2. IMM kd teikum atrodama da neveikla vrdu krta: domintja daidarba
doma. Ar lietas vrdu saskaotais tuvkais atribts liekams tiei apzmjam vrda priek:
daidarba domintja doma.
3. Rt biei lietots saliktenis melnkrekls, ar to apzmjot melna krekla valktju.
Saliktenis, ja t otra daa ir lietas vrds, oti biei pieem piedkli un dab citu galotni,
zaudjot ar savu pirmatnjo nozmi. T melns krekls vartu bt melnkrekls, bet t
valktjs tikai melnkreklis (en. melnkreka).
4. /Svtrots./
5. Sav nozm katrs iami vrdi pareizums un pareizba. Par pareizumu (richtig
sein) runjam, apsveot kdas darbbas rezulttu, vai t veikta pareizi (piem.: par
rakstjuma pareizumu nav jaubs). Pareizba (Richtigkeit) turpretim ir vairk abstrakts
nojgums un apzm kda lietas sastva pastvgu, negrozgu un konstitutvu elementu (piem.:
67
katra atzinuma formlai uzbvei nepiecieama pareizba). Ldzgi nozm iami ar
patiesums un patiesba.
6. Valdbas Vstnes lasm virsrakstu: Meklt izbeigto personu 3. saraksts. Gan
verbam beigt var pievienot infinitvu (beidzu meklt), bet ne pasv divdabja priek (meklt
izbeigts); nesadergi runt ar par izbeigtu personu. Virsraksts labojams di: Vairs
nemekljamo personu 3. saraksts.
7. Pilnvaras samjs ir saucams pilnvarnieks un pilnvarotais, bet ts devjs
pilnvarotjs.
8. Prieksdtja viet ieteicams lietoanai vrds prieksdis, darints ldzgi k
labdaris (labs + dart) prieka + sdt; turpretim prieksdtjs var bt atvasints tikai no
verba prieksdt, kdu nemaz nav iespjams konstrut.
9. Jgumu klt neesos nevar aizstt ar projm esos jeb prom esos, jo projm un
prom (atbild uz jautjumu: kurp?) nesader ar vrdu esos. Ja gribam izteikt, ka kda nav klt
(piem., tiesas sd) un tas ir projm, tad sakm: vi ir aizceojis, aizbraucis.
10. Teikumu papildus msu rakstam no . g. 16. janva pagodinmies ziot labk
izteikt di: papildinot msu . g. 16. janva rakstu, pagodinmies ziot.
11. Apskata un izlabo vairk teikumus (J. Brokas savktus), kuos nepareizi lietota
prepozicija pie. Dai piemri:
Brnu medicniskais aizgdbas punkts pie I pilstas slimncas. I pilstas slimncas brnu
medicniskais aizgds.
Izdevumi, atskaitot kursa starpbu pie trattu izpirkanas. Izdevumi kursa starpbas d,
izprkot tratas.
Izdevumi pie malkas sagatavoanas saimniecisk krt. Izdevumi, sagatavojot malku
saimniecisk krt.
Iegdts inventrs pie mea darbiem. Iegdts inventrs mea darbiem.
Alga strdniekiem pie motorza. Alga motorza strdniekiem.
Vrtbas pieauguma nodoklis pie nekustamu paumu atsavinanas. Vrtbas pieauguma
nodoklis, atsavinot nekustamus paumus.
Atalgojums darbiniekiem pie gruntsgabalu, ku un dzvoku skaitanas materilu
apstrdanas. Atalgojums darbiniekiem par zemesgabalu, ku un dzvoku skaitanas
materilu apstrdanu.
Iztrkums pie budeta relizanas. Iztrkums, relizjot budetu.
Uzraudzba pie malkas nostanas. Malkas nostanas uzraudzba.
1. pavrdi. Rts joprojm pieauj nepareizus pavrdu rakstjumus: Lippa, Liksna,
Aglona u.c. echoslovakijas prstvis Latvij saucas Lpa un raksta savu vrdu ar vienu p;
nav nekda iemesla latvieu valod te lietot dubultnieku. Aiz cieas pret personm uzvrdi
transkribjot bez vajadzbas nav grozmi. T, piemram, uzvrds Treus var palikt negrozts
(Treus, Treua, Treuam), jo divskanis eu latvieiem it labi pazstams vrdos sev un tev.
Lokm galotne piekaama vrda celmam, kas daudzreiz nozinms, skot tikai ar enitvu
(Venus, Veneris); turpretim radiofns Veneras kalna viet lieto vl formu Venus kalns.
Vietu vrdi rakstmi pc vietjs izrunas, izloksnes formas prceot rakstu valod. T,
vrdus Leiksna un Aglyuna no latgalieu dialekta prceot rakstu valod, dabjam formas
Lksna un Eglna. Varaknu vrds rakstms un runjams pc turienieu izrunas ar r un
(Varakni).
2. Loik, runjot par jaunu spriedumu darinanu uz iepriekjo pamata, jizi di divi
gadjumi:
68
1) jaunu spriedumu var atvasint no viena vai vairk iepriekjiem spriedumiem jeb
prmism; to ldz im pc krievu vai vcu parauga sauca par sldzienu; prof. Endzelns ieteic
jaunvrdu risiens (Schluss, ye) no verba rist siet, saistt;
2) jaunu spriedumu var atvasint no plaka domu virknjuma; tas ir gala spriedums, kas
izriet no vairk prmisu un risienu sintetiska apvienojuma; im nojgumam paturams jau labi
pazstamais secinjums (Folgerung, ).
3. Nelatvisks rensteles (Rinnstein) viet prof. Endzelns ieteic vrdu notekle, kas darints
ar piedkli -l- un atgdina daudz citus rku nosaukumus ar piedkli -ekl-; noteka un notaka
lietojama dabiski raduos ezera vai upes atzarojumu apzmanai (piem., ezeram daudz
noteku); notece, tece apzm pau darbbu (piem., tece apstjusies). /Ar notekles v. visi nav
mier./
4. Beices viet lietojams vrds kode; paralll forma kodne nav ieteicama, jo piedklis -n-
tpat k -m- (vlme) ir bez kdas nozmes un nevar vrdam pieirt citas nojguma nianses.
5. Drts viet jau ieviesies vrds stiepule. Bet piedklis -ule- parasts vairk dzvu bu
nosaukumiem. Lietojama forma stieple, salikten dzelostieple.
6. Krtirmis aizstjams ar kritekli, plteni jeb izpletni; aurka un preczka nozme
kriteklim; pltenis un izpletnis ar plaku un visprgku nozmi.
7. Blakus vrdam lidmana, kam pirmaj da substantvs (lidu mana), var darint ar
vrdu lidosta (gaisa ostas viet).
8. Rt vl var last par kdu eibi; nojguma apzmanai dergs vecu vecais vrds
ripa.
9. Svevrdi rakstmi pc orinlvalodas izrunas. Rt turpretim lasm: trisks,
ekzarchs, un pat pazstam Doma (Mas) baznca tur prvrsta par Domu bazncu. Pareizi
mintie vrdi rakstmi di: traisks ( ), tradija (), eksarchs ()
prieknieks, bazncas galva; Doms (domus), Doma baznca.
Rts raksta par o anekdoto ststiu; svevrds anekdots lietojams tikai ar substantva
nozmi, attiecgais adjektvs anekdotisks; ir substantva, ir adjektva nojgum lietojams
paradokss, fem. paradoksa (paradoksa doma).
10. Rt bija lasms: 14 gadus atpaka odien Vatikn kronja Piju XI. 14 gadus
atpaka laikam ieviesies pc krievu valodas parauga; latviei tai viet lieto prepoziciju
priek: taisni priek 14 gadiem
11. Nelatviski ir runt par latvieu sastvanu vcu draudzs (Rt); runa var bt par
latvieu atraanos vcu draudzs.
12. Nesadergs vrdu apvienojums ir vadties no atzinuma (Rt), kur sakm
turties pie atzinuma.
13. Latvieu valod laiku apzmanai nav vrdu ar -ba (jaunvrds nkamba /grm. v./
jau ir novecojies). Pagjba steni nozm to pau, ko ncba, izncba (Vergnglichkeit).
Td visai aplams iznk teikums: Msu ce ved uz pagjbu (Rt); te pagjbas viet
liekama pagtne (Vergangenheit).
14. das virsas pat izskata (der Narben) apzmanai dergs daiem arodniekiem
pazstamais das graudi.
15. Nav iemesla labi pazstam ebrja viet likt kdu ebrieti. Ar piedkli -ieti-
atvasina kdas vietas apdzvotju nosaukumus (Daugava daugavietis, Rauna raunnietis).
Turpretim kda Ebra, no k vartu darint ebrieti, laikam nav zinma.
16. Vrdu savienojumi tict uz Dievu un tict Dievam ir abi leglizjami, bet
lietojami katrs ar savu nozmes niansi.
69
l. Br. Z. nepareizi liet verbu uzskatt ar nozmi domt d teikum: Btu
nepareizi uzskatt (vajadzja teikt: domt), ka Anglija to ataus.
2. Br. Z. nodrukts teikums: Kdi principi uzturti pie Vcijas zirgkopbas celanas?
Vispirms jau nekljas runt par principu uzturanu, bet gan ievroanu, otrkrt, ar
prepozicija pie te lietta neviet. Pareizi is teikums izteicams di: Kdi principi ievroti,
Vcijas zirgkopbu ceot?
3. Pc krievu a a parauga Rts raksta: ceot namu uz tdiem
noteikumiem. Latviski pareizi jsaka: ar tdiem noteikumiem.
4. Tdi -e- c. uzvrdi, kas apzm vrieus, datv beidzas ar -em; tpc jsaka: Jnim
Krauzem, ne Jnim Krauze, k raksta Rts.
5. Radiofna programm minta kda da lksmai. Latvieu valod var gan no
adjektviem darint substantvus, kas beidzas ar -e, ne -a, piem.: brvs brve, skbs skbe,
smalks smalce, bet tad pareiz substantva forma no adj. lksms bs lksme; tpc pareizi
bija jraksta: da lksmei; lksme atrodama tautas dziesms.
6. Folkloras krtuves jaunkaj tautas dziesmu krj- mints teikums dadu ierau
izpildana iepriek kzm, kur adverbs iepriek lietts nepareizi prepozicijas nozm.
Pareizi btu jsaka dadu ierau izpildana priek kzm; bet ar verbs izpildt ai nozm
neder; tpc labk teikt: dadas ieraas priek kzm.
7. Patapint leitmotva vrda viet (ko druk Rts) ieteicams pareizi darintais un jau
pazstamais saliktenis vadmotvs.
8. Lietuvas upe Nmunas nav saucama latviski pc kr. eman parauga par emani
vai emanu. Ar emuna un emuns nav pareizi, jo leii pai gan vrda skum n
mkstina, tpc ka viiem visi ldzskai palatlo patskau (i, e) priek viegli mkstinti, tau
latvieu valod attiecgajs forms mkstinjuma nav (sal. l. nti nest, tltas tilts);
pareizais s upes nosaukums latvieu valod ir ar nemkstintu n: Ne muns (vr. k. forma,
k Abuls). Minams vl, ka e ai vrd plats.
9. Rt nodrukts vrdu savienojums cieto brna. Divdabja forma cietos ir
nepareizi darinta, un pareizi btu: cieam cieos; tau ai gadjum labk iztikt bez
divdabja un teikt: cietja brna.
10. Latv. valod patskaus nedubulto, tpc jraksta: Mzings, ne Maasings (k druk
Rts).
11. Prepozicija no lietta nepareizi dos (J. Brokas savktos) teikumos: Atmaksts no
Tautas labkljbas ministrijas un no citm pavaldbm (pareizi: Tautas labkljbas ministrijas
un citu pavaldbu atmaksjumi). Prskats par izdevumiem no neizlietotu kreditu kapitla
(pareizi: prskats par neizlietotu krditu kapitla izdevumiem). Atldzba no valsts fonda
zemju ieguvjiem par mrniecbas darbu izveanu (pareizi: Valsts fonda zemju ieguvju
atldzinjums par mrnieku darbiem). Atldzba no meniecbu darbiniekiem (pareizi:
Meniecbu darbinieki atldzinjui). Nodoklis no nekustamas mantas un no zirgiem (pareizi:
Nekustamas mantas un zirgu nodoklis). Nodevas no pilstas valdes koncesiontm autobusu
lnijm (pareizi: Pilstas valdes koncesionto autobusu lniju nodevas). Procenti no
noguldjumiem, tekoiem riniem un vrtspapriem (pareizi: Noguldjumu, tekou kontu un
vrtspapru procenti).
Prepoziciju no var liett dos teikumos: Iejmumi no pilstas dienu namiem. 4%
nodevas no iesniegtm prasbm.
12. Pareizi varam runt par dens gzveida (ne: gzjdu!) stvokli.
13. Svevrds duplikts (kda dokumenta otrs eksemplrs) rakstms ar nebalsgu lpeni:
duplikts (ne: dublikts), jo te pamat latu vrds duplex (= divkrs).
70
14. Aiz kompartva ieteicams likt saikli nek, ne k, piem.: veselba labka nek
manta.
15. Grmatvedb lietjamais termins izstvos summas neskan labi un steni nozm to
pau, ko neienkus, nenokrtots vai neiemaksts summas.
16. Lai mazk attlintos no orinlvalodas rakstbas veida, tad tdos slavu pavrdos k
Irkutska, Jakutska atstjama skau kopa ts, kaut ar to izrun k afriktu c, jo ar latvieu
valod ldzgos gadjumos rakstm ts, piem., vrdos: atslga, mats.
17. Tdi saliktei, kur pirmaj da adjektvs, bet otraj verbs, piem., dairunt, svtrunt,
pareiz valod nav lietjami. Iespjami gan tdi saliktei, kur pirms daas adjektvam
pievienotos substantvs, piem.: svtruna, dairuna, daidarbi. Tpat nav mums verba
dievkalpot, bet ir substantvs dievkalpojums.
1. pavrdi. Vietu vrdi rakstmi pc vietjs izrunas, izloksnes formas prceot rakstu
valod. Bet t k t visiem nav zinma, tad preses kdas vietu vrdu rakstjumos tri var
ieviesties ar plak sabiedrb. T, piem., Jaunkajs Zis nesen varja last, ka Liepjas
apria prieknieks rkojot zemnieku svtkus Nic (Francij!) un ka aizsardu pulci atklts
Cer. stenb tas notiek tepat Nc un Cr.
Radiofna programms pastvgi min Prahu, atdarinot orinlvalodas rakstbu.
Svevrdi turpretim transkribjami ne pc orinlvalodas rakstbas, bet gan pc izrunas.
echiem vrd Praha h stjies g viet un skan apmram k g vrdos die Tage, o; ar
echu kaimiu zems dzirdama Praga. Vistuvk orinlvalodas izrunu atspoguojam, rakstot
o vrdu ar g Praga.
Rts igauu valsts vecko sauc Ptsu; pareizi is vrds rakstms ar su e Petss.
Uzvrdu rakstb mums vl trkst stingru tradiciju, td dareiz iespjamas varicijas.
Rakstot aiz divu vai vairk personu kristbvrdiem kopju uzvrdu, varam lietot vai nu
vienskaitli (Krlis un Eduards Veidenbaums, Antons un Pteris Birkerts, Anna un Mirdza
Liepia), vai ar daudzskaitli (Krlis un Eduards Veidenbaumi, Anna un Mirdza Liepias), it
pai ja personas pieder pie dadm krtm (Anna un Jnis Kalnii, vlam laimes Annai un
Jnim Eglm); pdj gadjum vrieu krtai dodama priekroka.
2. Dombrovskis-Dumbrjs lieto Rt nepareizi darintu svevrdu eksaltte; no latu
exalttio pazstama eksaltcija, no attiecg verba eksaltjums, eksaltts.
3. Tas pats autors turpat raksta par juvelro darbu; ir gan substantvs juvelieris, bet nav
adjektva juvelrs; tdos gadjumos latvieu valod iztiekam ar attiecg substantva enitvu
un sakm: juveliea darbs.
4. Rts lieto vl vrdu kastia. Tas vartu atgadties lbiskajs izloksns. Rakstu
valod -celmu vrdi pamazinmaj form beidzas ar -te: tne tnte, lde ldte; un t no
kastes var iznkt tikai kastte.
5. Kuru kpu audis Universitas dv par kuriem, lai gan jau sen noskaidrots, ka tie
nav ne kuri, ne tiei kuru pcnieki. Pai tie saucas kursenieki (Kursas audis), jo ir ieceojui
kps no Kursas, kad stie kuri tur jau bija asimiljuies ar latvieiem. Kuru kpu
apdzvotji ir kursenieki, run zemgalisku izloksni (K Nc un Brt) un ir tuvki latvieiem
nek leiiem.
6. Lab valod divdabjus ar galotni -os darina tikai no neprejoiem verbiem. Jaunkajs
Zis lasm: Vi devis daudz ierosinoa; ierosint prejos verbs. To labk izteikt di:
Vi devis daudz ierosinjumu.
7. Universitas raksta par dzimstbu un mirstbu skaita mazinanos. Dzimstba un
mirstba (vienskaitlinieki!) jau apzm dzimanas un miranas gadjumu frekvenci
71
(daudzumu), td skaita vrds tur vairs nepiederas. Varam runt par dzimuo skaita un
mirstbas mazinanos.
8. Rt lasm: Pie nelabojamiem jpielieto stingrs rems. Atmetot barbarismu
pielietot (anwenden), teikums skan t: Pret nelabojamiem j(iz)lieto stingrs rems.
9. Latvieu valod tikai priek nedaudz adjektviem (pilns, krgs, krs, ciengs) nostjas
substantvs enitv (bdu pilns, zikrgs, goda ciengs). Prjos gadjumos savienojums ar
enitvu nav pieaujams. Nevar teikt: bruas raga veidgas (Rt). Var gan bt saliktenis
rag(a)veids un no t darints ragveidgs. Ttad jsaka: ragveida jeb ragveidgas bruas.
10. Operas nam izlikti nordjumi: ppot liegts. Tas nav nepareizi, tikai liegts (liegums)
neskan tik katgoriski k aizliegts (aizliegums), ppjot viet labk teikt ppt; ppe
ppjot btu darinms k sne sot, zles nozot, bailes baioties, sakne iesakoties.
11. Doktora gradu sasinot, rakstm Dr. Tda paraa nodibinjusies vis kultras pasaul,
un pie ts varam turties.
12. Prepozicija uz nepareizi lietota dos gadjumos: Atldzba lektoriem par lekcijm
braucoam personlam attiecb uz vagonu elektrisko iekrtu un motoru darbbu.
Atldzinjums lektoriem par lekcijm, kas nolastas braucoajam personlam par vagonu
elektrisko iekrtu un motoru darbbu. Orderi uz malku. Malkas ordri.
1. No svevalodm premtiem lokmiem vrdiem lokm galotne piekaama sasintam
celmam (Venizels, Venizela). Grieu vrdiem biei vien nepareizi o galotni pieka
nmintvam; t rodas formas Germanoss, tomoss (Jaunkajs Zis). Pareizi: Germans,
Germana, toms, toma.
2. Rt rakstts par luganiekiem. Vidzemes rietumos pagasta iedzvotju vrdus, ja
pagasta vrds beidzas ar -i, darina k Kurs ar -nieks (Allai allanieks, Limbai
limbanieks, dai danieks); t ieceotju kuru ietekme. Vidzemnieki pagasta
iedzvotju vrdus palaikam darina ar -ietis (audona audonietis, Alksne alksnietis,
Valmiera valmierietis). Ar Lugau iedzvotji sevi sauc par lugazieiem (j ldzskaa un
aura patskaa starp zudusi), ne luganiekiem.
3. Brvaj Zem minta sens Romas pretorieu tiesa. Senaj Rom bija pazstami
prtori (praetor praetores), un t tur bija pazstama ar prtoru tiesa.
4. Rt bija lasms par maija pulkstenti; tas ir burtisks vcu Maiglckchen
tulkojums. Latviei o pui sauc kreimeni (convallaria majalis).
5. Vrdu savienojumi saeima-koncils, sportists-makernieks (Jaunkajs Zis)
darinti pc krievu valodas parauga. Latvieu valod dos gadjumos savienotjas zmes
viet liekam saikli vai ar vienu no substantviem otra priek nostatm par apzmtju:
saeima jeb koncils, sporta makernieks.
6. Rt lietots saliktenis starumei. Salikteiem, kam otr da ir no verbiem atvasinti
patstvgi nelietojami vrdi (lab-daris, led-lauzis, zelt-kalis), pirmaj da var bt tikai
sasinta celma forma. Tautas dziesmu sulauzis nav dzvs valodas vrds un par paraugu
nevar nodert, un ar tam senk pirmaj da bs bijusi celma forma (snja-lauzis). T
starumeu viet var bt vai nu staru metji, vai starmei (starmetis, starmea).
7. Fraz ceotja urnlistam ldzdalja, ka noticis tas un tas (Rt) ldzdalja
(teilte mit) ir rupj barbarisms, ku adverbs nepieaujami apvienots salikten ar verbu
personas form. T viet vartu teikt: paststja, pasacja, pazioja.
72
1. pavrdi. Pres joprojm sastopam nepareizus pavrdu rakstjumus, nerespektjot
orinlvalodas izrunu. T chenas viet atrodam drz Aacheni, (Universitas), drz
Acheni (Rt); Zras viet Saaru (Rt), Zrbrikenas viet Saarbrikeni (Rt),
Hliopoles viet Heliopolisu (Jaunkajs Zis); Hliopoles vrds rakstms ldzgi k
Konstantinopole, Akropole, Adrianopole, Irinopole; tpat rakstms ar kino nosaukums
Mtropole (ne Metropols).
Lietuv ir upe Neris (en. Nea, lok. Ner); Rt lasm: eris upe (k Gaujas upe),
eris (lok.); Brvaj Zem Nerij (lok.)
Radiofna programm mints bulgru komponists Vlaigrovs; d i priek mkstina gan
krievu valod, bet ne bulgru valod; paliekot tuvk oriinlvalodas izrunai, vrds rakstms ar
d Vladigerovs.
Radiofna vsttja, ziojot par japu valstsvru Hirotu, uzsve ai vrd otro zilbi
(Hirta). Ja vrdu lokm, tad akcents katr zi latvieu valod saistms pie pirms zilbes.
Nelokmiem vrdiem var paturt orinlvalodas akcentu; bet ja tas nav droi zinms, tad
arvien labk palikt saska ar latvieu valodas akcenta principu un uzsvrt pirmo zilbi
(Hrota).
2. Svevrdi. Ar svevrdi tpat k no svevalodm premtie pavrdi rakstmi,
respektjot orinlvalodas izrunu. Par ortodoksls jeb pareizticgs bazncas mtropolta
vlanu rakstot, Rts un Jaunks Zias atkrtoti piemin ar eikumenisko sinodi. Vrds
eikumenisks ir patvags sagrozjums. Pc vcu valodas parauga btu iespjama forma
ekumenisks, pc Reichlina izrunas ikumenisks. Paliekot saska ar grieu valodas
klasisk laikmeta izrunu, iespjama viengi forma oikumenisks ().
Karola Dle kd dzejol (urnl Universitas) dzied par aunm himrm. Svevrdos
dveam skaa h iama no berzea ch (Holande Chakova, Homrs Charns). Dzejol
mintais grieu vrds skas ar berzeni chimra ().
Radiofna vstjumos jo biei atgads dzirdt kmeras vrdu; pirmaj zilb tas runjams
un rakstms ar su a kamera (camera).
3. Jaunko Ziu laika ziojumos lasm: Laiks paliks vsks. Verbs palikt lietojams
vairk nozms; tam ir ar pretjas nozmes: palikt iepriekj stvokl (bleiben) un tapt
citdam (werden). Izteiksmes preczanai rakstu valod, tapanas nojgumu apzmjot,
palikt dertu aizstt ar nozm ldzgiem vrdiem tapt un kt. Tad nevartu rasties
prpratumi: laiks paliks vss, laiks ks (taps) vsks.
4. Rt lietota tagadnes 3. personas forma prstvj. Ar j var beigties tikai I lokms
iras 4. pairas un dai 1. pairas verbi, piem.: glbj, kpj, vemj, kauj, rij, rej, sj. Stvt,
prstvt ir III lokms iras 3. pairas verbi; tagadnes 3. persona tiem ir stv, prstv.
5. Nepieaujams saliktenis latvieu valod ir dzenskrve (lietots Rt); verba sakni ar
substantvu salikten nevar apvienot. Dzenskrves viet ieteicams saliktenis dzinjskrve.
6. Nesadergs savienojums Z. Lazdas dzej Rt ir bezcerga jausma. Bez var
savienot salikten ar adjektviem, kas darinti no substantviem, piem., bezdievgs, bezbdgs.
No verbiem atvasintus adjektvus ar bez nevar savienot. Bezcergas jausmas viet var
lietot bezcerbu jeb necergu jausmu.
7. Biei nest nozm atgads verbs pierakstt (krievu nozm). Rt
da fraze: padomju valdbai pierakstti revolcijas plni. ai gadjum pierakstt aizstjams
ar piedvt: padomju valdbai piedvti revolcijas plni.
8. Stila zi nesadergs ir vrdu kopojums taisa izrakumus (Rt). Labk izdart
izrakumus, k tas bijis parasts ldz im.
73
9. Fraz atsaks no sarunm, iekams pastv okupcija (Rt) nepiedergi lietots
saiklis iekams (priusquam, bevor, ); t viet liekams saiklis kamr: atsaks no
sarunm, kamr pastv okupcija.
10. Prepozicija uz nepareizi lietota dos gadjumos:
Kursa starpba uz tiratm lu zmm. Tirato lu zmju kursa starpba.
Pela uz izsniegtm orderu grmatm. Pea no izsniegtm ordru grmatm.
Procenti no obligcijm uz prdotm zemnieku zemm. Procenti no zemnieku prdoto
zemju obligcijm.
1. J. Akuraters Jaunkajs Zis raksta par Titus un Venras tempiem, ieskdams
savu ziojumu Roma altern mg pilsta. pavrds Tits ir o-celma vrds, Veneras
vrds rakstms ar su e otraj zilb; ttad pareizi jraksta: Tita un Veneras templis. Roma
altern ir pavisam cits nojgums nek mg pilsta; mg Roma ir Roma aeterna
(ar su a gala zilb!).
2. Nepareizi ir atvasints vidutjbas vrds (Rt), tpat vidutjs jeb vidtjs. Uz
to jau sav laik aizrdjis Mlenbachs. No u-celmu lietvrdiem infinitvus darina ar galotni
-ot; no vidus vartu darint vidot un no tlk vidotju. Bet rakstu valod vidotja
nozm ir jau pazstams vrds starpnieks; t ar vidutjbas viet lietojams starpniecbas
vrds.
3. Nelatvisk ziemas makeres nosaukuma bitka (bitkot, bitkoana) viet ieteicams
vrds ibulis (ibuot) vai spangale (spangalt).
4. J. Kazaks Student rituma vajadzbm dzej nepieaujami sasinjis vrdus,
izmezdams gau patskani vrda vid: pdjais srtums. ai gadjum, negrozot nemaz
pantmru, izmantojams nozm glui ldzgais vrds pdjs pdjs srtums.
5. Fraze t vl tlu nebija drgk (Brvaj Zem) ir burtisks tulkojums no krievu
valodas ( ). Latvieu valod izteiksmes konkrtizjums iet taisni pretj virzien:
t vl ne tuvu (ne tuvum) nebija drgk.
6. Teikums via piederja tm mksliniecm (A. Brzi Jaunkajs Zis)
saprotams piederbas nozm; te nav jvairs no prepozicijas lietoanas un jraksta: via
piederja pie tm mksliniecm.
7. Jaunkajs Zis vien pa numur atrodam das sintakses un stila kdas:
pc krievu valodas parauga darinot a) vii atrod (a), ka; latviski sakm: vii
dom, ka jeb viiem liekas, ka; b) izsauc nves gadjumus jsaka: ir par iemeslu
nves gadjumiem jeb rada nves gadjumus; c) tas piedod ceojumam seviu nozmi
piedot te burtisks krievu tulkojums; ceojumam nozmi var dot, pieirt;
prepozicija par bez iemesla atmesta d teikum: pieaug interese lauku darbam; ar
prepoziciju: pieaug interese par lauku darbu;
neviet turpretim lietota prepozicija pie: ievlts par docentu pie romu filoloijas
fakulttes; pareizi: ievlts par docentu romu filoloijas fakultt vai ievlts par
romu filoloijas docentu;
koris izpilds dziesmas; pareizi: koris nodzieds dziesmas;
zignli brdins vilcienu tuvoanos is teikums neatspoguo patieso lietas sastvu;
stenb signli zios jeb vsts par vilcienu tuvoanos.
8. Student neveikli darinta fraze: dod priekroku niversitti beiguiem nek tiem,
kas beigui kdu rodskolu; to var labot di: drzk izraugs niversittes absolventus nek
tos, kas beigui kdu arodskolu.
9. Korrijami di kancelejs biei lietojami vrdu savienojumi (J. Brokas savkti):
braukanas nauda braucam nauda;
74
kapitlu nodibinana kapitlu radana;
kora sevinanas materili kora sevinmie materili;
prbaudanas aparti prbaudes jeb prbaudmie aparti;
slganas ietaises transformatoru stacijm sldzams ietaises transformatoru stacijm;
slganas tornis pie Dubultu prceltuves sldzamais tornis pie Dubultu prceltuves.
1. pavrdi. Brv Zeme atstj neloctus leiu pavrdus (kop adeika stans
amat; komponista Autanas Raiunas darbs). Latvieu valod tie lokmi tpat k latvieu
pavrdi (kop adeikas stans amat; komponista Autana Rana darbs).
echu valodnieka Zubatija vrds Brvaj Zem nepareizi rakstts ar S un bb (Subbatijs);
tuvinoties orinlvalodas izrunai, vrds rakstms un runjams ar z un b Zubatijs.
Azijas vrds steni rakstms ar su pirms zilbes a (sal. gr. ); atvasintais adjektvs no
t azisks (k Vcija vcisks, Krievija krievisks); ja adjektvs azisks liekas neparasts,
tad to var aizstt ar substantvu aziatu (aziski pamieni aziatu pamieni) vai no
darintu adjektvu aziatisks (k vergs verdzisks; aziatiski pamieni).
2. Svevrdi. Rts sakar ar ortodoksls bazncas mtropolta iesvtanu raksta par
hirotoniju; is grieu vrds rakstms ar berzeni ch cheirotonija ().
Veckos un sen pierastos svevrdos o izruna jau pielgojusies latvieu uo izrunai; t
runjami vrdi: balkons (it. balcone), feetons (fr. feuilleton) u.c. Jaunka slojuma svevrdi
izrunjami pc orinlvalodas izrunas, piem., bekons, telefns, jds.
3. Latvieu valod nevar apvienot salikten verba sakni ar substantvu. Nepareizi saliktei
ir raidstacija (radiofna programms) un lejkanna (Rt). To viet var likt
atvasinjumus ar -kla, kas apzm rkus un vietu, kur var ko dart: 1) raidkla (k gankla), 2)
laistkla (k kulstkla, mstkla), laisteklis, laistklis jeb laistkle.
4. Dzejniekam Medenim Rt da rinda: caur vju alkou, lietuta brzmm. Vrdam
lietuta nm. forma vartu bt tikai lietuts, bet tdas u-celmu pamazinms formas nav ne
latvieu, ne leiu valod. Lietutu vartu iedomties pc nestas analoijas ar o-celmiem
izloksns, kur u-celmi zudui: sieti siets; ziedi zieds; ledi leds, medi meds; no
pamazinms formas ar diviem piedkiem: aluti aluts, lietuti lietuts. Leiu valod
pamazinm galotne ir -utis (als altis); tda iespjama ar latvieu valod: alutis, lietutis
(en. alua, lietua); Ulmaa vrdnc ar glui ldzgu galotni atrodams uzvrds Grigutis, en.
Grigua.
5. Vl joprojm izplatts ermnisms no svara, darints pc vcu von Gewicht
parauga. A. Grns Brvaj Zem raksta, ka Eiropas mieram no svara divi elementi; tas
izlabojams di: Eiropas mieram svargi divi elementi.
6. Vrds viss teikum parasti nostjas prjo apzmtju priek (visi tva radi, visu
gau vasariu). A. Grns Brvaj Zem lietojis nepareizu vrdu krtu: Lokarnas lguma
visas paraksttjas; jteic: visas Lokarnas lguma paraksttjas.
7. Ed. Virza, recenzdams K. Jkabsona dzeju, Brvaj Zem raksta: Via dzejai, no
dziuma nkdamai un no turienes spkus emoai, lemts vis ta gst, kas ir piemlgs,
melodisks, mlestbas, gaismas un puu ziedu pilns. Via pamata tema ir tas apsvilinjoais
mirka prieku vai mirka bdu vj, kas e katru dabas brnu. Pirmais teikums paliek
nesaprotams. Darms krtas divdabim ar galotni -dams palaikam ir tikai nmintvs
vienskaitl un daudzskaitl vrieu un sievieu krt; nkdamai nelietojama datva forma.
Neiespjama izteiksme ir spkus emoai; emt gan ir transitvs verbs, bet ar d
gadjum no darms krtas tagadnes lokm divdabja ar galotni -os nekad nevar bt atkargs
objekts akuztv. Piemintaj teikum it labi var izlietot ts paas krtas divdabi ar galotni
-ot: Via dzejai, no dziuma nkot un no turienes spkus emot, lemts Verbs apsvilint
75
pieder pie III lokms iras 1. pairas; tagadn ieteicama sk forma (apsvilinu,
apsvilinm); no tagadnes celma atvasinmais divdabis apsvilinos (ne: apsvilinjos);
bet no transitviem verbiem lab latvieu valod o divdabi nemaz nav ieteicams darint.
8. Prepozicija pie nepareizi lietota A. Krodera raksta virsrakst Brvaj Zem: Dai
vrdi pie strlnieku deklarcijas; pareizi: Dai vrdi par strlnieku deklarciju.
9. Vidjs krtas pagtnes divdabim latvieu valod nav datva locjuma. Rts to tomr
darina: no sapulcjuamies lielais vairums bija studenti. dos gadjumos izteiksme
jprkrto vai jatrod nozmes zi ldzgs vrds, kas tad lietojams datva locjum darmaj
krt: no sankuajiem lielais vairums bija studenti.
10. Nest nozm vrds atrast lietots d teikum: Nikijs atrada prtgki padoties
(Rt); tas vartu bt burtisks vrda tulkojums no krievu valodas; latviski to var izteikt
dadi: Nikijs turja par prtgku padoties jeb Nikijs nodomja, ka visprtgki padoties.
11. Pc krievu valodas parauga darints teikums: vietm redzas mjias (Rt);
latvieu valod refleksvs formas ar cieams krtas nozmi nav lietojamas; te viet pasvais
divdabis: vietm redzamas mjias.
12. Pc vcu valodas parauga Rt darints teikums: sabiedrba bija nves klusa;
latvieu valod adjektvs kluss nesader ar lietas vrdu enitv; latviski minto teikumu var
izteikt dadi, piem.: sabiedrb bija iestjies nves klusums.
1. Brvaj Zem lietots sagrozts svevrds jermonachi; vrda pirms daas pamat ir
grieu (svts); td tad ar is svevrds, atdarinot orinlvalodas izrunu, rakstms
hieromonachi (svtmki).
2. Lkumainas ornamenta lnijas ( ) pareizais nosaukums ir maiandrs, ne
meanders (no vcu Mander); maiandrs clies no lkumainas upes nosaukuma Mazzij (gr.
, lat. Maeander).
3. Dravniecb ieteicami di termini nelatvisku vai nepareizi darintu viet:
iekars rmtis;
irklis, iamais reis irdltis, irreis;
elpokle (no elpot; k no rt rkle) bites elpojamie organi;
gremotava (no gremot; k no loct loctava) bites barbas sagremoanas aparts.
4. Dabzintns dadu dzvnieku un putnu nagu apzmanai ieteicami di termini:
nags der Nagel, oo;
krample (no krampt; k no degt deglis, maigle) die Kralle, oo;
pds (en. pda; pazstami kumea pdi pues nosaukums) der Huf, oo.
5. Rt M. Stepermaa rakst atgads vrds riebjums; tas ir atvasinjums no verba
riebties, bet no verbu pagtnes celma atvasintos vrdos ar -ums mkstinjuma u priek
nav: braukt braukums, vrpt vrpums, cept cepums, celt clums; t ar riebties, riebt
riebums.
6. Rt atrodam frazes: trumi ldzenumos tur tikpat k nav, Rgai vajag vairkus
tiltus. Ar nav un vajag latvieu valod sadergs enitva locjums; td jteic: trumu
ldzenumos tur tikpat k nav; Rgai vajag vairk (vairku) tiltu.
7. Prepozicija pie nepareizi lietota Rt (M. Stepermaa rakst): pie vistrcgk
uztura; to pau var izteikt ar prepoziciju ar: iztika ar vistrcgko uzturu vai: iztika,
uzturam vistrcgkam esot.
8. Korrijami di kancelejs biei lietojami vrdu savienojumi (J. Brokas savkti):
braukanas izdevumi cea izdevumi, braucamie jeb braucienu izdevumi;
apkurinanas materili kurinms vielas;
izstvos summas nesaemts, neienkus jeb neiemaksts summas;
76
administrtvie izdevumi administrcijas jeb prvaldes izdevumi;
vsturiskais archvs vstures archvs;
bioloisk stacija bioloijas stacija (k filoloijas fakultte);
statistiskais birojs statistikas birojs.
Kur krievu un vcu valod lietojams adjektvs, tur latvieu valod biei vien adjektva
viet stjas substantvs enitv; piedergajam adjektvam tdos gadjumos cita nozmes
nianse, piem.: kds vstures archvs var bt vsturisks, un ai vsturiskaj vstures archv var
izdart vsturiskus ptjumus; statistikas biroj var bt veicami dadi statistiski darbi utt. T
der irt ar adjektvu elektrisks no substantva enitv elektrbas; varam runt par
elektrbas iestdi, elektrbas patriu, elektrbas skaittju; bet var bt ar elektrisks gludeklis,
elektrisks tramvajs, dadi elektriski aparti un ierces, elektriskie sldzamie pulkstei
(slgpulkstei) jeb sldzeki (elektriski elektrbas izsldzji, kas darbojas automatiski).
1. Scenu (Rt) viet liekama pareiz forma snceni, jo saliktea pirms daas
pamat ir substantvs sns (en. sna), kam mkstinjuma nav nevien locjum.
2. Ieteicami di maz pazstami vrdi:
aizslavt (prof. L. Brzi savs atmis) direktors minja kdu savu skolotju
aizslavt uz labku vietu, bet tas viam neizdevs;
izvilktne (no izvilkt; Baltijas Vstnesis, 1873. g.) Schublade (atvilktne);
izvietot nolikt ko piederg viet; izvietot krslus, ciemius;
iekala (k uzkala) iekalums (piem., mietu iekalas sliecs);
ieredze Ansehen, yae; bt lab ieredz;
iekam (J. Janevskis Lgav) anstatt dass (anstatt zu); , ; iekam tie
sav va skraida pa mjm, var tau labk ar tagad mcties.
3. Ldzgi k maksims un minims lietojams ar no latu valodas premtais optims.
4. Rt A. Frana prieklasjuma atreferjum par kuriem lasm: saku gramatika
Historia Dania vsta par Teikums pavisam nesaprotams: saku gramatika Vsture
Dnija vsta par stenb vsttja nav saku gramatika, bet rakstnieks Saksons (Saxo
Grammaticus); darba nosaukums Historia Danica; verbs vstt mintaj form skan
nevis vsta, bet vst (II, 3).
5. Student V. Jankavs (redakcijas kollijas prieksdis) raksta par Jl. Czara
Filipnu skatu. is skats nosaukts pc vietas, kur darbba notiek; vieta ir Filipi (); t
ar Jl. Czar ir Filipu skats.
6. Citjot ko no svevalodm, msu preses organi biei izturas visai nevrgi un sagroza
pat populrus izteicienus. T Rts sagrozti cit Ciceronu: quousque tandem abutere
patientiam nostram? Verbs abutere ai gadjum sadergs ar abltvu (ne akuztvu):
quousque tandem abutere patientia nostra?
7. Vl joprojm latvieu rakstnieki visprintas attiecbas izteikanai lieto pc krievu un
vcu valodas darintu teikumu konstrukciju ar ar (auch) vai ar ne (auch + ):
vienalga, lai ko ar via (ne)tloja (A. Brzi Jaunkajs Zis); cik nelaimgs vi
mums ar izliktos (M. Stepermanis Rt); lai ar cik Vienbas laukums izdevgs btu
(Rt).
Latviski dus teikumus izsakm bez ar (ar ne): vienalga, lai ko via tloja jeb lai
via tlotu ko tlodama; lai cik nelaimgs vi mums izliktos; lai cik izdevgs ir Vienbas
laukums.
8. Korrijami di kancelejs biei lietoti vrdu savienojumi (J. Brokas savkti):
izvestie mrniecbas darbi izdartie jeb veiktie mrniecbas darbi;
darba nespjgs strdt nespjgs, darbam nespjgs;
77
atklta nespjnieku apgde, atkltie drzi publiska nespjnieku apgde, publiskie drzi;
ugunsdzsbas nodaa ugunsdzsju nodaa;
pastvga izstde labiem gzes apartiem pastvga labu gzes apartu izstde;
nomas no augu kioskiem, nomas par reklmu stabiem augu kiosku nomas, reklmu
stabu nomas;
iegdt pret skaidru samaksu iegdt par skaidru naudu.
1. Srstbu (Rt) viet lietojama pareiz forma srsbas (srsu srsbas k apklu
apklbas).
2. Znba (Rt 1936. g. 22. apr., pag. 5) pareizi darints vrds (zns znba k
brns brnba, draugs draudzba).
3. Ldzpanieki darints tpat k ldzsvars, kam saliktea pirmaj da nav vis
adverbs, bet adjektvs ldzs (= ldzgs); tomr ldzpanieku viet labk ieteicams vrds
koppanieki.
4. Uz dadu iespiestu paziojumu aploksnm un pavstm pasta darbinieku zinanai
raksta iespiests darbs, iespieduma darbs vai tml. T k ar vrdu darbs parasti
apzmjam kdu plaku apcerjumu, tad pasta darbiniekiem par iespiestiem paziojumiem uz
aploksnm var nordt ar vrdiem iespiests, iespiedums.
Nepareizi darints saliktenis ir iespiedloksne. Kamr nav cita latviska vrda, lietojams
patapinjums druka un drukt; td pieaujami vrdu savienojumi drukas loksne,
drukas darbi, drukas krsa utt. Drukt var aizstt ar iespiest, bet perfektvajam
verbam nodrukt atbilstoas formas no iespiest nevaram darint; drukas loksni var aizstt
iespiedumloksne.
5. Rt rakstts: zobeni inda (pagtne!); verbam indt tagadne skan ind,
pagtne indja (ne inda).
6. Radiofna programm teologs Dr. A. Freijs lietojis svevrdu krucifiks (en.
krucifika). Vrds darints no latu crucifixus; pareiz forma ttad iznk nm. krucifikss,
en. krucifiksa.
7. Rt lasm du frazi: slimnieku konsulja rsti. Latu valod ir gan verbs
consulo, bet par svevrdu tas nav tapis; attiecgais svevrds konsultt darints no lat.
consulto, kas nozm prast kam padomu. Mintai frazei jskan t: slimnieks konsultja
rstus.
8. Rts joprojm atstj neloctus pavrdus, kas nesaskan ar latvieu valodas principiem:
Morze raidtjs, jteic Morzes raidtjs; Kipras Petrauska viesoans, jteic Kipra
Petrauska viesoans.
10. Dombrovskis-Dumbrjs Rt raksta: no ministra A. Brzia ar kundzes. Tas
skan rdziski; literraj valod sadergais locjums ar ar vienskaitl ir instrumentlis: no
ministra A. Brzia ar kundzi.
11. Prprotams ir teikums: Katra bve, kuai vairk nek 30 stvu, nerentjas (Rt).
Varam iedomties, ka daas bves tomr rentjas. Teikums prkrtojams: nerentjas neviena
bve (nams), kam vairk nek 30 stvu.
12. Tpat prprotams teikums: zemgai atrieba savus posttjus (Rt); stenb
rakstnieks grib teikt, ka zemgai atriebs saviem posttjiem.
13. Nesadergs locjuma lietojums d teikum: Francijai is strdus maz interes;
jteic: Franciju is strdus maz interes.
14. Ar kommatiem nav atdalmi visprinmie teikumi, ja tos izrun bez pauzm, piem.:
dari ko dardams, lai btu k bdams, ej kurp iedams.
78
1. Par pareizi darintiem atzstami di vrdi:
aptumsums (no verba aptumst ar -ums, aptumsu aptumsums) saules un mness
aptumsums;
irne die Sorte; ziru irnes, bet auu iras;
celsme (Ce,1936. g. 1. Nr.; no verba celt) Erbauung; ldzgi darints vrds
atklsme (Offenbarung);
izcilba (J. Velmes darinjums) ekscellence (lat. excellentia).
2. Uzvrdus, kas beidzas ar -evis un -ovis, biei raksta vai run ar un (Petkvis,
Petrvis); tds pagarinjums radies uzsvara d orinlvalod, kur zilbe ir uzsvrta; bet
latvieu valod, prnesot akcentu uz pirmo zilbi, gaums izzd sakm: Petkevis, Jukevis,
Petrovis, Poakovis.
3. Adjektvs autrittvs darints no vrda autritte (lat. auctrits); morles vrdam
attiecgais adjektvs morls, amorls (k lksme lksms, brve brvs; lat. morlis).
4. Vrdu savienojumos blakus pea, blakus ienkumi adverbs blakus lietots k
atribts; dai tdi vrdu savienojumi ir iesakojuies un btu cieami, bet nav ieteicams tos
emt par paraugu citiem ldzgiem savienojumiem.
5. Pc vcu valodas parauga darints izteiciens vilkt konsekvences (Konsequenzen
ziehen): msu darbs sabrucis vilksim konsekvences; latviski to vartu izteikt vrdiem:
izdarsim vajadzgos secinjumus.
6. Dai msu rakstnieki, padzirdui, ka prepozicijas dakrt var aizstt attiecgi
substantvu locjumi, atmet ts ar tdos gadjumos, kur ts nepiecieams lietot. Piemri (K.
Grigora savkti):
huligani izdauzjui akmeiem logus huligani izdauzjui ar akmeiem logus;
vii va lielgabaliem vii va ar lielgabaliem;
kulana spriguiem bija grts darbs kulana ar spriguiem bija grts darbs;
pai cietumnieki uzstjs deklamcijm par mti pai cietumnieki uzstjs ar
deklamcijm par mti;
vlanu rezulttus pazioja staru metjiem vlanu rezulttus pazioja ar staru
metjiem;
kiosk atva tirgoties laikrakstiem un papirosiem kiosk atva tirgoties ar laikrakstiem
un papirosiem;
lgavainis ar tautu meitu zirg lgavainis ar tautu meitu uz zirga;
metne karjs sien metne karjas pie sienas;
tad vars aizsargt seju saulei tad vars aizsargt seju no saules.
7. Viena disjunktv saika vai priek kommats nav liekams; piem.: iesi vai ne?
1. Pres joprojm nepareizi pavrdu rakstjumi, neievrojot nekdus rakstbas principus:
blakus fntiskai rakstbai (Erio) lietota ar orinlvalodas rakstba (Briche Rt) vai
dareiz pavisam sakropota forma (Thykidides Rt). Latvieu valod ievrojams
fntisks rakstbas princips: Erio, Bris, Tkidids (gr. ).
2. Svevrds inkognito (sal. lat. incgnitus) runjams ar otras zilbes uzsvrumu un su
tres zilbes , ne inkognto, k lieto Rts.
3. Nepareizi darints saliktenis ir saistviela (P. Arends Latvieu aizvstures materili
II); t viet ieteicams saisteklis jeb saistkla.
79
4. Sav nozm katrs iami vrdi pavards (der Feuerherd) un pavrds (der Beiname,
der Zuname). P. Arends (Latvieu aizvstures materili II), rakstdams par pavardu, lietojis
pamus ar pavrdu, k o vrdu run viss Kursas izloksns; rakstu valod vrds runjams
un rakstms ar pavards (no verba virt).
5. Vcu Auslage (maksjums otra viet, aizstju maksjums) tulkojams ar aizlikums
(no verba aizlikt: aizliec par mani).
6. No i-celma enitva formm valstu un valu norml forma ir valu; Vidzem,
kur pagastu senk sauca par valsti, pazstama vairk forma; pc i-celmu citiem
paraugiem (ausu, asu, Csu, utu) vartu pieaut ar valstu, bet pavisam nepieaujama forma
ir valstju.
7. Adjektviem ar noteicamo galotni pilns (gaks) formas ir tikai tais locjumos, kuos
noteicams un nenoteicams galotnes ir viendas. Laikrakstos atrodam pilns formas
nevajadzgi un nepareizi lietotas ar citos locjumos: mazajie, bailgajais (Rt),
mazajs valstis (Jaunkajs Zis); pareizs formas: mazie, bailgais, mazs valstis.
8. Nelatvisks vrdu savienojums pc vcu valodas parauga ir krama cieta griba (M.
Liepia Student); no adjektva ciets nevar bt atkargs substantvs enitv (krama);
latviski to varam izteikt saldzinot: griba cieta k krams.
9. Tpat ermnisms ir vrdu reti pc selten parauga lietot ar oti nozm: Frosts
bijis reti sirsngs (M. Liepia Student); apstku nepazinjs un vcu valodas nepratjs
teikumu var prprast, vrdu reti uztveot staj (retuma) nozm.
10. Nesadergi substantvu locjumi dos teikumos:
js zelts ir vairk nek ups (Rt); pareizi js zelta ir vairk nek ups;
vtra aizkavjusi lidotjai ierasties Rg (Rt); pareizi vtra aizkavjusi lidotju
ierasties Rg;
cilvki ir par slinku, lai ietu kjm (Rt); pareizi: cilvki ir par slinkiem, lai ietu kjm.
1. Nepareizi raksttus pavrdus atrodam Rt Meterlinks un radiofna programm
Prometjs; tuvinoties orinlvalodas izrunai, jraksta: Mterlinks (Maeterlinck), Promtejs
().
2. Prepozicija pie neviet lietota teicienos: vi pie labas veselbas (Rt); sace pie
klaustjiem smieklus (Latvieu litertras vstur). Iztiekot bez prepozicijm, sakm:
vi glui vesels, sace klaustjos smieklus.
3. No paralllajm verblo substantvu formm ierosa, ierose, ierosma, ierosme
ieteicama forma ar -sme (k satiksme) ierosme.
4. Blakus substantvam spriegums (Spannung) lietojama attiecga verba forma
saspriedzint (ne sasprindzint).
5. Korrijami di tiesu iestds biei lietoti vrdu savienojumi:
balstt spriedumu uz apsvrumiem balstt spriedumu ar argumentiem;
dot attiecgu virzienu ievadt attiecg virzien;
celt prasbu iesniegt, izteikt prasbu;
lieta grozs ap jauniem apstkiem te ir runa par jauniem apstkiem;
rkojums izsaukts ar to rkojums radies t;
ieturt termiu ievrot termiu;
ievest zemes grmats ierakstt zemes grmats;
izpildt nosacjumus ievrot nosacjumus;
spriedums nav dots analog liet analoga lieta t nav izspriesta, par analogu lietu t nav
spriests;
grieoties pie prastja kascijas sdzbas piegrieoties prastja kascijas sdzbai;
80
is apstklis nevar novest pie sprieduma atcelanas apstka d spriedums nav jatce;
prastja samusi 300 latus, no kuas summas t izdevusi 100 latus prastja samusi
300 latus un no s summas ;
spriedums atceams aiz likuma prkpumiem spriedums atceams likuma prkpumu
d.
1. M. Stepermanis raksta Rt: vi postu ir attlojis tik sirdi aizgrbjoi Latvieu
valod neiespjami, ka no adverba atkargs objekts (sirdi aizgrbjoi). To pau saturu var
izteikt, lietojot no adjektva aizgrbgs darinto adverbu: vi postu attlojis tik
aizgrbgi
2. Labojams ar Rt nodrukts vrdu sakopojums: stvoklis ir bezcerbu pilns; pareizi:
stvoklis ir pilngi bez cerbu.
3. Jaunkajs Zis Panemune nepareizi nosaukta par Paemuni. Panemunes
vrds tpat k Nemuna vrds runjams un rakstms ar nemkstintu n.
4. Sveus pavrdus rakstot, nav jatdarina orinlvalodas rakstba, bet gan izruna. Ig.
Vrova nav jraksta ar (Vrava), bet k ldz im bijis parasts Verava (tam nordjums
atrodams jau Ulmaa vrdnc).
5. Jaunus vrdus, it pai ja kda nojguma apzmanai ir jau valodas praks ieviesuies
labki vrdi, nav vairs vajadzgs darint. T Srta jaunvrds dzsme pilngi aizstjams ar
vrdu dzia jeb tieksme. Ldzgus jaunvrdus vartu ataut dzejniekiem jaunu atskau
radanai.
6. Jaunkajs Zis pdj laik biei nepareizi virsrakstos lietots nordmais
pronmens tas, piem.: Tas jzina lauksaimniekiem, Tas jievro apmekltjiem, ldzgi
ar: Tur jiemaks ziedojumi. Tas parasti norda uz kaut ko jau pazstamu un mintu vai
ar uz nkamo, ja seko attieksmes pronmeni kas, ku. Mintie virsraksti izteicami
visprga jautjuma veid: Kas jzina lauksaimniekiem? Kur jiemaks ziedojumi?
7. Vcu vrds Einfall tulkojams, k tas jau Langes vrdnc lasms, ar vrdu iedaa.
8. Kommats jo priek nav liekams dos teicienos: biei jo biei, drzi jo drzi.
1. Pres arvien vl atgads nepareiza svevrdu rakstba: tarfs, novle, autarchija
(papieticbas nozm Rt); pareizi ie vrdi rakstmi: tarifs (no arab. tarif), novele
(pamat it. novella), autarija (no gr. papieticba).
2. Vcu seefest nebs laikam iespjams latvieu valod prtulkot ar vienu viengu
vrdu; pc t par vari nevajag ar dzties; o nojgumu varam izteikt ar vairk vrdiem: seefest
kam nepiemetas jas kaite.
3. Liela slpuma apzmanai ieteicams no adjektva nolaidens darints substantvs
nolaidenums.
4. Rt adverbs savrup nodrukts ar (savrp); is adverbs metatezes ce clies no
savurp (k kurp, citur, visur); das izloksns to gan run ar , bet rakstu valod jrun un
jraksta ar : savrup.
5. Izrun sakrt, bet rakstot ji adverbs varbt (vielleicht) no divu vrdu savienojuma
var bt (kann sein), piem.: tas t varbt noticis; var bt, ka tas t noticis.
81
6. Rt atrodams jauns piemrs nepareizi darintu salikteu katgorijai: aujlaukums;
zinms, ka verba saknes un personu formas ar substantviem salikteos nav apvienojamas;
pareiz forma: aujamais laukums; bez tam lietojams ar ldzgas nozmes vrds autuve.
7. Jaunkajs Zis neparasta vrdu krta d teicien: izdart asins zintnisku
analizi; apzmjamam vrdam vistuvk liekams atribts, kas to apzm visnoteiktki: izdart
zintnisku asins analizi. Protams, jrkojas k ku gadjum, paturot prt izsakmo
nozmes niansi, piem.: mais msas dls, msas mais dls.
8. A. Goba monografij par Kronvaldu Ati raksta: Kronvaldam uzgavilja simti aizrautgi
latviei; pc desmitniekiem, simtniekiem un tkstoniekiem latvieu valod substantvs
liekams enitv; tpc jraksta un jrun: Kronvaldam uzgavilja simti aizrautgu latvieu.
9. N. Kalni, recenzdams Audzintj, valodas negludumiem pievienojis labu un
ieteicamu vecu izteiksmes formu, kur verbam gribt seko pasvais divdabis: negribdama
tik agri modinma.
1. Rt pc vcu parauga dubulto s un raksta: Passtis; latvieu valod s nav
dubultojams; t ar mintais vrds rakstms ar s: Pastis.
2. Radiofna programm rakstts: klaustju biezba visur nav vienda. Autors laikam
vairjies no biezuma vrda (domdams varbt par da biezumu, sienas biezumu u.tml.) Bet
vrdi ar -ba parasti apzm kdu pastvgu priekmeta pabu, piem.: gudrba, lepnba. Pie
tam dakrt atgads, ka viena un t pati forma lietojama divjd nozm. Td tad ar varam
runt par klaustju biezumu.
3. IMM atrodam gavinieka
*
vrdu. Pamat tam substantvs gaviles, bet tas nav
atvasinms no enitva gaviu. Pc citu ldzgu atvasinjumu parauga, k bres brinieks,
zle zlnieks, stabule stabulnieks, vijole vijolnieks, klts kltnieks, pirts pirtnieks,
dumpis dumpinieks, ar gaviles gavilnieks jlieto ar nemkstintu ldzskani (l).
4. Jaunkajs Zis (ar Universitas) dekna vrds rakstts ar gau pirms zilbes
patskani dkns; ai latu vrd , tpc ar mums rakstms dekns.
5. Franu pavrd Vensns (Jaunkajs Zis) pagarinjums laikam radies uzsvruma
d orinlvalod; latvieu valod, prnesot akcentu uz pirmo zilbi, gaums izzd; td vrds
rakstms ar Vensans.
6. Vrdu sakopojums daudz mcbas grmatu autors (IMM) korrijams di: daudzu
mcbas grmatu autors.
7. Teicien ierdnis prskaitts cit noda nepiedergi lietots verbs prskaitt.
Prskaitt varam naudu, galvas gabalus vai ko tam ldzgu. Teiciens labojams: ierdnis
prcelts cit noda.
8. Rt prprotams ds teikums: visi notiestie neesot vis noauti, bet izstti.
Attiecinot negciju uz verbu, noliedzam visu teikuma saturu; mintais teikums tad jsaprot t,
ka neviens notiestais nav noauts. Tomr autors grib nordt, ka tikai daa notiesto izstti;
negcija tad jattiecina uz pronmenu: ne visi notiestie esot noauti.
9. Krievu valod aiz saika parasts lietot infinitvu; bet latvieu valod burtiski
tdus teicienus tulkot nevaram, piem.: pirms iedarbint motoru, via noskatjs
(Jaunkajs Zis). Latvieu valod jatrod cita izteiksme: iekams iedarbinja motoru,
via noskatjs vai priek motora iedarbinanas via noskatjs.

*
ar Lgotu Jkabs Brvaj Zem.

82
10. Kommats nav liekams divu viendu adjektvu un adverbu starp, kas atkrtodamies
tikai pastiprina nojgumu un izrunjami bez pauzes, piem.: mazs mazs vri, ass ass cirvtis,
tlu tlu kd zem; prjos gadjumos un ar piemintajos, ja vrdu pi izrunjami ar pauzi,
atstjama rcbas brvba, jo kommatu likana dos gadjumos liel mr ir konvencijas un
stila lieta, piem.: rca rca dzirnavias; vija, vija, kamr novija; daudz daudz ko prrunt;
auzu, auzu kumeam! urp turp; augup, lejup.
11. Prrun, k latviski tulkojami vcu vrdi: Aufwand, Betrieb (nodarbe), Auswertung
(izvrtana?), Zurechnung (pielse), Ertrag (ienasa), Leistung (veice?), Gegenleistung
(pretveice?), Tochterunternehmung (atzars, atzale), Regelmssigkeit (krtnums).
1. Pres atkrtojas nepareiza pavrdu rakstba, neievrojot pareizus gaumu
apzmjumus (Saviena, eksprs Jaunkajs Zis; Livni Rt), lietojot nepareizus
celmus (Venusa cei Rt) un dubultojumus neviet (Kassele, ar messa, bet kolektvs
Rt); pareizi mintie vrdi rakstmi di: Sviena, ksprs, Lvni, Venera (en. Veneras),
Kasele, mesa.
2. Prrun, k rakstmi sievieu krtas uzvrdi u-celmiem. Domas dals (Markus Marka,
Markuse). Prof. Endzelns ieteic sievieu krtas uzvrdus u-celmiem darint un loct k
vrieu krtas vrdus: Anna Markus, Annas Markus, Annai Markum utt.
3. Nepareizi darintu verbam gt atrodam tagadnes I personu daudzskaitl indiktvam
(IMM, Rt): te gstm interesantas zias; tda forma darinma verbam gstt.
Pareizi: te gstam interesantas zias.
4. Jaunks Zias raksta: kuru mre; mares vrds rakstms ar ; tas sastopams ar
Tosmares vrd.
5. Rts vl lieto ermnismu norvt (kurpes norvja kjas); t viet liekams latvieu
vrds noberzt (kurpes noberzja kjas) vai noberzt.
6. Nepareizs saliktenis ir slpripas (puliereibas Jaunkajs Zis:); pareizi:
slpjams ripas.
7. Nav iemesla skaust spredia vrdu, aizstjot to ar svtrunu, jo ar svts ir
patapinjums (no slavu valodm). Spredia vrds pie tam ncis caur vcu valodu no latu
valodas (praedicare), un no t darints vajadzgais verbs sprediot.
8. Ieteicams verbiem krimst un kremst pieirt katram savu nozmi; verbs kremst
(pazstams Drustos, Cesvain) lietojams, runjot par pschiskm pardbm (bdas kremta
sirdi), krimst vairk par fiziskm pardbm (peles krimta visu nakti).
9. Nesadergs locjums ar verbu trkt d fraz: trkst stens radt prieks (Rt);
iztrkumu nordot, ar o verbu lietojams enitvs: trkst stena prieka radt jeb trkst
stena radanas prieka.
10. Tpat labojami di teicieni (Rt): 1) kas pie apstkiem var radt kas
apstkos var radt; 2) pulct iespjami visus audzkus pulct audzkus, cik vien
iespjams.
11. Prrun, k latviskojami vrdi Rundstck, lete.
Prrun daus valodas prakses jautjumus.
1. Nepareizi rakstti svevrdi Rt: igumns, ipodikons, senscionls; Jaunkajs
Zis: polmika. Pareizi ie svevrdi rakstmi t: hgmens ( ),
83
hipodiakons (), senscionls (k nacionls, emocionls), polemika (,
), polemisks, polemizt.
2. Jaunlaiku rakstos verbu saudzt diezgan biei sastopam loctu k III lokms iras 3.
pairas verbus (tect tek, prect prec, redzt redz, saudzt saudz). Ieteicams tomr to
loct k II lokms iras -jo- celmus: saudzt saudz (k kaust kaus, ravt rav),
paliekot saska ar izrunu.
3. No patapint vrda paralllformm starks, strks, staris, starka (gandris,
gandrs, l. gadras, svtelis) k vislatviskk ieteicama strks; bet labk gandrs.
4. Dau barbarismu aizstanai ieteicami di vrdi:
apaltis Rundstck;
berztene, berzumi rvmaize;
kltiene e; kltiene k turiene, tliene, kuriene; via
kltien (viam klt esot).
5. Prepozicija pie nepareizi lietota Rt teicien: atrast kdu vl pie dzvbas; tas
pats bez prepozicijas izteicams di: atrast kdu vl dzvu.
6. Pc sveiem paraugiem veidots vrdu savienojums vrda piln nozm (Rt);
latviski sakm: vrda staj nozm.
7. Prprotam izteicien js gandrz nenokuvt zem riteiem (Rt) sti apvienotas
divas izteiksmes: js gandrz nokuvt un js tikko nenokuvt; jizvlas viena no
pdjm.
8. Nepareiza vrdu krta d teikum Jaunkajs Zis: visi oruden Latvij Maurias
prieklasjumi nenotiks; var ar prprast t, ka dai prieklasjumi notiks, tikai citur. Teikums
korrijams: Latvij oruden Maurias prieklasjumu nebs.
Valodas prakses jautjumus neprrun.
1. Jaunkajs Zis, Rt un ar citur ieviesusies rakstba Bosfors pc krievu un
franu paraugiem; franu Bosphore savukrt radies no nepareiza latu rakstjuma
Bosp(h)orus. Orinlvalod, t.i., grieu valod vrds rakstts ar (); td nav
steni iemesla to latvieu valod rakstt ar f (Bosfors), jraksta ar p Bospors.
2. K rakstm jau Minchene, Brmene, t jraksta ar citi ldzgi pavrdi, kas
orinlvalod beidzas ar -en, -ne, piem., Antverpene, Kopenhagene, Berchtesgdene;
rakstjumi ar -a (Sna, Rna, Garona) ieviesuies pc krievu paraugiem, jo tiem nav vrdu,
kas beidzas ar -e; minto upju nosaukumi jraksta: Sne (Seine), Rne (Rhne), Garone
(Garonne).
3. Jaunkajs Zis R. Malvesa rakst pieminta Cempju muia; pareizi is vietvrds
rakstms Cempu muia.
4. Rts raksta: Mums ir oti daudz skaistu latvisku krustvrdu un bs vl bagtki, ja
ausim tos jaunradt dzejniekiem etc. Krustvrds nepareizi darints saliktenis (k
dzensiksna, dzenspks), savienojot verba sakni ar substantvu; e krustvrds aizstjams ar
kristbvrdu; gan pazstams pareizi darints homonims vrdu savienojum krustvrdu
mkla, kam saliktea pirmaj da ir substantva krusta vrds. Tpat nepareizi veidots
jaunradt, apvienojot salikten adjektvu ar verbu; mintaj teikum varam vienkri teikt:
ja ausim tos radt dzejniekiem.
84
5. Jaunkajs Zis lasm: Rutku Tvs saraksta divus jaunus romnus; verbs sarakstt
ir perfektvs un ar vienkrs tagadnes nozmi nav lietojams; jlieto imperfektv forma:
Rutku Tvs raksta divus jaunus romnus.
6. Pldonim ds teikums: kokus me redz pulam (= krtam); pulam nepareizi
darinta forma; pasvos divdabjus ar -am (-m) atvasina no tagadnes celma (kult kuam);
inf. pult, tag. polu, pag. pulu, pas. divd. polam; ttad kokus me redz polam.
7. Ja, substantvus lokot, celma beigs kd locjum ir mkstinjums (vismaz daudzskaita
enitv), tad, atvasinot no tdiem substantviem adjektvus ar -ains, mkstinjums ieteicams
ar adjektvos, atskaitot gadjumus, kad substantvam parasti ir tikai formas bez mkstinjuma,
piem., -celma vienskaitliniekam saule saulains.
8. Substantvs, tuvk apzmdams otru substantvu, var bt dakrt bez nozmes izirbas
ir vienskaita, ir daudzskaita enitv; dos gadjumos ieteicama skaitu zi saskaa ar
apzmjamo vrdu, piem.: brza galds, brza malka, brza bais, bet brzu bai.
9. Rt lasm vrdu savienojumu: Vcija, vairs nebdama Tautu savienbas loceklis
e nav saskaas krt, bet latvieu valoda ai zi ir oti jutga; kur vien iespjams, krta
jsaskao ar vrda nesju. Sakm: Vcija, vairs nebdama Tautu savienbas locekle
422. Valodniecbas nodaas sde 1936. gada 5. novembr.
1. Verbi dvst un plst lokmi ldzgi verbam lkt: tag. lecu, dveu, pleu; pag. lcu,
dvsu, pltu; nk. lku, dvsu, pltu. Gobniece Fransa Silvesta Bonnara noziegum
turpret lieto pagtnes formu iedvsa (pareizi iedvsa).
2. Verbs lst (tag. leu, pag. lsu) nav nekds patapinjums no vcu valodas, k
apgalvojis Pldonis un Valdbas Vstnesis, bet vecs mantots vrds, kas rada vcu lsen;
no vcu valodas patapintie verbi palaikam nemdz bt vienzilbgi un beidzas ar -t
(izloksns ar ar -t, piem., zgt): smrt, bvt, lzt (lsen); pie tam lst un lsen
nesaskan nozmes zi.
3. Tak (Gobniece Fransa Silvesta Bonnara noziegum) ir patapinjusi no vcu
valodas (doch tok tak); t viet liekams latvieu tau.
4. Izvilkties (Gobniece Fransa Silvestra Bonnara noziegum) ir verdzisks vcu
ausziehen tulkojums; no dzvoka var nevis izvilkties, bet izkravties jeb
aizkrvaties, prviesties.
5. Spodrinms ziedes (vikse, vcu Wichse) nosaukumam ieteicams prof. J. Endzelna
darints vrds spode (no spos); attiecgais verbs spodt (vikst, vcu wichsen).
6. Nis (Neunauge) latviski saucams par zutiu, k daos apgabalos o zivi latviei
saukui jau no seniem laikiem.
7. Apia vrdu dai ir ieteikui rakstt ar pp (appinis), asocidami to ar ap + pt; vrds
clies no ap + vt (leiu apvynia, apynia) apvnis > apnis; rakstu valod lietojamas abas
formas: apinis, apnis.
8. Svevrds aplaudt rakstms ar vienu p (clies no latu applaudere /ad-plaudere/), jo
troksneus latvieu valod parasti nedubultojam.
9. Izteiciens pc visa sprieot (Jaunkajs Zis) darints pc krievu un vcu parauga
(cy ey, nach allem zu urteilen); latviski tas prveidojams t: pc visa k sprieot,
pc visa t sprieot (ja iepriek kas jau mints).
10. Prepozicija pie neviet lietota Student d teicien: pie da iedzvotju skaita
abu sabiedroto nozme nebtu lielka; pareizi: ar du iedzvotju skaitu abu sabiedroto
nozme nebtu lielka.
85
1. pavrdi. Nepareizi un inkonsekventi pavrdus lieto A. Gobniece (Fransa Silvesta
Bonnara noziegum), atstjot troksneu dubultojumu, sagrozot gaumu un krtu; via raksta:
Vatto, ete, Agridenta, Akropolis, Jupters; pareizi: Vato, Agrigenta (lat. Agrigentum),
Akropole (), Jpiters (lat. Jppiter). No ldzskaiem ar dubultojumu sveos
pavrdos rakstm viengi gaus pldeus un nseus, ja aiz tiem seko kds patskanis; bet ja
seko ldzskanis (atskaitot lokms galotnes), tad bez dubultojuma, piem., Momsens
(Mommsen).
Rencnu vrdu radiofna vsttjs nmintv run ar auru 1. un 2. zilbes e (Rencni);
jrun Rencni.
2. Bauskas iedzvotjus A. aks kd dzejol nodvjis par bauskenieiem; tie saucami
par baueniekiem, k run Bauskas un apkrtnes iedzvotji pai.
3. Ncijas vrdu nedrkstam izrunt ar prsplti su a (Ed. Virza radiofn), jo
orinlvalod vrds ar gau a (ntio).
4. A. Gobniece raksta: uzticjis savas aizbilstams audzinanu etc. Vrdam
aizbilstams (das Mndel) pamat verbs aizbilst, kas apzm vienreizju notikumu, ne
ilgstou akciju. Langes vrdnc atrodam piemrgu vrdu aizbildt (verantworten);
Kronvalds darinjis substantvu aizbildeknis (k audzt audzknis). ie divi vrdi tad
attiecg form ir nodergi aizbilstams viet: uzticjis savas aizbildeknes (aizbildams)
audzinanu etc.
5. Vajadzbas gadjumos lietoanai pieaujami di jaundarinjumi:
mrtiecgs no substantva mrtiecba (k bldba bldgs);
tilpgs no tilpt;
sknana no sknis (k pumpis pumpt, pumpana).
J. Veselis lietojis vidotnes vrdu: labkais, ko autors sniedzis, ir dai vidotnes
tlojumi (Sjjs, 1936, XI, pag. 1225). ai nozm jau nostiprinjies vides vrds, td
jauns darinjums, kas taut laikam nav radies grtas izrunas d (divi zobu sldzei!) un kas
pc ldzgu vrdu parauga (gals galotne, virsus virsotne) vartu viegli rasties, t
aizstanai nav vajadzgs.
6. Nepareiza vrdu krta teicien: sievieu slepens loto klubs (Jaunkajs Zis).
Tuvkie apzmtji, kas noteiktki un skki apzm priekmeta pabu, liekami attiecgajam
vrdam tuvk: slepens sievieu loto klubs: ja adjektvu slepens gribtu uzlkot par vairk
izceamu, tad to var nostatt ar tuvk (ar noteikto galotni): sievieu slepenais loto klubs.
7. Korrijami di teicieni:
apspriede sols bt interesanta (radiofna vsttjs) apspriede, liekas (iet), bs
interesanta;
bailes iedvesos klusums (Jaunkajs Zis) drausmgs klusums;
apbrnu un sajsmu iedvesoa atspulga (A. Gobniece) atspulga, kas iedve apbrnu un
sajsmu;
malrijas slimie iedzvotji (A. Gobniece) ar malriju saslimuie iedzvotji;
piemga cena (A. Gobniece) pieemama cena;
vis klusb (A. Gobniece) slepeni, glui klusi;
dzina jokus (A. Gobniece) jokojs;
piedod grciju (A. Gobniece) piei grciju;
gandrz vai uz ik soa (A. Gobniece) gandrz ik uz soa; ik nostjas priek prepozicijas:
ik pa 100 gadiem, ik pie krma;
pavrdi uz -isks (A. Gobniece) pavrdi ar -isks;
sdurvis (A. Gobniece) sndurvis (no snu durvis);
blea plksnes (A. Gobniece) skrda plksnes;
86
uz vistrko (A. Gobniece) cik tri vien iespjams, tri jo tri.
1. Radiofna programm kino aktieres Grses vrds rakstts Grsa; orinlvalodas izrunai
un rakstbai tuvka forma ir Grse.
2. Nepareizi lietots verbs opnt fraz: disertciju opnja prof. (Jaunkajs Zis,
Nr. 259). Par opnentu var bt kam, tpat opnt var kam: disertcijai par opnentu bija,
doktorandam (disertcijai) opnja.
3. Nav ieteicams vrdu savienojums sveicinja rakstveid (Student); sveicint var ar
rakstu jeb nodot rakstveida sveicienus.
4. Katrs sav nozm iami verbi ziot un paziot; imperfektv forma ziot
sabiedrisk takta izjtas zi ir pazemgka, atturgka un vairk goddevga (apaknieks
zio priekniekam); paziot nojgum var ietverties lielka stingrba, noteiktba un pat
pavle (prieknieks var ko paziot savam apakniekam). Ldzg krt vartu irt ar
ziojumu un paziojumu.
5. Ikdienas valod, ar par nedzviem priekmetiem runjot, biei lieto vietniekvrdu
vi laikam pc vecas paraas personifict. Rakstu valod jiro: par nedzviem
priekmetiem runjot, parasti jlieto tas, par dzviem tas vai vi.
6. Vcu valodas ietekm raduies teicieni: vis pilnb (Jaunkajs Zis), vis
sum, visa atzinba (Jaunkajs Zis) u.c. Latvieu valod vrdam viss tdas
nozmes nav; latviski to var izteikt t: vis pilnb itin pilngi, pilngi; vis sum
glui si; visa atzinba neierobeota atzinba.
1. Jaunkajs Zis pieminta slavu tauta kroti; tas ir novecojies vcu nosaukums;
tauta tuvint izrun saucama, k saucas pai s tautas loceki, proti, par chorvtiem.
2. Blakus adjektvam pats un substantvam patnis darinmi substantvi patba (k
pas paba, plats platba) un patnba (k nertnis nertnba).
3. Lietoanai ieteicams J. Alunna darintais vrds nozveja kd dens vienb zinm
laik sazvejot zivju daudzuma apzmanai; tpat nodergs verbs apzvejot (k dart
apdart), piemram, teikum: s vietas grti apzvejojamas.
4. Pdj laik oti dads nozms paskui lietot jaunvrdu stja; run, piemram, par
varou stju (R. Bebris Universitas); kaaspka stjgu pardi (Jaunkajs Zis)
u.tml., vrdam nepieiot nekdas noteiktas nozmes. Vrds stja, pamatstja labi
pazstams kaavriem no dienesta reglamentiem, kur ar to apzmta pozitra jeb miera
stvoklis; ai nozm vrds paturams un lietojams.
5. Konstat, ka teikum aiz posesv pronmena savs adjektvs vai divdabis var bt ar
ar nenoteikto galotni, piemram: mums ai liet ir savi noteikti uzskati.
darba nevgs jauneklis (Jaunkajs Zis) slinks (jeb darb nevgs) jauneklis;
saimniecb, ko robeo mes (Jaunkajs Zis) saimniecb, ar ko robeo mes;
paumi pierobeo jai paumi robeo ar ju (sniedzas ldz jai);
nozmt jaunu ministru (ar zmt parasti apzmjam grafisku darbbu!) izraudzt jaunu
ministru;
nodaas, kas nesuas sardzes dienestu (krievisms! Rt) nodaas, kas bijuas
(atradus) sardzes dienest;
87
vi ir uz to spjgs vi ir to spjgs dart.
426. Valodniecbas nodaas sde 1936. gada 3. decembr.
1. Studenu biedrba Ziemeniece nves zi (Jaunkajs Zis) savu vecbiedri
notituljusi cand. paid., vienu vrdu rakstot latniski, otru grieiski; pc vecas tradicijas
rakstm latniski: cand. paed.
2. Katrs sav nozm iami vrdi dzeja un dzejolis: ar dzejas vrdu apzmjam
poziju vispr, ar dzejoli (Gedicht, e) sku lirisku sacerjumu. Td nav
ieteicams runt par Poruka dzeju un dzejm, bet par Poruka dzeju un dzejoiem.
3. Tpat katrs sav nojgum iami kopoti raksti un kopraksti: kopoti raksti ir
kda viena autora sakopotie raksti, bet kopraksti vairku autoru rakstu sakopojums (k
kopmanta, koppea, kopvakarias etc.).
4. No divm uzvrdu rakstbas konstrukcijm enitv Kronvaldu Atis un Kronvalda
Atis k pareizk ir ieteicama pirm (Kronvaldu Atis), jo uzsveama viena individa
piederba pie veselas dzimtas ar vairkiem dzimtas locekiem, un vienskaita forma
(Kronvalda Atis) t neizteic.
5. Latvieu valod parasti nesastopam skau kopu -cn- un -dzn-; ts ir nertas un tiek
prveidotas (panc(i)nieki > panksnieki) vai ar bijuas pastarpintas ar kdu patskani
(pancinieki, gardzinieks). iemesla d nav ieteicami jaunvrdi: sardzne (armijas
reglamentos), izldzne (J. Slis Visprgaj litertr); ar piedklim -n- ais vrdos nav
nekdas nozmes.
6. Aiz kompartva lietojams saldzinmais saiklis nek: vi vecks nek es. Ja
kompartvs pats noliegts ar ne, tad seko saldzinmais saiklis k: grmata atdodama ne
vlk k ceturtdien.
No divdabjiem pas gradcijas formas ir tikai tiem, kas jau ieguvui adjektvu nozmes
(silts siltks vissiltkais; patkams patkamks vispatkamkais); prjiem divdabjiem
saldzinms pakpes darinmas, saliekot vairk, mazk, oti ar sekojou pamata pakpi
(vairk, mazk, oti skolots). Divdabju preja adjektvu katgorij ar pau krtulu nav
nosakma; jrkojas pc valodas izjtas un tradicijas praks.
7. Izteiciens vi strd gar jaunm grmatm (Jaunkajs Zis) pilngi
saprotams un pieaujams; ldzgos izteicienos prepozicija gar norda darba ilganu un
dadgumu (strd gar sienu, visu dienu nostrdjm gar liniem); pie turpretim vairk
lietojams lokl nozm (vi strd pie mea, pie mjas, t.i., mea, mjas tuvum).
matu ipsna bija kvieu dzeltena (P. Roztis Jaunkajs Zis) matu ipsna bija
kvieu dzeltnum, matu ipsna bija dzeltena k kviei;
pie laika (ermnisms! P. Roztis Jaunkajs Zis) laikus, laik;
pierakstt tm agresvus nolkus (Jaunkajs Zis) piedvt tm agresvus nolkus;
tas uzskata, ka jpaliek eit (Jaunkajs Zis) tas dom, ka jpaliek eit.
1. Jaunkajs Zis mints vietvrds Svrde, kda nemaz nav; gan pazstama ir
Zvrde (dzejnieka K. Krzas dzimtene).
2. Jaunkajs Zis lasm: apcietinanas Dancig turpins; substantvi ar -ana
apzm ilgstou, nepabeigtu darbbu, pau akciju un palaikam ir vienskaitlinieki; labk teikt:
apcietinana Dancig turpins.
88
3. Kd Latgales pasak (XIII krjum) atrodam divjdu konstrukciju ar dbitvu
parallli: tev mani bs japrok un vecajam via bot japrok. Pc dbitva parasti
objekts nostjas nmintv; ja objekts ir pronmens es vai tu, tad lietjama konstrukcija
ar ar akuztvu: tev mani bs japrok, man tevi bs japrok; parastaj konstrukcij: tev
es bu japrok, man tu bsi japrok.
4. Korrijams ds teikums: Tas ir ar pelnti, jo ar via sirds pieder ne tikai zintnei,
bet karsti pukst ar niversittes auditorijai (doc. akste Student) tas ir ar pelnts, jo
ar via sirds ne tikai pieder zintnei, bet ar karsti pukst niversittes auditorijai.
1. J. Grota dzejol (Jaunkajs Zis) ir rinda: mans lielais, naivais sapotj! e vrds
naivais noturts par divzilbgu, kamr steni tas ir trijzilbgs navais (fr. naf, naive, lat.
natvus).
2. iami verbi:
1) plst (l. plsti, ausbreiten) pleu, pltu, pltu; izplsti (sprni) resp. izplesti (sprni);
2) plst (l. pl ti, reissen) plu, plsu, plsu; izplsti (sprni). Gadjumos, kad var
rasties prpratums (izplsti sprni un izplsti sprni), verbam plst divdab lietojams
(izplesti sprni).
3. Lab latvieu valod divdabjus, kas beidzas ar -os, no transitviem verbiem nav
ieteicams darint. Jaunkajs Zis turpret varam last par krimstou nemieru, ptou
skatu (pareizs formas: kremtou jeb kremou; ptjou). os divdabjus var aizstt ar ar
adjektviem, kas atvasinti no attiecgo verbu saknm: kremtgs nemiers, ptgs skats.
4. Neviet adjektvu noteikts galotnes P. Dreimaa teikum: egle zao mitraj purv,
sausaj kaln un pat klinainaj viet. e mintas egles auganas vietas vispr; jlieto
nenoteikt galotne: egle zao mitr (mitraj) purv, saus (sausaj) kaln un pat klinain
viet.
1. Sveus pavrdus rakstot, prese neievro pareizus gaumu apzmjumus (Tezjs,
Hipolta radiofna programm) vai orinlvalodas celmus (Dodeknu salas Jaunkajs
Zis) un izrunu (Ivanovii radiofna programm, ONeils Jaunkajs Zis); pareizi
mintie vrdi rakstmi di: Tzejs (), Hipolita (), Ddekansa salas,
Ivanovis (rumu komponists; pai rumi gan raksta gala zilb , bet tas izrun nav
sadzirdams), ONls.
Tdi pavrdi k Pestaloci, Garibaldi labk atstjami nelocti.
2. IMM un Valdbas Vstnesis grib irt katru sav nozm vrdus obligts un
obligtorisks, aizrdot, ka, piem., brni obligti skolai, bet skola obligtoriska brniem.
Lat. obligatorius un no t darintais obligatorisch un obligtorisks ir jaunka cluma.
Latu valodas klasiskaj laikmet pazstams un lietots viengi obligtus (no obligre
iesiet, piesiet), apzmjot, ka priekmets kur iesiets (obligtus corio das mais iesiets), kam
piesiets (muscus articulis obligtus snas uzsietas loctavm) vai ar ka kds radjums
saistts ar klaum un pienkumiem (obligtam redde Iovi dapem nodod Jpiteram obligtu
mielastu). T k nu forma obligts ir vecka un ska, vairk atbilstoa latu valodas
klasiskajam laikmetam, k ar lietojama abs piemintajs nozms, tad t ieteicama lietoanai
labk nek forma obligtorisks.
89
3. Jaunkajs Zis rakstjums charg daffaires; citjot kdus vrdus vai teicienus
orinlvalodas rakstb, jlieto ar attiecgs valodas diakritisks zmes: charg daffaires.
4. Valdbas Vstnesis starp vienas personas kristbvrdiem liek savienotju svtriu:
Krlis-Arturs Liberts; kristbvrdi dos gadjumos ir vairki atsevii iami vrdi, kas
rakstmi bez savienotjas svtrias: Krlis Arturs Liberts.
5. Par pareiziem vai ieteicamiem atzstami di vrdi:
caurspdgs durchschimmernd, ;
caurredzams durchsichtig, ;
skbarde (ne skbardis Jaunkajs Zis) Buche;
kurkata vagonete.
deputtu daudzruntba (Jaunkajs Zis) deputtu daudzrunba jeb daudzrungums;
viu droi stikli (Rt) nesaaujami jeb pret viiem droi stikli;
ar Auktumu vieniem paliekot, Munte domgs atbalstja galvu rok (Rt) ar Auktumu
viens palicis, Munte domgs atbalstja galvu rok;
uz visiem laikiem o vru vrds no latvju vstures lapm nezuds (J. Straubergs IMM; var
saprast ar t, ka uz daiem laikiem zuds) o vru vrds no latvju vstures lapm nezuds
nekad (mu mos).
1. Leiu pavrds Zauus Jaunkajs Zis prtaists par o-celmu (Zauuss, en.
Zauusa); k leiu, t ar latvieu valod is vrds lokms k u-celms (piem., k alus): Zauus,
en. Zauus, dat. Zauum.
2. Dakrt vrojama vairans no vrdiem, kas beidzas ar -ana (Jaunkajs Zis
manuskripta iespiedei piespriesta nauda); kur japzm tr akcija, tur tie ir viet un nav
skauami; td labk teikt: manuskripta iespieanai piespriesta nauda.
3. Ar impertva nozmi lietota forma sazinjaties! (Jaunkajs Zis) ir darinta
nepareizi, laikam pc sarunjaties! resp. sarunjieties! parauga; pareiz impertva forma
sazinaities!
4. Skuss (Jaunkajs Zis) ir izloku forma; literraj valod pagtnes refleksv
divdabja forma skusies, vr. k. scies.
5. Verbi kot, ot rakstmi ar nebalsgo ceni , kaut gan sakns ir d (kod-, od-)
un btu sagaidms balsgais cenis (k lst lodt lot). Mintie verbi gan laikam
atvasinti no senk iespjamiem substantviem *koslis (< kod-sl-is k grbt grbslis), *osnis
(< od-sn-is), kur balsgais d piedka priek prvrties par nebalsgu resp. izkritis (k
dziesma < dzied-sm-a).
6. Konstat, ka ldzskanis s pc neprvras par ceni gadjumos, ja priek jau
atrodas tds cenis, piem.: krs, pks; parasti s pc par ceni prvras, piem.: vi,
ska.
7. Nepareizs saliktenis ir apkrtraksts; adverbs ar substantvu var apvienoties salikten
viengi gadjumos, ja vrds apzm dartju vai ar pau darbbu (apkrtstaigtjs, apkrttecis,
ldzbraucjs, apkrtstaigana). Apkrtraksta viet ieteicams lietot svevrdu cirkulrs
(lat. circulri) vai jaundarinjumu apkrtenis (en. apkrtea).
8. Verbs ataut darints pilngi pareizi (lapsa atva asti, zaim atauta kja) un
lietojams ar ar nozmi no visa vairuma noaut dau (virsmeniecba atauj Latvijas
mednieku biedrbai ataut ogad 10 kazu); ldzgi paraugi mums jau labi pazstami: atgriezt
vadmalas gabalu, atlast kartupeus no kaudzes. Dai sdes dalbnieki ieteic ataut viet
labk lietot jau parastos noaut, izaut.
90
9. Tekst pieminot naudas vienbas, jraksta t, k runjam: Krkli iemaksja bank 25
latus un 52 santimus jeb Krkli iemaksja bank 25 52/100 (25,52) lata. Dai sdes
dalbnieki ieteica paturt jau pa daai ieviesuos rakstjuma veidu Ls 25,52, bet last: 25
lati 52 santimi.
atgrieot sarakstanos, zioju, ka Jsu lgums noraidts nostot atpaka (returnjot)
saraksti, zioju, ka Jsu lgums noraidts;
pilstas valde nosldz lgumu ar tirgotjiem pilstas valde nolgst ar tirgotjiem;
sestdien plkst. 12 sldz visas opercijas sestdien plkst. 12 izbeidz visas opercijas;
uz pilstas valdes lmuma Jsu lgums noraidts ar pilstas valdes lmumu (pc pilstas
valdes lmuma) Jsu lgums noraidts;
pilstas valde uzdod Jums turpint darbu ldz turpmkam pilstas valde uzdod Jums
pagaidm darbu turpint; pilstas valde uzdod Jums darboties ldz turpmkam rkojumam:
vi cu uzdeva vi izstjs no cas;
tas cilvks krtgi pilda savu soljumu tas cilvks krtgi tur savu soljumu, dara, ko
soljis;
vi pilda savu pienkumu vi veic (dara) savu pienkumu;
programmas numurus izpilds mkslinieki programmas numurus veiks mkslinieki,
programm piedalsies, uzstsies mkslinieki.
11. Prrun, k tulkojami vrdi schmierig (valkans; traipgs) un Gemse (sakaugi?).
1. Jaunkajs Zis verbs interest savienots teikum ar datvu: es kdam interesju;
is verbs ir transitvs un savienojams ar akuztvu: es kdu interesju.
2. No formm Hortijs, Horacijs, Horacis (T. Zeiferts Latvieu rakstniecbas
vsture, III, pag. 40) pareizk ir pirm Hortijs, jo visvairk saskan ar latu valodas
izrunu Hortija paa laikmet (lat. Horatius).
Ldzgi darinms ar pazstam jezuta katou katchisma autora Ptea Kanizija vrds
(Canisius; J. Slis sav Latvieu rakstniecbas vstur, 1936
3
, I, pag. 102 raksta par Pteri
Kanisu).
3. Lietoanai ieteicami di vrdi:
projiene Abwesenheit, oe; projiene (izloksns proj, sakne proj-) darinta k
turiene, kuriene, kltiene; piem.: vi trs gadus bija projien;
kva Beute, a; kva vecs tautas vrds;
reibgs reibinos viet; tautas darints vrds (no Kaldabruas); piem.: reibgs alus.
4. Pieaujami un katrs sav nozm iami substantvi piederba un piekritba;
piederba (posesija) norda, ka kam kas pieder, piekritba kompetenci; piem., kdu
rakstu var nostt vai nu pc piederbas vai pc piekritbas (kompetences).
5. K lietojam substantvus apkure un apkurinana, t ldzgi katru sav nozm
varam lietot vrdus apskatana (tr akcija) un apskate (apskatana, vrtjumi, aplsumi,
izdevumi kop).
6. Das sabiedrbas aprinds skui skaust lses vrdu, nepareizi noturdami to par
patapinjumu no vcu valodas. Lst un no t atvasintais lses vrds ir latviski vrdi un
jau ieviesuies valodas praks. Lses viet propontais saskaits ir gan pareizi darints, bet
nozmes zi ne vienmr var aizstt lses vrdu dareiz ls nekas nav jsaskaita, ja,
piem., pirkts tikai viens priekmets.
7. Tdi vrdi k karalste, grfste, hercogste rakstmi ar piedkl; im piedklim
plas izlietojums leiu valod (karalst, jaunst), un tas pazstams ar latvieiem nstes
vrd (no Latgales).
91
8. Priek nevis kommats liekams, ja aiz nevis seko beidzamais teikuma loceklis (dod
to grmatu man, nevis viam); ja nevis ievada pretstatu pa pirmo locekli teikuma vid,
tad kommats nevis priek nav liekams (ms mcmies nevis skolai, bet dzvei).
rpus Francijas atrodoo pilsou piedalans (Jaunkajs Zis) rpus Francijas esoo
(dzvojoo, atrodoos) pilsou piedalans;
pc izpildes raksts stms atpaka pc lietas nokrtojuma raksts stms atpaka.
1. No formm ciekurs, iekurs (Jaunkajs Zis), ciekurzis, ciekursis, ciekuris,
cierkuzis literr valod ieteicams ciekurs un ciekurzis; s ir veckas un atbilst vairk
leiu valodai (l. kankris, kenkrois).
2. Vrdu sakopojums vcu ticgie (Student) steni apzm vcieus, kas ir ticgi, ne
vcu ticbai piedergos (Deutschglubige), k domts. Latvieu valod enitvam
substantva priek plas izlietojums; tas var aizstt ar citus locjumus, piem.: sievas bdas
(= bdas pc sievas), brnu rkstes (= rkstes brniem), vcu ticba (= ticba vcieiem, pata
vcieu ticba). No saliktea vcticba (k krievticba) iespjams tlk atvasint vrdu
vcticbnieks (pazstami jau vecticbnieki, citticbnieki) un adjektvu vcticgs (k
krievticgs). No ldzgi darintiem adjektviem gan ieteicams izvairties, ja vien ir iespja
izteikties labk citdi.
3. Lietoanai ieteicami di vrdi:
augstenes, ar istabauga, namauga (l. agtas) no lejasvcu patapinto bniu viet
(lv. bninge); vrds augstenes pazstams Kuru kps;
stirnzis buka viet (lv. buck).
4. Katrs sav nozmes nians iami vrdi atsauksme (= recenzija; atsauksme par
grmatu) un atzinums (= spriedums, rezolcija; atzinums skolu liets).
5. Konstat, ka vairkos apgabalos (Gulben, Lubn, Saikav, Drustos, Smilten u.c.)
verbam vart pazstams tag. pasvais divdabis varams (= iespjams); forma noderga
lietoanai; piem.: tas man nav varams; tas viegli varams.
6. Adjektvi ar piedkli -iska- darinti pc vcu orinliem, kas beidzas ar -isch
(filologisch filoloisks; tlegrafisks, poltisks); no diem adjektviem dakrt iespjams
darint tlk ar adverbus; visos gadjumos tas nav ieteicams; piem.: apsveikt tlegrafiski;
labk: apsveikt ar tlegrammu. Latvieu valod no substantviem ar -isks atvasina adjektvus
viengi piemrbas nozm (verdzisks, kundzisks, lopisks; dzeja dzejisks, daba dabisks);
citdi atvasinjumi ar o piedkli nav ieteicami; rakstiski un mutiski viet jau lietojam
ar rakstu, rakstveida, mutvrdiem.
7. Konstat, ka vrdam neviens prepozicijas parasti iesprauas aiz nolieguma ne (ne
pie viena es neieu, ne ar vienu), atskaitot prepoziciju bez, kas nostjas vrda priek (kd
pasak lasm: aizjgs piebraucis bez neviena braucja).
8. Aiz paraksta liekot amata titulus, tos vienu otram pievieno ar un vai ar kommatu: J.
Kalni finanu nodaas prieknieks un pilstas galvas biedrs, J. Kalni finanu nodaas
prieknieks, pilstas galvas biedrs.
9. Korrijama fraze: pieem, ka kuis uzdries uz ska (Jaunkajs Zis) dom, ka
kuis uzdries uz ska.
92
1. Latvieu valodas rakstb no ldzskaiem iespjams divkrot pldeus un nseus;
prjos ldzskaus parasti izrunjam viendi, kaut ar raksttu ar divkrojumu (Jaunkajs
Zis Krupps, Edda) vai bez t, td tie rakstmi ar vienu burtu (Krups, Eda). Ar
divkrojumu pieaujams rakstt tdus nelokmus svevrdus k motto, brutto, netto u.c.
2. Inkonsekventa rakstba Rtam: ekoslovaki, achts; abi vrdi rakstmi ar ch:
echoslovaki, achts.
3. pavrds Rbenss rakstms nminatv ar -ss, en. Rbensa.
4. Vrds izsamisums (Pldonis Jaunkajs Zis) nav nekdi attaisnojams; pareiz
form izmisums.
5. Run un raksta par amata vai stundas aizvietoanu un aizvietotju. Aizvietot viet
(no kr. ) sakm aizstt; no atvasinti substantvi aizstana, aizstjjs; t ar
var bt amata aizstjjs jeb vietnieks.
prrunas izpalika (vcu blieben aus, J. Z.) prrunu nebija;
vi bija ar sts valsts pilsonis, kam gja dzii pie sirds savas tvzemes liktei (Pldonis
Jaunkajs Zis; gja pie sirds no vcu zu Herzen gehen) kam rs pie sirds (citos
gadjumos ar: ko aizgrba, aizkustinja) savas tvzemes liktei.
1. Sagrozts un nepareizs svevrda rakstjums ir antna (Rt); pareiz forma: antenna
(lat. antenna, antemna).
2. No verba virt (tag. verdu, pag. viru) ar -ums atvasintais substantvs izvirums nav
aizstjams ar vrdu izverdums (Jaunkajs Zis rakstts par jtu izverdumiem), jo var
izlikties darints no tagadnes celma. Literr valod ieteicama forma izvirdums, kas
atvasinta no izloksns sastopam verba virt verdu virdu pagtnes celma.
3. Lietoanai ieteicami vrdi:
krasa (no Svtciema) Regenschauer; lietus lst krasm;
kraui bli; ledus kraui;
zveirs, koss schielend;
sve kaepjea.
4. Par pielikumu jeb apoziciju saucams ar substantvu izteikts atribts tan pa locjum
k apzmjamais vrds; pielikums teikum nostjas aiz apzmjam vrda un atdalms
kommatiem; piem.: kaepte, gaaudzte, gaa auga vasar. Ja ar substantvu izteiktais atribts
nostjas apzmjam vrda priek, tad tas, sav lietojum bdams ldzgs adjektvam, turams
par parasto atribtu (ne pielikumu); ar tdu adjektvu dabu ir it pai verblie substantvi;
piem.: dancotjs kumeli, dzrjs puisis.
5. Folkloras krtuves Tautas dziesmu II sjum atrodam vrdu savienojumu: viu
savstarpja satiksme. Aiz piederbas vietniekvrda seko adjektvs ar noteikto galotni: viu
savstarpj satiksme.
visu atzinbu pelna Brechmane (J. Krkli Jaunkajs Zis; pc vcu valodas parauga
viss lietots par atribtu abstrakta vrda priek) vislielko atzinbu pelna Brechmane;
cik reiz ms ar nedzirdtu vrdu Lietuva (J. Akuraters Jaunkajs Zis) lai cik reiu
ms dzirdam Lietuvas vrdu;
93
saimnieks iesniedzis lgumu d kredita pieiranas saimnieks iesniedzis lgumu
pieirt kreditu.
1. A. Saulietim ir ststs par divi draugi; divi draugi divskaita forma; tagad vairk
parasta izteiksme ststs par diviem draugiem. Senais divskaitlis pusldz dzvgs pc
skaitleiem, mrus un svarus apzmjot, piem.: iest divi pri mieu.
2. Lasot tekst dau skaitleus pc decimls sistmas rakstjuma, skaitmo ieteicams
orientt pc veselajiem skaitleiem; piem.: ne tuvk par 3,1 (= trim kommats viens)
metriem; bet: ne tuvk par 3 1/10 (= trim un vienu desmitdau) metra.
436. Valodniecbas nodaas sde 1937. gada 4. mart.
1. Rt rakstts par upi Krievijas ziemeos Ziemeu Daugavu (kr. a).
Lai to labk atirtu no Daugavas, tad t skaidrbas un vienkrbas d saucama krievu
vrd par Dvinu.
2. No vcu valodas patapintais vrds rullis (vc. die Rolle) daos gadjumos aizstjams
ar veltea vrdu (attiecgais verbs velteot, velt), piem.: veltenis (zemes pievelanai) die
Feldrolle; krtbas rua viet labk likt krtbas noteikumus, krtbas reglamentu.
3. Pc vcu auffallend darintais vrds uzkrtos aizstjams ar vrdiem: dvains,
savds, rmots, sveds; piem.: uzkrtos aprbs, izturans dvains (savds, rmots)
aprbs, izturans.
4. No paralllajm formm prom un projm augst jeb cilden stil lietojama piln
forma (projm), bet ikdienas valod var lietot ar sko formu prom (ej prom!).
5. Blakus vrdu savienojumam mkslgs zds ir tieksme runt par dabgu zdu; tomr
labk ai nozm lietot vrdu savienojumu sts zds.
6. Perfektvajiem verbiem trkst stas tagadnes nozmes; tagadn tie lietojami ar pagtnes
nozmi (praesens historicum), piem.: prnku mjs, apsstos un lasu laikrakstu.
7. Korrijami di izteicieni:
stipendija uz Janevska vrda (Student) stipendija Janevska vrd jeb stipendija ar
Janevska vrdu, Janevska vrda stipendija;
prmaim piei tlu ejou (vcu weitgehend) nozmi prmaim piei plau jeb
lielu nozmi;
lai gan gze pie ugunsnelaimes pamananas bija nogriezta, cauruls vl atrads gze
(Rt) lai gan gze, uguni pamanot, bija nogriezta, cauruls vl atrads gze.
1. Samekl latviskojumus diem terminiem:
surefest, surebestndig skbcietgs (skbs + cietgs; skbturgs var atgdint vrdu
mazturgs = kam maz ir); skbcietga viela viela, kas izturga (immna) pret skbm;
artgemsse Religion rasiska (rasei piemrota) reliija;
Christ kristietis, kristnieks;
Christlichkeit kristgums;
Christenheit kristiei (kristieu summa);
94
Christentum kristg ticba;
Heiligung svtojums, svtoana, attiecgais verbs svtot;
Erlsung atpeste, atpestjums;
konfirmcija iesvtbas (k kristbas, laulbas; ceremonijas apzmjumam), iesvtana
(akcijas apzmjumam).
2. Svevrds poze (fr. pose, poser) lokms k -celms (ne pc krievu valodas parauga k -
celms poza), daudzsk. en. pou, verbs pozt.
3. Verbam sareties tag. 3. persona sarejas, nevis sares (Jaunkajs Zis);
form sares nerta skau kopa --; verbs pieder pie -io- celmiem un lokms ldzgi k
svtt, vtt, met u.c.
4. Ja divdabis paplaints ar kdu vrdu, tad tas no teikuma atdalms ar kommatu; piem.:
fntik tdas skaas apzmjam burtiem, liekot zem tiem ripiu. Ja divdabis pats papildina
kdu verbu, tad kommats nav liekams: ozoli lieljs saulei saknes nerdjis; kommatu var
nelikt ar tad, ja divdabis ar savu paplainjumu tik ciei iekaujas teikum, ka izrun nejtam
nekdas pauzes; piem.: otru akcentu, ko dab paaugstinot toni, sauc par mziklo akcentu.
durvis iziet koridor pa durvm iztiek koridor jeb durvis ved koridor;
logi iziet uz ielu logi ielas pus.
1. Ldzgi vrdiem degpunkts, degvns, deggze par pareizi darintu vrdu juzlko
ar degakmens un degvielas (labk: degamvielas), kam pirms daas pamat
substantvs.
2. Kdas kspra lugas nosaukums latviskots ar vrdu savienojumu Daudz troka par
neko. Latvieu valod prepozicijas, pievienojoties vietniekvrdiem, kas salikti ar ne,
parasti iesprauas aiz nolieguma (vi nebd ne par ko). Bet ja vrds nekas runtja apzi
ieguvis substantva nozmi (= das Nichts), tad var rasties un ir pieaujama ar konstrukcija
par neko.
3. Dakrt sludinjumos un ar afis tiek ziots, ka izstde ekskursantiem pieietama par
pazemintu maksu; pareiz tagadnes pasv divdabja forma verbam pieiet ir pieejams,
pieejama.
tai viet, lai klaustos ststu, kur adjutants izmantoja brdi, lai neklausdamies vis
(iekam klaustos) ststu, kur;
ar pie zemkas augu likmes is aizmums btu guvis labas sekmes (Jaunkajs Zis)
ar ar zemku augu likmi is aizmums btu guvis labas sekmes.
439. Valodniecbas nodaas sde 1937. gada 1. aprl.
1. Sveus pavrdus pres arvien vl raksta inkonsekventi, neapzmjot pareizi gaumus
(Bthovens, bet uberts Rt), atstjot ldzskau dubultojumus, kur tie nav pieaujami
(Supp, Rossini, Motta Rt), bet atmetot, kur vajadzgi (Izabela, intelients Rt) vai
k citdi sagrozot orinlvalodas izrunu (Criche, Hanfstngels Rt, Ksiks radiofna
programm); pareizi piemintie pavrdi rakstmi: Bthovens, berts, Sup, Rosini, Mota,
Izabella, Criche, Hanftengels, Kziks (igauu valod s patskau starp izrunjams k
balsgais svelpenis, ig. Kuusik).
95
2. Brsmuias vrds (vietas nosaukums Dobeles apkrtn) rakstms ar s (Brsmuia
< Brzsmuia < Brzesmuia) un runjams ar auru e; Vidzem turpret ir B rzmuia
(Jaunpils apkrtn).
3. Pres sastopamo Murjnu viet turieniei pazst tikai vienskaitlinieku Murjni un
Murja tiltu, nm. Murjnis; t vieta tad ar saucama.
4. Jaunkajs Zis vstts, ka diocesu bskapu mitekos izdartas kratanas; gr.
; latviski dioicze jeb dicze (ne diocesa); pie tam no verbiem atvasintajiem
substantviem, kas beidzas ar -ana, parasts ir tikai vienskaitlis, ja vien kda paa vajadzba
neprasa daudzskaita lietoanu; mintais vrdu savienojums korrijams t: dioicu bskapu
mitekos izdarta kratana.
5. Par pareizi darintiem vai ieteicamiem atzstami di vrdi:
atce der Rckweg; atpaka ce nav ieteicams td, ka latvieu valod substantvu ar
adverbu noteikt nav parasts;
atdeoana, atdeot (k attaukoana, attaukot, atkaot);
kunigs (l. kunigas) zinma aristokratijas grada apzmjums, Frst, , kunigaiktis;
fem. kunidze (l. kunigaiktien);
sakve (no sakaut) Niederlage, e.
6. T tad ir divi pilngi autonomi vrdi, katrs ar savu nozmi, td ar rakstmi irti.
7. Virsrakstus autori biei formul ne visai preczi. Student virsraksts Par lidojumu
starpplantu sfair, bet rakst sprie vispr par iespju lidot starpplantu sfair, ne par kdu
konkrtu lidojumu; piedergais virsraksts: Par lidoanu starpplantu sfair. Jaunkajs
Zis virsraksts Lieldienas ticba, bet rakst pa lietota daudzskaita forma Lieldienas
un runa ir vispr par lieldienu svtkiem; piedergais virsraksts: Lieldienu ticba; Lieldiena
der pirms Lieldienu dienas apzmanai.
8. Fraz draugi prats gandart via nvi (J. Lcis Jaunkajs Zis) verbs gandart
lietots ar nepiedergu locjumu; gandart (l. gandarti, lat. satisfacere, genugtun,
y) var par ko lietojams ar akztvu; frazes korrijums: draugi prats
atriebties par via nvi.
1. Rt atrodama da inkonsekventa pavrdu rakstba: Brenera (Breneras robeas), bet
Essene, Allunns. Pirmais no tiem apzm kdu kalnju, tlab lietojams vrieu krt. Pareizi
ie vrdi rakstmi: Brenners (Brennera robeas), Esene, Alunns.
2. Pieauj vrdu der Stollen (kr. eja raktuvs) tulkot ar jaunvrdu gaitene
(gaitenis koridors).
3. sinot vrdus ritma radanai saistt valod, nedrkstam tomr izmest divskaus; J.
Grots raksta: pdjs skpsts (Jaunkajs Zis), izmetot divskani ai (pdjais pdjs);
to pau zilbju skaitu iegstam, lietojot nenoteikto galotni: pdjs skpsts. Tpat ne vienmr
pieaujams iespraust liekus patskaus (J. Grots Jaunkajs Zis: seusprnains
Serafims), it pai ja to pau var izteikt ldzgm formm (sesprnains, seu sprnu
Serafims).
4. Jaunkajs Zis nepareizi darintas formas: nobldot (atststm izteiksme
verbam nobldt; t nobldot summas), abu pusu (daudzskaita enitvs vrdiem abas
puses). Verbs nobldt lokms tpat k kristt, svtt un citi otras lokms iras tres
pairas verbi: tag. kristju, bldju; atststm izt. kristjot, bldjot. Substantvs puse
lokms krtni k visi -celmi, mkstinot ldzskani galotnes priek daudzskaita enitv: apse
apu (apu mei), puse puu (abu puu).
96
5. Teiciens personas, kas nav Anglijas pavalstnieces (Jaunkajs Zis) attiecinms
tikai uz sievieu krtas personm; ja izteicjs vai apzmtjs daudzskaitl attiecinms uz abu
krtu personm, tad lietojama vrieu krta: personas, kas nav Anglijas pavalstnieki.
6. Dakrt, vl vcu valodas ietekm atrodoties, nordmo vietniekvrdu tas lieto
artikula nozm: drkstam turties tai priecgaj prliecb, ka (L. Brzi Audzintj 3,
1937); man ir tas gods Latvieu valod artikula nav un tas lietojams teikum nordmaj
nozm.
7. Rt vstts, ka kda zeme grib apgdties ar 16 collgiem lielgabaliem. Tas
saprotams t, ka grib iegdties 16 lielgabalus. Ja vlamies uzsvrt lielgabalu kalibru, tad
sakm: apgdties ar 16 collu (sepadsmitcollgiem) lielgabaliem.
vis mier (Brvaj Zem) piln mier, glui miergi;
pie katras izdevbas (Ducmans resp. Ducmanis Brvaj Zem) katr izdevg
gadjum, kad vien iespjams;
uz sava rina (ib.) par savu naudu;
vi papildinja savas veiklbas latvieu valod (ib.) vi papildinja savu prasmi (savas
zinanas) latvieu valod;
mtes valoda (ib.) tva jeb dzimt valoda;
pirms k ( ) iestties kavalerij (ib.) priek (pirms) iestans kavalerij;
negribtos pieaut (pielaist), ka tas t negribtos domt (atzt, tict), ka tas t.
8. Divdabis ar kommatu atdalms teikum, ja no t atkargs vl kds cits teikums,
piemram: vi aizgja uz mju, apzindamies, ka darjis labi.
1. Aplams pamiens svevrdos mistrot oriinlvalodas rakstbu ar latvisko, piem.:
noctirne (kdas studenu biedrbas koncerta programm), comiltonis (uz vainaga lentes),
Vierhufs (J. Akuraters Jaunkajs Zis). Svevrdi jraksta, pieskaojoties orinalvalodas
izrunai, nevis rakstbai: noktirne (fr. nocturne) jeb nokturns (lat. nocturnus), kommlitonis (lat.
commlit, -nis), Frhufs (vc. Vierhuf).
2. J. ta grmat Bigauciema un apkrtnes zvejnieki sastopama forma mdzuas.
is ir defektvs verbs, kam dau formu trkst (nkotnes, infinitva u.c.); pagtnes pasv
divdabja formas: mdzis mgui, mgusi mguas (Cesvain un citur); ar no m formm
vairs, jo blakus vairk lietojamm ar dz mdzu, mdzu, mdzis formas ar g liekas
neparastas.
3. P. mita Pasaku un teiku XV sjum kdas nodaas virsrakst forma purvji (Mei
un purvji); purvs ir sts o-celms, kam daudzskaita nmintvs var bt viengi purvi.
4. Nepareiza vrdu krta vrdu sakopojum milzu indgas skas (Jaunkajs Zis);
atribts indgas attiecinms uz milzu skm, td jsaka: indgas milzu skas.
5. Fraz viiem nebija sevii pankumi (Rt) nepiedergs locjums; ja ar nolieguma
teikumu nordts kda priekmeta iztrkums, tad lietojams enitva locjums: viiem nebija
seviu pankumu.
1. Tres lokms iras otras pairas verbiem, kas beidzas ar -ct (piem., loct, moct),
tagadn ieteicams formas ir ar k (loku, loki; moku, moki), kaut gan izloksns ir pazstamas
97
formas ar ar c (mocu, moci, moca), atskaitot tdus vrdus k mct (mcu, mci, mca),
mct (mcu, mci, mca).
2. Dzvaj valod reti lietojamam verbam diet ieteicam pagtnes forma deju;
paralll forma dju (k riet rju, smiet smju) nerta asocicijas d ar verbu dt
dju; deju viet dakrt var lietot nozmes zi ldzgo dejoju (dejot dejoju, dejoju).
/diet augst stil/
3. Dzejnieks Ed. Virza lietojis formu trs (trs rokas); t ir nepareiza; verbs trst
pieder pie tres lokms iras tres pairas un tagadnes treaj person beidzas ar vrda
sakni trs (k kustt kust, drebt dreb; s grupas verbi ir intransitvi). Infintv ar -t
un tagadnes treaj person ar - beidzas otras lokms iras -jo- celmi (karst kars,
meklt mekl, kaust kaus; s grupas verbi ir palaikam transitvi).
4. Adjektvu formas lietis (lietiks), vris (vriks) un citas ldzgas ir jaunka
cluma un radus laikam kontamincijas ce no veckm formm lietisks, vrisks un o
atvasinjumiem vriis, vrigs; rakstu valodai ieteicamas formas ar -igs, -isks (leiu
-ikas): lietigs, lietisks (pierdjums), sievigs, sieviskas atskaas; vai ar piedergie
lietvrdu locjumi (tvigs ar tva prtu; ikdienas maize).
443. Valodniecbas nodaas sde 1937. gada 13. maij.
1. Zemgal ir novads Apgulde vai Apgult(n)e, ko sastop ar fntisk rakstb (ar b)
Abgulde, piemram: Abguldes stacija (vilcienu sarakstos), Abguldes muia. Pareiza ir
etimoloisk rakstba: Apgulde /Apgult(n)e/.
2. Sakar ar Anglijas karaa kronanu J. Z. raksta par agrko laiku svinbm :
Karalim atpogja krtis un nosmrja ts ar eu. Lab valod nekljas liett tdus vrdus k
smre, smrt (no vdljv. smeren), smrana; ai gadjum varja teikt: krtis iesvaidja
(iezieda) ar eu vai nosvaidja (nozieda) ar eu.
3. Izteicien kurls ar abm ausm blakus prepozicijai ar pieaujama ar prepoz. uz:
kurls uz abm ausm.
4. Saliktea zamda pirm daa gan nav latviska, bet skan piekljgk nek vrdu
sakopojums ziemia da.
5. Plauu plves iekaisumu sauc ar svevrdu par pleurtu (nmin. pleurts, gr. pleurtis).
Nepareizo izrunu ar balsgo lpu berzeni (plevrts) esam prjmui no krievu valodas
(pevrit).
6. Vienskaitl vrdam daudz nav locjumu formu, tpc nepareizi teikt: no via var
daudzu ko izvilkt (,J. Z.). Pareizi: daudz ko izvilkt. Var gan o vrdu loct daudzskaitl, ja
tiei aiz t neseko substantvs: daudzi bija pagurui, daudziem paldzja, daudzus aplaimoja.
7. T k latvieu valod loktvs izsaka to pau, ko iek ar entvu, tad bez paas
vajadzbas prepozicija iek nav lietjama; tpc labojams teikums bet iek tdiem vrdiem
(pareizi: tdos vrdos) ir zinms valodas arms (S. 5. Nr.).
8. imnazijas direktors J. Lapi Sj. 5. Nr. nepareizi piedv msu valodniekiem
apgalvojumu, ka tdus vrdus k galva, roka latviei aizguvui no krieviem. Valodnieki nevar
bt du apgalvojumu izteikui (L. avotus ar nemin), jo mintie vrdi ir latviski un viss baltu
valods ldzgi (sal. l. galv, pr. gall resp. galwo, l. rank, pr. rancko). Tas vien, ka kdas
vrdu formas radniecbas loks ir vl plaks un kopjs vairkm tautm piem., ar serbiem,
krieviem), nedod tiesbas runt jau par aizguvumiem resp. patapinjumiem.
9. Bez un un bez kopojams zmes rakstmi tdi savienojumi k, piem., Romas katou
baznca (Rmisch-katholische Kirche), Romas katou gardznieki (ne romieu-katou
gardznieki un ar ne romieu un katou gardzn., k raksta J. Z.).
10. Teikum viai ir paradums ne no , ne no t atstt atpaka dau pirkuma (R.)
vrdu sakopojums ne no , ne no t darints pc sveiem paraugiem (sal. kr. ,
98
un vcu mir nichts, dir nichts). To pau domu var izteikt citiem vrdiem: viai ir
paradums bez jebkda iemesla (pamata) piepei atstt atpaka dau pirkuma.
11. Latvieu valod verbam var pievienoties tikai viena prepozicija. Viengi tdi saliktei,
kas ieguvui vienkra verba dabu, var piejemt vl otru prepoziciju, piem., v. iepazties
(pazt ms tagad sajtam gandrz k nesaliktu, jo zt nav vairs lietjams). Ar verbs
prapdroint (a, rckversichern) legalizjams, jo apdroint ar savu
nozmi tik stipri atias no droint, ka to uztveam k nedalta jguma vrdu, kam
likumgi var pievienot prepoziciju. Nav ar peams ai pa nozm saliktenis prdroint,
kas pareizi darints.
444. Valodniecbas nodaas sde 1937. gada 23. septembr.
1. K. Ievi darinjis jaunvrdu griezklas (Jaunkajs Zis) dzirku nozm; tds
vrds neiespjams; griezklas vartu bt darintas no verba griezt (k adt adklis, gant
ganklas, mstt mstklas), ne griezt; no griezt vartu darint substantvu griezekles.
2. Nepareizas formas aizvien atgads filmu tekstos: ar impertva nozmi lietota forma
cirpjiet, ar indiktva nozmi esit; pareizi s formas rakstmas: crpiet! esat.
3. Florences pilstas iedzvotji saucami florenciei (ne florentiei, florentiniei vai
tml.).
4. Jaunkajs Zis dakrt nav noirti saiki t k un t ka; saiklis t k
lietojams, ievadot iemesla teikumus (piem.: t k lietus gza k spaiiem, tad palikm mjs);
saiklis t ka lietojams, ievadot seku teikumus (piem.: lietus gza k spaiiem, t ka bija
jpaliek mjs).

1. Biins kd sav rakst lietjis nepareizu formu cepteris; pareiz forma scepteris
(lat. scptrum).
2. eta vrds (lei. kets) sti latviski skantu cets, jo latvieu valod veca skaa
paltlu patskau priek prveidojas par c. Pie tam nav droi zinms, vai lei. kets ir
vecs leiu vrds. Gan ar uguna vrds nav latvisks, bet to pazst daudzi, kpc uguna
vrds nebtu skauams, dodot priekroku etam, kas Mlenbacha vrdnc mints tikai no
Kursas dienvidrietumiem.
3. Aizvaru vrds (Jaunkajs Zis) pareizi darints; parasti substantvos, kas darinti
no verbiem, verba saknes voka e viet ir a, piem., tect taks, svrt svars, nest
nasta, tpat ar aizvrt aizvars. Td, ja praks vajadzba, aizvaru vrds lietjams,
piem., slu nozm.
4. Tpat pareizi darints substantvs iedaa, kas lietjams kda priekmeta daas
apzmanai. ai pa nozm iespjams ar vrds padaa.
1. Akadmiskaj laikrakst Universitas Hugo Vtols raksta bez interpunkcijas cogito
ergo sum. Te 2 teikumi, kd aiz cogito liekams kommats.
99
2. Turpat nepareizi rakstti pavrdi: Aristots (Aristota iedvesmots itau prtnieks)
un Ticho-Brachs (Ticho-Bracha mceklis). Pareizi ie vrdi rakstmi Aristotels (gr.
) un Ticho-Brache (Brach), en. Ticho-Braches.
3. Latviskojot Paula vrdu, jraksta Pvils, ne Pvuls (Universitas).
4. Ievrojot orinlvalodas formu, jraksta hairetiis (gr. ), ne eretiis, k
to dara H. Vtols (Univers.).
5. Nepareiza vrdu krta teikum ms eit nerunsim nedz par Dekartu matmatii,
fizii, nedz metafizii, bet viengi par Dekartu filozofu (ib.); jsaka ms eit nerunsim
nedz par matmatii, fizii, nedz metafizii, bet filozofu Dekartu jeb ms eit nerunsim
par Dekartu k matmatii, fizii, nedz metafizii, bet viengi par Dekartu k filozofu.
6. Teikum godam pieminot to dio meistaru, kas tos teicis un kua vrdu daudzina visa
civlizt pasaule pronmeni kas, kua attiecas uz vienu personu, td lietjams viens
un tas pats pronmens kas, k.
7. Pie dbitva darbbas objekts nostjas nmintv. Td teikums vai tiem bija
jgaida Dekarta Metodi labojams: vai tiem bija jgaida Dekarta Metode
8. Korrijami di izteicieni:
a) cient sevi pa tik, pa cik msu rcba sekojusi msu brvai gribai cient sevi par tik,
par cik msu rcba sekojusi msu brvai gribai;
b) negtu pilngu, absoltu varu pr savm kaislbm negtu pilngu, absoltu varu
par savm kaislbm.
9. Teikum noncm ldz tikumam, par kuu Metodes autors saka, ka tas pastv
apemans un spraigum, (Universitas) vrda apemans viet jsaka apmum
jeb apmb.
10. Aiz posesvajiem pronmeniem un pronmeniem is, tas pres dakrt sastopam
nenoteikts adjektva formas noteikto formu viet, piem., ar saviem skaiem apgalvojumiem
(pareizi: skaajiem), ar iem lepniem vrdiem (pareizi: lepnajiem). Teikum vai Dekarts
tiem, iesldzies sav augst prta torn, btu dzves noliedzjs? (Universitas) atribtu
augst var attiecint uz prta, lai gan autors laikam domjis par augsto torni. Doma
skaidra, ja formas augst viet liekam augstaj.
11. Teikum diajam zemes saimniekam, msu tautas vadonim, valsts un ministru
prezidentam Dr. Krlim Ulmanim aiz vrdiem saimniekam un vadonim liekams
kommats, jo tie nav tiei amatu apzmjumi, bet greznotji epiteti, ko var ar prstatt.
1. Jaunkajs Zis sastopams jau sen vajtais ermnisms bez k (pc vcu ohne
dass). Teikums kaa darbba anhajas front odien ieiet jau tre mnes, bez k japiem
btu izdevies salauzt nieu pretestbu pareizi rakstms: kaa darbba anhajas front
odien ieiet jau treaj mnes, bet japiem tomr vl nav izdevies salauzt nieu
pretestbu.
2. Jaunkajs Zis lietts objektam datv vrdu savienojums milijoniem mtm.
Miljona vrdu parasti sievieu krt nelokm, tpc iespjamais savienojums miljoniem
mu.
3. Vrdu sakopojum noslgums nupat izbeiguamies darba posmam (Rt) vrda
izbeiguamies viet jsaka izbeigtam: noslgums nupat izbeigtam darba posmam.
4. Rt grfiene Veopolska nepareizi dvta par Vilopolsku; pou rakstb
Vielopolska; i burts te apzm iepriekj konsonanta mkstinjumu, td latviski
jraksta Veopolska.
5. Gabala vrdu liet ar sievieu krt, piem.: trs gabalas, td var ar teikt simtm
gabalm olu (k ziots radiofn).
100
1. urnl Universitas redaktors Edvns Mednis krievu valodas ietekm rakstjis
sintakses vrdu k (i)io-celmu (nm. sintaksis, en. sintaka). Parasti grieu valodas i-
celma substantvu viet latvieu valod (i)-celmi, piem., gr. , latv.
akropole, baze, t ar gr. latvieu valod sintakse.
2. Teikums cnoties ar pci, t saskrpja Graudiam rokas (Jaunkajs Zis)
prprotams, td korrijams: cnoties ar pci, Graudiam tika rokas saskrptas jeb
cnoties pce saskrpja Graudiam rokas vai ar Graudi cnjs ar pci, un t viam
saskrpja rokas.
3. urnl Students, lai varitu izteiksmi, blakus pareizm konstrukcijm grmata
iznks Valtera un Rapas apgd un grmatu izdos Valters un Rapa lietta necieama
konstrukcija grmata iznks pie Valtera un Rapas.
4. Izglt. M. M. prof. P. Jurevis Sofoklu nodvjis par Sfoklu. Pareiza forma Sofokls
(gr. ).
1. Jaunkajs Zis sludinjums: tda un tda francziete mekl nodarbbu ar brniem
(nodarbba vcu das Beschftigsein ). eit jsaka: francziete mekl nodarboanos
ar brniem.
2. Jaunkajs Zis teikums: nav uzjemti iedzvotji, vecki par 51 gadu jkorri
t: nav uzjemti iedzvotji, kas vecki par 51 gadu jeb nav uzjemti par 51 gadu vecki
iedzvotji.
3. Jaunkajs Zis pc krievu izrunas rakstts estors; grieu valod n skau
nemkstina: , td jraksta Nestors.
4. Izteiciens bumbu droa patvertne (J. Z. vai R.) prprotams, td t viet vartu
teikt pretbumbu patvertne, ldzgi k maskas pret gzm sauc par pretgzu maskm.
5. Teikum vai sieviete piepilda savu cilvcisko uzdotbu tikai imen (J. Z.)
uzdotbas (das Aufgegebensein) viet liekams uzdevuma vrds.
6. Izteiciens uz savu galvu taut pazstams, td vartu teikt zinju, ka laidu Klvu
darb uz savu galvu.
7. Konstat, ka nav nozmes starpbas starp vrdiem aizmirsgs un aizmrgs. Forma
aizmirsgs pareizi darinta un labka, bet taut mazk lietta, td lietjami abi vrdi
aizmirsgs un aizmrgs.
8. Nepareizs saliktenis vedmaksa, pareiz forma vedam maksa.
9. Teikum luga varja patikt ar msu dienu bezdomgajam skattjam vrdu
bezdomgajam skattjam viet labk teikt bezdomu skattjam, kur pirmaj da
daudzskaita enitvs pc bezbrnu vecku parauga.
10. Vispr svevrdos e runjams auri (metalls, dekns), bet tautosillabiska r priek
plati (pergaments, verbs, Herde rs). Plat e izruna tautosillabiska r priek radusies ejienes
vcu valodas ietekm, bet stipri iesakojusies tautas izrun, pie tam nezinm, cik plati vai
auri e izrunts oriinlvalod, td tautosillabisk r priek plat e izruna btu
paturama. Izjmums vartu bt termia vrds, ko lielk daa run ar auru e, jo vcu
valod uzsve vrda otru zilbi Termn, bez tam is vrds ieguvis jau pa daai latvisku
ietrpu.
101
1. Radiofna programm nepareizi rakstts leiu dikuniga Jgaia vrds ar su a Jagailis.
Leiu val. Jogaila; leiu radies no veca, gaa , kas latvieu valod palicis neprveidots,
td jraksta Jgailis.
2. Kdu Latgales ezeru turieniei sauc par Rznu; rakstu valod tas skantu Rzna (ar
krtoi intontu, gau plato e-skau); ja nu ar patur izloksnes a-skau, tomr tikai gau: Rzna
(ne Razna, k tas J. Z.).
3. Jaunkajs Zis sastopama vienskaita enitva forma Dva. Nmintvs ir Dvis,
un no t enitvs var skant tikai Dvja.
4. Ldzbiedrs nozmes zi neatias no biedra; pie tam ldzbiedrs ir nepareizs
salikums, td nav lietjams. Tpat Italijas ldzdalba kd konferenc (J. Z.) jlabo
Italijas piedalans konferenc.
5. I. un M. Sleiu grm. Dzintarzeme ir teikums aprii nav viendi ir platbas, ir
iedzvotju skaita zi. Labk teikt aprii nav viendi ne platbas, ne iedzvotju skaita
zi.
6. Turpat sastopam teikumu Latviju robeo etras kaimiu valstis, kur verbs robeot
lietts ar transitvu nozmi. Vairk parasts gan is verbs intransitv nozm, piem.: Latvija
robeo ar etrm kaimiu valstm.
7. Turpat mintaj grmat Latvijas upes pieder tdam un tdam upju tipam. Dertu
irt nozmes zi piedert kam (gehren, angehren) un piedert pie k (zugehren), piem.,
grmata pieder man, bet upes pieder pie tda un tda upju tipa.
8. Konstat, ka vcu hflich tulkojumam latvieu valod nav nozmes zi identiska
vrda, vistuvk btu laipns.
9. Nevar atrast laba un derga vrda vcu Schnepper (Schnpper) tulkojumam latvieu
valod.
10. Pareizi darinti vrdi vktuve, savktuve, t.i., vieta, kur ko vc, savc.
11. Izteiciens jemt priek darints pc vcu vornehmen. T viet var teikt: nors
pirmo, iztiess pirmo u.tml.
12. Godinjumu kungs, kundze var likt ar uzvrda priek, ja ir runa par kdu sveu,
nepazstamu personu, piem., atncis kungs Brzi, ko vartu ar teikt: atncis kds Brzia
kungs.
13. Teikum ms vai vii, ja tas domts apgalvojums, kommats aiz ms nav liekams,
ja jautjums, tad kommatu vartu likt pauzes apzmanai.
14. Kua pareizka forma mju dzvnieki vai mjas dzvnieki? Kurs, Zemgal, kur
pazstams daudzskaitlinieks mjas, run par mju dzvniekiem, Vidzem mjas
dzvniekiem. Saliktenis mjputni rda, ka pirmaj saliktea da bijis daudzskaita enitvs,
td analogi vartu runt ar par mju dzvniekiem.
15. Labk runt par stdu irnm, bet dzvnieku sugm. Vniem ir dadas iras un
irnes.
16. Izteiciens kaulu indenis ir pleonasms, jo indenis apzm skeletu.
17. Skalas ir plak pazstamas nek skulas, td lietjama forma skalas.
18. Dakrt paldzbas vrdu liet neviet un bez vajadzbas vienkra instrumenta
viet, piem., ar tda un tda daikta paldzbu; vienkrk un labk to pau var izteikt ar
tdu un tdu daiktu.
19. Labk runt par gremojamiem organiem, ne gremoanas organiem.
20. Verbu atkrsot vartu liett ar nozmi atjemt kdam idrumam krsu.
21. Teikum suns savu laupjumu satve kjm, bet kais ar muti izteikts kontrasts, td
labk liett prepozic. ar abos gadjumos: suns savu laupjumu satve ar kjm, bet kais ar
muti.
102
1. Jaunkajs Zis nepareizi lietts svevrds autarchija autarijas viet.
2. Svevrds atoms rakstms ar su a (gr. ).
3. Dzejnieks Virza (Sjj) siu sauc par ziu. Parastka un pareizka forma si.
4. Dzejn. Virza no verba nocirpt nepareizi darinjis tag. divdabi nuocrpjuot (pareizi
nuocrpuot), bet tagadnes 3. personu kp pareiz kpj viet.
5. Nepareizi runt par utrirtu izteiksmi (J. Z.), pareizi utrta izteiksme.
6. Prepozicija pie latvieu valod lietjama palaikam tikai lokl nozm; td izteiciens
nodarbints pie koku stdanas labojams nodarbints koku stdan.
7. No verba zvrt dertu liett tagadn formu zvru, jo t ska un skaidri atias no
pagtnes formas.
8. Vai pareizi sact dls tvu novecinjis? Verbiem, kas atvasinti no adjektviem un
infinitv beidzas ar -uot, var bt gan transitva (nomelnuot), gan intransitva nozme (zauot).
Verbu novecot esam paradui liett ar intransitvu nozmi: tas un tas novecojis. Transitvs
nozmes izteikanai vartu darint novecint, k dzvs atdzvint, t vecs novecint: dls
tvu novecinjis.
9. Ja teikum ir vairk savienojumu, ko ievada saiklis un, tad katra un priek jliek
kommats, bet, ja teikumu ievada un, tad kommats liekams, skot ar otru un, piem., un
jspol spoles, un jtin dzijas, un jiet talk.
10. Formas cildens viet var liett pamatvrdu cilds.
1. Rt lietts pagtnes refleksv divdabja superltvs vienskaita akuztv
visizdevukuos paststu. Nmintvs btu visizdevukais paststs. Formu
visizdevukuos formli nevar attaisnot, pareizk sact vislabk izdevuuos paststu.
2. Kd laikrakst lietts vcu nosaukums Ellerna (vcu Ellern); latviski o vietu sauc:
Elku jeb Elku muia.
3. Laikrakst Universitas ir izteiciens viens no grmatas ldzautoriem; pareizi jsaka
viens no grmatas autoriem. Ldzstrva ar nozmi ldzena strva pareizi darints, jo te
pirmaj da adjektvs ldzs.
4. Vai lietjama forma aktvt? Latvieu valod no adjektviem atvasina verbus, kas
infinitv beidzas ar -t, piem., stvs stvt, t ar aktvs aktvt. Nav vajadzbas blakus
liett formu aktvizt, kas darinta ar 2 piedkiem.
5. Dakrt gads jutoas (Stimmung) vrds rakstts ar gau -skau jtoa. dus
substantvus atvasina no pagtnes celma, piem., du donis, t ar jutu jutoa.
1. Vai pareizi runt par nuovietuojamuo staciju (Abstellbahnhof)? ds apzmjums bez
vainas; o pau jdzienu vartu izteikt ar vienu vrdu nuovietuokle.
2. Vai ir labi sact noturs sarkojumus, sdes u.tml.? dos teicienos verbs nuoturt
ieviesies pc vcu abhalten parauga, bet oti izplatjies un grti to izskaust.
103
1. Kua pareizka forma: kopgs vai kopjs? No vietas adverbiem parasti atvasina
adjektvus ar sufiksu -jo-: r rjs, iek iekjs, t ar kuop kuopjs.
2. Vai labk runt par pienkoos pabalstu vai piencgo pabalstu? Var liett abas
formas; lielku skaidrbu te rada veck forma pienkuoais.
1. Teikum Dienvidslavija odien var justies droa (Rt) nepareizi lietts adverbs
uodien, jo latvieu valod adv. uodien parasti liet tikai ar pirmatnjo nozmi un ne ar
nozmi tagad.
2. Jaunkajs Zis teikums medjumi jglbj no bada nves. Ar -ums atvasina no
verbu pagtnes celma substantvus, kas apzm pabeigtu darbbu vai pabeigtas darbbas
rezulttu. Minto teikumu vartu labot: medjamie dzvnieki jglbj no bada nves vai ar
lietjot jaunvrdu medklis, en. medka (das Wild, ), kas darints pc paraugiem
muoceklis, mceklis; medbu rajona apzmanai vartu darint pc ganklas parauga
jaunvrdu medkla.
3. Vai labi sact Vi iesniedzis lgumu savam priekniekam, un pdjais to noraidjis?
Virsteikum lietjams indiktvs, ja mintais teikums domts virsteikums, jsaka: vi
iesniedza (bija iesniedzis) savam priekniekam lgumu, un pdjais to noraidja.
1. Nesen avzs mints vrds stba ar uzdevuma, misijas nozmi: tas un tas ir via
stba. Substantviem, kas darinti no verbiem ar piedkli -ba, parasti aktva nozme (gdba,
centba), bet stbai, kas btu ar pasvu nozmi, nav parauga.
2. Kd laikrakst ar lifta nozmi lietts vrds celtnis. Tas formli aplam darints, jo rku
apzmjumus neatvasina ar piedkli -n-; bez tam celta vrds ar praks nerts, jo
daudzskaita enitv un vienskaita akuztv nevar atirt no celtnes vrda. Ceam rka
apzmanai vartu darint, piem., vrdu celtuvis.
3. Brvaj Zem un Rt tendence gaus pldeus un nseus rakstt ar vienu burtu
(terors pareiz terrora viet), dubultot sldzeus, kas ir lieki un aplami (Senekka, echoslov.
stnis Lpa dvts par Lippu).
4. Radiofna programm franu uzvrdiem ar uzsvrtu pdjo zilbi uz ts likta akta zme
ar tad, ja tie locti (nm. Ravls, akuz. Ravlu). Loctos vrdos latviei normli uzsve pirmo
zilbi, td akta zme lieka.
5. Rt nepareizs atvasinjums bezsprnains (bezprnaini kukaii). Adjektvi ar -ains
norda uz kaut ko vairum esou (smilains kur daudz smilu), bet vrds bezsprnains
tiei pretjo. Labs un vecs latvisks izteiciens ir bezsprnu kukaii.
6. Vairkkrt sastop meines vrdu nepareizi raksttu ar gau -skau (l. mezginia, la.
meines; st tautas valod meenes).
7. Jaunkajs Zis teikums: irbes nedrkst aut. Te objekts nenoteikt vairum un ar
noliegtu verbu, td to pau domu var skaidrk un labk izteikt, lietjot objektu enitv:
irbju nedrkst aut.
104
8. Rt vrdu savienojums priek gadiem astoi. Latvieu valod skaitlenis, kas seko
substantvam, jloka: priek gadiem astoiem.
9. Kd laikrakst runts par noststvom ausm (abstehende Ohren). Vartu liett formu
atlupuas ausis, kas pazstams Smilten un Drustos.
10. Kua forma pareizka: snaudos vai snauos? No verba snaust tag. snauu,
divd. forma ir snauos, bet divu ceu d t nepatkama. Vidrios, Varaknos pazstams
verbs snaudt, un no t legls divdabis snaudos.
11. K jsaka impertva 2. pers.: sstieties vai sdieties? Vidus dialekt pazstama tag.
sos, imper. sdieties; augzemnieki pazst tagadni sstos imper. sstieties. Vidus dialekta
forma (sdieties) labskangka un ieteicama.
12. Z. Mauria Dzves apliecintjos liet jaundarinjumu vlme ar nozmi vlans.
Ja is vrds ieviestos, izrun tiktu sasinta ga -skaa tautosillabisk l priek.
13. Rku, ar ko dobj, vartu pc greba parauga saukt par duobli (nm. duoblis).
14. Kua forma labka: ledpue, ledspue vai leduspue? Vislabk leduspue. Forma
ledspue izrun dotu lecpue, kur nebtu vairs skaidri izmanma I daas sakne.
15. Caurorto lapu viet, kas vl sastopamas kancelejas valod, dertu liett
caurauklotas lapas (pc parauga caurausts, caurdurts).
16. Konstat, ka no verba ndt iespjamas divdabja formas ndams un ndjams, jo
tagadne skan ndu un ndju.
17. Vai teikum krma noliekums atdalms no mtes auga ar griezienu grieziena vrds
viet? Formli grieziena vrds pareizi darints, un ar nozme e viet.
1. Radiofna programm Edv. Virza raksta kultra, kas nav izmrama. Verbs mrt
tagadn ir vecs io-celms, tpc labk sact kultra, kas nav izmrjama.
2. Turpat pc krievu valodas parauga rakstts kad s lapu puses beigs rakstties; pareizi
jsaka kad beigs s lapu puses rakstt.
3. Pres biei neviet lietts verbs uzskatt (J. Z.: seni uzskatjui, ka svtie mei ir
miruo paums). Te verbs uzskatt lietts pc krievu parauga. Latvieu valod
jsaka: seni domjui, ka svtie mei ir miruo paums.
4. J. Z. Veselis liet jaunvrdu gaisotne ar vides nozmi (niei, dzvodami tai pa
kultras gaisotn). Vides vrds jau ieviesies, td jaundarinjums gaisuotne nav
vajadzgs.
5. K pareizk Zevs, Dzevs, Ceuss, Ceiss? Klasisk pozija mca, ka vrda pirmo
skau dados laikos griei runjui dadi (zd, vlk z). Ar vrda celma forma daos
locjumos mains (nm. , en. < F; celms beidzies ar v-skau). Latvieu valod
vislabk runt par Zevu, nm. Zevs, en. Zeva.
1. Nepareizi ir runt par iedzvotju biezbu (Jaunkajs Zis), dens cietbu.
Substantvi ar piedkli -ba parasti apzm pastvgu un aktvu pabu. K runjam par koka
resnumu, augstumu, t jrun ar par iedzvotju biezumu, dens cietumu.
2. Jaunkajs Zis Lgotu Jkabs raksta nacionlisma jaunie uzdevumi pastv iek
tam, pareizi saskatt tautas stvokli Izteiciens pastv iek tam lietts pc krievu (coco
) vai vcu (besteht darin) parauga. Latviski jsaka nacionlisma jaunie uzdevumi ir
pareizi saskatt tautas stvokli.
105
3. Fraz vi izrda vjas dzvbas zmes skaidrbas labad verba izrda viet dertu teikt
rda, parda.
4. Z. Mauria raksta par bezmiedzgu nakti. Vecs un labs savienojums ir bezmiega
nakts, td forma bezmiedzga nakts nevajadzga.
Prrun salikteni matroveidgas, kas Jaunkajs Zis nepareizi lietts savienojum
matroveidgs cepures. e domto jdzienu vislabk apzmt ar salikteni matrocepure.
1. Rt A. Grns raksta par emunas un Neris krastu, bet Erss J. Z. liet nmintvu
Nrisa. Parastki mums ir sievieu krtas upju nosaukumi, bet ir ar vr. k., piem., Abuls.
Ar Nea vrds ir vrieu krtas un lokms k io-celms: nm. Neris, en. Nea.
2. A. Grns Rt run par helu un sanskritu valodu, it k btu tauta sanskriti. Pareizi
jsaka sanskrita valoda; un hellu vrds runjams un rakstms ar ll: hellu un sanskrita
valoda.
3. Rt lasms ds teikums: Poltisks aprindas tomr atturoas. Divdabja atturoas
viet, kas btu darints no refleksvs formas atturties, lietjams adjektvs atturgs:
poltisks aprindas tomr atturgas.
4. J. Z. Jaunsudrabi raksta: apsveicami bs tas, ka mkslinieks vars bt darba
sacertjs Latvieu valod no formm, kas pilngi adjektvi, k prediktu var liett adverba
formu, piem., patkami; bet forma apsveicams ir vl ar divdabja nozmi, tpc jsaka:
apsveicams bs tas, ka mkslinieks vars bt darba sacertjs.
5. Vai pareiza fraze trejuots lielums (= lielums, kas reizints ar trim)? Verbam trejuot
nav parauga valod (verbs vienuot ar citdu nozmi). Vartu teikt trskrtgs lielums vai
ar trim pareizints.
461. Valodniecbas nodaas sde 1938. gada 24.februr.
1. Jaunkajs Zis nepareizi darints divdabis ietelpjos no verba ietilpt
(savienb ietelpjos organizcijas). Ja tagadnes o-celmos verba sakn tagadn cits
patskanis k pagtn, tad tagadnes celma piedklis bez j: tag. ietelpu, pag. ietilpu, divd.
ietelpos.
2. Rt meteorologi (gr. ) nepareizi dvti par meteriologiem.
3. Turpat Rt ds teikums: likumi, kas nav uz papra fiksti, bet kuu svaru un
nordi ikviens kultras saaudes loceklis pats sev intuitvi apzins. e lietti jaundarinjumi
norde un saaude. Ja norde e izteic to pau, ko nozmes vrds, tad jaunvrds
norde lieks; tpat nav vajadzbas darint saaudi ar sabiedrbas nozmi, jo sabiedrbas
vrds pazstams un bez vainas; pie tam saaude nav latvieu valodas gar, jo prepozicija sa-
pa vecam tikai salikteos ar verbiem, bet salikteos ar substantviem tai viet veca prepoz.
suo- (piem., suovrdis, suomazgas).
4. Vai pareiza fraze: skolnieks pielaidis kdu? Teiciens pielaist kdu darints pc
sveu valodu parauga. Latviskk btu taist kdu vai vl labk kdties, vartu ar
ielaist kdu, izdart kdu.
106
5. Teikum izrdja interesi pret mziku (radiofna programm) prepozicijas pret
viet liekama prepozicija par.
1. Jaunkajs Zis Akropoles vrds nepareizi lietts k (i)io-celms. (nm. Akropolis,
en. Akropoa). Parasti grieu valodas i-celma substantvu viet latvieu valod (i )-celmi: gr.
latv. Akropole, en. Akropoles.
2. Jaunkajs Zis nepareizi rakstti svevrdi plus, mnus (pareizi: pls, minus).
Svevrdi sda, manna jloka k parastie -celmi. Teikums dzers viskiju ar soda
(J. Z.) jlabo: dzers viskiju ar sdu.
3. Jaunkajs Zis: via pilngi atskra. Pagtnes forma atskru pazstama tikai
izloksns (Lubn, Kraukos, Cesvain, Sarkan, Alksn); rakstu valod parasta pagtne
atskrtu, kas ar jliet.
4. Avu sporta zis lasm: Dumpinieki uzdeva cu. Uzdeva e rupj ermnisms
(gaben auf). Tai viet vartu vairs tlk necnjs, izbeidza cu, atteics (izstjs) no
cas, padevs. Tpat teikums rsts uzdeva slimnieku jlabo: rsts atzina (domja), ka
slimnieks nav vairs glbjams.
5. Teikumu piestdt rsta apliecbu par darba nespjbu verba piestdt viet jliek
iesniegt.
6. Teikum vis Barselon gandrz vairs nemaz neesot atrodami srkocii (Rt) var
prprast, ka kd Barselonas da srkocii atrodami, bet tikai ne vis Barselon. Domu var
izteikt skaidrk, atmetot atribtu vis (Barselon gandrz vairs nemaz neesot atrodami
srkocii) vai ar: vis Barselon gandrz jau trkstot srkociu.
1. Jaunkajs Zis un ur tur citur rakstts par kuru mrm. Mares vrd veca sa a-
skaa (lat. mare, kr. ope). Leiu valod uzsvrt zilb pagarina su a-skau; lei. glas latv.
gals, lei. mrs latv. mare.
2. Pres vrojama tendence skaust pldeu un nseu dubultojumus. T Rt antennas
vrds rakstts ar vienu n-skau starp otru un treo zilbi, un t sekas ir e-skaas pagarinjums
n priek: antna. Pareizi antenna (lat. antenna).
3. Jaunkajs Zis no jaundarint augsnes vrda lietts daudzskaita enitvs
augsu. K daudzsk. enitvos atkuu, sakuu mkstint n priek cenis, t ar
form augu.
4. Jaunkajs Zis un ar citur tieksme skaust substantvus ar piedkli -ana un likt
viet substantvus ar -ba. Jaun. Z.: jaun barona prvrtba nabag; prvrtba vartu
bt ar nozmi paraa vai spja prvrsties, k gdba apzm tieksmi vai parau gdt.
Kur piedklis -ana vajadzgs, tur tas atstjams. Jsaka: jaun barona prvrans nabag.
5. Student nepareizi darints adjektvs aizrautgs (aizrautgs romns). Adjektvus ar
-gs darina no verbu pagtnes celma (paauties pavgs); t no verba aizrauties adj. var
skant tikai aizrvgs. Adjektvs aizrautgs laikam darints blakus substantvam
aizrautba, jo substantviem ar -ba biei blakus adjektvi ar -gs. Aizrautba nozmes zi
neatbilst substantviem ar -ba, td der liett substantvu aizrauans.
pie t paa (Rt) tai pa reiz;
pulcii izved trbas deras (kd urnl) pulcii pa krtai (pa rindai) raugs uz trbu;
107
vis nopietnb (Jaunkajs Zis) glui nopietni;
enerli caururba lodes (Rt) enerlim izurbs lodes cauri;
pirms bvt kas, izlasait grmatu (J. Z.) krievisms; latv. valod pirms nesavieno ar
infinitvu. Pareizi: iekams kas ceat, izlasait grmatu vai priek ku celanas izlasait
grmatu;
dzelzcea satiksmi necer trk atjaunot k pirms 2 dienm dzelzcea satiksmi necer trk
atjaunot k pc (vai par) 2 dienm.
7. Rt ds teikums: Vi draudjis, ka, ja gadjum Levins atteikoties, vi to
izncinot. Te jizmet vrds gadjum un stila labad jmaina vrdu krta, lai nebtu
blakus 2 saiki: vi draudjis, ka vi Levinu izncinot, ja tas atteikoties.
1. Lietanai ieteicams adjektvs uzvargs (siegreich, ), kas sastopams
kd vec tekst.
2. Vai pareizi darints verbs apuot? Apuot (kreisen) formli bez vainas un, ja
vajadzba, lietjams.
3. Vcu Namen und Sachverzeichnis vartu latviski tulkot personu un priekmetu
reistrs (rdtjs).
Anlage latv. pielikums.
Anhang latv. piemetinjums.
4. Putnu bri vartu saukt par auriu (nm. auri). Auria vrds ar o nozmi
pazstams Sald.
5. Jaunkajs Zis no verba aizturt 1. un 3. persona rakstta ar mkstintu r-skau:
aiztuu, aiztu. No verbiem ar -t, kam pagtn viena zilbe vairk nek tagadn, tikai diviem
gult un sdt tagadn ir mkstinjums: su, guu. Prjiem rakstu valod mkstinjuma
nav, piem., cert ceru, cer, pert peru, pe r, t ar: turt turu, tur.
6. Vai pieaujami deminutvi karotia, uzkalntis? Forma karotia nepareiza; jliet
karotte. Bet vartu pieaut formu uzkalntis, jo ir gadjumi, kur pamatvrda o-celma
formai blakus saliktenis ar io-celma formu, piem., dls padlis, tvs patvis, pie tam tautas
dziesms run par liniem.
7. Vai saliktei dziesmu svtki, galvas pilsta rakstmi kop vai irti? Ir zinms
attaisnojums rakstt vien vrd; t, piem., salikten galvas pilsta galvas vrdam nav
parasts nozmes. Iebilst vartu tikai to, ka nav parasts un rodas prk gaa burtu rinda.
8. Kua forma labka: starp citu vai cita starp (kr. ; piem., raksta cita
starp di jeb raksta starp citu di)? Abas formas nelatviskas, jo abos gadjumos cita vrds
lietts ar nekatras krtas nozmi. Tikai forma starp citu vairk aprasta, un nav nozmes ts
viet likt sveko formu cita starp.
9. Dakrt liett fraz galvas pilstas Rgas galva ir liekvrdba un nelgs stils. Labk
sact: Rgas pilstas galva vai ar galvas pilstas galva.
10. Jaunkajs Zis ir ds teikums: Valdba prass saimnieciskus un darba tiesiskus
upuus. Te enitvs darba atkargs no adjektva tiesisks, kas latvieu valod nav
iespjams. Teikums korrijams di: Valdba prass upuus saimniecb un darba tiesbs.
1. Jaunkajs Zis ds teikums: Bijuas ar vl daas citas baas iedvesoas
pazmes. Divdabjus ar -uos atvasina no tagadnes celma; no verba dvst, tag. dveu,
108
nelokmais divd. dveuot, lokmais vartu bt tikai dveuos, bet forma dveuos tautas
valod nav lietjama. Bez tam ai teikum no nepareiz divdabja dvesuos atkargs objekts
baas, kas latvieu valod nav cieams. Teikums korrijams: ar vl daas citas pazmes
iedvsuas baas.
2. Nepareizi ir darinta forma prstvniecba (piem., urnl Universitas: studentu
prstvniecba). Prstvniecba btu atvasinta no formas prstvnieki, bet mums
pazstama un parasta tikai forma prstvji, un no ts vartu bt darinta tikai prstvba.
3. Rt ds teikums: Visi saprata stvoka nopietnbu. Nopietnba te neapzm
dzva radjuma pastvgu un aktvu pabu, td var runt tikai par stvoka nopietnumu.
4. Pc sveu valodu parauga darints izteiciens rinties ar paldzbu (t Jaunkajs
Zis un citur). Latviski pareizi jsaka: cert (gaidt) uz paldzbu.
5. Vai pieaujama fraze: pieprast telefniski? Forma telefniski darinta vcu
telefonisch ietekm; latviski jsaka: pieprast pa telefnu.
6. Vai pareizi darinta forma pieloga galdi? Forma pieloga galdi bez vainas.
jdziena apzmanai vartu ar darint vrdu pielodzenis.
1. Radiofna programm nepareiza enitva forma Juma (Juma eranas dziesma).
Nmintvs Jumis, un no t enitvs var bt tikai Jumja. das formas sastopamas ar
tautas dziesms.
2. Jaunkajs Zis Dundangas Sltere pc vcu izrunas nepareizi dvta par lteri.
3. Tai pa laik, kad Jaunkajs Zis koncerts prdvts par izskandi, tomr
turpat lasm par niem, iriem un kaparu. Ni latviski sauc par zutiu; vcu
Hirsch un Elen tulkoanai latv. valod lietjami vrdi alnis un briedis; kapara viet
lietjams latviskais vaa vrds.
4. Vai pareizi darinta forma rbiens? Parasti gan substantvus ar -iens atvasina no verbu
pagtnes celma, bet, ja infinitv vismaz 2 zilbes, darina ar no tagadnes celma. Forma
rbiens sastopama ar pasaks; blakus ir ar forma rbjiens.
5. Z. Mauria savos rakstos liet substantvu divtulba, kas darints pc vientulbas
parauga. da forma pieaujama.
6. Rt lasm par tda un tda rajona attraucanu (attraucana te domta traucjumu
novrana). Ar du nozmi verbs attrauct neiespjams; vartu attrauct kdu dzvu
radjumu, bet ne trokus.
7. Neviet lietti substantvi ar piedkli -ba dos teikumos: mzej notikuas lielas
prvrtbas (Jaun. Zis); pareizi: mzej daudz kas stipri prvrties;
Vcija noliedz zias par pagrdes partijas esambu Berln (Rt) Vcija noliedz, ka
Berln esot kda pagrdes partija.
8. Jaunkajs Zis ds teikums: Tos izmanto frontes prrvumiem. Substantvi ar
-ums apzm pabeigtu darbbu. Teikums labojams: Tos izmanto frontes prrauanai.
9. Izteiciens bumbu droa patvertne (Jaun. Zis) prprotams, td t viet vartu
teikt pretbumbu patvertne, ldzgi k maskas pret gzm sauc par pretgzu maskm.
10. Skaidrbas labad enitva viet lietjama prpozicija ar attiecgu locjumu dos
teicienos:
grmatas izraksts izraksts no grmatas;
bez dzvnieku minjumiem ir ar tri klniski novrojumi, skaidrk bez
minjumiem ar dzvniekiem ir ar tri klniski novrojumi.
109
1. Konstat, ka briedis platradzis (Elch, kr. o) saucams par briedi, bet staltradzis
(Hirsch, o) par alni.
2. Rt sastopama forma mdzui (skolni mdzui loties). is ir defektvs verbs,
kam dau formu trkst (nkotnes, infinitva u.c.); pagtnes aktv divdabja formas: mdzis
mgui, mgui mguas; ar no m formm vairs, jo blakus vairk lietjamm ar dz
mdzu, mdzu, mdzis formas ar g liekas neparastas.
3. Jaunkajs Zis lasms: baismas ainas. Latvieu valod nav adjektvu, kas beidzas ar
-sms. Formas baisms, drausms ir laikam dzejnieku patvargi darinjumi no formm
baismgs, drausmgs. di sasinjumi nebtu atzstami, jo nmintv grti izrunjami.
4. Jaunkajs Zis minti bultu smaii (Pfeilspitze). Ieteicams liett formu smaile
(ne smailis), jo smaile ar savu galotni atgdina formu spice un darinta pc tdiem
paraugiem k lksme no lksms.
5. Student pareizs dzimtbuves viet sastopama nepareiza forma dzimtsbuve.
6. Korrijami di teikumi:
Rt: Nolaians var notikt pie skaidras redzambas pareizi: nolaisties var tikai, kad
visu ko var skaidri redzt.
Jaunkajs Zis: Jrpjas, lai visi dzimuie paliktu pie dzvbas. Fraze paliktu pie
dzvbas darinta pc svea parauga (an Leben bleiben); latviski jsaka: Jrpjas, lai visi
dzimuie paliktu dzvi.
7. M. Zverta kst, kas sarakstts jambos, 59. lpp. vrds katrs traktts k vienzilbes
vrds: ja sptu katrs gt savu mieru tikai ar asmeni? Saistt valod var vai nu rakstt
katrs un traktt k divzilbju vrdu vai ar rakstt ar i-skau otr zilb katris. Mint rinda
viegli labojama: ja gt ms sptu savu mieru tikai ar asmeni.
Prrun daus latvieu valodas jautjumus.
1. Rt blakus nmintvam prezidents Hoda mints enitvs prezidenta Hoda
sarunas. Svei pavrdi, kas beidzas ar neuzsvrtu -a, lokmi k latvieu vrdi ar -a; k
lokm: puika, puikas utt., t ar Hoda, Hodas.
2. Jaunkajs Zis rakstts par menu trpu. Meines vrds rakstms ar su i vai
ar e skau otr zilb, un daudzskaita enitvs ar mkstintu skau: meiu (meeu)
trps.
3. Jaunkajs Zis no talanta (gr. ) vrda darints adjektvs talantvs.
Grieu un latu valod nav tda adjektva, bet ja pai to darinm, tad jliet parastie piedki;
no subst. talants adj. talantgs.
4. Rt ds teikums: saistbas izrji (entscheidend) iespaidoja Daladj dzvi.
No dartja vrda izrjs btu atvasints adverbs izrji, kas nav iespjams.Var darint
adverbu izirgi. Palaikam gan adjektvus ar -gs no vienzilbes verbiem darina no pagtnes
celma, bet dzvaj tautas valod sastopama forma apietgs. Pc parauga vartu bt ar adj.
izirgs un no t adv. izirgi: saistbas izirgi ietekmja Daladj dzvi.
5. J. Zis: ir pa biedrbu. Adverbs pra rakstms ar nemkstintu r-skau, jo tas
sastindzis viensk. nmintvs.
6. Vai pieaujams liett adverbu izcili? Adverbs izcili btu iespjams, bet labk liett
pazstamo un parasto formu izcilus.
110
7. Rt ds teikums: Salu nocietinanai atlaists 37 miljoni papildkredits. Verbs
atlaists te lietts pc svea parauga (sal. kr. o); latviski jsaka: salu nocietinanai
pieirts 37 milj. papildkredits.
a) Rt: jtama liela vajadzba pc darbam sagatavotiem preses darbiniekiem jtama
liela vajadzba darbam sagatavotu preses darbinieku;
b) J. Z.: citiem ldzdalbniekiem citiem dalbniekiem;
c) turpmk tur, paredzami (pareizi: paredzams), savu lomu spls ar Katrna (Jaunkajs
Zis Lgotu Jkabs);
d) gaidm laika ziojums: lni, vlk ldz mreni vji lni, vlk mreni vji;
e) izpildm radiotraucjumu novranu (sludinjums Jaunkajs Zis) novram
radiotraucjumus;
f) divbalsbas vingrinjumi divbalsu vingrinjumi.
1. Jaunkajs Zis piedvta bezspga zobu rauana. Nav laba un droa piemra,
kur prepozicija bez btu salikta ar adjektvu (bezdievgs atvasints no subst. bezdievis).
Pareizi: nespga zobu rauana vai vl labk: bezspju.
2. Student sastopama forma dzeltns. Das izloksns da forma pazstama, bet
rakstu valod t nav ieteicama, jo nav citu adjektvu ar -ns. Veca forma ir dzeltns, kas
atbilst leiu formai geltnas. Rakstos domin forma dzeltens, kas atvasinta no adjektva
dzelts (k ga garens, t dzelts dzeltens).
3. urnl Universitas viensk. enit. form Dzintras aiz a-skaas likts apostrofs. Tas
lieks un nav attaisnojams, jo ar t nmintva formu visos locjumos nevar saglabt (akuz.:
Dzintru).
4. urnl Universitas verbs vairties lietts ar akuztvu: Via vairjs auu skatus
un Pagasta audis vairdamies, via apstaigja kalnu. Verbs vairties biedrojas ar enitvu.
Pareizi: Via vairjs auu skatu un Pagasta auu vairdams, via apstaigja kalnu.
5. No nervu vrda vartu darint adj. nervgs (leiu nervngas) k prts prtgs.
6. Vcu nchtern, kr. latvieu valod vartu izteikt ar vrdu blaivs, kas btu
patapints no lei. blavas.
7. Vai degsmes vrds leglizjams? (Vienu nedrkst zaudt savu sirds degsmi).
Degsmes vrds darints pareizi un ar savm skam atgdina liesmas vrdu; ja vajadzba,
var liett.
8. Vai pieaujams subst. atspuogs? Pret vrda formu iebildumu nav, jo pazstami verbi
spuoguot, spuogt, spuoguuot.
9. Vai labk runt par labotju vingroanu, k raksta Rts vai labojou vingroanu
(Jaunkajs Zis)? Forma labotja vingroana prprotama; iespjama btu labojoa
vingroana, bet sti latviski jsaka labojam vingroana. K mana, ar ko uj, ir ujam
mana, t vingroana, ar ko labo labojam vingroana.
10. J. Veselis lietjis ar apvra nozmi jaunvrdu apruoksnis. ds jaunvrds nedergs,
jo nenorda uz saturu.
11. Vilis Lcis liet adjektvu znisks (znisks smaids). Forma znisks labi darinta;
k luops luopisks, vergs verdzisks, t zns znisks.
12. Jaunkajs Zis sastopams verbs malkuot (= malkiem dzert). Tas labs vrds,
sastopams ar jau Ezeria darbos.
papildus spki (J. Z.) papildu spki;
ru katou protestantu sadarbba (J. Z.) ru katou un protestantu sadarbba;
111
viam bija izcilu nozme (J. Z.) viam bija izcila nozme;
viskraskos sous pielieto pret diem (Universitas) viskraskos sous spe pret diem.
14. Vai var prediktu attiecint tikai uz tuvko subjektu ar tad, ja subjekti, kas apzm
dzvas radbas, ir dadas krtas (nu bija tvs un mte mirusi)? Ja subjekti dadas krtas, tad
nav palaikam t, ka predikts saskan ar tuvko subjektu (tvs un mte nomirui), bet ja starp
vl citi vrdi un tuvkais subjekts ir ar svargkais, tad var saskant: Nu bija ne vien brni,
bet ar mte mirusi.
15. Vai liekams kommats un priek dos teikumos: Tikai zivs vder bijis nejauki
tums un st ar gribjies, Tikko pagjusi ziema un atncis pavasaris? Te kommatu vartu
likt un ar nelikt, jo te koordinti 2 patstvgi teikumi, ko tomr it k apvieno vrdi tikai,
tikko.
1. Parasti run par krtjiem studentiem un brvklaustjiem. Adjektvus ar -js atvasina
palaikam no vietas un laika adverbiem, tikai retumis no substantviem. Krtjs ir tds, kas ir
krt, piem., krtjas un rkrtjas jeb rkrtas sdes. Studentus dertu iot stos studentos
un brvklaustjos.
2. Daudzskaitlis vienskaita viet sastopams dos teicienos Jaunkajs Zis: Minskas
un tad Mohilevas gargie seminri un Vias vai Pterpils gargajs akadmijs. ais
gadjumos vienskaitlis prpratumu nerada, un vecs paraugs ir jaun un vec derba, td
jsaka: Minskas un tad Mohilevas gargais seminrs un Vias vai Pterpils gargaj
akadmij.
3. Pc krievu valodas parauga darints izteiciens vadties no k. T Jaunkajs Zis:
fakultte vadsies sav darbb no iem stattiem. Latviski jsaka: fakultte rkosies pc iem
stattiem.
4. Jaunkajs Zis J. Lcis raksta: Plosts gandarja vru par veltgm plm. Pie
verba gandart nav iespjams objekts akuztv. Fraze korrijama: plosts sagdja
gandarjumu vriem par veltgm plm.
1. Skolas gramatiks mca, ka divdabis, ja tas nav paplaints ar kdu objektu vai adverbu,
nav atdalms ar kommatu. ds teikums via pameta ar galvu, nodrebdams (A. Niedras
Ann Dziln) rda, ka var bt izjmums. Labkai izpratnei kommats te nepiecieams. Ar
kommatu atdalms ar nepaplaints divdabis tai gadjum, ja tas aizstj fintu verbu, kas
pievienojams ar saikli un, piem., mintaj teikum divd. nodrebdams aizstj un
nodrebjs.
2. J. Veselis Jaunkajs Zis raksta: Bez sastva atjaunbas tetris nevar pastvt.
Atjaunbas vrds e nepareizi lietts atjaunoanas viet, jo domta pati akcija.
3. Jaunkajs Zis biei sastopamai kumanai piebiedrojas vl otrs nepareizs
saliktenis vedmaksa; pareizi: vedammaksa.
4. Turpat Jaunkajs Zis ar skurstea nozmi lietts jaunvrds dmenis. No formas
viedoka pret dmea vrdu nav ko iebilst; atgdina leiu adj. ar -inis (kam sakars ar
dmiem), un da adj. substantvizjums var apzmt dmu vadu.
5. J. Plaudis Jaunkajs Zis raksta: aizdedza gaismekli. Vsk. nm. nezinm
(gaismeklis vai gaismekle?). is jaunvrds nav lietjams, jo 1) lastjs skaidri neizjt
nozmes (lampa, svece vai taml.?) un 2) vrds formli nepareizi darints; gaismeklis
112
vai gaismekle btu atvasints no subst. gaisma, bet rku apzmjumi ar piedkli, kur
sastopams -kl-, atvasinti tikai no verbiem.
6. Jaunkajs Zis Andrupenes vrds lietts k -celms: Andrupena. Pai latgaliei liet
formu Andrupine; oficili t prdvta par Andrupeni, bet nekd zi nav lietjama -celma
forma, kas ir pret latvisku izrunu.
7. Jaunkajs Zis nepareizi darints adverbs no dzva divdabja: nenoliedzami, ka ir
ministri Adverbus darina tikai no divdabjiem, kas pilngi ieguvui adjektva dabu, piem.,
patkami, bet forma nenoliedzams ir vl ar divdabja nozmi, tpc jsaka: nav noliedzams
(nevar noliegt, ir nenoliedzams fakts), ka ir ministri
1. Tai pa laik, kad koridoru dv par gaiteni, tomr sastop verbu izaltt
(Jaunkajs Zis), kas atbilst vcu verbam ausschalten; latviski jtulko: izslgt vai tml.
2. Tvijas Sarg ar lozunga nozmi lietts vrds saukala. Labks tomr sauka vrds
(vsk. nm. sauklis), jo tas atgdina citus rku nosaukumus ar skau kopu -kl- piedkl.
3. Vai pareizi darints verbs nuometuot (Jaunkajs Zis nometotji)? Kamr nav
atrasts vecs, labs paraugs, kur ar ldzgu nozmi btu darinti di verbi no substantviem,
tikmr ds darinjums nav ieteicams.
1. Iepriekj sd prrunt gaismeka vrda autors izteicis domas, ka gaismeklis
varot bt darints no verba gaismint pc tdiem paraugiem k puteklis no putint,
luteklis lutint, miteklis mitint vai ar no subst. gaisma, jo ar sneklis esot blakus
substantvam sna un verbam snuot. Vrdi puteklis, luteklis, miteklis nav
atvasinti no verbiem putint, lutint, mitint, bet gan no putt, lutt, mist. No
nmeniem gan ir atvasinti ar skau kopu -kl- piedkl substantvi, kas apzm vietu, piem.,
sneklis, biezeklis, bet daiktu apzmjumi tikai no verbiem.
2. Jaunais pareizrakstbas likums prasa irt daudzsk. 2. pers. impertv no tagadnes
indiktva, bet pres tas netiek ievrots; t, piem., Jaunkajs Zis ar indiktva nozmi
js esiet (par.: esat), bet ar imper. nozmi stjaties (pareiz stjieties viet).
3. Vai padomdevju nodoku liets vartu saukt ar par nodoku padomnieku?
Latvieu valod enitvs blakus kdam substantvam aizstj ar citus locjumus, tpc
nodoku padomnieks pilngi latviski teikts.
4. K pareizi: pielikumi prsdzbai jeb pielikumi pie prsdzbas? Teicienu
pielikumi prsdzbai var saprast k nolka datvu, tpc labk pielikumi pie prsdzbas
vai prsdzbas pielikumi.
5. Vai pie verba trkt liekams enitvs ar tad, ja verbs trkt divdabja form, piem., man
vajaga naudas, bet, ts trkstot tai trkstot? Noskaidrojas, ka daiem sdes dalbniekiem ai
gadjum parasts vietniekvrda enitvs, daiem datvs. Gramatiski pareiza te enitva
forma, bet iespjams ar datvs pc parasts konstrukcijas parauga.
113
1. Jaunais pareizrakstbas likums aizliedz apzmt uzsvaru svevrdos, kur uzsvrta
beidzam zilbe. Radiofna programm tomr rakstts Biz (ar svtru apzmjot 2. zilbes
uzsvaru), bet Supe (bez da apzmjumu), t ka latvietim jlasa: Supe.
2. Brvaj Zem lietts labbas nosaukums eris (vcu Hirse, kr. poco). Eris ir
vcu vrda Hirse sabojjums. Mlenbacha latv. val. vrdnc ar o nozmi minti vrdi
sra un sre. Sras vrds nebtu dergs, jo to var samaint ar adjektva srs formm;
bet vartu liett nosaukumu sre. Sres vrds gan taut tikpat nepazstams k eris, bet
sre ar savm skam var bt tri latviska.
3. Dziesms, kas bija dziedamas, skolas darbu skot, lietts nepareizs impertvs turait.
Rakstu valod no verba turt lietjamas tagadn o-celma formas, ttad impert. turiet!
4. Vai iespjams vrds atsttba (Verlassenheit)? Ir dai ldzgi darinjumi, kas jau
ieviesuies, piem., nuoteiktba; ar atsttba iespjama.
l. Dzejnieks Ed. Virza prof. A. vbem velttaj apsveikuma dzejol raksta: Katrs latviets,
Tevi lasot, paliek cildenks. Pirmkrt, te metriska kda, jo dzejolis sacerts jambos, kpc
vrdu katrs, kas nolikts neuzsvrtaj skuma zilb, grti izrunt. Otrkrt, stila kda: verbs
palikt ltv. valod jliet td nozm k vcu bleiben, t.i., tais gadjumos, kad priekmets
paliek ar turpmk tai pa stvokl, kd palaik atrodas. Virzas dzejol turpretim is verbs
lietts ar nozmi kt, tapt; tpc t ar bija jsaka: kst vai top cildenks. Trekrt, v. latvietis
lietjams ikdienas run; augsta stila valod var teikt ar latvis, kas ai gadjum btu
dergks tai zi, ka tad nebtu jliek apostrofs, kas ar neiederas lab stil.
2. Don Kichota vrdu labk rakstt irti; don nozm: kungs (don no lat. dominus).
3. Donuana vrds rakstms kop, jo tas jau dabjis sugas vrda nozmi. Tau, ja
nosaukums attiecinms uz pau leendro varoni, tad ar is vrds rakstms irti Don
uans.
4. Verbi, kas beidzas ar -int, -(d)int, ir steni o-c., tpc var tg. celmu iem verbiem
atvasint ar ar su a un loct tos k dziedu vai raudu, piem.: aicinam, audzinam, aicinat,
audzinat.
5. itea vrdu var aizstt apvalka vrds, kas darints pc labiem paraugiem (sal.: uzvalks,
prvalks).
1. Studenta . g. 2. nr. ievietotais Albas raksts skas ar teikumu Idealisti, domtji un
rakstnieki, (vajaga kommata!) teic, katrs sev nesam tieksmi uz labo. Te v. idelisti atdalts
ar kommatu, kpc rodas trs atsevias grupas (idelisti, domtji, rakstnieki), kas pc satura
nav domjams. Kommats jliek aiz rakstnieki. Otrkrt, divdabjus ar -am -ot viet liet gan
Kursas ziemeos, bet rakstu valod tas nav parasts. Teikuma turpinjumam jskan: teic katru
sev nesam tieksmi uz labo vai, izteiksmi grozot, teic, ka katrs sev nes (vai nesot) tieksmi uz
labo.
Nkamais teikums tai pa rakst Ttad mums ir apemans uz to ir neloisks, jo no
rakst iepriek teikt nav noprotams, k ds secinjums varja rasties.
114
2. Tai pa rakst teikum stipra ir bijusi via apemans kt studentam datvs
studentam ir neviet, jo kt var vai nu par ko vai kas. Teikums jlabo di: stipra ir bijusi
via apemans kt par studentu vai: kt students.
3. Pc dbitva darbbas objekts liekams nmintv: Katram paam ir jizdibina savas
spjas un spki (ne: spkus, k raksta Alba jau mintaj rakst). Tpat pareizi: jizprot
sakarba, ne: sakarbu (turpat).
4. P. Dreimaa rakst Latvieu darbs un veselba (Stud. 2. nr.) mints v. savrpba.
Pareiz forma: savrupba ar su u (sal. v. savrup).
5. kspra v. rakstms ar gao e un i (ne: eksprs), jo pavrdi ltv. v. transkribjami pc
izrunas orinlvalod.
6. J. Z. nodrukts teikums bvju kreditana notiek uz atvieglintiem noteikumiem.
Pareizi: ar atvieglintiem noteikumiem.
7. Substantvi ar piedkli -b- izteic dzvam radjumam piemitgu pastvgu un aktvu
pabu. K nevar bt resnbas, t nav ar biezbas, tpc jrun tikai par dens biezumu, ne
biezbu.
8. Skautu organizcijs piejemtais sauklis mude ir nerts tai zi, ka to var neizprast un
nesaistt ar verbu mudint, jo daos apgabalos is v. mude pazstams ar peljuma nozmi.
9. Teikum eks dergs ar divu no o triju personu parakstiem ir neveikla konstrukcija,
ko var labot di: eks dergs, ja to paraksta divas no m trim personm.
1. Dakrt ltv. valod liet neviet prepoz. pie pc vcu bei parauga. T J. Z. bija
lasms teikums, ka kd valst izpildts nves sods pie trim terroristiem. Pareizi jsaka ar
datvu: nves sods izpildts trim terroristiem.
2. Rts nepareizi liet verbu uzskatt ar nozmi domt, piem.: Tur uzskata (pareizi:
dom), ka notikusi prskatans.
3. Tvijas Sarg lietts verbs nerpint ar nozmi neinterest. Atvasinjums formli
pareizs. Rpint lietjams td nozm k vcu Sorge machen.
4. J. Zltis kd recenzij run par balss noturbu. Blakus subst. ar -ba biei sastopami
adjektvi ar -gs: izturba izturgs (kas iztur), noturba noturgs (kas notur). Pc tdiem
paraugiem tad vartu gan runt par noturgu dziedtju, ne balsi. Balss var bt stabila, un
runt var par balss stabilitti.
5. Teikumu kopmielasts pieejams visiem sanksmes dalbniekiem labk izteikt di:
kopmielast var piedalties visi sanksmes dalbnieki.
6. Labk runt par lneru (ne: lnelu) mrogu, jo v. lnels atgdina pazstama daikta
nosaukumu.
1. Teikum (J. Z.) netraucja vias nodarbbu beidzam viet labk likt
nodarboanos, jo te is vrds attiecinms tikai uz pau akciju.
2. Ar piedkli -aina- atvasina no substantviem adjektvus, kas izsaka, ka kdam
priekmetam kas piemt vairum (zlains, kalnains, celmains). Izteicien viengabalaini
cilvki das nozmes nav. Te der piedklis -ga-, ar ko atvasina salikteus, kam abstrakta
nozme: k var bt strgalvgi cilvki, t var bt ar viengabalgi cilvki.
115
3. Br. Z. nodrukts teikums, ku teikts: tauta bija gatava aizstvties tik stiprajos
gar robeu izbvtajos nocietinjumos. Aiz tik neliek adjektvus ar noteikto galotni, tpc
te pareizk jsaka: tik stipros nocietinjumos.
4. Beidzamaj laik novrojama tieksme bez vajadzbas skaust prepozicijas. T Br. Z.
raksta: echoslovakija btu ienaidnieku ielenkta, kas to atgrieztu prjai pasaulei (pareizi:
no prjs pasaules).
5. Neskan labi teikums zaudt kundzbu par savu gribu. To pau domu var izteikt citiem
vrdiem un pareizi: vairs nebt kungs par savu gribu.
6. Latvieu valod iespjami saliktei, kuu pirmaj da adjektvs, ja otr da substantvs.
K jlvielas (jlas vielas), t ar rgtvielas (rgtas vielas) ir iespjami un pareizi atvasinjumi.
Nav iebildumu ar pret salikteni rgtumvielas.
7. Tpeles vrds ar savu p skau tuvks latu vrdam tabula, no k tas clies; tpc dai
rakstbai vairk pamata nek formai ar f (tfele), kas nk no vcu val. (Tafel), ttad ne no
pirmavota.
1. Koka nosaukums skbarde (die Buche, fagus L.) rakstms ar gau pirms zilbes a
(ne skabardzis, k raksta J. Z., un ne skabardis). Ar l. forma skrobls, skrblas balsta
pirms zilbes gao a.
2. Vrds svtt latv. valod top lietts ar td nozm k vcu segnen un heiligen. Tau
btu vlams katram o divu jdzienu apzmjumam ar latv. valod savs pas vrds. Atstjot
verbam svtt vcu segnen nozmi, varam atvasint no ts paas saknes jaunu vrdu ar
heiligen nozmi: k adjektvam stiprs ir blakus verbs stiprint, t adjektvam svts var bt
blakus verbs svtint, piem., tvreiz geheiligt werde dein Name svtints lai top tavs
vrds. Die Heiligung tad btu tulkojams ar vrdu svtinjums.
3. Ar piedkli -iska- atvasina adjektvus, kas apzm piemrbu (piem., cilvcisks kas
saskan ar cilvka dabu, tai piemrots). Ar adjektviem ar piedkli -ga-, kas darinti blakus
substantviem ar -ba, var bt nozme (piem., cilvcgs kam piemt cilvcba). Tpc
paralllformas likumisks un likumgs abas dergas un lietjamas viend nozm.
4. K sakm mea ple (ar vsk. enit), t varam teikt ar mea materili, kas skan labk
nek meu materili. Turpretim tdos savienojumos k egles malka, brzu malka dsk. un vsk.
enitvi svrsts. Kancelejs viendbas d dertu turties pie dsk. enitva: brzu, egu,
prieu, alku malka.
5. Uz zobrsta durvm var bt izlikts nosaukums zobrsta kabinets. Turpretim
zobrstniecba nozmtu vietu, kur nodarbojas ar zobu slimbu un to rstniecbas metou
ptanu.
6. Vrdu sakopojum galvas pilsta pirmais vrds ir zaudjis pirmatnjo nozmi un top
stiprk uzsvrts; tpc o v. sakopojumu var uzskatt par salikteni un rakstt vien vrd:
galvaspilsta.
7. Vrds labprt ir adverbs; no t var darint kompartvu labprtk un superltvu
vislabprtk. s formas dergas un leglizjamas.
1. K runjam par apavu un mbeu rpniecbu, t varam runt ar par mikliju
rpniecbu. is nosaukums atbilst savai nozmei labk k miska vai mijas rpniecba.
116
2. Adj. aptuvens rakstms un runjams ar su gala zilbes e (k salds saldens, t tuvs
aptuvens). Atskaitot izloku formu dzeltns, adj. ar -ns gandrz nemaz nav.
3. J. Z. nodrukts teikums tempertra celsies dai gradi virs nulles. Pareizi jsaka ar
akuztvu: tempertra celsies daus gradus virs nulles.
4. No verbu pagtnes celma atvasintie subst. ar -iens apzm laika zi ierobeotu
darbbu, un ilgstoas akcijas apzmanai tie neder; tpc teikumu laika skrjiens ir
neapturams (J. Z.) labk izteikt di: laika skrieana ir neapturama.
5. Apkaojams netikums bez vajadzbas skaust prepozicijas. Nepareizs, piem., ir J. Z.
nodruktais teikums atraisjusies vism vam (pareizi: no vism vam).
6. Verbiem ar priedkiem savienojoties vien vrd, rodas pabeigts darbbas veids, kam
stas tagadnes nozmes trkst. Ja lietjama tagadne, tad priedka viet jizraugs nozmes
zi ldzgs adverbs. T, piem., nepareizo teikumu nobraucot strauji kalnu varam izteikt
di: braucot strauji lej no kalna.
7. Pagodinjuma nozm kunga vrdu liek pc enitv stvoa uzvrda, piem.: Augsti
godjamam finanu ministram A. Valdmaa kungam. Iespjams ar citds rakstbas veids,
piem.: Augsti godjamam izgltbas ministra kungam prof. Dr. J. Aukpam (kunga vrdu
otrreiz neatkrto!).
8. Der irt adj. elektrisks no substantva enitva elektrbas. Var bt elektriski aparti, ko
iedarbina elektrba (elektriski zvani, sldzeki, gludeki), un elektrbas aparti, kas rao
elektrbu, piem., indukcijas mana. Tpat var bt ar medicnas aparti a., ko liet medicn
(ne: medicniski aparti).
9. Labk teikt: skaiti minti miljonos, ne: skaiti uzrdti miljons latos vai miljonos latu.
10. Dareiz valod iespjamas svrstbas, piem.: a) uzmumi, kas nodarbina 50
strdniekus (akuz. strdniekus atkargs no verba nodarbina), b) nodarbina 50 strdnieku (dsk.
en. strdnieku atkar no skaitlea 50), c) uzmumi, kur nodarbinti 50 strdnieki (dsk. nm.
saskaots ar izteicju nodarbinti) un d) uz., kur nodarbints 50 strdnieku (aiz skaitl. 50
likts dsk. enit.).
11. Abjdi pareizi: vien biedrb caurmr 50 biedru un vienai biedrbai 50 biedru.
12. Biedrbs apvienojuies 200 biedru skan labk nek biedrbas apvienojuas 200
biedru.
13. Pareizi jsaka Tirdzniecbas uzmumu apgrozjumu (ne: apgrozjumi) bija
miljons latu.
14. Abjdi pareizi: nodibints 10 biedrbu un nodibintas 10 biedrbas.
15. Var teikt: biedrbas bagtas ar kapitliem un: biedrbas bagtas kapitliem.
16. Adjektvus ar -js palaikam atvasina no vietas un laika adverbiem. Vrds savstarpjs
atvasints no vietas adv. sav starp. iem adjekt. ar -js vairk konkrta nozme, tpc
vrdu savienojums savstarpj ugunsapdroinanas biedrba ir pareizks k savstarpg
ug. apdr. biedr..
17. Teikums ziedojiet aizsardzbai pret uzbrukumiem no gaisa ir loisks un pareizs.
Tau var saprast un attaisnot ar sku izteicienu: ziedojiet gaisa aizsardzbai, jo enitvam
ltv. valod ir plaas robeas (sal., piem., izteicienu sievas bdas = bdas pc sievas).
18. Pareizi jsaka: divdesmitvietu (vai divdesmit) ldz trsdesmitvietu automobilis (2030-
vietu a.), ne 2030-vietgs automobilis.
19. Subst. prieca ir vecs dergs vrds; tpc tdi savienojumi k priecas mcba, priecas
vsts ir legli un nav apkaojami.
1. Dmona vrds runjams ar gau 1. zilbes e (ne: demns, k to skusi runt radiofna
vsttja).
117
2. Sasinto doktora grada apzmjumu Dr. visur piejemts rakstt ar lielo skuma burtu (ne:
dr.).
3. Var runt k par iestjuos un izstjuos, t ar par iestjuo un izstjuo biedru skaitu.
Formas ar aktvo galotni pat parocgkas, jo no tm iespjams ar datvs (iestjuiem,
izstjuiem), turpretim refleksviem divdabjiem datva trkst. ai konkrt gadjum vl
minams, ka sastopams verbs stt ar aktvm galotnm: vrsis stj pie staba; tpc tdas formas
k iestjuiem, izstjuiem ir pilngi leglas.
4. Vrdu savienojumu transporta ldzeki var ar rakstt k salikteni vien vrd:
transportldzeki. Tau teikum satiksmes un transporta ldzeki os divus vrdus der rakstt
irti, jo citdi nav parallles, un vrds satiksmes paliek izolts bez otrs daas.
5. Analogi tdiem vrdiem k putnu ce, ziemas ce ar zemes ce rakstms irti. Pirm
vrda uzsvars vien vl nenoteic saliktea dabu, t, piem., vrdus tautas dziesma izrunjam
gan kop, bet rakstm irti.
6. Vrdu savienojums savstarpjs apdroinanas biedrbu normlstatti vairk atbilst
savai nozmei nek savstarpjo apdroinanas biedrbu normlstatti.
7. Tdi vrdi k kltsprieka, kltsauga rakstmi kop.
8. Abjdi pareizi: sajmu trsdesmit piecus latus vai: trsdesmit pieci lati (sastingusi
divsk. f.).
9. Ir pareizi di izteicieni:
a) nodarbintbas indeks;
b) apaubmo prasbu norakstjumi zaudjumos;
c) vnu un degvna tirgotava;
d) nodoku iejmumi (ar: iejmumi no nodokiem) palielinjuies;
e) upju tvaikoi (tvaikonis), bet: jras kui;
f) brutopea (salikten ar vienu t, bet atsevis vrds ar divi t: brutto;
g) trejskaitu aplsumi;
h) visprgie dziesmu svtki (ne: visprjie).
10. Kommatos liekami vrdi uz debesm skriedamas d teikum: Via skatjs tlaj
ce, ko baltu bij nominuas, uz debesm skriedamas, miruo cilvku dvseles.
1. Jaunvrds atlaide rabata (atvilkuma, nolaiduma) nozm darints pc tdu vrdu
parauga k apkure, izrde, apkalpe. Latvieu valod no verbiem di substantvu atvasinjumi
ar -e parasti, tau ie v. tad apzm kdu akciju, turpretim atlaides vrdam s nozmes nav.
Mint jguma (nolaiduma) nozm vairk piemrots btu atlaids.
2. K rakstm bez kopojams zmes salikteni sarkanbalts, t var rakstt kop ar v.
sarkanbaltsarkans. Iebilstams tikai tas, ka vrds stipri ga; tpc, ja kds raksta ar kopojamm
zmm (sarkan-balt-sarkans), par kdu to uzskatt nevar.
3. Automobili sasint vrd var saukt par auto.
4. Lebenshaltungsindex (cot de la vie) ir latviski dzves izmaksas indeks.
5. No pavrda Blaus enitvs ir Blaua (bez apostrofa).
6. Krievu vrdu a var latviski tulkot ar salikteni svttls (der labk k svtglezna vai
svtbilde).
7. Tdi jaunvrdi k smagme (materijas smagme tam svea L. 1. v. IV, 204.) un degme
(pilns iekjas degmes L. 1. v. V, 106.) formli pareizi darinti, un pret tiem iebildumu nav
(saldzinait ar tdus v. k ietekme, likme, zilgme). Var dakrt attaisnot ar o vrdu
vajadzbu, jo ir nozmes starpba, piem., starp vrdiem smagums (maings lielums, k, piem.,
cilvka smagums) un smagme (vairk abstrakts, konstants lieluma jgums, piem., matrijas
smagme). Minams, ka blakus v. degme ir jau pazstams v. degsme. T k, ievedot
118
paralllformas ar viendu vrdu nozmi, rodas vrdu lietan zinma nedroba, tad ieteicams
palikt pie jau vairk pazstam degsmes vrda. Nav iebildumu ar pret jaunvrdu srsme (kaut
kur vienmr paliek kda srsme FBR 18, 158.).
8. Pareizi di vrdi un izteicieni:
a) Latvijas statistikas atlants (labk k atlass);
b) Iesaiojamie materili (= m., ar ko iesaio);
c) Kureki (= kurinmie materili) un zieamvielas;
d) Lauku pavaldbu sadarbes (= sadarboans) apvienbas,
e) Simt kg sviesta raoanas izdevumi;
f) Valsts un pavaldbas (ar pavaldbu) iestdes (pareizi k vsk., t dsk.);
g) Raoanas izdevumi piensaimnieku sabiedrbm pieaugui (turpretim teikums
piensaimnieku sabiedrbu raoanas izdevumi neskan labi, jo seko no vietas trs enitvi).
9. Izteicieni no vienas puses, no otras puses atdalmi ar kommatu, piem.: No vienas
puses, Don Kichots ir smieklgs un neprtgs, bet, no otras puses, labsirdgs, gudrs un
augstsirdgs cilvks.
10. Prepozicijai priek latvieu valod auras robeas: to var gan liett laika nozm, bet
to nevar likt vcu fr viet; tpc nepareizs ir teikums: gaismai priek izplatans telp
vajag laika. To pau var izteikt pareizi vai nu ar palgteikumu lai gaisma izplattos telp,
vajag laika (tpat 6 v. k iepriek, teik.), vai citdi, piem., gaisma nevar izplatties telp bez
zinma laika.
1. Daudz rupju val. kdu ir Aidas Niedras romn Vindedze. T autore viscaur
konsekventi liet nepareizo daudzsk. nmin. formu aui, raksta juku jukm: Trikta,
Trikte, min ldzcilvkus (13. g. s.!). Pareiz adv. savrup viet (ar metatezi no savurp) via
liet nepareizo f. savrp. Pagtnes akt. divdabis no verba vkt viai ir vksui pareiz
vkui viet. Tpat jauc via saikus t k un t ka, lietdama tos bez nozmes starpbas.
Sastopamas romn ar tdas aplamas frazes k caur (pareizi: ar) tulka paldzbu, viam
lietderja (pareizi: derja lieti) varonba u.c.
2. Verbs ret pieder pie io-c., tpc pareiz tagadn. f. ir sarejas (ne: sareas, k
raksta J. Z.).
3. Aplams ir J. Z. nodruktais teikums kases atlikums bija lielkais k visos prjos
gados. Pareizi: bija lielks nek (vai: k) visos prjos gados.
4. Iz k prepozicija ltv. valod sastopams reti. Vien otr gadjum stila vajadzbm to
var liett, bet tikai lokl nozm, piem.: izvilkt spaini iz akas (parasti: izvilkt spaini no akas).
5. Tdi saliktei k lgodziesmas, lgosvtki jau aprasti, un tos var liett.
6. Studenta 6. numur Augstkalns raksta: grmata nav identiska ar nevienu profesora
lekciju kursu; pareizi btu jsaka: ne ar vienu prof. lekc. kursu.
7. Pc adjekt. lepns var jautt: ar ko? (ne: uz ko?); tpc nelatviska ir V. Jankava
rakst (Stud. 5. num.) sastopam fraze: Esi lepns uz to, ka tu esi latvietis! Te varja teikt:
Esi lepns ar to (vai: par to), ka tu esi latvietis! ar: esi lepns, latvietis bdams.
8. Devidesmitajos gados Trbat nodibint literri zintnisk studentu biedrba
Ppkalonija savu nosaukumu dabjusi (nos. tai dots), atvasinot to no viena ts dibintja
Ppkalja uzvrda; tpc s biedrbas nosaukum aiz nebalsg auksljea pareizi seko a, ne
o: Ppkalonija.
119
1. Pc vcu valodas parauga darints kd skatlog izliktais paziojums ieeja veikal ap
stri. Latviski jsaka ieeja veikal aiz sta.
2. Vrdu savienojumus bezgala daudz, bezgala mazs, bezgala liels ieteicams rakstt
irti; vien vrd rakstts, ds savienojums btu prk ga.
3. Pareizi ir di vrdi un izteicieni:
Ptolemajs (ne: Ptolemejs);
teciu soi (ne: tecius soi);
inercija (ne: inerce); moduls (ne modulis);
ciklodls (ar gau tres zilbes i);
prneanas kustba; pc tdiem paraugiem k apkure var attaisnot ar savienojumu
prneses kustba;
I krtas (ne: krtbas) diferencilviendojums;
iedomsimies (ne: pieemsim), ka x ldzins nullei;
punkts veido (ne: apraksta, pc kr. o, fr. dcrie) lkni;
lielums x apmierina (kr. , fr. satisfait) du viendojumu (o savienojumu
var atzt pagaidm!);
punktam P tiek piekrtots kds cits punkts;
ekvinokciju taisne;
taiu (lniju) daudzumu, kas iet caur vienu punktu plakn, var saukt par cemuru,
nmintvs cemurs (vcu Bschel, fr. faisceau de droites, lat. fascis), bet taiu daudzumu,
kas iet caur vienu p. telp, par kli, nm. klis (v. Bndel, fr. gerbe);
fr. v. infinitsimal (oti mazs) var latviskot par infintezimls; fr. v. giration par irciju;
vcu hnlich ir latviski ldzgs, gleich viends.
1. Ja procenta vrdu kds gribtu latviskot, tad ai nozm dergs vrds btu nosimte, dsk.
nmin. nosimtes (sal. l. noimtis, -io). Vecos tekstos sastopami ar v.: pagaida, pagaids ar
procenta nozmi.
Nigerija, Kurasao, slimokase (kop!), ckgaa (kop), bet: vra gala, tea gaa (irti);
iedzvotju skaits laukos (ne: uz laukiem);
slimbas gadjumi (norma), ar: slimbu gadjumi;
ziemju stvoklis (ldzgi k vasarju stvoklis);
sudrabnauda un sudraba nauda (dergas abas formas!);
neprprotami jmin ziu avots (ne: neprprotam krt!);
malku un kokus pa upi var pludint (ss u), bet, piem., avots savus deus pldina (t.i.,
liek tiem plst);
savienojum koku darva labk likt dsk. enitvu, jo vsk. enitvam ir adj. nozme (piem.,
koka karote);
t paa iemesla d labk teikt du izstrdjumi; bet: das cimdi (vielas enit.);
vietniekvrdu datvi kam un tam stv gandrz pie vism prepozicijm: pie kam, bez kam,
no tam; di izteicieni nav apkaojami.
120
1. Divdabji ar -dams nekad nav lietjami k atribti; tpc nepareizs ir, piemram,
izteiciens nenorimdam ctb (J. Z.). Pareizi jsaka: nenorimsto ctb.
2. Jaunvrds trauksnis, trauki (ar nozmi Alarm) formli pareizi darints, un pret t
lietanu iebildumu nav.
izpriecas (ne: izpriecu) nodoklis;
kaulu milti un kaulmilti (abi v. der!);
dada veida (ne: dadu veidu) novietojumi;
uzmumu skaits pc uzmumu panieku tautbas un pavalstniecbas (ne: tautbm un
pavalstniecbm);
tpat: uzmumu sadaljums pc uzmuma panieka tiesisk veida;
papra (ne: papru) tirdzniecbas uzmumi (ja paprs domts k viela);
denssatiksmes un transporta uzmumi (ne: sat. un transp. uzmumi uz deiem);
vienpersonas un vienpersonu uzmumi (abi v. der!);
tabuls pie gadskaitiem var ar nelikt punkta.
4. Vcu Menge (fr. ensemble) var latviski tulkot ar vrdiem kopa, kopums, piem.: no iem
likumiem sav kopum rads pirm zintnisk mchanikas sistma (ne: ie lik. sav kopb
sastdja I zintn. mchan. sistmu). Kopas vrds ar nozmi die Menge pazstams jau
Mancelim, piem.: izvilka tie lielu kopu zivju.
1. Jaunkaj laik vrojama tieksme skaust subst. ar -ana, liekot tai viet vai nu subst. Ar
-ba, vai -ums; tau iem piedkiem katram sava nozme, un tos nedrkst patvagi likt vienu
otra viet. T, piem., subst. ar -ums apzm pabeigtu darbbu, un ilgstoas darbbas
apzmanai tie neder. Tpc nepareizs ir teikums (J. Z.) iesim pabeigt pvumu. Jsaka:
iesim pabeigt pauanu.
2. Ar vrdu apmrs var apzmt ar noteiktu lielumu, piem., nodevu, klauu apmrs; var
tpc teikt: zmognodoklis 12 latu apmr, un tas tad nozm noteiktu nodokli, kas 12 latu
liels.
3. Daos apgabalos saikli vai liet tikai k jautjamo partikulu, bet jeb ar ekspliktvo
un disjunktvo nozmi. Tautas valod vai un jeb lietan vispr nav nospraustu stingru
robeu, bet rakstu valod mdz vai un jeb irt: vai liet ar disjunktvu nozmi (kad
vairkas iespjas), piem., pasauku tvu vai mti, jeb ar ekspliktvu nozmi (kad kda
vrda paskaidroanai piebiedro nozmes zi ldzgu vrdu), piem., dbitvs jeb vajadzbas
izteiksme.
4. No nozmes zi ldzgiem vrdiem: paas, panias, pannas, panijas ieteicama
beidzam forma (panijas).
5. Vrds pasars (l. paras) ar nozmi: lopu ziemas barba dergs un kultivjams.
1. Jau vairkkrt aizrdts, ka ltv. valod nevar adjektvus savienot salikten ar iepriekju
substantvu; tpc nepareizi ir tdi savienojumi k diloa slimi brni (J. Z.); pareizi: ar
121
diloni slimi brni. Aplami saliktei minti ar ,J. Z. 45. num. (A. Brzia rakst), piem.,
sirdsskaidrs (pareizi: ar skaidru sirdi), dzvespriecgs (pareizi: dzves prieka pilns). Tan pa
rakst mintais savienojums sirdsgudrs ir ne tikai aplami darints, bet ar neskaidrs un
nesaprotams.
priekrocbas (ne: -bu) akcijas;
rzemju tirg (jo runjam tau par rzemm, ne rzemi);
tautas ienkumi (ne: ienkums);
padomu birojs;
apkures izdevumi; izdevumi par materiliem (ne: izd. materiliem); izdevumi izgltbas
veicinanai;
noteikta (nenoteikta) laika noguldjumi;
Amerikas Savienoto Valu sasinto apzmjumu ASV var rakstt bez punktiem;
tpat lt (Lietuvas lits).
1. urn. Universitas blakus pavrdam Alvis (nmintv) ir nepraanas vai
nezinanas d rakstts enitv Alva. I. M. pareizrakst. kom. atzinumi gan liedz enitv
mkstint personu v. ar -dis un -tis, bet prjos vrdos mkstinjums nav aizliegts. Ttad
pareizi jraksta: Alvis Alvja (tpat k Jumis Jumja, ne: Juma).
2. Labk teikt: tautsaimnieku izteikts hipotezes, ne: tauts. uzstdts hipotezes.
3. Pareizs ir teikums: tagad krejotavu darbbas rajons lielks (ne: darb. radiuss lielks).
Romas Kampaa (ne: Kampaja);
Siksta kapella (ne: Sikstnas kapella);
jievro visprgi (ne: visprji) nosacjumi.
1. Blakus jau pazstamajam verbam pastint ar nozmi bestellen var liett zinmos
gadjumos ar vrdu pasaukt, piem., pasaukt vnu, pasaukt pudeli alus.
2. Var teikt abjdi: cemalas japdsta kokiem un cemalas japdsta ar kokiem.
3. Pareizs vrdu savienojums ir galdnieka darbnca, ja darbnca viena; ja darbncu
vairk, tad jsaka: galdnieku darbncas. Td pat nozm ji: kurpnieka mceklis (meistars
viens) un kurpnieku mceki (meistaru vairk).
4. Pareizi ir izteicieni: preu apgrozjumi, iemumu postei, kontinuuma
kinmatika.
5. Blakus indiktva tg. vsk. I personai sstos ir impertva f. ssties, dsk. sstieties; blakus
f. sos sdies, sdieties; I f. daudzo svelpeu d nerta, tpc ieteicama II f.: sdies,
sdieties!
6. enerlitte ir visu armijas eneru kopa; tpc ir pareizs izteiciens: ierads
enerlitte. Aplam turpretim skan: ierads enerlis J. Balodis un prj enerlitte (pareizi:
un prjie eneri).
122
1. Dakrt urnlisti, neprazdami pilngi sveas valodas, ievieto laikrakstos kurizus
ziojumus. T, piem., R. kd numur raksta, ka Parz atklta kda asasiu sekta, kas
slepkavojusi cilvkus. is dvainais sektas nosaukums radies no fr. v. assassin = slepkava, ko
ziotjs nav pratis prtulkot, uztverdams to k pavrdu. Latviski pareizi vajadzja teikt ne
asasiu sekta, bet: slepkavu sekta.
2. Nav nekda pamata maint igauu pilstas Trbatas nosaukumu pret Tartu. Ja kds to
tomr grib dart, tad jraksta ss v. beidzams zilbes u: Tartu (ne: Tart, k raksta R.).
3. Pareizi ir di izteicieni: minerldeu iestdes (dadi dei);
saimniecbas krize (bet: saimnieciska rkoans, saimnieciska uzstans);
saimniecbas un poltikas statistika;
piena tauku caurmra procents (ne: piena caurmra tauku procents);
pie m cenm jievro (prepoz. pie ai gadjum attaisnojama, jo te izjtama it k
vietas nozme);
teikum vi atrads rzems verbs atrasties lietts vcu sich befinden nozm.
nozme jau ieviesusies un nav apkaojama.
4. Sakar ar G. Meika viesizrdm Nacionlaj oper kds laikraksts viu dv par
Milnas Skala solistu. T k pazstamais tetris Miln saucas par Sklas tetri (Teatro alla
Scala), tad pareizi jrun par Sklas (ne: Skala) slistu.
1. Br. Z. echo-Slovakijas bijuo valsts prezidentu sauc pc krievu valodas parauga par
Gachu (Dr. Gacha parakstjis lgumu utt.). Pareizi vrda skum jliek H: Dr. Hacha.
2. Latvieu valod ar tdu nozmi k vcu Vermittler pazstams v. starpnieks un vidinieks
(2. zilb i k v. lauc/i/nieks) vai videnieks, kur otr zilb, novrot i atkrtoanos, likts e.
Iespjams ltv. valod ar v. savienojums vidniecbas tirdzniecba.
3. Teikum mazais auu pulci nes daudz vairk smaguma k tas vartu likties k
viet pareizk rakstt nek, liekot t priek kommatu: vairk smaguma, nek tas vartu
likties.
1. Adjektviem dabgs un dabisks katram sava nozmes nianse, jo ar piedkli -ga-
atvasintie adjektvi norda, ka priekmetam piemt k paba pamatvrda nojgums: dabgs
kam laba daba (gutgeartet); turpretim ar -iska- atvasintie adjektvi apzm piederbu,
piemrbu: dabisks kas nk no dabas, ir dabai piemrots (natrlich, naturgemss); tpc tds
izteiciens k Valmieras dabiskais dens ir pareizs.
2. Dareiz latv. valod, saskaojot prediktu ar skaitleni un tam sekojoo substantvu,
iespjamas svrstbas. T, piem., var teikt: sazvejots 1200 kilogramu mencu, kur dsk. enit.
atkargs skaita 1200, un (pieaujams run) sazvejoti 1200 kilogrami mencu, kur dsk. nm.
kgi atkargs no predikta sazvejoti.
3. T k no vidjs krtas lokmajiem divdabjiem lietjamas daas formas, tad trkstoo
(abu sk. dat, lok. un dsk. instr.) viet dakrt var likt aktvo divdabju attiecgs locjumu
formas, piem., nmin.: apmcies laiks, lok.: apmku laik (izteiciens bez vainas!)
123
4. Vrdu savienojums acmredzot (kr. o, v. augenscheinlich) adverba nozm
rakstms kop, piem.: puisns acmredzot juts apmierints ar jauno saimnieku. Ja turpretim
adverba nozmes nav, tad ie vrdi rakstmi irti, piem.: visu to savm acm redzot, nevarju
apgalvojumam netict.
5. Dai skolotji, k ststa, neatzstot verba vajadzt un ieteicot skolniem t viet liett
dbitva formas. Tau dai mcbai nav nekda pamata, jo katram izteiksmes veidam sava
nozme. Piemram, ja kdam sakm tev vajaga mcties! tad tas ir padoms, ieteikums;
turpretim, teikdami tev jmcs!, ms steni pavlam. Vrojamas vl ar citas nozmju
nianses, piem.: Jums nu vajadzs dzert tju bez sukura (sukura nav!) un Jums turpmk
jdze tja bez sukura (rsts noliedzis liett sukuru!).
6. Teikum Stundas mris dot iespju skolniem vingrinties lasan aiz v. mris
liekama domu zme. Ja mru vairk (piem.: vingrinties lasan, ievadt lasms vielas
izpratn utt.), tad var likt klu. Tpat domu zme liekama aiz vrda ttad d teikum:
Ttad k ms rakstsim? (turpretim: ttad ms redzam bez domu zmes, jo te runjam
bez pauzes).
7. Ar pirm- vai pamatvielas nozmi ltv. valod lietjams svevrds elements (no lat.
elementum), ne caur kr. valodu ienkuais stichijas v. (sal. gr. ).
8. Nevlama pardba, ka dzejnieki patvagi un bez vajadzbas darina jaunus vrdus,
dzdamies pc atskam. T J. Medenim dzej. Ausmas das (Daug. 3. Nr.) ir das rindas:
Tumsb, Dievs Tvs, lst Tava gaisma! Prem k pumpurs sirdi jauna raisma, kur vrds
raisma ir gan atskaa vrdam gaisma, bet t nozme pat no konteksta nav saprotama.
9. Smiklam teikum sava noteikta vieta, ko nevar aizstt citas pieturas zmes; tpc nav
pareizi, ka raksttji no t vairs. T ar smiklu atdalmi teikumi, kas atrodas tuv kauzl
sakar, ja tie nav savienoti ar saikli un, piem. (Zentas Maurias Somu skaistums un spks
Daug. 3. num.): Dains skaidra sirds ir augstk manta; (sm.!) kam t ir, tam ne par ko nav
jbd. Tpat smikls jliek dos teikumos (ibid.): Kullervo drmums meistariski
kpints; (smik.!) kad tas sav bezcerb vistumks, vi sastop kdu meiteni utt. Bet
ne tikai iela raksturo somu varoni; (smik.!) ja ms pie ts ilgi apsttos, ms somu varoni
izgleznotu prk maigm krsm.
10. Ar piedkli -ien- iespjams atvasint ar no adverbiem formas, kas apzm apvidu,
piem.: turiene, kuriene, ejiene, tejiene, cituriene. Ldzg krt var darint vrdus kltiene
(Anwesenheit, e) un projiene (Abwesenheit, oe.) Tau teikum du
izmisumu par saules projieni nepazst dienvidos (Daug. 3. Nr.) is projienes vrds neatbilst
piedergam jgumam un neskan labi, jo te nav izjtama vietas resp. apvidus nozme.
Iespjams atvasinjums ldzg nozm vartu bt gan projums, k puu (adv.) puums.
Minams, ka litertr sastopami jau ar tdi atvasinjumi k kltums (upe pa kltum, Aps.
Jk.) un (Stendera vrdn.) nekltums (Abwesenheit). Svedi skantu: projata.
11. Divdabja forma caururbots ir nepareizi darinta, jo mums nav verba urbot.
12. Nepareizi un prprotami ir tdi vrdu savienojumi k elpotju organu sistma,
gremotju organu anatomija un fizioloija (Trauberga Cilvks). Pareizi: elpojamo (vai
elpoanas) organu sistma, gremojamo (vai gremoanas) organu anatomija un fizioloija.
13. Divdabjus ar -os atvasina no tg. celma (tg. dsk. pirms pers. galotnes -am viet
piekaot -os). Nepareizs tpc ir atvasinjums svelmos, svelmoa (piem., svelmoa seja), jo
ltv. valod nav verba, no k f. vartu bt atvasinta. Pazstamas gan infinitva formas
svelmt un svelmot, un no tm tad attiecgo divdabju atvasinjumi btu svelmjos (piem.,
uguns, sird svelmjos) un svelmojos (svelmojos iekjs uguns). Adj. svelmgs darints
pareizi un valodas praks dergs (piem., svelmgs laiks, svelmgs karstums).
14. Teikums tdi putni ir izteikti lauptji darints pc vcu val. parauga
(ausgesprochene Ruber). Latviski jsaka: tdi putni ir sti (skaidri, neprprotami) lauptji.
15. Vcu Deckzellen, Belegzellen var tulkot latviski ar salikteni segnas vai kljjnas.
124
16. pato slimnieka izmeklanas pajmienu (perkusiju), ko izdara rsts, klauvjot
pacienta ermeni (krtis, muguru, vderu u.c.), lai noteiktu dados slimbas procesus, var
saukt latviski par izklauvanu.
1. Blakus verbam mirdzt gaidms no pagtnes celma atvasints subst. mirdzjums (k
meklt mekljums, auklt aukljums). Forma mirdzums, kas jau ieviesusies un plai
pazstama, vartu bt kda dzejnieka darinta vai ar clusies no kdreiz varbt bijua un
tagad izzudua adj. mirdzs (sal. adj. ldzs, l. lygus). Tlkie vrda veidojumi, piem.,
atmirdzums (Br. Z.) nav vlami, un pareizi jsaka: atmirdzjums.
2. Adjektvus ar -js palaikam atvasina no vietas un laika adverbiem; tpc izteiciens
astogadjs puika (Br. Z.) ir nepareizs, jo te nav pamat nekda adverba. Pareizi:
astogadu vai astogadgs puika.
3. Caur nav priedklis un nav savienojams ar verbu vien vrd. Nepareizs tpc ir tds
vrdu sakopojums k (ne)caurlaidos paprs; ar divdabja forma nepareizi darinta. Pareizi
btu: (ne)caurlaios, tau divu ceu d f. nav visai daiskanga, tpc ieteicams ts
viet liett adj. caurlaidgs, piem., caurlaidgs (necaurlaidgs) paprs.
4. Teikum socildemokratu zaudjumu vlans izrji esot ietekmjusi viu
nostans pret en. Franko (Rt) vrds izrji nepareizi lietts adverba nozm.
Pareizi btu jsaka: izirgi esot ietekmjusi.
5. Divdabis ar -dams, -dama (vid. k. -damies, -dams) nekad nav lietjams k atribts, bet
gan k adverbs, tpc nepareizs ir izteiciens neaprimdam ctb (J. Z.). Latviski runjot,
pareizi jsaka: nerimsto ctb.
6. No verba gadties atvasintais substantvs gadjums ir vl paturjis dzvu savu sakaru ar
verbu; tpc tds savienojums k negadjums (vcu Unfall nozm) msu apzi saists ar
nenotikua gadjuma jgumu (sal. Latv. v. vrdn.: viet un neviet, gadjum un negadjum)
un neatbilst tai nozmei, kdu im vrdam grib pieirt. Vcu Unfall nozm var liett vrdus:
kme, liksta, klizma; ar nelaimes gadjums.
7. Tdos vrdos k upmala, -le, memala, -le pazstamas paralllformas viend nozm ar
-a un -e. Tikai rets izloksns vrojama ais vrdos ar nozmes starpba; tpc nevar kdai no
m formm dot priekrokas un raksttjam (runtjam) jauj brva izvle (veck f. gan ir ar
-e, jo dos salikteos -c. > -c., piem.: gulta pagulte, mala pamale).
8. K rda sdes dalbnieku aptauja, tad daudzskaita enitvu no klases vrda vairums
run ar nebalsgu ceni (klau, ne: klasu); o formu der liett ar turpmk.
9. Secinjuma nozm ieteicams ttad rakstt kop (piem.: ttad is apgalvojums ir
nepareizs), lai atirtu no laika nozm liett vrdu savienojuma: t tad, piem.: t tad
(= toreiz), t ar vlk mums biei rads domstarpbas.
10. Jaunvrds izmekle (piem., v. savienojumos makroskopisk izmekle, mikroskopisk
izmekle) darints pc tdu vrdu parauga k izstde, prbaude, izrde, apkalpe. Formli tas
pareizi darints, tau nozme paliek t pati, kas vrdam izmeklana.
11. Vcu Bindegewebe, Zellgewebe var tulkot latviski ar vrdiem siaudi (I sal. daa no
saia v.) vai saaudi (I sal. d. no saites v.), ne: saistaudi!
12. Dkdiea vrdam latv. valod var sameklt paraugu, un o formu var attaisnot:
dkdienis (= cilvks, kas dienu pavada dk) var bt darints pc tdu vrdu parauga k
srdienis (Latv. val. vrdn. minta f. dkduoa).
13. Verbu ligzdot, lizdot (vcu nisten) var liett td nozm k lizdu taist un dzvot
(pert, mazuus audzint utt.).
125
14. Stud. urnla Universitas 5. numur N. Ozols savam sacerjumam licis virsrakstu:
Salve caput, cruentatem! Te kommats bija jliek aiz salve un jraksta cruentatum: Salve,
caput cruentatum!
15. Tai pa Univ. num. ir pareizs impertva formas palieciet viet likta nepareiza f.
paliekiet.
16. Lugau pagasta iedzvotji pareizi saucami par lugazieiem, ne luganiekiem (k
raksta Univ. 5. Nr.), jo Vidzem pagasta iedzvotju nosaukumus atvasina ar -ietis (tikai
paos Vidzemes rietumos ar ar -nieks, ja pagasta nosaukums beidzas ar -i).
1. Refleksvais verbs sastrdties ltv. valod pazstams td nozm k prstrdties,
strdjot nogurt; tpc nepareizs ir teikums (Rt) Dienvidslavija varot sastrdties
(pareizi: sadarboties vai sastrdt) ar citm valstm.
2. Prepoz. pie ltv. valod lietjama vietas nozm un aiz vrda piedert. Teikums (Br.
Z.) augi pie uzglabanas zaud pabas labojams di: Augi uzglabjot zaud pabas.
3. Teikum To tauta pank ar savm spjm un neatlaidgi strdjot kommats pc
un lieks.
4. Teikum Td, lai slava darbam aiz td var likt vai nu kommatu vai domu zmi.
5. Tda veida saliktei k celtspja, dartgriba ltv. valod nav parasti, un no tiem
jizvairs. Ir gan pazstams un jau pierasts saliktenis stgriba, bet tas ir samr jauna
cluma un neder par paraugu turpmkiem darinjumiem. Labojot mintos salikteus
(celtspja, dartgriba), varam teikt: griba dart, spja celt.
6. Daugavas 4. Nr. prof. Nusbergera raksta tulkojum sastopami tdi pavrdi k
Gotfrds fon Strasburgs, Erasms fon Roterdams, Konrads fon Vircburgs u.c., kur fon
nepareizi lietts k muiniecbas tituls. Latviski vajadztu teikt: Strasburgas Gotfrds,
Roterdamas Erasms (vai: Erasms Roterdamietis, Er. no Roterdamas) u.t.t. (ar: Roterdamietis
Erasms).
7. T paa raksta tulkojum mints kds Sv. Gallera klosteris un Sv. Gallera mki;
latviskojot klostea Sankt Gallen nosaukumu, btu pareizi jrun par Gallenes klosteri, par
Gallenes mkiem.
8. Var liett verbu praknoties ar nozmi: par aknm prvrsties.
1. Transkribjot latviski sveos eografiskos nosaukumus, kuu priek apzmjums sankt
(sasinti: St., no lat. sanctus = svts), o sankt var atstt netulkotu, piem.: Sankt Gallene,
Sankt Gotards utt.
2. Piedklis -nca nk no kr. valodas un nav latvieu valod sevii iecients. Ar o
piedkli atvasina no subst. priekmetu nosaukumus (vrdnca, lemesnca) un tikai retumis ar
no adj. (piem., slimnca), bet ne no verbiem; tpc tds vrds k dnca (B. Z.) skan
neparasti un nav atzstams par dergu. dam nama (dams vietas) apzmanai der v.
stuve.
3. Latv. valod iz var savienoties ar verbiem, un no iem savienojumiem savukrt
iespjams atvasint subst. (piem., tect iztect izteka). Tpc nepareizs ir saliktenis
izkrta, ko liet Latv. Kareivis (latvieu tikumu izkrta), jo tas atvasints, savienojot iz ar
subst. Ar vrda nozme nav izprotama, tpc nav ieteicams to liett.
126
4. Dmostena vrds rakstms ar gau 1. zilbes e (ne Demostns, k rakstts Stud. 12.
Nr.).
1. Teikum pirkt uz izdevgiem noteikumiem (Br. Z.) nepareizi lietts prepozicijas
uz viet liekams ar: pirkt ar izdevgiem noteikumiem.
2. Labojama da sveu pavrdu transkripcija (Br. Z.):
Termofila pareizi Termopilas (sal. gr. , siltie vrti);
sinopsija pareizi sinopse, gr. snopsis (ldzgi k akropole, gr. akrpolis, sintakse, gr.
sntaxis);
Delfs (loktvs) pareizi: Delfos, jo nmin. ir Delfi (gr. ).
3. Krtas skaitleu formas simtais, tkstoais, miljonais var liett, ja ts nepiecieamas.
l. No gr. val. atvasintajos i-c. vrdos latvieiem ir -c., piem., akropole,
sintakse, prakse. Ldzg krt gr. ir latviski pareizi
metamorfze, dsk. metamorfzes, ne metamorfzas, k to kds Ovdija Metamorfu
tulkotjs liet. Nepareizais gala zilbes a nk laikam no kr. valodas, kur -c. nav (vcieiem
gala zilb ir e: Metamorphse). Kr. val. ietekm ar citos vrdos dai pareiz beigu zilbes e
viet mdz likt a, piem., Elba (pareizi: Elbe).
2. Grieiem lpu nsea (m) priek sigma ir tikusi izrunta k balsgs svelpenis (z);
tpc, transkrbjot latv. valod gr. vai , jievro, ka gr. izrunai ir gan
tuvks bals. sv. z (spazma), bet rakstbai turpretim tuvks nebalsgais svelpenis (s): spasma.
1. Blakus tdiem vrdiem k kme, liksta, klizma, nelaime Janevskis liet v. pigaa (no
v. piegadties), piem.: viam vienmr das tdas piegaas: sp zobi, te atkal dzirkste rok utt.
d nozm iespjams ar atvasinjums negaa, kas vartu aizstt negadjuma vrdu (par
kuu skat. 494. prot. 6. p.).
2. Bajra vrds rakstms un runjams ar gau otrs zilbes a (sal. l. bajras), fea v. ar
gau pirms zilbes i (ne iferis, k to radiofna vsttjs run).
3. Teikum Jnis elsdams un pzdams uzrps kaln divdabji elsdams un pzdams
nav atdalmi ar kommatu. To vartu dart tikai tad, ja gribtu sevii akcentt os vrdus.
4. Teikum Akmei domgi rca savu caur visiem miem ejoo meldiju aiz vrdiem
savu un ejoo kommats nav liekams.
5. sos vrdu savienojumos k un it k priek kommatu neliek (piem., saistts k ar
dzelzu vam). Citdi tas ir teikum Vj iesvieda melderim sej karstumu, it k kaut kur
guloas, sakarstas mutes elpu. Te izrunas atviegloanai adv. it k priek kommats btu
liekams, jo aiz t vl seko astoi vrdi.
127
500. Valodniecbas nodaas sde 1939. gada 12. oktobr.
1. Ar piedkli -aina- var atvasint no substantviem adjektvus, kas norda, ka tas, ko
apzm pamatvrds, kdam priekmetam piemt vairum, piem., zains, mlains, spaains. Ir
tpc iespjams ar adj. kdains (= daudz kdu), bet ne bezkdains, piem., bezkdains
tulkojums. Tai viet labk teikt: bezkdu tulkojums.
2. Krtas skaitleus palaikam liet ar noteikto galotni. Tikai forma otrs parastka nek f.
otrais. To liecina ar vecie teksti. T, piem., katechism gan run par pirmo, treo u.t.t. bausli,
bet blakus par otru bausli. Tas pats novrojams ar l., pr. un vecermu valods.
3. Slaviskie siev. k. uzvrdi, kas orinlvalod beidzas nmintv ar -aja (piem.,
Verbickaja, Krasutskaja, Holodnaja), latvieu valod transkrbjami nmintv ar -ska, -cka,
-na, piem.: Verbicka, Krasutska, Holodna.
1. Br. Z. leiu pilstu Maeikiai sauc par Moeiiem. Jau vairkkrt aizrdts, ka
Lietuv ir Maeii, ne Moeii vai Moaii.
2. Vias apgabal atrodas pilsta, ko leii sauc Traka. Latviskais s pilstas nosaukums
ir Traki, ne Troi, k to kds laikraksts jau paspjis prdvt.
3. Rt nodruktais teikums Mazkais ka nav scies ir prprotams, jo v. mazkais,
kas nav atdalts ar kommatu, varam uztvert k atribtu. Lai domas btu izteiktas preczi, jliek
kommats, vai ar v. mazkais aizstjams ar adv. vismaz (vismaz ka nav scies).
1. Tdi vrdi k sda, sfa, manna ir siev. k. -c. un visi lokmi. Pirmie divi vrdi pie tam
runjami un rakstmi ar nebalsgu svelpeni (ne: zoda, zofa). Ttad pareizi, piem., jsaka: trt
sda (ne: trtais zoda), sdt uz sfas (ne: sdt uz zofa), vrt mannas (ne: manna) putru.
2. Teikums (Br. Z.) ir visi pamati t domt darints pc vcu alle Ursache parauga;
latvieiem turpretim tautas valod vrdam viss nav tdas nozmes. Minto teikumu pareizi
varam izteikt ar vrdiem: Ir pamats t domt vai Ir pilngs pamats t domt.
3. Radiofna vsttja izrun nepareizi daus vietu vrdus, piem., Livani (pareizi: Lvni),
Nereta (pareizi: Nereta).
4. Latvieu valod verba sakni ar sekojou subst. nevar savienot salikten; tpc nepareizs
ir Br. Z. nodruktais saliktenis vedmaksa. T viet mums var bt vedammaksa.
5. Aiz noteikt pronmena ikviens lietjamas pozitvas, aiz nenoteikt pron. neviens
negcijas formas, piem.: ikviens gan dod, bet neviens nejem pretim. Labojams tpc ir Br.
Z. nodruktais teikums Ikviens cilvks, kas saem maksu, nedrkst atteikties no
braukanas. Pareizi jsaka: Neviens cilvks, kas sajem maksu, nedrkst atteikties no
braukanas.
6. Teikums (J. Z.) nenoliedzami tas, ka labojams par nav noliedzams tas, ka
7. No indes vrda dzsk. enitvs darinms rgulri pc -celmu parauga: inde inu (k
lode lou).
8. Teikumu (J. Z.) kas darms, lai vistas ziem dtu labk izteikt, nelietjot
kondiciona formas: Kas darms, lai v. ziem dj?
128
9. Uzvrdiem, kas vr. k. nmintv beidzas ar -aus (piem., Blaus, Tachaus, Zlaus),
blakus ir siev. krtas nm. f. ar -aua, piem., Blaua, Tachaua, Zlaua. Tpat ar -aua ie vrdi
beidzas vr. k. vsk. enitv. Ja vrieu uzvrdi beidzas ar -avs (piem., Bankavs, Landavs), tad
siev. krtas formas beidzas ar -ava (Bankava, Landava).
10. Svei pavrdi latvieu valod transkrbjami, cik vien tas mums iespjams, pc
izrunas orinlvalod. Tau ir gadjumi, kad o izrunu ar msu valodas skam nav
iespjams fntiski pilngi un preczi atdarint. Tad jiet kompromisa ce un jpieturas pie
nodibinjus, mums jau pazstams rakstu un izrunas formas. Rakstot Vaingtena, Bairens
(Byron), ms tomr ar o e neatdarinm sto angu izrunu; tpc varam turties ar turpmk
pie ldzinjs izrunas un rakstbas: Vaingtona, Bairons. Tas pats sakms par vrdu
Londona.
1. Kdas aplambas dakrt pau avzes, liecina Br. Z. nodruktais teikums: Kalei
pieved no Donavas daudz angu kareivju. Te domta fr. pilsta Kal (nelok. f.) un jras
auruma pretj pus eso angu pilsta Dvra (ne Donava!).
2. L. pavrds erus lokms k u-c: en. erus (ne era), dat. erum.
3. Br. Z. nodrukts vrdu sav. abpusga laba griba. T k te adj. abpusgs nav lietts
kdas abstraktas pabas nozm, bet tam konkrts jgums (laba griba no abm pusm), tad te
der adjektvs ar -js: abpusja laba griba.
4. Lai gan no transitviem verbiem latvieu valod nav ieteicams darint divdabjus ar -os,
tau ir gadjumi, kad bez tiem grti iztikt. T, piem., labk tomr teikt atspirdzinos miegs,
ne atspirdzgs miegs (neiespjama forma!).
1. Pieaujamas paralllformas: ba brns un bu brns k ar mkstintu, t nemkstintu r.
2. Var rakstt abjdi: pris un pa gados. Iespjama ar forma ar nemkstintu r (pra
gados), jo o v. var uzskatt par sastinguu vsk. nmintvu.
3. Teikum Sakar ar tagadjiem apstkiem taupbas nozme sevii liela aiz v.
apstkiem kommats nav liekams.
1. Vsk. loktv blakus nordm pronmena formm ai un in atzstama ar f. aj. Ir
gadjumi, kad t pat vlamka, piem., nordot uz kdu run jau mintu personu, varam teikt:
kas nu aj klaussies! (ne: in, ar ne: ai, kas sakristu ar s. k. vsk. dat.). Ja seko substantvs,
tad pieaujamas visas trs paralllformas: ai, in vai aj mj. Tas pats sakms par
nordmo pronmenu tas.
2. Darinot tdus savienojumus k izpildt darbu, pavli, uzdevumu, ir bijui prt svei
paraugi (sal. vcu eine Bitte, einen Wunsch erfllen, kr. ); tpc, kur
vien iespjams, no diem izteicieniem jvairs, aizstjot tos ar nozm ldzgiem latviskiem
vrdu sakopojumiem. T, piem., varam teikt, ka darbs padarts tri, uzdevums veikts laik,
dziesmas nodziedtas (ne: darbs, uzdevums, dziesmas izpildtas!). Var tomr bt ar gadjumi,
kur bez vrda izpildt bs grti citdi k izteikties; tur tad pieaujams ar is verbs, piem.,
129
tdos izteicienos k izpildt kdu vlanos, soljumu, lmumu, pavli, lgumu utt., ar
izpildt aptaujas lapas, dadas anketas u.c.
3. Vrdiem iespaids un ietekme katram sava jguma nianse. Iespaida vrds lietjams td
nozm k vcu Eindruck, kr. ee, ietekmes vrds turpretim ar tdu nozmi k vcu
Einfluss, kr. e; tpc varam gan runt, piemram, par brnbas iespaidiem, kas
izpauas kda rakstnieka darbos, un par zinma literra virziena ietekmi uz pau rakstnieku.
4. Teikum tpat k brenti ar latvieu tautu beidzot iecla sault aiz v. brenti
kommats nav liekams.
5. Tdi izteicieni k likties uz adanu, likties uz rakstanu, likties uz tirgoanos ir rupji
ermnismi, kas darinti pc vcu sich auf etwas legen (piem., sich auf den Handel legen)
parauga. Latviski runjot, varam teikt: jemties ar adanu, rakstanu, tirgoanos vai: nodoties
adanai, rakstanai, tirdzniecbai.
6. Transkribjot latviski franu pavrdus, laikraksti tagad parasti liek uz beidzams
uzsvrts zilbes accent grave (`) viet gauma zmi, piem.: Daladj. Bet nu daos sveos
pavrdos liek uz beidzams zilbes gauma zmi ar tad, kad apzmjams tikai patskaa
gaums, ne uzsvars, piem., somu rakstnieka Silanp vrd, ko tad nezintjs pc franu
pavrdu rakstbas parauga var last ar akcentu beidzamaj zilb: Silanp, kas nepareizi.
Prpratumu novranai tpc btu vlams franu pavrdos, kas latvieu valod beidzas ar
uzsvrtu patskani, turpmk labk likt gravi, piem.: Daladj, Fransu utt. Italieu valod var
bt beidzamaj zilb pat ss patskanis, bet ar uzsvaru, ttad gauma zme neviet!
7. Subst. skumjas ir daudzskaitlinieks, un vsk. f. skumja nav valodas praks nedz
pazstama, nedz ar ieteicama, jo t visos vsk. locjumos sakrt ar siev. k. adj. formu. Kad nu
vajadzba pc vsk. f. var rasties, tad to iespjams darint pc jau pazstamiem paraugiem: k
adjektvam brvs atbilst subst. brve, smalks smalce, lksms lksme, t adjektvam skumj
var atbilst subst. skume. f. minta jau ar Latv. val. vrdnc (skume un raudana saceas
muinieka mj).
8. Salikteni metallietuve ieteicams rakstt ar diviem l (ne: metalllietuve), jo ar latvieu
(tpat k vcu) grafik 3 viendus burtus kop laist nav parasts.
9. Dai latviskie gramatikas termini, piem., darbbas v., pabas v., neatbilst preczi
attiecgo vrdu iru nozmei. T, piem., sana, pauana steni tau apzm darbbu, bet
pieskaitmi substantviem, ne darbbas vrdiem, slinkums, laiskums apzm pabu, tau tie
nav pabas v., bet substantvi, turpretim tdus vrdus k gult, sdt, slinkot, kas apzm
stvokli, ne darbbu, saucam tomr par darbbas vrdiem. Tpc labk liett latniskos
nosaukumus (verbs, adjektvs), jo tie, mazkais, nemodina aplamus jgumus.
10. K sakm vienji cimdi (= 1 pris cimdu), t varam teikt ar: vienjas sliedes (= l pris
slieu, vienslieu dzelzce), divjas sliedes (= divi pi slieu, divslieu dzelzce).
11. Tdi saliktei k mrtirozes, mrtizoss, mrtibrni uzskatmi par sugas vrdiem un
rakstmi ar mazu skuma burtu (sal. ar nosaukumus vczemes egle, vczemes rieksti).
12. Labk teikt nekdi upui nav par grtiem, ne par grtu, k raksta Br. Z.. Dai
sdes dalbnieki aizrda, ka taut dzirdami tomr ar tdi izteicieni k, piem., ie darbi man
par grtu.
13. Skolu liecbs ir ailes, kur ierakstmas atzmes par skolnu uzveanos un krtbu.
Daas skolas uzveans viet likuas vrdu uzvedba. Substantviem ar -ba nozmes zi
biei vien blakus stv adj. ar -gs. Un k, piemram, likumgs ir tas, kam likumba piemt, t
ar uzvedgs (gutes Betragen habend) var bt tas, kam uzvedba, t.i., laba uzveans, piemt.
T k subst. uzvedba apzm tikai pozitvu pabu, tad skolu liecbs is v. neder, jo tur
novrtjums var bt ar negtvs; tpc paturams ldzinjais vrds: uzveans.
130
1. Pareiz latvieu valod nav parasts likt blakus divi prepozicijas; tpc labojams J. Z.
nodruktais teik. pc ar krsu noziestajm biksm uzminjis Pareizi jsaka: pc krsu
noziestajm biksm uzminjis
2. Teikum (J. Z.) tai viet, lai saskaistos, via novadja valodu atpaka uz izstdi
vrdu savienojums tai viet, lai ir krievisms ( ). Latviski o pau domu
var izteikt vrdiem skaisties via neskaits, bet novadja valodu atpaka uz izstdi.
3. Teikum (Br. Z.) Italija var izrji ietekmt sabiedrotos vrds izrji nepareizi
lietts adverba nozm. Adverbus no substantviem ar du galotni nevar atvasint, un minto
teikumu labk izteikt di: Italija var izirgi ietekmt sabiedrotos.
4. Teikum (Sjja 12. num.) bez aubm, ka vcu aizceoana aizvaino latvieu
patmlbu saiklis ka likts bez vajadzbas un tpc atmetams (bez aubm, vcu aizceoana
aizv. 1. p.).
5. Gr. valodas i-c. subst. latv. valod transkribjami k -c., piem., akropolis akropole,
syntaxis sintakse u.t.t. Ldzgi ar pschzes vrds (gr. psy chsis) latv. valod lietjams k -
c.: pschze, ne psichozs, k to raksta Lapi Sj. 12. numur (iedzvotji bija padoti
pilngam psichozam; pareizi: pschzei).
6. Teikumu (Sj. 12. n.) baltvci ar savm sdzbm bija rslis uz latvieu un vcu
sapraanos labk izteikt bez prepoz. uz: baltvci ar savm sdzbm kavja latvieu un
vcu sapraanos vai: bija latvieu un vcu sapraans rslis.
7. Pasaules daas (sauszemes masas, ko apskalo jras) ar svevrdu saucamas par
kontinentiem (no lat. continns), ne materikiem (no kr. ae), Sj. 12. num.
1. Atvasinot no 1 z. verbiem adjektvus ar -gs, tos palaikam darina no pagtnes celma
(dot, devu devgs). No verba izirt tad nu btu gaidms adj. izrgs. Runjam tomr
izirgs, lai izvairtos no diviem gaiem i blakus zilbs; bez tam pazstams jau ar subst.
atirba, kam blakus stv adj. atirgs.
2. J. Z. mints v. scgze, kas darints pc tdu nepareizi atvasintu v. parauga k
kumana, pildspalva. Pareizi jsaka: scamgze.
3. Teikumu sukuru tagad izsniedz uz kartim labk izteikt di: sukuru tagad izsniedz
par karttm (vai: pret taloniem).
4. Vrdam relistgs (piem.: relistg un sulg tlojum J. Z.) ir divi piedki (ist +
ga); to pau var labk izteikt ar v., ku tikai 1 piedklis: relisks (piem., relisk tlojum).
Ldzgu iemeslu d ar v. idelisks vairk ieteicams nek v. idelistisks.
5. Paketes (papra loku vai dzelzs plksnu) nozm neder ne vrds rida, ne kavs, kava.
Neder ar saliktei pildspalva un pildspalvis pildmspalvas nozm.
6. Teikum saimnieki bradja pa miesta dubiem, gan sav starp gudri sarundamies,
gan dzidomgi klusdami ar pirm gan priek vajadzgs kommats, lai atdaltu ar vairk
vrdiem paplaintu divdabi.
7. Blakus subst. ar -ba var bt adj. ar -gs; tpc ar blakus v. vrestba iespjama adj.
forma vrestgs (labs un ieteicams vrds!).
8. Blakus loktva formai atkar (ar nozmi atkarb) iespjama nmintva f. atkars pc
tdu vrdu parauga k sakars, aizkars.
131
1. Teikums (J. Z.) via gaio personbu neaizmirss visi, kas ar viu iepazinuies
prprotams (it k dai aizmirss). Pareizi bija jsaka: via gaio personbu neaizmirss
neviens.
2. Izejas vielas var sadalt pc citiem principiem, ne uz citiem principiem, k rakstts
Latv. skol.
3. T k nosaukums dens vads aptve visu dens vada tklu, tad to var liett vienskaitl
ar d vrdu savienojum: Gzes un dens vada direkcija.
4. Tautas valod nav paraugu, kas attaisnotu verba formu piemalot td nozm k
piestt pie malas (kr. ). Aiz t paa iemesla noraidms ar jaundarintais saliktenis
nojot (j nolaisties).
5. Iespjami tdi ar kopojamo zmi savienoti saliktei k anglo-zaki, fiziko-misks (bet
ne: fizo-misks!).
6. Senk, nezindami muinieku vrdus, latviei nosauca vius pc muim, piem.,
Brzmuias kgs, Lielvrdes kungs. Vlk, iepazinuies ar uzvrdiem, vii tos nostdja
aprastaj v. krt: Firksa kgs, ulca kgs, Akmentia kgs, tlk ar: rsta kgs, profesora kgs.
vrdu krta latvieiem pata, un valodas praks to balsta tdi v. savienojumi k Gaizia kalns,
Ventas upe, kalpa puisis, Krklia tvs u.t.t., kur pielikuma enitvs ietve svargko
nojgumu, bet nmintv stvoais vrds uzskatms tikai k pakuplinjums. Pieiot kga
vrdam citu nozmes niansi, var to nostdt ar uzvrda priek. T, piem., varam teikt:
atncis kungs Kalni (ein Herr K.) td nozm k: atncis kds mums sves, nepazstams
kungs, kas dv sevi par Kalniu. Parast nozm lietjama joprojm ldzinj vrdu krta:
Krmia kgs, prof. kgs, mctja kgs.
7. No forml viedoka nav iebildumu pret v. stgla (stieples nozm); tau stieples v.
valodas praks jau ieviesies, kpc nav vlama jauna paralllforma tai pa nozm.
8. Ar piedkli -iska- var darint adj. no substant., tpc pieaujami tdi atvasinjumi k
svrtenisks (blakus subst. svrtenis), lmenisks (subst. lmenis) un statenisks (subst. statenis).
Adj. f. ar -ens, -ena turpretim atvasina no adjektviem, pie kam attiecgs pamatformas ar
laiku var bt pavisam vai pa daai aizmirstas, piem., saldens < salds, ldzens < ldzs, diens
< dis, irdens < irds; tpc nav atzstamas tdas adj. f. k svrtens, lmens, statens, jo mums
nav tdu adj. k svrts, lms, stats, bet joprojm lietjamas jau pazstams f. svrtenisks,
lmenisks, statenisks.
1. Ja kua nosaukums ir Tautmla, tad pareizi jrun par Tautmlas kapteini (ne: Tautmla
kapt., k r. J. Z.).
2. No verba irt (piem., laivu irt) pag. f. ir ar gau i: ru, ros, ruies (ne: iruies, k raksta
J. Z.); pag. formu ar su i atvasina no verba irt ar nozmi sich lostrennen, piem., vles irst
ira.
3. T k mums nav verba slidskriet, tad nevar bt ar daranas vrda slidskrieana (J. Z.,
piem., raksta par slidskrieanas priekiem). Tai viet vartu teikt: slidotju prieki vai slidoanas
prieki.
4. paleras vrdu, kur skau kopa p ir nelatviska, varbt vartu aizstt norindas vrds
(skolni stv norind), kas darints pc tdu v. paraugiem k ierinda, aprindas.
5. Iztirz vrdus smafors, prieksmafors, piesmafors dads nozms un atzst, ka
pdj vrda viet varbt vartu likt sku formu piesma.
132
6. Signlu, kas vilciena tuvoanos pazio ar periodisku uguns uzliesmoanu un nodzianu,
var saukt par zibsntju.
1. Pareizi jsaka: izirgs cas skums, ne: izrjs cas skums (k raksta Rts),
kur substant. deklints k adj. ar noteicamo galotni.
2. Nepareizs ir ds Br. Z- nodrukts teik.: kas nevar dot neko prsteidzju, kur
subst. ar -js lietts k adj. Pareizi jsaka: kas ne ar ko nevar prsteigt vai: kur nevar bt
nekdu prsteigumu.
3. Adjektvu veidgs var savienot salikten ar substantva celmu, bet ne ar subst. enitvu;
tpc nepareizs ir J. Z. nodruktais teikums mozaikas veidga izteiksme, kur enit.
mozaikas atkargs no adj. veidgs, kas latv. val- glui aplam. Pareizi jsaka: mozaikas veida
vai mozaikveidga izteiksme.
4. Ldzgu motvu d nepareizs ir vrdu savienojums ,J. Z. bumbu droas patvertnes
(var saprast k patvertni, kur bumbas paslpt). Pareizi: pretbumbu patvertnes.
5. Paturama du svevrdu ldzinj transkripcija: mongolodi (mongoiem ldzgie),
negrodi (neiem ldzgie), ne: negrdi!
6. Paliek neizirts jautjums, ar kdu latvisku terminu izteikt svevrdu anticipcija
(vlk: iepriekenis).
1. Noslguma vrdu biei liet ar vcisku nozmi (zum Abschluss), piem.: koncerta
noslgum vl dziedja koris utt. Pareizi jsaka: koncerta nobeigum (vai: koncertu nobeidzot
dziedja koris. Tpat nepareizi runt: sdi sldzu; latviski tai viet jsaka: sdi izbeidzu vai:
sde beigusies.
2. Tv. S. lietts v. kurjs; pareizi: krjs (no pag. c.).
3. Atpt minta nepareiza f. alvangietes. Kurs personu vrdus darina no vietu
nosaukumiem ar -(i)nieks, -(i)niece. Ttad: Alsunga alsundznieki, alsundznieces (normlais
nosaukums). Turienes audis run ar: alsunieces, alsunieki < alsungnieki.
4. Formli pareizi darintas abas formas: austrumnieki un austrumiei, tpat ziemenieki
un ziemeliei. Lai atirtu no tautu nosaukumiem, zinmu organizciju biedrus var saukt par
austrumieiem un ziemelieiem.
5. Var liett loktva formu savdab td vrdu savienojum k, piem., savdab augoi
(t.i., nekultivti) stdi, koki utt. Iespjama ar enit. f., piem., savdabas augi.
6. Mnekli pu, u utt. pievilinanai var saukt par vilekli, ar par vili (nm. vile).
7. Saliktenis ziedaugi (< ziedu augi) pareizi darints.
8. Nepareizi (pc nozmes) atvasint skrejlapiu vrda viet varbt vartu likt f. lidokles
vai lidenes.
1. Pareizi jsaka: maksjot (ne: pie nomaksas) ldzu jemt ldz lsi.
2. Labojams ds J. Z. nodrukts teikums: jubilejas izrdei piedvja (pareizi: piera)
cieu tas utt.
133
3. Aiz skaitlea divi var sekot substantvs ar loktv, piem.: vi ir dzvojis divi
pagastos (skat. Latv. val. mc. 74. ).
4. Pareizi jsaka: atbildot uz jsu lgumu (ne: jsu lgumam). Var teikt ar: sakar ar jsu
lgumu atbildu.
5. Vstules var sajemt pieprasot vai pc pieprasjuma, bet ne: uz pieprasjuma.
1. Adjektvus ar -gs var ar darint no vienzilbes verbiem, pie tam ar tdu saknes formu,
kda ir pagtn. celm, piem., k dot devu devgs, t ar just jutu jutgs, tpat: ldzjust
jutu ldz ldzjutgs. Blakus adj. ldzjutgs var bt subst. ldzjutba; tpc, pareizi runjot,
kdai personai varam gan ldzi just, pardt ldzjutbu (k pardt laipnbu), bet ne izteikt
ldzjutbu.
Adj. jtgs atvasints no jtu vrda un nozm, ka kdam daudz jtu.
2. Atststot no citu mutes dzirdto, latviei liet divdabjus, pie kam rakstu valod divdabju
nmintvu tagadn un nkotn aizstj nelokm forma ar -t(ies), piem., ejot, nkot, skatoties
utt. Teikum vi braukot nkotnes divdabim braukot ir predikta funkcija, ttad verba,
ne divdabja nozme.
3. Forma mazatne ir gan vecka, bet var liett blakus ar f. mazotne.
4. Tautu nosaukumi jraksta ar mazo burtu ar sasinjumos, piem.: 1. vst. rom. 12. nod.
utt.
5. Vrds austrumbaznca jraksta ar mazo burtu, jo ir sugas vrds, turpretim tituls
Septuginta (Vec. der. tulk. gr. v.) ar lielo burtu.
6. Divjdi saprotams, tpc neskaidrs satura zi ir ds teikums: Piens ir kaitgs, ja tas
iegts no govm, kas slimo ar tuberkulzi, un ja taj ir kaitgu vai lipgu slimbu dgi. Lasot
o teikumu, var rasties aubas par to, vai ir kaitgs ar piens, kas iegts gan no tuberkulzm
govm, bet ku nav lipgu slimbu dgu. Lai domas preczi izteiktu, teikums jformul citdi,
piem.: Piens ir kaitgs, pirmkrt, ja tas iegts no govm, kas slimo ar tuberkulzi, otrkrt, ja
tan ir kaitgu vai lipgu slimbu dgi. Var teikumu darint ar ar saikiem vai vai.
7. Nepareizs ir teikums (J. Z.) Vadoties no domas (pareizi: vldamies, gribdams)
apsargt savu tautu.
1. Labojams ds teikums (kd laikr.): rika skats neatvairjs pretjai sienmalai. Pareizi:
nevairjs pretjs (ar: no pretjs) sienmalas.
2. Verbs best konjujams k o-c: bedu (blakus pazstama laikam ar i o-c. f. beu, ko min
Blensteins sav grm. L. Spr.), bedam, bedat, bedu, bedm, bedt. Bedt ir verba best
itertv forma, kas konjujama k i o-c., piem., tag. bedju, bed, bedjam, bedjat, pag.:
bedjm, bedjt utt. (k svtjm, svtjt). Ttad, indiktva tag. formas no apbest ir apbed,
no apbedt apbed un attiecgs tag. nelok. divd. f.: apbedot un apbedjot. Dakrt s formas
ar jauc, darinot, piem., tagadni no best, bet pagtni no bedt.
3. Labk teikt: sala (ne: no sala) bojti kartupei.
4. Var teikt abjdi: no un aiz nespka miris.
5. Ja viens pats tiesnesis sprie tiesu un izlemj lietas, tad var runt par vienpersonas tiesu.
6. Iespjami saliktei: degamvielas un degammaterili vai degamie materili.
134
7. Nosaukums zemes malka, ko das izloksns liet dedzinms kdras nozm, var radt
neskaidrbu, jo t vartu tad nosaukt ar, piem., akmeogles. Ja grib kurinms kdras
briketus nosaukt vien vrd, tad ai nozm var ieteikt vrdu kdrenis, kdrei.
8. Darinot no grieu ldzskau celmiem vrdus latvieu valod, var vai nu paturt
nmintva formu (piem., drma) vai celma formu, piem., klimats (gr. klima, en. klimatos).
dos gadjumos jraugs, kua forma valod jau ieviesusies un vairk pazstama. No divm
formm temats un tema (gr. thema, en. thematos) vairk pazstama pirm (adjektvs
tematisks).
1. Teikum Jersika un tai 1939. gad izdartie izrakumi vrdu tai var uztvert k
atribtu 1939. gadam. Pareizi te bija jsaka: Jersika un tur 1939. gad izdartie izrakumi.
Ja loktva forma tai izolta, tad skaidrkas izpratnes d labk teikt taj, piem.,
pilskalns un taj (ne: tai) izdartie izrakumi.
2. Iespjami di salikteu sasinjumi: privtdocents priv.-doc. vai privdoc.; jaunkundze
jkdze vai j.-kdze (is v. nebtu kultivjams, bet aizstjams ar kundzes vai kundzenes vrdu);
Ziemeamerika (vien vrd k Mazsalaca), sasinti: Z.-Amerika. Sasinjumi var beigties ar
ar patskani: L. . (= Latvijas niversitte), la. = latvieu; lei. = leiu utt.
3. Klu liet tad, ja kdam iepriekjam teikumam seko plaks paskaidrojums, piem., ja
sugas vrdam seko attiecgi pasugas vrdi utt. Pc kla parasti raksta mazo burtu, bet ja seko
vesela rinda atseviu paskaidrojumu, kas pakauti kla priek esoajam teikumam, tad dus
paskaidrojumus var skt ar lielo burtu, sevii tad, ja tie skas ar jaunu rindu, piem.: Vakar V.
V. publicts ds likums: (seko likuma teksts ar lielo skuma b.).
4. Vrdu sakopojums attiecb pret nav genuns latvieu valodas savienojums; tpc
labk teikt: Pvila evalijs, saldzinot ar bauslbu utt. (ne: Pv. ev. attiecb pret bauslbu).
5. Vrds Targumi (Vecs derbas tulkojums kaldeju valod) rakstms ar lielo burtu, jo ir
pavrds.
6. Labk teikt: piespriest kam nves sodu (ne: notiest ko uz nvi).
7. Teikum Skrats sarunjs ar saviem mcekiem, pamcdams, lai tie klausa dievu
likumiem divdabja pamcdams priek jliek kommats, jo te divdabis nestv viens, bet
paplaints ar tam pakautu palgteikumu.
8. Skrves vrds nk no vidus lejsvcu valodas (schruwe), bet pc sava skau sakopojuma
nav pretgs latv. valodas garam, tpc, kamr nav atrasts labks vrds, to var liett.
9. Abas paralllformas attieksme un attiece pareizi darintas, tikai pirm valodas praks
jau vairk iesakojusies, tpc nav vajadzbas tai blakus ievest vl otru formu.
10. Ne katrreiz iespjams, sveu vrdu tulkojot, rast attiecgu latvisku apzmjumu vien
vrd (piem., haben, ). Tdos gadjumos jizldzas ar veselu teikumu. Ar vcu vrda
Unwegsamkeit (kr. ) tulkojumam pagaidm nav attiecga latviska vrda, un
forma necaurlaidba te neder (v. ar -ba izteic aktvu pabu!); tpc nepareizs ir vrdu
savienojums zarnu necaurlaidba, bet jsaka vai nu ai viet zarnas nelai cauri, tas, ka
zarnas nelai cauri vai citdi, raugoties pc vajadzbas.
11. Neizirts paliek jautjums, ar kdu latvisku vrdu aizstt nelatvisko flea vrdu.
135
1. Teikum (Tv. S.) izraudzdamies jaunu, biskvta krsas kleitu aiz vrda jaunu
jliek kommats. Rakstot bez kommata, o teikumu var prprast, uztveot, ka jauna kleita
jizvlas no vesela biskvta krsas kleitu krjuma.
2. Radiofna vsttjs liet nepareizi prep. pie d teikum: Resora vadtjs pie jaun
likuma (pareizi: par jauno likumu) paskaidro.
3. Neiznk labs stils, ja blakus noliek divus saikus, kas katrs ievada savu palgteikumu,
piem.: par mriem jsaka, ka, lai tos sasniegtu, nepiecieami strdt (pareizi: par mriem
jsaka, ka nepiecieami strdt, lai tos sasniegtu); koci redz, ka, ja tas grib augt, vajadzgs
izturt vja grdienus (pareizi: koci redz, ka vajadzgs izturt vja grdienus, ja tas grib
augt); vii zina, ka, jo grtka ir ca, jo saldka bs uzvara (pareizk: vii zina: jo grtka ir
ca, jo saldka bs uzvara).
4. Skrves lnijas virzienu, kas iet no labs uz kreiso pusi (sinistrorsum, linksgngig,
) un otrdi: no kreiss uz labo pusi (dextrorsum, rechtsgngig, aao), latviski varbt
vartu izteikt vrdiem: kreisupjs, labupjs (no adv. kreisup, labup) virziens. Iespjams ar v.
savienojums: labs (labjs), kreiss (kreisjs) vtes; tpat: lab un kreis virziena skrves
lnijas.
5. Pretstats bezgalbai (telp) var bt galba.
1. Latviski runjot, var gan piem., piedalties kd uzjmum, bet ne ldzdalbu jemt kd
uzjmum, k rakstts radiofna programm. Ar salikt. ldzdalbnieki viet labk teikt
vienkri dalbnieki, kas nozm to pau.
2. Izteicienu koku zari taiss izplaukt pumpuros var saprast (rezultta loktvs!), tpc
pret to iebildumu nav.
1. Vcu die Achtung nozm rakstu valod varam teikt gan ciens, ciena (piem., cien, god
turt), gan ciea (piem., cieu izrdt, cieu ievrot). Pdj nozm cieas vrds valodas
praks pat vairk pazstams, tpc nav nekda pamata, nedz vajadzbas to apkaot.
2. Ja saiklis un, piebiedrodams vienldzgus teikuma locekus, atkrtojas divreiz un
vairk, tad un priek, atskaitot pirmo, jliek kommats, piem.: un grba, un vla, un
kaudzs tad cla. Ja turpretim saiklis un, gan atkrtodamies vairk reizes, tomr neattiecas
uz vienldzgiem teikuma locekiem, tad t priek kommats nav jliek, piem.: vi paliek
stingrs un ciets un tuvojas droi savam mrim. Te pirmais un saista divus vienas iras
vrdus (adjektvus), bet otrs un pievieno verbu, kam predikta funkcija.
T paa iemesla d nav jliek kommats teikum: vi klejo pa kalniem un lejm un ststa
pc tam visiem savus piedzvojumus.
3. Teikum vi dabja dvanu, proti skaistu vzi aiz vrda proti kommats nav
vajadzgs, bet t priek var likt ar domu zmi.
4. Par daudz jraksta irti.
136
5. Salikteni pretimnkos latvieu valod var liett tikai lokl nozm (piem., pa ceu
pretimnkoais cilvks), turpretim td nozm k paldzgs, izpaldzgs, pakalpgs is vrds ir
rupj ermnisms.
6. Krievu caoae var latviski tulkot ar svevrdu uzurptors. Pievienojot pavrdu,
var bt ar cits apzmjums, piem., Viltus Dimitrijs.
7. Var teikt abjdi: mlestba uz un pret mti.

Pdj (518.) RLB valodniecbas nodaas sde notika
Rgas Latvieu biedrbas nam 1940. gada 9. maij.
Sdes dalbnieku saraksts. Protokolu rakstjis Pteris Ozoli.
138
I. T. K.
valodniecbas komisijas su protokoli.
(519.) 1. Valodniecbas komisijas sde 1940. gada 31. oktbr.
1. No efa vrda iespjams atvasinjums efste pc tdiem paraugiem k karalis
karalste, hercogs hercogste. Jaunkaj laik darintais atvasinjums efba (ar -ba!) nav
piejemams. ai nozm var liett kdu citu vrdu: przia, rpe, gdba, zia, piem.,
Komnl banka uzjemas gdbu vai rpi par 1. R. p. ekonomisko technikumu u.t.t.
2. Vrdam krta ir vairkas nozmes, t ar gramatik, piem., vrieu un siev. krtas
substantvi (maskulns, fminns), darm un cieam krta (aktvs un pasvs); tpc ieteicams
turpmk gramatiskos terminos paturt o vrdu gan, runjot par darbbas krtm (darm,
vidj, cieam krta), bet vcu Geschlecht, krievu po nozm liett vrdu dzimte (-c.),
piem., vrieu un sievieu dzimtes formas. Vrds dzimta (-c.) paturams imenes nozm.
3. Krievu ao e ir latviski nekltienes apmcba. Var bt ar nekltienes
studenti.
4. Jizi sls ikdienas dzv un si mij.
5. Teikumu sakar ar Raia dzimanas dienas atceri atklja piemias izstdi var rakstt
ar bez kommata, ja aiz v. atceri negrib pauzi sevii izcelt.
(520.) 2. Valodniecbas komisijas sde 1940. gada 14. novembr.
1. Pc krievu oc parauga dai run un raksta, piem., par kdas vielas asu
trkumu. Latviski pareizk btu runt par kdas vielas lielu trkumu vai c.
2. Atskaita (kr. oe) viet labk teikt prskats, jo atskaita vrdu varam uztvert k vienas
daas atskaitjumu.
3. Atvasinot ar -i, -ia dminutva formas no substantviem /a-, -, i- un u-c. (un no
adj.)/, mkstintie ldzskai i priek zaud savu mkstinjumu (ce celi, mmua
mmulia), tpc tda forma k kodelia atzstama par leglu (eufnijas d!). Tikai reti
lietjamos vrdos mkstinjums paliek k pamatvrd, piem., gaa gaia.
4. Rakstu valodai ieteicamas formas ar -igs (sievigs, tvigs); tau f. sevigs
mazk parasta nek f. sevis.
5. Forma socilisks pareizi atvasinta (sal. rels relisks).
6. Veas knaus var saukt latviski par spltm.
7. No formm triecnieks, trieciennieks, triecinieks (kr. ya nozm) par piemrotko
atzstama pdj (triecinieks), kur skau kopas cn starp, ko latv. val. necie kop, iesprausts
vl i. Pret f. trieciennieks iebilstams tas, ka te trs reizes atkrtojas diftongs ie.
8. Ar -gs var atvasint adj. ar no adj., pie kam -gs izteic patstvbu, ilgstou pabas
dabu; tpc pret formu trgs (kr. nozm) nav iebildumu (k lns lngs, t
trs trgs).
9. Voktva forma no biedra vrda ir: biedr!
10. Kr. eeo var tulkot ar v. pirmrindnieks, -ki.
11. Kr. oooae ir latv. pamatojums, ne: nopamatojums.
12. pae o ae ir latviski: vingrinjumi ar karti.
13. Neizirti paliek jautjumi, k tulkot kr. eeoa aa, oaa aa un ar ko
aizstt izteicienu izrinties sav starp (varbt: izdarties sav starp).
139
(521.) 3. Valodniecbas komisijas sde 1940. gada 21. nov.
1. Kr. eeoa aa latv. vartu bt priekj zeme.
2. Kamr nav cita labka vrda, droku var saukt par gareni (no adj. ga).
3. No verba tilpt tg. 3. p. ir telp vai tilpst (ne citdi!).
4. No paralllformm augsne un augsna, pc sdes dalbnieku sniegtm zim vairk
izplatta pdj (augsna); pie s formas tad var palikt. Ar tai zi forma rtka, ka dzsk.
en. darinms bez mkstinjuma.
5. K sakm iestju (= iestans) prbaudjumi, t varam teikt atklju (= atklanas) akts.
6. Tulkojot vcu Fruchtlese augu vkana, var liett sko f. augu vksna (k lgt
lgsna, t vkt vksna).
7. No ldzg nozm lietjamm f. balss un balsoanas tiesbas ieteicama sk (balss
tiesbas).
8. Pc tdu vrdu parauga k apkure, apkalpe iespjama ar gremde (volejbola spl).
9. Atvasinjuma forma smagsvarnieks (= smag svara ckstonis) atbilst labk savai
nozmei nek smagsvaris.
10. Vrds paa (turku augstko kaa un civlierdu tituls) lietjams k -c., akcentjot
1. zilbi (ne pa).
11. Daudz vrdu, kas tagad beidzas ar -istisks, var liett ar piedkli -iska-, darinot t skas
formas, piem.: socilisks, imperilisks, darvinisks, boevisks, kapitlisks, komnisks,
leinisks, materilisks, nacionlisks, stainisks, reformisks u.t.t.
12. Verbs strdties lokms k III lok. iras 3. pairas vrds: strdties strdas (k:
kustties kustas), ne: strds.
13. Lietjamas das svevrdu formas: eposs (labk nek eps); eelons (ne: ealons);
arbuzs (ss u!); intervencija (ne: intervence); kapriss, en. kaprisa viet jsaka: kapricizs;
kommunik; raunds (ne: rounds).
14. Vrds rizoma (zemes stumbrs) lietjams k -c. (ne: rizoms).
15. Vrdi kolchozs, sovchozs rakstmi ar ch.
16. Beoo latv. ir: gadsimtu vai gadsimteu, daos gadjumos ar gadsimtenisks, piem.:
zemes garozas gadsimteniska svrstba.
17. pavrds Manasens (kr. senators, kas 80. gados Vidzem un Kurzem izdarja
revziju) lasms k 4 zilbju vrds.
18. Kr. o var latv. tulkot ar verbu iegaumt, ja neseko objekts.
19. Fraze piesavinties zinanas pieaujama.
20. o-e (pilsta) ir latv. Dienvidjeiseiska;
Ceeo-e Ziemejeiseiska;
Ho Oo Jaunoskols;
eooa ziedkti, oo drzji (pret o f. iebildumi, bet v. jau ieviesies),
cee stublis (ne: stubljs, kas ar savu gal. vedina domt par kaut ko kollektvu),
oeo sakaugs, o atzala (labs. v.!), streles vrdu var aizstt ciete.
(522.) 4. Valodniecbas komisijas sde 1940. gada 28. nov.
1. No paralllformm bismuts un vismuts ieteicama pirm (bismuts) k orinlvalodai
tuvk (sal. jl. bismuthum).
2. Latviskajos vrdos nesastop ceu savienojumu ar t un p (t, t, p, p), tpc
ieteicama forma spats, ne pats (sal. tdus v. k stats, stbs, sparei /= skuostii/).
3. Sasinjum utt. ir praktiskk likt punktu pc beidzam t (sal. lat. etc. = et ctera).
140
4. enitvs no vrda Buenos Aires darinms pc -c. parauga: Buenos Aiu.
5. Upju nosaukumus Sirdarja, Amudarja var rakstt gan ar svtriu (tad redzamas v.
sastvdaas), gan bez svtrias.
6. Pc tdu v. parauga k apkure, apkalpe, apskate vrdu atskaite vartu liett atskaitanas
nozm, piem., zinmas summas atskaite kd aplsum. Turpretim vrdu savienojum
socilisks sacensbas atskaite jdzieniskais saturs neskaidrs un nesaprotams. ai gadjum
vartu liett vrdu prskats (k kr. oe).
7. Vrds uzskaite, ko beidzamaj laik sastop tdos vrdu savienojumos k biedru un
kandidtu uzskaite, uzskaites anketas utt., nepareizi lietts td nozm, kda verbam
mint. Ja apzmjama darbba, tad vartu liett vrdu ieskaite (biedru un kandidtu ieskaite),
ja turpretim apzmjams pats dokuments, tad vrdu ieskaits (ieskaita anketas).
8. Sls traucia nosaukumam der v. slnieks (labs vrds!). Janevska darbos sastopams ar
v. slnika.
9. Neizlemti paliek di jautjumi:
1) k rakstt: Ruzvelts vai Rzvelts;
2) k tulkot kr. oo oe (varbt vartu teikt: apvada komiteja /nm. apvads/).
(523.) 5. Valodniecbas komisijas sde 1940. gada 12. decembr.
1. Saliktenis spridzinmbumbas gan pareizi darints, bet paga vrds (5 zilbes!). T viet
prof. Endzelns ieteic salikteni sprdzjbumbas, kas darints pc tdu vrdu parauga k
dzinjspks.
2. Izteicien izjemt vielu verbs izjemt lietts vcu durchnehmen nozm. Labk runt
par apstrdjamo vai mcmo vielu.
3. Grieu filozofa Ptagora vrds orinlvalod gan ir steni -celms (, ),
tau latv. valod nmint. f. Ptagora (k puika) skan neparasti. Bez tam vsk. enit im
vrdam ar gr. valod ir k o-celmam (); tpc latv. valod ieteicamka ir o-c.
forma Ptagors (en. Ptagora, ne: Ptagoras).
4. Franu presse-papiers latviski var bt slodzkla (tikai ne sauska nozm!).
5. Teikum kad bangas, ldzgi va pasprukum lauvm, nikni ploss pc vrdiem
bangas un lauvm var likt kommatu, ja iespraudumu grib sevii izcelt.
6. Kr. oe var tulkot latviski ar vrdu rpals (k veikals), o teicamnieks,
o oe padomiski.
7. Ma latv. rakstms ar mkstintu l (ne: Maljutins).
8. Polrtautu eskimosus var saukt ar sk vrd par eskimiem (nm. eskims, eskimi).
9. Atptas nama iemtniekus var saukt par atptniekiem.
10. Iespjamas das skas vrdu formas: problmisti (= problmatii), anatomiks
(= anatomikums), zoodrzs (= zooloiskais drzs).
(524.) 6. Valodniecbas komisijas sde 1940. gada 19. dec.
1. Kr. a, vcu die Scholle latvisk tulkojum var bt cilas.
2. Kr. oa ir jaunlaiku darinjums; t tulkojumam neder v. vasarinana, te
jizldzas ar veselu teikumu: ziemju prvrana par vasarjiem.
3. Kr. ooee latviski var bt gan clums (no verba celties), gan ar cil me (no
verba cilt). Pirm forma nerta tai zi, ka to viegli var sajaukt ar cluma vrdu. Lietojot
cilmes vrdu, nertba zd.
141
4. Pareizi ir di krievu vrdu tulkojumi: e lsains, drks (enit. drka);
ooeo agrnba (sal. izteic. agrni boli b., kas tri ienkas);
oe tuvint (tuvot) pilnestbai; oooae daudzveidba;
oaee a aprakstos zintnes; ooeo piemrotba (k
nenoteiktba); ayoe oe oee zintnisks clonbas izskaidrojums;
eeea ao bezgalga lastba; eeooaoe poee mrtiecgs
veidojums, struktra; ea oe atbilde uz visiem jautjumiem; eoe
oo a cilvks atrodas asinsradniecb ar vai: cilvkam kopjas asinis ar;
o pienkas (ne: piekrt); ycoa pypoa norunas grupjums; aa
o brlisks tuvums; ooa iejgties; ee aa izboztas acis;
ooeee apoteze jeb prdievoana.
(525.) 7. Valodniecbas komisijas sde 1941. gada 2. janv.
1. Ar piedkli -(j)e var darint substantvus no adj. piem., skbs skbe, brvs brve,
smalks smalce. Ldzg krt no adj. lksms darints subst. lksme, kas pareizi atvasints un
ar jau plai pazstams (ne: lksma!).
2. Labk rakstt irti: ietami augi vai ietamie augi (pseudoaugu nozm), ne:
ietamaugi.
3. Kr. a nozm latviski var liett vrdus deva, nodoklis, nodevas, mesli un pc jauna
vrda doklis nav vajadzbas.
(526.) 8. Valodniecbas komisijas sde 1941. gada 9. janv.
1. Dartju vrdi ar -js ir substantvi, un tos nekad nevar liett k (noteiktos) adjektvus,
tpc nepareizs ir savienojums izrjais moments; pareizi: izirgais moments.
2. Kr. oa tulkoanai latv. valod (skat. 6. prot. 2. p.) var atvasint daranas vrdu
prvasarjoana no subst. vasarji (sal. prkaoana).
3. Var sact abjdi: neizbgs barga soda un: neizbgs bargam sodam.
(527.) 9. Valodniecbas komisijas sde 1941. gada 16. janvr.
1. Radioprogramm ds nepareizs teikums: Leo Delba 50 gadu nves dienas piemiai.
Pareizi btu jsaka vai nu: Delba piecdesmit (resp. piecdesmitaj) nves dien vai:
piecdesmitgadj nves dien (sal. adj. ikgadjs).
2. Vsturniekiem vajadzgs latvisks vrds ar nozmi bruinieku ierou nesjs, ko vcu
valod sauc der Knappe (kr. opyeoe); te neder ne zea, ne puia vrds. Var ai nozm
liett v. vaiklis, kas nk no pr. val. (sal. pr. f. wayklis = puisns, puisis, kalps).
3. Salikteni ldzgaitnieks var liett, jo to varam iedomties k daranas vrdu, kam sakars
ar verbu gju.
4. Teikums pakvgs svem domm pareizs.
5. Pareizi di kr. vrdu tulkojumi: eoaea e artikulta runa;
eoae artikulta skaa; aoae oae
sporaugi un ziedaugi; eeooe eeo ncietgs (ne: nturgs) koks; eooe
eeo gaismmlis (formli pareizi darints v., izrun saplst abi m, un t var rasties
prpratums); oeaaae dezinfekcija; aoo variette (varicija nozmtu
142
it k darbbu); co dzves iekrta; terase; oe piebrauktava
(piebrauktuve).
1. Pc tdu izloku adj. formu parauga k malns, vidns kr. eeoo var tulkot ar v.
priekns (= kas atrodas priek).
2. Vrds atpalicba pieaujams (piem., teikum: kapitlisma attstbas atpalicba). Tpat
pieaujama forma tagadngs (piem., tagadngais apzmjums), kas darints pc tdiem
paraugiem k pirmatngs.
3. Ar piedkli -- var atvasint verbus no adj., piem., kluss klust, melns melnt (= kt
melns), bls blt; ldzg krt (trekns treknt) darintais verbs treknt atzstams par
pareizi darintu.
4. Adjektva forma ptgs pareiza (k svtt svtgs, t ptt ptgs). Nepareizi
turpretim ir atvasinta divdabja forma ptos; t k os divdabjus atvasina no tag. c., tad
iespjam forma btu ptjos.
5. Kr. eo var tulkot vai nu ar vrdu mainba (ja minta dzva bte) vai
maingums (ja run par slaicgu vai nedzvam priekmetam piemitgu pabu).
6. Apvalcnieki, kr. ooo, formli pareizi darints vrds.
1. Kr. e var tulkot ar v. lipeklgs; oooo dzvniekkopba; ee
oeo kablgas kjas; o zdeki; a skuveklis (ar: skuteklis no verba
skust skutu); ye salse; oe pats, patnjs; oo a valodas
kopgums.
2. Iespjami di svevrdi: mongolodi (= mongoiem ldzgie), tpat negrodi, eiropdi,
amerikanodi.
(530.) 12. Valodniecbas komisijas sde 1941. gada 6. februr.
1. pavrds Luka (lat. Lucanus jeb Lucius sasinjums) izrunjams ar l. zilbes
akcentjumu, ne Luk (sal. kr. ).
2. Lasot teikumu Visas prn izsniegts brvkartes nav dergas, var domt, ka daas
brvkartes tomr dergas. Izteicot pilngu noliegumu, btu jsaka: Prn izsniegts brvkartes
nav dergas vai: neviena prn izsniegt brvkarte nav derga.
3. Vcu Kreislauf, Umschlag un Umlauf tulkoanai latv. valod prof. J. Endzelns ieteica
dus vrdus: Kreislauf (kr. pyooopo) aptaka, Umschlag (kr. oopo) aprite, Umlauf
(kr. oaee) apgroze.
4. Kr. oo un o var latv. tulkot ar vrdiem augupjs, lejupjs.
143
1. No paralllformm dekada un dekade par rtku atzstama pirm (dekada); t atbilst kr.
formai eaa, un dzsk. enitvs darinms bez mkstinjuma.
2. Vrdu savienojum literrie pulcii adj. literrs lietts td nozm k litertras.
Savienojum drmatiskie pulcii pirm vrda nozmi var prprast (sal. izt. drmatiski
notikumi); tpc labk runt par drmas pulciiem un analogi tad ar par litertras
pulciiem.
3. Par pareiziem var atzt dus kr. vrdu tulkojumus: oae izzings (kas
tiecas ko izzint); iespjama ar forma mcgs (kas tiecas mcties); ieteicamka tomr 1.
forma. oo noturba (stabilitte); eoaaeo neizzinmba,
eoao neizzintba; aa veikals; aa tirgotava; a skkiosks;
oo a o pienasas tirdzniecba; ooa oo iznasas tirdzniecba;
oa kopiena (labs vrds!); oeo komplektba; paccaoa sadale;
opo c py rokas tirdzniecba; oceo ciemats.
4. Ir nozmes starpba vrdu savienojumos nersgs un nersos priekmets: nersgs kas
nevar rst, nersos kas patlaban ners, bet kdreiz var rst.
5. Iespjami di adjektvu atvasinjumi: graut grvu, grvgs; gaidt gaidgs.
1. No paralllformm teciela, teciels, tecla, tecele rakstu valod ieteicama -c. forma
teciela. (Par. rakstu valod tecla!)
2. Kr. oea aoa ir latviski atzinbas raksts; ya nolikums (is tulkojums ne
visus apmierina); ypaoa noldzoa (var darint verbu noldzot ar nozmi noldzint
no adj. ldzs); aoee savstarpu darbba (var ar teikt: savstarpdarbba); oea
bezsejba; eea oaeo technisk apgdtba; poeoe aae
projekta uzdevums; ooeoe o nolses devjs; aaoa izvietana;
oooae apgdana ar visu vajadzgo; cao ope locjuma gals,
oo ope rmalu gals (vadmalas vai audekla tinum) vai: vau gals; e
ieviest; vingrojumus, ko kr. sauc e aa, var latviski saukt par rta ierosmes
vingrinjumiem.
1. Das izloksns formas ar -ene liet amplifiktv nozm: mjene, rocene, kocene vai
ar nievgu nokrsu ccene, vistene; tpc nav ieteicams telts drbes nozm teltenes vrds,
kas var radt nevlamu priekstatu. Ar zilbju skaits savienojum telts drbe tds pats k
teltenes vrd.
2. Pc nozmes iami vrdi Kaukazija un Kaukazs: Kaukazija zemes aurums starp
Melno un Kaspijas jru, Kaukazs kalnjs.
3. Vrds meaugi attiecinms uz augiem, kas aug me. Vcu wilde Pflanzen ir ar plaku
jgumu, un t tulkojumam der savienojums savvaas augi.
4. Pastm zna nozm var liett vrdu pastenis.
5. Kr. ee e ir latviski uvumi (viss, kas ts), ooee
pielgoana, Cooe-ao Solovejs lauptjs (jo te kr. Cooe lietts pavrda, ne
144
sugas v. nozm), aae bakaleja (piem., bakalejpreces), ae oa beamas
preces, aaoe oa kraujamas preces vai kraujampreces, a noliktava,
aoa pieliktava, xpae glabtava, a uzkljs (ar prkljs vai apkljs).
(534.) 16. Valodniecbas komisijas sde 1941. gada 6. mart.
1. Latv. valod atvases vai atauguas zles nozm pazstamas paralllformas atzals,
atzala, atzale, atzele, kuu pamat verbs atzelt. No mintajm formm par ieteicamko
atzstams saliktenis atzale (pc tdu v. parauga k atvase).
2. Pareizi di savienojumi: maztrdu zeme, beztrdu zeme, daudztrdu zeme. Pretstatos
(tikai!) var teikt ar: trdiem bagta un trdiem nabaga zeme.
3. Substantvu savienojumi ar prepozicijm parasti beidzas ar -e, piem.: krsns
aizkrsne, gulta pagulte, galds pagalde. Citdi tas ir salikumos ar at-: te substantvs paliek
nemaints, piem.: balss atbalss, kzas atkzas, skola atskola; tpc no paralllformm
atzars, atzare, atzaris ieteicama pirm (zars atzars).
4. Galveno audzi, kas jem prsvaru par prjm, var saukt par virsaudzi (ne valdaudzi!).
5. Kr. a ir latv. tjnieks (k slnieks), e lizdot; vcu Gangrad gjrats.
6. Teikum zvejnieks palicis vesels, tikai zivs vder bijis tums un st ar gribjies un
priek kommats nav vajadzgs, jo v. tikai apvieno abus teikumus. Tomr nebtu liela
kda, ja te kds liktu kommatu.
7. Neizlemj: a) k nosaukt telefna bdiu, b) k izteikt latviskk: klausa uz vrda.
1. Substantvi ar -ba izteic dzvam radjumam piemitgu pastvgu un aktvu pabu;
tpc pareizi jrun par skatmiem ldzekiem (ldzeki, ar ko skata) vai uzskates (ne
uzskatmbas) ldzekiem.
2. Pc satura nepareizs ir ds teikums: turpmk lastav atvranas laiku nodomts
pagarint. Pareizi jsaka: turpmk lastava bs atvrta ilgku laiku.
3. Vcu aufs Wort gehorchen ir latviski klaust k likts. Telefna bdiu var saukt par
tlruntavu (skat. iepr. prot. 7. p.).
4. Labojami di teikumi: darba disciplna pamatojas uz apzingu izturanos (pareizi: d.
d. pamat ir apzinga izturans); darbiniekus piejem ar pavli (par.: pc pavles); stiprint
disciplnu, vadoties no pastvo likuma (par.: ievrojot pastv. lik. vai: turoties pie
pastvoiem lik.); savlaicgi relizt tos likumus, kuus atztu par ievedamiem (par.: noteikt
laik vai paredzt laik relizt tos prieklik., kuus atztu par vlamiem; daos gadjumos
vrdu savlaicgi var aizstt adv. laikus, laik); nkt ar izstrdtiem prieklikumiem
(par.: iesniegt izstrdtus prieklikumus); sodu vaingajam pazio zem paraksta (par.: vaing.
jparaksts, ka sods paziots).
5. Pareizi di vrdu atvasinjumi: riteki (= ritoais sastvs vai inventrs); rcgs
(= mrrisch, brummig), mocgs (mocos viet), adatnieks (k slnieks, adatncas viet).
6. Kr. ir latv. ugunnieks; opaoao organiztba (darints pc tdu
v. parauga k noteiktba); eoo gaismenis vai gaismintjs.
7. Nekrievu pilstu nosaukumi, kas beidzas ar i, latvieu valod lokmi k vr. dzimtes
daudzskaitlinieki: Tbilisi Tbilisos, Batumi Batumiem, Suchumi Suchumos utt.
8. Neizlemj, k tulkot kr. ee (= zems dens lmenis vasaru ups); nenoskaidro v.
aikups, akups vai akops etimoloiju.
145
1. Nelatviski ir vrdu savienojumi kas ar ne, cik ar ne u.c. ldzgi kombinjumi. Dai
atmet gan noliegumu ne, bet patur ar, kas tomr nepareizi, piem., lai ar cik liela autoritte
to aizstvtu. Pareizi is teikums skantu: lai cik liela autoritte to aizstvtu.
2. Ldzdalbas viet labk teikt piedalans, piem., d teikum: Prokurtras ldzdalba
(pareizi: piedalans) pavasaa sj.
3. Tdi izteicieni k visu atzinbu, vis drzum ir rupji ermnismi un latv. valod
skauami. Nepareizs ar teikums visu vrbu (pareizi: vislielko vrbu) iestu telpm.
4. Jautjam zme nav jliek atkarga jautjam teik. beigs; tpc teikum rgodamies
un prasdami, ko tur tik ilgi darot normli btu jliek beigs punkts. Tau, ja jautjumu grib
sevii pasvtrt, ataujama ar jautjam zme.
5. Teikum Mcsimies, k mcjs msu skolotjs aiz v. mcsimies jliek kommats.
6. Var bt neuzticba pret prieknieku, bet neuzticans priekniekam.
7. Var izteikties abjdi: sekot un klaust padomam. Sekot padomam nozm tik daudz k
iegaumt un attiecas uz nkotni, klaust padomam var tlt.
8. Apspriede spekulcijas apkaoanai skan prk mksloti. Pareizk teikt apspriede
par spekulcijas apkaoanu.
9. Parastks ir izteiciens liett, izliett (ne: piemrot) visus ldzekus.
10. Pietiek ar vrdu noteikumi, jo tas izsaka to pau, ko saistgie (ne: saistoie)
noteikumi.
11. Labk teikt, ka satiksmes noteikumi jievro, ne: jizpilda.
12. Pareizs teikums: ielu drkst priet tikai pc (ne: pie!) za signla.
13. Kr. a tulkojumam latv. valod var liett v. rjas (daudzskaitlinieks).
14. Var atzt verbu iesavint (sal. piesavint!). Tau pareizk teikt, ka koki caur saknm
uzsc vai iesc deni, ne: iesavina deni.
15. Vcu Lufttrocken ir latv. ra gais uvis.
1. Teikum brns jsk radint pie noteiktas krtbas prepozicija pie lietta pareizi.
2. Iespjami di vrdu atvasinjumi: stiklene (kr. a), secgi (kr.
oeoaeo), skrdene, prdrosme (blakus prdrobas vrdam).
3. Neskan sti latviski tdi vrdi savienojumi k students praktikants, rsts specilists u.c.
tamldz. Tai viet pareizk teikt: praktikas students, specilrsts.
4. No verba apjaust pagtne ir apjautu (ne: apjaudu vai apjauu).
5. Aktva faktora viet var teikt ar: rosulis.
6. Formu Hrakls var liett, runjot par pazstamo sengrieu varoni, bet Herkulis (en.
Herkua) apzmjot tikai vienkru stiprinieku.
7. Beidzamaj laik laikrakstos sk viend nozm liett formas grafika un grafiks.
Vienbas labad btu tomr ieteicams turties pie valodas praks vairk pazstams formas
grafika (en. grafikas).
146
(538.) 20. Valodniecbas komisijas sde 1941. gada 3. aprl.
1. Latvieu valod ir ar verbli substantvi, kas apzm darbbu, piem., medbas, kristbas,
laulbas, derbas utt.; tpc pret nodarbbas vrdu nekdu iebildumu nav. Iespjama un
attaisnojama ar sk forma nodarbe, kas darinta pc tdu jaunvrdu parauga k apkalpot
apkalpe, ierkot ierce.
2. Izteiciens apkalpot manas nav skauams. K var apkalpot cilvkus, t, figrli
izsakoties, var apkalpot ar manas.
3. Plnu var relizt, kdu vingrinjumu, programmu, uzdevumu veikt (ne: izpildt!);
tematu var iztirzt (ne: iziet!).
4. Nelatvisk saliktea sildermenis viet iespjams liett formu sildeklis (raditori,
specilas caurules u.c. ierces centrlaj apkur).
5. K laiku, t ar stundas var pavadt, piem., braucot, stvot vai ar braukan, stvan.
6. K priek nav jliek kommats d teikum: Esmu nordjies un kuvis tikpat ciets
k s priedes tur kaln.
7. Raugoties pc izrunas, kommatu var likt aiz ms vai aiz ms visi d teikum:
Nometn dzvodami, ms, visi lielkie zni (vai: ms visi, 1. z.), tikko pieceamies,
steidzamies uz jrmalu.
8. Vrds izlasnis (izlases eksemplra nozm) pati par sevi pareiza forma, tikai daos
locjumos, piem., dsk. enit., daudz mkstinjumu. ai nozm rtka forma ir izlasenis,
izlasei k izraktenis.
9. No svevrda homogens nav iemesls vairties; t viet dau ieteikt f. viendabls pareizi
darinta.
10. Pc tdu salikteu parauga k Prdaugava, Prgauja vien vrd jraksta ar Prvolga.
Aizvolga apzm apgabalu, kas var tlu stiepties aiz Volgas.
11. Pulkstea apao plksni ar 12 stundu apzmtjiem cipariem var saukt par ciparnieku.
12. Kr. var latviski tulkot ar v. ciems (viesis), Cacce opoa (varbt!) Spasa
vrti.
13. Neizlemj, k pareizk tulkot kr. aaa, cyea, xa, ooe (braulis?).
(539.) 21. Valodniecbas komisijas sde 1941. g. 17. aprl.
1. Kd Andr. Upa darb lietts vrds uzgla td nozm k kr. aaa (vieta uzglai
visai izdevga). Paas darbbas apzmanai var liett vrdu uzglne.
2. Labojami di teikumi: 1) Asmaras kriana izraisjusi (pareizi: radjusi) dzvu diskusiju;
2) prk mjiu ar augu drzu pie labas satiksmes (pareizi: ar labu sat.); 3) rinoties ar iem
apstkiem (pareizi: ievrojot os apstkus); 4) ieved grafiku (pareizk: ierko grafiku); 5)
putns izdod (par.: izkliedz) lu kliedzienu.
3. Iespjamas un pareizi darintas abas formas: kolchozietis un kolchoznieks. Varbt
praks priekroka btu dodama formai kolchoznieks (k teicamnieks).
4. Vieta, kur aug dadi, var bt vai nu dadziena, vai dadzjs.
5. Vrd koksagizs var liett su i.
6. Pie apauiem piestiprinms klapes, kas neauj zirgam skatties sus, var saukt par
aizaiem (nm. aizai).
147
(540.) 22. Valodniecbas komisijas sde 1941. g. 24. aprl.
Kr. a var tulkot ar vrdiem draudzbas izbeigums, a aoeo aa
ea strdnieku iras atelans no zemniekiem, a privtpanieks
(vrdus privtnieks vai savjnieks vartu prprast), e mierinieki (varbt!), tad
eeo btu mieriniecba, ypaoa noldzoa. Vcu Zur germanischen
Lautverschiebung latv.: par skau prvirzanu ermu valods (ja autors apskata sav
rakst visu problmu); bet: Zur Kritik der philosophischen Systeme kritiskas (vai: daas
kritiskas) piezmes par filozofiskm sistmm (ja autors neizsaks par visu problmu).
Neizlemj, k tulkot vcu Gemt, kr. op, cp pao, poa pao, oea
(td nozm k padart ko bezsejgu).
(541.) 23. Valodniecbas komisijas sde 1941. g. 8. maij.
1. No subst. ar -is un -e atvasina pamazinmos vrdus rakstu valod tikai ar -tis un -te,
piem., puisis puistis, egle eglte; tpc pareizi jsaka: kaste kastte (ne kastia!).
2. Kr. substantva oea pamat verbs oe atjemt seju, t.i., atjemt
individulo, patnjo, lai btu visprja kroa seja. Mums ir jau tdi ar at- salikti verbi k
atspkot (spku atjemt), attaukot (taukus atjemt), atmezglot u.c. Pc o verbu parauga var
darint ar verbu atsejot kr. oe nozm. Substantvs oea tad btu atsejoana
resp. atsejojums.
3. Latvieu valod no adjektva nevar bt atkargs enitvs, tpc nepareizs ir savienojums
gaismas jutgs (piem., uz gaismas jutgas plates). Pareizi jsaka: uz gaismas jutjas plates.
4. K tulkot latviski vcu darlegen? Mlenbacha vrdnc ai nozm mints verbs
izklstt. Citi run par teriju klstanu. Abiem iem verbiem tomr nievga nokrsa. Var ai
gadjum liett verbu izklt: izklt teriju.
5. Pareizs ds teik.: Inventra vrtba pc izlaiduma cenm (labk nek pc izlaianas vai
izlaides cenm).
6. Kr. a ir latv. iesaka, paca iztaisnot, yea vienkocis.
7. Blakus verbam statt, nostatt (par nedzviem priekmetiem runjot) iespjams subst.
nostate.
8. Lozunga viet blakus sauka vrdam var teikt ar sauksme.
9. Pareizi di vrdu atvasinjumi: amalgamt (ar amalgamu prklt); pusmnieki
(pusma cilv.).
10. No formm kaplt, kapot, kaplt ieteicams verbs kaplt.
Labk teikt: 1) no jauniem (ne: jaunievestiem) jautjumiem minami di; 2) Tautas
komisrs uzliek pienkumu (labk nek: par pienkumu) trestu direktoriem utt.; 3) par darbu
norisi jzio augstkai (ne: augstkstvoai) iestdei; 4) uzraudzba uzdota (ne: uzlikta!)
Statistikas prvaldei.
148
1. Labk teikt: darbs norit (ne: noris) skols sekmgi.
2. Teikum Dziesma plst no miljonu (miljons, miljoniem) cilvku lpm pareizka
pirm forma: dz. pl. no miljonu cilvku lpm.
3. Pareizs ir teikums: Mcs ap simtu, ap miljonu cilvku. Var teikt ar: mcs ap simts
(sastindzis nmintvs) cilvku.
4. Ar rakstu valod blakus veckajai pareizajai divdabja formai pieejams pieaujama
izloku forma pieietams.
5. Vrds nezkas rakstms kop, nezin kas irti.
6. Adjektva forma pavlgs pareizi darinta un ataujama, piem., vi to teica pavlg
bals.
7. Kr. oco nevar tulkot ar verbu apgt, jo te prepozicijai ap savienojum ar verbu
nav nekdas nozmes. Parasti run, piemram, par zinanu piesavinanos, un ds vrdu
savienojums jau aprasts. Bet var ai nozm liett ar jaunu vrda atvasinjumu piesavt,
piem., zinanas, mcbas piesavt; tag.: piesavju, piesavjos.
8. Teikum Vai nu es drkstju tos kokus cirst, un tad man nekas nav jmaks, vai es
vius nedrkstju cirst, un tad esmu zaglis! pc sintakses likumiem un priek jliek
kommats. Bet ja grib sevii pasvtrt teikum izteiktos divus iespjamos gadjumus, kas
ievadti ar saikli vai, tad un priek kommatu var ar nelikt: Vai nu es drkstju tos kokus
cirst un tad man nekas nav jmaks, vai es vius nedrkstju cirst un tad esmu zaglis!
1. (544.) Valodniecbas komisijas sde 1942. gada 18. mart.
1. Pareiz ltv. valod vrdos nekad neizmet gaus patskaus, tpc forma pdjais (ar
apostrofu aiz d) nepareiza. Tpat aplam likt vrd pdjs apostrofu aiz jtas, k to kds autors
darjis, gribdams laikam nordt, ka vrdam noteikts galotnes forma. Bet ms tau
nerakstsim, piem., mais viet ms! Pareizi vajadzja rakstt bez apostrofa: pdjs (k
vidjs, galjs).
2. Iespjami di saliktei: gaismizturgs, gaismjutgs (ne: gaismas jutgs!), rdumsvars
(Schlachtgewicht), gaissausuma kdra (lufttrockener Torf).
3. Pc verba piedert jliek prepozicija pie, kur tas vajadzgs, piem.: latviei pieder pie
rieu rases (ne: rieu rasei!).
4. Tdi vrdi k Vczemes egle, Kanadas balzams btu rakstmi ar lielo skuma burtu.

Beidzamais uzglabjies protokols (sdes dalbnieku saraksts).
150
RLB valodniecbas nodaas sds un valodniecbas
komisijas sds prrunto
praktisko latvieu valodas jautjumu
rdtjs
Aiz prruntajiem latvieu valodas jautjumiem liktie cipari norda valodniecbas nodaas
un valodniecbas komisijas sdes protokola numuru, bet aiz iem cipariem un kommata liktie
cipari norda sdes protokola punktu, kur attiecgais latvieu valodas prakses jautjums
prrunts, piem., 310,1 310. valodniecbas nodaas sdes protokola pirmais punkts.
Ar apzmti vrdi un frazes, ko prof. J. Endzelns nav ieteicis lietot.
Divskanis o apzmts gan ar uo, gan o, atspoguojot dado rakstbu protokolos.
Kur bijis vajadzgs pardt e izrunu, platais e apzmts ar e (t, k tas apzmts
protokolos).
Rdtj lietotie sasinjumi:
ak. = akuztvs
dat. = datvs
daudzsk. = daudzskaitlis
divd. = divdabis
en. = enitvs
lok. = loktvs
nk. = nkotne
nm. = nmintvs
p. = persona (gramatisk)
pag. = pagtne
tag. = tagadne
viensk. = vienskaitlis
vok. = voktvs
Atsevii vrdi
a
aba 312,14
abji 312,15
abinieks 312,16
boli, amuols, e muols 325,3
abpusjs, abpusgs 503,3
abulis 312,16
acains 335,7
acenes, acaines, actenes, brilles
312,17
acmredzot; acm redzot 493,4
aikups, akups, akops 535,8
das graudi 402,14
adatnieks 535,5
adjektvs 505,9
adjunkta skolotjs, skolotjs
adjunkts 379,9
du izstrdjumi, bet: das cimdi
485,2
advents, advente, atvente 317,1
agrnba 524,4
aila 317,9; 311,1
aile 317,9
ailis 317,9
aina; attls; bilde; glezna 322,4
aiters 317,8
aizai 539,6
aizbznis 318,1
aizbdeklis; aizbdnis 318,1
aizbildeknis 423,4
aizbildt 423,4
aizbilst 423,4
aizbilstam, aizbildam 423,4
aizdomgs 381,3
aizgdnieciska, aizgdnieku
organizcija 341,10
aizgrbjoi, aizgrbgi 415,1
aizjgs; iejgs; pajgs 331,1
aizkravties 422,4
aizlaidnis 318,1
aizliegts; liegts 404,10
aizlikums, aizstju maksjums 413,5
aizmrgs, aizmirsgs 449,7
aizmats, auglinieks, auglenca 350,4
aizrautba, aizrauans 463,5
aizrautgs, aizrvgs 463,5
aizredze, aizredzba, gdba 340,3
aizsardzbas pakpe 382,19
151
aizslavt 410,2
aizstjjs, aizvietotjs, vietnieks 433,5
aizstana, aizvietoana 433,5
aizstt, aizvietot, atvietot 340,1; 433,5
aizvars 445,3
aizvietot, aizstt 340,1
akmens krsa, akmea krsa 312,5
akmens laikmets, akmeu laikmets
312,4
aktiere, aktrise 316,4
aktvt, aktvizt 452,4
aku borana, urbana 397,6
alnis, staltradzis 327,1; 466,3; 467,1
alsundznieces, alvangietes,
alsunieces 511,3
alsundznieki, alsunieki 511,3
alutis 408,4
alvirtuves 340,9
amalgamt 541,9
amerikanodi 529,2
amuols, buoli, e muols 325,3
amorls 412,3
anatomiks, anatomikums 523,10
anekdotisks, anekdots 402,9
anglo-zaki 508,5
antna, antenna 434,1; 463,2
anticipcija, iepriekenis 510,6
ap (ieeja ap stri) 484,1
apaltis 419,4
apcietinanas 427,2
apgdana ar visu vajadzgo 532,2
apgde, apgdiens, apgds,
izdevniecba 316,3
apgdnieciska, apgdnieku
organizcija 341,10
apgaisma, apgaisme 394,5
apgaismbas, apgaismotju
laikmets 358,3
apgroze 530,3
apgrozties 364,3
apietgs 468,4
apinis, apnis, appinis 422,7
apkalpe 353,3
apkalpot 538,2
apkrtenis, apkrtraksts, cirkulrs
430,7
apkljs; uzkljs; prkljs 533,5
apklbas 411,1
apkure 380,4
apkures izdevumi 488,2
apkurinanas materili,
kurinms vielas 409,8
aplaudt 422,8
aplinku (cei) 366,9
aplis; apluoce; gredzens 341,6
apuot 464,2
apmrs 487,2
apmetne 362,2
apmierint 484,3
apmba; apmums; apemans
446,9
apoteze, prdievoana 524,4
aprakstt (lkni) 484,3
aprakstos zintnes 524,4
aprite 530,3
apruoksnis, apvrsnis 469,10
apsauciens 322,1
apsaukt 322,1
apskate 431,5
apskatana 431,5
apsvilinjos, apsvilinos 408,7
apaubt 350,5
aptaka 530,3
aptumsums 412,1
aptuvens 480,2
apvada komiteja 522,9
apvalcnieki 528,6
apvalks, itelis 475,5
apvrsnis, apruoksnis 469,10
apziest 382,20
apzvejot 425,3
ar, ar, ar' 365,5
ra gais uvis 536,15
arbuzs 521,13
rkrtas remonts 393,14
rmalu gals, vau gals 532,2
arods, rods 396,7; 321,1
arodskola, rodskola 407,8
rsts specilists, specilrsts 537,3
rtava 315,2
artikulta runa 527,5
artikulta skaa 527,5
asasiu sekta 491,1
as'nis, asinis, asnis 365,4
as'ras, asaras 366,1
astogadjs, astogadu,
astogadgs (puika) 494,2
atce, atpaka ce 439,5
atelj, dirbkla 358,2
(vilciens) atiet, aiziet 380,13
atjaunba 471,2
atkars; atkar 507,8
atklju, atklanas akts 521,5
atklsme 340,5; 412,1
152
atkrsot 450,20
atkrist 396,10
atlaide, atlaids, rabats 482,1
atlaidinanas, atlaidu krsa,
kvlkrsa 318,3
atlaist 468,7
atlants, atlass 482,8
atlupuas, noststvoas ausis 456,9
atmirdzjums, atmirdzums 494,1
atoms 451,2
atpaka, priek 402,10
atpaka ce, atce 439,5
atpalicba 528,2
atpeste, atpestjums 437,1
atptnieki 523,9
atradne, atrodne, rastuve 400,9
atrast 407,7; 408,10
trgs 520,8
atrisint galv 383,4
atsauksme, recenzija 432,4
atsejojums 541,2
atsejoana 541,2
atsejot 541,2
atskaite, atskaitana 522,6
atskaits; prskats 520,2
atslbums 335,5
atspirdzinos, atspirdzgs 503,4
atspuogs 469,8
atsttba 474,4
ataut 430,8
ataidjums; dums; dinjums
337,5
atelans 540,1
attaisnojamie, attaisnojoie
dokumenti 377,5
attls; aina; glezna; bilde 322,4
attiece, attiecba, attieksme 337,6; 515,9
attraucana 466,6
attrauct 466,6
attulkot, prtulkot, tulkot 381,4
atturgas, atturoas 460,3
atdeoana, atdeot 439,5
atvars 311,1
atvietot, aizstt 340,1
atvilktne, izvilktne 410,2
atzala 521,20
atzale, atzele, atzals 534,1; 417,11
atzars, atzare 417,11; 534,3
atzinbas raksts 532,2
atzinums 432,4
auglenca, auglinieks, aizmats 350,4
augu vksna, vkana 521,6
augsna 521,4
augstenes, bnii, istabauga 432,3
aug mintie, augmintie, mintie
361,4
augup; augpus 394,13
augupjs 530,4
auri, putnu bris 464,4
ausains 335,7
austrumnieki; austrumiei 511,4
autarchija 391,13
autarchija, autarija
451,1; 416,1; 391,13
auto 482,3
autrittvs 412,3
aziatisks, azisks 408,1
b
baga 388,14
baisms 467,3
bajrs 499,2
balseki, balss saiki 327,3
balss tiesbas 521,7
ba, bra, bu, bru brns 504,1
baudt (izgltbu) 353,5
bauskeniei, bauenieki 423,2
bglis; bguonis; bgulis 348,7
bgu, bguou laikmets 348,7
beice, kode, kodne 402,4
beamas preces 533,5
brtne; brums 395,14
berzt; berzt; ieberzt; rvt,
iervt 398,4
berztene, berzumi; rvmaize 419,4
bezcerga, bezcerbu, necerga 406,6
bezdarba audis, bezdarbnieki 384,3
bezdarbs 384,3
bezdomgs, bezdomu 449,9
bezgala daudz, mazs, liels 484,2
bezgalga lastba 524,4
bezkdains, bezkdu 500,1
bezmaz 333,5
bezmrtiecgs, bezmra 397,12
bezspgs, bezspju, nespgs 469,1
bezsejba 532,2
bezsprnains, bezsprnu 456,5
bezmiedzga, bezmiega nakts 458,4
beztrdu zeme 534,2
biedrinieks; biedriniece 333,4
biedrs, biedris 351,2
(iedzvotju) biezba, biezums
417,2; 458,1
(dens) biezba, (dens) biezums 476,7
153
bilde; aina; attls; glezna 322,4
bioloijas, bioloisk stacija 409,8
bismuts, vismuts 522,1
blaivs 469,6
blakus (pea, ienkumi) 412,4
blea, skrda plksnes 423,7
bitka, spangale, ibulis 407,3
bitkot, spangalt, ibuot 407,3
boitiei, boiciei, beociei 391,5
bojeja 333,5
boj iet 333,5
brlene, bra meita 332,2
brlenis, bra dls 332,2
brlns, tva vai mtes bra dls 332,2
brlisks tuvums 524,4
braulis 538,13
brlnieks 333,4
braukanas izdevumi, cea izdevumi,
braucamie jeb braucienu izdevumi
409,8
braukanas nauda, braucam nauda
407,9
breksis, plaudis 381,1
briedis, briedis platradzis 327,1; 467,1
brilles, acenes, acaines, actenes 312,17
brnum labs, jauks 394,24
brvestba 383,16
brvklaustji 470,1
bruots naudas skapis 378,18
brutopea 481,9
brutto 433,1; 481,9
budt, vt 370,1
buks, stirnzis 432,3
bulta 318,1
bults 318,1
bultu smaii, smailes 467,4
bumbu droa patvertne, pretbumbu
patvertne 449,4; 466,9; 510,4
burtu nosaukumi 396,6
buu, bru, bu laiva 396,3
bte, btne 342,1
btva 366,7; 377,2
c
cand. paed., cand. paid. 426,1
cand. phil., kand phil. 391,18
caur 463,6; 394,7; 383,14; 483,1; 382,8
caurauklotas, caurortas lapas
456,15
caurredzams 429,5
caurspdgs 429,5
caururbots 493,11
cegums, cekuls 369,2
celsme 412,1
celtnis, celtuvis, lifts 456,2
celtspja 495,5
clums, cil me, skotne
371,4; 345,4; 524,3
cembe, cemme 374,2
cemurs 484,3
censlis, censulis 371,4
cepteris, scepteris 445,1
cheirotonija, hirotonija 408,2
chimra, himra 406,2
chinns, hinns 393,6
chorvti, kroti 425,1
ciekurs, ciekurzis, ciekuris,
cierkuzis, iekurs, ciekursis 432,1
ciemats 531,3
ciems 538,12
ciena, ciens, ciea 346,2; 518,1
cienasts 346,2
cienba 346,2
ciet, cieti 400,6
ciete, strele 521,20
(dens) cietba, cietums 458,1
cieto, cieo, cietja brna 403,9
ciklodls 484,3
cilas 524,1
cildens, cilds 451,10
cilme 524,3
cilvcgs; cilvcisks 479,3
cilvku djs, kanibals 370,3
ciparnieks 538,11
cirkulrs, apkrtenis, apkrtraksts
430,7
cita starp, starp citu 464,8
citticbnieki 432,2
collgs 440,7
comiltonis, kommlitonis 441,1
ckgaa 485,2

ekoslovaki, echoslovaki 433,2
etri simti, etrisimt, etrsimt latu
382,10
ugunnieks 535,6
uguns, ets 445,2
ukstis, suflieris 378,17
d
(Vnes) dabas vsturiskais, vstures
mzejs 398,6
dabgs 493,1; 436,5
154
dabisks 493,1; 432,6
dadzjs, dadziena 539,4
dairuna; daidarbi 403,17
dairunt 403,17
daina, daia 322,9
daiva 382,3
dalis, paja 382,3
darba klausba, darba klauas 361,3
dargs 382,19
dartgriba 495,5
drks, lsains 524,4
darvinisks 521,11
drzji 521,20
daudz 417,6; 443,6
daudzruntba, daudzrunba,
daudzrungums 429,6
daudztrdu zeme 534,2
daudzveidba 524,4
dauzienmasa 389,7
debess, debeup 358,6
dbitors 382,12
degakmens 438,1
degamie materili, degammaterili
514,6
degamvielas 514,6
degme 482,7
degsme 469,7
degviela, degamviela 438,1
de jur, de jre 401,1
dekada 531,1
dekns, dkns 417,4
d 434,6
demns, dmons 481,1
de va, nodoklis, nodevas, mesli 525,3
deva, deve (die Gabe) 334,10
devums 315,2
dezinfekcija 527,5
diafragma, diafragmats 323,1
dialogs, dilogs 392,13
diengrmata, dienas grmata 382,18
dieverene, dievea meita 332,2
diverns, dievea dls 332,2
dieveris, vra brlis 332,2
dievestba 383,16
dievba 383,16
dievkalpojums 403,17
dkdienis 494,12
diocesa, dioicze, dicze 439,4
dirbkla, atelj 358,2
divat, divt 386,4
divbalsbas, divbalsu vingrinjumi
468,8
divjas sliedes (divi pi slieu) 505,10
divji 312,15
divmlba 382,19
divradu 332,2
divslieu (dzelzce) 505,10
divtulba 466,5
duoblis 456,13
duotbas; duotumi 366,5
doktrs 316,1
donuans (bet: Don uans) 475,3
dora, menca 381,1
drma, drama 323,1; 514,8; 370,2
drmas, drmatiskie pulcii 531,2
drslis 386,11
drstt 386,11
draudzbas izbeigums 540,1
drausme, drksts 377,4
droka, garene 521,2
druka 411,4
drukasloksne,iespiedloksne,
iespiedumloksne 411,4
drukt 411,4
dmenis, skurstenis 471,4
dmots 389,14
dumpjoties 379,11
duplikts, dublikts 403,13
drainis, drains 328,6
duris, durvis 310,4
dvsele, dvs'le, dvsle 365,4
dzeja 426,2
dzejisks 432,6
dzejolis 426,2
dzelostieple 402,5
dzeltns, dzeltens, dzeltns 469,2
dzelzce, dzelzsce 375,10
dzelzszle 375,10
dzenskrve, dzinjskrve 406,5
dzrjs; dzrjs 370,3
dzlapa, sausklis 358,4
dziedtava, dziednca, santorija 395,1
dziedgs 384,18
dziesmu svtki 464,7
dzimstba 404,7
dzimta; dzimte 519,2
dzimtbana, dzimtbuve,
dzimtsbuve 339,6; 467,5
dzimte; dzimta 519,2
dzimtssarakstu, dzimtsarakstu
nodaa 338,3
dzirkles, griezklas 444,1
dzsme, dzia, tieksme 415,5
dzves iekrta 527,5
155
dzves izmaksas indeks 482,4
dzvespriecgs, dzves prieka pilns
488,1
dzvniekkopba 529,1
dempers, damperis 328,7
e
ebrjs, ebrietis 402,15
djs; djs 370,3
dam kaote 377,5
dnca; stuve 388,7; 496,2
eikumenisks, oikumenisks 406,2
eiropdi 529,2
eiropisks, eiropeisks 391,15
ekipa 388,14
eksaltcija, eksaltte 404,2
eksaltjums 404,2
eksaltts 404,2
eksarchs, ekzarchs 402,9
ekvinokciju taisne 484,3
elektrbas aparti 480,8
elektriskie aparti 480,8
elements 493,7
elit koncerti, elites koncerti 385,2
elpokle 409,3
e muols, amuols, buoli 325,3
ncietgs, nturgs 527,5
eposs, eps 521,13
eretiis, hairetiis 446,4
eris, sre, sra 474,2
esamba; esme; ira 466,7; 337,7
eskimi, eskimosi 523,8
ealons, eelons 521,13; 389,5
teris 317,8
evaelijs 341,12
f
fbula, fabla 370,2
fiziko-misks, fizo-misks 508,5
flelis 515,11
florenciei, florentiei, florentiniei
444,3
francis, franczis 362,4
fura 388,14
g
gabala 447,5
gdba, aizredze, aizredzba 340,3
gadsimteniskas, gadsimtu,
gadsimteu svrstbas 521,16
gadskrtjs, gadkrtjs, gada tirgus
375,4
gaidabas 390,15
gaidmais laiks 389,16
gaidgs 531,5; 390,15
gaismekle, gaismeklis 473,1; 471,5
gaismenis, gaismintjs 535,6
gaismizturgs 544,2
gaismjutgs, gaismas jutgs 544,2
gaismmlis 527,5
gaisotne, vide 457,4
gaissausuma kdra 544,2
gaitas daas, ritos daas 380,6
gaitene 440,2
gaitenis, koridors 472,1; 440,2
gjrats 534,5
galdnieka darbnca 490,3
galba 516,5
galva 443,8
galvaspilsta, galvas pilsta 479,6; 464,7
gandart 439,8
gandrs, strks, svtelis, starks,
staris, starka 419,3
gar 426,7
gara 388,14
garene, droka 521,2
garenisks 395,12
garens 395,12
gadbas 399,15
gaudt 359,2
gavilnieks, gavinieks 417,3
gzveida, gzjds stvoklis 403,12
gigantisks, gigants 393,5
glabtava 533,5
glbene, glbenis 311,6
gludeklis, pletdzelzis 395,3
grafika, grafiks 537,7
grfste 431,7
grammofns, gramafns 401,1
grvgs 531,5
gredzens; aplis; apluoce 341,6
gremde 521,8
gremojamie, gremoanas, gremotji
organi 493,12; 450,19
gremotava 409,3
grieziens 456,17
griezklas, dzirkles 444,1
grieznes, res, zirkltes 335,9
gruntsgabals 378,18
gulsnis, pala 397,10
guns, ugns, uguns, gunti 391,16

enerlitte 490,6
156
(kaulu) indenis, skelets 450,16
h
hairetiis, eretiis 446,4
hgmens, igumns 419,1
helli, heli 460,2
hercogste 431,7
hiacinte, jacinte 396,1
hieromonachi, jermonachi,
svtmki 409,1
hinns, chinns 393,6
hipodiakons, ipodikons 419,1
hirotonija, cheirotonija 408,2
homogens, viendabls 538,9
horizontls, lmenisks 395,12
humorgs; humorisks 388,8
i
i, ir 385,7
idelisks, idelistisks 507,4; 384,16
idille 380,10
iedaa; padaa 445,4
iedarbe, iedarbba, iedirbba,
iedirbe 378,18; 337,10
iedaa 415,7
iedergs 375,3
iegde 393,13
iegaumt 521,18
iejgties 524,4
iejemt (dzvokli, telpas) 396,14
iejgs; pajgs; aizjgs 331,1
iekala 410,2
iekam 410,2
iekams, iekms 417,9; 341,1
iekams, kamr 406,9
iekars, rmtis 409,3
iek 443,7
iek k, iek t 396,21
iekmisija, iekj misija 339,3
iekustint (jautjumu) 353,5
ienasa 417,11
iemumu postei 490,4
iepriek, priek 403,6
iepriekenis, anticipcija 510,6
ieradums; paradums; ieraa; paraa,
ieraa, paraa 326,1
ierakne, ierakums 395,14
ieredze 410,2
iervt, rvt, berzt, berzt, ieberzt
398,4
ierosa, ierose, ierosme, ierosma 414,3
iesaiojamie materili 482,8
iesauka 541,6
iesavint 536,14
ieskaite 522,7
ieskaits 522,7
iespaids; ietekme 505,3
iespja; iespjamba 396,13
iespjams, varams 432,5
iespiede, iespieana 430,2
iespiedumloksne, iespiedloksne,
drukas loksne 319,5; 411,4
iespiests darbs, iespieduma darbs,
iespiests, iespiedums 411,4
iesvaidt 443,2
iesvtana 437,1
iesvtbas, konfirmcija 437,1
ietere, vra bra sieva 332,2
ietvars, rmis, ietvere 388,11
ievadam; ievads 326,2
ieviest 532,2
iezemjuot, iezemuot 340,4
igumns, hgmens 419,1
ikviens; neviens 502,5
imperilisks 521,11
inerce, inercija 484,3
infintezimls 484,3
inkognito, inkognto 413,2
integrt 395,10
interest 431,1
intervence, intervencija 521,13
inenieris-architekts, inenieris un
architekts, ineniea architekts 379,9
patba; patnba 425,2
patnis 374,6; 377,1
pats, pas, patns, patnjs
529,1; 377,1; 374,6
ipodikons, hipodiakons 419,1
ipsils, ipslons 396,6
ira; esme; esamba 337,7
irsis, alnis 466,3
stie studenti 470,1
sts zds, dabgs zds 436,5
iz 483,4
izbeiguamies 447,3
izboztas acis 524,4
izcili; izcilus 468,6
izcilba 412,1
izcils 390,10
izdegas 398,7
izdeva, izdeve, izdevniecba,
apgdiens, apgds 316,3
izejas vrtba 334,11
izejviela 317,2
157
iziet, iztirzt (tematu) 538,3
izkrta 496,3
izklt (teriju) 541,4
izklauvana, perkusija 493,16
izkravties, izvilkties, aizkravties
(no dzvoka) 422,4
izlaiduma, izlaides, izlaianas cena
541,5
izlasenis, izlasnis 538,8
izldzne 426,5
izmekle, izmeklana 494,10
izmekles, izmeklanas cietums 398,8
izmrama, izmrjama 457,1
iznasas tirdzniecba 531,3
izpalikt 433,6
izpea 383,10
izpilde 431,9
izpletnis, krtirmis, kriteklis,
pltenis 402,6
izraktei 400,10
izrietint sldzienu 396,17
izsamisums, izmisums 433,4
izsaukt 407,7; 414,5
izsekot (zagus) 387,5
izskandis, koncerts 466,3
izslgt 396,17
(ir, nav) izslgts 396,18
izsmelt (jautjumu) 388,5; 396,15
izsmeok 392,12
izsole; sacensba; konkurence 378,10
izspiedums 382,19
izaltt, izslgt 472,1
izrji, izirgi 494,4; 506,3; 468,4
izirgs, izrjs 507,1; 526,1; 510,1
iztaisnot 541,6
iztrkana 331,2
iztrkt 331,2
izverdums, izvirdums, izvirums 434,2
izvrtana 417,11
izvest (deras, darbus) 463,6
izvietana 532,2
izvietot 410,2; 400,13
izvilkties, izkravties, aizkravties
422,4
izvilktne, atvilktne 410,2
izzings, mcgs 531,3
izzia 328,5
j
jacinte, hiacinte 396,1
jaunkundze 515,2
jaunradt 421,4
jeb; vai 487,3; 394,25
jebku, kaut ku 378,18
jlviela 317,2; 478,6
jermonachi, hieromonachi,
svtmki 409,1
jo; tpc ka; td ka 399,1
jurisprudence; tiesbu zintne 332,6
jrmala, jmala 344,1
jas kui 481,9
jutgs 513,1;541,3
jtgs 513,1
jutoa; jtoa 452,5; 320,7
juvelrs, juveliea darbs 404,3
k
k; nek 403,14; 426,6; 492,3
kablgas kjas 529,1
kadiis, paeglis 335,10
kalte 362,2
kalve, smde 390,5
kalvis, kaljs 390,5
kamr; iekams 406,9
kamera, kmera 406,2
kapars, va 466,3
kapitlisks 521,11
kaplt, kapot, kaplt 541,10
kapricizs, kapriss 521,13
kapteinis-leitnants,
kapteileitnants 332,1
karalste 431,7
kru sples termini 369,5
krta 519,2
krtjs 470,1
krtbas rullis, noteikumi,
reglaments 436,2
krtbas sauciens, apsauciens 322,1
krtns; krtgs 346,10
krtnums 417,11
krtula 346,10
kascija, kasacana 380,2
kastia, kastte 404,4
k tds 396,16
katrs 467,7
kaulmilti, kaulu milti 486,3
(kaulu) indenis, skelets 450,16
kava, kavs, rida, pakete 507,5
kavt, neaut, liegt 378,18
kzu btva 377,2
kljjnas, segnas 493,15
kltbte 342,1
kltiene 419,4; 493,10
klt neesos, projm esos,
158
prom esos 401,9
kltums 493,10
klaustjies (-js), klaustji (-jas) 366,8
klaustju biezba, biezums 417,2
kltsauga 481,7
kltsprieka 481,7
klimats 514,8
klieris, krielis 322,5
klopsis, sitenis, sitiens, sitnis 361,1
kdains 500,1
knai, spltes 520,6
kva 431,3
kode, kodne, beice 402,4
koksagizs 539,5
koku darva 485,2
kolchoznieks 539,3
kolchozs 521,15
kollektvs, kolektvs 418,1; 401,1
kls 317,7
kommats 323,1
kommlitonis, comiltonis 441,1
kommunik 521,13
komplektba 531,3
komnisks 521,11
konfektes, sukrenes 332,3
konfirmcija, iesvtbas 437,1
konkurence; izsole; sacensba 378,10
konsultt, konsult 411,7
kontinents, materiks 506,7
kontinuuma kinmatika 490,4
kopa; kopums; kopba 486,4
kopbalsgi, vienbalsgi 341,11
kopjs; kopgs 454,1
kopiena 531,3
koppanieki, ldzpanieki 411,3
kopoti raksti 426,3
kopraksti 426,3
koss, zveirs 434,3
kot 430,5
kotcija, kotcana 380,2
krample 409,4
krpgs 378,2
krasa 434,3
krs 430,6
kraujamas preces, kraujampreces 533,5
kraui 434,3
kreditors, krditors 382,12
kredits, kredts 382,12
kreimene, maija pulkstente 405,4
kreiss, kreisjs vtes 516,4
kreisup 516,4
kreisupjs 516,4
kremcija, kremtorana,
prpelnoana 380,2; 366,2; 367,1
kremtort 366,2
kremst 418,8
kremtos, kremos, krimstos,
kremtgs 428,3
krimst 418,8
krielis, klieris 322,5
krist (acs), durties (acs) 334,1
kristbvrds, kristts, krustms
vrds, krustvrds 329,1; 421,4
kristiei (kristieu summa) 437,1
kristietis, kristnieks 437,1
kristg ticba 437,1
kristgums 437,1
kriteklis, krtirmis, pltenis,
izpletnis 402,6
kroti, chorvti 425,1
krucifikss, krucifiks 411,6
krustvrdu mkla 421,4
kuieris, kuiers 333,3
kdrenis, kdrei, zemes malka 514,7
klis 484,3
kum pis, iis 343,3
kundzene; kundze 515,2
kundzisks 432,6
kunidze 439,5
kunigs 439,5
krjs, kurjs 511,2
kureki, kurinmie materili 482,8
kurkata, vagonete 429,5
kurpnieks 389,6; 490,3
krnams 313,1
kursenieki 404,5
krvieta 313,1
kvlkrsa, atlaidu, atlaidinanas
krsa 318,3
kvieu dzeltens, kvieu dzeltnum
426,8
kvitt, kvtt 334,8
kvte, kvts 334,8

ka, virja 356,1
nste 431,7
e ts, uguns 445,2
ilda; strdus; rte 346,1
las, aizcilas 318,2
lt, aizcelt 318,2
mikliju, misk, mijas
rpniecba 480,1
itelis, apvalks 475,5
159
l
labs, labjs vtes 516,4
labestba, labba, labata 348,5; 383,16
labotja, labojoa, labojam
vingroana 469,9
labprt; labprtk; vislabprtk 479,7
labums 343,4
labup 516,4
labupjs 516,4
laidelties 346,7
laik, laikus, savlaicgi 337,8
laimests, vinnests 345,1
laimt, vinnt 345,1
laipns 450,8
laistkla, laisteklis, laistklis, laistkle,
lejkanna 408,3
lsains, drks 524,4
latvietis, latvis 475,1
lazda, lazds, le zds, lagzds, lagzda
333,2
ledus auksts 397,13
leduspue, ledspue, ledpue 456,14
leitmotvs, vadmotvs 348,3
lejkanna, laisteklis, laistkla,
laistklis, laistkle 408,3
lejums 325,1
lejupjs 530,4
leis, stris 356,5
lepns uz ko 378,1; 437,7; 374,4
lse, rins; saskaits 431,6; 378,11
lst 422,2; 431,6
lete 418,11
lidenes, lidokles, skrejlapias 511,8
lidinties 346,7
lidmana 317,3
lidojums; lidoana 439,7
lidosta, gaisa osta 402,7
liduotjs; liduonis 366,12
ldzautors 452,3
ldzbiedrs 344,4; 450,4
ldzcilvks 344,4; 483,1
ldzdalba, piedalans 450,4; 536,2
ldzdalbnieki 517,1; 468,8
ldzdalt 405,7
ldzgaitnieks 527,3
ldzgs 484,3
ldzpanieki, koppanieki 411,3
ldzjutba 513,1
ldzjutgs 513,1
ldzko 394,21
ldzuojums, noldzinjums,
viendojums 317,10
ldzuot, pieldzuot 317,10
ldzredaktuors 337,4
ldzs 494,1
ldzstrva 452,3; 344,4
ldzteku (cei) 366,9
liegt, neaut, kavt 378,18
liel-mte, m-mte 371,1
Lieldiena(s) 439,7
lietiskais stils 380,8
lietdert, dert lieti 483,1
lietisks 442,4
lietigs 442,4
lietutis, lietuts 408,4
lietuvji, leii, lietavji; lietuviei 341,3
lg 317,6
lgodziesmas 483,5
lgosvtki 483,5
ligzdot, lizdot 534,5; 494,13
lksme, lksma 403,5; 525,1
lkumainums; lkumotba 391,23
likumisks, likumgs 479,3
lmenisks, horizontls 508,8; 395,12
lmens 395,12
lners, lnels 477,6
lipeklgs 529,1
literrie, litertras pulcii 531,2
literrs, literrisks 337,3
lizda, lizds, ligzds, ligzda 333,2
lizdot, ligzdot 494,13; 534,5
locjuma gals 532,2
loga rmis, ietvere, ietvars 388,11
lopisks 432,6
lugaziei, luganieki 405,2; 494,16
lgumraksts 384,12
lgums 384,12
lstgs, lzgs 395,11

aunestba 383,16
aunba 342,2
aunums 342,2
m
mcgs, izzings 531,3
maiandrs, meanders 409,2
maija pulkstente, kreimene 405,4
mainba 528,5
maingums 528,5
mjas btva 377,2
mju, mjas dzvnieki 450,14
maksims, maksimums 314,1; 410,3
malkuot 469,12
160
manna 462,2; 502,1
mra, bra sieva 332,2
msene, msas meita 332,2
msenis, msas dls 332,2
msns, tva vai mtes msas dls 332,2
msca, tva vai mtes bra vai
msas meita 332,2
mtbrlis 332,2
materilisks 521,11
materiks, kontinents 506,7
mtes mte 332,2
mtes tvs 332,2
mtes valoda, tva jeb dzimt
valoda 440,8
mtce, vra mte 332,2
mtiski, mtii 341,2
matroveidgs 459,1
mazatne, mazotne 513,3
mazdls, dla dls, meitas dls 332,2
mazgulis 379,5
mazmazdls 332,2
mazmazmeita 332,2
mazmeita, dla meita, meitas meita
332,2
maztrdu zeme 534,2
mazum (vairum un mazum) 378,8
medicnas, medicniskie aparti 480,8
medkla 455,2
medklis, medjamais dzvnieks;
medjums 455,2
melnkreklis, melnkrekls 401,3
menca, dora 381,1
mrtiecgs 397,12; 524,4; 423,5
mesa, messa 418,1
metallietuve 505,8
metamorfze 498,1
meteorologi, meteriologi 461,2
mtropolts, mitropolts 397,17
mea materili, meu materili 479,4
meaugi 533,3
meines, meenes, menes
468,2; 456,6
memala, memale 494,7
mieriniecba 540,1
mierinieki 540,1
miesti, miests 381,5
miglains, miglots 399,14
mlabas 390,15
miljonais 497,3
miljoniem 447,2
milzum bagts, milzum daudz 394,24
m-mte, liel-mte 371,1
minerldeu iestdes 491,3
minims, minimums 314,1; 410,3
minus, mnus 462,2
mircgs 395,11
mirdzums 494,1
mirstams, mirstgs 395,11; 391,7
mirstba 404,7
mocgs, mocos 535,5
modulis, moduls 484,3
mongolodi 529,2; 510,5
morls 412,3
motto 433,1
mozaikas veida, mozaikas veidgs,
mozaikveidgs 510,3
mude 476,8
mutiski, mutvrdiem 432,6
n
ncija 423,3
nacionlisks 521,11
nags 409,4
navais 428,1
nkamba 402,13
nkamie laiki 391,7
nkdamai 408,7
neapdvintba u.c. 384,17
neapmierintba 384,1
necaurlaidba 515,10
(ne)caurlaidgs, (ne)caurlaidos,
(ne)caurlaios 494,3
necergi, bezcerbas 365,2
necilba; necilums 348,6
necils 348,6
nedegams, ugunsdros 399,16
negadjums, kme; liksta; klizma;
nelaimes gadjums 494,6
negaa 499,1
negrodi, negrdi 529,2; 510,5
nis, zuti 422,6; 466,3
neienkus, nenokrtots,
neiemaksts, izstvos
summas 403,15
neizzinmba 531,3
neizzintba 531,3
nek, k 426,6; 492,3; 403,14
nekltienes apmcba 519,3
nekltienes studenti 519,3
nekltums 493,10
neaut, liegt, kavt 378,18
nemirkstams, deni necaurlaidos
391,7
ne par ko; neparko 334,6; 438,2
161
neprprotam krt, neprprotami
485,2
nepatiksme; nepatikana 353,1
nepieprasti preu piedvjumi 381,9
ne reti; nereti 394,22
nerpint; neinterest 477,3
nersgs 531,4
nersos 531,4
nervgs 469,5
nespgs, bezspju, bezspgs 469,1
nesaaujami, viu droi (stikli) 429,6
nesls 315,2
ne tikvien 334,7
netto 433,1
nevargs 365,2
neviens; ikviens 432,7; 502,5
ne visai 400,8
nezin kas 543,5
nezkas 543,5
ncenieks, nceniece, nciete 389,18
ndams, ndjams 456,16
no 514,3,4; 408,5; 391,12; 403,11
nodarbba; nodarboans; nodarbe
538,1; 417,11; 478,1; 449,1; 374,8
nodarbintbas indeks 481,9
nodoku iejmumi; iejmumi no
nodokiem 481,9
nodoku padomnieks 473,3
nojauda, nojauta 356,4
nojot 508,4
noktirne, nokturns, noctirne 441,1
nolaidenums 416,3
nolses devjs 532,2
noldzinjums, viendojums,
ldzuojums 317,10; 383,13
noldzint, viendot, noldzot,
pieldzot, ldzot 317,10; 383,13
noldzoa 540,1; 532,2
noliktava 533,5
nolikums 532,2
nomaint 397,20
nometne 362,2
nometnieki 340,2
nuometuot 472,3
nuometuotji 472,3
nopamatojums, pamatojums 520,11
nopietnba; nopietnums 465,3
norde 461,3
norinda, palera 509,4
norvt, noberzt, noberzt 418,5
norunas grupjums 524,4
nuos dls 340,2
nosimte, procents, pagaida, pagaids
485,1
noslgums, nobeigums 511,1
nostate 541,7
noststvoas, atlupuas ausis 456,9
notece; tece 402,3
noteka, notaka 402,3
notekle, renstele 402,3
noturba, stabilitte 531,3; 477,4
noturgs 477,4
novecint 451,8
novele, novle 416,1
novietne; situcija 362,2
nuovietuokle, novietojam stacija 453,1
noziest 382,20
nozme, pazme 382,16
nozveja 425,3
noloana; nola 362,7
nummurs, numurs 323,2
o
obligtorisks, obligts 376,6; 429,2
oikumenisks, eikumenisks 406,2
opnt 424,2
optims 410,3
organiztba 535,6
use, sievas mte 332,2
uosma, uoa, oa 332,5
usvis, sievas tvs 332,2
ot 430,5
otrs 500,2
p
pabrnis, pabrns 343,2
padaa; iedaa 445,4
padomana 374,10
padomiski 523,6
padomu birojs 488,2
paeglis, kadiis 335,10
pagaida, pagaids, procents, nosimte
485,1
pagjba; pagtne
385,3; 397,11; 402,13
paja, dalis 382,3
pajgs; aizjgs; iejgs 331,1
pakete, rida, kava, kavs 507,5
pakvgs 527,4
pakraste; piekraste 323,5
palikt; kt 475,1; 406,3
pavgs 463,5
pamatojums, nopamatojums 520,11
pamatstja 425,4
162
panazlis 350,3
panijas, panias, pannas, paas
487,4
papildu; papildus 401,10; 469,13
paplksne 321,2
paplte 321,2
pr; par 504,2; 446,8
pra; pa; pris 468,5
paradokss 402,9
paradums; ieradums; paraa; ieraa
paraa; ieraa 326,1
prkapdzvojums,
prmrapdzvojums 366,4
praknoties 495,8
prapdroint, prdroint 443,11
paraa; ieraa; paradums; ieradums
326,1
par daudz 518,4
prdievoana, apoteze 524,4
prdot, atsavint 378,18
prdotava 312,1
prdrosme 537,2
pareizba; pareizgums; pareizums
378,4; 401,5
prejos 380,9
prigauot 396,23
prkljs; apkljs; uzkljs 533,5
prlatviskot; prlatvint 315,3
prlieksme 396,22
par neko; ne par ko 438,2
prneses, prneanas kustba 484,3
prpelnoana, kremcija 367,1
prrauana; prrvums 466,8
prskats; atskaits 520,2; 522,6
prstvniecba; prstvba 465,2
prsteidzjs 510,2
prvasarjoana 526,2
prvrtba(s) 466,7; 393,7
pasars 487,5
pasaukt; pastint 490,1
pasniegt; sniegt 384,15
paststs 399,14
pastenis 533,4
pastinjums; pastjums 393,8
paa, pa 521,10
pareiz, patreiz, patlaban 396,2
pateicgs 384,14
patvis, patvs 343,2
patiesba; patiesums 401,5
pavadt (vasaru, laiku) 538,5; 390,14
pavards 413,4
pavrds 413,4
pavlgs 543,6
pazme; nozme; zmotne 382,16
paziot; ziot 424,4
pcminjums 336,1
pcncjs, pcncis, pcnieks 362,6
pdjs, pd'jais, pdj's
440,3; 544,1; 407,4
p ds 409,4
pks 430,6
peldkostms 317,3
perkusija, izklauvana 493,16
persongs; privts 383,15
personiskais stils 380,8
ptgs, ptjos, ptos 528,4; 428,3
pianinos, piannus 392,10
piebrauktava, piebrauktuve 527,5
piecdesmitgadjs 527,1
piedalans, ldzdalba 450,4; 536,2
piedegas 398,7
piederba, posesija 388,13; 431,4
piedeva 315,2
piedurkains 335,7
piedzia 383,8
piegaa 499,1
piegrieztne 393,15
piegua 335,4
pieietams, pieejams 543,4; 438,3
piekrtots 484,3
piekraste; pakraste 323,5
piekritba, kompetence 388,13; 431,4
pielgoana 533,5
pielaist, pieaut 440,8
pielse 417,11
pieldzuot, ldzuot 317,10
pielietot 469,13; 404,8
pieliktava 533,5
pielikums 464,3
pieloga galdi; pielodzenis 465,6
pieaut; pielaist 440,8
piemalot 508,4
piemrotba 524,4
piemetinjums 464,3
pienkas, piekrt 524,4
pienkoais, piencgais 454,2
pienasas tirdzniecba 531,3
pieemam, piejemam istaba,
piejemtava 375,6
pieemama, piemga cena 423,7
pieemt 392,4; 432,9; 484,3
piepei, piepi 311,4
piepetba 311,4
pierakstt, piedvt 426,8; 406,7
163
piesavt 543,7
piesmafors, piesma 509,5
piestdt (apliecbu) 462,5
pietiekams, pietiekos 396,26
pildmspalva, pildspalva 316,2; 507,5
pildt (pienkumus, soljumus)
536,11; 430,10
pilnvarnieks, pilnvarotais 401,7
pilnvarotjs 401,7
ppt, ppjot, ppot 404,10
pirktspja 395,13
pirktumi 366,5
pirmrindnieks 520,10
plakne; plkne; plksma; plksna;
plksne; plste; plate; plte;
platne; pltne 321,2
plksnains 321,2
plaudis, breksis 381,1
plece, pleiis 335,3
pletdzelzis, gludeklis 395,3
pltenis, izpletnis, kriteklis,
krtirmis 402,6
pleurts, plevrts 443,5
plikne 393,12
pliknis 393,12
ploka, spulga, skutuli 390,1; 366,10
pludint 485,2
pldint 485,2
pldmale, pludmale 358,5
pls, plus 462,2
paujam mana 377,5
pauana; pvums 487,1
poma, pomats 323,1
polemika, polmika 419,1
poze, poza 437,2
pozt 437,2
prakse 498,1
praktikas students, students
praktikants 537,3
prast 386,9
pravieuojums, pravietuojums 319,1
pravieuot, pravietuot 319,1
preu apgrozjumi 490,4
pretbumbu, bumbu droa patvertne
466,9; 449,4; 510,4
pretdruda ldzeklis 397,1
pretestba; preteba; pretiba 316,5
pretgzu (maskas) 466,9; 449,4
pretimnkos, paldzgs, izpaldzgs
518,5
pretorieu, prtoru tiesa 405,3
pretstraumes zle 397,1
pretuguns, ugunsaizsargjoas
krsas 397,1
pretveice 417,11
pretdu ekscesi 390,11
prieca (priecas vsts, priecas mcba)
480,19
priekj zeme 521,1
priekns 528,1
priekkontrole 336,1
priekminjums 336,1
prieksdis, prieksdtjs 401,8; 353,2
prieksmafors 509,5
privtpanieks; privtnieks;
savjnieks 540,1
privts; persongs 383,15
problmisti, problmatii 523,10
procents, nosimte, pagaida, pagaids
485,1
projata 493,10
projekta uzdevums 532,2
projiene 493,10; 431,3
projums 493,10
prom, projm 436,4
prombte 342,1
prosa, sre 391,11
provokators 329,2
pschze, psichozs 506,5
publika 328,3
publisks 312,2
puliereibas, slpripas, slpjams
ripas 418,6
pulkvedis-leitnants,
pulkveleitnants 332,1
pusmnieki 541,9
putnu bris, auri 464,4
putnu ce 481,5
r
rabats, atlaide, atlaids 482,1
radiuss, rajons 489,3
raga veidgs, ragveida, ragveidgs 404,9
raidmluga, raidluga, raidu luga
383,12
raidkla, raidstacija 408,3
raisma 493,8
rjas 536,13
rakstiski, ar rakstu, rakstveid
432,6; 424,3
rakstu darbi, rakstmie darbi 315,6
rmtis, iekars 409,3
rasisks 437,1
rasots 389,14
164
rastuve, atradne, atrodne 400,9
rte; ilda; strdus 346,1
raunds, rounds 521,13
relisks 507,4; 384,16
recenzija, atsauksme 432,4
redaktuore, redaktrise 316,4
reformisks 521,11
reibinos, riebgs 431,3
reizes rins, reizinanas tabula,
vienreizviens 383,3
reklmvstules 381,9
rins, lse 378,11,12
reliizs 389,10
reliisks 389,10
renstele, notekle 402,3
resgalba 335,2
resgalgs 335,2
resgalis 335,2
reti, oti 413,9
rezumt, resumt 341,9
rbiens, rbjiens 466,4
rida, kava, kavs, pakete 507,5
riebjums, riebums 409,5
ripa, eibe 402,8
risiens, sldziens 402,2
riteki 535,5; 380,6
rvt, iervt, berzt, berzt, ieberzt
398,4
rvmaize, berztene, berzumi 419,4
rizoma, rizoms 521,14
roka 443,8
rokas tirdzniecba 531,3
romisks 391,15
rosulis 537,5
rcgs 535,5
rgtvielas, rgtumvielas 478,6
rullis, veltenis 436,2
rpals 523,6
rpint 477,3
rupj 335,6
rusgans, rsgans 334,3
s
sacensba; izsole; konkurence 378,10
sadale 531,3
sadaa 383,8
sadarbe, sadarboans 482,8
saeima-koncils, saeima jeb koncils
405,5
saimniecisk btva 377,2
saisteklis, saistkla, saistviela 413,3
saistgie, saistoie (noteikumi) 536,10
saiaudi, saiaudi, saistaudi 494,11
sakar ar o, sakar ar to 393,1
sakve 439,5
saknjs 340,8
sakains 335,7
sakaugs 521,20; 430,11
skotne, clums 345,4
saki, zaki 323,4
sku viela, izejviela, jlviela 317,2
salse 529,1
slnieks, slnika 522,8
saaude 461,3
si; sls 519,4
sncensis, scensis 410,1
sndurvis, sdurvis 423,7
(ieeu) snplakne 321,2
sanskrita, sanskritu valoda 460,2
Spgs Dievmtes, Cietjas
Dievmtes baznca 336,4
saplksnis 321,2
sapratgs; saprtgs 392,13
sarakste; sarakstans 388,9
sarakstt; rakstt 421,5
sardzne 426,5
sre, sra, prosa, eris
391,11; 474,2
sarkanbaltsarkans 482,2
sarocties, sarokoties 396,25
saspriedzint, sasprindzint 414,4
sastvt 402,11
sastrdties, sadarboties 495,1
saturgs 374,9
saukala, sauklis, lozungs, sauksme
472,2; 541.8
sausklis, dzlapa 358,4
savktuve 450,10
savdabas (augi); savdab (augoi) 511,5
savlaicgi, laik, laikus 337,8; 535,4
savrup, savrp 317,4; 483,1; 416,4
savrupba, savrpba 476,4
savstarpjs; savstarpgs 385,5; 480,16
savstarpu darbba,
savstarpiedarbba 532,2
savvaas augi 533,3
schma; schmats 323,1
scepteris, cepteris 445,1
secgi 537,2
secinjums 402,2
sfs, seifs 382,5
segnis; segne 353,6
segnas, kljjnas 493,15
smafors 509,5
165
smikuols, smikls 317,7
senscionls, senscionls 419,1
srsbas, srstbas 411,1
sesprnains, seu sprnu,
seusprnains 440,3
sevietga, sevietu (lidmana) 399,6
sevigs, sevis 520,4
sezona, sesona 385,9
sievisks; sievigs 442,4
skkiosks 531,3
sildm virsa, sildmvirsa 381,9
sildeklis, sildermenis 538,4
simtais 497,3
simtgadjas; simtgadgas, simtgadu
(cas) 385,4
sinopse, sinopsija 497,2
sintakse, sintaksis 448,1
sirdsgudrs 488,1
sirdsskaidrs, ar skaidru sirdi 488,1
sirdssts, stsirdgs 336,6
sitenis, sitiens, sitnis, klopsis 361,1
situcija, novietne 362, 363,1
sve (kaepjea) 434,3
skbarde, skabardis, skabardzis
479,1; 429,5
skbcietgs 437,1
skbeklis 363,1
skaiteki, skaitklas, skaitki,
skaitui 322,6
skaitties 390,12
skandalisks, skandalzs,
skandalizs 336,5
skandalnieks 336,4
skau prvirzana 540,1
skrda, blea plksnes 423,7
skrdene 537,2
skrds 321,2
skarlatna, arlaks 365,3
skatmie, uzskates ldzeki 535,1
skatlogs 317,3
skolotjs adjunkts, adjunkta
skolotjs 379,9
skolu nosaukumi 345,2
skostii, sparei 522,2
skrjce, skrienamais ce 397,19
skrjiens; skrieana 480,4
skrejlapias, lidenes, lidokles 511,8
skrve 515,8
skume, skumjas 505,7
skurstenis, dmenis 471,4
skutuli, ploka 366,10
skuteklis, skuveklis 529,1
slpeklis 363,1
sldzeki, slgpulkstei 409,8
sldziens, risiens 402,2; 396,17
slgt 396,17; 430,10; 511,1
slpt, slpjuot, slpuot 340,4
sldekle, sldkalni 394,15
slidskrieana 509,3
slikts 344,2
slimokase 485,2
slpjams ripas, slpripas,
puliereibas 418,6
slodzkla 523,4
smagme; smagums 482,7
smagsvarnieks 521,9
smara 319,6
smara 319,6
smre, ziede 382,20; 369,4
smrea, zieam ea 382,20
smrt; ziest; svaidt
384,2; 443,2; 382,20; 369,4
sniegt, pasniegt 384,15
socilisks 520,5; 521,11
sda 462,2; 502,1
sfa 502,1
sokties 376,12
sovchozs 521,15
spangale, bitka, ibulis 407,3
spangalt, bitkot, ibuot 407,3
sparei, skuostini 522,2
spats, pats 522,2
spazma 498,2
specilrsts, rsts-specilists 537,3
spiedluoksne 319,5
spkers, vsttjs 366,3
spltes, (veas) knai 520,6
spode, vikse 422,5
spodt, vikst 422,5
sporaugi 527,5
sportists-makernieks, sporta
makernieks 405,5
spuoums, spdums, mirdzums,
spuozme, spulgs 340,6
sprdzjbumbas,
spridzinmbumbas 523,1
sprgstvielas, spridzeki 348,4
spraudadata, spraudene 334,4
sprediis, svtruna 418,7
sprediot 418,7
spridzkla 348,4
spriegums 414,4
spulga, ploka 390,1
stbs, tbs 332,1
166
staigjam; staigjot 312,6
stja 425,4
stjgs 425,4
staltradzis, alnis 467,1
starainis, starains 328,6
strks, gandrs, svtelis 419,3
starmei, staru metji, starumei 405,6
starpniecba, vidutjba 407,2
starpnieks, vidinieks, videnieks,
vidutjs, vidtjs, vidotjs
492,2; 407,2
statenisks, statens 508,8
statistiskais, statistikas birojs 409,8
stats, tats 332,1
strele, ciete 521,20
stichija, elements 397,12
stieple, stiepule 402,5
stgla, stieple 508,7
stiklene 537,2
stirnzis, buks 432,3
strdus; ilda; rte 346,1
stublis, stubljs 521,20
students-praktikants, praktikas
students 537,3
studtie, studjuie (latviei) 315,1
scamgze, scgze 507,2
sudraba nauda, sudrabnauda 485,2
suflieris, ukstis 378,17
suga 450,15
skalas, skulas 450,17
sklis 379,10
sknana 423,5
sukrenes, konfektes 332,3
suminana, zuminana 382,1
sumint 382,1
srsme 482,7
stba, misija 456,1
svabada, brva (enerija) 366,11
svaidana 382,20
svaidt, iesvaidt 443,2; 382,20
svaine, sievas msa 332,2
svainene, svaia vai svaines meita 332,2
svainns, svaia vai svaines dls 332,2
svainis, sievas brlis 332,2
svargi, ar uzsvaru, zmgi 378,14
svargs 378,5,13
svdrains (koks) 399,13
svelmgs (laiks) 493,13
svrtenisks, svrtens 508,8
svtbilde, svtglezna, svttls 482,6
sveteris, svters 328,7
svtinjums 479,2
svtint 479,2
svtoana; svtojums 437,1
svtot 437,1
svtruna, sprediis 418,7
svtrunt 403,17
svttls, svtbilde, svtglezna 482,6

arlaks, skarlatna 365,3
aujamais laukums, aujlaukums;
autuve 416,6
aurbas, ierobeotbas princips 340,7
viu droi, nesaaujami (stikli) 429,6
e; eit 323,7
efba, przia, rpe, gdba 519,1
efste 519,1
eibe, ripa 402,8
ras, sch ras, sk ras, k ras,
ras 351,1
feris, iferis 499,2
ifra, (ne)ifrts 322,2
is (sakar ar o) 393,1
rdumsvars 544,2
res, zir kltes, grieznes 335,9
dums; dinjums; ataidjums
337,5
ietami augi, ietamie augi,
ietamaugi 525,2
iis, kumpis 343,3
irklis, iamais reis, irdltis,
irreis 409,3
irklis, iamais vrds 377,3
(vna) irne; (vna) ira 450,15
(stdu) irnes; (auu) iras
412,1; 450,15
stsirdgs, sirdssts 336,6
odien; tagad 455,1
pala, gulsnis 397,10
palera, norinda 509,4
pats, spats 522,2
tbs, stbs 332,1
tts, stats 332,1
uvumi 533,5
t
td krt 396,20
td ka; tpc ka; jo 399,1
tadpat; tad pat 392,15
tagadngs 528,2
tak, tau 422,3
t k; t ka 483,1; 444,4
talantgs, talantvs 468,3
167
tlruntava (telefna bdia) 535,3
taa, taija 328,2
tpc ka; td ka; jo 399,1
tpele, tfele 478,7
tarifs,tarfs 416,1
tas 415,6; 440,6
ttad; t tad 439,6; 494,9
tautas dziesma 481,5
tautas ienkumi, ienkums 488,2
(latvieu) tautia 322,3
tece; notece 402,3
technikums 314,2
technisk apgdtba 532,2
tecla, teciela, teciels, tecele 532,1
teciu, tecius (soi) 484,3
teicamnieks 523,6
teiksma 395,15
teiksmains 395,15
teit, te 323,7
tjnieks 534,5
tlegrafs, traksts 381,2
teltene 533,1
telviei 376,1
tema; temats 514,8
tematisks 514,8
terase 527,5
terors, terrors 456,3
testamente, testaments 334,9
tvbrlis 332,2
tvigs 442,4
tvmte 332,2
tvocis, tvbrlis; mtbrlis 332,2
tvtvs 332,2
tiesbu zintne, jurisprudence 332,6
tieslietu zintne 332,6
tikpat 400,8
tilpgs 423,5
tirgotava 531,3; 312,1
toms, tomoss 405,1
tons, tonuss 330,1
tradija 402,9
traisks, trisks 402,9
traipgs, valkans 430,11
transportldzeki 481,4
trata, tratta 401,11
trauksnis; trauki 486,2
trejuots, trskrtgs 460,5
trejradu 332,2
trejskaitu (aplsumi) 481,9
treknt 528,3
triecinieks 520,7
troks, trokains 379,8
tkstoais 497,3
turpat 400,8
tuvint, tuvot (pilnestbai) 524,4
u
ugunsaizsargjoas, pretuguns
krsas 397,1
ugunsdros, nedegams 399,16
ugunsdzsbas, ugunsdzsju nodaa
410,8
ugunturgs, ugun izturgs, uguns
izturgs 399,16
ungaru lgava, ungariete-lgava 399,7
upju tvaikoi 481,9
upmala, upmale 494,7
utrta, utrirta izteiksme 451,5
uzdotba, uzdevums 449,5
uzglne 539,1
uzgla 539,1
uzkalntis 464,6
uzkljs; apkljs; prkljs 533,5
uzkrist,durties acs 384,19
uzkrtos, dvains, savds, rmots,
sveds 436,3
uzmava 336,3
uzmums 381,9
uz prieku 333,5
uzreiz, uzreizi 394,20
uzrins, uzlsums 334,5
uzsact, uzteikt, atsact (dzejoli)
380,11
uzskaite 522,7
uzskate 356,3
uzskates, uzskatmbas ldzeki 535,1
uzskatt 403,1; 426,8; 477,2; 457,3
uzurptors 518,6
uzvargs 464,1
uzvedba; uzveans 505,13
uzvedgs 505,13
uzziest 382,20
uzzia; izzia 328,5
v
vcticba 432,2
vcticbnieki 432,2
vcticgs 432,2
vcu ticgie 432,2
vadmotvs, leitmotvs 403,7; 348,3
vagonete, kurkata 429,5
vai; jeb 487,3; 394,25
vaiklis 527,2
vainaguot 319,7
168
vainags, vaiags, vainaks,
vainuks, vaiaks 319,7
vairum (un mazum) 378,8
vajadze, vajaga 311,2
vajadzt 493,5
vajaga 311,2
vktuve 450,10
vt, budt 370,1
valdaudze, virsaudze 534,4
valkans, traipgs 430,11
valodas kopgums 529,1
valstspapru spiestuve 383,2
vau gals, rmalu gals 532,2
varams, iespjams 432,5
var bt; varbt 416,5
varicija 527,5
variette 527,5
va, kapars 466,3
veckais (pagasta utt.) 361,2
vecvectvs 332,2
vecmte, tvmte; mtes mte 332,2
vectvs, tvtvs; mtes tvs 332,2
vecticbnieki 432,2
vecvecmte 332,2
vedammaksa, vedmaksa, vedam
maksa 502,4; 471,3; 449,8
vedekla, dla sieva 332,2
veice 417,11
veikals 531,3
veiklbas (latvieu valod) 440,8
vja droas, vj nedziestoas vai
nenopamas spulgas 392,9
vlme; vlans 456,12
veltenis, rullis 436,2
verbs 505,9
vrte 320,13
vrtba 320,13
vrts 320,13
vsttjs, spkers 366,3
vsturiskais; vstures archvs 409,8
vziens 327,2
vide, vidotne, gaisotne 423,5; 457,4
vidniecbas tirdzniecba 492,2
vidutjs, vidutjs, vidtjs,
starpnieks, vidinieks, videnieks
492,2; 407,2
vidutjba, starpniecba 407,2
viendojums, noldzinjums,
ldzuojums 317,10
viends 484,3
viendabls, homogens 538,9
vienji; vienjas 505,10
viengabalains, viengabalgs 478,2
vienkocis 541,6
viennovadnieks, vienpagastnieks,
vienvalstietis, vienzemietis,
tautietis 387,7
vienpersonas tiesa 514,5
vienreizviens, reizes rins 383,3
vienslieu (dzelzce) 505,10
viesdirients 387,8
vikse, spode 422,5
vikst, spodt 422,5
vileklis, vile 511,6
vilkme, velkme 394,23
vit, viint 333,1
vingrinjumi ar karti 520,12
vinnests, laimests 345,1
vinnt, laimt 345,1
vnu un degvna tirgotava 481,9
virja, ka 356,1
vrestba 507,7
vrestgs 507,7
vris, vriks, vrisks; vrigs 442,4
virsaudze, valdaudze 534,4
visizdevukuos, vislabk
izdevuuos 452,1
vismuts, bismuts 522,1
visprgs; visprjs 379,4; 489,4; 481,9
vistrks 399,5
visuresme, visurkltbtne,
visurkltesamba 343,4
z
zaki, saki 323,4
zljs 340,8
zamda, ziemia da 443,4
zeme 378,18
zemes ce 481,5
zemes gabals, gruntsgabals 378,18
zemes malka, kdrenis 514,7
zemiene 388,12
znba 411,2
znisks 469,11
zibsntjs 509,6
zdeki 529,1
ziedaugi 527,5; 511,7
ziede, smre 382,20; 369,4
ziedkti 521,20
ziemju stvoklis 485,2
ziemas ce 481,5
ziemenieki; ziemeliei 511,4
ziemia da, zamda 443,4
ziest, smrt 382,20; 369,4
169
zieam ea, smrea 382,20
zieamvielas 482,8
zignls, signls 407,7
zmotnes; nozmes; pazmes 382,16
zintnisks clonbas izskaidrojums
524,4
ziot; paziot 424,4
zir kltes, res, grieznes 335,9
znots, meitas vrs 332,2
zobrsta kabinets 479,5
zobrstniecba 479,5
zoodrzs, zooloiskais drzs 523,10
zuminana, suminana 382,1
zuti, nis 422,6; 466,3
zveirs, koss 434,3

las, la 390,13
ibulis, spangale, bitka 407,3
ibuot, spangalt, bitkot 407,3
ircija 484,3
Sintakse, stils
administrtvie izdevumi 409,8
adreses 364,1; 378,6; 384,13
aiz laika trkuma 382,13
aizliec par mani 413,5
aizliegts iekpt un izkpt, vagonam kustoties 399,2
(spriedums atceams) aiz likuma prkpumiem 414,5
aizsargt seju saulei 412,6
Antons un Pteris Birkerts u.c. 319,3; 404,1
apmeklt skolu; iet skol 346,5
() apspriede sols bt interesanta 423,7
apspriede spekulcijas apkaoanai 536,8
apspriedsim skolnu lietas 334,12
apsveicami bs tas, ka 460,4
apaubmo prasbu norakstjumi zaudjumos 481,9
(artelis ieteic darbiniekus) ar artea neaprobeotu drobu 393,9
ar Auktumu vieniem paliekot, Munte 429,6
(beigusi augstskolu) ar baltu filoloes, baltu filologu, romu filoloes gradu
386,6; 396,24
(no A. Brzia) ar kundzes 411,10
(tas uzvilkts) ar lnela paldzbu 388,6; 450,18
(grmata nav identiska) ar nevienu lekciju kursu 483,6
(darbiniekus piejem) ar pavli 535,4
(vi) ar savu dzves biedru 397,21
rzemju tirg 488,2
ass trkums 520,1
atbilde uz visiem jautjumiem 524,4
atbildi manam jautjumam 323,9
atbildot jsu lgumam 512,4
( kas to) atgrieztu prjai pasaulei 478,4
atgrieot sarakstanos, zioju 430,10
atklta nespjnieku apgde, atkltie drzi 410,8
atklta satiksme starp Rgu-Suntaiem 390,7
(vi) atrads rzems 491,3
atraisjusies vism vam 480,5
atrast kontaktu 324,2
(zemgai) atrieba savus posttjus 411,12
(rpus Francijas) atrodoo pilsou piedalans 431,9
(organisms) atsaucas ar spcgu reakciju 336,8
170
(vi) atstja labu (sliktu) iespaidu 378,16
(vi) atstj pagrimua cilvka iespaidu 337,9
atststjuma izteiksme 513,2
attiecb pret 515,4
atvainjums slimbas d 385,6
(jzio) augstkstvoai iestdei 542,3
bailes iedvesos klusums, sajsmu iedvesoa atspulga 423,7
bauda izgltbu 353,5
baas iedvesoas pazmes 465,1
brza bais; brzu bai 421,8
brzu, egu malka 479,4; 472,8
(stvoklis ir) bezcerbu pilns 415,2
bez dzvnieku minjumiem ir ar tri klniski novrojumi 466,10
bez k 447,1
bez aubm, ka vcu aizceoana 506,4
(vien) biedrb caurmr 50 biedru un (vienai) biedrbai 50 biedru 480,11
biedrbas apvienojuas 200 biedru 480,12
biedrbas bagtas ar kapitliem, biedrbas bagtas kapitliem 480,15
(visiem) biedriem obligtoriski jierodas 393,3
(signli) brdins vilcienu tuvoanos 407,7
(ar) Budas vrds nebot grti atcerties 392,7
bumbu sprdzieniem nogalinti 391,22
bt, nokt neizdevg stvokl 378,18
(enerli) caururba lodes 463,6
celt prasbu 414,5
cemalas japdsta kokiem, ar kokiem 490,2
(atlikuo) ceu vi turpinja zirg 393,4
charg daffaires 429,3
ciest neveiksmi 394,4
cik ar (ne) 410,7; 434,6; 536,1
(jautjums jau) cilts vairk gadus 384,4
cilvks atrodas asinsradniecb ar 524,4
cnoties ar pci, t saskrpja Graudiam rokas 448,2
cita starp, starp citu 464,8
(es) dabju dvint to un to 336,2
daa strdnieku parakstjui lgumu 326,3
darbam jbt tautas dzvi ceoam 394,18
darba nespjgs 410,8
darba nevgs jauneklis 425,6
datumi 344,3
dadu veidu novietojumi 486,3
debitvs 393,3; 493,5; 331,4; 338,5; 341,4; 374,3; 427,3; 446,7; 476,3
desmit lati, latu 382,9
(bailm jbt) dibintm 396,9
diloa slimi brni 488,1
divdabju gradcija 426,6; 389,11
2030-vietgs automobilis 480,18
divi draugi; divi pagastos 512,3; 435,1
dod priekroku niversitti beiguiem nek tiem, kas beigui kdu arodskolu 407,8
(es) dodu vrdu tam un tam 359,1
171
dot attiecgu virzienu 414,5
dzina jokus 423,7
dzvo paa nam, sav nam 364,1
dzvot uz zemm, uz laukiem, laukos 347,2
elpotju organu sistma 493,12
Francijai is strdus maz interes 411,13
gja dzii pie sirds savas tvzemes liktei 433,6
galvas pilstas Rgas galva 464,9
(plosts) gandarja vrus par plm 470,4
(js) gandrz nenokuvt zem riteiem 419,7
gandrz vai uz ik soa 423,7
gatavoties kam, uz ko 311,3
grmatas izraksts 466,10
gremotju organu anatomija 493,12
grieoties pie prastja kascijas sdzbas 414,5
(nav uzjemti) iedzvotji, vecki par 51 gadu 449,2
iejem amatu 353,5
(lielvalstis) iejem stvokli Klaipdas jautjum 383,9
iekms ka tie sapst 375,2
iekustina jautjumu 353,5
(Krkli) iemaksja bank 25 latus un 52 santmus 430,9
(nostties) iepretim citm tautm 338,7
iestti kds 1000 nosaukumu 396,5
iet skol; apmeklt skolu 346,5
ieturt termiu 414,5
(prieklikumus, kuus atztu par) ievedamiem 535,4
ieved grafiku 539,2
ievest zemes grmats 414,5
ik (nostjas priek prepozicijas) 423,7
(pieaug) interese lauku darbam 407,7
ir , ir ; ne , ne 450,5
irbes nedrkst aut 456,7
ru katou protestantu sadarbba 469,13
(viam bija) izcilu nozme 469,13
izdauzjui akmeiem logus 412,6
izdevumi izgltbas veicinanai 488,2
izdevumi materiliem 488,2
izdodas istaba 395,5
izdot kliedzienu 539,2
(durvis) iziet koridor; (logi) iziet uz ielu 437,5
iziet vrtus 320,9
izjemt vielu 523,2
izkulties vism likstm cauri 384,9
izpildm traucjumu novranu 468,8
(koris) izpilds dziesmas 376,3; 407,7
(programmas numurus) izpilds mkslinieki 430,10
(orestris) izpilds simfniju 376,3
izpildt (pienkumus utt.)
389,13; 394,3; 414,5; 505,2; 538,3; 388,10; 378,13; 505,2; 538,3
172
izplaukt pumpuros 517,2
izpriecu nodoklis 486,3
(vi) izrda vjas dzvbas zmes 458,3
(Asmaras kriana) izraisjusi diskusiju 539,2
(rkojums) izsaukts ar to 414,5
(nav, ir) izslgts 336,7; 396,18
izslgt tdus un tdus procesus 335,11
izstvos summas 409,8; 403,15
(tdi putni ir) izteikti lauptji 493,14
izvestie mrniecbas darbi 410,8
jpilda satiksmes noteikumi 536,11
(no) jaunievestiem jautjamiem minami 542,1
jemt priek 450,11
jemt vrdu 387,1
jemt vr; ievrot 383,4
Jersika un tai 1939. gad izdartie izrakumi 515,1
jo ar lielku nodokli viu aplika 394,17
js zelts ir vairk nek ups 413,10
jtama liela vajadzba pc darbam sagatavotiem preses darbiniekiem 468,8
ka, ja 463,7; 516,3
ka, jo 516,3
ka, lai 516,3
(vi) kalpo uz Latvijas dzelzceiem vai Latvijas dzelzceos 389,12
kam nepiemetas jas kaite 416,2
kam, tam (aiz prepozicijm) 485,2
kam valdzina zvejniecba 387,2
(metne) karjs sien 412,6
krtbas diferencilviendojums 484,3
kas ar ne 536,1
kas darms, lai vistas ziem dtu 502,8
kas uz 1. septembri; kas 1. septembr 362,3
kas, kds, k jsu vrds; k js sauc 357,4
kas, ku 446,6
kas man gribtos novrst 320,12
katra bve, kuai vairk nek 30 stvu, nerentjas 411,11
klaust padomam; sekot padomam 536,7
klaust uz vrda, klaust k likts 534,7; 535,3
(apemans) kt studentam 476,2
kopmielasts pieejams visiem 477,5
kora sevinanas materili 407,9
krama cieta griba 413,8
krist svar 396,19
kritiskas piezmes par filozofiskm sistmm 540,1
Kronvaldam uzgavilja simti aizrautgi latviei 416,8
kulana spriguiem bija grts darbs 412,6
kurls ar abm ausm, kurls uz abm ausm 443,3
lai ar cik 410,7; 536,1
laid mier 346,6
lai kds ar (ne) 398,5
lai ko ar (ne) 410,7
173
(turpmk) lastav atvranas laiku nodomts pagarint 535,2
laukos dzvot, uz laukiem dzvot, dzvot uz zemm 347,2
(suns) laupjumu satve kjm, bet kais ar muti 450,21
lepns uz ko 374,4; 483,7
ldzdalbu jemt 517,1
ldz kaklam apnicis 384,6
ldz turpmkam 430,10
liekas bt labs 357,3
lieta grozs ap jauniem apstkiem 414,5
lieta pastv iek tam 376,9
likties uz 505,5
likt vr 383,4
liste izsniegta Bri Klotildei 382,14
ldz, ldzu 396,8
lgums nesmt 347,1
mcs ap simtu, ap miljonu cilvku 543,3
mcies pazt 375,5
malrijas slimie iedzvotji 423,7
manim, tevim, sevim pc prepozicijm 383,17
mani sauc Krlis, mani sauc Krli, par Krli 369,3
mazkais ka nav scies 501,3
mazinjies ar prkpumu skaits par satiksmes noteikumu neievroanu,
par ko sastdti protokoli 398,3
(kuai bieza) matu pne k resns zalktis bija apvijies 397,5
mekl pirmklasgu kungu piegriezju 394,19
meklt izbeigto personu 3. saraksts 401,6
mets bgt 318,4
mlestba uz mti, pret mti 518,7
msu Berlnes stniecba mainjusi adresi 385,1
msu sta Berln Krievia aizceojums 385,1
nkt ar prieklikumu 535,4
nkt pie sldziena 396,17
(katrreiz laime) nav bez nelaimes 376,10
nav laimes bez nelaimes 376,10
nve pieklauv kapiem 392,1
nves klusa 408,12
neaprimdam ctb 494,5
(rikas skats) neatvairjs pretjai sienmalai 514,1
(viiem) nebija sevii pankumi 441,5
negribdama tik agri modinma 416,9
neizbgs barga soda, bargam sodam 526,3
nekad nebiju Lnas redzjis 332,4
(vii) nevs aun Koa apzagties 394,11
(karavnas, kum ar) nemanjs o miesas sargu 386,5
nenoliedzami tas, ka 471,7; 502,6
nenorimdam ctb 494,5; 486,1
ne no , ne no t 443,10
neredzu neviena cilvka 332,4
neskatoties uz 383,5; 390,8
nest atbildbu 381,10
(nodaas, kas) nesuas sardzes dienestu 425,6
174
ne tuvk par 3,1 (trim-kommats-viens) metriem 435,2
ne tuvk par 3 1/10 (trim un vienu desmitdau) metra 435,2
neuzticans priekniekam 536,6
neuzticba pret prieknieku 536,6
(trumi tika uzarti) no arja 387,3
(4% nodevas) no iesniegtm prasbm 403,11
(krtbas uzturana neutrl zon) no japu kaaspka 391,12
(atldzba) no meniecbu darbiniekiem 403,11
(prskats par izdevumiem) no neizlietotu krditu kapitla 403,11
(nodoklis) no nekustamas mantas 403,11
(procenti) no noguldjumiem 403,11
(iejmumi) no pilstas dienu namiem 403,11
(nodevas) no pilstas valdes autobusu lnijm 403,11
no sala bojti kartupei 514,3
(atmaksts) no Tautas labkljbas ministrijas 403,11
(atldzba) no valsts fonda zemju ieguvjiem 403,11
nobraucot strauji kalnu 480,6
nodarbina 50 strdniekus, 50 strdnieku 480,10
(lietoanai) nodeva blakus atrodoo namu 388,4
(kapitlu) nodibinana 407,9
nodibintas 10 biedrbas 480,14
nodibints 10 biedrbu 480,14
(vilciena) nolaiana no stacijas 380,14
nomas par reklmu stabiem 410,8
(dziesma plst) no miljonu, miljons, miljoniem cilvku lpm 543,2
(valde) nosldz lgumu ar tirgotjiem 430,10
(k pareizi) nostdma kumeu audzana 379,1
(rakstu) nostt pc piederbas, pc piekritbas 431,4
no svara 408,5
noteikta (nenoteikta) laika noguldjumi 488,2
notiest ko uz nvi 515,6
noturs sarkojumus, sdes 453,2
(is apstklis nevar) novest pie sprieduma atcelanas 414,5
nozmt jaunu ministru 425,6
(spkus) emoai 408,7
emt (neemt) ko nopietni 396,12
paceas jautjums 353,5
pa ievrojami ltm cenm 391,21
(darba disciplna) pamatojas uz apzingu izturanos 535,4
papru tirdzniecbas uzmumi 486,3
(K. Jkabsons te) parda sevi k labs lauku dzves vrotjs 392,11
prbaudanas aparti 407,9
prbrist upi 320,9
prdos armijai nedergos zirgus 375,1
(turpmk tur), paredzami, savu lomu spls ar Katrna 468,8
(biedrbai) paredzti stattu grozjumi 389,15
prjiem eksemplriem vajadzja iepriek parakstties 392,6
par grtiem, par grtu 505,12
prkpt stu 320,9
(uzliek) par pienkumu direktoriem 542,2
(sirdis ir vl) prpilnas atceri 399,10
175
(ierdnis) prskaitts cit noda 417,7
(organismu) prskaot 335,1
(cilvki ir) par slinku, lai ietu 413,10
par spti 383,5
(arodu, valodu) prvalda 353,5
pastv iek tam 458,2
pastvga izstde labiem gzes apartiem 410,8
pavaldbas (ar pavaldbu) iestdes 482,8
pa tik, pa cik 446,8
paturt galv 383,4
paturt prt 383,4
pavasaris iestjas 362,8
pa vasaru, vasar, vasaru 382,17
pc ar 506,1
(sadaljums) pc uzmuma panieka tiesisk veida 486,3
(uzmumu skaits) pc uzmumu panieku tautbm un pavalstniecbm 486,3
pc visa sprieot 422,9
perfektvie verbi 421,5; 436,6
personas, kas nav Anglijas pavalstnieces 440,5
personu un priekmetu reistrs 464,3
(kas) pie apstkiem var radt 418,10
(iztrkums) pie budeta relizanas 401,11
(atrast kdu vl) pie dzvbas 419,5
(paliktu) pie dzvbas 467,6
(nodoklis) pie paumu atsavinanas 401,11
pie (katras) izdevbas 383,10; 440,8; 390,3
pie jaun likuma paskaidro 516,2
(sace) pie klaustjiem smieklus 414,2
(nodarbints) pie koku stdanas 451,6
pie labks gribas 397,14
(prk mjiu) pie labas satiksmes 539,2
(vi) pie labas veselbas 414,2
pie laika 426,8
(pierakstties) pie lekcijm 338,4
(izdevumi) pie malkas sagatavoanas 401,11
(inventrs) pie mea darbiem 401,11
(alga strdniekiem) pie motorza 401,11
pie nelabojamiem jpielieto stingrs rems 404,8
pie nomaksas ldzu jemt ldz lsi 512,1
(brns jsk radint) pie noteiktas krtbas 537,1
(saistti) pie rokm un kjm 397,14
(ievlts par docentu) pie romu filoloijas fakulttes 407,7
(atalgojums) pie ku skaitanas 401,11
pie sievas aizturanas atrasta 398,2
(nolaians var notikt) pie skaidras redzambas 467,6
(aizgdbas punkts) pie slimncas 401,11
(dai vrdi) pie strlnieku deklarcijas 408,8
pie da iedzvotju skaita 422,10
pie m cenm jievro 491,3
pie t paa 463,6
(izdevumi) pie trattu izpirkanas 401,11
(izpildts nves sods) pie trim teroristiem 477,1
176
pie tuberkulzes slimniekiem novrojama 391,24
(lai gan gze) pie ugunsnelaimes pamananas bija nogriezta 436,7
(augi) pie uzglabanas zaud pabas 495,2
(grmata iznks) pie Valtera un Rapas 448,3
pie vardm novrots 331,5
pie visa k var pierast 323,8
pie vistrcgk uztura 409,7
(ielu drkst priet tikai) pie za signla 536,12
pie zemkas augu likmes is aizmums 438,4
(kdi principi uzturti) pie zirgkopbas celanas 403,2
(Leo Delba) 50 gadu nves dienas piemiai 527,1
(nelaiis) piederja biedrbas dibintjiem 394,16
(via) piederja pie tm mksliniecm 407,6
piedert (kam) 450,7
piedert (pie k) 450,7; 544,3
(izrdei) piedvja cieu tas 512,2
piedod grciju 423,7
piedod nozmi 407,7
piedzru stvokl 375,2
piekrist domm 334,2
piekritis liels iespaids 390,9
(organizcijm) piekrt izcilus vieta 390,10
(sacensbai) pielaistas raidlugas 383,12
pielaist kdu 356,2; 461,4
pielikt idru indi 331,3
pielikumi prsdzbai 473,4
piemrot ldzekus 536,9
piensaimnieku sabiedrbu raoanas izdevumi 482,8
piens ir kaitgs, ja tas iegts no govm, kas slimo ar tuberkulzi, un ja taj ir
kaitgu vai lipgu slimbu dgi 513,6
pieprast telefniski 465,5
pierast pie darba 346,9
(paumi) pierobeo jai 425,6
piesavinties zinanas 521,19
piespiedu, piespiesta, uzspiesta kustba 360
pirms bvt kas, izlasait grmatu 463,6
(satiksmi necer trk atjaunot k) pirms 2 dienm 463,6
pirms iedarbint motoru, via 417,9
pirms k iestties kavalerij 440,8
pirms trsi gadi 360
prastja samusi 300 latus, no kuas summas t izdevusi 414,5
(izrdja interesi) pret mziku 461,5
(iegdt) pret skaidru samaksu 410,8
priek gadiem astoi 456,8
(gaismai) priek izplatans telp vajag 482,10
priekrocbu akcijas 488,2
projm esos, prom esos, klt neesos 401,9
pulct iespjami visus audzkus 418,10
quousque tandera abutere patientiam nostram? 410,6
(kad s lapu puses beigs) rakstties 457,2
(vietm) redzas mjias 408,11
177
rinties ar paldzbu 465,4
rinoties ar iem apstkiem 539,2
rezulttus pazioja staru metjiem 412,6
(Latviju) robeo etras kaimiu valstis 450,6
Roma aeterna; Roma altern 407,1
romieu-katou gardznieki 443,9
rpniecbas zmi autolnijai Vec-Milgrvis Ieciems 396,8
saimniecba, ko robeo mes 425,6
saimniecbas krize, statistika 491,3
saimnieciska rkoans 491,3
sajmu trsdesmit piecus latus, trsdesmit pieci lati 481,8
saku gramatika Historia Dania vsta 410,4
(tas nenozm o) sankciju nekavjou spk stanos 390,6
(no) sapulcjuamies vairums bija studenti 408,9
(kapitls) sastds no tras peas 382,7
(latvieu) sastvana vcu draudzs 402,11
(valde) sastv no trim locekiem 382,6
(salikts teikums) sastv no vienkriem teikumiem 383,7
sastv organizcij, kas 353,5
sat. un transp. uzmumi uz deiem 486,3
saukt pie krtbas 322,1
(lietas) savest krtb 323,3
savstarpjo apdroinanas biedrbu normlstatti 481,6
sazvejoti 1200 kilogrami mencu 493,2
sazvejots 1200 kilogramu mencu 493,2
sekot padomam 536,7
simt kg sviesta raoanas izdevumi 482,8
skaiti uzrdti miljons latos vai miljonos latu 480,9
skaa priet par skau 337,1
skat. Kalni 391,6
slganas ietaises transformtoru stacijm 407,9
slganas tornis pie Dubultu prceltuves 407,9
slgt mieru, draudzbu 382,2; 430,10
slimbas, ar slimbu gadjumi 485,2
sniegt paskaidrojumus 346,8
(apsdzto) sodja katr liet ar 4 mneiem cietum 392,3
sodt ar naudas sodu ldz Ls 500, apmr 396,11
spriedums nav dots analog liet 414,5
starp citu, cita starp 464,8
(vi) strd(ja) k skolotjs, mctjs 376,7; 339,5
substantvu refleksvs formas 383,11
ai sakarb; ai sakar 338,1
is; tas 393,1
t (lokomotve) aprkota vajadzgm iercm 380,5
taisa izrakumus 406,8
taist sldzienu 323,10; 396,17
tai viet, lai 438,4; 506,2
(pieki) tlu ejou nozmi 436,7
tam, kam aiz prepozicijm 485,2
tas; is 393,1; 440,6
178
tas; vi 362,9; 424,5
tas ir ar pelnti, jo ar via sirds pieder ne tikai zintnei, bet 427,4
tas jau veca lieta 320,12
t vl tlu nebija drgk 407,5
tempertra celsies dai gradi virs nulles 480,3
tvs un mte nomirui; nu bija ne vien brni, bet ar mte mirusi 469,14
tict Dievam; tict uz Dievu 402,16
tiesbas aizturtas 383,6
tirgoties laikrakstiem un papirosiem 412,6
trumi ldzenumos tur tikpat k nav 409,6
Tolstoja 25 gadu aizma atcerei 394,1
trs nciju integrjoie faktori 395,10
trkst stens radt prieks 418,9
trkt (ts trkstot; tai trkstot) 473,5
turpina kristies 318,4
turpina pielikt ples 396,4
un ko ar 397,5
(balstt spriedumu) uz apsvrumiem 414,5
(reat) uz rpasaules iespaidiem 380,12
(dziesmas) uz Aspazijas tekstiem 391,17
(kreditana ) uz atvieglintiem noteikumiem 476,6
(pazeminjm cenas) uz baterijm 395,4
(sadalt) uz citiem principiem 508,2
(pavrdi) uz -isks 423,7
(pirkt) uz izdevgiem noteikumiem 497,1
(pea) uz izsniegtm orderu grmatm 406,10
(stipendija) uz Janevska vrda 436,7
uz jsu rakstu 382,13
(atbildt) uz kairekiem 380,12
(sukuru tagad izsniedz) uz kartim 507,3
(dziedtju pavada) uz klavierm 359,3
(mkslinieks), uz kuu tauta var bt lepna 374,4
rslis uz latvieu un vcu sapraanos 506,6
(iedzvotju skaits) uz laukiem 485,2
(orderi) uz malku 404,12
(skolnu prce) uz nkoo klasi 310,5
(procenti no obligcijm) uz prdotm zemm 406,10
(izgatavoti) uz pastjumu 393,8
uz pavli izdarja 347,4
(vstules) uz pieprasjuma 512,5
uz pilstas valdes lmuma Jsu lgums noraidts 430,10
uz prieklikumu nolma 347,4
uz sava rina 440,8
uz savu galvu 449,6
(ceot namu) uz tdiem noteikumiem 403,3
(kursa starpba) uz tiratm lu zmm 406,10
uz to es esmu lepns 378,15
uz to labko 381,6
(vi ir) uz to spjgs 425,6
(aizdomgas) uz tuberkulzi personas 381,3
(par lekcijm attiecb) uz vagonu elektrisko iekrtu 404,12
179
(apnicis) uz viu klausties 384,6
uz vistrko 423,7
uz visiem laikiem 429,6
(vi cu) uzdeva 430,10
(dumpinieki) uzdeva cu 462,4
(rsts) uzdeva slimnieku 462,4
(uzraudzba) uzlikta prvaldei 542,4
uzmumi, kas nodarbina 50 strdniekus 480,10
uzmumi, kur nodarbinti 50 strdnieki 480,10
uzmumi, kur nodarbints 50 strdnieku 480,10
(jautjumu) uzstdt 374,11
(tautsaimnieku) uzstdts hipotezes 489,2
(pai) uzstjs deklamcijm par 412,6
(kdi principi) uzturti pie Vcijas zirgkopbas celanas 403,2
Vcija, vairs nebdama Tautu savienbas loceklis 421,9
(fakultte) vadsies sav darbb no iem stattiem 470,3
vadties no atzinuma 397,15; 402,12
(sarakstjis vsturi), vadoties no attstbas viedoka 395,7
vadoties no domas apsargt tautu 513,7
(stiprint disciplnu) vadoties no likuma 535,4
pagasta audis vairdamies, via apstaigja kalnu 469,4
(via) vairjs auu skatus 469,4
vairties dzrjus 374,5
vai sievietm izpildms nves sods 374,7
(gandrz) vai uz ik soa 423,7
(Rgai) vajag vairkus tiltus 409,6
valdba prass saimnieciskus un darba tiesiskus upuus 464,10
(latvieu) valsts pilsonisk audzinana 397,18
vrda piln nozm 419,6
Vrdu krta teikum
1) rgulas par vrdu krtu teikum 384,13; 386,1; 324,1
2) augstie bazncu tori; bazncu augstie tori 324,1
3) bazncu augsti tori 324,1
4) eks dergs ar divu no o triju personu parakstiem 476,9
5) Dombrovska atceres nves diena 393,2
6) domintja daidarba doma 401,2
7) gja pa ielas pau vidu 324,1
8) grti prvarams bezcea kalnains apgabals 394,14
9) dens aizieot no ministra Tautu savienbas liets postea 391,20
10) iecelts par stniecbas Berln padomnieku 397,4
11) izdart asins zintnisku analizi 416,7
12) Jelgavas imnazijas pieauguiem direktors 320,8
13) kds etnisku problmu msu zem apcerjums 399,3
14) krtas skaitlenis aiz valdnieka vrda 386,7
15) kundze, kungs priek un pc uzvrda 450,12; 480,7; 508,6
16) (tirgojas) ar kungu, dmu jaunu un liettu veu 384,7
17) labais tva draugs; tva labais draugs 324,1; 328,1
18) lkumainais laimes ce, laimes lkumainais ce 324,1
19) Lokarnas lguma visas paraksttjas 408,6
20) mans labais draugs 324,1
21) msas mais dls; mais msas dls 416,7
180
22) ms eit nerunsim nedz par Dekartu matmatii, fizii, nedz metafizii,
bet viengi par Dekartu filozofu 446,5
23) milzu indgas skas 441,4
24) nodibinta neatkarga no Nankinas valdbas valsts 394,12
25) novietotais Liepj pulks 384,13
26) otr tautas izgltbas neda 324,1
27) personu vrdi un uzvrdi 400,2
28) pieci saimnieka dli; saimnieka pieci dli 324,1
29) piena caurmra tauku procents 491,3
30) pirm Latvij radiobka 386,1
31) publictais vakar lmums 384,13
32) sievieu slepens loto klubs 423,6
33) stalti paceas balt karaa pils; stalti paceas karaa balt pils 324,1
34) . g. 30. marta manam papildu rakstam Nr. 2665 zioju 382,15
35) ie soi ievada Japnas jaunu aktvitti n 390,2
36) telefna galda aparts 378,7
37) tva labais draugs; labais tva draugs 324,1; 328,1
38) trspadsmitais prlabots izdevums 391,2
39) vjas Rgas kausa sackstes 324,1
40) vrdu krta skolu nosaukumos 345,2
41) visi lieli vri; lieli visi vri 324,1
42) mani visi draugi 324,1
43) visi notiestie neesot vis noauti, bet izstti 417,8
44) visi oruden Latvij Maurias prieklasjumi nenotiks 419,8
(kas spj) veicint interesi praktiskam darbam 391,3
(lni), vlk ldz mreni vji 468,8
vest dzvi 397,3; 382,11
vest grmatas pc ameriku sistmas 382,11
vtra aizkavjusi lidotjai ierasties Rg 413,10
viens starp pirmajiem latvieu rakstniekiem 376,8
vilkt konsekvences 412,5
Vias un Pterpils gargajs akadmijs 470,2
vii man netrauc 389,2
vi aizrvies no fotografanas un apmies uzemt visus 392,5
vi ies malkas 341,4
vi iesniedzis lgumu savam priekniekam, un pdjais to noraidjis 455,3
vi; tas 362,9; 424,5
visa atzinba, visu atzinbu 424,6; 434,6; 536,3
vis Barselon gandrz vairs nemaz neesot atrodami srkocii 462,6
vis drzum 536,3
vis sum 424,6
vis klusb 423,7
vis mier 440,8
vis nopietnb 463,6
vis pilnb 424,6
visas izdoans atslga 400,4
visas prn izsniegts brvkartes nav dergas 530,2
visiem bijui jiegd karogi 369,1
(via gaio personbu neaizmirss) visi, kas ar viu iepazinuies 508,1
(ir) visi pamati t domt 502,2
visu vrbu iestu telpm 536,3
181
zaudt kundzbu par savu gribu 478,5
(lgums iesniegts) zem Kalnia vrda 376,5
(iegja Aduj) zem mzikas skam 388,3
(izrdja lugu) zem nosaukuma 397,16
(pazio) zem paraksta 347,3; 535,4
(iegdties dzelzcea bietes) vii uzskata zem sava goda 384,5
(ko sti tiesu palta saprot) zem vrda bufetiks 396,21
ziedojiet aizsardzbai pret uzbrukumiem no gaisa, ziedojiet gaisa aizsardzbai 480,17
ziedojiet pret nvi no gaisa kaa avicijas fondam 384,1
(ja js gribat dabt) zint skaidrbas 378,1
(lgavainis ar tautu meitu) zirg 412,6
Personu vrdi, uzvrdi, vietu nosaukumi
pavrdu rakstba
312,3; 339,2; 40,1; 502,9,10; 505,6
Abuls 403,8
chena, Aachene, Achene 406,1
Adrianopole 406,1
Aglona, Aglyuna, E glna 402,1
Agrigenta, Agridenta 423,1
Aizvolga 538,10
Akropole, Akropolis 462,1; 406,1; 23,1
Alunns, Allunns 440,1
Amudarja 522,5
Andrejs 312,12; 319,2
Andris, Andrs 312,13
Andrupene, Andrupena 471,6
Apgulde, Apgult(n)e, Abgulde 443,1
Apse-Salia 339,2
Aristotels, Aristots 446,2
Aspazija 350,2
Atis, Ats 320,2
Avenrius 312,10
Azija 408,1
Bairons 502,10
Bankava 502,9
Batumi 535,7
Berchtesgdene 421,2
Brsmuia 439,2
B rzmuia 439,2
Bthovens 439,1
Biz 474,1
Bospors, Bosfors 421,1
Brenners, Brenera 440,1
Bris, Briche 413,1
Cempu, Cempju muia 421,3
Cre, Cere 404,1
Criche, Criche 421,3
aikovskis 400,3
erus 503,2
eruti, erut 401,1; 397,8
Delfi 497,2
Dmostens 496,4
Dienvidjeiseiska 521,20
Diirve, Diirbe 400,1
Ddekansa, Dodeknu salas
429,1; 386,2
Doma baznca, Doms, Domu
baznca 402,9
Dona, Dons 378,3
Don Kichots 475,2
Dvra 503,1
Dvina, Ziemeu Daugava 436,1
Dzevs, Ceuss, Ceiss, Zevs 457,5
Eda, Edda 433,1
Eduards, Eduarts 320,5
Elbe, Elba 498,1
Elku jeb Elku muia, Ellerna 452,2
Emlis, Emls 320,3
Erasms Roterdamietis, Erasms fon
Roterdams, Roterdamas Erasms
495,6
Erio 413,1
Esene, Essene 440,1
Etiopija vai Aitiopija, Etiope 397,7
Feifere, Pfeifere 374,1
Jl. Czara Filipu skats,
Filipnu skats 410,5
Frhufs, Vierhufs 441,1
Garibaldi 429,1
Garone, Garona 421,2
Gebelis 320,4
182
Germans, Germanoss 405,1
Ggolis, Ggo 341,8
Gotfrds fon Strasburgs,
Strasburgas Gotfrds 495,6
Grse, Grsa 424,1
ete 423,1
Hacha, Gacha 492,1
Hanftengels, Hanfstngels 439,1
Hbelis 320,4
Hgelis 320,4
Heinrichs, Indriis, Henrijs 394,2
Hliopole, Heliopolisa 406,1
Hrakls; Herkulis 537,6
Herders 320,4
Hipokrats, Hipokrtes 399,8
Hipolita, Hipolta 429,1
Holodna, Holodnaja 500,3
Homrs, Hmers 379,3
Hortijs, Horacijs, Horacis 431,2
Huss 401,1
dens, Idens 386,8
Iuciems, Ieciems 396,8
Indriis, Heinrichs, Henrijs 394,2
Irinopole 406,1
Irkutska 403,16
Ivanovis, Ivanovii 429,1
Izabella, Izabela 439,1
Jgailis, Jagailis 450,1
Jakutska 403,16
Jsmuia 320,11
Jaunoskols 521,20
Jeis, Jeris, Dersis 391,19
Jozuus 312,10
Jpiters, Jupters 423,1
Jukevis 412,2
Kal 503,1
(Pteris) Kanizijs, Kaniss 431,2
Krlis-Arturs Liberts; Krlis
Arturs Liberts 429,4
Kasele, Kassele 418,1
Kaukazija 533,2
Kaukazs 533,2
Kauna, Kaua 322,8
Kerkovius 312,10
Kivi, Kiv, Kv 395,6
Klaipda 380,1
Konstantinopole 406,1
Kopenhagene 421,2
Krasutska, Krasutskaja 500,3
Kristbvrdu saraksti
363,2; 364,2; 365,1; 367,2; 367,3
Kronvaldu Atis, Kronvalda Atis 426,4
Krups, Krupps 433,1
Kurasao 485,2
Kuru mare, Kuru mre 418,4; 463,1
Kziks, Ksiks 439,1
eistutis 320,10
emeres, emei 384,8
Lamas, Lamache 386,8
Latva, Latava, Latva, Latuva 335,8
Lvenis 338,6
Lba, Lbija 354,1
Lielupe 378,3
Liepna, Lipna, Lpna 398,1
Lksna, Leiksna, Liksna 402,1
Lpa, Lippa 456,3; 402,1
Lvni, Livani, Livni
400,12; 418,1; 502,3; 320,11
Lizums, Lzums 399,4
Londona 502,10
Lucka 393,11
Luka 530,1
ubina 393,11
Macdonalds 401,1
Madona, Muoduona (skat. ar FBR
IX, 119) 390,7; 311,5
Mautins, Maljutins 523,7
Manasens 521,17
Ma, Mra 338,2
Masariks, Mazariks 379,2
Matejs, Mateuss 312,9
Mterlinks, Meterlinks 414,1
Mzings, Maasings 403,10
Mazirve, Mazirbe 400,1
Maeii, Moaii, Moeii
348,1; 357,2; 501,1
Mesina, Messina 394,9; 401,1
Mtropole, Metropols 406,1
Milnas Skla, Milnas Skala 491,4
Mlgrvis, Milgrvis 396,8
Momsens, Mommsens 423,1
Mota, Motta 439,1
Murjnis, Murjni 4393
Mussolni 401,1
Nadeda 312,3
Nameisis, Namejs 376,1
183
Neikens 353,4
Nemuns, emans, emane,
emuna, emuns 397,9; 403,8
Neris, Nerisa, eris, erisa,
Nerija 338,6; 406,1; 460,1
Nestors, estors 449,3
Neva 338,6
Nca, Nica 404,1
Ncgale, Nicgale 379,12
Nigerija 485,2
Nla, Nls 378,3
Nurmi, Nurm 401,1
Oiniete 319,8
O'Nls, O'Neils 429,1
Panemune, Paemune 415,3
Prvolga 538,10
Pastis, Passtis 417,1
Pauls, Paulis 320,3
Pvils, Pvuls 446,3
Pestalocijs, Pestalocis, Pestaloci
312,11; 429,1
Petkevis 412,2
Petrovis 412,2
Petss, Ptss 404,1
Pfalce 374,1
Pfeifere, Feifere 374,1
Ppkalonija 483,8
Ptagors 523,3
Poakovis 412,2
Praga, Praha 404,1
Promtejs, Prometjs 414,1
Ptolemajs, Ptolemejs 484,3
Rasins 386,8
Reina, Reins 378,3
Rvele 345,3
Rzna, Razna, Rzna 450,2
Roma aeterna, Roma altern 407,1
Romas Kampaa, Romas Kampaja
489,4
Rne, Rna 421,2
Rosini, Rossini 439,1
Roterdamas Erasms, Erasms
Roterdamietis, Er. no Roterdamas,
Erasms fon Roterdams 495,6
Rbenss 433,3
Rupais 320,6
Ruzvelts, Rzvelts 522,9
Salaca, Salace 395,2
Sankt Gallene, Sv. Gallers 495,7; 496,1
Sankt Gotards 496,1
Sviena, Saviena 418,1
Se da, Sede 317,5
Slija, S la 354,1
Sne, Sna 421,2
Senekka 456,3
Siksta kapella, Sikstnas kapela 489,4
Sirdarja 522,5
Sltere, ltere 466,2
Smetana, Smtana 391,8
Smetna 395,9
Smits, Smiss 388,2
Sfokls, Sofokls 448,4
Skrats, Sokrts, Sokrats 394,6; 391,4
Solovejs lauptjs 533,5
Sprne, Spre 311,5
Spasa vrti 538,12
Stankus 325,2
Stenders 320,4
Strstu Andrejs, Sterstu Andrejs 388,1
Strasburgas Gotfrds, Gotfrds fon
Strasburgs 495,6
Suchumi 535,7
Sup, Supe, Supp 439,1; 474,1
achts 433,2
ksprs, eksprs
386,10; 401,1; 418,1; 476,5
illers 320,4
opns, Schopen 400,3
berts, uberts 439,1; 394,8
manis 394,8
Tallina 345,3
Tartu, Trbata, Tart
401,1; 345,3; 491,2
Tbilisi 535,7
Telva, Tlava 376,1
Termopilas, Termofila 497,2
Tzejs, Tezjs 429,1
Ticho-Brache, Ticho-Brachs 446,2
Tits, Titus 407,1
Traki, Troi 501,2
Treus 402,1
Trikta, Trikte 483,1
Tkidids 413,1
Uilds, Vailds 401,1
si, zi 451,3
Vallija, Valija 392,8
Varakni 402,1
184
Vaingtona 502,10
Vato, Vatto 423,1
Vec-Mlgrvis, Vec-Milgrvis 396,8
Veopolska, Vilopolska 447,4
Venera, Venuss, Venra, Venus
(kalns) 402,1; 407,1; 418,1
Venizels 401,1; 405,1
Vensans; Vensns 417,5
Venta 378,3
Verava, Vrava 415,4
Verbtus 312,10
Verbicka, Verbickaja 500,3
Vrmanes drzs 384,10
Vtauts 320,11; 348,2
Vladigerovs, Vlaigrovs 406,1
Volfs 400,3
Zra, Saara 406,1
Zrbrikena, Saarbrikene 406,1
Zauus, Zauuss 430,1
Zbergs, Seebergs 399,11
Zevs, Dzevs, Ceuss, Ceiss 457,5
Ziemejeiseiska 521,20
Zlaua 502,9
Zubatijs, Subatijs, Subbatijs
391,9; 408,1
Zvrde, Svrde 427,1
ora Sanda, ora-Zanda 394,10
Galotnes un piedki
Adjektvu noteikt un nenoteikt galotne
324,1; 361,2; 385,8; 387,6; 390,2; 399,5; 413,7; 425,5; 428,4; 434,5; 446,10; 478,3; 483,3
Deklincija (iekavs nordts prruntais locjums)
Lietvrdi
Alfonss (viensk. en.) 312,7
Alvis (viensk. en.) 489,1
Antans Rans (viensk. en.) 408,1
Arvds se (viensk. ak.) 391,1
ass (daudzsk. en.) 413,6
augsne (daudzsk. en.) 463,3
auss (daudzsk. en.) 413,6
biedrbu, laikrakstu, lugu,
rpniecbas un tirdzniecbas
uzmumu utt. nosaukumu locana
401,1; 379,6; 399,9
biedrs (viensk. vok.) 520,9
Blaus (viensk. en.) 482,5
Boriss (viensk. en.) 312,7
Buenos Aires (daudzsk. en.) 522,4
Csis (daudzsk. en.) 413,6; 366,13
Dvis (viensk. en.) 450,3
dividende (daudzsk. en.) 382,4
Dzintra (viensk. en.) 469,3
gulsnis (viensk. ak., daudzsk. nm.)
397,10
Gustavs Vasa (viensk. en.) 362,1
Hoda (viensk. en.) 468,1
inde (daudzsk. en.) 502,7
Jnis Krauze (viensk. dat.) 403,4
Janevskis (viensk. en.) 355,1
Jumis (viensk. en.) 389,4; 466,1
kaimiiene (daudzsk. en.) 341,7
kase (daudzsk. en.) 366,13
Katilna (viensk. en.) 362,1
Kiprs Petrausks (viensk. en.) 411,8
klase (daudzsk. en.) 494,8
kvts (viensk. en.) 334,8
audis (daudzsk. nm.) 483,1
Markus (viensk. en., dat.) 418,2
mte (daudzsk. en.) 383,1
melnkreklis (viensk. en.) 401,3
ministrs (viensk. ak.) 391,10
Morze (viensk. en.) 411,8
omnibuss (viensk. en.) 328,4
pase (daudzsk. en.) 366,13
pazia (viensk. en.) 397,2
pilstas galva (viensk. dat.) 376,4
profesors Zlte (viensk. dat.) 320,1
purvs (daudzsk. nm.) 441,3
(abas) puses (daudzsk. en.) 440,4
rase (daudzsk. en.) 366,13
adeika (viensk. en.) 408,1
Tamsre (viensk. en.) 399,12
Tautmla (viensk. en.) 509,1
Uerovskis (viensk. en.) 355,1
uts (daudzsk. en.) 413,6
Vaitkus (viensk. en., dat.) 386,3
valsts (daudzsk. en.) 413,6
185
zuoss (daudzsk. en.) 366,13
Skaitlei
divi 389,1 desmits 322,7
Vietniekvrdi
is (viensk. lok.) 505,1 tas (viensk. lok.) 505,1
Konjugcija (iekavs nordta prrunt verbu personas forma)

Indiktvs
aicint (tag. viensk. 3. p.) 385,11
aizturt (tag. viensk. 1. un 3. p.) 464,5
apbedt (tag. viensk. 3. p.) 514,2
apbest (tag. viensk. 3. p.) 514,2
apjaust (pag. viensk. 1. p.) 537,4
apsvilint (tag. viensk. 1. p., daudzsk.
1. p.) 408,7
atskrst (pag. viensk. 3. p.) 462,3
bedt (tag. viensk. 1. un 3. p., daudzsk.
1. un 2. p., pag. viensk. 1. un 3. p.,
daudzsk. l. un 2. p.) 346,4; 514,2
best (tag. viensk. 1. p., pag. viensk.
1. p.) 346,4; 514,2
bt (pag. viensk. 3. p.) 400,7
bt (tag. daudzsk. 2. p.) 473,2; 444,2
cept (tag. viensk. 1. p.) 389,4
cient (tag. viensk. 1. p.) 381,7
dstt (tag. viensk. 1. p.) 381,7
diet (pag. viensk. 1. p.) 442,2
dilt (tag. viensk. 1., 3. p.) 396,27
dvst (tag. viensk. 1. p., pag. viensk.
1. p.) 422,1
dzimt (tag. viensk. 1. un 3. p.) 396,27
gstt (tag. daudzsk. 1. p.) 418,3
gt (tag. daudzsk. 1. p.) 418,3
iedvst (pag. viensk. 3. p.) 422,1
irt (laivu; pag. viensk. 1. pers.) 509,2
irt (vle irst; pag. viensk. 3. p.) 509,2
just (pag. viensk. 1. p.) 513,1
katt (tag. viensk. 3. p.) 346,3
kitt (tag. viensk. 3. p.) 346,3
kpt (tag. viensk. 3. p.) 451,4
kristt (tag. viensk. 1. p.) 381,7
zt (tag. viensk. 1. p.) 381,7
lkt (tag. viensk. 1. p., pag. viensk.
1. p.) 385,12
lst (tag. viensk. 1. p., pag. viensk.
1. p.) 334,5
lielt(ies) (tag. viensk. 1. p.) 381,7
loct (tag. viensk. 1. un 2. p.) 442,1
medt (tag. viensk. 1. p.) 381,7
mrt (tag. viensk. 1. p.) 381,7
mstt (tag. viensk. 1. p.) 381,7
moct (tag. viensk. 1., 2., 3. p.) 442,1
nrstt (tag. viensk. 1. p.) 381,7
noritt (tag. viensk. 3. p.) 543,1
prstvt (tag. viensk. 3. p.) 406,4
pelnt (tag. viensk. 1. p.) 381,7
pestt (tag. viensk. 1. p.) 381,7
ptt (tag. viensk. 1. p.) 381,7
plandt(ies) (tag. viensk. 1., 2., 3. p.,
pag. viensk. 3. p., nk. viensk. 3. p.)
389,3
plst (tag. viensk. 1. p., pag. viensk.
1. p.) 428,2
plst(ies) (tag. viensk. 1. p., pag.
viensk. 1. p.) 428,2; 422,1; 385,12
precties (tag. viensk. 1. p., pag.
viensk. 1. p.) 339,4; 381,7
plties (tag. viensk. 1. p., pag. viensk.
1. p.) 339,4; 381,7
pult (tag. viensk. 1. p., pag. viensk.
1. p.) 421,6
roct (tag. viensk. 1. p.) 381,7
slt (tag. viensk. 1. p.) 381,7
sareties (tag. viensk. 3. p.)
437,3; 483,2
saudzt (tag. viensk. 3. p.) 419,2
sirdties (tag. viensk. 1. p.) 381,7
sist(ies) (pag. daudzsk. 1., 2. p.) 385,10
sodt (tag. viensk. 1. p.) 381,7
sokties (tag. viensk. 3. p.) 376,12
strdties (tag. viensk. 3. p.) 521,12
sunt (tag. viensk. 1. p.) 381,7
svtt (tag. viensk.1. p.) 381,7
indt (tag. viensk. 3. p., pag. viensk.
3. p.) 411,5
stt (tag. viensk. 1. p.) 381,7
186
(ie)tilpt (tag. viensk. 1., 3. p.)
521,3; 396,27
trt (tag. viensk. 1. p.) 381,7
trst (tag. viensk. 3. p.) 442,3
vstt (tag. viensk. 3. p.) 410,4
vtt (tag. viensk. 1. p.) 381,7
virt (tag. viensk. 1. p., pag. viensk.
1. p.) 434,2
zeltt (tag. viensk. 1. p.) 381,7
ziest (tag. viensk. 1. p., pag. viensk.
1. p.) 382,20
zvant (tag. viensk. 1. p.) 381,7
zvrt (tag. viensk. 1. p.) 451,7
Impertvs
ciest (daudzsk. 2. p.) 395,8
cirpt (daudzsk. 2. p.) 444,2
kaitint (daudzsk. 2. p.) 341,5
neciest (daudzsk. 2. p.) 395,8
palikt (daudzsk. 2. p.) 494,15
sargt (daudzsk. 2. p.) 384,11
sazinties (daudzsk. 2. p.) 430,3
ssties (viensk. 2. p., daudzsk.
2. p.) 456,11; 490,5
stties (daudzsk. 2. p.) 473,2
sveicint (daudzsk. 2. p.) 341,5
turt (daudzsk. 2. p.) 474,3
Piedki
-ains 421,7; 335,7
-am (divd.) 312,6; 421,6
-dams (divd.) 408,7
-ens, -ena 508,8
-ba 384,17
-ba; -ana 463,4
-gs; -js 379,4; 494,2; 503,3
-i; -tis 541,1; 464,6; 520,3
-(ist)isks
391,15; 384,16; 432,6; 508,8; 521,11
-is, -usi (divd.)
441,2; 430,4; 467,2; 481,3; 483,1; 493,3
-os (divd.)
377,5; 380,9; 388,4; 390,6; 394,18; 403,9;
404,6; 408,7; 456,10; 461,1; 465,1;
493,13; 494,3; 528,4
-ot (divd.) 312,6; 440,4; 451,4; 514,2
-tava; -tuve 383,3
-ums; -ana 466,8
Izruna

,

323,6; 362,5; 366,6; 423,1; 449,10; 502,3
o, , uo 316,1; 408,2
Uzsvars 371,3; 406,1; 429,3; 456,4; 505,6
Rakstba
Adverbi k, t utt. 391,1
Gaie voki un mkstintie ldzskani alfabt 310,2
Lielo burtu lietoana:
atsevii vrdi (nosaukumi) 343,1; 380,7; 381,8; 389,17; 392,2; 505,11;
513,5; 515,5; 544,4
iestu nosaukumi 310,3; 357,1
svtku nosaukumi 318,5
tautu nosaukumi 513,4
Sasinjumi 376,2; 391,18; 404,11; 481,2; 488,2; 515,2; 522,3
187
Interpunkcija
domu zme 395,16; 493,6; 495,4; 518,3
jautjuma zme 315,5; 536,4
kls 493,6; 515,3
kommats
312,8; 319,4; 339,1; 352,0; 370,4,5; 375,7,8,9,11; 376,11; 386,12; 387,4; 389,8a,8b,8c,8d;
390,4; 394,26; 395,16; 397,22; 400,5,11; 411,14; 412,7; 415,8; 417,10; 431,8; 432,8; 434,4;
437,4; 440,9; 446,1,11; 450,13; 451,9; 469,15; 471,1; 476,1; 481,10; 482,9; 492,3; 494,14;
495,3,4; 499,3,4,5; 501,3; 504,3; 505,4; 507,6; 515,7; 516,1; 518,2; 519,5; 523,5; 534,6;
536,5; 538,6,7; 543,8
pdias 321,3
punkts 486,3; 322,3
smikls 358,1; 493,9
188
Satura rdtjs
Priekvrdi................................................................................................................................ III
Su dalbnieku saraksts........................................................................................................... III
Protokolos mintie preses izdevumi......................................................................................... IX
Prof. J. Endzelna rokraksta paraugs ........................................................................................ 10
RLB valodniecbas nodaas su protokoli .............................................................................. 11
Pdjs RLB valodniecbas nodaas sdes protokola attls (sdes dalbnieku saraksts) ....... 137
I. T. K. valodniecbas komisijas su protokoli ..................................................................... 138
L. . valodniecbas komisijas sdes protokols ...................................................................... 138
Beidzamais uzglabjies protokols (sdes dalbnieku saraksts) .............................................. 149
RLB valodniecbas nodaas sds un valodniecbas .............................................................. 150
Rdtjs ................................................................................................................................. 150
Sasinjumi ............................................................................................................................. 150
Atsevii vrdi........................................................................................................................ 150
Sintakse, stils.......................................................................................................................... 169
Personu vrdi, uzvrdi, vietu nosaukumi ............................................................................... 181
Galotnes un piedki............................................................................................................. 184
Lietvrdi ................................................................................................................................. 184
Skaitlei.................................................................................................................................. 185
Vietniekvrdi .......................................................................................................................... 185
Piedki .................................................................................................................................. 186
Izruna .................................................................................................................................... 186
Rakstba................................................................................................................................. 186
Lielo burtu lietoana............................................................................................................... 186
Sasinjumi ............................................................................................................................. 186
Interpunkcija........................................................................................................................... 187

Endzelīna Atbildes

Uploaded by

Document Information

Original Title

Copyright

Available Formats

Share this document

Share or Embed Document

Sharing Options

Did you find this document useful?

Is this content inappropriate?

Copyright:

Available Formats

Endzelīna Atbildes

Uploaded by

Copyright:

Available Formats

u

You might also like