MAZS SKOLAS

Jo ms tur dzvojam jeb mazs skolas var!

Lvija Grosberga-Taubere, skolotja, urnliste

azo skolu prstvjiem ir idejas, k turpint savu eksistenci t, lai t sniegtu iespjas un atbalstu apkrtjs kopienas cilvkiem ar mri uzlabot dzves kvalitti. Jautjums par mazo skolu izdzvoanu situcij, ka skolnu skaits arvien samazins, bet finansjums ir piesaistts skolnu skaitam, vl joprojm ir aktuls. Tau risinjumi tiek meklti, un galvenokrt td, ka cilvki ir ieinteresti veidot sakrtotu, iespjm bagtu vidi, kur dzvot.
Skolas vrds ciemojs Sorosa fondaLatvija (SFL) rkotaj vasaras nometn, kur pulcjs iniciatvas Prmaiu iespja skolm 2. krtas dalbnieki, kopum prstvji no 41 projekta. SFL iniciatvas vadtja Aija Tna skaidro: 2. krtas Skola k kopienas attstbas resurss mris ir veicint mazo skolu attstbu par daudzfunkcionliem kopienas izgltbas, kultras un socil atbalsta centriem, rosinot pavaldbas un vietjo sabiedrbu izmantot mazs skolas k intelektulu un fizisku resursu novada attstbas kontekst, kas var nodroint iedzvotju vajadzbm atbilstou pakalpojumu klstu un veicint uzmjdarbbas attstbu. oreiz par trim projektiem, kuros pierds, ka labas idejas savienojum ar aizrautgiem cilvkiem vienmr atrod dzirdgas ausis un draudzgus atbalsttjus. Mcmies, strdjam, dzvojam kop Valkas novada pagastu pamatskolu projekts Valkas novada pavaldba projekta otraj krt startja ar etrm pamatskolm (remes pamatskola, Kru pamatskola, Ozolu pamatskola un Vijciema pamatskola), kuras vieno tas, ka tajs katr mcs aptuveni 50 skolas vecuma brnu un darbojas pirmsskolas iestdes. Projekt noritja praktisks apmcbas Latvisks dzveszias rokdarbos, kokapstrd, floristik, kulinrij, mksl un datorzinbs. Dzintra Auzne, Valkas novada izgltbas prvaldes vadtja, ststa: T ir iespja, kas ir jizmanto, lai skolas vartu apliecint sevi k darboties spjgas iestdes. Sevis pierdana, pardana, uzdrkstans, ar tas, ka skolas ierauga, ka var darboties plak mrog. Ms jau daudz darm savs skols, bet t iet ierasta ikdiena, tau, kad paraugmies uz citu skolu pieredzi, tad saskatm ar sav darb to vrtgo! Projekt iesaistti dadu vecumu pagasta iedzvotji. Radoo nodarbbu vadtji ar ir no pagasta iedzvotju vidus. Tie ir gan vecki, gan vecvecki, gan skolotji, ar amatnieki. Kru pamatskolas direktore Ieva Crule ststa: Gribjm iesaistt notiekoaj ne tikai skolnus, bet viu veckus un vecveckus. Piemram, kulinrijas nodarbbas vadja kda skolna vecmmia. Ar pati Kru pamatskolas direktore, kas amata pienkumus ska pildt tikai gada august, skotnji iesaistjs projekt k mamma, jo brni sauca ldzi darboties. Jau pirms projekta Kru pamatskol bija skts darbs pie labu ideju stenoanas, piemram, bikopbas. Skolai ir savas biu saimes, bedrzs, kur brni pai iet, piemram, uz rudeni sagatavot beltes. Vecki iesaists bikopbas nodarbbs. Dz. Auzne: Viens no mriem aj projekt ir pardt, ka dakrt, atceroties pamata prasmes, ts var kt ar par pamatu jaunam uzmumam vai jaunas profesijas apganai. Projekta dalbnieki apgst dadus rokdarbus, veido izstdes un piedals tirdzios, kas ir jauns solis, jo cilvki pamazm uzdrkstas piedalties gadatirgos ar savu produkciju. Tas bs atspriens vism iesaisttajm skolm. No piesaisttajiem ldzekiem ir apmaksts nodarbbu vadtju darbs, k ar materili nodarbbu nodroinanai. Skolm ir izveidota materili tehnisk bze ir nopirktas ujmanas, virpas, mikseri, ledusskapji un citi nepiecieamie ldzeki. Ieguvumi pagastu kopienm ir acmredzami. Skola tie vrda nozm kst pieejama un atvrta t strd ar pcpusdiens un vakaros, nodroinot iespju saturgi pavadt laiku, mcoties un 6

savstarpji kontaktjoties. Cilvku aktivitte ar kst arvien labka. Dz. Auzne sprie: Ir jmaina domana. Ja ms nedarsim pai uz vietas, neviens klt nepieness. Cik ms pai bsim stipri un prliecinti un iesim ar savu ideju uz prieku, tik ms ar pastvsim. Vietjs tradcijas, kopienas pastvana ir nodroinma tikai tad, ja brni agrn vecum pavada laiku mjs, sav pagast. To preczi raksturo tas, ka skolas paskumi, tdi k Ziemassvtku koncerts, Mmidienas paskums vai izlaidums, ir visa pagasta paskumi, uz kuriem sank kop gandrz visi iedzvotji. Tautskola un brv laika centrs Kusas pamatskol, Aronas pagast Agris Srs, Kusas pamatskolas direktors, skaidro: Domjam, k uzturt dzvbu skol, jo ar brniem vien telpas nevar piepildt. Td piesaistm jaunas mrgrupas pieauguos. Ar projektu paldzbu piesaistm finansjumu, dodam iespju skolotjiem pavrt plakus apvrus, lai veidotos starptautisks redzjums uz izgltbas un sabiedrbas procesiem. Esam vieni no pirmajiem, kas ska piedalties projektos, ir uzkrta diezgan liela pieredze, ar kuru labprt dalmies. Skol patlaban mcs 86 skolni. Ir izveidots brv laika centrs un tautskol sktas septias pieauguo mizgltbas programmas, skola ir iesaistjusies ar starptautisk aprit, darbojoties ne tikai SFL, bet ar Comenius, Gruntvig un citos projektos. Brv laika centr ir pieejamas galda sples, galda futbols un hokejs, virtuves strtis, ko ir oti iecienjui jauniei, mzikas instrumenti. Skolas laik centru apmekl prsvar skolni, skolas absolventi ir biei viesi, tau ar seniori aktvi iesaists, nk ar savm idejm, piemram, piedals nodarbbu cikl, kur tiek svinti svtki pc latvieu tradcijm. Ir izveidota imenes skola pirmsskolas vecuma brnu un imeu atbalstam. Tiek organiztas interesantas nodarbbas gan brniem, gan viu veckiem, piemram, par savstarpjm attiecbm. Tiek plnots iegdties pirmsskolas vecuma brniem paredztas attstos rotalietas. Viens no apakprojektiem cilvku aktivittes palielinanai ir satikans punkti, kas izveidotas vairks pagasta
Agris Veckalni; vietne: www.estars.lv

apdzvotajs viets un kur cilvki var sankt kop. Projekta noslgum paredzta ekskursija, kuras laik visi interesenti vars apmeklt visus centrus, un noslgum notiks latvisko danu vakars ar ugunskura kurinanu. Noris darbs pie uzmjdarbbas skanas. Apvienojot privto (lauku saimniecbas Lejaskupri) un sabiedrisko (SFL projekts) finansjumu, ir iegdts vanas aparts. Jau ir veikti izminjumi un sagatavota pirm produkcija vtu augu un ogu maisjums bez konservantiem no pau laukos audztiem produktiem. Ir izstrdts nosaukums un logo Kusas nais jeb Kussen. Darba gait atkljies ar parfimrijai nodergs vto augu un ogu blakus produkts. Ir plni par mazas bodtes atvranu, kur vars tirgot vto augu maisjumu Kussen un produktus, kurus veido intereu grupu prstvji, kas darbojas tautskol, mkslas un keramikas izstrdjumus, rotaslietas. Nc ldzi, darsim kop! Allau pamatskolas projekts Skolas darbinieki izveidojui SFL atbalsttu paaudu saliedanas, kop banas, amatu prasmju apganas un gadskrtu svinanas projektu. Skol mcs vairk nek 100 skolnu, tau skolas atraans vieta ir netlu no citm izgltbas iestdm. Skolai jau ir pieredze, veicot sabiedrisks dzves uzturanas funkcijas, kamr Allaos nebija bazncas, skolas zl notika dievkalpojumi un bija pieejama svtdienas skolia brniem; vietjie deju kolektvi izmantoja skolas telpas minjumiem. Tika dibints Allau pieauguo apmcbas centrs, kur, piemram, tika piedvts apgt iemaas autokursos vai datorkursos. Direktora vietniece audzinanas jom Inra Paegle secina: Tagad baznca ir uzcelta, tautas nams darbojas, ir brnudrzs, tau ms turpinm strdt pie t, lai kopiena turas kop imenes, it sevii aicinm iesaistties vecko paaudzi. T ir tapis paaudu saliedanas, kop banas, amatu prasmju apganas, gadskrtu svinanas projekts. Mizgltbas nodarbbu skait ietilpst ziepju vrana, lakatu auana, tamborana un drzu un ainavu veidoana. Skol notiek vecmmiu pcpusdiena, kad uz koncertu un saviesgu pasdanu tiek aicinti visi pagasta seniori. Tika organizta izstde, kur bija izlikti aplkoanai vecmammu lakati. Ar mlestbu tiek veidoti labdarbas paskumi cilvkiem ar gargs attstbas traucjumiem no socils aprpes centra, tdjdi ar tiek veidots pozi7

tvs sabiedriskais viedoklis par dadu grupu integranu. Projekta ietvaros apgstot dadus amatus, tika sarptas dvanas socil aprpes centra iemtniekiem apgleznotas zda alles, rotas, saldumi. Direktora vietnieces izgltbas jom Ainas Kepleres lolojums ir dabas taka izkopta egu aleja, kuru stdja par godu pirm Latvijas prezidenta viztei Allaos. Taj starp dadm citm aktivittm

ir putnu vrotava du siena ar spraugm, pa kurm var redzt putnu barotavas, varu koncertzle, dadu su vietas, reti augi, vngliemei. A. Keplere ststa: Domjam par to, k veidot dabas nodarbbas, lai gtu ar papildu ienkumus. Plnojam piedvt skolm dabas nodarbbu par simbolisku samaksu. Pilstniekiem bs nodergi!

Kurp ejam? Kpc ejam? Vai vispr ejam?

IZGLTBAS POLITIKA

Inese Matisne, urnliste

zgltbas un zintnes ministrijas (IZM) mjaslap: http://izm.izm.gov.lv/ministrija/ lidzdaliba/10248.html publiskai apsprieanai ir piedvts Izgltbas un zintnes ministrijas (IZM) izstrdtais Izgltbas attstbas pamatnostdu projekts 2014.-2020. gadam (turpmk Pamatnostdnes), pirms tas nonks Valsts sekretru sanksm.
Vairk nek 100 uzdevumi 12 rcbas virzienos Kda bs visprj izgltba 2020. gad? ar vairk nek 100 rezultatvajiem rdtjiem. Pagai Radou domanu un problmrisinanu veicidm vl projekta lmen, it sevii rezultatvo rdtnoa. ju jom, inform IZM Politikas iniciatvu un attstbas Svevalodu un IKT prasmes attstoa. departamenta direktores vietnieks Rdolfs Kalvns. DMR mcbu proces integrjoa. Savukrt Saeimas Izgltbas, kultras un zintnes stenota ar jauniem un 21. gadsimta mcbu komisijas vadtja Ina Druviete to vrt k vienu no metodes prvaldoiem pedagogiem. labkajiem pamatnostdu projektiem, kds ir bijis. Caurspdga sav prvaldb un balstta uz moMsu spkos ir o dokumentu uzlabot, uztivtu skolu vadbu. sver profesore I. Druviete. Pamatnostdnes nedubl Objektvi, zintniski korekti un cikliski monitoNacionlaj attstbas pln rakstto un ir viengais rta. stratiskais dokuments, kuru apstiprina Saeima, Iekji un ar citiem izgltbas veidiem harmonitd ir cerba, ka tas iegs ar plaku sabiedrbas zta. ievrbu. eogrfiski un socilekonomiski pieejama. Ministrija aicina uz Pamatnostdu sabiedrisko Individualitti un talantu attstbu stimuljoa. apspriedi, kas notiks 2013. gada 9. septembr Izgl Jaunieu karjeras izvli atbalstoa. tbas un zintnes ministrijas Lielaj zl (2. stv) Demokrtiska un pilsoniska. plkst.11:0013:00. Dadas socils grupas iekaujoa. Godgu atalgojumu nodroinoa. Izgltbas politikas 2014-2020 pamatmri: Paaugstint izgltbas vides kvalitti, veicot sa- Kda bs profesionl izgltba 2020. gad? tura pilnveidi un attstot atbilstou infrastrukt Darba vid balsttas izgltbas pieeju attstoa. ru; Optimli pieejama un balstta reionlaj PIKC Veicint vrtbizgltb balsttu indivda profetkl. sionlo un socilo prasmju attstbu dzvei un Jaunieu karjeras izvli atbalstoa. konkurjoai darba videi; Fiziski un tehniski modernizta atbilstoi nozaUzlabot resursu prvaldbas efektivitti, attstot res darba praksei. izgltbas iestu institucionlo izcilbu. Balstta uz NEP sadarbbas modeli. DMR mcbu proces integrjoa. 8