Professional Documents
Culture Documents
Rga, 2016
Aleida Assmann
DAS NEUE UNBEHAGEN AN DER ERINNERUNGSKULTUR
Eine Intervention
Verlag C.H.Beck oHG, Mnchen 2013
Reemtsma, Jan Philipp. Wozu Gedenksttten? Aus Politik und Zeitgeschichte, 2526, 2010, 3.
Margalit, Avishai. The Ethics of Memory. Cambridge, MA: Harvard University Press, 2003, pp. viiix.
Dialoiska aizmirana
Jautjumu atcerties vai aizmirst uzdevis ar sens vstures ptnieks Kristians
Meiers (Christian Meier) sav grmat Das Gebot zu vergessen und die
Unabweisbarkeit des Erinnerns (Prasba aizmirst un atcerans nepiecieamba).
3
Margalits vl nodala atirbu starp covering up un blotting out un dod priekroku pirmajai
formai. Par pieemamu iespju vi uzskata negatvas pieredzes noklusanu, nevis ts aizmiranu.
Taj vi aicina par kultras sasniegumu uzskatt nevis atceranos, bet gan
aizmiranu, vienlaikus izteikti uzsverot, ka Auvica ir izmums.4 Meiera tze par
aizmiranas svtgo dabu ir kuvusi par pastvgu tmu katr vcu diskusij par
atmias kultru, vienlaikus neemot vr to ierobeojumu, ko autors ielicis jau savas
grmatas nosaukum. Meiera grmata lielkoties tiek lasta nevis k vstures
ptjums, bet gan izmantota k vlams, zintniski pamatots arguments pret vcu
atmias kultru.
Par ko tiei ir runa aj grmat? Meiera izejas pozcija ir pilsou kara
situcija. Via galven tze: atcerans alla tiek uzskatta par ldzekli, kas kav
vardarbbas atkrtoanos. Bet faktiski tiei atmia ir t, kas iesaistto prtos uztur
destruktvu eneriju. No s premisas tad ar izriet nepiecieamais secinjums: ja
atcerans uztur naidu un vlmi atriebties, tad aizmirana var nomierint
konfliktjos puses un ievadt izdzvoanai svargo reintegrcijas fzi. Protams, valsts
nevar ietekmt savu pilsou personisks atmias, bet, draudot ar sodu, t var aizliegt
publisk diskurs uzplst vecas brces, lai ar vecajm spm un naidu mobiliztu
jaunus aizvainojumus un agresiju. da samierinanas prakse ar pankumiem tika
stenota Atnu pilstvalst pc Peloponsas kara.5 Tur pat tika radts jauns vrds
dai aizmiranas normai. Mnesikakein burtisk nozme ir atcerties slikto un
Atnu juridiskaj valod tas nozm atcerans aizliegumu k komunikcijas
aizliegumu un ldz ar to publisku cenzras aktu sabiedrbas lab. Ar o grieu vrdu
tiek saprasts kaut kas pavisam specifisks: turpmk publiski nedrkst piemint
netaisnbu un cieanas, ko viena puse nodarjusi otrai. Tdjdi jaunais likums novr
paviktimizciju un emocionlu upura statusa kultivanu, kas vartu raist atriebbas
alkas un atjaunot vardarbbas ciklu.
Meiers prliecinoi parda, ka vec politisk gudrba Eirop tikusi praktizta
vairkkrt. Es vartu nordt ar uz ekspru, kur vien no savm vsturiskajm
drmm si un kodolgi etros pavles izteiksmes vrdos formuljis svtras
Meier, Christian. Das Gebot zu vergessen und die Unabweisbarkeit des Erinnerns. Vom ffentlichen
Umgang mit schlimmer Vergangenheit. Mnchen: Siedler Verlag, 2010.
5
Sal.: Loraux, Nicole. La Cit divise: L'oubli dans la Mmoire d'Athnes. Paris: Payot, 1997; Smith,
Gary & Emrich, Hinderk M. (Hrsg.). Vom Nutzen des Vergessens. Berlin: Akademie-Verlag, 1996; Smith,
Gary & Margalit, Avishai (Hrsg.). Amnestie, oder Die Politik der Erinnerung. Frankfurt/M.: Suhrkamp,
1997.
Shakespeare, William. Richard II (I, 1, 156). In: The Complete Works of William Shakespeare, ed. by W. J.
Craig. London: Oxford University Press, 1959, p. 382. (Nu deriet mieru, aizmirsts, piedots viss, sk.:
eksprs, Viljams. Riards II. No angu val. tulk. Jkabs Jansons-Saiva, Aivars Jansons-Saiva. Grm.:
eksprs, Viljams. Kopoti raksti, 2. sj. Rga: Latvijas Valsts izdevniecba, 1963, 360. lpp.)
50. gadu un 60. gadu pirms puses sabiedrbu raksturo t dvt pagtnes
prvarana, k to sauca tolaik, bet msdiens raksturo k svtras pavilkanas
politiku. Raugoties no vcu perspektvas, 50. un 60. gados pagtne nozmja vainu,
ko ar kompenscijm, diplomtiskm attiecbm ar Izralu, miera kustbu Aktion
Shnezeichen un citm aktivittm cerja noldzint vai vismaz atstt pagtn.
Judt, Tony. The past is another country: Myth and memory in postwar Europe. Daedalus, 121,
Fall 1992, 83118, eit 87., 89. lpp.
8
Churchill, Randolph S. (ed.). The Sinews of Peace: Post-War Speeches by Winston S. Churchill. London:
Cassell, 1948, p. 200. (Pateicos Marko Duranti (Marco Duranti) par o nordi.)
Tolaik, k vairkkrt uzsvris Hermans Libe (Hermann Lbbe), aizmirana notika nevis
automtiski, k ms darm tagad, pieldzinot to izstumanai no atmias, bet
gansaska
ar
tobrd
valdoo
visprpieemto
domanu
progresa
un
Assmann, Aleida. Ist die Zeit aus den Fugen? Aufstieg und Niedergang des Zeitregimes der Moderne.
Mnchen: Hanser Verlag, 2013.
grti ebreju tautai to pieemt. Bet, ja lab griba netiek atzta, tad no t nekas labs
nevar sankt.10
urnlists Hanss Ulrihs Kempskis (Hans Ulrich Kempski) pierakstjis du Adenauera izteikumu
Telavivas apmekljuma laik: Nacisma gados tika nogalints tikpat daudz vcieu, cik ebreju .. Tagad
mums vajadztu o laiku aizmirst. (Adenauer, Konrad. Die letzten Lebensjahre 19631967. Briefe und
Aufzeichnungen, Gesprche, Interviews und Reden, Bd. 2: September 1965 April 1967, bearb. v. Hans
Peter Mensing. Paderborn: Ferdinand Schnigh, 2009; Blasius, Rainer. Akten zur Auswrtigen Politik
der Bundesrepublik Deutschland, 1966. Mnchen: Oldenbourg, 1997).
11
Arendt, Hannah. The Origins of Totalitarianism (1951); eit citts no latvieu izdevuma: rente,
Hanna. Totalitrisma izcelsme. No angu val tulk. Juris Balduniks. Rga: Elpa, 2000, 9. lpp.
12
rente, Totalitrisma izcelsme, 11. lpp.
10
15
veido intelektulo pamatu jaunai atmias kultrai. T gan izveidojs nevis 1950.
gad, kad tika sarakstta grmata Totalitrisma izcelsme, bet gan tikai pc
trsdesmit vai etrdesmit gadiem 80. un 90. gados. Tik ilgs laiks bija nepiecieams,
lai notiktu prbdes vrtbu un laika orientcij, izbltu ststs par progresu un
nostiprintos visprja sapratne par to, ka t patiesi ir stenba, kur ms dzvojam.
13
No nves nometu pelniem ir izaudzis grotesks jauns atzanas koks, un ms visi esam
nogarojui t rgtos augus un zinm to, ko nezinja msu priektei: ja ir iespjams tas, tad
iespjams ir viss. Yerushalmi, Yosef H. Diener von Knigen und nicht von Dienern. Einige Aspekte
der Geschichte der Juden. Mnchen: C. F. von Siemens Stiftung, 1995, S. 55.
14
rente, Totalitrisma izcelsme, 11. lpp.
15
rente, Totalitrisma izcelsme, 11. lpp.
11
16
12
jdzienus
svtras
pavilkana,
pagtnes
prvarana
un
Hartman, Geoffrey H. (ed.). Bitburg in Moral and Political Perspective. Bloomington: Indiana University
Press, 1986.
18
Frei, Norbert. Vergangenheitspolitik: Die Anfnge der Bundesrepublik und die NS-Vergangenheit,
2. Aufl. Mnchen: C. H. Beck, 1997; Wolfrum, Edgar. Geschichtspolitik in der Bundesrepublik Deutschland:
Der Weg zur bundesrepublikanischen Erinnerung 19481990. Darmstadt: Wissenschaftliche
Buchgesellschaft, 1999.
13
14
Prskatu par m aktivittm sk.: Hazan, Pierre. Das neue Mantra der Gerechtigkeit. Vom
beschrnkten Erfolg verordneter Vergangenheitsbewltigung. Der berblick. Deutsche Zeitschrift
fr Entwicklungspolitik 43 (1/2), 2007, 1022, kas veltts jautjumam par taisnguma
atjaunoanu pc konfliktiem. Raksts pieejams ar: http://www.derueberblick.de/ueberblick.archiv/one.ueberblick.article/ueberblick28e0.html?entry=page.2007
01.010
15
Patiesbas komisiju modelis tika radts Dienvidamerik, kad 20. gs. 80. un 90. gados
tdas valstis k le, Urugvaja un Argentna prtapa no militrm diktatrm par
demokrtijm. o diktatru upuri aktivizja cilvktiesbu paradigmu un uz s vrtbu bzes
izveidoja jaunus politiskus jdzienuscilvktiesbu prkpums un valsts terorisms. Uz
pamata tika nodibintas izmeklanas komisijas, no kurm vlk tapa Patiesbas komisijas.
Sav darbb ts pavs uz vsturisks patiesbas prveidojoo spku un ldz ar touz aktva
atmias darba nozmi. Atcerties, lai neatkrtotu (nunca ms) kuva par visprju politisku
un kultras imperatvu. Tika izveidots jauns un ietekmgs upuru diskurss, un aj proces liela
nozme bija cilvktiesbu paradigmai. Jaunais cilvktiesbu prkpumu upuru diskurss
nomainja tradicionlos politiskos iru cas, nacionls revolcijas un politisko
antagonismu naratvus.
Visu pamatvrtbu centr tagad atrads cilvka cieas universl vrtba personas
fiziskaj un socilaj integritt. Ldz ar o universlo vrtbu atzanu rads jauna politisk
darba krtba, kur pirmo reizi tika kritiztas ar citas valsts vardarbbas formas, piemram,
rasu un dzimuma diskrimincija, k ar pamatiedzvotju apspieana. da vrtbu maia
kuva par svargu simbolisko resursu, lai jdzienu noziegums pret cilvcbu ievadtu
globlaj tiesiskaj apzi. Ldzgi transnacionlajai kustbai par verdzbas atcelanu 19.
gadsimt ar iestans par vardarbbas upuriem 20. gs. beigs un 21. gs. skum bija
ieguvusi starptautiskus apmrus. Btisk atirba ir apstkl, ka tagad pai upuri aizstv
savas intereses un pieprasa savas tiesbas uz atzanu un atceranos globaliztaj pasaul.
Viu balsu izplatba un viu publisk redzamba un dzirdamba ir radjuas jaunu globlu
tosu, kas vismaz apgrtina nacionlo valstu politisks elites iespjas stenot represvu
aizmiranas un izstumanas politiku.
Uz jauns atmias kultras pamata funkcionjo globl cilvktiesbu diskursa
izplatba attsts td pa virzien k nule mintie publiskie nolas atzanas akti, kuros
valstu vadtji un citas augstas politiskas amatpersonas atvainojas upuriem par vardarbbas
gadjumiem, kurus pagtn stenojusi viu vadt valsts. das 20. gs. 90. gados aizskts un
vl aizvien turpints prakses gaism nacionlas valstis pirmoreiz ir pieteikuas sevi globlaj
arn k morlas vrtbas cienoas un atbildgas kopienas. Ar eit mums ir darana ar jaunu
atmias kultras formu, kas cilvktiesbu paradigmas ietvaros iztirz drmos vardarbbas
gadjumus nacionlaj un, jo pai, kolonilaj vstur un attiecgi run par vainu.
Sabiedrbs, kas pieredzjuas diktatru, upuru cieanu atzana un atcere tiek
uzskatta par svargu socilu prmaiu un sabiedrbas izlguma elementu, un iem procesiem
ir jskas uzreiz pc politisks sistmas transformcijas. Citiem vrdiem, politiskais prejas
16
process ir jpapildina un jpadziina ar politisks prveides procesu. Jaun kultras ietvar
atmias prakses un rituli var ievadt pagtnes noziegumu iztirzanas norises un tdjdi
pankt to atzanu, k ar prvart sabiedrbu eoo traumatisku pagtni. Tiei uz dm
praksm ir attiecinms (ar jaunu saturu piepildmais) vstures prvaranas jdziens. T
mris pirmm krtm ir tikt gal ar vardarbgo vsturi un atstt to aiz sevis, lai iegtu
kopgu nkotni.
Dialoiska atcerans
Treais modelisatcerties, lai prvartuattiecinms uz valstm, kas piedzvojuas radiklu
vrtbu maiu vai politisks sistmas transformciju, k rezultt ir radusies nepiecieamba
konsolidt saelto sabiedrbu un noskaot to kopgai vrtbu sistmai. Mans ceturtais un
pdjais modelis attiecas uz situcijm, kas sniedzas pri vienas valsts robem. Runa ir par
atmias politiku attiecbs starp divm vai vairkm valstm, kuras saista kopja vardarbbas
vsture. Divas valstis attsta dialoiskas atmias modeli, ja ts vienpusji vai savstarpji atzst
savu vainas dau otras puses traumatiskaj vstur un sav nacionlaj atmi emptiski
iesldz savu atbildbu par otrai pusei nodartajm cieanm.
Tas gan ir rkrtgi liels izaicinjums nacionlajai atmiai, jo parasti t ir organizta
monoloiski. da forma tika radta 19. gadsimt, lai pamatotu un uzsvrtu nacionlo
identitti. Tpc nacionl atmia vienmr ir tendta saaurint vsturi tikai ldz slavenm,
godpilnm vai vismaz pieemamm epizodm. Attiecb uz traumatisko vsturi nacionl
atmia parasti spj akceptt tikai trs sankciontas lomas: uzvartjs, kur pieveicis aunumu,
pretoans kustbas dalbnieks un moceklis, kur cnjies pret aunumu, un pasvais upuris,
kur cietis no aunuma. Viss prjais, kas atrodas rpus m pozcijm un perspektvm, par
akceptta naratva priekmetu nekst vispr vai ar kst tikai ar lielm grtbm, un
oficilaj lmen td tiek aizmirsts.
Nacionls atmias loiku, k jau tas bija redzams aplkoto upuru konkurences un
atmiu cu gadjum, nosaka simptomtisks priekstats par telpas trkumu: pau cieanas
aizem oti lielu vietu un neatstj telpu cieanm, kas nodartas citiem. o nacionls
atmias monoloisko raksturu jau 20. gs. 20. gadu skum kritizja Marks Bloks (Marc
Bloch): Beigsim tau vienreiz mgi ppt te par vienu nacionlo vsturi, te par citu
nacionlo vsturi, nemaz necenoties citam citu saprast. Vi runja par vjdzirdgo
dialogu, kur viens otram sniedz pilngi aplamas atbildes.20 Tau Eirop viena nacionl
20
17
atmia vairs neeksist izolti no citm, t ir nedalmi saistta ar citm nacionlajm
atmim. Atkal un atkal apstiprins atzia: tikmr, kamr katras atsevis valsts nacionls
atmias monoloisk konstrukcija turpina nostiprinties un savstarpji konfliktt, patiesa
Eiropas integrcijas attstba nav iespjama. Uz o situciju atbildi sniedz mans ceturtais
modelis, dialoisk atmia, ko ldzs inkluzvam upura jdzienam un dados virzienos
vrstu atmiu (multidirectional memory) koncepcijai vlos piedvt k treo iespju atmiu
kolziju prvaranai. aj gadjum runa nav par formm, kdas jau ierasts lietot praks
attieksm pret dalto vardarbbas vsturi, bet gan par lielo kultras un politisko potencilu,
ko ietver Eiropas integrcijas projekts.
Eiropas Komisija ir rosinjusi ptnieciskus projektus, kas virzti uz skaidru politisku
mri. Tiem ir jattsta idejas, k stiprint Eiropas pilsou dialogu par dadajm
vsturiskajm atmim un k no das pozcijas veidot vienotu skatjumu uz Eiropas pagtni,
tagadni un nkotni.21 Mans prieklikums ir gaui vienkrs. Es dialoisku atceranos
uztveru visnota pragmatiski k upuru un pridartju izkrtojuma savstarpju atzanu kopgi
piedzvotas vardarbbas vstures kontekst. Uzemot otras puses traumatisks atmias sav
atmi, tiek uzlauztas kompakto un viengabalaino atmias konstrukciju nacionls
robeas.22 Eiropas Savienbas uzbve eit piedv uniklu ietvaru prejai no monoloiskas
atmias uz dialoisku atmias konstrukciju. Psihoanaltiis Aleksandrs Mierlihs savulaik
runja par tik ilgi novilcinto pagtnes apstrdi, argumentjot ar realittes principu; odien
apstrde, emot vr Eiropas valstu savstarpjo tuvinanos, var notikt patrint
temp.23 Riards Senets (Richard Senett) ir uzsvris, ka nepatkamu vstures faktu atzanai ir
nepiecieamas daudzas un dadas pretrungas atmias.24 Tiei eit slpjas paais
potencils, ko piedv Eiropas atmiu ietvars un kas ldz im izmantots tikai aizmetu veid.
Eiropas Savienba pati ir Otr pasaules kara sekas un atbilde uz to. Top arvien
skaidrks, ka s samudints vardarbbas vstures traumatisko mantojumu turpmk vairs
nav iespjams apjgt, lietojot tradicionlo nacionlo atmiu konstrukciju ierobeoto
gramatiku. aj vstur ir daudz faktu, kurus vsturnieki gan zina, bet kuriem nav atradusies
21
18
vieta nacionlaj atmi, jo ldz im pietrcis iekja vai rja spiediena. Te vartu nosaukt
lielu skaitu Otr pasaules kara ausmu darbu, kurus vciei pastrdja kaimiu zems, kur tie
vl joprojm ir pietiekami spilgt atmi. Starptautisks atmias kultras ietvaros ebreji k
upuri ir ienkui visprbas apzi, savukrt jaunks vcu paaudzes obrd tikpat k neko
nezina par vcu agresijas pou un krievu upuriem. Izstd par vrmahta noziegumiem
ekspozciju aizska vien uzbrukums Padomju Savienbai 1941. gada jnij, ar o pau
vsturisko laika robeu savu trs sriju filmu Msu mtes, msu tvi ska ar vcu
televzijas kanls ZDF. dos prskatos regulri tiek aizmirsts iebrukums Polij un
izncino karagjiena izdedzints zemes taktikat ir nepiedodama pavirba, par ko pou
kaimii jtas aizvainoti.
Konrds ullers (Konrad Schuller) aj saistb vlreiz ir atgdinjis par vcieu
atmias baltajiem plankumiem: Polija bija pirmais Hitlera upuris, okupcija maksja dzvbu
seiem miljoniem cilvku, puse no viiem bija ebreji. Ja sastata ar iedzvotju skaitu, neviena
valsts aj kar nav zaudjusi tik daudz cilvku dzvbu. Tikai Izral nakts murgi par msu
mtm un tviem vartu bt vl ausminoki.25 Turklt vl ZDF film ir vairkas garas
epizodes pou valod, kurs atainots pou partiznu radiklais antisemtisms; ts atklj ne
tikai
nepiedodamu
pavirbu,
bet
jau
konkrtas
vcu
problmas
apaubmu
25
Schuller, Konrad. Sie schonen sich nicht. Polen debattiert Unsere Mtter, unsere Vter.
Frankfurter Allgemeine Zeitung, 22.06.2013, 38. ullers uzsver, ka 3,7 miljoni Polijas televzijas
skattju, kas o filmu bija redzjui, par spti sautumu raisoajm epizodm, tomr bija to uztvrui
oti atirgi.
26
Jahn, Peter. 27 Millionen. Zeit Online, Nr. 25, 14.06.2007. Pieejams:
http://www.zeit.de/2007/25/27-Millionen-Tote (pdjo reizi skatts 18.06.2013).
19
Turpinot Kristiana Meiera domu, vartu jautt, kpc to visu vajag atcerties. Vai
nebtu labk izbeigt runas par vism m cieanm un nomierinties? Atbilde uz o
jautjumu ir vienkra: tik ilgi, kamr cilvki, kas pieredzjui traumatisku vardarbbu, to ir
nevis aizmirsui, betglui pretjipadarjui par savas nacionls atmias neatemamu
sastvdau, vienpusja aizmirana no pridartju puses nevar s cieanas vienkri padart
par nebijum. Tiei otrdis asimetrisks vienpusjas atcerans un aizmiranas
attiecbas vl aizvien veido ievrojamu pagtnes nastas dau un turpina deformt Eiropas
iekjo komunikciju. s asimetrisks attiecbas paas ir Eiropas lieux de mmoire, bet ts
nav ietvertas skolu mcbu programms, gandrz nemaz netiek piemintas diskursos un vl
aizvien nav simboliski reprezenttas publiskaj telp.
Monoloisk atmia centr izvirza pau cieanas (atslgvrds: paviktimizcija),
turpret dialoisk atmia sev uzem ar kaimiiem nodarts cieanas. Ar dialoisko atmiu
tiek saprasts nevis kaut kds ilglaicgs tisks atceres pakts, bet gan kopgas (gemeinsame)
vsturiskas zinanas par maingo pridartju un upuru izkrtojumu kopj (geteilten)
traumatiskas vardarbbas vstur. Apvienotajai Eiropai ir nepiecieama ne jau unificta
atmia, bet gan savstarpji savienojami priekstati par Eiropas vsturi. Runa ir nevis par
viendotu Eiropas paraugnaratvu, bet viengi par dialoisku sastatmbu, savstarpju
atzanu un nacionlo vstures priekstatu savienojambu.
Itlieu vsturniece Luza Paserni (Luisa Passerini) aj kontekst ieviesusi svargu
norumu. Via run par shared narratives (jeb kopjiem naratviem) un shereable
narratives (kopgi lietojamiem, savstarpji savienojamiem naratviem).27 Nacionl atmi
balstta dialoisk atmia transnacionlas perspektvas form rso nciju robeas. Tikai
savstarpja upuru un pridartju atzana veido pamatu, lai vartu lkoties kopgas
nkotnes izveides virzien. Kamr vien domins ierobeotas nacionls atmias, Eirop
joprojm valds vjdzirdgo dialogs, lai neteiktuneprtraukti plnjos pilsou kar
atmiu starp. No varomtu un upuru konkurences strupcea, Ptera Esterhzi (Pter
Esterhzy) vrdiem runjot, spj izvest viengi kopgs eiropieu zinanas par mums
paiem k pridartjiem un upuriem.28 Eiropieu transnacionls dialoisks atmias
principu trpgi raksturojis ar cits ungru rakstnieksers Konrds (Gyrgy Konrd): Ir
labi, ja ms apmainmies ar atmim un uzzinm, ko par msu vstures ststiem dom citi
[..] Kopga Eiropas vsture arvien noteiktk kst par visprbas paumu, kas pieejams
27
Passerini, Luisa. Shareable narratives? Intersubjectivity, life stories and reinterpreting the past.
Berkeley Paper, August 2002, 5, 14; citts pc tiesaistes versijas:
bancroft.berkeley.edu/ROHO/education/docs/shareablenarratives.doc (pdjo reizi skatts
15.6.2013).
28
Esterhzy, Pter. Alle Hnde sind unsere Hnde. In: Sddeutsche Zeitung, 11.10.2004, 16.
20
ikvienam bez jebkdiem nacionliem vai cita veida aizspriedumiem.29 Konrda apraksts gan
vl pilnb nebtu attiecinms uz bra situciju, tau vi ir aprdjis to pao potencilu,
ko Eiropas Savienbas kultras ietvars nodroina savm dalbvalstm.
Izralieu autors Amoss Ozs (Amos Oz) reiz rakstja: Ja tas btu man var, tad viss
miera sarunsvai ts notiek Vaj (Wye), Oslo vai jebkur citures dotu skaas tehniiem
rkojumu izslgt mikrofonus, tikldz viena no prrunu pusm sk runt par pagtni. Galu gal
sarunveiem maks par to, lai vii rastu risinjumus tagadnei un nkotnei!30 Dieml
pagtnes prvaranas jautjumi ne vienmr ir tik skaidri noirami no steidzamu nkotnes
problmu risinjuma mekljumiem, k tas eit tiek pieprasts. Tiei otrdiodien atmias
formas vis pasaul visciekaj veid ir saisttas ar jaunu politisku struktru raanos un
jaunu tagadnes un nkotnes perspektvu veidoanu.
68 gadus pc Otr pasaules kara beigm ms varam atskatties uz dadm pagtnes
politikas fzm un formm. Skum valdja noklusana k dialoiska aizmirana. Pc
politisks sistmas maias gan notika galveno kara noziedznieku saukana pie atbildbas
transitional justice gar,31 bet (Rietumvcijas) sabiedrbas iekien, visaptveroi izsldzot
ebreju pieredzi, k iedarbga socils integrcijas stratija tika praktizta piedoana un
aizmirana. Ar abu aukst kara bloku valsts Eiropas ncijas mdza aizmirst bijuos
notikumus. Pienca 80. gadi, un tikai tad holokausts iznca no Otr pasaules kara nas un
nokuva (pasaules) sabiedrbas apzi k 20. gadsimta centrlais noziegums pret cilvcbu.
Svtras pavilkanas un klusanas politika, kas attaisnojas pc pilsou karu simetrisks
vardarbbas, nedarbojas, ja runa ir par ekstrmu vardarbbu radikli asimetrisks attiecbs.
Dialoisk klusana ir stratija, kas balstta uz savstarpju vienoanos, turpret piespiedu
klusana paildzina destruktvs varas attiecbas: t saudz pridartjus un spina upurus.
Otrais modelisilglaicga memorializcijair vsturiski jauna atmias kultras un
atmias politikas forma, kas tika radta k atbilde uz holokaustu. Ldz im neviena cita
traumatisk pieredze nebija pieprasjusi tik absoltu imperatvu: To nekad nedrkst
aizmirst! is imperatvs, kas bv tiltu starp upuru nciju un pridartju nciju, veido jaunu
29
Konrd, Gyrgy. Aufruhr. Rede zur Erffnung des 50-jhrigen Bestehens der Aktion
Shnezeichen am 3. Mai 2008 im Haus der Kulturen der Welt in Berlin. Pieejams: www.asfv.de/fileadmin/asf_upload/aktuelles/Jubilaeum20o8/gyoergy.pdf
30
Oz, Amos. Israelis und Araber: Der Heilungsproze. In: Trialog der Kulturen im Zeitalter der
Globalisierung: Sinclair-Haus Gesprche, 11. Gesprch, 5.8. Dezember 1998. Bad Homburg
v. d. Hhe: Herbert-Quandt-Stiftung, S. 8289, eit 83. lpp.
31
Sk.: Reichel, Peter. Der Nationalsozialismus vor Gericht und die Rckkehr zum Rechtsstaat. In:
Reichel, Peter, Schmid, Harald & Steinbach, Peter (Hrsg.). Der NationalsozialismusDie zweite
Geschichte: berwindungDeutungErinnerung. Mnchen: C. H. Beck, 2009, S. 2261.
21
globlu liecinieku kopienu. Brvprtg apemans mu mos atcerties pieir noteiktam
vstures laikmetam normatvas pagtnes statusu, un sav izpausm t ldzins pilsoniski
reliiskam apliecinjumam. Ldz ar holokausta atceres veidoanos notika politisk un socil
ietvara prorientans no aizmiranas uz atceranos. atcere ir globl mrog
neatgriezeniski prveidojusi politisko sensibilitti. Holokausta atcere ar ts orientciju uz
mu miem un globlajiem mrogiem, k redzjm, ir kuvusi par modeli citu upuru grupu
atmim, tomr daudzos aspektos ts fundamentli atiras.
Proti, 90. gados izveidojs vl viena jauna atmias forma, kuras politiskais un
kultras mris gan ir upuru atzana un godinana, tomr runa nav par atceri uz mu
miem. Tre modea mris ir atcerties, lai prvartu. Runa ir par traumatiskas pagtnes
prstrdanu un izvrtanu, par procesu, kura noslgums ir nevis atcerans pati par
sevi, bet valsts varmcbas transformcija morls atbildbas struktrs, k ar sekmga
upuru un pridartju socil reintegrcija sabiedrb. aujot upuriem runt, atzstot un
emptiski pieemot viu cieanas, iekaujot viu vstures versiju nacionlaj naratv un
simboliski un/vai materili kompensjot pret viiem vrsto pridarjumu sekas, tiek radta
cerba prvart sabiedrbu eou politisk terora (piem., Argentn) vai kolonils
prvaldes (piemram, Austrlij) vardarbbas vsturi. Ttad is treais modelis paredz nevis
ilglaicgu pagtnes saglabanu, bet gan faktisku pagtnes prvaranu, t. i., traumas
prvaranu, izlgumu un atvrtbu kopjai nkotnei.
Pdjais modelis, dialoisk atmia, kuras aprises tikai tagad sk iezmties un kura
pagaidm vl nav kuvusi par noturgu atmias politikas prakses formu, atbilst tai
vsturiskajai realittei, kad divu vai vairku nciju vsturi cauraudusi kopja vardarbba. pai
labas izredzes dialoiskai atmiai ir td valstu savienb k Eiropa; nkotn t, savstarpji
tuvinoties un citam nodarts cieanas atzstot, eit vl intensvk vartu kalpot mrim
drupint nacionlo atmiu monoloisks barjeras un ar diferenctkm un komplekskm
atmias konstrukcijm stiprint transnacionlo integrciju.
Te nu paveras oti btisks lauks, lai mctos cits no cita un pilngotu izgltotbu
vstures jom. Tas, kas pirmajai paaudzei nebija iespjams un ko otr paaudze ignorja,
treaj paaudz vieglk var kt par savstarpji izruntu un emptiski uztvertu tmu.
Zinanas par spm un brcm, ko savm Eiropas kaimitautm nodarjusi pau ncija, ir
svargs prieknosacjums noturgm, pavgm attiecbm Eiropas ietvaros. Tas ved pie
izpratnes un skatjuma no iekienes, kas var nodroint jauna veida un cieku saikni msu
nciju starp. Izpratne par kaimiu traumm, jo pai par pau nodartm,ar t ir
eiropeiska izgltba. Jo dzika bs savstarpj sapratne, jo vienkrka un mazk neirotiska
22
bs Eiropas nciju savstarpj saskarsme. Grieu nievas, kad vii Angelai Merkelei piezm
Hitlera sas, vai ar teju vai septius gadu desmitus ilgus britu dzi neuzticans vcieiem
jau var kt par stereotipiem un nostiprinties no paaudzes paaudz. Bet, ja dus skumus
uztver nopietni, tad tos vartu prstrdt un neprtraukt dialoisks atmias praks
pamazm dzst.