Aleida Asmane

JAUN NEPATIKA PRET ATMIAS KULTRU

(fragments)

Rga, 2016

Aleida Assmann
DAS NEUE UNBEHAGEN AN DER ERINNERUNGSKULTUR
Eine Intervention
Verlag C.H.Beck oHG, Mnchen 2013

Grmatas fragments tulkots un publicts ar izdevniecbas Verlag C.H.Beck atauju

projekta Tavas atmias Latvijas nkotnei multimedila satikans ar kopgo
pagtni ietvaros.
Jebkura veida izmantoana bez izdevniecbas ataujas aizliegta.

Zintnisk redaktore Inta Rozenvalde

Goethe-Institut Riga, 2016
Beata Pakevica/Lga Raituma, tulkojums latvieu valod, 2016

7. nodaa. etri modei traumatiskas pagtnes prvaranai

Atcerties vai aizmirst?

Kop jdziens atmias kultra nostiprinjies aprit, ms lielkoties pasaprotami
pieemam, ka atcerans ir pienkums un ar uzdevums, un tas ir svargs socils un
kultras resurss. im visprpieemtajam viedoklim ir iebildis Jans Filips Rmtsma
(Jan Philipp Reemtsma), kur noraida piemumu, ka atcerans ir laba eo ipso: Ir
jatceras, atcerei piemt imperatva semantika. Bet kas gan atcer ir pozitvs?
Atcerans un aizmirana ir cilvciskas iezmes, kuras nav ne labas, ne sliktas, ts
vienkri paldz tikt gal ar dzvi. [..] Atcerans prieknoteikums ir aizmirana.
Atceri uzskatt par kaut ko labu pau par sevi ir aplamba.1
eit Rmtsmam noteikti ir taisnba. Patiem, ir daudz piemru, no kuriem
kst skaidrs, ka atcerans var kurint naidu, nocietint vai novest depresij. Ttad
vienmr ir svargs atcerans saturs un nosacjumi, no k tad ar atkargs, vai atcerei
ir vai nav pozitvs efekts.
Atcerties vai aizmirst? Kad o problmu apcerja izralieu filozofs Aviai
Margalits (Avishai Margalit) grmat The Ethics of Memory, viam prt nca abu
via vecku atirgs nostjas.

Mte mdza sact:

Ebreji tika neatgstami izncinti. Tas, kas palicis pri no liels ebreju tautas (eit via domja Eiropas
ebrejus), ir nolojami maza daia. Vl atlikuo ebreju vieng godpiln loma ir veidot atceres
kopienas un kt par dvseles svecmtdm, kdas tradicionli tiek dedzintas, pieminot miruos.
Tvs mdza sact:
Ms, vl dzvi palikuie ebreji, esam cilvki, nevis sveces. Cilvkam t ir briesmga nolemtba
eksistt tikai k miruo atceres nesjam. du ceu izvljuies armi, un vii ir pievui lielu kdu.
Mums no t noteikti jizvairs. Labk dibint tdu kopienu, kura vairk dom par nkotni un rea uz
tagadni, nek tdu, pr kuru valda masu kapi.

Izral s nostjas nebija savstarpji izsldzoas, bet gan viena secgi

nomainja otru. Pc 1945. gada noteico un stenot bija tva pozcija. Tolaik Izral
tika dibinta jauna nacionla valsts, kas izdzvojuajiem btu jaunas dzves skums un
1
2

Reemtsma, Jan Philipp. Wozu Gedenksttten? Aus Politik und Zeitgeschichte, 2526, 2010, 3.
Margalit, Avishai. The Ethics of Memory. Cambridge, MA: Harvard University Press, 2003, pp. viiix.

nkamajm paaudzm pavrtu nkotni. uzdevuma veikanai bija nepiecieami

varoi un stipri cilvki ar spcgu politisko prliecbu. dos apstkos nebija
iespjams rpties par holokaust izdzvojuo salauztajiem likteiem, tpc viu
balsm un liecbm ieskum nebija vietas Izralas sabiedrb. Tau pc diviem un,
vl izteiktk, pc etriem gadu desmitiem arvien skaidrk nostiprinjs mtes
pozcija. Jeruzalem notikus Eihmana prvas laik holokaustu prcietuajiem pirmo
reizi rads iespja publiski runt par savm cieanm. Tdjdi vii krietni vien
prsniedza parastu tiesas prvas liecinieku lomu, vii kuva par toreiz vl
neuzraksttas vstures lieciniekiem. Kop t bra izdzvojuie aizvien vairk pievrss
pagtnei, ko tik ilgi bija turjui atstatu no sevis. Rasistiski motivta genocda
vardarbbas upuri nonca uzmanbas un ldzcietbas epicentr. Pc Seu dienu kara
(1967) un Saldzinanas dienas kara (1973) dominjoa kuva mtes pozcija, un
izralieu sabiedrba aizvien vairk prvrts par ritulu atceres kopienu.
Margalits eit paradigmatiski pretnostata divus pagtnes sloga problmas
risinjumusatcerans vai aizmirana, vstures saglabana vai orientcija uz
nkotni.3 Abi risinjumi tomr izrds nepietiekami s komplekss problmas
diferenctai apsprieanai. Ja odien atskatmies uz 20. gadsimta otro pusi, varam
secint, ka traumatisks pagtnes prvaranas formas ir vairkkrt mainjus.
Dados laikposmos atmias politikai bijui oti atirgi uzsvari. Turpinjum es
vltos noirt etrus dus laikposmus un rekonstrut to attiecgs normas un
mrus.
1. Dialoiska aizmirana.
2. Atcerties, lai nekad neaizmirstu.
3. Atcerties, lai prvartu.
4. Dialoiska atcerans.

Dialoiska aizmirana
Jautjumu atcerties vai aizmirst uzdevis ar sens vstures ptnieks Kristians
Meiers (Christian Meier) sav grmat Das Gebot zu vergessen und die
Unabweisbarkeit des Erinnerns (Prasba aizmirst un atcerans nepiecieamba).
3

Margalits vl nodala atirbu starp covering up un blotting out un dod priekroku pirmajai
formai. Par pieemamu iespju vi uzskata negatvas pieredzes noklusanu, nevis ts aizmiranu.

Taj vi aicina par kultras sasniegumu uzskatt nevis atceranos, bet gan
aizmiranu, vienlaikus izteikti uzsverot, ka Auvica ir izmums.4 Meiera tze par
aizmiranas svtgo dabu ir kuvusi par pastvgu tmu katr vcu diskusij par
atmias kultru, vienlaikus neemot vr to ierobeojumu, ko autors ielicis jau savas
grmatas nosaukum. Meiera grmata lielkoties tiek lasta nevis k vstures
ptjums, bet gan izmantota k vlams, zintniski pamatots arguments pret vcu
atmias kultru.
Par ko tiei ir runa aj grmat? Meiera izejas pozcija ir pilsou kara
situcija. Via galven tze: atcerans alla tiek uzskatta par ldzekli, kas kav
vardarbbas atkrtoanos. Bet faktiski tiei atmia ir t, kas iesaistto prtos uztur
destruktvu eneriju. No s premisas tad ar izriet nepiecieamais secinjums: ja
atcerans uztur naidu un vlmi atriebties, tad aizmirana var nomierint
konfliktjos puses un ievadt izdzvoanai svargo reintegrcijas fzi. Protams, valsts
nevar ietekmt savu pilsou personisks atmias, bet, draudot ar sodu, t var aizliegt
publisk diskurs uzplst vecas brces, lai ar vecajm spm un naidu mobiliztu
jaunus aizvainojumus un agresiju. da samierinanas prakse ar pankumiem tika
stenota Atnu pilstvalst pc Peloponsas kara.5 Tur pat tika radts jauns vrds
dai aizmiranas normai. Mnesikakein burtisk nozme ir atcerties slikto un
Atnu juridiskaj valod tas nozm atcerans aizliegumu k komunikcijas
aizliegumu un ldz ar to publisku cenzras aktu sabiedrbas lab. Ar o grieu vrdu
tiek saprasts kaut kas pavisam specifisks: turpmk publiski nedrkst piemint
netaisnbu un cieanas, ko viena puse nodarjusi otrai. Tdjdi jaunais likums novr
paviktimizciju un emocionlu upura statusa kultivanu, kas vartu raist atriebbas
alkas un atjaunot vardarbbas ciklu.
Meiers prliecinoi parda, ka vec politisk gudrba Eirop tikusi praktizta
vairkkrt. Es vartu nordt ar uz ekspru, kur vien no savm vsturiskajm
drmm si un kodolgi etros pavles izteiksmes vrdos formuljis svtras

Meier, Christian. Das Gebot zu vergessen und die Unabweisbarkeit des Erinnerns. Vom ffentlichen
Umgang mit schlimmer Vergangenheit. Mnchen: Siedler Verlag, 2010.
5
Sal.: Loraux, Nicole. La Cit divise: L'oubli dans la Mmoire d'Athnes. Paris: Payot, 1997; Smith,
Gary & Emrich, Hinderk M. (Hrsg.). Vom Nutzen des Vergessens. Berlin: Akademie-Verlag, 1996; Smith,
Gary & Margalit, Avishai (Hrsg.). Amnestie, oder Die Politik der Erinnerung. Frankfurt/M.: Suhrkamp,
1997.

pavilkanas politikas prasbas: Forget, forgive; conclude and be agreed!6 Meiers

norda ar uz samierinanas praksi pc Trsdesmit gadu kara. 1648. gada Minsteres
Osnabrikas miera lguma svargkais formuljums bija: perpetua oblivio et
amnestia. Tdjdi vsture liecina, ka pc pilsou kariem formula aizmirst un
piedot ne vienu reizi vien ir veicinjusi tru politisku un socilu integrciju,
masveida amnestijs neitralizjot iemeslu atkal rasties pretjo puu konfliktam.
Prliecinokais Meiera piemrs ir Pirmais pasaules kar, ko vciei (atirb
no viu Eiropas kaimiiem) atceras pat prk labi. Sistemtiski uzkurinot
aizvainojumus, tika veidota netaisnbas apzia, kas mobilizja agresiju un vcieus
taisn ce iedzina Otraj pasaules kar. Turpret pc Otr pasaules kara tiei
aizmiranas dziedino terapija lika pamatu jaunai Eiropai. Ar piemriem no grieu,
romieu un eiropieu vstures Meiers pamato tzi, ka pc vardarbbas
uzliesmojumiem un pilsou kariem nevis atcerans, bet tiei aizmiranas
dziednieciskais spks var atveseot politisko kopienu un savstarpji samierint
konfliktjos puses.
K Meiers vairkkrt nordjis, dziedino aizmirana tika izmantota ar pc
Otr pasaules kara, lai uzbvtu rietumvcu sabiedrbu un nostiprintu mieru Eirop.
slaicgajai galveno nacistisko noziedznieku kriminlvajanas fzei Nirnbergas
Starptautisk kara tribunla ietvaros sekoja lielks daas nacionlsocilisma
funkcionru un ldzskrjju reabilitcija. Sabiedrotie samierinjs ar jauns
funkcionru elites kdreizjo brnumu, lai aukst kara varas sadaljuma apstkos
paldztu rietumvcu sabiedrbai stenot tru atjaunotni. Pc kara kolektv
noklusana kuva par starptautisku praksi. Piemram, de Golls un Adenauers kop
piema pardes un 1962. gad piedaljs svtaj mis Reimsas katedrl. Ar du
rcbu vii signalizja starptautiskajai sabiedrbai par piedoanu un samierinanos
militros un ticbas jautjumos. Turklt vsturisk notikuma vietas izvle bija oti
simboliska: Ziemefrancijas pilst Reims 1945. gada 7. maij tika parakstts Vcijas
kapitulcijas dokuments, tur atrads enera Eizenhauera galvenais tbs.
Reliiskajam attrans ritulam bija svarga politiska nozmear dialoiskas
6

Shakespeare, William. Richard II (I, 1, 156). In: The Complete Works of William Shakespeare, ed. by W. J.
Craig. London: Oxford University Press, 1959, p. 382. (Nu deriet mieru, aizmirsts, piedots viss, sk.:
eksprs, Viljams. Riards II. No angu val. tulk. Jkabs Jansons-Saiva, Aivars Jansons-Saiva. Grm.:
eksprs, Viljams. Kopoti raksti, 2. sj. Rga: Latvijas Valsts izdevniecba, 1963, 360. lpp.)

aizmiranas paldzbu tika pasteidzinta Rietumvcijas uzemana Rietumeiropas

valstu saim. d kontekst aizmirana bija ldzeklis, lai 20. gs. 50. un 60. gados
prvartu, proti, padartu mazk spgu, traumatisks un vainpilns pagtnes slogu.
Kolektvs noklusanas starptautisko praksi detalizti analizjis politologs
Tonijs Dads (Tony Judt). Aukst kara laik Eiropas valstu nacionl atmia bija
iesaldta abs dzelzs priekkara puss, jo tas bija izdevgi jaunajam Austrumu un
attiecgi ar Rietumu blokam. T k visa atbildbas nasta par karu, t izraistajm
cieanm un pastrdtajiem noziegumiem tika uzvelta vcieiem, citu veiktie
noziegumi kara laik un pc t tika izdevgi aizmirsti.7 Austrumos un Rietumos
gatavba aizmirst turpinjs ldz pat aukst kara beigm. Tomr iziroais bija tas, ka
klusana attiecs ne tikai uz cieanm, kas nodartas sev, bet vispirmm krtm uz
tm, kas nodartas citiem. Ldz ar to reintegrcija Eirop notika uz kopgiem
pamatiem, un par iem pamatiem kalpoja aizmirstie ebreju upuri.
Gatavbu aizmirst pai uzsvrti pauda Vinstons rils sav run 1946. gada
septembr Crih. T liecina, ka, raugoties no tobrd jaunceams Eiropas mjas
perspektvas, Otrais pasaules kar tika uztverts k pilsou kar nciju starp un t
sekas cerja prvart ar sen prbaudto aizmiranas ldzekli. rils iestjs par to, lai
vcieiem un tiem, kas sadarbojs ar Ass valstm, vairs netiktu prmesta pagtne. Pc
tam, kad tika notiesti Nirnbergas prv apsdztie, vi pieprasja izbeigt
izrinanos un paskaidroja:
Mums visiem ir jpagrie mugura pagtnes ausmm. Mums jskats nkotn. Ms nevaram
atauties ievilkt nkotn pagtnes bru un atriebes kres radto naidu. Ja Eiropai jtop izglbtai no
bezgalga posta un totlas bojejas, tad ts glbanas pamat mums jliek akts par ticbu Eiropas
imenei un akts par visu pagtnes noziegumu un maldu aizmiranu.

50. gadu un 60. gadu pirms puses sabiedrbu raksturo t dvt pagtnes
prvarana, k to sauca tolaik, bet msdiens raksturo k svtras pavilkanas
politiku. Raugoties no vcu perspektvas, 50. un 60. gados pagtne nozmja vainu,
ko ar kompenscijm, diplomtiskm attiecbm ar Izralu, miera kustbu Aktion
Shnezeichen un citm aktivittm cerja noldzint vai vismaz atstt pagtn.

Judt, Tony. The past is another country: Myth and memory in postwar Europe. Daedalus, 121,
Fall 1992, 83118, eit 87., 89. lpp.
8
Churchill, Randolph S. (ed.). The Sinews of Peace: Post-War Speeches by Winston S. Churchill. London:
Cassell, 1948, p. 200. (Pateicos Marko Duranti (Marco Duranti) par o nordi.)

Tolaik, k vairkkrt uzsvris Hermans Libe (Hermann Lbbe), aizmirana notika nevis
automtiski, k ms darm tagad, pieldzinot to izstumanai no atmias, bet
gansaska

ar

tobrd

valdoo

visprpieemto

domanu

progresa

un

modernizcijas garatjaunojoi un atvrti nkotnes vrd. No nkotnes tika

sagaidtas pozitvas prmaias un atjaunotne, tas bija centrlais postults
modernizcijas teorij, ko pc 1945. gada k saistou pamatvrtbu orientieri
piema visas Eiropas valstis k Rietumos, t Austrumos.9
Emftisku un nezdou ticbu nkotnei ilustr kda epizode 1966. gada maij.
Bijuais VFR kanclers Konrds Adenauers bija ieradies Izral, s viztes laik viu
Telaviv piema Izralas ministru prezidents Levijs Ekols (Levi Eshkol). Ekols,
izmantojot gadjumu, uzsvra Izralas tautas ilgo atcerans spju. T esot sekas
ilgajm vajanm. Via tauta atceroties gan savus ienaidniekus, gan draugus. Pie
pdjiem piederot via viesis, pai jau, emot vr t ieguldjumu k 1952. gada
Reparciju lgumu arhitektam. Ekskanclers atbildja, ka vi zina par briesmgo
ebreju vajanu nacionlsocilisma laik, it pai td, ka terora gados paam
ncies smagi ciest. (Daudziem vcieiem nav zinms, ka Adenauers un via sieva k
nacistu rema politiski vajtie bijui apcietinti drobas nolkosds drausmgs
eifmisms tika lietots gestapo spdzinanas cietumiem. Via sievas nvi izraisja
apcietinjuma laik iedragt veselba.) Td kanclera amata pildanas laik
Adenauers jo pai eneriski iestjs par samierinanos ar ebreju tautu un franu
kaimiiem.
Tiktl viss krtb. Tomr ts paas dienas vakar ministru prezidenta mjs
noticis negaidts un nepatkams starpgadjums. Namatvs sav galda uzrun teicis:
Izralas tauta gaida jaunas zmes un pierdjumus tam, ka vcu tauta atzst
briesmgo pagtnes slogu. Reparcijas ir vien simboliska atldzba par asiaino
laupjumu. m zvrbm nav izpirkuma, un msu srm nav mierinjuma.
Devidesmitgadgais Adenauers bija satriekts. Ekola uzbrukumu vi uztvra k
apvainojumu Vcijai un reaja uz to ar aicinjumu prvart o zvrbu laiku, ko
nevar padart par nebijuu. Bet tagad mums to vajadztu atstt pagtn. Es zinu, cik

Assmann, Aleida. Ist die Zeit aus den Fugen? Aufstieg und Niedergang des Zeitregimes der Moderne.
Mnchen: Hanser Verlag, 2013.

grti ebreju tautai to pieemt. Bet, ja lab griba netiek atzta, tad no t nekas labs
nevar sankt.10

Atcerties, lai nekad neaizmirstu

Vienlaikus bija dzirdamas ar citas balsis. eit vlos dot vrdu Hannai rentei,
galvenajai jaunas atmias kultras ieviesjai. Laik, kad rils un citi bija noskaoti
uz nkotn vrstu aizmiranas politiku, Hanna rente noformulja jaunas tiskas
atmias kultras koncepciju. Piecus gadus pc Vinstona rila Crihes runas ar
aicinjumu aizmirst Hanna rente publicja grmatu Die Ursprnge totalitrer
Herrschaft (Totalitrisma izcelsme). Priekvrd angu izdevumam via uzrakstja
daus teikumus, kuros vrss pret aizmiranu, un tos var uzskatt par moto un cea
rdtju ai jaunajai atmias kultrai. Jauns atmias kultras ietvara kopumu veido
etri izteikumi.
1. Domjot par Otr pasaules kara ausmm, rente konstatja, ka pastv
radikla irtne, robea, kas iezm zemko vstures punktu, kad visas cerbas ir
miruas. Glui pretji svtras pavilkanas retorikai un cerbu pilnajam skatam
nkotn rente nordja, ka visu civilizciju pamatstruktra ir nonkusi kritisk
punkt, td nekdi nkotnes apsoljumi nesps mums paldzt tikt pri im
slieksnim.11
2. rente konstatja, ka totalitrisma pdj fz ir atkljies absolts
aunums. Via lieto vrdu absolts, jo notiekoo vairs nevar izsecint no cilvciski
izprotamiem motviem.12 Tiem, kuri piedzvoja o rkrtjo vardarbbu, negatv
atklsme nozmja jaunas ras skumu. Vii bija nonkui laikmet, kur iepazina
patiesi radiklo aunuma dabu. Pc rentes citi autori, tostarp ar ebreju izcelsmes
ameriku vsturnieks Jozefs Haims Jerualmi (Yosef H. Yerushalmi), rakstja par
notikuma metafizisko dabu cilvce jau otro reizi ir dusi no laba un auna atzanas
10

urnlists Hanss Ulrihs Kempskis (Hans Ulrich Kempski) pierakstjis du Adenauera izteikumu
Telavivas apmekljuma laik: Nacisma gados tika nogalints tikpat daudz vcieu, cik ebreju .. Tagad
mums vajadztu o laiku aizmirst. (Adenauer, Konrad. Die letzten Lebensjahre 19631967. Briefe und
Aufzeichnungen, Gesprche, Interviews und Reden, Bd. 2: September 1965 April 1967, bearb. v. Hans
Peter Mensing. Paderborn: Ferdinand Schnigh, 2009; Blasius, Rainer. Akten zur Auswrtigen Politik
der Bundesrepublik Deutschland, 1966. Mnchen: Oldenbourg, 1997).
11
Arendt, Hannah. The Origins of Totalitarianism (1951); eit citts no latvieu izdevuma: rente,
Hanna. Totalitrisma izcelsme. No angu val tulk. Juris Balduniks. Rga: Elpa, 2000, 9. lpp.
12
rente, Totalitrisma izcelsme, 11. lpp.

10

koka, oreiz gan ar rgtu pelnu piegaru.13 di interpretjot Eiropas ebreju

nonvanu, Hanna rente jau daudzus gadus pirms mint notikuma nodvanas
par holokaustu un t izvrtjuma vsturnieku konflikta ietvaros ir izclusi to no
atsevia vstures notikuma lmea un paclusi universlas cilvces vstures lmen.
3. Pc rentes domm, negatv atklsme prasa atbildi darbb. o atbildi
via redz cilvka cieas nodroinan politisk, tiesisk un universl lmen:
Cilvka cieai nepiecieama jauna garantija, kas rodama viengi jaun politisk
princip, jaun likum zemes virs, kura pamatotba oreiz jizprot visai cilvcei, bet
t spkam jpaliek stingri ierobeotam, sakotam jaunajos teritorilajos veidojumos
un to kontroltam.14
4. Ldzs ai jaunajai cilvktiesbu politikas formai rente prasja vl vienu
atbildi uz jauno transcendentlo pieredzi un izveidoja savu tiski motivtas atmias
koncepciju.
Ms vairs nedrkstam pieemt tikai to, kas pagtn bijis labs, un saukt to par mantojumu,
atmest slikto un uzskatt to par nevajadzgu balastu, kuru laiks apglabs nebtb. Rietumu vstures
pazemes straume beidzot ir iznkusi virspus un piesavinjusies msu tradcijas godu. T ir realitte,
kur ms dzvojam. Un tpc jebkuri centieni izbgt no drms tagadnes un iegrimt nostalij pc
nesens pagtnes vai labkas nkotnes prieklaicg ignoran ir veltgi.

15

rentes etras tzes

cezra jeb robea, kas iezm civilizcijas sagruvumu,

absolt aunuma negatv atklsme,

jaunas cilvktiesbu politikas nepiecieamba,

tiskas atmias koncepcija

veido intelektulo pamatu jaunai atmias kultrai. T gan izveidojs nevis 1950.
gad, kad tika sarakstta grmata Totalitrisma izcelsme, bet gan tikai pc
trsdesmit vai etrdesmit gadiem 80. un 90. gados. Tik ilgs laiks bija nepiecieams,
lai notiktu prbdes vrtbu un laika orientcij, izbltu ststs par progresu un
nostiprintos visprja sapratne par to, ka t patiesi ir stenba, kur ms dzvojam.

13

No nves nometu pelniem ir izaudzis grotesks jauns atzanas koks, un ms visi esam
nogarojui t rgtos augus un zinm to, ko nezinja msu priektei: ja ir iespjams tas, tad
iespjams ir viss. Yerushalmi, Yosef H. Diener von Knigen und nicht von Dienern. Einige Aspekte
der Geschichte der Juden. Mnchen: C. F. von Siemens Stiftung, 1995, S. 55.
14
rente, Totalitrisma izcelsme, 11. lpp.
15
rente, Totalitrisma izcelsme, 11. lpp.

11

Vardarbbas gadsimta traumatisk pieredze, sacja vied Kasandra, nevis izplns

pati no sevis, bet, glui otrdi, pieprass sev vl oti daudz retrospektvas uzmanbas.
Mums ir jstjas pret pagtnei un apzinti jnes nasta, ko mums uzlicis is
gadsimts.16 Tas nozm, ka pagtne ir juztver ne tikai k nevajadzgs balasts, bet
ar k miruo un viiem nodarts netaisnbas smagums, par ko jatbild ar tagadn.
Kop 20. gs. 60. gadiem aizmiranas politikas pamatjdzienitdi k
pagtnes prvarana un prinodarjuma atldzinanaVFR sastaps ar
pieaugou kritiku un pretestbu. 60. gadu vid sks jauna raterapeitisk diskursa
(Aleksandrs Mierlihs, Zigmunda Freida institta nodibinana), Frankfurtes skolas
kritisks teorijas diskursa (Teodors V. Adorno, Makss Horkheimers un Valtera
Benjamina kopoto rakstu izdoana Suhrkamp apgd), k ar juridisk diskursa (Frics
Bauers k enerlprokurors Frankfurt notikuaj Auvicas prv) ra. Iziroais bija
tas, ka notika radikla skatjuma maia; vairs netika runts un argumentts no
sabiedrbas vairkuma perspektvas, kas bija vrsta uz pridartju cieas
saglabanu, bet gan no ebreju, no upuru skatjuma, kurus dominjoais pagtnes
naratvs ldz tam nebija iekvis. Ar o jauno viedokli identificjs t pckara paaudze,
kura bija sevi pieteikusi 1968. gada protestos, un t vrsa o skatjumu pret savu
vecku paaudzi, kas bija piedzvojusi kara laiku, un ar pret valsti. Atcerans un
aizmiranas konotcijas prej no vecs kultras paradigmas uz jauno turklt vl
mainja savu nozmi un vrtbu. Pirms tam saistb ar Eiropas virzbu uz modernizciju
aizmiranai bija pozitva konotcija, t tika uztverta k atjaunoanas un integrcijas
stratija, toties tagad to negatvi asocija ar noliegumu un izstumanu. Savukrt
atcerans, kas pirms tam tika vrtta negatvi un saistta ar retrospektvu fiksciju,
naidu, atriebbas kri, aizvainojumu un elanos, tagad tika ierindota terapeitisku un
tisku pienkumu kategorij.
1985. gads iezmja nozmgu pavrsienu vcu atmias kultr. To ievadja
Otr pasaules beigu atceres svingais paskums, kura laik Helmuts Kols un Ronalds
Reigans 5. maij kopgi apmeklja karavru kapstu Bitburg, kur atdusas ar SS
dienjuie. da inkluzva upuru politika tika uztverta k holokausta upuru

16

Turpat, 10. lpp.

12

aizmiranas ceremonija, kas izvrts starptautisk skandl.17 Riharda fon Veiczekera

runa kara beigu 40. gadadien, nesankcionti izrakumi vlk memorila Terora
topogrfija teritorij Berln un vsturnieku konflikts ir nkamie 80. gadu
notikumi, kas Rietumvcij izveidoja ietvaru kultras un politikas prorientcijai no
aizmiranas uz atceranos. Jdziens atmias kultra aizstja 50. un 60. gados
dominjoos

jdzienus

svtras

pavilkana,

pagtnes

prvarana

un

prinodarjuma atldzinana, kas Vcijas Federatvaj Republik bija pavadjui

aizmiranas (un piedoanas paiem sev) politiku.18
Jauns atmias kultras kodols bija holokausts. Visprj sabiedrbas,
nacionlaj un transnacionlaj apzi is 1939.1945. gada laika rm
iesprostotais notikums bija iencis tikai etrus gadu desmitus pc kara beigm. Pc
tam, kad vcu meganoziegums pret ebrejiem bija kuvis par tiesas prvu, vstures un
mediju ptjumu priekmetu, tas aizvien izteiktk kuva ar par politisks un
sabiedrbas atmias priekmetu. Holokausta atceres nostiprinans, pamatojoties
uz tisku atmias lgumu starp vcieiem k pridartju pcteiem un ebrejiem k
holokaust izdzvojuajiem un ar viu pcteiem, bija vsturiski jauna veida atbilde
uz ebreju nonvanu, kam apmru un stenoanas metou zi nav bijis
precedenta.
Zinmos apstkos aizmirana ir dziedniecisks ldzeklis pret pagtnes nastu,
bet t noteikti nav panaceja. Aizmirana attaisno sevi galvenokrt simetrisku varas
samru gadjum vai ar paos politiskos apstkos, kad ir jkaldina jaunas alianses,
bet t nedarbojas, ja, lietojot ekstrmu vardarbbu, attiecbas kuvuas asimetriskas.
Holokausta gadjum par jaunu skumu attiecbs ar izdzvojuajiem un viu
pcteiem kalpoja nevis svtras pavilkana, bet gan pretjaistikai gatavba veidot
kopgas atmias. Tikai tad, ja upuri netiek atstti vieni ar savm atmim un vius
vada anamntiska solidaritte (Johans Baptists Mecs (Johann Baptist Metz)), kas
tiek dalta ar ar pridartju pcteiem, vsturisk trauma var kt par
pamatupreczk, likt pamatukopgai nkotnei. T k s atmias gan upuriem,
17

Hartman, Geoffrey H. (ed.). Bitburg in Moral and Political Perspective. Bloomington: Indiana University
Press, 1986.
18
Frei, Norbert. Vergangenheitspolitik: Die Anfnge der Bundesrepublik und die NS-Vergangenheit,
2. Aufl. Mnchen: C. H. Beck, 1997; Wolfrum, Edgar. Geschichtspolitik in der Bundesrepublik Deutschland:
Der Weg zur bundesrepublikanischen Erinnerung 19481990. Darmstadt: Wissenschaftliche
Buchgesellschaft, 1999.

13

gan ar pridartjiem ir kuvuas par viu kolektv patla neatemamu sastvdau,

holokausts ieguvis normatvs pagtnes raksturu. das pagtnes saglabanas
formas pamat ir tisks atmias pakts, kas vrsts uz neierobeotu nkotni:
atcerties, lai neaizmirstu.

Atcerties, lai prvartu

Pdjs desmitgads esam pieredzjui, ka, piedzvojot ar citus traumatiskus
pagtnes gadjumus, piemram, verdzbu, kolonilismu, diktatru un pilsou karu,
kultras ietvarnosacjumi ir mainjuies no aizmiranas uz atceranos. Tomr eit
mums vlreiz jnoir divas atmias formas, kuras abu vcu diktatru kontekst
esmu apzmjusi k pagtnes saglabanu un pagtnes prvaranu. Pagtnes
saglabana apzm tiskos pamatos balsttu atmias kultru, kas traumatisku
pagtni padara par noturgu normatvu instanci, kas kalpo k ikvienas tagadnes
rcbas mrs un tpc nemaingi cenas novrst pagtnes aizmiranu. Savukrt
pagtnes prvaranas jdziens, ko eit atbrvoju no kdreizjm nevlamajm
asocicijm un atkal izmantoju k neitrlu terminu, apzm socilterapeitiski
pamatotu atcerans formu, kas vrsta uz izlgumu, uz socilu un nacionlu
integrciju. d gadjum atcerans kst nevis par absoltu normu, bet gan par
ldzekli ce uz o mri. d kontekst kritiskas prejas situcijas apstkos
atcerans ir svarga performatva darbba, lai sasniegtu vlamo terapeitisko,
attroo un vienojoo efektu.
Kultr kopum ir daudz du transitvas atcerans gadjumu. Piemram,
kristiei grksdz atceras, lai aizmirstu: vaina ir japzins un jnosauc vrd, lai ar
priestera absolciju t tiktu dzsta. Ldzgi ir ar katarsi mksl: spga notikuma
inscenjums uz tetra skatuves auj vlreiz izdzvot pagtnes slogu un tdjdi to
prvart. Aristotelis uzskatja, ka grupa, kas ko tdu piedzvojusi, aiziet no izrdes
kolektvi attrta un stiprinta. Aizmirana caur atceranospamatos tds mris ir
ar Freida psihoanalzei, kas apzias virspus vlreiz izce nospiedoo pagtni, lai pc
tam to jo veiksmgk izdzstu no apzias. Ldzgu terapeitisku funkciju atcerans k
aizmiranas ldzeklis iegst jaunajos sabiedriski politiskajos procesos: spga
patiesba vlreiz jce dienasgaism un jpublisko, upurim jbt tiesbm ststt par
savm cieanm, ts ir emptiski juzklausa un jatzst, lai pc tam ts vartu izslgt

14

no socils vai politisks atmias. Balstoties uz du principu, Dienvidfrik pc

aparteda rema likvidanas (1990) strdja arhibskapa Dezmonda Tutu (Desmond
Tutu) un Aleksa Boreina (Alex Boraine) vadt Patiesbas un samierinanas komisija
(Truth and Reconciliation Commission), kuras darbb savienojs tribunla, uz katarsi
vrstas drmas un kristieu grksdzes ritula iezmes.
obrd pasaul darbojas vairk nek 30 Patiesbas komisiju, turklt ikvien
gadjum procedra atkarb no situcijas ir jizdom no jauna. Kaut ar ajos
politisko sistmu maias prejas procesos komponente J (justice) nekd gadjum
netiek ignorta, komponente T (truth) iegst jaunu revolucionru nozmi. s atmias
politikas formu nosaka nevis vlme noslpt un noklust smagus pagtnes faktus, bet
gan centieni rosint socilaj telp runt par tiem, pankt to atzanu un pievrst
tiem sabiedrbas uzmanbu. T k Patiesbas komisiju mris ir samierinana un
integrcija, ms varam runt par pilngi jaunu pagtnes prvaranas veidu, kam
jpaldz stenot diktatru un citu cilvktiesbas prkpjou remu transformana
demokrtijs.19
Patiesba tiek uzskatta par jebkura kara pirmo upuri, jo pai izteikti tas ir
tdos asimetriskas varmcbas veidos k verdzba, kolonilisms, genocds vai
stainiskais terors, kas ir noziegumi pret cilvcbu. ajos gadjumos biei vien
vsturisk patiesba ir viengais, ko vispr vl ir iespjams atjaunot pc gadiem, gadu
desmitiem un nereti pat gadsimtiem ilguas pazemoanas, paverdzinanas,
ndanas un sistemtiskas izncinanas. Ldzs likumiskajiem notiesanas,
sodanas un restitcijas ldzekiem, kas laika distances d biei vien vairs nav
piemrojami, pau nozmi eit iegst tiei tdi simboliskie ldzeki k publiska vainas
atzana un nolas pauana. Traumatiski saelts sabiedrbs ce uz tiesisku valsti
un integrciju odien ved caur sareto atmias darbu, iztirzjot un izvrtjot masu
noziegumus. Ar politiskiem nolas rituliem un sabiedrbas emptisku ldzdalbu upuru
atmis ir jmazina traumas smagums un jdeld vainas slogs. Pc tam kst iespjams jauns
skums ar nosacjumu, ka traumatisk vsture ir kuvusi par pagtni.
19

Prskatu par m aktivittm sk.: Hazan, Pierre. Das neue Mantra der Gerechtigkeit. Vom
beschrnkten Erfolg verordneter Vergangenheitsbewltigung. Der berblick. Deutsche Zeitschrift
fr Entwicklungspolitik 43 (1/2), 2007, 1022, kas veltts jautjumam par taisnguma
atjaunoanu pc konfliktiem. Raksts pieejams ar: http://www.derueberblick.de/ueberblick.archiv/one.ueberblick.article/ueberblick28e0.html?entry=page.2007
01.010

15
Patiesbas komisiju modelis tika radts Dienvidamerik, kad 20. gs. 80. un 90. gados
tdas valstis k le, Urugvaja un Argentna prtapa no militrm diktatrm par
demokrtijm. o diktatru upuri aktivizja cilvktiesbu paradigmu un uz s vrtbu bzes
izveidoja jaunus politiskus jdzienuscilvktiesbu prkpums un valsts terorisms. Uz
pamata tika nodibintas izmeklanas komisijas, no kurm vlk tapa Patiesbas komisijas.
Sav darbb ts pavs uz vsturisks patiesbas prveidojoo spku un ldz ar touz aktva
atmias darba nozmi. Atcerties, lai neatkrtotu (nunca ms) kuva par visprju politisku
un kultras imperatvu. Tika izveidots jauns un ietekmgs upuru diskurss, un aj proces liela
nozme bija cilvktiesbu paradigmai. Jaunais cilvktiesbu prkpumu upuru diskurss
nomainja tradicionlos politiskos iru cas, nacionls revolcijas un politisko
antagonismu naratvus.
Visu pamatvrtbu centr tagad atrads cilvka cieas universl vrtba personas
fiziskaj un socilaj integritt. Ldz ar o universlo vrtbu atzanu rads jauna politisk
darba krtba, kur pirmo reizi tika kritiztas ar citas valsts vardarbbas formas, piemram,
rasu un dzimuma diskrimincija, k ar pamatiedzvotju apspieana. da vrtbu maia
kuva par svargu simbolisko resursu, lai jdzienu noziegums pret cilvcbu ievadtu
globlaj tiesiskaj apzi. Ldzgi transnacionlajai kustbai par verdzbas atcelanu 19.
gadsimt ar iestans par vardarbbas upuriem 20. gs. beigs un 21. gs. skum bija
ieguvusi starptautiskus apmrus. Btisk atirba ir apstkl, ka tagad pai upuri aizstv
savas intereses un pieprasa savas tiesbas uz atzanu un atceranos globaliztaj pasaul.
Viu balsu izplatba un viu publisk redzamba un dzirdamba ir radjuas jaunu globlu
tosu, kas vismaz apgrtina nacionlo valstu politisks elites iespjas stenot represvu
aizmiranas un izstumanas politiku.
Uz jauns atmias kultras pamata funkcionjo globl cilvktiesbu diskursa
izplatba attsts td pa virzien k nule mintie publiskie nolas atzanas akti, kuros
valstu vadtji un citas augstas politiskas amatpersonas atvainojas upuriem par vardarbbas
gadjumiem, kurus pagtn stenojusi viu vadt valsts. das 20. gs. 90. gados aizskts un
vl aizvien turpints prakses gaism nacionlas valstis pirmoreiz ir pieteikuas sevi globlaj
arn k morlas vrtbas cienoas un atbildgas kopienas. Ar eit mums ir darana ar jaunu
atmias kultras formu, kas cilvktiesbu paradigmas ietvaros iztirz drmos vardarbbas
gadjumus nacionlaj un, jo pai, kolonilaj vstur un attiecgi run par vainu.
Sabiedrbs, kas pieredzjuas diktatru, upuru cieanu atzana un atcere tiek
uzskatta par svargu socilu prmaiu un sabiedrbas izlguma elementu, un iem procesiem
ir jskas uzreiz pc politisks sistmas transformcijas. Citiem vrdiem, politiskais prejas

16
process ir jpapildina un jpadziina ar politisks prveides procesu. Jaun kultras ietvar
atmias prakses un rituli var ievadt pagtnes noziegumu iztirzanas norises un tdjdi
pankt to atzanu, k ar prvart sabiedrbu eoo traumatisku pagtni. Tiei uz dm
praksm ir attiecinms (ar jaunu saturu piepildmais) vstures prvaranas jdziens. T
mris pirmm krtm ir tikt gal ar vardarbgo vsturi un atstt to aiz sevis, lai iegtu
kopgu nkotni.

Dialoiska atcerans
Treais modelisatcerties, lai prvartuattiecinms uz valstm, kas piedzvojuas radiklu
vrtbu maiu vai politisks sistmas transformciju, k rezultt ir radusies nepiecieamba
konsolidt saelto sabiedrbu un noskaot to kopgai vrtbu sistmai. Mans ceturtais un
pdjais modelis attiecas uz situcijm, kas sniedzas pri vienas valsts robem. Runa ir par
atmias politiku attiecbs starp divm vai vairkm valstm, kuras saista kopja vardarbbas
vsture. Divas valstis attsta dialoiskas atmias modeli, ja ts vienpusji vai savstarpji atzst
savu vainas dau otras puses traumatiskaj vstur un sav nacionlaj atmi emptiski
iesldz savu atbildbu par otrai pusei nodartajm cieanm.
Tas gan ir rkrtgi liels izaicinjums nacionlajai atmiai, jo parasti t ir organizta
monoloiski. da forma tika radta 19. gadsimt, lai pamatotu un uzsvrtu nacionlo
identitti. Tpc nacionl atmia vienmr ir tendta saaurint vsturi tikai ldz slavenm,
godpilnm vai vismaz pieemamm epizodm. Attiecb uz traumatisko vsturi nacionl
atmia parasti spj akceptt tikai trs sankciontas lomas: uzvartjs, kur pieveicis aunumu,
pretoans kustbas dalbnieks un moceklis, kur cnjies pret aunumu, un pasvais upuris,
kur cietis no aunuma. Viss prjais, kas atrodas rpus m pozcijm un perspektvm, par
akceptta naratva priekmetu nekst vispr vai ar kst tikai ar lielm grtbm, un
oficilaj lmen td tiek aizmirsts.
Nacionls atmias loiku, k jau tas bija redzams aplkoto upuru konkurences un
atmiu cu gadjum, nosaka simptomtisks priekstats par telpas trkumu: pau cieanas
aizem oti lielu vietu un neatstj telpu cieanm, kas nodartas citiem. o nacionls
atmias monoloisko raksturu jau 20. gs. 20. gadu skum kritizja Marks Bloks (Marc
Bloch): Beigsim tau vienreiz mgi ppt te par vienu nacionlo vsturi, te par citu
nacionlo vsturi, nemaz necenoties citam citu saprast. Vi runja par vjdzirdgo
dialogu, kur viens otram sniedz pilngi aplamas atbildes.20 Tau Eirop viena nacionl
20

Bloch, Marc. Fr eine vergleichende Gesellschaftsbetrachtung in der europischen Gesellschaft. In:

Middell, Matthias & Sammler, Steffen (Hrsg.). Alles Gewordene hat Geschichte: Die Schule der Annales in
ihren Texten 19291992. Leipzig: Reclam Verlag, 1994, S. 121167, eit 159. lpp.

17
atmia vairs neeksist izolti no citm, t ir nedalmi saistta ar citm nacionlajm
atmim. Atkal un atkal apstiprins atzia: tikmr, kamr katras atsevis valsts nacionls
atmias monoloisk konstrukcija turpina nostiprinties un savstarpji konfliktt, patiesa
Eiropas integrcijas attstba nav iespjama. Uz o situciju atbildi sniedz mans ceturtais
modelis, dialoisk atmia, ko ldzs inkluzvam upura jdzienam un dados virzienos
vrstu atmiu (multidirectional memory) koncepcijai vlos piedvt k treo iespju atmiu
kolziju prvaranai. aj gadjum runa nav par formm, kdas jau ierasts lietot praks
attieksm pret dalto vardarbbas vsturi, bet gan par lielo kultras un politisko potencilu,
ko ietver Eiropas integrcijas projekts.
Eiropas Komisija ir rosinjusi ptnieciskus projektus, kas virzti uz skaidru politisku
mri. Tiem ir jattsta idejas, k stiprint Eiropas pilsou dialogu par dadajm
vsturiskajm atmim un k no das pozcijas veidot vienotu skatjumu uz Eiropas pagtni,
tagadni un nkotni.21 Mans prieklikums ir gaui vienkrs. Es dialoisku atceranos
uztveru visnota pragmatiski k upuru un pridartju izkrtojuma savstarpju atzanu kopgi
piedzvotas vardarbbas vstures kontekst. Uzemot otras puses traumatisks atmias sav
atmi, tiek uzlauztas kompakto un viengabalaino atmias konstrukciju nacionls
robeas.22 Eiropas Savienbas uzbve eit piedv uniklu ietvaru prejai no monoloiskas
atmias uz dialoisku atmias konstrukciju. Psihoanaltiis Aleksandrs Mierlihs savulaik
runja par tik ilgi novilcinto pagtnes apstrdi, argumentjot ar realittes principu; odien
apstrde, emot vr Eiropas valstu savstarpjo tuvinanos, var notikt patrint
temp.23 Riards Senets (Richard Senett) ir uzsvris, ka nepatkamu vstures faktu atzanai ir
nepiecieamas daudzas un dadas pretrungas atmias.24 Tiei eit slpjas paais
potencils, ko piedv Eiropas atmiu ietvars un kas ldz im izmantots tikai aizmetu veid.
Eiropas Savienba pati ir Otr pasaules kara sekas un atbilde uz to. Top arvien
skaidrks, ka s samudints vardarbbas vstures traumatisko mantojumu turpmk vairs
nav iespjams apjgt, lietojot tradicionlo nacionlo atmiu konstrukciju ierobeoto
gramatiku. aj vstur ir daudz faktu, kurus vsturnieki gan zina, bet kuriem nav atradusies
21

Europische Kommission. Arbeitsprogramm 2009; Kooperationsthema 8: Wirtschafts- und

Sozialwissenschaften und Geisteswissenschaften, Rev. 18. Pieejams:
http://ec.europa.eu/atwork/planning-and-preparing/work-programme/index_de.htm (pdjo
reizi skatts 18.06.2013).
22
Plak sk.: Assmann, Aleida. Europe: A community of memory? Twentieth Annual Lecture of the
GHI, 16. November 2006. GHI Bulletin, 40, Spring 2007, 1125.
23
Mitscherlich, Alexander & Mitscherlich, Margarete. Nachwort. In: Mitscherlich, Alexan der &
Mitscherlich, Margarete. Die Unfhigkeit zu trauern: Grundlagen kollektiven Verhaltens. Mnchen:
Piper, 1977, S. 365.
24
Sennett, Richard. Disturbing Memories. In: Fara, Patricia & Patterson Karalyn (eds.). Memory.
Cambridge: Cambridge University Press, 1998, pp. 1026, eit 14. lpp.

18
vieta nacionlaj atmi, jo ldz im pietrcis iekja vai rja spiediena. Te vartu nosaukt
lielu skaitu Otr pasaules kara ausmu darbu, kurus vciei pastrdja kaimiu zems, kur tie
vl joprojm ir pietiekami spilgt atmi. Starptautisks atmias kultras ietvaros ebreji k
upuri ir ienkui visprbas apzi, savukrt jaunks vcu paaudzes obrd tikpat k neko
nezina par vcu agresijas pou un krievu upuriem. Izstd par vrmahta noziegumiem
ekspozciju aizska vien uzbrukums Padomju Savienbai 1941. gada jnij, ar o pau
vsturisko laika robeu savu trs sriju filmu Msu mtes, msu tvi ska ar vcu
televzijas kanls ZDF. dos prskatos regulri tiek aizmirsts iebrukums Polij un
izncino karagjiena izdedzints zemes taktikat ir nepiedodama pavirba, par ko pou
kaimii jtas aizvainoti.
Konrds ullers (Konrad Schuller) aj saistb vlreiz ir atgdinjis par vcieu
atmias baltajiem plankumiem: Polija bija pirmais Hitlera upuris, okupcija maksja dzvbu
seiem miljoniem cilvku, puse no viiem bija ebreji. Ja sastata ar iedzvotju skaitu, neviena
valsts aj kar nav zaudjusi tik daudz cilvku dzvbu. Tikai Izral nakts murgi par msu
mtm un tviem vartu bt vl ausminoki.25 Turklt vl ZDF film ir vairkas garas
epizodes pou valod, kurs atainots pou partiznu radiklais antisemtisms; ts atklj ne
tikai

nepiedodamu

pavirbu,

bet

jau

konkrtas

vcu

problmas

apaubmu

eksternalizciju, centrlos vcu personus turot pa gabalu no antisemtisma un problmu

vienkri prbdot otrpus robeai. Ir skaidri sajtams, ka tas bija smags trieciens uz dialogu
vrstajai Donalda Tuska valdbas politikai.
Eiropas spja veidot dialogu ir pilnb atkarga no zinanm par pau ldzdalbu citu
traumatiskaj pieredz. Drzdenes bombardana ir iemusi stabilu vietu vcu nacionlaj
atmi, tau Vcij tikpat k nekas nav zinms par vcieu stenoto Varavas sagrauanu,
sodot par Varavas sacelanos (1944), kas lielkoties tiek jaukta ar sacelanos Varavas geto
(1943), kura ir zinma saistb ar Villija Branta estu, kad vi pie Varavas geto sacelans
upuru piemineka nomets ceos. Ar vrmahta realiztajai eingradas blokdei
(19411944), vienam no ilgkajiem un destruktvkajiem aplenkumiem jaunko laiku
vstur, kura laik bada nv mira aptuveni miljons krievu, nav vietas vcu vsturiskaj
atmi.26

25

Schuller, Konrad. Sie schonen sich nicht. Polen debattiert Unsere Mtter, unsere Vter.
Frankfurter Allgemeine Zeitung, 22.06.2013, 38. ullers uzsver, ka 3,7 miljoni Polijas televzijas
skattju, kas o filmu bija redzjui, par spti sautumu raisoajm epizodm, tomr bija to uztvrui
oti atirgi.
26
Jahn, Peter. 27 Millionen. Zeit Online, Nr. 25, 14.06.2007. Pieejams:
http://www.zeit.de/2007/25/27-Millionen-Tote (pdjo reizi skatts 18.06.2013).

19
Turpinot Kristiana Meiera domu, vartu jautt, kpc to visu vajag atcerties. Vai
nebtu labk izbeigt runas par vism m cieanm un nomierinties? Atbilde uz o
jautjumu ir vienkra: tik ilgi, kamr cilvki, kas pieredzjui traumatisku vardarbbu, to ir
nevis aizmirsui, betglui pretjipadarjui par savas nacionls atmias neatemamu
sastvdau, vienpusja aizmirana no pridartju puses nevar s cieanas vienkri padart
par nebijum. Tiei otrdis asimetrisks vienpusjas atcerans un aizmiranas
attiecbas vl aizvien veido ievrojamu pagtnes nastas dau un turpina deformt Eiropas
iekjo komunikciju. s asimetrisks attiecbas paas ir Eiropas lieux de mmoire, bet ts
nav ietvertas skolu mcbu programms, gandrz nemaz netiek piemintas diskursos un vl
aizvien nav simboliski reprezenttas publiskaj telp.
Monoloisk atmia centr izvirza pau cieanas (atslgvrds: paviktimizcija),
turpret dialoisk atmia sev uzem ar kaimiiem nodarts cieanas. Ar dialoisko atmiu
tiek saprasts nevis kaut kds ilglaicgs tisks atceres pakts, bet gan kopgas (gemeinsame)
vsturiskas zinanas par maingo pridartju un upuru izkrtojumu kopj (geteilten)
traumatiskas vardarbbas vstur. Apvienotajai Eiropai ir nepiecieama ne jau unificta
atmia, bet gan savstarpji savienojami priekstati par Eiropas vsturi. Runa ir nevis par
viendotu Eiropas paraugnaratvu, bet viengi par dialoisku sastatmbu, savstarpju
atzanu un nacionlo vstures priekstatu savienojambu.
Itlieu vsturniece Luza Paserni (Luisa Passerini) aj kontekst ieviesusi svargu
norumu. Via run par shared narratives (jeb kopjiem naratviem) un shereable
narratives (kopgi lietojamiem, savstarpji savienojamiem naratviem).27 Nacionl atmi
balstta dialoisk atmia transnacionlas perspektvas form rso nciju robeas. Tikai
savstarpja upuru un pridartju atzana veido pamatu, lai vartu lkoties kopgas
nkotnes izveides virzien. Kamr vien domins ierobeotas nacionls atmias, Eirop
joprojm valds vjdzirdgo dialogs, lai neteiktuneprtraukti plnjos pilsou kar
atmiu starp. No varomtu un upuru konkurences strupcea, Ptera Esterhzi (Pter
Esterhzy) vrdiem runjot, spj izvest viengi kopgs eiropieu zinanas par mums
paiem k pridartjiem un upuriem.28 Eiropieu transnacionls dialoisks atmias
principu trpgi raksturojis ar cits ungru rakstnieksers Konrds (Gyrgy Konrd): Ir
labi, ja ms apmainmies ar atmim un uzzinm, ko par msu vstures ststiem dom citi
[..] Kopga Eiropas vsture arvien noteiktk kst par visprbas paumu, kas pieejams
27

Passerini, Luisa. Shareable narratives? Intersubjectivity, life stories and reinterpreting the past.
Berkeley Paper, August 2002, 5, 14; citts pc tiesaistes versijas:
bancroft.berkeley.edu/ROHO/education/docs/shareablenarratives.doc (pdjo reizi skatts
15.6.2013).
28
Esterhzy, Pter. Alle Hnde sind unsere Hnde. In: Sddeutsche Zeitung, 11.10.2004, 16.

20
ikvienam bez jebkdiem nacionliem vai cita veida aizspriedumiem.29 Konrda apraksts gan
vl pilnb nebtu attiecinms uz bra situciju, tau vi ir aprdjis to pao potencilu,
ko Eiropas Savienbas kultras ietvars nodroina savm dalbvalstm.
Izralieu autors Amoss Ozs (Amos Oz) reiz rakstja: Ja tas btu man var, tad viss
miera sarunsvai ts notiek Vaj (Wye), Oslo vai jebkur citures dotu skaas tehniiem
rkojumu izslgt mikrofonus, tikldz viena no prrunu pusm sk runt par pagtni. Galu gal
sarunveiem maks par to, lai vii rastu risinjumus tagadnei un nkotnei!30 Dieml
pagtnes prvaranas jautjumi ne vienmr ir tik skaidri noirami no steidzamu nkotnes
problmu risinjuma mekljumiem, k tas eit tiek pieprasts. Tiei otrdiodien atmias
formas vis pasaul visciekaj veid ir saisttas ar jaunu politisku struktru raanos un
jaunu tagadnes un nkotnes perspektvu veidoanu.
68 gadus pc Otr pasaules kara beigm ms varam atskatties uz dadm pagtnes
politikas fzm un formm. Skum valdja noklusana k dialoiska aizmirana. Pc
politisks sistmas maias gan notika galveno kara noziedznieku saukana pie atbildbas
transitional justice gar,31 bet (Rietumvcijas) sabiedrbas iekien, visaptveroi izsldzot
ebreju pieredzi, k iedarbga socils integrcijas stratija tika praktizta piedoana un
aizmirana. Ar abu aukst kara bloku valsts Eiropas ncijas mdza aizmirst bijuos
notikumus. Pienca 80. gadi, un tikai tad holokausts iznca no Otr pasaules kara nas un
nokuva (pasaules) sabiedrbas apzi k 20. gadsimta centrlais noziegums pret cilvcbu.
Svtras pavilkanas un klusanas politika, kas attaisnojas pc pilsou karu simetrisks
vardarbbas, nedarbojas, ja runa ir par ekstrmu vardarbbu radikli asimetrisks attiecbs.
Dialoisk klusana ir stratija, kas balstta uz savstarpju vienoanos, turpret piespiedu
klusana paildzina destruktvs varas attiecbas: t saudz pridartjus un spina upurus.
Otrais modelisilglaicga memorializcijair vsturiski jauna atmias kultras un
atmias politikas forma, kas tika radta k atbilde uz holokaustu. Ldz im neviena cita
traumatisk pieredze nebija pieprasjusi tik absoltu imperatvu: To nekad nedrkst
aizmirst! is imperatvs, kas bv tiltu starp upuru nciju un pridartju nciju, veido jaunu
29

Konrd, Gyrgy. Aufruhr. Rede zur Erffnung des 50-jhrigen Bestehens der Aktion
Shnezeichen am 3. Mai 2008 im Haus der Kulturen der Welt in Berlin. Pieejams: www.asfv.de/fileadmin/asf_upload/aktuelles/Jubilaeum20o8/gyoergy.pdf

30

Oz, Amos. Israelis und Araber: Der Heilungsproze. In: Trialog der Kulturen im Zeitalter der
Globalisierung: Sinclair-Haus Gesprche, 11. Gesprch, 5.8. Dezember 1998. Bad Homburg
v. d. Hhe: Herbert-Quandt-Stiftung, S. 8289, eit 83. lpp.

31

Sk.: Reichel, Peter. Der Nationalsozialismus vor Gericht und die Rckkehr zum Rechtsstaat. In:
Reichel, Peter, Schmid, Harald & Steinbach, Peter (Hrsg.). Der NationalsozialismusDie zweite
Geschichte: berwindungDeutungErinnerung. Mnchen: C. H. Beck, 2009, S. 2261.

21
globlu liecinieku kopienu. Brvprtg apemans mu mos atcerties pieir noteiktam
vstures laikmetam normatvas pagtnes statusu, un sav izpausm t ldzins pilsoniski
reliiskam apliecinjumam. Ldz ar holokausta atceres veidoanos notika politisk un socil
ietvara prorientans no aizmiranas uz atceranos. atcere ir globl mrog
neatgriezeniski prveidojusi politisko sensibilitti. Holokausta atcere ar ts orientciju uz
mu miem un globlajiem mrogiem, k redzjm, ir kuvusi par modeli citu upuru grupu
atmim, tomr daudzos aspektos ts fundamentli atiras.
Proti, 90. gados izveidojs vl viena jauna atmias forma, kuras politiskais un
kultras mris gan ir upuru atzana un godinana, tomr runa nav par atceri uz mu
miem. Tre modea mris ir atcerties, lai prvartu. Runa ir par traumatiskas pagtnes
prstrdanu un izvrtanu, par procesu, kura noslgums ir nevis atcerans pati par
sevi, bet valsts varmcbas transformcija morls atbildbas struktrs, k ar sekmga
upuru un pridartju socil reintegrcija sabiedrb. aujot upuriem runt, atzstot un
emptiski pieemot viu cieanas, iekaujot viu vstures versiju nacionlaj naratv un
simboliski un/vai materili kompensjot pret viiem vrsto pridarjumu sekas, tiek radta
cerba prvart sabiedrbu eou politisk terora (piem., Argentn) vai kolonils
prvaldes (piemram, Austrlij) vardarbbas vsturi. Ttad is treais modelis paredz nevis
ilglaicgu pagtnes saglabanu, bet gan faktisku pagtnes prvaranu, t. i., traumas
prvaranu, izlgumu un atvrtbu kopjai nkotnei.
Pdjais modelis, dialoisk atmia, kuras aprises tikai tagad sk iezmties un kura
pagaidm vl nav kuvusi par noturgu atmias politikas prakses formu, atbilst tai
vsturiskajai realittei, kad divu vai vairku nciju vsturi cauraudusi kopja vardarbba. pai
labas izredzes dialoiskai atmiai ir td valstu savienb k Eiropa; nkotn t, savstarpji
tuvinoties un citam nodarts cieanas atzstot, eit vl intensvk vartu kalpot mrim
drupint nacionlo atmiu monoloisks barjeras un ar diferenctkm un komplekskm
atmias konstrukcijm stiprint transnacionlo integrciju.
Te nu paveras oti btisks lauks, lai mctos cits no cita un pilngotu izgltotbu
vstures jom. Tas, kas pirmajai paaudzei nebija iespjams un ko otr paaudze ignorja,
treaj paaudz vieglk var kt par savstarpji izruntu un emptiski uztvertu tmu.
Zinanas par spm un brcm, ko savm Eiropas kaimitautm nodarjusi pau ncija, ir
svargs prieknosacjums noturgm, pavgm attiecbm Eiropas ietvaros. Tas ved pie
izpratnes un skatjuma no iekienes, kas var nodroint jauna veida un cieku saikni msu
nciju starp. Izpratne par kaimiu traumm, jo pai par pau nodartm,ar t ir
eiropeiska izgltba. Jo dzika bs savstarpj sapratne, jo vienkrka un mazk neirotiska

22
bs Eiropas nciju savstarpj saskarsme. Grieu nievas, kad vii Angelai Merkelei piezm
Hitlera sas, vai ar teju vai septius gadu desmitus ilgus britu dzi neuzticans vcieiem
jau var kt par stereotipiem un nostiprinties no paaudzes paaudz. Bet, ja dus skumus
uztver nopietni, tad tos vartu prstrdt un neprtraukt dialoisks atmias praks
pamazm dzst.