Kartes lasīšana

Kartes struktūra
Jebkuras kartes struktūru veido trīs pamatelementi:
• kartes matemātiskais pamats,
• kartes saturs,
• informācija uz kartes malām.
Šajā materiālā sniegta informācija par kartes saturu un informāciju uz kartes
malām, kas nepieciešama kartes lietotājam, pirms viņš uzsāk darbu ar karti.

Kartes kompozīcija

Kartes kompozīcijas raksturs atkarīgs no kartes mēroga, lietošanas

nozīmes, projekcijas, kartes lapas izmēriem un citiem faktoriem. Topogrāfiskās
kartes kompozīcija jau pirms kartes izveides tiek noteikta ar apstiprinātiem
noteikumiem.
Šajā sadaļā apskatīsim valsts topogrāfiskās kartes M 1:50 000 militārās
versijas (NATO standartiem atbilstoša) aizrāmja noformējumu.
Kartes kompozīcija ir kartes lapas sadale, tās satura un informācijas
grafiskais izkārtojums.
Kartes lapas rāmis norobežo lapas laukumu, kurā attēloti visi satura
elementi (2.2. attēls). Rāmis ne tikai norobežo kartes saturu, bet ir viens no
kartes matemātiskā pamata elementiem un satur informāciju par koordinātu
tīkliem.
Aizrāmja norādes ietver informāciju par administratīvajām robežām un
attālumiem līdz administratīviem centriem, bet īpašos gadījumos te tiek ievietoti
atsevišķi ģeogrāfiski nosaukumi.

Informācija uz kartes malām

Kartes lietotājs darbu sāk ar kartes iepazīšanu, novērtēšanu un tikai pēc
tam izpēta kartes saturu, veic mērījumus vai aprēķinus. Iepazīstoties ar karti,
jāatbild vismaz uz šādiem jautājumiem:
• vai karte pārklāj vajadzīgo reģionu, apvidu vai vietu,
• vai tā ir apstiprināta lietošanai,
• kāds ir kartes izdevuma kārtas numurs un sērija, kas ir kartes izdevējs un
kad karte ir izdota,
• kāds ir kartes mērogs un koordinātu atskaites sistēma,
• kāds ir reljefa šķēluma augstums,
• kāds ir virziena labojums.
Kartes lietotājam nepieciešamā informācija ir dota aiz rāmja uz kartes
malām īpašos tematiskos laukumos (2.1. attēls).
Informācija ir latviešu un angļu valodā.
Turpmāk tekstā sniegsim šīs informācijas elementu īsus skaidrojumus.
Laukumā (1) aiz kartes lapas rāmja augšējās malas uzrāda informāciju,
kuru var nosaukt par kartes "vizītkarti" (2.1. un 2.2. attēli).
Kartes lapā ietilpstošo valstu nosaukumi (1)
Lapas augšējā kreisajā stūri norāda valsts nosaukumu - Latvija. Ja
kartes lapā ietvertas arī kaimiņvalstu teritorijas, tad norāda visu ietverto valstu
nosaukumus.

Kartes lapas nomenklatūra un nosaukums (2)

Latvijas topogrāfisko karšu lapu sadalījums un nomenklatūra atbilst
starptautiskajam karšu lapu dalījumam mērogā l : l 000 000.
1 : l 000 000 mēroga kartes lapas nomenklatūru veido no rindas burta un
kolonnas numura. Latvijas teritoriju attēlo karšu lapās ar kolonnu numuriem 34
un 35 un rindu burtiem O un N.
1 : 1 00 000 mēroga trapeces ņem par pamatu 1 : 50 000 un 1 : 25 000 mēroga
trapeču sadalījumam un lapu nomenklatūrai. Trapeces sadalās tā, ka viena
mazāka mēroga trapecē ietilpst 4 lielāka mēroga trapeces. 1 : 50 000 mēroga
lapām trapeces apzīmē ar lielajiem burtiem A, B, C, D; 1 : 25 000 mēroga
lapām - ar mazajiem burtiem a, b, c, d. Lai izveidotu Latvijas topogrāfiskās kartes,
pieņemts vienas1:1 00 000 lapas ietvaros savienot divas blakus esošās l:50 000
mēroga lapas - A, B un C, D, piemēram, 0 - 34 - 115 - C, D, bet l:25 000 mēroga
lapas ietvaros - a, b un c, d, piemēram, 0 - 34 - 115 - C - cd.
Par kartes lapas nosaukumu pieņem lielākās vai nozīmīgākās apdzīvotās
vietas vai administratīvās teritorijas nosaukumu, kura attēlota kartes lapā. Ja
lapa nosedz daļu kaimiņvalsts teritorijas, tad lapas nosaukumā var tikt izvēlēts
kaimiņvalsts apdzīvotās vietas nosaukums. Tas tiek darīts tad, ja kartes lapā
lielāko daļu aizņem kaimiņvalsts teritorija vai tur atrodas lielāka un
nozīmīgāka apdzīvotā vieta.

Sērijas numurs (3)

Standarts MIL – T – 89301A (DMA) sērijas numuru raksturo kā unikālu
identificētāju. Sērijas numurs identificē:
a) ģeogrāfisko apgabalu - pasaules sistematizētu sadalījumu
kontinentos, reģionos un apakšreģionos, kuriem noteikts
apzīmējums (indekss), burts vai cipars (standarta pielikums C,
Index to Regional Areas);
b) kartes mērogu - ar mērogu grupu. Topogrāfiskai kartei mērogā
1:50 000 atbilst mērogu grupas indekss 7 (mērogu grupa no l:70
000 līdz 1:35 000);
c) sērijas designēšana (apstiprināšana) ir speciāla procedūra, kuras
uzdevums ir nodrošināt saprotamu atšķirību starp dažādām sērijām ar
vienādu mērogu un ģeogrāfisko pārklājumu.
Mūsu piemērā (2.2. attēls) kartes lapas sērijas numurs ir N756 un to identificē šādi:
• N - Austrumeiropas reģions,
• 7 - mērogu grupa no l: 75 000 līdz 1:35 000,
• 56 - apakšreģions - Latvija. Tātad N756 nozīmē - Latvija, l: 50 000 mēroga
karte.

2 3 4

5 6
5a 5b
5c
2.1. attēls. Kartes kompozīcija.
2.2. attēls. Kartes lapas rāmis, koordinātu tīkls un aizrāmja norādes.
 :30
Izdevuma kārtas numurs un izdevējs (4) i29
;30

Izdevuma kārtas numurs norāda kartes lapas publicēšanas secību.

Kartes lapa ar lielāku izdevuma kārtas numuru satur aktuālāku informāciju nekā
lapa ar mazāku izdevuma numuru.
Standartā apstiprinātā pieraksta forma sastāv no izdevuma kārtas
numura, vārda "izdevums" un izdevniecības koda, piemēram, l. izdevums -
VZD.
Laukumā (2) aiz kartes lapas apakšējās malas, kreisajā pusē, uzrāda
detalizētu speciālo informāciju par kartes lapas izdevumu, tās metrisko 3
o
sistēmu, te attēlota "trīs ziemeļu" shēma ar paskaidrojumiem un nogāzes '
kritumu skala (2.3. attēls). li
| Oli

Informācija par izdevumu (5) L

2:
o
>
c
Uzrāda kartes lapas izdevēja pilnu nosaukumu un adresi. N

Norāda kartes lapas sastādītāju, kā arī to, pēc kādiem kartogrāfiskiem vai malām
aerofoto materiāliem tā sastādīta un kad tas paveikts.
Uzrāda kartes lapas iespiedēju un iespiešanas gadu.

Sērija N756 O-34-115-C,D

1. izdevums – LR VZD

Informācija par metrisko sistēmu (6)

Tiek uzsvērts, ka visa informācija par attālumiem, relatīvajiem
augstumiem un dziļumiem dota metros.

Meridiānu deklinācijas (7)

Meridiānu deklināciju shēma ir aprēķināta lapas centram un tajā
uzrāda sakarības starp "trīs ziemeļiem" - ģeogrāfiskā meridiāna, koordinātu
tīkla vertikālās līnijas un magnētiskā meridiāna ziemeļu virzieniem.
Paskaidrojumos minēts magnētiskās deklinācijas lielums un mērījumu
gads, meridiānu tuvināšanās, magnētiskās novirzes (virziena labojuma) un
ikgadējās magnētiskās deklinācijas lielumi.
Praksē, pārejot no direkcionālā leņķa uz magnētisko azimutu un
otrādi, visbiežāk tiek lietots virziena labojums (magnētiskā novirze).

Nogāzes krituma skala (8)

Nogāzes krituma skala paredzēta nogāzes slīpuma noteikšanai no 0
30' līdz 20°. Reljefa augstuma šķēlums - ik pēc 10m.
Laukumā (3) zem kartes lapas rāmja apakšējās malas centrā (2.1. attēls)
izvietota informācija par kartes matemātisko pamatu - mērogu, elipsoīdu,
projekciju, augstumu atskaiti, koordinātu tīklu un koordinātu transformēšanu
(2.3. attēls).

Mērogs (9)
Kartes mērogs dots skaitliskā un grafiskā veidā (lineārais mērogs).
Skaitliskais mērogs ir attāluma uz kartes attiecība pret attālumu
apvidū. Mērogs
1:50 000 nozīmē, ka viena attāluma vienība uz kartes līdzinās tādām pat 50 000
vienībām apvidū.
Lineārais mērogs ir kartes mēroga izteiksme grafiskā veidā.
Kartē pieņemts attēlot trīs mērvienību Jūdzes, metri, jardi, lineāros
mērogus ar nullpunktiem uz vienas vertikāles.

Elipsoīds, projekcija, koordinātu tīkls (10)

Kartes matemātiskā pamata izveidi nosaka Vispasaules ģeodēziskās

sistēmas 1984. gadā noteiktais elipsoīds - WGS-84 (World Geodetic System
1984).
Kartes izveidei pieņemta universālā transversālā Merkatora (UTM) projekcija.
Pieņemts UTM koordinātu tīkls, 34. vai 35. zona. Koordinātu tīkla līnijas attēlotas ik
pēc l km.

Koordinātu atskaite. Augstumu atskaite (11)

Pieņemta Vispasaules ģeodēziskās sistēmas 1984. gada koordinātu
atskaites sistēma. Pieņemta Baltijas augstumu atskaites sistēma (Kronštates
nullpunkts). Pārejot no Baltijas augstumu sistēmas uz Amsterdamas augstumu
sistēmu, Baltijas augstumu sistēmai jāpieskaita + 0,16 m.

Koordinātu transformēšana no WGS - 84 uz 1942. gada koordinātu

sistēmu (12)
Informācija par koordinātu transformēšanu un 1942. gada koordinātu sistēmas
tīkla izejas kartē dotas zilā krāsā.
Pārejot no WGS-84 uz 1942. gada koordinātu sistēmu:
• taisnleņķa koordinātām Austrumu virzienā jāpieskaita + 131 m,
Ziemeļu virzienā + 2651 m,
• ģeogrāfiskām koordinātām - garumam jāpieskaita + 7,3", platumam
+ 0,8".

Laukumā (4) zem kartes rāmja apakšējās malas labajā pusē (2.1. attēls)
ievietota lapu nomenklatūras shēma, administratīvā iedalījuma shēma un laukums
UTM izmantotās referencsistēmas paskaidrojumiem (2.4. attēls).

Lapu nomenklatūras shēma (13)

Lapu nomenklatūras shēmā kartes lapu ar taisnstūri parāda centrā, bet
tai apkārt parāda visas blakus esošās karšu lapas un to nomenklatūras. Parasti tie
ir 9 taisnstūri. Piemērā (2.4. attēls) shēmā nav uzrādītas tās lapas, kurās
sauszemes teritorija nav attēlota.

Administratīvais iedalījums (14)

Administratīvā iedalījuma shēmā parāda valsts, rajonu un pagastu
teritorijas un robežas, kā arī jūras krasta līniju. Ja shēmā nav iespējams ierakstīt
administratīvo vienību nosaukumus, tad shēmai blakus izvieto administratīvā
iedalījuma sarakstu ar kārtas numuriem. Kartēs, kurās ir liels informācijas
daudzums, var neuzrādīt zemāko administratīvo vienību (pagastu) robežas.

UTM referencsistēma (15)

UTM referencsistēma ir objektu vietas norādes vai piesaistes sistēma.
Tā uzlikta uz UTM koordinātu sistēmas un sastāv no zonas laukuma apzīmējuma
(34 V), 100 km kvadrāta apzīmējuma (EH) un koordinātām (234889). Punkta
novietojuma pilns pieraksts - 34VEH234889.

Laukumā (5) ievietoti biežāk lietotie apzīmējumi kartes satura attēlošanai (2.5., 2.6.,

2.7. attēls). Laukumā (6) doti saīsinājumi paskaidrojumiem pie apzīmējumiem (2.4.

attēls).
2. 3. attēls Kartes speciālā informācija, mērogi (attēls samazināts)
2.4. attēls. Shēma, saīsinājumi, UTM koordinātu sistēma.
2. 5. attēls. Apzīmējumi (1)
2. 6. attēls. Apzīmējumi (2)
2. 6. attēls. Apzīmējumi (3)

2. 7. attēls. Apzīmējumi (3)

Galvenā doma:
Darbs ar karti sākas ar kartes iepazīšanu un novērtēšanu:
 Vai karte pārklāj nepieciešamo reģionu, apvidu vai vietu.
 Kāds ir kartes izdevuma kārtas numurs, sērija, kas ir kartes
izdevējs, kad karte izdota, vai tā ir apstiprināta lietošanai.
 Kāds ir kartes mērogs un koordinātu atskaites sistēma.
 Kāds ir reljefa šķēluma augstums.
 Kāds ir virziena labojums.
Kartes lietotājam nepieciešamā informācija ir dota aiz rāmja uz kartes malām
īpašos tematiskajos laukumos.
Topogrāfisko karšu saturu veido apvidus topogrāfisko objektu grupas,
vietvārdi, paskaidrojumi un raksturlielumi.
Apvidus topogrāfisko objektu grupas ir informācijas slāņi, kuros objekti
tiek grupēti pēc to nozīmes un pazīmēm. Tie ir:
 Ģeodēziskie punkti.
 Apdzīvotas vietas (apbūve).
 Industriālie un sociālie objekti.
 Ceļi un ceļu būves.
 Hidrogrāfija un hidrotehniskās būves.
 Reljefs.
 Augu valsts un grunts.
 Robežas un nožogojumi.
Apvidus objektus topogrāfiskajās kartēs attēlo ar simboliem –
kartogrāfiskiem apzīmējumiem, bet reljefu ar horizontālēm (augstumlīknēm).
Lai atvieglotu kartes lasīšanu un apvidus novērtēšanu topogrāfisko
objektu grupas izceļ ar raksturīgām krāsām (reljefu ar brūnu krāsu,
hidrogrāfiju ar zilu, augu valsts ar zaļu, apbūvi ar melnu krāsu u. tml.)
Visus topogrāfiskos apzīmējumus iedala trīs pamatgrupās:
 līnijveida,
 ārpusmēroga,
 laukuma.

Jautājumi:

1. Kāda ir kartes matemātiskā pamata struktūra?

2. Kādu informāciju parāda uz kartes?
3. Uz kādiem jautājumiem jāatbild iepazīstoties un
novērtējot karti?
4. Kādām prasībām jāatbilst topogrāfiskām kartēm?
5. Kādas ir prioritārās kartes sauszemes operācijām?