.

Latvijas Lauksaimniecības universitāte

Laboratorijas darbi priekšmetā „Būvmateriāli”

3.laboratorijas darbs
"Smilšu pārbaudes"

Iesniegts __.10.2017
e-pasts:kristapsgrinbergs1981@gmail.com

Pārbaudīja: asoc.prof. A. Šteinerts

Izstrādāja:Kristaps Grīnbergs
Matr.Nr 9916021.

2017. gads Jelgava

Darba teorētiskais pamatojums.

Par smilti sauc sadrupušu minerālu iezi ar graudu izmēriem 0,14....5mm, par oļiem un
šķembām- ar graudu izmēriem 5...70mm (līdz 150mm). Smiltis bieži satur putekļus,
retāk organiskos piemaisījumus.

Pēc izcelsmes izšķir 3 veidu-kalnu, upju un ezeru, kā arī kāpu smiltis. Kalnu smilšu
graudi ir rupji šķautnaini un atrodami galvenokārt to veidošanās vietās kalnu pakājēs.
Upju un ezeru smiltis un oļi veidojušies, ūdenim pārnesot, pārskalojot un izgulsnējot
materiālu upju grīvās un ezeros. Pie šī tipa pieder lielākā daļa Latvijas smilšu atradņu.
Kāpu smilts graudiņi ir ļoti smalki un gludi.
Smiltis var iegūt arī mākslīgi, drupinot iežus, vai kā atsijas no šķembu ražošanas.
Smiltis tiek plaši izmantotas kā smalkā pildviela javu un betonu pagatavošanai, kvalitāti
tam nosaka pēc sekojošiem rādītājiem:
-granulometriskā sastāva un rupjuma moduļa;
-putekļveida un māla daļiņu, kā arī organisko piemaisījuma satura.
Betona sastāva aprēķināšanai nosaka arī : smilšu graudu vielas blīvumu, bēruma
blīvumu, smilšu tukšumainību, ūdensietilpību.
Darba mērķis ir noteikt smilšu fizikālās īpašības un dot slēdzienu par smilšu
pielietojumu kā pildvielu smagajos betonos.

Smilšu granulometriskā sastāva un rupjuma moduļa noteikšana

Smiltis sastāv no dažāda daudzuma rupjo un smalko fraksciju graudiem. Smilšu

granulometrisko sastāvu nosaka, sijājot materiālu caur standarta sietu kolonu. Optimālo
granulometrisko sastāvu nosaka Valsts standarts 10268-80.
Ja pārbaudāmo smilšu granulometriskais sastāvs neatrodas optimālo sastāvu
apgabalā, sastāvu koriģē, pievienojot vai atsijājot attiecīgās frakcijas. Optimāls
granulometriskais sastāvs nodrošina minimālu tukšumainību un minimālu cementa
patēriņu.
Pēc smilšu rupjuma moduļa nosaka, pie kādas rupjuma grupas pieskaitāmas dotās
smiltis.

Putekļu un māla daļiņu satura noteikšana smiltīs

Putekļveida daļiņām raksturīgi izmēri ir mazāki par 0,005mm.

Putekļu un māla daļiņas pārklāj smilšu virsmu, samazinot cementējošās vielas
saistīšanās spēju ar smilšu graudiņiem. Šie piemaisījumi palielina ūdens patēriņu,
pazeminot betona tehniskās īpašības.
Putekļveida un māla daļiņu sastāvs smiltīs smagā betona pagatavošanais pēc Valsts
standarta 8726-77, nedrīkst pārsniegt 3%. Smiltīs, kuras lieto hidrotehnisko būvju un
spiediena ūdens cauruļu pagatavošanai-2%(standarts 10268-80).

Organisko piemaisījumu daudzuma noteikšana smiltīs

Organiskie piemaisījumi, izšķīstot ūdenī, var izsaukt betona koroziju. Šī apstākļa dēļ
organisko piemaisījumu sastāvs smiltīs tiek limitēts
Organisko piemaisījumu daudzumu nosaka, sajaucot paraugu ar 3% NaOH šķīdumu un
salīdzinot to ar etalonu ( tanīns, C2H5OH un 3% NaOH). Šķidumam virs smiltīm jābūt
gaišākam, nekā virs etalona.
Smilšu blīvuma un bēruma blīvuma noteikšana

Smilšu tukšumainība nesablīvētā stāvoklī ir atkarīga no dažāda rupjuma graudu satura

tajos. Palielināta smilšu tukšumainība izsauc cementa pārtēriņu betonu izgatavošanai.
Smilšu tukšumainību Vtukš, %, aprēķina, izmantojot iepriekš noteikto vielas blīvumu un
bēruma blīvumu (visādās dimensijās)

ρbār
Vtukš = (1- ρ )*100

kur: ρbār - smilšu bēruma blīvums, kg/m3

ρ - smilšu blīvums, kg/m3

Smilšu mitruma satura noteikšana

Smilšu mitruma daudzumu nosaka pēc metodes, kura tika izmantota 2. labarotarijas
darbā.