ČEKLIST ( KONTROLLAPA) S-32 Nikita Ožovans
1. Starptautiskās jūras tiesības (jēdziens,
subjekti).
2. Jūrlietu pārvaldīšana Latvijā. Svarīgākie
likumi jūrniecības jomā Latvijā.
3. Starptautiskās un nacionālās
organizācijas saistītās ar jūrniecību.
4. Svarīgākās konvencijas jūrniecības jomā.
Jūras tiesības (maritime law) ir tiesbu, principu un
normu kopums, kas nosaka juridisko statusu
Pasaules okeāna klājūdeņiem un resursiem, un
regulē attiecības starp subjektiem jūrsaimniecības
jomā. Jūras tiesības ietver sevī tiesību normas un
nozares: valstu iekšējo tiesību normas, kas pēc
savas juridiskās dabas pieder dažādām tiesību
nozarēm (civiltiesībām, administratīvajām tiesībām,
krimināltiesībām u. t. t.), starptautiskās publiskās
tiesības, starptautiskās privāttiesības. Mūsdienu
jūras tiesības sastāv no :
1. valstu iekšējām tiesībām (municipal,
national law);
2. starptautiskajām publiskajām tiesībām
(international public law);
3. starptautiskajām privāttiesībām
(international private law).
ir tiesību normu (likumu un likumdošanas
aktu) kopums, kas regulē attiecības ar jūru
saistītajā saimnieciskajā darbībā.
Latvijā šāds tiesību normu kopums ietver:
 Jūras kodeksu;
 Jūras lietu un jūras drošības pārvaldes
likumu;
 Likumu par ostām;
 Likumu par Jūras vides aizsardzību un
pārvaldību,
kā arī citus likumus un Ministru Kabineta
noteikumus.
Vēl šajā kopumā ietilpst arī valsts tiesību nozaru
(civiltiesību, administratīvo tiesību, krimināltiesību)
normas.
IMO-Organizācijas galvenie uzdevumi ir atspoguļoti
devīzē (moto):. "droša, aizsargāta un efektīva
kuģniecība tīros okeānu ūdeņos"
WHO- Pasaules Veselības organizācija
ILO- Starptautiskā Darba organizācija
ITU- Starptautiskā telekomunikāciju savienība
IHO-Internacionāla hidrogrāfiskā organizācija
WMO-. Pasaules Meteoroloģijas organizācija
UNCLOS 82, SOLAS 74, STCW 78, MLC 2006,
MARPOL
UNCLOS 82-Konvencija par kuģošanas teritorijām

5. UNCLOS konvencija:
1) Paskaidrot terminus: iekšēji ūdeņi,
teritoriālā jūra, bāzes līnija, pieguļošā
zona; EEZ.
2) Paskaidrot jēdzienu: "mierīgas
caurbraukšanas tiesības"
3) Norādīt kuģa pienākumus šķērsojot
piekrastes valsts teritoriālos ūdeņus
mierīgas caurbraukšanas laikā;
6. Administratīvā uzraudzība uz jūras
transporta. PSC, FSC (būtība, veidi,
mērķi.)
7.
Konv. par kravas zīmi (LL-66). Konv.
mērķis, pielikumi, apskates, sertifikāti un
termiņi.
8. Kāda Konvencija nosaka tehniskās un
ekspluatācijas prasības kuģiem. (Kāds ir
tās galvenais mērķis?).
SOLAS 74- Starptautiska konvencija par cilvēku
dzīvības aizsardzību uz jūras
STCW 78- Starptautiskā konvencija par jūrnieku
sagatavošanas, sertificēšanas un sardzes
pildīšanas standartiem 
MLC 2006-Konvencija par darbu jūrā
MARPOL- Konvenciju bloks, saistīts ar jūras vides
aizsardzību
1) Līdz bāzes līnijai visi ir iekšējie ūdeņi.
Teritoriālie ūdeņi 12 jūras jūdzes no bāzes līnijas.
Bāzes līnija ir līnija, kas norāda piekrastes zonu.
Pieguļošā zona 24 jūras judzes.
EEZ ir eksluzīvi ekanomiskā zona, 200 jūras
jūdzes.
2) valsts brīvprātīgi ir piekritusi ierobežot savu
suverenitāti, atzīstot ārzemju kuģu tiesības uz
teritoriālās jūras miermīlīgu šķērsošanu
3) Caurbraukšana ir miermīlīga, ja ar to netiek
traucēts piekrastes valsts miers, publiskā kārtība
vai drošība. Tādai caurbraukšanai jānotiek saskaņā
ar šo konvenciju un citām starptautisko tiesību
normām.
Administratīvā uzraudzība- valsts inspekciju
nozares pārvaldes īpašo orgānu darbība, veicot
speciālo noteikumu, prasību, likumu un
likumpakārtotu aktu kontroli
Sanitārā uzraudzība- ir daļa no valsts kopējiem
pasākumiem, vērstiem uz valsts iedzīvotāju sanitāri
epidemioloģiskās labklājības nodrošināšanu.
Tehniskā uzraudzība- ir valsts uzraudzības orgāns
jūras kuģu būves un kuģošanas, kā arī kuģu
klasifikācijas un mērīšanas jomā,
Muitas uzraudzība- Muitas pārbaudes kārtību
nosaka valsts Muitas kodekss. Saskaņā ar Muitas
kodeksu muitas instutūcijas ir tiesībsargājošie
orgāni.
Protokolu nosaka standartus, kas nepieļauj kuģa
piekraušanu virs noteiktas robežas.
Konvencijas būtība: neviens kuģis nedrīkst iziet
jūrā, ja tam nav pietiekošas peldamības rezerves,
ko nosaka kravas marka. Kuģošanas drošībā liela
nozīme ir normām attiecībā uz kuģu satiksmi.
SOLAS konvencija, tā mērķis ir noteikt minimālos
būvniecības standartus un noteikt prasības: kuģa
konstrukcijas sadalīšanai nodalījumos un noturību,
mehāniskām un elektriskām iekārtām,

9. ISM kodekss:
1) Paskaidrot ISM kodeksa būtību un
galveno mērķi;
2) Kuģa un kompānijas sertifikācija un
dokumenti saskaņā ar ISM kodeksa
prasībām;
10 Starptautiskā Konvencija par jūrnieku
. sagatavošanas, sertificēšanas un sardzes
pildīšanas standartiem STCW -78.
Konvencijas būtība un mērķis. Uz kuģa
noteiktie atbildības līmeņi. Apkalpes
minimālais sastāvs.
11 Starptautiskā Konvencija par darbu
. jūrniecībā MLC-2006. Konvencijas
būtība un mērķis. Ar jūrnieku darbu
saistītās jomas. Izsniedzamie sertifikāti.
ugunsdrošības konstrukcijai, ugunsgrēka atklāšanai
un dzēšanai, glābšanas līdzekļiem un iekārtām,
radiosakariem, kuģošanas drošībai, kravu un
bīstamo kravu pārvadāšanai.
1) Kodeksa mērķis ir nodrošināt drošību jūrā,
novērst nelaimes gadījumus vai cilvēku
bojāeju un novērst kaitējumu apkārtējai
videi.
DOCS-dokuments par kuģa atbilstību ISM
kodeksam
SMC-Kuģa apliecība par to , ka tiek pildīti safety
management system uz kuģa un ,ka atbilst ISM
kodeksa prasībām
Būtība-STCW –apmācība, sertificēšana un sardzes
pildīšana.
Mērķis-Galvenai mērķis ir nodrošināt, lai nevienam
jūrniekam nebūtu tiesību strādāt uz kuģiem, ja viņi
neatbilst konvencijās prasibām-vecumu, veselības
stavokli, kvalifikācija.
Noteiktie atbildības līmeņi: support level-palīdzbas
līmenis, operation level-operatīvais līmenis,
meneghment level-vadības līmenis.
Apkalpes minimālais sastāvs ir atkarīgs no pārgājiena
ilguma un funkcionalitātes.
Konvencija paredz, ka uz kuģa ir jābūt
karoga valsts varas iestāžu izsniegtam
dokumentam par apkalpes minimālo sastāvu, kas
nodrošina kuģošanas drošību.
Noteikumi un kodekss ir sakārtoti pa
kopējām tēmām piecās nodaļās:
1. nodaļa - Minimālās prasības attiecībā uz
jūrnieku darbu uz kuģa
2. nodaļa - Nodarbinātības nosacījumi
3. nodaļa – Dzīvojamās telpas, atpūtas
iespējas, pārtika un ēdināšanas serviss.
4. nodaļa – Veselības aizsardzība un
medicīniskā aprūpe, sociālie pakalpojumi un
sociālā nodrošinājuma aizsardzība.
5 nodaļa . Atbilstības ievērošana un izpilde
Jūrnieka tiesības
 uz drošu un aizsargātu darba vietu,
kas atbilst drošības standartiem,
 uz taisnīgiem nodarbinātības
noteikumiem;
 uz pienācīgiem darba un dzīves
apstākļiem uz kuģa;
12 Skaidrot: Konvencija, Suverenitāte,
. Jurisdikcija, kodifikācija, unifikācija. Suverenitāte-neatkarība
Minēt piemērus.
13 COSWP Droša darba prakse uz kuģiem.
. Paaugstinātās bīstamības darbi,. Kādi
pasākumi ir veicami pirms to uzsākšanas.
14 Jūras vides aizsardzības tiesiskais
. nodrošinājums. Kādas svarīgākās
konvencijas regulē šo jautājumu.
15 Kravu un pasažieru pārvadājumi pa jūru.
. Kas ir konosāments, tā funkcijas un
veidi.
16 Kāda ir pārvadātāja atbildība pārvadājot
. kravu un pasažierus.
17 Čarteru veidi un galvenie čartera
. noteikumi.
18 Svarīgākās konvencijas kravu un
. pasažieru pārvadājuma jautājumos.
Konvencija-daudzpusējs starptautisks līgums
Jurisdikcija-likuma izplatīšanās uz šīs valsts
teritorijas
Kodifikācija,Unifikācija-darbība pēc kuras tiek
izveidots kodekss
Darbu augstumā atļauts veikt tikai ar piemērotu un
normatīvajiem aktiem par darba aizsardzības
prasībām atbilstošu darba aprīkojumu, kā arī
izmantojot kolektīvos aizsardzības līdzekļus, kas
novērš kritiena risku. Ja šāda aprīkojuma lietošana
nav iespējama darba rakstura dēļ, darba devējs
nodarbinātajiem nodrošina drošu piekļūšanu darba
vietai un apgādā ar individuālajiem aizsardzības
līdzekļiem, kuri projektēti un izgatavoti atbilstoši
normatīvajiem aktiem par individuālajiem
aizsardzības līdzekļiem un paredzēti kritiena
ierobežošanai un apturēšanai. Darba devējs
nodrošina darba aprīkojuma un aizsardzības
līdzekļu lietošanu saskaņā ar ražotāja instrukciju un
tehnisko dokumentāciju, kā arī darba aizsardzības
instrukcijās noteiktajām prasībām.
SOLAS konvencijas 1/21.
Starptautiskā konvencija par kravas marku(23p)
MARPOL 73/78 konvencijas(12p)
ANO Jūras tiesību konvencijas 94 un 217 pants
Konosamenta ir vairākiem mērķiem paredzēts
universāls dokuments. Vārda, uzrādītāja un ordera
konosamenti
Saskaņā ar konvencijas noteikumiem
pārvadātājs ir atbildīgs par izraisītajiem
zaudējumiem, kuru iemesls ir pasažiera bojāeja vai
miesas bojājumu nodarīšana tam, vai bagāžas
nozaudēšana vai sabojāšana, ja negadījums, kas
izraisīja zaudējumus, notika pārvadājuma laikā un
tā iemesls bija pārvadātāja vai viņa darbinieku, vai
aģentu, kuri pilda savus darba pienākumus, kļūda
vai nevērība. Pārējos gadījumos kļūda vai nevērība
ir jāpierāda prasītājam.
Laika, berbouta, Dimaiza čarteri, 12 galvenie
noteikumi
Starptautiskā konvencija par dažu konosamenta noteikumu
unifikāciju (Hāgas noteikumi). Protokols par izmaiņām
Starptautiskajā konvencijā par dažu konosamenta noteikumu
unifikāciju (Visbijas protokols). ANO Konvencija par kravu
pārvadājumiem (Hamburgas noteikumi)