.

Antīkā pasaule

KULTŪRAS VĒSTURES PEDAGOGU ASOCIĀCIJA

2009
Materiālam Izglītības Inovācijas
fonda atbalsts 1
 Sengrieķu kultūra
No Senās Grieķijas Dzīve ir līdzīga
esam mantojuši spēlēm: daži uz
tām nāk sacensties,
demokrātijas ideju,
citi tirgoties, bet
klasiskās mākslas paši laimīgākie –
ideālus, pirmo skatīties: tā arī
filozofu patiesības dzīvē; citi, vergiem
meklēšanas prieku līdzīgi, dzimst ar
un sacensības garu kāri pēc slavas un
Olimpisko spēļu bagātības, turpretī
tradīcijā. filozofi – vienīgi pēc
patiesības.
(Pitagors)

Materiālam Izglītības Inovācijas

fonda atbalsts 2
 Apolons un Dionīss
Apolons – skaistuma, mākslas, Dionīss – ekstāzes, vīna, auglības,
pareģošanas, harmonijas, saprāta neprātīgas jautrības, iracionālu ce-
dievs, kurš tomēr nežēlīgi soda tos, rību dievs, nāves uzvarētājs. Dionīss
kuri viņu negodā. esot dzimis no mirstīgas sievietes un
Apolona pavadones mūzas bija Zeva mīlas sakariem. No Zeva
mākslu un zinātņu aizbildnes. Apolona zibeņiem aizdegusies ēka un Dionīsa
svētvietā Delfos bija orākuls, tur notika māte sadegusi, bērnu Zevs iznēsājis,
pareģošana: sēdēdama uz trijkāja iešūdams to savā gurnā. Cits mīts:
pareģe (pītija) saelpojās tvaikus, kas Dionīsu titāni saplosījuši un apēduši,
esot nākuši no zemes, ieslīga transā. bet Zevs tos satriecis ar zibeņiem.
No viņas nesakarīgiem kliedzieniem, No titānu pelniem radīti cilvēki, tātad
priesteri sastādīja pareģojumus dzejā, līdzās zemiskajam, titāniskajam,
kas bija visai daudznozīmīgi. cilvēkā ir arī dionīsiskā sākotne, kas
ir jāatmodina sevī (ar ekstāzi).
Pēc filozofa F. Nīčes domām, Apolons
kā līdzsvarotas, harmoniskas mākslas Dionīss atbilst iracionālajam,
aizbildnis, atbilst racionālajam, mistiskajam, tumšajam elementam
gaišajam elementam grieķu kultūrā. sengrieķu kultūrā.
Materiālam Izglītības Inovācijas
fonda atbalsts 3
 Apolons un Dionīss

Pa kreisi augšā Delfu svētvieta, lejā - Apolons upurē, ar kitāru rokās un vainagu
galvā. Pa labi augšā menādas ekstāzē pielūdz Dionīsa statuju (ekstāze nozīmēja
dvēseles iziešanu no ķermeņa), lejā - Dionīss ar kausu un vīnogulājiem.
Materiālam Izglītības Inovācijas
fonda atbalsts 4
 Dzīve polisā
Svarīgākos lēmumus pieņēma tautas sapulcē, tā parasti
pulcējās agorā – tirgus laukumā, līdzās akropolei – cietok-
snim. Demokrātija pastāvēja tikai Atēnās, citās polisās lielu
lomu spēlēja aristokrātija. Atēnieši demokrātiju ieviesa savu
sabiedroto pilsētās. Galvenais politiskās cīņas ierocis bija
runas māksla (retorika). Orators, kas pacēlis roku uzrunā
tautu, ir antīkās kultūras simbols. Tautas vadoņus sauca
par demagogiem. Tiešās demokrātijas ēnas puses kritizēja
gudrākie Atēnu pilsoņi, jo bieži vakarā sanākusī sapulce
varēja atsaukt no rīta pieņemtos lēmumus. Politisku tiesību
nebija sievietēm un vergiem. Sievietes rūpējās par mājas
soli. Vergs (pedagogs) veda bērnus uz skolu. Atēnas
uzplauka patiecoties vergu darbam.
Konkurējošajā Spartas polisā valdīja 2 ķēniņi un aristokrāti-
ja. Spartas kareivju drosme un atēniešu jūras kara mākslas
izglāba Grieķiju no persiešu varas. Taču vēlāk abas polisas
iestiga savstarpējos karos.
Materiālam Izglītības Inovācijas
fonda atbalsts 5
 Sengrieķu māksla

Stēla ar sērojošo Atēnu Pallādu un sarkanfigūru glez-

nojums (Sarpedona nāve) uz māla trauka (krātera).

Sengrieķu vizuālās mākslas uzplaukums

saistās ar: tempļiem arhitektūrā, apgleznotu Augšā: Hēfesta templis Atēnās.
keramiku, skulptūrām un bareljefiem. Visos Lejā: Afrodītes dzimšana no
šajos darbos raksturīga to samērojamība ar jūras putām un sakropļotā
cilvēku, dabiskas proporcijas, līdzsvarotība, Urāna asinīm (vai Persefones
atgriešanās no Aīda) bareljefs.
vienkāršība, plastika.
Materiālam Izglītības Inovācijas
fonda atbalsts 6
 Sengrieķu māksla - II
Atēnu
akropole:
Partenons
(pa labi) un
tā shēma
(pa kreisi)

Kolonnu kapiteļu veidi: doriskais, joniskais, korintiskais

Materiālam Izglītības Inovācijas

fonda atbalsts 7
 Sengrieķu māksla
Saglabājušies daudzi apgleznotas
keramikas paraugi. Seno grieķu eksporta
preces bija olīveļļa un vīns, ko glabāja
dažādos traukos, pārsvarā amforās. Trauki
tika izrotāti ar attēliem, slavenākie ir
melnfigūru un sarkanfigūru stila gleznojumi.
Augšējā vāzes attēlā - Trojas cīņu varonis
Ahilejs nogalina kareivīgo sieviešu amazoņu
valdnieci, kura bija atsteigusies Trojai palīgā.
Apakšējā gleznojumā - Odiseja kuģa brauciens
gar sirēnu salu. Lai dzirdētu šo teiksmaino
būtņu dziedāšanu, bet saglabātu savu kuģinie-
ku dzīvības, Odisejs esot aizbāzis viņiem ausis
ar vasku, bet pats licis sevi piesiet pie masta
(neviens cits, kurš esot dzirdējis sirēnu dzies-
mas, neesot ticis sveikā prom no salas, kur ar
dziesmām ievilinātos jūrniekus sirēnas saplosī-
jušas).
Materiālam Izglītības Inovācijas
fonda atbalsts 8
 Sengrieķu māksla

Orestu par mātes Odisejs izdur milzim Odisejs izsaucis pareģa

slepkavību vajā ciklopam Polifēmam Teiresija ēnu no Aīda un
atriebības dieves vienīgo aci padzirdījis to ar upura
erīnijas. dzīvnieku asinīm, cenšas
uzzināt savu likteni.
Materiālam Izglītības Inovācijas
fonda atbalsts 9
 Sengrieķu māksla - V

Prasmē reālistiski un reizē idealizēti

attēlot plastisku kaila cilvēka ķermeni
vislabāk atklājas sengrieķu kultūra.
Skulptoru prasme attīstījās no pirmo kailķermeņu (kurosu) sta-
tujām līdz klasiskajam Polikleita Doriforam, Mēlas Afrodītei,
Akropoles kariatīdēm un traģiskajām Laokonta un dēlu figūrām.
Klasiskā perioda proporcijas: galva – 1/7 daļa no ķermeņa.
Materiālam Izglītības Inovācijas
fonda atbalsts 10
 Agons; Olimpiskās spēles
• Sengrieķu kultūras īpatnības bija: tieksme
pēc laimes (eidaimonija) un sacensība
(agons). Savā starpā sacentās pilsētas,
politiķi, oratori, filozofu, mākslinieki un atlēti.
• Olimpiskās spēles bija reliģisks rituāls, kurā

atlēti dieviem ziedoja savu enerģiju –

sviedrus (asiņu vietā). Spēles notika
Olimpijas pilsētā, kurā atradās templis
Zevam ar milzīgu viņa statuju (viens no 7
pasaules brīnumiem).
• Olimpiskās spēles sākās 776. g.p.m.ē. un

notika ik pa 4 gadiem, to laikā tika pārtraukta

kara darbība visā Grieķijā.
• Atlēti sākumā sacentās tikai skriešanā.
Materiālam Izglītības Inovācijas
fonda atbalsts 11
 Hellēnisms (323.-34.g.p.m.ē)
Maķedonijas Aleksandra (356-323. g. p.m.ē.)
iekarojumu rezultātā grieķu kultūra izplatījās ne
vien Vidusjūras baseinā, bet līdz pat Indijai.
Izveidojās vairākas impērijas. Tika celtas varenas
būves (5 no tā laika “7 pasaules brīnumiem”).
Maķedonija Aleksandrs
Aleksandrijā dibināja muzeju (mūzu templi) un
bibliotēku, darbojās zinātnieki: Erastotens
(gandrīz pareizi aprēķināja Zemes apkārtmēru un
izteica heliocentrisma ideju, taču vēlāk uzvarēja
Ptolemaja ģeocentrisms, kas zinātnē valdīja visus
viduslaikus), Hierons (izgudroja tvaika principu,
taču to izmantoja tikai galma izklaidei, nevis
tehnikā). Zinātnes un tehnikas attīstībai grieķu
kultūrā nebija īsti iemesla, jo vergu darba spēks
bija lētāks. Hellēnismā uzzēla galma māksla, Halikarnasas mauzoleja
dzeja, teātris, atlētu un zirgu sacīkstes. rekonstrukcija

Materiālam Izglītības Inovācijas

fonda atbalsts 12
 Sengrieķu sasniegumi
 Filozofijas rašanās un nodalīšanās no mitoloģijas.
 Demokrātijas pirmsākumi (lai gan tā neattiecās uz
visiem); pirmās politiskās teorijas.
 Atsevišķu zinātnes veidu rašanās un to klasifikācija
(sevišķi panākumi bija matemātikā un ģeometrijā).
 Harmonisku proporciju izmantošana mākslā.
 Teātra (traģēdijas un komēdija žanru) izveidošanās
no Dionīsa reliģiskā kulta.
 Olimpisko spēļu tradīcijas (grieķiem tie bija
sacensību rituāli par godu dieviem) iedibināšana.

Materiālam Izglītības Inovācijas

fonda atbalsts 13
 Kas antīkajā kultūrā nebija īstenojams?
 Antīkā kultūra nebija orientēta uz attīstību un pārmaiņām, bet
gan uz baudām vai filozofisku refleksiju (grieķi neticēja, ka
pasauli var un drīkst uzlabot; filozofi vairāk sapņoja par ideju
pasauli, kas ir nemainīga un statiska; materiālā pasaule tika
uztverta kā telpiska struktūra vai kā ilūzijas (platonismā), kuru
būtība ir vienīgi to idejas).
 Tāpēc nebija iespējams attīstīt tālāk zinātni (tā kļuva par laika
kavēkli elitei; nepatika pret fizisku darbu izpaudās arī nevērībā
pret tehniku; attīstība apstājās arī tādēļ, ka vergu darba spēka
dēļ nebija vajadzības pēc zinātnes atziņu ieviešanas tehnikā).
 Antīkā sabiedrība nespēja īstenot humānisma principus (jo
nebija nopietna (reliģiska) pamata cilvēku principiālās vienlī-
dzības idejai un tā neīstenojas praksē).
 Tāpēc nebija visaptverošas demokrātijas, kas iekļautu visus
pārvaldē (pilsoņu tiesības vēlēt nebija sievietēm un vergiem).
Materiālam Izglītības Inovācijas
fonda atbalsts 14
Paldies par uzmanību!

..transcende et teipsum..

Materiālam Izglītības Inovācijas

fonda atbalsts 15