Timpāni

Timpāni (itāļu: timpano) ir sitamais mūzikas instruments ar noteiktu skaņas augstumu. Pārsvarā
timpānu veido metāla, visbiežāk kapara, misiņa vai alumīnija kausveida katls, kas pārvilkts ar ādas
vai cita materiāla membrānu. Dažreiz korpusu veido arī no stikla šķiedras, korpusa apakšējā daļa var
būt atvērta. Mebrāna tiek nostiepta ar īpašām skrūvēm un pedāļmehānismu, kas ļauj mainīt
membrānas nospriegojumu. Tādā veidā viens timpāns var dot vairākas noteikta augstuma skaņas
diapazonā no kvintas līdz oktāvai, kas ļauj atskaņot pat nelielas solo partijas. Timpānu spēlē izmanto
ar filcu apvilktas vālītes, taču lai panāktu dažādu tembru, izmanto arī vālītes ar koka un ādas
uzgaļiem. Izpildījumā izšķir divus galvenos atskaņošanas paņēmienus - atsevišķu sitienu un tremolo.
Timpāniem ir ļoti sena izcelsme, taču Eiropā tie kļuva pazīstami tikai 15.gs. Pēc formas tie bija
līdzīgi mūsdienu timpāniem, taču katrs no tiem varēja atskaņot tikai vienu noteikta augstuma skaņu.
Orķestrī timpāni tika iekļauti 17.gs. izmanto 2 - 5 timpānus, tomēr to skaits var sasniegt pat 12.
Notācijā timpānu partitūra tiek pierakstīta basa atslēgā zem metāla pūšamajiem instrumentiem.