Johanness Brāmss

Johanness Brāmss (vācu: Johannes Brahms, dzimis 1833. gada 7. maijā Hamburgā,

miris 1897. gada 3. aprīlī Vīnē) bija vācu komponists.

Brāmss pieskaitāms pie pasaules nozīmīgākajiem simfoniķiem, kaut sarakstījis tikai 4

simfonijas. Savas daiļrades nozīmības, dziļuma un filozofiskās nozīmes ziņā
pielīdzināms Baham un Bēthovenam. Brāmss ir vācu filozofijas pārstāvis mūzikā,
neprogrammātiskās mūzikas pārstāvis. Iztikas līdzekļu meklējumos koncertējis kā
pianists un koncertmeistars, sadarbojies ar ungāru vijolnieku Edī Remenjī (ungāru
mūzikas ietekme šīs sadarbības rezultātā). Šī sadarbība ilgst periodā, kamēr Brāmsa
mūziku dzimtenē neatzīst. Atgriezies Vācijā, nododas diriģenta darbam, iestudējot arī
Bēthovena simfonijas.

Daiļrade
Simfoniskie skaņdarbi:
 4 simfonijas (c moll, D dur, F dur, e moll).
 Šūpļa dziesma
Skaņdarbi klavierēm:
 Ungāru dejas
Vokāli instrumentālie un vokālie skaņdarbi:
 Vācu rekviēms, kantātes (Rinaldo tenoram, vīru korim un orķ.).

Tematika

 Jūtu pasaule
 Sadzīve — vācu un ungāru tautu
 Nedaudz daba
 Humānisms, arī filosofiski
  Garīga satura atziņas

Mūzikas valoda

 Pamatievirze – uzticība klasiskajām tradīcijām, kuras komponists bagātina ar

jaunu romantisku pasaules izjūtu un saturu.
 Divas emocionālās pamatsfēras – vētrains dramatisms un intīms, sirsnīgs
lirisms.
 Brāmsa mūzikai raksturīga cieša un organiska saikne ar vācu un austriešu
tautas sadzīves mūziku; tajā nesaraujamā vienībā savijušies vācu, austriešu,
ungāru un slāvu (čehu, slovāku, serbu un citu) mūzikas elementi.
 Variēšanas un polifonizācijas paņēmienu izmantošana.
 Spilgta emocionalitāte, milzīga domāšanas disciplīna, skaidrība un cēlums,
augsts morāles patoss, domu un jūtu dziļums un nopietnība.
 Melodijai piemīt vāciskā mentalitāte un ungāriskums. Tipiski romantiskās,
dziesmveida tēmas. Bēthoveniskās signāltēmas. Lieto baroka laikmeta
mūzikas valodas semantiku (zīmju, simbolu valodu);
 Harmonija Lista robežās (mažorminorsistēma), jauninājumu nav. Ungāriskajā
sfērā tāpat kā Lists veido Verbunkoša stila harmoniju.

Termini

Programmatiskā mūzika – instrumentāli skaņdarbi ar noteiktu vārdisku, nereti

poētisku, programmu, kas atsedz tajos ietverto saturu.

Rekviēms (no aizlūguma latīņu valodā “Requiem aeternam dona eis, Domine” –
“Mūžīgo mieru dod viņiem, Kungs” pirmā vārda) – sēru mesa; ciklisks skaņdarbs
korim, vienam vai vairākiem solistiem ar ērģeļu vai orķestra (no 17. gs.) pavadījumu.

Intermeco (itāļu intermezzo - pārtraukums).

1. Kontrastējošs starpposms starp skaņdarba daļām, operas cēlieniem (ar saistījuma
nozīmi).
2. Brīvas formas neliels instrumentāls vai simfonisks skaņdarbs. Pirmo intermeco
autors ir R. Šūmanis.

Kapričo (itāļu capriccio - kaprīze), arī kaprīze (fr. caprise) – virtuozs brīvas formas
instrumentāls vai simfonisks skaņdarbs ar negaidītām noskaņu maiņām. Komponistu
romantiķu K. M. Vēbera, J. Brāmsa, A. Dvoržaka daiļradē kapričo kļuva par
raksturīgu klavierdarbu.

Verbunkošs (ungāru verbunkos<vācu Werbung - vervēšana) – ungāru deju mūzikas

žanrs (radies 18. gs. 2. pusē), arī ungāru instrumentālās mūzikas stils (18. gs. beigas
un 19. gs. sākums), kam bija spēcīga ietekme ungāru nacionālās mūzikas veidošanās
procesā.

Verbunkoša stila pazīmes: punktēti ritmi, ungāru gamma ar divām palielinātām

sekundām, lēnu, dziedošas melodijas posmu mija ar ātriem, trauksmainiem posmiem,
dažāda veida figurācijām (t. sk. virtuoza instrumentālā – vijoļu – ornamentika, kas
balstīta uz improvizāciju), trioļu pasāžas, viegli iegaumējamas kadenču formulas.

Spilgtākās tēmas
https://www.youtube.com/watch?v=sgcOhcEDBBo&index=8&list=PL2bAZ-yYVGI9_lqG2r46zAx1SSHrwV4RU

1. Johaness Brāmss. Intermeco Es dur op. 117 Nr. 1.

2. Johaness Brāmss. Kapričo h moll op. 76 Nr. 2.
3. Johaness Brāmss. Rapsodija h moll op. 79 Nr. 1.
4. Johaness Brāmss. Skaņdarbs klavierēm četrrocīgi “Ungāru dejas”: Nr. 1 g
moll.
5. Johaness Brāmss. Skaņdarbs klavierēm četrrocīgi “Ungāru dejas”: Nr. 5 g
moll.
6.
7. Johaness Brāmss. Skaņdarbs klavierēm četrrocīgi “Ungāru dejas”: Nr. 6 Des
dur.

4. simfonija

8. Johaness Brāmss. 4. simfonija e moll: 1. daļa, galvenā partija. 0:06

9. Johaness Brāmss. 4. simfonija e moll: 1. daļa, fanfārveida frāze. 1:39
10. Johaness Brāmss. 4. simfonija e moll: 1. daļa, blakus partija. 1:45
11. Johaness Brāmss. 4. simfonija e moll: 2. daļa, galvenā partija. 12:41
12. Johaness Brāmss. 4. simfonija e moll: 3. daļa, galvenā partija. 23:46
13. Johaness Brāmss. 4. simfonija e moll: 4. daļa, pamattēma (pasakāljas tēma).
29:55