Evija Klūģe © (izgl.programmas Mūz.vēsture un teorija I kurss, 2008), JMRMV, rediģējis A.

Šuriņš
Johans Sebastiāns BAHS (Johann Sebastian Bach, turpmāk J.S.B.)
dzim. 1685. 21.(31.) III, Eizenaha (Eisenach), Tīringenes reģionā, Vidusvācijā
mir. 1750. 28.VII, Leipciga (Leipzig), Saksijas reģionā, Vidusvācijā
I. Nozīme: ģeniāls 18.gadsimta pirmās puses vācu komponists, vēlīnā baroka stila pārstāvis;
citas darbības jomas: virtuozs taustiņinstrumentālists (ērģelnieks un klavesīnists, arī improvizators),
diriģents, pedagogs, kā arī vijolnieks, instr.būvētājs u.c.;
vēstures konteksts – feodāli sašķeltajā Vācijā, sabiedrības garīgā stagnācijā trūkst mērķauditorijas J.S.B. mākslai:
aristokrātiem tā šķiet pārāk nopietna, Baznīcai – pārāk laicīga, vienkāršajai tautai – pārāk sarežģīta
https://www.youtube.com/watch?v=rrVDATvUitA ;
daiļrades periodizācija (interesanti, ka J.S.B. sāka komponēt vēlu, tikai 19 g.v.! ) :
1) Veimāra (23–32 g.v.) – ērģelnieka darbs galma baznīcā,
sacerēja daudz ērģeļmūzikas (arī laicīgos žanros), kā arī kantātes,
2) Kētene (32–38 g.v.) – klavesīnista darbs vietējā valdnieka pilī,
sac. daudz laicīgās instrumentālmūzikas,
sevišķi klavesīnam, arī vijolei, orķestrim,
3) Leipciga (no 38 g.v.) – kordiriģenta u.c.darbs pilsētas baznīcā,
sac.galv.k. vokālinstrumentālo mūz., īpaši – reliģisko,
Evaņģēliski luteriskajai (Ev.Lut.) baznīcai,
pēc apm. 55 g.v. mūzika kļūst padziļināti filozofiska, redzes problēmu dēļ komponē mazāk.
II. Daiļrades avoti:
1) visdziļākais tradicionālās mūzikas iespaids – vācu Baznīcas mūzika,
galv.k. protestantu korāļi (Ev.Lut.), https://www.youtube.com/watch?v=XVa3nR-2bVc līdz 1:23 ;
2) profesionālajā mūzikā iJ.S.B.epazina daudzu komponistu paraugus, nekļūdīgi pārņēmis no tiem visu labāko:
a) daudzi vācu komp., piem., Heinrihs Šics – agrīnais baroks, 100 g. pirms J.S.B., ieviesis vācu mūz.jaunus žanrus,
Dītrihs Bukstehūde – jaunībā J.S.B., lai mācītos pie D.B, kājām gāja 350 km(!)
uz Lībeku Ziemeļvācijā (ieskatam – D.B. Pasakalja d moll ērģelēm
https://www.youtube.com/watch?v=sLFVYExphfs ) ,
Johans Pahelbels – J.S.B. vec.brāļa (kuram liela nozīme J.S.B.izglītībā) skolotājs u.c.,
b) itāļu: Antonio Vivaldi – viņa darbus J.S.B.apguva, tos aranžējot (šādos gadījumos autora apzīm. ‘Vivaldi–Bahs’
vai ‘Bahs pēc Vivaldi’),
https://www.youtube.com/watch?v=BhgATpiXPHo līdz 4:25 ,
u.c. autori, arī itāļu mūz.kultūrā radušies žanri (ūga, sonāte, koncerts), formas un paņēmieni,
c) arī franču klavesīnistu mūz. Iespaidi – F.Kuperēns u.c.

III. Žanri: J.S.B. strādāja visos sava laika žanros, izņemot operu (bet ir daži operas elementi citos žanros);
1) instrumentālā kamermūzika – plaši attīstīta, dažādiem sastāviem un tembriem:
a) ērģeļdarbi: aa) daudz korāļprelūdiju, piem., Ak, Jeruzaleme, mosties ! ,
bb) vairāki desmiti divdaļciklu, piem., Tokāta un fūga d moll ,
cc) basso ostinato tehnikā veidoti darbi, piem., Pasakalja c moll
https://www.youtube.com/watch?v=HtFMxFQrKc4 ;
b) klavesīndarbi: aa) ap 70 divdaļciklu, t.sk., krājums Labi temperētais klavesīns (turpmāk LTK) –
prelūdijas un fūgas visās tonalitātēs (2 x 24 = 48),
arī Hromatiskā fantāzija un fūga d moll u.c.;
bb) ap 20 svītu (sākot ar agrīno Kapričo par godu mīļotā brāļa aizbraukšanai),
t.sk., trīs krājumi: sešas Franču sv., sešas Angļu sv., sešas Partitas;
cc) Itāļu koncerts klavesīnam solo https://www.youtube.com/watch?v=ghTitIMtTCM
(nosaukumā ietvertais vārds koncerts ir maldinošs, jo orķestris te nepiedalās);
dd) citi darbi: 15 divbalsīgas un 15 trīsbalsīgas invencijas, vēlīnais cikls Fūgas māksla u.c.;
c) skaņdarbi vijolei solo: svītas u.c., t.sk., izcili virtuozs 2.partitas d moll fināls – Čakona
https://www.youtube.com/watch?v=vhOaS_Cy8_8 ,
arī čellam solo u.c.;
2) orķestra mūzika: a) ap 25 koncertiem, t.sk., seši concerti grossi (Brandenburgas koncerti),
b) orķ. svītas, kuru atsev. daļas kļuvušas hiperpopulāras, piem., Badinērija no Otrās sv.
https://www.youtube.com/watch?v=9aFUuHIdV1o ;
3) vokālinstrumentālā (kā arī kora a cappella) mūzika (gk. izvērsti darbi):
a) kantātes: aa) garīgās, protestantu = Ev.Lut.baznīcai, kantāšu cikli sakārtoti atbilstoši Baznīcas kalendāram;
saglabājušās ap 200, piem., Ak, Jeruzaleme, mosties ! ,
bb) laicīgas, saglabājušās 24, piem., Kafijas kantāte u.c.,
b) vismaz trīs pasijas – specifisks protestantu Klusās nedēļas (pirms Lieldienām) žanrs,
īpaši izplatīts Vācijā, sižetisks vēstījums par Jēzus Kristus ciešanām un nāvi pie krusta;
t.sk., divas pasaulslavenās – Sv.Jāņa pasija un Sv.Mateja pasija,
c) mesas – Romas Katoļu baznīcas žanrs; Augstā mesa h moll un vairākas īsās mesas,
https://www.youtube.com/watch?v=ZnIDTOR9EkM ,
d) oratorijas, daudz korāļapdaru u.d.c.
IV. Tēli, tematika: J.S.B. mūzikai visvairāk raksturīgi pārdomu pilni, pat dziļi filozofiski tēli, kas izpaužas
gan smalkā lirikā, piem., LTK-I g moll prelūdija https://www.youtube.com/watch?v=4ZN6CVBBLq4 ,
gan cēli atturīgā nopietnībā , piem., LTK-I g moll fūga https://www.youtube.com/watch?v=4ZN6CVBBLq4 no 1:58 ;
ļoti liela daiļrades daļa tieši vai netieši saistīta ar reliģisko tematiku, sevišķi ar Jaunās Derības tēliem
(piem., Jēzus Kristus) un idejām (pašuzupurēšanās, sevis ziedošana, pāridarījumu piedošana),
J.S.B. humānista pārliecību zīmīgi atklāj ekumēniskā nostāja: būdams dziļi ticīgs luterānis, labprāt rakstīja
mūziku arī katoļu baznīcas tradīcijās,
arī daudzas laicīgas kompozīcijas caurstrāvo garīgums – Hromatiskās fantāzijas traģiski cildenā koda
– neoficiāls veltījums pāragri mirušās dzīvesbiedres piemiņai
https://www.youtube.com/watch?v=e3pizBY136E , koda no 5:48 ;
trīs spilgtākās noskaņu grupas:
a) skumjas, žēlabas, pat sāpes, sēras, ciešanas:
Augstās mesas koris Crucifixus https://www.youtube.com/watch?v=hyUDe-_l6xQ ,
alta ārija Erbarme dich (Apžēlojies par mani, Kungs!) no Sv.Mateja pasijas II d.
https://www.youtube.com/watch?v=BBeXF_lnj_M ,
LTK-I es moll Prelūdija un fūga https://www.youtube.com/watch?v=gXnRl6VHzjI , fūga no 4:23 ,
b) prieks, gaviles, līksmība, lepnums:
Augstās mesas koris Gloria https://www.youtube.com/watch?v=p16wOPrX7Rk&t=66s līdz 1:43,
LTK-I D dur fūga https://www.youtube.com/watch?v=K_85VWhfSRA no 1:08 ,
c) klusi gaišs, apskaidrots vērojums:
LTK-I C dur prelūdija https://www.youtube.com/watch?v=Dkt75juxvxw līdz 1:55 ,
Sv.Mateja pasijas noslēgumkoris https://www.youtube.com/watch?v=39xzdBCA4c0 .
V. Mūzikas valoda (te un turpmāk skat.arī iepriekš dotos mūz.piemērus ! ) :
faktūra: ģeniāls polifonijas meistars, īpaši imitācijpolifonijas sasniegumi – izcilu fūgu autors
(skat., piem., LTK-I g moll fūgas uzbūvi ),
arī kontrastpolifonija, piem., Sv.Mateja p. I d. ievadkoris ar četriem(!) tematisma slāņiem vienlaikus
https://www.youtube.com/watch?v=CHEMb7VJEfM :
0:03 – orķestra ievadtēma – objektīva, smagnējs gājiens uz Golgātas kalnu,
1:40 – pirmais jauktais koris (Jēzum līdzcietīgie ļaudis),
2:38 – otrais jauktais koris (pret Jēzu vienaldzīgie ļaudis),
3:05 – zēnu koris, korāla melodijas citāts – visa notiekošā rezumējums,
polifona domāšana J.S.B. piemīt pat homofonā mūzikā, piem., Itāļu koncerta II d., kur divi pavadījuma slāņi
veido savas, galvenajai melodijai piebalsojošas līnijas https://www.youtube.com/watch?v=CUToTKjD3LY ;
harmonija: tā kā daudz izteicis dramatiskas cilvēciskās jūtas un pārdzīvojumus, biežāk lietojis
minora skaņkārtu un disonanses, piem., Hromatiskās fantāzijas kodā
hromatiski lejup savirknēti pamazināti septakordi (ar figurāciju),
https://www.youtube.com/watch?v=lHTMq-5B9Co , no 5:55 ;
melodijas – intonatīvi iezīmīgas, bieži izmanto baroka laikmeta tipiskās intonācijas:
minora fūgu tēmas nereti veidotas pamazinātas septimas diapazonā, ar uzsvērtu pm 7 gājienu
(LTK-I g moll fūga);
slēptā balsvirze, īpaši ērģeļmūzikā, piem., fūgas tēma Tokātā un fūgā d moll ērģ.
https://www.youtube.com/watch?v=0fR0WuY5oM8 no 2:40 ,
prelūdijas tēma Prelūdijā un fūgā a moll ērģ.u.d.c.
https://www.youtube.com/watch?v=x2l9ewi-_dU&t=265s no 0:08 ;
sadzīves žanru lietojums konkretizē mūzikas tēlainību:
LTK-I es moll prelūdija – sarabandas žanrā – dziļas skumjas, pat traģika, jo sarabanda ir sēru rituāla deja,
LTK-I g moll prelūdija – mizetes (Musette) žanrā – pastorāla noskaņa, jo mizete ir lauku izcelsmes deja,
Sv.Mateja pasijas noslēgumkoris šūpļadziesmas žanrā izsaka ticību uz Augšāmcelšanos, jo sadzīvē šūpļadz. dzied
maziem bērniem, kam vēl garš mūžs jādzīvo; tātad arī Jēzus Kristus nāve pie krusta šeit nav absolūts
dzīves noslēgums, bet simbolizē gara pāreju jaunā pakāpē un dvēseles nemirstības apsolījumu (ģeniāli!)
https://www.youtube.com/watch?v=XzuctqOt1A8 ;
vok.instr. mūzikā – ārijas ar koncertējošo instrumentu, dialogi starp vokālistu un kādu soloinstrumentu no orķestra vidus
(piem., Sv.Mateja pasijas II daļas alta ārijā Erbarme dich – solovijole).
VI. Spilgts novators, viens no ievērojamākajiem pasaules mūz.vēsturē:
daudz radošo eksperimentu korāļprelūdijās, piem., viena darba ietvaros apvienojis divas tēmas –
protestantu korāli un paša komponētu tēmu, piem., korāļprelūdija Ak, Jeruzaleme, mosties !
https://www.youtube.com/watch?v=QAXNtHdQB08&t=14s : 0:05 J.S.B.tēma, 0:49 korāļtēma vidusbalsī ,
pierādīja visu 24 tonalitāšu vienlīdzību (skat. krājumu LTK !),
ieviesis klavesīnmūzikā koncertfantāzijas žanru (Hromatiskā fantāzija un fūga), piesātinot līdz tam necilo
klavesīna skanējumu ar ērģeļu vai orķestra cienīgu vērienu,
ieviesis kora rečitatīvu, tādējādi ļaujot arī korim ņemt aktīvu līdzdalību vok.instr. skaņdarba sižetā
piem., Sv.Mateja pasijas I daļā – Jēzus mācekļu rečit. Kungs, vai es? https://www.youtube.com/watch?v=1gAlXaom8iI
(mācekļi, satraukti par nodevības paredzējumu, jautā Jēzum, kurš no viņiem būs nodevējs),
klavesīnmūzikas aplikatūrā daudz plašāk sācis lietot īkšķi,
paplašinājis mesas ietvarus, dalot katru daļu vairākos numuros – koros, ārijās u.c. (Augstā mesa h moll),
ar trijdaļīgo Itāļu koncertu klavesīnam solo sagatavojis klasiskās sonātes veidošanos vēlākajā klasicistu daiļradē,
nolīdzināja robežu starp laicīgo un baznīcas mūziku, piem., bazn.mūzikā izmantojot laicīgās mūzikas formas (pasijās – ārijas).
J.S.Bahs, t.sk., ērģelnieka darbā, J.S.B.piemineklis Leipcigā
J.S.B.vecumdienu portretā zīmīgas 14 pogas vestei (neskaitot žaketi !),
jo 14 ir Baha skaitlis: numeroloģijā A=1, B-2, C=3 utt., B + A + C + H = 2 + 1 + 3 + 8 = 14

VII. Laikabiedriem neizdevās izprast J.S.B. kompozīciju dziļumu, tāpēc dzīves laikā viņu atzina tikai kā
ļoti virtuozu ērģelnieku un izcilu improvizatoru, bet ne kā komponistu;
tā kā J.S.B. dzīves laikā publicēti tikai daži viņa skaņdarbi, plaša sabiedrība viņa mūziku nepazina, drīz pēc nāves aizmirsa
par viņu, tāpēc daļa skaņdarbu laika gaitā gāja zudumā; 18.gs. 2.pusē daudz populārāka bija J.S.B. dēlu mūzika,
sevišķi Karla Fīlipa Emanuela Baha (1714–1788) un Johana Kristiāna Baha (1735–1782)
https://www.youtube.com/watch?v=O27AB3a38QE ,
mazāk – Vilhelma Frīdemaņa Baha (1710–1784) un Johana Kristofa Baha (1732–1795) darbi;
lielā interese par J.S.B. kā komponistu radās tikai 19.gs. 30.gados, kad tika dibināta Baha biedrība un
viņa daiļradi aktualizēja vācu komponists un diriģents Fēlikss Mendelszons-Bartoldi (1809–1847),
kurš pirmoreiz pēc aizmirstības atskaņoja Sv.Mateja pasiju tieši 100 gadus pēc tās pirmatskaņojuma;
J.S.B.iespaids atrodams Roberta Šūmaņa, Ferenca Lista, Johannesa Brāmsa u.c. 19.gs.komponistu mūzikā,
daudzi komponisti rakstījuši variācijas par viņa tēmām vai par viņa uzvārda muzikālajām skaņām B-A-C-H
https://www.youtube.com/watch?v=GulmwjIoITI ,
vācu zinātnieks Alberts Šveicers (1875–1965) publicējis vienu no izcilākajiem pētījumiem par J.S.B.;
20.gs. sabiedrība atklāja arī J.S.B. mūzikas pedagoģisko vērtību,
viņa mūziku daudz pēta un rediģē, kopš 1950 Vācijā regulāri notiek starptautiskie J.S.Baha pianistu konkursi;
J.S.B.iespaidā daudzi 20.gs.komponisti ir rakstījuši fūgas, divdaļciklus visās tonalitātēs (kā LTK) u.c.:
Vācijā Pauls Hindemits, Krievijā Dmitrijs Šostakovičs un Rodions Ščedrins, Latvijā Atis Stepiņš un Georgs Pelēcis, u.c.,
daži visslavenākie J.S.B. interpreti – piem., pianisti Svjatoslavs Rihters un Glens Gulds, klavesīnistes Vanda Landovska un
Kristiāna Žakotē, vijolnieks Jehūdi Menuhins, čellists Pablo Kazalss, klavesīnists un diriģents Gustavs Leonhards,
diriģents Džons Eliots Gārdiners, taustiņinstrumentālists un diriģents Tonijs Koopmanis u.d.c.
pēdējā pusgadsimta laikā atskaņotājmākslā attīstās tendence teatralizēt J.S.B.vokālinstrumentālos darbus,
jo to pieļauj paša J.S.B.dotais mūz.materiāls, piem., humoristiskā Kafijas kantāte atgādina operu buffa(!)
https://www.youtube.com/watch?v=nifUBDgPhl4&t=26s vismaz līdz 5:30 ,
tāpat https://www.youtube.com/watch?v=Cw_C2LvK80Q&t=306s ;
Rīgā 18.gs.2.pusē ilgi strādājis mūziķis Johans Gotfrīds Mītels (1728–1788) – pēdējais J.S.B. skolnieks;
latviešu pianiste prof. Ilze Graubiņa (1941–2001) ir Otrā Starptautiskā Baha konkursa uzvarētāja (1964);
Latvijā ik gadus pavasarī notiek Starptautiskais Baha kamermūzikas festivāls.

V.Landovska G.Leonhards I.Graubiņa