Baroks

Baroks bija mākslas stils, kas aizsākās Eiropā ap 1600. gadu un dominēja visu 17.gs.

Baroka mākslai raksturīgas krāšņas krāsas, liektas līnijas un formas, gleznainums, dažādi
gaismas efekti, spēcīgs spožas gaismas un ēnas kontrasts, dramatisms. Baroks izpaudās ne
tikai tēlotājmākslā, bet arī arhitektūrā, literatūrā un mūzikā.

Baroks radās Itālijā (Romā) pēc renesanses stila 16. gs. otrajā pusē, un apgaismības

laikmetā (17.–18.gs.) tas izplatījās arī daudzās citās Eiropas zemēs.

Baroka nosaukums, iespējams, radies no sena portugāļu valodas vārda barocco, kas

apzīmē neregulāras formas pērles vai arī no vārda "parūka"
(itāliešu parrucca, franču perruque).

Baroka mūzika
Baroka mūzikas stilam ir raksturīga monumentalitāte, dekorativitāte, dramatiskā patētika un
spraiga dinamika. Šajā laikā radās un attīstījās vairāki jauni vokālās un instrumentālās
mūzikas žanri kā opera, kantāte, oratorija, koncerts un svīta. Nostiprinājās ģenerālbass,
izveidojās mažorminora skaņkārtu sistēma, attīstījās hromatisms un bija raksturīga
polifoniskā un homofoniskā mūzikas rakstības veida mijiedarbība.
Baroka mūzikas pazīstamākie pārstāvji no Vācijas ir Johans Sebastians Bahs, Georgs Frīdrihs
Hendelis un Heinrihs Šics, bet no Itālijas ir Arkandželo Korelli, Klaudio
Monteverdi un Antonio Vivaldi.

Baroka laika instrumenti

 Pazīstamāki komponisti
Johans Sebastiāns Bahs (dzimis 1685. gada 31. martā [v.s. 21. martā],
miris 1750. gada 28. jūlijā) bija baroka perioda vācu komponists un ērģelnieks un tiek
uzskatīts par vienu no visu laiku izcilākajiem vācu komponistiem. Viņa darbi ir devuši
iedvesmu daudziem Eiropas tradicionālajiem mūziķiem, piemēram, Mocartam.

Georgs Frīdrihs Hendelis (vācu: Georg Friedrich

Händel, 1685. gada 23. februāris — 1759. gada 14. aprīlis), zināms Lielbritānijā kā Džordžs
Frideriks Hendels (angļu: George Frideric Handel), bija vācu baroka komponists, kurš lielu
daļu no mūža pavadījis Londonā.

Antonio Lučo Vivaldi (itāļu: Antonio Lucio Vivaldi, izrunā: [anˈtɔːnjo ˈluːtʃo viˈvaldi];

dzimis 1678. gada 4. martā, miris 1741. gada 28. jūlijā) bija itāļu baroka mūzikas komponists,
katoļu priesteris un vijoļvirtuozs. Antonio Vivaldi bija viens no pirmajiem lielajiem koncertu
komponistiem. Viņa slavenākais darbs ir koncertu kopa "Četri gadalaiki".
 Baroka arhitektūra Latvijā
Līdz mūsdienām Latvijā ir saglabājušās daudzas baroka celtnes. Rīgas kultūras mantojumā
baroks ir pārstāvēts ar Doma un Pētera baznīcu torņiem un vairāku ēku portāliem. Baroka
arhitektūras virsotne Latvijā ir "Latvijas Versaļa" – Kurzemes hercoga Ernesta Johana
Bīrona Rundāles pils, ko uzcēla no 1735. līdz 1738. gadam pēc arhitekta Bartolomeo
Frančesko Rastrelli projekta. Latvijas baroka izskaņā jaušams ne tikai aizvien
piesātinātāks rokoko stilam raksturīgais dekoratīvisms, bet, gluži pretēji,
pievēršanās klasicisma formu tektoniskai skaidrībai. Itālijas baroks visspilgtākās pēdas
atstājis Latgales 18. gadsimta baznīcu arhitektūrā. Lielākajai daļai no tām ir divi torņi rietumu
fasādē, bet katrai ir savas nianses gan kopējā arhitektoniskajā kompozīcijā, gan atsevišķu
apdares detaļu izveidojumā.
Instrumenti – attēls

Komponisti – attēls

Skaņdarbi – saites

Žanrs

Atskaņotāju sastāvs

Apģērbs

Celtnes

Interesanti fakti

Baroks