EKSPRESIONISMS

JVLMA asoc. prof., Dr. Art. A. Vecumnieks

IMPRESIONISMA UN
EKSPRESIONISMA SALDZINJUMS
Parzes modernisms (impresionisms) dodas spos uguns mirdzoaj
ikdienas pasaul
Vnes modernisms (ekspresionisms) dodas uz pretjo pusi, ar savm
svtajm lpm gaismodami ts aualgos bezdibeus (A. Ross)


Skakrta
Tonalitte
Funkcijas

Impresionisms

Ekspresionisms

Pozitvisma kampaa

Negatvisma kampaa

Modalitte
Tonalitte sk
poties, izplst
Fonisks funkcijas

Atonalitte
Tonalitte mirst
Liners funkcijas

EKSPRESIONISMS
apzints diskomforts k negciju tlojums
zemapzia k atslgans no realittes
Komforts diskomforts = konsonanse disonanse
Modes lieta vai nepiecieamba? Esttiska kategorija vai eksperiments?
Hipertroftas jtas un emocija prasa citus mzikas izteiksmes ldzekus

AKORDS
Akorda jdziens k tds izplst intervlu matric (A. Ross)
Akords nav skarbs, tas ir neizprotams, kaut kur vid starp konsonansi un
disonansi Klangfarmenmelodie (skakrsu melodija)
Intervls, nevis akords k vertikles pamats
Terca sol-si k divas acis, kas raugs kaut kur uz prieku stingri,
nemirkindams (Sei mazi klavierdarbi op.19 Nr.3)
NB!
D ir viengais akords ar tonli-skakrtisku funkciju tpc to uztver k
konsonansi (Vgners)
Tercas intervla konsonantiskums!
7

EKSPRESIONISMA HARMONIJAS
GALVENS TENDENCES
Tonalittes decentralizcija
hromatisk tonalitte T ar oti paplainto funkcionlo zonu (neoklasicisms!)
altercija k skakrtas intensifikcijas avots
noviru sistmu realizcija blakus dominantes un blakus subdominantes
funkcionl inversija
linearitte harmonij
Atonikalitte, atonlisms un dodekafonija = tonalittes nve (?)
NB! Visu laiku dom tonalittes kategorijs un lieto jdzienu tonalitte (klnisk
nve, reanimcija)

TONALITTES NVE
TONLS CENTRBDZES PROCESS
LINERO FUNKCIJU PRORITTE

Elipses (disonjoa vide)

Funkcionl inversija (R. Vgners)
Decentralizcija (noviru sistmas neprtraukta realizcija)
Atonikalitte
Atonalitte

Brv atonalitte

12 skau harmonija

Organizt atonalitte (srijtehnika un dodekafonija) (A. nbergs)

Serilisms (A. Vberns)

Centra horizontalizcijas process

TONALITTES ATDZIMANA
TONLS CENTRTIECES PROCESS
Centra tehnika (A. Skrjabins, I. Stravinskis)

Vertikl centra jaun apzinans

Centrs = disonjos akords

Neoklasicisms (P. Hindemits, S. Prokofjevs)

neotonalitte, disonant tonalitte

funkcionlais
sitmiskums

jauna
neofunkcionlisms

[tonli

skakrtisk]

Neofolklorisms

Neomodalitte (B. Bartoks)

Hromatisk modalitte (N. Rimskis-Korsakovs, O. Mesins)

Centra vertikalizcijas process

funkcionl

sistma,

TONALITTES VEIDI
Monodisk tonalitte

Centrs ir 1 skaa; jonisk u.c. skakrtas

Bazncas dziedjums modl tonalitte

Viduslaiku bazncas tonalitte ldz XVI gs.

Brv modl tonalitte

Prejas posms uz klasicismu XVI-XVII gs. (ievadskau nostiprinans)

Klasicisma (centralizt) tonalitte

T, S, D tonliskakrtiskofunkciju nostiprinans; T53 k tonalittes centrs

Harmonisk tonalitte

(tonika)
Klasicisma laika savstarpji saisttu akordu funkcionla sistma. Maora un minora

Hromatizt tonalitte

skakrtas, akords k sistmas centrlaiselements (CE)

Diatonisks maors un minors ar blakus S un blakus D (noviru sistma)

Tradicionl tonalitte

Klasicisma un romantisma laika tonalitte, balsts T53

Vienvrdu tonalitte

Vienvrdu maorminora sistmas apvienojo tonalitte

Vientercu tonalitte

Vientercu maorminora sistmas apvienojo tonalitte

TONALITTES VEIDI
Starptonalitte

Stabils tonls posms, kuru no abm pusm ietver tonli nestabili (nenoturgi) posmi;

Tonli daudznozmgu posmu ietver stabila tonalitte

Prgjtonalitte

Katra takts ir cit tonalitt (D. ostakovis)

Palgtonalitte

Katra takts ir cit tonalitt, kas ir pakrtotas skotnjai (D. ostakovis)

rtonalitte

Tonli stabils posms, kas no vienas vai otras puses ietver tonli nestabilu posmu;

Tonli daudznozmgam posmam no vienas puses piekaujas tonli skaidrs izklsts

Izkliedt tonalitte

Ja nav vienota centra un tonikas funkcijas veic atsevias intoncijas; tonika izvrsta

(decentralizt)

horizontl; ir it k izkliedta faktr (M. Tarakanovs)

TONALITTES VEIDI
12 pakpju tonalitte (J. Holopovs)

Tonalitte, kur uz ikvienas pakpes ir iespjams ikviens patstvgs akords (ir viens centrs)

Diahromatisk tonalitte (L.

12 pakpju tonalitte, bet ar skaidru maora vai minora nokrsas centru; konsekventas

Krkli)

altercijas

Hromatisk tonalitte (J. Holopovs)

Tonikas funkciju veic skau komplekss bez skaidri izteiktm funkcionlm tieksmm

Monoskakrtisk tonalitte

Diatoniska skakrta hromatizt vid, hromatisks tonalittes paveids, skaurinda ar kdu

maora vai minora nokrsu

Poliskakrtisk tonalitte

Hromatisk tonalitte ar hromatizcijas pirmavotu, veidu; var samant gan maora, gan
minora skakrtisko nokrsu

Neitrl tonalitte

Skakrtiski (maors un minors) neitrla tonalitte (P. Hindemits)

Jaun tonalitte (J. Rfers)

Paplaint tonalitte atonalittes veid (bez tonikas) XIX-XX gs. mij (prgjtonalitte,
palgtonalitte, rtonalitte, starptonalitte)

Askakrtisk tonalitte

Tonalitte bez maora un minora skakrtisks nokrsas (P. Hindemits)

TONALITTES VEIDI
Paplaint tonalitte

Atonalitte (bez tonikas)

Atonalitte

Tonli un funkcionli daudznozmgs mzikas izklsts (atteikans

no tradicionlajm funkcijm)

Pantonalitte

Sinonms atonalittei; visuresoa tonalitte (R. Ret, A.

nbergs)
Tonalitu attiecbas, kuras ir 9-12 zmju starpba
(M.Tiftikidi)

izkliedt jeb decentralizt tonalitte tonika izliedta

Ultrahromatisk tonalitte

29 skau panhromatisk sistma

PERIODI
postromantisms (1899-1908) R. Vgnera alterts hromatikas laiks;
funkcionl inversija
brv atonalitte (1909-1922) ekspresionisms
dodekafonais laiks (no 1923) integrlais hromatisms

ATONIKALITTE
Atonikalitte atteikans no T; funkcionalitte bez skaidras tonikas k
centra izpausmes. T ir samanma, bet nav centra; T ir, bet nepienk! (ir, bet
neatrodas)
Tonalittes indeksi Mirus tonalittes reanimcija; mkslg elpinana
(AV)

TONALITTES INDEKSI
C centrs (stabils vai mobils)
T tonika (pards vai neprds)
S sonantiskums (konsonanse vai disonanse)
F funkcija, funkcionls saites (tonli skakrtisk funkcionalitte)

TONALITTES INDEKSU
RAKSTUROJUMS
C+ vienots centrs (jauams)
C- divi vai vairki centri (jauami)
T+ ir rela tonika (pards)
T- relas tonikas nav (nepards)
S+ konsonanta vide, disonanses atrisins konsonanss
S- disonanta vide, disonanses neatrisins konsonanss
F+ funkcionalitte ar izteiktu centrtieci, norda uz T
F- funkcionalitte ar izteiktu centrbdzi, nenorda uz T

TONALITU VEIDI
Tonalittesveids

Centrs

Tonika

Sonantiskums

Funkcionalitte

Funkcionl tonalitte

C+

T+

S+

F+

Disonant tonalitte

C+

T+

F+

Planjo tonalitte

C+

S+/-

F+

Svrstg tonalitte

C123

T+

S+

Daudznozmg tonalitte

C1=2

T+

S+

C nenoteikts

C+ 1
C+ 2
C+ 3

T+
T+
T+

S+
S+
S+

F+
F+
F+

C12 uz toniku
nebalsts

T+

S+

F+

Maing tonalitte

C12

T+

S+

F+

Irden tonalitte

C+

T+

S+

Noemt tonalitte
Politonalitte

Inversil tonalitte

Tonalittes veids

funkcionl tonalitte

Raksturojums

Tonalittes indeksi

Ir stabils centrs, tonika, funkcionls saites

C+ T+ S+ F+

disonant tonalitte

Ir centrs, kas ir disonjos centrs, saskaa, tonika

C+ T+ S- F+

planjo tonalitte (A.

nbergs)

T nepards, to prstv S vai D funkcijas; S un D

k tonalittes indikatori; kvalitatv tonika (ir,
bet neatrodas); bez CS tonikas trijskaa vai
skaas veid; reisjo tonika, neredzam
tonika; atonikalitte
Vairki nestabili centri; centrs mains ldz ar
jauna konsonjoa akorda pardanos; vja
tonika, kura jtama tikai tad, kad skan; ja neskan
nejt tonalitti
Vienlaicgi divi vai vairki centri, uz ko norda
vja funkcionalitte; nenoturgas harmonijas
norda uz vairkiem vienlaikus esoiem centriem

C+ T- S F+

svrstg tonalitte (T.

Mdivani)

daudznozmg tonalitte

C1-2-3 T+ S+ F-

C1=2 T+ S+ F-

Tonalittes veids

Raksturojums

Tonalittes indeksi

noemt tonalitte (A. nbergs)

bez tonikas; katrs akords grib bt tonika, katrs

akords uztverams k tonika; bet nav, jo visi akordi
funkcionli
ldztiesgi.
Postaltercija,
hromatizcija, nav funkcionalittes; disonjoa
vide.

Cnenoteikts T- S- F-

politonalitte

Divas funkcionli
vienlaicgi

patstvgas

tonlas

sfras

C+1 T+ S+ F+
C+2 T+ S+ F+

inversil (invers) tonalitte (J.

Holopovs)

Ir centrs, kas nebalsts uz toniku; centrs prvras

(ldzgs rtonalittei, starptonalittei); ir ar cita
tonika; funkcionl inversija, virzba uz disonansi

C12 (uz T nebalsts) T+ S+ F+

maing tonalitte

tonikas centri visu laiku mains (skas vien,

beidzas cit)
ir centrs, tonikas esamba, bet nav funkcionlu
sakaru ar centru; funkcionalitte viennozmgi uz to
nenorda

C1-2 T+ S+ F+

irden tonalitte (J. Holopovs)

C+ T+ S+ F-

ATONALITTE
Tonalitte ir mirusi (A. ), ms tai prlauzm sprandu (A. V.)
atonalitte atteikans no tonalittes (klnisk nve AV)

starptonalitte (nenoturgs posms skadarba vid)

rtonalitte (nenoturba skadarba skum un beigs)
brv atonalitte (intervlu intonatvais modelis pamat)
organizt atonalitte (dodekafonija un srijtehnika)
serilisms (puantlisms)

Atonlisms k virziens kad nbergs, Bergs, Vberns kop sk to pielietot

ATONL MZIKA
Atonl mzika atteikans no tonalitti raksturojos skau
organizcijas sistmas tradicionl tonli skakrtisk funkcionalitte
zaud savu lomu un nozmi
jauna attieksme pret disonansi
jauna attieksme pret hromatiku
paplainjies tradicionlais funkciju loks funkcionl inversija
*blakus S un D aktivizans
*komplimentarittes (neatkrtoana, papildinana) princips

 Atonalitte iztrkums
maora-minora sistma trkums (askakrtika)
vienot centra trkums (atonikalitte, maitonikalitte, maitonalitte

Atonalitte
Brv atonalitte
12 skau harmonija

Organizt atonalitte (srijtehnika un dodekafonija) (A. nbergs)

Serlisms

NB! Politonalitte diatonisks harmonijas un kontrapunkta attstba;

atonalitte hromatisma attstba (D. Mijo)

Atonalittes struktras:
centrisks (viens centrs; nebalsts uz tercas konsonatiskumu)
acentrisks

*kompleksais centrs
*satura iekj virzba, kustba, attstba
*pamattoa paslpana; noslgums uz cita centra neliekas traucjos
*cita (humoristiskie) motivcija

Atonalitte darbs nevis ar vertikli, bet ar horizontli intonciju

MELODIJAS UN TEMATISMA
ATOMIZCIJA
Laikmets, stils
Romantisms
Impresionisms
Ekspresionisms
(atonalitte)
Puantlisms
(serilisms)

Literatra
Teikums
Vrds
Zilbe

Mzika
Melodija
Frze, motvs
Intoncija

Burts

Atsevia skaa

Atonalitte un pantonalitte
Atonalitte = pantonalitte (sinonmi)
Nelieto jdzienu atonalitte!
Pantonalitte k 9-12 zmju atirbas (N. Tiftikidi)

ATONALITTES TLKA
ATTSTBA
12 skau tehnika (ldz 12 skam!)

12
12
12
12

skau
skau
skau
skau

akordi (vertiklais veids)

rinda (horizontlais veids)
lauks (jauktais, diagonlais)
srija (dodekafonija; visas 12 skaas!)

NB! 12 skau tehnika (L. Krkli) lai nebtu jlieto termins dodekafonija
dodekafonija 12 skau srija
serilisms visu mzikas parametru srijas (ritms, dinamika, tembrs u.
c.)

ANALZE
R. Vgners
F. Lists

Opera Tristns un Izolde. Ievads

Atonl bagatele

Pelkie mkoi
Liktenis (Pok!)
A. nbergs
H. Eislers
A. Onegers

Klavierdarbi. op.11 (Nr. 1) un op.19 (Nr. 6)

Klavierstck, Op.8 Nr.1

No romu burtncas Nr.1