1

PD Lietišķā saskarsme un profesionālā ētika

SATURA RĀDĪTĀJS

1.uzdevums ............................................................................................................................................ 2
2.uzdevums ............................................................................................................................................ 4
3. uzdevums ........................................................................................................................................... 6
4. uzdevums ........................................................................................................................................... 9
5. uzdevums ......................................................................................................................................... 11
6. uzdevums ......................................................................................................................................... 14
7. uzdevums ......................................................................................................................................... 16
Izmantotās literatūras un informācijas avotu saraksts. ........................................................................ 18
 2

1. UZDEVUMS

Profesionālā ētika pieprasa sekot savam tēlam 24/7. Vai piekrītat šādai prasībai? Kāpēc? Miniet,
Jūsuprāt, 2-3 veiksmīgus un 2-3 neveiksmīgus Latvijas un pasaules savas profesijas publiskos
tēlus, komentējot viņu profesionālās veiksmes un neveiksmes iemeslus.
Tikai ļoti retos gadījumos (tiesneši, zvērinātie advokāti, revidenti, deputāti, ministri, noteikta
uzņēmuma vadītāji u.c.) no personas rakstiski tiek pieprasīts sekot līdzi savam tēlam. Tomēr arī
ikdienā dzīvē tiek sagaidīts, ka visi savā vidē, visbiežāk darba kolektīvā, sekos līdzi savam tēlam.
Cilvēks var būt ļoti izcils profesionāls savā nozarē, bet tā tēls var pamatīgi “sabojāt” priekštatu vai
pat radīt negatīvus stereotipus par noteikta veida aroda cilvēkiem. Jo augstākā amatā ir cilvēks, jo
vairāk tiek sagaidīts, ka tā pie jebkuriem apstākļiem “neatslābst”. Tas nozīmē, ka cilvēkam
jāpiedomā pie sava izskata, uzturēšanos un valodas komunikācijā ar citiem cilvēkiem pie
jebkādiem apstākļiem.
Par pozitīvu piemēru var minēt pašreizējo Ukrainas prezidentu Vladimirs Zeļenskis (Volodymyr
Zelenskyy). Vladimirs Zeļenskis ir komiķis. Viņa profesionālā darbība (komiķis) bija orientēta uz
krievvalodīgo auditoriju. 2019.gadā V. Zeļenskis kļuva par Ukrainas prezidentu, pateicoties
“protesta” balsojumam pret tā brīža politiķiem – prezidentu Petro Porošenko un bijušo premjeri
Jūlija Timošenko. (Krūmiņš M., 2019.) Otrajā vēlēšanu kārtā V. Zelenskis ieguva 73,21% vēlētāju
balsis. (LTV Ziņu dienests, 2019) Pēc š.g. 24.februāra Krievijas uzbrukuma Ukrainas teritorijā, V.
Zelenskis kļuva ļoti slavens, pat ārpus Ukrainas robežām. Šobrīd tiek augstu vērtēta viņa rīcība, jo
viņš neaizbēga no Ukrainas, neskatoties uz Krievijas draudiem, t.i., raķešu uzlidojumiem Kijevā
un citās pilsētās. Daudzi atdzīst, ka V. Zelenskis ir izcils orotors, kas šajā brīdī palīdzēja saliedēt
visu Ukrainas tautu. Šī saliedētība daļēji arī palīdz Ukrainai noturēt savas pozīcijas. Var apgalvot,
ka V. Zelenskis savu tēlu prezidenta amatā ir pat uzlabojis. Nenoliedzami, ka viņa profesionāla
(aktiera) pieredze ir palīdzējusi komunikācijā ar sabiedrību.
Pašreizējā Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka atpazīstamība sabiedrībā veidojās daudzu
gadu garumā. M. Kazākam tiek piedēvēts tēls par to, ka viņš ir eksperts ekonomiskajos, it īpaši
makroekonomiskajos jautājumos. Vairāku gadu garumā lielākie mediji Latvijā rēķinās ar viņa
viedokli, un atdzīst, ka viņa apgalvojumi ir labi esam. M. Kazāks ir pieredzējis interviju atbilžu
sniegšanā. Viņā tēls galvenokārt komunikācijas un runas veids atbilst mūsu sabiedrības
priekštatiem par “labo” tēlu. Lielākā daļa pat īsti neiedziļinās saturā, ko viņš izklāsta. Kā piemēru
var minēt inflāciju. Latvijas Bankas darbības mērķis ir saglabāt cenu stabilitāti (LR likums. Par
Latvijas Banku. 3.pants.). Latvijā šobrīd ir visaugstākā inflācija ES valstīs. (LSM, 2022) Jautājums
 3

– cik ilgi M. Kazāks varēs noturēt savu popularitāti sabiedrībā situācijā, kad Latvijas Banka nevar
izpildīt likumā noteikto mērķi.
Manuprāt neveiksmīgākais piemērs Latvijā ir politiķis Aldis Gobzems. Aldis Gobzems pēc
profesijas ir jurists un bija zvērināts advokāts. 2018.gadā nogalē Latvijas Zvērinātu advokātu
kolēģija A. Gobzemu izslēdza no zvērinātu advokātu skaita par to, ka viņš publiski ir izpaudis ziņas
par citu advokātu iespējamiem klientiem, pārkāpa nevainīguma prezumpcijas principu, goda un
cieņas aizskārums u.c. (Latvijas Zvērināto advokātu kolēģija, 2018) Pamatojoties uz publisko
informāciju šobrīd tad A. Gobzems vairs nepraktizē kā jurists. Nevar noliegt, ka A. Gobzems ir
savas nozares profesionāls, bet kurš vēlās algot tādu juristu, kas, nesaskaņu gadījumā, publiski
izpaudīs konfidenciālu informāciju?!
Mums ir arī “labs” piemērs, kā ātri var sabojāt savu tēlu. Tas ir pašreizējais valsts prezidents Egils
Levits. Kā juristu un tiesnesi E. Levits tiek augstu vērtēts, īpaši savu profesionālu vidū. Ir sarakstījis
vairākas zinātniskos rakstus/krājumus par konstitucionālajām tiesībā. 2019.gadā Latvijas politiķi
un tā sauktā Latvijas “inteliģence” E. Levitu pravietoja, ka viņš ir atbilstošs prezidenata amatam
un ka sabiedrība ar laiku E. Levitu pieņems kā prezidentu. Nu jau ir pagājuši 3 gadi un sabiedrība
kopumā negatīvi vērtē viņu kā valsts prezidentu. 2021.gada nogalē SKDS veiktajā aptaujā, E.
Levitu negatīvi novērtēja 68% respondenti un pozitīvi tikai 22%. (Lasmanis J., 2022). E. Levita
negatīvais vērtējums ir cieši saistīts ar viņa tēlu. Faktiski viņa neveiklie izteikumi, piem.,
"Cilvēkiem, kuri nomiruši no Covid-19, Ziemassvētku nebūs." Kā jau iepriekš minēju personas
valoda un komunikācijas veids ļoti ietekmē personas tēlu. Atklāts paliek jautājums, vai ir iespējams
izlabot to, ko pats esi sačakarējis.
Autors secina, ka personas tēls ir būtisks rādītājs īstermiņā. Atbilstoša tēla radīšana uzlabo
komunikāciju ar kolēģiem un sabiedrību. Līdz ar to ir vieglāk virzīt sev interesējošos jautājumus.
Augstāk pieminētie piemēri rāda, ka ilgtermiņā cilvēka profesionalitāte iegūst lielāku nozīmi kā
tēls.
 4

2. UZDEVUMS

Izlasiet fragmentu no Ivana Vedina grāmatas „Zinātne un patiesība” (Rīga: Avots, 2008. – 704 lpp.)!
Skaidrojiet, minot 2-3 piemērus, tekstā izcelto tēzi: Taču zināmā nozīmē tieši morāle ir augstāka par
tiesībām. Kā to saprast?
Tiesību un morāles atšķirības izpaužas tiesisko un tikumisko attiecību regulēšanas īpatnībās. Tiesiskās
attiecības tiek regulētas ar valsts varu. Līdz ar to tiesību normu pārkāpums iedarbina noteiktas valsts
varas sankcijas. Tikumiskās attiecības tiek regulētas ar vispārpieņemtām uzvedības normām un
personas sirdsapziņu. Tas nozīmē, ka morāles normu pārkāpums var izraisīt sabiedrisko nopēlumu
vai sirdsapziņas mokas.
Tiesisko un tikumisko attiecību atšķirības viegli saprast, ja aplūko atšķirības starp laulībām un
mīlesību. Laulības ir tiesisko attiecību īstenošana, mīlestībā izpaužas personu tikumiskās attiecības.
Gadās, ka, jaucot attiecības, cilvēki nonāk strupceļā.
Var rasties iespaids, ka morāle ir vājāka par tiesībām vai varbūt vispār bezspēcīga – dažādiem
cilvēkiem sirdsapziņas līmenis taču var atšķirties visai būtiski. Taču zināmā nozīmē tieši morāle ir
augstāka par tiesībām. Kā to saprast?
Tiesību normas nav pašpietiekamas, jo tās balstās uz sabiedrības morāles likumiem. Piemēram, vai
Krimināllikums aizliedz zādzību? Tikai tādā nozīmē, ka par attiecīgo nodarījumu paredzēts sods
atbilstoši šā likuma 175. pantam. Bet varbūt tas nav pareizi un zagļus nevaajg sodīt? Atbildi atrodam
Bībeles pantā: „Tev nebūs zagt” (1. Moz. 20:15).
Tātad pamatot tiesisko nromu obligāto raksturu var tikai ar morāles likumiem. Ārpus morāles
likumiem jebkura tiesiska prasība paliek ontoloģiski tukša. Kā piemēru var iedomāties šādu dialogu
starp Nirnbergas procesa pretinieku un piekritēju: „Nirnbergas process ir nelikumīgs, jo nav tādu
starptautisku likumu, ko fašisti pārkāpuši” – „Taču fašisti pārkāpuši līgumus un izraisījuši pasaules
karu.” – „Nav tāda starptautiska līguma, kas aizliedz pārkāpt līgums un izraisīt karu.” – „Fašisti
nogalināja desmitiem miljonu cilvēku.” – „Nav tāda likuma, kas aizliedz kara laikā nogalināt
desmitiem miljonu cilvēku”. – „Fašisti īstnoja genocīdu” . – „Parādiet man likumu, kur ir teikts, ka
fašistiem nebija tiesības nogalināt sešus miljonus ebreju.”.
Morāles un tiesību subordinācija izpaužas arī atšķirībās atsevišķu valstu likumdošanā. Piemēram, par
pornogrāfijas izgatavošanu vai izplatīšanu Ķīnas un Irākas likumi paredz nāvessodu. Eiropā
visstingrākie likumi šajā ziņā ir Lielbritānijā, kur atklātu erotiku ir aiziegts rādīt pat kabeļtelevīzijas
kanālos, bet visliberālākās ir Skandināvijas valstis, Vācija un Nīderlande.
Līdz ar to tiesiskās apziņas attīstība un tiesību normu pilnveidošana ir determinētas ar esošo
sabiedrības morāles līmeni. Piemēram, Vācijas parlaments 2002. gadā nobalsoja par dzīvnieku tiesību
iekļaušanu Konstitūcijā. Tādējādi Vācija kļuvusi par pirmo valsti Eiropas Savienībā, kurā dzīvniekus
aizsargā valsts pamatlikums. [Vedins, 2008: 380.-381. lpp.]

Morāle ir cieši saistīta ar cilvēka vērtībām un izpratni par to, kas ir “labs” un, kas ir “slikts”. Cilvēka
izpratne par morāle nerodas nejauši, bet formulējās daudzu gadu garumā. Ar retiem izņēmumiem,
izpratne par morāli dzīves laikā tik nedaudz modificējās. Protams, ka ārējie apstākļi (sociālais
stāvoklis, dzīves un darba vides apstākļi, valsts politiskā iekārta, reliģiskie uzskati u.c.) var būtiski
ietekmēt cilvēka izpratni par morāli. Arī mūsu likumdošana balstās uz morāles vērtībām, piem., LR
Satversmes 89.pantā ir teikts, “Valsts atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības saskaņā ar šo Satversmi,
likumiem un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.” (LR Satversme, 89.pants) Un
 5

turpmākajos pantos tiek atšifrēts, kas “Satversmes tēvu” izpratnē ir “pamattiesības”. Mēs, kā Latvijas
iedzīvotāji pēc noklusējuma atdzīstam LR Satversmēs uzskaitītās pamatvērtības par labām esam.
Piekrītu raksta autora izvirzītajai tēzei, ka morāle ir augstāka par tiesībām.
7.Bauslis, “Tev nebūs zagt” (2.Moz. 20:15) un arī pārējie 9 Baušļi (2.Moz 20:2–17) ir gan vērtību
izpratne, gan arī tiesību normas. Pirmo reizi Mozus 10 Baušļus formulēja Sinaja kalnā pirms 4000
gadiem jeb 17.gs p.m.ē. No Bībeles nostāstiem ir noprotams, ka 10 Baušļi kā morāles pamatvērtības
pastāvēja ilgi pirms tos formulēja Mozus. Bībelē pirms Sinajas kalna notikuma nav tieši uzrakstīti 10
Baušļi, bet to neievērošana tiek dēvēta par nepaklausību Dievam (2.Moz. 15:26) jeb grēku (1.Moz.
4:7). Lai gan 10 Baušļi tagad nav pieejama “oriģinālajā veidā” uz akmens plāksnēm, bet ir pieejami
tikai to atvasinājumi, mūsu sabiedrība atdzīst to par atbilstošiem mūsu sabiedrībā. Līdz ar to mēs katrs
individuāli pieprasām, lai katrs cilvēks ievērotu tos 10 Baušļus attiecībā pret mums, bet vai mēs paši
gribam tos piemērot pret citiem?!
Uzskatu, ka Latvijā mums ir viens ļoti spilgts piemērs, kad tiesību normu nebija iespējas īstenot, jo
lielākai daļai sabiedrībai tie nebija pieņemami. Tas bija pirms 10 gadiem, kad LR valdība uzticēja
privātam partnerim ieviest fotoradarus valsts nozīmes autoceļiem un administrēt administratīvos sodus
par ātruma pārsniegšanu. Fotoradaru ieviešanas mērķis bija samazināt auto negadījumu skaitu un
disciplinēt autovadītājus ievērot atļauto braukšanas ātrumu, it īpašu apdzīvotās vietas tuvumā. Šis
privātais partneris šos radarus izvietoja slēptās vietās un nebija brīdinājuma zīmes kā tas ir citās ES
valstīs. Rezultātā autovadītāji saņēma administratīvos sodus pat par 1 km/h pārsniegšanu. Pieauga
iedzīvotāju neapmierinātība. Bija arī iedzīvotāju grupas, kas apzināti rīkojās pret likumu, t.i., bojāja
šos fotoradarus. LR Valdība bija spiesta lauzt sadarbības līgumu ar šo partneri un šobrīd
administratīvos sodus administrē valsts iestāde (CSDD). Sabiedrības vairākumam nebija pieņemams
veids, kā tika organizēta fotoradaru ieviešana, jo tas radīja negodīgu/netaisnu priekštatu par tās
ieviešanas mērķiem.
Nākotnē aktuālāks kļūst jautājums par viendzimuma pāriem un viņu tiesībām adoptēt/pieņemt bērnus.
Šobrīd Latvijā salīdzinājumā, kā tas bija pirms desmit un vairāk gadiem, ir salīdzinoši iecietīgi pret
viendzimuma pāriem. Viendzimuma pāri var netraucēti dzīvot – veidot savu vidi, strādāt, izklaidēties
u.c. Latvijas teritorijā. Nav nekādu ierobežoju, kā arī jau šobrīd ir iespējams vienoties (notariāli
apstiprināts mantojuma līgums, testaments) gadījumā, ja kāds no viņiem saslimst vai mirst. Protams,
šie pāri grib iet tālāk un iegūt tiesības adoptēt/pieņemt bērnus, jo sevi uzskata par ģimeni. Mūsu
sabiedrībai kopumā un individuāli ir jānovērtē, kuras tiesības ir augstākas – viendzimuma pāru vēlmes,
vai bērnu tiesības uz abiem vecākiem, kas noteikts starptautiskajos un nacionālajos normatīvajos aktos.
Autors uzskata, ka nav tādu bērnu, kas neilgotos vienlaicīgi gan pēc mātes, gan pēc tēva.
 6

3. UZDEVUMS

Nosauciet
2 piemērus korporatīvajam ētikas kodeksiem,
• AS “VIRŠI-A”, Ētikas kodekss, Pieejams:
https://www.virsi.lv/storage/files/2/Etikas_kodekss_2021.pdf
• UAB „VILNIAUS PREKYBA”, UAB „VILNIAUS PREKYBA” UZŅĒMĒJDARBĪBAS
ĒTIKAS KODEKSS Pieejams: https://www.maxima.lv/par-uznemumu/etikas-kodekss
2 piemērus profesionālajam ētikas kodeksam,
• Latvijas ārstu biedrība, Latvijas ārstu ētikas kodekss, Pieejams:
https://www.arstubiedriba.lv/assets/dokumenti/etikaskodekss.pdf
• Biedrība «Latvijas Īpašumu Vērtētāju asociācija», Latvijas Vērtētāju Ētikas Kodekss,
Pieejams: https://www.vertetaji.lv/normativie-akti/etikas-kodekss
2 piemērus starptautiskajam ētikas kodeksam (piem., norādot vietnes adresi, kur atrodams piemērs).
• The Association of Chartered Certified Accountants, ACCA code of ethics, Pieejams:
https://www.accaglobal.com/my/en/about-us/regulation/ethics/acca-code-of-ethics-and-
conduct.html
• Eiropas Padome, Ministru komiteja, International Police Standards The European code of
Police Ethics, Pieejams:
https://www.dcaf.ch/sites/default/files/publications/documents/CoE.pdf

Kādi ir galvenie ētikas principi korporatīvajos kodeksos? –

• Veselībai un dzīvībai drošus darba apstākļi,
• Godprātība
• Tiesiskums
• Diskriminācijas aizliegums /līdzcietība
• Interešu konflikts
• Darbinieka privātuma aizsardzība.
Kurus principus neievēro / ievēro reti?
• Veselībai un dzīvībai drošus darba apstākļi,
• Godprātība
• Tiesiskums
 7

Par kādu principu pārkāpumiem visbiežāk raksta publiskajā telpā (ziņu portālos, blogos utt.)? Kādas
problēmas var izraisīt Jūsu atrasto ētikas kodeksu ieviešana Jūsu uzņēmumā? Kā šīs problēmas
iespējams risināt? Ja nav iespējams – kāpēc?
Saskaņā ar LR Valsts darba inspekcijas analīzi, visbiežāk tiek pārkāpt ētikas principi, kas saistīti ar
tiesiskumu, t.i., nelegālo nodarbinātību un veselībai un drošībai drošus darba apstākļu nodrošināšanu
darba vietā. (LR Valsts darba inspekcija – 5.lpp, 2022) 2021.gadā visvairāk nelegālā nodarbinātība
tika atklāta būvniecības nozarē, tad izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarēs, tad seko
lauksaimniecības nozarēs u.c. (LR Valsts darba inspekcija – 8.lpp, 2022) Līdzīga tendence jau pastāv
kopš 2019.gada. Būvniecības nozarē visbiežāk (49%) tika konstatēti pārkāpumi darba aizsardzības
prasību ievērošanā. (LR Valsts darba inspekcija – 11.lpp, 2022)
Arvien ierastāks ir kļuvis attālinātais darbs/nodarbinātība. Uzņēmumā un nodaļā, kurā strādā autors ir
ierasta prakse, ka darbs visbiežāk tiek veikts attālināti. Uzņēmuma nodaļā, kurā ir nodarbināts autors
nodrošina klientu apkalpošanu telefoniski un rakstiski. Galvenās priekšrocības: laika ietaupījums,
vairāk uzmanības tiek veltītas tiešajiem darba uzdevumiem, komunikācija ar kolēģiem ir lietišķāka –
informācija, ko vēlas nodot vai uzzināt ir jābūt kodolīgai un nepārprotamai. Līdzīgi secinājumi ir arī
respondentiem, kas piedalījās LR Valsts darba inspekcijas veiktajā aptaujā, kas tika veikta starp valsts
un pašvaldības darbiniekiem. Attālinātas nodarbinātības gadījumā aktuālāks kļūst jautājums par
veselībai drošiem apstākļiem. LR Valsts darba inspekcijas veiktajā aptaujā 44% respondentu (no 7202
150 iestādes) norādīja, ka attālinātā darba vietas vides risku novērtējums ir bijis formāls. ((LR Valsts
darba inspekcija – 12.lpp, 2022)) Autors secina, ka privātajā sektorā, kurā ir nodarbināts autors,
attālinātā darba vides risku novērtējums nebija formāls. Tieši vadītāji noskaidroja katra darbinieka
darba vides apstākļus mājās. Uzņēmums katram darbiniekam, kurš vēlējās nodrošināja ar ergonomisko
galdu, krēslu un datorpiederumiem. Līdzīga situācija ir arī citos privātā sektora uzņēmumos.
Uzņēmumā, kurā ir nodarbināts autors, augstāk uzskaitītie principi ir jau iekļauti uzņēmuma iekšējos
dokumentos. Visā uzņēmumā stingri ievēro, t.sk., šos principus, jo uzņēmumam ir svarīgs tās tēls
sabiedrībā. Regulāri tiek atgādināts visiem darbiniekiem par uzņēmuma ētikas principiem. Lai
nostiprinātu tās principus, katram darbiniekam ir regulāri jāaiziet interaktīvās apmācības, kuras
noslēdzas ar testu.
Kā jau lielos uzņēmumos arī uzņēmumā, kurā ir nodarbināts autors pastāv liels interešu konflikta risks.
Šis risks aktuāls ir gadījumos, kad esošais darbinieks pretendē uz citu pozīciju (tāda paša vai augstākā).
Visbiežāk pretendenta tiešais vadītājs var būtiski ietekmēt atlases komisiju. Ir bijuši gadījumi, ka tieši
šī iemesla dēļ uzņēmums zaudēja profesionāli. Šādos gadījumos autors iesaka noskaidrot arī
pretendenta kolēģu ne tikai tiešā vadītāja viedokli, ja atlases komisijai tas ir būtisks.
8
 9

4. UZDEVUMS

Raksturojiet mūsu sabiedrības aizspriedumu faktorus, kuru dēļ rodas stereotipi un nepamatoti
vērtējumi par citu kultūru pārstāvjiem, un aizpildiet 1. tab.! Miniet vēl 2-4 faktorus un raksturojiet tos!
1. tabula
Aizspriedumu faktori
Aizspriedumus ietekmējošie faktori Raksturojums un piemērs/i
1 2
Tiešie kontakti un tūrisms Ārvalstu tūristi, senioru grupas no
Skandināvijas valstīm. Ja seniors var doties
ekskursijās, tad jau bagāts cilvēks. Aplams
apgalvojums, jo tagadējie Skandināvijas
pensionāri ir tie, kas piedalījās savas valsts
labklājības celšanā. Faktiski viņi visu mūžu ir
strādājuši “parastos” darbus, un šo ekskursiju
varbūt viņiem apmaksāja bērni/mazbērni.
Mākslas filmas un daiļliteratūra Visbiežāk galvenie varoņi tiek idealizēti,
citreiz pat glorificēti – bez kļūdām, visās
situācijās ir patstāvīgs, izlēmīgs utt. Tas ir
raksturīgs ASV producētajos darbos. Mākslas
filmās un daiļliteratūrā atveidotie notikumi
maksimāli pielīdzināti reālajai situācijai. Tik
reālajā situācijā ne vienmēr cilvēks visos
gadījumos rīkojās vienādi. Bieži apstākļi rada
savas korekcijas.
Plašsaziņas līdzekļi un sociālie tīkli Tas jau vairs nav noslēpums, ka plašsaziņas
līdzekļos un sociālajos tīklos tiek manipulēts
ar foto/video un skaņas materiāliem un/vai
publicēti aplami fakti. Arī pat sabiedriskajos
mēdijos atspoguļoto informāciju jāuztver
kritiski. Labs manipulācijas piemērs ir LTV
š.g. sižets par G. Astra pieminekļa atklāšanu.
(TVNET, 2022)

Aizspriedumus ietekmējošie faktori
1 2
Kristieši – cilvēki, kas praktizē savu ticību.
Islāmticīgo valstis un islāmticīgie
Zviedri un distance
10
Raksturojums un piemērs/i
Sabiedrība valda uzskats, ka kristieši sevi
nepārtraukti sevi aizliedz, t.i., dzīvo pieticīgi,
atsakās no “priekiem”, kas sabiedrībā ir
pieņemamas, piem., helovīnu svinēšana,
bluķu vilkšana, olu/maizes svētīšana utt.
Kristieši motivācija atsakoties no daudzām
lietām ir pavisam vienkārša. “Viss man ir
atļauts, bet ne viss man der. Viss man ir
atļauts, bet nekas nedrīkst mani kalpināt.”
1.Kor. 6:12.
Tiek uzskatīts, ka visi islāmticīgajās valstīs
visi praktizē islāmu. Tā tas nav, jo līdzīgi kā
Europā pie 90% skaitās kristieši, bet realitātē
kristietību praktizē tik daži procenti. Pārējie
tikai formāli piedalās kristietības svētkos.
Tiek uzskatīts, ka zviedri ir atturīgi,
lēnprātīgi, ievēro emocionālo distanci. Tam
var piekrist, pirmais priekštats tiešām par
zviedriem atbilst augstāk minētam. Kopā
strādājot un darot kopīgas lietas, autors priekš
sevis atklāja, ka, ja ir iegūta zviedra uzticība,
tad ar šo cilvēku izveidojas ilgtermiņa saikne.
Zviedri ir aktīvi kontaktu uzturēšanā, kas
bieži vien pietrūkst latviešiem.
 11

5. UZDEVUMS

Izlasiet informāciju par FOG indeksu (Gunning Fog Index):

http://www.readabilityformulas.com/gunning-fog-readability-formula.php
un FLESCH formulu (The Flesch Reading Ease Readability Formula):
http://www.readabilityformulas.com/flesch-reading-ease-readability-formula.php
5.1. Sameklējiet savā MC Word programmā šos indeksus un ievietojiet ekrānuznēmumu! Kā Jums
šķiet, kāpēc MC Word ir iestrādāts FOG indekss un FLESCH formula? Kā/vai latviešu lietišķajā
saskarsmē var izmantot šo indeksu un formulu?
Ar FOG indeksa un FLESCH formulas palīdzību var noteikt teksta lasāmības līmeni, t.i., cik viegli un
ātri lasītājs izprot tekstu. Matemātiski ir iespējams aprēķināt iepriekš minētos rādītājus ar citu valstu
tekstiem, t.sk., Latviešu valodā. Vienīgi autors šaubās vai par to rezultātiem var izdarīt līdzvērtīgus
secinājumus, kā to dara ASV. Piemēram par FOG indeksu Prinstonas universitātes mācībspēks secina,
ka:
Mazāks indekss = vieglāk uztverams teksts
Indekss ir 5,2, to var saprast 5. klases skolēns
Indekss ir 12, tekstu saprot 12. klases skolēns
(indekss <12, tekstu -viegli lasāms, uztverams)
Pasaulē pieņemtais vidējais standarts ir 8
Cilvēks ar augstāko izglītību spēj uztvert
tekstus, kam indekss ir 16. (Jurāne–Brēmene A., 11. 2018)
Jāņem vērā, ka katrā valstī atšķirīgas izglītības programmas augstāk minētajās vecumgrupās. Jāņem
vērā, ka ir arī valodu īpatnības, piem., Somu valodā ir raksturīgi vārdi ar vairākām zilbēm un salikteņi.

5.1.att. Vārdu un teikumu aprēķins VID vēstulei 5.2.att. E. Levita vēstules fragments
 12

5.2. Izrēķiniet FOG indeksu divos tekstos, ierakstiet rezultātus un skaidrojiet iespējamos iemeslus
šādam rezultātam!

Procedūra [rēķiniet manuāli, neizmantojot angļu valodā veidotās vietnes]:

Ņemam 100 vārdus garu tekstu.
100 vārdus dalām ar teikumu skaitu izvēlētajā tekstā, iegūstam vidējo teikuma garumu:
Saskaitām trīszilbju un garākus vārdus, izņemot īpašvārdus.
Abus rezultātus saskaitām un reizinām ar 0,4:
Fi = (Nws + NWt) * 0,4

Rezultāts un tā komentārs:
VID vēstule:
165 95
𝐹𝑂𝐺 = 0.4 ∗ (( + 100 ∗ )) ≈ 32,46
7 165
Brīvi izvēlēts lietišķs teksts: Izvilkums no E. Levita vēstules Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes
komisijai Nr. 409. 11.10.2022.

145 69
𝐹𝑂𝐺 = 0.4 ∗ (( + 100 ∗ )) ≈ 25,48
9 145

Zemāk minēto tekstu FOG indekss jeb teksta lasāmības līmenis ir attiecīgi FOG = 32,46 VID
vēstules tekstam un FOG = 25,48 E. Levita vēstules fragmentam. Optimālais FOG indeksa līmenis ir
7 vai 8. Ja teksta lasāmības līmenis virs FOG=12, tad teksts tiek uzskatīts par sarežģītu tekstu. Līdz
ar to daļa sabiedrībai grūti uztverams. Autora skatītajos tekstos FOG indekss – lasāmības līmenis ir
stipri virs 12, un ir uzskatāmi par sarežģītiem tekstiem lielākai daļu sabiedrības. Jāņem vērā, ka abi
teksti ir veidoti noteiktam cilvēku lokam – VID vēstule SIA “Z” un E. Levita vēstule Saeimas
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai.

A.VID vēstule:
Par iesnieguma izskatīšanu
Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) 2018.gada 6.martā Elektroniskās deklarēšanās
sistēmā ir saņēmis Jūsu iesniegumu par SIA “Z” iespējamiem pārkāpumiem saimnieciskajā darbībā un
atbilstoši kompetencei paskaidro.
VID pienākums ir kontrolēt nodokļu, nodevu, kā arī citu valsts noteikto maksājumu
aprēķināšanas un maksāšanas pareizību, kā arī nodrošināt nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto
obligāto maksājumu iekasēšanu Latvijas teritorijā un uz muitas robežas, kā arī nodokļu, nodevu un
citu obligāto maksājumu iekasēšanu Eiropas Savienības budžetam.
Paskaidrojam, ka VID pēc fiziskas personas pieprasījuma neveic nodokļu maksātāja darbības
pārbaudi, bet jebkuru saņemto informāciju izvērtē kopsakarā ar jau uzkrāto informāciju par konkrēto
nodokļu maksātāju saistībā ar iespējamiem nodokļu nemaksāšanas riskiem un, ja nepieciešams, veic
 13

atbilstošus nodokļu administrēšanas pasākumus. Arī Jūsu 2018.gada 6.marta iesniegumā sniegto
informāciju VID izvērtēs un izmantos, nepieciešamības gadījumā veicot attiecīgus nodokļu
administrēšanas pasākumus.
Vēršam uzmanību, ka nodokļu administrācijas ierēdnim (darbiniekam), aizliegts izpaust par
nodokļu maksātāju bez viņa piekrišanas jebkādu informāciju, kas šim ierēdnim (darbiniekam) kļuvusi
zināma, pildot dienesta (darba) pienākumus.

Ar cieņu

Izvilkums no E. Levita vēstules Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai Nr. 409.
11.10.2022. (LR Valsts prezidenta kanceleja, 2022)
Jautājums, kuru Komisija mēģinājusi risināt, ir ļoti sarežģīts, tam nav ātru un vienkāršu
risinājumu. Meklējot risinājumus, būtu ļoti nopietni jāuzklausa attiecīgās jomas lietpratēji un jāņem
vērā viņu ieteikumi un priekšlikumi. Mums visiem kopā ir jārisina skolās esošās problēmas ar bērniem,
kuri ir emocionāli un psiholoģiski vardarbīgi. Katrs skolēns ir pelnījis drošu skolas vidi, kurā var iegūt
kvalitatīvu izglītību. Vienlaikus mēs kā sabiedrība nevaram priekšlaikus norakstīt arī tos bērnus,
kuriem ir tendence uz emocionālu un psiholoģisku vardarbību. Arī viņiem ir nepieciešams atbalsts un
palīdzība, lai viņi varētu iegūt izglītību un sekmīgi socializēties sabiedrībā, pārvarot savas problēmas.
Tas ir mūsu visu interesēs.
Mani ļoti uzmanīgu dara plašie iebildumi, kas izskanējuši par Komisijas izvēlēto risinājumu (sk.
Latvijas Republikas tiesībsarga, Tieslietu ministrijas, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas, ka
arī sabiedrisko organizāciju un jomas lietpratēju viedokļus, kas darīti zinādami Komisijai). Tāpat esmu
saklausījis publisku un vērā ņemamu kritiku izvēlētajam risinājumam.
 14

6. UZDEVUMS

Lietišķajā saskarsmē nereti nākas saskarties ar dažādu veidu barjerām un šķēršļiem. Tuvāk par šo tēmu
varat izlasīt šajos avotos:
6.1. Kāda atšķirība ir starp komunikācijas barjerām un efektīvas komunikācijas barjerām?
Komunikācijā ir vismaz divas puses – informācijas sniedzējs un vismaz viens klausītājs, informācijas
saņēmējs. Efektīva komunikācija nozīmē to, ka dzirdētā/redzētā informācija ir uztverta. Ir
atgriezeniskā saite, t.i., klausītāji pārfrāzē un izsaka loģiskus secinājumus par dzirdēto/redzēto.
Atgriezeniskā saite ir iespēja tikai tad, ja klausītāji aktīvi klausās. Zemāk minētie šķēršļi negatīvi
ietekmē komunikāciju, līdz ar to runātāja teiktais var pat nesasniegt prezentācijas/uzrunas mērķi.
Labs piemērs Efektīvai komunikācijai
https://www.youtube.com/watch?v=JwjAAgGi-90
6.2. Miniet 2-3 piemērus (dažādās formās – pēc saviem uzskatiem un vajadzībām– tekstā, attēlā,
videofragmentā) katram barjeru un šķēršļu veidam. Kurš barjeru un šķēršļu veids ir izplatītākais Jūsu
profesijā?
Visbiežāk IT jomas ir saistīta ar uzņēmumiem, kuros ir daudzkulturāla vide. Neērtības var radīt
kulturāli nacionālās, stilistiskās un semantiskās šķērši un barjeras. Tāpat aktuāls IT jomas cilvēkiem
var būt autora dēvētie profesionālā “kretīnisma” un psiholoģiskās barjeras un šķēršļi. Visbiežāk ar IT
jomas kolēģiem sazinās attālināti, tāpēc augstāk minētie šķēršļi var būt par lielu izaicinājumu, jo
komunikācija ir tikai verbāla un/vai rakstiska.

1. Tehniskās barjeras un šķēršļi

https://www.youtube.com/watch?v=4pq9N8qrTT0
https://www.youtube.com/watch?v=Mh4f9AYRCZY
2. Psiholoģiskās/attieksmes barjeras un šķēršļi
https://www.youtube.com/watch?v=8Ox5LhIJSBE
https://www.youtube.com/watch?v=3_dAkDsBQyk
3. Sociālās barjeras un šķēršļi
https://www.youtube.com/watch?v=Uo0KjdDJr1c
https://www.youtube.com/watch?v=Ed-5Zzdbx0E
4. Kulturāli nacionālās barjeras un šķēršļi
https://www.youtube.com/watch?v=RnTK75LbG6U
https://www.youtube.com/watch?v=XmtSbVNnuyQ
 15

5. Loģiskās barjeras un šķēršļi

https://www.youtube.com/watch?v=avlAa4KUm-Y
https://www.youtube.com/watch?v=b2f2Kqt_KcE
6. Stilistiskās un semantiskās (vārda nozīmes) barjeras un šķēršļi

7. Vecuma barjeras un šķēršļi

https://www.youtube.com/watch?v=PNTCM7cbrsc
https://www.youtube.com/watch?v=3T76g6cjn70
8. Profesionālā “kretīnisma” barjeras un šķēršļi
https://www.youtube.com/watch?v=rksCTVFtjM4
https://www.youtube.com/watch?v=YDNmyyrEZho
 16

7. UZDEVUMS

Kanādas juridiskās izglītības un ētikas specialisti raksta par nespējīgu intelektu tajā tiesu praksē, kurā
izslēgta emocionāla un intuitīva pieredze, norādot, ka no emocijām nav jāizvairās vai jāatsakās, bet
jāattīsta spēja tās identificēt un pārvaldīt gan personiskā pašregulācijā un motivācijā, gan sociālā
empātijā un attiecībās. [Devlin, R., Kent, A.A., Lightstone. S. The Past, Resent... and Future (?) of
Judicial Education in Canada. Legal Ethics, 2013.
https://www.researchgate.net/publication/272204827_The_Past_Present_and_Future_of_Judicial_E
thics_Education_in_Canada] Ētikas speciāliste, prof. Skaidrīte Lasmane raksta: „Ētikas klātbūtne
dažkārt ierosina pavirzīt tiesību un tiesu varas uztveri virņpus formāla, stingri ritualizēta un
bezpersoniska kanona, no pierastās šauri profesionālās zonas pārceļot uz alternatīvu – brīvāku,
atvērtāku un cilvēciskāku pieeju.” [Lasmane, Skaidrīte. Daži apsvērumi par tiesas varas ētisko
kontekstu // Jurista Vārds. 05.06.2018. Nr.23 (1029). – 10.-14.lpp. – 11. lpp.] Formulējiet savu nostāju:
vai jūsu topošās profesijas ētikā ir nepieciešamas emocijas? Vai tajā ir vieta intuīcijai? Formulējiet
savu nostāju ar 3-5 argumentiem, izmantojot ētikas apgūtos jēdzienus – ētikas principi, morāle, ētikas
normas, ētikas morālo motīvu teorija, individuālais ētikas kodekss utt.!

Terminu skaidrojošajā vārdnīcā termins emocijas tiek definētas, kā “Jūtu izpausme; pārdzīvojumi,
apzinātas un neapzinātas cilvēku un dzīvnieku subjektīvās reakcijas uz noteiktiem apstākļiem,
situāciju, savstarpējām attiecībām u.tml.” (Tēzaurs.lv, 2022). Visiem cilvēkiem ir emocijas, jo cilvēks
ir radīta būtne. Emocijas ietekmē arī cilvēka fizioloģiju – paātrināta sirdsdarbība, svīšana, atšķirīgs
balss tembrs u.tml.
Daļu no savas dzīves cilvēks pavada darbā vai ir komunikācijā ar citiem darba kolēģiem un/vai
klientiem. Nicolas Jacquemot, komunikācijas eksperts un doktors vadībzinātnēs savā pētījumā (1400
respondentu Zviedrijā) ir izcēlis vairākus aspektus, kad emocijām darba vidē ir pozitīva ietekme:
• Lēmuma pieņemšanā. Slikta nojauta pirms lēmuma pieņemšanas, liecina, ka konkrētais
lēmums ir pretrunā mūsu morālai pārliecībai;
• Emocionālu situāciju gadījumā. Apzinoties savas emocijas, ir iespējams piemeklēt atbilstošo
stratēģiju kā tās konstruktīvi pārvaldīt.
• Mijiedarbībā ar citiem. Īpaši tiešajiem vadītājam ir svarīgi zināt, kā reaģēs pats vadītājs un
darbinieki, gadījumos, kad jāziņo negatīvs lēmums. (Nyström A., 2022)
Nicolas Jacquemot uzskata, ka emocijas ir viens no darba vides ietekmējošajiem faktoriem. (Nyström
A., 2022) Šim apgalvojam autors pilnībā piekrīt, jo savā darba pieredzē autors ar to ir saskaries.
 17

Apkārtējo negatīvo emociju dēļ, autors pārtrauca darba attiecības ar darba devēju, kas ievēro un seko
līdzi savām noteiktām procedūrām un ētikas kodeksiem. Līdzīgu situāciju autors ir novērojis
uzņēmumā, kurā autors šobrīd ir nodarbināts. Pēc autora novērojumiem gandrīz puse no uzteiktajām
darba attiecībām ir saistītas ar emocijām nevis racionālajiem aspektiem. Visbiežāk, kā uzteikuma
iemesli tiek minēti – nesaskaņas ar vadītāju, kolēģiem, biežās stresa situācijas dēļ kolēģu
trūkuma/prombūtnes. Secinājums, lai arī uzņēmumā, kurā strādā autors pārsvarā ir nodarbināti cilvēki
ar augstāko izglītību, bieži vien emocijas ņem virsroku pār racionalitāti.
IT nozares cilvēkiem arī ir jākomunicē ar cilvēkiem. Komunikācija ietver arī emocijas. Pēc autora
pieredze visbiežāk klienti savstarpējā komunikācijā sagaida emocijas. Autors savā praksē telefona
komunikācijā ar b2b klientiem veica eksperimentu, kura rezultātā autors centās savā komunikācijas
neizmantot nekādas emocijas – uz klienta jautājumiem atbilde tika sniegta īsi, kodolīgi, bez papildus
informācijas, uz klienta nepatiku/apmierinātību nereaģējot. Šāda autora komunikācijas veids sarunas
sākumā radīja izbrīnu, kas pārauga neapmierinātībā un beigās tās sarunas pārvērtās par negatīvo
emociju buķeti. Tajās sarunās, kur autors maksimāli pielietoja pozitīvās emocijas – prieku, pacilātību,
apbrīnu, mainīgs balss tembrs, bija pozitīvs efekts, t.i., autora pozitīvās emocijas “pielipa” klientam.
Autors secina, ka arī darījuma cilvēki, autora gadījumā b2b klienti, vēlās un izmanto emocijas savā
komunikācijā.
Ņemot vērā iepriekš teikto, katram cilvēkam ir iespēja pārvaldīt savas emocijas, lai tās nesagrauj
individuālos un kolektīvos mērķus. Lai uzturētu pozitīvu emocionālo klimatu ir ieteicams:
• pārdomāt savu attieksmi pret darbu/uzdevumiem;
• koncentrēties uz mērķi un neļaut emocijām ņemt virsroku;
• apzināties ko, par ko tu drīksti/nedrīksti sarunāties ar kolēģiem;
• ir OK slikti justies, tikai nevajag kavēties pie negatīvajām emocijām;
• veido izpalīdzīgu un draudzīgu darba vidi (Nyström A., 2022)
Visbiežāk, lai uzlabotu emocionālo klimatu kolektīvos, darba devēji organizē korporatīvos pasākumus.
Lielos uzņēmumos ir pat izveidojusies tradīcijas šajā jomā. Šo korporatīvo pasākuma mērķis ir saliedēt
kolēģus, lai efektīvāk sasniegtu uzņēmuma dažādos mērķus un uzlabotu emocionālo vidi kolektīvā. Tā
ir iespēja iepazīt (piem., komandas spēlēs) savus kolēģus no citas puses. Autors uzskata, ka lielākais
ieguvums no korporatīvajiem pasākumiem ir stereotipu mazināšana un arī līdzcietības veicināšana.
Autors secina, ka emocijas ir pat vēlams pielietot savā profesionālajā dzīvē. Galvenais ir apzināties
savas emocijas un tās konstruktīvi vadīt, lai tās neatstātu negatīvu ietekmi uz pašu un apkārtējiem. Kā
iepriekš tika minēts, emocijas ietekmē fizioloģisko stāvokli. Tāpēc ir svarīgi rūpēties arī par savu
fizioloģisko veselību (miegs, uzturs, fiziskās kustības).
 18

IZMANTOTĀS LITERATŪRAS UN INFORMĀCIJAS

AVOTU SARAKSTS.

1. Par Latvijas Banku (spēkā esošā redakcija). Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, (22/23),
04.06.1992. [Skatīts 14.10.2022.] Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/65544-par-latvijas-banku
2. LR Satversme (spēkā esošā redakcija). Latvijas Vēstnesis, (43), 01.07.1993. [skatīts
07.10.2022] Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/57980-latvijas-republikas-satversme
3. Jurāne–Brēmene A., 2018. Lasīšana versus rakstīšanai. [skatīts 11.11.2022.]. Pieejams:
https://mps.vas.gov.lv/edu/catalog/materials/download/146
4. Krūmiņš M. Ukrainas prezidenta vēlēšanās prognozē protesta balsojumu. 28.03.2019. [Skatīts
14.10.2022.] Pieejams: https://nra.lv/politika/276699-ukrainas-prezidenta-velesanas-
prognoze-protesta-balsojumu.htm
5. Lasmanis J. 2021.gada decembrī Egils Levits bija Latvijas visnepopulārākais politiķis.
13.01.2022. [Skatīts 14.10.2022.] Pieejams: https://neatkariga.nra.lv/politika/368979-2021-
gada-decembri-egils-levits-bija-latvijas-visnepopularakais-politikis
6. Nyström A, 2022. Därför behöver vi prata mer om känslor på jobbet. [skatīts 10.11.2022.].
Pieejams: https://www.ingenjoren.se/2022/10/24/darfor-behover-vi-prata-mer-om-kanslor-pa-
jobbet/
7. LTV Ziņu dienests. Prezidenta vēlēšanās Ukrainā uzvar aktieris Zelenskis. 22.04.2019.
[Skatīts 14.10.2022.] Pieejams: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/prezidenta-
velesanas-ukraina-uzvar-aktieris-zelenskis.a316662/
8. Latvijas Zvērināto advokātu kolēģija. Kāpēc DLK un LZAP nolēma izslēgt A. Gobzemu no
advokatūras. 30.11.2018.. [skatīts 14.10.2022.] Pieejams:
https://www.advokatura.lv/lv/aktualitate/kapec-dlk-un-lzap-nolema-izslegt-agobzemu-no-
advokaturas
9. LR Valsts darba inspekcija, 2022. 2021.gada darbības pārskats. [skatīts 09.11.2022.]. Pieejams:
https://www.vdi.gov.lv/lv/media/2193/download?attachment
10. TVNET, 2022. Latvijas Televīzija atvainojas par sižetu, kurā atspoguļota Astram veltītā
pieminekļa atklāšana. [skatīts 10.11.2022.]. Pieejams: https://www.tvnet.lv/7446136/latvijas-
televizija-atvainojas-par-sizetu-kura-atspogulota-astram-veltita-pieminekla-atklasana
11. LSM. Jūlijā Latvijā rekordaugsta gada inflācija – 21,5%. 08.08.2022. [Skatīts 14.10.2022.]
Pieejams: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/julija-latvija-rekordaugsta-gada-
inflacija-215.a468429/
12. LR Valsts prezidenta kanceleja. 11.10.2022. Valsts prezidenta 2022. gada 11. oktobra vēstule
Nr. 409 Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai. 2022. [skatīts 11.11.2022.].
Pieejams: https://www.president.lv/lv/media/93413/download?attachment
13. Tēzaurs.lv, 2022. Skaidrojošā vārdnīca. [skatīts 10.11.2022.]. Pieejams:
https://tezaurs.lv/emocijas:1