TEĀTRIS

Teātra vēsture
Pirmo stacionāro teātri – „Rīgas Vācu teātri” (atradies tagadējā R. Vāgnera ielā) − dibināja
1782. gadā. Tajā par kapelmeistaru darbojies Rihards Vāgners. Pirmā izrāde latviešu valodā
notika 1818. gadā, kad pārtulkoja vācu dramaturga, dzejnieka Frīdriha
Šillera drāmu “Laupītāji”.
Pirmais latviešu lugas iestudējums (pirmā latviešu autora luga) bija Ādolfa Alunāna luga “Pašu
audzināts” Rīgas Latviešu biedrības namā. Alunāns bija pirmais latviešu režisors, teātra
direktors un dramaturgs.

Teātra institūcijas
Teātri Latvijā: Latvijas Nacionālais teātris, Dailes teātris, Jaunais Rīgas teātris, Rīgas Leļļu
teātris, Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris, Valmieras drāmas teātris, Daugavpils teātris,
Liepājas teātris.
Amatierteātri – aktieri darbojas no pamatdarba brīvajā laikā.

Teātra žanri
Teātris - sintētisks, kolektīvs mākslas veids, kura darbi paredzēti uztverei ar redzi un dzirdi un
galvenie izteiksmes līdzekļi ir cilvēka runa, darbība, izturēšanās.

Teātra žanri (kategorijas/grupas/sadalījums ar noteiktām iezīmēm) pēc sižeta:

komēdija, drāma (konflikti), traģēdija (kāds nomirst), traģikomēdija, parodija, farss (apsurds,
patrupja sadzīves komēdija) u.c.
Citi teātra žanri, kas sintazēti ar citām mākslām/īpašām izpildījuma iezīmēm:
muzikālais teātris, improvizācijas teātris, leļļu teātris, radio teātris, pantomīms (izmanto tikai
žestus, mīmiku, ķermeņa valodu, nelietojot skaņas), vodeviļa (izklaidējoša, komēdijska luga ar
dziesmiņām un dejām) u.c.

Improvizācija
Tas ir mākslas darbs, kas veidots izpildījuma procesā. Latviešu improvizācijas teātra pārstāvji –
Jānis Skutelis, Kaspars Breidaks, Nauris Brikmanis, Edgars Bāliņš, Rūdolfs Kugrēns, Dana
Jurkjāne, Jānis Skutelis u.c. (Comedy Latvia, citi projekti)
Mūzikls
Apvieno dejošanu, dziedāšanu, tēlošanu. Mūzika salīdzinājumā ar akadēmisko mūziku mūzikla
mūzika ir vienkāršāka, vairāk tiek izmantotas “lipīgas” melodijas, populāri ritmi, šova elementi,
joki.
Mūzikla mērķis - pirmsākumos mūzikla mērķis bija izklaidēt skatītāju, parādīt aktieru
meistarību. Pakāpeniski, mūziklam attīstoties, dramatiskās sadzīves situācijas ir ietekmējušas
mūziklu saturu. Mūsdienās mūziklos tiek atainoti sadzīves konflikti, mīlas pārdzīvojumi,
sentimentālas noskaņas un atspoguļoti spilgti tēlu raksturi, kas prasa no mūzikla izpildītāja būt
personībai: izcilam mūzikla varonim ir jāprot labi dziedāt, dejot un jāpieprot aktiermāksla.
Komponisti raksta mūziku speciāli izrādēm vai arī izrādēs izmanto pazīstamu komponistu
skaņdarbu fragmentus. Nereti mūzika, kas rakstīta kādai izrādei, iegūst patstāvīgu
māksliniecisku nozīmi un to atskaņo koncertos kā koncertskaņdarbu.
Latviešu komponisti, kas raksta mūziklus – Zigmārs Liepiņš, Raimonds Pauls, Imants Kalniņš,
Jānis Lūsēns u.c.