Tulkošanas vadlīnijas

Ieteicamie uzziņu materiāli

Ja tulkošanas gaitā kādi jēdzieni nav skaidri, jāmeklē internetā, terminu vārdnīcās vai
jāvaicā attiecīgās jomas speciālistam!

Terminu datubāzes un vārdnīcas internetā

1) tulkošanas un terminoloģijas centra datubāze: http://completedb.ttc.lv/
2) terminoloģijas portāls: http://termini.tilde.lv
3) lielā terminu vārdnīca: http://www.termini.lv/
4) lietvedības terminu vārdnīca: http://www.daily-tangents.com/Office/
5) noteikumi par fizikālo lielumu mērvienībām, to latviskajiem nosaukumiem un
rakstību: http://www.likumi.lv/doc.php?id=49578
6) bioloģijas vārdnīca: http://latvijas.daba.lv/vardnica/lat-ang/saturs.htm
7) medicīnas termini (skaidrojošā vārdnīca angļu val.):
http://members.aol.com/mazern/glossary.htm
8) medicīnas termini (skaidrojošā vārdnīca angļu val.): http://www.online-medical-
dictionary.org/
9) Microsoft programmatūrā lietotā terminoloģija jāmeklē Microsoft terminoloģijas
datubāzē GIAA (https://eumils.partners.extranet.microsoft.com/giaa), ja tā ir
pieejama. Pretējā gadījumā termini jāmeklē lokalizētajā programmatūrā
10) ekonomikas terminu vārdnīca: http://www.financenet.lv/tools/dictionary/
11) daudznozaru terminu vārdnīca: http://termini.letonika.lv/
12) latviešu valodas skaidrojošā vārdnīca: http://www.ailab.lv/Vardnica/
13) lauksaimniecības un ekonomikas terminu vārdnīca:
http://www.ekona.lv/vardnica.php3
14) Ventspils augstskolas terminu portāls: http://termini.venta.lv
15) Piekļuve ES tiesību aktiem: http://eur-lex.europa.eu
16) http://slovari.yandex.ru/?st_translate=1
17) http://www.multitran.ru/
18) http://dic.academic.ru/searchall.php

Citas noderīgas saites

http://tulki.venta.lv/saites

Noderīgas saites juridisku tekstu tulkošanai

Interneta vietnes adrese Apraksts
http://www.letonika.lv/ Latvijas Enciklopēdiskā vārdnīca,
terminu vārdnīca, tulkojošās un
skaidrojošās datorvārdnīcas.
http://termini.letonika.lv/ Pa nozarēm sadalīts terminoloģijas
portāls
http://dict.leo.org/ Angļu-vācu elektroniskā vārdnīca
http://www.rechtswoerterbuch.de/ rechtswörterbuch.de ist das große
Rechtswörterbuch und Rechtslexikon
im Internet. Auf aktuell über 20.000
Seiten finden Sie alle wichtigen
Rechtsbegriffe, Artikel und
Definitionen aus dem Zivilrecht,
Strafrecht und dem Öffentlichen

1
 Tulkošanas vadlīnijas

Recht.
http://www.rechtslexikon- Termini juridiska satura tekstu
online.de/index_S.html tulkošanai
http://www.abkuerzungen.de/ Saīsinājumu vārdnīca (DE)
http://www.multitran.ru/ Laba elektroniskā vārdnīca (arī
juridiski termini, skaidrojumi,
konteksts)
http://www.tezaurs.lv/ LU Mākslīgā intelekta laboratorijas
(MII) ailab vārdnīcu serveris
http://www.ttc.lv/ Valsts un starptautisko organizāciju
izdoto tiesību aktu un citu dokumentu
tulkojumi, terminoloģija
http://www.eurotermbank.com/?lang=lv EuroTermBank portāls, kas nodrošina
vienotu piekļuvi plašai daudznozaru
un daudzvalodu terminoloģijai
internetā
http://www.websters-online-dictionary.org/ Websters tiešsaistes vārdnīca
http://www.langenscheidt.de/fremdwb/fremdw Langenscheidt Fremdwörterbuch
b.html Online.
33.000 der am häufigsten
verwendeten Fremdwörter im
Deutschen, darunter Fachbegriffe aus
Medizin, Technik, Wirtschaft, Recht
und Politik
http://jurispedia.org/ JurisPedia ist ein aus einer
universitären Initiative entstandenes
Lexikon-Projekt, das sich den
Rechtsordnungen der Welt und der
Rechts- und Politikwissenschaften
widmet.
http://www.duden.de/ Duden – das offizielle Standardwerk
der deutschen Sprache
http://www.dict.tu-chemnitz.de/ English-German dictionary provided
by the university of Chemnitz,
Germany
http://termini.lza.lv/ LZA apstiprinātā terminoloģija un
terminoloģijas jaunumi
http://www.termnet.lv Terminoloģijas portāls
http://dictionary.law.com/ Juridisku terminu skaidrojošā
vārdnīca angliski
http://www.eglitis.lv/index.php?&321 Citas norādes par noderīgām saitēm
juridisku tekstu tulkošanā

Vārdnīcas, cita literatūra

1) Juridisko terminu vārdnīca. – Rīga: NORDIK SIA, 1998
2) Politehniskā vārdnīca (2 sējumos). — Jelgava: Senders R, 1999
3) Ekonomikas un finanšu vārdnīca. — Rīga: Norden AB, 2003
4) Latvijas Republikas Civillikums. Lettlands Zivilgesetzbuch. – Rīga: Izdevniecība
Latvijas Vēstnesis, 2006

2
 Tulkošanas vadlīnijas

5) Juristisches Wörterbuch. – München: Verlag Vahlen, 1997

6) Citas terminu vārdnīcas atbilstoši tulkojamā teksta tēmai
Konkrētā tulkošanas projekta glosāriji (lietotā terminoloģija tajos bieži atšķiras)

Literatūra mārketinga jomas tekstu tulkošanai

1) Kotler, Ph., Bliemel, F.: Marketing-Management, Stuttgart, 1995
2) Vahlens Großes Marketing-Lexikon. Verlag C.H.Beck, Verlag Vahlen: München,
1998
3) Gabler. Wirtschaftslexikon. 14. Auflage, Wiesbaden, 1997
4) Praude, V., Beļčikovs, J.: Mārketings. Izd. Vaidelote, Rīga, 1999
5) Tirgzinības pamati. Mācību materiāls, LR IZM, apgāds „Jumava”, Rīga, 1998

Papildinformācija
1) Baldunčiks J. ((ed.) Svešvārdu vārdnīca – Rīga; Jumava, 1999.
2) Bankavs A. Saīsinājumu vārdnīca – Rīga: Avots, 2003.
3) Koluža R. Tā vai šitā? Latviešu valodas rokasgrāmata – Lielvārde: Lielvārds, 2003.
4) Liepiņa Ē. Sarežģītākie pieturzīmju lietošanas gadījumi – Lielvārde: Lielvārds, 2003.
5) Microsoft Computer Dictionary – Microsoft Press, 2002.
6) Skujiņa V. Latviešu valoda lietišķajos rakstos – Rīga: Zvaigzne, 1999.
7) Kvēle V. Grāmatvedības jēdzienu skaidrojošā vārdnīca – Rīga: Avots, 2003
8) Blinkena Aina. Latviešu interpunkcija – Rīga: Apgāds Zvaigzne ABC, 2010

Personvārdu atveide
Noteikumi par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā, kā arī to identifikāciju.
Ministru kabineta noteikumi Nr. 114. Rīgā 2004. gada 2. martā (prot. Nr. 9 25.§). Izdoti
saskaņā ar Valsts valodas likuma 19. panta trešo daļu un 23. panta trešo daļu.

Valodas stils
Lai panāktu vienotu valodas stilu, tulkotājam ir jāievēro vairāki noteikumi. Jālieto gramatiski
pareiza, neitrāla, lietišķa, dabiska un pēc iespējas vienkārša valoda. Īpaši svarīgi ir lietot
pareizu un konsekventu terminoloģiju (nelietojot sinonīmus).
Tekstu tulkojumos nedrīkst lietot profesionālo žargonu vai sarunvalodas izteicienus.

Vārda formas izvēle

Lai domu izteiktu saprotami, vārdi jāvirknē noteiktā secībā un tiem jābūt noteiktā savstarpējā
saistījumā. Latviešu valodā patstāvīgas nozīmes vārdiem – lietvārdiem, īpašības vārdiem,
darbības vārdiem, skaitļa vārdiem, vietniekvārdiem – ir galotnes. Lietojot tos saistītā tekstā, ir
svarīgi izvēlēties pareizu šo vārdu formu. Patstāvīgo šo vārdu formu nosaka gan šo vārdu
savstarpējā attieksme, gan dažkārt palīgvārdi – prievārdi.

Termins
Termins vispārīgā izpratnē – ir vārds vai vārdkopa, ar ko izsaka kādu speciālu, ar noteiktu
nozari saistītu jēdzienu. Dažkārt pārvaldības un lietvedības terminu un izteiksmju lietojumā
tiek pieļautas kļūdas.

Nepareizi Pareizi
izejas dati sākumdati
raksturojumu izdod raksturojumu izsniedz

3
 Tulkošanas vadlīnijas

apmaksa samaksa
kadru daļa personāldaļa
ilggadīga pieredze ilggadēja pieredze
orgāns institūcija
augstākstāvoša instance augstāka instance
zemākstāvoša instance zemāka instance
pastāvošā likumdošana spēkā esošie likumi
apmācības process mācību process
apmācības valoda mācību valoda
darba etaps darba posms
izdalītie līdzekļi piešķirtie līdzekļi
izejošie dokumenti nosūtītie dokumenti
slēdziens atzinums (ekspertu atzinums)
atskaite pārskats
blanka veidlapa
menedžments pārvaldība, vadība, vadībzinība
reitings vērtējums

Konsekvence
Konsekvence ir galvenais princips, kas jāievēro, tulkojot dažādu nozaru tekstus. Lai to
panāktu, vienam vācu terminam vienmēr lietojiet vienu un to pašu latviešu valodas
ekvivalentu. Ievērojiet konsekvenci arī pieturzīmju, lielo burtu lietošanā.
Tomēr konsekvence nedrīkst būt “mehāniska” — ir jāizprot konkrētais oriģinālvalodas teksts
un jāizvērtē kontekstā ietvertā informācija.

Funkcionāla ekvivalence
Tulkojot un rediģējot jācenšas panākt teksta funkcionālu ekvivalenci — mērķvalodas tekstam
ir jāiedarbojas uz lasītāju tāpat kā oriģinālvalodas tekstam — uz oriģinālvalodā runājošo
mērķauditoriju. Tā kā konsekvences princips noteiktā mērā ierobežo tulkotāja izteiksmes
iespējas, tulkotāji bieži izvēlas burtisku tulkojumu un saglabā oriģinālvalodas teikumu
konstrukcijas pat tad, ja tās padara mērķvalodas tekstu smagnēju, nedabisku un grūti
uztveramu. Tomēr tulkotājam jācenšas panākt šādu formālu ekvivalenci, lai panāktu
funkcionālu ekvivalenci — tulkojuma izteiksmei ir jābūt tik dabiskai, lai rastos iespaids, ka
teksts ir sarakstīts attiecīgajā mērķvalodā. Lai to panāktu, tulkotājam ir rūpīgi jāpārskata
tulkotā teksta ritms, frāzes un stils un, ja nepieciešams, jāmaina vārdu kārtība vai jālieto citu
vārdšķiru vārdi.

Svešvārdu lietošana
Ja pastāv svešvārds un latvisks vārds ar identisku nozīmi un tie ir arī stilistiski līdzvērtīgi, tad
priekšroka dodama latviskam vārdam. Vārdu izvēlē noteicošā loma ir nozarē pieņemtajai un
lietotajai terminoloģijai.

Virsraksti
Teksta nodaļu vai sadaļu virsraksti jāveido kā lietvārdi un lietvārdu frāzes.
Virsrakstos parasti netiek lietota 1. personas forma.

Vārdu kārtība
Kaut arī latviešu valodā ir brīva vārdu kārtība, tās neatbilstošs lietojums var mainīt teikuma
jēgu un apgrūtināt teikuma uztveri. Lai pēc iespējas taupītu lasītāja laiku, īpaši svarīgi

4
 Tulkošanas vadlīnijas

izvēlēties vārdu kārtību, kas visprecīzāk atklāj oriģinālvalodas ideju un pēc iespējas atvieglo
teikuma uztveri.
Dažreiz avotvalodas teikumus ieteicams sāk tulkot no beigām, teikuma sākumā liekot laika
un vietas apstākļus vai nolūka palīgteikumu.

Uzņēmumu nosaukumi
Ārvalstu uzņēmumu nosaukumi netiek tulkoti. Netiek tulkota arī tā uzņēmuma nosaukuma
daļa, kas norāda uzņēmējdarbības formu, piemēram, inc, GmbH, Ltd, UAB. Ja ārvalstu
uzņēmuma nosaukums tiek lietots saistītā tekstā, tā priekšā rakstāms vārds “uzņēmums”, kas
padara netulkoto nosaukumu lokāmu un ļauj to loģiski iekļaut teikuma struktūrā.

Rakstīšanas secība frāzēs, kas ietver cipariskus, alfabētiskus un jauktus numurus

Cipariskie, alfabētiskie un jauktie numuri (ja nav pievienots “nr.”) latviski ir jāraksta pirms
vārda, uz ko tie attiecas.
Piemērs: 1. klase, 6. nodaļa, A pielikums, C hepatīts, B12 vitamīns.

Lielie burti
Lielie sākumburti jālieto īpašvārdu rakstībā. Tomēr jāatceras, ka lielo sākumburtu lietojums
latviešu valodā ievērojami atšķiras no vācu valodā pieņemtajām normām. Latviešu valodā
šāds lielo burtu lietojums uzskatāms par kļūdu. Juridiskos tekstos (piem., līgumos,
noteikumos) lielos sākumburtus lieto tikai terminiem vai jēdzieniem, kas tekstā ir īpaši
paskaidroti vai atrunāti (piem., izmantojot frāzi “turpmāk tekstā…”). Pretējā gadījumā lielo
sākumburtu lietošana teikuma vidū ir uzskatāma par kļūdu. Personu vietniekvārdi “jūs” un
“tu” visās locījumu formās ir jāraksta ar mazajiem sākumburtiem, izņemot vēstules.

Lielo burtu un pieturzīmju lietojums iekavās

Vācu valodā paskaidrojošais teksts iekavās parasti tiek rakstīts ar lielo sākumburtu un atdalīts
no iepriekšējā teikuma. Latviešu valodā paskaidrojošais teksts iekavās ir jāiekļauj
paskaidrojamā teikuma struktūrā — tas ir jāsāk ar mazo burtu un aiz iekavām jāliek punkts.

Piemērs
Der zu erklärende Satz. (Erklärung in Paskaidrojamais teikums (paskaidrojošais
Klammern.) teksts iekavās).

Atstarpes
Atstarpe ir jālieto:
 Pilna datuma apzīmējumos: 2005. gada 24. oktobris
 Starp vārda saīsinājumu un uzvārdu: J. Bērziņš
 Temperatūras apzīmējumos starp ciparu un grādu simbolu: 37 ˚C
 Mērvienību apzīmējumos starp ciparu un mērvienības saīsinājumu: 5 cm
 Skaitļos, kas sastāv no daudziem cipariem — ar atstarpes palīdzību cipari tiek grupēti
pa trim (izņemot četrciparu skaitļus) (piem., 24 888 459)

Šajos gadījumos ir jāizmanto nedalāmā atstarpe (Ctrl+Shift+atstarpe), lai, mainot teksta

izkārtojumu, jaunā rindā netiktu pārnests vārds, simbols vai saīsinājums, kas seko aiz
atstarpes.

Atstarpe nav jālieto:

Procentu apzīmējumos starp skaitli un procentu zīmi: 100%

5
 Tulkošanas vadlīnijas

Izmēru apzīmējumos, matemātiskās izteiksmēs: 30x40, (46+76)-54=68

(izņemot gadījumus, kad kopā ar skaitļiem tiek lietoti vārdi vai saīsinājumi: 30 cm x 40 cm)
Pirms pieturzīmēm (izņemot garo domuzīmi (—) un atverošās pēdiņas (“)).

Domuzīme, vienotājzīme, defise

Domuzīmi (—) lieto:
 Izlaista vārda (arī saitiņas) vietā.
 Atdalot paskaidrojošas vārdu grupas (pāru pieturzīmes).
 Atdalot iespraudumus (pāru pieturzīmes).
 Atdalot savrupinājumus (pāru pieturzīmes).
 Atdalot vispārinošo vārdu no vienlīdzīgiem teikuma locekļiem.

Vienotājzīme jeb defise (–), ko ievada, nospiežot taustiņu kombināciju Ctrl+num-, tiek
izmantota, lai norādītu diapazonu, piem., 3–5 gadi, 50–60 cm.
Pārnesumzīme tiek lietota šādos gadījumus: e-pasts, LV-1084, Vaira Vīķe-Freiberga.

Kols (:)
Teksts aiz kola ir jāturpina ar mazo burtu.
Dažkārt ieteicams lietot konstrukciju ar vienu vārdu, kam seko punkts un nākamā teikuma
daļa ar lielo burtu:
Tipp: Handeln Sie so!
Padoms. Rīkojieties šādi. Vai
Padoms: rīkojieties šādi.
Piezīme. Aiz kola iespējams pievienot arī paskaidrojumu virkni, ko veido patstāvīgi teikumi.
Tādā gadījumā katru paskaidrojumu var sākt ar lielo burtu.

Piemērs ar kolu.
Šajā lappusē:
Būs mazais vai nebūs?
Vai apsveiks lielākos nodokļu maksātājus?
Kas darbā uztraucas visvairāk?

Zvaigznīte (*)
Zvaigznīti (arī divas vai trīs zvaigznītes) lieto aiz attiecīgā vārda vai teikuma rindas
apakšpusē, lai norādītu, ka parindē dots kāds paskaidrojums. Zvaigznītes izmanto arī īpašām
norādēm.

Piemērs ar zvaigznīti.
Lauku saimniecību modernizācija* (virsraksts)
------------
------------
___________________________
* Pēc Lauku atbalsta dienesta (LAD) datiem.

Slīpsvītra (/)
Mūsdienu latviešu rakstu valodā slīpsvītrai īsteni nav pieturzīmes funkcija, bet to lieto kā
nosacītu rakstuzīmi ar vairākām funkcijām (diagonālsaīsinājumos (a/s, i/u) daļskaitļu
rakstībā, vairāku jēdzienu saīsinātos apzīmējumos (1/800, m/s, kg/m2), starp arābu cipariem,
ja tie apzīmē ar skaitļa vārdiem rakstītu laika jēdzienu, kas aptver divus esošus laika

6
 Tulkošanas vadlīnijas

apzīmējumus (Darbs iesākts jau 1939./40. gadā…) vai ja tie apzīmē māju numurus (Kvēles
iela 15/6-45).
Ir nepareizi rakstīt slīpsvītru starp cipariem tad, ja tiem ir nozīme „viens vai otrs”,
piemēram:

Satiksme ar 3./5. trolejbusu.

Tajā vietā jāraksta saiklis vai vai un:
Satiksme ar 3. vai 5. trolejbusu.
Savukārt ar slīpsvītru atdala vārdus, kas izsaka savstarpēji aizstājamus jēdzienus.

Tālrunis/fakss +371 63924000.

Uzskaitījums
Ja teikumā ir numurēts uzskaitījums vai uzskaitījums ar aizzīmēm, parasti pieturzīmes ir
jālieto šādi:

Piemērs ar aizzīmēm.
Jāņem vērā šādi aspekti:
 atrašanās vieta;
 klienti;
 piegādātāji.
(Aiz aizzīmes teksts ir jāraksta ar mazo burtu, katra uzskaitījuma beigās liekot semikolu, bet
beidzamā uzskatījuma beigās — punktu.)

Piemērs ar numerāciju.
Tulkošanas process ietver šādas darbības:
1. Tulkotājs iztulko tekstu.
2. Redaktors izlabo kļūdas.
3. Redaktora labojumi tiek ieviesti galīgajā dokumentā.
(Aiz uzskaitījuma skaitļa tiek lietots lielais sākumburts, bet katra uzskaitījuma beigās tiek
likts punkts.)
Protams, mēdz būt arī izņēmumi, kad uzskaitījuma beigās pieturzīmes netiek liktas Galvenais
— ievērot konsekvenci!

Saīsinājumi “utt.”, “u.t.j.p.”, “u.c.” (galvenokārt tehniskajos tekstos)

Tekstā ir jāizvairās no saīsinājumu “utt.”, “u.t.j.p.”, “u.c.” lietošanas. Tā vietā ieteicams
konkretizēt. Ja saīsinājums “utt.” ir piemēra beigās, to var vispār svītrot, jo piemērs pats par
sevi nozīmē, ka uzskaitījums nav pilnīgs, tādējādi saīsinājums “utt.” ir liekvārdība.