View

T U L K O A N A S
U N
T E R M I N O L O I J A S
C E N T R S
ROKASGRMATA
TIESBU AKTU TULKOANAS
R G A 2006
UDK 34.09(035) Tie 213
Manuskripts sagatavots ar Valsts valodas aentras nansilu atbalstu
Valsts aentra Tulkoanas un terminoloijas centrs, 2006 Graskais noformjums M. Dris, 2006
Iespiests V/A Latvijas eotelpisks informcijas aentras Tipogrj Latvijas karte
ISBN 9984-657-09-4
PRIEKVRDS
1996. gad, izveidojoties jaunai valsts iestdei Tulkoanas un terminoloijas centram, Latvij sks sistemtiska Eiropas Savienbas tiesbu aktu tulkoana. Skot o darbu, faktiski bija jliek pamati ar juridisks tulkoanas metodikai latvieu valod. Kop bra apritjui jau desmit gadi, kuros centrs ir krietni audzis, mcdamies izprast juridisko normu nianses un atrast tm adekvtu izteiksmes formu, izstrdjot savus principus un cenoties uzturt augstus kvalittes standartus, k ar iesaistt tulkoanas proces plau specilistu loku, tdjdi veicinot profesionlas tulkoanas vides veidoanos Latvij. Kvalitatvai ikviena darba veikanai vajadzgi vairki prieknosacjumi, proti, starp t veicjiem pankta vienoans par nepiecieamajiem instrumentiem un palgldzekiem, par izpildes procesa organizanu un gt rezultta kvalittes kritrijiem. Glui saprotams, ka os principus nkas piemrot ar tad, kad tiek veikts tds gargs darbs, par kdu uzskatma tiesbu aktu vai citu lietio tekstu tulkoana. Viena no formm, kas auj apkopot du informciju lietotjam noderg veid, ir rokasgrmata, kur tiek ietverti tie btiskkie jautjumi un gadjumi, kas vartu nodert normatvo aktu tulkoan vai izstrd iesaisttajiem specilistiem. Turklt tas auj ne vien uzlabot tulkojumu un izstrdjamo dokumentu kvalitti, bet var ar veicint dialogu starp tulkotjiem un tulkoto dokumentu lietotjiem, starp Latvijas ministriju darbiniekiem un tulkotjiem, kas strd Eiropas Savienbas iestds, starp tiem, kas daudzu gadu laik uzkrjui pieredzi tiesbu aktu tulkoan, un tiem, kas o profesiju vl tikai apgst. Pirms seiem gadiem, nododot lastjiem Tulkoanas un terminoloijas centra darbinieku sagatavoto Eiropas Savienbas tiesbu aktu tulkoanas rokasgrmatu, pirmo reizi latvieu valod tika ski iztirzti du dokumentu tulkoanas un tekstveides principi. Kop t laika esam uzkrjui daudz lielku pieredzi darba veikan, jo ir pabeigts acquis communautaire dokumentu (vairk nek 100 000 standartlapu) tulkojums, latviski pieejami 869 Eiropas Kopienu Tiesas vsturiskie spriedumi, daudzi ar Ziemeatlantijas lgumorganizcijas (NATO) darbbu saisttie dokumenti un citu starptautisku organizciju dokumenti. Lai gan o dokumentu tulkoan identictie problmgadjumi pastvgi tika iekauti TTC mjaslap pieejam rokasgrmatas versij, tomr atseviu nodau atjauninanu nekdi nevar uzlkot par strukturli un saturiski jaunu izdevumu. da iespja TTC darbiniekiem pavrs 2005. gada ruden, kad ar Valsts valodas aentras nansilu atbalstu rads iespja veidot kvalitatvi jaunu tulkoanas rokasgrmatu. Daudzi jautjumi, kas kdreiz bija likuies plakas apsprieanas vrti, tagad kuvui pasaprotami, toties to viet nkui daudzi citi. Pctecbu ar 2000. gada rokasgrmatu nodroinja tulkoanas procesa neprtrauktba msu iestd un tas laimgais fakts, ka projekta grupu vadja galven redaktore Inese Treimane, kura TTC strd faktiski visu t pastvanas laiku un savulaik deva vislielko ieguldjumu pirms rokasgrmatas
tapan. Viai palgos darba grup vl darbojs Raimonds Apinis, Pauls Balodis, Ieva Brzia, Juris Cibus, Marks Grasis, Lga Joina, Evija Martukne, Kitija Mlberga un Inese Naivaiko, aktvi piedaloties gan konkrtu nodau sarakstan, gan kopjs koncepcijas izveid. Izdoanas tehniskie jautjumi bija Ivetas Hamanovskas przi. Paldies viiem, k ar daudziem bijuajiem TTC darbiniekiem par ieguldjumu rokasgrmatas tapan un daudzu tulkoanas problmu risinan. Bez viu zinanm un atbalsta rokasgrmata nebtu tapusi tda, kda t tagad ir. Juzsver, ka ar rokasgrmata nav uzskatma par pabeigtu darbu, jo realitte, zinanas un pieredze ir mam maings process. Tpc msu rokasgrmata bs atrodama ar TTC mjaslap (www.ttc.lv), kur to regulri atjauninsim. Ar o izdevumu valsts aentra Tulkoanas un terminoloijas centrs ieiet savas pastvanas otraj desmitgad un ir gatava turpint iesaistties tulkoanas praktisko un metodoloisko problmu risinan. Kop 2006. gada 18. jlija Ministru kabineta lmuma TTC uzticts koordint konsultciju snieganu terminoloijas jom Eiropas Savienbas tulkoanas dienestiem un pc ministriju pieprasjuma veikt latvieu valod tulkoto Eiropas Savienbas dokumentu projektu valodas un terminoloijas ekspertzi. Rokasgrmata ir konkrts ieguldjums o uzdevumu stenoan. Tiesbu aktu tulkojumi auj bagtint msu valodu, rosina jaunu terminu izstrdi un jau zinmo terminu nozmes precizanu, k ar nodroina starptautisku dokumentu pieejambu un padara efektvku valsts prvaldi. Tau piln mr to iespj viengi kvalitatvi un preczi tulkojumi. Un tdus tau ms visi vlamies... 2006. gada 16. august Valsts aentras Tulkoanas un terminoloijas centrs direktors Mris Balti
SATURS
PRIEKVRDS ..............................................................................................................3 IEVADS ...........................................................................................................................8 1. TIESBU AKTU TULKOANAS SPECIFIKA ...................................................9 1.1. Kvalittes prasbas............................................................................................9 1.2. Eiropas Savienbas tiesbu aktu tulkojumu statuss .................................. 10 1.3. Tulkoanas principi ...................................................................................... 11 2. TIESBU AKTU TULKOANAS PROCESS ................................................... 14 3. TIESBU AKTU TULKOANAS ORGANIZCIJA EIROPAS SAVIENB ....................................................................................... 16 4. EIROPAS SAVIENBAS TIESBU AKTU VISPRGS RAKSTUROJUMS VALODU ASPEKTS ...................................................... 18 4.1. Daudzvalodu princips .................................................................................. 18 4.2. Daudzvalodu principa stenoana ............................................................. 19 4.3. Valodu vienldzba ........................................................................................ 20 4.4. Parallie teksti ocilajs valods ............................................................... 21 4.5. Terminoloija ............................................................................................... 22 4.6. Struktra ........................................................................................................ 23 5. STARPTAUTISKO TIESBU AKTU RAKSTUROJUMS............................... 25 5.1. Starptautisko tiesbu attstba ...................................................................... 25 5.2. Subjekti un avoti ........................................................................................... 26 5.3. Starptautiskie lgumi ................................................................................... 26 5.4. Starptautisko konferenu nozme tiesbu aktu izstrd ........................... 27 5.5. Ocilais teksts un tulkojums ..................................................................... 28 5.6. Terminoloija ............................................................................................... 29 5.7. Lgumu uzbve ............................................................................................. 29 5.8. Daas nordes tulkoanai ............................................................................ 30 6. DAI LATVIEU TIESBU VALODAS VSTURES ASPEKTI ................... 34
Tulkoanas un terminoloijas centrs
7. VALODAS JAUTJUMI, KAS AKTULI TIESBU AKTU TULKOAN ........................................................................ 37 7.1. Vrdu un vrdformu izvle tekst .............................................................. 37 7.1.1. Vrdi ar nozmes atirbu vai niansi ............................................... 37 7.1.2. Lietvrdu formas izvle un lietojums ............................................... 39 7.1.3. Darbbas vrdu formas izvle un lietojums ..................................... 42 7.1.4. pabas vrdu formas izvle un lietojums ....................................... 43 7.1.5. Skaita vrdu formas izvle un lietojums ......................................... 45 7.1.6. Vietniekvrdu izvle un lietojums .................................................... 46 7.1.7. Prievrdi un partikulas ...................................................................... 48 7.1.8. Lielo skuma burtu lietojums ........................................................... 49 7.1.9. Tulkojuma valodas stils un kalki ...................................................... 51 7.1.10. Laika apzmjumi juridiskos tekstos .............................................. 56 7.1.11. Sasinjumi ........................................................................................ 59 7.1.12. Citvalodu vrdi un frzes................................................................. 60 7.2. Sintakse .......................................................................................................... 60 7.2.1. Teikumu veidoana ............................................................................. 60 7.2.2.Vairku teikuma priekmetu un izteicju saskaoana .................. 62 7.2.3. Atseviu pieturzmju lietoana ........................................................ 63 7.2.4. Pieturzmes teikumos ar divdabja teicieniem, iespraudumiem, savrupinjumiem, paskaidrojoiem vrdiem ............... 70 8. TERMINOLOIJAS IZSTRDE TULKOANAS PROCES ..................... 73 8.1. Terminu izvles principi tulkojumos ......................................................... 73 8.2. Terminu identicana un atveide tulkojum .......................................... 75 8.3. Terminu avoti, to izvles hierarhija ............................................................ 75 8.4. Jaunu terminu izstrdes principi ................................................................ 76 8.5. Terminu datubzes ....................................................................................... 78 8.6. Latvieu terminoloijas izstrdes un saskaoanas sistma.................... 79 9. EIROPAS SAVIENBAS TIESBU AKTI .......................................................... 80 9.1. Tiesbu aktu uzbve...................................................................................... 81 9.2. Tiesbu aktu grozjumi ................................................................................ 88 9.3. Nordes uz tiesbu aktu publikcijm ........................................................ 89 10. EIROPAS KOPIENU TIESAS UN EIROPAS KOPIENU PIRMS INSTANCES TIESAS SPRIEDUMI ................................................. 91 10.1. Spriedumu uzbve ...................................................................................... 92 10.2. Atsauces un citti ........................................................................................ 94
11. TULKOANAS TEHNISKIE PALGLDZEKI ............................................. 99 11.1. Trados Workbench un MultiTerm ............................................................. 99 11.2. Tulkoana, izmantojot Trados Workbench un MultiTerm ..................... 99 12. TULKOJUMA PRLASANA JEB PAREDAKCIJA................................. 102 13. DAAS EIROPAS SAVIENBAS PUBLIKCIJU ATIRBAS NO LATVIJ PIEEMTAJIEM STANDARTIEM ...................................... 107 14. KAS IR KDA ?............................................................................................... 109 15. KDU LABOANAS IESPJAS EIROPAS SAVIENBAS TIESBU AKTOS .............................................................................................. 111 15.1. Labojumi tiesbu aktu projektos (t.s. valodas atruna) ......................... 111 15.2. Labojumi spk esoos tiesbu aktos (t.s. corrigendum procedra) .. 111 I PIELIKUMS SVARGKIE EIROPAS SAVIENBAS JDZIENI ............................................ 113 II PIELIKUMS EIROPAS SAVIENBAS TIESBU AKTU STANDARTFRZES ...................... 122 III PIELIKUMS EIROPAS SAVIENBAS IESTU DOKUMENTU KODI ............................... 126 IV PIELIKUMS VALSTIS UN TERITORIJAS, TO GALVASPILSTAS UN NAUDAS VIENBAS........................................................................................ 129 V PIELIKUMS VALODAS UN TO STARPTAUTISKIE APZMJUMI ..................................... 148 VI PIELIKUMS NATO DOKUMENTU STANDARTFRZES ..................................................... 150 VII PIELIKUMS NATO DOKUMENTOS BIEI LIETOTIE SASINJUMI ............................... 153
IEVADS
rokasgrmata paredzta visiem, kas tulko tiesbu aktus no angu valodas latvieu valod, k ar tiem, kuru ikdiena saistta ar Eiropas Savienbas tiesbu aktu un citu starptautisku dokumentu saskaoanu un ievieanu nozaru specilistiem ministrijs, darba grupu locekiem, juristiem un citiem ekspertiem. Ceram, ka dergu informciju taj atrads ar dadu studiju programmu studenti un visplakais interesentu loks. Jdziens tulkoana aj rokasgrmat lietots paplaint nozm, ar to saprotot tulkoanu k procesu, kur piedals dadi specilisti un tiek veiktas dadas funkcijas dokumentu tehniska apstrde, tulkoana, rediana un terminoloijas izstrde, tpc visi rokasgrmat mintie principi un ieteikumi vienldz attiecas uz visiem procesa dalbniekiem. aj manuskript ir iekauta daa no TTC iepriekjs tulkoanas rokasgrmatas materiliem, tos prskatot un atjauninot, k ar pievienoti pavisam jauni temati. Izstrdjot os materilus, ir veikta ar Latvijas un Eiropas Savienbas iestu specilistu aptauja, lai apzintu iespjami plaku tulkoanas problmu loku. Rokasgrmat ir dentas tiesbu aktu tulkoanas kvalittes prasbas un principi, sniegts visprgs Eiropas Savienbas tiesbu aktu raksturojums un ss starptautisko tiesbu aktu apraksts, konspektvs ieskats latvieu tiesbu valodas vstur, k ar formultas terminoloijas darba nostdnes un iztirzti tiesbu aktu tulkoan aktuli valodas jautjumi. Izdevum atrodami ar praktiski padomi tulkoanas programmu izmantoanai, tulkojumu vrtanai un kdu labojumu prieklikumu sagatavoanai. Katra nodaa ir lasma ar k patstvgs materils, tpc atsevii fakti un atzias dads nodas atkrtojas. Rokasgrmatai ir septii pielikumi Svargkie Eiropas Savienbas jdzieni, Eiropas Savienbas tiesbu aktu standartfrzes, Eiropas Savienbas dokumentu kodi, Valstis un teritorijas, Valodas un to starptautiskie apzmjumi, NATO dokumentu standartfrzes un NATO dokumentos biek lietotie sasinjumi.
1. TIESBU AKTU TULKOANAS SPECIFIKA

1.1. Kvalittes prasbas
Jebkuram tulkojumam piemt iezmes, kas auj to raksturot k labu vai sliktu, un ikdienas lmea prspriedumos cilvki os raksturojumus lielkoties izvlas intuitvi, pamatojoties uz savu gaumi, priekstatiem, pieredzi, svevalodu zinanm utt. Tau tiesbu aktu tulkoana (plak nozm juridisk tulkoana) ir tulkoanas nozare, kur tulkojuma kvalitte var ne tikai iespaidot teksta izpratni un visprjs valodas attstbas tendences, bet var radt ar nopietnas juridiskas sekas. Turklt tiesbu aktu tulkotjs nestrd viens, viam parasti ir vismaz viens partneris pasttjs, bet visbiek proces ir iesaistti vl citi dalbnieki redaktori, terminologi, konsultanti u. c. o proces tiei vai netiei iesaistto puu sadarbba nevar bt racionla un konstruktva, ja visi dalbnieki nav vienisprtis par to, ko tad saprast ar kvalitti. Tpc ir svargi dent juridisks tulkoanas kvalittes standartus un nodroint, lai tie tiktu ievroti viss tulkoanas procesa stadijs vienldz tulkoan, redian un terminoloijas izstrd. Juridisks tulkoanas kvalittes pamatkomponenti ir juridiska precizitte, valodas skaidrba un terminoloiska konsekvence. Juridiska precizitte prasba nozm, ka tulkojum jbt preczi atspoguotam oriinla saturam, tiesbu normas nepaplainot un nesaaurinot, t. i., nepieaujot teksta brvu interpretciju. Nedrkst bt teksta fragmentu izlaidumu un stingri jievro numercijas un datjumu atbilstba. Tulkojot Eiropas Savienbas tiesbu aktus, tpat ar citus starptautiskus dokumentus, noteikti jizmanto vl kdas oficils valodas teksts, jo tas var paldzt labk izprast attiecgo normu btbu un precizt izteiksmi. Valodas skaidrba prasba ir ciei saistta ar iepriekjo, jo neskaidra, neprecza izteiksme var radt negribtu interpretciju un nevlamas juridisks sekas. Tas nozm, ka vrdu un teikumu konstrukciju izvlei jbt preczai, loiskai un valodas normm atbilstoai. Jvairs no oriinla uzspiestu, ttad tulkojuma valodas sistmai sveu modeu premanas, un atbilstba oriinla valod izteiktajai domai jpank ar tulkojuma valodas ldzekiem, nekopjot teikumu konstrukcijas, interpunkciju u. tml. Tiesbu aktu valodai parasti raksturga standartizta izteiksme, un ar tulkojumos
standartizcija jievro, viendi atveidojot vienas un ts pas frzes vai citus elementus, kas atkrtojas vien dokument vai saisttu dokumentu grup. Terminoloiska konsekvence Terminoloijas bagtba ir viena no juridisku tekstu raksturgm patnbm, tpc terminu izpte un adekvta izvle ir btisks kvalittes nodroinanas komponents, un aj proces svargi ievrot tiklab pareizu, atbilstou terminoloiju, k ts konsekventu lietojumu, t. i., izraudztais termins attiecgaj nozm jlieto vis dokument, tpat ar savstarpji saisttu dokumentu kopum. Btiski atcerties ar to, ka attiecb uz terminoloiju parasti run par terminu ekvivalentiem, nevis terminu tulkojumiem, ar to uzsverot, ka terminoloijas darba pamatuzdevums ir nodroint dads valods izteikto terminu savstarpju jdzienisku atbilstbu, neizvirzot par mri obligti pankt ar leksisku viendbu. Lai labk izprastu kdu konkrtu terminu un atrastu tam vispreczko ekvivalentu, vienmr jizmanto citu valodu paraugi.
1.2. Eiropas Savienbas tiesbu aktu tulkojumu statuss

Kaut gan attiecb uz Eiropas Savienbas (ES) tiesbu aktu tapanu ir ierasts lietot apzmjumu tulkoana, jpatur prt, ka juridisk zi par tulkoanu uzskatma tikai visu to tiesbu aktu tulkoana, ko katra kandidtvalsts veic pirms pievienoans Eiropas Savienbai. Pc pievienoans tulkoana ir tikai praktisks instruments, k nodroint tiesbu aktu izstrdi viss Eiropas Savienbas ocilajs valods, jo juridisk zi teksti visu dalbvalstu valods ir vienldz autentiski. Apzinoties o patnbu, ir skaidrs, ka terminu oriinls attiecb uz ES aktiem var lietot tikai nosacti, proti, btb nav kdas vienas oriinla valodas, un ttad, mekljot adekvtu izteiksmi latvieu valod, tulkotjs nav spiests ievrot tikai kdas vienas valodas paraugu, viam ir tiesbas un pat pienkums iepazties ar parallajiem tekstiem vairks valods un uz to pamata veidot savu, latvieu valodai visatbilstoko. No otras puses, lielk daa ES aktu ocilo valodu versiju tomr faktiski tiek izstrdtas, izmantojot kdas citas valodas paraugu, uz kura pamata ir notikusi dalbvalstu un ES iestu vienoans par konkrt reguljuma saturu. Lai novrstu interpretcijas iespjas un atkpes no ES tiesbu vienotas piemroanas, rkrtgi liela nozme tiek pieirta aktu standartizcijai un pilngai formu simetrijai viss valods, tdjdi radiklas atirbas kd vien valod praktiski nav iespjamas, un tas iespaido ar izteiksmi. Ar ES iestdes, domjot par tiesbu aktu kvalitti un stila vienotbu, gatavo dadus palgmaterilus un nordjumus o aktu izstrdtjiem, un tajos ir daudz vrtgu, jebkuram juridiskam tekstam aktulu ieteikumu.
10
Piemram, Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas kopgs rokasgrmatas 1. punkts nosaka: 1. Kopienas normatvie akti jizstrd t, lai tie btu skaidri, vienkri un preczi. 1.1. Normatvajiem aktiem jbt: skaidriem, viegli uztveramiem un neprprotamiem; vienkriem, lakoniskiem un bez liekiem elementiem; tik precziem, lai neradtu lastjiem neskaidrbas.1 Gan ES tulkoanas dienestu publikcijs, gan visprjiem juridisks tehnikas jautjumiem velttos izdevumos atrodami ldzgi spriedumi par to, kas juridiskaj valod ir nevlams, apkarojams un k rakstt skaidri, izteikties preczi un saprotami, paturot prt, ka tiesbu akti nav domti juristu paizpausmei, bet saziai ar sabiedrbu.2 Tomr dadu objektvu apstku kopums daudzs ES ocils valodas, dalbvalstu atirgs tiesbu sistmas, ES tiesbu sistmas un dalbvalstu tiesbu sistmu parall pastvana, daudzs struktras un personas, kas iesaisttas ES tiesbu aktu izstrd (ES iestdes, dalbvalstis, reionu un nozaru prstvji utt.), daudzs procedras (konsultciju, sadarbbas, koplmuma un citas procedras), tiesbu aktos izmantotie diplomtiskie pamieni, ar kuriem nodroina dalbvalstu vienprtbu konkrtos jautjumos, bet kuru d dareiz jizmanto izpldui un gribti neskaidri formuljumi tas viss ES tiesbu aktus padara par oti saretiem dokumentiem, kuru tulkoana sagd ne mazums grtbu un izvirza tulkotjiem pai augstas prasbas. Tie trkumi, kas dadu iemeslu d piemt ES tiesbu valodai, iespaido ar tulkotjus. T k biei vien nav viegli noirt, ciktl konkrt izteiksmes forma ir neprvarams objektvs ierobeojums, ciktl akta izstrdtju neprasme, kda vai pavirba, tad sliktie paraugi mdz prcelties tulkojum ar tajos gadjumos, kad tos faktiski btu bijis iespjams (un btu vajadzjis) novrst. Tdjdi ar tiesbu aktu latvieu tekstos biei vien vrojamas ts paas nepilnbas, kas angu valodas tekstos gan prmrgs substantivtas izteiksmes lietojums verblas izteiksmes viet, gan cieams krtas lietojums neviet, gan prlieku gari teikumi, dadu klieju izmantojums, gan liekvrdba un tukvrdba u. tml.
1.3. Tulkoanas principi

Iepriek mints kvalittes prasbas ir mris, uz ko tiekties profesionliem tiesbu aktu tulkotjiem (redaktoriem, terminologiem), un reiz ar mraukla profesionalittes
1
Joint Practical Guide. Guide of the European Parliament, the Council and the Commission for persons involved in the drafting of legislation within the Community institutions. [online] Luxembourg: Oce for ocial Publications of the EC, 2003. Available: http://europa.eu/eur-lex/en/about/techleg/guide/1_en.htm Sk., piem., Seymour, Edward. Euro-English: the New Pidgin? Terminologie et Traduction, Nr. 3, 2002, p.22-32. ISSN 0256-7873; Rylance, Paul. Legal Writing & Drafting: Legal Practice Handbook. Blackstone Press, 1994. 100 p. ISBN 1854311697.
11
vrtanai. Tomr ce uz o mri ved relaj, ne idelaj pasaul, un tulkoanas ikdiena ir dadu, pat ietami niecgu izvu pilna, par kurm izirties reizm nebt nav tik viegli. Piedvjam vairkus pavisam vienkrus kritrijus jeb principus, ko der paturt prt, lai btu vieglk izvrtt kdu konkrtu problmu un izvlties piemrotko risinjumu. Vesel saprta princips Domjiet loiski, iztlojieties to, ko tulkojat, netulkojiet vrdus, bet jgu. Vai tas, kas uzrakstts, vispr ir iespjams? K tas vartu izskatties? K tas reli notiek? Neaizmirstiet uzdot sev os jautjumus, neatstjiet neprbaudtu to, kas jums iet apaubms tikai t js nonksiet pie teksta jgas un, pilngi iespjams, novrssiet kdu iepriek nepamantu kdu. Ekonomijas princips Latvieu valoda ir ekonomiska. Par to var uzskatmi prliecinties, sastatot vienu un to pau tekstu vairks valods latvieu teksts bs viens no skajiem. Latvieu valoda tpat k citas sinttisks valodas ir bagta vrdformm, jo tiei ar vrdu struktras maiu tiek izteiktas gramatisks attiecbas. Analtiskajs valods turpret du vrdformu nav, ir citi pamieni, kas izteiksmi parasti dara garku. Ja grti izirties par kdu tulkojuma variantu, tad no vairkiem vienldz labiem izvlieties sko. Mazk aunuma princips Dadu objektvu ierobeojumu d juridisk tulkojum reizm nemaz nav iespjams pankt nevainojamu izteiksmi, t. i., visiem iespjamiem konkrts problmas risinjumiem piemt kds trkums. Td gadjum izvrtjiet tos un izvlieties mazko aunumu no vairkiem ne visai labiem risinjumiem to, kam saldzinjum ar citiem ir vairk priekrocbu domas skaidrbas zi. Analoijas princips Tiesbu aktu satura saretbas d reizm gads apmaldties trijs prieds, proti, ja dokumenta saturs nav pazstams un t izpratne sagd grtbas, tad grtk pankama iet ar izteiksmes precizitte. Tpc tad, ja netiekat gal ar kdu frzi vai teikumu, vispirms prveidojiet to formuljiet to pau konstrukciju citiem, vienkrkiem vrdiem, un izteiksmes nepilnba uzreiz bs klajk redzama un ttad ar vieglk novrama. Mekljiet analoijas, jo ne vienmr ietami unikls gadjums patiem ar ir unikls. Izmantojiet reiz jau izmantotus paraugus ldzgu situciju risinanai.
12
Apzintas izvles princips Lai kda lmea izvle btu jizdara, tai jbt apzintai. Vienmr prliecinieties, vai, labojot cita tulkotu tekstu un uzlabojot savjo, varat pai sev atbildt uz jautjumu kpc. Pamatojums var bt lingvistisks vai ekstralingvistisks, bet tam jbt. Neapzinta, nejaua izvle nav profesionla. Strukturanas princips Vispirms izptiet tekstu un sadaliet darbu posmos. Piemram, ja esat redaktors, lasiet tekstu vairks krts vienreiz ar satura acm, otrreiz ar komatu acm, treoreiz ar stila acm utt., iespjami dadi varianti. Ja ir oti maz laika, nosakiet priorittes, nemaldiniet sevi, ka pagsiet izdart visu to pau, ko parasti, tikai desmitreiz trk. Identicjiet svargko un sciet ar to. Vispirms izlasiet tekstu un noskaidrojiet, kas var radt problmas, ko no t varsiet atrisint pats, bet kdos jautjumos uzreiz jldz citu paldzba. Koleialittes princips Dalieties sav pieredz un jautjiet ar padomu citiem. Bet jautjiet konstruktvi, formuljot problmu un piedvjot savu variantu, nevis liekot, lai kds kolis paveic darbu jsu viet.
13
2. TIESBU AKTU TULKOANAS PROCESS

Tiesbu aktu tulkoana ir process, kur notiek dokumentu daudzpusga apstrde, proti, im procesam ir vairkas stadijas, kuru pilnvrtgai nodroinanai ieteicams piesaistt dadus specilistus. Tdjdi is process kst par komandas darbu, kur rkrtgi liela nozme ir sadarbbai, koleialittei, operatvai informcijas un zinanu apmaiai. Juzsver, ka administratv zi racionlkais modelis ir centralizts tulkoanas process risinjumi dados tulkoanas jautjumos (metodikas, kvalittes, terminoloijas jom) ir jmekl sazi ar visiem procesa dalbniekiem un iesaistot visplako specilistu loku, tau principili lmumi jpieem centralizti, jo tikai t ir iespjams nodroint o lmumu savstarpju saskaotbu un procesa pctecbu. Tulkoanas un terminoloijas centra izveidotais modelis paredz dado funkciju deleanu dadiem procesa dalbniekiem, uzskatot, ka specializcija un deleana ir visracionlkais pamiens tulkojumu kvalittes nodroinanai. TTC tulkoanas proces piedals tulkoanas asistenti, tulkotji, terminologi un redaktori. Tomr ar tad, ja tulkoanu veic tikai viena persona, tpat ir jnodroina pilns cikls, proti, zinms laiks un uzmanba jvelt ne tikai tulkoanai, bet ar dokumenta tehniskai apstrdei, terminoloijas izptei un prlasanai jeb paredakcijai. Turpmk si raksturotas visas procesa stadijas, kam jbt nodrointm neatkargi no konkrt organizatorisk modea izvles. Tulkoanas asistents dokumentu tehniska apstrde Uzdevumi: nodroint attiecg teksta elektronisko variantu angu valod un ar franu, vcu vai kd cit valod; vajadzbas gadjum nodroint atsauu dokumentus un citus saisttos dokumentus; ja darb tiek izmantota TRADOS WorkBench tulkoanas atmia veikt dokumenta priektulkoanu un pabeigt teksta attranu (clean-up), ievadot to tulkoanas atmi (skk par to sk. 11. noda); vajadzbas gadjum tabulas, attlus, grakus u. tml. sagatavot izmantoanai elektronisk form; formatt pabeigtos tulkojumus. Tulkotjs dokumentu tulkoana Uzdevumi: tulkot tekstu atbilstoi juridisks tulkoanas kvalittes prasbm;
14
veikt terminoloijas izpti gan patstvgi, gan sazi ar citiem specilistiem (nozares ekspertiem, terminologiem u. c.); dokumentt jaunos un problemtiskos terminus; veikt pabeigt tulkojuma prlasanu jeb paredakciju (skk par to sk. 12. noda). Terminologs terminoloijas izpte Uzdevumi: ptt problemtiskos un saretos terminus, ievrojot kvalittes prasbas un terminoloijas darba principus (skk par to sk. 8. noda); apspriesties ar nozaru specilistiem, vajadzbas gadjum rosint darba grupu izveidi; sniegt konsultcijas tulkotjiem un redaktoriem; apkopot izpttos terminus datubz un dart tos pieejamus citiem tulkoanas proces iesaisttajiem; regulri atjaunint un vajadzbas gadjum labot datubzes irkus. Redaktors tulkojumu rediana Uzdevumi: prliecinties par tulkojuma juridisko precizitti un atbilstbu oriinlam; prliecinties par tulkojuma atbilstbu latvieu valodas normm; prliecinties par terminoloijas adekvtu un konsekventu lietojumu; vajadzbas gadjum veikt attiecgus teksta labojumus; sniegt konsultcijas tulkotjiem un terminologiem; apkopot raksturgks kdas vai problmgadjumus un gatavot prieklikumus metodiskiem materiliem. Nosauktie uzdevumi ir tikai pai svargkie, praks tie var mainties un papildinties atkarb no konkrtiem apstkiem, tulkojamo dokumentu tipa, darba organizcijas modea un citiem faktoriem.
15
3. TIESBU AKTU TULKOANAS ORGANIZCIJA EIROPAS SAVIENB

Eiropas Savienbas iestds tulkoanu nodroina tulkoanas dienesti, kuros lielkoties strd tata tulkotji. ES ierdu klasikcij im amatam pieirta AD 5. kategorija. Lielkais tulkoanas dienests ir Eiropas Komisijai, un liel dokumentu apjoma d Komisija izmanto ar lgumtulkotju pakalpojumus. Savi tulkotji ir ar Eiropas Parlamentam, Padomei, Ekonomikas un socilo lietu komitejai un Reionu komitejai, k ar Eiropas Kopienu Tiesai un Eiropas Centrlai bankai. Das iestds ir ar terminologa amats, piemram, Eiropas Centrlaj bank un Komisij (palaik Komisij kopum ir 20 terminologi katrai valodai viens)3. Vajadzbas gadjum mintajiem dienestiem paldz Eiropas Savienbas iestu tulkoanas centrs Luksemburg (Translation Centre for the Bodies of the European Union), kas lielkoties nodarbina lgumtulkotjus un apkalpo ar visas prjs ES iestdes un struktras, kurm savu tulkoanas nodau nav. Tulkotju un citu ierdu atlase darbam ES iestds kop 2003. gada notiek centralizti, un to veic Eiropas Personla atlases birojs (European Personell Selection Oce). Tulkoanas dienestos nav paredzts redaktora amats, tau praks tulkotji biei vien prskata cits cita darbu, tdjdi btb veicot redianu; daiem tulkotjiem papildus tiek uzticta ar attiecgs grupas tulkojumos lietoto terminu apkopoana, t. i., viiem btb tiek deleti terminologa pienkumi. Ttad, lai gan administratv zi ES tulkoanas proces ir iesaistti galvenokrt tulkotji, praks vismaz daji tiek nodrointas ar citas tulkoanas procesa stadijas. Jpiemin, ka ldz 80. gadiem Komisijas tulkoanas dienest bija ar redaktora amats, bet dadu apsvrumu d galvenokrt procesa patrinanas un izmaksu samazinanas nolk redaktori palaik vairs netiek nodarbinti, tau, k mints iepriek, rediana k funkcija nav pavisam atmesta. Problemtisks gan ldz ar to kst laika ekonomijas aspekts, jo ar td gadjum, ja redianu (vai prlasanu) neveic pai tam sagatavoti redaktori, t nevar notikt pati no sevis, bet ir jplno, proti, s funkcijas veikanai tpat ir jparedz laiks4. Administratv zi ar tulkoanas dienestiem tiei nav saistti juristi lingvisti (Lawyer-Linguists, AD 7. kategorija), tau faktiski ar vii ir uzskatmi par tulkoanas procesa dalbniekiem, jo atbild par tiesbu aktu juridisko kvalitti. emot vr to, ka teksta juridisko kvalitti nav iespjams nodalt no valodas kvalittes un ka to nav iespjams pankt citdi, k vien preczi izvloties valodas ldzekus, ir skaidrs, ka juristi lingvisti btb veic redianas funkciju un piedals terminoloijas saskaoan.
3 4
EUobserver 2006. gada apra dati. Vairk par o tematu sk. Martin, Tim. Is Revision always Helpful? Terminologie et Traduction, Nr. 2, 2002, p. 64-71. ISSN 0256-7873. Tulkoanas un terminoloijas centrs
16
Nosacti to var attiecint uz visiem juristiem, kas iesaistti likumprojektu izstrd, lai gan amata nosaukums, darba organizcija un konkrtie uzdevumi katr iestd var atirties. Izmums ir Eiropas Kopienu Tiesa, kur tikai specilisti ar juridisko izgltbu veic spriedumu tulkoanu. Citas funkcijas tiek nodrointas ar to pau deleanas principu tulkotji (juristi) savstarpji prlasa tulkojumus, un kdam no grupas tiek uzticti ar terminologa pienkumi. Ocilo publikciju biroj strd ar korektori (Proof readers, AST 3. kategorija), kas tehniski sagatavo dokumentus publikcijai, labo pamants drukas kdas u. tml., tau teksta kvalitti iespaidot faktiski nevar, jo nav tiesgi veikt btiskus labojumus.
17
4. EIROPAS SAVIENBAS TIESBU AKTU VISPRGS RAKSTUROJUMS VALODU ASPEKTS

4.1. Daudzvalodu princips
Jebkura Eiropas Savienbas tiesbu akta pamat ir kds no t sauktajiem primrajiem tiesbu aktiem, no kuriem svargkie ir Eiropas Kopienu dibinanas lgumi5, dalbvalstu noslgtie lgumi, ar ko groza dibinanas lgumus6, un Lgums par Eiropas Savienbu7. Ar iem lgumiem tika izveidotas trs Eiropas Kopienas (vlk ar Eiropas Savienba) un ar pilngi jauna tiesbu sistma Eiropas Kopienu tiesbas. Viena no svargkajm s tiesbu sistmas iezmm ir daudzvalodba. Pirmajam lgumam Eiropas Ogu un trauda kopienas dibinanas lgumam autentisks bija tikai franu valodas teksts (100. pants). Tomr jau nkamie lgumi Eiropas Ekonomikas kopienas dibinanas lgums (248. pants) un Eiropas Atomenerijas kopienas dibinanas lgums (225. pants) paredzja, ka autentiski ir visi lgumu teksti, kas izstrdti etrs dads valods, proti, franu, nderlandieu, itlieu un vcu valod8. Savukrt EEK dibinanas lguma 217. pants (EAEK dibinanas lguma 190. pants) nosaka: Noteikumus par valodu lietoanu Kopienas iestds, neskarot Tiesas Reglamenta noteikumus, ar vienprtgu lmumu pieem Padome. Uz panta pamata EEK Padome 1958. gad piema savu pirmo regulu9, kuras 1. pants (ar grozjumiem, kas izdarti pc jaunu valstu pievienoans) nosaka: Savienbas iestu ocils valodas un darba valodas ir angu, ehu, du, franu, grieu, igauu, itlieu, latvieu, lietuvieu, maltieu, nderlandieu, pou, portugu, slovaku, slovu, somu, spu, ungru, vcu un zviedru valoda. d veid valstis radja daudzvalodu principu, ko Savienb ievro ar palaik, lai gan valodu skaits ir palielinjies no etrm ldz divdesmit10. Tas btb nozm, ka - ES iestdes pie dalbvalstu pilsoiem vras viu valsts valod, - dalbvalstu pilsoi var vrsties ES iestds un saemt atbildi savas valsts valod,
5
7 8 9 10
Eiropas Ogu un trauda kopienas dibinanas lgums (1951), Eiropas Atomenerijas kopienas dibinanas lgums (1957), Eiropas Ekonomikas kopienas dibinanas lgums (1957). Vienotais Eiropas akts (1986); Amsterdamas lgums, kas groza lgumu par Eiropas Savienbu, Eiropas Kopienu dibinanas lgumus un daus ar tiem saisttus aktus (1997); Nicas lgums, kas groza Lgumu par Eiropas Savienbu, Eiropas Kopienu dibinanas lgumus un daus ar tiem saisttus aktus (2001). Lgums par Eiropas Savienbu, parakstts Mstriht 1992. gada 7. februr. os pantus vlk grozja, lai papildintu ar Kopienu jauno dalbvalstu valodm. Regula Nr. 1/1958, ar ko nosaka Eiropas Ekonomikas kopien lietojams valodas. Darba valoda ru (ar pau nolgumu starp riju un EK). Tulkoanas un terminoloijas centrs
18
- ES tiesbu aktus izstrd viss ocilajs valods, - tos viss ocilajs valods public Eiropas Savienbas Ocilaj Vstnes. Daudzvalodu princips ir nostiprints ar 2000. gad pieemtaj Eiropas Savienbas Pamattiesbu hart, kuras 22. pant ir noteikts, ka Savienba respekt kultru, reliiju un valodu daudzveidbu, bet 21. pant aizliegta diskrimincija vairku iemeslu, tostarp ar valodas, d. Daudzvalodu principa stenoana prasa ievrojamus resursus. Saldzinjum ar citm starptautiskm organizcijm ES iestdes nodarbina visvairk rakstisko un mutisko tulkotju. 2004. gad rakstiskajai un mutiskajai tulkoanai viss ES iestds kop tika izlietoti 1,05 % no ES budeta katram ES pilsonim tas maksja 2,28 eiro11.
4.2. Daudzvalodu principa stenoana

K jau iepriek mints, daudzvalodu princips cita starp paredz, ka Eiropas Savienbas tiesbu aktus izstrd viss ocilajs valods un ka tos viss ocilajs valods public Eiropas Savienbas Ocilaj Vstnes. Faktiski tiesbu aktu izstrde un to publicana ir ciei saistta ar o tekstu tulkoanu dadajs ES ocilajs valods. tulkoanas darba vsturisko attstbu gandrz 50 gadu laik var raksturot gan kvantitatvi atbilstoi ES ocilo valodu skaita pieaugumam, gan kvalitatvi atbilstoi to saimniecisko, socilo un politisko jautjumu skaita pieaugumam, kas pakpeniski nonca Eiropas Kopienas, vlk Eiropas Savienbas kompetenc un ko tpc aptvra ES tiesbu akti. No 1957. ldz 1972. gadam, kad notika pirm paplainans, Eiropas Kopien bija etras ocils valodas franu, nderlandieu, itlieu un vcu. Tomr faktiski franu valodai bija vislielk nozme. Pieemto tiesbu aktu skaits bija relatvi mazs, un tie skra EK valstu uzmumu un pilsou saimniecisks darbbas nelielu dau. 1972. gad pc Apvienots Karalistes, rijas un Dnijas pievienoans palielins ne vien ocilo valodu skaits, bet Kopien vienlaikus pards divas principili atirgas tiesbu sistmas kontinentl tiesbu sistma un anglosaku tiesbu sistma jeb common law. o un ar visas turpmks paplainans raksturo acquis communautaire princips valstm, kas pievienojas Eiropas Savienbai, ir jprtulko un jprem visi pievienoans brd spk esoie ES tiesbu akti. is posms katrai jaunajai kandidtvalstij ir oti svargs, jo, tiei tulkojot acquis communautaire, samr s laik ir jizstrd lielk daa ajos tiesbu aktos izmantots terminoloijas, k ar pai tulkoanas principi un pamieni. Pc pirms paplainans 1972. gad tiesbu aktu tulkoan var novrot ar kvalitatvu attstbu. Kopienas kompetence palielins, proti, t vairs nav tikai muitas savienba, kur ir brva kapitla, personu, preu un pakalpojumu aprite, bet viens no ts mriem ir ar ekonomiskas un monetras savienbas izveidoana, un ldz ar to pieaug ar jomas, ko aptver Kopienas tiesbu akti. Eiropas Kopien sk izstrdt
11
Eiropas Komisijas 2005. gada 22. novembra paziojums par daudzvalodbu.
19
politiku dadm nozarm. T k katrai nozarei ir sava paa terminoloija, tulkotju darbs kst arvien saretks t atviegloanai pards pirms datubzes, piemram, Eurodicautom (1973). Pc Grieijas (1981), Portugles un Spnijas (1986) pievienoans Eiropas Kopien bija jau devias ocils valodas. Austrijas, Somijas un Zviedrijas pievienoans 1994. gad o skaitli palielinja ldz 11. Vienlaikus pieauga ar EK kompetence, bet visvairk EK tiesbu aktu kvalitatvo attstbu ietekmja Eiropas Savienbas izveide, 1992. gad nosldzot Mstrihtas lgumu. Eiropas Savienba ir k jumts pr trs plriem, no kuriem pirmais ir trs12 Kopienas un visas saimniecisks, socils, kultras, vides un citas jomas, kuras ts aptver, otrais kopj rpolitika un drobas politika, k ar kopj drobas un aizsardzbas politika, treais sadarbba tiesliets un iekliets un policijas un tiesu iestu sadarbba kriminlliets. aj attstbas posm Eiropas Savienbas tiesbu akti jau aptver ES dalbvalstu un pilsou darbbas lielu dau. ES kompetencei paplainoties un skarot tdas jomas k tieslietas un kriminltiesbas, pards jaunas terminoloijas grtbas, jo, izstrdjot ES tiesbu aktus, ir jprot prtulkot cits valods dado valstu tiesbu sistmu juridiskos jdzienus. Savukrt saistb ar zintnes un tehnoloiju attstbas jautjumu pakpenisku nodoanu ES kompetenc tulkotjam jprzina ar, piemram, datorterminoloija. 2004. gad Eiropas Savienbai pievienojs desmit jaunas dalbvalstis, tostarp Latvija. No bra Eiropas Savienb ir 20 ocils valodas (uzsverot skaita nozmi, tiek mintas 380 iespjamas valodu kombincijas). Turpina palielinties ES tiesbu aktu aptverto jomu skaits, un nav aubu, ka t tas notiks ar turpmk.
4.3. Valodu vienldzba

Eiropas Savienbas ocilo valodu lielais skaits, dads jomas, ko aptver ES tiesbu akti, un ar tm saistts terminoloijas grtbas, k ar ievrojamie ldzeki un cilvkresursi, kas vajadzgi daudzvalodu principa stenoanai, nav viengs grtbas. No ES daudzvalodu politikas un mint diskrimincijas aizlieguma izriet vl viens svargs princips valodu vienldzba. is princips nozm to, ka visu dalbvalstu pilsoiem ir tiesbas ne vien uz to, lai ES tiesbu akti btu pieejami viu valsts valod, bet ar uz to, lai viu valod izstrdtajos ES dokumentos nebtu kdu, lai tie btu saprotami un lai tajos btu ievrotas attiecgs valodas gramatikas, pareizrakstbas un citas normas, k ar ai valodai raksturgais izteiksmes veids. Galvens grtbas saistb ar daudzvalodu un valodu vienldzbas principa ievroanu rada tas, ka ES tiesbu akti pirmkrt ir normatvi dokumenti ar konkrtm juridiskm sekm, kurm jbt viendm viss ES dalbvalsts neatkargi no katras valsts valodas vai tiesbu sistmas patnbm, izmantotajiem terminiem vai tulkoanas pamieniem.
12
EOTK beidza pastvt 2002. gad. Tulkoanas un terminoloijas centrs
20
Juridiski to nodroina tas, ka gandrz visi ES tiesbu akti dibinanas lgumi, regulas, direktvas, visprji lmumi ir viendi saistoi viss ES ocilajs valods, turklt jebkur ES pilsonis var atsaukties uz jebkur ES ocilaj valod izstrdtu konkrta dokumenta tekstu, ja uzskata, ka tas labk, preczk vai pareizk izsaka attiecg tiesbu akta jgu.
4.4. Parallie teksti ocilajs valods

Tas, ka lielk daa Eiropas Savienbas tiesbu aktu ir viendi saistoi viss ES ocilajs valods, btb nozm, ka, piemram, kdas konkrtas regulas teksti dads valods ir viena un t paa tiesbu akta un t juridisk satura izpausme. dus tekstus sauc ar par paralliem tekstiem, kas, lai gan netiek publicti cits citam ldzs vien izdevum, iznk 20 paralls Eiropas Savienbas Ocil Vstnea publikcijs. K jau mints iepriek, ES tiesbu aktu dads valods izstrdtos autentiskos tekstus juridiski nevar uzskatt par tulkojumiem, un tdjdi latvieu valod izstrdtajam EK dibinanas lgumam, regulm un direktvm ir tds pats juridiskais statuss k to atbilstoajiem dokumentiem angu, franu vai jebkur cit ES ocilaj valod. Tau ar du formlu vienda juridiska statusa atzanu vien ir par maz, lai garanttu viendu ES tiesbu aktu piemroanu vis Eiropas Savienbas teritorij. Turklt formli atzt viendu juridisku spku, bet vienlaikus pieaut faktiskas atirbas, ko var izraist kdaini vai nepreczi tulkojumi, nozmtu nelabvlgi ietekmt ES tiesisko krtbu un mazint ES pilsou uzticbu visam, kas saistts ar Eiropas Savienbu un ts tiesbu aktiem. iemesla d, neemot vr ocilo valodu lielo skaitu un to, ka is skaits vl var augt, ES iestdes paas izstrd savu tiesbu aktu dado valodu parallos tekstus. No t atteikties nozmtu pieaut dadu neocilu tulkojumu pardanos, kuri dadu apstku d (saskaoanas iespju vai grozjumu izdaranas iespju trkums, nepietiekamas ES tiesbu zinanas u. tml.) tikai palielintu juridisko neskaidrbu. Tulkoana ES iestds notiek paralli oriinlo tekstu izstrdei, kas ir gar un sarets process, kur piedals dadas ES iestdes un dadas personas, kas run dads valods. Tomr lielko dau dokumentu parasti skotnji izstrd angu, franu vai vcu valod, bet jau aj stadij to izstrdtjiem jem vr, ka os dokumentus tulkos cits valods. T, piemram, Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas kopgs rokasgrmatas13 5. punkts nosaka: 5. Vis pieemanas proces tiesbu akti ir jizstrd, izmantojot tdu formuljumu un teikumu uzbvi, kas atbilst Kopienas tiesbu aktu daudzvalodu principam; jdzieni vai termini, kas pieder tikai konkrtas valsts tiesbu sistmai, jizmanto oti piesardzgi.
13
Joint Practical Guide. Guide of the European Parliament, the Council and the Commission for persons involved in the drafting of legislation within the Community institutions. [online] Luxembourg: Oce for ocial Publications of the EC, 2003. Available: http://europa.eu/eur-lex/en/about/techleg/guide/1_en.htm
21
o punktu papildina skki nordjumi, piemram skotnjam tekstam jbt sevii vienkram, skaidram un preczam, jvairs no saretiem formuljumiem, bet vienlaikus nedrkst pieaut tdus vienkrojumus, kas var izraist prpratumus, jbt skaidrm teikuma dau attiecbm, jvairs no kdai atseviai valodai raksturgiem izteicieniem un tdiem juridiskiem terminiem, kas prk ciei saistti ar konkrtas valsts tiesbu sistmu. Uzsvrts, ka jcenas pankt tdu rezulttu, lai personas, kam attiecgais dokuments jpiemro vai jinterpret (ierdiem, tiesneiem, advoktiem u. c.), to neuztvertu k tulkojumu vrda sliktkaj nozm, bet gan k dokumentu, kas sagatavots noteikt normatv stil.
4.5. Terminoloija
Jpiebilst, ka daa no m prasbm var vienldz attiekties ar uz tulkotju, jo pai prasba izvairties no tdu terminu vai jdzienu izmantoanas, kas prk ciei saistti ar konkrtas valsts tiesbu sistmu, vienda ES tiesbu aktu interpretcija un piemroana ir liel mr atkarga no tulkojumos izmantotajiem terminiem. K jau iepriek mints, ar Eiropas Kopienu dibinanas lgumiem tika izveidota pilngi jauna tiesbu sistma Eiropas Kopienu (jeb Eiropas Savienbas) tiesbas. tiesbu sistma atiras gan no starptautiskajm tiesbm, gan no valstu tiesbm. Lai starptautiski lgumi radtu juridiskas sekas konkrtas valsts pilsoiem, to tiesbu normas parasti jtranspon attiecgs valsts tiesbu sistm, bet liela daa ES tiesbu normu uz dalbvalstu pilsoiem attiecas tiei un nepastarpinti. Lai ES tiesbu jdzienus vartu noirt no pau dalbvalstu valsts tiesbu jdzieniem, ES tiesbu sistmai vajadzga sava terminoloija. Par ES tiesbu aktu terminoloijas atskaites punktu ir juzskata Eiropas Kopienu dibinanas lgumi. Tie izstrdti t, lai ar pietiekami visprintiem un, ja vajadzgs, jauniem ES tiesbu sistmas terminiem aptvertu visu dalbvalstu tiesbu sistmas. T, piemram, 1. punkts EEK lguma 85. pant, kas ir viena no svargkajm tiesbu normm ES konkurences tiesbu jom, nosaka: 1. The following shall be prohibited as incompatible with the common market: all agreements between undertakings, decisions by associations of undertakings and concerted practices which may aect trade between Member States and which have as their object or eect the prevention, restriction or distortion of competition within the common market, and in particular those which: a) directly or indirectly x purchase or selling prices or any other trading conditions; Latviski: 1. Turpmk nordtais ir aizliegts k nesadergs ar kopjo tirgu: visi nolgumi uzmumu starp, uzmumu apvienbu lmumi un saskaotas darbbas, kas var
22
iespaidot tirdzniecbu starp dalbvalstm un kuru mris vai sekas ir nepieaut, ierobeot vai izkropot konkurenci kopj tirg, un jo pai darbbas, ar kurm: a) tiei vai netiei nosaka iepirkuma vai prdoanas cenas vai kdus citus tirdzniecbas nosacjumus;. Terminam concerted practices, kas latviski tulkots k saskaotas darbbas, nav atbilstoa termina nevienas ES dalbvalsts tiesbu sistm tas ir ES tiesbu sistmas jdziens. Savukrt tdiem terminiem k agreements, undertakings, decisions un associations of undertakings, kam latvieu valod atbilst nolgumi, uzmumi, lmumi un uzmumu apvienbas, EK lgum un ES tiesbu sistm kopum ir oti plaa nozme, kas atiras no t, k os vrdus lieto Latvijas tiesbu sistm vai administratvaj valod vispr. Visu t saukto sekundro tiesbu aktu direktvu, regulu, visprgu lmumu u. c. terminoloijas pamat ir tiei primrie tiesbu akti. Tpc ikvienam, kas tulko ES tiesbu aktus, ir labi jprzina primrajos aktos lietotie termini un to nozme, lai ar citos dokumentos tos saglabtu k ES tiesbu sistmas terminus, nevis mintu uzlabot, pielgojot Latvijas tiesbu sistmas jdzieniem, un tdjdi patvagi maintu to nozmi.
4.6. Struktra
Dado parallo tekstu (tulkojumu) identiskumu nodroina ar ar dadiem tehniskiem pamieniem. Tie galvenokrt saistti ar tiesbu aktu struktru un zinm mr ar ar to vizulo noformjumu. Lai gan viendam vizulam noformjumam nevar bt paas juridiskas nozmes, tas tomr paldz radt priekstatu par to, ka visi ES tiesbu akti ir viendi, neatkargi no t, kd valod tie izstrdti. Reizm vienda vizul izskata saglabana rada zinmas grtbas. Piemram, ES regulu virsrakstam ocilajs publikcijs jbt dam: REGULATION OF THE EUROPEAN PARLIAMENT AND OF THE COUNCIL of [] on [] Proti, otraj rind jbt attiecgs regulas izdoanas datumam. Latviski ds datuma novietojums nav normli iespjams, tpc datums tiek likts k iestarpinjums iekavs, piemram, PADOMES REGULA Nr. 19/65/EEK (1965. gada 2. marts) par Lguma 85. panta 3. punkta piemroanu atsevim nolgumu un saskaotu darbbu kategorijm
23
Lai maksimli samazintu tiesbu aktu nepareizas interpretcijas iespjas un nepieautu prpratumus, katram ES tiesbu aktu veidam ir sava forma. T nosaka ne tikai dokumenta visprjo struktru un iedaljumu das, bet ar teksta izvietojumu un noformjumu, tostarp teksta izclumus un slpintu un pasvtrotu tekstu. Dokumenta forma nosaka dokumenta virsrakstu un dokumentu numercijas sistmu, dokumentu obligts sastvdaas juridisko bzi, apsvrumus un galveno dau un to izkrtojumu, pantu un to iedaljuma struktru, dokumenta ievada un nobeiguma formulas. T k katr dalbvalst ir savas tradcijas attiecb uz tiesbu aktu iedaljumu das un o dau nosaukumiem, prasbai ievrot ES tiesbu aktu viendu iedaljumu pantos, punktos un apakpunktos ir sevii liela nozme. ds viends iedaljums nodroina to, ka dado dalbvalstu prstvji un ar paas ES iestdes var nekdgi atsaukties uz vienu un to pau tiesbu normu. Tikpat svargi ir ievrot ar iedaljumu rindkops un pat teikumos, jo uz tiesbu aktiem var atsaukties, ar citjot tikai atsevias panta daas vai teikumus. Savukrt atirb no citu ES iestu tiesbu aktiem Tiesas un Pirms instances tiesas spriedumos numur rindkopas.
24
5. STARPTAUTISKO TIESBU AKTU RAKSTUROJUMS

Tpat k Eiropas Savienbas tiesbu akti, ar citi starptautisko tiesbu dokumenti aptver oti dadas nozares un parasti tiek izstrdti vairks valods, un to tulkoan ir daudz analoiju ar Eiropas Savienbas aktu tulkoan izmantotajiem terminoloijas un lingvistisko risinjumu principiem un standartizcijas patnbm. aj noda piedvjam konspektvu ieskatu starptautisko tiesbu vstur un svargko jdzienu raksturojumu, kas tulkotjiem var paldzt labk izprast konkrto dokumentu speciku, k ar daas nordes, kas jievro starptautisko lgumu, konvenciju un citu ldzgu dokumentu tulkoan.
5.1. Starptautisko tiesbu attstba

Starptautisks tiesbas ir sena tiesbu nozare, kas ciei saistta ar valstu raanos. Valstm veidojoties un attstoties, rads vajadzba reglamentt to savstarpjs attiecbas ne tikai saimnieciskaj un politiskaj, bet atsevios gadjumos ar reliiskaj jom. Veidojoties valstm un to koalcijm, to savstarpjo attiecbu sistmai, atbilstoi veidojs un mainjs ar starptautisks tiesbas. Starptautisko tiesbu pirmskumi mekljami Senajos Austrumos, n, Indij, Babilonij, ipt, Senaj Rom, Senaj Grieij u.c. Vstur zinmi pat oti seni dokumenti par lgumu slganu starp valstm. Ap 2100. gadu pirms msu ras starp divm Divupes pilstvalstm tika noslgts robelgums, kura teksts tika iekalts akmen. Par pirmo juridiska teksta tulkojumu tiek uzskatts kds 1271. gad pirms msu ras noslgts iptieu un hetu miera lgums. Viena lguma versija hieroglifos tika atrasta vairkos iptes tempos, bet otru, kas u rakst bija iegravta uz plksntm, izrakumos atrada hetu galvaspilst Bogazkej (Boazky, tagad pilsta Anatolijas pussalas (Turcija) ziemeu da). Abi ie teksti tiek uzskatti par tulkojumiem, tomr teksta oriinls t ar nav atrasts.14 Senajos Austrumos jau ilgi pirms kristietbas pastvja diplomtisko tiesbu normas, kas noteica diplomtisko stu neaizskarambu. Darbojs lgumu un kara tiesbu normas. Tau visvairk msdienu tiesbas iespaidojui Sens Romas juristu un valstsvru tiesiskie priekstati. Ldz ar Romas valsts attstbu un ts ekspansiju sekmgi ska veidoties starptautisks tiesbas (ius gentium). Btb ts bija romieu municipls tiesbas, bet tajs bija ar starptautisko attiecbu elementi: stu tiesbas, lgumtiesbas, kara tiesbas. Ttad ius gentium regulja ar attiecbas ar rvalstniekiem un rvalstm atirb no civiltiesbm (ius civile), kas regulja romieu tiesbas attiecbs ar citiem Romas pilsoiem. Agr feodlisma period par galvenajiem centriem, kur veidojs starptautisko tiesbu normas, kuva Rietumeiropa, Bizantija, Kijevas Krievzeme, arbu kalifti, Indija, na. Feodls sadrumstalotbas period izzuda atirbas starp privtajm un
14
arevi, Susan. New Approach to Legal Translation. The Hague : Kluwer Law International, 1997. 308 p. ISBN 9041104011.
25
publiskajm tiesbm. Feodi neprtraukti karoja, piedaljs dads saruns un sldza lgumus. Vlkaj feodlisma attstbas posm lielu nozmi starptautiskajs attiecbs ieguva pilstas. Moderno starptautisko tiesbu sistma ir tikai aptuveni etrsimt gadu veca. T rads ldz ar neatkargajm Eiropas valstm, kas ska veidoties 15.-16. gadsimt. Skotnji starptautisks tiesbas veidojs uz parau pamata, kuras savs savstarpjs attiecbs ievroja dadas valstis, un tikai pc tam ts nostiprinjs uz raksttu lgumu pamata.
5.2. Subjekti un avoti

Galvenie starptautisko tiesbu subjekti ir valstis, ncijas un starptautisks organizcijas. Vairkas tiesbu sistmas par starptautisko tiesbu subjektiem uzskata ar ziskas personas, nordot, ka zisku personu tiesbas reglament oti plaa starptautisko konvencionlo tiesbu joma, proti, starptautisks privts tiesbas. Valstis un ncijas ir galvenie starptautisko tiesbu subjekti, bet starptautisks organizcijas atvasintie tiesbu subjekti. Starptautisko organizciju tiesisko statusu noteic valstu noslgtie juridiskie akti (dibinanas lgumi), kurus parasti sauc par stattiem. Valstu starptautisko attiecbu regulanai paredzts plas starptautisko tiesbu instrumentu klsts. Tos var iedalt divs kategorijs saistoie un nesaistoie instrumenti. Juridiski saistoie starptautisko tiesbu avoti ir lgumi, paraas (valstu prakse un opinio iuris et necessitatis prliecba par tiesiskumu un nepiecieambu) un starptautisko tiesbu principi. Starptautiskie lgumi ir vienoans starp valstm, un valstis atzst kdu lgumu par saistou, to parakstot, raticjot, pieemot, apstiprinot vai apmainoties ar dokumentiem, kas veido lgumu, vai ar jebkuru citu procedru, par ko ir vienojus. Valstis, kas jau spk esou lgumu nav parakstjuas, ar var kt par t dalbniecm, izmantojot vienkrotu procedru pievienoanos. Atzstot lgumu par saistou, valsts var tam pievienot atrunas vai deklarcijas, kam ir atirgas juridisks sekas un kas lielkoties ierobeo kdas konkrtas tiesbu normas piemroanu. Autoritatvkais dokuments, kur noteikti starptautisko tiesbu avoti, ir ANO Starptautisks tiesas Statti, kuru 38. pants paredz, ka starptautisko tiesbu galvenie avoti ir visprjie un specilie starptautiskie lgumi, starptautisks paraas, civilizto tautu vispratztie tiesbu principi, k ar starptautisko tiesu spriedumi un augsti kvalictu publisko tiesbu specilistu doktrnas.
5.3. Starptautiskie lgumi

K jau iepriek mints, no Starptautisks tiesas Stattu 38. pant mint secinms, ka starptautisko tiesbu primrais avots ir starptautiskie lgumi un konvencijas. ie lgumi izsaka starptautisko tiesbu subjektu savstarpju vienoanos par obligtu juridisku normu radanu o subjektu attiecbs. Starptautiskie lgumi nosaka
26
savstarpjs tiesbas un pienkumus vism attiecg lguma dalbvalstm, un tie var bt gan divpusji, gan daudzpusji. Ja starptautiskam lgumam ir daudz dalbvalstu, tad paredzams, ka par lguma autentiskajiem tekstiem tiks pasludinti teksti vien, divs vai atsevios gadjumos vairks valods, tomr ts, visticamk, nebs visu dalbvalstu valodas. Piemram, Apvienoto Nciju Organizcij ir seas ocils valodas angu, arbu, franu, krievu, nieu un spu valoda , un ANO konvenciju autentiskie teksti ir teksti ajs ses valods. Vajadzbas gadjum katra valsts dokumentus tulko sav valod, bet pretstat autentiskajiem tekstiem ie tulkojumi ir tikai informatvi. Pastv dadi starptautisko lgumu nosaukumi.15 Konvencija ir viens no visizplattkajiem starptautisko lgumu veidiem kd noteikt jom. Visbiek konvencija ir daudzpusjs lgums, tomr t var bt ar divpusja (konsulr konvencija). Pakts ir starptautisks divpusjs vai daudzpusjs lgums ar lielu politisku un juridisku nozmi. Pakti var regult valstu savstarpjs un kolektvs drobas, cilvktiesbu un citus jautjumus. pai nozmgi cilvktiesbu jom ir divi ANO enerls asamblejas 1966. gada pakti Starptautiskais pakts par pilsoniskajm un politiskajm tiesbm (International Covenant on Civil and Political Rights) un Starptautiskais pakts par ekonomiskajm, socilajm un kultras tiesbm (International Covenant on Economic, Social and Cultural Rights). Protokols var bt gan patstvgs lgums, gan ar patstvga lguma pielikums vai papildinjums. Deklarcija parasti nav juridiski saistos dokuments, tas ir svings vienas valsts vai vairku valstu kopgs paziojums par nozmgu un stabilu principu ievroanu. Tomr deklarcijai var bt liela nozme, un valstis taj ietvertajm normm var pieir parau statusu. da nozme ir 1948. gada Visprjai cilvktiesbu deklarcijai (Universal Declaration of Human Rights). Pastv vl ar nobeiguma akti, notu apmaias, memorandi, statti, vienoans. Jpiebilst, ka par lgumu ir uzskatma ne tikai vien dokument, bet ar vairkos starptautiski saisttos dokumentos ietverta vienoans.
5.4. Starptautisko konferenu nozme tiesbu aktu izstrd

Starptautisko tiesbu dokumentu kopum iekaujas ar starptautisko konferenu lmumi un nobeiguma dokumenti. Konferences starptautisko tiesbu jom tiek sasauktas, lai rastu optimlus risinjumus valstm svargos savstarpjs sadarbbas jautjumos. Katras jaunas starptautiskas konferences iznkum lmumu un starptautisku lgumu form tiek nostiprinti jau pastvoie tiesbu principi un rodas jauni tiesbu principi, normas un precedenti. Parasti ds konferencs par ekspertiem tiek pieaicinti attiecgo nozaru zintnieki, kas dod skaidrojumus un atzinumus konkrtos jautjumos, k ar izstrd lgumu projektus. Biei vien lgumus var parakstt ar citi starptautisko tiesbu subjekti, kas nav piedaljuies konferenu darb, t.i., tie var pievienoties konferenu pieemtajiem lmumiem un lgumiem.
15
Skaidrojumiem izmantoti di avoti: Krasti, I., Dubure, V., Torgns, K. u.c. Juridisko terminu vrdnca. Rga : Nordik, 1998. 302 lpp.; Bojrs, Juris. Starptautisks publisks tiesbas. 1. d., 2. d. Rga : Zvaigzne ABC, 2004-2006. ISBN 9984363619 (1), 9984373789 (2).
27
Pirms lielks starptautisks konferences notika jau pc Trsdesmit gadu kara (1618 1648), tomr par konferenu btisko nozmi starptautisko tiesbu kodikcij run kop XIX un XX gadsimta mijas. Pc Otr pasaules kara starptautisko konferenu darbba noris oti intensvi. Btiska nozme starptautisko tiesbu jomas denan, kodican un attstan ir Apvienoto Nciju Organizcijai. Par o jomu ir atbildga ANO enerls asamblejas 1947. gad izveidot Starptautisko tiesbu komisija. Komisijas uzdevums ir sagatavot starptautisko tiesbu kodikciju projektus atsevis nozars. Jautjumus izvlas gan komisija pati, gan enerl asambleja vai Ekonomikas un socilo lietu padome. Kad komisija ir sagatavojusi konkrts kodikcijas projektu lguma projektu, enerl asambleja parasti sasauc ANO pilnvaroto starptautisko konferenci, lai lguma projektu iekautu konvencij. Pc tam konvencija tiek piedvta dalbvalstm, lai ts ktu par konvencijas dalbniecm. Pie starptautiskajiem lgumiem un konvencijm jmin ne tikai Starptautisko tiesbu komisijas izstrdtie projekti, bet ar daudzo ANO sistmas iestu un specializto aentru tiesbu akti, piemram, Starptautisks Darba organizcijas, ANO Izgltbas, zintnes un kultras organizcijas (UNESCO), Pasaules Veselbas organizcijas, Starptautisk Valtas fonda, Starptautisks civils avicijas organizcijas, Pasaules Pasta savienbas u.c. iestu tiesbu akti. Eiropas kontekst Latvijai pai nozmgi ir Eiropas Padomes un Eiropas Drobas un sadarbbas organizcijas (EDSO) un NATO dokumenti, kas vismaz daji tiek tulkoti ar latviski.
5.5. Ocilais teksts un tulkojums

Lai gan atirb no Eiropas Savienbas tiesbu aktiem, par kuru ocilajiem tekstiem ir uzskatmi teksti viss (palaik divdesmit) ocilajs valods, ANO konvencijas tiek pieemtas tikai ses valods, tomr ar to tulkoan pastv dadas problmas, kas galvenokrt saisttas ar atirbm ocilajos tekstos. da situcija rodas tpc, ka neocili par galvenajm darba valodm ANO tiek uzskatta angu un franu valoda, td parjs ocilajs valods dokuments tiek tulkots. Eiropas Padomes ocils valodas ir angu un franu valoda. Visas Eiropas Padomes konvencijas, konvenciju protokoli, vienoans un citi tiesbu akti tiek pieemti abs valods. Lgumtiesbu autoritatvkais avots ir Apvienoto Nciju Organizcijas Vnes konvencija par starptautisko lgumu tiesbm (Vienna Convention on the Law of Treaties), kas uzskatma par parau kodikciju. s konvencijas 33. pants (t virsrakstsLguma iztulkoana, kura teksta autentiskums ir noteikts divs vai vairks valods16) nosaka lgumu iztulkoanas (interpretcijas) principus, kas jievro gadjumos, kad teksta autentiskums ir noteikts vismaz divs valods. Vism autentiskajm versijm ir viends juridiskais spks,
16
Citts no ocils publikcijas Vnes konvencija par starptautisko lgumu tiesbm. Latvijas Vstnesis, Nr.52(2817), 2003, 3. apr. ISSN 1407-9712. Tulkoanas un terminoloijas centrs
28
tomr tad, ja tajs ir konstattas nozmes atirbas, ir jem vr t nozme, kas, izvrtjot visus tekstus, vislabk atbilst konkrt lguma mrim un objektam. Savukrt s konvencijas 79. pant ir noteikta procedra kdu laboanai autentiskaj tekst vai apstiprints lgumu kopijs.
5.6. Terminoloija
Starptautiskie lgumi un konvencijas tiek pieemtas visdadkajs nozars cilvktiesbs, darba tiesbs, jras tiesbs, avicij, starptautiskajos prvadjumos, vides aizsardzb utt. Biei vien katr jom ir vairki savstarpji saistti dokumenti, dakrt to ir pat oti daudz. Piemram, vairki dokumenti vides aizsardzbas jom 1992. gada 9. maija Apvienoto Nciju Organizcijas Visprj konvencija par klimata prmaim (United Nations Framework Convention on Climate Change), ANO Visprjai konvencijai par klimata prmaim pievienotais Kioto protokols (Kyoto Protocol to the United Nations Framework Convention on Climate Change) un Puu konferences (Conference of the Parties) pieemtie lmumi, kuros ietvertas savstarpjas atsauces un lietota vienota terminoloija. terminoloisk saistba un vienotba jievro ar tulkojumos. Tiei tpat tas ir gadjumos, kad savstarpji saisttu dokumentu kopumu veido konvencijas pamatteksts un oti daudz protokolu vai pielikumu, piemram, starptautisks civils avicijas jomu reglament 1944. gada 7. decembra ikgas Konvencija par starptautisko civilo aviciju (Convention on International Civil Aviation), kurai ir 18 pielikumu, savukrt Eiropas Padomes Cilvktiesbu un pamatbrvbu aizsardzbas konvencijai (Convention for the Protection of Human Rights and Fundamental Freedoms) ir pieemti jau 14 protokoli. Starptautiskajos tiesbu aktos tekstula un terminoloiska saistba mdz bt ar dadu organizciju pieemtos dokumentos. Tda savstarpja saikne ir, piemram, ANO Visprjai konvencijai par klimata prmaim pievienotajam Kioto protokolam un Eiropas Savienbas Komisijas paziojumam Skkas nordes attiecb uz valstu kvotu sadales plniem ES emisijas kvotu tirdzniecbas sistmas tirdzniecbas periodam no 2008. ldz 2012. gadam (Further guidance on allocation plans for the 2008 to 2012 trading period of the EU Emission Trading Scheme). Ar izstrdjot tiesbu aktu grozjumus, ir jievro, ka jaunajam (groztajam) tekstam jiekaujas grozmaj akt un jsaglab pamatteksta struktra un terminoloija. Tas jem vr ar attiecgo grozjumu tulkojumos.
5.7. Lgumu uzbve

Starptautiskie lgumi uzbves zi ir standartizti, un konkrtos formas elementos parasti iekauta noteikta informcija. Nosaukum ir ietverta visa informcija, kas vajadzga akta identicanai. Tam var
29
sekot konkrta tehniska informcija, ko vajadzbas gadjum ievieto aiz nosaukuma. Btiski ir tulkojum iekaut pareizu nordi uz tiesbu akta veidu lgums, konvencija, deklarcija u.c. Preambula ir lguma ievaddaa. Preambul ir nordti gan dokumenta noslganas iemesli, gan t izstrd vr emtie aspekti un mri. Visbiek preambulu veido nevis pantos, bet gan k atsevias tzes apsvrumus. Dakrt preambulas mdz bt oti garas, un tdos gadjumos apsvrumi biei vien ir numurti. Tau, ja oriinl das numercijas nav, tulkojum to patvagi ieviest nedrkst. Pamatdaa ir tiesbu akta daa, kur ietverti normatvie noteikumi. To veido panti, kas var bt grupti sadas (title), nodas (chapter) un iedas (section). Pamatdaa tiek veidota, cik vien iespjams ievrojot standarta struktru (priekmets un darbbas joma dencijas tiesbas un pienkumi noteikumi, kas pieir stenoanas pilnvaras procesuli noteikumi stenoanas paskumi prejas noteikumi un nobeiguma noteikumi). Prejas un nobeiguma noteikumi reglament lguma stanos spk vai raticanu, t spk stans laiku, iespjamos pievienoans veidus, denonscijas procedru, noslganas vietu, laiku, valodu u.c. Daiem lgumiem tiek pievienoti pielikumi vai protokoli.
5.8. Daas nordes tulkoanai

Pirms skt kda starptautiska lguma tulkoanu, jprliecins, vai jsu rcb ir pilngs lguma ocilais teksts, jo ar angu, franu un citu valodu tekstiem mdz bt dadas neocilas versijas, kas var visai btiski atirties no ocili pieemt teksta. Jnoskaidro ar visu saistto dokumentu ocilo tekstu pieejamba un tas, vai ir pieejami ar to tulkojumi latvieu valod, lai vajadzbas gadjum vartu saskaot terminoloiju, dencijas, formuljumus utt. Preambula Dokumentu preambul katras rindkopas pirmais vrds mdz bt izcelts (slpints, rakstts treknrakst vai ar ar lieliem burtiem), piemram, Acknowledging that participating .. Acknowledging the importance of .. BEING DESIROUS of promoting .. emot vr to, ka dokumentu izstrdtji ne vienmr ievro konsekvenci savstarpji saisttos tekstos, turklt dam izclumam juridisk un satura izpratnes zi nav nozmes, formas standartizcijas labad tulkojumos preambulas tekstu ieteicams veidot
30
viendi, proti, neatkargi no t, kdi izclumi izmantoti angu tekst, preambulas tulkojumu veido bez izclumiem. Piemram, en: CONSIDERING that this end may best be achieved by the conclusion of a Convention to replace the International Convention on the Harmonization of Frontier Controls of Goods, lv: uzskatot, ka o mri vislabk var sasniegt, nosldzot konvenciju, ar ko aizstj Starptautisko Preu robekontroles saskaoanas konvenciju; Neatkargi no angu tekst izmantots pieraksta formas katru jaunu rindkopu (apsvrumu) preambul sk ar mazo burtu, un rindkopu beigs liek semikolu. Tomr tad, ja dadi izclumi izmantoti pamattekst, jcenas izprast to izmantoanas principu un lietderbu, un ja izclumi patiem vajadzgi teksta uztveres atviegloanai, tad tulkojum 1) izclumus izvlas t, lai tekstu prmrgi nesaraibintu, 2) cenas neizvlties slpinjumus, jo tos latvieu valodas tekst parasti izmanto citvalodu vrdu un fru atveidei un pavrdu oriinlrakstbas nordei. Pantu daljums skks vienbs Pantu skka iedaljuma apzmjumos ievro angu tekst izmantoto pamienu cipari vai burti, romieu vai arbu cipari utt. Reizumis gads, ka dads ocilajs valods aj zi ir atirbas. Latvieu tulkojum pamatojas uz to tekstu, no kura tulko (parasti angu). Ja pantu vai panta dau apzmjumi angu tekst ir kdaini vai prprotami, tad izvlas kdas citas valodas paraugu. Interpunkcijas zi oriinls nav jkop, un panta daas (tpat k jebkuru citu uzskaitjumu) veido saska ar latvieu valodas prasbm. Piemram: Article I General Obligations under the Convention.
(a) The Contracting Governments undertake to give eect to the provisions .. (b) The Contracting Governments undertake to promulgate all laws..
I pants.
Visprgas saistbas saska ar o konvenciju
a) Lgumsldzjas valdbas apemas ieviest noteikumus.. b) Lgumsldzjas valdbas apemas izsludint visus likumus..
31
Eiropas Padomes dokumenti Eiropas Padomes Ministru komiteja pieem ieteikumus (recommendations). Tas parasti ir o dokumentu nosaukuma pirmais vrds, tpc to raksta ar lielo burtu, tlk ir numura norde un konkrt reguljuma raksturojums. Piemram, en: Recommendation Rec(2003)22 of the Committee of Ministers to Member states on conditional release (parole) lv: Ministru komitejas Ieteikums Rec(2003)22 dalbvalstm par nosactu pirmstermia atbrvoanu (personiskais galvojums) Rec (un jebkuru citu burtu salikumu, kas ir numura sastvdaa) neatveido latviski, bet atstj k oriinl, un os burtus neslpina. Ieteikumu numercija var mazliet atirties, tpc jprliecins, k numercija nordta oriinl, un tpat jatveido ar latviski. Piemram, en: Recommendation Rec(2003)22 of the Committee of Ministers lv: Ministru komitejas Ieteikums Rec(2003)22 en: Recommendation 1469 (2000) lv: Ieteikums 1469 (2000) en: Recommendation No. R (99) 22 of the Committee of Ministers lv: Ministru komitejas Ieteikums Nr. R (99) 22 Standartfrzes oti daudz starptautisko konvenciju izstrd ANO un ts specializts iestdes. Atsevias standartfrzes atkrtojas viss ANO konvencijs, piemram: en: The present Convention has been concluded in Arabic, Chinese, English, French, Russian and Spanish, all texts being equally authentic. lv: konvencija noslgta angu, arbu, franu, krievu, nieu un spu valod, un visi teksti ir vienldz autentiski. Valodas (un ar valstis) latviski tpat k angliski ir jnosauc alfabta secb, ja vien angu valod nav ievrots cits princips, proti, pc valstu un valodu nosaukumiem oriinl. (Sk. ar I pielikumu, nordi par dalbvalstu uzskaitjumu).
32
en: This framework Convention shall be open for signature by the member States of the [Council of Europe, United Nations Organization]. lv: o Visprjo konvenciju var parakstt [Eiropas Padomes, Apvienoto Nciju Organizcijas] dalbvalstis. Biei vien preambula beidzas ar du frzi: en:.. HAVE AGREED as follows: lv:.. ir vienojus par turpmko. Latvieu tulkojum frzes beigs jliek punkts, nevis kols. Tpat k Eiropas Savienbas aktu tulkojumos, ar starptautisko lgumu tulkojumos modlo darbbas vrdu shall parasti atveido ar stenbas izteiksmes vienkro tagadni, piemram: en: Any declaration of acceptance of, or objection to, an amendment or any notice given under sub-paragraph (b)(vii)(2) of this Article shall be submitted in writing to the Secretary-General of the Organization, who shall inform all Contracting Governments of any such submission and the date of its receipt. lv: Jebkuru deklarciju par grozjuma pieemanu vai iebildumu pret to vai jebkuru paziojumu saska ar panta b) punkta vii) apakpunkta 2) punktu iesniedz rakstiski Organizcijas enerlsekretram, kas inform visas Lgumsldzjas valdbas par jebkuru du iesniegumu un t saemanas dienu.
33
6. DAI LATVIEU TIESBU VALODAS VSTURES ASPEKTI

Iepriekjs nodaas attiecas lielkoties uz Eiropas Savienbas tiesbu aktu tulkoanai raksturgm iezmm, kas Latvij ir relatvi jauna tulkoanas nozare. Tomr ar o tulkoanas nozari var uzlkot pctecbas aspekt, jo, lai gan Eiropas Savienbas tiesbu aktu tulkojumi atspoguo Eiropas Savienbas tiesbu sistmu un s tiesbu valodas patnbas, tomr tie nerodas pilngi atrauti no Latvijas Republikas tiesbu valodas tradcijm un nav izolti no tm prmaim un ietekmm, kas skar latvieu valodu vispr. Juridisk izteiksme, terminoloija, izpratne par to, kas atbilst juridiskajam stilam un kas ne sabiedrbas priekstati par to veidojuies ilgk laik un dzii iesakojuies kolektvaj apzi, tpc ES aktu tulkojumi btb atspoguo ne tikai atseviu tulkotju prasmi un personisko gaumi, bet netiei liecina ar par tradcijas uzspiestu zmogu. T k latvieu juridisk valoda jau vsturiski veidojusies k tulkojumu valoda, tad par ts tradciju faktiski ir kuvuas ar tipiskas tulkoanas kdas oriinla valodas ldzeku kopana, vrdu un konstrukciju kalki u. tml. Pirmie juridiskie teksti latviski rads XVII gs. k tulkojumi no zviedru un vcu valodas17, vlk tie bija vcu mctju tulkojumi, kas lielkoties uzskatmi par slikt latvieu valod veiktiem prststiem, nevis tulkojumiem. Ar XIX gs. skumu datjamas pirms reklamcijas par nekvalitatvu tulkojumu daudzo kdu d 1804. gada zemnieku likumu Rgas izdevumu eizars Aleksandrs I pavlja konsct, bet 1809. gada likuma tekstam tika izdots specils kdu labojums, kas mctjiem bija jnolasa no kanceles.18 XIX gadsimta otraj pus likumu tulkoanai ska pievrsties ar latvieu inteliences prstvji, lielu vrbu veltot stila un terminoloijas izstrdei. 1864. gada Tiesu nolikuma tulkoana bija uzticta Augustam Blenteinam, kam par palgu bija izraudzts Andrejs Strste (Strstu Andrejs), tau viiem rads btiskas domstarpbas, un katrs iesniedza savu tulkojuma variantu. A. Strstes tulkojums bija neapaubmi prks. Saldzinjumam viens piemrs. A. Blenteina tulkojums: Apak tiesas stvos sdanas istab ierdm viet nostjas, bet ja vi apcietints, tad vi ar tiesas priek paliek apak vakts. A. Strstes tulkojums: Tiesjamais ieem tiesas zl viam noteikto vietu un ja vi ir apcietints, tad ar tiesas sd paliek zem apsardzbas. aj laik likumi parasti tika izstrdti vcu valod, vlk tulkoti krieviski. Visbiek tos vai nu izsludinja abs valods, vai oriinla statusu piera tikai krievu valodas tekstam, bet teksts vcu valod tika atzts par ocilo tulkojumu. Latvieu tulkojumi tapa, pamatojoties uz vcu un krievu valodas tekstu, bet ocila statusa tiem parasti
17 18
Ozols, A. Veclatvieu rakstu valoda. Rga, 1965. Birzia, L. Latvieu juridisks terminoloijas attstba XIX-XX gs. Rga : LU, 1991. 5.lpp. Tulkoanas un terminoloijas centrs
34
nebija. Piemram, kodictie vietjie civillikumi, kas vcu un krievu valod tika izsludinti 1864. gad, latviski pardjs krietni vlk tikai 1885. gad Mteru Jura tulkojum (Vidzemes un Kurzemes Privttiesbu Likumu Grmata). Kvalitatvi jauns pavrsiens latvieu tiesbu valodas vstur saistts ar kriminltiesbu un civiltiesbu nozares sakrtoanu Latvijas Republikas skumos. 1933. gad izdotais Sodu likums un 1935. gad izdotais vietjo civillikumu kopojums tapa, izmantojot iepriekjos tulkojumus, k ar o likumu vcu un krievu valodas tekstu. Btisks tiesbu valodas attstb bija 1937. gada Civillikums, kas ar daudziem labojumiem ir spk ar msdiens. No msdienu viedoka pai interesanta ir pres publict diskusija, kas saistta ar o likumu izstrdi un kur plai iztirzti ne tikai tiesbu jdzieni, terminoloija un sistemtika, bet ar valodas, stila un juridisko tekstu komunikatvie aspekti19 Svargks atzias, kas izlobmas no s diskusijas un kurm vrts pievrst uzmanbu ar msdienu likumu tulkotjiem, sum ir das: likumu tulkoana faktiski ir pieldzinma likumu rakstanai; tulkojot nav jcenas atdarint citu valodu paraugus, bet teksts jpielgo tulkojuma valodas vajadzbm; likumus tulkojot (rakstot), jdara viss iespjamais, lai tie btu vieglk uztverami un saprotami ar parastam lastjam, jtiecas pc vienkrbas un skaidrbas; likumu tulkoan (rakstan) iesaisttajiem jbt ne tikai labiem tiesbu specilistiem, bet ar valodas zi izgltotiem, literri apdvintiem cilvkiem. Citjot s diskusijas dalbnieku Arvedu vbi .. likumu .. autoriem jbt ne vien labiem tiesbniekiem, bet ar labiem rakstniekiem, lai viu juridiskai prozai btu visas rakstniecbas veida teicams pabas: vienkra, sa, spcga un skaidra valoda.20 Saldzinjumam aj zi tiek mints Francijas Civillikums (Code Civil), kas izkopt stila d ticis uzskatts par labas franu valodas paraugu. Jpiebilst, ka A. vbes teiktais nebt neattiecas uz kdu abstraktu idelu, bet ir balstts vsturiskaj realitt, jo pie Latvijas likumu veidotjiem un juridisks terminoloijas pamatlicjiem minamas tdas personbas k Juris Mters (18451885), rakstnieks, kas tiesbu zinbas apguvis pamcb, Andrejs Strste (18531921), jurists un rakstnieks (turklt pirms zintnisks gramatikas autors latvieu valod), Aleksandrs Bmanis (18811937), jurists, urnlists un tulkotjs, Krlis Ducmanis (18811943), jurists un publicists, Krlis Dilers (18781954), jurists un rakstnieks; ar pats Arveds vbe (18881959) ir pazstams vsturnieks un rakstnieks. Daudzi msu juridiskaj valod pavisam ierasti termini ir o pamatlicju ieviesti, piemram, aizdevums, prasbu tiesbas, lietu tiesbas, darjums (Juris Mters), draudi, vardarbba, iemumi, krpana, zdzba (Andrejs Strste) u. c.
19 20
Tieslietu Ministrijas Vstnesis. Rga, 1933-1936. vbe, A. Msu sodu likumu valoda. Tieslietu Ministrijas Vstnesis, Nr. 3, 1935. 592. lpp.
35
Tomr, analizjot Civillikuma valodu, jsecina, ka no citu valodu spiediena ar literri apdvintiem likumu raksttjiem ne vienmr izdodas izvairties, jo taj var konstatt visai daudz kalktu konstrukciju (lietas raksturs, lietas veana, notecjis laiks, spert sous, teikuma ieskums ar palgteikumu Kas attiecas uz.. u. tml.). To atzst ar pai likumu izstrdtji, savs publikcijs uzsverot, ka darm vl oti daudz un likumu valoda vl visai smaga un neveikla. Padomju gados lietvedb tika izmantota galvenokrt krievu valoda, un ar latvieu tiesbu valoda turpinja iespaidoties no krievu valodas, jo likumprojektus izstrdja un piema krievu valod un tad tulkoja latviski21.
21
Birzia, L. Latvieu juridisks terminoloijas attstba XIX-XX gs. Rga : LU, 1991. 3. lpp. Tulkoanas un terminoloijas centrs
36
7. VALODAS JAUTJUMI, KAS AKTULI TIESBU AKTU TULKOAN

Viena no prasbm, kas jievro lab tulkojum, ir patvagi nepaplaint un nesaaurint oriinla jgu. Baidoties prkpt o prasbu un auboties par savu spju noteikt pieaujams atkpes, tulkotji (un citi tulkoanas proces iesaisttie specilisti) k droko ldzekli biei vien izvlas cieku turanos pie oriinla. T k oriinls un tulkojums eksist atirgs valodas sistms, tad das stratijas rezultts parasti ir vl lielka neprecizitte un prprotamba, kas rodas sves valodas iespaid. Tpc ir oti svargi izkopt prasmi prslgties no vienas valodas sistmas otr un nebaidties no formlm oriinla un tulkojuma atirbm ts ir objektvi nosactas, jo valodu starp nav tieu atbilsmju. aj noda apkopotas latvieu valodas normas, kas aktulas juridiskiem tekstiem.
7.1. Vrdu un vrdformu izvle tekst

No pareizi un preczi izvlta vrda ir atkarga pausts domas skaidrba un teksta neprprotamba. Kad atrasts attiecgi vispreczk lietojamais vrda variants, tad ir svargi to lietot vis tekst, saglabjot konsekvenci, lai nerastos leksisk polismija jeb daudznozmba. Vrda nozmi vislabk var precizt, saldzinot tuvas nozmes vrdus un minot izprast nozmes niansi, kas iem vrdiem ir atirga. Protams, citdas prasbas ir vrdam, kas tekst funkcion k termins (skk par o jautjumu sk. 8. noda).
7.1.1. Vrdi ar nozmes atirbu vai niansi

di vrdi oti biei sastopami juridiskos dokumentos, un to nepreczs lietojums reizm var pat maint teksta jgu, tpc ir svargi tos izprast un lietot preczi. dabgs dabisks (natural) dabgs tds, kam piemt pamatvrd nosauktais, piemram, dabgi prtikas produkti, t. i., bez imiklijm, nemodicti utt.; dabisks tds, kas ir ldzgs pamatvrda nosauktajam, piemram, dabiska izturans. kopgs kopjs (common, joint) kopgs tas kas pieder, piemt vai ko veic un izpilda vairki vai daudzi, piemram, Vcijas Federatv Republika un Apvienot Karaliste kopgi iesniedza apelcijas sdzbu;
37
kopjs tas, ko vieno viena vieta un laiks, kas iegts apvienojot, summjot, kas attiecas uz vairkiem vai daudziem, piemram, kopjs nolgums, kopjs tiesas process. papildu papildus (additional in addition to) Latvieu valod jir, vai teikum is vrds ir lietots apzmtja vai papildintja funkcij: papildu apzmtjs (kop ar lietvrdu), piemram, papildu pienkums; papildus papildintjs (kop ar darbbas vrdu), piemram, papildus jveic citi paskumi. piederos piedergs piederos tas, kas pieder (k paums), piemram, Vcijas Federatvajai Republikai piederos zemes; piedergs tas: 1) kas ietilpst (kd kopum sabiedrb, imen, kolektv u. c.), piemram, Eiropas Parlamentam piedergie ierdi; 2) kas piestv, ir piemrots, piemram, cilvkam piedergas pabas. tlk turpmk (further) tlk attiecb uz telpu (biei ar farther); turpmk attiecb uz laiku un dokumentiem, piemram, turpmk tekst regula. (further var bt tulkojams ar k papildu, citi u.tml.), tpc td (therefore, as a result, accordingly) ie apstka vrdi pc leksisks nozmes pieder dadm grupm: td (ar kd) nolka apstka vrds; tpc (ar kpc) cloa apstka vrds. Prakse liecina, ka tulkojumos arvien biek priekroka tiek dota apstka vrdam td ar tad, ja nozmes zi preczk iedertos tpc. Jatceras, ka stila zi neviens no iem vrdiem nav labks par otru, tpc to lietoanas viengais kritrijs ir attiecg nozmes nianse. visprgs visprjs (general) visprgs tds, kas satura zi ir saistts ar plako, nespecializto, piemram, visprgi jautjumi, visprgi noteikumi;
38
visprjs tds, kas attiecas uz visiem, visu, kas aptver visus, visu, t. i., visu teritoriju, iedzvotjus u. tml., piemram, visprjas vlanas.
7.1.2. Lietvrdu formas izvle un lietojums

Skaitlis Apvienojot vien izteiksm vrdkopas ar vienu un to pau pamatvrdu vienskaitl, latvieu valod pamatvrda skaitli nemaina, piemram, K noteikts EEK lguma 73. un 74 . pant, sdzbu ties iesniedza Nderlandes un Vcijas valdba. Locjums Tulkojot dokumentus, citu valodu iespaid biei tiek nepareizi izraudzti locjumi un prievrdi, tpc jatceras, ka dart ar noteikumu (nevis pie noteikuma), ldzgs/idents/ldzvrtgs/ ekvivalents kam (nevis ar ko), paralls kam (nevis ar ko), pirkt par cenu (nevis pc), pretrun kam (nevis ar ko), proporcionls kam (nevis ar ko), trauct ko (nevis kam), viends ar ko (nevis kam). Angu valod ir oti rta s forma, ko biei lieto juridiskos dokumentos, lai raksturotu kda stvoka vai darbbas divas alternatvas. Latvieu valod du so formu var veidot tikai tad, ja pamatvrdam nemains locjums. Piemram: Free circulation with or without authorization. Latviski pareizi Brv apgrozb ar atauju [ar ko?- instrumentlis] vai bez ts [bez k?- enitvs] (nevis .. ar vai bez ataujas). Atseviu locjumu izvle enitvs, nevis nominatvs Savienojum ar nelokmiem skaita vrdiem un attiecgajiem skaitiem un aiz
39
nenoteikta daudzuma vrdiem, piemram, simt latu, daudz noteikumu, tonna cukurbieu u. c. Nolieguma izteiksm saistjum ar vrdiem nav, trkst, pietiek, piemram, man nav naudas (nevis nauda). enitvs, nevis lokatvs vai datvs Saliktos iestu nosaukumos raksturotjpazme parasti tiek izteikta ar pabas vrdu vai lietvrda enitvu, kas ir attiecgs iestdes nosaukuma nomenklatras vrda priek, piemram, Grmatvedbas konsultatv padome, Terminoloijas komisija. Dam iestdm un struktrm (pai komisijm un komitejm) praks ievieas nosaukumi, kuros raksturotjpazme izteikta ar lokatvu (vai t konstrukciju), piemram, Komiteja nansilas un tehniskas sadarbbas liets. Tikpat neveiksmgi ir ar nosaukumu darinjumi ar datvu, piemram, Komiteja nansilai un tehniskai sadarbbai. das konstrukcijas ir grti iesaistt teikumos, tpc ieteicams lokatva (vai t konstrukcijas) un datva viet izvlties enitvu, piemram, Finansilas un tehniskas sadarbbas komiteja. das konstrukcijas ar latvieu valodai neatbilstou datva lietojumu enitva viet visbiek rodas tad, ja tulkotjs latvieu tekstu veido, tiei atdarinot teikuma konstrukciju angu valod, piemram, Accordingly this Court could not deliberate upon the legal classication of the measures in regard to which the complaint, based on Articles 92 and 93 of the Treaty, was brought Tpc tiesa nevarja spriest par juridisko klasikciju paskumiem, par kuriem bija iesniegta sdzba, pamatojoties uz Lguma 92. un 93. pantu. Pareizi btu Tpc tiesa nevarja spriest par to paskumu juridisko klasikciju, par kuriem bija iesniegta sdzba, pamatojoties uz Lguma 92. un 93. pantu. Datvs vai nominatvs Daos teikuma tipos lietvrds datv var radt prpratumu to var uztvert gan darbbas subjekta, gan objekta nozm, piemram, Komercsabiedrbm ir aizliegts izsniegt aizdevumus. Jatceras, ka orientties paldz attiecg lietvrda pozcija teikum ja tas atrodas pirms darbbas vrda, tad ir lietots subjekta nozm (proti, ir dartjs), ja aiz darbbas vrda tad tas ir darbbas objekts. Tdjdi mintaj piemr faktiski ir skaidrs, ka lietvrds komercsabiedrbas ir darbbas subjekts.
40
Tomr, lai nepieautu ne vismazko prpratuma iespju, teikumu var prveidot t, lai darbbas subjekts btu nominatv, piemram, Komercsabiedrbas nedrkst izsniegt aizdevumus. Tulkojumos biei vien ar datvu mdz atveidot angu valodas konstrukcijas ar for, un latviski veidojas prprotama izteiksme, piemram, en.: For seed treatment, it is useful to know the germination rate of the seeds lv.: Sklu apstrdei ir lietdergi zint sklu dgtspju. Tdos gadjumos noteikti jveido nolka palgteikums, piemram, Lai vartu veikt sklu apstrdi, ir lietdergi zint sklu dgtspju. Datvs vai lokatvs Datva vai lokatva izvle ir btiska izteiksms ar daiem darbbas vrdiem, piemram, iesniegt. Prasbu, sdzbu iesniedz amatpersonai vai iestdei (ts struktrvienbai) k attiecg dokumenta adrestam, ko raksta datv, piemram, dokumentus iesniedz direktoram, tiesai, tulkoanas birojam u. c., bet t k iestde vienlaikus ir ar vieta, kur attiecgais dokuments iesniedzams, tad attiecb uz iestdi var lietot ar lokatvu, piemram, dokumentus iesniedz ties, tulkoanas biroj. Ja konkrt iestde ir tieais iesnieguma adrests (t.i., t ir lmuma piemja), tad to labk rakstt datv, piemram, iesniegt prasbas pieteikumu tiesai. Savukrt tad, ja iestde (parasti iestdes struktrvienba) ir tikai tehnisks palgs (vieta, kur tiek krtotas formalittes), o vrdu labk rakstt lokatv, piemram, iesniegt prasbas pieteikumu tiesas kancelej. Lokatvs, nevis nominatvs Latvieu valod lokatv norda dokumentu parakstanas vai izsludinanas vietu un laiku (kur un kad pieemts un izsludints attiecgais dokuments), piemram, Pasludints atklt tiesas sd 1995. gada 5. jlij Luksemburg. Nominatvs vai akuzatvs Nominatva vai akuzatva izvle ir svarga saistb ar darbbas vrdiem vajadzbas
41
izteiksm. Jatceras da likumba: ja izteicjs ir viens darbbas vrds, tad darbbas objekts vajadzbas izteiksm (neatkargi no ts paveida) ir nominatv jdara kas (nevis ko), piemram, jnodroina iespja apspriesties ar Komisiju. ja izteicjs veidots no diviem darbbas vrdiem (vajadzbas izteiksm + nenoteiksm), tad darbbas objekts ir akuzatv, piemram, komitejai jturpina uzraudzt darbu viss nodas.
7.1.3. Darbbas vrdu formas izvle un lietojums

Juridiskiem dokumentiem ir raksturgs visprinjums un noteiktba, un gramatiski to parasti pank ar darbbas vrdu stenbas izteiksmes 3. person, kas ir personas visprinjuma forma un dokumentu izteiksmes pamatforma. Ieteicams tekstu veidot darmaj krt, vairoties no cieams krtas prmrgas lietoanas, kas biei vien tikai sare teikuma izteiksmi, piemram, arguments var tikt pieemts (can be accepted) / pierdjumi var tikt izmantoti (may be used) / noteikumi var tikt piemroti (may be applied) / kda nedrkst tikt pieauta. Labk rakstt di: argumentu var pieemt / pierdjumus var izmantot / noteikumus var piemrot / kdu nedrkst pieaut. Cieamo krtu, resp., cieams krtas pagtnes divdabi (ar izskau ts) lieto, ziojot par padarto vai informjot par notikuo, ja netiek mints dartjs, piemram, Spriedums pasludints atklt tiesas sd 1982. gada 10. maij Luksemburg. Tau jatceras, ka o divdabi parasti nevar veidot no atgriezeniskajiem darbbas vrdiem, piemram, uzemties, censties, tiekties, vairties u.tml. Tiesbu aktu tulkojumos reizumis sastopam vrdkopa uzemts saistbas ir aplama, jo gramatiski iespjama tikai ar tieo darbbas vrdu uzemt, ttad faktiski ar o vrdkopu ir pateikts, ka saistbas ir uzemtas tpat, k tiek uzemti viesi, barba u.tml., kas, protams, aj gadjum nav domts. Lai domu izteiktu gramatiski pareizi, vai nu jveido konstrukcija ar palgteikumu (..saistbas, ko uzmies..), vai vrda uzemties viet jlieto kds cits nozmes zi ldzgs vrds (noteikts saistbas, paredzts saistbas vai tml.). Kategoriskas prasbas vai rkojuma izteikanai izmanto darbbas vrdu nenoteiksm, piemram, Tiesa nosprie anult Padomes Regulu Nr. 19/2001. Jpiebilst, ka tipiska kda ir darbbas vrdiem bez vajadzbas pievienoti priedki (priedki, kas nepieir jaunu nozmes niansi) vai to nepareiza izvle, piemram, priedklis no- : noformult, noprecizt, nopublict, nocitt u. c., priedklis at-: atkorit, atremontt u. c. , priedklis pie-: pielietot u. c.
42
Pareizi: formult, precizt, citt, korit, izremontt, lietot/izmantot u.tml. NB Jatceras, ka darbbas vrdu laiku lietojum jievro nevis oriinla, bet tulkojuma valodas likumbas. Angu valod, nordot uz agrku stvokli vai pabeigtu darbbu, mdz lietot vienkro pagtni, bet latvieu valod td gadjum lieto salikto tagadni (proti, palgdarbbas vrdu bt kop ar divdabjiem, kuru izskaa ir is, -usi, -ies, -usies), piemram, en.: The representatives agreed, that the Convention empowered the Joint Committee to adopt amendements lv.: Prstvji piekrita, ka mint konvencija ir pilnvarojusi Apvienoto komiteju izdart grozjumus.
7.1.4. pabas vrdu formas izvle un lietojums

pabas vrdu lietojum visbiek grtbas sagd noteikto un nenoteikto galotu lietojums. Nenoteikts galotnes lieto: raksturojot priekmetu vispr, piemram, katrs jauns dokuments; raksturojot nepazstamu priekmetu/dzvu btni, piemram, tika pieemts jauns lmums; aiz kaut kas, kds, kaut kds, ds, tds, das, visds, dads, piemram, tds neparasts risinjums; teikuma izteicj, piemram, lmums ir pareizs. Noteikts galotnes lieto: 1) 2) 3) 4) 5) 6) 7) 8) runjot par zinmu, pazstamu priekmetu/dzvu btni, piemram, reditais spriedums; aiz is, tas, viss, pats, mans, tavs, savs vai via, vias, viu, msu, jsu, kas izsaka piederbu, piemram, is sveais tulkojums, mans labais ieteikums; visprkaj pakp, piemrm, visgrtkie lmumi; vokatv, piemram, cientais kungs; personas pievrda nozm, piemram, Aleksandrs Lielais; lietvrda nozm, piemram, labais uzvar auno; raksturojot pavrdus, piemram, tl Latgale; tad, ja pabas vrds + lietvrds = viens jdziens, piemram, saldskb maize, pelkie ziri.
43
pabas vrdu formu izvl ir btiski pievrst uzmanbu to piedkiem, kas maina vrda nozmes nianses. 1) -ain/-g- ldztekus pastv pabas vrdi ar piedkiem -ain- un -g-, kas atvasinti no abstraktiem lietvrdiem un kam ir vienda leksisk nozme, piemram, svelmains svelmgs. Tau parasti iem atvasinjumiem ir nozmju atirba, t. i., pabas vrdiem ar -g- ir augstka abstrakcijas pakpe, tie izsaka visprgu nozmi, piemram, pienga govs (tda, kas dod daudz piena). Atvasinjumi ar -ain- parasti saists ar konkrtas nozmes lietvrdiem, tpc to nozme ir konkrta, piemram, pienaini trauki (tdi, no kuriem nav izmazgts piens). 2) -ain-/ -ot- piedka -ain- nozmes nianse ldzgi izpauas ar atvasinjumu pr - ain- un -ot-. Vienas un ts paas saknes pabas vrdi ar -ain- vairk izsaka daudzumu, bet ar -ot- priekmetam piemtou pazmi, piemram, saulains laiks nosauots ermenis. 3) -g-/-isk- atvasintiem pabas vrdiem ar -g- piemt lielks pabas visprinjums, tie izsaka aktvu kvalitatvu pabu, piemram, saudzga attieksme. Atvasinjumi ar -isk- izsaka ldzgumu vai atbilstbu t lietvrda leksiskajai nozmei, no kura pabas vrds ir atvasints, piemram, dabiska izturans. 4) -j-/-g- pabas vrdiem ar -j- piemt vietas, laika, veida un kdbas nozme, piemram, iepriekjs, iekjs, izrjs lmums, lmja iestde, visprjs, odienjs, kopjs. Daudziem vrdiem ar -j- ir veidojuies paralli atvasinjumu ar piedkli -g-, kam piemt lielks pabas visprinjums, piemram, odiengs, visprgs, kopgs, izirgs. Tpc vrdiem ar -j- ir konkrtka nozme (kas saists ar vietu, laiku, veidu), ar -g- abstrakta, visprga nozme. 5) -js, -ja/ -gs, -ga/ -os, -oa ldzs pabs vrdiem ar izskam -js, -ja un -gs, -ga pabas vrda nozm lieto divdabjus ar -os, -oa, tomr tiem ir nozmes atirbas. pabas vrdi ar -js, -ja un -gs, -ga izsaka pabu, kas priekmetam vai btnei piemt k pastvga vai ilgstoa pazme, bet tagadnes divdabis pabu vai pazmi, kas priekmetam vai dzvai btnei ir pareizj brd, piemram, zdgas vrtbas un zdoas vrtbas. Attiecb uz divdabi ar izskau -os jem vr vl kda svarga likumba tos ieteicams atvasint no neprejoiem darbbas vrdiem t.i., no tiem, kas izsaka nozmes zi pilngu darbbu, bez darbbas objekta, piemram, spdt, ziedt, raudt, degt u.tml. Savukrt prejoo darbbas vrdu gramatisk pazme ir papildintjs akuzatv bez prievrda, piemram, kopt (drzu), spiest (sulu), vadt (iestdi), cient (likumu) u.ml. Ttad divdabja veidoanas iespjas ir ierobeotas, un daudzos gadjumos, kuros formli o divdabi izveidot ir iespjams, tas nav vlams, pai emot vr labskaas apsvrumus (piemram, kopjos ldzeklis, spiedoi apstki, pamcos
44
gadjums, vadoa iestde, virzos spks u.tml. ). du divdabja formu viet labk izvlties dartjvrdus ar izskam -js, -ja, -tjs, -tja vai pabas vrdus ar izskam -gs, ga, vai citus pamienus (piemram, kopanas ldzeklis, spiedgi apstki, atbildg iestde, virztjspks). 6) -isk- daudziem ar piedkli -isk- atvasintiem internacionliem vrdiem atbilst ts paas saknes neatvasinti pabas vrdi, piemram, idents identisks, analogs analoisks, iluzors iluzorisks u. c. Izvloties kdu no iem vrdiem, jatceras ekonomijas princips, proti, par labku atzstama sks formas izvle.
7.1.5. Skaita vrdu formas izvle un lietojums

Skaita vrdu lietojumam raksturgas das patnbas: 1) lietvrds saistjum ar lokmajiem skaita vrdiem desmits, simts, tkstotis, miljons, miljards vai to savienojumiem, piemram, trs simti, desmit tkstoi, sei miljoni lietojams daudzskaita enitv, piemram, divsimt latu naudaszme, miljons baktriju, tkstoiem bada cietju. Ja skaita vrdiem tkstotis, miljons, miljards priek ir kds nelokms skaita vrds, tad ie vrdi var bt lietoti gan nominatv, gan akuzatv, gan enitv, piemram, trsdesmit tkstoi, trsdesmit tkstous, trsdesmit tkstou. Ja vrda tkstotis, miljons, miljards priek ir skaita vrds simts, tad tkstotis, miljons, miljards lietojams tikai daudzskaita enitv, piemram, sei simti tkstou (eiro), trim simtiem miljonu (baktriju). 2) skaita vrdam otrais, otr var bt ar nenoteikt galotne otrs, otra. To visbiek lieto vietniekvrdu viet, piemram, viens atnca, otrs aizgja, k ar savienojum viens otrs, nordot uz nenoteiktu skaitu; 3) lai izteiktu aptuvenu daudzumu, skaita vrdu viet lieto ar apstka vrdus daudz, maz, vairk, mazk, cik, tik un lietvrdu pris. Lietvrds kop ar iem vrdiem enitva, nominatva vai akuzatva nozm ir lietojams enitv, piemram, saemt daudz naudas, istab maz cilvku, cik latu tas maksja. Ja o vrdu un lietvrdu savienojumam teikum ir datva, instrumenta vai lokatva nozme, tad lietvrds lietojams attiecgaj locjum, piemram, projekts iesniegts pris iestu darbiniekiem. Nenoteiktu daudzumu izsaka ar lokms formas daudzi, vairki, piemram, pamatojums ir atrodams daudzs reguls. Ja lokmais skaita vrds un lietvrds ir saistjum ar pabas vrdiem augsts, dzi, gar, ilgs, liels, plats, smags u. c. vrdiem, kas izsaka laika, mra, svara pazmes, tad lokmo vrdu un lietvrdu lieto akuzatv, piemram, devius kilometrus gar grvis, seus metrus dzia aka.
45
Ar nelokmo skaita vrdu lietvrds lietojams enitv, piemram, piecsimt tonnu kua tilpba; 4) aiz krtas skaita vrdiem, ko apzm ar romieu cipariem, punktu parasti neliek, izemot gadjumus, kad tas atrodas tekst nodaas nosaukuma priek, piemram, I. Visprgi noteikumi.
7.1.6. Vietniekvrdu izvle un lietojums

Juridisko dokumentu tulkojumos vietniekvrdu izvli iespaido attiecg vrda izvle angu valod, tomr vietniekvrdi nav mehniski sastatmi, to lietojum jievro latvieu valodas sistmai raksturgs patnbas. Piederbas vietniekvrdi t, ts, to (via, vias, viu, jsu) its, their, his, her, your Angu valod pieemts precizt dartja un objekta attiecbas ar piederbas vietniekvrdiem. Latvieu valod turpret das tradcijas nav parasti teikuma loceku savstarpj saistba ir neprprotama, un piederbas vietniekvrds nav vajadzgs, piemram, en:The Member States declare their readiness to undertake the liberalization of payments lv:Dalbvalstis apliecina gatavbu liberalizt maksjumus Latviski nav iedomjams apliecint kda cita gatavbu vai paust kda cita viedokli un uzskatus, bet tikai savjos. Tpc dos gadjumos latvieu tekst vietniekvrds nav vajadzgs. K jau iepriek mints, latvieu valoda ir ekonomiska, jo teikuma loceku attiecbas ir iespjams izteikt ar vrdformm, tpc aj piemr ir lieki veseli divi vietniekvrdi: en:The Court reversed the position it had held in the previous judgments lv:Tiesa mainja savu nostju, ko t bija paudusi iepriekjos spriedumos Tiesa var maint viengi pati savu nostju, un salikts pagtnes tres personas sievieu dzimte (bija paudusi) skaidri norda uz konkrto dartju, ttad lakoniskk (un pareizk) to pau domu var izteikt di: Tiesa mainja nostju, ko bija paudusi iepriekjos spriedumos
46
Ja tomr precizittes labad vietniekvrds ir vajadzgs vai angu tekst ir vietniekvrds own, tad prdomti jizvlas latvieu valodas ekvivalents. Vietniekvrdu savs lieto tad, ja piederbas vietniekvrds attiecas uz darbbas dartju (parasti teikuma priekmetu), piemram, en:They may conrm their oral statements in writing lv:Ts var rakstiski apstiprint savus mutiskos paziojumus Vietniekvrdus t, ts, to (via, vias, viu, jsu) lieto tad, ja piederbas vietniekvrds attiecas uz darbbas objektu, piemram, en:The Court shall in that case recommend to the Member Sates the adoption of such a decision in accordance with their respective constitutional requirements lv:Td gadjum Tiesa iesaka dalbvalstm pieemt du lmumu saska ar to attiecgm konstitucionlm prasbm Nordmie vietniekvrdi is, , ie, s this, these Vairkos nordmo vietniekvrdu locjumos ir iespjamas parallformas vai ss formas. Lai panktu tiesbu aktu tulkojumu stila viendbu, ieteicams lietot tikai vienu (izcelto) locjuma formu: N. . D. A. L. is / im o aj/ai/in s / s ai o aj/ai/in ie o iem os ajos/ais s o m s ajs/ais/ins
Attieksmes vietniekvrdi kas, kur which ie vietniekvrdi parasti ievada apzmtja palgteikumus. To izvl ievro dus principus: vietniekvrdu kur lieto tikai tad, ja kas var radt prpratumu (piemram, ir jnorda dzimte vai locjums); pakrtotus palgteikumus ievada ar atirgiem vietniekvrdiem, piemram,
47
en:It is necessary to lay down at Community level the exemptions which apply to goods transported between Member States lv:Kopienas lmen ir jnosaka atbrvojumi, kas attiecas uz precm, kuras prvad starp dalbvalstm vienldzgus palgteikumus ievada ar vienu un to pau vietniekvrdu, piemram, en:It is necessary to lay down exemptions in respect of goods transported between Member States and applicable at the Community level lv:Jnosaka atbrvojumi, kas attiecas uz precm, kuras prvad starp dalbvalstm, un kas jpiemro vis Kopien
7.1.7. Prievrdi un partikulas

Par tulkotu tekstu labu kvalitti liecina ar preczs prievrdu lietojums. Prievrdi ir palgvrdi, kas vienmr ir lietojami kop ar deklinjamu vrdu locjumu formm, lai nordtu o vrdu (sintaktisks) attieksmes ar citiem teikuma vrdiem. Prievrdi teikum parasti nostjas deklinjam vrda priek, piemram, pie dokumenta, aiz tabulas, zem paraksta. Prievrdi d, labad un iemesla nozm ar pc nostjas aiz deklinjam vrda, piemram, krtbas labad, prrunu d, piekljbas pc. Prievrdi vienskaitl ir lietojami ar enitva, datva, akuzatva vai instrumenta formu, bet daudzskaitl ar datva un instrumenta formu. Prievrdi, kas nostjas aiz deklinjam vrda, gan vienskaitl, gan daudzskaitl ir lietojami ar enitva formu. Ar vienskaita enitvu ir lietojami di prievrdi: aiz, apak, bez, kop, no, pc, pie, pirms, priek, virs, zem, d, labad, pc (cloa nozm) un savienojumi ar -pus, piemram, apakpus, rpus, lejpus, otrpus, augpus u. c. Ar vienskaita datvu ir lietojams prievrds ldz. Ar vienskaita akuzatvu lietojami di prievrdi: ap, caur, gar, par, pr, pret, starp. Teikum nav ieteicams lietot divus prievrdus blakus, piemram, par no Eiropas Savienbas saemto naudu tika iepirkti miei; pareizi par naudu, ko sama no Eiropas Savienbas, tika iepirkti miei. Juzmans ar partikulu lietojum. Viena no visbiek lietotajm partikulm ir ne, kuru lieto, lai noliegtu kdu vrdu teikum (tad partikula nostjas noliegt vrda priek), piemram, par tiesas lmumu vl nebija ne zias. Partikula ne teikum var aizstt noliegtu (ar negciju ne-) darbbas vrdu, piemram, nav zinms, vai is lmums veicina attstbu vai ne. Partikula nek lietojama, ja saldzinjuma konstrukcija ir saistta ar nenoliegta darbbas vrda formu un pabas vrda, lokm divdabja vai apstka vrda prko pakpi, piemram, Sanksm piedaljs vairk ekspertu, nek paredzts.
48
Partikula k lietojama, ja saldzinjuma konstrukcija ir saistta ar noliegumu (parasti noliegta darbbas vrda formu) un pabas vrda, lokm divdabja vai apstka vrda prko pakpi, piemram, Sanksm nepiedaljs vairk ekspertu, k paredzts. Saldzinjuma konstrukcijs grtbas mdz sagdt ar pieturzmes jtceras, ka komats jliek tad, ja ar saldzinjuma da ir darbbas vrds personas form (sk. iepriekjo piemru). Ja darbbas vrds ir nenoteiksm vai lietoti divi pretjas nozmes darbbas vrdi, tad komats nav jliek, piemram, Viam neatliek nekas cits k tulkot. Vis vairk klus nek run.
7.1.8. Lielo skuma burtu lietojums

Visi patstvgie vrdi ar lielo skumburtu jraksta: 1) saliktos valstu nosaukumos, augstko valsts iestu nosaukumos, starptautisku organizciju nosaukumos, piemram, Eiropas Savienba, Eiropas Savienbas Padome; Apvienoto Nciju Organizcija, Bijus Dienvidslvijas Maedonijas Republika; laikrakstu un urnlu nosaukumos, piemram, Eiropas Savienbas Ocilais Vstnesis; simboliskos nosaukumos, piem., Starptautiskais Sarkanais Krusts; amatpersonu amatu nosaukumos ar lielo burtu raksta tikai augstko valsts amatpersonu titulus, piemram, Via Majestte Beijas Karalis, Via Karalisk Augstba Luksemburgas Lielhercogs, bet Beijas rlietu ministrs, Eiropas Komisijas prieksdtjs; augstko valsts iestu nosaukumos, piemram, Latvijas Republikas Saeima; eogrskos nosaukumos, kuros visi vrdi jau ir kuvui par pavrdiem, piemram, Tlie Austrumi, Karalienes Modas Zeme; zvaigu un zvaigznju nosaukumos, piemram, Lielie Greizie Rati; pseidonmos un pievrdos, piemram, Ivans Bargais, Aleksandrs Lielais; pai augsta statusa personu uzrunas forms, piemram, Via Majestte, Via Eminence.
2) 3) 4)
5) 6) 7) 8) 9)
49
Tikai pirmais vrds ar lielo skumburtu jraksta: 1) organizciju un iestu nosaukumos, piemram, Ekonomikas un socilo lietu komiteja, Kohzijas fonds; 2) daudzpakpju nosaukumos katras struktrvienbas pirmais vrds jraksta ar lielo burtu, piemram, Eiropas Kopienu Ocilo publikciju birojs; Eiropas Lauksaimniecbas virzbas un garantiju fonda Garantiju nodaa; 3) dokumentu nosaukumos: a) pirmais vrds jraksta ar lielo burtu, piemram, Deklarcija par Kopienas tiesbu aktu hierarhiju; b) ja nosaukums skas ar pavrdu vai ja pirmais vrds ir eogrsks nosaukums, ar lielo burtu jraksta ar otrais vrds, piemram, Padomes [1977. gada 1. maija] Direktva par kosmtikas ldzeku raoanas nosacjumiem; Francijas rlietu ministrija. c) ja kds Eiropas Savienbas vai cits starptautisks dokuments mints ar sasintu nosaukumu tikai ar numuru ar tad tas jraksta ar lielo burtu, piemram, Regula (EK) Nr. 139/2004. NB Ja dokumenta pamattekst ir atsauce uz dokumentu bez numura, tad, neemot vr angu valodas tradciju, latviski tas jraksta ar mazo burtu, piemram, The purpose of this Directive is to stipulate.. s direktvas mris ir noteikt..; 4) eogrskos nosaukumos, piemram, Baltijas jra, Atlantijas okens; 5) grmatu, mkslas darbu u. tml. nosaukumos, piemram, Normatvo aktu izstrdes rokasgrmata; 6) pdis liekamajos simboliskajos nosaukumos, piemram, apgds Ja sta; 7) ja pavrds un nkamais sugas vrds veido vrdkopu, piemram, Mstrihtas lgums; 8) vsturisku notikumu nosaukumos, piemram, Otrais pasaules kar; 9) atsaucs uz dokumentiem un iestdm: tiesbu aktiem raksturgas bieas atsauces uz konkrt nozar iepriek pieemtiem tiesbu aktiem vai nozares atbildgajm iestdm. Biei vien tdos gadjumos pilngs attiecg dokumenta vai iestdes nosaukums mints tikai vienreiz, atkrtots atsaucs izmantojot t nepilnu (sasintu) formu, piemram, Committee for Conformity Assessment the Committee, Agreement on the establishment of the Committee for Conformity Assessment the Agreement. Tulkojum td gadjum ar sasintais nosaukums rakstms ar lielo skumburtu, piemram, Atbilstbas novrtanas komiteja Komiteja, Nolgums par Atbilstbas novrtanas komitejas izveidi Nolgums, bet aj nolgum; 10) atsaucs uz dokumentu paraksttjiem: dados lgumos un konvencijs mdz bt piemintas to paraksttjas valstis, visbiek Contracting Parties, Parties, Contracting States. Tulkojum konkrt
50
dokumenta paraksttju visprgo apzmjumu atveido ar lielo skumburtu (vrdkop tikai pirmo vrdu) Lgumsldzjas puses, Lgumsldzjas valstis, Puses.
7.1.9. Tulkojuma valodas stils un kalki

Rpjoties par tulkojumu stila viendbu un terminoloisku konsekvenci, biei vien jsecina, ka teksti angu valod, kas tapui dad laik, ir atirgi viena un t pati juridisk norma tiek izteikta dadiem leksiskiem, gramatiskiem un stilistiskiem ldzekiem. Tam var bt divjdi iemesli: 1) angu valodas oriinlu var bt ietekmjusi cita valoda, no kuras attiecgais dokuments tulkots (jatceras, ka angu valoda kuva par Eiropas Ekonomikas kopienas ocilo valodu tikai ldz ar Apvienots Karalistes un rijas pievienoanos 1972. gad); 2) iespjams ar, ka dokumentos atspoguojas maingas valodas tendences, leksiskas varicijas, terminoloijas attstba, visbeidzot raksttja individulais stils. Jatceras ja oriinla varianti nav jdzieniski atirgi, tad tulkojum tos nav jcenas atveidot atirgi. Piemram, ja angu vrdi eld, sphere vai realm daos dokumentos aizstti ar area, scope, latviski lielkoties tos var tulkot ar vienu vrdu joma. Lai panktu tulkoanas procesa un stila vienotbu, ar ldzgas struktras un nozmes teikumi un frzes jtulko viendi: In the application of Article 16(5), the Commission.. When applying Article 16(5), the Commission.. All Member States having adopted.. As all Member States have adopted.. Since all the Member States have adopted.. Piemrojot 16. panta 5. punktu, Komisija.. T k visas dalbvalstis ir piemuas ..
paa uzmanba jpievr atsaucm uz iepriek tulkotiem dokumentiem td gadjum jaunaj tulkojum gan minto dokumentu virsrakstiem, gan cittajm dam jsaskan ar jau apstiprinto tulkojumu. Sliktie vrdi. Vrdi pai, protams, nemdz bt ne labi, ne ar slikti, bet lietotju nezinanas, pavirbas vai neuzmanbas d tie var tulkojuma valod ienest sveas valodas sistmas patnbas un pieirt tekstam negribtas, kdainas nianses.
51
Pat pavisam vienkri un parasti vrdi var radt dus prpratumus. any visi vai jebkur/ jebkds Ja domts kas nenoteikts, brvi izvlts/izvlams no kopuma, vienalga kur, vienalga kds, tad latvieu valod lietojams nenoteiktais vietniekvrds jebkur vai jebkds, piemram, en:X is any one of the individual results lv:X ir jebkur atseviais rezultts Ja domts viss priekmetu, personu vai pardbu kopums bez izmumiem, tad lietojams noteiktais vietniekvrds visi, piemram, en: The Commission sought co-operation from any known producer lv: Komisija aicinja sadarboties visus zinmos raotjus Diezgan biei latvieu tekst vrds any nemaz nav pai jatveido, piemram, en: Administrative burden is disproportionate to any possible benets lv: Administratvais slogs nav samrgs ar iespjamiem ieguvumiem arrangements rems, noteikumi, risinjums, priekdarbi, paskumi u. c. is ir viens no kontekstuli maingiem vrdiem latvieu valod tam nav viena noteikta ekvivalenta, piemram, tax arrangements nodoku rems, arrangements for temporary importation pagaidu importanas rems, provisional arrangements pagaidu noteikumi. Turklt biei vien domu vislabk var izteikt, frzi veidojot pavisam citdi, piemram, adopt the practical arrangements vienojas praktiskos jautjumos. certain dai, konkrti, kdi, atsevii u.c. Ieteicams vairties certain tulkot k noteikts, pirmkrt, tpc, ka noteikt (reglamentt) kdu jautjumu ir juridisku dokumentu tieais uzdevums, un otrkrt vrda sakne jau tpat ir oti noslogota, jo noteikt un noteikumi ir vieni no tiesbu aktos visbiek sastopamiem vrdiem. Tpc labk izvlties mazk noslogotus vrdus, piemram, in certain cases a single high dose level may be sucient atsevios gadjumos var pietikt ar vienu lielu devu. each katrs vai visi Tulkojot o vietniekvrdu, jem vr, ka
52
visi norda uz visprinjumu, katrs uzsver atsevio, individulo. Angu valod each mdz pardties abs ajs nozms, tpc to nevar tulkot, neiedziinoties teikuma jg un loiskaj uzsvar, piemram, en: The coordinates of these points have been transmitted to each Member State by the Commission lv: o punktu koordintas Komisija ir nostjusi vism dalbvalstm en:The parametric value applies to each individual pesticide lv: Parametra lielums attiecas uz katru pesticdu atsevii Jatceras, ka stilistisku apsvrumu d saika ka un vrda katrs(-a) sadure nav vlama. Td gadjum katrs aizstjams ar ikkatrs vai ikviens. to consist of sastvt vai bt Angu valod (un ar krievu, franu u. c. valods) atirb no latvieu valodas lokatvu neizsaka ar lietvrda galotni, bet ar dadiem palgldzekiem, tau tas nenozm, ka latvieu tulkojum btu jatdarina citu valodu konstrukcijas. Tpc tulkojumos vrda sastvt viet labk veidot konstrukciju ar bt (ja vien runa nav par mijas, farmcijas vai citu eksakto zintu jdzieniem), piemram, en:The Commission consists of seven repreentatives/ The Commission consisting of seven representatives lv: Komisij ir / Komisij darbojas septii prstvji/ Komisija, kur ir septii prstvji third country tre valsts / treai valstij (nevis treajai valstij) vrdkopa un citas ldzgas vrdkopas (third person, third party) juridiskos dokumentos ir biei sastopamas. Jatceras, ka td gadjum skaita vrds locjumos zaud noteikto galotni, jo faktiski tas lietots nenoteikt vietniekvrda cits, cita nozm ne valstis, ne personas vai puses netiek skaittas, ar third noir kdai konvencijai (savienbai, lgumam u. tml.) nepiedergos. Tres valstis ir ts, kas nav Eiropas Savienbas dalbvalstis. das vrda treais locjumu formas lietotas jau Civillikum. Jpiebilst, ka to pau jdzienu angliski mdz izteikt ar ar terminu non-Community country, un td gadjum latviski tas jatveido ar terminu rpuskopienas valsts. existing pareizjais, nevis esoais vai eksistjoais
53
Izvloties vrdu esoais, tiek uzsvrta kaut k esamba pretstat neesambai, tau tiesbu aktos ds uzsvars ir lieks, jo kaut ko neesou nemaz nav iespjams piemrot, ieviest utt. Tpc no valodas loikas viedoka pareizk runt par kaut ko pareizju k pretstatu kaut kam pagtn bijuam vai nkotn paredztam, bet, ja to uzsvrt nav vajadzbas un konteksts nekdus prpratumus nerada, tad vrdu existing var ar netulkot. Jatceras, ka tulkojumos reizm sastopam forma patreizjais nav pareiza, jo attiecgais apstka vrds ir pareiz (pa reiz), patlaban, palaik, nevis patreiz. or vai/jeb Jatceras, ka angliski ir tikai viena forma, bet latviski iespjami divi varanti ja ldzs ir sinonmi, tad tos ir ar jeb (klija karbonts jeb potaa), ja nosauktas atirgas pardbas, priekmeti u. c. tos ir ar vai (mutisks vai rakstisks ziojums). nature, character Lai izteiktu kdu raksturgu pazmi vai patnbu, kas attiecas uz priekmetiem vai pardbm (nevis cilvkiem), latviski pietiek nosaukt pau pazmi, tpc vrds raksturs d kontekst uzskatms par kalku un ir lieks, piemram, exclusive nature of Community powers Kopienas pilnvaru ekskluzivitte (nevis pilnvaru ekskluzvais raksturs). Ja tomr bez nature atveidoanas nevar iztikt, tad vislabk to atveidot ar vrdu iezmes, pazmes, reizm btba. for the purpose (purposes) of saska ar, atbilstoi (kam), lai (ievadot palgteikumu) Tiesbu aktos o angu valodas frzi parasti izmanto, nordot uz kda termina lietojumu, denjot terminu, piemram, For the purposes of this recommendationa, a life sentence prisoner is one serving a sentence of life imprisonment. Tulkojot vrds vrd, latviski rodas neloiska frze ieteikuma mriem/nolkiem... Tpc jizvlas teksta loikai visatbilstokais latvieu ekvivalents, piemram, Saska ar o ieteikumu uz mu ieslodztais ir persona, kas izcie ma ieslodzjumu. in particular jo pai, tostarp, proti Ar is ir kontekstuli atveidojams vrds, kas angu valod lielkoties lietots uzmanbas pievranai, domas akcentanai.
54
Gadjumos, kad vispirms nosaukts visprinoais vrds, bet pc t uzskaittas konkrtas lietas/pardbas, kas ar to jsaprot, in particular var atveidot ar proti, piemram, en: All the documentation necessary to fully determine the facts, in particular the true origin of the goods, the consignor, the consignee and date .. lv: Visi tie dokumenti, kas vajadzgi, lai noskaidrotu visus faktus, proti, preu sto izcelsmi, sttju, stjuma samju un datumu.. Gadjumos, kad in particular nepieir tekstam nekdu nozmes niansi, tulkojum to var vispr neatveidot, piemram, en: All the documentation necessary in particular to fully determine the facts.. lv: Visi tie dokumenti, kas vajadzgi, lai noskaidrotu visus faktus.. Tulkojumos aizvien vl prk daudz sastopami dai ikdienas valod biei lietoti un grti izskauami kalki pc citu valodu parauga darinti valodas ldzeki. Lai gan kalkana ir viens no parastiem aizganas pamieniem jebkur valod, tomr ar tiem mdz ieviesties ar oti daudz neliterru barbarismu. Svargk pazme, pc kuras var noirt s nevlams pardbas, ir neaizstjamba, proti, ir jprliecins, vai konkrtais aizguvums patiem aizpilda kdu robu receptorvalod. Ja tas t nav, tad attiecgais kalks uzskatms nevis par valodas bagtinanas, bet noplicinanas ldzekli (jo kalki parasti iznd citus, iepriek izmantotus valodas ldzekus). Piemram: neskatoties uz, neraugoties uz (despite) tomr/kaut ar/lai gan; vadties no/pc (to be guided by) emt vr, ievrot, pamatoties uz (piemram, jvads pc principiem ir jievro pricipi); pateicoties (thanks to; due to) visbiek var aizstt ar d, ja tas netiek lietots staj nozm, proti, izteikt pateicbu, bet gan pretj nozm, kas nav loiski (pateicoties naudas trkumam naudas trkuma d); ja ar d nevar aizstt, tad var maint teikuma konstrukciju; rezultt (as a result; consequently) d (piemram, nves soda atcelanas rezultt dalbvalsts palielins uz mu ieslodzto skaits nves soda atcelanas d dalbvalsts palielins uz mu ieslodzto skaits). (Par kalkiem sk. ar 12. noda). Lai atvieglotu satura izpratni un lai dokumenti btu cik iespjams viendabgi un neprprotami, visiem tulkoanas proces iesaisttajiem ir jvienojas par biek sastopamo vrdu atveidojumu. Gadjumos, kad vienldz pareizi vartu bt vairki sinonmi, bet attiecgais vrds ir oti izplatts, ir jiziras par labu kdam vienam
55
tulkojuma variantam. Dai msu izraudztie varianti biek sastopamiem vrdiem (ar piebildi, ka ir iespjamas konteksta noteiktas atkpes): provision noteikums; condition nosacjums (retk apstklis); measure paskums (retk ldzeklis; atsevios gadjumos, kad to neprprotami norda konteksts tiesbu akts); authority iestde (retk varasiestde, ja t saistta ar valsts varas stenoanu); agreement nolgums, lgums (retk vienoans, jo im vrdam ldzgi citiem vrdiem ar izskau -ans nav visu locjumu un tpc to grti iesaistt teikum); procedure procedra; legislation tiesbu akti (likumdoana procesa nozm); laws tiesbu akti, tiesbas; laws, regulations and administrative provisions normatvie un administratvie akti.
7.1.10. Laika apzmjumi juridiskos tekstos

date diena, datums, termi Angu tekst lietotais date norda uz to, ka darbbas laiks ir noteikts un konkretizts, tau tas nebt nenozm, ka tas vienmr jtulko ar vrdu datums. Jatceras, ka visas darbbas reli notiek konkrts diens (vai mneos, vai gados), bet datums ir o laika vienbu pieraksts. Tpc biei vien angu vrdam date vislabk atbilst latvieu vrds diena, piemram, en: The date upon which stocks fell below the compulsory minimum lv: Diena, kur fondi ir kuvui mazki par obligto minimumu en:From the same date, the Council will substitute itself for the said Executive Committee lv: No ts paas dienas minto Izpildkomiteju aizsts Padome Daos gadjumos date lietots termia nozm, piemram, vrdkop the expiry date derguma termi. Juridiskos dokumentos date nav pieaujams atveidot ar brdis mazkais darbbas ierobeojums parasti ir diena, ja vien nav kdu pau apsvrumu, tau td gadjum parasti dokument ir nordta konkrta stunda (piemram, ldz cikiem tiek pieemti konkursa pieteikumi u. tml.). from, as from, as of no
56
Jatceras, ka latviski pareiz izteiksm darbbas skumu skaita no kda konkrta laika (nevis ar), piemram, From the rst day of the previous month no iepriekj mnea pirms dienas. before ldz Darbbas norises ilgumu vai termiu parasti nosaka ldz kdam konkrtam laikam (nevis pirms), piemram, Member States shall comply with this Directive before.. Dalbvalstis izpilda s direktvas prasbas ldz.. . Tikai tad, ja ir runa par to, ka attiecgo darbbu var veikt (pabeigt vai prtraukt) trk, nek bijis iepriek noteikts, tulkojum lieto pirms, piemram, The termination of an external transit operation started before 1 January 2003 Ts rjs tranzta darbbas izbeigana, kas skta pirms 2003. gada 1. janvra. during, within Angu valod os vrdus izmanto lokatva izteikanai, tpc latviski tie lielkoties nav jtulko, bet attiecg frze jizsaka ar lietvrdu lokatv. Piemram, en: The trend of the cost of living during the preceding nancial year lv: Dzves drdzbas dinamikas tendences iepriekj nanu gad To var izteikt ar ar darbbas vrdu divdabja form, piemram, en: During the hearings the Court may examine the experts, the witnesses and the parties themselves lv: Lietas izskatot, Tiesa var uzklaust ekspertus, lieciniekus un paas puses Tikai daos gadjumos nevar iztikt bez vrda laiks, piemram, en:The members of the Court of Auditors may not, during their term of oce, engage in any other occupation, whether gainful or not lv: Revzijas paltas loceki amata pilnvaru laik nedrkst uzemties nekdu citu algotu vai nealgotu darbu
57
at the latest, not later than vlkais/ne vlk k, piemram, Certicates shall be issued on the 10th working day of each month, at the latest Apliecbas izsniedz vlkais katra mnea desmitaj darbdien. Vrdkopas Viena no teikuma struktrvienbm ir vrdkopa. Vrdkopas lielkoties veidojas brvi un ir atkargas no konkrt teksta jgas, stilistikas, autora izteiksmes patnbm u. tml. faktoriem. Tomr latvieu valod ir ar stabilas vrdkopas, kuru komponenti nav atkargi no konteksta un kuras k jgas nesji funkcion tikai vien variant. Piemram, dot soljumu, dot ceu (nevis sniegt soljumu vai sniegt ceu). rpus konteksta dot un sniegt ir uztverami k sinonmi, tau k vrdkopu komponenti tie ne vienmr ir savstarpji aizstjami. Mintaj piemr semantiski ldzga, bet neprecza verbl komponenta izvle izjauc stabilu vrdkopu. Ldz ar to zd ar ar vrdkopu izteiktais jdziens, proti, izveidojas ietam vrdkopa jeb kvazitulkojums, kur atsevii vrdi gan ir pareizi, bet jga zudusi. ds kvazitulkojums var rasties, ja neievro vesel saprta principu, t.i., ja tiecas tulkot atsevius vrdus, nedomjot par jdzieniem. Piemram, uzlikt termiu sprieduma spka ierobeojumam, prbaudt noteikumus atkarb no direktvas mriem, rvalstnieks nav nokrtojis savu stvokli, tdi ldzeki k iepriek apraksttais izkrtojums ts ir vrdkopu virknes, kuru jgu iespjams uztvert, tikai izlasot oriinla tekstu. T savukrt ir neprprotama liecba, ka tulkojuma btb nav, ir radta tikai tulkojuma ietamba. Kdas vrdkopu veidojum liecina par oti zemu valodas prasmes lmeni, kura clonis var bt, piemram, tas, ka attiecg valoda nav lietotja dzimt valoda. Biei vien kdainas vrdkopas sastopamas tulkojumos, kur ts ievieas, tiei premot citas valodas paraugu, t. i., kalkjot. das kalktas vrdkopas ir, piemram, jpieir dencija (must be given a denition) pareizi jden, jizstrd dencija vai tml.; iesniegt ties strdu (to bring a dispute before the court) pareizi: vrsties ties, lai izirtu strdu vai tml.; izslgt no publicanas (to exclude from publication), pareizi: nepublict, nepieaut publicanu vai tml.; aprobeoties ar transportanu (limited to transportation), pareizi: nodarboties tikai ar transportanu vai tml.; prredzambas interess (in the interests of transparency), pareizi: lai nodrointu prredzambu vai tml.
58
Valodas loika Ne vienmr tas, kas vien valod ir pareizi, bs pareizi ar tulkojuma valod, jo katr valod valda ar sava loika, proti, ierasti domas izklsta modei, piemram, frze to aect the proper conduct of proceedings latviski jatveido, atkpjoties no angu valodas, proti, ietekmt tiesvedbas norisi, kaitt pareizai tiesvedbas norisei vai tml., (nevis ietekmt tiesvedbas pareizu norisi); to examine the best conditions novrtt apstkus, novrtt, kdi apstki ir vislabkie vai tml. (nevis novrtt labkos apstkus).
7.1.11. Sasinjumi
Atseviu vrdu sasinjumi (abreviatras) galvenokrt ir latu valodas vrdu sasinjumi: cf. [lat. confere] saldzini! sal. e.g. [lat. exampli gratia] piemram piem. Ja is sasinjums lietots vienlaidu tekst, nevis uzskaitjum, kur piemri tikai lakoniski nosaukti, tad tulkojum ieteicams rakstt pilnu vrdu. Gan is sasinjums, gan pilns vrds jliek komatos. et al. [lat. et alii, et alia] un citi u. c. etc. [lat. et cetera] un prjais; un t tlk utt. Atkarb no konteksta tam var atbilst ar cita nozme un tamldzgi u. tml., un citi u. c. ie sasinjumi teikum nav jatdala ar komatu. ib., ibid. [lat. ibidem] turpat i.e. [lat. id est] tas ir t. i. Jatceras, ka teikum is sasinjums jliek komatos. NB [ lat. nota bene] NB No, No Nr. p, pp lpp. vai lp. viz. [lat. videlicet] t. i.; proti; respektvi. Citi biek sastopamie sasinjumi: plkst. pulksten
59
sk. skatt sal. saldzint t.i. tas ir t. s. t saucamais, t sauktais t. sk. to skait utt. un t tlk u. c. un citi u. tml. un tamldzgi.
7.1.12. Citvalodu vrdi un frzes

Eiropas Savienbas tiesbu aktos un Tiesas spriedumos biei vien lieto vrdus un izteicienus cits valods, jo pai latu un franu valod, piem., ad hoc, inter alia, mutatis mutandis, force majeure, per caput/capita, vice versa, locus sandi, vis--vis, acquis communautaire utt. di izteicieni nav jtulko tekst tos atstj slpintus, jo ar tiem biei vien mdz apzmt juridiskus jdzienus, kuru izteikanai latviski ne vienmr iespjams atrast vienu pietiekami preczu vrdu, bet btu jveido gara frze ar skaidrojumu. Tau vienmr jnoskaidro, ko ie vrdi un izteicieni nozm, lai tiem vartu izraudzties pareizo vietu teikum. Piemram, inter alia cita starp; ar, turklt (atkarb no konteksta); mutatis mutandis pc analoijas u. tml. Iepriek minto un daudzu citu citvalodu vrdu un teicienu skaidrojumi atrodami svevrdu vrdncs.
7.2. Sintakse 7.2.1. Teikumu veidoana

Tulkojot teksts jveido t, lai tas btu viegli lasms un teksta jga btu viegli uztverama, tpc liela uzmanba jpievr teikuma loceku pozcijai, palgteikumu saistbai ar attiecgo vrdu virsteikum, vrdu secbai un izteiksmei. Neatkargi no t, cik sarets ir tulkojamais teksts, jem vr tas, ka tulkojuma valoda ir latvieu valoda, un ttad tulkojumam ir jiekaujas latvieu valodas sistm. Lai to panktu, teikumi jveido atbilstoi latvieu valodas gramatikas prasbm, izvairoties no burtiskas tulkoanas, proti, tieas vrdu un teikuma dau secbas prcelanas no angu valodas latvieu valod. Teikumi jveido t, lai starp apzmtju un apzmjamo vrdu neatrastos cits teikuma loceklis vai palgteikums un pats apzmtjs btu iespjami sks. Ja to neievro, veidojas
60
neveiklas frzes un tiek btiski apgrtinta teksta uztvere. Piemram: Tdjdi darba mja [apzmtjs], kas, uzskatot sevi par das diskrimincijas upuri, ce prasbu pret savu darba devju ar nolku likvidt diskriminciju, pienkums [apzmjamais vrds] ir pierdt to, ka jautjum par atldzbu pastv dzimumu diskrimincija. Jpank, lai vrdkopa darba mja pienkums netiktu sadalta, vai ar teikums pilngi jprformul. Piemram: Tdjdi tas, ka atldzbas zi pastv dzimumu diskrimincija, ir jpierda darba mjam, kas, uzskatot sevi par diskrimincijas upuri, ce prasbu pret savu darba devju, lai likvidtu diskriminciju. Lielas grtbas aj zi rada saretie tiesbu aktu nosaukumi gadjumos, kad tekst ir atsauce uz o dokumentu pantiem vai punktiem, piemram, Article 2 of Commission Regulation (EEC) No 204/2002 of 19 December 2001 amending Council Regulation (EEC) No 3696/93 on the statistical classication of products by activity (CPA) in the European Economic Community. Angu valod apzmtjs atrodas aiz apzmjam vrda, toties latvieu valod parasti pirms apzmjam vrda (prvaldtais un piekautais apzmtjs var atrasties ar aiz apzmjam vrda, piemram, preces iesaiojum, lgums ar pielikumiem, prasme tulkot u.tml). Cenoties iepriek mint teikuma tulkojum apzmtju novietot pirms apzmjam vrda, latvieu valod starp apzmtju un apzmjamo vrdu neizbgami atradsies palgteikums Komisijas 2001. gada 19. decembra Regulas (EEK) Nr. 204/2002, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 3696/93 par Eiropas Ekonomikas kopienas preu statistisko klasikciju pc saimniecbas nozarm (CPA), 2. pants. da konstrukcija nav pieaujama t apgrtina uztveri, rada teikuma loceku saistbas prrvumu, un saretkos gadjumos (ja ldzs minti vl citi tiesbu akti un to daas) var rasties ar jgas prpratums. Tpc dos gadjumos, ievrojot mazk aunuma principu, apzmtju labk novietot aiz apzmjam vrda 2. pants Komisijas 2001. gada 19. decembra Regul (EEK) Nr. 204/2002, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 3696/93 par Eiropas Ekonomikas kopienas preu statistisko klasikciju pc saimniecbas nozarm (CPA). Apzmtja palgteikumam, ko ievada vietniekvrds kas/kur, ir jatrodas tiei aiz apzmjam vrda. Ja du konstrukciju nav iespjams izveidot, var izmantot nordmo
61
vietniekvrdu tas, ko liek apzmjam vrda priek, tdjdi neradot aubas par to, uz kuru vrdu attiecas palgteikums. Piemram: Tikai tdu pierdjumu sniegana, kas apstiprintu spk esambas prezumpciju, aj gadjum sptu novrst minto nepilnbu. Palgteikuma nepareizs novietojums var radt pat oti nopietnu jgas sagrozjumu. Piemram: Saska ar 1974. gada akta 64. pantu, kas grozts ar 1985. gada rkojumu .. Pareizi Saska ar 64. pantu 1974. gada akt, kas grozts ar 1985. gada rkojumu .. Attieksm pret palgteikumiem jievro samrgums un vesel saprta princips nav tda universla likuma, ar ko palgteikumus vartu pasludint par vienmr vlamiem vai, tiei pretji par slikta stila pazmi. Katr atsevi gadjum jizvrt palgteikuma pievienot vrtba un palgteikumi noteikti jveido, ja bez tiem nevar iztikt ja bez teikuma sadalanas skks vienbs tas ir grti uztverams un nav skaidrs, kur vrds uz ko attiecas, piemram, Ar regulas izpildi saisttu jautjumu apsprieanai tirdzniecbas kvotu palielinanas nolk Komisija ir organizjusi apspriedes ar dalbvalstu ekspertiem; jbt Lai apspriestu jautjumus, kas saistti ar regulas ievieanu un attiecas uz kvotu palielinanu, Komisija ir organizjusi apspriedes ar dalbvalstu ekspertiem; no palgteikumiem jvairs, ja bez tiem iespjams iztikt un, tos atmetot, teksts kst vieglk lasms un labk uztverams, piemram, Jparedz noteikumi, k stenot paskumus, kas paredzti protokol, kur pievienots vstuu apmaiai; labk Jparedz noteikumi, k stenot paskumus, kas paredzti vstuu apmaiai pievienotaj protokol.
7.2.2.Vairku teikuma priekmetu un izteicju saskaoana

Ja teikum ir divi vai vairki vienas dzimtes teikuma priekmeti, tad izteicja lokm daa ir lietojama attiecgs dzimtes daudzskaitl: Padome un Komisija ir piemuas lmumu. Padomes prieksdtjs un via vietnieks ir piemui lmumu.
62
Ja teikuma priekmeti ir dads dzimts un apzm priekmetus, tad izteicja lokm daa ir vai nu saskaojama ar tuvko vrdu (Parlaments un Padome ir piemusi lmumu), vai ar lietojama vrieu dzimtes daudzskaitl (Parlaments un Padome ir piemui lmumu). Ja teikuma priekmeti ir dads dzimts un apzm dzvas btnes, tad izteicja lokm daa ir lietojama vrieu dzimtes daudzskaitl: Parlamenta frakcijas vadtja un deputts ir piemui lmumu.
7.2.3. Atseviu pieturzmju lietoana

Pieturzme aiz virsraksta Virsrakstus iespiest tekst parasti izce ar citas formas un lieluma burtiem, lai tie atirtos no prj teksta, un nav vajadzga paa pieturzme virsraksta teikuma nodalanai no prj teksta. Ja virsraksts veidots k sks vai garks ststjuma teikums, tad pieturzme nav liekama, tau ja teikums veidots jautjuma vai izsauksmes (ar pamudinjuma, vljuma) teikuma veid, tad aiz t liekama attiecg pieturzme (jautjuma vai izsaukuma zme). Punkts Punktu vienmr liek: aiz krtas skaitiem, ja tie apzmti ar arbu cipariem, piemram, 2006. gada. 3. septembris (vai sasinti 03.09.2006.) 1. pielikums; pulkstea laika apzmjumos starp stundas un minu cipariem, piemram, Iesniegumus pieem no 10.30 ldz 14.00; aiz latviskiem vrdu sasinjumiem, piemram, utt.(un t tlk), apm. (apmram), cien. (cientais), Dr. (doktors), gs. (gadsimts), . g. ( gada) un citiem; aiz romieu cipara punktu liek tad, ja is cipars atrodas tekst nodaas (vai citas teksta daas) nosaukuma priek, piemram, I. Visprgi noteikumi II. Dencijas.
63
Punktu neliek: aiz starptautiskiem mrvienbu un citiem apzmjumiem (g; h; kg; km; mm un citiem), aiz misko elementu un citiem simboliem (Ca, Mg u. c.), aiz nosaukumu sasinjumiem (ANO; ES; NATO; LR; ASV; EEK), aiz burtiem, kas lietoti k simboliski apzmjumi (A un B punkts; n reizes); aiz romieu cipariem, kas apzm krtas skaitli, piem., XXI gadsimts. Komats Komatu liek: atdalot (no abm pusm) no prjiem teikuma locekiem divdabja teicienus, vienldzgus teikuma locekus, iespraudumus, savrupinjumus (skk sk. par interpunkciju teikumos ar divdabja teicieniem un iespraudumiem); atdalot (no abm pusm) palgteikumus; atdalot decimldaskaitu daas. Komatu neliek: pirms saska ar, sakar ar, saldzinjum ar, atbilstoi (kam), atkarb no, neatkargi no, k ar aiz izteiksmm, ko ievada ie vrdi, piemram, Saska ar o protokolu pieprasjumus iesniedz rakstiski. Komatu liek tikai tad, ja mintie vrdi ir sakrtojuma vai pakrtojuma konstrukcijas daa, piemram, Sarakst ir ietverti nosacjumi, saska ar kuriem visi izstrdjumi juzskata par pietiekami apstrdtiem vai prstrdtiem protokola 5. panta nozm. Komats salikt teikum Ja salikta sakrtota teikuma daas saista pretstata saiki bet, tomr, tau, turpret, nevis, nevis bet un saikavrdi tpc, td, tlab, tikai, toties, citdi, to priek vienmr liekams komats. Ja salikta sakrtota teikuma daas saista sakrtojuma saiki, kas atkrtojas, proti, gan gan, ir ir, ne ne, jo jo, vai vai, vai nu vai ar, tad komats liekams katra atkrtot saika priek. Komats vienmr liekams pirms saikiem, kas ievada palgteikumus, piem., ka,
64
lai, vai, ja, jo, k, ldz, kop, tikldz, lai gan, kaut ar, k ar, tpc k, td, k ar, t k, t ka, kas, kur, kds, ne tikai bet ar, ne vien bet ar un citiem. NB t k.. / .. t ka ; ..t, ka
Saiklis t k norda cloni, un palgteikums, ko tas ievada, var atrasties tikai pirms virsteikuma. T k liberalizcijas process noritja pietiekami mrtiecgi, vairs nebija aubu par attiecgo paskumu efektivitti. Saiklis t ka norda sekas, un palgteikums, ko tas ievada, var atrasties tikai aiz virsteikuma. Liberalizcijas process noritja pietiekami mrtiecgi, t ka vairs nebija aubu par attiecgo paskumu efektivitti. Savukrt ja seku palgteikumu ievada saiklis ka, tad tas parasti konkretiz virsteikum izteikto mra apstkli t, un tpc t priek ir liekams komats. Liberalizcijas process noritja t, ka vairs nebija aubu par attiecgo paskumu efektivitti. ..tpc, ka..; ..td, ka.. / .., tpc ka..; .. ,td ka.. Saiklis tpc ka ievada cloa apstka palgteikumu, un pirms t vienmr liekams komats, piemram, Konvencija nav izmantojama 10. punkt mintaj gadjum, tpc ka notiest persona neatrodas valst, kas personu notiesjusi. Saiklis td ka ievada nolka apstka palgteikumu, un pirms t vienmr liekams komats, piemram, Konvencija nav izmantojama 10. punkt mintaj gadjum, td ka lmuma pieemanai vajadzga papildu informcija. Savukrt tikai pirms ka komats liekams tad, ja is ka konkretiz virsteikum izteikt apstka vrda tpc vai td saturu, piemram, Komisija secina, ka attiecgais atbalsts ir uzskatms par nelikumgu tpc, ka nav ievrota 93. panta 3. punkt noteikt procedra.
65
k; nek; it k; tpat k Ja k, nek, it k, tpat k ievada saldzinjuma palgteikumu, tad tos no saldzinms daas atdala ar komatu, piemram, Tiesa pasludinja spriedumu vlk, nek bija paredzts. Savukrt tad, ja k, nek, it k, tpat k ievada saldzinjumu (nevis palgteikumu), tad to priek komats nav jliek, piemram, Saska ar attiecgajiem noteikumiem Padomei ir jiesniedz tdi pai dokumenti k Komisijai. Praks to viegli noirt pc darbbas vrda ja ar saldzinjuma da ir darbbas vrds personas form, tad komats parasti jliek, ja darbbas vrda taj nav vai tas ir nenoteiksm, tad komats nav jliek. Kols Kolu lieto: ja seko uzskaitjums, kur katra uzskaitjuma daa apzmta ar skaitli, burtu vai citu tehnisku zmi, un katru uzskaitjuma dau raksta ar mazo burtu. Piemram, Termini kui un zivju prstrdes kui attiecas tikai uz kuiem un zivju prstrdes kuiem: a) kas reistrti vai pierakstti EK dalbvalst vai Dienvidfrikas Republik; b) kas kuo ar kdas EK dalbvalsts vai Dienvidfrikas Republikas karogu. aiz visprino vrda, kam seko vienldzgu teikuma loceku virkne, piemram, Noteikumi paredz, ka personm juzrda di dokumenti: pase, ceoanas dokuments, vza vai uzturans atauja. aiz piebildes, ja tai seko tie runa. Jatceras, ka kols latvieu valod ir oti spcga pieturzme, un to lieto tikai vienreiz teikum lielkoties tad, ja aiz t seko uzskaitjums; nekd gadjum kolu nelieto vien teikum vairkkrt.
66
Semikols Semikolu parasti lieto saliktos teikumos, lai krask noirtu atsevias teikuma daas, jo pai tad, ja starp teikuma dam ir lielkas satura atirbas (visbiek ja run uz to norda lielka pauze), piemram, aj nolk eksporttjs vai via pilnvarots prstvis aizpilda gan prvadjuma sertiktu EUR 1, gan pieteikuma veidlapu; to paraugi ir III pielikum. Visbiek semikols lietojams uzskaitjumu virkn atsevio sastvdau nodalanai (sk. piemru par kola lietoanu). Atsevios gadjumos semikolu var izmantot prk garu teikumu sadalanai, ja veidot vairkus patstvgus teikumus nav juridiski pieaujams. Domuzme un dese Lietios tekstos domuzmi visbiek lieto, aizstjot izlaistu vrdu vai vrdus: Par 1. pant konstatto prkpumu turpmk mintajiem uzmumiem tiek noteikti di naudas sodi: Atochem SA ECU 3 200 000, BASF AG ECU 1 500 000, DSM NV ECU 600 000. Domuzmi lieto savrupinjuma vai iesprauduma nodalanai no prj teikuma, tpat k komatu liekot to savrupints daas abs puss: Vispirms jnorda, ka Lguma 173. panta ceturt daa auj ziskm vai juridiskm personm apstrdt tm adrestos lmumus vai lmumus, kas kaut ar regulas vai lmuma veid adresti citai personai, tomr ts skar tiei un individuli. Domuzmi (nevis desi) izmanto, minot garka vrda sasinjumu turpmkai lietoanai tekst: Beidzoties prbaudm, kas 1983. gada 13. un 14. oktobr tika veiktas polipropilna nozar, Eiropas Kopienu Komisija uzska lietu par polivinilhlordu (turpmk tekst PVC). Laika intervla (no ldz) apzmanai vai prievrda ldz viet (ja saistmie jdzieni ir rakstti ar cipariem) izmanto vienotjdomuzmi, ko raksta bez atstarpm starp vienojamiem vrdiem vai skaitiem, piem., 2005.2007. gada plns; Via vecums varja bt 3035 gadi. Desei k savienojuma zmei ir galvenokrt tehniska nozme. Lietios tekstos to lieto: dubultuzvrdos (Edmondo Bruti-Liberati), ar, lai savienotu pavrdus, kas veido vienu eogrsku nosaukumu (Klermona-Ferna); marku, standartu u. tml. apzmjumos (Audi-80), saretu misko savienojumu nosaukumos (akrilnitrila-butadina-stirola kopolimrs) un daos sasinjumos (b-ba; pr-js), k ar simbola nozm lietota burta vai skaita savienojumos ar saliktea pamatdau, ko patstvgi nelieto (v-veidgs);
67
Sasint pierakst, nordot vrda maingo dau gadjumos, kad iespjamas alternatvas, piemram, atbildg iestde (-es). Desi nelieto starp lietvrdu un kdu alfabta burtu, piemram, T krekls, C vitamns, k ar starp patstvgiem vrdiem, kas ir sakrtojuma attiecbs, piemram, jurists lingvists. Pdias un vienpdias Iespiest tekst lieto galvenokrt apas pdias ( ); ts liek tekstam no abm pusm un aug. Pdis liek tieo runu un cittus (jatceras, ka beigu pieturzme tieaj run liekama pirms noslguma pdim, bet beigu pieturzme citt liekama aiz noslguma pdim), k ar dadus nosaukumus, kam ir pavrdu nozme (grmatu, urnlu, uzmumu, klubu, biedrbu, izstrdjumu u. tml. nosaukumi). Pdias btb lietojamas, lai tekst tehniski izceltu kdu vrdu vai vrdu savienojumu, tau to viet var lietot ar slprakstu jeb kursvu. Savukrt vienpdis ( ) liek: a) augu vai augu iru nosaukumu oriinlrakstb (lilija Citrinium), b) vrda nozmes vai termin iekaut jdziena skaidrojum (laukaugi augi, ko audz trumos). NB Biei vien datora tastatras uzstdjumu d nav iespjams atvrjpdias novietot aug, tdjdi tekst radot pdiu nekonsekventu lietojumu. Ttad, ja iestdes praks ir tda vienoans vai ja tulkotjiem un redaktoriem/korektoriem ir prasba lietot atvrjpdias aug, k tas ar druktos un iespiestos tekstos visbiek ierasts, tad var rkoties di MS Word programm zem izvlnes Tools jatrod AutoCorect, tad Auto Format As You Type un jnoem ekstis no funkcijas Straight quotes with Smart quotes. Pdias tad izskatsies mazliet citdi (taisnas, nevis ieapaas), tau ts vienmr bs aug, jo Word vairs neems vr to, kdi ir teksta valodas vai tastatras uzstdjumi. Divpunkte un daudzpunkte Lietios tekstos lietojama galvenokrt divpunkte. To lieto, lai pardtu vrdu, teikuma dau vai teikumu izlaidumu cittos; divpunkti liek kvadrtiekavs, proti, [..] tad, ja t norda, ka ir izlaists vesels teikums vai lielks teksta fragments. Savukrt daudzpunkte nav raksturga lietiiem tekstiem, jo tai ir stilistiska
68
nozme, proti, t norda uz domas nepabeigtbu vai iespjamu ts turpinjumu, domas aprvumu, saviojumu u. tml. Slpsvtra Slpsvtru visbiek lieto: adreses pierakst (Brvbas iel 33/35); starp blakus raksttiem gadu skaitiem laika posma apzmjum (2005./2006. nanu gads); kodos, ifros, numercij (vstule Nr. 15/232; Lmums 89/190/EEK); daos sasinjumos (a/s (akciju sabiedrba), v/u (valsts uzmums)); daskaitu rakstb (1/5); procentu zm un mrvienbu apzmjumos (15 %; m/sek; km/h); slpsvtru var lietot ar saiku un un vai savienoanai koncentrt izteiksm; ar to norda, ka ir pieaujama gan divu nosacjumu vienlaicga pastvana (viens un otrs), gan viena mint nosacjuma pietiekamba (viens vai otrs). Jsecina, ka uzmumi ir prkpui EEK lguma 85. pantu, aj lmum nordtajos laika posmos iesaistdamies nolgum un/vai saskaot darbb, kas skusies aptuveni 1980. gada august. Iekavas, pusiekavas, kvadrtiekavas Ar apaajm iekavm no prj teksta parasti norobeo iespraustus papildinjumus un paskaidrojumus. Pusiekavu lieto aiz cipariem vai burtiem secbas nordei, proti, 1).., 2)..; a).., b).. . Savukrt kvadrtiekavas izmanto, lai nosacti ieraksttu citt tekst iespraustus cittja paskaidrojumus, papildinjumus, labojumus, autora komentrus; ar divpunkti var likt kvadrtiekavs tad, ja aiz divpunktes citt tekst slpjas vesels teikums vai lielks teksta fragments. Tiesbu aktu tulkojumos kvadrtiekavs visbiek liek dadus pavrdus un personvrdus, ko slpina un saglab oriinl aiz latviski transkribt vrda tajos gadjumos, kad ir svargi zint preczu attiecg vrda oriinlrakstbu, piemram, Francis Filers [Franz Fischler]. Atstarpes Ir vairki gadjumi, kad vlams likt t saucamo saistto atstarpi, kas pankama, vienlaikus uz datora tastatras nospieot Shift, Ctrl un atstarpes taustiu. T ir izmantojama, piemram, dubultuzvrdos, gadu un datumu pierakstos, daos sasinjumos (u. c., u. tml., . g.), skaitliskos daudzumos, kas nordti procentos (10 %), jo tas auj ciparam vai nosaukuma daai palikt vien rind, nesadalot tekstu t, ka cipars
69
vai nosaukuma daa paliek vien rind, bet procentu zme vai nosaukuma otra daa tiek prnesta uz nkamo rindu.
7.2.4. Pieturzmes teikumos ar divdabja teicieniem, iespraudumiem, savrupinjumiem, paskaidrojoiem vrdiem

Divdabja teiciens no prj teikuma ir atdalms ar komatu (komatiem). Tas veidojas tad, ja divdabi, kas lietots par apstkli vai dubultlocekli, teikum paskaidro viens vai vairki no divdabja atkargi patstvgi vrdi vai palgteikums. Divdabja teicienu veido divdabji, kas beidzas ar -ot, -oties, -dams, -dama, -damies, -dams, -is, -ies, -usi, -usies, -ts, -ta. Divdabja teicienu neveido divdabji, kas beidzas ar -os, -oa, -ams, -ama, -ms, ma, -amies, -ams, -mies, -ms, -am, -m. Jatceras, ka divdabja teicien neietilpst teikuma virsloceki, ka to neievada ne saiki, ne citi saisttjvrdi, un ka divdabja teicienu neveido divdabis viens pats un ar divdabis ar noteikto galotni. Divdabja teicienu atdala ar komatiem, piemram, Padome, pamatojoties uz EK lguma 151. panta 3. punktu, piema noteikumus par to, k stenot Rcbas kodeks noteiktos principus. Savukrt divus divdabja teicienus, kurus saista un, vienu no otra ar komatu neatdala, piemram, Tiesa, uzklausjusi puses un izvrtjusi puu argumentus, piema lmumu. Iespraudumi ir sintaktiskas vienbas iesprausti vrdi, vrdu grupas vai teikumi, kas nav teikuma loceki un ar kuriem teksta autors galvenokrt norda savu attieksmi pret izsacto. No prj teksta tos visbiek atdala ar komatiem vai ar ar domuzmm (ja grib pai izcelt), turklt atdala no abm pusm viendi vai nu ar komatiem, vai ar domuzmm. Ar komatiem atdala dus iespraustus vrdus: cerams (man) liekas bez aubm domjams (man) iet par laimi saka pc manm domm protams ststa no vienas puses redzams k zinms manuprt no otras puses cik zinms pirmkrt starp citu k redzams otrkrt
70
Piemram: Cik zinms, uzmums nav ievrojis darbinieku tiesbas uz drobu un veselbas aizsardzbu. protokola stenoanu uztic Dienvidfrikas Republikas muitas iestdm, no vienas puses, un Eiropas Savienbas dalbvalstu muitas iestdm, no otras puses. Tiesnesim, manuprt, nebija taisnba, apgalvojot, ka apsdztais nav prkpis likumu. Tomr jatceras, ka tdus iespraudumus k, piemram, bez aubm, par laimi, starp citu, galu gal, ar komatiem atdala tikai tad, ja tie patiem lietoti iesprauduma nozm (Tiesnesim, bez aubm, bija taisnba.) Tau tad, ja di vrdi ir saistti ar saviem papildintjiem un iekaujas teikum k teikuma loceki, tad tie ar komatu nav jatdala (Kltesoie piekrita runtja teiktajam bez aubm ). Par iespraudumiem ir uzskatmi ar tdi pabas vrdi k lielkais, mazkais, vlkais, agrkais u. tml., tau ar komatiem tie ir atdalmi tikai tad, ja tie attiecas uz visu teikumu (Mazkais, informciju vajadzja nodot laikus.). Ja tie attiecas tikai uz kdu atseviu teikuma vrdu (visbiek uz skaita vrdu) un tdjdi to nozme un funkcija ir tuva apstka nozmei un funkcijai, tos ar komatiem neatdala (Puses varja iesniegt Tiesai savus apsvrumus vlkais ldz 1998. gada 10. augustam.). Paskaidrojoie vrdi vai vrdu savienojumi ir tie, kas papildus paskaidro kdu no teikuma locekiem. No paskaidrojoo vrdu grupas un prj teikuma ar komatiem atdala dus ievadtjvrdus: sk konkrtk piemram proti respektvi tas ir vrdu sakot citiem vrdiem preczk pareizk var sact var teikt
Piemram: Tpc nevartu bt nekdu aubu par lmjiestdes, proti, Eiropas Kopienu Komisijas, identitti un pilnvarm. Dai no mintajiem uzmumiem, konkrtk, Basf AG un Michelin NV, attiecgos dokumentus iesniedza Tiesai dienu vlk. Jatceras ar, ka paskaidrojamais vrds locjum vienmr ir jsaskao ar paskaidrojoo iespraudumu.
71
Ttad jraksta, piemram, nevis Noteikumi paredz dadus paskumus, piemram, projekta saskaoana, bvataujas saemana u.tml., bet gan Noteikumi paredz dadus paskumus, piemram, projekta saskaoanu, bvataujas saemanu u.tml. No paskaidrojoo vrdu grupas neatdala dus ievadtjvrdus: parasti t sauktais (saucamais) tostarp; to skait patiesb galvenokrt (it) sevii; (jo) sevii (it) pai; (jo) pai ar biek; retk mazk pat vairk vismaz visvairk
emot vr prbaudes rezulttus, var secint, ka daa strdnieku, jo pai raoanas da nodarbintie, ir bijui pakauti kaitgai darba videi. Mintie prasbas iesniedzji, tostarp Jumbo Shipping Company SA un Kahn Scheepvaart BV, apgalvoja, ka ir prkpti Lguma 85. panta noteikumi. NB Jatceras, ka nesavrupina: pulkstea laika apzmjumu aiz dienas/datuma (Pirmdien plkst. 12.00; 12. janvr plkst. 12.00; bet pirmdien, 12. janvr, plkst. 12.00); vietu un laiku (Lgums parakstts Brisel 1998. gada 6. jnij). Savukrt iestarpinjumi ir papildu informcija/piebildums (vrdi, vrdu grupas vai pat teikumi, kas izsaka kdu pazmi vai paskaidrojumu par teikum minto); no prj teikuma tos parasti atdala ar iekavm; Iestarpinjums iekavs parasti nav saskaots ar vrdu vai vrdiem, ko tas paskaidro vai preciz, piemram, Grozt protokola 23. punkt ( bijuais 20. punkts) ir nosauktas visas atbildgs iestdes. K Tiesa jau noteikusi iepriek mintaj spriedum (sk. sprieduma 12. punktu), da rcba ir uzskatma par Lguma noteikumu prkpumu. NB Nejauciet iespraudumus ar partikulm! Atirb no angu valodas latvieu valod ar komatiem neatdala partikulas laikam, laikam gan, droi vien, dieml, varbt, acmredzot, ttad, turklt, k ar apstka vrdus t, tdjdi, beidzot, tpc, td, ja vien tiem neseko palgteikums, kuru ievada saiklis.
72
8. TERMINOLOIJAS IZSTRDE TULKOANAS PROCES

8.1. Terminu izvles principi tulkojumos
Tulkojum izmantot terminoloija, ts lietojuma konsekvence un juridisk precizitte ir viens no btiskkiem tulkoanas kvalittes aspektiem. Izvloties latvieu atbilsmi svevalodas terminam, jem vr, ka starp valodm nepastv tieas atbilsmes, t. i., vienam terminam svevalod var atbilst viens vai vairki termini latvieu valod un ar otrdi. Tpat jem vr, ka terminus nevis tulko, bet atveido, proti, nav jcenas vrds vrd atdarint svevalodas terminu, bet ir jmekl tam jdzieniski atbilstgs atveidojums latvieu valod. Katr valod pastv sava jdzienu sistma un terminu atveides principi, kas var btiski atirties no latvieu valod izmantotajiem, tpc terminu burtisks tulkojums nav pieaujams. Piemram, buttery valve; nepareizi taurivrsts, (buttery taurenis, tauri; valve vrsts), pareizi drosevrsts; check valve; nepareizi prbaudes vrsts, (check prbaude; valve vrsts), pareizi pretvrsts. Tiesbu aktu tulkojumos terminoloijas lietojumam ir striktas prasbas. Viens no svargkajiem principiem ir terminoloijas konsekvence. Konsekvents terminu lietojums jievro ne tikai vien tulkojum, bet visos vienas nozares vai saisttu tiesbu aktu tulkojumos. Juzsver, ka lietojuma konsekvences princips nav attiecinms uz pareizrakstbas, satura vai noformjuma kdm. du kdu reproducana nav pieaujama. Tas pai jievro gadjumos, kad vienas un ts paas cilmes termina rakstba angliski un latviski ir atirga. Piemram, cholesterol ; nepareizi holesterols pareizi holesterns.
73
Jatceras ar tas, ka termina sinonmu lietoana rada satura neskaidrbu, jo sinonmi var maldgi signalizt par jauna jdziena pardanos. Lai nodrointu tiesbu aktu juridisku precizitti, nav pieaujama jdzienu patvaga paplainana, saaurinana vai skaidroana. Izvltais latvieu termins nedrkst bt nozmes zi plaks vai aurks par atveidojamo svevalodas terminu. Piemram, national laws; nepareizi dalbvalsts (valsts) likumi; atbilsme likumi ir nozmes zi aurka par angu termin laws ietverto jdzienu, kur ietilpina ne tikai likumus, bet ar citus valsts izdotus tiesbu aktus, piemram, Latvij Ministru kabineta noteikumus; pareizi dalbvalsts (valsts) tiesbu akti. Tulkojot Eiropas Savienbas tiesbu aktus un citus starptautiskos tiesbu aktus, jievro, ka tie lielkoties adresti vism lgumsldzjm pusm vai dalbvalstm un tpc tajos netiek akcentta kdas valsts specika. iemesla d nav pieaujama das specikas ietverana terminu latvieu atbilsms. Piemram, customs authority; lai gan Latvijas Republik muitas iestdes funkcijas veic Valsts iemumu dienesta Galven muitas prvalde, tomr nav pieaujama termina atveidojuma pielgoana Latvijas apstkiem, tpc latvieu tulkojum jizmanto visprgs termins muitas iestde, nevis termins Galven muitas prvalde; competent authority; neatkargi no konteksta jizvlas nevis Latvijas apstkiem atbilstos atveidojums, proti, iestde, kas ir attiecg kompetent iestde konkrtaj jom Latvijas Republik (piemram, Prtikas un veterinrais dienests vai Valsts sanitr inspekcija), bet jizmanto visprgs termins kompetent iestde. Tpat jem vr, ka ir tdi termini, kas apzm jdzienus, kuri pastv un ir lietojami tikai Eiropas Savienbas tiesbu sistm. Tos nedrkst lietot attiecb uz dalbvalstm. Piemram, regulations of the Member States; nepareizi dalbvalstu regulas; termins regula latvieu valod lietojams tikai attiecb uz Eiropas Savienbas izdotajiem tiesbu aktiem;
74
pareizi dalbvalstu noteikumi. Lai terminu lietojums neradtu satura prpratumu, ir pieaujamas kontekstulas terminu varicijas, proti, vrdkopterminu konstrukcijas pielgoana konkrtam teikumam. Piemram, kopg bannu tirgus organizcija; teikum Nesen pieemti noteikumi, kas attiecas uz kopgo bannu tirgus organizciju rodas ietam vrdkopa kopgie banni, tpc aj gadjum termins jprveido t, lai teikums btu pilngi neprprotams Nesen pieemti noteikumi, kas attiecas uz bannu tirgus kopgo organizciju.
8.2. Terminu identicana un atveide tulkojum

Lai svevalodas terminu vartu korekti un preczi atveidot latvieu valod, ir preczi jatklj t jdzieniskais saturs, t. i., jnosaka nozme. Nozmes identican vispirms izmanto termina kontekstu (teksta dau, kas atrodas pirms un/vai pc termina), kas atrodams tulkojam dokument. Ja tulkojam dokument atrodamais konteksts nav pietiekami informatvs (t. i., taj nav nodergas informcijas), ir lietdergi izmantot citus ldzgus vai saisttus dokumentus k papildu konteksta avotus (emot vr iespjams atirbas). Nozmes identican paldz nozaru terminu vrdncs, specilaj literatr, tiesbu aktos atrodamie termina skaidrojumi, tikai jem vr, ka konkrtajos avotos terminam var bt plaks vai aurks skaidrojums, kas var nesakrist ar tulkojam dokument lietoto nozmi. Tpat svargs avots nozmes identican ir vizul informcija (piemram, fotogrjas, shmas, graki u. c.), kas var paldzt atklt svevalodas termina nozmi, k ar izvairties no prpratumiem (jau zinmu lietu vai pardbu nosaucot jaun vrd u. tml.). Tad, kad ir atklts svevalodas termina jdzieniskais saturs, jizvlas termina latviskais atveidojums, kas preczi atbilst svevalodas terminam, nepaplainot un nesaaurinot t nozmi.
8.3. Terminu avoti, to izvles hierarhija

Tiesbu aktu tulkojumos ir jem vr juridisks konsekvences princips, t. i., saisttos tiesbu aktos un vienas nozares tiesbu aktos lietotai terminoloijai ir jbt vienotai. Sevii svargi ir nodroint vienotu terminoloijas lietojumu saisttu dokumentu, t. i., pamatdokumenta un t grozjumu, papildinjumu vai citu no pamatdokumenta atvasintu tiesbu aktu tulkojumos. Piemram, regulas grozjuma tulkojum ir jlieto t pati terminoloija, kas lietota regulas (pamatdokumenta) tulkojum. Terminoloijai
75
ir jbt vienotai visos pamatdokumenta grozjumos. oti svarga ir terminu lietojuma vienotba vienas nozares tiesbu aktu tulkojumos. Eiropas Savienbas tiesbu aktu tulkojumos jem vr ES tiesbu aktu hierarhija: primrie tiesbu akti (dibinanas, pievienoans lgumi); sekundrie tiesbu akti (direktvas, regulas u. c.). Tiesbu aktu hierarhija nosaka terminu izvli, proti, priekroka dodama tm terminu atbilsmm, kas lietotas primrajos tiesbu aktos. Izmums ir tad, ja primrajos tiesbu aktos lietot atbilsme ir kdaina un vairs netiek lietota ES tiesbu aktu tulkojumos. Tpat jem vr primraj akt atrodamais termina konteksts, kas var atirties no tulkojam dokumenta konteksta, k ar nozmes paplainjums vai saaurinjums. Piemram, ja termins primraj akt ir lietots visplakaj nozm, bet tulkojam dokument t nozme ir aurka, ir pieaujama tdas latvieu atbilsmes izvle, kas nesakrt ar primraj tiesbu akt lietoto. Par terminoloijas avotu ir izmantojami ar citi Latvijas Republikai saistoi tiesbu akti, piemram, konvencijas un starptautiskie lgumi. Tikai jievro, ka tajos lietot terminoloija var nesakrist ar Eiropas Savienbas tiesbu aktos lietoto. Latvijas Republikas tiesbu aktos (galvenokrt likumos un Ministru kabineta noteikumos) lietot terminoloija ir izmantojama Eiropas Savienbas tiesbu aktu tulkojumos, tikai rpgi izvrtjot tulkojam dokument lietot termina jdzienisko atbilstbu Latvijas Republikas tiesbu akt lietotajam, k ar emot vr pastvos atirbas Latvijas Republikas un Eiropas Savienbas tiesbu sistm. Jievro, ka atsevii jdzieni ES tiesbu aktos tiek lietoti ar aurku, plaku vai citdu nozmi, nek tas ir pieemts Latvijas Republikas tiesbu aktos. Izmantojot citus terminoloijas avotus, jem vr to atbilstba tulkojam dokumenta statusam, veidam un btbai. Specilaj literatr, vrdncs un citos dokumentos lietot terminoloija var btiski atirties no ts, kas pieemta Eiropas Savienbas tiesbu aktu tulkojumos.
8.4. Jaunu terminu izstrdes principi

T k starptautiskie tiesbu akti (jo pai Eiropas Savienbas tiesbu akti) reglament visai daudzas tiesbu jomas un tautsaimniecbas nozares, tiei ar tiesbu aktu tulkojumiem latvieu valod ienk nozaru terminu sistmai jauni, ldz im nepazstami jdzieni, kuriem nav atrodamas atbilsmes latvieu valod vai ar nav nostabilizjies neviens pieemams atveidojums (tas ir, pastv terminu parallformas). Lai gan atsevis Eiropas Savienbas tiesbu aktu joms, piemram, avicijas, transporta, nanu jom joprojm ienk visai daudz jaunu jdzienu, pdjos gados ldz im nezinmu jdzienu pardans tiesbu aktu tulkojumos ir kuvusi retka, daudz biek grtbas sagd izvle starp dadm praks lietotm terminu parallformm. Tulkojot tiesbu aktus, jaunu terminu darinana pieaujama tikai tad, ja spk
76
esoajos tiesbu aktos vai tiesbu aktu tulkojumos nav atrodams neviens jdzieniski atbilstgs termins, k ar tad, ja ds termins nav identicts nevien cit terminoloijas avot (vrdncs, zintniskaj literatr, dads cits publikcijs un datubzs). Tpat jauna termina darinana pieaujama tad, ja atbilsme latvieu valod ir atrodama, tau t ir kdaina, neatbilst valodas prasbm, ir identicta ne visai uzticam terminoloijas avot un nav atrodama neviena cita pietiekami uzticama termina atbilsme. Jievro, ka jaunu terminu izstrde prasa visai dziu izpratni un strukturtas zinanas par nozares terminu sistmu un terminu darinanas modeiem, tpc t pilnvrtgi iespjama tikai sadarbb ar kompetentiem terminoloijas specilistiem un nozares ekspertiem, un ja iespjams, jldz pieredzjuu terminologu atbalsts. Izstrdjot jaunus terminus, jem vr, ka ikvienai valodai ir savi terminu atveides principi, kurus tiei premt nav ieteicams. Tpat jievro, ka ikvien nozar ir sava vsturiski izveidojusies terminu sistma un tradcijas, kas dads nozars var btiski atirties pat nozmes zi tuvu jdzienu atveid. Jaunajam terminam ir pilngi jiekaujas pastvoaj nozares terminu sistm, k ar jatbilst konkrts nozares terminu atveides tradcijm un latvieu valodas prasbm. Ir svargi emt vr to, ka nozares terminu sistma ir stabila un nav atkarga no izmantots tulkojuma valodas. Nav pieaujams, ka, tulkojot tiesbu aktus vai izstrdjot terminus no dadm valodm, viens un tas pats jdziens latvieu valod tiek atveidots ar atirgu terminu. Tas var radt terminu sinonmu lietojumu tiesbu aktu tulkojumos, k ar ievazt nozares terminu sistm terminus bez rela jdzieniska seguma. Piemram, inward processing; s muitas procedras nosaukums latvieu valod tiek atveidots k ieveana prstrdei, lai gan, tiei tulkojot no angu valodas, inward processing btu jatveido k iekj/iekzemes prstrde, tulkojot no vcu valodas, aktive Veredelung - aktv prstrde. Jem vr, ka svevalodu termini atspoguo m valodm raksturgs muitas terminu atveides tradcijas, savukrt latvieu ekvivalents veidots atbilstoi latvieu muitas terminoloijas atveides tradcijm. T k angu inward processing un vcu aktive Veredelung apzm vienu un to pau jdzienu, neatkargi no izmantots valodas latviski is termins jatveido viendi ieveana prstrdei. Veidojot jaunus terminus, jem vr vl kds btisks aspekts termini ne tikai nosauc kdu pardbu vai priekmetu, tie ir ar teksta komponenti. Tpc viens no jauna termina derguma aspektiem ir ar t funkcionalitte, proti, t sums, labskaa un lietoanas rtums. Visa teksta labskaa un uztveramba kopum biei vien atkarga no t, k jaunais termins iekaujas teikum, k to iespjams sasaistt ar citiem teikuma locekiem. iemesla d vrdkopterminu atkargaj komponent lietvrds parasti ir
77
enitv (mazumtirdzniecbas cena, vja enerators, sulu spiede u.tml.). Ja vrdkoptermina lietvrds ir kd cit locjum vai kop ar prievrdu, tad teikum di termini gandrz vienmr rada gramatiski kmgu konstrukciju. Piemram, izstrdjumi no miltiem (Ieviestas jaunas tehnoloijas izstrdjumu no miltiem raoanai ) pareizi miltu izstrdjumi ( Ieviestas jaunas tehnoloijas miltu izstrdjumu raoanai).
8.5. Terminu datubzes

Elektronisku terminu datubzu izmantoana ievrojami atvieglo tiesbu aktu tulkoanas procesu, nodroinot terminu vienotu un viendu lietojumu tulkojumos. Tulkojot Eiropas Savienbas tiesbu aktus, priekroka dodama tm terminu datubzm, kurs apkopota pietiekami vispusga un aktula informcija Eiropas Savienbas primrajos un sekundrajos tiesbu aktos lietot terminoloija, termini, kas lietoti Latvijas Republikas tiesbu aktos un Latvijas Republikai saistoajos tiesbu aktos, nozares ekspertu darba grups saskaot Eiropas Savienbas terminoloija u.tml. Izmantojot elektronisks terminu datubzes, jpievr uzmanba terminu avotam, kontekstam, skaidrojumam, k ar jprbauda terminu aktualitte. Juzsver, ka neviena datubze nevar automtiski atrisint kdu terminoloisku problmu datubze var tikai sniegt pietiekami daudz informcijas, lai ts lietotjs vartu pieemt izsvrtu un pamatotu lmumu. Viens no pilngkajiem latvieu terminoloijas avotiem ir Tulkoanas un terminoloijas centra interneta terminu datubze www.ttc.lv. Nodergs terminoloijas avots ir elektronisks pilna teksta datubzes, kurs pieejami tiesbu akti latvieu valod, k ar Latvijas Republikas tiesbu aktu tulkojumi cits valods. Eiropas Savienbas tiesbu aktu ocils latvieu versijas atrodamas Eur-lex elektroniskaj datubz www.europa.eu.int/eur-lex/. Eiropas Kopienu Tiesas vsturisko spriedumu tulkojumi latvieu valod pieejami Tulkoanas un terminoloijas centra mjaslap www.ttc.lv, jaunkie spriedumi Eiropas Kopienu Tiesas datubz www. curia.europa.eu/. Latvijas Republikas tiesbu akti un starptautisko konvenciju ocils latvieu versijas atrodamas Latvijas Vstnea elektroniskaj versij www.vestnesis. lv, Latvijas Republikas tiesbu aktu tulkojumi angu valod pieejami Tulkoanas un terminoloijas centra mjaslap www.ttc.lv. Izmantojot elektronisks pilna teksta datubzes, jem vr informcijas autentiskums, dokumenta statuss un ticamba. Priekroka dodama dokumentu ocilajm versijm, k ar ocilajiem tulkojumiem. Izmantojot citus tiesbu aktu avotus, jprliecins, vai tajos atrodamie tiesbu akti neatiras no to ocilajm versijm.
78
8.6. Latvieu terminoloijas izstrdes un saskaoanas sistma

Latvieu valod ocilaj dokumentcij lietojama vienota terminoloija. Terminoloijas lietojums nedrkst atirties Latvijas Republikas tiesbu aktos, Eiropas Savienbas tiesbu aktu un citu starptautisku tiesbu aktu latvieu valodas versijs, ja vien m atirbm nav objektva pamatojuma (piemram, atirbas LR un ES tiesbu sistm, atirbas starp jdzieniem, lietojuma jomu, kontekstu u. c.). Kop 1997. gada, kad Latvij sks Eiropas Savienbas tiesbu aktu tulkoanas process, par svargu terminoloijas avotu kuva tiesbu aktu tulkojumi, un praktiskaj terminu izstrdes proces bez nozares specilistiem arvien vairk tika iesaistti tiesbu aktu tulkotji. Pc Latvijas pievienoans Eiropas Savienbai latvieu terminu izstrdes proces piedals ar Eiropas Savienbas iestu tulkoanas dienestu rakstiskie un mutiskie tulkotji un juristi lingvisti. Tiei ie specilisti pirmie sastopas ar jauniem ES tiesbu aktos lietotiem jdzieniem, un viu kompetenc ir rast m jaunajm relijm atbilstous terminus latvieu valod. oti btisks procesa aspekts ir saiknes uzturana ar kompetentajm Latvijas iestdm un nozaru specilistiem, gan sadarbojoties tiesbu aktu izstrdes darba grups, gan ldzot konsultatvu paldzbu. Savukrt Latvijas valsts prvaldes iestdes ir atbildgas par to kompetenc esou tiesbu aktu latvieu tulkojumu kvalittes kontroli, laikus sniedzot ieteikumus un valodas un terminoloijas labojumus tiesbu aktu projektos, k ar identicjot kdas jau publictos tiesbu aktos. Jaunu terminu izstrdei un terminoloijas sakrtoanai parasti ir lietdergi veidot nozaru terminoloijas darba grupas, kurs tiek iesaistti nozares specilisti, kvalicti terminologi un valodnieki. Gadjumos, kad jauni termini ir vajadzgi lietoanai tiesbu aktos vai tiesbu aktu tulkojumos, lmumu pieeman noteikti jiesaista kompetenti Latvijas Republikas valsts prvaldes iestu un Eiropas Savienbas iestu specilisti. Saska ar Ministru kabineta 2006. gada 18. jlija noteikumiem Nr. 590 Tulkoanas un terminoloijas centrs Latvij koordin konsultciju snieganu terminoloijas jom Eiropas Savienbas latvieu tulkoanas dienestiem pc to pieprasjuma, k ar apkopo prieklikumus un veido ekspertu darba grupas strdgu jautjumu iziranai.
79
9. EIROPAS SAVIENBAS TIESBU AKTI

Eiropas Savienbas tiesbu aktu sagatavoan (sniedzot prieklikumus, izstrdjot tos) piedals visas Eiropas Savienbas iestdes. Tiesbu aktiem ir dads juridiskais spks, bet tiem ir standartuzbve, un tajos ir lietota vienota terminoloija, kas atvieglo to uztveri un interpretciju. Svargkie ES tiesbu akti ir regulas, direktvas, lmumi, ieteikumi un atzinumi. Regulation regula ie tiesbu akti uzliek saistbas kopum un ir tiei jpiemro viss dalbvalsts. Regulas izdod Padome vai Padome kop ar Eiropas Parlamentu, Komisija, k ar Eiropas Centrl banka. Directive direktva Direktvas uzliek saistbas dalbvalstm attiecb uz mriem, kas jsasniedz, tau valstu varasiestdm ir tiesbas pam izvlties ldzekus o mru sasnieganai. Direktvas izdod Padome vai Padome kop ar Eiropas Parlamentu, k ar Komisija. Direktvas var bt visprgas un noteikt kdas jomas pamatuzdevumus, un ts var bt konkrtkas un skk reglamentt kdu pau jautjumu. Decision lmums Lmumi uzliek saistbas tiem, kam tie adresti. Lmumi var bt adresti vism dalbvalstm, kdai atseviai dalbvalstij, ar uzmumiem vai privtpersonm. Ar lmumus izdod Padome vai Padome kop ar Eiropas Parlamentu, Komisija, k ar Eiropas Centrl banka. Recommendation ieteikums Opinion atzinums Ieteikumi un atzinumi neuzliek saistbas. Citi tiesbu akti un ocili dokumenti Action programme rcbas programma Agreement nolgums / lgums Combined Nomenclature (CN) Kombint nomenklatra (KN) KN daas: ~section iedaa ~chapter nodaa ~heading pozcija ~subheading apakpozcija Common position kopja nostja
80
Communication paziojums Conclusion secinjums Convention konvencija Declaration deklarcija General programme visprga programma Green paper Za grmata Joint action kopga rcba Joint position vienota nostja Priority programme prioritra programma Report ziojums Resolution rezolcija White paper Balt grmata
9.1.Tiesbu aktu uzbve

Neatkargi no tiesbu aktu temata un juridisks formas tiem ir standarta uzbve. Parasti tiesbu aktiem ir nosaukums, preambula, pamatdaa, datjums un paraksts. Tiesbu aktiem var bt ar pielikumi ar skkm tehniskm nordm, tabulm, graskiem attliem u. tml. Ikvienam Eiropas Savienbas tiesbu aktam ir savs reistrcijas (Celex datubzes) numurs un ir pievienota bibiliogrsk atsauce, kas lielkoties ir Eiropas Savienbas Ocilais Vstnesis (Ocial Journal of the European Union). Iekavs norda ar t tiesbu akta numuru un publikciju, ar kuru veic grozjumu(s), tpat galven tiesbu akta un taj veikto grozjumu pieejamos konsolidtos variantus, piemram, 31977L0311 Council Directive 77/311/EEC of 29 March 1977 on the approximation of the laws of the Member States relating to the driver-perceived noise level of wheeled agricultural or forestry tractors (Ocial Journal L 105 , 28/04/1977 P. 0001 - 0009) Amended by 31982L0890 Replacement Article 1.2 from 21/12/1982 Consolidated text 01977L0311-19821221 Incorporated by 21994A0103(52) Implemented by 31996D0627 Implementation Article 2 Amended by 31997L0054 Amendment Article 1.2 from 30/10/1997 Consolidated text 01977L0311-19971030
Dokumenta Celex numurs ir ciparu un burtu kombincija, kur katra cipara un

81
burta atraans vietai ir konkrta nozme. Parasti dokumenta numurs sastv no desmit rakstu zmm (teortiski to var bt 18), piemram: 3 1977 R 0311 3 1977 R 0311 Documentary sector of the system Year of adoption or publication of act Legal form Serial or other identifying number of legal act (sector 3 secondary legislation) (1977) (R regulation) (Regulation No 0311 of the year in question)
Pirmais cipars (3 aj piemr) norda sektoru sistm, saska ar kuru is tiesbu akts klasicts. aj piemr mintais tiesbu akts ir daa no Eiropas Savienbas sekundrajiem tiesbu aktiem (3. sektors). Burts, kas vienmr atrodas sestaj pozcij (R aj piemr) norda tiesbu akta juridisko formu (piemram, R regula, D lmums, L direktva u. c.). Katram dokumentam ir ar publicanas atsauce. Galvenais periodiskais izdevums, kur public ES tiesbu aktus, ir Eiropas Savienbas Ocilais Vstnesis, sasinti Ocilais Vstnesis, OV (Ocial Journal of the European Union, Ocial Journal, OJ) Ldz 2003. gada 1. februrim t nosaukums bija Eiropas Kopienu Ocilais Vstnesis Ocial Journal of the European Communities. Aiz tiesbu akta nosaukuma ir nordts, kad tas publicts aj izdevum, piemram, OJ L 105, 28.4.1977 p. 1 OJ L 105 28.4.1977 p. 1 Ocial Journal of the European Union L series, No 105 date of publication OJ page (page on which the text of the act begins)
82
Atsauci veido izdevuma srija, numurs, publicanas datums un lappuse Eiropas Savienbas Ocilaj Vstnes, kur skas tiesbu akta teksts. Ciparu22 un burtu kodi tulkojot netiek mainti (skk par kodiem sk. III pielikum). Nosaukums Tiesbu akta nosaukum ir vairki elementi iestde, kas attiecgo dokumentu piemusi, dokumenta forma, pieemanas datums, tiesbu akta numurs un temats. Nosaukuma tulkojum nosaukuma elementu secba mains atbilstoi latvieu valodas teikumu uzbvei iestde, datums, dokumenta forma, numurs un temats. Piemram: en: Council Directive 75/117/EEC of 10 February 1975 on the approximation of the laws of the Member States
lv: Padomes 1975. gada 10. februra Direktva 75/117/EEK par dalbvalstu tiesbu aktu tuvinanu Eiropas Savienbas tiesbu aktu nosaukumi parasti ir gari, un latviski tie biei vien jveido pat ar vairkiem palgteikumiem un divdabja teicieniem. Piemram: en: Commission Regulation (EEC) No 2080/91 of 16 July 1991 replacing the codes established on the bases of the Common Customs Tari Nomenclature in force on 31 december 1987 with those established on the bases of the combined nomenclature in certain Regulations concerning the classication of goods lv: Komisijas 1991. gada 16. jlija Regula (EEK) Nr. 2080/91, kas kodus, kuri noteikti, pamatojoties uz 1987. gada 31. decembr spk esoo Kopjo muitas tarifu nomenklatru, aiztj ar tiem, kas noteikti, pamatojoties uz kombinto nomenklatru atsevis reguls par preu klasikciju
22
Dokumentu atsauces numur lietotie ciparu kodi, ko izmanto CELEX dokumentcij 1 Lgums par Eiropas Savienbu, Eiropas Kopienu dibinanas lgumi un lgumi, kas groza vai papildina tos. 2 Eiropas Kopienu (vai dalbvalstu) rjie sakari. 3 Sekundrie tiesbu akti. 4 Papildu tiesbu akti (dalbvalstu prstvju lmumi, tiekoties Padom, starp dalbvalstm noslgts konvencijas saska ar Lguma noteikumiem utt.). 0 Konsolidtie dokumenti. 1. sektora tiesbu akti nav iekauti direktorij. Tomr reizm grozjumu nords (dokumenti Nr. 11972B, 11979H, 11985I, 11994N vai 12003T) atsaucas uz Dnijas, rijas un Apvienots Karalistes pievienoans lgumu 1972. gad, Grieijas 1979. gad, Spnijas un Portugles 1985. gad, Austrijas, Somijas un Zviedrijas 1994. gad vai ehijas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungrijas, Maltas, Polijas, Slovnijas un Slovakijas 2003. gad.
83
Tiesbu aktu numurus dadas formas dokumentiem veido atirgi, un s atirbas jsaglab ar tulkojum. Visiem dokumentiem, izemot regulas, numura sastvdaa ir ar burti akronms, kas norda attiecgo Kopienu vai Kopienas iestdi, kas dokumentu piemusi. Biek sastopamie akronmi ir di: EEC (European Economic Community) izmantots tiesbu aktos, kas pieemti ldz 1993. gada 31. oktobrim, latviski to atveido ar EEK (Eiropas Ekonomikas kopiena), un EC (European Community) izmantots tiesbu aktos, kas pieemti pc 1993. gada 1. novembra, latviski to atveido ar EK (Eiropas Kopiena). Piemram: Directive 97/71/EC Direktva 97/71/EK Citds ir regulu numercijas princips akronms, kas norda attiecgo Kopienu, nav dokumenta numura sastvdaa. Tulkojum s nordes vietu nemaina. Piemram: en: Council Regulation (EC) No 1836/06 of 15 September 2006 lv: Padomes 2006. gada 15. septembra Regula (EK) Nr. 1836/06 Saldzinjumam Latvijas Republikas tiesbu aktu nosaukumi parasti ir ski. Saska ar jaunkajiem ieteikumiem LR aktu nosaukumus vlams veidot t, lai tie neprsniegtu piecus - septius vrdus23 . LR likumu nosaukum nav nekdu citu elementu, k vien attiecg likuma temata (jeb satura) raksturojums. Savukrt MK noteikumu nosaukumus var papildint ar iestdes nosaukumu, datumu un numuru, piemram, Ministru kabineta 1999. gada 9. marta noteikumi Nr.105 Noteikumi par pagaidu paskumiem muitas vrtbas noteikanai Lietuvas Republikas izcelsmes lauksaimniecbas precm.
23
Krmia, V., Skujia, V. Normatvo aktu izstrdes rokasgrmata. Rga : Valsts kanceleja, 2002. 116 lpp. Tulkoanas un terminoloijas centrs
84
Preambul jeb Eiropas Savienbas tiesbu akta ievadda ir izklstts attiecg dokumenta pieemanas juridiskais pamatojums un mris; preambula skas ar atsaucm (citations) uz pamatlgumiem un to konkrtiem pantiem (atsauces ievada frze having regard), kam seko apsvrumi (recitals), kuros sniegts stvoka raksturojums attiecgaj jom (apsvrumus ievada vrds whereas). Dada perioda dokumentos ir dads preambulas graskais veidojums un pieturzmju lietojums, tau tulkojuma interpunkcija jveido saska ar latvieu valodas likumbm, proti, nav tiei jatveido angu valodas interpunkcija. Piemram, ja apsvrumu da ir vairk par vienu apsvrumu, tad neatkargi no oriinl lietots pieturzmes tos citu no cita atdala ar semikolu. Preambulas mdz bt oti garas, un tdos gadjumos apsvrumi biei vien ir numurti. Tomr tad, ja oriinl das numercijas nav, tulkojum to patvagi ieviest nedrkst. Saldzinjumam Latvijas Republikas tiesbu aktos preambulas nav. LR likumu teksta augj labaj (laikrakst Latvijas Vstnesis) vai kreisaj (www. vestnesis.lv) pus ir standarta atsauce uz pieemanas procedru: Saeima ir piemusi un Valsts prezidents izsludina du likumu. MK noteikumu skumda ir sa norde par to, uz kura likuma (vai likumu) kura panta (vai pantu) pamata attiecgie noteikumi izdoti. Tiesbu aktu pamatdaa ir sakrtota pantos; pdjos pantos parasti ir norde par spk stanos, kas saistta ar tiesbu akta publikciju Eiropas Savienbas Ocilaj Vstnes (tiesbu akts var stties spk vai nu dien, kad to public mintaj izdevum, vai nkamaj dien, vai kd cit konkrti nordt laik). Tpat dokumenta beigu da parasti ir nordts t adrests. Garkiem dokumentiem, piemram, lgumiem, pamatdaa ir krtota ne tikai pantos, bet ar lielks vienbs: title sadaa subtitle apaksadaa part daa chapter nodaa section iedaa subsection apakiedaa
85
Panti var bt dalti vl skks vienbs punktos, apakpunktos u. c. paragraph punkts, piemram, paragraph 2 of this Article panta 2. punkts; tau jatceras, ka t tulko tikai ar ciparu apzmtu vienbu ja tekst ir atsauce uz vienbu, kas apzmta ar krtas skaita vrdu, tad tulkojum to sauc par dau piemram, second paragraph of this Article panta otr daa; subparagraph apakpunkts; kop ar krtas skaita vrdu daa, piemram, the second subparagraph of paragraph 2 2. punkta otr daa; indent ievilkums littera [apak]punkta daa Atsauces uz pantu dam Eiropas Savienbas tiesbu aktos parasti ir sasint form. Ja ts attiecas uz tiesbu akta pamatdau, nevis pielikumu, tulkojum visi elementi jnosauc vrd: Article 2 2. pants; Article 2a 2.a pants; Article 2 (1) 2. panta 1. punkts; Article 2 (1) (a) 2. panta 1. punkta a) apakpunkts; Article 2 (1) (a) (ii) 2. panta 1. punkta a) apakpunkta ii) daa; Article 2 (2) and (3) 2. panta 2. un 3. punkts; Articles 2 to 5 no 2. ldz 5. pantam/ 2. 5. pants; the second subparagraph of Article 5 (2) 5. panta 2. punkta otr daa; the rst and second indents of the rst subparagraph of Article 5 5. panta pirms daas pirmais un otrais ievilkums. s nordes mdz bt oti saretas, tpc tad, ja ir aubas par atsauces pareizbu, par to jprliecins taj dokument, uz kuru ir konkrt atsauce. Ja nordes attiecas uz pielikumiem, tad jcenas noskaidrot, kas ar konkrto numerciju domts, bet ja tas nav iespjams, tulkojot jnosauc vrd tikai tie elementi, kas ir nosaukti ar oriinltekst. Piemram, part C.I.2 of Annex III III pielikuma C I. 2. daa Nosaucot numurtu teksta vienbu, teikums nedrkst skties ar skaitli, jo td gadjum var rasties prpratums, piemram, 1. Articles 2 and 3 shall be amended as follows 1. 2. un 3. pantu groza di.. . No t var izvairties, teikumu skot ar attiecgo nomenklatras vrdu, piemram, 1. s regulas [direktvas, lmuma u.tml.] 2. un 3. pantu groza di.. .
86
Saldzinjumam Latvijas Republikas likumu panti ir iedalti das, punktos un apakpunktos. Panta daas un punktus numur ar arbu cipariem, bet apakpunktu apzmanai izmanto burtus, piemram, (2) Vieglajiem automobiiem nodokli aprina pc dm likmm: 1) par automobia vecumu: a) ldz 10 gadiem.. , b) virs 10 gadiem.. . MK noteikumu tekstu iedala punktos, ko savukrt var dalt apakpunktos, bet ne vairk k etros lmeos, piemram, 1.2. 1.2.1. 1.2.1.1. 1.2.1.2. Eiropas Savienbas tiesbu akti beidzas ar vietas nordi, datjumu un attiecgs amatpersonas vrdu. Jatceras, ka aiz datuma un paraksta punktu neliek. Vieta un datums in gadjum uzskatmi par dokumenta rekviztiem, nevis saistta teksta dau, tpc starp tiem liek komatu, piemram, Brisel, 2003. gada 1. maij. Amatpersonas vrdu un uzvrdu transkrib latviski. T k biei vien nav nosakms, kdas valodas cilme ir attiecgajam uzvrdam, un ldz ar to t atveidoana latviski ir problemtiska, tad kvadrtiekavs atstj ar o vrdu oriinlrakstb. Saldzinjumam Latvijas Republikas likumos datjums ir dokumenta beigs, vietu norda nominatv, bet datumu lokatv, un stap tiem komatu neliek, piemram, Rga 2004. gada 1. maij. MK noteikumos datumu liek dokumenta skum, un gan vietu, gan datumu norda lokatv, piemram, Rg 2004. gada 1. maij. Tiesbu aktiem mdz bt ar dadi pielikumi, piemram, annex pielikums, appendix papildinjums, addendum papildpielikums. Pielikumi parasti numurti ar romieu cipariem, retk ar lielajiem skumburtiem.
87
Jatceras, ka td gadjum aiz romieu cipara vai attiecg burta punktu neliek, piemram, I pielikums, A papildinjums u. tml. Biei vien pielikumos mdz bt iestu, adreu u. c. uzskaitjums katras attiecgs dalbvalsts valod. Td gadjum is princips jievro ar latvieu tekst, proti, iestu nosaukumi un adreses nav jtulko, bet jatstj tajs valods, kurs tie rakstti, un jslpina.
9.2. Tiesbu aktu grozjumi

Biei vien spk esoos tiesbu aktus groza, papildinot tos ar jauniem noteikumiem, mainot numerciju vai formuljumus u. tml. Td gadjum groztajos dokumentos konkrts darbbas izsaka ar diem darbbas vrdiem: to amend grozt ~ the Treaty shall be amended in accordance with .. Lgumu groza saska ar.. ~ As amended by Article G.. di grozts ar G pantu .. ~ Article 3 shall be amended as follows.. 3. pantu groza di.. ~ Article 3 is hereby amended as follows .. Ar o 3. pants ir grozts di.. to add, to supplement pievienot, papildint ~ a following paragraph shall be added.. .. pievieno du punktu/dau ~ the following shall be added to Title I .. I sadau papildina ar.. ~ Annex I is supplemented by Appendix 3 I pielikumam pievieno 3. papildinjumu to insert iekaut ~ a new paragraph 3 shall be inserted as follows.. ..iekauj du jaunu 3. punktu ~ after paragraph 3 the following paragraph shall be inserted .. aiz 3. punkta iekauj du punktu .. ~ the following Article shall be inserted at the end of Title I.. I sadaas beigs iekauj du pantu.. ~ the following title shall be inserted in Part Three.. Treaj da iekauj du sadau.. to replace; to substitute aizstt ~ Title I shall be replaced by the following .. I sadau aizstj ar du [sadau].. ~ the following shall be substituted for Article 3.. 3. pantu aizstj ar du pantu..
88
to delete svtrot ~ In Article N, paragraph 2 shall be deleted N pant svtro 2. punktu to repeal atcelt ~ Article 3 shall be repealed 3. pantu atce ~ Article 3 shall be repealed and substituted with.. 3. pantu atce un aizstj ar.. Atsaucoties uz groztu tiesbu aktu, dokumentos parasti ir standartfrze [as] last amended, piemram, Council Directive 75/117/EEC of 10 February 1975 as last amended by Directive 78/231.. Padomes 1975. gada 10. februra Direktva 75/117/EEK, kur jaunkie grozjumi izdarti ar Direktvu 78/231..
9.3. Nordes uz tiesbu aktu publikcijm

Galvenais periodiskais izdevums, kur public Eiropas Savienbas tiesbu aktus, ir Ocial Journal of the European Union (Ocial Journal, OJ) Eiropas Savienbas Ocilais Vstnesis(Ocilais Vstnesis, OV). Ldz 2003. gada 1. februrim Ocial Journal of the European Communities Eiropas Kopienu Ocilais Vstnesis. Tulkojot jatceras, ka veckos tiesbu aktos bs tiei da atsauce un latviski t nav jprveido pc jaun parauga. Tas iznk katru darbdienu viss ocilajs Eiropas Savienbas valods. im izdevumam ir divas pamatsrijas L (Legislation) un C (Communication), k ar papildsrija S (Supplement), Pielikumu srija, rdtji un spk esoo aktu katalogs. L srij public ES tiesbu aktus un ocilos dokumentus, C srij ir paziojumi un cita informcija par Eiropas Savienbu. S srija iznk no otrdienas ldz sestdienai, un taj izsludina projektu konkursus un darba piedvjumus. Pielikumi iznk aptuveni reizi mnes, tajos public Parlamenta debates. Ja is izdevums mints kd tiesbu akt, t nosaukums jtulko latviski, ievrojot oriinl lietoto formu (pilns vai sasints nosaukums). T k kop 2004. gada 1.maija ar latviski izstrdtie ES tiesbu akti tiek publicti Eiropas Savienbas Ocil Vstnea latvieu izdevum, tad ar parinds atsauces uz o izdevumu jtulko: OJ L 56, 6.3.1996, p. 1. OV, L 56, 06. 03. 1996., 1. lpp.
89
OJ L 56, 6.3.1996, p.1. Regulation as last amended by Council Regulation (EC) N 461/2004 (OJ L 77, 13.3.2004, p.12) OV L 56, 6.3.1996., 1. lpp. Regul jaunkie grozjumi izdarti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 461/2004 (OV, L 77, 13. 03. 2004., 12. lpp.). 2004. gad pieemtaj Eiropas Konstitcijas lgum, kas stsies spk tikai tad, kad to bs raticjuas visas 25 dalbvalstis, ir paredzta jauna ES tiesbu aktu sistma. Mint lguma I-33. pants nosaka: stenojot Savienbas pilnvaras, iestdes saska ar III dau k juridiskus instrumentus izmanto eirolikumus, eiroietvarlikumus, eiroregulas, eirolmumus, ieteikumus un atzinumus. Visi ie juridiskie instrumenti tiek iedalti leislatvos un neleislatvos aktos. Pie pirmajiem pieder eirolikumi un eiroietvarlikumi, kas zinm mr atbilst pareizjm regulm un direktvm. Paredzts, ka eirolikumi bs visprji piemrojami leislatvi akti, kas uzliks saistbas kopum un bs tiei piemrojami viss dalbvalsts, bet eiroietvarlikumi bs tiesbu akti, kas tm dalbvalstm, kurm tie adresti, uzliks saistbas attiecb uz sasniedzamo rezulttu, bet t stenoanas veidu un pamienus aus noteikt o valstu iestdm. Savukrt eiroregulas, eirolmumi, ieteikumi un atzinumi ir neleislatvi akti. Eiroregula bs visprji piemrojams neleislatvs akts leislatvo aktu un konkrtu Konstitcijas noteikumu stenoanai. Eirolmumiem, ieteikumiem un atzinumiem faktiski bs tdi pai uzdevumi, kdus palaik steno ar pareizjiem lmumiem, ieteikumiem un atzinumiem.
90
10. EIROPAS KOPIENU TIESAS UN EIROPAS KOPIENU PIRMS INSTANCES TIESAS SPRIEDUMI
Juridiskos strdus Eiropas Savienb izir Eiropas Kopienu Tiesa un Eiropas Kopienu Pirms instances tiesa. Ts uzdevumi ir noteikti EEK lguma 136. pant: Tiesa nodroina tiesiskumu Lguma interpretan un piemroan. ES tiesbu normu interpretanas uzdevumu Eiropas Kopienu Tiesa visbiek veic, sniedzot prejudicilus nolmumus. Tas paredzts EEK lguma 150. pant: Tiesas kompetenc ir sniegt prejudicilus nolmumus par: a) Lguma interpretciju; b) Kopienas iestu tiesbu aktu spk esambu un interpretciju; c) ar Padomes lmumu dibintu struktru stattu interpretciju, izemot gadjumus, kad ie statti paredz ko citu. Eiropas Savienbas tiesu izdotajiem spriedumiem un citiem dokumentiem ir raksturgas iezmes valodas un juridisks izteiksmes zi. pai jpiemin o iestu izdoto dokumentu stils un terminoloija. Eiropas Kopienu Tiesas spriedumus vispirms izstrd franu valod, un ldz pat 1979. gadam tos izstrdja, ievrojot Francijas tiesu spriedumu tradcijas, proti, visu sprieduma tekstu veido k vienu teikumu ar daudziem palgteikumiem, ko ievada frze attendu que. du prasbu cits valods bija prk grti izpildt, un tpc Eiropas Kopienu Tiesa no das formas atteics. Tomr lielkai daai tiesneu franu valoda nav dzimt valoda, tpc, neemot vr to, ka iestdes iekien viiem tiek nodrointa ar valodu saistt paldzba, tas zinm mr ietekm valodas stilu. Juridisk zi svargi tas, ka atirb no prjiem ES tiesbu aktiem autentisks ir tikai tas tiesas sprieduma teksts, kas sagatavots attiecgs lietas tiesvedbas valod. Tas nozm, ka viengais autentiskais teksts, ja vien tas nav sagatavots franu valod, faktiski ir tulkojums. Eiropas Savienbas tiesu uzdevums ir nodroint pareizu ES tiesbu aktu interpretanu un piemroanu viss dalbvalsts. Risinot konkrtu jautjumu, kas radies kd no dalbvalstm, ES tiesm ir jrun td valod, t. i, tm ir jizmanto tdi termini, kas ir saprotami viss dalbvalsts, jo risinjumam, ko t piemro attiecgajam gadjumam, ir precedenta spks attiecb uz ldzgm problmm, kas var rasties cits dalbvalsts. Tpc ES tiesas neizmanto prk preczus dalbvalstu tiesbu sistmu jdzienus, ts drzk cenas atrast kopjus jdzienus, kam vieglk atrast ekvivalentus prjs ES ocilajs valods. ES tiesas rada ar jaunus terminus, jo pai, skaidrojot jeb interpretjot ES tiesbu aktus. Ar dos gadjumos ts cenas izmantot pc iespjas vienkrku formuljumu.
91
Viens no spilgtkajiem piemriem aj zi ir tds oti svargs, bet pavisam vienkri izteikts ES tiesbu jdziens k direct eect, eet direct, ko latviski atveido ar terminu tie iedarbba. Visbeidzot jpiebilst, ka Eiropas Kopienu Tiesas prejudicilie nolmumi ir vrtgs materils ar ES tiesbu aktu tulkotjiem, jo biei vien tikai ajos nolmumos var atrast atbildi uz jautjumu par to, ko nozm kd ES tiesbu akt izmantots ietami neskaidrs jdziens un k tas jtulko latviski, lai nemaintu, nepaplaintu vai nesaaurintu t nozmi.
10.1. Spriedumu uzbve

Spriedumiem, kas publicti ldz 1985. gadam, ir citda uzbve nek jaunkajiem. Lai vienkrotu spriedumu izmantoanu, visi vsturiskie spriedumi (neatkargi no to publicanas gada) jaunajm dalbvalstm jtulko formas zi viendi. Tpc atsevias vsturisko spriedumu daas netiek tulkotas Summary, Facts and Issues, Opinion of the Advocates General. Prjs sprieduma daas ir jtulko, un ts ir: Sprieduma ievaddaa jeb t.s. galva Taj ir dokumenta virsraksts un datums, t.s. atslgvrdi, lietas numurs vai apvienoto lietu numuri, puu vrdi vai nosaukumi, lietas btba, tiesas sastvs, procesul informcija, atsevios gadjumos satura rdtjs; Sprieduma pamatdaa Lai gan sprieduma pamatdaai nav noteiktas nemaingas struktras, tomr taj tiek ievrota zinma loika, kas jievro ar tulkojum. T, piemram, izskatot lietu par vienu vai vairkiem prejudicila nolmuma saemanai iesniegtiem jautjumiem, Tiesa parasti cit valsts tiesas uzdoto jautjumu un, ciktl iespjams, saglab jautjuma formuljumu. ai patnbai jpievr uzmanba un atbildi drkst formult citdi tikai tad, ja t darts ar sprieduma franu valodas tekst. Liets, kurs tiesvedb piedals taj iesaistts puses, Tiesa parasti izklsta puu prasbu pamatus (pamatojumus) (en: plea, submission; fr: moyens, griefs,) un argumentus (en: argument, submission; fr: argument), uz kuriem puses balsta savu prasbu pamatus. Jem vr, ka angu valod termins submission netiek izmantots pietiekami konsekventi, tpc, lai noteiktu, vai tas apzm prasbas pamatu vai argumentu, ar ko tas pamatots, jveic sprieduma pamatdaas loisks uzbves analze. izklsta forma ietekm sprieduma pamatdaas uzbvi vl vien svarg aspekt franu valod puu prasbu pamati un atbilstoie argumenti tiek
92
izklstti izteiksm, kurai latvieu valod atbilstu atststjuma izteiksme, bet Tiesas teiktais stenbas izteiksm. Angu valodas tulkojum tiek lietota tikai stenbas izteiksme. Ar tulkojot latvieu valod, jlieto tikai stenbas izteiksme. Tomr nedrksttu pieaut, ka tdjdi var rasties prpratums par to, vai runa ir par puu apgalvojumiem (kas var bt ar nepatiesi), vai tiesas argumentciju. Tpc dareiz, lai novrstu prpratumus, teikumu var papildint, piemram, ar vrdiem Komisija apgalvo vai pc Komisijas domm. Ja aj da izmantotie virsraksti franu vai angu valod skas ar prievrdu, piemram, en: fr: On the interpretation of article 52 of the EEC treaty; Sur linterprtation de larticle 52 du trait CEE,
tad tulkojum forma nav jsaglab, jo latvieu valod nosaukumus un virsrakstus pieemts veidot nosaucoi (atbild uz jautjumu kas), tpc dos gadjumos jraksta, piemram, lv: EEK lguma 52. panta interpretcija.
Lmums par tiesans izdevumiem Prejudicilos nolmumos aj sprieduma da parasti ir viena un t pati frze: en: The costs incurred by the United Kingdom and the Commission of the European Communities, which have submitted observations to the Court, are not recoverable. As these proceedings are, in so far as the parties to the main proceedings are concerned, a step in the proceedings brought before the national court, the decision on costs is a matter for that court. lv: Tiesans izdevumi, kas raduies Apvienotajai Karalistei un Eiropas Kopienu Komisijai, kuras ir iesnieguas Tiesai savus apsvrumus, nav atldzinmi. T k tiesvedba attiecb uz pusm pamattiesvedb ir stadija proces, ko izskata valsts tiesa, t lemj par tiesans izdevumiem. vai ar tikai: lv: T k tiesvedba attiecb uz pusm pamattiesvedb ir stadija proces, ko izskata valsts tiesa, t lemj par tiesans izdevumiem.
93
s frzes, izemot puu nosaukumus pirmaj piemr, nedrkst maint. Cita veida spriedumos aj da parasti tiek citts Tiesas Reglaments. Piemram: en: Under Article 69(2) of the Rules of Procedure, the unsuccessful party is to be ordered to pay the costs. However, the rst subparagraph of Article 69(3) provides that the Court may order that the costs be shared or that the parties bear their own costs if each party succeeds on some and fails on other heads. As the United Kingdom has been unsuccessful on the majority of its pleas, it must be ordered to pay the costs. lv: Saska ar Tiesas Reglamenta 69. panta 2. punktu pusei, kam spriedums ir nelabvlgs, piesprie atldzint tiesans izdevumus. Tomr 69. panta 3. punkta pirm daa paredz, ka tad, ja abm pusm spiedums ir daji labvlgs un daji nelabvlgs, Tiesa var nolemt, ka izdevumi ir jsadala vai ka puses paas sedz savus izdevumus. T k Apvienotajai Karalistei spriedums lielkoties ir nelabvlgs, tai jpiesprie atldzint tiesans izdevumus. dos gadjumos, ciktl iespjams, vienmr jsaglab tas formuljums, kas izmantots Reglament. Rezolutv daa aj da tiek atkrtoti secinjumi, ko Tiesa izdarjusi sprieduma pamatda un lmum par tiesans izdevumiem. Piemram, prejudicilos nolmumos aj da tiek atkrtota atbilde uz valsts tiesas uzdoto jautjumu. Jievro, ka ar eit ir jsaglab iepriekjais formuljums, lai gan var bt nelielas atirbas, kas vajadzgas, lai o dau vartu last k patstvgu tekstu. Tas pats attiecas ar uz citiem spriedumu veidiem.
10.2. Atsauces un citti

Spriedumos biei vien sastopamas gan preczas, gan aptuvenas atsauces uz dadiem dokumentiem, galvenokrt citiem spriedumiem un primrajiem un sekundrajiem tiesbu aktiem. 1) Atsauces uz Ties un Pirms instances ties izskattajm lietm. Dados periodos atsauu veidoanas prakse bijusi dada. Pirms Pirms instances tiesas izveides (ldz 1989.g.15.novembrim) visas atsauces ir d form:
94
en: Case 52/84 Commission v Belgium [1986] ECR 89, paragraph 10 lv: spriedums liet 52/84, Komisija pret Beiju, 1986, ECR 89, 10. punkts NB Ja angu valod ir atsauce uz konkrtu sprieduma punktu, latviski nordei jbt spriedums liet ( nevis lieta ) ar tad, ja angliski atsauce nav pilnga, proti, ir tikai norde case. Pc 1989. g. 15. novembra Pirms instances ties izskatto lietu numurs tiek papildints ar burtu T, bet Ties izskatto lietu numurs ar C : en: Case T-12/90 Bayer v Commission [1991] ECR II-219 lv: lieta T-12/90, Bayer pret Komisiju, 1991, ECR II-219
en: Case C-131/87 Commission v Council [1989] ECR 3743 lv: lieta C-131/90, Komisija pret Padomi, 1989, ECR 3743
en: see the judgment in Case 199/82 Amministrazione delle Finanze dello Stato v San Giorgio [1983] ECR 3595. lv: sk. spriedumu liet 199/82, Valsts nanu administrcija [Amministrazione delle Finanze dello Stato] pret SpA San Giorgio, 1983, ECR 3595 Ja spriedums vai rkojums ir saistts ar pau procedru vai nestandarta risinjumu, tad attiecgs lietas numuram ir pievienota specila abreviatra vai burts. Piemram, en: Case C-268/89 R lv: lieta C- 268/89 R R norda uz pagaidu paskumu piemroanu (no franu val. rfer) Atsauces uz apvienotm lietm veidotas di: en: Joined Cases C-22/92 and C-23/92 lv: apvienots lietas C-22/92 un C-23/92
en: Joined Cases C-209/92 to C-213/92, C-220/92 and C-225/92 lv: apvienots lietas no C-209/92 ldz C-213/92, C-220/92 un C-225/92
95
Ja uz vienu un to pau lietu ir vairkas atsauces, tad parasti vairs nelieto pilnu lietas nosaukumu, bet min tikai abas puses vai vienu no pusm. d gadjum lietas nosaukums jliek pdis. Piemram, sk. spriedumu liet Komisija pret Beiju. 2) Atsauces uz Eiropas Cilvktiesbu ties izskattajm lietm Ar s atsauces laika gait ir mainjus. Tulkojum jievro to vsturisk forma. Piemram, en: Eur.Court H.R., Erkner and Hofauer judgment of 23 April 1987, Series A no. 117 lv: ECT, Erknera [Erkner] un Hofaiera [Hofauer] spriedums 1987. gada 23. aprl, A srijas Nr. 117 en: Eur. Court HR, Fayed v. the United Kingdom judgment of 21 September 1994, Series A no. 294-B lv: ECT, Faieds [Fayed] pret Apvienoto Karalisti, 1994. gada 21. septembra spriedums, A srijas Nr. 294-B 3) Atsauces uz ES tiesbu aktiem Ja piemintais tiesbu akts ir jau tulkots, t nosaukumu atveido saska ar akta ocili publicto tekstu, neatkrtojot drukas kdas, ja tdas ir. Ja attiecgais tiesbu akts nav tulkots, t nosaukumu tulko un dokument, lai turpmk atsaucs vartu zmantot to pau nosaukumu. Spriedumu tekstos visbiek sastopam atsauce ir atsauce uz Eiropas Ekonomikas kopienas dibinanas lgumu Treaty establishing the European Economic Community. en: Treaty lv: Lgums
en: EEC Treaty lv: EEK lgums
96
4) Atsauces uz dalbvalstu tiesbu aktiem Dalbvalstu tiesbu aktu nosaukumi jatveido latviski, pirmaj reiz kvadrtiekavs ierakstot oriinlu un to slpinot. Turklt, veidojot latviskos nosaukumus, jcenas ievrot jaunks nostdnes LR likumu nosaukumu veidoan, proti, nav ieteicams izmantot formas ar par. Piemram, Warenwet (Law on Foodstus) Prtikas produktu likums [Warenwet] Panzenschutzgesetz Augu aizsardzbas likums [Panzenschutzgesetz ] 5) Atsauces uz publikcijm Eiropas Kopienu Ocilaj Vstnes Atsauu veidojum pamatojas uz angu tekst izmantoto formu en Ocial Journal, lv Ocilais Vstnesis en OJ, lv OV Piemram: (Ocial Journal 1987, L 131, p. 6) (Ocilais Vstnesis, 1987, L 131, 6. lpp.)
(OJ 1987 L 131, p.6) (OV, 1987, L 131, 6. lpp.) ds sasints atsaucs izdevuma nosaukumu pdis neliek, tas nav ar jslpina, pieturzmes k piemros. Angu tekst mdz bt atsauces uz OJ English Special Edition, piemram, (OJ English Special Edition 1968 ( II ), P . 530 )
97
Jem vr, ka franu un vcu tekst td gadjum atsauce bs pavisam citda, kas saistts ar to, ka Apvienot Karaliste pievienojs Eiropas Kopienm tikai 1972. gad. Tulkojum tas jatveido di: (OV paais izdevums angu valod [English Special Edition], 1968 (II), 530. lpp.) Oriinlais nosaukums kvadrtiekavs jnorda tikai vienu reizi tad, kad tas pirmoreiz pards tekst. Turpmk lieto tikai latvisko atveidojumu. 6) Tiesbu aktu un spriedumu citti Visi citti jliek pdis (nevis vienpdis k franu un angu valod), teikuma daas izlaidums jatzm ar divpunkti (nevis trspunkti k franu un angu valod), savukrt teikuma vai vairku teikumu izlaidumu atzm, divpunkti liekot kvadrtiekavs [..]. Ja spriedum citts kds ES tiesbu akts, jizmanto t ocilais teksts, neatkrtojot viengi drukas kdas. Ja aj fragment ir klaja satura vai termina kda, tad pirmaj citjum ldzs oriinla tekstam kvadrtiekavs jnorda pareizais variants un turpmkaj sprieduma tekst jlieto pareizi. visvienkrkaj gadjum (kad nemains dzimtes/locjumi) kvadrtiekavs ieraksta tikai pareizo terminu, piem.: aj pilnvar norda izmeklanas [prbaudes] objektu un mri. ja labojami vairki vrdi, kas tekst atrodas blakus, kvadrtiekavs aiz pdj labojam vrda ieraksta pareizo teikuma dau, tlk turpina iepriekjo tekstu, piemram, Pc Komisijas pieprasjuma kompetents dalbvalstu iestdes izdara izmeklanu, ko Komisija uzskata par vajadzgu [prbaudes, ko Komisija uzskata par vajadzgm] saska ar 14. panta 1. punktu. ja jlabo gandrz katrs vrds vai jmaina vrdu secba, tad jprraksta viss teikums (palgteikums vai pat viss pants), piemram, Dalbvalstu varas iestu veicam izmeklana [Prbaudes, ko veic dalbvalstu varas iestdes]. Netulkotu tiesbu aktu citti jprtulko, vispirms iepazstoties ar attiecg dokumenta pilnu tekstu. Ja citts kds cits spriedums, tad citts jprtulko, iepriek iepazstoties ar visu sprieduma tekstu. Ja konkrtais spriedums jau ir iztulkots, tad jizmanto jau tulkotais variants, emot vr iepriek mintos apsvrumus.
98
11. TULKOANAS TEHNISKIE PALGLDZEKI

11.1. Trados Workbench un MultiTerm
TTC tulkoanas procesa galvenais tehnoloiskais rks ir TRADOS daudzfunkcionla programmu kopa datoriztai tulkoanai un ar to saistto papildu uzdevumu veikanai. Ikdienas darb visbiek tiek izmantotas tulkoanas atmias programma Translators Workbench un terminoloijas prvaldbas sistma MultiTerm. Translators Workbench ir datubzu jeb tulkoanas atmiu sistma, kur tiek uzglabti visi veiktie tulkojumi. Tulkoanas atmias dod iespju ilgk laik uzkrtos pabeigtos tulkojumus atkrtoti izmantot turpmkajos projektos. pai lietdergas s datubzes ir, tulkojot liela apjoma dokumentus, kuros atkrtojas atsevias teksta daas, jo tulkoanas atmias izmantoana ne tikai novr dubultdarbu (viena un t paa teksta tulkoanu vairkkrt), bet ar paldz nodroint tulkojumu konsekvenci. Tas ir oti svargi apjomgu tiesbu aktu un to kopumu, k ar tehniskas dokumentcijas tulkoan. Tulkoanas proces Translators Workbench sadala oriinlvalodas tekstu un savieno katru oriinlvalodas vienbu (pamatvienba teikums) ar atbilstoo tulkojumu mra valod, izveidojot tulkoanas vienbu, kas tiek saglabta datubz. Katru tulkojamo teksta vienbu programma saldzina ar datubz jau saglabtajm. Ja tulkoanas atmi tda pati vai ldzga vienba tiek atrasta, tulkotjam tiek piedvts iepriek saglabtais tulkojums, ko tulkotjs var apstiprint vai maint. Papildus Translators Workbench datubz uzkrtajiem tulkojumiem tulkoanas proces tiek izmantotas ar vairkas MultiTerm datubzes. programma auj lietotjiem veidot terminu datubzes un nodroina terminu automtisku meklanu un uzrdanu tulkoanas proces. MultiTerm datubzes var izmantot gan tulkoanas proces kop ar tulkoanas rku, gan ar k neatkargu rku darbam ar terminoloiju.
11.2. Tulkoana, izmantojot Trados Workbench un MultiTerm

Tulkoanas proces teksta redaktors MS Word, Translators Workbench un MultiTerm rki ir savstarpji saistti, td tulkoana notiek tikai teksta redaktor, kur, instaljot TRADOS programmu paketi, tiek ievietota papildu rkjosla. Tulkojot var izmantot rkjoslu vai rkjoslas pogm atbilstoos sinjumtaustius. Tulkoanu sk, atverot tulkojam teksta vienbu (noklikinot pogu Open vai Open/Get, ja vlas meklt tulkojumu atmi). Tiek atvrts tulkoanas logs, kur ieraksta tulkojumu vai labo tulkoanas atmias piedvto tulkojuma variantu, ja taj kaut kas jmaina. Pc tulkojuma ierakstanas tulkojamo vienbu aizver (Close) vai aizver/saglab tulkoanas atmi (Set/Close). Set/Close/Next Open/Get poga ir labk izvle trkai prieanai uz nkamo tulkoanas vienbu, ja tulko vienu otrai sekojoas teksta vienbas.
99
Tulkoanas proces Translators Workbench piedv gan tulkojumus, kas preczi atbilst tulkojamai vienbai (exact match), gan aptuveni atbilstous tulkojumu variantus (fuzzy match). Pdjie sastopami biek, un tie it rpgi jprskata un jredi. Aptuvens sakritbas gadjum Translators Workbench log, kura augj da ir uzrdta oriinlvalodas vienba un apakj mra valodas vienba, atirbas starp atmi esoo un tulkojamo vienbu ir nordtas ar teksta iekrsojumiem. Dzelten krs ir iekrsoti tie vrdi, kas ir aizstti, zil vrdi, kas mainti vietm, bet pelk krs ir iezmts papildu teksts, kura nav atmi atrastaj teikum. ie iekrsojumi atvieglo labojumu veikanu tulkojuma variant. Tulkotjam ir jprskata ar preczi atbilstoie tulkojuma varianti un jredi tie, ja vi var piedvt labku risinjumu. paa uzmanba ir jpievr ar datumiem un skaitiem, jo to atirbas nesamazina atbilsmes procentu. Ja tulkojamai vienbai nav atrasta atbilsme (no match), Translators Workbench ir vairkas funkcijas, kas var bt nodergas labk tulkojuma varianta atraanai. Atbilsmes (Concordance) funkcija datubz auj meklt tulkojamo vienbu daas un atsevius vrdus. Iezmjot mekljamo frzi oriinltekst un nospieot Concordance pogu, atmi tiek atlasti to teikumu pri, kuros ir mekljamais teksts. Darbu patrina terminu un netulkojamo vienbu automtiskas ievietoanas funkcijas, aujot tekst iekopt terminu atveidojumus no MultiTerm datubzes, k ar netrt laiku skaitlisko izteiksmju prdrukanai tulkojum. Korekcijas jau iztulkot tekst iespjams veikt, gan atverot teksta vienbas ar Translators Workbench (k tulkoanas proces), gan ar veicot vajadzgos labojumus tiei tekst, neizmantojot tulkoanas atmias funkcijas. d gadjum ir juzmans, lai tekst nenodzstu pas Trados atdaltjzmtes ({0>, <}100{>, <0}). Ja s zmtes tulkojamo vienbu skum, vid vai beigs izdz vai saboj, Translators Workbench attiecgo tekstu nepazst k tulkojamo vienbu. Ldzgas problmas rodas ar tad, ja mra valodas segment tiek ievietota rindkopas prnesuma zme, nospieot tastatras taustiu Enter. Ja teksts ir jprnes jaun rind vienas tulkojams vienbas robes, jizmanto t.s. Manual Line Break (lai to ievietotu tekst, vienlaikus jnospie tastatras taustii Shift-Enter). Ja tomr gads kdu no zmtm izdzst, ir iespjams ts atjaunot. Jrkojas di programm Microsoft Word izvlnes Trados apak jizvlas Toggle tag protection, tad atbilsto nesabojt zmte jiekop sabojts viet un atkal jpiesldz Toggle tag protection. Ja iet, ka segmentjuma zmtes ir krtb, tomr teikumi neveras va, ir iespjams izmantot Fix document funkciju no izvlnes Trados. Tulkojot vai redijot tekstu, jbt aktiviztam slptajam (hidden) tekstam, izmantojot Show/Hide spiedpogu [ ]. Tulkoanas proces tiek izveidots bilingvls fails, kur katrai oriinlvalodas teksta vienbai ir piesaistta atbilstoa mra valodas vienba. Ja Word programm ir aktivizta poga Show/Hide, faila izkrtojum vienlaikus apskatmi teksti oriinlvalod un mra valod. Tikai mrvalodas tekstu var apskatt, deaktivizjot pogu Show/Hide. Formatjot
100
tulkojamo tekstu, ir juzmans, lai Word slpt teksta (iztulkoto vienbu oriinlteksts un Trados atdaltjzmtes) formatjums tiktu saglabts. Ja teksta formatjums tiek maints, faila izkrtojuma apskate iepriek mintaj rem nav iespjama. Lai tulkoanas atmias un terminoloijas datubzes tulkoanas proces izmantotu iespjami efektvk, ir jvelta laiks to pastvgai papildinanai un laboanai. Tulkoanas atmias papildinana notiek pastvgi tulkoanas proces. Ir iespjams ar ievietot atmi pai sagatavotus datu failus ar lielka apjoma tulkojumiem. Ja ir vlme labot klaji nepareizus, kdainus tulkojumus, kas ir atrodami tulkoanas atmi, to var izdart, izmantojot Concordance funkciju. Pc tam, kad datubzei ir pievienoti lielka apjoma tulkojumi, t ir jsakrto, izpildot Reorganise funkciju.
101
12. TULKOJUMA PRLASANA JEB PAREDAKCIJA

Kad tulkojums pabeigts, tulkotjam paveiktais jprbauda (neatkargi no t, vai darbam paredzts redaktors vai ne). Svargkie aspekti, kdos darbs jprlasa: 1) uztverambas un jgas zi, t. i., vai doma ir saprotama, vai nav neloisku fru u. tml.; to vislabk izdart, prlasot tulkojumu bez angu teksta, vlams pc neliela prtraukuma, lai btu vieglk distancties no oriinla; 2) satura zi, saldzinot to ar oriinlu, vai tulkojum nav sagrozta oriinla jga, vai nav izlaidumu un prk brvas interpretcijas u. tml.; jatceras, ka, izmantojot TRADOS tulkoanas atmiu, jprbauda ar priektulkot daa, jo tulkoanas atmi var slpties satura zi nederga atbilsme (nepareizs datums, atsauce uz citu dokumentu utt.); 3) ortogrja un interpunkcija (izmantojot ar valodas labotju); 4) dokumenta virsraksts vai tas atbilst konkrtajam noformanas standartam; 5) dokumenta daas, t. i., vai nav izlaists kds pants, punkts, tabula vai tml.; 6) visi cipari, datumi, numercija vai ar cipariem rakstts skaitlisks vrtbas atbilst oriinlam un ir loiskas, vai pareizie numercijas elementi ir pareiz secb utt.; 7) pavrdi ( iestdes, uzvrdi, eogrskie nosaukumi, valstis u. tml.), k ar sasinjumi; 8) atsauces vai cipariu skaits atbilst faktiskajm atsaucm, vai nav sajaukta secba un vai atsauces atbilst oriinlam; 9) terminoloija vai izraudztie termini atbilst pc satura, vai tie lietoti viscaur dokument konsekventi; ja tiek izmantotas terminu tabulas vai tabul atspoguojas terminu faktiskais lietojums, vai taj argumenttas visas veikts prmaias. Skki nordjumi Ja teksts ir bijis priektulkots, prbaudt, vai pietiekama vrba pievrsta tulkoanas atmias TWB piedvtajiem tulkojumiem. Te var bt tekstam neatbilstos parakstanas datums un vieta, paraksttja dzimums (piem., prieksdtjs/-a), dokumenta tips (Direktva/Lmums/Regula u. c.) vai numurs, pantu izlaidumi (piem., Article 3 of Directive 93/5/EEC provides tulkots Direktva 93/5/EEK nosaka), atsauce uz citu lgumu utt. Ar tad, ja TWB atbilsme bijusi simtprocentga, tulkoanas atmi var slpties saturiski nederga atbilsme (piem., No. prtulkots N, lai gan vajag Nr., unit mrvienba,
102
nevis struktrvienba, scale zva, nevis mrogs). Ar priektulkots teksta daas tiek uzskattas par tulkojumu, un tulkotja pienkums ir visas kmes novrst. Prbaudt, vai nav neprtulkotu teikumu teksta, ko Find atrod k English (United Kingdom) vai citu oriinlvalodu. Prbaudt (atverot un aizverot TWB tulkoanas vienbas), vai prtulkotajos teikumos nav izlaisti kdi vrdi, teikuma loceki vai daas sevii tad, ja atiras vrdu secba. Prbaudt, pabeigto darbu prlasot un teikumus saldzinot ar oriinlu, vai nav pazudusi oriinla teksta jga. Prbaudt, vai visas ar cipariem rakstts skaitlisks vrtbas atbilst oriinlam (OV vai t atveidojumam TIFF vai PDF formt) un ir loiskas, un vai nav nepareizu simbolu vai mrvienbu apzmjumu. Prbaudt, vai, pabeigto tulkojumu prlasot tikai latviski (bez parall oriinlteksta) nav pamanmas neloiskas vietas, neveikla valoda u. tml., un izlabot. Ieteicams o lasanu veikt pc ilgka prtraukuma, vislabk tulkoanas termia beigs vai pc starplaik darta cita darba. Prbaudt, vai nav sajaukta/izlaista pantu un punktu numercija un vai visi numercijas elementi ir pareiz secb. Prbaudt, vai (priektulkojum vai nejaui) nav prtulkots tas, kas nav jtulko adreses, dokumenta pase utt., un atcelt liekos tulkojumus (TWB Restore Source). Noformjums Prbaudt, vai preczi ievrotas Rokasgrmat mints standartfrzes (sk. II pielikumu). Prbaudt, vai teikumi skas ar lielo burtu un beidzas ar gala pieturzmi (punktu, izsaukuma zmi (reti), jautjuma zmi), vai teikuma vid komatu viet nejaui nav salikti punkti vai citas nepiedergas zmes un vai tabuls nav saliktas liekas pieturzmes rindas beigs, vai nav nevajadzgas starpas pirms parindes nordes (zvaigzntes) un vai ir starpa aiz s paas nordes pa parind. Prbaudt, vai ar cipariem raksttie skaita vrdi no 1 000 ir atdalti ar saistto atstarpi, vai ir starpas starp datumu (skaitlis ar punktu) un mnea nosaukumu un starp inicili un uzvrdu, un vai kaut kur nav vairkas starpas (tukumzmes) no vietas, un lieks izdzst (jprbauda ar, vai aiz punkta teikuma vid nav pardjies lielais burts). Starp skaitli un procentu zmi jbt starpai (piem., 5 %), bet starp burtu vai ciparu un augrakst raksttu zmi, resp., pakpi (piem., x2) starpa nedrkst bt (toties starpai jbt starp skaitli un apzmjumu C, piem., 5 C).
103
Lietot saistto atstarpi (vienlaikus nospieot tastatras taustius Control, Shift un atstarpes taustiu), lai nepieautu, piem., cipara un mrvienbas vai inicia un uzvrda noiranu, prnesot jaun rind, piem., 1999.gads, nevis 1999.gads (das zmes pards, kad ir ieslgta funkcija Show All). T jlieto ar pirms zemsvtras piezmes skaita/burta. Prbaudt, vai teksta das, kas ir cits ocilajs valods, automtiski izdartas konvertcijas d nav pardjuies svei burti (piem., lietuvieu alfabta burti franu burtu viet), un tos izlabot (pc PDF vai HTML datnes). Prbaudt, vai dokument nav palikui neatcelti izgaismojumi (Highlights) un rezerves tulkojumi, kas noirti ar slpsvtrm vai iekavm. Terminoloija un konsekvence Prbaudt, vai terminu saraksta termini vis darb ir lietoti viendi un nav terminu sinonmijas (viens un tas pats jdziens izteikts dadiem vrdiem) un nevlamas polismijas (termins lietots dads nozms, kuras var sajaukt). Ja teksta uzbves vai labskaas d lietota cita vrdira, vlams izmantot vienas saknes atvasinjumus. Prbaudt, vai ir ievrota konsekvence vrdu izvl un precizitte terminu lietojum. Ja iet, ka datubz esoais termins neder un jsu izraudztajam ir atirga nozme, tas obligti jreistr, jpamato un vajadzbas gadjum japsprie darba grup. Ja dokumentam tiek veidots terminu saraksts, jprbauda, vai ir terminoloiska, loiska, stilistiska un organizatoriska saskaa starp tulkojumu un terminu sarakstu. Abi dokumenti ir jizskata, uz tastatras nospieot taustius Ctrl + F, lai btu droba par terminu konsekventu lietojumu. Programma TRADOS Workbench (TWB) Prbaudt, vai no tulkojuma datnes nav pazudis (izdzsts) tulkoanas vienbas skums angu teksts un TWB norobeotji (tags) tulkoanas vienbas skum un vid. Tad angu teksts jiekop no angu datnes, norobeotji no pilnvrtgm tulkoanas vienbm. Prbaudt, vai nejaui nav sabojta kdas tulkoanas vienbas struktra (kopjot lielkus teksta gabalus, ielmjot rindkopas). Tulkoanas vienbas iekien var bt tikai rindas preja Enter + Shift, nevis rindkopas preja Enter. Prbaudt, vai TWB ir saglabjis pareizos matemtikas un zikas simbolus, grieu burtus u. tml., un ziot redaktoram (vai citam atbildgajam), ja nav iespjams kdu nepilnbu novrst.
104
Valodas kultra Prbaudt, vai nav lietotas nepareizas enitva formas vrdos ar iespjamu ldzskau miju pirms galotnes (nansu nanu viet, bu bzu viet, fzu fu viet); jizmanto pareizrakstbas vrdnc24 uzrdts formas (programm Tildes gramatiis ir kdas). Prbaudt, vai divdabji ar -os nav nevajadzgi lietoti izteicj (piem., ir pietiekos / atbilstos / sekojos / kltesos / iziros). Prbaudt, vai nav lietots kds no biek sastopamajiem rusismiem vai anglismiem, proti, kalki (latvieu vrdus lietojot sagrozt nozm neviet). Dai tulkoanas kalku piemri: Nepareizi apmakst atpazt atzmt augstk augstkmintais ce ietvert sev izdalt izmaint, izmaias izsaukt nenozmgs nepiecieams nozmt nozmgs, nozmba pagtn pielietot taj skait visa veida prtraukt pasvtrot pieturties pilnb rins sastdt tekos Pareizi samakst, nomakst pay up pazt, sazmt, identict recognise, identify nordt, piebilst, [pie]mint note iepriek (tekst) above iepriek mintais above mentioned; aforesaid krt, veid vai divdabis by;via bt (ar lokatvu) contain, include pieirt, asignt, atvlt allocate, appropriate maint un prmaias modify; vary; changes izraist, radt, sacelt cause, trigger mazsvargs unimportant, minor vajadzbas izt., divd. ar -am-/-m-, vajag is necessary, must norkot, iecelt (personu) appoint; izraudzties (iestdi) designate svargs important, nozme, svargums importance senk, agrk earlier, previously izmantot, likt liet; piemrot apply ar; tostarp; ieskaitot (aiz daudzskaita) including jebkdi; visdi, dadi any; all kinds (iz)beigt cease, discontinue uzsvrt, akcentt, izcelt emphasise ieturt, ievrot adhere, stick to pilngi in full konts account bt (ar lokatvu); veidot comprise, account for pareizjais; krtjais; regulrs, bra current
NB Vrdi, kas kreisaj slej rakstti slprakst, savs stajs nozms lietojami bez ierobeojuma.
24
Cepltis, L., Mielsone, A., Porte, T., Rae, S. Latvieu valodas pareizrakstbas un pareizrunas vrdnca: ap 80 000 vrdu. Rga : Avots, 1995. 942 [3] lpp. ISBN 5401005695.
105
Prbaudt, vai dokumenta paraksttja inicilis un visi tekst mintie personvrdi un vietvrdi ir atveidoti saska ar nordjumiem par citvalodu pavrdu atveidi (atdarinanu) latvieu valod. Prbaudt, vai visam prtulkotajam tekstam ir denta latvieu valoda (to faktiski izdara TWB, tau var bt izmumi, kas raduies, piem., kopjot), un vlreiz prbaudt un izlabot latvieu vrdu ortogrju. Prbaudmo aspektu ir daudz, un praks to prbaude ir gan laikietilpgs, gan visai darbietilpgs process. Kopsavilkum var teikt, ka tulkojuma prlasana ietver divas btiskas pakpes: 1) tulkojuma un oriinla saldzinana (uzsvars uz to, ka attiecgais teksts nav oriinls, bet tikai starpnieks); 2) tulkojuma k patstvgas vienbas novrtana (uzsvars uz to, ka tulkotajam tekstam organiski jiekaujas mrvalodas sistm un kultras vid). pai juzsver otrs pakpes nozme tulkojumam jbt izmantojamam patstvgi, t. i., visai informcijai jbt pietiekami skaidri un preczi izteiktai tulkojuma valod. Ja tulkoto dokumentu nav iespjams izprast bez papildu informcijas, kas jmekl oriinl, tas neprprotami liecina, ka tulkojums nav pietiekami izstrdts un to jturpina uzlabot. Ja darbam ir paredzta ar rediana, tad visas aj noda mints nordes ir attiecinms ar uz redaktoru.
106
13. DAAS EIROPAS SAVIENBAS PUBLIKCIJU ATIRBAS NO LATVIJ PIEEMTAJIEM STANDARTIEM

Ieskatoties Eiropas Savienbas Ocil Vstnea publikcijs, redzams, ka formas zi teksti visu dalbvalstu valods ir identi, un s unikcijas prasbas d latvieu tulkojumos ievieas no Latvij pieemtajiem standartiem atirga prakse. Eiropas Savienbas iestu tulkotajos tiesbu aktos saska ar Preses un sakaru enerldirektorta prasbu un Eiropas Kopienu Ocilo publikciju biroja praksi personvrdus nav pieemts transkribt. Tos atstj oriinlvalod, un vrdu raksta, ieskot ar lielo burtu, bet uzvrdu visu ar lielajiem burtiem. Piemram, Eiropas Komisijas vrd Komisijas loceklis Franz FISCHLER Latvij tulkotajos Eiropas Savienbas tiesbu aktos un Eiropas Kopienu Tiesas un Pirms instances tiesas spriedumos visus personvrus atveido latviski un aiz tiem kvadrtiekavs slprakst norda attiecg pavrda rakstbu oriinlvalod. Tas atbilst valsts valodas politikai un ir noteikts Ministru kabineta noteikumos Nr. 174, kas izdoti saska ar Valodu likuma 18. pantu. Eiropas Savienbas tiesu iestu dokumentos netulko izskatmo lietu nosaukumus un netranskrib tiesvedb iesaistto puu vrdus. Latvij tulkotajos vsturiskajos spriedumos visus pavrdus (izemot juridisku personu nosaukumus) atveido latviski, emot vr to, ka di netulkoti vrdi, pai, ja tie tekst ir daudz lietoti, rkrtgi apgrtina teksta uztveri un izpratni; turklt jievro ar tas, ka, atsaucoties uz kdu no iem spriedumiem Latvijas tiess, tiesneiem ie vrdi jspj ne tikai izlast, bet ar izrunt. Attiecb uz visiem Eiropas Savienbas Ocilaj Vstnes publictajiem ES tiesbu aktiem ir jievro vairkas tehniskas prasbas, kas nodroina publicto dokumentu viendbu. Tpc latvieu valod publicto dokumentu virsrakstos datumu iekavs norda otraj rindi: KOMISIJAS REGULA (EEK) Nr. 204/2002 (2001. gada 19. decembris), ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 3696/93 par Eiropas Ekonomikas kopienas preu statistisko klasikciju pc saimniecbas nozarm (CPA) di jveido tikai virsraksts un tikai tiem dokumentiem, kas paredzti publicanai
107
Eiropas Savienbas Ocilaj Vstnes, tau atsaucs pa tekst tiesbu aktu nosaukumi jatveido, ievrojot latvieu valodas normas un ierasto praksi. o tehnisko prasbu tulkotji mdz visprint, un ES iestu tulkojumos reizm pards das nepareizi veidotas atsauces: ..saska ar Komisijas Regulu (EEK) Nr. 204/2002 (2001. gada 19. decembris), ar ko groza .. Pareizi: .. saska ar Komisijas 2001. gada 19. decembra Regulu (EEK) Nr. 204/2002, ar ko groza .. Eiropas Savienbas dokumentu publikcijs datuma pierakst tiek izmantoti ar vienzmes skaiti, piemram, 15.9.2006. LR lietvedbas praks pieemts, ka tad, ja dienas vai mnea krtas skaitlis ir vienzmes skaitlis, pirms t liek ciparu 0, piemram, 15.09.2006. (MK Noteikumi Nr.154, 4.2.2.).
108
14. KAS IR KDA ?

Lai cik izgltoti btu tiesbu aktu tulkoanas procesa dalbnieki un o tulkojumu lietotji (vrttji), izpratne par to, kas ir uzskatms par tulkojuma kdu, mdz bt oti dada. To nosaka ne tikai latvieu valodas prasmes lmenis un zinanas konkrtaj nozar, bet ar daudzi iracionli faktori pieradums, paa personiskais stils, mvrdii un tiei pretji vrdi, kas kdam no mums iet kaitinoi, u. tml. Ja teksts izteiksmes zi iet sves, tad pirmaj mirkl mums liekas, ka tas nav pareizs ar satura zi. Tomr nav iespjams pamatoties uz diem iracionliem apsvrumiem tad, kad jpank vienoans par juridiska teksta uzlaboanu. Ir vajadzgi konkrti, izmrmi parametri tulkojuma kvalittes noteikanai, un ir jvienojas ar par ietami tik vienkro jautjumu kas tad sti uzskatms par kdu. Vispirms juzsver, ka jebkurai iestdei vai tulkoan iesaisttu personu grupai var bt savas speciskas tulkoanas prasbas, kas kd konkrt gadjum var likt vai nu paplaint, vai saaurint kdas jdzienu. Dada ir ar katra tulkotja pavrtjuma latia pat tad, ja pc visprjiem standartiem tulkojums ir pieemams, ms pai biei vien zinm, ka btu varjui to izstrdt labk. Var pat teikt, ka tulkojuma uzlaboanas iespjas ir gandrz bezgalgas. Vrtjot kdu tulkojumu, neapaubmi svargi ar tas, kdam mrim tas domts, cik ilgi kalpos, kas bs t lietotji. Tli gan jpreciz, ka no tulkotja viedoka jebkur slikts tulkojums ir slikti padarts darbs, un taj pieauts kdas nepazd tikai tpc, ka pc sanksmes tulkojums tiek izmests paprgroz. Profesionls izaugsmes zi nav svargu un mazsvargu tulkojumu. Runjot par Eiropas Savienbas tiesbu aktiem un to tapanas procesu, juzsver, ka taj iesaisttas vairkas puses Eiropas Savienbas iestdes un to tulkotji un juristi lingvisti, k ar Latvijas Republikas iestdes un to specilisti. ES tiesbu aktu sagatavoanas proces un projektu apspriean uzmanba lielkoties tiek pievrsta konkrt reguljuma saturam, un tulkojuma analzei laika parasti ir oti maz. Tpc ir svargi o laiku izmantot iespjami racionli, operatvi identict pieauts kdas un informt par tm atbildgos dienestus. No LR specilistiem tiek gaidta galvenokrt nozares ekspertze, tau ministriju pienkums ir ar vrtt tiesbu aktu tekstu visprjo lmeni un nodroint to atbilstbu juridisku tulkojumu kvalittes prasbm. Lai atvieglotu tulkojuma izvrtanu un nodrointu prasbu vienotbu un konsekvenci, ieteicams tekstu vienmr vrtt pc vieniem un tiem paiem kritrijiem un kdas attiecgi klasict etrs grups: 1. Satura kdas sagrozta vai prprotami izteikta norm ietvert doma, teksta izlaidumi vai prk brva interpretcija.
109
2. Valodas kdas un klaja pavirba gramatiski nepareizi teikumi, nepareiza vrdformu izvle, nesaskaoti locjumi u. tml., k ar daudz drukas kdu, kas kopum tekstu dara grti uztveramu vai prprotamu (skku valodas jautjumu izklstu sk. 7. noda). 3. Terminoloijas kdas pc btbas nepareizi termini vai nekonsekventi lietoti termini; apsverot konkrto terminu lietderbu, jem vr vairki aspekti, piemram, LR tiesbu aktos un citos Latvijas Republikai saistoos tiesbu aktos lietot terminoloija, tas, k termins iekaujas konkrts nozares sistm u. tml. (skku terminoloijas jautjumu izklstu sk 8. noda) 4. Faktu kdas mrvienbu, skaitu, atsauu, datumu u. tml. neatbilstba oriinlam. Protams, zinm mr is daljums ir mkslgs, jo visas kdas ir savstarpji saisttas, daas kdas var uzskatt tiklab par gramatikas, k satura kdm, pavirbas kdas var izvrsties par faktu kdm utt. Tomr, di strukturjot vrtjumu, ir vieglk izvairties no gaumes labojumiem un pamatot viedokli. Tulkojums janaliz visos ajos aspektos un tulkojuma vrtjums pieemams vai ne bs atkargs gan no kdu skaita katr grup, gan no to iespjamm sekm. Saska ar Ministru kabineta 2006. gada 18. jlija noteikumiem Nr. 590 visos jautjumos, kas saistti ar ES tiesbu aktu tulkojumu saskaoanu un kvalittes vrtanu, Latvijas iestdes var lgt Tulkoanas un terminoloijas centra paldzbu.
110
15. KDU LABOANAS IESPJAS EIROPAS SAVIENBAS TIESBU AKTOS

15.1. Labojumi tiesbu aktu projektos (t.s. valodas atruna)
Eiropas Savienbas tiesbu aktu projekti tiek apspriesti Padomes darba grups, un lielk vrba tajs tiek pievrsta dokumentu saturam. aj posm dokumenti parasti tiek izskatti angu vai franu valod. Dokumentu grozjumi, kas tiek izdarti darba grups, dalbvalstu prieklikumi un saska ar tiem precizts dokumentu versijas netiek tulkotas latviski. Tpc pai btiski ir vlk, kad darba grupa beigusi darbu un dokuments ir nodots apstiprinanai vai izskatanai COREPER (Pastvgo prstvju komitejas) sanksm, saemot dokumenta latvieu valodas versiju, to rpgi izlast un izvrtt tulkojuma kvalitti. Ja, izvrtjot tulkojumu, eksperts konstat kdas un atzst o tulkojumu par nepieemamu, k ar tad, ja dokuments vispr nav pieejams latvieu valod (bet saska ar procedru tam btu jbt tulkotam), attiecgais eksperts inform atbildgo ministriju, kas piesaka t.s. valodas atrunu25. Izskatot tiesbu aktu projektus Padomes juristu lingvistu darba grup (B.13), biei vien tiek pieaicinti ar dalbvalstu eksperti. Darba grupa izskata dokumentu t sagatavoanas valod (parasti angu vai franu), tau sanksm vai pc ts ir iespja ar latvieu valodas juristiem lingvistiem prrunt problmas, kas saisttas ar dokumenta tulkojumu. Juzsver, ka Latvijas prstvju uzdevums nav paiem veikt kdaina tulkojuma laboanu (redianu), bet gan novrtt dokumenta kvalitti kopum un ar konkrtiem piemriem ilustrt un pamatot savu vrtjumu. Vajadzbas gadjum nozaru ministrijas var lgt Tulkoanas un terminoloijas centra paldzbu.
15.2. Labojumi spk esoos tiesbu aktos (t.s. corrigendum procedra)

Kad Eiropas Savienbas tiesbu aktu tulkoanas jeb izstrdes process ir beidzies un konkrtais tiesbu akts ir kuvis ocili pieejams latvieu valod, kaut ko taj mant var, tikai izmantojot procedru, ko dv par corrigendum procedru, proti, kdu labojumu iesnieganas procedru (no latu valodas corrigenda kdu saraksts). Kdu labojums tiek gatavots, pamatojoties uz dalbvalstu argumenttu lgumu ES Padomes enerlsekretaritam. Lgumu izvrt Padomes juristi lingvisti un nozaru specilisti, emot vr to, vai dokument konstattajm kdm var bt juridiskas
25
Skk par o procedru un citiem nosacjumiem ekspertu darbam ar ES tiesbu aktu latvieu tekstu LR rlietu ministrija, Valsts administrcijas skola. Rokasgrmata praktiskam darbam ar Eiropas Savienbas jautjumiem. Rga : LR rlietu ministrija, 2006. 186 lpp.
111
sekas un vai ts ietekm teksta izpratni kopum. Kdu labojuma pieprasana un teksta koriana nav reglamentta ES tiesbu aktos. Iekjo procedru nosaka dalbvalstis. Latvij kdu labojumu prieklikumi tiek sagatavoti saska ar du procedru: katra valsts prvaldes iestde ir atbildga par prieklikumu sagatavoana kdu labojumiem ES tiesbu aktos tajos jautjumos, kas ir ts kompetenc; vajadzbu iesniegt kdu labojumu izvrt atbildg valsts prvaldes iestde, ts saturu saskaojot ar Tulkoanas un terminoloijas centru; kdu labojumu prieklikumi tiek sagatavoti standarta tabulas form, ko nosta Tulkoanas un terminoloijas centram; par saemto kdu labojumu prieklikumu TTC ievieto informciju sav tmeka vietn, lai par labojumu sagatavoanu btu informti attiecgo nozaru specilisti viss iestds; atbildg iestde izvrt un apkopo visu specilistu ierosinjumus attiecb uz konkrto kdu labojumu; pc saskaoanas ar TTC atbildg iestde kdu labojuma pieprasjumu nosta rlietu ministrijai, kas to prsta ES Padomes enerlsekretaritam. Kdu laboana publictos tiesbu aktos ir visai laikietilpiga procedra. Latvijas iestdm jsniedz pietiekams pamatojums labojumu nepiecieambai, pai uzsverot iespjams juridisks sekas, ja konstatts kdas netiks labotas. Faktiski aj stadij kad ocilais tulkojums jau publicts tiei juridisko seku aspekts ir btiskkais faktors, kas liek pieemt labojumu veikanas lmumu. Citi aspekti, kas juridisks tehnikas, valodas, terminoloijas u. tml. zi tpat var bt pietiekami svargi, tau nevar radt juridiskas sekas, parasti vairs netiek emti vr. Tas nozm, ka dadu darba grupu dalbniekiem un Latvijas iestu ekspertiem aktvi jiesaists jau projektu sagatavoanas stadij un dokumentu projekti jlasa oti rpgi, lai jau laikus btu iespjams novrst visas nepilnbas.
112
I PIELIKUMS SVARGKIE EIROPAS SAVIENBAS JDZIENI

Pamatjdzieni
European Coal and Steel Community (ECSC) - Eiropas Ogu un trauda kopiena (EOTK) 1951. gada 18. aprl Parz Beija, Francija, Itlija, Luksemburga, Nderlande un Vcija parakstja Eiropas Ogu un trauda kopienas dibinanas lgumu, lai izveidotu kopju tirgu tolaik svargajm izejvielm akmeoglm un traudam. European Atomic Energy Community (EURATOM, Euratom) Eiropas Atomenerijas kopiena (EURATOM, Euratom) European Economic Community (EEC) Eiropas Ekonomikas kopiena (EEK) Izvrot Eiropas integrcijas ideju, 1957. gada 25. mart Rom iepriek mints seas dalbvalstis parakstja Eiropas Atomenerijas kopienas dibinanas lgumu un Eiropas Ekonomikas kopienas dibinanas lgumu. Eiropas Atomenerijas kopienas izveides pamat bija vlme attstt atomenertiku miera laika mriem atbilstgi vienotiem standartiem. Eiropas Ekonomikas kopienas dibinanas lguma galvenais mris bija izveidot kopju tirgu, kas aptvertu svargks ekonomikas jomas un nodrointu tirgus dalbniekiem viendus konkurences apstkus. Saska ar Lgumu par Eiropas Savienbu Eiropas Ekonomikas kopiena kuva par Eiropas Kopienu. European Communities Eiropas Kopienas Ar o terminu apzm visas trs kopienas EOTK, EURATOM un EEK. 1967. gad stjs spk 1965. gad paraksttais Lgums par vienotas Eiropas Kopienu Padomes un vienotas Eiropas Kopienu Komisijas izveidi jeb Apvienoanas lgums, kas apvienoja o triju Kopienu iestdes. European Union (Union, EU) Eiropas Savienba (ES) Eiropas Savienba ir izveidota saska ar A pantu Lgum par Eiropas Savienbu, kur cita starp ir teikts: Savienbas pamat ir Eiropas Kopienas, un to papildina Lguma noteikta politika un sadarbbas formas. Ts uzdevums ir konsekventi un solidri attstt dalbvalstu un to tautu attiecbas. Three pillars trs plri Eiropas Savienbas uzbves un darbbas pamat ir triju plru sistma: ~ Eiropas Kopiena (muitas nija, vienotais tirgus, kopja lauksaimniecbas politika, struktrpolitika, ekonomikas un monetr savienba, vzu politika, patvruma politika);
113
~ kopja rpolitika un drobas politika; ~ sadarbba tiesliets un iekliets. Member States dalbvalstis Valstis, kas, parakstot attiecgus starptautiskus lgumus, ir iekvus Eiropas Savienb. Palaik Eiropas Savienb ir 25 dalbvalstis Beija, ehijas Republika, Kipra, Dnija, Igaunija, Spnija, Vcija, Grieija, Francija, rija, Itlija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Ungrija, Malta, Nderlande, Austrija, Polija, Portugle, Slovnija, Slovkija, Somija, Zviedrija, Apvienot Karaliste. Tulkojot o (un ar citu) valstu uzskaitjumu, jpievr uzmanba, pc kda principa valstis nosauktas angu tekst: ~ ja valstis krtotas secgi pc to nosaukumiem attiecgo valstu valod, ar tulkojum jsaglab secba (pc principa ir veidots uzskaitjums iepriek), ~ ja valstis krtotas angu alfabta secb, tad tulkojum ts jnosauc latvieu alfabta secb. Tas pats jievro ar dalbvalstu valodu uzskaitjum. Ocial languages ocils valodas Dalbvalstu ocils valodas, kurs tiek izstrdti Eiropas Savienbas tiesbu akti. Palaik Eiropas Savienb ir 20 ocilo valodu; praks ts pieemts dalt vecajs un jaunajs(tabul nordtas kursv): saime/grupa ide/baltu ide/grieu ide/ermu ide/romu semtu ide/slvu somugru valoda latvieu, lietuvieu grieu angu, du, nderlandieu, vcu, zviedru franu, itlieu, spu, portugu maltieu ehu, pou, slovku, slovu, igauu, somu, ungru
Common market kopjais tirgus Ar: Single market vienotais tirgus Internal market iekjais tirgus ie ir dados vstures posmos lietoti termini, kas attiecas uz vienu un to pau jdzienu Kopienas tirgu. Lai saglabtu vsturisko precizitti, tulkojum jievro oriinl lietotais apzmjums.
114
Community law Kopienas tiesbas aur nozm Kopienas tiesbas veido pamatlgumi (primrs tiesbas) un tiesbu akti, ko Kopienas iestdes piemuas, piemrojot os lgumus (atvasints tiesbas). Plak nozm Kopienas tiesbas ietver visus priekrakstus, ko piemro Eiropas Kopien. Acquis communautaire (acquis) tulkojum saglab oriinlrakstbu, slpina Tiesbu un pienkumu kopums, kas uzliek saistbas vism dalbvalstm. To veido Eiropas Kopienu lgumos izklsttie principi un mri, tiesbu akti, kas pieemti, piemrojot lgumus, Eiropas Kopienu Tiesas prakse, starptautiskie lgumi, ko noslgusi Kopiena, k ar starptautiskie lgumi, ko sav starp noslguas dalbvalstis saistb ar Eiropas Savienbas darbbu. Approximation tuvinana Process, kur novr nevlamas vai nelietdergas atirbas dalbvalstu tiesbu aktos, ja ts var btiski iespaidot kopjo tirgu. Harmonisation saskaoana Process, kur koordin dalbvalstu politiku un tiesbu aktus. Unanimity vienprtba Lmumu pieemanas procedra Eiropas Savienb ir diferencta dads joms lmumu pieemanai ir noteikta atirga procedra. Das joms ir obligti jpank vienprtba, cits jautjumu var izlemt ar vienkru balsu vairkumu, vl cits ar kvalictu balsu vairkumu. Kop Vienot Eiropas akta stans spk vienprtbu izmanto arvien mazk, tau vienprtbas princips vl aizvien domin otr un tre plra jom. Qualied majority kvalicts balsu vairkums Tas ir balsu skaits, kas vajadzgs lmuma pieemanai Padom jautjumos, kas saistti ar Eiropas Kopienas dibinanas lguma 205. panta 2. punktu. Co-decision procedure koplmuma procedra Ar Mstrihtas lgumu Parlamentam pieirtas pilnvaras atsevis joms (piemram, darbaspka brva aprite, iekjais tirgus, veselbas aizsardzba, vide, ptniecba u. c.) pieemt juridiskus instrumentus kop ar Padomi. Subsidiarity subsidiaritte Saska ar o principu joms, kas nav ekskluzvi Kopienas kompetenc, Kopiena rkojas viengi tad, ja plnots darbbas apjoma d dalbvalstis vienas paas nespj sasniegt paredztos mrus un rcba Kopienas lmen ir efektvka, turklt izmantojamiem ldzekiem jbt samrgiem ar mri, ko grib sasniegt Kopiena.
115
Convergence konverence Pakpeniska dalbvalstu ekonomikas politiku savstarpja tuvinana. Convergence criteria konverences kritriji Cenu stabilittes, budeta decta, valtas stabilittes un citi kritriji, kas jievro dalbvalstm, lai ts vartu piedalties ekonomiskaj un monetraj savienb. Cohesion kohzija Kopienas politika, kas paredz mazint atirbas starp dadu reionu attstbas lmeiem; im nolkam izveidots Kohzijas fonds. Transparency prredzamba Kopienas iestu darbbas un lmumu pieemanas atkltba un brva pieejamba. Saska ar Amsterdamas lgumu katram Eiropas Savienbas pilsonim ir tiesbas piekt Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem.
Eiropas Savienbas iestdes un amatpersonas

Commission of the European Communities Eiropas Kopienu Komisija Ar: European Commission Eiropas Komisija Commission Komisija Eiropas Komisija ir ES galven izpildiestde. Komisijas uzdevums ir izstrdt prieklikumus Kopienas tiesbu aktiem un prraudzt to izpildi. Ts galvenais darbbas mris ir nodroint kopj tirgus netrauctu darbbu un attstbu, un tai jprstv Kopienas intereses gan Kopien, gan ar rpus ts. Komisijas pakautb ir enerldirektorti un citi dienesti (enerlsekretarits, Juridiskais dienests, Ocilo publikciju birojs, Statistikas birojs, Tulkoanas dienests u. c.). Council of the European Union Eiropas Savienbas Padome (Ldz 1992. gadam Council of the European Communities Eiropas Kopienu Padome) Council of Ministers - Ministru padome Ar: Council Padome Padome ir galven Eiropas Savienbas lmjiestde, kura ar koordin dalbvalstu politiku. Padome darbojas dalbvalstu ministru lmen. Padomes sanksms piedals ar Komisijas prstvji. Padomes administratvaj struktr ietilpst ts enerlsekretarits, Pastvgo prstvju komiteja (sasinjum no franu valodas COREPER; Comit des reprsentants permanents) un darba grupas. Padomi vada kda no dalbvalstm, ko saska ar rotcijas principu reizi seos mneos nomaina cita dalbvalsts.
116
European Council Eiropadome Eiropadom pulcjas Eiropas Savienbas dalbvalstu vai to valdbu vadtji. Eiropadome sank vismaz divreiz gad, un k pilntiesgs loceklis taj piedals ar Eiropas Komisijas prieksdtjs. Eiropadomes uzdevums ir rosint Eiropas Savienbas attstbu un noteikt s attstbas visprjs politisks pamatnostdnes, k ar izstrdt kopjas rpolitikas un drobas politikas principus. Eiropadomes lmumi neuzliek juridiskas saistbas, tau ir politiski svargi. European Parliament Eiropas Parlaments (Ldz 1962. gadam Asambleja) Ar: the Parliament Parlaments Parlamenta locekus uz pieciem gadiem visprjs ties vlans ievl Eiropas Savienbas dalbvalstu pilsoi. s iestdes pakautb darbojas komitejas, kas veic visus sagatavoans darbus, lai vartu noritt Parlamenta sdes. Eiropas Parlamentam ir trs svargks darbbas jomas: ~ Eiropas Parlaments kop ar Padomi Eiropas Savienb steno lmjvaru; ~ ik gadu tas apstiprina budetu; ~ Parlamenta prraudzb ir ES izpildiestdes. Court of Auditors Revzijas palta Revzijas paltas uzdevums ir uzraudzt paredzto ienkumu saemanu, to, vai izdevumi ir likumgi un vai Kopienas nanu prvaldba ir bijusi pareiza. Kontroles un uzraudzbas rezulttus apkopo gada prskat. Revzijas palt ir pa vienam loceklim no katras Eiropas Savienbas dalbvalsts; Padome vius iece uz seiem gadiem ar tiesbm ieemt o amatu atkrtoti. Court of Justice of the European Communities Eiropas Kopienu Tiesa Ar Court of Justice Tiesa Tiesas uzdevums ir nodroint, lai btu ievrota likumba, piemrojot un interpretjot lgumus, k ar Eiropas Kopienas darbbs kopum. Ties var vrsties dalbvalstis, Kopienas iestdes, dalbvalstu tiesas, k ar ziskas un juridiskas personas sakar ar lmumiem, kas tm adresti, vai ar tad, ja kda Kopienas iestde nav izdevusi tiesbu aktu, ko tai attiecb uz m personm btu vajadzjis izdot. Cie sadarbb ar dalbvalstu tiesm Tiesa nodroina Kopienas tiesbu viendu interpretciju vis Kopien. Court of First Instance Pirms instances tiesa Pirms instances tiesa ir izveidota saska ar Vienoto Eiropas aktu. Ts przi ir privtpersonu un uzmumu iesniegts sdzbas saistb ar Kopienas iestu pieemtajiem lmumiem. Pirms instances tiesas lmumus var prsdzt Ties.
117
Committee of the Regions Reionu komiteja Reionu komitejai Eiropas Savienb ir padomdevjas funkcijas. s komitejas uzdevums ir prstvt reionlo varasiestu un pavaldbu intereses Eiropas Savienb. Reionu komiteja ar uzrauga subsidiarittes principa ievroanu. Cohesion Fund Kohzijas fonds fonda uzdevums ir sniegt nansilu paldzbu projektiem vides un transporta infrastruktras jom, lai mazintu atirbas dalbvalstu ekonomikas attstb. Economic and Social Committee Ekonomikas un socilo lietu komiteja Ar ai komitejai ir padomdevjas funkcijas. Taj ir prstvti gan darba devji un darba mji, gan ar panodarbintas personas u. c. Komiteja sniedz atzinumus Komisijai un Padomei par o grupu uzskatiem jautjumos, kas saistti ar Kopienas interesm. Komisijai un Padomei japsprieas ar Ekonomikas un socilo lietu komiteju dads politikas joms, ieskaitot kopjo lauksaimniecbas politiku, socilo politiku, struktrpolitiku un reionu politiku. European Social Fund Eiropas Socilais fonds Fonda uzdevums ir stiprint ekonomisku un socilu izldzinanos Eiropas Savienb. Tas sniedz nansilu paldzbu arodizgltbai un turpmkai izgltbai, veicina jaunu darbavietu izveidi un jaunieu bezdarba apkaroanu. European Regional Development Fund Eiropas Reionls attstbas fonds fonda galvenais uzdevums ir sniegt nansilu paldzbu ekonomiski atpalikuu reionu attstbai. Eiropas Reionls attstbas fonds invest ldzekus projektos veselbas aizsardzbas, izgltbas, transporta, telekomunikciju un enertikas jom. European Investment Bank Eiropas Investciju banka Eiropas Investciju banka ar ilgtermia investcijm dads tautsaimniecbas nozars veicina Eiropas Savienbas mru sasnieganu cita starp EIB atbalsta ekonomiski vjku reionu attstbu, telekomunikciju attstbu, paldz uzlabot dadu nozaru konkurtspju starptautisk lmen, atbalsta mazos un vidjos uzmumus un vides aizsardzbu. European Monetary Institute Eiropas Monetrais institts is institts darbojs ldz 1999. gadam, un t galvenais uzdevums bija paldzt radt nosacjumus, lai vartu izveidot monetro savienbu un ieviest vienotu valtu. European System of Central Banks (ESCB) Eiropas Centrlo banku sistma (ECBS) European Central Bank (ECB) - Eiropas Centrl banka (ECB) Kop 1999. gada 1. janvra Eiropas Monetro instittu aizstj Eiropas Centrl
118
banka, kas iekaujas Eiropas Centrlo banku sistm. To veido Eiropas Centrl banka un dalbvalstu centrls bankas. T ir atbildga par Kopienas monetrs politikas noteikanu un stenoanu. Galvenais mris ir uzturt cenu stabilitti. Ciktl tas nav pretrun im mrim, Eiropas Centrlo banku sistma ar atbalsts visprjo Kopienas ekonomikas politiku. European Agriculture Guidance and Guarantee Fund Eiropas Lauksaimniecbas virzbas un garantiju fonds Eiropas Lauksaimniecbas virzbas un garantiju fonds steno Eiropas Savienbas kopjo lauksaimniecbas politiku. Fondam ir divas nodaas Garantiju nodaa un Virzbas nodaa. Garantiju nodaa nans izdevumus, kas raduies Eiropas Savienbas noteikts cenu politikas un tirgus politikas d, ieskaitot kompenscijas maksjumus par reformm, kas veiktas saska ar kopjo lauksaimniecbas politiku. Fonda Virzbas nodaa nans lauksaimniecbas modernizciju un restrukturizciju. Statistical Oce of the European Communities Eiropas Kopienu Statistikas birojs Ar: Statistical Oce (Eurostat, SOEC) Statistikas birojs Statistikas biroja mris ir izveidot vienotu dalbvalstu statistikas datu klasikciju un vkanas metodes, un aj struktr turpmk iesaistt ar visas Centrleiropas un Austrumeiropas valstis. Birojam ir 6 direktorti, ko vada enerldirektors. Birojs saem datus no visu ES dalbvalstu statistikas instittiem, apstrd tos un vajadzbas gadjum pielgo Eiropas statistikas standartiem. Savktos materilus Statistikas birojs public, un tie ir pieejami ar elektronisk form. Oce for Ocial Publications of the European Communities Eiropas Kopienu Ocilo publikciju birojs Ar: Ocial Publications Oce Ocilo publikciju birojs Ocilo publikciju biroja galvenais uzdevums ir veidot Eiropas Savienbas Ocilo Vstnesi (angu versij The Ocial Journal of the European Union), bet tas public ar citus periodiskus izdevumus, monogrjas, k ar sagatavo materilus elektronisk, CD un video form. Structural Funds struktrfondi Eiropas Savienbas struktrfondus vada Komisija. Struktrfondu nansilo paldzbu galvenokrt pieir ES trcgkajiem reioniem, lai veicintu ES ekonomisko un socilo kohziju un vienota tirgus izveidi. President of the Commission - Komisijas prieksdtjs Komisijas prieksdtju iece dalbvalstu valdbas, savstarpji vienojoties. Komisijas prieksdtju ar balsojumu apstiprina Parlaments. Prieksdtjs vada Komisijas sdes un k pilntiesgs loceklis piedals Eiropas Savienbas Padomes sanksms.
119
Members of the European Parliament Eiropas Parlamenta deputti Skotnji tas nebija vlts amats, jo Eiropas Parlamenta locekus iecla no dalbvalstu parlamentu deputtu vidus, un darbs Eiropas Parlament viiem bija papildu pienkums. Tpc vsturiskos dokumentos tiek lietots termins loceki, nevis deputti. Kop 1979. gada notiek tieas Eiropas Parlamenta vlanas, kurs piedals visi ES dalbvalstu pilsoi.
Svargkie lgumi
Treaty establishing the European Coal and Steel Community (ECSC Treaty, Treaty of Paris) Eiropas Ogu un trauda kopienas dibinanas lgums (EOTK lgums, Parzes lgums) Noslgts 1951. gada 18. aprl Parz uz piecdesmit gadiem, stjies spk 1952. gada 23. jlij, zaudjis spku 2002. gada 23. jlij. Treaty establishing the European Atomic Energy Community (EURATOM Treaty, EAEC Treaty) Eiropas Atomenerijas kopienas dibinanas lgums (EURATOM lgums, EAK lgums) Noslgts 1957. gada 25. mart Rom, stjies spk 1958. gada 1. janvr. Treaty establishing the European Economic Community (EEC Treaty, Treaty of Rome) - Eiropas Ekonomikas kopienas dibinanas lgums (EEK lgums, Romas lgums); kop 1993. gada Eiropas Kopienas dibinanas lgums Noslgts 1957. gada 25. mart Rom, stjies spk 1958. gada 1. janvr. Treaty establishing a Single Council and a Single Commission of the European Communities (Merger Treaty) Lgums par vienotas Eiropas Kopienu Padomes un vienotas Eiropas Kopienu Komisijas izveidi (Apvienoanas lgums) Noslgts 1965. gada 8. aprl, stjies spk 1967. gada 1. jlij. is lgums apvieno triju Kopienu izpildiestdes, izveidojot vienotu Eiropas Kopienu Padomi un Komisiju. Single European Act (SEA, Single Act) Vienotais Eiropas akts (VEA, Vienotais akts) Noslgts 1986. gada 17. februr Luksemburg, stjies spk 1987. gada 1. jlij. Saska ar o dokumentu palielinta Eiropas Parlamenta ietekme, veicinta sadarbba rpolitik, noteikts vienot tirgus izveides termi.
120
Treaty on European Union (TEU, Maastricht Treaty) Lgums par Eiropas Savienbu (LES, Mstrihtas lgums) Noslgts 1992. gada 7. februr Mstriht, stjies spk 1993. gada 1. novembr. Ar to tika ieviestas jaunas dalbvalstu sadarbbas formas, piemram, aizsardzbas jom un tiesliets un iekliets, tika noteikti kopjs drobas politikas un rpolitikas principi. Ar o lgumu tika izveidota trs plru sistma. Treaty of Amsterdam amending the Treaty on European Union, the Treaties establishing the European Communities and certain related Acts (Treaty of Amsterdam) Amsterdamas Lgums, kas groza Lgumu par Eiropas Savienbu, Eiropas Kopienu dibinanas lgumus un daus saisttus dokumentus (Amsterdamas lgums) Noslgts 1997. gada 2. oktobr Amsterdam, stjies spk 1999. gada 1. maij. Ar o lgumu galvenokrt grozti un papildinti dai Mstrihtas lguma noteikumi, paplaintas Eiropas Parlamenta pilnvaras, atcelta robekontrole pie engenas dalbvalstu robem. Treaty of Nice amending the Treaty on European Union, the Treaties establishing the European Communities and certain related Acts (Treaty of Nice) Nicas lgums, kas groza Lgumu par Eiropas Savienbu, Eiropas Kopienu dibinanas lgumus un daus saisttus aktus (Nicas lgums) Noslgts 2001. gada 26. februr Nic, stjies spk 2003. gada 1. februr. lguma galvenais mris bija reformt Eiropas Savienbas iestdes, taj paredzta ar konstitcijas izveide un Konvents, kam jrisina svargkie ar paplainanos saisttie jautjumi. Treaty establishing a Constitution for Europe Lgums par Konstitciju Eiropai (Eiropas Konstitcijas lgums) is 2004. gad pieemtais lgums var stties spk tikai tad, kad to bs raticjuas visas 25 dalbvalstis; tas aizsts visus iepriekjos dibinanas lgumus.
121
II PIELIKUMS EIROPAS SAVIENBAS TIESBU AKTU STANDARTFRZES

angliski THE COUNCIL OF THE EUROPEAN UNION, Having regard to the Treaty and in particular Article(s) thereof, Having regard to the proposal from the Commission, Having regard to the draft Decision submitted by the Commission, Having regard to the proposal from the Commission, presented following consultation with the Advisory Committee, as provided for by the said Regulation, After consulting the Commission, Having regard to the Opinion of the European Parliament, Having regard to the Opinion of the Committee of Regions, Having regard to the Opinion of the Court of Justice, Acting in accordance with the procedure laid down in Article 189c of the Treaty, Whereas Whereas Whereas Whereas, HAS ADOPTED THIS REGULATION: HAS ADOPTED THIS DIRECTIVE: HAS ADOPTED THIS DECISION:
122
latviski EIROPAS SAVIENBAS PADOME, emot vr Lgumu un jo pai t pantu(s), emot vr Komisijas prieklikumu, emot vr Komisijas iesniegto lmuma projektu, emot vr Komisijas prieklikumu, kas iesniegts pc apspriedes ar padomdevju komiteju, k paredz mint regula,
apspriedusies ar Komisiju, emot vr Eiropas Parlamenta atzinumu, emot vr Reionu komitejas atzinumu, emot vr Eiropas Kopienu Tiesas atzinumu, saska ar Lguma 189.c pant noteikto procedru, t k ; t k... ; t k ; t k , IR PIEMUSI O REGULU. IR PIEMUSI O DIREKTVU. IR PIEMUSI O LMUMU.
angliski Article 1 This Directive shall apply to / concern Member States shall bring into force the laws and administrative provisions necessary to comply with this Directive before [..] (with eect from [..]) (within a period of from the date of its entry into force (adoption) (notication)). They shall forthwith inform the Commission thereof. When Member States adopt these measures, they shall contain a reference to this Directive or shall be accompanied by such reference on the occasion of their ocial publication. The methods of making such reference shall be laid down by Member States. Member States shall communicate to the Commission the text of the main provisions of domestic law which they adopt in the eld governed by this Directive. The Commission shall inform the other Member States thereof. Member States shall bring into force (adopt and publish), not later than [..], the laws, regulations and administrative provisions necessary to comply with this Directive before [..]. Before [..] Member States shall (, after consulting the Commission,) adopt and publish the provisions necessary to comply with this Directive. 1. pants
latviski direktva attiecas uz Dalbvalsts stjas spk normatvie un administratvie akti, kas vajadzgi, lai izpildtu s direktvas prasbas ldz [..] (kas stjas spk no [..]) laik no ts spk stans (pieemanas) (pazioanas) dienas). Dalbvalstis par to tlt inform Komisiju. Kad dalbvalstis pieem os tiesbu aktus, tajos ietver atsauci uz o direktvu vai ar du atsauci pievieno to ocilajai publikcijai. Dalbvalstis nosaka to, k izdart das atsauces. Dalbvalstis dara Komisijai zinmus savu tiesbu aktu galvenos noteikumus, ko ts pieem jom, uz kuru attiecas direktva.
Komisija par to inform prjs dalbvalstis. Dalbvalsts vlkais ldz [..] stjas spk normatvie un administratvie akti (dalbvalstis pieem un public normatvos un administratvos aktus), kas vajadzgi, lai ldz [..] izpildtu s direktvas prasbas. Ldz [..] dalbvalstis (, apspriedus ar Komisiju,) pieem un public noteikumus, kas vajadzgi, lai izpildtu s direktvas prasbas.
123
angliski They shall apply these provisions from [..] (at the latest). As soon as this Directive has entered into force, Member States shall ensure that the Commission is informed, in sucient time for it to submit its comments, of any draft laws, regulations or administrative provisions which they intend to adopt in the eld covered by this Directive. Member States shall communicate to the Commission their laws, regulations and administrative provisions with regard to the application of this Directive. Member States shall immediately inform the Commission of measures taken pursuant to this Directive. This Directive shall enter into force on [..]. This Directive shall enter into force on the () day (following that) of its publication in the Ocial Journal of the European Communities. It shall apply until [..]. It shall expire on [..]. This Regulation shall be binding in its entirety and directly applicable in all Member States. This Directive shall apply from [..] (until [..]) (from [..] to [..]). This Directive is addressed to the Member States. Done at Brussels For the Council The President
124
latviski Dalbvalstis piemro os noteikumus (vlkais) no [..]. Tikldz direktva ir stjusies spk, dalbvalstis inform Komisiju par visiem normatvo un administratvo aktu projektiem, ko dalbvalstis gatavojas pieemt jom, uz kuru attiecas direktva, lai Komisija laikus vartu iesniegt savas piebildes.. Dalbvalstis dara Komisijai zinmus savus normatvos un administratvos aktus, kas attiecas uz s direktvas piemroanu.
Dalbvalstis tlt inform Komisiju par paskumiem, kas veikti, ievrojot o direktvu. direktva stjas spk [..]. direktva stjas spk [] dien pc publicanas Eiropas Savienbas Ocilaj Vstnes. To piemro ldz [..]. Ts darbba beidzas [..]. regula uzliek saistbas kopum un ir tiei piemrojama viss dalbvalsts. o direktvu piemro no [..] (ldz [..]) (no [..] ldz [..]). direktva ir adresta dalbvalstm.
Brisel, () Padomes vrd prieksdtjs

angliski This [Agreement] shall remain in force indenetely In witness whereof the undersigned Plenipotentiaries have signed this Treaty It shall enter into force on the rst day of the month following the date of such signature
latviski is [nolgums] ir spk uz nenoteiktu laiku To apliecinot, attiecgi pilnvarotas personas ir parakstjuas o Lgumu Tas stjas spk nkam mnea pirmaj dien pc parakstanas
125
III PIELIKUMS EIROPAS SAVIENBAS IESTU DOKUMENTU KODI

Lai atvieglotu Eiropas Savienbas iestu savstarpjo saziu, dokumentiem tiek pievienoti dadi kodi, pc kuriem iespjams noteikt izstrdtju iestdi, adrestu, pieemanas procedru u.tml. Ar dokumentu Celex numuros ir kodi, kas norda dokumentu formu vai tematiku. Tulkojumos ie kodi jatstj netulkoti. Komisijas dokumenti: COM citm iestdm paredztie Komisijas dokumenti (likumprojekti, paziojumi, ziojumi); SEC dadi Komisijas dokumenti; datubz tiek minti tikai tie, kas saistti ar iestu savstarpjm procedrm; CSE Eiropadomei paredztie Komisijas dokumenti; C Komisijas przi esoie dokumenti, kas attiecas uz ocilajiem dokumentiem; Komisija tos nodod Padomei un Parlamentam informcijai, un tie tiek reistrti datubz. LET vstule, ko Padomei nosta bez pievienotiem dokumentiem vai kop ar nenumurtu dokumentu. Eiropas Parlamenta dokumenti: 1, 2, 3, 4, 5 Eiropas Parlamenta vecie dokumenti; A2, A3, A4, A5 parlamentrs komisijas sagatavotie ziojumi; B4, B5 Eiropas Parlamenta plenrsdm paredztie dokumenti; C, C2, C3, C4, C5 no citm iestdm ienkui dokumenti, ko izplata Eiropas Parlaments; PE kods, ko pievieno visiem Parlamenta dokumentiem Reionu komitejas dokumenti: CDR - Reionu komitejas ziojumi. Ekonomikas un socilo lietu komitejas dokumenti: CES, CESE Eiropas Ekonomikas un socilo lietu komitejas ziojumi
126
Publikcijas: JO Ocilais Vstnesis JO C Ocilais Vstnesis, C srija (paziojumi) JO C E Ocilais Vstnesis, elektronisk C srija JO L Ocilais Vstnesis, L srija (likumdoana) PRES Padomes paziojumi presei IP Komisijas paziojumi presei BULL Eiropas Savienbas (informatvais) bietens
Dadu iestu dokumentiem kopgs kods: AA/XXXX/NNN gads/numurs/ kods Gads dokumenta sagatavoanas gads (skotnj prieklikuma iesniegana). Numurs neprtraukta numercija katram gadam neatkargi no konkrts procedras. Kods norda iestu izmantoto procedru: CNS parasta Eiropas Parlamenta konsultcija SYN sadarbbas procedra COD koplmuma procedra ACC Lguma 133.pants AVC Eiropas Parlamenta apstiprints lmums PRT socilais protokols CNB Eiropas Centrls bankas konsultcija Dokumenta atsauces numur (Celex numur) izmantotie kodi:
A B C D E
nolgums/vienoans, atzinums budets deklarcija lmums kopj rpolitika un drobas politika kopja nostja, vienota rcba, kopga stratija F tieslietas un ieklietas kopja nostja, pamatlmums G rezolcija H ieteikums
127
J nav iebildumu pret pieteiktu kopuzmumu [Non-opposition to a notied joint K L M O Q R S X Y
venture] EOTK ieteikums direktva nav iebildumu pret pieteiktu uzmumu koncentrciju [Non-opposition to a notied concentration] ECB pamatnostdnes iestu noteikumi reglaments iekja vienoans regula visprsvargs EOTK lmums cita veida dokuments cita veida akts (publicts Eiropas Savienbas Ocil Vstnea C srij).
128
IV PIELIKUMS VALSTIS UN TERITORIJAS, TO GALVASPILSTAS UN NAUDAS VIENBAS

Tabul apkopotas valstis1 un teritorijas2, kam ir ISO apzmjums. Nosaukumi angu valod un ISO apzmjumi atrodami ar Eiropas Savienbas mjaslap3. Nosaukumiem latvieu valod pamat ir Valsts valodas centra (VVC) publikcija Starptautiski atzto valstu un teritoriju nosaukumi izdevum pavrdu rakstba, VVC, R, 1998. un centra 2006. gada 10. jlija lmums. Naudas vienbu apzmjumi saskaoti ar nosaukumiem Standartizcijas un metroloijas centra izdevum Valtu un resursu kodi, R, 1998 (LVS). Naudas vienbu nosaukumi angu valod te nav minti, tau ir to ISO trsburtu apzmjumi. Parindes piezms minti ar plak pazstamie daudzu valstu agrkie nosaukumi (piem., Birma, Zaira) un to agrks galvaspilstas, kas mainjus pdjo 50 gadu laik, k ar to Eiropas valstu naudas vienbas, kas likvidtas ldz ar pilngu eiro ievieanu tajs 2002. gada 1. janvr. Eiropas Savienbas vienots valtas vienbas nosaukums eiro tiek lietots saska ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 564 Noteikumi par Eiropas Savienbas vienots valtas vienbas nosaukuma atveidi latvieu valod.
2 3
Latvijai ir diplomtiskas attiecbas ar vairk nek 130 valstm. rlietu ministrija public o valstu sarakstu: http://www.mfa.gov.lv Aizjras zemes un teritorijas, valdjumi u. tml. http://europa.eu.int/comm/dgs/translation/index_en.htm
129
130
ISO kods5 Pilnais nosaukums, lv Kabul Kabula Tirna Alra Pagopago Andora Luanda Valeja Sentdonsa Buenosairesa Erevna Oranjestade Kanbera Vienna Vne USD EUR AON XCD ALL DZD afgns AFA Tirana Algiers Pago Pago Andorra la Vella Luanda The Valley St Johns Buenos Aires Yerevan Oranjestad Canberra leks Alrijas dinrs ASV dolrs Galvaspilsta, en Naudas vienba6 AF Albnija Alrija Afganistna sais nosaukums, lv Galvaspilsta, lv ISO apz.7 Mazk naudas vienba puls kintars santms cents cents luei cents AD AO AI AQ AG AR AM AW Austrlija Austrijas Republika Austrlijas Savienba Aruba Aruba Armnija Armnijas Republika Argentnas Republika Antarktika Antigva un Barbuda Ameriku Samoa8 Andora Angola Angilja Afganistnas Islma Valsts Albnijas Republika Alrijas Tautas Demokrtisk Republika Ameriku Samoa teritorija Andoras Firstiste Angolas Republika Angilja XCD ARS AMD AWG AUD EUR cents sentavo luma cents cents cents Antarktika Antigva un Barbuda Argentna AT (A) Austrija eiro9 kvanza Austrumkarbu dolrs Austrumkarbu dolrs Argentnas peso (Armnijas) drams Arubas guldenis Austrlijas dolrs eiro11
sais nosaukums, en
Pilnais nosaukums, en4
Afghanistan
Islamic State of Afghanistan
Republic of Albania AL Peoples Democratic Republic DZ of Algeria American Samoa Territory of American Samoa AS
Albania Algeria
Andorra Angola Anguilla
Principality of Andorra Republic of Angola Anguilla
Antarctica Antigua and Barbuda
Antarctica Antigua and Barbuda Argentina/Argentine, the Armenia
Argentine Republic
Republic of Armenia
Aruba
Aruba
Australia
Commonwealth of Australia10 AU
Austria
Republic of Austria
10
11
ie nosaukumi saskan ar ANO atztajiem ocilajiem nosaukumiem (SdT). Lieto ar trsburtu apzmjumus. Valsts nosaukumu nemin, ja da nauda ir tikai attiecgaj valst; biras sarakstos parasti lieto so valsts un valtas nosaukumu, piem., Izralas ekelis. ISO 4217, ko iesaka ES Komisijas enerlsekretarits (SEC(96)1820) (SdT). Ar Austrumsamoa (Eastern Samoa). Ldz 2001. gada 31. decembrim Andoras peseta (ADP), Spnijas peseta un Francijas franks. Reizm bez Commonwealth (SdT). Lai gan eiro kuva oficil valta 1999. gad, to neieviesa ldz 2002. gadam. Ldz tam Austrijas ili, mazk naudas vienba grasis.
sais nosaukums, en Pilnais nosaukums, lv Azerbaidnas Republika Baku Baku Nasau Manama Daka Bridtauna Minska Brisele Belmopana Portonovo16 Hamiltona Timpu Sukre BHD BDT BBD BYB EUR BZD XOF BMD BSD AZM Nassau Manama Dhaka Bridgetown Minsk Brussels Belmopan Porto Novo Hamilton Thimphu Sucre18 Galvaspilsta, en Naudas vienba6 AZ BS BH BD BB BY BE (B) Beija BZ Beliza14 BJ Benina15 Beijas Karaliste Beliza Beninas Republika Bermudu salas Butnas Karaliste Bolvijas Republika BM BT BO Bolvija Baltkrievija Baltkrievijas Republika Barbadosa Bangladea Bahreina Bahamu salas Azerbaidna
ISO kods5
sais nosaukums, lv
Galvaspilsta, lv
ISO apz.7
Azerbaijan
Azerbaijani Republic
Mazk naudas vienba kapeika cents ls poia cents kapeika cents cents santms cents hetrums sentavo
Bahamas, the Bahamu Salu Sadraudzba Bahreinas Karaliste
Bahrain
Commonwealth of The Bahamas State of Bahrain
Tulkoanas un terminoloijas centrs Azerbaidnas manats Bahamu dolrs Bahreinas dinrs taka Bangladeas Tautas Republika Barbadosa Bermudu salas Butna Barbadosas dolrs Baltkrievijas rubelis eiro13 Belizas dolrs CFA (frikas) franks 17 Bermudu salu dolrs ngultrums; Indijas rpija boliviano BTN INR BOB
Bangladesh
Barbados
Peoples Republic of Bangladesh Barbados
Belarus12
Republic of Belarus
Belgium Belize Benin
Kingdom of Belgium Belize Republic of Benin
Bermuda
Bermuda
Bhutan
Kingdom of Bhutan
Bolivia
Republic of Bolivia
12
13
14
15
16
17
131
18
en ar B(y)elorussia. Ldz 2001. gada 31. decembrim Beijas franks (BEF), mazk naudas vienba santms; ar Luksemburgas franks. Agrk (ldz 1973. g.) Britu Hondurasa. Agrk (ldz 1975. g.) Dahomeja. Valdbas mtne Koton. CFA franku emit BCEAO (Rietumfrikas valstu centrl banka). Valdba atrodas Lapas (La Paz) (SdT).
132
ISO kods5 Pilnais nosaukums, lv Bosnijas un Hercegovinas Sarajevo Republika Sarajeva BAM BAK Galvaspilsta, en Naudas vienba6 BA Bosnija un Hercegovina sais nosaukums, lv Galvaspilsta, lv ISO apz.7 Mazk naudas vienba feni BW BV BR Gaborone Brazilja IO Botsvna21 Buv sala22 Brazlija Gaborone Brasilia Bosnijas dinrs; konvertjam marka20 pula Brazlijas rels BWP BRL tebe sentavo VG BN BG BF Bulgrijas Republika Burkinafaso Burundi Republika Kambodas Karaliste Kamernas Republika Bujumbura Phnom Penh Yaound BI KH CM Kamboda26 Kamerna Burundi Bulgrija Burkinafaso25 Road Town Roudtauna ASV dolrs USD BND BGL XOF Buumbura Pnompea Jaunde BIF KHR XAF cents sens stotinka santms santms sens santms Botsvnas Republika Buv sala Brazlijas Federatv Republika Britu Indijas Britu Indijas okena teokena terito- ritorija rija23 Britu Virdnu Britu Virdnu salas salas Bruneja Bruneja Bandar Seri Begawan Soa Ouagadougou Bandarseribegavana Soja Vagadugu Brunejas dolrs leva CFA (frikas) franks Burundi franks riels CFA (frikas) franks
sais nosaukums, en
Bosnia and Herzegovina19
Republic of Bosnia and Herzegovina
Botswana Bouvet Island Brazil
Republic of Botswana Bouvet Island Federative Republic of Brazil
British Indian Ocean Territory
British Indian Ocean Territory
British Virgin Islands, the Brunei
British Virgin Islands
Negara Brunei Darussalam
Bulgaria Burkina Faso24
Republic of Bulgaria Burkina Faso
Burundi
Republic of Burundi
Cambodia Cameroun/ Cameroons, the
Kingdom of Cambodia Republic of Cameroon
19
20
21
22
23
24
25
26
Neocili en Bosnia-Herzegovina. Noriniem ar rvalstm (SdT). Agrk (ldz 1966. g.) Beuanalenda. Neapdzvota Norvijas teritorija (SdT). Apvienots Karalistes atkarg teritorija bez pamatiedzvotjiem (SdT) en lieto pabas vrdu un etnonmu Burkinabe. Agrk (ldz 1984. g.) Augvolta. Vienubrd (no 1975. g. ldz 1979. g.) Kampuija.
sais nosaukums, en Pilnais nosaukums, lv Kanda Kaboverdes Republika George Town Dordtauna Bangi Ndamena Bangui NDjamena Santiago Beijing Flying Fish Cove Bantam Santjago Pekina (Beidzina) Flaingkova Bantama Bogota Moroni Brazzaville Avarua San Jos Yamoussoukro 29 Brazavila Avarua Sanhos Jamusukro KYD XAF XAF CLP CNY AUD AUD COP KMF XAF NZD CRC XOF Praia Praja CVE Ottawa Otava CAD Galvaspilsta, en Naudas vienba6 CA CV KY CF TD CL CN CX CC CO KM CG CK CR CI Kotdivura Kostarika Kuka salas Kuka salas Kostarikas Republika Kotdivuras Republika 28 Kongo Komoru salas le na les Republika nas Tautas Republika Kaimanu salas Kaimanu Salas Kaboverde Kanda
ISO kods5
sais nosaukums, lv
Galvaspilsta, lv
ISO apz.7
Canada
Canada
Mazk naudas vienba cents sentavo cents santms santms sentavo a cents cents sentavo santms santms cents sentimo santms
Cape Verde
Republic of Cape Verde
Cayman Islands
Cayman Islands
Tulkoanas un terminoloijas centrs Centrlfrikas Centrlfrikas Republika Republika ada adas Republika Ziemsvtku sala Kokosu (Klinga) salas Kolumbija Santa Fe de Bogot Moroni Ziemsvtku salas teritorija Kokosu (Klinga) salu teritorija Kolumbijas Republika Komoru Islma Federatv Republika Kongo Republika Kandas dolrs Kaboverdes eskudo Kaimanu salu dolrs CFA (frikas) franks CFA (frikas) franks les peso nas juaa renminbi Austrlijas dolrs Austrlijas dolrs Kolumbijas peso Komoru salu franks CFA (frikas) franks Jaunzlandes dolrs Kostarikas kolons CFA (frikas) franks
Central African Republic Chad
Central African Republic
Republic of Chad
Chile China
Republic of Chile Peoples Republic of China
Christmas Island Christmas Island Territory
Cocos (Keeling) Islands Colombia
Territory of Cocos (Keeling) Islands Republic of Colombia
Comoros, the
Congo
Islamic Federal Republic of The Comoros Republic of the Congo
Cook Islands
Cook Islands
Costa Rica
Republic of Costa Rica
Cte dIvoir27
Republic of Cte dIvoire
27
28
133
29
en lieto pabas vrdu un etnonmu Ivorian. Ldz 1985. gadam Zilokaula Krasts. Valdbas rezidence Abidan (Abidjan) (SdT).
134
ISO kods5 Pilnais nosaukums, lv Horvtijas Republika Kubas Republika Kipras Republika ehijas Republika Kongo Demokrtisk Republika32 Dnijas Karaliste Dibutijas Republika Dominikas Sadraudzba Dominiknas Republika Austrumtimora Quito Cairo San Salvador Dili Santo Domingo Roseau Copenhagen Djibouti Kopenhgena Dibuti Prague Kinshasa Prga Kinasa33 CZK CDF Havana Nicosia Havana Nikozija CUP CYP Zagreb Zagreba HRK Galvaspilsta, en Naudas vienba6 HR CU CY CZ CD ehija Kongo Kuba Kipra Horvtija30 sais nosaukums, lv Galvaspilsta, lv ISO apz.7 Mazk naudas vienba lipa sentavo mils hellers likuta (Horvtijas) kuna Kubas peso Kipras mrcia ehijas krona jaunais zairs DK DJ DM DO TP EC EG SV Salvadora Ekvadoras Republika iptes Arbu Republika36 Salvadoras Republika Dominika Dnija Dibutija34 DKK DJF XCD DOP IDR ECS EGP SVC ra santms cents sentavo sentavo piastrs sentavo Dominiknas Republika35 Austrumtimora Ekvadora ipte Dnijas krona Dibutijas franks Rozo Austrumkarbu dolrs Santodomingo Dominiknas peso Dili Indonzijas rpija Kito sukre Kaira iptes mrcia Sansalvadora Salvadoras kolons
sais nosaukums, en
Croatia
Republic of Croatia
Cuba Cyprus
Republic of Cuba Republic of Cyprus
Czech Republic Democratic Republic of the Congo31 Denmark Djibouti
Czech Republic Democratic Republic of the Congo
Kingdom of Denmark Republic of Djibouti
Dominica
Commonwealth of Dominica
Dominican Republic East Timor
Dominican Republic
East Timor
Ecuador Egypt
Republic of Ecuador Arab Republic of Egypt
El Salvador
Republic of El Salvador
30
31
32
33
34
35
36
Agrk reizm lietota ar forma Krotija. en ar Congo (Kinshasa), Congo-Kinshasa, ar Zare; senk Beijas Kongo. No 1971. g. ldz 1997. g. Zaira. Agrk (ldz 1966. g.) Leopoldvilla. Kdreizj Franu Somlija un vlk Francijas Afru un Isu teritorija. Senk Santodomingo. No 1958. ldz 1971. gadam Apvienot Arbu Republika.
sais nosaukums, en Pilnais nosaukums, lv Malabo Malobo Asmera Tallina Adisabeba Torshavna Stenlija Suva Helsinki Parze Kajenna Papeete ETB DKK FKP FJD EUR eiro41 eiro42 EUR EUR ERN EEK XAF Asmara Tallinn Addis Ababa Thorshavn Stanley Suva Helsinki Paris Cayenne Papeete Galvaspilsta, en Naudas vienba6 GQ ER EE ET FO FK Fidi Republika Somijas Republika Etiopija Ekvatoril Gvineja37 Eritreja Igaunija Ekvatorils Gvinejas Republika Eritrejas Valsts Igaunijas Republika
ISO kods5
sais nosaukums, lv
Galvaspilsta, lv
ISO apz.7
Mazk naudas vienba santms santms sents cents
Equatorial Guinea Eritrea Estonia CFA (frikas) franks nakfa Igaunijas krona Etiopijas birs
Republic of Equatorial Guinea State of Eritrea Republic of Estonia
Tulkoanas un terminoloijas centrs Etiopijas Federatv Demokrtisk Republika Farru salas Folklenda salas Farru salas38 Folklenda salas39 Fidi Somija Dnijas krona Folklenda salu mrcia Fidi dolrs eiro40 ra jaunais penss cents cents cents cents CFP (Klus XPF okena) franks santms FJ FI (FIN) FR (F) GF PF Francija Franu Gvina Franu Polinzija Franu dienvidu teritorijas43 Gabona Gambija Gambijas Republika Gabonas Republika Libreville Banjul Francijas Republika Francijas Gvinas departaments Franu Polinzijas teritorija Franu dienvidu un Antarktikas teritorija GA GM Librevila Bandula44 XAF GMD santms bututs CFA (frikas) franks dalasi
Ethiopia
Faeroe Islands Falkland Islands
Federal Democratic Republic of Ethiopia Faeroe Islands Falkland Islands
Fiji Finland
Republic of Fiji Republic of Finland
France French Guiana
French Republic Department of French Guiana French Polynesia Territory of French Polynesia
French Southern and Antarctic Lands Gabon
Territory of the French South- TF ern and Antarctic Lands
Gabonese Republic
Gambia, the
Republic of The Gambia
37
38
39
40
41
42
43
135
44
Agrk Spu Gvineja. Pdj laik ar Fru salas. Teritorijas apzmanai lietots ar termins Malvinu salas. Ldz 2001. gada 31. decembrim Somijas marka (FIM), mazk naudas vienba feni. Ldz 2001. gada 31. decembrim Francijas franks (FRF), mazk naudas vienba santms. Ldz 2001. gada 31. decembrim Francijas franks (FRF), mazk naudas vienba santms. Francijas teritorija bez pamatiedzvotjiem; prvalde atrodas Senpjr (SdT). Senk (ldz 1973. g.) Batersta.
136
ISO kods5 Pilnais nosaukums, lv Tbilisi Berlin Tbilisi Berlne45 Akra Gibraltra Atnas Nka Sentdordesa Bastra Agaa Gvatemala Konakri Bisava Dordtauna Port-au-Prince Portoprensa GHC GIP EUR DKK XCD EUR USD GTQ GNF XOF GYD gurds HTG lari eiro46 GEL EUR Accra Gibraltar Athens Nuuk St Georges sedi Gibraltra mrcia eiro48 Galvaspilsta, en Naudas vienba6 GE Gruzija DE (D) Vcija GH GI Grieija Grenlande Grenda Gvadelupa Guama Gvatemala Gvineja Gvineja-Bisava50 Gajna Haiti Hrda sala un Makdonalda salas51 Bissau Georgetown Gvinejas Republika Conakry Gvadelupas departaments Basse Terre Guamas teritorija Agaa Gvatemalas Republika Guatemala City Grenlande Grenda Grieijas Republika Gana47 Gibraltrs sais nosaukums, lv Galvaspilsta, lv ISO apz.7 Mazk naudas vienba tetri cents peseva penss cents ra cents cents cents sentavo santms santms cents santms Gruzija Vcijas Federatv Republika Ganas Republika Gibraltrs GR (EL) GL GD GP GU GT GN GW Gvinejas-Bisavas Republika Gajnas Kooperatv Republika Haiti Republika Hrda salas un Makdonalda salu teritorija Dnijas krona Austrumkarbu dolrs eiro49 ASV dolrs (Gvatemalas) ketsals Gvinejas franks CFA (frikas) franks Gajnas dolrs
sais nosaukums, en
Georgia Germany
Georgia Federal Republic of Germany
Ghana Gibraltar
Republic of Ghana Gibraltar
Greece
Hellenic Republic
Greenland Grenada
Greenland Grenada
Guadeloupe Guam Guatemala
Department of Guadeloupe Territory of Guam Republic of Guatemala
Guinea
Republic of Guinea
Guinea-Bissau
Republic of Guinea-Bissau
Guyana
Haiti Heard Island and McDonald Islands
GY Cooperative Republic of Guyana Republic of Haiti HT Territory of Heard Island and HM McDonald Islands
45
46
47
48
49
50
51
No 1949. ldz 1990. gadam VFR galvaspilsta bija Bonna. Ldz 2001. gada 31. decembrim Vcijas marka (DEM), mazk naudas vienba feni. Agrkais Zelta Krasts. Ldz 2001. gada 31. decembrim Grieijas drahma (GRD), mazk naudas vienba savulaik lepta. Ldz 2001. gada 31. decembrim Francijas franks (FRF), mazk naudas vienba santms. Agrk Portugles Gvineja vai Bisavas Gvineja. Neapdzvota Austrlijas teritorija (SdT).
sais nosaukums, en Pilnais nosaukums, lv Tegucigalpa Victoria Tegusigalpa Viktorija Budapeta Reikjavka Deli Dakarta Teherna Bagdde Dublina Jeruzaleme Roma Kingstona Tokija Ammna Astana59 Nairobi HUF ISK INR IDR IRR IQD EUR ILS EUR JMD JPY JOD KZT KES HNL HKD Budapest Reykjavik New Delhi Jakarta Tehran Baghdad Dublin Jerusalem Rome Kingston Tokyo Amman Astana Nairobi Galvaspilsta, en Naudas vienba6 HN HK HU IS IN ID Irna54 Irka rija Izrala Itlija Jamaika Japna Jordnija Kazahstna58 Kenija Izralas Valsts Itlijas Republika Jamaika Irnas Islma Republika Irkas Republika rijas Republika Ungrija Islande Indija Indonzija Hondurasa Honkonga53
ISO kods5
sais nosaukums, lv
Galvaspilsta, lv
ISO apz.7
Honduras Hong Kong Hondurasas Republika Honkongas pas prvaldes apgabals Ungrijas Republika Islandes Republika Indijas Republika Indonzijas Republika
Mazk naudas vienba sentavo cents llers ra paisa sens dinrs55 ls cents agora cents cents sens ls tia cents
Tulkoanas un terminoloijas centrs lempra Honkongas dolrs forints Islandes krona Indijas rpija Indonzijas rpija Irnas rils Irkas dinrs eiro56 IR IQ IE (IRL) IL IT (I) JM JP JO KZ KE Japna Jordnijas Himtu Karaliste Kazahstnas Republika Kenijas Republika ekelis eiro57 Jamaikas dolrs (Japnas) jena Jordnijas dinrs tenge Kenijas ili
Hungary Iceland India Indonesia
Republic of Honduras Hong Kong Special Administrative Region (HKSAR) 52 Republic of Hungary Republic of Iceland Republic of India Republic of Indonesia
Iran Iraq Ireland
Islamic Republic of Iran Republic of Iraq Republic of Ireland
Israel Italy Jamaica
State of Israel Italian Republic Jamaica
Japan Jordan
Kazakhstan Kenya
Japan Hashemite Kingdom of Jordan Republic of Kazakhstan Republic of Kenya
52
53
54
55
56
57
58
137
59
No 1997. gada 1. jlija (SdT). Ar Sjangana. Agrk Persija. Rila vrtba ir tik maza, ka dinrus norinos vairs nelieto. Ldz 2001. gada 31. decembrim rijas mrcia (IEP), mazk naudas vienba penss. Ldz 2001. gada 31. decembrim Itlijas lira (ITL), mazk naudas vienbas savulaik entezimo. Senk parasti Kazahija. Kop 1998. gada, iepriek Alma-Ata (Almati).
138
ISO kods5 Pilnais nosaukums, lv Kiribati Kuveitas Valsts Bishkek Vientiane Bikeka63 Vjentjana Rga Beiruta Maseru Monrovija Tripole Vaduca Via Luksemburga Makao65 Skopje Riga Beirut Maseru Monrovia Tripoli Vaduz Vilnius Luxembourg Macao Skopje KGS LAK LVL LBP Kuwait City Kuveita KWD ls tia ats santms piastrs sente cents LYD veices franks lits eiro64 pataka denrs CHF LTL EUR MOP MKD dirhms santms cents cents avo deni Bairiki 61 Bairiki AUD Galvaspilsta, en Naudas vienba6 KI KW KG LA LV LB LS LR LY Lbija LI Lihtenteina LT Lietuva LU (L) Luksemburga MO MK Makao Maedonija Librija Librijas Republika Lesoto Lesoto Karaliste Latvija Libna Kirgizstna62 Laosa Kuveita Kiribati sais nosaukums, lv Galvaspilsta, lv ISO apz.7 Mazk naudas vienba cents Austrlijas dolrs Kuveitas dinrs soms kips Kirgizstnas Republika Laosas Tautas Demokrtisk Republika Latvijas Republika Libnas Republika LSL ZAR LRD lats Libnas mrcia loti; rends Librijas dolrs Lbijas dinrs Lbijas Socilistisk Arbu Tautas Damahrija Lihtenteinas Firstiste Lietuvas Republika Luksemburgas Lielhercogiste Makao Bijus Dienvidslvijas Maedonijas Republika
sais nosaukums, en
Kiribati 60
Republic of Kiribati
Kuwait
State of Kuwait
Kyrgyzstan Laos
Latvia Lebanon
Kyrgyz Republic Lao Peoples Democratic Republic Republic of Latvia Lebanese Republic
Lesotho
Kingdom of Lesotho
Liberia
Republic of Liberia
Libya
Liechtenstein Lithuania Luxembourg
Socialist Peoples Libyan Arab Jamahiriya Principality of Liechtenstein Republic of Lithuania Grand Duchy of Luxembourg
Macao Macedonia
Macao Former Yugoslav Republic of Macedonia
60
61
62
63
64
65
Bijus Gilberta salas. Taravas sal (SdT). Senk parasti Kirgzija. Agrk (ldz 1992. g.) Frunze. Ldz 2001. gada 31. decembrim Luksemburgas franks (LUF), mazk naudas vienba santms; ar Beijas franks. Ar Aomia (en Aomen).
sais nosaukums, en Pilnais nosaukums, lv Madagaskaras Republika Malvijas Republika Malaizija Mal Male Bamako Valeta Maduro Fordefransa Nuakota Portluija Mamudzu Mehiko Palikir 71 Chisinau Palikira Kiieva Bamako Valletta Majuro Fort-de-France Nouakchott Port Louis Mamoudzou Mexico City MVR XOF MTL USD eiro67 ugija EUR MRO MUR EUR MXN USD Moldovas leja MDL Lilongwe Kuala Lumpur Lilongve Kualalumpura MWK MYR Antananarivo Antananarivu MGF Galvaspilsta, en Naudas vienba6 MG MW MY MV ML MT MH MQ MR MU YT MX FM MD Moldova Mikronzija Meksika Majota Maurcija Martinika Mauritnija Malta Mrala salas Maltas Republika Mrala Salu Republika Malvija Malaizija Madagaskara
ISO kods5
sais nosaukums, lv
Galvaspilsta, lv
ISO apz.7
Madagascar 66
Republic of Madagascar
Mazk naudas vienba santms tambala sens lari santms cents cents cents kums cents cents
Malawi Malaysia
Republic of Malawi Malaysia
Maldives Maldivu salas, Maldvijas Republika Maldivija Mali Mali Republika
Republic of Maldives
malagasu franks kvaa Malaizijas ringits rja CFA (frikas) franks Maltas lira ASV dolrs
Tulkoanas un terminoloijas centrs Martinikas departaments Mauritnijas Islma Republika Maurcijas Republika Maurcijas rpija eiro70 Meksikas jaunais peso ASV dolrs sentavo cents bans Majotas teritoril kopiena69 Meksikas Savienots Valstis Mikronzijas Federatvs Valstis Moldovas Republika
Mali
Republic of Mali
Malta Marshall Islands, the Martinique Mauritania
Mauritius
Republic of Malta Republic of the Marshall Islands Department of Martinique Islamic Republic of Mauritania Republic of Mauritius
Mayotte 68
Mexico
Territorial Collectivity of Mayotte United Mexican States
Micronesia
Moldova
Federated States of Micronesia Republic of Moldova
66
67
68
69
70
139
71
en lieto pabas vrdu un etnonmu Malagasy; vienubrd Malagasijas (jeb Malgau) Republika; Antananarivu agrk Tananarive. Ldz 2001. gada 31. decembrim Francijas franks (FRF), mazk naudas vienba santms. en lieto pabas vrdu Mahoran un etnonmu Mahorais. Franu-latvieu vrdnca dod collectivit territoriale atbilsmi teritoril kopiena. Ldz 2001. gada 31. decembrim Francijas franks (FRF), mazk naudas vienba santms. Valdba atrodas Kolonij (SdT).
140
ISO kods5 Pilnais nosaukums, lv Monako Firstiste Mongolijas Republika Melnkalnes Republika74 Montserrata Marokas Karaliste Mozambikas Republika Mjanmas Savienba Nambijas Republika Nauru Republika Neplas Karaliste Nderlandes Karaliste Nderlandes Antias Willemstad Kathmandu Amsterdam Yaren Jarena Katmandu Amsterdama Vilemstade Maputo Yangon Windhoek Maputu77 Jangona79 Vindhuka Rabat Rabata MAD MZM MMK NAD AUD NPR EUR Nderlandes Antiu guldenis ANG Monaco Ulan Bator Podgorica Plymouth Monako Ulanbatora Podgorica75 Plimuta EUR MNT EUR XCD Galvaspilsta, en Naudas vienba6 MC MN CS MS MA MZ MM NA NR Nepla Nderlande83 Nderlandes Antias Nauru Mozambika Mjanma78 Nambija80 Maroka Monako Mongolija Melnkalne Montserrata sais nosaukums, lv Galvaspilsta, lv ISO apz.7 Mazk naudas vienba cents menge cents cents santms sentavo pja cents cents paisa cents cents eiro73 tugriks eiro76 Austrumkarbu dolrs Marokas dirhms metikals kjats Nambijas dolrs81 Austrlijas dolrs Neplas rpija eiro84 NP NL (NL) AN
sais nosaukums, en
Monaco72 Mongolia Montenegro Montserrat
Principality of Monaco Republic of Mongolia Republic of Montenegro Montserrat
Morocco
Kingdom of Morocco
Mozambique Myanmar Namibia
Republic of Mozambique Union of Myanmar Republic of Namibia
Nauru
Republic of Nauru
Kingdom of Nepal Kingdom of the Netherlands
Nepal Netherlands82, the Netherlands Antilles, the
Netherlands Antilles
72
73
74
75
76
77
78
79
80
81
82
83
84
en lieto pabas vrdu un etnonmu Monegasque. Ldz 2001. gada 31. decembrim Francijas franks (FRF), mazk naudas vienba santms. 2006. gada 21. maij notika tautas nobalsoana par Melnkalnes neatkarbu, atdaloties no Serbijas. Melnkalne neatkarbu pasludinja 2006. gada 3. jnij. No 1945. g. ldz 1992. g. Titograda. Kop 2002. gada 1. janvra. Agrk (ldz 1976. g.) Lorensumarkia. Agrk Birma (en Burma); en lieto pabas vrdu un etnonmu Burmese. Jangona agrk Rangna (en Rangoon). Agrk Dienvidrietumu frika. Likumgs maksanas ldzeklis ir ar rends (SdT). en lieto pabas vrdu Dutch un etnonmu Dutchman (daudzskaitl the Dutch). Lieto ar tradicionlo Holande; formli Holande ir daa no tagadjs Nderlandes Ziemeholandes un Dienvidholandes provinces. Ldz 2001. gada 31. decembrim Nderlandes guldenis (NLG), mazk naudas vienba cents.
sais nosaukums, en Pilnais nosaukums, lv Nouma Numea Velingtona Managva Niameja Abuda Alo Kingstona Phenjana Saipana Oslo Maskata Islamabada Koror Panama City Korora Panama Portmorsbija Asunsjona NIO XOF NGN NZD AUD KPW USD NOK OMR PKR USD PAB PGK gvarani PYG NZD XPF Wellington Managua Niamey Abuja Alo Kingston Galvaspilsta, en Naudas vienba6 NC NZ NI NE NG NU NF Ziemekoreja Norfolkas sala Norfolkas salas teritorija Niue Nigrijas Federatv Republika Niue Nigrija Nikaragva Nigra Nikaragvas Republika Nigras Republika Jaunkaledonija un piedergs teritorijas Jaunzlande
ISO kods5
sais nosaukums, lv
Galvaspilsta, lv
ISO apz.7
New Caledonia Jaunkaledonija Jaunzlande
Mazk naudas vienba santms cents sentavo santms kobo cents cents ons cents ra baiza paiss
New Zealand
Territory of New Caledonia and Dependencies New Zealand
Nicaragua Niger
Republic of Nicaragua Republic of Niger
Tulkoanas un terminoloijas centrs CFP (Klus okena) franks Jaunzlandes dolrs kordova CFA (frikas) franks naira Ziemeu Marianas salas86 Norvija Omna Pakistna Palau Panama Omnas Sultants Pakistnas Islma Republika Palau Republika Panamas Republika Muscat Islamabad Korejas Tautas Demokr- Pyongyang tisk Republika85 Ziemeu Marianas Salu Saipan Sadraudzba Norvijas Karaliste Oslo Jaunzlandes dolrs Austrlijas dolrs Ziemekorejas vona ASV dolrs OM PK PW PA PG PY Papua-Jaungvineja Paragvaja Papua-Jaungvinejas Neat- Port Moresby karg Valsts Paragvajas Republika Asuncin Norvijas krona Omnas rils Pakistnas rpija ASV dolrs balboa; ASV dolrs kina cents sentesimo, cents toeja sentimo
Nigeria
Federal Republic of Nigeria
Niue
Niue
Norfolk Island
Territory of Norfolk Island
Democratic Peoples Republic KP of Korea Northern Maria- Commonwealth of the North- MP nas, the ern Mariana Islands Norway Kingdom of Norway NO
North Korea
Oman Pakistan
Sultanate of Oman Islamic Republic of Pakistan
Palau Panama
Republic of Palau Republic of Panama
Papua New Guinea Paraguay
Independent State of Papua New Guinea Republic of Paraguay
85
141
86
No t atvasints savulaik lietotais sasinjums KTDR. Lietots ar apzmjums Ziemeu Marianas.
142
ISO kods5 Pilnais nosaukums, lv Peru Republika Filipnu Republika Pitkrna salas Polijas Republika Portugles Republika Puertoriko Sadraudzba Kataras Valsts Reinjonas departaments Rumnija Krievijas Federcija Ruandas Republika Jamestown Basseterre Castries Saint-Pierre Kigali Moscow Maskava Kigali Deimstauna Bastera Kastri90 Senpjra Doha Saint-Denis Bucharest Doha Senden Bukareste Warsaw Lisbon San Juan Varava Lisabona Sanhuana PLZ EUR USD QAR EUR ROL RUR RWF SHP XCD XCD EUR Lima Manila Adamstown Lima Manila Adamstauna PEN PHP NZD jaunais sols Filipnu peso Jaunzlandes dolrs zlots eiro87 ASV dolrs Galvaspilsta, en Naudas vienba6 PE PH PN PL Polija PT (P) Portugle PR Puertoriko QA RE RO RU RW SH KN LC PM Senpjra un Mikelona Senpjras un Mikelonas Kopteritorija (teritoril vienba) Ruanda Krievija Katara Reinjona Rumnija Peru Filipnas Pitkrna sais nosaukums, lv Galvaspilsta, lv ISO apz.7 Mazk naudas vienba sentimo sentavo cents grasis cents cents dirhms cents bans kapeika santms penss cents cents cents Sv. Helnas sala Sentkitsa 89 un Nevisa Sentlusija Svts Helnas sala un piedergs teritorijas Sentkitsas un Nevisas Federcija Sentlusija Kataras rils eiro88 (Rumnijas) leja Krievijas rublis Ruandas franks Sv. Helnas salas mrcia Austrumkarbu dolrs Austrumkarbu dolrs eiro91
sais nosaukums, en
Peru Philippines Pitcairn Islands, the Poland Portugal Puerto Rico
Republic of Peru Republic of the Philippines Pitcairn Islands
Qatar Runion Romania
Republic of Poland Portuguese Republic Commonwealth of Puerto Rico State of Qatar Department of Runion Romania
Russia
Russian Federation
Rwanda
Rwandese Republic
Saint Helena
Saint Kitts and Nevis Saint Lucia
Saint Helena and Dependencies Federation of Saint Kitts and Nevis Saint Lucia
Saint Pierre and Miquelon
Territorial Collectivity of Saint Pierre and Miquelon
87
88
89
90
91
Ldz 2001. gada 31. decembrim Portugles eskudo (PTE), mazk naudas vienba sentavo. Ldz 2001. gada 31. decembrim Francijas franks (FRF), mazk naudas vienba santms. Senk (ldz 1983. g.) parasti Sentkitsas viet lietoja apzmjumu Sentkristofera (Saint Cristopher). PZT, LVPPV: Kastri. Ldz 2001. gada 31. decembrim Francijas franks (FRF), mazk naudas vienba santms.
sais nosaukums, en Pilnais nosaukums, lv Sentvinsenta un Grenadnas Samoa Neatkarg Valsts San Marino So Tom Sanmarno Santome Rijada Dakra Belgrada Viktorija Frtauna Singapra Bratislava ubana Honiara Mogadishu Mogadia eiro93 dobra Riyadh Dakar Belgrade Victoria Freetown Singapore Bratislava Ljubljana Honiara Apia Apia tala WST EUR STD SAR XOF CSD SCR SLL SGD SKK SIT SBD SOS Kingstown Kingstauna Austrumkarbu dolrs XCD Galvaspilsta, en Naudas vienba6 VC
ISO kods5
sais nosaukums, lv
Galvaspilsta, lv
ISO apz.7
Saint Vincent and the Grenadines Samoa WS SM ST SA SN CS SC SL SG SK SI SB Slovnijas Republika Zlamana salas Somlijas Demokrtisk Republika SO Slovnija Zlamana salas Somlija Slovakija Slovakijas Republika Sjerraleone Singapra Sjerraleones Republika Singapras Republika Seielu salas Seielu Salu Republika Serbija94 Serbijas Republika Sanmarno Republika Santomes un Prinsipi Demokrtisk Republika Sada Arbijas Karaliste Seneglas Republika Sentvinsenta un Grenadnas Rietumsamoa92 Sanmarno Santome un Prinsipi Sada Arbija Senegla
Saint Vincent and the Grenadines
Mazk naudas vienba cents
Independent State of Samoa
sene cents sentavo halala santms para cents cents cents hellers stotins cents cents
Tulkoanas un terminoloijas centrs Sada rils CFA (frikas) franks Serbijas dinrs95 Seielu salu rpija leone Singapras dolrs Slovakijas krona tolrs Zlamana salu dolrs Somlijas ili
San Marino So Tom and Prncipe Saudi Arabia Senegal
Republic of San Marino Democratic Republic of So Tom and Prncipe Kingdom of Saudi Arabia Republic of Senegal
Serbia
Republic of Serbia
Seychelles
Republic of Seychelles
Sierra Leone Singapore
Republic of Sierra Leone Republic of Singapore
Slovakia
Slovak Republic
Slovenia Republic of Slovenia Solomon Islands, Solomon Islands the Somalia Somali Democratic Republic
92
93
94
143
95
Mdz lietot ar apzmjumu Samoa. Ldz 2001. gada 31. decembrim Itlijas lira (ITL). 1991. g. Slovnija, Horvtija (Krotija), Bosnija un Hercegovina un Maedonija pasludinja neatkarbu, bet Serbija ar Melnkalni ldz 2003. g. paturja nosaukumu Dienvidslvijas Federatv Republika (en Federal Republic of Yugoslavia). Serbija neatkarbu pasludinja 2006. gada 6. jnij pc Melnkalnes atdalans un neatkarbas pasludinanas 2006. gada 3. jnij. Kosov un Metohij (autonom province Serbij) kop 2002. gada 1. janvra lieto ar eiro.
144
ISO kods5 Pilnais nosaukums, lv Dienvidfrikas Republika Pretoria96 Dienviddordija un Dienvidsendviu salas Pretorija rends ZAR Galvaspilsta, en Naudas vienba6 ZA GS sais nosaukums, lv Galvaspilsta, lv ISO apz.7 Mazk naudas vienba cents KR Spnija rilanka99 Sudna Surinama100 Surinamas Republika Svalbras arhipelgs un Jana Majena sala Svazilendas Karaliste Zviedrijas Karaliste veices Konfedercija Srijas Arbu Republika Mbabane Stockholm Berne Damascus Longyearbyen Paramaribo Paramaribo Longjra Khartoum Hartuma Madrid Colombo Madride Kolombo Dienvidfrika Dienviddordija un Dienvidsendviu salas97 Dienvidkoreja Korejas Republika Seoul Seula KRW EUR LKR SDD SRG NOK ons cents cents piastrs cents ra Spnijas Karaliste rilankas Demokrtisk Socilistisk Republika Sudnas Republika SR SJ Dienvidkorejas vona eiro98 rilankas rpija Sudnas mrcia Surinamas guldenis Norvijas krona Mbabane Stokholma Berne Damaska SZ SE (S) CH SY veice Srija Svalbra un Jana Majena sala102 Svazilenda Zviedrija SZL SEK CHF SYP cents ra santms piastrs lilangeni Zviedrijas krona veices franks Srijas mrcia
sais nosaukums, en
South Africa Republic of South Africa South Georgia South Georgia and the South and the South Sandwich Islands Sandwich Islands
South Korea
Republic of Korea
Spain Sri Lanka
Sudan, (the)
Kingdom of Spain ES (E) Democratic Socialist Republic LK of Sri Lanka Republic of Sudan SD
Suriname
Republic of Suriname
Svalbard and Jan Svalbard and Jan Mayen Mayen Islands 101
Swaziland 103 Sweden
Kingdom of Swaziland Kingdom of Sweden
Switzerland Syria
Swiss Confederation Syrian Arab Republic
96
97
Parlamenta rezidence atrodas Keiptaun (SdT). Apvienots Karalistes atkarg teritorija bez pamatiedzvotjiem (SdT). 98 Ldz 2001. gada 31. decembrim Spnijas peseta (ESP), mazk naudas vienba sentimo. 99 Agrk (ldz 1972. g.) Ceilona. 100 Agrk (ldz 1975 g.) Gina jeb Nderlandes Gvina. 101 Pc ISO 3166 divas atsevias teritorijas bez pamatiedzvotjiem (SdT). 102 Galven salu grupa ir picbergena. 103 en lieto pabas vrdu un etnonmu Swazi.
sais nosaukums, en Pilnais nosaukums, lv nas Republika Tadikistnas Republika Dodoma Dodoma Bangkoka Lom Fakaofo Nukualofa Portofspeina Tunisa Ankara Ahabada Kokbrntauna Vaiaku 109 Kampala Vaiaku Kampala Bangkok Lom Fakaofo Nukualofa Port of Spain Tunis TZS THB XOF NZD TOP TTD TND TRL TMM USD Dushanbe Duanbe TJR Taipei Taibei/Taibeja TWD Galvaspilsta, en Naudas vienba6 TW TJ TZ TH TG TK TO TT TN TR TM TC TV UG Uganda Ugandas Republika Tuvalu Turcijas Republika Ankara Turkmenistnas Ashkhabad Republika Trksas un Kaikosas salas Cockburn Town Tonga Trinidda un Tobgo Tunisija Tongas Karaliste Trinidadas un Tobago Republika Tunisijas Republika Tokelau Tokelau Taizeme 107 Togo Taivna
ISO kods5
sais nosaukums, lv
Galvaspilsta, lv
ISO apz.7
Taiwan 104
Republic of China
Mazk naudas vienba a dirams cents satangs santms cents seniti cents miljems kurus tenge cents cents cents
Tajikistan Tadikistna 105 Tanznija Tanznijas Savienot Republika Taizemes Karaliste Togo Republika
Republic of Tajikistan
Tanzania
United Republic of Tanzania
Tulkoanas un terminoloijas centrs Turcija Turkmenistna 108 Trksas un Kaikosas salas Tuvalu jaunais Taivanas dolrs Tadikijas somoni Tanznijas ili bhats CFA (frikas) franks Jaunzlandes dolrs paanga Triniddas un Tobgo dolrs Tunisijas dinrs Turcijas lira Turkmnijas manats ASV dolrs Austrlijas AUD dolrs Ugandas ili UGX
Thailand 106 Togo
Kingdom of Thailand Togolese Republic
Tokelau
Tokelau
Tonga Trinidad and Tobago Tunisia
Kingdom of Tonga Republic of Trinidad and Tobago Republic of Tunisia
Turkey Turkmenistan
Republic of Turkey Republic of Turkmenistan
Turks and Caicos Turks and Caicos Islands Islands Tuvalu Tuvalu
Uganda
Republic of Uganda
104
105
Reizm en Chinese Taipei. Agrk parasti Tadikija 106 en lieto pabas vrdu un etnonmu Thai. 107 Senk (ldz 1948. g.) Sima. 108 Senk parasti Turkmnija. 109 Funafuti atol (SdT).
145
146
ISO kods5 Pilnais nosaukums, lv Ukraina Kiev Apvienotie Arbu Emirti Abu Dhabi Kijeva Ab Dab grivna AAE dirhms UAK AED Galvaspilsta, en Naudas vienba6 UA AE sais nosaukums, lv Galvaspilsta, lv ISO apz.7 Mazk naudas vienba kapeika ls Lielbritnijas un Zieme- London rijas Apvienot Karaliste Londona Amerikas Savienots Valstis ASV Mazs aizjras teritorijas Montevideo Charlotte Amalie Tashkent Port Vila Caracas Hanoi Mata-Utu Montevideo Washington DC Vaingtona Lielbritnijas sterliu mrcia ASV dolrs GBP penss US USD cents UM ASV dolrs USD cents UY VI UZ VU VA VE VN WF Volisa un Futuna Vanuatu Vatikns Venecula Vjetnama Ameriku Virdnas Uzbekistna112 Ukraina Apvienotie Arbu Emirti, AAE Apvienot Karaliste 110, AK Amerikas Savienots Valstis, ASV 111 ASV mazs aizjras teritorijas Urugvaja Urugvajas Austrumu Republika Ameriku Virdnu salas Uzbekistnas Republika arlote Amlija Takenta Portvila Karakasa Hanoja Matautu Urugvajas peso ASV dolrs UYU USD UZS VUV EUR VEB VND CFP (Klus XPF okena) franks sentesimo cents tijins cents sentavo santms (Uzbekijas) sums vatu eiro 114 bolivrs dongs Vanuatu Republika Svtais Krsls 113 Veneculas Republika Vjetnamas Socilistisk Republika Volisa un Futunas salu teritorija
sais nosaukums, en
Ukraine, (the) United Arab Emirates
Ukraine The United Arab Emirates
United Kingdom
The United Kingdom of Great GB Britain and Northern Ireland (UK)
United States, the The United States of America
United States Minor Outlying Islands, the Uruguay
The United States Minor Outlying Islands
Eastern Republic of Uruguay
US Virgin Islands Virgin Islands of the United States Uzbekistan Republic of Uzbekistan
Vanuatu Vatican, the Venezuela Vietnam
Wallis and Futuna
Republic of Vanuatu The Holy See/Vatican City Republic of Venezuela Socialist Republic of Viet Nam Territory of the Wallis and Futuna Islands
110
111
ES tekstos tikai t (sarunvaloda Britain); Lielbritnija lieto ziskaj eogrj; daos nosaukumos lietots Britu-; en lieto pabas vrdu British un etnonmu Briton. en lieto pabas vrdu un etnonmu American. 112 Senk parasti Uzbekija. 113 Reizumis sastopams ar Vatikna Pilstvalsts. 114 Ldz 2001. gada 31. decembrim Itlijas lira (ITL).
sais nosaukums, en Pilnais nosaukums, lv Rietumsahra Jemenas Republika Zambijas Republika Zimbabves Republika Harare 118 Harare ZWD Sanaa Lusaka Sana Lusaka YER ZMK Al Aaiun Ajuna MAD Galvaspilsta, en Naudas vienba6 EH YE ZM ZW Zimbabve117 Jemena Zambija116 Rietumsahra
ISO kods5
sais nosaukums, lv
Galvaspilsta, lv
ISO apz.7
Western Sahara
Mazk naudas vienba santms ls ngv cents
Western Sahara 115 Yemen, (the) Zambia Marokas dirhms Jemenas rils Zambijas kvaa Zimbabves dolrs
Republic of Yemen Republic of Zambia
Zimbabwe
Republic of Zimbabwe
115
116
Kdreizj Spu Sahra; en lieto pabas vrdu un etnonmu Sahrawi. Agrk (ldz 1964. g.) Ziemerodzija. 117 Agrk (ldz 1979. g.) Dienvidrodzija. 118 Agrk (ldz 1982. g.) Solsberi.
147
V PIELIKUMS VALODAS UN TO STARPTAUTISKIE APZMJUMI

Saistb ar dalbvalstu, kandidtvalstu un Eiropas Savienbas rpolitiku var iznkt saskare ar dadu valodu ISO divburtu apzmjumiem. aj tabul apkopoti biek sastopamie apzmjumi un to atifrjumi. (ISO ir ar trsburtu apzmjumi valodm: http://www.loc.gov/standards/iso639-2/langcodes.html): Arabic Azerbaijani Bashkir Byelorussian Bulgarian Breton Catalan Corsican Czech Welsh Danish German Greek Modern English Spanish Estonian Basque Finnish French Irish Scots Gaelic Galician Hebrew Croatian Hungarian Armenian Icelandic Italian Yiddish Georgian
148
ar az ba be bg br ca co cs cy da de el en es et eu fr ga gd gl he hr hu hy is it ji ka
arbu azerbaidu bakru baltkrievu bulgru bretou katalu korsiku ehu velsieu du vcu (jaun)grieu angu spu igauu basku somu franu ru skotu galisieu ivrits horvtu ungru armu islandieu itlieu jdis gruznu
Kazakh Greenlandic Korean Kurdish Kirghiz Lithuanian Latvian Macedonian Moldavian Maltese Dutch Norwegian Occitan Polish Portuguese Rhaeto-Romance Romanian Russian Serbo-Croatian Slovak Slovenian (Slovene) Albanian Swedish Tadzhik (Tajik) Turkmen Turkish Tatar Ukrainian Uzbek
kk kl ko ku ky lt lv mk mo mt nl no oc pl pt rm ro ru sh sk sl sq sv tg tk tr tt uk uz
kazahu grenlandieu korejieu kurdu kirgzu lietuvieu latvieu maedonieu moldvu1 maltieu nderlandieu norvu provansieu pou portugu retoromu rumu krievu serbhorvtu2 slovaku slovu albu zviedru tadiku turkmu turku tatru ukraiu uzbeku
1 2
Rumu valoda Moldov. Pc Dienvidslvijas sadalans neatkargs valsts ir trs valodas: Horvtij horvtu (hr), Serbij serbu (sr), bet Bosnij un Hercegovin ir trs valsts valodas horvtu, serbu un bosnieu (bs). Pc Melnkalnes neatkarbas pasludinanas 2006. gada 3. jnij serbu valoda Melnkaln kuvusi par melnkalnieu valodu.
149
VI PIELIKUMS NATO DOKUMENTU STANDARTFRZES

angliski NATO / PfP UNCLASSIFIED Standardization Agreement Subject NATO Standardization Agency (NSA) Promulgated EXPLANATORY NOTES NATIONAL IMPLEMENTATION DOCUMENTS AGREEMENT 1. This NATO Standardization Agreement (STANAG) is promulgated by the Director NATO Standardization Agency under the authority vested in him by the NATO Standardization Organisation Charter. 2. No departure may be made from the agreement without consultation with the tasking authority. Nations may propose changes at any time to the tasking authority where they will be processed in the same manner as the original agreement. 3. Ratifying nations have agreed that national orders, manuals and instructions implementing this STANAG will include a reference to the STANAG number for purposes of identication. DEFINITIONS latviski NATO / PARTNERATTIECBM MIERAM NEKLASIFICTS standartizcijas lgums lguma priekmets NATO standartizcijas aentra izsludints PASKAIDROJUMI VALSTS STENOANAS DOKUMENTI LGUMS 1. o NATO standartizcijas lgumu (STANAG) ir izsludinjis NSA direktors saska ar NATO Standartizcijas organizcijas stattos noteiktajm pilnvarm.
2. No lguma izpildes nosacjumiem drkst atkpties viengi pc konsultcijas ar atbildgo iestdi. Valstis jebkur laik var atbildgajai iestdei iesniegt prieklikumus grozjumiem, kura tos izskata td pa krtb k oriinlo lgumu. 3. Valstis, kas ratic o lgumu, ir vienojus, ka savos rkojumos, rokasgrmats un instrukcijs par STANAG ievieanu bs atsauce uz STANAG numuru, lai to vartu identict. DEFINCIJAS
150
angliski 4. Ratication is In NATO Standardization, the declaration by which a member nation formally accepts, with or without reservation, the content of a Standardization Agreement. 5. Implementation is In NATO Standardization, the fullment by a nation of its obligations as specied in a Standardization Agreement. 6. Reservation is In NATO Standardization, the stated qualication by a nation that describes the part of this Standardization Agreement which it cannot implement or can implement only with limitations. RATIFICATION, IMPLEMENTATION AND RESERVATIONS 7. Page iii gives the details of ratication and implementation of this agreement. If no details are shown, it signies that the nation has not yet notied the tasking authority of its intentions. Page iv (and subsequent) gives details of reservation and proprietary rights that have been stated. FEEDBACK 8. Any comments concerning this publication should be directed to NATO/NAS Bvd Leopold III -1110 Brussels BE ANNEXES A. .... B. .... RELATED DOCUMENTS:
latviski 4. Ratikcija ir NATO standartizcij - paziojums, ar kuru dalbvalsts ar vai bez atrunm ocili pieem standartizcijas lguma saturu.
5. Ievieana ir NATO standartizcij - valsts saistbu izpilde saska ar standartizcijas lgumu. 6. Atruna ir NATO standartizcij - dalbvalsts sniegts paziojums, kur t raksturo to standartizcijas lguma dau, kuru t neievie vai ievie tikai daji.
RATIFIKCIJA, IEVIEANA UN ATRUNAS 7. Ska informcija par lguma ratikciju un ievieanu sniegta iii lpp. Ja nav nordta nekda ska informcija, tas nozm, ka valsts vl nav paziojusi atbildgajai iestdei par saviem nodomiem. Lguma iv lpp. (un turpmks lpp.) ir sniegta informcija par valstu atrunm un paziotm paumtiesbm. ATSAUKSMES 8. Jebkdi komentri par o publikciju ir nostmi uz du adresi: NATO/NAS Bvd Leopold III -1110 Brussels BE PIELIKUMI A. .... B. .... SAISTTI DOKUMENTI
151
angliski A. .... B. .... INTRODUCTION AIM AGREEMENT 3. Participating nations agree... DETAILS OF THE AGREEMENT IMPLEMENTATION OF THE AGREEMENT 4. This STANAG is considered to be implemented when a nation has issued the necessary orders/ instructions... RECORD OF AMENDMENTS (ar CHANGES) No. / Reference / Date of amendment / Date Entered / Signature A. .... B. .... IEVADS MRIS LGUMS
latviski
3. Dalbvalstis vienojas... LGUMA NOTEIKUMI LGUMA IEVIEANA 4. o STANAG uzskata par ieviestu tad, kad valsts ir devusi pavles vai instrukcijas, kas vajadzgas... GROZJUMU PROTOKOLS Nr. / atsauce / datums, kad izdarti grozjumi / reistranas datums / paraksts
1. Tulkojot NATO standartizcijas lgumus, jievro oriinla formts (VISI LIELIE BURTI, pasvtrojumi, slpraksts utt.). Attiecb uz iestu un dokumentu nosaukumiem, lielie burti lietojami atbilstgi latvieu valodas prasbm. 2. Akronmi jsaglab angu valod, pirmoreiz tekst tos atifrjot. Tdjdi NSA (NATO Standartizcijas aentra), bet turpmk tekst NSA. 3. Vecu STANAG standartfrzs var bt atirbas. is ir 2006. gada standartizcijas lguma standartfru paraugs.
152
VII PIELIKUMS NATO DOKUMENTOS BIEI LIETOTIE SASINJUMI

AAP Allied Administrative Publication NATO administratvs publikcijas AC Alliance Committee NATO komiteja ACCIS Automated Command and Control Information System Automatizta vadbas un kontroles informcijas sistma ACCS Air Command and Control System Avicijas vadbas un kontroles sistma ACE Allied Command Europe Eiropas zonas Sabiedroto pavlniecba ACLANT Allied Command Atlantic Atlantijas zonas Sabiedroto pavlniecba ADP Automated Data Processing Automatizta datu apstrde AFCENT Allied Forces Central Europe NATO spki Centrleirop AFNORTH Allied Forces Northern Europe NATO spki Ziemeeirop AFNORTHWEST Allied Forces Northwestern Europe NATO Ziemerietumu Eiropas spki AFSOUTH Allied Forces Southern Europe NATO spki Dienvideirop AIRCENT Allied Air Forces Central Europe NATO Gaisa spki Centrleirop
153
AIRNORTHWEST Allied Air Forces Northwestern Europe NATO Ziemerietumu Eiropas Gaisa spki AJP Allied Joint Publication NATO kopj publikcija ALMC Air-Launched Cruise Missile No gaisa palaista sprnot raete ALP Allied Logistic Publication NATO nodroinjuma publikcija AOR Area of Responsibility Atbildbas zona AP Allied Publication NATO publikcija (NATO ocilais izdevums) ARRC ACE Rapid Reaction Corps ACE trs reaanas korpuss ATA Atlantic Treaty Association Atlantijas Lguma asocicija BALTAP Allied Forces Baltic Approaches NATO spku pieeja Baltijai BMEWS Ballistic Missile Early Warning System Ballistisko raeu agrns brdinanas sistma BTWC Biological and Toxin Weapons Convention Bioloisko un toksisko ierou konvencija CAS Close Air Support Gaisa spku tuvais atbalsts CBM Condence Building Measure Uzticbas veicinanas paskums
154
CCC Capabilities Coordination Cell Spju koordincijas vienba CESDP Common European Security and Defence Policy Eiropas Kopj drobas un aizsardzbas politika CFE The Treaty on Conventional Armed Forces in Europe (CFE Treaty) Lgums par konvencionlajiem bruotajiem spkiem Eirop CFSP Common Foreign and Security Policy Kopj rpolitika un drobas politika CIMIC Civil/Military Cooperation Civilmilitr sadarbba CINCEASTLANT Commander-in-Chief Eastern Atlantic Area Austrumatlantijas zonas virspavlnieks CINCENT Commander-in-Chief Allied Forces Central Europe NATO Centrleiropas spku virspavlnieks CINCIBERLANT Commander-in-Chief Iberian Atlantic Area Ibrijas-Atlantijas zonas virspavlnieks CINCNORTH Commander-in-Chief Allied Forces Northern Europe NATO Ziemeeiropas spku virspavlnieks CINCSOUTH Commander-in-Chief Allied Forces Southern Europe NATO Dienvideiropas spku virspavlnieks CINCWESTLANT Commander-in-Chief Western Atlantic Area Rietumatlantijas zonas virspavlnieks CJTF Combined Joint Task Force Apvienotie kopgie operatvie spki CMTF Civil-Military Task Force Civilmilitrie operatvie spki
155
CMX Crisis Management Exercise Krzes vadbas mcbas COMNAVSOUTH Commander Allied Naval Forces Southern Europe NATO Dienvideiropas zonas Jras spku komandieris COMNAVNORTH Commander Allied Naval Forces North NATO Ziemeu zonas Jras spku komandieris COMSTRIKFLTLANT Commander Striking Fleet Atlantic Atlantijas triecienotes pavlnieks COMSUBACLANT Commander Submarine Allied Command Atlantic NATO Zemdeu otes spku pavlnieks Atlantijas zon CP Capability Package Kaujasspju pakete CPC Conict Prevention Centre Koniktu novranas centrs CPC Civil Protection Committee Civils aizsardzbas komiteja CPX Command Post Exercise Komandpunktu mcbas CSBM Condence and Security Building Measure Uzticbas un drobas veicinanas paskumi C3 Consultation, Command and Control Konsultcijas, vadba un kontrole DPC Defence Planning Committee Aizsardzbas plnoanas komiteja EAPC Euro-Atlantic Partnership Council Eiroatlantijas Partnerbas padome
156
EAPMC Euro-Atlantic Partnership Military Committee Eiroatlantijas Partnerbas militr komiteja ESDP European Security and Defence Policy Eiropas Drobas un aizsardzbas politika (EDAP) EW Electronic Warfare Elektronisk karadarbba FSC Forum for Security Cooperation (OSCE) Forums sadarbbai drobas jom (EDSO) GLCM Ground-Launched Cruise Missile No zemes palaiama sprnota raete HNS Host Nation Support Uzmjvalsts atbalsts ICAO International Civil Aviation Organisation Starptautisk civils avicijas organizcija ICBM Intercontinental Ballistic Missile Starpkontinentla ballistiska raete ICRC International Committee for the Red Cross Starptautisk Sarkan Krusta komiteja IFOR Implementation Force (for Bosnia and Herzegovina) Miera nodroinanas spki (Bosnijai un Hercegovinai) IFRC International Federation of the Red Cross and Red Crescent Societies Starptautisk Sarkan Krusta un Sarkan Pusmness Biedrbas federcija IMS International Military Sta Starptautiskais militrais tbs IO Interoperability Objective NATO sadarbspjas mris
157
IPP Individual Partnership Programme Individul partnerattiecbu programma IRBM Intermediate-Range Ballistic Missile Vidjas sniedzambas ballistisk raete IRF Immediate Reaction Forces Tltjs reaanas spki IS International Sta Starptautiskais sekretarits JSRC Joint Sub-Regional Command Apvienot apakreionl pavlniecba KFOR Kosovo Force Miera uzturanas spki Kosov LANDCENT Allied Land Forces Central Europe NATO Sauszemes spki Centrleirop LANDSOUTH Allied Land Forces Southern Europe NATO Sauszemes spki Dienvideirop LANDSOUTHCENT Allied Land Forces South Central Europe NATO Sauszemes spki Dienvideirop un Centrleirop LANDSOUTHEAST Allied Land Forces South Eastern Europe NATO Sauszemes spki Dienvidaustrumu Eirop LCC Logistics Coordination Centre Nodroinjuma koordincijas centrs LTDP Long-Term Defence Programme Ilgtermia aizsardzbas programma MAP Membership Action Plan Rcbas plns dalbai NATO
158
MC Military Committee Militr komiteja MCM Mine Countermeasures Pretmnu paskumi MCWG Military Committee Working Group Militrs komitejas darba grupa MDF Main Defence Forces Galvenie aizsardzbas spki MILREP Military Representative (to the MC) Militrais prstvis (Militraj komitej) MOB Main Operating Base Galven darbbas bze MOD Ministry of Defence Aizsardzbas ministrija MOU Memorandum of Understanding Sapraans memorands MSC Major Subordinate Command / Commander Galven pakaut pavlniecba / komandieris MSU Multinational Security Unit Daudznacionla drobas vienba NAA North Atlantic Assembly Ziemeatlantijas Asambleja NAC North Atlantic Council Ziemeatlantijas Padome NACC North Atlantic Cooperation Council Ziemeatlantijas Sadarbbas padome
159
NADC NATO Air Defence Committee NATO Pretgaisa aizsardzbas komiteja NADEFCOL NATO Defense College NATO Aizsardzbas koleda NAMP NATO Annual Manpower Plan NATO Ikgadjais personlsastva plns NATMC NATO Air Trac Management Committee NATO Gaisa satiksmes vadbas komiteja NATO North Atlantic Treaty Organisation Ziemeatlantijas Lguma organizcija NATO PA NATO Parliamentary Assembly NATO Parlamentr asambleja NAVNORTHWEST Allied Naval Forces North Western Europe NATO Ziemerietumu Eiropas Jras spki NAVSOUTH Allied Naval Forces Southern Europe NATO Dienvideiropas Jras spki NBC Nuclear, Biological and Chemical Weapons Bioloiskie, miskie un kodolieroi NCCIS NATO Command, Control and Information System NATO vadbas, kontroles un informcijas sistma NCS NATO Committee of Standardisation NATO Standartizcijas komiteja NDC NATO Defense College NATO Aizsardzbas koleda NICS NATO Integrated Communications System NATO integrt sakaru sistma
160
NMA NATO Military Authority NATO Militr vadba NOS NATO Oce of Security NATO Drobas birojs NPG Nuclear Planning Group Kodolierou plnoanas grupa NPT Treaty on the Non-Proliferation of Nuclear Weapons (1968) Lgums par kodolierou neizplatanu (1968) NSA NATO StandartizationAgency NATO Standartizcijas aentra OECD Organisation for Economic Cooperation and Development Ekonomikas sadarbbas un attstbas organizcija OPLAN Operational Plan Operatvais plns OSCE Organisation for Security and Cooperation in Europe Eiropas Drobas un sadarbbas organizcija (EDSO) OTAN Organisation du Trait de lAtlantique Nord Ziemeatlantijas Lguma organizcija (NATO) PC Political Committee Politisk komiteja PCC Partnership Coordination Cell Partnerbas koordincijas grupa PCG Policy Coordination Group Politikas koordincijas grupa PERM REP Permanent Representative (to the NAC) Pastvgais prstvis (Ziemeatlantijas Padom)
161
PfP Partnership for Peace Partnerattiecbas mieram PSC Principal Subordinate Command/Commander Galven pakaut pavlniecba / komandieris PSO Peace Support Operations Miera atbalsta opercijas RHQ EASTLAND Regional Headquarters, Eastern Atlantic Austrumatlantijas zonas reionlais tbs RHQ SOUTHLAND Regional Headquarters, Southern Atlantic Dienvidatlantijas zonas reionlais tbs RHQ WESTLAND Regional Headquarters, Western Atlantic Rietumatlantijas zonas reionlais tbs RRF Rapid Reaction Force trs reaanas spki SAC Strategic Air Command Stratisks avicijas pavlniecba SACEUR Supreme Allied Commander Europe NATO spku virspavlnieks Eiropas zon SACLANT Supreme Allied Commander Atlantic NATO spku virspavlnieks Atlantijas zon SACT Supreme Allied Commander Transformation NATO spku virspavlnieks transformcijas jautjumos SALW Small Arms and Light Weapons Vieglie un kjnieku ieroi SAM Surface-to-Air Missile Zeme-gaiss raete
162
SC Strategic Commander Stratiskais komandieris SCP Security Cooperation Programme Drobas sadarbbas programma SDI Strategic Defence Initiative Stratisks aizsardzbas iniciatva SFOR Stabilisation Force Stabilizcijas spki SfP Science for Peace Zintne mieram SHAPE Supreme Headquarters Allied Powers Europe NATO Bruoto spku Eirop virspavlnieka tbs SLBM Submarine-Launched Ballistic Missile No zemdenes palaiama ballistisk raete SLCM Sea-Launched Cruise Missile No jras palaiama sprnot raete SOFA Status of Forces Agreements Bruoto spku statusa lgumi STANAG Standardisation Agreement Standartizcijas lgums UNHCR United Nations High Commissioner for Refugees ANO Augstais komisrs bgu jautjumos UNPROFOR United Nations Protection Force ANO Aizsardzbas spki UNSC United Nations Security Council ANO Drobas padome
163
WEU Western European Union Rietumeiropas Savienba (RES) WG Working Group Darba grupa WMD Weapons of Mass Destruction Masu izncinanas ieroi WP Working Party Ekspertu komisija
164
Summary
The Translation and Terminology Centre (TTC) is a government institution primarily engaged in translating legislation. Founded in 1996, one of the rst tasks of the Centre before Latvia joined the European Union was to translate more than 100 000 pages of the EU legislation into Latvian, thereby laying the foundation for the legal translation methodology in Latvia. This publication provides a summary of our ten years of experience in legal translation and includes EU legislation, judgements of the EC Court of Justice, NATO documents, as well as other international documents and conventions. What is legal translation and what are its criteria for quality? We have dened them as legal precision, clarity of language and consistency of terminology. By the term translation we understand a process that involves a number of specialists translators, terminologists, revisers, and translation assistants. This handbook contains brief descriptions of what each of these positions entails. A special section has been devoted to the latest technology TRADOS translation memory tool used on daily basis by all our translators, as well as to those aspects of translation process that have to be constantly veried and adjusted, when necessary, to consider the translation nished (i.e., self-revision). Our experience suggests that opinions on what is a good or poor translation often prove to be distinctly dierent, and the dierences in perception arise because the parties involved in the process have not come to a prior agreement as to what should be considered an error, and what shouldnt. Thats why we have also dened the criteria on how to determine what is an error and how to then classify these errors. Do you know, what the principle of common sense is? It means that, when translating a piece of legislation, one must retain a sense of curiosity and never cease asking oneself: What does this mean? How does this look? Is it even possible? The translated text can be grammatically perfect and still make no sense at all, if no logical thinking or common sense has been applied during the translation. In this handbook the reader will nd several more principles of translation simple reminders that will aid the translator in settling on a specic linguistic solution. A special chapter has been devoted to the history of legal language used in Latvia. Did you know, that Latvias legal language has historically evolved as a language of translation? The rst laws were translated from Swedish, German and Russian languages. Realising this, it is easier to understand how our present day notions of the canons of our legal language were created in Latvian society and why this language often seems so lifeless and foreign. This handbook presents richly informative account of International Law and the EU law, giving special emphasis to the principle of multilingualism and its implementation in the European Union. One cannot ignore the fact that de jure EU legislation is drafted
165
in the ocial languages of all its Member States, but de facto its make up is assured through translations. We have also outlined, how translation is organised in the EU institutions and how EU legislation diers from the legislation of the Republic of Latvia. The majority of this handbook is about practical recommendations reminders about the more topical Latvian language rules and examples of the most typical errors found in translations, description of terminology work principles how to select the most appropriate Latvian equivalent, and how to make the best use of the available terminology resources. Our experience suggests, that one of the most frequently met errors is the tendency to excessively localise the term being used, i.e., the desire to modify EU legislative concepts to accommodate the specically Latvian understanding, even though quite often their meanings do not fully correspond. The choice of an incorrect term can narrow the meaning of the concept, and consequently narrow the scope of the legislation, which can then result in serious legal repercussions, even as far as having infringement procedures initiated against the State That is why the quality of translation is so important! This publication contains seven supplements, where one can nd examples of translations of standard phrases, descriptions of important EU concepts, original Treaties and institutions, names of the countries of the World, their capital cities and standardised names for their monetary units, as well as other useful information. With this publication we express our thanks to all those, who helped us gain the necessary knowledge and to grow, in particular to CIDA and the Canadian Embassy, the French Embassy and the French Cultural Centre, the British Embassy and the British Council, the Finnish Embassy, as well as all the many other partners and supporters both in Latvia and abroad.
166
Rsum en franais
Le Centre de traduction et de terminologie est une institution publique, cre en 1996, qui est charge de la traduction des actes lgislatifs et dont une des premires tches, avant ladhsion de la Lettonie lUnion europenne, a t de traduire en letton environ 100 000 pages de la lgislation communautaire, crant ainsi galement la base pour la mthodologie de la traduction des textes lgislatifs en Lettonie. Le prsent ouvrage est le rsultat de notre exprience de 10 ans de travail dans le domaine de la traduction juridique et comprend les actes lgislatifs de lUE, arrts de la Cour de justice des Communauts europennes, documents de lOTAN ainsi que conventions et autres documents internationaux. Qu est-ce que la traduction juridique et quels sont ses critres de la qualit ? Nous les avons dnis comme prcision juridique, clart linguistique et rigueur terminologique , mais par le terme traduction nous dsignons un processus plusieurs tapes dans lequel participent des spcialistes dirents : traducteurs, terminologues, rviseurs, assistants. Cest pourquoi nous avons inclus dans le manuel une description succincte de l apport de chacun de ces acteurs. Un chapitre spcial est consacr aux nouvelles technologies, notamment au logiciel TRADOS qui est utilis par tous nos traducteurs, ainsi quaux aspects que chaque traducteur doit vrier avant que lon ne puisse considrer que le travail soit accompli (autorvision). Notre exprience montre que les opinions sur ce que lon peut considrer comme une bonne ou une mauvaise traduction sont trs divergentes et que des dirends entre les parties souvent naissent justement cause de labsence dun accord pralable sur ce qui constitue une faute et sur ce qui ne constitue pas une. Cest pourquoi nous avons galement tabli les critres pour la dnition des fautes et pour leur classication. Mais savez-vous ce que cest que le principe du bon sens ? Cela veut dire quen traduisant les actes lgislatifs, il ne faut pas oublier sa curiosit, mais plutt il faut sinterroger sans cesse sur des questions comme : quest-ce que cela signie ? quoi cela ressemble-t-il ? est-il possible ? Un texte peut paratre tout fait correct du point de vue de la grammaire, mais en mme temps tre absurde si le traducteur ne sest pas servi de la logique et du principe du bon sens. Le manuel contient galement plusieurs autres principes de traduction, des solutions simples qui permettent au traducteur de se dcider sur une solution linguistique particulire. Un chapitre part est ddi lhistoire du langage juridique letton. Savez-vous que le langage juridique letton a dj historiquement volu comme un langage de traduction ? Les premires lois furent traduites du sudois, de l allemand et du russe. En le sachant, il est plus facile de comprendre le dveloppement des ides de la socit lettonne de nos jours en ce qui concerne les canons de la langue de la loi ou les raisons du caractre sans vie et trange de ce langage.
167
Le manuel fournit des informations utiles sur le droit international et le droit de lUE, en soulignant en particulier le principe de multilinguisme et son application dans lUnion europenne. On ne peut pas ignorer le fait que dun point de vue strictement juridique, les actes lgislatifs de lUE sont labors dans toutes les langues des tats membres, mais quen fait il sagit plutt de leurs traductions. Nous avons galement esquiss lorganisation du processus de traduction au sein des institutions de lUE et quelques dirences entre les actes lgislatifs lettons et ceux de lUE. La plus grande partie du manuel est consacre des recommandations pratiques : sont rappeles les normes les plus importantes du letton et fournis des exemples des erreurs les plus caractristiques que lon rencontre dans les traductions, ainsi quindiqus les principes du travail terminologique, notamment comment choisir lquivalent letton le plus adquat et comment ne pas se perdre dans les direntes ressources terminologiques. Notre exprience montre quune des erreurs les plus rpandues en ce qui concerne la terminologie est lie une tendance excessive la localisation, cest-dire, le dsir dadapter les notions du droit communautaire la ralit socioculturelle lettonne mme si une correspondance parfaite nexiste pas. Un terme inexact risque de rtrcir la porte dune notion et, par consquent, peut aboutir une interprtation plus troite dune rgle juridique, qui, son tour, peut entraner des consquences juridiques srieuses jusqu lintroduction dun recours en manquement contre ltat membre en question. Voil pourquoi la qualit de traduction revt une telle importance. Cette dition est complte par sept annexes avec des modles pour la traduction des phrases types, descriptions des notions essentielles, des traits fondamentaux et des institutions de lUE, dnominations normalises des pays du monde, leur capitaux et units montaires et dautres informations pratiques. Avec cet ouvrage nous remercions tous ceux qui nous ont aids acqurir les connaissances ncessaires et progresser, notamment lACDI et lAmbassade du Canada, lAmbassade de France et le Centre culturel franais, lAmbassade du Royaume-Uni et le British Council, lAmbassade de Finlande et beaucoup dautres collaborateurs et ceux qui nous ont apport leur support en Lettonie et l tranger.
168

View

Uploaded by

Document Information

Copyright

Available Formats

Share this document

Share or Embed Document

Sharing Options

Did you find this document useful?

Is this content inappropriate?

Copyright:

Available Formats

View

Uploaded by

Copyright:

Available Formats

T U L K O A N A S

TIESBU AKTU TULKOANAS

UDK 34.09(035) Tie 213

Manuskripts sagatavots ar Valsts valodas aentras nansilu atbalstu

Iespiests V/A Latvijas eotelpisks informcijas aentras Tipogrj Latvijas karte

Tulkoanas un terminoloijas centrs

Tulkoanas un terminoloijas centrs

Tulkoanas un terminoloijas centrs

Tulkoanas un terminoloijas centrs

1. TIESBU AKTU TULKOANAS SPECIFIKA

1.2. Eiropas Savienbas tiesbu aktu tulkojumu statuss

1.3. Tulkoanas principi

Tulkoanas un terminoloijas centrs

Tulkoanas un terminoloijas centrs

2. TIESBU AKTU TULKOANAS PROCESS

Tulkoanas un terminoloijas centrs

3. TIESBU AKTU TULKOANAS ORGANIZCIJA EIROPAS SAVIENB

Tulkoanas un terminoloijas centrs

4. EIROPAS SAVIENBAS TIESBU AKTU VISPRGS RAKSTUROJUMS VALODU ASPEKTS

4.2. Daudzvalodu principa stenoana

Eiropas Komisijas 2005. gada 22. novembra paziojums par daudzvalodbu.

Tulkoanas un terminoloijas centrs

4.3. Valodu vienldzba

EOTK beidza pastvt 2002. gad. Tulkoanas un terminoloijas centrs

4.4. Parallie teksti ocilajs valods

Tulkoanas un terminoloijas centrs

Tulkoanas un terminoloijas centrs

5. STARPTAUTISKO TIESBU AKTU RAKSTUROJUMS

5.1. Starptautisko tiesbu attstba

Tulkoanas un terminoloijas centrs

5.2. Subjekti un avoti

5.3. Starptautiskie lgumi

5.4. Starptautisko konferenu nozme tiesbu aktu izstrd

Tulkoanas un terminoloijas centrs

5.5. Ocilais teksts un tulkojums

5.7. Lgumu uzbve

5.8. Daas nordes tulkoanai

Visprgas saistbas saska ar o konvenciju

Tulkoanas un terminoloijas centrs

Tulkoanas un terminoloijas centrs

6. DAI LATVIEU TIESBU VALODAS VSTURES ASPEKTI

Tulkoanas un terminoloijas centrs

7. VALODAS JAUTJUMI, KAS AKTULI TIESBU AKTU TULKOAN

7.1. Vrdu un vrdformu izvle tekst

7.1.1. Vrdi ar nozmes atirbu vai niansi

7.1.2. Lietvrdu formas izvle un lietojums

7.1.3. Darbbas vrdu formas izvle un lietojums

7.1.4. pabas vrdu formas izvle un lietojums

Tulkoanas un terminoloijas centrs

7.1.5. Skaita vrdu formas izvle un lietojums

7.1.6. Vietniekvrdu izvle un lietojums

Tulkoanas un terminoloijas centrs

Tulkoanas un terminoloijas centrs

7.1.7. Prievrdi un partikulas

7.1.8. Lielo skuma burtu lietojums

Tulkoanas un terminoloijas centrs

7.1.9. Tulkojuma valodas stils un kalki

7.1.10. Laika apzmjumi juridiskos tekstos

Tulkoanas un terminoloijas centrs

7.1.12. Citvalodu vrdi un frzes

7.2. Sintakse 7.2.1. Teikumu veidoana

7.2.2.Vairku teikuma priekmetu un izteicju saskaoana

Tulkoanas un terminoloijas centrs

7.2.3. Atseviu pieturzmju lietoana