V nodaa

Psihiskie un uzvedbas traucjumi

(F00-F99)
Pieauguo personbas un uzmanbas traucjumi
(F60-F69)
aj sada ietilpst dadi klniskie stvoki un uzvedbas modei, kuriem ir tieksme uz
pastvbu un kas ir indivda raksturg dzvesveida un veida, kd vi mijiedarbojas
ar citiem cilvkiem, izpausme. Dai no iem stvokiem un uzvedbas modeiem
pards agrns attstbas laik, iedarbojoties k konstitucionlajiem faktoriem, t
socilajai pieredzei, bet citi tiek iegti vlkaj dzv. Specifiski personbas traucjumi
(F60.-), jaukti un citi personbas traucjumi (F61.-) un stabils personbas izmaias
(F62.-) ir dzii iesakojuies un nezdoi uzvedbas modei, kas izpauas, k
neelastgas reakcijas uz danedadm persongajm un socilajm situcijm. Ts ir
smagas vai izteiktas novirzes saldzinjum ar vidusmra cilvka uztveres, domanas,
juanas un it sevii mijiedarbbas ar citiem veidu taj pa kultr. diem uzvedbas
modeiem ir nosliece bt stabiliem un tie skar daudzveidgas uzvedbas un
psiholoisks funkcionanas sfras. Tie biei, bet ne vienmr, ir saistti ar dadas
pakpes subjektvo distresu un problmm socilaj sfr.
F60 Specifiskie personbas traucjumi
ie ir smagi personbas un uzvedbas traucjumi; to tieais clonis nav
smadzeu slimba, trauma vai citds bojjums vai ar cita psihisk slimba;
parasti tie skar vairkas personbas sfras; tie gandrz vienmr saistti ar
ievrojamo persongo stresu un attiecbu prtraukanu; parasti skas jau
brnb vai pusauda gados un turpins pieauguo vecum.
F60.0 Paranoda personba
Personbas traucjums, kuram raksturga prlieka jtba pret neveiksmm,
nespja piedot aizvainojumus; aizdomgums un tieksme interprett citu
cilvku neitrlo vai draudzgo attieksmi k naidgu vai nievjou; atkrtotas
nepamatotas aizdomas par partnera seksulo neuzticbu; kaujinieciska un
izteikta savu tiesbu apzia. Var bt novrojama prlieka sava svarguma
apzia, un biei vien ie pacienti prlieku atsaucas uz sevi.
Personbas traucjumi:
ekspansvi paranoda
fantiska
gna
paranoda
1
sensistvi paranoda
Neietilpst: paranoja ( F22.0 )
paranoia querulans ( F22.8 )
paranoidl:
psihoze ( F22.0 )
izofrnija ( F20.0 )
stvoklis ( F22.0 )
F60.1 izoda personba
Personbas traucjums, kam raksturga norobeoans no emocionliem,
sociliem un cita veida kontaktiem, dodot priekroku fantzijm, vientum
nodarbbm un introspekcijai. Spja paust jtas un gt baudu ir ierobeota.
Neietilpst: Aspergera sindroms ( F84.5 )
Persistjoi murgi ( F22.0 )
izodie traucjumi brnb ( F84.5 )
izofrnija ( F20.- )
izotipiskie traucjumi ( F21 )
F60.2 Asocila personba
Personbas traucjums, kam raksturga neciea pret socilajiem
pienkumiem un bezjtga vienaldzba pret citu cilvku jtm. Pastv
btiska neatbilstba pastvoajm socilajm normm. Uzvedba nav
korijama ar pretju pieredzi, ieskaitot sodanu. Asocilas personbas ir
netolerantas un ar zemu agresvs izldes slieksni, ieskaitot vardarbg
veid; nosliece vainot citus vai ar piedvt ticamu, racionlu attaisnojumu
savai rcbai, kas noved vius konflikt ar sabiedrbu.
Personbas traucjumi:
amorla
antisocila
asocila
psihoptiska
socioptiska
Neietilpst: Uzvedbas traucjumi ( F91.- )
Emocionli nestabila personba ( F60.3 )
F60.3 Emocionli nestabila personba
Personbas traucjums, kam raksturga skaidra tieksme rkoties impulsvi,
nerinoties ar iespjamm sekm; garastvoklis ir neparedzams un kaprzs.
Nosliece uz emociju uzpldiem un nespja kontrolt eksplozvu rcbu.
Nosliece uz strdanos un konfliktiem, it sevii, ja o cilvku impulsvo
rcbu kav vai ierobeo. Var izirt divus tipus: impulsvais tips, kuram
raksturga emocionl labilitte un kontroles pr impulsiem trkums, un
borderline tips, kuram raksturgs sagrozts patls, mri un persongs
noslieces, k ar hroniska tukuma sajta, intensvas un nestabilas attiecbas
ar citiem cilvkiem un tendence uz uzvedbu, kas kaitga paam sev,
ieskaitot panvnieciskus sous un minjumus.
Personbas traucjumi:
agresva
robetipa (borderline)
2
eksplozva
Neietilpst: asocila personba ( F60.2 )
F60.4 Histriska personba
Personbas traucjums, kam raksturga sekla un labila afektivitte,
teatralitte, sevis dramatizcija, prspltas emociju izpausmes,
suestjamba, egocentriskums, izdabana savm iegribm, nevrba pret
citiem, viegla aizvainojamba un pastvgi novrtanas, sajsmas un
uzmanbas mekljumi.
Personbas traucjumi:
histriska
psihoinfantila
F60.5 Anankastiska personba
Personbas traucjums, kam raksturga prmrga aubans,
perfekcionisms, prmrgs apzingums, premtba ar detam, neatlaidba,
saspringts uzmangums un rigiditte. Var bt uzmcgas un negribtas
domas vai impulsi, kas nesasniedz obsesvi kompulsv traucjuma
smaguma pakpi.
Personbas traucjumi:
kompulsva
obsesva
obsesvi kompulsva
Neietilpst: obsesvi kompulsvie traucjumi ( F42.- )
F60.6 Trauksmaina [izvairga] personba
Personbas traucjums, kam raksturga baas, spriedzes, nedrobas un
mazvrtbas sajta. Pastv neprtraukta tieksme patikt un bt pieemtam,
prlieks jtgums pret atraidjumiem un kritiku ar ierobeotu persongo
pieeranos, k ar pastvga tieksme izvairties no noteiktm darbbm,
prspljot ikdienas situciju potencils briesmas.
F60.7 Atkarga personba
Personbas traucjums, kam raksturga pervezva pasva paauans uz
citiem cilvkiem persongu nozmgu un ikdieniu lmumu pieeman,
stipras bailes no pameanas, bezpaldzbas un nekompetences sajta, pasva
pakauans vecko un citu cilvku vlmm, k ar vja atsaukans ikdienas
dzves vajadzbm. Intelektulaj vai emocionlaj sfr var pardties
enerijas trkums; biei vien ir tieksme novelt atbildbu uz citu pleciem.
Personbas traucjumi:
astniska
neadekvta
pasva
vja (self-defeating tda, kas nespj sasniegt savus mrus)
F60.8 Citi precizti personbas traucjumi
Personbas traucjumi:
ekscentriska
nesavaldga
nenobriedusi
narcistiska
3
pasvi agresva
psihoneirotiska
F60.9 Neprecizti personbas traucjumi
Neprecizta rakstura neiroze
Neprecizta patoloiska personba
F61 Jaukti un citi personbas traucjumi
kategorija paredzta personbas traucjumiem, kuri biei vien ir
problemtiski, bet neatbilst specifiskajam F60.- traucjumu aprakstam.
Rezultt biei vien tos ir grtk diagnostict nek F60.- traucjumus.
Piemri:
jaukti personbas traucjumi ar vairku F60.- traucjumu iezmm,
bet bez izteiktas simptomu kopas, kas autu uzstdt atseviu
diagnozi;
problemtiskas personbas prmaias, kas neatbilst F60.- vai F62.- un
kas uzskatmas par sekundrm attiecb pret afektvo vai
trauksmaino traucjumu pamatdiagnozi.
Neietilpst: Akcenttas personbas pabas ( Z73.1 )
F62 Stabilas personbas prmaias, kas nav saisttas ar smadzeu bojjumu
vai slimbu
Pieauguo personbas un uzvedbas traucjumi, kas attstjuies cilvkiem
bez iepriekjiem personbas traucjumiem pc saskares ar katastroflu vai
prmrgu ilgstoa stresa situciju vai pc smagas psihisks saslimanas. s
diagnozes uzstdmas tikai tad, ka pastv pierdjumi par skaidrm un
noturgm prmaim veid, kd cilvks uztver, mijiedarbojas vai dom
par apkrtjo vidi un sevi pau. Personbas prmaim jbt izteiktm un
saisttm ar neelastgu un neadaptvu uzvedbu, kdas nav bijis pirms
patogns pieredzes. Prmaias nedrkst bt citu psihisko traucjumu
izpausme vai iepriekjas saslimanas atlieku pardba.
Neietilpst: Personbas un uzvedbas traucjumi smadzeu slimbas,
bojjuma vai disfunkcijas d ( F07.- )
F62.0 Stabilas personbas prmaias pc katastrofla prdzvojuma
Noturgas personbas prmaias, kas ilgst vismaz divus gadus pc saskares
ar katastroflu stresa situciju. Stresoram jbt tik rkrtjam, ka nav
nepiecieams individuls ievainojambas faktors, lai izskaidrotu t smago
iespaidu uz personbu. Traucjumam raksturga naidga un neuzticga
attieksme pret pasauli, socila izolans, tukuma un bezcerbas sajta,
hroniska sajta k atrodoties uz robeas k pie neprtraukta
apdraudjuma vai atsveinans. s personbas prmaias var ievadt
posttraumatisk stresa sindroms (F43.1).
Personbas prmaias pc:
ieslodzjuma koncentrcijas nometn
katastrofm
4
ilgstoa:
ieslodzjuma viet, kur pastv tieas briesmas tikt nogalintam
saskares ar dzvbu apdraudom situcijm, k, piemram, atraans
teroristu gst
spdzinanas
Neietilpst: Posttraumatisk stresa sindroms ( F43.1 )
F62.1 Stabilas personbas prmaias pc psihiskas slimbas
Personbas prmaias, kas ilgst vismaz divus gadus, kas attiecinmas uz
traumatisku pieredzi sakar ar smagu psihisku slimbu. Prmaias nav
izskaidrojamas ar agrk izveidojuos personbas traucjumu un jatir no
rezidulas izofrnijas un citiem stvokiem pc nepilngas atlabanas no
iepriekjiem psihiskajiem traucjumiem. iem traucjumiem raksturga
izteikta atkarba no un prasga attieksme pret citiem; prliecba par
prmaim un stigmatizciju slimbas d, kas izraisa nespju veidot un
uzturt cieas un uzticbas pilnas persongs attiecbas un socilo izolciju;
pasivitte, intereses un iesaistans brv laika aktivitts samazinans;
pastvgas sdzbas par banu slimam, ko var pavadt hipohondriski
apgalvojumi un slimbai raksturga uzvedba; disforisks vai labils
garastvoklis, kas nav izskaidrojams ar esoo psihisko traucjumu vai biju
atlieku afektvajm pardbm; k ar ilgstoas socils un profesionls
funkcionanas problmas.
F62.8 Citas ilgstoas personbas prmaias
Hroniskas spes cietoas personbas sindroms
F62.9 Nepreciztas ilgstoas personbas prmaias
F63 Paradumu un dziu traucjumi
aj kategorij ietilpst noteikti uzvedbas traucjumi, kurus nevar pieskaitt
citm kategorijm. Tiem raksturgas atkrtotas darbbas bez skaidri
racionlas motivcijas, kuras nevar kontrolt un kuras kait pacienta paa un
apkrtjo cilvku interesm. ie pacienti atzm, ka viu uzvedba ir saistta
ar rkoans impulsiem. o traucjumu iemesls nav izprasts un tie ir
apkopoti vien kategorij tpc, ka tiem ir plaas aprakstos iezmes, bet ne
kdu citu kopju btisku iezmju d.
Neietilpst: Psihiski un uzvedbas traucjumi psihoaktvu vielu lietoanas d
( F10-F19 )
Seksuls izvles traucjumi ( F65.- )
F63.0 Patoloiska tieksme uz azartsplm
Traucjums izpauas k bieas, atkrtotas azartspu epizodes, kas tik liel
mr nosaka pacienta dzvi, ka kait socilajm, profesionlajm,
materilajm un imenes vrtbm un saistbm.
Kompulsva azartspu atkarba
Neietilpst: Prmrga nodoans azartsplm mnijas pacientu gadjum
(F30.- )
Azartspu splana un derbas ( Z72.6 )
Azartspu splana asocilas personbas gadjum ( F60.2 )
F63.1 Piromnija
5
Traucjums, kam raksturgas daudzkrtjas pauma vai citu objektu
dedzinanas vai dedzinanas minjumi bez acmredzama iemesla un
pastvga premtba ar tmm, kas saisttas ar uguni un deganu. du
uzvedbu biei pavada pieaugoa spriedze pirms dedzinanas un intensva
sajsma tlt pc ts.
Neietilpst: Uguns izraisana:
pieauguo ar asocilu personbu gadjum ( F60.2 )
Psihiski un uzvedbas traucjumi psihoaktvu vielu lietoanas
d ( F10-F19 ar .0)
Izmeklanas d iespjamu psihisku un uzvedbas traucjumu
gadjum ( Z03.2 )
Uzvedbas traucjumu gadjum ( F91.- )
Organisku psihisko traucjumu gadjum ( F00-F09 )
izofrnijas gadjum ( F20.- )
F63.2 Kleptomnija
Traucjums, kam raksturga atkrtota nespja pretoties impulsiem zagt
priekmetus bez vlmes tos iegt persongai lietoanai vai finansilam
labumam. T viet priekmeti var tikti izmesti, atdoti vai noslpti. du
uzvedbu parasti ievada pieaugoa spriedze pirms zaganas un
apmierinjuma sajta zaganas laik un tlt pc ts.
Neietilpst: Depresvie traucjumi ar zaganu ( F31-F33 )
Organiski psihiskie traucjumi ( F00-F09 )
Zagana veikalos izmeklanas iespjamu psihisku un uzvedbas
traucjumu gadjum ietvaros ( Z03.2 )
F63.3 Trihotilomnija
Traucjums, kam raksturgs manms matu zudums atkrtotas nespjas
pretoties impulsam raut matus d. Parasti matu rauanu ievada pieaugoa
spriedze, kas pc matu izrauanas priet atvieglojuma vai apmierinjuma
sajt. da diagnoze nav uzstdma, ja ir vrojams iepriek attstjies das
iekaisums vai, ja matu rauana notikusi murgu vai halucinciju ietvaros.
Neietilpst: Stereotipiski kustbu traucjumi ar matu rauanu ( F98.4 )
F63.8 Citi paradumu un dziu traucjumi
Citi pastvgas un atkrtotas sliktas pielgoans uzvedbas veidi, kas nav
sekundri attiecb pret kdu diagnostictu psihiatrisko sindromu un kuru
gadjum acmredzami pacientam atkrtoti neizdodas pretoties impulsam
di rkoties. Prodromlaj period vrojama spriedze, bet, realizjot du
uzvedbu, pards atvieglojuma sajta.
Intermitjoi dusmu sprdzieni aizkaitinjuma d
F63.9 Neprecizti paradumu un dziu traucjumi
F64 Dzimumidentittes traucjumi
F64.0 Transseksulisms
Vlme dzvot un tikt pieemtam k pretj dzimuma prstvim, parasti
apvienojum ar diskomforta vai neatbilstbas savam anatomiskajam
dzimumam sajtu un vlmi izmaint savu ermeni irurisk un hormonls
terapijas ce t, lai tas pc iespjas labk atbilstu gribtajam dzimumam.
6
F64.1 Divdabgais transvestcisms
rbans pretj dzimuma drbs k daa no indivda dzves nolk
izbaudt pagaidu pieredzi k pretj dzimuma prstvim, tau bez vlmes
pc izteiktkas dzimuma maias vai attiecgas iruriskas prveides, k ar
bez seksula uzbudinjuma, atrodoties pretj dzimuma drbs.
Dzimumidentittes traucjumi pusaudiem un pieauguajiem,
netransseksulais tips
Neietilpst: Fetiiskais transvestcisms ( F65.1 )
F64.2 Dzimumidentittes traucjumi brnb
Traucjums, kas parasti pirmoreiz izpauas agrnas brnbas laik (un
vienmr krietni pirms puberttes), kam raksturgs pastvgs un intensvs
distress sakar ar savu dzimumu, ko pavada vlme piedert pretjam
dzimumam vai uzstana uz to, ka vi tam pieder. Pastvga premtba ar
pretj dzimuma aprbu un nodarbm un sava paa dzimuma noliegana/
noraidana. Diagnozes uzstdanai nepiecieama dzii normlas
dzimumidentittes traucjumu esamba; nepietiek tikai ar puicisku
izturanos meitenm un meitengu zniem. Dzimumidentittes traucjumi
indivdiem, kas sasniegui vai tuvojas puberttes vecumam, klasificjami
zem F66.-
Neietilpst: Egodistoniska seksul orientcija ( F66.1 )
Dzimumnobrieduma traucjumi ( F66.0 )
F64.8 Citi dzimumidentittes traucjumi
F64.9 Neprecizti dzimumidentittes traucjumi
Neprecizti dzimuma lomas traucjumi
F65 Seksuls izvles traucjumi
Ietilpst: Paraflijas
F65.0 Fetiisms
Nedzvu priekmetu izmantoana seksula uzbudinjuma un apmierinjuma
gan. Daudzi fetii ir cilvka ermea paplainjumi, k, piemram, drbju
gabali vai apavi. Citi izplatti piemri ir noteiktas tekstras, k, piemram,
gumijas, plastmasas vai das, priekmeti. Fetii atiras pc sava
nozmguma pakpes indivdam. Daos gadjumos tie vienkri pastiprina
seksulo uzbudinjumu, kas pankts parast veid (piemram, ja partneris
trpies noteikt aprb).
F65.1 Fetiiskais transvestcisms
rbans pretj dzimuma drbs, galvenokrt, lai gtu seksulo
uzbudinjumu un radtu pretj dzimuma prstvja izskatu. Fetiiskais
transvestcisms atiras no transseksul transvestcisma ar to, ka ir skaidri
saistts ar seksulo uzbudinjumu un spcgo vlmi norbt drbes pc tam,
kad ir gts orgasms un ir mazinjies seksulais uzbudinjums. T var
pardties k agrna transseksulisma attstbas fze.
Transvestciskais fetiisms
F65.2 Ekshibicionisms
Atkrtota vai pastvga tieksme atkailint savas enitlijas sveinieku
7
priek (parasti pretj dzimuma) vai cilvkiem sabiedrisks viets bez
aicinjuma vai nolkiem stties ciekos sakaros. Parasti, tau ne vienmr,
atkailinans laik pards seksulais uzbudinjums un pc ts seko
masturbcija.
F65.3 Vuajerisms
Atkrtota vai pastvga tieksme vrot cilvkus, kas nododas seksam vai
intmm nodarbm, k, piemram, izrbans. Tas notiek, nezinot
novrotajiem cilvkiem, un parasti izsauc seksulu uzbudinjumu, kas tiek
kliedts ar masturbciju.
F65.4 Pedofilija
Seksula gaume uz brniem (zniem vai meitenm, vai abiem), parasti
pirmspuberttes vai agrnas puberttes vecum.
F65.5 Sadomazohisms
Gaume uz seksulm aktivittm, kas saisttas ar spju nodaranu vai
pazemoanu, vai sasieanu. Ja indivdam labk patk tikt pakautam dm
nodarbm, to sauc par mazohismu; ja labk patk bt izpildtjam par
sadistu. Biei vien ir t, ka seksulo uzbudinjumu sagd gan
mazohistiskas, gan sadistiskas darbbas.
Mazohisms
Sadisms
F65.6 Daudzveidgi seksuls izvles traucjumi
Reizm sastopams vairk k viens anormls seksuls izvles variants un
neviens no tiem nav izteiktks par prjiem. Visizplattks kombincijas ir
fetiisma, transvestcisma un sadomazohisma starp.
F65.8 Citi seksuls izvles traucjumi
Dadi citi seksuls izvles un darbbu modei, ieskaitot piedauzgu zvanu
veikanu, berzanos gar citiem cilvkiem seksula uzbudinjuma ganas
nolkos drzmains viets, seksulas izdarbas ar dzvniekiem vai ar
augana vai smacana seksuls baudas pastiprinanai.
Frotrisms
Nekroflija
F65.9 Neprecizti seksuls izvles traucjumi
Nepreciztas seksuls novirzes
F66 Psihiski un uzvedbas traucjumi, kas saistti ar seksulo attstbu un
orientciju
Piezme: Seksul orientcija pati par sevi nav uzskatm par seksulo
traucjumu
F66.0 Dzimumnobrieduma traucjumi
Pacienti cie no nenoteiktbas sajtas savas dzimumidentittes vai seksuls
orientcijas sakar, kas izraisa trauksmi vai depresiju. Visbiek tas pards
pusaudiem, kuri nav droi, vai vii ir homoseksuli, heteroseksuli vai
biseksuli, vai ar indivdiem, kas pc skaidri stabilas seksuls orientcijas
perioda (biei ilgstou attiecbu ietvaros) atklj, ka viu seksul orientcija
mains.
8
F66.1 Egodistoniska seksul orientcija
aubas par savu dzimumidentitti vai seksulo orientciju nepastv, tau
indivdi vlas, lai t btu citdka pavadou psihisko vai uzvedbas
traucjumu d, un var meklt metodes, k to izmaint.
F66.2 Seksulo attiecbu traucjumi
Dzimumidentittes vai seksul orientcijas izraisti sarejumi attiecbu
veidoan vai uzturan ar seksulo partneri.
F66.8 Citi psihoseksuls attstbas traucjumi
F66.9 Neprecizti psihoseksuls attstbas traucjumi
F68 Citi pieauguo personbas un uzvedbas traucjumi
F68.0 Somatisku simptomu raans psiholoisku iemeslu d
Apstiprintam somatiskajam traucjumam, slimbai vai nespjai atbilstoi
fiziskie simptomi ar atbilstou izcelsmi, kas pastiprins vai paildzins
pacienta psihisk stvoka d. dus pacientus biei vien nomc spes vai
nespja un vii biei vien ir premti ar raizm par nespjas vai spju
turpinanos vai pastiprinanos, kas var ar bt pamatotas.
Kompenscijas neiroze
F68.1 Ta psihisku un somatisku simptomu vai defektu radana vai
attloana [mksloti traucjumi]
Pacients atkrtoti simul simptomus bez nekdiem acmredzamiem
iemesliem un pat var sev nodart kaitjumu nolk izsaukt simptomus vai
pazmes. Motivcija ir neskaidra, bet domjams saistta ar vlmi ieemt
slimnieka stvokli. Traucjumus biei vien pavada izteikta personbas un
attiecbu traucjumi
Slimncu lktju sindroms
Minhauzena sindroms
Ceojoais pacients
Neietilpst: Dermatitis factitia ( L98.1 )
Simulants [apzinta simulcija] ( Z76.5 )
F68.8 Citi precizti pieauguo personbas un uzvedbas traucjumi
Neprecizti rakstura traucjumi
Neprecizti attiecbu traucjumi
F69 Neprecizti pieauguo personbas un uzvedbas traucjumi
9