Personības traucējumi

Lekcijas plāns:
1. Personība un tās patoloģija;
2. Personības traucējumu pazīmes un klasificēšana;
3. Personības traucējumu cēloņi;
4. Tipi:
• Paranoīdais, Šizoīdais, Šizotipiskais (Grupa A);
• Histēriskais, Narcistiskais, Antisociālais, Robežstāvokļa (Grupa B);
• Izvairīgais, Atkarīgais, Obsesivi-kompulsīvais (Grupa C).
5. Ārstniecības metodes.
Personība
• Personība attiecas uz noturīgām
īpašībām, kas izpaužas uzvedībā. Tās
ietver cilvēka unikālo pieeju, pielāgojoties
dzīvei un galvenās iezīmes, intereses,
dziņas, vērtības, uzskatus par sevi
un apkārtējo pasauli u.c.
• Personība attiecas uz individuālajām
atšķirībām personas domāšanā,
emocijās un uzvedībā.
Personības traucējumi
• Personības traucējumi ir psiholoģisko traucējumu kategorija,
kuru raksturo neelastīgs un mazadaptīvs domāšanas,
emociju un uzvedības paterns.
• Tas ir ilgstošs, noturīgs veids kā cilvēks uztver, attiecas
un domā par apkārtējo vidi un par sevi.
• Šīs tipiskais personas paterns izpaužas un parādās gandrīz
visās situācijās un noved pie distresa vai disfunkcijas (DSM-
5, 2013).

Visiem personības traucējumiem ir raksturīgas:

1. Grūtības savstarpējās attiecībās;
2. Problēmas ar savas identitātes izpratni;
3. Grūtības funkcionēt sabiedrībā.
Personības funkcionēšanas līmeņi un
elementi (DSM-5)
Personas līmenī Interpersonālais
• Identitāte (skaidras robežas starp sevi • Empātija (citu pieredzes un motivācijas
un citiem, sevis kā unikālas personas izpratne, tolerance, spēja savu un citu
apzināšanās, atbilstoša sevis uztvere, spēja uzvedību vērtēt no dažādām perspektīvām
vadīt emocijas un emociju elastība u.c.) u.c.)

• Sevis ievirzīšana (Self- • Intimitāte (jēgpilnas un noturīgas saites

direction) (tālāku un tuvāku mērķu ar citiem, vēlme pēc tuvības, personības
briedums izpaužas kā tiek veidotas
nospraušana, prosociāla uzvedība, spēja uz interpersonālās attiecības u.c.)
pašrefleksiju u.c.)
Vispārējās personības traucējuma
pazīmes (DSM-5)
A. Ilgstošs iekšējās pieredzes un uzvedības izpausmes, kas ir būtiski
atšķirīgas no sagaidāmās uzvedības konkrētajā kultūrvidē. Šis
paterns izpaužas 2 (vai vairākās) jomās:

1) Kognitīvās funkcijās (kā uztver sevi, citus un apkārtējos

notikumus, kā tos interpretē);
2) Afektīvā sfēra (emocionālo reakciju intensitāte, labilitāte - emociju
stipruma un noskaņu svārstības bez atbilstoša ārēja cēloņa);
3) Interpersonālā funkcionēšana (empātijas spējas, vēlme veidot
savstarpējas attiecības un pastāv attiecībām vajadzīgās sociālās
prasmes).
Vispārējās personības traucējuma
pazīmes (DSM-5)
B. Noturīgais uzvedības paterns ir neelastīgs un pastāvīgs visās
situācijās.
C. Noturīgais uzvedības paterns noved pie klīniski nozīmīga distresa
vai grūtībām sociālajā, darba vai citās svarīgās funkcionēšanas jomās.
D. Paterns ir stabils un ilgstošs un tā atsevišķas pazīmes varēja jau
novērot pusaudžu vecumā vai agrā jaunībā.
E. Noturīgais uzvedības modelis nav izskaidrojams ar kāda cita psihiska
traucējuma izpausmēm.
F. Noturīgais uzvedības modelis nav saistāms ar apreibinošo vielu
lietošanu (piem., alkohols, medikamenti, narkotikas) vai citiem
medicīniskiem iemesliem (piem., galvas trauma).
Personības traucējuma diagnostika
un iedalījums
Personības traucējumu veidi atšķiras kvalitatīvi to raksturojumā
un smagumā.

Iedalījums (pēc DSM-5):

Grupa A
(Paranoīdais, Šizoīdais,
Šizotipiskais)
Indivīdus raksturo kā
dīvainus, ekscentriskus, ar
neparastu uzvedību.
Grupa B
(Histēriskais, Narcistiskais,
Antisociālais,
Robežstāvokļa)
Indivīdus raksturo kā
dramatiskus, emocionālus
un nepastāvīgus.
Grupa C
(Izvairīgais, Atkarīgais,
Obsesivi-kompulsīvais)
Indivīdus raksturo kā
nemierīgus un bailīgus.
Personības traucējuma iedalījums
Pastāv problēma ar diagnostiku.
DSM - 5 ICD - 11
•Paranoīdā •Paranoīdā
•Šizoīdā •Šizoīdā
•Šizotipiskā (Šizotipālā)
•Histēriskā •Histēriskā
•Narcistiskā
•Antisociālā •Asociālā(Disociālā)
•Robežstāvokļa •Emocionāli nestabilā
•Izvairīgā •Trauksmainā (Izvairīgā)
•Atkarīgā
•Atkarīgā
•Obsesivi-kompulsīvā
•Anankastiska personība
Cēloņi
• Cēloņus ir grūtāk noteikt kā citiem psihiskiem traucējumiem
1) nepareizas diagnozes dēļ;
2) vienam indivīdam vairāki personības traucējumi uzreiz;
3) retrospektīvie pētījumi.
• Tā kā personības traucējumi tipiski sāk parādīties vēlā bērnībā
vai pusaudžu gados, tas pasaka priekšā, kur jāmeklē
traucējumu cēloņi.
• Pilnvērtīga biopsihosociālā cēloņu skaidrojuma šobrīd nav.
Cēloņi
Ģenētiskie cēloņi
• Personībai un temperamentam ir vidēja iedzimtība (Livesley, 2005).
• Daži pētījumi parāda konkrētu gēnu ietekmi uz personības
traucējumiem (Ozaki et al., 2003).
• Tomēr ir izteikts viedoklis, ka personības traucējumi nav iedzimti, tikai
personības īpašības var būt iedzimtas.

Trauma bērnības periodā

• Longitudinālie pētījumi ir parādījuši, ka trauma bērnībā var novest pie
dažādu personības traucējumu attīstību (Gunderson et al., 2000);
• Piemēram, robežstāvokļa personības traucējumu gadījumos ir
novēroti biežāki seksuālās vardarbības incidenti bērnībā (Yen et al.,
2002).
Cēloņi
Verbāla vardarbība
• Pētījumā, kurā piedalījās 793 mātes un bērni, pētnieki pajautāja mātēm, vai viņas ir
kliedza uz saviem bērniem, teikušas, ka viņus nemīl vai draudējušas viņus
izdzīt no mājām. Bērniem, kuri bija piedzīvojuši šādu verbālu vardarbību, pieaugušā
vecumā trīs reizes biežāk nekā citiem bērniem varēja novērot robežlīnijas,
narcistiski, obsesīvi-kompulsīvi vai paranoiski personības traucējumi
(Johnson et al., 2001).

Uzvedības modelēšana
• Bērni atdarina vecāku uzvedību, kas var ietekmēt personības
traucējumu attīstību kombinācijā ar ģenētiskām predispozīcijām un
vidi.
Pat vienas spēcīgas attiecības ar radinieku, skolotāju vai draugu var
kompensēt negatīvo ietekmi.
Paranoīdas personības traucējums
• Aizdomīgi;
• Neuzticas citiem;
• Citu cilvēku uzvedības
motīvi tiek interpretēti
kā ļaunprātīgi; • Vienlīdzīgi izplatīts sieviešu un vīriešu populācijās.
• Visam meklē slēptu • Lielas grūtības veidot tuvas, uzticamas attiecības.
• Pastāv līdzība paranojai šizofrēnijā, bet nepiedzīvo psihozi.
nozīmi. • Zemam labvēlīgumam un augstam neirotismam ir
iedzimtības komponents, kas palielina šī traucējuma
varbūtību (Hopwood & Thomas, 2012).
• Smadzeņu trauma un hroniska kokaīna lietošana var
pastiprināt simptomus.
Šizoīdas personības traucējums
• Nevēlas veidot
attiecības un izvairās
no socializēšanās;
• Ierobežota emociju
izpausme, apātiski.
• Ierobežotas intereses
un lielāko daļu sava
laika pavada • Vairāk izplatīts starp vīriešiem nekā sievietēm.
vienatnē. • Augsta introversija, aizpildot personības testus.
 

Šizoīdas personības kognitīvais profils

(Beck & Freeman,1999).
 

Sevi uztver Citus

kā: cilvēkus
• Pašpietiekams, uztver kā:
vientuļnieks • Uzmācīgus

Uzvedības Pārliecības:
stratēģijas: • Man nav
• Distancēšanās vajadzīgi citi
cilvēki;
Attiecības ar
citiem ir
nevēlamas un
nesaprotamas
Šizotipiskas personības traucējums
• Izjūt diskomfortu
tuvās, ciešās attiecībās.
• Kognitīvi un uztveres
izkropļojumi,
ekscentriska uzvedība.
• Maģiska domāšana, ļoti
neparasta.
• Īpatnēja runa. Lēns
temps, vārdu izvēle
izteicieni. https://www.youtube.com/watch?v=PNguP7troiU
• Biežāk sastopams vīriešiem.
• Pastāv ģenētiska saikne ar šizofrēniju. Kādam ar
šizotipisko personības traucējumu bieži tuvam
radiniekam ir šizofrēnija (Kwapil & Barrantes-Vidal,
2012).
• Pusaudžiem ar šizotipisko personības traucējumu ir
lielāka varbūtība attīstīt šizofrēniju agrā
jaunībā, salīdzinot ar kontroles pētījumu
dalībniekiem (Cannon et al., 2008).
• Grūtības ar uzmanības noturēšanu un darbības
atmiņas deficīts (Volgmaier et al., 2005).
Histēriskas personības traucējums
• Pārspīlēta
emocionalitāte;
• Pārspīlēta vajadzība
pēc uzmanības.

• Biežāk sastopams sievietēm, bet tika apšaubīts. Kā arī

apšaubīts, vai šī ir patiesa diagnoze.
• Grūti atdalīt no citiem personības traucējumiem.
• Komorbīds ar robežstāvokļa, narcistisko, antisociālo un
atkarīgo personības traucējumu (Bakkevig & Karterud).
 

Histēriskas personības kognitīvais profils

(Beck & Freeman,1999).
 

Sevi uztver kā: Citus cilvēkus

• Ļoti iespaidīgs un uztver kā:
apburošs • Tie, kuri par mani
sajūsminās; Jūtīgi

Uzvedības Pārliecības:
stratēģijas: • Es varu vadīt un
• Izmanto valdzināšanu; kontrolēt savas jūtas
Efektīvi un spilgti
demonstrē savas
emocionālās reakcijas;
Dusmu uzliesmojumi,
raudāšana; suicidāli
mēģinājumi
Narcistiskas personības traucējums
• Grandiozitāte;
• Vajadzība pēc
apbrīnas;
• Empātijas trūkums.

• Iespējams iedalījums – grandiozais (agresija, dominance) un viegli

ievainojamais narcisms (trausla pašcieņa).
• Ir izteikta doma par šādu iedalījumu, jo grandiozais atšķiras no viegli
ievainojamā narcisma ekstraversijas un neirotisma personības
dimensijās. Kā arī tiem ir dažādi cēloņi.
 

Narcistiskas personības kognitīvais profils

(Beck & Freeman,1999).
 

Sevi uztver Citus cilvēkus

kā: uztver kā:
• Īpašs un unikāls; • Viegli ietekmējami
Pienākas īpaši tieši un pavedināmi;
viņam rakstīti Viņa apjūsmotāji
noteikumi

Uzvedības Pārliecības:
stratēģijas: • Es esmu labāks par
• Manipulācija citiem; Cilvēkiem ir
man jākalpo vai arī
par mani
jāsajūsminās;
Viņiem nav tiesības
noliegt manas labās
īpašības
Antisociālas personības traucējums
• Neievēro, ignorē un
pārkāpj citu cilvēku
tiesības;
• Impulsivitāte;
• Agresija.

• Novērojams apmēram 3% vīriešos un 1% sievietēs.

• Gandrīz 50% no ieslodzīto cietumos atbilst antisociālā personības traucējuma diagnostikai.
• Tiek asociēts ar psihopātiju, bet ir nelielas atšķirības.
• Antisociālo personības traucējumu bieži nosaka, balstoties uz uzvedības izpausmēm (piem.,
melošanu, agresīvu un vardarbīgu uzvedību).
Cēloņi
Gēnu un vides mijiedarbība.
1. Dvīņu un adopcijas pētījumi
apstiprinājuši nelielu
iedzimtības elementu.
2. Vides ietekme – zems ienākumu
līmenis, neesoša vecāku
uzraudzība, konflikti ģimenē,
noziedzīgi radinieki, liels ģimenes
izmērs, pārlieku liela vecāku
uzspiesta disciplīna veicina Caspi et al. (2002) parādīja mijiedarbību starp MAOA gēnu
antisociālo personības traucējumu. un nelabvēlīgu vidi bērnībā antisociālā personības
traucējuma attīstībā.
Citi cēloņi un riska faktori
• Uzvedības traucējumi bērnībā. Antisociāla uzvedība bērnībā var
izvērsties par antisociālu personības traucējumu pieaugot.
• Uzvedības traucējumi un komorbīds uzmanības deficīta un hiperaktivitātes
sindroms (nemierīga, impulsīva, neuzmanīga uzvedība) palielina
antisociālas personības traucējuma un arī psihopātijas varbūtību
(Abramowitz et al., 2004).
Robežstāvokļa personības traucējums (DSM-5)
Emocionāli nestabilais personības traucējums (ICD-11)
• Nestabilas
interpersonālās
attiecības;
• Problēmas ar sevis
apzināšanos;
• Nestabils afekts;
• Impulsivitāte.

• Asa emocionāla reakcija. Emocijas mainās krasi un īsā laika periodā.

• Bailes no noraidījuma. Ātri atpazīst dusmas citos.
• Bezatbildīga, pašiznīcinoša uzvedība.
• Apmēram 25% vismaz reizi mūžā ir mēģinājuši izdarīt pašnāvību
(Pagura et al., 2010).
Robežstāvokļa personības traucējums
• Indivīdi piedzīvo psihozes epizodes (halucinācijas, paranoja), it
sevišķi piedzīvojot lielu stresu.
• No diagnosticētiem gadījumiem 75% ir sievietes, bet šī dzimuma
atšķirība ir tādēļ, ka sievietes biežāk meklē profesionālu palīdzību.
• Ļoti bieži sastopamas blakus slimības – depresija, trauksmes
traucējumi, alkoholisms u.c.
• Komorbīds arī ar citiem personības traucējumiem – narcistisko,
šizotipisko vai atkarīgo personības traucējumu.
Cēloņi
• Iedzimtība. Ja kādam ģimenē ir robežstāvokļa
traucējums, tad radiniekiem ir 4 reizes lielāka
varbūtība, ka arī viņiem būs šis traucējums, salīdzinot
ar ģimenēm bez personības traucējumiem (Gunderson
et al., 2011).
• Gēni izskaidro apmēram 40% no traucējuma
variācijas.
• Iedzimtība skar neirotismu, impulsivitāti, citas
komorbīdās saslimstības (piemēram, depresiju).
• Biežāk sastopama piedzīvota vardarbība bērnībā,
salīdzinot ar citiem personības traucējumiem.
Izvairīgas personības traucējums
• Sociāli ieturēts;
• Izjūt, ka ir neadekvāts,
neatbilstošs;
• Hiperjūtīgs pret
negatīvu vērtējumu.

• Izjūt bailes no kritikas un noraidījuma.

• Līdzinās šizoīdas personības traucējumam. Atšķirība tajā, ka pastāv vēlme
socializēties un veidot attiecības.
• Pārklājas ar sociālo fobiju. Iespējams, ka šī ir ļoti smaga sociālās fobijas izpausme.
 

Izvairīgas personības kognitīvais profils

(Beck & Freeman,1999).
 

Sevi uztver kā: Citus cilvēkus

• Jūtīgu pret noraidījumu uztver kā:
• Kritiski noskaņotus, tie,
kuri pazemo, stāv
augstāk par viņu;
Idealizē citus

Uzvedības Pārliecības:
stratēģijas:
• Ir šausmīgi būt
• Izvairās no situācijām, atraidītam,
kurās tiks vērtēts; pazemotam; Ja cilvēki
Izvairās no zinātu mani kāds es
nepatīkamām domām esmu „patiesībā”, viņi
un jūtām no manis novērstos;
Nepatīk izjust
„negatīvas” jūtas
Atkarīgas personības traucējums
• Padevīga un pakļāvīga
uzvedība;
• Izteikta vajadzība, lai
kāds par viņu rūpētos.

• Bailes no šķiršanās. Mēdz baidīties palikt vieni. Grūtības pieņemt lēmumus bez palīdzības.
• Dzīve tiek pielāgota apkārtējiem.
• Nespēj izrādīt atbilstošas dusmas. Rezultātā kļūst pakļāvīgi un paliek attiecībās arī tad, ja tās ir fiziski
vai psiholoģiski vardarbīgas.
• Komorbīds ar garastāvokļa traucējumiem, trauksmi, ēšanas traucējumiem.
 

Atkarīgas personības kognitīvais profils

(Beck & Freeman,1999).
 

Sevi uztver Citus cilvēkus

kā: uztver kā:
• Sociāli viegli • Aprūpētājus;
pakļaujams, Kompetentākus par
nekompetentu, sevi; Kuri viņu
vāju, bezpalīdzīgu atbalsta

Uzvedības Pārliecības:
stratēģijas: • Lai izdzīvotu un
• Veido atkarīgas būtu laimīgs man ir
attiecības vajadzīgi citi cilvēki;
Man ir nepieciešams
patstāvīgs atbalsts
un pamudinājums
Obsesīvi-kompulsīvas personības
traucējums
• Pārņemts ar raizēm par
kārtību;
• Perfekcionists;
• Pārņemts ar
kontrolēšanu.

• Liela uzmanība tiek veltīta sīkām detaļām, kas aizņem daudz laika.
• Perfekcionisms ir disfunkcionāls, jo neļauj pabeigt darbus.
• Arī vaļasprieki ir kontrolēti un organizēti.
• Salīdzinot ar obsesīvi kompulsīvo traucējumu, šiem indivīdiem nav īstas kompulsijas.
• Mēdz būt blakus slimība anoreksijai, depresijai un trauksmei.
 

Obsesīvi-kompulsīvas personības kognitīvais profils

(Beck & Freeman,1999).
 

Sevi uztver Citus cilvēkus

kā: uztver kā:
• Disciplinēts; • Bezatbildīgus,
Atbildīgs; vieglprātīgus,
kompetents; visu nekompetentus,
pārzina viegli pakļaujas
savām vēlmēm

Uzvedības Pārliecības:
stratēģijas: • Es zinu kā ir
• Seko noteikumiem; vislabāk un
Perfekcionists; pareizāk; Detaļām
Kontrole; un sīkumiem ir ļoti
Vērtēšana; Vārdu liela nozīme;
„tavs pienākums” Cilvēkiem ir
bieža lietošana jāstrādā labāk un
vairāk jācenšas
Ārstniecības metodes
• Personības traucējumus ārstēt ir sarežģīti.
Antisociālais personības traucējums ir visgrūtāk
ārstējams.
• Pacienti nemeklē palīdzību.
• Personības traucējumi pēc definīcijas ir stabili un
ilgstoši.
• Dažādām metodēm var būt dažādi mērķi –
mazināt subjektīvo pārdzīvojumu, mazināt
disfunkcionālu uzvedību vai pat pārveidot visu
personības struktūru.
• Psihoterapija bieži tiek adaptēta pacienta traucējuma
specifikai un izpausmēm.
• Terapijas efektivitāte visvairāk pētīta roberžstāvokļa
personības traucējumā. Psihoterapija ir obligāta. Tiek
pielietoti arī medikamenti.
Dialektiskā biheiviorālā terapija
• Izstrādāta robežstāvokļa personības traucējuma ārstēšanai.
• Negatīvās emocijas ir centrālas personas disfunkcijā.
• Tāpēc tiek mācīts pieņemt negatīvu afektu bez mazadaptīvas
uzvedības (piem., paškaitēšanas, apreibinošu vielu lietošanas).
• Galvenais mērķis ir mazināt paškaitēšanos un pašnāvniecisku
uzvedību.
• Terapija apvieno:
• Individuālas sesijas;
• Grupu sesijas;
• Koučingu telefona sarunas laikā.
Medikamenti robežstāvokļa personības
traucējuma ārstēšanai

• Pacienti mēdz lietot vairākus medikamentus uzreiz.

• Bieži tiek izrakstīti antidepresanti, bet nav skaidrs, cik efektīgi
tie ir.
• Neiroleptiskie līdzekļi (antipsihotiskie līdzekļi) efektīgi īstermiņā.
Psihopātija
Izlasīt:
Viding, E., McCrory, E., & Seara-Cardoso, A. (2014). Psychopathy. Current Biology, 24(18), R871-
R874. https://doi.org/10.1016/j.cub.2014.06.055
Kiehl, K. A., & Sinnott-Armstrong, W. P. (Eds.). (2013). Handbook on psychopathy and law. Oxford
University Press.
Vai indivīdus ar psihopātiju var izārstēt?
Vai un kādā mērā indivīdi ar psihopātiju ir atbildīgi par savu uzvedību?
Paldies par uzmanību!