LBN203 97

izdota
1998.07.09.
BI-1 0513-0270
1(58)
Pase Spk ar 1998.01.05. Publikcijas avots: "LV"., 1998.29.04., Nr.117/119.
Latvijas bvnormatvs LBN 20397 BETONA UN DZELZSBETONA KONSTRUKCIJU PROJEKTANAS NORMAS
Celtinfo PP 1998
CELTINFO PP
Pukina iela 1a 501, Rga, LV-1050. Tlr.: 7 204464, 7 211538. Fakss: 7 204230. E-pasts: info@celtinfo.lv
BI-1 0513-0270 2(58)
SATURS
Latvijas bvnormatvs LBN 203-97 Betona un dzelzsbetona konstrukciju projektanas normas ................................ 1. 1.1. 1.2. 1.3. 2. 2.1. 2.2. 2.3. 2.4. 3. 3.1. 3.2. 3.3. 3.4. 3.4.1. 3.4.2. 3.4.3. 3.4.4. 3.4.5. 3.5. 3.6. 3.7. 3.8. 3.9. 3.9.1. 3.9.2. 3.9.3. 3.10. 3.11. 4. 4.1. 4.2. 4.3. 4.4. 4.4.1. 4.4.2. 4.5. 4.5.1. 4.5.2. 4.6. 4.7. 4.8. 4.9. 5. 5.1. 5.2. 5.3. 5.4. 5.5. 5.6. 5.7. 5.8. 5.9. 5.10. 5.11. 6. 6.1. 6.2.
lpp.
Noteikumi par Latvijas bvnormatvu LBN 203-97 Betona un dzelzsbetona konstrukciju projektanas normas ......... 3 3 Visprgie jautjumi ............................................................................................................................................... 3 Aprinu pamatprasbas ....................................................................................................................................... 4 Ieprieksaspriegto konstrukciju projektanas papildprasbas ............................................................................. 6 Plakanisku un masvu konstrukciju aprina visprgie noteikumi, ievrojot dzelzsbetona neliners pabas ...... 10 Betona un dzelzsbetona konstrukciju materili ...................................................................................................... 11 Betons ................................................................................................................................................................... 11 Betona normatvie un aprina raksturojumi ......................................................................................................... 13 Stiegrojums ........................................................................................................................................................... 17 Stiegru normatvie un aprina raksturojumi ......................................................................................................... 20 Betona un dzelzsbetona konstrukciju elementu aprins pirms grupas robestvokos .................................... 23 Betona elementu stiprbas aprins ...................................................................................................................... 23 Ekscentriski spiestie elementi ................................................................................................................................. 24 Liektie elementi ...................................................................................................................................................... 25 Dzelzsbetona elementu stiprbas aprins ............................................................................................................ 25 Elementa garenasij statenisku lumu stiprbas aprins ................................................................................... 25 Taisnstra, T veida, dubult T veida un gredzenveida rsgriezuma liektie elementi ........................................... 26 Taisnstra un gredzenveida rsgriezuma ekscentriski spiesti elementi .............................................................. 26 Centriski stiepti elementi ........................................................................................................................................ 30 Ekscentriski stiepti elementi ar taisnstra rsgriezumu ..................................................................................... 30 Visprjs aprina gadjums (jebkdiem rsgriezumiem, rjm pieplm un jebkuram stiegrojumam) ......... 30 Pret elementa garenasi slpu lumu stiprbas aprins ....................................................................................... 31 Telpisko lumu stiprbas aprins elementiem, kas pakauti vrpei ar lieci ....................................................... 34 Elementi ar taisnstra rsgriezumu .................................................................................................................... 34 Dzelzsbetona elementu aprins uz slodu loklu iedarbbu ................................................................................ 35 Aprins uz virsmas spiedi ..................................................................................................................................... 35 Caurspiedes aprins ............................................................................................................................................. 36 Atrauanas aprins .............................................................................................................................................. 37 Ieliekamo detau aprins ...................................................................................................................................... 37 Dzelzsbetona elementu izturbas aprins ............................................................................................................ 38 Dzelzsbetona konstrukciju elementu aprins otrs grupas robestvokos ........................................................ 38 Dzelzsbetona elementu plaisu raans aprins .................................................................................................... 38 Elementa garenasij statenisku plaisu raans aprins ......................................................................................... 38 Pret elementa garenasi slpu plaisu raans aprins ...................................................................... ....................... 40 Dzelzsbetona elementu plaisu atvruma aprins ................................................................................................. 40 Elementa garenasij statenisku plaisu atvruma aprins ....................................................................................... 40 Pret elementa garenasi slpu plaisu atvruma aprins ......................................................................................... 42 Dzelzsbetona elementu plaisu aizvrans aprins ............................................................................................. 42 Elementa garenasij statenisku plaisu aizvrans aprins ................................................................................... 42 Pret elementa garenasi slpu plaisu aizvrans aprins ..................................................................................... 42 Dzelzsbetona konstrukciju elementu prvietojumu aprins ................................................................................. 42 Dzelzsbetona elementu liekuma noteikana bezplaisu iecirkos ........................................................................... 42 Dzelzsbetona elementu liekuma noteikana iecirkos ar plaism stieptaj da ................................................... 43 Izlieu noteikana ................................................................................................................................................... 45 Konstruktvs prasbas ........................................................................................................................................... 46 Elementu rsgriezumu minimlie izmri ............................................................................................................. 46 Betona aizsargslnis ............................................................................................................................................... 46 Minimlie atstatumi starp stiegrojuma stieiem ...................................................................................................... 47 Nesaspriegt stiegrojuma enkurojums ................................................................................................................... 47 Elementu garenstiegrojums .................................................................................................................................... 48 Elementu rsstiegrojums .................................................................................................................................... 49 Stiegru un ieliekamo detau metintie savienojumi ................................................................................................ 50 Nesaspriegt stiegrojuma savienojumi ar prlaidumu (bez metinanas) ............................................................. 51 Saliekamo konstrukciju elementu savienojumi ....................................................................................................... 52 Atsevias konstruktvs prasbas .......................................................................................................................... 52 Papildnordjumi ieprieksaspriegto dzelzsbetona elementu konstruanai ......................................................... 53 Dzelzsbetona konstrukciju aprinana un konstruana, rekonstrujot kas un bves ....................................... 53 Prbaudes aprini ................................................................................................................................................. 54 Pastiprinmo konstrukciju aprins un konstruana ............................................................................................. 55 Galvenie burtu apzmjumi ....................................................................................................................... Noteikumos lietotie termini ........................................................................................................................ Ogleka trauda lietoana dzelzsbetona un betona konstrukciju ieliekamajm detam ............................... NVS valsts raoto trauda stiegru pamatveidi un to lietojums dzelzsbetona konstrukcijs (atkarb no slodu iedarbbas rakstura un aprina temperatras) ............................................................
1.pielikums. 2.pielikums. 3.pielikums. 4.pielikums.
56 57 58 58
CELTINFO PP
BI-1 0513-0270 3(58)
NOTEIKUMI PAR LATVIJAS BVNORMATVU LBN 203-97 BETONA UN DZELZSBETONA KONSTRUKCIJU PROJEKTANAS NORMAS
Latvijas Republikas Ministru kabineta 1997.gada 23.decembra noteikumi Nr.451(prot.nr.72, 43.). Izdoti saska ar Bvniecbas likuma 22.pantu. 1. Apstiprint pievienoto Latvijas bvnormatvu LBN 203-97 Betona un dzelzsbetona konstrukciju projektanas normas. 2. Ar 1998.gada 1.maiju Latvijas teritorij netiek piemrotas bijus PSRS Celtniecbas normas un noteikumi SNiP 2.03.01-84* Betona un dzelzsbetona konstrukcijas. Projektanas normas, kurus ar 1984.gada 20.augusta lmumu Nr.136 apstiprinjusi PSRS Celtniecbas lietu valsts komiteja. 3. Bvprojektiem, kuru bvdarbi likum noteiktaj krtb uzskti ldz 1998.gada 1.maijam un kuru tehniskie risinjumi atbilst attiecgaj laikposm piemroto normatvo aktu prasbm, bvprojektu prstrde atbilstoi Latvijas bvnormatvu LBN203-97 Betona un dzelzsbetona konstrukciju projektanas normas prasbm nav obligta. 4. Ldz Latvijas bvnormatva LBN 003 Bvklimatoloija apstiprinanai aprina temperatru betona un dzelzsbetona konstrukcijm nosaka saska ar SNiP 2.01.01 - 82. 5. Ldz Latvijas bvnormatva LBN 004 Slodzes un iedarbes. Projektanas pamatprincipi apstiprinanai slodu un iedarbbu lielumus, drouma un slodu kombinciju koeficientus nosaka saska ar SNiP 2.01.07 - 85 prasbm. 6. Noteikumi stjas spk 1998.gada 1.maij.
Ministru prezidents G.Krasts Vides aizsardzbas un reionls attstbas ministrs, Ministru prezidenta biedrs A.Gorbunovs
Apstiprints ar Ministru kabineta 1997.gada 23.decembra noteikumiem nr.451
LATVIJAS BVNORMATVS LBN 203-97 BETONA UN DZELZSBETONA KONSTRUKCIJU PROJEKTANAS NORMAS

1. Visprgie jautjumi 5. Projektjot kas un bves, jizmanto konstruktvs shmas, kas nodroina gan visas kas un bves, gan atseviu ts konstrukciju nepiecieamo stiprbu, noturbu un telpisko nemainbu viss bvdarbu un ekspluatcijas stadijs. 6. Saliekamo konstrukciju elementiem jatbilst mehanizts izgatavoanas apstkiem specializtajos uzmumos. 7. Monoltm konstrukcijm jparedz unificti izmri, kas auj izmantot inventrveidus, k ar apvienotus telpiskus stiegrojuma karkasus. 8. Saliekams konstrukcijs sevia uzmanba jpievr savienojumu stiprbai un ilgizturbai. Ar dadu konstruktvo un tehnoloisko paskumu paldzbu elementu un mezglu savienojumu konstrukcijm jnodroina piepu prneanas droba, pau elementu stiprba sadures zon, k ar mezgl papildus iestrdt betona savienoans ar konstrukcijas betonu. 9. Betona elementus lieto: 9.1. galvenokrt spiests konstrukcijs, kas darbojas uz spiedi, ja garenspka ekscentricitte ir tik maza, ka t neprsniedz o noteikumu 152.punkt noteikts vrtbas; 9.2. atsevios gadjumos ar spiests konstrukcijs ar lielkm ekscentricittm, k ar liekts konstrukcijs, kad to sagrana tiei neapdraud cilvka dzvbu un iekrtas saglabanos (elementi, kas atrodas uz vienlaidu pamatnes u.c.).
1. is bvnormatvs nosaka prasbas, kdas jievro, projektjot betona un dzelzsbetona konstrukcijas no smag, smalkgraudain, viegl, nu un porain, k ar saspriedzo (briesto) betona km un bvm, kas atrodas sistemtisk no plus 50C ldz mnus 40C temperatras iedarbb. 2. is bvnormatvs neattiecas uz hidrotehnisko bvju, tiltu, transporta tuneu, caurteku, autoceu un lidlauku seguma betona un dzelzsbetona konstrukcijm, uz armocementa konstrukcijm, ko izgatavo no betona, kura vidjais blvums ir mazks par 500kg/m3 vai lielks par 2500 kg/m3, k ar uz betonpolimriem un polimrbetoniem, kau, sru, jaukto saistvielu (izemot to lietojumu nbeton), ipa un specilo saistvielu betonu, specilo un organisko pildvielu betonu un lielporainas struktras betonu. 3. Projektjot betona un dzelzsbetona konstrukcijas, kas paredztas darbam paos ekspluatcijas apstkos vid ar agresvu iedarbbu uz betona vai dzelzsbetona konstrukcijm, paaugstinta mitruma apstkos u.tml., jievro papildprasbas, kas izvirztas atbilstoajos normatvajos aktos. 4. Ar apriniem, materilu izvli, dimensionanu un konstruanu betona un dzelzsbetona konstrukcijas jnodroina pret jebkura robestvoka prsnieganu.
CELTINFO PP
BI-1 0513-0270 4(58) 10. Par betona konstrukcijm tiek uzskattas tdas konstrukcijas, kuru stiprbu ekspluatcijas laik nodroina betons viens pats. 11. Par ziemas rj gaisa aprina temperatru uzskata visaukstks piecdienes vidjo gaisa temperatru attiecgaj bvniecbas rajon saska ar Latvijas bvnormatvu LBN 003 Bvklimatoloija (turpmk LBN003). Aprina tehnoloiskajm temperatrm jbt noteiktm projektanas uzdevum. 12. Par apkrtjs vides gaisa mitrumu uzskata viskarstk mnea rj gaisa vidjo relatvo mitrumu attiecgaj bvniecbas rajon saska ar LBN 003 vai k apkurinmu ku telpu iekj gaisa relatvo mitrumu. 13. ajos noteikumos bvkonstrukciju projektan lietojamie pamatlielumu apzmjumi un to indeksi lietoti saska ar starptautisko standartu ISO 3098 Konstrukciju aplses pamatprincipi. Nordjumi. Simboli(enva, 1976.). Galvenie burtu apzmjumi, k ar ajos noteikumos lietotie termini doti 1. un 2.pielikum. 1.1. Aprinu pamatprasbas 19. Slodu un iedarbbu lielumi, uzdevuma drouma, slodu drouma un slodu kombinciju koeficientu vrtbas, k ar slodu iedaljums pastvgs un maings jem atbilstoi Latvijas bvnormatva LBN 004 Slodzes un iedarbes. Projektanas pamatprincipi (turpmk LBN004) noteiktajam. 20. Aprinot otrs (ekspluatcijas) grupas robestvokus, slodzes jem atbilstoi o noteikumu 26. un 36. punktam. Turklt pie ilgstom slodzm pieder ar daa no slaicgo slodu pilns vrtbas, kas paskaidrots LBN004, bet slaicg slodze aprin jsamazina par lielumu, kas emts vr ilgstoaj slodz. Slodu kombinciju un slodu samazinanas koeficienti attiecas uz slaicgo slodu pilno vrtbu. 21. Betona un dzelzsbetona konstrukcijm jatbilst Latvijas bvnormatva LBN 201-96 Ugunsdrobas normas prasbm. 22. Aprinot saliekamo konstrukciju elementu pacelanas, transportanas un montas piepu iedarbbu, elementa pasvara slodzei jievro dinamiskuma koeficients: 1,60 transportjot, 1,40 paceot un montjot. Mintajiem dinamiskuma koeficientiem var emt noteikt krtb pamatotas zemkas vrtbas, tomr ne zemkas par 1,25. 23. Saliekamm monolti saisttm konstrukcijm, k ar monoltm konstrukcijm ar nesoo stiegrojumu japrina to stiprba, plaisu raans un atvrans, k ar prvietojumu (izlieu) iespjas divs konstrukciju darba stadijs: 23.1. ldz brdim, kad konstrukcijas izmantoanas viet nokltais betons iegst noteikto stiprbu, betona masas un citu aj bvdarbu posm darbojoos slodu iedarbb; 23.2. pc tam, kad konstrukcijas izmantoanas viet nokltais betons ir ieguvis noteikto stiprbu, no slodzm, kas darbojas aj bvdarbu posm un konstrukciju ekspluatjot. 24. Statiski nenoteicams dzelzsbetona konstrukcijs slodu un piespiedu prvietojumu pieples, mainoties temperatrai, betona mitrumam, novirzoties balstiem u.tml., k ar pieples statiski nosakms konstrukcijs ar deformtm shmm parasti aprina, ievrojot betona un stiegrojuma neelastgs deformcijas un plaisu esambu. 25. Konstrukcijm, kuru aprina metodika ar dzelzsbetona neelastgo pabu ievroanu nav izstrdta, k ar di izstrdta aprina starpstadijs pieples statiski nenoteicams konstrukcijs pieaujams aprint, pieemot, ka to elastba ir linera. 26. Atkarb no to darba apstkiem un stiegrojuma veida konstrukcijm vai to dam tiek izvirztas das plaisizturbas prasbu kategorijas: 26.1. 1. kategorija plaisu raans nav pieaujama; 26.2. 2. kategorija pieaujama ierobeota platuma plaisu slaicga atvrans acr1, garantjot pc tam to drou aizvranos (aizspieanos); 26.3. 3. kategorija pieaujama ierobeota platuma plaisu slaicga acr2 atvrans. 27. Ar plaisu slaicgu atvranos jsaprot to atvrans pastvgu, ilgstou un slaicgu slodu kopg iedarbb, bet ar ilgstou tikai pastvgu un ilgstou slodu iedarbb. 28. Dzelzsbetona konstrukciju plaisizturbas, k ar plaisu atvruma pieaujams robevrtbas neagresvas vides apstkos apkopotas: 28.1. konstrukciju caurlaidbas ierobeoanai 1.tabul; 28.2. stiegrojuma saglabanas nodroinanai 2.tabul.
14. Betona un dzelzsbetona konstrukcijm jatbilst nestspjas (pirms grupas robestvoku) aprina prasbm un atbilstoi normlas ekspluatcijas aprinu (otrs grupas robestvoku) prasbm. 15. Pirms grupas robestvoku aprinam jnodroina konstrukcijas pret: 15.1. trauslu, stgru, plastisku vai cita veida sagranu (stiprbas aprins, ja nepiecieams, emot vr konstrukciju izlieci pirms sagranas); 15.2. konstrukcijas formas (plnsienu konstrukciju noturguma aprins utt.) vai ts stvoka (atbalstsienu apgans un sldanas aprins; iedziintu vai apakzemes rezervuru, sku staciju u.tml. uzpeldanas aprins) noturguma zaudanu; 15.3. noguruma sagranu (daudzkrtjs kustgs vai pulsjos slodzes iedarbb esoo konstrukciju celtpasiju, gulu, atseviu neldzsvaroto manu rmjveida pamatu vai zem tm esou prsegumu izturbas aprins u.tml.); 15.4. spka faktoru un rjs vides kopjs nelabvlgs iedarbbas radto sagranu (agresvas vides periodiska vai pastvga iedarbba, periodiska sasalana un atkuana, ugunsgrka u.tml. iedarbba). 16. Otrs grupas robestvoku aprinam konstrukcijas jnodroina pret: 16.1. plaisu raanos, k ar to prmrgu vai ilgstou atvranos, ja ekspluatcijas noteikumi nepieauj plaisu raanos vai ilgstou atvranos; 16.2. prmrgiem prvietojumiem (izliecm, saiebanos vai pagrieanos, k ar svrstbm). 17. Visas konstrukcijas, k ar atseviu ts elementu robestvoku aprinus parasti veic viss ts izgatavoanas, transportanas, bvdarbu un ekspluatcijas stadijs, turklt aprina shmm jatbilst pieemtajiem konstruktvajiem risinjumiem. 18. Plaisu atvrans un prvietojumu aprinus var neveikt, ja izminjuma prbauds vai dzelzsbetona konstrukciju lietoanas praks ir konstatts, ka plaisu atvrans neprsniedz pieaujamos lielumus un konstrukcijas stingums ekspluatcijas stadij ir pietiekams.
CELTINFO PP
BI-1 0513-0270 5(58) 1.tabula

Konstrukcijas darba apstki Konstrukciju plaisizturbas prasbu kategorija un plaisu pieaujamie robeplatumi acrc1 un acrc2 , kas nodroina mitruma caurskans ierobeoanu (mm)
31. o noteikumu 26.punkt noteikts dzelzsbetona konstrukciju plaisizturbas prasbu kategorijas attiecas gan uz stateniskm, gan uz slpm (attiecb pret garenasi) plaism. 32. Lai izvairtos no garenplaisu atvrans, jveic konstruktvi paskumi jievieto atbilstos rsstiegrojums, bet ieprieksaspriegtiem elementiem ar jierobeo spiedes spriegumu vrtbas beton t iepriekjs sasprieganas stadij. 33. Ieprieksaspriegto elementu galos ar stiegrojumu bez enkuriem sprieguma prvades zonas garuma robes nav pieaujama plaisu raans ar koeficientu f =1,0 aprinto pastvgo, ilgstoo un slaicgo slodu iedarbb. Iepriekjie spriegumi stiegrs spriegumu prvades zonas garum tiek emti liner kpinjum no nulles ldz maksimlajm aprintajm vrtbm. o prasbu var neievrot tai rsgriezuma daai, kas atrodas starp reduct rsgriezuma smagumcentru un iepriekjs sasprieganas pieples iedarbb stiepto skaldni, ja aj da nav iepriek saspriedzamais stiegrojums bez enkuriem. 34. Ja saska ar aprinu ieprieksaspriegto elementu ekspluatcijas slodu iedarbb spiestaj zon izgatavoanas, transportanas un bvdarbu stadij garenasij rodas stateniskas plaisas, jem vr stiepts zonas plaisizturbas pazeminans elementu ekspluatcij, k ar to izliekuma palielinans. Elementiem, kas paredzti daudzkrtjs slodzes iedarbbai, tdu plaisu raans nav pieaujama. 35. Mazstiegrotiem dzelzsbetona elementiem, kuriem raksturga nestspjas izskana vienlaikus ar plaisu raanos betona stieptaj zon, stiept garenstiegrojuma rsgriezuma laukums jpalielina ne mazk k par 15%, saldzinot ar stiprbas aprin noteikto. 36. Konstrukciju elementu izlieces un nobdes nedrkst prsniegt maksimls, kas noteiktas LBN004. 3.tabula
Konstrukciju plaisizturbas prasbu kategorija 1 2 Slodzes un to drouma koeficienti f , kas jlieto, aprinot plaisu raanos plaisu atvranos slaicgu Pastvgs, ilgstos un slaicgs ar f >1,5* Pastvgs, ilgstos un slaicgs ar f >1,0* (aprina, lai noskaidrotu, vai ir nepiecieams prbaudt slaicgu plaisu atvranos un aizvranos) Pastvgs, ilgstos un slaicgs ar f = 1,0 ilgstou plaisu aizvranos
1. Elementi, kas uzem idrumu un gzu spiedienu: ar pilngi stieptu rsgriezumu ar daji spiestu rsgriezumu
1.kategorija 3.Kategorija acrc1=0,3 acrc2=0,2 3.Kategorija acrc1=0,3 acrc2=0,2
1)
2. Elementi, kas uztver beramu materilu spiedienu
1)
Konstrukcijas jveido ieprieksaspriegtas. paa pamatojuma gadjum s konstrukcijas var veidot bez iepriekjs sasprieganas, bet td gadjum to plaisizturbai jatbilst 3.kategorijas prasbm.
2.tabula
Konstrukciju ekspluatcijas apstki Konstrukciju plaisizturbas prasbu kategorija un pieaujamais plaisu atvruma robeplatums acrc1 un acrc2 , kas nodroina stiegrojuma saglabanos (mm) A-I,A-II,A-IIIB un A-IV klases stieveida stiegrojumam, B-I un Bp-I klases stiepveida stiegrojumam 1. Slgts telps 3.kategorija acrc1= 0,4 acrc2= 0,3 A-V un A-VI kla- B-II, Bp-II un K-7 ses stieveida klases stiepstiegrojumam, veida stiegrojuB-II, Bp-II, K-7 un mam ar 3mm K-19 klases un mazku stiepveida stie- diametru, AT-VII grojumam ar klases stie3,5mm un lielku veida stiegrodiametru jumam 3.kategorija acrc1= 0,3 acrc2= 0,2 3.kategorija acrc1= 0,2 acrc2= 0,1 2.kategorija acrc1= 0,2 3.kategorija acrc1= 0,2 acrc2= 0,1 2.kategorija acrc1= 0,2
2. rpus slgtm 3.kategorija telpm, k ar acrc1= 0,4 grunt virs vai acrc2= 0,3 zem gruntsdens 3. Grunt ar maingu 3.kategorija gruntsdens acrc1= 0,3 lmeni acrc2= 0,2
2.kategorija acrc1= 0,1
Pastvgs un ilgstos ar f =1,0
Piezmes: 1. Tross par pamatu ir emta rjs krtas stieple. 2. Konstrukcijm ar A-V klases stieveida stiegrojumu, ts ekspluatjot slgts telps vai rpus tm, ja ir pieredze du konstrukciju projektan un ekspluatcij, lielumus acrc1 un acrc2 var palielint par 0,1mm, saldzinot ar o noteikumu 2.tabul dotajiem. 29. Ekspluatcijas slodzes dzelzsbetona konstrukciju plaisu raans apls, to atvrans vai aizvrans aprinos jem saska ar o noteikumu 3.tabulu. 30. Ja konstrukcijs vai to das, kuru plaisizturbai noteiktas 2. vai 3.kategorijas prasbas, no o noteikumu 3.tabul mintajm slodzm plaisas nerodas, m konstrukcijm nav japrina plaisu slaicga atvrans vai aizvrans (2.kategorijai) vai slaicga un ilgstoa plaisu atvrans (3.kategorijai).
*
Ts paas Pastvgs, ilgstos un slaicgs ar f = 1,0 (aprina lai noskaidrotu, vai ir nepiecieams prbaudt plaisu atvranos)
Pastvgs un ilgstos ar f = 1,0
Koeficientu f em tdu pau k stiprbas aprin.
Piezmes: 1. Ilgstos un slaicgs slodzes jem, ievrojot o noteikumu 19. un 20.punkta nosacjumus. 2. pas un slaicgs slodzes jem vr plaisu raans aprin, ja plaisu esamba var bt clonis katastrofai (sprdzienam, ugunsgrkam u.tml.).
CELTINFO PP
BI-1 0513-0270 6(58) 37. Aprinot betona un dzelzsbetona elementu stiprbu uz garenisk spiedjspka iedarbbu, jem vr gadjuma ekscentricitte ea , ko rada aprin neievrotie faktori. Jebkur gadjum ekscentricitti ea em ne mazk par 1/600 no elementa garuma vai atstatuma starp rsgriezumiem, kas nodrointi pret nobdi, un 1/30 no rsgriezuma augstuma. Bez tam konstrukcijs, kas veidotas no saliekamiem elementiem, jievro iespjam savstarpj elementu nobde, kas atkarga no konstrukciju veida, montas pamieniem u.tml. 38. Statiski nenoteicamu konstrukciju elementiem garenspka ekscentricitte pret reduct rsgriezuma smagumcentru eo jem vienldzga konstrukcijas statiskaj aprin noteiktajai ekscentricittei, bet ne mazk par e a . Statiski noteicamu konstrukciju elementos ekscentricitti e0 aprina k konstrukciju statiskaj aprin noteiktas ekscentricittes un gadjuma ekscentricittes summu. 39. Temperatras un rukuma deformciju uvju atstatumi jnosaka aprina ce, ievrtjot prvietojumus konstrukciju elementos no slodu, temperatras un rukuma deformciju kopjs iedarbbas t, lai deformciju rezultt neiesttos pirms vai otrs grupas robestvoki. 1.2. Ieprieksaspriegto konstrukciju projektanas papildprasbas Formuls (3) un (4): sp, sp nosaka, emot vr iepriekjo spriegumu zudumus; P eop aprina pc formulas (8) un (9) ar sp un sp vrtbm, , kur emti vr iepriekjs sasprieganas pirmie zudumi; ysp, ysp apzmjumi tie pai, kas o noteikumu 55.2. apakpunkt; = Es/Eb. 44. Pasaspriegtu konstrukciju stiegrojum spriegumus aprina t, lai tie btu ldzsvar ar spriegumiem (paspriegumu) beton. 45. Betona pasaspriegumu konstrukcij aprina, emot vr betona pasaspriegans marku Sp , stiegrojuma koeficientu, stiegru izvietojumu beton (vienass, divasu un trsasu stiegrojums), k ar, ja nepiecieams - no betona rukuma un des zudumiem, kas rodas, konstrukcijas slogojot. 46. B7,5 - B12,5 klases vieglbetona konstrukcijas con1 un con2 vrtbas nedrkst prsniegt attiecgi 400 un 550 MPa. 47. Aprinot ieprieksaspriegtos elementus, jem vr stiegru iepriekjo spriegumu zudumi. 48. Stiegras saspriedzot uz atbalstiem, jem vr: 48.1. pirmie zudumi no enkuru deformcijas, stiegrojuma berzes pret virzienmaias iercm, spriegumu relakscijas stiegrojum, temperatras atirbm, veidnes deformcijas (stiegrojumu nostiepjot uz veidnes), trs betona des; 48.2. otrie zudumi no betona rukuma un des. 49. Stiegras saspriedzot reiz ar betonu, jem vr: 49.1. pirmie zudumi no enkuru deformcijas, stiegrojuma berzes gar kanlu sienm vai gar konstrukcijas betona virsmu; 49.2. otrie zudumi no spriegumu relakscijas stiegrojum, betona rukuma un des, betona saspieans zem stiegru vtnm un no starpbloku salaiu deformcijm (konstrukcijm, kas sastv no blokiem). 50. Stiegru iepriekj sasprieguma zudumus nosaka saska ar o noteikumu 4.tabulu, turklt zudumu kopj summa, projektjot konstrukcijas, jem ne mazka par 100MPa. 51. Aprinot saspriegtos elementus, jem vr tikai iepriekj sasprieguma zudumi no betona rukuma un des atkarb no betona pasaspriegans markas un vides mitruma. Zudumi no rukuma nav jem vr pasaspriegtm konstrukcijm, ko ekspluat prmrga mitruma apstkos. 52. Aprinot iepriekj sasprieguma zudumus no betona rukuma un des pc o noteikumu 4.tabulas 8. un 9.pozcijas, jievro di nordjumi: 52.1. ja konstrukcijas noslogoanas termi ir iepriek zinms, zudumi jreizina ar koeficientu l , ko aprina pc formulas: l = 4t 100+3t , kur: (5)
40. Iepriekjie spriegumi sp , k ar sp atbilstoi saspriedzamaj stiegrojum S un S jnosaka, ievrojot pieaujams iepriekj sprieguma novirzes p t, lai stieveida un stiepveida stiegrojum: sp + P R s,ser ; sp p 0.3 R s,ser ., kur: (1)
p vrtba , stiegras nostiepjot (saspriedzot) ar mehnisku pamienu, ir 0,05sp , bet, stiegras nostiepjot (saspriedzot) ar elektrotermisku vai elektromehnisku pamienu, ir aprinma pc formulas : 360 p = 30 + , kur : (2) l p MPa; l nostiepjam stiea garums (atstatums starp atbalstu rjm skaldnm) metros. 41. Stiegrojumu nostiepjot automatizti, skaittja vrtba formul (2) jmaina no 360 uz 90. 42. Spriegojot (nostiepjot) stiegras uz stacionriem balstiem, kontroljamo spriegumu con1 un con1 vrtbas atbilstoi saspriedzamaj stiegrojum S un S prbaudmas nostiepanas beigs un jem vienldzgas sp un sp (o noteikumu 40.punkts), atskaitot zudumus, ko rada enkuru deformcija un stiegrojuma berze (o noteikumu 47.punkts). 43. Stiegrojot (nostiepjot) stiegras uz sacietjua betona, saspriedzam stiegrojuma S un S spriegumu vrtbas, ko prbauda nospriegojuma pieples pielikanas viet, jem attiecgi con2 un con2 , ko aprina, lai aprina rsgriezum nodrointu spriegumus sp un sp , pc formulm: con2 = sp ( con2= sp ( P Ared P Ared + + Peopysp Ired Peopysp Ired ); ). (3) (4)
t laiks diennakts, ko des radtiem zudumiem skaita no betona ieprieksasprieganas dienas, bet rukuma radtiem zudumiem no betonanas pabeiganas dienas; 52.2. konstrukcijm, kas paredztas ekspluatanai gaisa mitrum ldz 40%, zudumi jpalielina par 25%; 52.3. zudumu aprinanai var izmantot preczkas metodes, kas pamatotas noteikt krtb, ja ir zinma cementa ira, betona sastvs, konstrukcijas izgatavoanas un ekspluatcijas apstki u.tml.
CELTINFO PP
BI-1 0513-0270 7(58) 53. Stiegru iepriekj sprieguma vrtbu ietver aprin ar stiegrojuma nostiepanas precizittes koeficientu sp , ko aprina pc formulas: sp=1+sp (6) sp vrtbas, stiegras nostiepjot ar mehnisku pamienu, em 0.1, bet, nostiepjot ar elektrotermisko un elektromehnisko pamienu, aprina pc formulas: sp = 0,5 P sp (1+ 1 p ), tomr ne mazka par 0,1, (7)
Plusa zmi em iepriekj sasprieguma nelabvlgs ietekmes gadjum (t.i., attiecgaj konstrukcijas darba stadij vai aplkojam elementa posm iepriekjais saspriegums pazemina nestspju, veicina plaisu raanos u.tml.), mnusa zmi labvlgas ietekmes gadjum.
eit: p,sp atbilstoi o noteikumu 40.punktam; p saspriedzam stiegrojuma stieu skaits elementa rsgriezum. 4.tabula
Faktori, kas rada iepriekjo spriegumu zudumus stiegrs 1
Iepriekjo spriegumu zudumu vrtbas, stiegras saspriedzot (MPa) uz balstiem 2 A. Pirmie zudumi ( 0,22sp Rs,ser 0,1) sp reiz ar betonu 3
1. Spriegumu relakscija stiegrs: a) saspriedzot ar mehnisko pamienu: stiepveida stiegras stieveida stiegras b) saspriedzot ar elektrotermisko vai elektrotermomehnisko pamienu: stiepveida stiegras stieveida stiegras
0,1sp 20 0,05sp 0,03sp eit sp em MPa, neemot vr zudumus. Ja zudumu aprints vrtbas izrdsies negatvas, ts jem vienldzgas nullei. B15 - B40 klases betoniem 1,25t. B45 un augstkas klases betoniem 1,0t, kur t ir karsjam stiegrojuma un nostiepes piepli uztveroo nekustgo atbalstu (rpus karsanas zonas) temperatru starpba, C. Ja nav preczu datu, em t=65C. Siltumapstrdes proces saspriedzamo stiegrojumu pievelkot, lai kompenstu temperatru krituma zudumus, tos pieem vienldzgus nullei. l l Es , kur: l1+l2 l Es , kur:
2. Temperatras kritums (nostiept stiegrojuma, kas atrodas karsanas zon, un ierces, kas uztver nostiepes piepli, temperatru starpba)
3. Pie sasprieganas iekrtm novietoto enkuru deformcijas
l - sapresto gredzenu saplacinjums, uzsdinto uzgau saspiedums u.tml., ko em 2 mm stieu nobdei inventrspls; aprina pc formulas: l =1,25+0,15d; d - stiea diametrs, mm; l - nostiepjam stiea garums (atstatums starp veidnes vai stenda balstu rjm skaldnm), mm. Elektrotermiskajam nostiepanas pamienam enkuru deformcijas zudumi aprin nav jem vr, jo tie ir uzskaitti, nosakot stiegrojuma pilnu pagarinjumu.
l1 - starp enkuriem un elementa betonu novietoto gredzenu vai starpliku saplacinjums, ko em vienldzgu 1 mm; l2 - aulas tipa enkuru, kluu (ar iem), enkura uzgrieu un satvrju deformcija, ko em vienldzgu 1 mm; l - nostiepjam stiea (elementa) garums, mm.
4. Stiegrojuma berze: a) gar kanlu sienm vai konstrukciju betona virsmu
sp (1
1 e x +
), kur:
e - naturlo logaritmu bze; , - koeficienti, kas doti 5.tabul; x - posma garums no nostiepes ierces ldz aprina rsgriezumam, m; - stiegrojuma ass pagrieziena summrais leis, rad.; sp- em, neievrojot zudumus
b) ap virzienmaias iercm
sp ( 1
1 e
), kur:
e - naturlo logaritmu bze; - koeficients, ko pieem vienldzgu 0,25; - stiegrojuma ass pagrieziena summrais leis, rad.; sp- em, neievrojot zudumus.
CELTINFO PP
BI-1 0513-0270 8(58)

1 5. Trauda veidnes deformcijas, izgatavojot ieprieksaspriegts dzelzsbetona konstrukcijas l l 2 Es , kur: 3
- koeficients, ko nosaka pc dm formulm: stiegrojumu nostiepjot ar domkratu: = n 1 2n ;
stiegrojumu nostiepjot ar uztanas manu, izmantojot elektrotermomehnisko pamienu (50% pieples rodas no spka): n 1 = ; 4n n - nevienlaicgi nostiepjamo stieu grupu skaits; l - balstu tuvinans pa pieples P darbbas lniju, ko nosaka, aprinot veidnes deformciju; l - atstatums starp balstu rjm skaldnm. Ja nav datu par veidnes izgatavoanas tehnoloiju un konstrukciju, zudumus no ts deformcijas pieem 30MPa. Pie elektrotermisk nostiepanas pamiena zudumi no veidnes deformcijas aprin nav jem vr, jo tie ir uzskaitti, nosakot pilnu stiegrojuma pagarinjumu 6. tr de: a) dabiski cietjoam betonam 40 bp Rbp , ja bp Rbp bp Rbp ; ) , ja bp Rbp > , kur:
40+85 (
un - koeficienti, ko em: =0,25 + 0,025Rbp , bet ne lielku par 0,8; =5,250,185Rbp , bet ne lielku par 2,5 un ne mazku par 1,1; bp - nosaka garenstiegrojuma S un S smagumcentru lmen, emot vr zudumus saska ar s tabulas 1.-5.pozciju. Vieglajiem betoniem ar prvades stiprbu 11MPa un mazk koeficienta 40 viet em koeficientu 60; b) termiski apstrdtam betonam Zudumus aprina saska ar s tabulas 6.a.poz., iegto rezulttu pareizinot ar koeficientu 0,85. B. Otrie zudumi ( 0,22 sp Rs,ser 0,1)sp
7. Spriegumu relakscija: a) stiepveida stiegrs b) stieveida stiegrs
0,1sp 20 (sk. s tabulas 1. pozcijas paskaidrojumus) Dabiski cietjoais betons 40 50 60 Atmosfras spiedien termiski apstrdts betons 35 40 50 Neatkargi no betona cietanas apstkiem 30 40 40 40 50 40 40 50
8. Betona rukums saska ar o noteikumu 52.punktu: Smag betona klasm: a) B35 un zemkm b) B40 c) B45 Smalkgraudain betona grupm: d) A e) B f) C
Vieglajam betonam ar smalkajm pildvielm: g) blvm h) porainm 9. Betona de saska ar o noteikumu 52.punktu: a) smagajam un vieglajam betonam ar blvm smalkm pildvielm
Zudumus nosaka saska ar s tabulas 8.a un b pozciju, reizinot ar koeficientu 1,3. Zudumus nosaka saska ar s tabulas 8.a pozciju, reizinot ar koeficientu 1,5. Zudumus nosaka saska ar s tabulas 8.a pozciju, tpat k dabiski cietjoam smagajam betonam. 50 70 150bp/Rbp , jabp /Rbp 0,75 300(bp/Rbp0,375) ja bp /Rbp >0,75, kur: 45 60
b) smalkgraudain betona grupm: A B C c) vieglajam betonam ar smalkm porainm pildvielm
bp - tas pats, kas 6.p., bet jem vr zudumi saska ar s tabulas 1. - 6.poz.,; - koeficients, ko pieem dabiski cietjoam betonam - 1,00; atmosfras spiedien termiski apstrdtam betonam - 0,85. Zudumus aprina pc s tabulas 9.a pozcij dotajm formulm, iegto rezulttu reizinot ar koeficientu 1,3. Zudumus aprina pc s tabulas 9.a pozcij dotajm formulm, iegto rezulttu reizinot ar koeficientu 1,5. Zudumus aprina pc s tabulas 9.a pozcij dotajm formulm ar = 0.85. Zudumus aprina pc s tabulas 9.a pozcij dotajm formulm, iegto rezulttu reizinot ar koeficientu 1,2.
CELTINFO PP
BI-1 0513-0270 9(58)

1 10. Betona saspieans zem spirlveida vai gredzenveida stiegrojuma (konstrukcijm ar diametru ldz 3 m) 11. Salaiu saplacinjuma deformcija starp blokiem (konstrukcijm, kas sastv no blokiem) 2 3 70 0,22 dext , kur: dext - konstrukcijas rjais diametrs, cm. nl l Es , kur:
n - konstrukcijas un aprkojuma uvju skaits nostiepjamo stiegru garum; l - salaides saplacinjums, ko em ar betonu piepildtm uvm - 0,3 mm; pie salaianas saus veid - 0,5 mm; l - nostiepjamo stiegru garums, mm.
Piezmes: 1. Iepriekj sasprieguma zudumus saspriegtaj stiegrojum S nosaka tpat k stiegrojum S. 2. Pasaspriegtm konstrukcijm betona rukuma un des zudumus nosaka pc izminjuma datiem. 5. tabula
Kanls vai virsma Stiegru berzes radto zudumu noteikanas koeficienti saska ar 4.tabulas 4.pozciju stiegrojuma veidam ki un troses 1. Kanls: ar metla virsmu ar betona virsmu, ko veidojis stings kanlveidotjs ar betona virsmu, ko veidojis lokans kanlveidotjs 2. Betona virsma periodiska profila stiei 0,40 0,65 0,65 0,65
0,0030 0 0,0015 0
0,35 0,55 0,55 0,55
54. Aprinot stiegru iepriekj sasprieguma zudumus, k ar aprinot plaisu atvranos un deformcijas, sp vrtbu var emt vienldzgu nullei. 55. Spriegumi beton un stiegrs, k ar betona iepriekjs spriegoanas pieples ieprieksaspriegto konstrukciju aprinos jnosaka, ievrojot dus nordjumus: 55.1. pret elementa garenasi stateniskos rsgriezumos spriegumi jnosaka pc elastgo materilu aprina noteikumiem. Turklt jem reductais rsgriezums, kas ietver ar kanliem, rievm u.tml. vjintu betona rsgriezumu, k ar visa (saspriedzam un nesaspriedzam) garenstiegrojuma rsgriezums, kas reizints ar stiegru trauda un betona elastbas moduu attiecbu. Ja betona rsgriezuma daas izgatavotas no dadu klau vai veidu betoniem, ts jreduc ldz vienai klasei vai veidam, pamatojoties uz betona elastbas moduu attiecbu; 55.2. betona iepriekj sasprieguma piepli P un ts pielikanas ekscentricitti eop attiecb pret reduct rsgriezuma smagumcentru (1.zmjums) nosaka ar dm formulm: P = spAsp+spAsp - sAs - sAs eop = ; , kur: (8) (9)
1.zmjums. Iepriekj sasprieguma piepu shma stiegrs dzelzsbetona elementa rsgriezum 55.3. lklnijas saspriedzamajam stiegrojumam vrtbas sp, sp reizina attiecgi ar cos un cos, kur un - stiegrojuma ass slpuma leis pret elementa garenasi (aplkojamam rsgriezumam); 55.4. spriegumus sp , sp em : 55.4.1.betona sasprieganas stadij - emot vr pirmos zudumus; 55.4.2.elementa ekspluatcijas stadij - emot vr pirmos un otros zudumus; 55.5. spriegumus s un s em skaitliski vienldzgus: 55.5.1.betona sasprieganas stadij - trs betona des radtajiem sprieguma zudumiem saska ar o noteikumu 4. tabulas 6.pozciju; 55.5.2.elementa ekspluatcijas stadij - betona rukuma un des radto spriegumu zudumu summai saska ar o noteikumu 4.tabulas 6., 8. un 9. pozciju. 56. Betona spiedes spriegumi iepriekjs sasprieganas stadij bp nedrkst prsniegt vrtbas (pamatojoties uz betona stiprbu t sasprieganas laik Rbp ), kas nordtas 6. tabul. 57. Spriegumu bp nosaka malj spiest betona sla lmen, emot vr iepriekj sprieguma zudumus saska ar 4.tabulas 1.- 6. pozciju un emot stiegru nostiepanas precizittes koeficientu sp.
spAspysp+sAsys - spAspysp - sAsys P
s, s betona rukuma un des radtie spriegumi nesaspriedzamaj stiegrojum attiecgi S un S; ysp ,ysp , ys, ys atstatumi no reduct rsgriezuma smagumcentra ldz piepu rezultanu pielikanas punktiem attiecgi iepriek saspriedzam un nesaspriedzam stiegrojum S un S (1.zmjums);
CELTINFO PP
BI-1 0513-0270 10(58) 6.tabula

luma sasprieguma stvoklis Stiegrojuma nostiepanas pamiens Betona spiedes spriegumi iepriekjs sasprieganas stadij k daa no betona stiprbas aj stadij bp/Rbp, bet ne vairk par: centriskaj ekscentriskaj saspriegan saspriegan 1. Spriegumi samazins vai neizmains rjo slodu iedarbb 2. Spriegumi palielins rjo slodu iedarbb uz balstiem reiz ar betonu uz balstiem reiz ar betonu 0,85 0,70 0,65 0,60 0,95 0,85 0,70 0,65
t var bt mazka nek darbojoties tikai vienai no tm. Nepiecieambas gadjumos jem vr spriegumu darbbas ilgums. 64. Dzelzsbetona stiprbas nosacjums bezplaisu stvokl sastdms k divkomponentu videi, ievrtjot abu materilu (betona un trauda stiegrojuma) stiprbu. 65. Par plaisu veidoans nosacjumu pieem divkomponentu vides betona elementu stiprbu. 66. Pc plaisu raans jizmanto visprja veida anizotropa ermea modelis ar nelinerm piepu vai spriegumu atkarbm no prvietojumiem, emot vr dus faktorus: 66.1. plaisu slpuma leus pret stiegrm un plaisu krustoans shmas; 66.2. plaisu atvranos un to malu nobdi; 66.3. stiegrojuma stingumu: aksilo ievrojot sasaisti ar betona joslm vai blokiem starp plaism; tangencilo ievrojot betona pamatnes pakvgumu pret plaisu malm un attiecgi aksilos un tangencilos spriegumus stiegrs plaisas robes; 66.4. betona stingumu: starp plaism - attiecb pret ass spkiem un nobdi (samazins krustojoos plaisu shm); plaiss attiecb pret ass spkiem un nobdi sakar ar plaisu malu aizeranos, ja ts ir pietiekami auras; 66.5. stiegrojuma betona aksilo deformciju kopguma daju izjaukanu starp plaism. 67. Nestiegrotu saplaisjuo elementu deformans model jem vr tikai betona stingums starp plaism. 68. Slpu plaisu raans gadjumos jem vr betona deformans patnbas virs tm. 69. Plaisu atvrans platums un to malu savstarpj nobde jnosaka pc dadu virzienu stieu novirzes attiecb pret plaisu malm, kuras tie rso, un ievrojot o noviru kopguma noteikumus. 70. Plakano un telpisko saplaisjuo elementu stiprbas noteikumiem jpamatojas uz diem piemumiem: 70.1. sagranu rada stiegrojuma ievrojama pagarinans visbstamkajs plaiss, kas parasti slpi orienttas pret stiegrojuma stieiem, un joslu vai bloku betona sadrupana starp plaism (piemram, pltu spiestaj zon virs plaism); 70.2. betona pretestba spiedei samazins perpendikulr virzien rodos stiepes d, ko rada sasaistes spki ar stiepto stiegrojumu, k ar stiegrojuma rsnobu d plaisu mals; 70.3. nosakot betona stiprbu, jem vr plaisu raans shmas un plaisu slpuma lei pret stiegrojumu; 70.4. stiegrojuma stieos jem vr to ass virzien vrstie normlspriegumi; pieaujams emt vr tangencilos spriegumus stiegrs plaisu viets (tapas efekts), pieemot, ka stiei nemaina savu orientciju; 70.5. sagranas plais visi to rsojoie stiei sasniedz aprina pretestbu stiep (stiegrojumam, kuram nav plstambas robeas, spriegums jkontrol deformciju aprina gait). 71. Betona stiprba dads t zons jnovrt pc spriegumiem taj k divkomponentu vides komponent (atskaitot stiegrojum starp plaism raduos reductos spriegumus, kurus nosaka, emot vr spriegumus plaiss, stiegrojuma sasaisti ar betonu un aksilo deformciju kopguma daju izjaukanu). 72. Pietiekamas plastisks deformcijas izturtspjgu dzelzsbetona konstrukciju nestspju ir pieaujams aprint ar robeldzsvara metodi.
Ja ir trauda balsta detaas un netieais stiegrojums ar tilpuma koeficientu v 0.05% elementiem, kurus izgatavo ar pakpenisku spiedes pieples prvadi betonam posma garum, kas nav mazks par spriegumu prvades zonas garumu lp , var emt vrtbu bp/Rbp=1,00. Piezmes: 1. Ziemas rj gaisa aprina temperatra jem saska ar o noteikumu 11.punkta prasbm. 2. B7,5B12,5 klases vieglajam betonam bp/Rbp vrtbas jem ne lielkas par 0,30. 58. Ieprieksaspriegts konstrukcijs, kurs paredztas betona spiedes spriegumu regulana to ekspluatanas gait (piemram, reaktoros, televzijas toros), saspriedzamo stiegrojumu lieto bez sasaistes ar betonu, turklt nepiecieams paredzt efektvus paskumus stiegrojuma korozijaizsardzbai. Ieprieksaspriegtm konstrukcijm bez stiegrojuma sasaistes ar betonu jatbilst plaisizturbas 1.kategorijas prasbm. 1.3. Plakanisku un masvu konstrukciju aprina visprgie noteikumi, ievrojot dzelzsbetona neliners pabas
59. Plakanisko konstrukciju (sienisiju, prseguma pltu u.tml.) un masvo konstrukciju aprini pirms un otrs grupas robestvokos jveic pc spriegumiem (pieplm), deformcijm un prvietojumiem, ko aprina emot vr fiziklo nelinearitti, anizotropiju, bet nepiecieambas gadjum ar di, bojjumu uzkranos (ilgstoos procesos) un eometrisko nelinearitti (galvenokrt plnsienu konstrukcijm). 60. Fizikl nelinearitte, anizotropija un de jievro noteicos attiecbs, kas savstarpji sasaista spriegumus un deformcijas, k ar materila stiprbas un plaisizturbas apstkos. Turklt jievro divas elementu deformans stadijas pirms un pc plaisu raans. 61. Pirms plaisu raans betonam jlieto nelinerais ortotropiskais modelis, kas atauj emt vr dilatcijas efekta virztu attstbu un spiedes, resp., stiepes deformans neviendabgumu. Var lietot betona kvaziizotropisko modeli, kas uzskaitto faktoru izpausmi ievro vidji vis tilpum. Dzelzsbetonam aj stadij jem vr kopjs stiegrojuma un apkrtj betona asu virziena deformcijas, izemot stiegrojuma gala posmos bez speciliem enkuriem. 62. Ja draud stiegru kkumoans, jsamazina to spiedes robespriegumi. 63. Attiecb uz betona stiprbu jievro spriegumu kombincija dadu virzienu laukumos, k rezultt t izmains, piemram, betona pretestba divasu un trsasu spiedei prsniedz stiprbu vienvirziena spiedei, bet spiedes stiepes kombincijs
CELTINFO PP
BI-1 0513-0270 11(58) 73. Aprinot konstrukciju stiprbu, deformcijas, plaisu raanos un atvranos ar galgo elementu metodi, jprbauda visu konstrukcijas galgo elementu stiprbas un plaisizturbas noteikumi, k ar konstrukcijas prmrgu prvietojumu raans noteikumi. Novrtjot stiprbas robestvokli, var pieemt, ka atsevii galgie elementi sagruvui, ja tas nerada konstrukcijas progresjou sagranu un ja apskatms slodzes darbbai izbeidzoties konstrukcijas ekspluatcijas dergums saglabjas vai var tikt atjaunots. 2. 2.1. Betona un dzelzsbetona konstrukciju materili Betons 76.1.4. vieglais betons ar vidj blvuma markm: D800, D900 B2,5; B3,5; B5; B7; B7,5 D1000, D1100 - B2,5; B3,5; B5; B7,5; B10; B12,5 D1200, D1300 - B2,5; B3,5; B5; B7,5; B10; B12,5; B15 D1400, D1500 - B3,5; B5; B7,5; B10; B12,5; B15; B20; B25; B30 D1600, D1700 - B5; B7,5; B10; B12,5; B15; B20; B25; B30; B35 D1800, D1900 - B10; B12,5; B15; B20; B25; B30; B35; B40 D2000 B20; B25; B30; B35;B40 76.1.5. nbetons ar vidj blvuma markm: autoklavts neautoklavts D500 B1; B1,5; D600 B1; B1,5; B2; B2,5 B1; B1,5 D700 B1,5; B2; B2,5; B3,5 B1,5; B2; B2,5 D800 B2,5; B3,5; B5 B2; B2,5; B3,5 D900 B3,5; B5; B7,5 B3,5; B5 D1000 B5; B7,5; B10 B5; B7,5 D1100 B5; B7,5; B10 B5; B7,5 D1100 B7,5; B10; B12,5; B15 B7,5; B10 D1200 B10; B12; B15 B10; B12,5 76.1.6. porainais betons ar vidj blvuma markm: D800, D900, D1000, D1100, D1200, D1300 - B2,5; B3,5; B5; B7,5 D1400 B3,5; B5; B7,5 76.1.7. pieaujams izmantot starpklau betonu ar spiedes stiprbas klasm B22,5 un B27,5 ar noteikumu, ka tas nodroins cementa ekonomiju, saldzinot ar atbilstou B25 un B30 klases betona izmantoanu, un nepazemins konstrukcijas prjos tehniskos un ekonomiskos rdtjus; 76.2. aksils stiepes stiprbas klases betons: smagais, spriegojoais, smalkgraudainais un vieglais Bt0,8; Bt1,2; Bt1,6; Bt2; Bt2,4; Bt2,8; Bt3,2; 76.3. salizturbas klases betons: 76.3.1. smagais, spriegojoais un smalkgraudainais betons F50; F75; F100; F150; F200; 76.3.2. vieglais betons F25; F35; F50; F75; F100; F150; F200; 76.3.3. nbetons un porainais betons F15; F25; F35; F50; F75; F100; 76.4. denscaurlaidbas markas betons: 76.4.1. smagais, smalkgraudainais un vieglais betons W2; W4; W6; W8; W10; W12; 76.4.2. spriegojoam betonam denscaurlaidbas marka nav zemka par W12 un projektos to var neuzrdt: 76.5. vidj blvuma markas betons: vieglais betons D800, D900, D1000, D1200, D1300, D1400, D1500, D1600, D1700, D1800, D1900, D2000 nbetons D500, D600, D700, D800, D900, D1000, D1100, D1200 porainais betons D800, D900, D1000, D1200, D1300, D1400 76.6. pasaspriegans markas betons: spriegojoais betons Sp0,6; Sp0,8; Sp1,2; Sp1,5; Sp2; Sp3; Sp4 77. Betona vecumu atbilstoi t spiedes un aksils stiepes stiprbas klasm projektan nosaka pc iespjamiem reliem termiiem konstrukcijas noslogoanai ar projekttajm slodzm, bvanas pamiena un betona cietanas apstkiem. Ja minto datu nav, betona klasi nosaka pc 28 diennaku ilgas cietanas. Saliekamo konstrukciju elementos betona piegdes stiprba jnodroina atbilstoi GOST 13015.0-83 un konkrtu veidu konstrukciju standartiem. 78. Dzelzsbetona konstrukcijs nedrkst izmantot: 78.1. smago un skgraudaino betonu, kura spiedes stiprbas klase ir zemka par B7,5; 78.2. vieglo betonu, kura spiedes stiprbas klase viensla konstrukcijm ir zemka par B3,5, bet divslu konstrukcijm zemka par B2,5.
74. Betona un dzelzsbetona konstrukcijm, ko projekt atbilstoi o noteikumu prasbm, jparedz spk esoo standartu noteiktie konstrukciju betoni: 74.1. smagais vidj blvuma betons virs 2200kg/m3 ldz 2500kg/m3 ieskaitot; 74.2. smalkgraudainais vidj blvuma betons virs 1800kg/m3; 74.3. vieglais betons ar blvu un porainu struktru (ajos noteikumos termini vieglais betons un porainais betons tiek lietoti attiecgi blvas struktras vieglbetona un porainas struktras vieglbetona (ar porainbas pakpi vairk par 6%) apzmanai); 74.4. autoklavtas un neautoklavtas cietanas nbetons; 74.5. specilais betons - spriegojoais (briestoais). 75. Projektjot betona un dzelzsbetona konstrukcijas, atkarb no to nozmes un darba apstkiem jnosaka betona kvalittes rdtji, no kuriem galvenie ir: 75.1. spiedes stiprbas klase B; 75.2. aksils stiepes stiprbas klase Bt (nosaka gadjumos, kad im raksturojumam ir galven nozme un to kontrol raoan); 75.3. salizturbas marka F (nosaka konstrukcijm, kuras mitr stvokl ir pakautas prmaius sasalanai un atkuanai); 75.4. denscaurlaidbas marka W (nosaka konstrukcijm, kurm ir noteiktas caurlaidbas ierobeoanas prasbas); 75.5. vidj blvuma marka D (nosaka konstrukcijm, kurm bez konstruktvm prasbm ir noteiktas siltumizolcijas prasbas); 75.6. spriegojo (briesto) betona pasaspriegans marka Sp (nosaka pasaspriegtm konstrukcijm, kad o raksturojumu em vr aprin un kontrol raoan); aj gadjum: 75.6.1.betona spiedes un aksils stiepes stiprbas klases atbilst betona garantts stiprbas vrtbai MPa ar nodrointbu 0,95; 75.6.2.betona pasaspriegans marka parda betona iepriekj sprieguma vrtbu Mpa, kas rodas t izpleans (brieanas) rezultt pie garenstiegrojuma blvuma koeficienta = 0,01. 76. Betona un dzelzsbetona konstrukcijm ir jparedz du klau un marku betoni: 76.1. spiedes stiprbas klases betons: 76.1.1.smagais betons B3; B5; B7,5; B10; B12,5; B15; B20; B25; B30; B35; B40; B45; B50; B55; B60; 76.1.2.spriegojoais betons B20; B25; B30; B35; B40; B45; B50; B55; B60; 76.1.3.smalkgraudain betona grupas (smalkgraudain betona grupa (A,B,C) juzrda konstrukciju darba zmjumos): 76.1.3.1. A dabisks cietanas vai atmosfras spiedien siltumapstrdei pakautais betons ar smilu grauda rupjuma moduli virs 2,0 B3,5; B5; B7,5; B10; B12,5; B15; B20; B25; B30; B35; B40; 76.1.3.2. B moduli 2,0 un mazk B3,5; B5; B7,5; B10; B12,5; B15; B20; B30; 76.1.3.3. C autoklavts B15; B20; B25; B30; B35; B40; B45; B50; B55; B60;
CELTINFO PP
BI-1 0513-0270 12(58) 79. Ieteicams emt betona spiedes stiprbas klasi: 79.1. smag un viegl betona dzelzsbetona elementiem, kuriem aprina daudzkrtgi atkrtojos slodzes iedarbbu, ne zemku par B15; 79.2. stipri noslogotiem spiestiem dzelzsbetona stieelementiem, piemram, kolonnm, kas uzem lielas celtu slodzes, un daudzstvu ku apakjo stvu kolonnm ne zemku par B25. 80. Ieprieksaspriegtiem smag, smalkgraudain un vieglbetona elementiem betona klase atkarb no saspriedzam stiegrojuma veida, klases, diametra un enkuriercm jpieem ne zemka par o noteikumu 7.tabul minto. 81. Betona uzspriegojuma stiprbu Rbp (betona stiprbu t sasprieganas brd, ko kontrol ldzgi betona spiedes stiprbas klasei) nosaka ne mazku par 11MPa, bet A-VI, AT-VI, AT-VIK un A T -VII klases stieveida stiegrojumam, augstas stiprbas stiegrojuma stieplei bez enkuriem un stiegru trosm - ne mazku par 15,5 MPa. Betona uzspriegojuma stiprbai bez tam jbt ne mazkai par 50% no pieemts betona spiedes stiprbas klases. 82. Konstrukcijm, kuras aprina uz daudzkrtgi atkrtotas slodzes iedarbbu, betona klases minimls vrtbas, kas nordtas o noteikumu 7.tabul, saspriedzamajm stiepveida un stieveida A-IV klases stiegrm neatkargi no diametra, k ar A-V klases stiegrm ar diametru 10-18mm jpalielina par vienu pakpi, t.i. 5MPa, atbilstoi paaugstinot betona uzspriegojuma stiprbu. 83. Projektjot atsevius konstrukciju veidus, pieaujama noteiktaj krtb pamatota betona minimls klases pazeminana par vienu pakpi, kas ir 5MPa, 7.tabul nordts viet, attiecgi pazeminot betonam uzspriegojuma stiprbu. 84. Aprinot dzelzsbetona konstrukcijas iepriekjs sasprieganas stadij, betona aprina raksturojumus pieem k betona klasei, kas skaitliski vienda ar betona uzspriegojuma stiprbu (lineri interpoljot). 85. Projektjot vienlaidu norobeojos konstrukcijas, kas veic siltumizolcijas funkcijas, ja betona sasprieganas relatvais lielums bp/Rbp 0,30, ir pieaujams izmantot A-IV klases saspriedzamo stiegrojumu ar diametru, kas nav lielks par 14mm, viegl betona klasm B7,5 - B12,5, turklt betona uzspriegojuma stiprbai Rbp jbt ne mazkai par 80% no betona klases. 7.tabula
Saspriedzamo stiegru veids un klase 1 1. Stiepveida stiegru klase: B-II (ar enkuriem) BP-II (bez enkuriem) ar diametru, ldz 5mm ieskaitot Tas pats ar diametru 6mm un vairk K-7 un K-19 2. Stieveida stiegru (bez enkuriem ar diametru no 10mm ldz 18mm ieskaitot) klases: A-IV A-V A-VI un AT-VII 20mm un vairk: A-IV A-V A-VI un AT-VII Betona klase, ne zemka par: 2 B20 B20 B30 B30
87. Smalkgraudainajam betonam, ko lieto konstrukcijas grops un uz virsmas novietot saspriedzam stiegrojuma korozijaizsardzbai un sasaistes nodroinanai ar betonu, spiedes stiprbas klasei ir jbt ne zemkai par B12,5, bet kanlu injekcijai ne zemkai par B25. 88. Saliekamo dzelzsbetona konstrukciju elementu saduru montanai betona klase jnosaka atkarb no savienojamo elementu darba apstkiem, bet jem ne zemka par B7,5. 89. Betona un dzelzsbetona konstrukciju betona salizturbas un densnecaurlaidbas markm atkarb no to ekspluatcijas rema un celtniecbas rajona ziemas rgaisa aprina temperatru vrtbm jbt dm: 89.1. ku un bvju konstrukcijm (izemot apsildmo ku rsienas) ne zemkm par o noteikumu 8.tabul nordtajm; 8.tabula
Konstrukciju darba apstki Rema raksturojums Ziemas rgaisa aprina temperatra, o C 2 Betona marka, ne zemka par: salizturbai densnecaurlaidbai konstrukcijm (izemot apsildmo ku rsienas) ku un bvju atbildguma pakpes klasei I 3 II 4 III 5 I 6 II 7 III 8
1. Prmaius sasaldana un atkausana: a) dens piesti- zem 20oC, ldz njuma stvokl 40oC ieskaitot zem 5oC, ldz 20oC b) epizodiska dens piestinjuma apstkos (piemram, pastvgi atmosfras iedarbbai pakautas virszemes konstrukcijas) c) gaismitra stvoka apstkos bez epizodiska denspiestinjuma (piemram, pastvgi pakautas apkrtj gaisa iedarbbai, bet no atmosfras nokriu iedarbbas pasargtas konstrukcijas)
F200 F150 F100 W4 F150 F100 F75 F50 W2
W2
netiek normts
netiek normts
5oC un augstka F100 F75
netiek normts
zem 20oC, ldz F100 F75 F50 W2 netiek normts 40oC ieskaitot F75 F50 F35* netiek normts zem 5oC, ldz 20oC ieskaitot 5 oC un augstka F50 F35* F25* netiek normts
zem 20 oC, ldz F75 F50 F35* 40 oC ieskaitot F50 F35* F25* zem 5 oC, ldz 20 oC ieskaitot 5 oC un augstk F35* F25* F15*
netiek normts netiek normts netiek normts
B15 B20 B30 B20 B25 B30
86. Smalkgraudaino betonu bez specila eksperimentla pamatojuma nedrkst lietot daudzkrtgi atkrtojoos slodu iedarbbai pakauts dzelzsbetona konstrukcijs, k ar iepriek saspriegts konstrukcijs ar vairk nek 12 m laidumu, stiegrojot ar stiepveida B-II, Bp-II, K-7 un K-19 klases stiegrm.
2. Iespjama epizodiska< 0oC temperatras iedarbba: a) denspiestin- zem 20 oC, ldz F75 F50 F35* netiek normts juma apstkos (pie- 40 oC ieskaitot mram, grunt vai zem 5 oC, ldz F50 F35* F25* netiek normts zem dens eso20 oC ieskaitot s konstrukcijs) -5 oC un augstka F35* F25* netiek normts b) gaismitra stvok- zem 20 oC, ldz F50 F35* F25* netiek normts a apstkos (piem- 40 oC ieskaitot ram, apsildmu ku zem 5 oC, ldz F35* F25* F15** netiek normts iekjs konstrukci- 20 oC ieskaitot jas celtniecbas un -5 oC un augstka F25* F15** netiek normts montas laik)
* Smagajam un smalkgraudainajam betonam salizturbas markas netiek normtas. ** Smagajam, smalkgraudainajam un vieglajam betonam salizturbas markas netiek normtas.
CELTINFO PP
BI-1 0513-0270 13(58) Piezmes. 1. dens apgdes un kanalizcijas bvju konstrukcijm, k ar piem un aulpiem betona salizturbas un densnecaurlaidbas markas jnosaka saska ar atbilstou normatvu dokumentu prasbm. 2. Ziemas rgaisa aprina temperatras em saska ar o noteikumu 11.punktu. 89.2. apsildmo ku rsienm ne zemkm par o noteikumu 9.tabul nordtajm. 9.tabula
Konstrukciju darba apstki Telpas Ziemas iekgaisa rgaisa relatvais aprina mitrums temperatra, int ,% C int>75 zem 20 oC, ldz 40 oC ieskaitot zem 5 oC, ldz 20 oC ieskaitot 60<int 75 zem 20 oC, ldz 40 oC zem 5 oC, ldz 20 oC zem 5 oC un augstka int 60 zem 20 oC, ldz 40 oC zem 5 oC, ldz 20 oC ieskaitot zem 5 oC un augstka Apsildmu ku rsienu betona miniml salizturbas marka vieglajam betonam, smagajam betonam un nbetonam un smalkgraudainajam porainajam betonam betonam ku atbildguma pakpes klasei I II III I II III F75 F50 F50 F35 F25 F35 F25 F15* F25 F15* netiek F15* netiek F35 F25 F15* F25 F15* F100 F75 F50 F50 F75 F50 F50 netiek normta Smagais, spriegojoais, smalkgraudainais, vieglais un porainais betons nbetons
10.tabula
Betona veids Betona spiedes un stiepes drouma koeficients bc un bt konstrukciju aprinanai pc robestvokiem otr pirms grupas grupa bc bt nosakot betona stiprbas bc un klasi pc spiedes stiepes 1,5 2,3 1,3
bt
1,3 1,5
1,0 1,0
93. Betona normatvs pretestbas Rbn (noapaojot) atkarb no betona spiedes stiprbas klases nordtas o noteikumu 12.tabul. 94. Betona normatvo pretestbu stiepei Rbtn gadjumos, kad betona stiepes stiprba netiek kontrolta, em atkarb no betona spiedes stiprbas klases saska ar o noteikumu 12.tabulu. 95. Betona normatvo pretestbu aksilai stiepei Rbtn gadjumos, kad betona stiepes stiprbu raoan kontrol, em vienldzgu t garanttai aksils stiepes stiprbai (klasei). 96. Betona aprina pretestbas Rb , Rbt , Rb,ser , Rbt,ser (ar noapaoanu) atkarb no betona spiedes un aksilas stiepes stiprbas klasm nordtas robestvoku pirmajai grupai atbilstoi o noteikumu 11. un 12.tabulai, otrajai grupai atbilstoi 13.tabulai. 97. Betona aprina pretestbas pirms grupas robestvokiem Rb un Rbt pazemina (vai paaugstina), reizinot ar betona darba apstku koeficientiem bi , kur ievrotas betona pabu patnbas, iedarbbas ilgums, slodzes daudzkrtj atkrtoans, konstrukcijas darba apstki, izgatavoanas stadija un pamiens, rsgriezuma izmri u.tml. Darba apstku koeficientu bi vrtbas nordtas o noteikumu 14.tabul. 11.tabula
Pretestbas veids Betona veids Pirms grupas robestvoku betona aprina pretestbas Rbt betona aksils stiepes stiprbas klasm Bt Bt0,8 Bt 1,2 Bt1,6 B12,0 Bt2,4 Bt2,8 Bt3.2 Aksil stiepe Smagais, 0,62 0,93 1,25 spriegojoais, 6,32 9,49 12,7 smalkgraudainais un vieglais 1,55 1,85 2,15 2,45 15,8 18,9 21,9 25,0
5 oC un augstka F35 F50 F35 F25 F35 F25 F15*
netiek normta netiek normta
netiek normta netiek normta
netiek normta normta
normta
Vieglajiem betoniem salizturbas markas netiek normtas.
Piezmes. 1. Ja smago, smalkgraudaino un vieglo betonu konstrukcijm ir tvaika izolcija un hidroizolcija, to salizturbas markas, kas nordtas aj tabul, samazina par vienu pakpi. 2. Ziemas rgaisa aprina temperatru pieem saska ar o noteikumu 11.punktu. 90. Ekspluatcijas vai montas proces iespjamai rgaisa negatvo temperatru iedarbbai pakautu saliekamo konstrukciju elementu saduru monolitanai jlieto betoni ar projekttajm salizturbas un densnecaurlaidbas markm, kas nav zemkas par savienojamiem elementiem projekttajm. 2.2. Betona normatvie un aprina raksturojumi
91. Betona normatvs pretestbas ir pretestba prizmu aksilai spiedei (prizmas stiprba) Rbn un pretestba aksilai stiepei Rbtn. 92. Betona aprina pretestbas pirms grupas Rb, Rbt un otrs grupas R b,ser , Rbt,ser robestvokiem nosaka, dalot normatvs pretestbas ar atbilstoiem betona drouma koeficientiem t spied bc vai stiep bt , kas galvenajiem betona veidiem minti o noteikumu 10.tabul.
Piezme. Virs svtras vrtbas dotas MPa, zem svtras kgf/cm2.
CELTINFO PP
BI-1 0513-0270 14(58)
12.tabula
CELTINFO PP Pukina iela 1a 501, Rga, LV-1050. Tlr.: 7 204464, 7 211538. Fakss: 7 204230. E-pasts: info@celtinfo.lv Pretestbas veids Betona veids B1 Aksil spiede (prizmas stiprba) Rbn un Rb,ser smagais un smalkgraudainais vieglais nbetons Aksil stiepe Rbn unRbt,ser smagais smalkgraudainais: A grupa B grupa C grupa vieglais, ar smalko pildvielu: blvo poraino nbetons 0,95 9,69 0,14 1,43 Betona normatvs pretestbas Rbn,Rbtn un otrs grupas robestvoku betona aprina pretestbas R b,ser un Rbt,ser spiedes stiprbas klasm B1,5 1,4 14,3 0,22 2,24 B2 1,9 19,4 0,26 2,65 B2,5 1,9 19,4 2,4 24,5 0,29 2,96 0,29 2,96 0,31 3,16 B3,5 2,7 27,5 2,7 27,5 3,3 33,7 0,39 4,00 0,39 4,00 0,26 2,65 0,39 4,00 0,39 4,00 0,41 4,18 B5 3,5 35,7 3,5 35,7 4,6 46,9 0,55 5,61 0,55 5,61 0,40 4,08 0,55 5,61 0,55 5,61 0,55 5,61 B7,5 5,5 56,1 5,5 56,1 6,9 70,4 0,70 7,14 0,70 7,14 0,60 6,12 0,70 7,14 0,70 7,14 0,63 6,42 B10 7,5 76,5 7,5 76,5 9,0 91,8 0,85 8,67 0,85 8,67 0,70 7,14 0,85 8,67 0,85 8,67 0,89 9,08 B12,5 9,5 96,9 9,5 96,9 10,5 107 1,00 10,2 1,00 10,2 0,85 8,67 1,00 10,2 1,00 10,2 1,00 10,2 B15 11,0 112 11,0 112 11,5 117 1,15 11,7 1,15 11,7 0,95 9,69 1,15 11,7 1,15 11,7 1,10 11,2 1,05 10,7 B20 15,0 153 15,0 153 1,40 14,3 1,40 14,3 1,15 11,7 1,40 14,3 1,40 14,3 1,20 12,2 B25 18,5 189 18,9 189 1,60 16,3 1,60 16,3 1,35 13,8 1,60 16,3 1,60 16,3 1,35 13,8 B30 22,0 224 22,0 224 1,80 18,4 1,80 18,4 1,50 15,3 1,80 18,4 1,80 18,4 1,50 15,3 B35 25,5 260 25,5 260 1,95 19,9 1,95 19,9 1,95 19,9 1,95 19,9 1,65 16,8 B40 29,0 296 29,0 296 2,10 21,4 2,10 21,4 2,10 21,4 2,10 21,4 1,80 18,4 B45 32,0 326 2,20 22,4 2,20 22,4 B50 36,0 367 2,30 23,5 2,30 23,5 B55 39,5 403 24,0 24,5 2,40 24,5 B60 43,0 438 2,50 25,5 2,50 25,5
Piezmes 12.tabulai. 1. Virs svtras dots MPa, zem svtras kgf/cm2. 2 Smalkgraudain betona grupas nordtas o noteikumu 76.punkt 3. Pretestbas vrtbas dotas nbetonam ar vidjo mitrumu 10%. 4. Keramztperltbetonam ar uzpstm perlta smiltm Rbtn un Rbt,ser vrtbas jem k vieglajam betonam ar porainm smiltm, reizinot ar koeficientu 0,85. 5. Porainajam betonam Rbn un Rb,ser vrtbas jem tdas paas k vieglajam betonam, bet Rbtn un Rbt,ser vrtbas jreizina ar koeficientu 0,7. 6. Spriegotam betonam Rbn un Rb,ser vrtbas jem tdas paas k smagajam betonam, bet Rbtn un Rbt,ser vrtbas reizina ar koeficientu 1,2.
13.tabula
Pretestbas veids Betona veids B1 Aksil spiede (prizmas stiprba) Rb smagais un smalkgraudainais vieglais nbetons Aksil stiepe Rbt smagais smalkgraudainais: A grupa B grupa C grupa vieglais ar smalko pildvielu: blvo poraino nbetons 0,63 6,42 0,06 0,612 B1,5 0,95 9,69 0,09 0,918 B2 1,3 13,3 0,12 1,22 Betona pirms grupas robestvoka aprina pretestbas Rb unRbt betona klasm pc spiedes stiprbas B2,5 1,5 15,3 1,6 16,3 0,20 2,04 0,20 2,04 0,14 1,43 B3,5 2,1 21,4 2,1 21,4 2,2 22,4 0,26 2,65 0,26 2,65 0,17 1,73 0,26 2,65 0,26 2,65 0,18 1,84 B5 2,8 28,6 2,8 28,6 3,13 1,6 0,37 3,77 0,37 3,77 0,27 2,75 0,37 3,77 0,37 3,77 0,24 2,45 B7,5 4,54 5,9 4,5 45,9 4,6 46,9 0,48 4,89 0,48 4,89 0,40 4,08 0,48 4,89 0,48 4,89 0,28 2,86 B10 6,0 61,2 6,0 61,2 6,0 61,2 0,57 5,81 0,57 5,81 0,45 4,59 0,57 5,81 0,57 5,81 0,39 4,00 B12,5 7,5 76,5 7,5 76,5 7,0 71,4 0,66 6,73 0,66 6,73 0,57 5,81 0,66 6,73 0,66 6,73 0,44 4,49 B15 8,58 6,7 8,5 86,7 7,7 78,5 0,75 7,65 0,75 7,65 0,64 6,53 0,75 7,65 0,75 7,65 0,74 7,55 0,46 4,69 B20 11,5 117 11,5 117 0,90 9,18 0,90 9,18 0,77 7,85 0,90 9,18 0,90 9,18 0,80 8,16 B25 14,5 148 14,5 148 1,05 10,7 1,05 10,7 0,90 9,18 1,05 10,7 1,05 10,7 0,90 9,18 B30 17,0 173 17,0 173 1,20 12,2 1,20 12,2 1,00 10,2 1,20 12,2 1,20 12,2 1,00 10,2 B35 19,5 199 19,5 199 1,30 13,3 1,30 13,3 1,30 13,3 1,30 13,3 1,10 11,2 B40 22,0 224 22,0 224 1,40 14,3 1,40 14,3 1,40 14,3 1,40 14,3 1,20 12,2 B45 25,0 255 1,45 14,8 1,45 14,8 B50 27,5 280 1,55 15,8 1,55 15,8 B55 30,0 306 1,60 16,3 1,60 16,3 B60 33,0 336 1,65 16,8 1,65 16,8 CELTINFO PP Pukina iela 1a 501, Rga, LV-1050. Tlr.: 7 204464, 7 211538. Fakss: 7 204230. E-pasts: info@celtinfo.lv
Piezmes 13.tabulai. 1. Virs svtras vrtbas dotas MPa, zem svtras kgf/cm2. 2. Smalkgraudain betona grupas nordtas o noteikumu 76.punkt 3. Aprina pretestbas vrtbas dotas nbetonam ar vidjo mitrumu 10% 4. Keramztperltbetonam ar uzpstm perlta smiltm Rbt vrtbas jem k vieglajam betonam ar porainm smiltm, reizinot ar koeficientu 0,85. 5. Porainajam betonam Rb vrtbas jem tdas paas k vieglajam betonam, bet Rbt vrtbas jreizina ar koeficientu 0,7. 6. Spriegotam betonam Rb vrtbas jem tdas paas k smagajam betonam, bet Rbt vrtbas jreizina ar koeficientu 1,2.
BI-1 0513-0270 15(58)
BI-1 0513-0270 16(58) 14. tabula

Faktori, kas nosaka betona darba apstku koeficienta lietoanu Betona darba apstku koeficients pieemtais apzmjums 1 1. Daudzkrtj atkrtot slodze 2. Slodzes darbbas ilgums: a) emot vr pastvgs, ilgstos un slaicgs slodzes, izemot neilgas darbbas slodzes, kuru summrais darbbas ilgums ekspluatcijas period ir mazs (piemram, celtu slodzes, transporta ldzeku slodzes; vja slodzes, slodzes, kas rodas izgatavoanas, transportanas un celanas gait u.tml.), k ar emot vr sevis slodzes, ko rada placgu, briestou un ldzgu grunu dabisks deformcijas, cietanai un termiskai apstrdei pakautam smagajam, smalkgraudainajam un vieglajam betonam: konstrukciju ekspluatcijas apstkos, kas labvlgi betona stiprbas pieauganai (piemram, zem dens, mitr grunt vai apkrtjs vides gaisa mitrum virs 75%) prjos gadjumos nbetonam un porainajam betonam neatkargi no ekspluatcijas apstkiem b) emot vr slaicgs (neilgas darbbas) slodzes vai sevis slodzes 1 , kas nav nordtas s tabulas 2.a punkt, visiem betona veidiem 3. Betonana vertikl stvokl (betonanas sla augstums virs 1,5 m): smagais, smalkgraudainais, vieglais betons nbetons un porainais betons 4. Biaksil kombint spiedes stiepes spriegumstvoka ietekme uz betona stiprbu 5. Monoltu betona stabu un dzelzsbetona kolonnu betonana ar rsgriezuma vislielko izmru, kas mazks par 30 cm 6. Prmaius sasaldana un atkausana 7. Konstrukciju iepriekjs sasprieganas stadija: a) ar stiepveida stiegrojumu: vieglajam betonam prjiem betona veidiem b) ar stieveida stiegrojumu: vieglajam betonam prjiem betona veidiem 8. Betona konstrukcijas 9. Lielas stiprbas betona konstrukcijas ar koeficientu b8 2 skaitlisk vrtba 3
2. Konstrukcijm, kas atrodas daudzkrtji atkrtoto slodu iedarbb, koeficientu b2 ievro, aprinot stiprbu, bet b1 , aprinot izturbu un plaisu raanos. 3. Aprinot konstrukcijas iepriekjs betona sasprieganas stadij, koeficients b2 nav jievro. 4. Betona darba apstku koeficientus lieto neatkargi vienu no otra, bet to reizinjumam jbt ne mazkam par 0,45. 98. Betona aprina pretestbas robestvoku otrajai grupai Rb,ser un Rbt,ser aprin iekauj ar betona darba apstku koeficientu bi=1,0, izemot o noteikumu 314., 315. un 316. punkt mintos gadjumus. 99. Atseviiem viegl betona veidiem pieaujams emt citas noteikt krtb saskaotas aprina pretestbu vrtbas. 100. Aprinos izmantojot betona spiedes stiprbas papildklases atbilstoi o noteikumu 76.punkt un 12., 13. un 17. tabul nordto raksturojumu vrtbas em, lineri interpoljot. 101. Betona spiedes un stiepes skuma elastbas modua Eb vrtbas em no 17.tabulas.
b1 b2
1,00 0,90 0,85
102. Prmaius sasalanai un atkuanai pakautiem betoniem o noteikumu 17.tabul uzrdts Eb vrtbas jreizina ar darba apstku koeficientu b6, kas dots o noteikumu 16.tabul. 103. Ja ir dati par cementa iru, betona sastvu, izgatavoanas apstkiem (piemram, centrifugtais betons utt.), ir pieaujams emt citas noteikt krtb saskaotas Eb vrtbas. 104. Liners termisks deformcijas koeficientu bt , temperatrai mainoties no 40C ldz +50C, atkarb no betona veida em: 104.1. smagajam, smalkgraudainajam betonam un vieglajam betonam ar smalku blvu pildvielu 110 5 oC1; 104.2. vieglajam betonam ar smalko, poraino pildvielu 0,710 5 oC1; 104.3. nbetonam un porainajam betonam 0,810 5 C1. 105. Ja ir zinmi dati par pildvielu mineraloisko sastvu, cementa patriu, betona denspiestinjuma pakpi, salizturbu utt., ir pieaujams emt citas noteikt krtb pamatotas bt vrtbas. 106. Betona rsdeformcijas skuma koeficientu (Puasona koeficientu) visiem betona veidiem em vienldzgu 0,2, bet betona bdes moduli G-0,4 17.tabul nordtajm atbilstom Eb vrtbm. 15.tabula
Betona veids Betona mitruma stvoklis Betona darba apstku koeficients b1 pie daudzkrtgi atkrtojos slodzes un cikla asimetrijas koeficienta b , kas vienldzgs: 0-0,1 0,2 Smagais Dabisk mitruma betons denspiestints betons Dabisk mitruma betons Vieglais denspiestints betons 0,75 0,50 0,60 0,45 0,3 0,4 0,5 0,6 0,7
1,10 b3 b4 0,85 0,80

atbilstoi o noteikumu 316.punktam
b5 b6 b7
0,85
skat.16.tab
1,25 1,10 1,35 1,20 0,90

(0,3+)1 ( vrtbu sk.206.p.)
b8 b9 b10
10. nbetona mitrums ,% ldz 10% lielks par 25% no 10 ldz 25%
1,00 0,85
interpoljot
11. Betons saliekamo elementu saduru monolitizanai ar uves biezumu, kas mazks nek 1/5 no elementa vismazk rsgriezuma izmra un mazks par 10cm
1
0,80 0,85 0,90 0,95 1,00 1,00 0,60 0,70 0,80 0,90 0,95 1,00 0,70 0,80 0,85 0,90 0,95 1,00 0,55 0,65 0,75 0,85 0,95 1,00
b11
1,15
emot darba apstku papildkoeficientu, kas saistts ar sevim slodzm, saska ar attiecgu normatvu dokumentu nordjumiem jem b2=1,0. Piezmes. 1. Betona darba apstku koeficienti 1.,2.,6.,8. un 10. pozcij jievro, aprinot pretestbas Rb un Rbt , 4. pozcij, aprinot Rbt,ser , bet prjs pozcijs , tikai aprinot Rb .
15.tabul b=
b,max
b,min
, kur b,min , b,max vismazkais un visliel-
kais betona spriegums attiecgi slodzes maias cikla robes.
CELTINFO PP
BI-1 0513-0270 17(58) 2.3. Stiegrojums 111.3. karstvelmto stieveida stiegru apzmjum burtu B lieto stiegrojumam, kas nostiprints ar vilkanu, A-IIIB , bet burtu C - specila uzdevuma stiegrojumam, AC-II; 111.4. suma d tiek lietoti di termini stienis - jebkura diametra, veida un profila stiegras apzmanai neatkargi no t, vai stiegras piegd stieos vai ruos (saios); diametrs (d) stiea nominlais diametrs, ja nav pievienota paa piebilde. 112. Stiegru traudu izvlas atkarb no konstrukcijas tipa un iepriekjs sasprieganas lietojuma, k ar no kas vai bves celtniecbas un ekspluatcijas apstkiem atbilstoi o noteikumu 113.-123. punktu prasbm, emot vr nepiecieamo konstrukcijas stiegrojuma unifikciju pa klasm, diametriem u.tml. 113. Dzelzsbetona konstrukciju nesaspriegtajam stiegrojumam jlieto: 113.1. AT-IVC klases stieveida stiegras garenstiegrojumam; 113.2. A-III un AT-IIIC klases stieveida stiegras garenstiegrojumam un rsstiegrojumam; 113.3. Bp-I klases stiepveida stiegras rsstiegrojumam un garenstiegrojumam; 113.4. A-I, A-II un Ac-II klases stieveida stiegras rsstiegrojumam, k ar garenstiegrojumam, ja citu nesaspriegt stiegrojuma veidu nav; 113.5. A-IV, ATIV un AT-IVK klases stieveida stiegras garenstiegrojumam sietos karkasos (o noteikumu 463.punkts). 113.6. A-V, AT-V, AT-VK-, AT-VCK, A-VI, AT-VI, AT-VIK, AT-VII klases stieveida stiegras sietos karkasos un sietos spiestajam garenstiegrojumam, k ar spiestajam un stieptajam garenstiegrojumam konstrukcijs ar jauktu stiegrojumu (ja konstrukcij ir saspriegtais un nesaspriegtais stiegrojums). 114. Par dzelzsbetona konstrukciju nesaspriegto stiegrojumu pieaujams lietot A-IIIB klases stiegras stieptajam garenstiegrojumam sietos karkasos un sietos. 115. A-III, AT-IIIC, AT-IVC, Bp- I, A-I, AII un Ac-II klases stiegras ieteicams lietot metintiem karkasiem un sietiem. 116. Pieaujams izmantot metintos sietos un karkasos A-IIIB , AT-IVK (10C2 un 082C markas trauda) un AT-V (20C markas trauda) klases stiegras, izveidojot krustveida savienojumus ar punktveida kontaktmetinanu (o noteikumu 463.punkts). 117. Gzu, idrumu un beramu materilu spiedienam pakauts konstrukcijs ar nesaspriegto stiegrojumu jlieto A-II, A-I, A-III un AT-IIIC klases stieveida stiegras un Bp-I klases stiepveida stiegras. 118. Iepriek saspriegto konstrukciju saspriegtajam stiegrojumam jlieto : 118.1. A-V, AT-V, AT-VK, AT-VCK, A-VI, AT-VI, AT-VIK un AT-VII klases stieveida stiegras; 118.2. B-II un Bp-II klases stiegrojuma stieples un K-7 un K-19 klases stiegrojuma troses. 119. Saspriedzamajam stiegrojumam drkst lietot A-IV, AT-IV, AT-IVC, AT-IVK un A-IIIB klases stieveida stiegras. 120. Ieprieksaspriegtm ldz 12m garm konstrukcijm galvenokrt jlieto AT-VII, AT-VI un AT-V klases neprtrauktas stiegras. 121. B7,5 - B12,5 klases vieglbetona ieprieksaspriegto konstrukciju stiegroanai jlieto A-IV, AT-IVC, AT-IVK un A-IIIB klases stieveida stiegras.
107. Dzelzsbetona konstrukciju stiegroanai jlieto das ar raotjvalsts standartu vai noteikt krtb apstiprinto tehnisko noteikumu prasbm atbilstoas stiegras: 107.1. stieveida trauda stiegras: 107.1.1. karstvelmts A-I klases gluds, A-II un Ac-II, A-III, A-IV, A-V, A-VI klases periodiska profila stiegras; 107.1.2. termiski un termomehniski stiprints AT-IIIc, AT-IV, AT-IVC, AT - IVK, AT-V, AT-VK, AT- VCK, AT-VI, AT-VIK un AT-VII klases periodiska profila stiegras; 107.2. stiepveida trauda stiegras: 107.2.1. aukststiepta stiegrojuma stieple stiegrojumam sietos karkasos (o noteikumu 463.punkts); a) parast Bp-I klases periodiska profila stieple; b) augstizturg B-II klases glud, Bp-II klases periodiska profila stieple; 107.2.2. stiegrojuma troses K-7 klases septistiepu vijums, K-19 klases devipadsmitstiepu vijums. 16.tabula
Konstrukcijas ekspluatcijas apstki Ziemas rj gaisa aprina temperatra, C Betona darba apstku koeficients b6 , prmaius sasaldjot un atkausjot smagajam un smalkgraudainajam betonam Prmaius sasaldana un atkausana: a) dens piestinjuma stvokl b) epizodiska dens piestinjuma apstkos zem 20oC, ldz 40oC ieskaitot zem 5 oC, ldz 20 oC ieskaitot 5 oC un augstk 40 oC un augstk 0,85 0,90 0,95 1,00 vieglajam un porainajam
0,90 1,00 1,00 1,00
Piezmes. 1. Ziemas rj gaisa aprina temperatru em saska ar o noteikumu 11.punkta nosacjumiem. 2. Prsniedzot betona salizturbas marku saldzinjum ar o noteikumu 8.tabul nordto, s tabulas koeficientus var paaugstint par 0,05 attiecgi katr prsnieganas pakp, tomr tie nedrkst bt lielki par vienu. 108. Ieliekamm detam un savienotjuzliktiem parasti lieto atbilstoas markas velmto ogleka traudu saska ar o noteikumu 3.pielikum noteiktajm prasbm. 109. Dzelzsbetona konstrukcijs pieaujama bvindustrijas rpncs ar vilkanu stiprintu A-IIIB klases stieveida stiegru lietoana (ar pagarinjuma un sprieguma kontroli vai tikai ar pagarinjuma kontroli). 110. Raoan no jauna ievieamo stiegru veidu lietoana jsaskao noteikt krtb. 111. ajos noteikumos: 111.1. stiegru klases apzmjumi emti saska ar spk esoajiem stiegru trauda valsts standartiem; 111.2. klases apzmjum termiski un termomehniski stiprintm stieveida stiegrm ar paaugstintu izturbu pret korozilo plaisanu saspriegt stvokl pievieno burtu K (piemram AT-IVK); metinmm burtu C(piemram, AT-IVC); metinmm un paaugstintas izturbas pret korozijas plaisanu stiep burtus CK (piemram, AT-VCK);
CELTINFO PP
17.tabula
Betona spiedes un stiepes elastbas skuma modui Eb . 103 betona spiedes stiprbas klasei B1 2 22,0 224 23,0 235 23,5 240 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 B1,5 B2 B2,5 B3,5 B5 B7,5 B10 B12,5 B15 B20 B25 B30 B35 B40 B45 B50 B55 B60 20
BI-1 0513-0270 18(58)
Betona veids
CELTINFO PP 9,5 96,9 8,5 86,7 7,0 71,4 24,0 245 13,0 133 11,5 117 9,89 9,5 16,0 163 14,5 148 12,0 122 18,0 184 16,0 163 13,5 138 21,0 214 19,0 194 16,0 163 23,0 235 20,5 209 17,0 173 27,0 275 24,0 245 20,0 204 30,0 306 27,0 275 22,5 230 32,5 331 29,0 296 24,5 265 34,5 352 31,0 316 26,0 265 36,0 367 32,5 332 27,0 275 37,5 382 34,0 347 28,0 286 39,0 398 35,0 357 29,0 296 39,5 403 35,5 362 29,5 301 24,5 250 40,0 408 36,0 367 30,0 306 25,0 255 27,5 280 24,0 245 28,5 291 24,5 250 7,0 71,4 6,5 66,3 6,5 66,3 5,5 56,1 10,0 102 9,0 91,8 9,0 91,8 8,0 81,6 13,5 138 12,5 127 12,5 127 11,5 117 15,5 178 14,0 143 14,0 143 13,0 133 17,5 178 15,5 158 15,5 158 14,5 148 19,5 199 17,0 173 17,0 173 15,5 158 16,5 168 22,0 224 20,0 204 20,0 204 17,5 178 18,0 184 24,0 245 21,5 219 21,5 219 19,0 194 19,5 199 26,0 265 23,0 235 23,0 235 20,5 209 21,0 214 4,0 40,8 5,0 51,0 6,0 61,2 7,0 71,4 4,5 45,9 5,5 56,1 6,7 68,3 7,8 79,5 9,0 91,8 5,0 51,0 6,3 64,2 7,6 77,5 8,8 89,7 10,0 102 11,2 114 8,0 81,6 9,5 96,9 11,0 112 12,5 127 14,0 143 16,0 163 10,5 107 12,5 127 14,0 143 15,5 158 18,0 184 8,4 85,7 10,0 102 11,7 119 13,2 135 14,7 150 17,0 173 13,5 138 15,5 158 17,0 173 19,5 199 5,5 56,1 7,2 73,4 8,7 88,7 10,0 102 11,5 117 13,0 133 14,5 148 14,5 148 16,5 168 18,5 189 21,0 214 15,5 158 17,5 178 19,5 199 22,0 224 18,0 184 20,5 209 23,0 235 21,0 214 23,5 240
Smagais dabisks cietanas betons
Atmosfras spiedien termiskai apstrdei pakauts betons
Autoklva apstrdei pakauts betons
Smalkgraudainais: A grupas dabisks cietanas betons
atmosfras spiedien termiskai apstrdei pakauts betons
B grupas dabisks cietanas betons
atmosfras spiedien termiskai apstrdei pakauts betons
C grupas autoklavts cietanas betons
Vieglais un porainais betons ar vidj blvuma marku D 800
1000
1200
1400
1600
1800
2000
1 CELTINFO PP Pukina iela 1a 501, Rga, LV-1050. Tlr.: 7 204464, 7 211538. Fakss: 7 204230. E-pasts: info@celtinfo.lv Autoklavts cietanas nbetons, ar vidj blvuma marku D 500 600 700 800 900 1000 1100 1200
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
1,1 11,2 1,4 14,3
1,4 14,3 1,7 17,3 1,9 19,4
1,8 18,4 2,2 22,4
2,1 21,4 2,5 25,5 2,9 29,6
2,9 29,6 3,4 34,7 3,8 38,8
4,0 40,8 4,5 45,9 5,0 51,0
5,5 56,1 6,0 61,2 6,8 69,3
7,0 71,4 7,9 80,6 8,4 85,7
8,3 84,6 8,8 89,7
8,6 87,7 9,3 94,8
Piezmes. 1. Virs svtras vrtbas ir dotas MPa, zem svtras kgf/cm2 vienbs. 2. Smalkgraudain betona grupas nordtas o noteikumu 76.punkt. 3. Vieglajam, nbetonam un porainajam betonam ar betona blvumu starpvrtbs skuma elastbas moduus nosaka ar liners interpolanas paldzbu. 4. Neautoklavts cietanas nbetonam Eb vrtbu em tpat k autoklavts cietanas betonam, reizinot ar koeficientu 0,8. 5. Spriegojoajam betonam Eb vrtbu em tpat k smagajam betonam, reizinot ar koeficientu = 0,56+0,006B.
BI-1 0513-0270 19(58)
BI-1 0513-0270 20(58) 122. Gzu, idrumu un beramo materilu iedarbb esoo ieprieksaspriegto dzelzsbetona elementu saspriedzamajam stiegrojumam jlieto: 122.1. B-II un Bp-II klases stiepveida stiegras un K-7 un K-19 klases stiegru troses; 122.2. A-V, AT-V, AT-VK, AT-VCK, A-VI, AT-VI, AT-VIK un AT-VII klases stieveida stiegras; 122.3. A-IV, AT-IV, AT-IVK, un AT-IVC klases stieveida stiegras. 122.4. pieaujams lietot ar A-IIIB klases stiegras. 123. Agresv vid ekspluatjamo konstrukciju saspriedzamajam stiegrojumam jlieto A-IV klases, k ar AT-VIK, AT-VK, AT-VCK, AT-IVK klases un citu veidu stiegras saska ar SNiP 2.03.11-85. 124. Izvloties trauda veidu un markas aprinmajam stiegrojumam, k ar velmt trauda ieliekamajm detam, jem vr konstrukciju ekspluatcijas termiskie apstki un to noslogojuma raksturs saska ar o noteikumu 3. un 4. pielikumu. 125. Saliekamo dzelzsbetona un betona konstrukciju elementu montas (pacelanas) cilpm jlieto karstvelmti AcII klases 10T markas un A-I klases BCT3C2 un BCT3C2 markas, k ar A-I klases stiegru traudi saska ar TN14-2-736-87 (sevii konstrukcijm, kas paredztas lietoanai rajonos ar aprina temperatru zem 30C). Piezme. ajos noteikumos turpmk, ja nav nepiecieams nordt konkrtu stieveida stiegru veidu (karstvelmts, termomehniski stiprints), t apzmanai izmanto karstvelmto stiegru trauda attiecgas klases apzmjumu, piemram, ar A-V klasi jsaprot A-V, AT-V, AT-VK un AT-VCK klases stiegras. 2.4. Stiegru normatvie un aprina raksturojumi 19.tabula
Stiepveida stiegru klase Bp-I B-II Stiegru diametrs mm 3 4 5 3 4 5 6 7 8 3 4 5 6 7 8 6 9 12 15 14 Normatvs stiepes pretestbas Rsn un otrs grupas robestvoku stiepes aprina pretestbas Rs,ser , MPa (kgf/cm2) 410 (4200) 405 (4150) 395 (4050) 1490 (15200) 1410 (14400) 1335 (13600) 1255 (12800) 1175 (12000) 1100 (11200) 1460 (14900) 1370 (14000) 1255 (12800) 1175 (12000) 1100 (11200) 1020 (10400) 1450 (14800) 1370 (14000) 1335 (13600) 1295 (13200) 1410 (14400)
Bp-II
K-7
K-19
129. Stiegru aprina pretestbu stiepei Rs pirms un otrs grupas robestvokos aprina pc formulas: Rs = Rsn s , kur: (10)
s stiegrojuma drouma koeficients, kas dots o noteikumu 20.tabul. 20.tabula

Stiegrojums Stiegrojuma drouma koeficients s konstrukciju robestvoku aprinos pirm grupa Stieveida stiegru klase A-I , A-II A-III ar diametru: 6 - 8mm 10 - 40mm A-IV, A-V A-VI, AT-VII A-IIIB ar: pagarinjuma un sprieguma kontroli tikai ar pagarinjuma kontroli Stiepveida stiegru klase: Bp-I B-II, Bp-II K-7, K-19 1,05 1,10 1,07 1,15 1,20 1,10 1,20 1,10 1,20 1,20 otr grupa 1,00 1,00 1,00 1,00 1,00 1,00 1,00 1,00 1,00 1,00
126. Par stiegru normatvajm pretestbm Rsn jem vismazks kontroljams vrtbas: 126.1. stieveida stiegrm, augstizturgai stieplei un stiegrojuma trosm fizisks vai nosacts plstambas robevrtbu (vienldzga spriegumu vrtbai, kas atbilst paliekoajam relatvajam pagarinjumam 0,2%); 126.2. parastajai stiegrojuma stieplei sprieguma vrtba, kas ir 0,75 no slaicgs pretestbas, kuru aprina k prrauanas pieples attiecbu pret nominlo rsgriezuma laukumu. 127. Mintie kontroljamie stiegru raksturojumi jem saska ar stiegru trauda standartiem vai tehniskajiem noteikumiem un jgarant ar varbtbu vismaz 0,95. 128. Stieveida un stiepveida stiegrojuma galveno veidu normatvs pretestbas Rsn dotas o noteikumu 18. un 19.tabul. 18.tabula
Stieveida stiegru klase Normatvs stiepes pretestbas Rsn un otrs grupas robestvoku stiepes aprina pretestbas Rs,ser , MPa (kgf/cm2) 235 (2400) 295 (3000) 390 (4000) 590 (6000) 785 (8000) 980 (10000) 1175 (12000) 540 (5500)
130. Galveno stiegrojuma veidu stiepes aprina pretestbas (ar noapaojumu) pirms grupas robestvokiem dotas 21. un 22.tabul, bet otrs grupas robestvokiem 18. un 19.tabul. 131. Pirms grupas robestvokiem stiegru spiedes aprina pretestbas RSC , ja stiegrojums ir saries ar betonu, jem atbilstoi o noteikumu 21. un 22.tabulai. Ja nav stiegrojuma saeres ar betonu, jem vrtba RSC=0. 132. Aprinot konstrukciju sasprieganas stadij, RSC vrtba jem ne lielka par 330 MPa, bet A-IIIB klases stiegrojumam vienldzga 170 MPa. 133. Pirms grupas robestvokiem stiegru aprina pretestbas samazina (vai palielina), reizinot ar attiecgiem darba
A-I A-II A-III A-IV A-V A-VI A-VII A-IIIB
CELTINFO PP
BI-1 0513-0270 21(58) apstku koeficientiem si , kur emta vr vai nu noguruma sabrukanas bstamba, nevienmrgs spriegumu sadaljums rsgriezum, enkurojuma apstki, apkrtj betona zem stiprba u.tml., vai ar stiegrojuma darbba spriegumos, kas lielki par relatvo plstambas robeu, trauda pabu maia sakar ar izgatavoanas apstkiem utt. 134. Stiegru aprina pretestbas otrajai robestvoku grupai RS,ser em ar S=1,0. 135. rsstiegrojuma aprina pretestbas RSW (aptvers un atliektajos stieos), saldzinot ar RS, samazins, reizinot ar darba apstku koeficientiem s1 un s2: 135.1. neatkargi no stiegrojuma veida un klases ar koeficientu s1=0,8, kur emts vr spriegumu sadaljuma nevienmrgums stiegrs apskatm rsgriezuma garum; 135.2. A-III klases stieveida stiegrm ar diametru, kas mazks par 1/3 no garenstieu diametra un Bp-I klases stiepveida stiegrm metintos karkasos ar koeficientu S2=0,9, kur ievrota metint savienojuma trausls sabrukanas iespja. 136. rsstiegru (aptvers un atliektajos stieos) aprina stiepes pretestbas RSW, ievrojot mintos darba apstku koeficientus S1 un S2, dotas o noteikumu 21. un 22.tabul. Turklt aprina pretestbas RS, RSC, RSW attiecgos gadjumos jreizina ar stiegrojuma darba apstku koeficientiem saska ar 23., 24., 25. un 26.tabulu. 21.tabula
Stieveida stiegru klase Stiegru aprina pretestbas pirms grupas robestvokiem, MPa (kgf/cm2) stiepes pretestbas garenvirziena stiegrm, Rs rsvirziena stiegrm (aptvers un atliektos stieos), Rsw 175 (1800) 225 (2300) 285x (2900) 290x (3000) 405 (4150) 545 (5550) 650 (6650) 785 (8000) 390 (4000) 360 (3700) spiedes pretestbas, Rsc 1 Bp-1 2 3 4 5 B-II 3 4 5 6 7 8 3 4 5 6 7 8 6 9 12 15 14 3 375 (3850) 365 (3750) 360 (3700) 1240 (12650) 1180 (12000) 1110 (11300) 1050 (10600) 980 (10000) 915 (9300) 1215 (12400) 1145 (10700) 1045 (10700) 980 (10000) 915 (9300) 850 (8700) 1210 (12300) 1145 (11650) 1110 (11300) 1080 (11000) 1175 (12000)
22.tabula
Stiepveida stiegru klase Stiegru diametrs, mm Stiegru aprina pretestbas MPa (kg/fcm2) pirms grupas robestvokiem stiepei garenvirziena stiegrm Rs rsstiegrm (aptverm, atliektajiem stieiem), Rsw 4 270 (2750) 300x (3050) 265 (2700) 295x (3000) 260 (2650) 290x (2950) 990 (10100) 940 (9600) 890 (9000) 835 (8550) 785 (800) 730 (7450) 970 (9900) 915 (9350) 835 (8500) 785 (8000) 730 (7450) 680 (6950) 965 (9850) 915 (9350) 890 (9050) 865 (8800) 940 (9600) spiedei, Rsc
5 375 (3850) 365 (3750) 360 (3700) 400 (4000) 400 (4000) 400 (4000) 400 (4000) 400 (4000) 400 (4000) 400 (4000) 400 (4000) 400 (4000) 400 (4000) 400 (4000) 400 (4000) 400 (4000) 400 (4000) 400 (4000) 400 (4000) 400 (4000)
Bp-II
K-7
K-19
X
Lietojot sietos karkasos. 23.tabula

Faktori, kas nosaka stiegrojuma darba apstku koeficientus 1 Stiegrojuma raksturojums 2 Stiegru klase Stiegrojuma darba apstku koeficients nosacskaitlisk tais apzvrtba mjums 4 5 Atbilstoi o noteikumu 136.punktam Atbilstoi o noteikumu 136.punktam Atbilstoi o noteikumu 24.tabulai
A-I A-II A-III ar diametriem, mm: 6-8 10-40 A-IV A-V A-VI AT-VII A-IIIB ar: ar pagarinjuma un sprieguma kontroli tikai ar pagarinjuma kontroli
x
225 (2300) 280 (2850) 355 (3600) 365 (3750) 510 (5200) 680 (6950) 815 (8300) 980 (10000) 490 (5000) 450 (4600)
225 (2300) 280 (2850) 355 (3600) 365 (3750) 450 (4600)xx 500 (5100)xx 500 (5100)xx 500 (5100)xx 200 (2000) 200 (2000)
3 Neatkargi no klases A-III un Bp-1
1. Stiegrojuma darbs rsstiersspku iedarbb grojums 2. Metinti stiegrojuma rsstiesavienojumi rsspku grojums iedarbb
s1 s2 s3
3. Daudzkrtji atkr- Garenstie- Neatkargi no totas slodzes grojums un klasesv rsstiegrojums 4. Metinti savienojumi Garenstie- A-I;A-II;A-III; pie daudzkrtji atkr- grojums un A-IV;A-V totas slodzes rsstiegrojums ar metintiem savienojumiem 5. Spriegumu prvades zona stiegrojumam bez enkuriem un nesaspriegt stiegrojuma enkurojuma zona Saspriegtais Neatkargi no garenstieklases grojums; nesaspriegtais garenstiegrojums
) Metintos karkasos A-III klases rsstiegrm, kuru diametrs ir mazks nek 1/3 garenstieu diametra, Rsw vrtbas jem 255 MPa (2600 kgf/cm2). ) Mints Rsc vrtbas jem smag, smalkgraudain un vieglbetona konstrukcijm, ja aprin lieto o noteikumu 14.tabulas 2a. pozcij nordts slodzes; ja aprin lieto o noteikumu 14.tabulas 2.b.pozcij mints slodzes, jem vrtba Rsc=400MPa. nbetona un porain betona konstrukcijm visos gadjumos jem vrtba Rsc=400MPa (4100kgf/cm2).
xx
s4
Atbilstoi o noteikumu 25.tabulai
s5
Piezme. Ja kdu apsvrumu d k aprina rsstiegrojums (aptvers un atliektajs stiegrs) tiek lietotas stiegras no trauda, kura klase ir augstka par A-III, t aprina pretestba Rsw jem tpat k A-III klases stiegrm.
l x /l p lx /lan 5.pozcija formuls: lx - atstatums no spriegumu uzspriegojuma zonas skuma ldz apskatmajam rsgriezumam lp , lan - attiecgi spriegumu uzspriegojuma zonas un stiegrojuma enkurojuma zonas garums
CELTINFO PP
BI-1 0513-0270 22(58)

1 2 3 4 5 Atbilstoi o noteikumu 170.punktam
6. Augstizturga stiegro- Stieptais ga- A-IV, A-V, A-VI, juma darbs pc sprie- renstiegro- AT-VII, Bp-II, gumiem virs nosacts jums K-7, K-19 plstambas robeas 7. B7,5 un zemkas klases vieglbetona elementi 8. B7,5 un zemkas klases nbetona elementi rsstiegro- A-I, Bp-I jums Spiestais ga- Neatkargi no renstiegro- klases jums rsstiegrojums Neatkargi no klases
s6
ja
Mmin Mmax
> 0,75 ,
S=
Mmin Mmax
, kur:
Mmin , Mmax attiecgi vismazkais un vislielkais lieces moments elementa aprina rsgriezum slodzes maias cikla robes. 25.tabula
Stiegru klase Metinto Stiegrojuma darba apstku koeficients s4 , atkrtojoties savieno- daudzkrtjai slodzei ar cikla asimetrijas koeficientu s , jumu kas viends ar grupa 0 0,2 0,4 0,7 0,8 0,9 1,0 1 2 3 4 1 2 3 4 1 2 3 1 2 3 0,90 0,65 0,25 0,20 0,90 0,60 0,20 0,15 0,95 0,70 0,30 0,20 0,95 0,65 0,25 0,20 1,00 0,75 0,35 0,25 1,00 0,65 0,30 0,20 0,95 0,75 0,30 0,95 0,75 0,35 1,00 0,90 0,50 0,30 1,00 0,70 0,45 0,30 0,95 0,75 0,35 0,95 0,75 0,40 1,00 1,00 0,65 0,45 1,00 0,75 0,60 0,40 1,00 0,80 0,55 1,00 0,80 0,50 1,00 1,00 0,85 0,65 1,00 0,85 0,80 0,60 1,00 0,90 0,70 1,00 0,90 0,70 1,00 1,00 1,00 1,00 1,00 1,00 1,00 1,00 1,00 1,00 1,00 1,00 1,00 1,00
s7 s8
0,8
190+40B 1 Rsc 25B 1 Rsw A-I, A-II
9. Stiegrojuma aizsarg- Spiestais ga- Neatkargi no prkljums nbetona renstiegro- klases elementos jums
s9
Atbilstoi o noteikumu 26.tabulai A-III
Piezmes. 1. Koeficienti s3 un s4 3. un 4. pozcij jlieto tikai izturbas aprinos; stiegrojumam ar metintiem savienojumiem mintie koeficienti jlieto vienlaikus. 2. 5.pozcij koeficientu s5 lieto ne tikai aprina pretestbai Rs , bet ar stiegrojuma iepriekjam saspriegumam sp . 3. 8.pozcij formuls Rsc un Rsw vrtbas dotas MPa, B vrtbas saska ar o noteikumu 76.punktu. 24.tabula
Stiegru klase Stiegrojuma darba apstku koeficients s3, atkrtojoties daudzkrtjai slodzei ar cikla asimetrijas koeficientu s, kas viends ar 1,0 A-I A-II A-III ar diametru, mm: 6-8 10-40 A-IV A-V A-VI AT-VII Bp-II B-II K-7 ar diametru, mm: 6 un 9 12 un 15 K-19 ar diametru 14mm Bp-I A-III: ar pagarinjuma un sprieguma kontroli tikai ar pagarinjuma kontroli 0,2 0 0,2 0,4 0,7 0,8 0,9 1,0 0,41 0,63 0,42 0,51 0,33 0,31 0,38 0,36 0,70 0,77 0,55 0,60 0,42 0,40 0,56 0,47 0,45 0,71 0,90 1,00 1,00 1,00 1,00 0,69 0,93 1,00 1,00 1,00 0,57 0,55 0,38 0,27 0,19 0,15 0,85 0,85 0,81 0,72 0,55 0,53 0,40 0,67 0,77 0,77 0,68 0,63 0,94 0,95 0,91 0,91 0,69 0,67 0,60 0,82 0,97 0,92 0,84 0,77 1,00 1,00 0,95 0,96 0,87 0,87 0,80 0,91 1,00 1,00 1,00 0,96 1,00 1,00 1,00 1,00 1,00 1,00 1,00 1,00 1,00 1,00 1,00 1,00 1,00
A-IV
A-V karstvelmts
Piezmes. 1. aj tabul metinto savienojumu grupas ietver dus metinto savienojumu tipus saska ar GOST14098-85, kas pieaujami konstrukcijm, kurm aprina izturbu: 1.grupa C3-KM un C4-K tipa sadursavienojumi; 2.grupa KI-KT krustveida savienojums; CI-KO, C5-M, C6-M, C7-P, C8-M, C9-M, C10-P un C20-PM tipa sadursavienojumi visi savienojumi ar stieu diametru attiecbu 1,0 ; 3.grupa K2-KT tipa krustveida savienojums; C11-M, C12M, C13-P, C14-M, C15-PC, C16-MO, C17-M, C18-MO, C19PM ,C21-P un C22-PY tipa saduru savienojumi; T6-KC, T7-KO tipa T veida savienojumi; 4.grupa H1-P , H2-K un H3-K tipa prlaidsavienojumi; T1-M, T2-P, un T12-P tipu T veida savienojumi. 2. Tabul dotas s4 vrtbas stiegrojumam ar diametru ldz 20mm. 3. Koeficienta s4 vrtbas stieiem ar 22 32mm diametru jpazemina par 5% un vairk par 32mm par 10%. 26.tabula
Aizsargsegums Darba apstku koeficients 9 gludam stiegrojumam 1. Cementa polistirola, lateksa minerlu segums 2. Cementa bituma (aukstais) segums, ja stiegru diametrs: 6mm un vairk mazk nek 6mm 3. Bitumena un siliktu (karstais) segums 4. Bitumena un mla segums 5. Degslneka un bitumena, cementa segums 1,0 periodiska profila stiegrojumam 1,0
0,41 0,66 0,84 1,00 1,00 0,46 0,73 0,93 1,00 1,00
24.tabul pieemtie apzmjumi: S = s,min s,max , kur:
0,7 0,7 0,7 0,5 0,5
1,0 0,7 0,7 0,7 0,5
s,min, s,max attiecgi vismazkais un vislielkais spriegums stiegrs slodzes maias cikla robes, nosakms saska ar o noteikumu 288.-291.punktu. Piezme. Aprinot liektus smag betona elementus ar nesaspriegtu stiegrojumu, garenstiegrm S jem: ja 0 Mmin Mmax 0,20 , 0,75 , S=0,30; S=0,15+0,8 Mmin Mmax ;
137. Spriegumu prvades zonu garumu lp saspriedzamajam stiegrojumam bez enkuriem aprina pc formulas: lp=(p sp Rbp + p )d , kur: (11)
ja 0,20 <
Mmin Mmax
p un p em atbilstoi o noteikumu 27.tabulai.
CELTINFO PP
BI-1 0513-0270 23(58) 27.tabula

Stiegrojuma veids un klase Stiegru diametrs, mm Bez enkuriem lietojam saspriegt stiegrojuma spriegumu prneses zonas garuma lp noteikanas koeficienti
3. 3.1.
Betona un dzelzsbetona konstrukciju elementu aprins pirms grupas robestvokos Betona elementu stiprbas aprins
p
1 2 3 0,25 1,40 1,40 1,40 1,00 1,10 1,25 1,40 1,00
p
4 10 40 50 60 25 25 30 40 25
145. Betona elementu stiprba japrina lumiem, kas ir stateniski to garenasij. Atkarb no elementu darba apstkiem elementus aprina, gan neemot vr, gan emot vr stiepts daas betona pretestbu. 146. Ja stiepts daas betona pretestba netiek emta vr, o noteikumu 9.punkt mintos ekscentriski spiestos elementus aprina, pieemot, ka robestvoka sasnieganu raksturo spiest betona sagrana. Betona spiedes pretestbu nosacti raksturo spriegumi, kas vienldzgi Rb un vienmrgi izkliedti luma spiests zonas da nosactaj spiestaj da (2.zmjums) (turpmk betona spiest zona).
1. Stieveida periodiska profila stiegras, Neatkargi neatkargi no klases no diametra 2. Augstizturgas Bp-II klases periodiska profila stiepveida stiegras 3. Stiegrojuma troses klase: K-7 5 4 3 15 12 9 6 14
K19
Piezme. B7,5 - B12,5 klases vieglbetona elementiem p un p vrtbas jpalielina 1,4 reizes, saldzinot ar aj tabul dotajm vrtbm. 138. Ja nepiecieams, R bp vrtbai lieto betona darba apstku koeficientus, izemot b2 . 139. Lielums sp formul (11) viends ar: 139.1. elementu stiprbas aprin lielko no RS un sp vrtbm; 139.2. elementu plaisizturbas aprin sp vrtbu, ievrojot pirmos zudumus saska ar 4.tabulas 1.-5.pozciju. 140. Elementos, kas veidoti no smalkgraudain B grupas betona un vieglbetona ar poraino smalko pildvielu (izemot B7,5 - B12,5 betona klases), p un p vrtbas palielins 1,2 reizes, saldzinot ar 27.tabul nordtajm vrtbm. 141. Ja iepriekjs spiedes pieple uz betonu tiek prvadta acumirkl, periodiska profila stieveida stiegrm p un p vrtbas palielins 1,25 reizes. Ja stieu diametrs ir lielks par 18mm, acumirklga piepu prvade nav pieaujama. 142. Visu klau periodiska profila stieveida stiegrm l p vrtba jem ne mazka par 15 diametriem (d). 143. Stiepveida stiegrm, izemot augstizturgu Bp-II klases stiepli ar iekjiem enkuriem iespljuma garum, acumirklgas iepriekjs spiedes pieples novadanai uz betonu spriegumu prvades zonu skums jem 0,25lp attlum no elementa gala. 144. Stiegru elastbas modua ES vrtbas jem atbilstoi o noteikumu 28.tabulai. 28.tabula Stiegru klase A-I, A-II A-III A-IV, A-V, A-VI, un AT-VII A-III B-II, Bp-II K-7, K-19 Bp-I Stiegru elastbas modulis ES 104, MPa (kgf/cm2) 21 (210) 20 (200) 19 (190) 18 (180) 20 (200) 18 (180) 17 (170)
Piepu shma un spriegumu epra ekscentriski spiesta betona elementa garenasij statenisk lum, aprinot elementu stiprbu, neemot vr stiepts daas betona pretestbu
2.zmjums.
147. emot vr stiepts daas betona pretestbu, aprina elementus atbilstoi o noteikumu 9.punkta prasbm, k ar elementus, kuros pc konstrukciju ekspluatcijas apstkiem plaisas nav pieaujamas (elementus, kas ir pakauti dens spiedienam, dzegas, parapetus u.c.). Turklt pieem, ka robestvoka sasnieganu raksturo stiepts zonas betona sagrana (plaisu pardans). Robepieples noteikan em vr dus nosacjums (3.zmjums): 147.1. lumi pc deformcijm paliek plakani; 147.2. vislielkais relatvais malj stiept betona sla pagarinjums ir 2Rbt /Eb; 147.3. spiests zonas beton spriegumus nosaka, emot vr elastgs ( bet daos gadjumos ar neelastgs) betona deformcijas; 147.4. spriegumi stiepts daas beton ir sadalti vienmrgi, un tie ir vienldzgi Rbt .
Piepu shma un spriegumu epra liekta (ekscentriski spiesta) betona elementa garenasij statenisk lum, aprinot elementa stiprbu, ievrojot betona stiepts daas pretestbu
3.zmjums.
CELTINFO PP
BI-1 0513-0270 24(58) 148. Ja ir iespjama slpu plaisu veidoans (piemram, elementi ar T veida un dubult T lumu rsspku iedarbb), betona elementi japrina pc formulm (141) un (142), apmainot otrs grupas robestvoku betona aprina pretestbas Rb,ser un Rbt,ser ar attiecgm pirms grupas robestvoku betona aprina pretestbm Rb un Rbt. 149. Turklt, elementi japrina vietjs slodzes iedarbbai (pret saspieanu) saska ar o noteikumu 267.punktu. 3.2. Ekscentriski spiestie elementi 159. Formuls (12) (15): koeficients, kuru nosaka pc formulas (19); koeficients, ko em: a) smagajam, smalkgraudainajam, vieglajam un porainajam betonam 1,0; b) autoklavtajam nbetonam 0,85; c) neautoklavtajam nbetonam 0,75; W pl luma pretestbas moments maljam stieptajam slnim, emot vr stiept betona neelastgs deformcijas, ko nosaka, pieemot, ka nav garenspka, pc formulas: Wpl = 2Ib0 hx +Sb0 ; (16)
150. Aprinot ekscentriski spiestos betona elementus, jem vr garenpieples gadjuma ekscentricitte ea , ko nosaka saska ar o noteikumu 37.punkta nosacjumiem. 151. Ja elementu lokanba ir l0/i >14, jem vr garenspka ekscentricittes plakn un pret to statenisk plakn rodoos izlieu iespaids uz elementu nestspju, reizinot e0 vrtbas ar koeficientu (o noteikumu 160.punkts). Ja elementu aprina stateniski garenpieples ekscentricittes plaknei, e0 vrtba jem vienldzga ar gadjuma ekscentricitti. 152. Nav pieaujama ekscentriski spiestu elementu izmantoana (izemot o noteikumu 9.punkt mintos gadjumus), ja garenspka pielikanas ekscentricitte, emot vr izlieces, e0 prsniedz: 152.1. atkarb no slodu kombincijas (y atstatums no luma smagumcentra ldz visvairk spiestajam betona slnim, cm): 152.1.1. pamatkombincijm 0,9y; 152.1.2. pam kombincijm 0,95y; 152.2. atkarb no betona veida un klases: 152.2.1. augstkas par B7,5 klases smagajam, smalkgraudainajam un vieglajam betonam y-1; 152.2.2. prjo veidu un klau betoniem y-2. 153. Ekscentriski spiestiem betona elementiem o noteikumu 600.punkt mintajos gadjumos nepiecieams paredzt konstruktvo stiegrojumu. 154. Ekscentriski spiestie betona elementi (2.zmjums) japrina, ievrojot nosacjumu: N Rb Ab , kur: (12) Ab betona spiests zonas laukums, ko aprina, ievrojot nosacjumu, ka ts smagumcentrs sakrt ar rj kopspka pielikanas punktu. 155. Elementiem ar taisnstra lumu Ab nosaka pc formulas: Ab=bh(1 2e0 h ). (13)
r atstatums no luma smagumcentra ldz vistlkajam stiepts daas kodolpunktam, ko nosaka pc formulas: r= W A ; (17)
atbilstoi o noteikumu 301.punktam. Neitrls ass stvokli nosaka pc formulas: Sb0= (hx)Abt 2 . (18)
160. Koeficienta vrtbas, kur emts vr izlieces iespaids uz garenpieples ekscentricittes e0 vrtbu, jnosaka pc formulas: = 1 N 1 Ncr 6,4EbI l l 02 , kur: (19)
Ncr nosactais kritiskais spks, kuru aprina pc formulas: Ncr = ( 0,11 + 0,1) . 0,1+e (20)
161. Formul (20): l koeficients, kur emts vr slodzes ilgstoais iedarbbas iespaids uz elementa izlieci robestvokl, un tas ir: l =1+ Ml M , (21)
bet ne vairk, k 1+ , kur: koeficients, ko em atkarb no betona veida atbilstoi o noteikumu 29.tabulai; M moments attiecb pret pastvgo, ilgstoo un slaicgo slodu iedarbb stiepto vai vismazk spiesto luma malu; Ml tas pats, pastvgo un ilgstoo slodu iedarbb; l0 nosaka atbilstoi o noteikumu 30.tabulai; e koeficients, kuru em vienldzgu eo/h, bet ne mazku par: e,min=0,5 0,01 l0 h 0,01Rb , (22)
eit: Rb megapasklos (MPa). 162. Ja pilns slodzes radtajiem lieces momentiem vai ekscentricittm, saldzinot ar pastvgo un ilgstoo slodu summas radtajiem atbilstoajiem lielumiem, ir dadas zmes, tad pilns slodzes ekscentricittes eo absoltajai vrtbai prsniedzot 0,1h, em l= 1,0; ja is nosacjums netiek izpildts, l vrtbu em: l = l1 + 10 (1 l1) eo h , kur:
156. Ekscentriski spiestie betona elementi, kuros plaisu pardanos nepieauj ekspluatcijas noteikumi, neatkargi no aprina, ievrojot nosacjumu (12), jprbauda, ievrojot stiepts zonas betona pretestbu (145.punkts un 3.zmjums) un nosacjumu: N 157. eo r RbtWpl . (14)
Elementiem ar taisnstra lumu nosacjums (14) ir ds: N 1,75Rbtbh 6eo h . (15)
l1 nosaka ar formulu (21), emot M vienldzgu pastvgo, ilgstoo un slaicgo slodu iedarbbas garenspka N reizinjumam ar atstatumu no smagumcentra ldz pastvgo un ilgstoo slodu iedarbb stieptajai vai mazk spiestajai luma malai. 163. Betona konstrukciju elementi vietj spied (virsmas spied) japrina saska ar o noteikumu 267. un 268.punktu.
158. o noteikumu 9.punkt mintie ekscentriski spiestie betona elementi japrina ar nosacjumu (14) un (15).
CELTINFO PP
BI-1 0513-0270 25(58) 29.tabula

Betons 1. Smagais betons 2. Smalkgraudainais betons: A grupa B grupa C grupa Koeficients formul (21) 1,0 1,3 1,5 1,0
3. Vieglbetons ar mkslgm rupjm pildvielm un smalko pildvielu: blvu porainu ar dabiskm pildvielm 4. Porainais betons 5. nbetons: autoklavtais neautoklavtais
1,0 1,5 2,5 2,0 1,3 1,5
167. Ja rjais spks darbojas luma simetrijas ass plakn un stiegrojums koncentrts pie mintai plaknei perpendikulrm elementa skaldnm, elementa garenasij stateniskie lumi japrina atkarb no attiecbas starp betona spiests daas relatv augstuma vrtbu =x/h0, kuru nosaka ar attiecgiem ldzsvara noteikumiem, un betona spiests daas relatv augstuma robevrtbu R , pie kuras elementa robestvoklis vl iestjas vienlaikus ar tdu spriegumu stieptajs stiegrs, kas viends ar aprina pretestbu RS, emot vr attiecgus stiegrojuma darba apstku koeficientus, izemot koeficientu S6. 168. Koeficienta R vrtbu nosaka pc formulas: R= , kur: sR (1 ) 1+ sc,u 1,1 (25)
Smalkgraudain betona grupas nordtas o noteikumu 76.punkt. 3.3. Liektie elementi
164. Liektie betona elementi (3.zmjums) japrina, ievrojot nosacjumu: M RbtW pl , kur: (23) koeficients, kuru em saska ar o noteikumu 159.punktu; Wpl nosaka pc formulas (16); elementiem ar taisnstra rsgriezumu Wpl em: pl = bh2 . 3,5 (24) 30.tabula
Sienu un stabu balstanas raksturs 1. Ar balstiem aug un apak: a) ar locklm abos galos neatkargi no balstu nobdes lieluma b) ar viena gala iespljumu un iespjamu balstu nobdi: daudzlaidumu km vienlaidumu km 2. Brvi stvoi Ekscentriski spiestu betona elementu aprina garums l0 H
1,25 H 1,50 H 2,00 H
Apzmjums H staba (sienas) augstums stva robes, neskaitot prseguma pltnes biezumu, vai brvi stvoas konstrukcijas augstums. 3.4. Dzelzsbetona elementu stiprbas aprins 165. Dzelzsbetona elementu stiprba japrina lumiem, kas ir stateniski pret garenasi, k ar visbstamk slpuma lumiem. Vrpes momentu gadjum jprbauda ar visbstamk slpuma spirlveida plaisu stieptaj da norobeoto telpisko lumu stiprba. Turklt elementiem japrina slodzes vietj iedarbba (virsmas spiede, izkauans, atrvums). 3.4.1. Elementa garenasij statenisku lumu stiprbas aprins 166. Robepieples elementa garenasij statenisk lum jnosaka, ievrojot dus nosacjumus: 166.1. betona pretestba stiepei ir vienldzga nullei; 166.2. betona spiedes spriegumi beton ir sasniegui aprina pretestbu Rb vienmrgi pa visas spiests zonas laukumu; 166.3. stiegru deformcijas (spriegumi) ir nosakmas atkarb no betona spiests zonas augstuma, emot vr iepriekjs sasprieganas deformcijas (spriegumus); 166.4. stiegru stiepes spriegumus em ne lielkus k aprina pretestba stiepei Rs , stiegru spiedes spriegumus em ne lielkus k aprina pretestba spiedei Rsc .
CELTINFO PP
betona spiests daas raksturojums, ko nosaka pc formulas: (26) = 0,008Rb , eit: koeficients 1 , ko em: a) smagajam betonam 0,85; b) smalkgraudainajam betonam (o noteikumu 76.punkts): A grupas betonam 0,80; B un C grupas betonam 0,75; c) vieglajam nbetonam un porainajam betonam 0,85; Rb ir MPa; sR spriegums stiegrs, MPa, ko em: a) A-I, A-II, A-III, A-IIIB, Bp-I klases stiegrm sR = Rs sp ; b) A-IV, A-V, A-VI un AT-VII klases stiegrm sR=Rs+400 sp sp; c) B-II, Bp-II, K-7 un K-19 klases stiegrm sR=Rs=400 sp, eit: Rs stiegru aprina pretestba stiepei, emot vr attiecgus stiegrojuma darba apstku koeficientus si, izemot s6; sp em ar koeficientu sp<1,0; sp atbilstoi o noteikumu 206.punkta prasbm; sc,u stiegru spiests zonas robespriegums, kuru em smag, smalkgraudain un viegl betona konstrukcijm atkarb no aprin vr emamm slodzm atbilstoi 14.tabulai: pc 2.a poz. 500MPa, pc 2.b poz. 400MPa; nbetona un porain betona konstrukcijm visos gadjumos vrtba jem 400MPa; aprinot elementus sasprieganas stadij, vrtba sc,u ir 330MPa. Autoklva apstrdei pakautajam smagajam, vieglajam un porainajam betonam koeficientu samazina par 0,05.
1
169. nbetona elementiem pc formulas (25) aprint R vrtba jem ne lielka par 0,6. 170. Aprinot stiprbu dzelzsbetona elementiem ar A-IV, A-V, AVI, A-VII, B-II, K -7 un K-19 klases augsti izturgu stiegrojumu un ievrojot nosacjumu <R , stiegru aprina pretestba Rs jreizina ar koeficientu s6 (23.tabulas 6.poz.), ko nosaka pc formulas: s6= ( 1)(2 1) , kur: R koeficients, kuru em: a) A-IV klases stiegrm 1,20; b) A-V, B-II, Bp-II, K-7 un K-19 klases stiegrm 1,15; c) A-VI un AT-VII klases stiegrm 1,10. 171. Centriskas stiepes, k ar ekscentriskas stiepes gadjum, garenspkam atrodoties starp stiegrojuma piepu kopspkiem, s6 vrtba jem . Ja elementa da ar lieces mo(27)
BI-1 0513-0270 26(58) mentiem, kas prsniedz 0,9 Mmax (kur Mmax maksimlais aprina moments), ir metinti savienojumi, koeficienta s6 vrtba A-IV un A-V klases stiegrojumam jem ne lielka par 1,05. 172. Koeficients s6 nav jem vr elementiem: 172.1. kuriem aprina daudzkrtjs atkrtotas slodzes iedarbbu; 172.2. kuri stiegroti ar augstizturgu blvi (bez spraugm) ievietotu stiepli; 172.3. kurus ekspluat agresv vid. 173. Spiests daas saspriegtajm stiegrm, kurm ir saere ar betonu, rjo spku iedarbb, k ar betona sasprieganas stadij aprina pretestba spiedei Rsc jaizstj ar spriegumu sc , vienldzgu (sc,u sp), MPa, bet ne lielku par Rsc , kur sp nosaka ar koeficientu sp >1,0sc,u saska ar o noteikumu 168.punktu. 3.4.2. Taisnstra, T veida, dubult T veida un gredzenveida rsgriezuma liektie elementi 174. o noteikumu 167.punkt nordto liekto elementu taisnstra lumi (4.zmjums), ja = x h0 R , japrina ar nosacjumu: (28) (29)
Liekta dzelzsbetona elementa spiests zonas robestvoklis lum (a plaukt; b rib)
jbt ne lielkai par 1/6 elementa laiduma un ne lielkai par: 176.1. 1/2 brv atstatuma starp garenribm, ja ir rsribas vai ja hf0,1h; 176.2. ja nav rsribu vai ja atstatumi starp tm ir lielki nek atstatumi starp garenribm, un hf< 0,1h 6hf ; 176.3. plaukta konsolprkares gadjum: 176.3.1. ja hf>0,1h, tad 6hf ; 176.3.2. ja 0,05h hf<0,1h, tad 3hf ; 176.3.3. ja hf< 0,05h, tad prkares neem vr.
5.zmjums.
M Rbbx (h0 0,5x)+RscAs (h0 a) , RsAs RscAs= Rbx .
turklt spiests daas augstumu x nosaka pc formulas:
177. Aprinot liektu elementu stiprbu, ieteicams ievrot nosacjumu x Rh0. Gadjum, kad stiepto stiegru rsgriezuma laukums konstruktvu apsvrumu d vai ar no otrs robestvoku grupas aprina emts lielks, nek tas nepiecieams, lai ievrotu nosacjumu x Rh0 , stiprba japrina pc visprjm formulm. 178. Ja pc (29) vai (32) aprint vrtba x > Rh0 , luma stiprbu pieaujams aprint ar nosacjumiem (28) un (31), nosakot spiests zonas augstumu attiecgi pc formulm: sAs RscAs= Rbbx= Rb(bf b)hf , kur: s= 0,2+R 0,2+ +0,35 sp Rs (1 ) R Rs sAs RscAs= Rbbx (33) (34) (35)
eit: =x/h 0 (x aprina ar R s vrtbm, emot vr attiecbas stiegrojuma darba apstku koeficientus); sp nosaka ar koeficientu sp>1,0.
Piepu shma un spriegumu epra liekta dzelzsbetona elementa garenasij statenisk lum, aprinot t stiprbu
4.zmjums.
175. Ja =x/ho R, lumi, kuriem spiestaj da ir plaukts, japrina atkarb no spiests zonas robeas: 175.1. ja robea iet pa plauktu (5.a zmjums), t.i., ja tiek ievrots nosacjums: RsAs Rbbfhf+ RscAs , (30) japrina tpat k taisnstra lumi ar platumu bf saska ar o noteikumu 174.punktu; 175.2. ja robea iet pa ribu (5.b zmjums), t.i., nosacjums (30) netiek ievrots, japrina ar nosacjumu: MRbbx(ho0,5x)+Rb(bfb)hf(ho0,5hf)+RscAs(hoa), RsAs RscAs=Rbbx+Rb(bf b)hf. (31) (32) turklt betona spiests daas augstumu x nosaka pc formulas:
179. B30 un zemkas klases betona elementiem ar nesaspriegtu A-I, A-II, A-III un Bp-I klases stiegrojumu, ja x>Rh0 , pieaujams stiprbu aprint ar ar nosacjumiem (28) un (31), liekot tajos vrtbu x=Rh0. 180. Gredzenveida rsgriezuma liektie elementi, kuriem iekj un rj rdiusa attiecba r1/r2 > 0,5 ar vienmrgi pa visu aploci sadaltu stiegrojumu (ja garenstiegru skaits nav mazks par 6), japrina tpat k ekscentriski spiesti elementi saska ar o noteikumu 185.punkta nosacjumiem, formuls (41) un (42) emot garenspka vrtbu N=0 un formul (40) Ne0 viet liekot lieces momenta M vrtbu. 3.4.3. Taisnstra un gredzenveida rsgriezuma ekscentriski spiesti elementi 181. Aprinot ekscentriski spiestus dzelzsbetona elementus, nepiecieams emt vr gadjuma skuma ekscentricitti saska ar o noteikumu 37.punkta nosacjumiem, k ar izlieces iespaidu uz elementu nestspju saska ar o noteikumu 198.punkta nosacjumiem.
176. Aprin lietojam bf vrtba jem ar nosacjumu, ka plaukta prkarei (brvajam plauktam) uz katru pusi no ribas malas
CELTINFO PP
BI-1 0513-0270 27(58) 182. o noteikumu 167.punkt mintie ekscentriski spiesto elementu taisnstra lumi japrina: 182.1. ja =x/h0 R (6.zmjums), tad ar nosacjumu: Ne Rbbx(h0-0,5x)+RscAs(h0 a) N+RsAs RscAs= Rbbx ; (36) (37) turklt spiests zonas augstumu nosaka pc formulas: zs=(0,2+1,3cir) rs , bet em ne lielku par rs; sp nosaka ar koeficientu sp>1,0; 1 koeficients, ko nosaka pc formulas: 1=r sp Rs , (45) (44)
eit: r koeficients, ko em atkarb no stiegru klases di: a) A-I, A-II, A-III klasei 1,0; b) A-IV, A-V, A-VI, AT-VII, B-II, Bp-III, K-7 un K-19 1,1; 2 koeficients, ko nosaka pc formulas: kur vrtbu em: =1,5+6Rs 104 eit: Rs ir megapasklos (MPa). 185. Ja pc formulas (43) aprint vrtba s 0, tad nosacjum (40) ieliek s=0 un pc formulas (41) ar 1=2=0 iegto cir vrtbu. 6.zmjums. 186. Smag un smalkgraudain betona pilnsienu rsgriezuma elementi ar netieo stiegrojumu japrina saska ar o noteikumu 190. un 207.punktu. Aprin iekauj tikai dau no betona luma laukuma Aef , ko norobeo sieta maljo stieu vai spirles asis, un aprinu formuls (36), (37), (38), (65) un (66) Rb viet ievietojot betona reducto prizmatisko pretestbu Rb,red , bet augstizturga stiegrojuma gadjum Rsc viet emot Rsc,red vrtbu. 187. Ja ir netieais sietveida stiegrojums, t elementu lokanba l0/ie f ir aprin iekaujams luma daas inerces rdiuss. 188. Rb,red vrtbas nosaka pc formulm: 188.1. stiegrojot ar metintiem rssietiem: Rb,red=Rb+xyRs,xy , kur: Rs,xy rsstiegru aprina pretestba; xy= nxAsxlx+nyAsyly Aef s , (49) (48) (47) 2=1 , (46)
Piepu shma un spriegumu epra ekscentriski spiesta dzelzsbetona elementa garenasij statenisk lum, aprinot t stiprbu
182.2. ja =x/h0 >R, tad ar ar nosacjumu (36), bet spiests zonas augstums jnosaka: 182.2.1. B30 un zemkas klases betona elementiem ar A-I, A-II, A-III klases nesaspriegto stiegrojumu pc formulas: N+ sAs RscAs= Rbbx , kur: s=(2 1 x/ho 1 R 1 )Rs (38) (39)
182.2.2. augstkas par B30 klasi betona elementiem, k ar elementiem ar augstku nek A-III klases (nesaspriegto un saspriegto) stiegrojumu pc formulm (66) un (67) vai (68). 183. Ekscentriski spiesti elementi ar gredzenveida rsgriezumu, kur iekj un rj diametra attiecba r1/r20,5 ar vienmrgi pa visu aploci izvietotu stiegrojumu (ja garenstieu skaits nav mazks par 6), japrina ar nosacjumu: Ne0 (RbArm + RscAs,totrs) sin cir +RsAs,totzs (40)
turklt betona spiests zonas relatv laukuma lielumu nosaka pc formulas: cir= N+(sp+1Rs)As,tot RbA+(Rsc+2Rs)As,tot . (41)
eit: nx, Asx, lx vien maljo sieta stiea asu virzien izvietoto stieu skaits, viena stiea rsgriezuma laukums un garums; ny, Asy, ly tas pats otr virzien; Aef sietu kontru iekpus ieslgt betona luma laukums; s atstatums starp sietiem; netie stiegrojuma efektivittes koeficients, ko nosaka pc formulas: = 1 0,23+ xyRs,xy Rb+10 , kur: , (50) (51)
184. Ja pc formulas (41) aprintais cir< 0,15, tad nosacjum (40) ievieto cir vrtbu, ko nosaka pc formulas: cir = N+(sp+sRs)As,tot RbA+RscAs,tot , (42)
turklt s un zs vrtbas nosaka pc formulm (43) un (44) pieemot, ka cir=0,15. Formuls (40),(41) (42): rm iekj un rj rdiusa pussumma; rs caur stiegrojuma stieu smagumcentriem ejos aploces rdiuss; As,tot visa garenstiegrojuma kopjais rsgriezuma laukums; s koeficients, kuru aprina pc formulas: s = 1 2cir , (43) zs atstatums no rezultjo spka stiepts zonas stiegrs ldz luma smagumcentram, ko nosaka pc formulas:
Rs,xy ,Rb megapasklos. Smalkgraudain betona elementiem koeficienta nozme jem ne lielka par 1. Sieta stieu rsgriezuma laukumi uz garuma vienbu vien un otr virzien nedrkst atirties vairk k 1,5 reizes; 188.2. stiegrojot ar spirlveida vai gredzenveida stiegrojumu: Rb,red=Rb+2cirRs,cir(1 7,5e0 def ) , kur: (52)
Rs,cir spirles stiegru aprina pretestba;
CELTINFO PP
BI-1 0513-0270 28(58) cir stiegrojuma koeficients, kas ir: cir = 4As,cir defs , (53) labs puses otrais loceklis jaizstj ar 0,01 l0 cef 2 , kur 2=0,1 l0 cef 1 1,0.
eit: As,cir spirlveida stiegru rsgriezuma laukums; def luma diametrs spirles iekpus; s spirles solis; e0 garenspka pielikanas ekscentricitte (neemot vr izlieces iespaidu). Pc formulm (49) un (53) nosakms stiegrojuma koeficientu vrtbas smalkgraudain betona elementiem jem lielkas par 0,04. 189. Smag betona elementiem ar metintu sietu netieo stiegrojumu A-IV, A-V, A-VI un A-VII klases augstizturga garenstiegrojuma spiedes aprina pretestbu Rsc,red nosaka pc formulas: Rsc,red=Rsc 1+1[( Rs Rsc )2 1] , (54)
194. Aprin netieais stiegrojums jem vr tikai tad, ja aprint elementa nestspja (iekaujot aprin Aef un Rb,red) prsniedz to nestspju, kas noteikta pilnam lumam A ar betona aprina pretestbu Rb, emot vr netieo stiegrojumu. 195. Bez tam netieajam stiegrojumam ir jatbilst o noteikumu konstruktvajm prasbm. 196. Projektjot netiei stiegrotus ekscentriski spiestus elementus reiz ar stiprbas aprinu, ko veic saska ar o noteikumu 186.punktu, jveic aprins, kas nodroina betona aizsargsla plaisizturbu. Aprinu veic saska ar o noteikumu 182. vai 207.punkta nosacjumiem un ar ekspluatcijas slodu aprina vrtbm f=1,0 , emot vr visu betona luma laukumu un emot aprina pretestbas Rb,ser un Rs,ser k otrs grupas robestvokiem un stiegru spiedes aprina pretestbu, kas vienda ar Rs,ser vrtbu, bet nav lielka par 400MPa. 197. Nosakot spiests daas relatv augstuma robevrtbu formuls (25) un (69), em sc,u=400MPa, bet formul (26) koeficientu 0,008 aizstj ar 0,006. 198. Lai emtu vr lokanbas ietekmi, jnosaka e vrtba pc formulas (22) un apmainot 0,010Rb ar 0,008 Rb,ser. 199. Aprinot ekscentriski spiestus elementus, jem vr izlieces iespaids uz to nestspju. To parasti veic, aprinot konstrukcijas pc deformts shmas. Pieaujams aprint konstrukcijas pc nedeformts shmas, ja lokanums l0 /i>14, emot vr elementa izlieces iespaidu uz t stiprbu, ko nosaka atbilstoi nosacjumiem (36), (40) un (65), reizinot e0 ar koeficientu . Tad nosacto kritisko spku formul (19) aprinanai em: Ncr= 6,4Eb l0
2
R 1+1( s 1) Rsc
un to em ne lielku par Rs . Formul (54): 1= 8,5Es Rs103 As,tot Aef , kur: (1 Rb 100 ), (55)
=0,8+
eit: koeficients, kuru em atkarb no stiegrojuma klases di: a) A-IV klasei 10; b) A-V, A-VI un AT-VII klasei 25; As,tot visa augstizturg garenstiegrojuma summrais rsgriezuma laukums; Aef apzmjums tas pats, kas formul (49); Rb megapasklos; vrtba jem ne mazka par 1,0 un ne lielka par: a) A-IV klases stiegrojumam 1,2, b) A-V, A-VI un AT-VII klases stiegrojumam 1,6. 190. Aprinot spiests zonas relatv augstuma robevrtbu lumiem ar netieo stiegrojumu, formul (25) liek: koeficients, kuru em saska ar o noteikumu 168.punktu; 2 koeficients, kas viends ar 10 , bet tas jem ne lielks par 0,15; eit stiegrojuma koeficients xy vai cir, kuru nosaka pc formulm (49) un (53) attiecgi sietiem un spirlm. 191. Elementiem ar augstizturgu stiegrojumu sc,u vrtba formul (25) jem: sc,u=(2+8,5)Es103 , (57) bet ne lielka par 900MPa A-IV klases stiegrojumam, un 1200MPa A-V, A-VI un AT-VII klases stiegrojumam. 192. Lai ievrotu izlieces ietekmi uz netiei stiegrotu elementu nestspju, jlieto o noteikumu 198.punkta nosacjumi, aprinot ar stiegru sietiem ierobeot vai spirles iekpus ieslgt rsgriezuma daas inerces momentu. 193. Pc formulas (58) iegt Ncr vrtba jreizina ar koeficientu 1=0,25+0,05 l0 cef 1,0, = 0,008Rb+2 0,9, kur: (56)
I
l
0,11 0,1+ e p
+ 0,1)+ Is] ,
(58)
kur: l0 em saska sar o noteikumu 203. un 204.punkta nosacjumiem; e koeficients, ko em saska ar o noteikumu 160.punktu; l koeficients, ko nosaka pc formulas (21), turklt momentus M un Ml nosaka pret asi, kas ir paralla spiesto zonu norobeojoai lnijai un iet cauri visvairk stiepts vai vismazk spiests (ja spiests ir viss lums) stiegras centram atbilstoi pilnas slodzes vai pastvgu un ilgu slodu iedarbbai. Ja lieces momentiem (vai ekscentricittm) pilnas slodzes iedarbbas un pastvgu un ilgstou slodu iedarbbas rezultt ir dadas zmes, tad jem vr o noteikumu 160.punkta nosacjumi; p koeficients, kur emta vr stiegrojuma iepriekjs sasprieganas ietekme uz elementa stingumu; ja saspriegtais stiegrojums vienmrgi spie betona lumu, p nosaka pc formulas: p=1+ 12bp Rb eo h , (59)
eit: bp nosaka ar koeficientu sp<1,0 ; Rb em, neievrojot betona darba apstku koeficientus. 200. Formul (59) eo/h vrtba nav jem lielka par 1,5; =Es /Eb .
kur cef ir vienldzgs betona luma vr emams daas augstumam vai diametram, bet, nosakot e,min, formulas (22)
CELTINFO PP
31.tabula Vienstva ku kolonnu aprina garums l0 ,ts aprinot rsrmja vai pret estakdes asi perpendikulr plakn rsrmim perpendikulr vai estakdes asij parall plakn ja ir saites kolonnu garenrindas plakn vai enkurbalsti 7 0,8 H1 0,8 H1 1,5 H2 1,5 H2 O,8 H1 0,8 H1 1,5 H2 1,5 H2 0,8 H 0,8 H 2,0 H2 0,8 H 0,8 H 0,8 H1 0,8 H1 H 0,7 H ja saiu vai enkurbalstu nav
CELTINFO PP Pukina iela 1a 501, Rga, LV-1050. Tlr.: 7 204464, 7 211538. Fakss: 7 204230. E-pasts: info@celtinfo.lv
ku un kolonnu raksturojums
1 kas
2 Ar tilta celtiem
3 emot vr celtu slodzi
4 Kolonnu zemcelta (apakj) daa ar celta pasijm Kolonnu virscelta (augj) daa ar celta pasijm
5 Prtrauktm Neprtrauktm Prtrauktm Neprtrauktm Vienlaiduma Daudzlaidumu Prtrauktm Neprtrauktm Vienlaiduma Daudzlaidumu
6 1,5 H1 1,2 H1 2,0 H2 2,0 H2 1,5 H 1,2 H 2,5 H2 2,0 H2 1,5 H 1,2 H 2,5 H2
8 1,2 H1 0,8 H1 2,0 H2 1,5 H2 1,2 H 1,2 H 2,0 H2 1,5 H2 1,2 H 1,2 H 2,4 H2 1,2 H 1,2 H 1,5 H1 H1 2,0 H 1,5 H BI-1 0513-0270 29(58)
Neemot vr celtu slodzi
ku kolonu zemcelta (apakj) daa Kolonnu virscelta (augj) daa ar celta pasijm
Bez tilta celtiem
Pakpjveida kolonnas
ku kolonnu apakj daa Kolonnu augj daa
ku kolonnas ar nemaingu rsgriezumu Estakdes Celtu estakdes Cauruvadu estakdes Ar celta pasijm Kolonnu savienojums ar laiduma konstrukciju
Vienlaiduma Daudzlaidumu Prtrauktm Neprtrauktm arnra(locklveida) Stings
1,5 H 1,2 H 2,0 H1 1,5 H1 2,0 H 1,5 H
31.tabul pieemtie apzmjumi: H kolonnas pilns augstums no pamata augas ldz horizontlai konstrukcijai (spru vai zemspru, spraia) attiecgaj plakn. H1 kolonnas zemcelta daas augstums no pamata augas ldz celta pasijas apakai. H2 kolonnas virscelta daas augstums no kolonnas pakpiena ldz horizontlai konstrukcijai attiecgaj plakn. Piezme. Ja ks ar tilta celtiem ldz kolonnu augai ir saites, kolonnas virscelta daas aprina garumu kolonnu garenrindas ass plakn em H2.
BI-1 0513-0270 30(58) 201. B grupas smalkgraudain betona elementiem formul (58) vrtbas 6,4 viet jliek vrtba 5,6. 202. Aprinot elementus stateniski lieces momenta darbbas plaknei, garenspka ekscentricitte e0 jem vienda ar gadjuma ekscentricittes vrtbu. 203. Ekscentriski spiestu dzelzsbetona elementu aprina garumu l0 ieteicams noteikt tpat k rmjveida konstrukcijas elementiem, emot vr ts deformto stvokli dotajam elementam visneizdevgkaj slodzes novietojum, ievrojot materilu neelastgs deformcijas un plaisas. 204. Visbiek sastopamo konstrukciju elementiem pieaujams aprina garumu l0 emt: 204.1. daudzstvu ku kolonnm, kurm nav mazk k divi laidumi un stingi rgeu un kolonnu savienojumi ar: 204.1.1. saliekam prseguma konstrukcijm H; 204.1.2. monoltm prseguma konstrukcijm 0,7 H, kur H stva augstums (augstums starp mezglu centriem); 204.2. vienstva ku kolonnm ar lockls balsttm jumta prseguma nesoajm konstrukcijm, kuras ir stingas sav plakn (spjgas prnest horizontls pieples), k ar estakdm atbilstoi o noteikumu 31.tabulai; 204.3. kopu un loku elementiem atbilstoi 32.tabulai. 32.tabula
Elementa nosaukums Kopu un loku elementu aprina garums l0
3.4.5. Ekscentriski stiepti elementi ar taisnstra rsgriezumu 206. o noteikumu 167.punkt minto ekscentriski stiepto elementu taisnstra lumus aprina atkarb no garenspka N stvoka: 206.1. ja garenspks N pielikts starp piepu rezultantm stiegrojum S un S (7.zmjums), ar nosacjumiem: Ne RsAs(h0 a), (61) (62) Ne RsAs (h0 a);
1. Kopu elementi: a) augj josla aprinot kopnes plakn: ja e0<1/8h1 ja e0 1/8h1 no kopnes plaknes: iecirknim zem virsgaismas loga (ja virsgaismas loga platums ir 12m un vairk) prjos gadjumos b) atgi un stati aprinot: kopnes plakn no kopnes plaknes: ja b1/b2< 1,5 ja b1/b2 1,5 2. Loki: a) aprinot loka plakn: trslocklu lokam divlocklu lokam bezlocklu lokam b) aprinot no loka plaknes (jebkuras)
0,9 l 0,8 l 0,8 l 0,9 l 0,8 l 0,9 l 0,8 l
0,580 L 0,540 L 0,365 L L
Piepu shma un spriegumu epra ekscentriski stiepta dzelzsbetona elementa garenasij statenisk lum, aprinot elementa stiprbu
7.zmjums.
206.2. ja garenspks N pielikts rpus piepu rezultanu atstatuma robem stiegrojum S un S (7.zmjums), ar nosacjumu: Ne Rbbx(ho 0,5x)+RscAs(ho a) , turklt spiests zonas augstumu x nosaka pc formulas: RsAs RscAs N=Rbbx . (64) Ja pc formulas (64) aprint vrtba x>Rho , nosacjum (63) apmaina x=Rho, kur R nosaka saska ar o noteikumu 168.punkta nosacjumiem. 3.5. Visprjs aprina gadjums (jebkdiem rsgriezumiem, rjm pieplm un jebkuram stiegrojumam) (63)
32.tabul pieemtie apzmjumi: l elementa garums starp blakus esoo mezglu centriem, bet kopnes augjai joslai, aprinot no kopnes plaknes, atstatums starp ts nostiprinanas punktiem; L loka garums gar t eometrisko asi; aprinot no loka plaknes loka garums starp t punktiem, kuri ir nostiprinti pret prvietoanos virzien no loka plaknes; h1 augjs joslas rsgriezuma augstums; b1, b2 attiecgi kopnes augjs joslas un stata (atga) rgriezuma platums. 3.4.4. Centriski stiepti elementi 205. Aprinot centriski stieptu dzelzsbetona elementu lumus, jievro nosacjums: N Rs As,tot , kur: (60) As,tot visa garenstiegrojuma summrais rsgriezuma laukums.
207. lumus visprj gadjum (8.zmjums) aprina ar nosacjumu: M (RbSb siSsi) , (65) turklt plus zmi pirms iekavm em ekscentriskai spiedei un liecei, mnus zmi stiepei. Formul (65): M liektos elementos rjo spku momenta projekcija plakn, kas perpendikulra luma spiesto zonu norobeojoai taisnei;
CELTINFO PP
BI-1 0513-0270 31(58) M ekscentriski spiestos un stieptos elementos garenspka N moments attiecb pret asi, kas paralla spiesto zonu norobeojoai taisnei un kas iet: a) ekscentriski spiestos elementos cauri visvairk stiepts vai vismazk spiests garenstiegras luma smagumcentram; b) ekscentriski stieptos elementos cauri visattlko no mints taisnes spiests zonas punktam; Sb betona spiests zonas luma laukuma statiskais moments pret atbilstoo no mintajm asm, turklt liektos elementos ass stvokli em tdu pau k ekscentriski spiestos elementos; Ssi garenstiegrojuma i stiea luma laukuma statiskais moments pret attiecgo no mintajm asm; si spriegums garenstiegrojuma i stien, kuru nosaka saska ar o punktu. (66) em si vrtbu Rsi, emot vr attiecgo darba apstku koeficientus, tai skait s6. 212. Spriegumu si aprina formuls iekauj ar to zmi, kura iegta pc formulm (67) un (68), turklt nepiecieams ievrot dus nosacjumus: 212.1. visos gadjumos Rsi si Rsci; 212.2. ieprieksaspriegtiem elementiem sisci , eit sci stiegras spriegums, kas vienldzgs iepriekjam spriegumam spi samazinm par sc,u lielumu. 213. Formuls (66),(67) un (68): Asi garenstiegrojuma i stiea luma laukums; spi garenstiegrojuma i stiea iepriekjais spriegums, kuru em ar koeficientu sp atkarb no stiea novietojuma; i betona spiests zonas relatvais augstums, ko aprina: i=x/hoi , kur:
hoi atstatums no ass, kas iet cauri apskatms i stiegras luma smagumcentram paralli taisnei, kas ierobeo spiesto zonu ldz luma spiests zonas visattlkajam punktam (8.zmjums); betona spiests zonas raksturojums, ko nosaka pc formulm (26) vai (56); Ri , eli spiests zonas relatvais augstums, kas atbilst spriegumu sasnieganai apskatmaj stien un kas ir vienldzgs attiecbai Rsi un Rsi ; Ri un eli vrtbas nosaka pc formulas: Ri(eli)=
Piepu shma un epra dzelzsbetona elementa garenasij statenisk lum visprja gadjuma stiprbas aprin, kur:
8.zmjums.
1+
s.Ri(eli) sc,u
(1
1,1
(69)
I - I plakne , kas paralla lieces momenta darbbas plaknei, vai plakne, kas iet caur garenspka un iekjo spiedes un stiepes piepu rezultanu pielikanas punktiem; 1 spiest stiegrojuma un spiests zonas betona piepu rezultantes pielikanas punkts; 2 stiept stiegrojuma piepu rezultantes pielikanas punkts.
208. Spiests zonas augstumu x un spriegumu si nosaka, kopgi atrisinot viendojumus: RbAb siAsi N=0; si = 1 1,1 sc,u ( I 1)+spi (66) (67)
eit: sRi = Rsi+ 400 spi spi, MPa, aprinot Ri ; s,eli =Rsi spi , Mpa, aprinot eli ; sc,u atbilstoi o noteikumu 170. un 185.punkta nosacjumiem. 214. spi un koeficienta vrtbas nosaka: 214.1. A-IV, A-V un AT-VII klase stiegras iepriek saspriedzot ar mehnisko, k ar ar automatizto elektrotermisko un elektrotermomehnisko pamienu atbilstoi formulm: spi=1500 =0,5 spi Rsi spi Rsi 1200 0 ; (70) (71)
+0,4 0,8 ;
Viendojum (66) mnusa zmi pirms N em ekscentriski spiestiem elementiem, plusa zmi ekscentriski stieptiem. 209. Lai noteiktu spiests zonas robeas stvokli greizs lieces gadjum, jievro papildus noteikums par rjo un iekjo spku iedarbbas plaknes paralelitti, bet greizs ekscentrisks spiedes vai stiepes gadjum noteikums, ka rj garenspka, betona un stiegrojuma spiedes pieples rezultantes un stiept stiegrojuma pieples rezultantes (vai rj garenspka, betona spiedes piepu rezultantes un visa stiegrojuma piepu rezultantes) spka pielikanas punktiem jatrodas uz vienas taisnes (8.zmjums) 210. Ja pc formulas (67) iegt si vrtba A-IV, A-V, A-VI, AT-VII, B-II, Bp-II, K-7 un K-19 klases stiegrojumam prsniedz Rsi , tad spriegums si jnosaka pc formulas: si=[+(1 ) eli eli i eli Ri ] Rsi. (68)
214.2. A-IV, A-V, A-VI un AT-VII klases stiegras iepriek saspriedzot ar citiem pamieniem, bet B-II, Bp-II, K-7 un K-19 klases stiegrm ar jebkuriem iepriekjs sasprieganas pamieniem spi=0; koeficients =0,8. 215. Ja koeficients sp<1,0 , formuls (70) un (71) spi jem, ievrojot zudumus, kas minti 4.tabulas 3.5.pozcij. 3.6. Pret elementa garenasi slpu lumu stiprbas aprins
216. Dzelzsbetona elementi slpos lumos japrina, lai nodrointu stiprbu : 216.1. rsspka iedarbb slp josl starp slpm plaism; 216.2. rsspka iedarbb lum ar slpu plaisu; 216.3. lieces momenta iedarbb lum ar slpu plaisu. 217. Lai nodrointu stiprbu slp josl starp slpm plaism, dzelzsbetona elementiem rsspka iedarbba japrina ar nosacjumu: Q 0,3w1b1Rbbho. (72)
211. Ja pc formulas (68) atrastais spriegums stiegrs prsniedz Rsi bez koeficienta s6 ievroanas, noteikumos (65) un
CELTINFO PP
BI-1 0513-0270 32(58) 218. Koeficientu w1, kas ievro elementa garenasij statenisku aptveru iespaidu, nosaka pc formulas: w1=1+5 w , bet tas nedrkst bt lielks par 1,3 , kur: = 219. Es Eb , w= Asw bs . (73) Turklt bf em ne lielku par b+3hf ar nosacjumu, ka rsstiegrojumam jbt noenkurotam plaukt. 225. Koeficientu n, ar kuru ievro garenspku ietekmi, nosaka pc formulas: 225.1. darbojoties gareniskiem spiedjspkiem: n=0,1 (74) N Rbtbho , (78)
koeficients, ko em vienldzgu: a) smagajam, smalkgraudainajam un nbetonam 0,01; b) vieglbetonam 0,02. Rb ir megapasklos. 220. Lai nodrointu stiprbu lum ar slpu plaisu, dzelzsbetona elementiem ar rsstiegrojumu japrina rsspka iedarbba uz visbstamko slpo lumu ar nosacjumu (9.zmjums): Q Qb + Qsw + Qs,inc (75)
b1=1 Rb , kur:
Koeficientu bl nosaka pc formulas:
un tas nedrkst bt lielks par 0,5; darbojoties ieprieksaspriegtiem elementiem, formul (78) spka N viet liek iepriekj sasprieguma spku P; ja lieces moments, ko rada garenspiedes (odzes) spks, ir ar to pau zmi k lieces moments, ko rada rsspks, garenspiedes pozitv ietekme netiek emta vr; 225.2. darbojoties garenstiepes spkiem: n=0,2 N Rbtbho , (79)
un tas nedrkst bt lielks par 0,8 pc absolts vrtbas; vrtbu 1+f+n visos gadjumos em ne lielku par 1,5. 226. Pc formulas (76) aprinto Qb vrtbu em ne mazku k b3(1+f+n) Rbtbho. 227. Koeficientu b3 em: 227.1. smagajam un nbetonam 0,6; 227.2. smalkgraudainajam betonam 0,5; 227.3. vieglbetonam ar vidj blvuma marku: D 1900 un lielku 0,5; D1800 un mazku 0,4. 228. Aprinot dzelzsbetona elementus ar rsstiegrojumu, ir jnodroina ar stiprba slpaj lum iecirka robes starp aptverm, starp balstu un atliekumu un starp atliekumiem.
Piepu shma dzelzsbetona elementa slp lum, aprinot tam rsspka iedarbbu
9.zmjums.
229. rspieples Qsw un Qs,inc attiecgi aptvers un atliekumos nosaka, summjot bstamo slpo plaisu rsojoo robepiepu projekcijas uz statea pret elementa garenasi. 230. Bstams slps plaisas projekcijas garumu co uz elementa garenass nosaka pc izteiksmes Qb+Qsw+Qs,inc minimuma, kur Qb vrtb c viet liek co; iegto vrtbu co em ne lielku par 2ho un ne lielku par c vrtbu, k ar ne mazku par ho, ja c>ho. 231. Elementiem ar aptveru veida rsstiegrojumu, kas ir statenisks pret elementa garenasi un kam ir pastvgs solis aplkojam slp luma robes, co vrtba atbilst izteiksmes Qb+Qsw minimumam, ko nosaka pc formulas: c o= b2(1+n+f)Rbbho2 qsw , kur: (80)
221. Nosacjum (75) ir paredzts, ka rsspku Q rada rj slodze, kas iedarbojas no aplkojam slp luma vienas puses . 222. rspiepli Qb , ko uzem betons, nosaka pc formulas: Qb = b2(1+f+n)Rbtbho2 c , kur: (76)
c visbstamk slp luma projekcijas garums uz elementa garenass. 223. Koeficientu b2 atkarb no betona ietekmes em vienldzgu: 223.1. smagajam un nbetonam 2,00; 223.2. smalkgraudainajam betonam 1,70; 223.3. vieglbetonam pc vidjs betona blvuma markas: a) D 1900 un vairk 1,90; b) D 1800 un mazk ar smalko pildvielu: blvo 1,75; poraino 1,50. 224. Koeficientu f , kur ievrota spiesto plauktu ietekme T veida un dubult T veida elementos, nosaka pc formulas: f= 0,75(bf b) hf bho , (77)
qsw pieple aptvers uz elementa garuma vienbu, un t jnosaka pc formulas: qsw = RawAsw s . (81)
232. o noteikumu 231.punkt mintajiem elementiem rspiepli Qsw nosaka pc formulas: Qsw= qswco. (82) 233. Pc aprina nosakmm aptverm jatbilst nosacjumam: qsw b3(1+n+f) 2 Rbtb . (83)
un tas nedrkst bt lielks par 0,5.
CELTINFO PP
BI-1 0513-0270 33(58) 234. Turklt rsstiegrojumam jatbilst o noteikumu 556., 557., 558., 559.punktu prasbm. 235. Aprinot konstrukcijas, kurs k nesaspriegtais stieptais garenstiegrojums tiek lietotas A-IV un A-III klases stieveida stiegras vai A-V, A-VI un A-VII klases stiegras (jauktajam stiegrojumam), koeficienti b2 , b3 , k ar b4 jreizina ar 0,8. 236. Lai nodrointu stiprbu lumos ar slpu plaisu dzelzsbetona elementiem bez rsstiegrojuma, rsspka iedarbb jprbauda visbstamk luma nestspja pc formulas: Q b4(1+n)Rbtbho2 c , kur: (84)
nosacjuma (84) labo pusi em ne lielku par 2,5 Rbtbho un ne mazku par b3(1+n)Rbtbho ; koeficientu b4 em: 236.1. smagajam un nbetonam 1,5; 236.2. smalkgraudainajam betonam 1,2; 236.3. vieglbetonam ar vidj blvuma marku: D1900 un lielku 1,2; D1800 un mazku 1,0. 237. Koeficientus b3 un n, k ar Q un c nosacjum (84) nosaka saska ar o noteikumu 221.punktu. 238. Ja aplkojam rsspku iedarbbas zon nav statenisku plaisu, t.i., ja tiek izpildts nosacjums (124), aizstjot taj Rbt,ser ar Rbt, ir pieaujams, aprinot ar nosacjumu (141), emt vr elementa stiprbas palielinanos, aizstjot Rbt,ser un Rb,ser attiecgi ar Rbt un Rb. 239. Lai nodrointu stiprbu lum ar slpu plaisu dzelzsbetona elementiem ar slpm spiestm skaldnm (10.zmjums), rsspku iedarbbu aprina saska ar o noteikumu 220. - 236.punktu. Turklt par darba augstumu aplkojam slp luma robes aprin tiek emta: elementiem ar rsstiegrojumu ho vislielk vrtba, elementiem bez rsstiegrojuma ho vidj vrtba.
11.zmjums.
so konsou aprina shma
241.
Slps spiests joslas platumu lb nosaka pc formulas: lb=lsupsin , kur: (86)
lsup slodzes prneanas laukuma garums uz konsoles. 242. Nosakot lsup garumu, jem vr slodzes prneanas patnbas dads konstrukciju atbalstanas shms uz konsoles (brvi atbalsttas vai iespltas sijas gar konsoles izvirzjumu vai tam rsm novietotas sijas utt.). 243. Koeficientu w2 , kur emta vr konsoles augstum novietotu aptveru ietekme, nosaka pc formulas: w2=1+5w1, kur: = Es Eb ; w1= Asw bsw ; (87)
Asw aptveru luma laukums vien plakn; sv atstatums starp aptverm, mrot to pa stateni pret tm. Turklt jievro horizontls un slps aptveres ar lei, kas nav lielks par 45 pret horizontli. 244. Kolonnu so konsou rsstiegrojumam jatbilst o noteikumu 561.punkta prasbm. 245. Lai nodrointu stiprbu lum ar slpu plaisu, dzelzsbetona elementiem lieces momenta iedarbba (12.zmjums) japrina bstamaj slpaj lum ar nosacjumu: M Ms+ Msw+ Ms,inc. (88)
10.zmjums
Divslpu dzelzsbetona siju aprinshma
240. Lai nodrointu stiprbu slp spiest josl starp slodzi un balstu, dzelzsbetona kolonnu ss konsoles (e0,9ho; 11.zmjums.), emot vr rsspka iedarbbu, japrina ar nosacjumu: Q0,8w2Rbblb sin , kur: (85) lab puse nav jem lielka par 5Rbtbho un mazka par formulas (84) labo pusi; aprina spiests joslas slpuma leis pret horizontli.
Piepu shma pret dzelzsbetona elementu garenasi slp lum, aprinot t stiprbu lieces momenta iedarbb
12.zmjums.
CELTINFO PP
BI-1 0513-0270 34(58) 246. Momentu M nosacjum (88) nosaka pc rjs slodzes, kas atrodas apskatm slp luma vien pus, pret asi, kas stateniska momenta darbbas plaknei un iet caur piepu Nb rezultantes pielikanas punktu spiestaj zon. 247. Momentus Ms, Msw un Ms,inc nosaka k momentu summu pret to pau asi no pieplm attiecgi garenstiegrojum, aptvers un atliekumos, kas rso slp luma stiepto dau. 248. Aprinot pieples slp luma rsstiegrojum, jem vr t enkurojums aiz slp luma. 249. Slp luma spiestajs das augstumu nosaka ar nosacjumu, ka spiests zonas betona un slp luma stiepto dau rsojo stiegrojuma piepu projekcijas uz elementa garenasi ir ldzsvar. 250. Slpajiem lumiem momenta iedarbba japrina garenstiegrojuma prtraukumu vai atliekumu viets, k ar pie siju balstiem un konsou brvaj mal. Bez tam momenta iedarbbu slpajos lumos aprina strauju elementa konfigurcijas izmaiu viets (ierobi u.tml.). 251. Posmos pie balstiem momentu Ms, kuru uzem slp luma stiepto dau rsojoais garenstiegrojums, nosaka pc formulas: Ms=RsAszs , kur: (89) As slpo lumu rsojo garenstiegrojuma rsgriezuma laukums; zs atstatums no piepu rezultantes garenstiegrojum ldz piepu rezultantei spiestaj zon. 252. Ja garenstiegrojumam nav enkurojuma, stiegru aprina pretestbas stiepei Rs t krustoans viet ar slpo lumu em samazintas atbilstoi o noteikumu 23.tabulas 5.pozcijai. 253. nbetona konstrukcijm pieples garenstiegrojum japrina, obligti ievrojot rsenkuru ietekmi posmos pie balstiem. 254. Momentu Msw, ko uzem pret elementu garenasi statenisks aptveres, kas izvietotas ar vienmrgu soli apskatm slp luma stiepts daas robes, nosaka pc formulas: Msw=qsw c
2
3.8. 256.
Elementi ar taisnstra rsgriezumu
Aprinot elementiem vrpi ar lieci, jievro nosacjums: T 0,1Rbb2h , kur: (91) b,h elementa skaldu attiecgi mazkais un lielkais izmrs.
257. Betonam, kura klase augstka par B30, Rb vrtbu em tdu pau k B30 klases betonam. 258. Telpisko lumu stiprba (13.zmjums) japrina ar nosacjumu: T RsAs 1+2 q+ (h0 0,5x) . (92)
Piepu shma liekti vrpta dzelzsbetona elementa telpisk lum, aprinot t stiprbu
13.zmjums.
259.
Spiests zonas augstumu x nosaka ar nosacjumu: RsAs RscAs = Rbbx . (93)
, kur:
(90)
260. Telpisk luma spiests zonas novietojuma trs aprina shmas ir das: 260.1. 1. shma pie liec spiests elementa skaldnes (14.a zmjums); elementa garenasij statenisk un caur telpisk luma spiests zonas smagumcentru ejo lum; 260.2. 2. shma pie elementa skaldnes, kas paralla lieces momenta darbbas plaknei (14.b zmjums); 260.3. 3. shma pie liec stiepts elementa skaldnes (14.c zmjums).
qsw aptveru pieple, kas attiecinta uz elementa garuma vienbu, un to nosaka pc formulas (81); c visbstamk slp luma projekcijas garums uz elementa garenass. 3.7. Telpisko lumu stiprbas aprins elementiem, kas pakauti vrpei ar lieci
255. Aprinot telpiskus lumus, pieples nosaka ar diem pamieniem: 255.1. betona pretestbu stiepei em vienldzgu nullei; 255.2. telpisk luma spiest zona nosacti attlota k plakne, kas novietota le pret elementa garenasi, bet betona pretestba spiedei ar spiestaj zon vienmrgi izkliedtiem spriegumiem Rb sin2; 255.3. aplkojam telpisk luma stiepto dau rsojo garenstiegrojuma un rsstiegrojuma stiepes spriegumus em vienldzgus aprina pretestbm attiecgi Rs un Rsw; 255.4. spriegumus spiests zonas stiegrojum em: nesaspriegtajam Rsc , saspriegtajam saska ar o noteikumu 172.punktu.
Telpisk luma spiests zonas novietojuma shmas: a pie liec spiests elementa skaldnes; b pie elementa skaldnes, kas paralla lieces momenta darbbas plaknei; c pie liec stiepts elementa skaldnes
14.zmjums.
261. Formuls (92) un (93): As , As attiecgi stieptaj un spiestaj zon novietot garenstiegrojuma rsgriezuma laukumi pc dots aprina shmas;
CELTINFO PP
BI-1 0513-0270 35(58) b, h spiesto zonu norobeojoai lnijai attiecgi parallu un perpendikulru elementa skaldu izmri; = b 2h+b c = ; eit: b (94) (95) 3.9. Dzelzsbetona elementu aprins uz slodu loklu iedarbbu 3.9.1. Aprins uz virsmas spiedi 267. Aprinot virsmas vietjo (loklo)spiedi (saspieanos) elementiem bez rsstiegrojuma, jievro nosacjums: N Rb,locAloc , kur: (101) N vietjs slodzes radtais spiedes garenspks; Aloc1 spiedes laukums (15.zmjums); koeficients, kas atkargs no vietjs slodzes sadaljuma virsmas spiedes laukum un kuru em vienmrgai izkliedtai slodzei 1,0; nevienmrgam slodzes sadaljumam (zem siju, garensiju, prsedu galiem); smagajam, smalkgraudainajam betonam un vieglbetonam 0,75; nbetonam 0,50; Rb,loc betona aprina pretestba virsmas vietjai spiedei, ko nosaka pc formulas: b 1,0; = 1,0 betonam, kura klase ir zemka par B25; = 13,5 Rbt /Rb B25 un augstkas klases betoniem; b= Aloc2 / Aloc1 , bet ne lielka par dm vrtbm, ja slodze pielikanas shm atbilst 15.a,c,d,f un h zmjumam: a) smagajam, smalkgraudainajam un vieglbetonam, kura klase ir augstka par B7,5 - 2,5; B3,5; B5; B7,5 - 1,5; b) B2,5 un zemkas klases nbetonam un vieglbetonam 1,2, ja slodze pielikanas shm atbilst 15.b, e un g zmjumam. Rb , Rbt em tdus k betona konstrukcijm (15.tabulas 9.pozcija); Aloc2 virsmas spiedes aprina laukums, kuru nosaka saska ar o noteikumu 268. punktu. 268. Aprina laukum A loc2 tiek iekauts iecirknis, kur ir simetrisks virsmas spiedes laukumam (15.zmjums).
3
c spiesto zonu norobeojos lnijas projekcijas garums uz elementa garenass; aprinu veic ar visbstamko c vrtbu, kuru nosaka ar pakpenisku tuvinjumu un em ne lielku par 2h + b. 262. Formul (92) un q vrtbas, kas raksturo darbojoos piepu T, M un Q attiecbu, em: 262.1. ja nav lieces momenta =0, tad q = 1; 262.2. 1.shmas aprinam = M/T, q = 1; 262.3. 2.shmas aprinam =0, q=1+ Qh 2T ;
Rb,loc=bRb , eit:
(102)
262.4. 3.shmas aprinam = M/T, q= 1. 263. Vrpes momentu T, lieces momentu M un rsspku Q em elementa garenasij statenisk un caur telpisk luma spiests zonas smagumcentru ejo lum. rsstiegrojuma un garenstiegrojuma attiecbu raksturojo koeficienta w vrtbu nosaka pc formulas: w= RswAsw b R sAs s , kur: (96)
Asw pie apskatms aprina shmas stiepts skaldnes novietot aptveres viena stiea rsgriezuma laukums; s atstatums starp iepriek mintajm aptverm. Turklt w vrtbas pieem ne mazkas par w,min= 0,5 1+M/2wMu M ) , kur: Mu (97)
un ne lielkas par w, max=1,5(1 (98)
M lieces moments, kuru 2.shmai em vienldzgu ar nulli, 3.shmai ar mnusa zmi; Mu lieces robemoments, ko var uzemt elementa asij statenisks lums. 264. Ja pc formulas (96) aprint w vrtba ir mazka nek w,min,, tad pieples Rs As vrtbu, ko liek formuls (92) un (93), jreizina ar attiecbu w/w,min. 265. Ja izpildts nosacjums: T 0,5 Qb, Q Qsw + Qb 3T . b (99)
tad 2. shmas aprina viet aprinu veic ar nosacjumu: (100)

Vietjs virsmas spiedes aprina shmas dzelzsbetona elementiem: a ja vietj slodze ir vis elementa platum; b ja vietj malas slodze ir vis elementa platum; c,d ja vietj slodze ir garensiju un siju galu balstanas viets; e ja vietj malas slodze ir elementa str; f ja vietj slodze ir elementa garuma un platuma das vai ja vietj malas slodze ir sienas izcia vai ailstarpas robes; g ja vietj malas slodze ir sienas izcia (pilastra) robes; h saretas formas rsgriezumam; 1 virsmas loklais spiedes laukums; 2 virsmas spiedes aprina laukums; 3 miniml sietveida stiegrojuma zona, kur netieo stiegrojumu em vr, aprinot pc formulas (104) 15.b,e,g zmjum neatkargi no betona veida un klases 1,0
15.zmjums.
266. Formuls (99) un (100): b lieces plaknei perpendikulrs luma skaldnes platums; Qsw, Qb nosaka saska ar o noteikumu 220.-235.punktu.
CELTINFO PP
BI-1 0513-0270 36(58) 269. Turklt jbt izpildtiem diem nosacjumiem: 269.1. ja vietj slodze ir vis elementa platum b, aprina laukum ieskaita iecirkni ar garumu, kas nav lielks par b uz katru pusi no vietjs slodzes robeas (15.a zmjums); 269.2. ja vietj malas slodze ir vis elementa platum, aprina laukums Aloc2 ir viends virsmas spiedes laukumam Aloc1 (15.b zmjums); 269.3. ja vietj slodze ir garensiju un siju galu balstans viets, tad aprina laukum ietilpst iecirknis, kura platums viends garensijas vai sijas balstjuma dziumam un garums nav lielks par atstatumu starp sijai piekauto laidumu vidusdam (15.c zmjums); 269.4. ja atstatums starp sijm prsniedz elementa divkru platumu, aprina laukuma garumu nosaka k sijas platuma un elementa divkra platuma summu (15.d zmjums); 269.5. ja vietj malas slodze ir elementa str (15.e zmjums), aprina laukums Aloc2 viends ar virsmas spiedes laukumu Aloc1 ; 269.6. ja vietj slodze pielikta elementa garuma un platuma da, aprina laukumu em saska ar 15.f zmjumu. Ja ir vairkas mint tipa slodzes, aprina laukumus norobeo lnijas, kas iet caur divu esoo slodu pielikanas viduspunktu; 269.7. ja ir vietj malas slodze, kas atrodas sienas izcia (pilastra) vai T veida luma ailstarpas robes, aprina laukums Aloc2 viends ar virsmas spiedes laukumu Aloc1 (15.g zmjums); 269.8. nosakot saretas formas lumu aprina laukumu, nav jem vr iecirki, kuriem nav pietiekami droas (15.h zmjums) saistes ar noslogoto iecirkni; 269.9. ja ir vietj siju, garensiju, prsedu un citu liec strdjoo elementu slodze, balsta dziumu, aprinot Aloc1 un Aloc2 , em ne lielku par 20cm. 270. Smag betona elementiem ar netieo stiegrojumu metintu rssietu veid vietjs virsmas spiedes aprin jievro nosacjums: N Rb,redAloc1, kur: (103) Aloc1 virsmas spiedes laukums; R b,red betona reduct prizmas stiprba vidjs virsmas spiedes aprinos, un to nosaka pc formulas: eit R s,xy, , xy tie pai apzmjumi, kas o noteikumu 185.punkt; b=
3
F spiedes spks; koeficients, kuru em: a) smagajam betonam 1,0; b) smalkgraudainajam betonam 0,85; c) vieglbetonam 0,80; um augjs un apakjs pamatnes perimetru vidjais aritmtiskais piramdai, kas veidojas caurspied luma darba augstuma robes. 272. Aprinot um un F tiek pieemts, ka caurspiede notiek piramdas snu virsm, kuras mazk pamatne ir spiedo spka darbbas laukums, bet snu skaldnes atrodas 45 le pret horizontli.
Shmas dzelzsbetona elementu caurspiedes aprinanai: a ja caurspiedes piramdas snu skaldu slpums ir 45 ; b tas pats, ja leis ir lielks par 45 o
16.zmjums.
Rb,red= Rbb+xyRs,xys ,
(104)
273. Spiedes spku F em viendu ar spku, kas darbojas uz caurspiedes piramdu, izemot slodzes, kas pieliktas caurspiedes piramdas lielkai pamatnei (rinot stiept stiegrojuma novietojuma plakn) un pretojas caurspiedei. 274. Ja atbalsta shma ir tda, ka caurspiede var notikt tikai piramdas virsm ar snu skaldu lei, kas lielks par 45, piemram, pu reos, (16.b zmjums), nosacjuma (107) pirmo dau nosaka faktiskai caurspiedes piramdai, reizinot ar h0 /c . Turklt nestspjas vrtbu em ne lielku par vrtbu, kas atbilst piramdai, ja c=0,4h0 , kur c caurspiedes piramdas snu skaldnes horizontls projekcijas garums. 275. Ja caurspiedes piramdas robes ievietotas pltnes plaknei stateniskas aptveres, aprins jveic ar nosacjumu: F Fb+0,8Fsw , (108) bet F nav lielks par 2Fb. Piepli Fb em viendu neviendbas (107) labajai pusei, bet Fsw nosaka k visu rsspku summu, ko uzem aprina caurspiedes piramdas snu skaldnes rsojos aptveres, pc formulas: Fsw= RswAsw , kur: (109) Rsw nedrkst prsniegt vrtbu, kas atbilst A-I klases stiegrojumam. 276. emot vr rsstiegrojumu, Fsw vrtbai jbt ne mazkai par 0,5Fb. 277. Ja aptveres atrodas ierobeot laukum koncentrtas slodzes tuvum, tad papildus japrina tdas piramdas caurspieanu, kuras augjo pamatni veido rsstiegrojuma saturo iecirka kontras ar nosacjumu (107). rsstiegrojumam jatbilst o noteikumu 560.punkta prasbm.
Aloc2 /Aloc1 ,
(105)
bet ne lielks par 3,5; s koeficients, kas ievro netie stiegrojuma ietekmi vietjs spiedes da; 15.b,e,g, zmjuma shmm em s = 1,0, bez tam netieo stiegrojumu aprin em vr nosacjumu, ka rssieti novietoti laukum, kas nav mazks par 15.zmjum attiecgs shms ar punktto lniju norobeoto; 15.a, c, d, f, h zmjuma shmm koeficientu s nosaka pc formulas: s=4,5 3,5 Aloc1 Aef , (106)
eit: Aef netie stiegrojuma sietu kontr, rinot no to maljiem stieiem, ieslgt betona laukums, kam jatbilst nosacjumam Aloc1 < Aef Aloc2 . 3.9.2. Caurspiedes aprins 271. Pltveida konstrukcijm (bez rsstiegrojuma) caurspiede vienmrgi izkliedtu spku iedarbb ierobeot laukum japrina ar nosacjumu: F Rbtumho , kur: (107)
CELTINFO PP
BI-1 0513-0270 37(58) 3.9.3. Atrauanas aprins 278. Dzelzsbetona elementiem atrauanos no to apakjai skaldnei vai luma augstuma robes pielikts slodzes iedarbbas (17.zmjums) aprina ar nosacjumu: F(1 hs h0 ) RswAsw , kur: (110) nan enkuru rindu skaits bdes virzien; ja netiek nodrointa bdes spka Q vienmrga prneana uz vism enkuru rindm, tad, aprinot bdes piepli Qan , jievro ne vairk k etras rindas; z atstatums starp enkuru maljm rindm; koeficients, ko nosaka enkurstieiem ar diametru 8 - 25mm B12,5 - B50 klases smagajam un smalkgraudainajam betonam un B 12,5 - B30 klases vieglbetonam pc formulas: = 4,75 Rb (1+0,15an1) Rs
3
F atrvjspks; hs atstatums no atrvjspka prneanas lmea ldz garenstiegrojuma luma smagumcentram; RswAsw rsspku summa, ko uzem papildus uzstdts aptveres atrauans zonas garum: a = 2hs + b , (111) eit: b atrvjspka prneanas laukuma platums; hs un b vrtbas nosaka atkarb no atrvjslodzes pielikanas rakstura un apstkiem (ar konsou, pieguoo elementu starpniecbu u.c.).
(116)
bet kuru em ne lielku par 0,7; augstkam par B50 klasi smagajam un smalkgraudainajam betonam koeficients jem tds pats k B50 klases betonam, bet augstkam par B30 klasi vieglbetonam k B30 klases vieglbetonam, eit: Rb , Rs MPa; Aan1 visvairk saspriegts rindas enkurstiea rsgriezuma laukums, cm2; koeficients, kuru em: a) smagajam betonam 1,0; b) smalkgraudainajam A grupas betonam 0,8; c) B un C grupas betonam 0,7; d) vieglbetonam m/2300 (m betona vidjais blvums, kg/m); koeficients, ko nosaka pc formulas: = 1 1+ , (117)
Dzelzsbetona elementu atrauanas aprina shma
17.zmjums.
bet kas jem ne mazks par 0,15 , eit: N =0,3 an , ja Nan >0 (piespiests) vai Qan =0,6 N Q , ja Nan 0 (nav piespiests),
3.10. Ieliekamo detau aprins 279. Plakaniem trauda ieliekamo detau elementiem T veid piemetintie enkuri no vien ieliekams detaas simetrijas plakn novietots statisks slodzes radt lieces momentu, ass spku un bdes spku iedarbbas (18.zmjums) japrina pc formulas: O 2 Nan2+( an ) Aan=1,1 , kur: (112) Rs Aan visvairk saspriegts rindas enkuru rsgriezuma un summrais laukums; Nan vislielk stiepes pieple enkuru rind, ko aprina pc formulas: Nan= M z + N nan ; (113)
ja enkuros nav stiepes pieples, koeficients ir 1. 281. Prjo rindu enkuru luma laukums jem viends vissaspriegtks rindas enkuru luma laukumam. 282. Formuls (113) un (115) asspks N uzskatms par pozitvu, ja tas ir virzts no ieliekams detaas (18.zmjums), un par negatvu, ja virzts uz to. Gadjumos, ja ass pieples Nan un Nan . k ar bdes pieple Qan, aprinot pc formulm (113) - (115), iegst negatvas vrtbas, formuls (112) - (114) un (117) ts em viendas ar nulli. Turklt, ja Nan iegst negatvu vrtbu, tad formul (114) em Nan = N. Ja ieliekam detaa atrodas izstrdjuma augj virsm (betonjot), koeficientu samazina par 20%, bet Nan vrtbu em viendu ar nulli.
Qan bdes pieple vien enkuru rind, ko aprina pc formulas: Qan = Q 0,3Nan nan ; (114)
Nan vislielk spiedes pieple vien enkuru rind, ko apri na pc formulas: Nan = M z N nan . (115)
280. Formuls (112) - (115): M, N, Q uz ieliekamo detau darbojoais attiecgi lieces moments, asspks un bdes spks; momentu nosaka attiecb pret asi, kas atrodas plksnes rjs skaldnes plakn un iet caur visu enkuru smagumcentru;
18.zmjums.
Uz ieliekamo detau darbojoos piepu shma
CELTINFO PP
BI-1 0513-0270 38(58) 283. Slpajiem enkuriem, kas piemetinti ieliekam deta ar prlaidsavienojumu no 15 ldz 30 le, aprina bdes spka iedarbbu (ja Q>N, kur N atrvjspks) pc formulas: Aan,inc= Q 3Nan Rs , kur: (118) 293. Prbaudot betona spiesto zonu daudzkrtjs slodzes iedarbb, jvairs no stiepes spriegumu raans taj. Spiest stiegrojuma izturbu neaprina. 294. Elementu garenasij slpu lumu izturba japrina ar nosacjumu, ka reduct luma smagumcentra lmen darbojoos galveno stiepes spriegumu rezultante pa elementa garumu pilnb juzem rsstiegrojumam, kur spriegumi ir viendi pretestbai Rs , reizintai ar darba apstku koeficientiem s3 un s4 (24. un 25.tabula). 295. Elementiem, kuriem rsstiegrojums nav paredzts, jizpilda o noteikumu prasbas, formuls (141) un (142) aizstjot betona aprina pretestbas Rb,ser un Rbt,ser ar attiecgm aprina pretestbm Rb un Rbt, reizintm ar darba apstku koeficientu b1 (15.tabula). 4. 4.1. Dzelzsbetona konstrukciju elementu aprins otrs grupas robestvokos Dzelzsbetona elementu plaisu raans aprins
A an,inc slpo enkuru rsgriezuma summrais laukums; Nan saska ar o noteikumu 279.punktu. 284. Bez tam juzstda stateniskie enkuri, ko aprina pc formulas (112), ja =1,0 un ja Qan vrtbas ir 0,1 no bdes pieples Qan, kuru aprina pc formulas (114). 285. Metinto ieliekamo detau konstrukcijai ar tai piemetintiem elementiem, kas prnes slodzi uz ieliekamm detam, jnodroina enkurstieu iesaistana darb atbilstoi pieemtajai aprina shmai. Ieliekamo detau rjos elementus un to metintos savienojumus aprina saska ar Latvijas bvnormatvu LBN 204. Aprinot plksnm un veidvelmjumiem atrvjspku, pieem, ka tie ir locklveid savienoti ar stateniskiem enkurstieiem. Bez tam plksnes biezums t aprinmajai ieliekamajai detaai, pie kuras T veid piemetina enkurus, jprbauda ar nosacjumu: t 0,25dan Rs Rsq , kur: (119)
296. Dzelzsbetona elementiem plaisu raans aprini attiecas uz elementu garenasij stateniskm un pret elementu garenasi slpm plaism. 4.2. Elementa garenasij statenisku plaisu raans aprins
dan pc aprina nepiecieamais enkurstiea diametrs; Rsq trauda aprina pretestba cirpei, kuru em saska ar LBN 204. 286. Lietojot tdus metinto savienojumu veidus, kas nodroina lielku zonu plksnes iekauanu darb, kad no ts rauj r enkurstieni, un attiecgi to pamatojot, ir iespjama o metinto savienojumu nosacjuma (119) korekcija. 287. Plksnes biezumam jatbilst ar metinanas tehnoloiskajm prasbm. 3.11. Dzelzsbetona elementu izturbas aprins 288. Dzelzsbetona elementu izturbu aprina, saldzinot spriegumus beton un stiegrs ar attiecgm aprina pretestbm, kas reizintas ar darba apstku koeficientiem bl, s3, kurus em atbilstoi 15. un 24.tabulai, bet, ja ir metinti stiegru savienojumi, ar ar darba apstku koeficientu s4 (25.tabula). 289. Spriegumus beton un stiegrojum aprina k elastgam ermenim (reductos lumos) rjo spku iepriekjs sasprieganas pieples P iedarbb. 290. Betona spiestaj zon neelastgs deformcijas tiek emtas vr ar betona elastbas modua samazinanu, emot betonam stiegrojuma reducanas koeficientus =25, 20, 15 un 10 attiecgi B15, B25, B30, B40 un augstkas klases betonam. 291. Ja netiek ievrots nosacjums (140), aizstjot taj Rbt,ser vrtbu ar Rbt , reduct luma laukumu nosaka, neemot vr betona stiepto dau. 292. Elementa garenasij statenisku lumu izturbu aprina ar nosacjumu: 292.1. spiestam betonam: b,max Rb ; 292.2. stieptajam stiegrojumam: b,max, s,max maksimlie normlie elementa asij parallie spriegumi attiecgi spiest beton un stiept stiegrojum. s,max Rs , kur: (121) (120)
297. Liektiem, stieptiem un ekscentriski spiestiem dzelzsbetona elementiem pieples, ko uzem garenasij stateniski lumi plaisu raans brd, nosaka, emot vr dus piemumus: 297.1. lumi pc deformcijas paliek plakani; 297.2. malj stiept betona sla vislielkais relatvais pagarinjums ir viends ar 2Rbt,ser /Eb ; 297.3. spriegumus stiepts zonas (ja tda ir) beton nosaka, emot vr betona elastgs vai neelastgs deformcijas, turklt neelastgs deformcijas em vr, samazinot luma kodola punkta atstatumu r; 297.4. spriegumi stiepts daas beton ir vienmrgi izkliedti un pc lieluma viendi Rbt,ser; 297.5. spriegumi iepriek nesaspriegt stiegrojum ir vienldzgi apkrtj betona deformciju pieaugumam atbilstoo spriegumu un betona rukuma un des radto spriegumu algebriskai summai; 297.6. spriegumi saspriegtaj stiegrojum ir vienldzgi t iepriekj sasprieguma (emot vr visus zudumus) un apkrtj betona deformciju pieaugumam atbilsto sprieguma algebriskai summai. 298. o noteikumu 297.punkt noteiktais neattiecas uz elementiem, kuriem aprina daudzkrtjs slodzes iedarbbu. 299. Nosakot pieples, ko uzem elementu lumi ar ieprieksaspriegto stiegrojumu bez enkuriem, sprieguma prvades zonas lp garum, plaisu raanos aprinot, jievro iepriekj sprieguma samazinans stiegrojum sp un sp , reizinot tos ar koeficientu s5 saska ar o noteikumu 23.tabulas 5.pozciju. 300. Centriski ieprieksaspriegtus dzelzsbetona elementus centriskaj (spka N) stiep aprina, ievrojot nosacjumu: N Ncrc , kur: (122) Ncrc pieple, ko uzem elementa garenasij statenisks lums plaisu raans brd un ko aprina pc formulas: Ncrc = Rbt,ser(A+2As)+P . (123)
301. Liektiem, ekscentriski spiestiem, k ar ekscentriski stieptiem elementiem plaisu raanos aprina ar nosacjumu:
CELTINFO PP
BI-1 0513-0270 39(58) Mr Mcrc , kur: (124)
Mr apskatm luma vien pus esoo spku moments attiecb pret asi, kas paralla neitrlajai asij un iet caur kodolpunktu, kas atrodas vistlk no stiepts daas, kuras plaisraans tiek prbaudta; Mcrc moments, ko, rodoties plaism, uzem elementa garenasij statenisks lums un ko nosaka pc formulas: Mcrc = Rbt,serWpl Mrp , kur: (125) Mrp pieples P moments attiecb pret to pau asi k Mr noteikan; momenta zmi nosaka grieans virziens ("plus" ja momentu Mrp un Mr grieans virzieni ir pretji; "mnus" ja virzieni sakrt). 302. Piepli P uzskata: 302.1. ieprieksaspriegtiem elementiem k rjo spiedes spku; 302.2. elementiem, kurus gatavo bez iepriekjs sasprieganas, k rjo stiepes spku, kuru aprina pc formulas (8), pieemot, ka spriegumi s un s nesaspriegt stiegrojum ir skaitliski vienldzgi betona rukuma zuduma vrtbm pc o noteikumu 4.tabulas 8.pozcijas (tpat k stiegrojumam, kuru nospriego uz balstiem). 303. Mr vrtbu nosaka pc formulm: 303.1. liektiem elementiem (19.a zmjums): Mr = M; Nr = N(eo r); Mr= N(eo + r) . (126) (127) (128) 303.2. ekscentriski spiestiem elementiem (19.b zmjums): 303.3. ekscentriski stieptiem elementiem (19.c zmjums):
Piepu shma un spriegumu epra elementa rsgriezum, aprinot elementa garenasij statenisku plaisu raanos luma da, kas stiepta iepriekjs sasprieganas piepu iedarbb; 1 kodolpunkts; 2 reduct luma smagumcentrs
20.zmjums.
305. Formuls (127), (128), (129) un (130): r atstatums no reduct luma smagumcentra ldz kodolpunktam, kas atrodas vistlk no stiepts daas, kuras plaisu raans tiek prbaudta; r vrtbu nosaka: a) ekscentriski spiestiem, ieprieksaspriegtiem liektiem, k ar ekscentriski stieptiem elementiem, ja tiek ievrots nosacjums: NP , pc formulas: r= Wred Ared ; (132) (131)
b) ekscentriski stieptiem elementiem, ja nosacjums (131) netiek ievrots, pc formulas: r= Wpl A+2(As+As) ; (133)
304. Mrp vrtbas nosaka: 304.1. aprinot plaisu raanos luma da, kas rjo slodu iedarbb stiepta, bet spiesta ieprieksasprieganas pieples iedarbb, pc formulas (19.zmjums): Mrp=P(eop + r) ; (129) 304.2. aprinot plaisu raanos luma da, kas stiepta iepriekjs sasprieganas pieples iedarbb (20.zmjums), pc formulas: Mrp = P(eop r) . (130)
c) liektiem elementiem, kas izgatavoti bez stiegrojuma iepriekjs sasprieganas, pc formulas: r= 306. Wred Ared . (134)
Formuls (132) un (133): = 1,6 b Rb,ser , (135)
bet to em ne mazku par 0,7 un ne lielku par 1,0 . Formul (135): b rjs slodzes un iepriekjs sasprieganas pieples radtais maksimlais spriegums spiestaj beton, kuru aprina tpat k elastgam ermenim ar reducto lumu; Wpl nosaka saska ar o noteikumu 311.punktu; = Es Eb .
307. Aprinot plaisu raanos (uvju atvrans skumu), saliktu un blokveida konstrukciju saduru lumiem bez lmes lietoanas uvs, Rbt,ser vrtbu formuls (123) un (125) em vienldzgu nullei.
Piepu shmas un spriegumu epras elementa rsgriezum, aprinot elementa garenasij statenisku plaisu raanos luma da, kura stiepta rjo slodu iedarbb, bet spiesta iepriekjs sasprieganas pieples iedarbb: a liec; b ekscentrisk spied; c ekscentrisk stiep; 1 kodolpunkts; 2 reduct luma smagumcentrs
19.zmjums.
308. Aprinot plaisu raanos elementiem posmos ar skuma plaism spiestaj da, rjs slodzes iedarbb stieptajai daai Mcrc vrtba, ko nosaka pc formulas (125), jsamazina par Mcrc=Mcrc . 309. Koeficientu nosaka pc formulas: =(1,5 0,9 )(1 m) , (136)
CELTINFO PP
BI-1 0513-0270 40(58) turklt, iegstot negatvu vrtbu, to em vienldzgu nullei. Formul (136): m nosaka pc formulas (168) posmam ar skuma plaism, bet ne mazku par 0,45; = y hy As As+As , (137) mt(mc)= x+y 2 ( x y 2 ) + xy2 , kur:
2
(143)
bet ne lielks par 1,4; y atstatums no reduct luma smagumcentra ldz rjs slodzes stiept betona maljam slnim. 310. Konstrukcijm ar stiepveida stiegrm un A-VI vai AT-VII klases stieveida stiegrm formul (137) iegt vrtba jsamazina par 15%. 311. Reduct luma pretestbas momentu maljam stieptajam slnim (emot vr stiept betona neelastgs deformcijas) Wpl nosaka, pieemot, ka nav garenspka N un iepriekjs sasprieganas pieples P pc formulas: , Wpl= 2(Ibo+Iso+Iso) hx + Sbo . (138)
x rjs slodzes un iepriekjs sasprieganas pieples normlspriegums beton elementa garenasij perpendikulr laukum; y balstreakciju un koncentrtu spku vietjs iedarbbas, izkliedts slodzes, k ar aptveru un uzliekto stieu iepriekjs sasprieganas rezultt radtie normlspriegumi beton elementa garenasij parall laukum; xy rjs slodzes atliekto stieu iepriekjs sasprieganas pieples tangencilie spriegumi beton. 318. Spriegumus x ,y un xy nosaka k elastgam ermenim, izemot tangencilos vrpes momenta iedarbb raduos spriegumus, kurus nosaka pc formulm elementa plastiskajam stvoklim. 319. Spriegumus x un y liek formul (143) ar "plus" zmi, ja tie ir stiepes spriegumi, ar "mnus" zmi ja tie ir spiedes spriegumi. Spriegumu mc formul (142) em pc absolt lieluma. 320. Nosacjumu (141) prbauda T-veida vai dubulta T-veida rsgriezuma elementa reduct luma smagumcentr un spiesto plauktu un sienias savienoans viets. 321. Aprinot elementus ar ieprieksaspriegto stiegrojumu bez enkuriem, jem vr iepriekjo spriegumu sp un sp pazeminans spriegumu prvades zonas garum lp, reizinot ar koeficientu s5 saska ar o noteikumu 23. tabulas 5.pozciju. 322. Daudzkrtjs slodzes iedarbb plaisu raanos aprina saska ar o noteikumu 316.punkta nosacjumiem. Turklt betona aprina pretestbas Rbt,ser un Rb,ser ieved ar darba apstku koeficientu bl (15.tabula). 4.4. Dzelzsbetona elementu plaisu atvruma aprins
Neitrls ass stvokli nosaka, ievrojot nosacjumu: Sbo+Sbo Sso= (h x)Abt 2 . (139)
312. Ar ieprieksaspriegtiem elementiem (piemram sijm) stiegrots konstrukcijs, nosakot pieples, ko uzem lumi, rodoties plaism ieprieksaspriegtos elementos, betona stiepts daas luma laukums, kas nav pakauts iepriekjai sasprieganai, aprin nav jem vr. 313. Prbaudot nestspjas robeu vienlaikus ar plaisu raanos, piepli, ko uzem lumos, rodoties plaism, nosaka pc formulm (123) un (125), aizstjot Rbt,ser vrtbu ar 1,2Rbt,ser, ar koeficientu sp=1,0. 314. Plaisu raanos daudzkrtjs slodzes iedarbb aprina, ievrojot nosacjumu: bt stiepes normlsprieguma lielk vrtba beton, ko nosaka saska ar o noteikumu 288.punktu. 315. Betona aprina pretestbu stiepei Rbt,ser formul (140) em ar darba apstku koeficientu bl (15.tabula). 4.3. Pret elementa garenasi slpu plaisu raans aprins bt Rbt,ser , kur: (140)
323. Dzelzsbetona elementiem aprina elementa garenasij statenisku un pret elementa garenasi slpu plaisu atvrumu. 4.4.1. Elementa garenasij statenisku plaisu atvruma aprins 324. Elementa garenasij statenisku plaisu atvruma platumu acrc (mm) nosaka pc formulas: acrc=l s Es 20(3,5 100)
3
d , kur:
(144)
316. Pret elementa garenasi slpu plaisu raanos aprina, ievrojot nosacjumu: b4 betona darba apstku koeficients (14.tabula), kuru nosaka pc formulas: b4= 1 mc /Rb,ser 0,2 + B , (142) mt b4Rbt,ser , kur: (141)
bet tas nedrkst bt lielks par 1,0. Formul (142): eit koeficients, kuru em: a) smagajam betonam - 0,01; b) smalkgraudainajam, vieglbetonam un nbetonam 0,02; B betona spiedes stiprbas klase, MPa; B vrtba jem ne mazka par 0,3. 317. No stiepes un galveno spiedes spriegumu vrtbas beton mt un mc nosaka pc formulas:
koeficients, kuru em: a) liektiem un ekscentriski spiestiem elementiem 1,0; b) stieptiem elementiem 1,2; l koeficients, kuru em, ievrojot: a) slaicgs slodzes un neilgstoas iedarbbas pastvgs un ilgstos slodzes 1,0; b) daudzkrtji atkrtojos slodzes, k ar ilgstoas iedarbbas pastvgs un ilgstos slodzes: 1) smag betona konstrukcijm dabisk mitrum l=1,60 15 ; 2) denspiestinjuma stvokl 1,20; 3) prmaius denspiestinjum un izuvu stvokl 1,75; 4) smalkgraudainajam: A grupas betonam 1,75; B grupas betonam 2,00; C grupas betonam 1,50; 5) vieglbetonam un porainajam betonam ne mazk par 1,50; 6) nbetonam 2,50;
CELTINFO PP
BI-1 0513-0270 41(58) l vrtba smalkgraudainajam, vieglbetonam, porainajam un nbetonam denspiestinjuma stvokl jreizina ar koeficientu 0,8, bet prmaius denspiestinjum un izuvu stvokl ar koeficientu 1,2; koeficients, kuru em: a) periodiska profila stieveida stiegrm 1,0; b) gludm stieveida stiegrm 1,3; c) periodiska profila stiepveida stiegrm un trosm 1,2; d) gludm stieplm 1,4; s spriegumi stiegrojuma S maljs rinds stieos vai (ja ir iepriekjais saspriegums) spriegumu pieaugums rjs slodzes iedarbb, ko nosaka saska ar o noteikumu 329.punkta nosacjumiem; luma stiegrojuma koeficients, ko em vienldzgu stiegrojuma S rsgriezuma laukuma attiecbai pret betona luma laukumu (ar darba augstumu h0 un neemot vr plauktu spiests prkares), bet ne lielku par 0,02; d stiegru diametrs, mm. 325. Elementiem, kuru plaisizturbai tiek izvirztas 2.kategorijas prasbas, plaisu atvrumu platumu nosaka pastvgo, ilgstoo un slaicgo slodu summr iedarbb ar koeficientu l = 1,0. 326. Elementiem, kuru plaisizturbai tiek izvirztas 3. kategorijas prasbas, ilgstoi atvrtu plaisu platumu nosaka pastvgo un ilgstoo slodu iedarbb ar koeficientu l >1,0. 327. Elementiem, kuru plaisizturbai tiek izvirztas 3.kategorijas prasbas, ilgstoi atvrtu plaisu platumu nosaka pastvgo un ilgstou slodu iedarbb ar koeficientu l>1,0. slaicgi atvrtu plaisu platumu nosaka k ilgstoa atvruma un slaicgu slodu iedarbbas radt atvruma platuma pieauguma summu, ko nosaka ar koeficientu l = 1,0. 328. Plaisu atvruma platumu, ko nosaka pc formulas (144), kori dos gadjumos: 328.1. ja liektu, ekscentriski spiestu vai ekscentriski ar eo,tot 0,8ho stieptu elementu stiegrojuma S maljs rindas stieu luma smagumcentrs atrodas attlum a2>0,2h no visvairk stiept betona sla, acrc vrtba jpalielina, reizinot ar koeficientu a, ko aprina pc formulas: a2 20 1 h a= , (145) 3 bet ne lielks par 3; 328.2. ja 0,008 un M r2 <M 0 , liektiem un ekscentriski spiestiem smag betona un vieglbetona elementiem plaisu atvruma platumu no visu slodu neilgstoas iedarbbas pieaujams noteikt, lineri interpoljot starp vrtbu acrc=0 pie momenta Mcrc un acrc vrtbu, kuru aprina saska ar punkta nosacjumiem pie momenta Mo=Mcrc+ bh2Rbt,ser , kur =15/ , bet ne lielks par 0,6. Turklt pastvgu un ilgstou slodu iedarbb ilgstoa atvruma plaisu platumu nosaka, reizinot visu slodu iedarbb iegto acrc vrtbu ar attiecbu: l1=(Mr1 Mrp)/(Mr2 Mrp) , kur: l1=1,8l Mcrc Mr2 , bet ne mazks par l ; 329. Spriegumus stieptaj stiegrojum (vai spriegumu pieaugumus) s nosaka ar formulm: 329.1. centriski stieptiem elementiem: s= NP As ; (146)
329.2. liektiem elementiem: s= M P(z esp) Asz ; (147)
329.3. ekscentriski spiestiem, k ar ekscentriski stieptiem elementiem ar eo,tot 0,8h0 : s= N(es z) P(z esp) Asz ; (148)
330. Ekscentriski stieptiem elementiem, ja eo,tot< 0,8h0, s vrtbu nosaka pc formulas (148), emot z=zs , kur zs atstatums starp stiegrojuma S un S smagumcentriem. 331. Bez stiegrojuma iepriekjs sasprieganas izgatavotiem elementiem ieprieksasprieganas pieples P vrtbu drkst emt vienldzgu nullei. 332. Formul (148) "plusa" zmi izmanto ekscentriskai stiepei, "mnusa" zmi ekscentriskai spiedei. Ja stiepes asspks N atrodas starp stiegrojuma S un S smagumcentriem, es vrtbu em ar "mnusa" zmi. 333. Formuls (147) un (148) z atstatums no stiegrojuma S luma laukuma smagumcentra ldz piepu rezultantes pielikanas punktam luma spiestaj zon virs plaisas, un to nosaka saska ar o noteikumu 362.punkta nosacjumiem. 334. Ja stieptais stiegrojums atrodas liektu, ekscentriski spiestu, k ar ekscentriski ar eo,tot0,8h0 stieptu elementu luma augstum vairks krts, tad pc formulm (147) un (148) aprintie spriegumi s jreizina ar koeficientu n , ko aprina pc formulas: n= h x a2 h x a1 , kur: (149)
x= h0 ; vrtbu nosaka pc formulas (161); a1, a2 atstatumi attiecgi no visa stiegrojuma S un stieu maljs rindas luma laukuma smagumcentra ldz visvairk stieptajam betona slnim. 335. Spriegumu s +sp vrtba, bet, ja ir daudzrindu stiepts stiegrojums, ns+sp vrtba nedrkst prsniegt Rs,ser, iepriekjs sasprieganas pieples P vrtba jsamazina par lielumu P , ko nosaka pc formulas: P= P , kur: nosaka pc formulas (136). 336. Skuma plaisu dziums hcrc spiestaj zon nedrkst bt lielks par 0,5h0; hcrc vrtbu nosaka pc formulas: hcrc= h (1,2+m) ho , kur: (151) vrtbu nosaka pc formulas (161), m vrtbu nosaka pc formulas (168) daai ar skuma plaism. (150)
Mr1,Mr2 attiecgi pastvgas un ilgstoas iedarbbas un visu slodu iedarbbas momenti Mr; , tas pats, kas formul (144); 328.3. B7,5 un zemkas klases vieglbetona un porain betona elementiem acrc vrtba jpalielina par 20%.
CELTINFO PP
BI-1 0513-0270 42(58) 4.4.2. Pret elementa garenasi slpu plaisu atvruma aprins 337. Ja elements stiegrots ar garenasij stateniskm aptverm, tad slpo plaisu atvruma platumu nosaka pc formulas: acrc= l Es 0,6swdsw dw ho +0,15Eb(1+2w) , kur: (152) 344.2. elementa lumam, kura stieptaj da ir plaisa, kas radusies pastvgo, ilgstoo un slaicgo slodu iedarbb, jpaliek spiestam, kad paliek tikai pastvgs un ilgstos slodzes, ar normlajiem spiedes spriegumiem b uz elementa rjo slodu stiepts skaldnes ne mazkiem par 0,5MPa, turklt b lielumu nosaka k elastgam ermenim rjo slodu un iepriekjs spriegoanas pieples iedarbb. 345. Elementu iecirkiem, kuru spiestaj da ir skuma plaisas (o noteikumu 1.18.apakpunkts), sp vrtba formul (154) jreizina ar koeficientu, kas viends ar 1-, bet P vrtba, nosakot spriegumus b, jreizina ar koeficientu, kas viends ar 1,1(1-), bet ne lielks par 1,0 , kur vrtbas nosaka saska ar o noteikumu 309.punktu. 4.5.2. Pret elementa garenasi slpu plaisu aizvrans aprins 346. Lai nodrointu pret elementa garenasi slpu plaisu drou aizvranos, beton abiem galvenajiem spriegumiem, kurus nosaka saska ar o noteikumu 316.punkta nosacjumiem reduct luma smagumcentra lmen, iedarbojoties pastvgm un ilgstom slodzm, jbt spiedoiem un pc lieluma ne mazkiem par 0,5MPa. o prasbu nodroina ar ieprieksaspriegt rsstiegrojuma (aptveru vai atliekto stieu) paldzbu. 4.6. Dzelzsbetona konstrukciju elementu prvietojumu aprins
l koeficients, kuru em, ievrojot: a) slaicgs slodzes un neilgstoas iedarbbas pastvgs un ilgstos slodzes 1,00; b) daudzkrtji atkrtojos slodzes, k ar ilgstoas iedarbbas pastvgs un ilgstos slodzes: 1) smag betona dabiska mitruma konstrukcijm 1,50; 2) konstrukcijm denspiestinjuma stvokl 1,20; 3) konstrukcijm prmaius denspiestinjum un izuvu stvokl 1,75; 4) smalkgraudain, vieglbetona, porain un nbetona konstrukcijm tas pats, kas formul (144); tas pats, kas formul (144); dw aptveru diametrs; = 338. Es Eb ; w= Asw bs .
Spriegumu aptvers nosaka pc formulas: sw= Q Qb1 Aswho s, (153)
bet sw vrtba nedrkst prsniegt Rs,ser; eit Q unQb1 attiecgi nosacjuma (84) kreis un lab daa, aizstjot Rbt vrtbu ar Rbt,ser, turklt koeficients b4 jreizina ar 0,8. 339. Ja aplkojam rsspku darbbas zon nav statenisku plaisu, t.i., ja tiek izpildts nosacjums (124), ir pieaujams emt vr rspieples Qbl palielinjumu, ko elements uzem, aprinot to ar nosacjumu (141). 340. Aprints pretestbas Rbt,ser un Rb,ser nedrkst prsniegt vrtbas, kas atbilst B30 klases betonam. 341. B7,5 un zemkas klases vieglbetona elementiem pc formulas (152) aprint acrc vrtba jpalielina par 30%. 342. Aprinot slpu plaisu neilgstoa atvruma platumu, jievro o noteikumu 324.punkta nosacjumi attiecb uz slodu iedarbbas ilguma ietekmi. 4.5. Dzelzsbetona elementu plaisu aizvrans aprins
347. Dzelzsbetona konstrukciju elementu prvietojumus (izlieces, pagrieziena leus) aprina ar bvmehnikas formulm, nosakot tajs ietilpstos liekuma vrtbas saska ar o noteikumu 350.- 371.punktu. 348. Dzelzsbetona elementu liekuma un prvietojumu lielumu skaita no to skumstvoka, bet iepriekjs sasprieganas gadjum no stvoka pirms betona sasprieganas. 349. Pasaspriegtu elementu skuma liekumu nosaka, emot vr garenstiegrojuma daudzumu un stvokli attiecb pret betona lumu un betona sasprieganas lielumu. 350. Liekumu nosaka: 350.1. elementa iecirkiem, kur stieptaj da neveidojas elementa garenasij stateniskas plaisas, k vienlaidus ermenim; 350.2. elementa iecirkiem, kur stieptaj da ir garenasij stateniskas plaisas, k betona spiests zonas malj sla un stiept garenstiegrojuma vidjo deformciju starpbas attiecbu pret elementa luma augstumu. 351. Ja pastvgo ilgstoo un slaicgo slodu iedarbb plaisas nerodas un ja pastvgo un ilgstoo slodu iedarbb ts ir aizvrtas, elementus vai elementu iecirkus apskata bez plaism stieptaj da, turklt aprin slodzes iekauj ar slodzes drouma koeficientu f = 1,0 . 4.7. Dzelzsbetona elementu liekuma noteikana bezplaisu iecirkos
343. Dzelzsbetona elementiem aprina elementa garenasij statenisku un pret elementa garenasi slpu plaisu aizvranos (aizspieanos). 4.5.1. Elementa garenasij statenisku plaisu aizvrans aprins 344. Lai nodrointu elementa garenasij statenisku plaisu drou aizvranos, iedarbojoties pastvgm un ilgstom slodzm, jievro das prasbas: 344.1. saspriegtaj stiegrojum S pastvgu, ilgstou un slaicgu slodu iedarbb nav pieaujama neatgriezenisku deformciju raans; to nodroina, ievrojot nosacjumu: s spriegumu pieaugums saspriegtaj stiegrojum S rjo slodu iedarbb, kuru aprina pc formulm (146), (147) un (148); sp+s 0,8Rs,ser , kur: (154)
352. Iecirkos, kur neveidojas garenasij stateniskas plaisas, liektu, ekscentriski spiestu un ekscentriski stieptu elementu piln liekuma lielumu nosaka pc formulas: 1/r=(1/r)1 + (1/r)2 (1/r)3 (1/r)4, kur: (155) (1/r)1, (1/r)2 liekums attiecgi no slaicgo un pastvgo un no ilgstoo lietdergo slodu (bez pieples P ievroanas) iedarbbas, ko nosaka pc formulm:
CELTINFO PP
BI-1 0513-0270 43(58) (1/r)1= M b1EbIred ; (1/r)2= Mb2 , kur: (156) denspiestinjuma un izanas apstkos, b2 vrtba jreizina ar koeficientu 1,2. 4. Ja apkrtjs vides gaisa mitrums ir virs 75%, betonu noslogojot denspiestinjuma stvokl, s tabulas 2.a pozcij b2 vrtbas jreizina ar koeficientu 0,8. 355. Nosakot liekumu elementiem ar skuma plaism spiestaj da (o noteikumu 1.18.apakpunkts), pc formulm (156) un (157) noteikts (1/r)1, (1/r)2 un (1/r)3 vrtbas jpalielina par 15%, bet pc formulas (158) noteikt (1/r)4 vrtba par 25%. Iecirkos, kur stieptaj da veidojas elementa garenasij stateniskas plaisas, bet apskatms slodzes iedarbb ir nodrointa to aizvrans, liekumu vrtbas (1/r)1, (1/r)2 un (1/r)3, kas ietilpst formul (155), jpalielina par 20%. 4.8. Dzelzsbetona elementu liekuma noteikana iecirkos ar plaism stieptaj da
b1EbIred
M atbilstos rjs slodzes (slaicgas, ilgstoas) moments attiecb pret asi, kas stateniska lieces momenta darbbas plaknei un iet cauri reduct luma smagumcentram; b1 koeficients, kur ievrota betona des ietekme un kuru em: a) smagajam, smalkgraudainajam, vieglbetonam ar blvu smalku pildvielu, k ar nbetonam (divslu ieprieksaspriegtajm nbetona un smag betona konstrukcijm) 0,85; b) vieglbetonam ar porainu smalko pildvielu, porainajam betonam 0,70; b2 koeficients, kur emta vr betona ilgstoas des ietekme uz bezplaisu elementa deformcijm un kuru em pc o noteikumu 33.tabulas; (1/r)3 liekums, kas saistts ar elementa izlieci iepriekjs sasprieganas pieples P slaicgas iedarbbas rezultt un ko nosaka pc formulas: (1/r)3= b1EbIred Peop ; (157)
356. Iecirkos, kur stieptaj da veidojas elementa garenasij stateniskas plaisas, liektu, ekscentriski spiestu, k ar ekscentriski ar eo,tot0,8ho stieptu taisnstra, T veida un TT veida (krbveida) lumu elementu liekumu nosaka pc formulas: 1/r= M hoz [ s EsAs + b (f+)bhoEbv ] Ntot ho s EsAs , kur: (160)
(1/r)4 liekums, kas saistts ar elementa izliekumu no iepriekjs sasprieganas pieples radt betona rukuma un des, ko nosaka pc formulas: (1/r)4= b b ho , kur: (158)
b, b betona relatvs deformcijas, kas izveidojus t rukuma un iepriekjs sasprieganas pieples radts des rezultt un ko nosaka attiecgi stiept garenstiegrojuma un malj spiest betona sla smagumcentra lmen pc formulm: b = b Es ; b= b Es ; (159)
b vrtba jem skaitliski vienda betona rukuma un des radto iepriekjs sasprieguma zudumu summai stiepts daas stiegrojum pc o noteikumu 4.tabulas 6.,8. un 9. pozcijas, bet b tpat saspriegtajam stiegrojumam, ja tas btu novietots vistlk spiest betona sla lmen. 353. Summa (1/r)3 + (1/r)4 jem ne mazka par Peop b2 b1EbIred .
354. Elementiem bez iepriekjs sasprieganas liekuma vrtbas (1/r)3 un (1/r)4 pieaujams emt vienldzgas nullei. 33.tabula
Koeficients, b2 , kur emta vr ilgstoas betona des ietekme uz bezplaisu elementa deformcijm Slodzes iedarbbas ilgums Smag, viegl, poraiSmalkgraudain betona n un nbetona (divkonstrukcijm slu ieprieksaspriegtm nbetona un smag betona) konstrukcijm A grupai B grupai C grupai 1,0 2,0 3,0 1,0 2,6 3,9 1,0 3,0 4,5 1,0 2,0 3,0
M visu apskatm luma vien pus esoo rjo spku un iepriekjs sasprieganas pieples P moments attiecb pret asi, kas ir stateniska momenta iedarbbas plaknei un iet cauri stiegrojuma S luma laukuma smagumcentram; z atstatums no stiegrojuma S luma smagumcentra ldz spiedes piepu rezultantes pielikanas punktam luma spiestaj zon virs plaisas, kuru nosaka saska ar o noteikumu 362.punktu; s koeficients, kur emts vr stiept betona darbs iecirkn ar plaism un kuru nosaka saska ar o noteikumu 366.punktu; b koeficients, kur emts vr visattlk spiest betona sla deformciju sadaljuma nevienmrgums vis plaisu iecirka garum un kuru em smagajam, smalkgraudainajam betonam un augstkas par B7,5 klases vieglbetonam 0,9; B7,5 un zemkas klases vieglajam, porainajam un nbetonam 0,7; konstrukcijm, kurm aprina daudzkrtji atkrtojos slodzes iedarbbu neatkargi no betona veida un klases 1,0; koeficients, kuru aprina pc formulas (164); betona spiests daas relatvais augstums, kuru nosaka saska ar o noteikumu 362.punktu; koeficients, kas raksturo spiests zonas betona elastgi plastisko stvokli un kuru em pc o noteikumu 34.tabulas; Ntot garenspka N un iepriekjs sasprieganas pieples P rezultante (ekscentriskas stiepes gadjum spku N pieem ar mnusa zmi). 357. Elementiem, kurus gatavo bez stiegrojuma iepriekjs sasprieganas, pieaujams piepli P emt vienldzgu nullei. 358. Nosakot elementu liekumu iecirkos ar skuma plaism spiestaj zon, vrtba jsamazina par lielumu P ko , nosaka pc formulas (150). 359. Liektiem un ekscentriski spiestiem smag betona elementiem, kuriem Mcrc<Mr2<(Mcrc+bh2Rbt,ser) momenta Mr2 radto liekumu var noteikt, lineri interpoljot starp liekuma vrtbm, kuras noteiktas k vienlaidu elastgam ermenim momentam M crc1 saska ar o noteikumu 352., 354., 355.punktu nosacjumiem, un momentam M crc+bh 2R bt,ser saska ar o punktu. Koeficientu em saska ar o noteikumu 324.punktu, divkrt samazinot t vrtbu un emot vr pastvgo un ilgstoo slodu ilgstou iedarbbu.
1. slaicga iedarbba 2. Ilgstoa iedarbba, ja apkrtjs vides gaisa mitrums: a) 4075% b) zem 40%
Piezmes. 1. Apkrtjs vides gaisa mitrumu pieem saska ar o noteikumu 11.punkta nosacjumiem. 2. Smalkgraudain betona grupas nordtas o noteikumu 76.punkt. 3. Ilgsto slodzes iedarbb, betonam atrodoties prmaius
CELTINFO PP
BI-1 0513-0270 44(58) 34.tabula

Slodzes iedarbbas ilgums Koeficients , ar kuru raksturo spiests daas betona elastgi plastisko stvokli smag, porain smalkgraudain betona nbetovieglbe- betona konstrukcijm na kontona kon- konstrukstrukstrukcijm cijm A grupai B grupai C grupai cijm 0,45 0,45 0,45 0,45 0,45 0,45
hf viet jliek 2a vrtbas, resp., hf =0 attiecgi ja stiegrojums S ir vai t nav. 365. rsgriezumi, kuriem ir plaukts spiestaj da, ja <hf /ho , japrina k taisnstra rsgriezumi ar platumu b f . Plauktu aprina platums b f jnosaka saska ar o noteikumu 336.punkta nosacjumiem . 366. Koeficientu s smag, smalkgraudain, vieglbetona, k ar nbetona un smag betona divslu ieprieksaspriegto konstrukciju elementiem nosaka pc formulas: =1,25 lsm 1 m2 (3,5 1,8m)es,tot /ho (167)
1. slaicga iedarbba 2. Ilgstoa iedarbba, ja apkrtjs vides gaisa mitrums: a) 40-75% b) mazk par 40%
0,15 0,10
0,07 0,04
0,10 0,07
0,08 0,05
0,15 0,10
0,20 0,10
Piezmes. 1. Apkrtjs vides gaisa mitrumu em saska ar o noteikumu 11.punktu. 2. Smalkgraudain betona veidi nordti o noteikumu 76.punkt. 3. Ja prmaius ir spiests zonas betona denspiestinana un izana, vrtbas ilgsto slodzes iedarbb jdala ar koeficientu 1,2. 4. Ja apkrtjs vides gaisa mitrums ir vairk par 75% un betonu noslogo denspiestinjuma stvokl, s tabulas 2a.pozcij vrtbas jdala ar koeficientu 0,8. 360. Koeficienta vrtbas aprina pc formulas: = + 1 1+5(+) 10 1,5+ f 11,5 es,tot ho 5 ; (161)
bet tas nedrkst bt lielks par 1,0, turklt jem es,tot/ho1,2/ls. 367. Liektiem elementiem bez ieprieksaspriegt stiegrojuma formulas (167) labs puses pdjo locekli var emt vienldzgu nullei. 368. Formul (167): ls koeficients, kur ievrots slodzes iedarbbas ilguma iespaids un kuru em pc o noteikumu 35.tabulas; es,tot formula (165); m = Mr Mrp Rbt,serWpl , (168)
bet t jem ne lielka par 1,0. 361. Formulas (161) labs puses otrajam saskaitmajam augjs zmes jem spiedes, bet apakjs stiepes pieplei Ntot . 362. Formul (161): koeficients, kuru em: a) smagajam un vieglbetonam 1,8; b) smalkgraudainajam betonam 1,6; c) nbetonam un porainajam betonam 1,4; = M bho2Rb,ser hf 2ho ) a As 2v (162) (163)
bet ne lielks par 1,0; eit Wpl formula (138); Mr, Mrp 4,5 , turklt k pozitvus em momentus, kas rada stiepi stiegrojum S. 369. nbetona viensla konstrukcijm (bez iepriekjs sasprieganas) s vrtbu aprina pc formulas: s=0,5+l M Mser , kur: (169)
Mser moments, kuru uzem elementa lums, aprinot t stiprbu ar 2.grupas robestvoku stiegru un betona aprina pretestbm; l koeficients, ko em: a) slaicg slodzes iedarbb periodiska profila stiegrm 0,6; gludm stiegrm 0,7; b) ilgsto slodzes iedarbb neatkargi no stiegru profila 0,8. 370. Konstrukcijm, kurm aprina izturbu, koeficients s visos gadjumos jem 1,0. 371. Pilno liekumu 1/r iecirkn ar plaism stieptaj da nosaka pc formulas: 1/r= (1/r)1 (1/r)2+(1/r)3 (1/r)4 , kur: (170) (1/r)1 liekums visu slodu slaicg iedarbb, kam aprina prvietojumus saska ar o noteikumu 36.punkta nosacjumiem; (1/r)2 liekums pastvgo un ilgstoo slodu slaicg iedarbb; (1/r)3 liekums pastvgo un ilgstoo slodu ilgsto iedarbb; (1/r)4 liekums, kas saistts ar elementa izlieci iepriekjs sasprieganas pieples radt betona rukuma un des rezultt un ko em saska ar o noteikumu 354.punkta nosacjumiem. 372. Liekumus (1/r)1, (1/r)2 un (1/r)3 nosaka pc formulas (160), turklt (1/r)1 un (1/r)2 aprina ar s un , kas atbilst ilgstoai slodzes iedarbbai. Ja (1/r)2 un (1/r)3 vrtbas izrds negatvas, ts em vienldzgas nullei.
= f +(1
f =
(bf b) hf+ bho
(164)
es,tot spka Ntot ekscentricitte attiecb pret stiegrojuma S luma laukuma smagumcentru; atbilst momentam M (o noteikumu 356.punkts) un to nosaka pc formulas: es,tot= M Ntot (165)
z vrtbu aprina pc formulas: hf 2 ho f + z= ho [ 1 ]. 2(f+)
(166)
363. Ekscentriski spiestiem elementiem z vrtba jem ne lielka par 0,97es,tot. 364. Elementiem ar taisnstra rsgriezumu un T veida rsgriezumu ar plauktu stieptaj da formuls (163) un (166)
CELTINFO PP
BI-1 0513-0270 45(58) 35.tabula

Slodzes iedarbbas ilgums 1. slaicga iedarbba, ja stiegras: a) stieveida: gludas periodiska profila b) stiepveida 2. Ilgstoa iedarbba (neatkargi no stiegru veida) Koeficients ls , ja betona klase augstka par B7,5 B7,5 un zemka
1,0 1,1 1,0 0,8
0,7 0,8 0,7 0,6
crc koeficients, kur ievrota plaisu ietekme uz bdes deformcijm un kuru em: a) elementa garuma posmos, kur nav elementa garenasij statenisku un slpu plaisu, 1,0; b) iecirkos, kur ir tikai pret elementa garenasi slpas plaisas, 4,8; c) iecirkos, kur ir tikai elementa garenasij stateniskas vai stateniskas un slpas plaisas, pc formulas: crc= 3EbIred Mx (1/r)x , kur: (174)
4.9.
Izlieu noteikana
Mx, (1/r)x attiecgi rjs slodzes moments un pilns liekums, ko lum x rada attiecg slodze. 377. Vienlaidus pltnm, kuru biezums nav mazks par 25cm (izemot pa kontru balstts), ar plakanu sietu stiegrojumu un plaism stieptaj da pc formulas (171) aprints izlieu ho ) , kuru em ne lielku vrtbas jreizina ar koeficientu ( ho 0,7 par 1,5 (ho centimetros). 378. Aprinot elementus ar vienrindas stiegrojumu (22.zmjums) pc galgo elementu metodes (vai citm matemtiskm metodm), viendojuma (160) viet pieaujams lietot da veida fiziklo sakarbu simetriztu sistmu: 1/r=B11M+B12N M= Mact Peop; N= Nact P; B11= B12= B22= 1 b + (zs+zb)2 (f+)bhoEb ~ 1 1 (zs+zb)2
2
373. Izliece fm , kas radusies lieces deformciju d, jnosaka pc formulas: fm=01Mx(1/r)xdx , kur: (171) Mx lieces moments lum x, no spka vieninieka, kas pielikts elementa mekljam prvietojuma virzien lum x t laiduma robes, kuram izliece jnosaka; (1/r)x pilns elementa liekums lum x, no ts slodzes, kuras izraist izliece tiek aprinta; (1/r) vrtbas nosaka pc formulm (155) un (170) attiecgi iecirkiem bez plaism un ar plaism; (1/r) zmi em atbilstoi liekuma eprai. 374. Nemainga rsgriezuma liektiem elementiem ar plaism stieptaj da bez stiegrojuma ieprieksasprieganas katr iecirkn, kura robes lieces moments nemaina zmi, liekumu pieaujams aprint visvairk saspriegtajam lumam, pieemot, ka prjos tda iecirka lumos liekums mains proporcionli lieces momenta vrtbm (21.zmjums).
kur:
(175) (176) (177) s ; EsAs (178) (179) (180) (181)
o=B12M+B22N;
z bz s ; s b (f+)bhoEb~ (zs+zb) EsAs bz s 2 z2 + s b ; (f+)bhoEb ~ E sAs
~ = 2 ;
Nemainga rsgriezuma dzelzsbetona elementu lieces momentu un liekuma epras; a slodu novietojuma shma; b lieces momentu epra; c liekuma epra
21.zmjums.
375. Liektiem elementiem, ja l/h<10, jem vr rsspku ietekme uz to izlieci. Td gadjum piln izliece ftot vienldzga lieces deformcijas fm un bdes deformcijas fq radto izlieu summai. 376. Izlieci fq, ko radjusi bdes deformcija, nosaka pc formulas: fq=01Qxxdx, kur: (172) Qx rsspks lum x , kas rodas, iedarbojoties vienbspkam, kur pielikts izlieces noteikanas lum mekljam prvietojuma virzien; x bdes deformcija, ko nosaka pc formulas: x = 1,5Qxb2 Gbho crc ; kur: (173)
o pagarinjumi vai sasinjumi y ass virzien; Mact apskatm luma vien pus esoo rjo spku moments attiecb pret y asi; Nact rjais garenspks, kas pielikts y ass lmen un ko stiep em ar plus zmi; zs,zb atstatumi no y ass ldz piepu rezultantes pielikanas punktiem attiecgi stieptaj stiegrojum un spiestaj beton; nosaka saska ar o noteikumu 362.punkta nosacjumiem; koeficients, kuru em pc o noteikumu 34.tabulas; f koeficients, kuru nosaka pc formulas (164), neemot vr luma spiests zonas stiegrojumu; s nosaka saska ar o noteikumu 366.punktu; b nosaka saska ar o noteikumu 356.punktu.
Qx rjs slodzes iedarbb radies rsspks lum x; G betona bdes modulis; b2 koeficients, kur ievrota betona ilgstos des ietekme un kuru em pc o noteikumu 33.tabulas;
Piepu shma un spriegumu epra elementa garenasij statenisk lum ar vienrindas stiegrojumu, aprinot prvietojumus
22.zmjums.
CELTINFO PP
BI-1 0513-0270 46(58) 379. y ass novietojumu luma darba augstuma robes izvlas atkarb no aprina shmas. Ja y asi novieto virs spiests zonas luma laukuma smagumcentra, tad lielums zb jem negatvs. 380. Formul (176) otrajam saskaitmajam jem mnus zme, ja pieple P pielikta zem y ass; ja pieple P pielikta virs y ass, tad em plus zmi. 381. Formul (177) pirmajam saskaitmajam plusa zme jem stiepes, bet mnusa zme spiedes pieplei Nact. 382. Aprinot elementus ar daudzrindu stiegrojumu (23.zmjums), ieteicams izmantot da veida fiziklo sakarbu visprjo sistmu: N=D12(1/r)+D22o, D11=
i=1 n n
prasbas, nepiecieambu unifict ieveidus un stiegrojumu, k ar pieemto konstrukciju izgatavoanas tehnoloijas noteikumus. 386. Elementu konstrukciju rsgriezumu izmri jem tdi, lai tiktu ievrotas prasbas, kas attiecas uz stiegru izvietojumu lum (betona aizsargsla biezumu, atstatumu starp stiegrm u.tml.) un stiegrojuma enkuroanu. 387. Monolto pltu biezums jem ne mazks par: 387.1. jumtu prsegumiem 40mm; 387.2. dzvojamo un sabiedrisko ku starpstvu prsegumiem 50mm; 387.3. raoanas ku starpstvu prsegumiem 60mm; 387.4. B7,5 un zemkas klases vieglbetona pltnm visos gadjumos 70mm. 388. Saliekamo pltu minimlais biezums jnosaka t, lai tiktu nodroints betona aizsargsla vajadzgais biezums un tiktu ievroti noteikumi par stiegru izvietojumu pltnes biezum. 389. Ekscentriski spiestu elementu lumu rsgriezumu izmri jem tdi, lai to lokanums lo /i jebkur virzien neprsniegtu: 389.1. smag, smalkgraudain un vieglbetona elementiem 200; 389.2. dzelzsbetona elementiem un kolonnm, kas ir ku elementi 120; 389.3. smag, smalkgraudain, viegl un porain betona elementiem 90; 389.4. nestiegrot un stiegrot nbetona elementiem 70. 5.2. Betona aizsargslnis
M=D11(1/r)+D12o; kur:
2 sj
Esi Esi
A z si si
2 si si
+ Esj Asj z
j=1 k
+(f +1 )
bh0Eb b
(182) zb ; zb ;
2 2
(183) (184) (185)
D12=
i=1 n
Asizsi + Esj Asj zsj +(f +1 )

j=1
bh0Eb b ;
D22=
i=1
Esi
si
Asi + Esj Asj +(f +1 )

j=1
bh0Eb b
i stiept garenstiegrojuma stiea krtas numurs; j tas pats spiest garenstiegrojum; 1 luma spiests zonas relatvais augstums, kas viends ar 1=x/h01 ; f aprina pc formulas (164), neemot vr stiegrojumu S; zsi, zsj atstatumi no stiegrojuma smagumcentra ldz y asij.
390. Darba stiegru aizsargslnim jnodroina stiegru un betona kopgais darbs viss konstrukcijas darba stadijs, k ar jaizsarg stiegrojums no rjs iedarbbas, (atmosfras, temperatras u.tml.). 391. Darba garenstiegru (nesaspriegto un uz balstiem nostiepto) aizsargsla biezumam vienmr jbt ne mazkam par stiea vai troses diametru un ne mazkam par: 391.1. pltns un siens, kuru biezums: 391.1.1. ldz 100mm (ieskaitot) 10mm; 391.1.2. virs 100mm 15mm; 391.2. sijs un ribs, kuru augstums: 391.2.1. mazks par 250mm 15mm; 391.2.2. 250mm un vairk 20mm; 391.3. kolonns 20mm; 391.4. pamatu sijs 30mm; 391.5. pamatos: 391.5.1. saliekamos 30mm; 391.5.2. monoltos ar betona pamatslni 35mm; 391.5.3. monoltos bez betona pamatsla 70mm. 392. B7,5 un zemkas klases viegl un porain betona viensla konstrukcijs aizsargslnim jbt ne mazkam par 20mm, bet rsienu paneiem (bez faktras krtas) ne mazkam par 25 mm. 393. nbetona viensla konstrukcijs aizsargsla biezums visos gadjumos jem ne mazks par 25 mm. 394. rsstiegrm, sadaltjstiegrm un konstruktvajam stiegrojumam betona aizsargsla biezums jem ne mazks par minto stiegru diametru un ne mazks par: 394.1. ja elementa rsgriezuma augstums ir mazks par 250 mm 10mm; 394.2. ja elementa rsgriezuma augstums ir 250 mm un lielks 15mm.
Piepu shma un spriegumu epra elementa garenasij statenisk lum ar daudzrindu stiegrojumu, aprinot prvietojumus
23.zmjums.
383. Formul (184) zsi, zsj, zb vrtbas pieem pozitvas, ja ts liek zem y ass. Pretj gadjum ts jem ar negatvu zmi. 1 un si vrtbas sakarbm (183), (184) un (185) pieaujamas noteikt saska ar o noteikumu 362. un 366.punktu, aprina formuls h0 aizstjot ar h01, As ar Asi m ar mi=h01/hoi m. 5. Konstruktvs prasbas hoi 1,3x h01 1,3x (aprinot )
384. Lai nodrointu betona un dzelzsbetona konstrukciju izgatavoanas apstkus, nepiecieamo ilgizturbu un stiegrojuma un betona kopjo darbu, to projektan jievro aj noda izklstts konstruktvs prasbas. 5.1. Elementu rsgriezumu minimlie izmri
385. Betona un dzelzsbetona elementu rsgriezumu minimlie izmri, kurus nosaka ar piepu iedarbbas apriniem atbilstoos robestvokos, jizvlas, ievrojot ekonomisks
CELTINFO PP
BI-1 0513-0270 47(58) 395. B7,5 un zemkas klases viegl un porain betona elementos un nbetona elementos, neatkargi no rsgriezuma augstuma, betona aizsargsla biezums rsstiegrm jem ne mazks par 15 mm. 396. Betona aizsargsla biezumam ieprieksaspriegto elementu galos spriegumu prvades zonas garum jbt ne mazkam par: 396.1. A-IV, AIIIB klases stieveida stiegrm 2d; 396.2. A-V, A-VI, AT-VII klases stieveida stiegrm 3d; 396.3. stiegrojuma trosm 2d. 397. Betona aizsargsla biezumam mintaj elementa garuma posm jbt ne mazkam par 40 mm visu klau stieveida stiegrm un ne mazkam par 20 mm stiegrojuma trosm. 398. Ieprieksaspriegtajm stiegrm ar enkuriem un bez tiem ir pieaujams betona aizsargslni lum pie balsta emt tdu pau k laiduma lum dos gadjumos: 398.1. iepriek saspriegtajiem elementiem ar koncentrtu atbalsta piepu prvadi, ja ir trauda atbalsta detaa un netieais stiegrojums (metinti rssieti vai garenstiegrojumu aptveroas aptveres); 398.2. pltnm, paneiem, kljiem un EPL balstiem ar noteikumu, ka galos ir ielikts papildu rsstiegrojums (silesveida metinti sieti vai noslgtas aptveres), kas paredzts o noteikumu 518.punkt. 399. Elementiem ar saspriegto garenstiegrojumu, kas ievietots kanlos un nostiepts uz betona, attlums no elementa virsmas ldz kanla virsmai jem ne mazks par 40 mm un ne mazks par kanla platumu, turklt mintajam attlumam ldz elementa snu skaldnm jbt ne mazkam par kanla augstuma pusi. 400. Ja saspriegtais stiegrojums atrodas grops vai rpus elementa luma, betona aizsargsla biezums, ko veido ar sekojou torkretanu vai citu pamienu, jem ne mazks par 20 mm. 401. Lai veidn vartu brvi ievietot viengabala stiegrojuma stieus, sietus vai karkasus, kas sniedzas vis izstrdjuma garum vai platum, starp o stieu galiem un elementa skaldni atstarpe jrina atkarb no izstrdjuma attiecg izmra: ldz 9 m 10mm, ldz 12m 15 mm, virs 12m 20 mm. 402. Dobtiem elementiem ar gredzenveida vai krbveida lumu attlumam no garenstiegrojuma stieiem ldz betona iekjai virsmai jatbilst o noteikumu 391. un 394.punkta prasbm. 5.3. Minimlie atstatumi starp stiegrojuma stieiem 404.1. ja stiei betonjot atrodas horizontl vai slp stvokl ne mazk par: 404.1.1. apakjm stiegrm 25 mm; 404.1.2. augjm stiegrm 30 mm; 404.1.3. ja apakjais stiegrojums atrodas vairk nek divu rindu augstum, atstatumiem starp stieiem horizontl virzien (izemot divu apakjo rindu stieus) jbt ne mazkam par 50 mm; 404.2. ja stiei betonjot atrodas vertikl stvokl ne mazk par 50 mm. Ja betona pildvielu frakcionanu sistemtiski kontrol, o atstatumu var samazint ldz 35 mm, bet tad tam jbt ne mazkam par pusotrkrtgu rupjs pildvielas vislielko izmru. 405. auros apstkos pieaujams stiegrojuma stieus novietot pros (bez spraugas starp tiem). 406. Elementos ar saspriegto stiegrojumu, kuru nostiepj uz betona (izemot konstrukcijas ar neprtraukto stiegrojumu), brvajam atstatumam starp stiegrojuma kanliem vienmr jbt ne mazkam par 50 mm. Brvo atstatumu starp periodiska profila stieiem em pc nominl diametra, neemot vr izcius un ribas. 5.4. Nesaspriegt stiegrojuma enkurojums
407. Periodisk profila stieus, k ar gludos stieus, ko lieto metintos karkasos un sietos, izgatavo bez iem (kiem). Sieto karkasu un sietu stiepto gludo stieu galos jbt iem, epim vai cilpm. 408. Stiept vai spiest stiegrojuma garenstieiem jturpins aiz elementa garenasij statenisk luma, kur tos em vr ar pilnu aprina pretestbu, attlum, kas nav mazks par lan, ko aprina pc formulas: lan= (an Rs Rb + an)d (186)
un kas nedrkst bt mazks par lan = and, kur an, an un an vrtbas, k ar lan pieaujamos minimlos lielumus nosaka pc o noteikumu 36.tabulas. Turklt gludajiem stiegrojuma stieiem jbeidzas ar iem vai ar piemetintm rsstiegrm vis enkurojuma garum. Lielumam Rb ir pieaujams lietot betona darba apstku koeficientus, izemot b2. 409. B grupas smalkgraudain betona elementiem pc formulas (186) noteikts lan vrtbas jpalielina par 10d stieptajam betonam un par 5d spiestajam betonam. 410. Gadjum, kad enkurojamie stiei izvietoti ar rsgriezuma laukuma rezervi, saldzinot ar nepiecieamo pc stiprbas aprina ar pilnu aprina pretestbu, pc formulas (186) aprinto enkurojuma garumu l an pieaujams samazint, reizinot ar to attiecbu starp aprin nepiecieam un faktisk stiegrojuma rsgriezuma laukumiem. 411. Ja pc aprina betona stiepe gar enkurojamiem stieiem rada plaisas, tad stiei jnoenkuro betona spiestaj da garum lan, ko nosaka pc formulas (186). Ja nav iespjams izpildt mints prasbas, jveic paskumi garenstieu enkuroanai, lai nodrointu to darbu ar pilnu aprina pretestbu apskatmaj lum (netie stiegrojuma ielikana, enkurplku vai ieliekamo detau piemetinana stieu galiem, enkurojoo stieu atliekana), turklt lielumam lan jbt ne mazkam par 10d. 412. Stieptaj vai spiestaj beton iestrdto ieliekamo detau enkurstieu garums, ja (bc /Rb)>0,75 vai (bc /Rb)<0,25,
403. Brvajiem atstatumiem starp stiegrojuma stieiem (vai kanlu aulm) luma augstum un platum jnodroina stiegrojuma kopgs darbs ar betonu un rta betona maisjuma iestrdana un noblvana. Ieprieksaspriegtajm konstrukcijm jem vr ar betona virsmas saspieans pakpe un sasprieganas ieru (domkratu, spaiu u.tml.) gabarti. Elementos, ko izgatavo ar vibrotancanas manu vai vibroadatu paldzbu, jnodroina, lai betona maisjumu blvjos manas vai vibratoru uzgai vartu brvi virzties starp elementu stiegrojuma stieiem. 404. Brvie atstatumi starp nesaspriegt garenstiegrojuma vai uz balstiem nostiept saspriegt stiegrojuma atseviiem stieiem, k ar starp blakus esoo plakano metinto karkasu garenstieiem jem ne mazki par stieu vislielko diametru, k ar:
CELTINFO PP
BI-1 0513-0270 48(58) jnosaka pc formulas (186), lietojot an, an, an vrtbas pc o noteikumu 36.tabulas 1.b pozcijas. eit bc betona spiedes spriegumi, kuri darbojas perpendikulri enkurstienim un kurus nosaka k elastga materila reductam lumam no pastvgas darbbas slodzm ar drouma koeficientu f=1,0. 36.tabula
Nesaspriegt stiegrojuma darba apstki Nesaspriegt stiegrojuma enkurojuma noteikanas koeficienti periodiska profila stiegras gluds stiegras
420. Betona spiedes spriegumu uz balsta b nosaka, balstreakciju dalot ar elementa atbalsta laukumu, un em ne lielku par 0,5 Rb. 421. Netieo stiegrojumu sadala vienmrgi vis enkurojuma daas garum no elementa gala ldz balstam vistuvk stateniskajai plaisai. 422. Stieu turpinjuma garums aiz balsta iekjs skaldnes samazins, saldzinot ar aj punkt prasto, ja lielums lan< 10d, un to em lan, bet ne mazku par 5d. aj gadjum, k ar, ja stiea galus piemetina pie droi noenkurotm ieliektm trauda detam, garenstiegrojuma aprina pretestbu balsta iecirkn nesamazina. 5.5. Elementu garenstiegrojums
an
an
minimlais
an
an an
minimlais
mm
lan,
an
lan, mm
1. Stiegru enkurojums: a) stiepts stiegras stieptaj beton 0,70 b) spiests vai stiepts stiegras spiestaj beton 0,50 2. Stiegru prlaidsavienojumi: a) stieptaj beton b) spiestaj beton
11 8
20 12
250 200
1,20 0,80
11 8
20 15
250 200
423. Garenstiegru rsgriezuma laukums dzelzsbetona elementos jem ne mazks par o noteikumu 37.tabul nordto. 37.tabula
Stiegrojuma darba apstki Garenstiegrojuma minimlais rsgriezuma laukums dzelzsbetona elementos, % no betona rsgriezuma laukuma
0,90 0,65
11 8
20 15
250 200
1,55 1,00
11 8
20 15
250 200
413. Ja uz ieliekams detaas enkurstieiem iedarbojas stiepes vai bdes pieples, formulas (186) lab puse jreizina ar koeficientu , kuru nosaka pc formulas: = 0,3 1+Qan1/Nan1 + 0,7 , kur: (187)
1. Stiegrojums S liektos un ekscentriski stieptos elementos, ja garenspks atrodas aiz luma darba augstuma robem 2. Stiegrojums S, S ekscentriski stieptos elementos, ja garenspks atrodas starp stiegrojumu S un S 3. Stiegrojums S un S ekscentriski spiestos elementos, ja: lo/i<17 17 lo/i 35 35< lo/i 83 lo/i > 83
0,05
Nan1, Qan1 attiecgi stiepes un bdes pieples enkurstien. Turklt enkurstieu garumam jbt ne mazkam par lan minimlajm vrtbm saska ar punkta prasbm. 414. A-I klases gluds stiegras par enkurstieiem var lietot tikai tad, ja to galos ir pastiprinjumi plksnu, uzsdintu uzgau vai rsstienu veid. o enkurstieu garumu nosaka ar betona noelanas un lokls saspieanas aprinu. 415. Konstruktvm detam pieaujams lietot A-I klases trauda enkurstieus ar iem galos. 416. Lai nodrointu visu aiz balsta skaldnes turpinto stiegrojuma garenstieu enkurojumu liektu elementu maljos brvajos balstos, tam jatbilst dm prasbm: 416.1. ja tiek ievroti o noteikumu 236.punkta nosacjumi, stiepto stieu turpinjuma garumam aiz brv balsta iekjs skaldnes jbt ne mazkam par 5d; 416.2. ja netiek ievroti o noteikumu 236.punkta nosacjumi, stieu turpinjuma garumam aiz brv balsta iekjs skaldnes jbt ne mazkam par 10d. 417. Enkurojuma zonas garumu lan uz malj brv balsta, uz kura samazins stiegrojuma aprina pretestbas, nosaka saska ar o noteikumu 408.punktu un 36.tabulas 1.b pozciju. 418. Ja ir netieais stiegrojums, enkurojuma daas garumu samazina, dalot koeficientu an ar lielumu 1+12 un samazinot koeficientu an par lielumu 10b/Rb. eit stiegrojuma tilpuma koeficients, kuru nosaka: 418.1. metintiem sietiem pc formulas (49); A 418.2. apliektm aptverm pc formulas = sw , kur: 2as A sw pie elementa skaldnm esos apliekts aptveres rgriezuma laukums. 419. Jebkur gadjum vrtbu pieem ne lielku par 0,06.
0,05
0,05 0,10 0,20 0,25
Piezme. aj tabul mintais stiegrojuma rsgriezuma minimlais laukums attiecas uz betona rsgriezuma laukumu, kas viends taisnstra rsgriezuma platuma reizinjumam ar rsgriezuma darba augstumu ho. Elementos ar garenstiegrojumu, kas vienmrgi izvietots pa rsgriezuma kontru, k ar centriski stieptos elementos mint miniml stiegrojuma vrtba attiecas uz pilnu betona rsgriezuma laukumu. 424. Elementos ar garenstiegrojumu, kas vienmrgi izvietots pa luma kontru, k ar centriski stieptos elementos visa garenstiegrojuma minimlais rsgriezuma laukums jem divreiz lielks nek o noteikumu 37.tabul nordtie lielumi. 425. Stiegrojuma S un S daudzuma minimlais procents ekscentriski spiestos elementos, kuru nestspja ar aprina ekscentricitti tiek izmantota mazk nek 50%, neatkargi no elementu salaiduma jem 0,05. 426. o noteikumu 37.tabulas nosacjumi neattiecas uz stiegrojumu, ko nosaka, aprinot elementu transportanas un celanas stadijs. aj gadjum stiegru rsgriezuma laukumu nosaka tikai ar stiprbas aprinu. Ja ar aprinu konstatts, ka elementa nestspjas robea bs sasniegta vienlaikus ar plaisu raanos stiepts daas beton, tad jievro o noteikumu 35.punkta nosacjumi mazstiegrotiem elementiem. punkta nosacjumi nav jem vr, nosakot pa kontru izvietojam stiegrojuma rsgriezuma laukumu pltnm vai paneiem, aprinot lieci pltnes (panea) plakn.
CELTINFO PP
BI-1 0513-0270 49(58) 427. Spiesto elementu garenstieu diametrs nedrkst prsniegt: 427.1. B25 klases smagajam un smalkgraudainajam betonam 40mm; 427.2. vieglajam un porainajam betonam: 427.2.1. B12,5 un zemkas klases betonam 16mm; 427.2.2. B15 - B25 klases betonam 25mm; 427.2.3. B30 un augstkas klases betonam 40mm; 427.3. nbetonam: 427.3.1. B10 un zemkas klases betonam 16mm; 427.3.2. B12,5 - B15 klases betonam 20mm. 428. Augstku klau stiegrojuma stieu robediametri jsaskao noteikt krtb. 429. B10 un zemkas klases nbetona liektajos elementos garenstiegrojuma diametram jbt ne lielkam par 16mm. 430. Monolto konstrukciju ekscentriski spiesto elementu garenstieu diametram jbt ne mazkam par 12mm. 431. Lineros ekscentriski spiestos elementos atstatumi starp garenstiegrojuma stieu asm jem lieces plaknei perpendikulr virzien ne lielki par 400 mm, bet lieces plaknes virzien ne lielki par 500mm. 432. Ekscentriski spiestos elementos, kuru nestspja pie dot garenspka ekscentricittes tiek izmantota mazk nek 50%, k ar elementos ar lokanbu lo/i<17 (piemram, kolonnu virspamatu das), kur saska ar aprinu spiests stiegrojums nav vajadzgs, bet stiept stiegrojuma daudzums neprsniedz 0,3%, lieces plaknei paralls skaldns ir pieaujams nelietot garenstiegrojumu un rsstiegrojumu, kur btu vajadzgs saska ar o noteikumu 431., 439. - 449.punktu nosacjumiem. Turklt lieces plaknei perpendikulras skaldnes stiegro ar metintiem karkasiem un sietiem ar betona aizsargkrtas biezumu, kas nav mazks par 50 mm un nav mazks par diviem garenstiegru diametriem. 433. Sijm, kas platkas par 150 mm, aiz balsta skaldnes ievadmo darba garenstiegru skaitam jbt ne mazkam par divm. Saliekamo paneu klju, biei ribotu prsegumu u.tml. ribs ar platumu ldz 150 mm (ieskaitot) pieaujams novadt ldz balstam vienu darba garenstiegru. 434. Pltns atstatums starp stiegrm, kuras turpina aiz balsta skaldnes, nedrkst prsniegt 400mm, turklt o stiegru rsgriezuma laukumam uz pltnes platuma 1 m jbt ne mazkam k 1/3 stiegru rsgriezuma laukuma laidum, kuru aprina pc vislielk lieces momenta. 435. Ieprieksaspriegts daudzdobumu (ar apaiem dobumiem) pltns, ko izgatavo no smag betona, ar augstumu ldz 300 mm ieskaitot, atstatumu starp saspriegto stiegrojumu, ko ievada aiz balsta skaldnes, pieaujams palielint ldz 600mm, ja pltnes garenasij stateniskiem lumiem plaisu raans momenta Mcrc lielums, ko nosaka pc formulas (125), ir ne mazks k 80% no rjs slodzes momenta lieluma, ko aprina ar slodzes drouma koeficientu f=1,0. 436. Stiegrojot neprtrauktas daudzlaidumu pltnes ar metintiem ruveida sietiem, pieaujams starpbalstu tuvum visas apakjs stiegras prvietot uz augjo dau. 437. Atstatumiem starp darba stiegru asm pltnes laiduma vidj da un virs balsta (aug) jbt ne lielkiem par 200mm, ja pltnes biezums ir ldz 150mm, un ne vairk k 1,5h, ja pltnes biezums ir lielks par 150mm, kur h pltnes biezums. 438. Elementos, kuru rsgriezuma augstums ir lielks par 700mm, pie snu skaldnm jliek konstruktvi garenstiei ar atstatumiem starp tiem ne lielkiem par 400mm un rsgriezuma laukumu ne mazku par 0,1% no betona rsgriezuma laukuma daas, kuras augstums viends atstatumam starp iem stieiem, bet platums pusei no elementa ribas platuma, bet ne vairk par 200mm. 5.6. Elementu rsstiegrojums
439. Pie vism dzelzsbetona elementu virsmm, kuru tuvum tiek liktas garenstiegras, jparedz ar rsstiegrojums, kur aptver maljos garenstieus, turklt atstatumiem starp rsstiegrm pie katras elementa virsmas jbt ne lielkiem par 600mm un ne lielkiem par elementa skaldnes divkru platumu. 440. Ekscentriski spiestos elementos ar centriski novietotu saspriegto garenstiegrojumu (piemram, pos) rsstiegrojums nav vajadzgs, ja rsspku iedarbbai pretestbu nodroina tikai betons. 441. rsstiegrojumu var nelikt pie liektu elementu auro ribu skaldnm, kuru platums ir ldz 150mm ieskaitot, un kuru platum atrodas tikai viens garenstienis vai metints karkass. 442. Ekscentriski spiestos lineros elementos, k ar liektu elementu spiestaj da, ja ir aprin vr emams spiestais garenstiegrojums, aptveres jliek dos atstatumos: 442.1. smag, smalkgraudain, viegl un porain betona konstrukcijs: 442.1.1. ja Rsc400 MPa ne vairk par 500 mm un ne vairk k: a) sietiem karkasiem 15d; b) metintiem karkasiem 20d; 442.1.2. ja Rsc450 MPa ne vairk par 400 mm un ne vairk k: a) sietiem karkasiem 12d; b) metintiem karkasiem 15d; 442.2. nbetona konstrukcijs ar karkasiem ne vairk par 500mm un ne vairk k 40d (kur d spiesto garenstieu vismazkais diametrs, mm). 443. rsstiegrojuma konstrukcijai jnodroina spiesto stieu nostiprinjums pret to izliekanos uz sniem jebkur virzien. 444. Atstatumiem starp aptverm ekscentriski spiestos elementos darba stiegru savienojuma viets ar prlaidumu bez metinanas jbt ne lielkiem par 10d. 445. Ja pc aprina nepiecieamais spiestais garenstiegrojums S ir vairk nek 1,5%, k ar ja viss elementa lums ir spiests un kopjais stiegrojumu S un S saturs ir virs 3%, atstatumam starp aptverm jbt ne lielkam par 10d un ne lielkam par 300mm. 446. Spiestie garenstiei, kurus aprinos neem vr, prbaudot 439.-445.punkt o noteikumu punkta minto nosacjumu izpildi, ar nav jievro, ja o stieu diametrs neprsniedz 12mm un betona aizsargsla biezuma pusi. 447. Ekscentriski spiestos elementos sieto aptveru konstrukcijai jbt tdai, lai garenstiei (vismaz katrs otrais) atrastos aptveru liekuma viets, bet ie liekumi elementa skaldnes platum btu ne tlk par 400 mm. Ja skaldnes platums nav lielks par 400 mm un garenstiegru skaits pie s skaldnes ir ne vairk k etras, pieaujama visu garenstieu ievieana vien aptver.
CELTINFO PP
BI-1 0513-0270 50(58) 448. Ekscentriski spiestos elementos, stiegrojot ar plakaniem metintiem karkasiem, diviem maljiem karkasiem, kas novietoti pie pretjm skaldnm, jbt savienotiem vienam ar otru telpisk karkas. Td pie elementa skaldnm, kas ir stateniskas karkasu plaknei, jliek rsstiegras, kuras ar kontaktmetinanu piemetina pie karkasu stra garenstieiem, vai citi saiststiei tdos paos attlumos k rsstiegras plakanos karkasos. 449. Ja maljiem plakaniem karkasiem ir garenstarpstiei, tad vismaz katram otrajam no tiem un vismaz ik pa 400mm elementa skaldnes platum jbt saisttiem ar pretjs skaldnes garenstieiem. Saiststieus var nelikt, ja elementa attiecgs skaldnes platums nav lielks par 500mm un ja garenstiegru skaits pie s skaldnes nav lielks par etrm. 450. Ekscentriski spiestos elementos ar aprin vr emamu netieo metintu sietveida stiegrojumu (no A-I, A-II un A-III klases stieiem ar diametru ldz 14mm (ieskaitot) un Bp-I klases stieplm) vai nesaspriegtm spirlveida vai gredzenveida stiegrm jem: 450.1. sieta acu izmri ne mazki par 45mm un ne lielki par 100mm; 450.2. spiru uztanas diametrs vai gredzenu diametrs ne mazks par 200 mm; 450.3. sietu solis ne mazks par 60mm, bet ne lielks par elementa rsgriezuma sks malas 1/3 un ne lielks par 150mm; 450.4. spiru uztanas solis un gredzenu solis ne mazks par 40mm, bet ne lielks par elementa rsgriezuma diametra 1/5 un ne lielks par 100mm. 451. Sietiem un spirlm (gredzeniem) japtver visas darba garenstiegras. 452. Pastiprinot ekscentriski spiestu elementu gala iecirkus, pie gala jliek ne mazk k etri netie stiegrojuma metintie sieti un ne mazk k 20 d gar posm (skaitot no elementa gala), ja garenstiegrojums ir veidots no gludiem stieiem, un ne mazk k 10 d gar posm, ja tas veidots no periodiska profila stieiem. 453. Ekscentriski spiestu lineru elementu sieto karkasu aptveru diametrs jem ne mazks par 0,25 d un ne mazks par 5 mm, kur d garenstiegru vislielkais diametrs. 454. Liektu elementu sieto karkasu aptveru diametrs jem ne mazks par: 454.1. 5mm, ja elementa rsgriezuma augstums ir 800mm vai mazks; 454.2. 8mm, ja elementa rsgriezuma augstums ir lielks par 800 mm. 455. Metintos karkasos un metintos sietos rsstiegru un garenstiegru diametru attiecbu nosaka saska ar metinanas noteikumiem attiecgajos normatvajos dokumentos. 456. Siju konstrukcijs, kuru augstums ir lielks par 150mm, k ar daudzdobumu pltns (vai analogs brvi ribots konstrukcijs), kuru augstums ir lielks par 300mm, jliek rsstiegrojums. 457. Vienlaidu pltns neatkargi no to augstuma, daudzdobumu pltns (vai analogs blvi ribots konstrukcijs), kuru augstums ir mazks par 300mm, un siju konstrukcijs, kuru augstums ir mazks par 150mm, pieaujams rstiegrojumu nelikt. Aprina prasbm jatbilst o noteikumu 236., 237. un 238.punkta nosacjumiem. 458. o noteikumu 456.punkt mintajs siju un pltu konstrukcijs rsstiegrojumam jbt: 458.1. balsta iecirkos, kas vienmrgi izkliedtas slodzes gadjum ir 1/4 no laiduma, bet koncentrtas slodzes atstatums no balsta ldz tuvkajai slodzei, bet ne mazk k 1/4 no laiduma ar soli: 458.1.1. ja elementa rsgriezuma augstums h450 mm, ne lielku par h/2 un ne lielku par 150mm; 458.1.2. ja elementa rsgriezuma augstums h>450mm, ne lielku par h/3 un ne lielku par 500mm; 458.2. prj laiduma da, ja elementa rsgriezuma augstums h ir lielks par 300mm, jbt rsstiegrojumam ar soli, kas nav lielks par 3/4h un nav lielks par 500mm. 459. rsstiegrojumam, kas paredzts rsspku uzemanai, jbt ar drou garenstiegru galos piemetintu vai visu garenstiegrojumu aptverou enkurojumu, kas nodroina savienojumiem un aptverm viendu stiprbu. 460. Caurspieanas zon pltns rsstiegrojumu liek ar soli, kas nav lielks par 1/3h un nav lielks par 200mm, bez tam rsstiegrojuma ievietoanas zonas platumam jbt ne mazkam par 1,5h, kur h pltnes biezums. Mint stiegrojuma enkurojumam jatbilst o noteikumu 459.punkta nosacjumiem. 461. Kolonnu sm konsolm rsstiegrojumu ierko ar horizontlm vai 45o slpm aptverm. Aptveru solim jbt ne lielkam par h/4 un ne lielkam par 150mm, kur h konsoles augstums. 462. Elementos, uz kuriem iedarbojas liece ar vrpi, sietajm aptverm jbt noslgtm ar drou enkurojumu galos, bet metintos karkasos visiem rsstieiem abos virzienos jbt piemetintiem pie stru garenstieiem, tdjdi veidojot noslgtu kontru, turklt jbt nodrointai viendai savienojumu un aptveru stiprbai. 5.7. Stiegru un ieliekamo detau metintie savienojumi
463. Izgatavojot karstvelmt glud un periodiska profila trauda AT-IIIC un AT-IVC klases termiski nostiprinta trauda un parasts stiegrojuma stieples stiegrojumu, k ar ieliekams detaas, stieu savienoanai sav starp vai ar plakaniem velmjumu elementiem jlieto kontaktmetinana punktmetinana vai sadurmetinana. Pieaujams lietot loka metinanu automtisko, pusautomtisko vai rokas saska ar o noteikumu 472.punkta nosacjumiem. 464. Ar vilkanu nostiprintu A-IIIB klases stiegru sadursavienojumi jsametina pirms o stiegru vilkanas. 465. A-IV (20X2 markas trauda), A-V un A-VI klases karstvelmtu stieveida stiegru, AT-IIIC, AT-IVC, AT-VK (10C2 un 082C marku trauda), AT-V (20C markas trauda) un AT-VCK klases termiski nostiprinto stiegru metintiem savienojumiem jlieto tikai VS 14098-85 noteiktie tipi. 466. A-IV klases (80C markas trauda) karstvelmtm stieveida stiegrm un AT-IV, AT-IVK (25C2P markas trauda), AT-V karstvelmtm (izemot 20C markas trauda) AT-VK, AT-VI, AT-IVK un AT-VII klases termomehniski stiprintm stiegrm, augstizturgm stiegrojuma stieplm un stiegrojuma trosm metintie savienojumi nav pieaujami. 467. Stiegru un ieliekamo detau metinto savienojumu tipi un metinanas pamieni jparedz, emot vr konstrukcijas ekspluatcijas apstkus, trauda metinmbu, savienojumu tehniskos un ekonomiskos rdtjus un izgatavotjrpncas tehnoloisks iespjas atbilstoi VS14098- 85.
CELTINFO PP
BI-1 0513-0270 51(58) 468. Ar punktkontaktmetinanu vai loka pieermetinanu izgatavojamos krustveida savienojumus, kuriem jnodroina, lai sietu un karkasu stiegras uzemtu spriegumus, kas nav mazki par to aprina pretestbm (savienojumus ar normto stiprbu), nepiecieams uzrdt stiegrojuma izstrdjumu darba zmjumus. 469. Metintos krustveida savienojumus ar nenormjamu stiprbu lieto, lai nodrointu stieveida stiegrojuma izstrdjumu savstarpj novietojuma stabilitti to transportanas, konstrukcijas, betonanas un izgatavoanas proces. 470. Rpniecisks raoanas apstkos, izgatavojot stiegru sietus, karkasus un savienojumus atseviu stieu garum, galvenokrt jlieto punktkontakta un sadurmetinana, bet, izgatavojot ieliekams detaas, automtisk metinana zem kuiem T veida savienojumiem un reljef kontaktmetinana savienojumiem ar prlaidumu. 471. Montjot stiegrojuma izstrdjumus un saliekams dzelzsbetona konstrukcijas, pirmm krtm jlieto pusautomtiskie metinanas pamieni, kas nodroina savienojumu kvalittes kontroles iespju. 472. Ja izgatavotjrpnc vai montas apstkos nav nepiecieams metinanas iekrtas, ir pieaujami stiegru un ieliekamo detau krustveida, sadurveida prlaiduma un T-veida metintie savienojumi, lietojot normatvajos aktos noteiktos stiegrojuma un ieliekamo detau loka metinanas pamienus, to skait manulos (resp., rokas) metinanas pamienus. Nav pieaujams lietot loka metinanu, pieerot A-III klases 35C markas darba stiegrojumu krustveida savienojumos. 473. Lietojot manulo loka metinanu stiegrojumu sietu un karkasu savienojumiem, kuri aprinmi uz stiprbu, garenvirziena un rsvirziena savienojuma viets ir nepiecieami papildus konstruktvie elementi (starplikas, savienotjplksntes, i utt.). 5.8. Nesaspriegt stiegrojuma savienojumi ar prlaidumu (bez metinanas) aprina), k ar tajos iecirkos, kuros stiegrojumu izmanto ne vairk k par 50%. 479. Metintu sietu saduras A-I klases gludo karstvelmt trauda darba stiegru virzien jizveido t, lai katram stieptaj da savienojamam sietam prlaiduma garum btu ne mazk k divi rsstiei, kas piemetinti pie visiem sieta garenstieiem (24.zmjums) Tdus paus savienojumu tipus lieto ar, savienojot ar prlaidumu metintus karkasus, kuros visu stiegrojuma veidu darba stiei novietoti vien pus.
Metintu sietu savienojumi ar prlaidumu (bez metinanas) gludu darba stiegru virzien: a rsstiei novietoti vien plakn; b,c, rsstiei novietoti dads plakns
24.zmjums.
480. Metinto sietu savienojumus A-II un A-III klases darba stiegru virzien izveido bez rsstieiem savienojuma robes vien vai abos savienojamos sietos (25.zmjums).
474. Nesaspriegto darba stiegru savienojumus ar prlaidumu lieto metinto un sieto karkasu un sietu salaidumiem, turklt darba stiegru diametram jbt ne lielkam par 36mm. 475. Darba stiegru savienojumus ar prlaidumu nav ieteicams novietot liekto un ekscentriski stiepto elementu stiepts daas stiegrojuma pilngas izmantoanas viets. di savienojumi nav pieaujami lineros elementos, kuriem viss lums ir stiepts (piemram, arku savilcs), k ar visos A-IV un augstkas klases stieveida stiegru lietoanas gadjumos. 476. Stiepto un spiesto darba stiegru, k ar metintu sietu un karkasu savienojumos darba virzien prlaiduma garumam l jbt ne mazkam par lielumu lan , ko nosaka pc formulas (186) un o noteikumu 36.tabulas. 477. Metinto sietu un karkasu, k ar sieto karkasu un sietu stiepto stieu savienojumiem ar prlaidumiem bez metinanas jbt izklaidus. Turklt vien viet vai atstatum, kas mazks par prlaiduma lan garumu, savienojamo darba stieu rsgriezuma laukumam periodiska profila stieiem jbt ne lielkam par 50% no stiept stiegrojuma kopj rsgriezuma laukuma, un gludiem stieiem ne lielkam par 25%. 478. Atseviu stieu, metintu sietu un karkasu savienojumi vien lum pieaujami konstruktvam stiegrojumam (bez
Metintu sietu savienojumi ar prlaidumu (bez metinanas) periodiska profila stieu darba stiegru virzien: a bez rsstieiem savienojuma robes vien no savienojamiem sietiem; b bez rsstieiem savienojuma robes, abos savienojamos sietos
25.zmjums.
481. Metinto sietu savienojumus, kas nav darba virzien, izveido ar prlaidumu (skaitot starp sieta maljm darba stiegrm): 481.1. ja sadaltjstiegru (rsstiegru) diametrs ir ldz 4mm, par 50mm (26.a,b zmjums); 481.2. ja sadaltjstiegru (rstiegru) diametrs ir virs 4mm par 100mm (26.a,b zmjums).
CELTINFO PP
BI-1 0513-0270 52(58) mus, jparedz tdi ieliekamo detau savienojumi, kas nepieautu to dau atliekanos, k ar betona izrvumu raanos. 489. Ieliekamm detam jbt beton noenkurotm ar enkurstieu paldzbu vai piemetintm pie elementu darba stiegrm. 490. Ieliekamm detam ar enkuriem jsastv no atsevim plksnm (streiem vai fasontrauda plksnm), kam T-veid vai ar prlaidumu piemetinti, galvenokrt, A-II un A-III klases stiegru trauda enkurstiei. 491. Ieliekamo detau enkurstieu garumam, ja uz tiem darbojas stiepes spki, jbt ne mazkam par lan lielumu, ko nosaka saska ar o noteikumu 408.punktu. 26.zmjums. 492. Enkurstieu garumu var samazint, ja stieu galos piemetina enkurplksnes vai ar karsto pamienu izveido enkuruzgaus, kuru diametrs ir ne mazks par 2d A-I un A-III klases stiegrojumam un ne mazks par 3d A-III klases stiegrojumam. ajos gadjumos enkurstiea garumu nosaka, aprinot betona izelanos un saspieanos un emot to ne mazku par 10d (d enkura diametrs mm). 493. Ja stiepei pakauti enkuri novietoti stateniski pret elementa asi un gar tiem var veidoties plaisas no pamatpieplm, kas iedarbojas uz elementu, tad enkuru gali jpastiprina ar piemetintm plksntm vai uzsdintiem uzgaiem. 494. tanctm ieliekamm detam jsastv no pastiprintiem (piemram, sfrisku izciu veid) sloku enkuriem un iecirkiem, kas izpilda plksnu funkciju (ldzgi metintm detam). tanctas ieliekams detaas jprojekt no 4 - 8mm bieza sloku trauda t, lai, sloksni sagrieot, atgriezumi btu minimli. Detaas enkurojuma stiprbu prbauda, aprinot betona saelanos, izelanos un saspieanos. 495. Ieliekamo detau plku biezumu aprina saska ar o noteikumu 285., 286. un 287.punktu, k ar saska ar metinanas noteikumiem. Atkarb no metinanas tehnoloijas plksnes biezuma attiecbu pret enkurstiea diametru em saska ar GOST V14098-85 prasbm. 496. Savienojamo ekscentriski spiesto elementu beigu das (piemram, saliekamo kolonnu galos) jliek netieais stiegrojums saska ar o noteikumu 450.punktu. 5.10. Atsevias konstruktvs prasbas 497. Sans uves jparedz gadjumos, kad kas (bves) ce uz neviendabgm, viegli saspieamm (placgm u.c.) pamatnes gruntm, krasas slodu maias viets u.tml. Ja mintajos gadjumos sans uves nav paredztas, pamatiem jbt pietiekami stipriem un stingriem, lai novrstu virs esoo konstrukciju bojanu, vai ar jbt specilai konstrukcijai, kas kalpotu mra sasnieganai. 498. Sans uves, k ar temperatras un rukuma uves vienlaidu betona un dzelzsbetona konstrukcijs jveido caurejoas ldz pamata pdai. 499. Temperatras un rukuma uves dzelzsbetona karkasos izveido, lietojot dubultkolonnas un novadot uvi tikai ldz pamata augai. 500. Atstatumus starp temperatras un rukuma uvm betona pamatos un pagrabu siens var emt atbilstoi atstatumiem starp virszemes konstrukciju uvm.
Metinto sietu savienojumi sadaltjstiegru virzien: a savienojums ar prlaidumu un darba stiegru novietojumu vien plakn; b savienojums ar prlaidumu un ar darba stiegru novietojumu dads plakns; c sadura ar papildus saduras sietu uzlikanu
482. Ja darba stiegru diametrs d16mm metintos sietos virzien, kas nav konstrukcijas tieais darba virziens, pieaujams ievietot ciei vienu pie otra, prsedzot saduru ar speciliem saduru sietiem, kurus uz katru pusi liek ar prlaidumu, kas ir ne mazks par sadaltjstiegrojuma 15d un vismaz 100mm (26.c zmjums). 483. Metintos sietus 482.punkt mintaj virzien pieaujams likt sadur bez prlaiduma un bez papildus saduras sietiem dos gadjumos: 483.1. ja metinto sietu sloksnes liek divos savstarpji perpendikulros virzienos; 483.2. ja saduru viets ir papildus konstruktvais stiegrojums sadaltjstiegru virzien. 5.9. Saliekamo konstrukciju elementu savienojumi
484. Savienojot saliekamo konstrukciju elementus, pieples no viena elementa otram tiek nodotas pa savienojamu darba stiegrojumu, trauda ieliekamm detam, betonpildjuma uvm, betona pretbdiem vai tiei pa savienojamo elementu betona virsmm (spiestiem elementiem). 485. Ieprieksaspriegto elementu, k ar densnecaurlaidgo konstrukciju savienoanai vienmr jcenas izmantot spriegojo cementa betonu. 486. Saliekamo konstrukciju stingajiem savienojumiem jbt monoliztiem, ko pank, aizpildot uves starp elementiem ar betonu. Ja, izgatavojot elementus, tiek nodrointa virsmu blva savstarpja pielgoana (piemram, izmantojot viena savienojam elementa galu k veidni otra galam) un ja pa saduru tiek nodotas tikai spiedes pieples, ir pieaujams saduru realizt saus veid. 487. Elementu savienojumi, kas uzem stiepes pieples, jizpilda: 487.1. sametinot trauda ieliekams detaas; 487.2. sametinot stiegru brvos galus; 487.3. izlaiot caur savienojamo elementu kanliem vai rievm stiegrojuma trosu stieus vai skrves, pc tam ts nostiepjot uz uves un kanlus piepildot ar cementa javu vai smalkgraudainu betonu; 487.4. salmjot elementus ar konstruktvajm polimrjavm, izmantojot stieveida stiegrojuma savienotjdetaas. 488. Projektjot saliekamo konstrukciju elementu savienoju-
CELTINFO PP
BI-1 0513-0270 53(58) 501. Betona konstrukcijs jparedz konstruktvais stiegrojums: 501.1. elementa rsgriezumu izmru krasas maias viets; 501.2. sienu augstuma maias viets (ne mazk k 1m gar posm); 501.3. betona siens zem un virs katra stva ailm; 501.4. konstrukcijs, kas pakautas dinamisko slodu iedarbbai; 501.5. pie ekscentriski spiestu elementu mazk saspriegts skaldnes, ja vislielkais spriegums lum, ko nosaka k elastgam ermenim, prsniedz 0,8Rb, bet vismazkais ir mazks par 1MPa vai izrds stiepjos, turklt stiegrojuma koeficients ir jem ne mazks par 0,25%. s prasbas neattiecas uz saliekamo konstrukciju elementiem, kurus prbauda transportanas un montas stadijs, jo aj gadjum nepiecieamo stiegrojumu nosaka ar stiprbas aprinu. Ja aprinot tiek noskaidrots, ka elementa stiprbas robea bs sasniegta vienlaikus ar plaisu veidoanos stiepts daas beton, tad jem vr o noteikumu 35.punkta prasbas mazstiegrotiem elementiem (neievrojot stiept betona darbbu). 502. Ja saska ar aprinu, kur emta vr betona stiepts daas pretestba, stiegrojums nav vajadzgs un praks ir pierdta tdu elementu transportanas un montas iespjamba bez stiegrojuma, tad konstruktvais stiegrojums nav jparedz. 503. Stiegrojuma novietojuma atbilstba t projekttajam stvoklim jnodroina ar speciliem paskumiem (uzstdot plastmasas fiksatorus, smalkgraudaina betona gredzenus un tml.). 504. Lielu izmru ailas dzelzsbetona pltns, paneos u.tml. japmalo ar papildstiegrm, kuru rsgriezums nav mazks par atbilstoa virziena darba stiegru rsgriezumu, kds pc aprina btu vajadzgs bezailu pltnei. 505. Projektjot saliekamo prsegumu elementus, starp tiem jparedz ierkot ar betonu aizpildmas uves. uvju platums jizvlas tds, lai nodrointu to kvalitatvu aizpildanu, un tam jbt ne mazkam par 20mm elementiem ar rsgriezuma augstumu ldz 250mm un ne mazkam par 30mm elementiem ar lielku augstumu. 506. Saliekamo konstrukciju elementos jparedz ierces to satveranai paceot: izskrvjamas inventrs montas cilpas, stropanas atveres, stacionrs montas cilpas u.tml. Pacelanas cilpas jizgatavo no karstvelmt trauda saska ar o noteikumu 125.punkta prasbm. 5.11. Papildnordjumi ieprieksaspriegto dzelzsbetona elementu konstruanai 507. Ieprieksaspriegtos elementos nepiecieams nodroint stiegrojuma drou saeri ar betonu, lietojot periodiska profila traudu un piepildot kanlus, gropes un dobumus ar cementa javu vai smalkgraudainu betonu. 508. Statiski nenoteicamu ieprieksaspriegto konstrukciju celtniecbas shmas un pamienus ieteicams izvlties t, lai, veidojot iepriekjo saspriegumu, btu izslgta iespja konstrukcij rasties papildus pieplm, kas pasliktintu to darbu. Pieaujams ierkot pagaidu uves vai locklas, ko pc stiegrojuma nostiepanas monolitiz. 509. Saliekami monolts dzelzsbetona konstrukcijs jnodroina ieprieksaspriegto elementu saere ar betonu, kas iestrdts konstrukcijas izmantoanas viet, k ar to gala posmu enkurojums, turklt elementu kopjais darbs rsvirzien jnodroina ar attiecgiem paskumiem (rsstiegrojumu vai elementu iepriekju sasprieganu rsvirzien). 510. Dau no elementa stieveida garenstiegrojuma var lietot bez iepriekjs sasprieganas, ja tiek ievrotas plaisizturbas un prvietojumu aprina prasbas. 511. Zem saspriegt stiegrojuma enkuriem, k ar saspriegoanas ieru balstanas viets ieteicams veikt ieprieksaspriegoto elementu iecirku vietjo pastiprinanu, ievietojot ieliekams detaas vai papildus rsstiegrojumu, k ar palielinot ajs viets elementa rsgriezuma izmrus. 512. Elementa galos jparedz papildus saspriedzamais vai nesaspriedzamais rsstiegrojums, ja saspriedzamais garenstiegrojums ir koncentrts pie augjs un apakjs skaldnes. 513. Saspriedzamais rsstiegrojums jsaspriedz pirms garenstiegrojuma sasprieganas ar piepli, kas nav mazka par 15% no balsta luma stiepts daas visa garenstiegrojuma nospriegoanas pieples. 514. Nesaspriedzamajam rsstiegrojumam jbt galos droi noenkurotam piemetintam pie ieliekamm detam. 515. 514.punkt mintam stiegrojumam konstrukcijs, kuras neaprina uz izturbu, jbt spjgam uzemt ne mazk par 20%, bet konstrukcijs, kuras aprina uz izturbu, ne mazk par 30% no stiprbas aprin noteikts pieples balsta luma apakjs daas saspriedzamaj garenstiegrojum. 516. Ka veid novietotaj stiepveida stiegrojum starp atsevim stieplm vai stiepu grupm (ievietojot kl spirles, enkuros sgabalus u.tml.) jparedz spraugas ar tdiem izmriem, kas btu pietiekoi, lai, aizpildot kanlus, starp ka stieplm tiktu cauri cementa java vai smalkgraudainais betons. 517. Saspriegto stiegrojumu (stieus vai troses) dobos un ribotos elementos parasti novieto gar katras elementa ribas asi. nosacjuma izmums paskaidrots o noteikumu 433.punkt. 518. Ieprieksaspriegto elementu galos jbt izvietotam papildus rsstiegrojumam vai netieajam stiegrojumam (metinti sieti, kas aptver visus stiegrojuma garenstieus, aptveres u.tml. ar soli 5-10 cm) iecirka garum, kas nav mazks par 0,6 lp , bet B7,5 - B12,5 klases vieglbetona elementos ar soli 5cm iecirka garum, kas nav mazks par lp un nav mazks par 20cm elementiem ar stiegrojumu bez enkuriem, bet, ja ir enkurierces, iecirkn, kas viends ar o ieru diviem garumiem. Enkuru pievienoana stiegrojuma galos ir obligta uz betona spriegojamam stiegrojumam, k ar uz balstiem spriegojamam stiegrojumam, ja t saere ar betonu ir nepietiekama (gluda stieple, daudzpu trose), turklt enkuriercm jnodroina stiegrojuma droa iestrdana beton viss t darba stadijs. 519. Ja k saspriegto darba stiegrojumu lieto periodiska profila augstizturgu stiegrojuma stiepli, vienkra savijuma stiegrojuma troses, karstvelmtu un termiski nostiprintu periodiska profila stieveida stiegrojumu, ko saspriego uz balstiem, tad saspriedzamo stieu galos enkuri nav jliek. 6. Dzelzsbetona konstrukciju aprinana un konstruana, rekonstrujot kas un bves
520. nodaa attiecas uz ekspluattu un pc rekonstrukcijas vai kapitl remonta saglabjamu konstrukciju nestspjas prbaudi, k ar rekonstrukcijai pakauto konstrukciju pastiprinanas apriniem un konstruanu. 521. Esoo konstrukciju prbaudes aprini jveic, ja mains uz tm iedarbojos slodzes, apjoma plnojums vai
CELTINFO PP
BI-1 0513-0270 54(58) ekspluatcijas apstki, k ar tiek atklti konstrukciju defekti un bojjumi, un jnosaka, vai tiek nodrointa konstrukciju nestspja un to dergums normlai ekspluatcijai maintajos darba apstkos. 522. Konstrukcijas, kas neatbilst nestspjas prbaudes apriniem vai normlas ekspluatcijas prasbm, ir jpastiprina. Projektjot pastiprinms konstrukcijas, jem vr, vai darba izpildes laik nav nepiecieama slaicga raoanas apturana. 523. Esoo konstrukciju prbaudes aprini, k ar pastiprinmo konstrukciju aprini un konstruana jveic, pamatojoties uz o konstrukciju projekta materilu, izgatavoanas un celtniecbas datu un konstrukciju tehnisk stvoka faktisko izpti (diagnostiku). 524. Ja konstrukcijs nav defektu un bojjumu, kas pazemina to nestspju, k ar ja nav nepieaujamu izlieu un atvrtu plaisu, prbaudes aprinus ir pieaujams veikt, pamatojoties uz projekta materiliem projekttajiem konstrukciju rsgriezumu eometriskajiem izmriem, betona stiprbas klasi (marku), stiegru trauda klasi, konstrukcijas stiegrojumu un aprina shmu. 525. Ja projekta materili neatbilst aprinu prasbm vai tie nav pieejami, k ar ja ir defekti un bojjumi, kas pazemina konstrukcijas nestspju, un konstrukcij ir nepieaujamas izlieces vai atvrtas plaisas, tad jveic prbaudes aprini, emot vr konstrukciju tieo izpti. 526. Tieaj izpt jnosaka konstrukcijas rsgriezumu eometriskie izmri, stiegrojums, betona stiprba un stiegrojuma veids, konstrukcijas izlieces un plaisu atvruma platums, defekti un bojjumi, k ar konstrukciju slodzes statisk shma. 527. Eso konstrukcija nav jpastiprina, ja: 527.1. ts faktisk izliece prsniedz pieaujams robeas atbilstoi o noteikumu 36.punkta nosacjumiem, bet tas netrauc konstrukcijas normlu ekspluatciju un nemaina ts aprina shmu; 527.2. ir atkpes no o noteikumu 5.nodaas prasbm, bet pc konstrukcijas ilgstoas ekspluatanas ts tieaj izpt (prbaud) nav atklti bojjumi, kam par cloni btu s atkpes. 528. Pastiprinmo konstrukciju aprins un konstruana jveic, emot vr o noteikumu 526.punkt mintos ties izptes datus. 6.1. Prbaudes aprini 532. Veicot prbaudes aprinus pc projekta materiliem, ja esos konstrukcijas projekt par betona normjamo raksturojumu ir emta t marka, nosacts betona spiedes stiprbas klases vrtba pieldzinma: 532.1. astodesmitprocentgai betona kubiu stiprbai, kura savukrt atbilst smag, smalkgraudain un vieglbetona stiprbas markai; 532.2. septidesmitprocentgai nbetona stiprbas markai. 533. Betona nosacts spiedes stiprbas klases starpvrtbm, kas atiras no parametrisks rindas vrtbm, betona aprina pretestbas nosaka, lineri interpoljot. 534. Veicot prbaudes aprinus pc ties izptes rezulttiem, betona nosacts spiedes stiprbas klases vrtbu nosaka saska ar o noteikumu 532.punkta nosacjumiem, konstrukciju grup, konstrukcij vai atsevi ts da, betona markas viet emot betona faktisko stiprbu, kas aprinta pc nesagraujoo vai no konstrukcijm noemto betona paraugu prbauu rezulttiem. 535. Atkarb no betona stvoka, konstrukciju veida un to darbbas apstkiem, k ar no betona stiprbas noteikanai lietotajm metodm, specili pamatojot, var tikt izmantoti citi betona klases noteikanas pamieni. Izmantojot statistiskas metodes, betona stiprbas varicijas koeficientu nosaka pc VS18105-86. 536. Stiegru aprina raksturojumus nosaka atkarb no esoo dzelzsbetona konstrukciju stiegru trauda klases saska ar o noteikumu 2.nodau, ievrojot 537., 538. un 539.punkta prasbas. 537. Izpildot prbaudes aprinus pc esoo un saska ar agrk spk bijuajiem normatvajiem dokumentiem projektto konstrukciju projekta datiem, stiegru normatvs pretestbas Rsn nosaka saska ar o noteikumu 2.nodau. B-I klases stiepveida stiegrm normatvo pretestbu em viendu ar 390MPa (400kgf/cm2). 538. Stiegru aprina pretestbas stiepei Rs nosaka pc formulas: R s= Rsn s , kur:
529. Aprins otrs grupas robestvokos nav jveic, ja esoajs konstrukcijs prvietojumu un plaisu atvruma platums ir mazks par pieaujamm robem, bet elementu lumos pieples no jaunajm slodzm neprsniedz faktiski darbojoos slodu piepu vrtbas. 530. Aprinot jprbauda konstrukciju lumi, kuriem ir defekti un bojjumi, k ar lumi, kuros tieaj izpt atkltas betona daas, kuru stiprba ir vismaz par 20% mazka nek vidj. Defektus un bojjumus em vr, samazinot aprin izmantojamo betona vai stiegrojuma rsgriezuma laukumu. Tpat jem vr defekta vai bojjuma iespaids uz betona stiprbas un deformciju raksturlielumiem, uz garenspka ekscentricitti, uz stiegru saeri ar betonu u.tml. atbilstoi noteiktaj krtb apstiprintiem dokumentiem. 531. Betona aprina raksturojumi tiek noteikti saska ar o noteikumu 2.nodau atkarb no nosacts betona spiedes stiprbas klases esoajs konstrukcijs.
s stiegru drouma koeficients, kuru aprinam pirms grupas robestvokos em: 538.1. A-I, A-II un A-III klases stieveida stiegrm 1,15; 538.2. A-IV, A-V un A-VI klases stieveida stiegrm 1,25; 538.3. B-I, B-II, Bp-II, K-7 un K-19 klases stiepveida stiegrm 1,25; 538.4. Bp-I klases stiepveida stiegrm 1,15. 539. Stiegru drouma koeficientu s aprinam otrs grupas robestvokos em 1,0. 540. rsstiegrojuma (aptveru un atliekto stieu) stiepes aprina pretestbu Rsw nosaka, iegts stiegru aprina pretestbas Rs reizinot ar attiecgiem darba apstku koeficientiem si, kas minti o noteikumu 2.noda. 541. Stiegru spiedes aprina pretestbas Rsc (izemot A-IIIB klases stiegras) em viendas ar iegtajm stiegrojuma stiepes aprina pretestbm Rs, bet ne lielkas par o noteikumu 2.noda mintajm vrtbm. A-IIIB klases stiegrm spiedes aprina pretestbu Rsc nosaka saska ar o noteikumu 2.nodaas prasbm.
CELTINFO PP
BI-1 0513-0270 55(58) 542. Aprin nepiecieams iekaut stiegrojuma darba apstku papildu koeficientus saska ar o noteikumu 133., 134., 135. un 136.punktu. 543. Stiegru aprina pretestbu vrtbas noapao ldz trim zmgajiem cipariem. 544. Izpildot prbaudes aprinus pc tiei ptmajm konstrukcijm noemto stiegru paraugu prbauu datiem, stiegru normatvs pretestbas em viendas ar plstambas robeas (vai nosacts plstambas robeas) vidjm vrtbm, kas iegtas, prbaudot stiegru paraugus, un dalot ar koeficientu: 544.1. A-I, A - II, A-III, A-IIIB un A-IV klases stiegrm 1,1; 544.2. prjo klau stiegrm 1,2. 545. Stiegru aprina pretestbas nosaka atbilstoi o noteikumu prasbm. 546. Atkarb no prbaudm noemto paraugu skaita un stiegru stvoka, specili pamatojot, var izmantot citus stiegru aprina pretestbas noteikanas pamienus. 547. Stiegru stiepes aprina pretestbas Rs , ja nav projekta datu un nav iespjas noemt paraugus, atkarb no stiegrojuma profila var noteikt: 547.1. gludm stiegrm Rs = 155MPa (1600kgf/cm2); 547.2. periodiska profila stiegrm ar vienvirziena izciiem (vtne) Rs = 245MPa (2500kgf/cm2). 547.3. periodiska profila stiegrm ar izciu labo gjienu vien pus un kreiso otr (eglte) Rs=295 MPa (3000 kgf/cm). 548. Spiesto stiegru aprina pretestbu vrtbu em viendu ar Rs, bet rsstiegrojuma aprina pretestbu Rsw viendu ar 0,8 Rs. 6.2. Pastiprinmo konstrukciju aprins un konstruana korozijas rezultt. Augstas stiprbas stiepu stiegrojums aprin nav jem vr, ja ir lveida vai punktveida (slpt) korozija, k ar, ja koroziju izraisjui hlordi. 554. Pastiprinjumu trauda elementu normatvs un aprina pretestbas nosaka saska ar Latvijas bvnormatvu LBN 204. 555. Pastiprinmo dzelzsbetona konstrukciju un elementu betona un stiegru normatvs un aprina pretestbas nosaka atbilstoi o noteikumu 2.nodaai un 531. - 548.punktam. 556. Projektjot pastiprinms konstrukcijas, jem vr, ka slodze pastiprinanas laik nedrkst prsniegt 65% no aprint lieluma. Ja ir grti vai nav iespjams pankt vajadzgo atslogoanas pakpi, ir pieaujams veikt pastiprinanu lielk slodz. aj gadjum pastiprinjuma betona un stiegru aprina raksturojums jreizina ar darba apstku koeficientu (betonam br1=0,9, stiegrojumam sr1=0,9). Jizvlas tda konstrukciju atslogoanas pakpe, kas nodroina darba drobu. 557. Ja pastiprinot konstrukcija prvras statiski nenoteicam, tad jem vr o noteikumu 24. un25. punkt mintie faktori. 558. Pastiprinjumu iepriekj sasprieguma lielums sp un sp saspriegtaj stiegrojum S un S jnosaka saska ar o noteikumu 40. un 42.punktu. Turklt stiegrojuma iepriekjs sasprieganas maksimlais lielums nedrkst prsniegt stieveida stiegrm 0,9 Rs,ser, stiepveida stiegrm 0,7 Rs,ser. 559. Stiegru iepriekjs sasprieganas minimlais lielums nedrkst bt mazks par 0,4 Rs,ser. 560. Aprinot elementus, kas pastiprinti ar iepriegsaspriegtajiem stieiem, iepriekjs sasprieganas zudumus nosaka atbilstoi o noteikumu 47., 48., 49., 50., 51. un 52.punktam. 561. Nosakot pie nostiepanas iercm esoo enkuru deformciju d raduos zudumus, jem vr balsta ieru saspieans. Ja nav eksperimentlu datu, uzskata, ka t ir vienda ar 4mm. 562. Spriegoanas precizittes koeficients jnosaka saska ar o noteikumu 53.punktu, emot papildu koeficientu sp , kas atkargs no konstrukciju un pastiprinans pamienu patnbm: 562.1. sp horizontlm un spraiu savilcm 0,85; 562.2. sp aptverm un slpm savilcm 0,75. 563. Liektos un ekscentriski spiestos elementus, kurus pastiprina ar betonu un dzelzsbetonu, aprina k elementus ar vienlaidu lumu, ar noteikumu, ka tiek ievrotas konstruktvs un aprina prasbas vec un jaun betona kopg darba nodroinanai. Turklt neizlabojamie pastiprinmo konstrukciju bojjumi un defekti (stiegrojuma korozija vai prrvums, betona korozija, nosloans utt.), kas pazemina to nestspju, jem vr td pa mr k konstrukciju prbaudes aprinos ldz pastiprinanai. 564. Ja konstrukcijs, kuras pastiprina ar betonu vai dzelzsbetonu, ir dadas klases betons un stiegras, lum esoais katras klases betons un stiegras stiprbas aprin tiek iekauts ar savu aprina pretestbu.
549. apaknodaa attiecas uz tdu dzelzsbetona konstrukciju projektanu un aprinu, kuras jpastiprina ar trauda velmjumiem, betonu un dzelzsbetonu. Pastiprinms dzelzsbetona konstrukcijas jprojekt saska ar Latvijas bvnormatvu LBN 204 (ja ts pastiprina ar trauda velmjumiem) un o apaknodau. 550. Projektjot pastiprinms dzelzsbetona konstrukcijas, nepiecieams nodroint pastiprinjuma elementu iekauanu darb un to kopju darbu ar pastiprinmo konstrukciju. 551. Pastiprinmo konstrukciju aprinu veic divm darba stadijm: 551.1. ldz pastiprinjuma elementu iekauanai darb slodzm, kas ietver pastiprinjuma elementu slodzi (tikai pirms grupas robestvokos); 551.2. pc pastiprinjuma elementu iekauanas darb pilnm ekspluatcijas slodzm (pirms un otrs grupas robestvokos). Otrs grupas robestvokos aprinu var neveikt, ja ekspluatcijas slodzes nepalielins, konstrukciju stingums un plaisizturba atbilst ekspluatcijas prasbm, bet pastiprinjums ir defektu un bojjumu sekas. 552. Stipri bojtu konstrukciju (ja sagrauts 50% un vairk betona rsgriezuma vai 50% un vairk darba stiegru rsgriezuma laukuma) pastiprinjuma elementiem japrina pilna slodze, turklt pastiprinm konstrukcija aprin nav jem vr. 553. Pastiprinms konstrukcijas stiegru rsgriezuma laukums jnosaka, emot vr t faktisko samazinanos
CELTINFO PP
BI-1 0513-0270 56(58) 565. Ar betonu, stiegrojumu un dzelzsbetonu pastiprintiem dzelzsbetona elementiem japrina stiprba elementa garenasij stateniskos, slpos un telpiskos lumos (ja darbojas vrpes momenti), k ar slodzes vietj iedarbba (spiede, caurspieana, atrauana) saska ar noteikumu 3.nodau un emot vr to, ka pastiprinmaj element ir dadas klases betons un stiegras. 566. Ar betonu, stiegrojumu vai dzelzsbetonu pastiprintajiem dzelzsbetona elementiem japrina plaisu veidoans, prvietoans, atvrans un aizvrans saska ar o noteikumu 4.nodau un papildprasbm, kas saisttas ar deformcijm un spriegumiem dzelzsbetona element ldz pastiprinjuma iekauanai darb, k ar ar dadu klau betona un stiegru esambu pastiprintaj element. 567. Dzelzsbetona elementus, kas pastiprinti ar saspriegto stiegrojumu, kuram nav saeres ar betonu, japrina pirms un otrs grupas robestvokos atbilstoi o noteikumu 4. un 5.nodaai un papildprasbm, kas saisttas ar to, ka nav saeres starp stiegrm un betonu. 568. rsgriezumu pastiprinanai paredzto betona un dzelzsbetona elementu minimlie izmri japrina atbilstoi faktiskajm pieplm, emot vr tehnoloisks prasbas, un tie jem ne mazki par izmriem, kdi nepiecieami, lai izpildtu o noteikumu 5.nodaas prasbas attiecb uz stiegru izvietojumu un betona aizsargkrtas biezumu. 569. Pastiprinjuma betona spiedes stiprbas klase jem vienldzga pastiprinmo konstrukciju betona klasei, bet ne zemka par B15 virszemes konstrukcijm un B12,5 pamatiem. 570. Ja pastiprinana paredzta pc pastiprinms konstrukcijas atslogoanas, noslogoana jveic pc tam, kad pastiprinjuma betons ir sasniedzis projektto stiprbu. 571. Ja konstrukciju pastiprina ar monolto betonu un dzelzsbetonu, tad jparedz tdi paskumi, kas nodroina kontaktzonas stiprbu un pastiprinjuma kopgu darbu ar pastiprinmo konstrukciju (pastiprinms konstrukcijas virsmas trana, uzcirana, rievu izveidoana u.c.). 572. Izveidojot vietjo pastiprinjumu tikai bojt iecirka garum, pastiprinjums jturpina ar nebojtajs das ne mazk k 500 mm garum un garum, kas nav mazks par: 572.1. betona pastiprinjuma pieckrtgu biezumu; 572.2. pastiprinjuma garenstiegrojuma enkurojuma garumu; 572.3. pastiprinm elementa lielks skaldnes divkru platumu (stieveida konstrukcijm). 573. Elementiem ar nesaspriegto stiegrojumu noslogot stvokl pastiprinana ir pieaujama, piemetinot esoajm stiegrm papildu stiegras, ja, darbojoties pastiprinanas slodzei, attiecgaj lum tiek nodrointa pastiprinm elementa stiprba, kur nav ierints papildu stiegrojuma darbs. 574. Metintie sadursavienojumi jizvieto izklaidus gar stieiem ar intervlu, kas nav mazks par 20d. b bf , bf hf , hf a , a 1.pielikums
GALVENIE BURTU APZMJUMI rjo slodu un iedarbbu radtas pieples elementa rsgriezum
M N Q T P sp , sp
lieces moments garenspks rsspks vrpes moments
Ieprieksaspriegt elementa raksturojumi iepriekjs betona sasprieganas pieple, kuru nosaka pc formulas (8), emot vr iepriekj sasprieguma zudumus iepriekjais spriegums attiecgi saspriegtaj stiegrojum S un S ldz betona sasprieganai (stiegrojumu nostiepjot uz balstiem) vai taj stadij, kad, ievrojot stiegrojuma iepriekj sasprieguma zudumus atbilstoi apskatmajai elementa darba stadijai, saska ar o noteikumu 40. un 55.punktu rjo faktisko vai nosacto spku iedarbbas rezultt iepriekjie spriegumi beton ir samazinjuies ldz nullei spiedes spriegums beton iepriekjas sasprieganas stadij, kurus nosaka saska ar o noteikumu 55. un 56.punktu, ievrojot stiegrojuma iepriekj sasprieguma zudumus atbilstoi apskatmajai elementa darba stadijai stiegrojuma nostiepanas precizittes koeficients, kuru nosaka saska ar o noteikumu 54.punktu Materilu raksturojumi
bp
sp
Rb , Rb,ser
betona aprina pretestba centriskai spiedei attiecgi pirms un otrs grupas robestvokiem un otrs grupas robestvokiem
Rbt , Rbt,ser betona aprina pretestba centriskai stiepei attiecgi pirms Rb,loc Rs , Rs,ser Rbp Rsc Eb Es
betona aprina pretestba virsmas spiedei, kuru nosaka pc formulas (102) stiegru aprina pretestbas stiepei attiecgi pirms un otrs grupas robestvokiem betona uzspriegojuma stiprba, kuru nosaka saska ar o noteikumu 81.punktu stiegru aprina pretestba spiedei pirms grupas robestvokiem skuma elastbas modulis betonam spied un stiep stiegru elastbas modulis Garenstiegrojuma stvoka raksturojumi elementa rsgriezum
garenstiegrojuma apzmjums: a) stieptaj da izvietotajm stiegrm, ja rjs slodzes iedarbb viena luma daa ir stiepta, otra spiesta b) pie mazk spiests luma skaldnes izvietotajm stiegrm, ja rjo slodu iedarbb viss lums ir spiests c) ja rjo slodu iedarbb viss lums ir stiepts: ekscentriski stieptam elementam stiegrm, kas izvietotas pie visvairk stiepts luma skaldnes; centriski stieptam elementam vism elementa rsgriezum izvietotajm garenstiegrm garenstiegrojuma apzmjums: a) spiestaj da izvietotajm stiegrm, ja rjo slodu iedarbb viena luma daa ir spiesta, otra stiepta b) pie visvairk spiests luma skaldnes izvietotajm stiegrm, ja rjo slodu iedarbb viss lums ir spiests c) ekscentriski stieptiem elementiem, kuros viss lums ir stiepts pie vismazk stiepts luma skaldnes izvietotajm stiegrm eometriskie raksturojumi taisnstra rsgriezuma platums, T veida un dubult T veida rsgriezuma ribas platums T veida un dubult T veida rsgriezuma plaukta platums attiecgi stieptaj un spiestaj da taisnstra T veida un dubult T veida rsgriezuma plaukta augstums attiecgi stieptaj un spiestaj da atstatums no piepu rezultantes stiegrojum attiecgi S un S ldz luma tuvkajai skaldnei
CELTINFO PP
BI-1 0513-0270 57(58) ho, ho x s e0 eop eo,tot e, e es, esp l lo i d As, As

rsgriezuma darba augstums attiecgi ha un ha betona spiests daas augstums betona spiests daas relatvais augstums x/h0 atstatums starp aptverm pa elementa garumu garenspka N ekscentricitte pret reduct luma smagumcentru, kuru nosaka saska ar o noteikumu 37.punktu iepriekjs sasprieganas pieples P ekscentricitte pret reduct luma smagumcentru, kuru nosaka saska ar o noteikumu 55.punktu garenspka N un iepriekjs sasprieganas pieples P rezultantes ekscentricitte pret reduct luma smagumcentru atstatums no garenspka N pielikanas punkta ldz piepu rezultantei attiecgi stiegrojum S un S atstatums attiecgi no garenspka N pielikanas punkta un iepriekjs sasprieganas pieples P ldz stiegrojuma S luma laukuma smagumcentram elementa laidums spiedes garenspka iedarbbai pakauta elementa aprina garums, kuru nosaka saska ar o noteikumu 31.tabulu elementa rsgriezuma inerces rdiuss attiecb pret luma smagumcentru stiegru trauda stieu nominlais diametrs nesaspriegt un saspriegt stiegrojuma attiecgi S un S rsgriezuma laukums, aprinot iepriekjs sasprieganas piepli P attiecgi stiegrojuma S un S nesaspriegts daas , rsgriezuma laukums attiecgi stiegrojuma S un S saspriegts daas rsgriezuma laukums attiecb pret elementa garenasi slp lum esoo atliekto stieu rsgriezuma laukums attiecb pret elementa garenasi slp lum izvietoto aptveru rsgriezuma laukums stiegrojuma koeficients, kuru nosaka k stiegrojuma S laukuma attiecbu pret elementa rsgriezuma laukumu bho, neemot vr spiesto un stiepto plauktu prkares visa betona laukums rsgriezum betona luma spiests daas laukums betona luma stiepts daas laukums elementa luma reductais laukums, kuru nosaka saska ar o noteikumu 55.punktu betona virsmas spiedes (saspieans) laukums attiecgi betona luma spiests un stiepts daas laukumu statiskais moments attiecb pret neitrlo asi Porainais betons Porous concrete nbetons Foam concrete Smalkgraudainais betons Vieglbetons Fine concrete Smagais betons Normalweight T concrete eo Dzelzsbetons Reinforced concrete Latvieu valod 1 Betons NOTEIKUMOS LIETOTIE TERMINI Angu valod 2 Concrete Krievu valod 3 eo Defincija 4 Mkslgi bez apdedzinanas cietjos bvmaterils, kas izgatavots, samaisot noteikts attiecbs pildvielas (smiltis, ous, embas utml), deni un specilas pildvielas un sacementjot visu ar kdu saistvielu (cementu, ipsi utml) Stiegrots betons, kur mehnisks pretestbas palielinanai (it sevii stiepes spku uzemanai) izvietotas bvtrauda (dzelzs) stiegras Blvas struktras betons ar vidjo blvumu no 2200 ldz 2500kg/m3, kas pagatavots no blvm rupjm un smalkm pildvielm, izmantojot par saistvielu cementu
2.pielikums
Asp, Asp Asw As,inc A Ab Abt Ared Aloc1 Sbo, Sbo Sso, Sso
Mekoep- Blvas struktras betons ar vidjo bluc vumu no 1800 ldz 2500kg/m3, kas pagatavots no blvm smalkm pildvieeo lm, izmantojot par saistvielu cementu eku eo Betons, kas izgatavots no rupjm porainm un smalkm porainm vai smalkm blvm pildvielm, izmantojot par saistvielu cementu
Light concrete
euc Betona izejvielu (saistvielas un kramaia komponenti) maisjums, kas uzpsts eo ar gzu (putu) veidotjm vielm un iegta sacietjusi masa, kuras struktru veido vienmrgi izvietotas poras nu veid oba- Betona izejvielu sastv esoas saist eo vielas, kas uzpstas ar gzu (putu) veidotjm vielm un iegta sacietjusi masa, veidota no rupjas pildvielas, kuras spraugas aizpilda saistviela ar vienmrgi izvietotm porm nu veid aa- Specils betons ar briestoa cementa eo saistvielu, paredztu dzelzsbetona konstrukcij iepriekjai spriegoanai (pasasprieganai), kas stenojas, betonam izpleoties t cietanas laik
attiecgi stiegrojuma S un S luma laukuma statiskais

moments attiecb pret neitrlo asi rsgriezuma smagumcentru
I Ired Is Ibo Iso, Iso

Wred
betona luma inerces moments attiecb pret elementa elementa reduct luma inerces moments attiecb pret stiegru luma laukuma inerces moments attiecb pret
elementa rsgriezuma smagumcentru attiecb pret neitrlo asi t smagumcentru, kuru nosaka saska ar o noteikumu 55.punktu
Spriegotais (briestoais) betons
Stress concrete
betona luma spiests daas laukuma inerces moments attiecgi stiegrojuma S un S rsgriezuma laukuma
atbilstoais inerces moments attiecb pret neitrlo asi
Monoltais (viengabalainais) betons Saliekamais betons (dzelzsbetons)
Cast-in-place oo- Betons, kuru iestrd veidos tiei concrete eo bvlaukum celtniecbas laik
elementa reduct luma pretestbas moments visattlkajam
Precast concrete
p eo
stieptajam slnim, kuru nosaka k elastgam materilam saska ar o noteikumu 55.punktu
Betons, kuru iestrd konstrukcijs jau rpnc un nogd uz bvlaukumu gatavu konstrukciju elementu veid Konstrukciju elementi, kuru stiegrs specili tiek radti stiepes spriegumi, bet pc betona sacietanas pirms rjo spku (slodzes) iedarbbas beton tiek radti spiedes spriegumi
Prestressed epIepriekconcrete o asaspriegtas dzelzsbetona structures konstrukcijas
CELTINFO PP
BI-1 0513-0270 58(58) 3.pielikums

OGLEKA TRAUDA LIETOANA DZELZSBETONA UN BETONA KONSTRUKCIJU IELIEKAMAJM DETAM Ieliekamo detau raksturojums Aprina temperatra oC ldz 30 oC no 30oC ldz 40oC trauda velmjuma trauda velmjuma marka pc biezums marka pc biezums GOST (mm) GOST (mm) 38071 38071 BCT3K BCT36 BCT25 BCT35 430 410 1130 1125 410 430 BCT36 BCT36 BCT35 BCT35 CT32 BCT32 425 410 1130 1125 410 430 Stieveida karstvelmta periodiska profila TN 14-1-4235-87 1 2 3 4 5 + + + + 6 + + + + 7 + + + + 8 + + + + 9 + + + + 10 + + + +
A-VI 20X22CP 10-22 22X22TA 10-22 22X22P 10-22 22X22C 10-40
1. Aprinms: 1.1. statistisku slodu pieplm 1.2. dinamisku un daudzkrtji atkrtotu slodu pieplm 2.
Stieveida termome- AT-IIIC CT5 hniski stiprinta CT5 periodiska profila CT5 GOST 10884-81 CT5 AT-IV 20C AT-IVC 252C 28C35C AT-IVK 10C2 082C 25C2P 20C 20C2 10C2 082C,28C 25C2 25C2P 35C AT-VK 20C2 25C2P 35C
10-32 10-32 10-32 10-32 10-32 10-32 12-32 10-32 10-32 10-32 10-32 10-32 10-32 10-32 10-32 18-32 18-32 18-32 18-32 18-32 10-28 10-16 10-28 3-5
+ + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + +
+ + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + +
+ + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + +
+ + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + +
+ + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + +
+1 +1 +1 +1 + + + + + + + + + + + + + + + + + + + +
Konstruktvs (spka iedarbbm neaprinms) CT32 BCT32
AT-V
Piezmes. 1. Aprina temperatru pieem saska ar o noteikumu 11.punktu. 2. Lietojot mazletu traudu (piemram 102C1, 092C, 15XCH marku traudu), trauda un elektrodu markas ieliekamm detam jizvlas tpat k metintm trauda konstrukcijm atbilstoi LBN 204 prasbm. 3. Minto marku trauda aprina pretestbas nosaka saska ar LBN 204.
4.pielikums
NVS valsts raoto trauda stiegru pamatveidi un to lietojums dzelzsbetona konstrukcijs (atkarb no slodu iedarbbas rakstura un aprina temperatras) Stiegru veids un to kvalitti reglamentjoie dokumenti Stiegru klase Trauda marka Stiegru diametrs (mm) Konstrukcijas ekspluatcijas apstki statiska slodze dinamiska un daudzkrtji atkrtota slodze brv gais brv gais un neapkuun neapkurinms rinms ks ks apsildms ks ldz 30oC no 30oC ldz 40oC ldz 30oC no 30oC ldz 40oC
AT-VCK 20XC2 AT-VIK 20XC2 AT-VII Parast periodiska profila stiegrojuma stieple GOST 6727-80 Augstizturga stiegrojuma stieple GOST 7348-81 Stiegrojuma trose GOST 13840-68 Stiegrojuma trose TN 14-4-22-71 Stieveida, stiepjot stiprinta periodiska profila stieple Bp-I 30XC2
B-II Bp-II K-7 K-19 A-IIIB 252C 35C
3-8 3-8 6-15 14 6-40 6-40
+ + + + + +
+ + + + + +
+ + + + +
+ + + + + +
+ + + + +
+ + + +
apsildms ks
3 CT33 CT33 CT33 BCT32 BCT32 BCT32 BCT32 CT3 BCT52 BCT52 182C 10T 35C 252C 322P
4 6-40 6-40 6-40 6-40 6-40 6-40 6-18 5,5 10-40 10-16 18-40 40-80 10-32 6-40 6-8 10-40 6-22 10-18 10-32 10-32
5 + + + + + + + + + + + + + + + + + + + +
6 + + + + + + + + + + + + + + + + + + + +
7 + + + + + + + + + + + + + + + +
8 + + + + + + + + + + + + + + + + + + + +
9 + + + + + + + + + + +1 + + + + + + + +
10 + + + + +1 +1 + + +1 + + +1 + +
Stieveida karstvelmt A-I glud GOST 5781-82 un GOST 380-81
Stieveida karstvelmt glud TN 14-15-154-86 Stieveida karstvelmta A-II periodiska profila GOST5781-82 Ac-II A-III
Piezmes. 1. Tabul + pieaujams, nav pieaujams. 2. 1 var lietot tikai sietos karkasos. 3. Aprina temperatru pieem saska ar o noteikumu 11.punktu. 4. Slodzes ir dinamiskas, ja o slodu daa, aprinot konstrukciju stiprbu, prsniedz 0,1 no statiskas slodzes; daudzkrtji atkrtotm slodzm slodzes, kurs stiegru darba apstku koeficients s3<1,0 (24.tabula). 5. Karstvelmts un termomehniski stiprints stiegras ar diametriem, kas lielki par tabul nordtajiem, lieto, attiecgi pamatojot, analogi aj tabul nordtajam attiecgo klau un marku stiegru traudam.
A-IV
80C 20X2
A-V 23X22T
CELTINFO PP

LBN203 97

Uploaded by

Document Information

Original Title

Copyright

Available Formats

Share this document

Share or Embed Document

Sharing Options

Did you find this document useful?

Is this content inappropriate?

Copyright:

Available Formats

LBN203 97

Uploaded by

Copyright:

Available Formats

izdota

Pase Spk ar 1998.01.05. Publikcijas avots: "LV"., 1998.29.04., Nr.117/119.

Latvijas bvnormatvs LBN 20397 BETONA UN DZELZSBETONA KONSTRUKCIJU PROJEKTANAS NORMAS

BI-1 0513-0270 2(58)

1.pielikums. 2.pielikums. 3.pielikums. 4.pielikums.

BI-1 0513-0270 3(58)

Apstiprints ar Ministru kabineta 1997.gada 23.decembra noteikumiem nr.451

LATVIJAS BVNORMATVS LBN 203-97 BETONA UN DZELZSBETONA KONSTRUKCIJU PROJEKTANAS NORMAS

BI-1 0513-0270 5(58) 1.tabula

1.kategorija 3.Kategorija acrc1=0,3 acrc2=0,2 3.Kategorija acrc1=0,3 acrc2=0,2

2. Elementi, kas uztver beramu materilu spiedienu

2.kategorija acrc1= 0,1

Pastvgs un ilgstos ar f =1,0

Pastvgs un ilgstos ar f = 1,0

Koeficientu f em tdu pau k stiprbas aprin.

Faktori, kas rada iepriekjo spriegumu zudumus stiegrs 1

3. Pie sasprieganas iekrtm novietoto enkuru deformcijas

4. Stiegrojuma berze: a) gar kanlu sienm vai konstrukciju betona virsmu

BI-1 0513-0270 8(58)

- koeficients, ko nosaka pc dm formulm: stiegrojumu nostiepjot ar domkratu: = n 1 2n ;

7. Spriegumu relakscija: a) stiepveida stiegrs b) stieveida stiegrs

b) smalkgraudain betona grupm: A B C c) vieglajam betonam ar smalkm porainm pildvielm

BI-1 0513-0270 9(58)

0,35 0,55 0,55 0,55

spAspysp+sAsys - spAspysp - sAsys P

BI-1 0513-0270 10(58) 6.tabula

F200 F150 F100 W4 F150 F100 F75 F50 W2

5oC un augstka F100 F75

netiek normts netiek normts netiek normts

B15 B20 B30 B20 B25 B30

5 oC un augstka F35 F50 F35 F25 F35 F25 F15*

netiek normta netiek normta

netiek normta netiek normta

netiek normta normta

Vieglajiem betoniem salizturbas markas netiek normtas.

Piezme. Virs svtras vrtbas dotas MPa, zem svtras kgf/cm2.

BI-1 0513-0270 14(58)

BI-1 0513-0270 15(58)

BI-1 0513-0270 16(58) 14. tabula

1,00 0,90 0,85

1,10 b3 b4 0,85 0,80

1,25 1,10 1,35 1,20 0,90

, kur b,min , b,max vismazkais un visliel-

kais betona spriegums attiecgi slodzes maias cikla robes.

0,90 1,00 1,00 1,00

BI-1 0513-0270 18(58)

Smagais dabisks cietanas betons

Atmosfras spiedien termiskai apstrdei pakauts betons

Autoklva apstrdei pakauts betons

Smalkgraudainais: A grupas dabisks cietanas betons

atmosfras spiedien termiskai apstrdei pakauts betons

B grupas dabisks cietanas betons

atmosfras spiedien termiskai apstrdei pakauts betons

C grupas autoklavts cietanas betons

Vieglais un porainais betons ar vidj blvuma marku D 800

1,1 11,2 1,4 14,3

1,4 14,3 1,7 17,3 1,9 19,4

1,8 18,4 2,2 22,4

2,1 21,4 2,5 25,5 2,9 29,6

2,9 29,6 3,4 34,7 3,8 38,8

4,0 40,8 4,5 45,9 5,0 51,0

5,5 56,1 6,0 61,2 6,8 69,3

7,0 71,4 7,9 80,6 8,4 85,7