DROBA

METODISKIE IETEIKUMI PAMATSKOLAI

RGA

Atbildg par izdevumu K. Ilgaa Redaktore D. Liepa Tehniskais redaktors V. Perfijevs

ISEC, 2004
2

Saturs

Ievads Metodiskie ieteikumi drobas jautjumu mcanai 1.4. klas audzintja stunds 1. klase 2. klase 3. klase 4. klase Metodiskie ieteikumi drobas jautjumu mcanai 5.9. klas audzintja stunds 5. klase 6. klase 7. klase 8. klase 9. klase Metodiskie ieteikumi drobas jautjumu mcanai 5.9. klas mcbu priekmetu stunds Informcija

4 5 8 24 39 51 59 63 87 92 106 112 115 131

Drobas jautjumu apguves mris ir sekmt skolnu izpratni par rcbu ekstremls situcijs un drobas apguves un ievroanas nepiecieambu. Ar o jautjumu vadlnijm var iepazties Pamatizgltbas mcbu priekmetu standartu Visprjo, jautjumu sada. Skolniem ir svargi apzinties, ka vii pai ir atbildgi par savu drobu. Pamatizgltbas pakp notiek: harmoniskas personbas veidoans un attstba; sagatavoans tlkai vidjai visprjai un/vai profesionlajai izgltbai un motivcijas un prasmju veidoans mizgltbai; sabiedriskajai un individulajai dzvei nepiecieamo zinanu, prasmju pamatu apguve un attieksmju veidoans, kas noteiktas Valsts pamatizgltbas standart. Metodisk materila mris ir sekmt skolnu izpratni par drobas jautjumu mcans nepiecieambu un ievroanu ikdien savas un citu drobas un veselbas saglaban. aj materil apkopoti metodiskie ieteikumi drobas jautjumu mcanai pamatskol audzintja stunds un 5.9. klas dados mcbu priekmetos. Materil iekauti ceu satiksmes drobas, gzes un elektrbas lietoanas drobas, ugunsdrobas, pirms paldzbas snieganas u. c. jautjumi. Metodiskajam materilam ir 4 daas: 1. metodiskie ieteikumi drobas jautjumu mcanai 1.4. klas audzintja stunds; 2. metodiskie ieteikumi drobas jautjumu mcanai 5.9. klas audzintja stunds; 3. metodiskie ieteikumi drobas jautjumu mcanai 5.9. klas mcbu priekmetu stunds; 4. informcija. Drobas jautjumu mcanai pamatskol paredztas 522 audzintja stundas gad, pamatojoties uz skolnu vecumposma patnbm, dadu mcbu priekmetu saturu un drobas jautjumu aktualitti katr vecumposm. Metodiskaj materil ir nordtas apgstams tmas, skaidrots o tmu apguves mris, uzdevumi un vlamie rezultti, k ar sniegti metodiski komentri stundu norisei. Materils izstrdts sadarbb ar institcijm, kas atbildgas par dadiem drobas jautjumiem Latvij. ISEC izsaka pateicbu izveidots drobas mcanas jautjumu darba grupas prstvjiem: Ceu satiksmes drobas direkcijai, Valsts ugunsdzsbas un glbanas dienestam, A/S Latvenergo, A/S Latvijas Gze, VAS Latvijas dzelzce, Valsts policijai, Izgltbas un zintnes ministrijas Valsts jaunatnes un iniciatvu centram, Izgltbas un zintnes ministrijas Visprjs izgltbas departamentam, NVO Vecki Rgai, Katastrofu medicnas centram, Latvijas Pediatru asocicijai, Brnu un imenes lietu ministrijai un personiski: Velgai Kaksei, Austrim Cbelim, Agrai Kampusei, Zaigai Velai, Valdai Kjasperei, Anitai Portei, Natajai Prokofjevai, Sarmtei Villerei, Rajai Koanovai, Sandrai damsonei, Mrtiam Muriam, Aivaram Mednim, Astrai Aukmukstai un Anvaram Zavackim.

Metodiskie ieteikumi drobas jautjumu mcanai 1.4. klas audzintja stunds

Materila autori: Inta Rakvia Dagmra Ispodkina

6

Metodiskais materils paredzts 1.4. klau skolotjiem drobas jautjumu mcanai. Metodiskaj materil ir nordts katras tmas apguves mris un tmas apguvei paredzto stundu skaits. Katrai stundai atsevii doti uzdevumi, sasniedzamais rezultts, jdzieni un iespjamais mcbu stundas norises apraksts. Drobas jautjumu apguves mri un uzdevumi 1.4. klas Mcties pareizi uzvesties uz ielas un sadzv. Iegt zinanas par ceu satiksmes noteikumiem, kuros skolns darbojas k gjjs, pasaieris un velosipda vadtjs. Mcties atbilstoi rkoties nelaimes gadjumos un izsaukt attiecgos paldzbas dienestus. Mcties, k aizsargt sevi un savu paumu. Apgt prasmes pareizi izmantot dadas sadzves elektroierces. Apgt zinanas, k pareizi rkoties dabas stihiju un katastrofu gadjumos. Mcties izprast dados dokumentos noteikto normu ievroanas nepiecieambu, prast atrast informciju par pareizas uzvedbas normm drobas jautjumos. Apzinties personisko atbildbu savas drobas un veselbas saglaban. Tmas un to apguvei paredzto audzintja stundu skaits
Klase Tma Stundu skaits

1. klase

Kas msdiens paldz cilvkam ikdien? Kpc jievro piesardzba un drobas noteikumi mjs? Kpc jizvlas visdrokais ce no mjm ldz skolai? Kpc ir izstrdti drobas noteikumi? Ko dart, ja noticis negadjums? K izvairties no negadjumiem? Kpc ir izdomti drobas noteikumi? Kpc dabas un cilvku radt vid jievro drobas noteikumi? K paldzt nelaimes gadjumos? K pasargt sevi no nevlamiem sveiniekiem? Kas jievro, lai tu vasar btu laimgs? Kpc jbt piesardzgam, lai justos droi? Kas jdara, lai augtu vesels? Kas jievro rotajoties? Esi dros, bet piesardzgs! Kuri no transporta ldzekiem ir visrtkie un kuri visdrokie? K rkoties bstamos apstkos un situcijs? Noslguma stunda 4. klasei.

4 3 4 3 3 2 3 7 3 4 5 9 4 3 1 8 3 1

2. klase

3. klase

4. klase

1. klase

1. klases skolni apgst 6 tmas 19 audzintja stunds.

1. tma KAS MSDIENS PALDZ CILVKAM IKDIEN?

(4 mcbu stundas) Mris: sekmt skolnu izpratni par transporta ldzeku veidiem un lietoanu. 1. stunda

Transports
Uzdevumi: 1) noskaidrot prvietoans veidus, izmantojot dadus transporta ldzekus; 2) iepazties ar dadiem transporta ldzekiem; 3) apzinties, ka visos transporta ldzekos ir noteikumi, kas jievro; 4) apzinties drobas noteikumu neievroanas sekas. Jdzieni: transports, lidmana, autobuss, trolejbuss, tramvajs, vilciens, automobilis, kuis, laiva, jahta, uzvedbas noteikumi, sabiedriskais un personiskais transporta ldzeklis. Skolnam jprot: 1) przint transporta ldzeku veidus; 2) ievrot atbilstoos uzvedbas noteikumus sabiedriskajos un personiskajos transporta ldzekos. Norise 1. Prta vtra. Skolni atbild uz jautjumiem: kdus transporta ldzekus skolni pazst, ko dara katrs no iem transporta ldzekiem, kdus transporta ldzekus cilvki izmanto visbiek? 2. Darbs grups. Katra grupa saem attlu ar kdu transporta ldzekli un prrun uzvedbas noteikumus, kas jievro, prvietojoties taj. Katra grupa prezent uzvedbas noteikumus attiecgaj transporta ldzekl. 3. Stundas nobeigum skolni izdara secinjumus, kpc ir jievro drobas noteikumi, uzsverot personisko atbildbu savas veselbas saglaban.
8

2. stunda

Uguns. Degana
Uzdevumi: 1) mcties aizdedzint srkocius un prtraukt to deganu; 2) iegt izpratni, ka srkocii vai iltavas izmantojami, tikai aizdedzinot sveci, gzes plti vai iekurinot krsni; 3) noskaidrot, kdi drobas noteikumi jievro, izmantojot srkocius vai iltavas. Jdzieni: srkocii, plts, krsns, kamns, svece, iltavas. Skolnam jprot: 1) aizdedzint, nodzst srkocius; 2) apzinties, kdu postu var radt, neuzmangi lietojot srkocius vai iltavas; 3) izmantojot srkocius vai iltavas, ievrot drobas noteikumus. Norise 1. Prta vtra. Kpc cilvkiem nepiecieami srkocii vai iltavas? 2. K aizdedzint un nodzst srkociu? Prrunas par darbbu secbu. 3. Praktiska darbba. Sveces aizdedzinana un nodzana, izmantojot srkocius vai iltavas. 4. Darbs grups. Skolni, strdjot grups, uzraksta instrukciju, k pareizi aizdedzint gzi, izmantojot gzes plti, vai iekurt malkas plti. Skolni izstrdtos noteikumus noform, lai tos piestiprintu mjs pie gzes vai malkas plts redzam viet. Informcija Snia V. Lsns un uguns. R. : Rasa ABC, 2001. 3. stunda

Elektrba
Uzdevumi: 1) noskaidrot, kdam nolkam cilvki ikdien izmanto elektrbu; 2) iepazties ar elektroiercm, kas tiek izmantotas sadzv; 3) mcties izprast elektroieru lietoanas instrukcijs nordto informciju. Jdzieni: instrukcija, mikseris, fns, mikroviu krsns, elektriskais sildtjs, gludeklis, elektrisk plts. Skolnam jprot: 1) skaidrot, kdas funkcijas pilda dadas elektroierces; 2) lietojot elektroierces, ievrot drobas noteikumus; 3) raksturot lietoanas instrukciju nozmi. Norise 1. Skolotja informcija par elektroieru lietoanas instrukcijm. 2. Darbs pros. Uzzmt elektroierces, kuras lieto imen. Noskaidrot, kdus darbus veicot, izmanto s elektroierces. Prrunt, kdi noteikumi jievro, lietojot ts. 3. Diskusija par lietoanas instrukciju nepiecieambu. Informcija Snia V. Vati. Darba burtnca skumskolai. R. : Latvenergo, 2002. Elektroieru lietoanas instrukcijas.
9

4. stunda

Gze
Uzdevumi: 1) noskaidrot, kur cilvki ikdien izmanto gzi; 2) noskaidrot, kdi drobas noteikumi jievro, izmantojot gzi. Jdzieni: gze, dabasgze, saidrint gze, gzes balons, gzes plts, gzesvads, gzes avrijas dienests. Skolnam jprot: 1) lietojot gzes plti, zint drobas noteikumus; 2) izsaukt nepiecieamo paldzbu gzes nopldes gadjum. Norise 1. Skolotjs paststa par dabasgzes un saidrintas gzes lietoanas iespjm, raksturo gzes plts lietoanas drobas noteikumus. 2. Individuls darbs. Uzzmt situciju, kur tiek lietota gzes plts. 3. Diskusija. K rkoties, ja jtama gzes smaka? Informcija K ris iepazina gzi. R. : Jumava, 2003. Esi dros kop ar ri! R. : Jumava, 2004.

2. tma KPC JIEVRO PIESARDZBA UN DROBAS NOTEIKUMI MJS?

(3 mcbu stundas) Mris: sekmt skolnu izpratni par drobas noteikumu ievroanu mjs, apzinties piesardzbas un drobas noteikumu neievroanas sekas. 1. stunda

Televizors
Uzdevumi: 1) iepazties ar laikrakstos publictajm TV programmm; 2) noskaidrot, kas jievro, skatoties TV; 3) apzinties sekas, ja TV prraides skats ilgu laiku. Jdzieni: TV programma, televizors, raidjums, distance, apgaismojums, skatans ilgums. Skolnam jprot: izvlties vecumam atbilstous raidjumus un skatans ilgumu. Norise 1. Prrunas klas par televizora nepiecieambu. Visas idejas skolotjs fiks uz tfeles. 2. Darbs grups. Plakta Kas jievro, skatoties TV? veidoana.
10

3. Plaktu izstde klas. Skolotjs organiz prrunas par plaktos paustajm idejm. 4. Klas iespjams ptjums nedas garum Ko ms un cik ilgi skatmies. Pc tam skolotjs mudina skolnus iegtos datus saldzint un izteikt viedokus par tiem. 5. Skolotjs var uzaicint skolas medicnas personlu uz sarunu par TV ietekmi uz brnu veselbu. Informcija Snia V. TV Tev un man. R. : SIA Izgltbas soi, 2002. 2. stunda

Datora lietoana
Uzdevumi: 1) iepazties ar datora lietoanas instrukcijas pamatprasbm; 2) noskaidrot datora lietoanas drobas noteikumus. Jdzieni: dators, instrukcija. Skolnam jprot: 1) lietojot datoru, ievrot drobas noteikumus; 2) iegaumt, k pareizi jstrd ar datoru; 3) lietojot datoru, ievrot laika limitu. Norise Mcbu stunda jorganiz informtikas kabinet. 1. Skolotjs sniedz informciju par datora uzbvi un darbbu. 2. Praktisk darbba: iepazans ar datora lietoanas instrukciju; datora ieslgana un izslgana, preczi ievrojot instrukciju. 3. Prrunas par datora lietoanas ilgumu. Datora ietekme uz skolna veselbu. Informcija Datoru lietoanas drobas tehnikas noteikumi. 3. stunda

Sadzves priekmetu lietoana

Uzdevumi 1) apgt prasmi piesardzgi rkoties ar sadzves priekmetiem; 2) noskaidrot, kdas traumas var iegt, izmantojot sadzves priekmetus; 3) noskaidrot, k rkoties, ja iegta trauma. Jdzieni: nazis, res, adata, murs, lens. Skolnam jprot: 1) piesardzgi lietot un glabt asus priekmetus; 2) zint, k pareizi rkoties, ja iegta trauma. Norise 1. Individuls darbs. Skolotjs pirms mcbu stundas sagatavo darba lapu Kas ir ie priekmeti?. Var izmantot gan zmtus, gan fotograftus attlus. Skolni zem katra priekmeta uzraksta t nosaukumu (piemram, adata, lens, cirvis, murs, zis, admadatas, nazis, res).
11

2. Prrunas klas. Kpc ie priekmeti ir bstami? 3. Darbs pros. Pris izloz vienu no mintajiem sadzves priekmetiem. Skolni uzzm, kda trauma var gadties, neuzmangi lietojot o sadzves priekmetu. 4. Pris izststa par attiecgo sadzves priekmetu klas. 5. Individuls darbs. K izvairties no das traumas? K rkoties, ja iegta trauma? Ar muru uzsists pa pirkstu. Minot izdurt zl caurumu, lens iedries plaukst. Grieot maizi, iegriezts pirkst. ujot lcim jaciu, sadurts pirksts. Nesot ttim cirvi, tas izkrt no rokm un sasit nesja pdu. Informcija Mirukina I., Dubova A. Es un mana droba. R. : RaKa, 2002.

3. tma KPC JIZVLAS VISDROKAIS CE NO MJM LDZ SKOLAI?

(4 mcbu stundas) Mris: sekmt skolnu izpratni un atbildbu par droa cea izvli. 1. stunda

Ce
Uzdevumi: 1) noskaidrot, k sadalta iela, kdi ceu satiksmes noteikumi jievro uz ielas; 2) izprast, kpc brauktuve ir bstama zona un ts tuvum jbt disciplintam; 3) iemcties lietot atstarotjus un izprast to nozmi; 4) iemcties izvlties visdroko ceu no mjm ldz skolai. Jdzieni: iela, troturs, brauktuve, atstarotjs, ce, cea nomale, krustojums, ceu satiksmes noteikumi. Skolnam jprot: 1) izvlties droko marrutu no mjm ldz skolai un atpaka; 2) pareizi prvietoties pa izvlto ceu; 3) pareizi rsot ielu savas mjas vai skolas tuvum. Norise 1. Skolotja ststjums par jdzieniem: iela, troturs, brauktuve, atstarotjs, ce, cea nomale, krustojums, ceu satiksmes noteikumi. 2. Individuls darbs. Skolotjs pirms mcbu stundas var sagatavot darba lapu ar diem jautjumiem: k sauc to cea dau, pa kuru prvietojas cilvki, kas atdala ietvi no prjs ielas daas, pa kurieni brauc manas, k sauc vietu, kur krustojas divi vai vairki cei vai ielas, k sauc pai apzmtu vietu, kur apstjas sabiedriskais transports, k sauc brauktuves malu, pa kuru drkst iet gjjs, ja nav ietves?
12

3. Individuls darbs. Uzrakstt divos stabios, kam paredzta ietve un kam brauktuve. 4. Prrunas klas. Kpc tum diennakts laik gjji pamana automobius jau no liela attluma, bet automobiu vadtji gjjus tikai tad, kad piebraukui oti tuvu? 5. Skolotja informcija, kpc nepiecieami atstarotji un kur vislabk tos piestiprint (pie aprba, apaviem, somas). Informcija Beloraga G. Droba uz ielm un ceiem. R. : Zvaigzne ABC, 2004. Ceu satiksmes droba. R. : ISEC, 1997. Damberga A. Ceu satiksmes droba 1.4. klasei. Lielvrde : Lielvrds, 2003. Ra piedzvojumi pilst. R. : Jumava, 2001. Sarg sevi! Mcbu materilu komplekts. R. : CSDD, Neste, SAC, 2002. Snia V. Lsns un ceu satiksme. R. : Rasa ABC, 2003. 2. stunda

Sabiedriskais un personiskais transports

Uzdevumi: 1) noskaidrot, k droi iekpt sabiedriskaj transporta ldzekl un izkpt no t; 2) iepazties ar uzvedbas noteikumiem sabiedriskaj transporta ldzekl; 3) iepazties ar noteikumiem, kas jievro, braucot personiskaj transporta ldzekl. Jdzieni: uzvedbas noteikumi, drobas josta, brnu sdekltis. Skolnam jprot: 1) pareizi iekpt transporta ldzekl un izkpt no t; 2) apzinties, k pareizi juzvedas personiskaj transporta ldzekl. Norise 1. Individuls darbs. Skolni uzzm, ar kdu transporta ldzekli nokst no mjm ldz skolai. 2. Skolotjs sniedz informciju par svargkajiem noteikumiem, kas jzina pasaieriem, iekpjot transporta ldzekl vai izkpjot no t: transporta ldzekl drkst iekpt/izkpt tikai pc t apstans; kad atveras transporta ldzeka durvis, pasaieri vispirms izkpj, pc tam iekpj; iekpj transporta ldzekl pa aizmugurjm vai vidjm durvm, izkpj pa priekjm; pc izkpanas no autobusa un trolejbusa ce jrso tam no mugurpuses, bet, izkpjot no tramvaja, no priekpuses; visdrok ceu ir rsot tad, kad transporta ldzeklis ir aizbraucis un ce ir brvs. 3. Biei skolni uz skolu nebrauc ar sabiedrisko transportu, vius atved vecki. Prrunas: kds ir drobas jostas uzdevums, kdos transporta ldzekos lieto drobas jostas, k pareizi lietot drobas jostu? 4. Individuls darbs. Skolotjs sagatavo darba lapu ar dadiem apgalvojumiem. Skolnu uzdevums ir izvlties pareizo atbildi. Apgalvojumu piemri: braucot personiskaj automobil, nedrkst novrst vadtja uzmanbu j/n; braucot personiskaj automobil, brnam vienmr jpiesprdzjas ar drobas jostu j/n; no personisk automobia drkst izkpt tikai uz ietves vai stvlaukum j/n; vedot mazu brnu automobil, jlieto brnu sdekltis, kuru piesprdz pie aizmugurj sdeka j/n. 5. Prrunt izvlts atbildes ar klases biedriem.
13

Informcija Beloraga G. Droba uz ielm un ceiem. R. : Zvaigzne ABC, 2004. Ceu satiksmes droba. R. : ISEC, 1997. Damberga A. Ceu satiksmes droba 1.4. klasei. Lielvrde : Lielvrds, 2003 10 nodarbbas kop ar Ri. R. : Jumava, 2003. Esi dros kop ar Ri. R. : Jumava, 2004. 3. stunda

Skrituslidas un skrejritenis
Uzdevumi: 1) noskaidrot, kdam jbt aprkojumam, lai izvairtos no savainojumiem, braucot ar skrituslidm vai skrejriteni; 2) apzinties, kdas ir iespjams bstams situcijas, ja neievro drobas noteikumus, un k no tm izvairties; 3) apzinties, ka brni pai biei rada riska situcijas, un mcties izvairties no tm, ievrojot drobas noteikumus. Jdzieni: aizsargivere, ceu un elkou sargi, plaukstu aizsargi, bstama situcija, skrituslidas, skrejritenis. Skolnam jprot: 1) izvlties pareizs vietas, kur drkst vizinties ar skrituslidm vai skrejriteni; 2) novrtt bstams situcijas, kas var rasties nepareizas uzvedbas gadjum; 3) izvairties no savainojumiem, vizinoties ar skrituslidm vai skrejriteni; 4) apzinties prdroas uzvedbas un noteikumu neievroanas sekas. Norise 1. Darbs pros. Skolotjs pirms mcbu stundas sagatavo darba lapu ar dadu situciju aprakstiem. Skolnus aicina izvrtt katru situciju, atbildot uz jautjumu, k rkoties ajs situcijs? Zns brauc ar skritudli, pieries drauga motorolleram. Zna skrituda ritenis iestrgst asfalta plais. Lielveikals. Vairki brni vizins ar skrituslidm. Mjas pagalms. Brni vizins ar skrejriteni, skritudiem, skrituslidm. Ielas braucam daa. Brns brauc ar skrejriteni, no mugurpuses viam tuvojas automobilis. Iela. Brauc kravas automobilis. Vairki skrituotji pieruies pie automobia borta. 2. Prrunas ar klasi. Kas btu jvelk mugur, lai izvairtos no savainojumiem, braucot ar skrituslidm vai skrejriteni? 3. Darbs pros: uzrakstt noteikumus, kas noteikti jievro skrituotjiem; izvlties vienu noteikumu un ilustrt to. Informcija Sarg sevi! Mcbu materilu komplekts. R. : CSDD, Neste, SAC, 2002. 4. stunda

Tests Esi dros!

Mris: prbaudt skolnu zinanas par ceu drobas jautjumiem. Norise Skolotjs sagatavo darba lapas ar testa jautjumiem. Skolnu uzdevums ir atzmt pareizo atbildi.
14

Testa uzdevumu piemri

1. rsojot brauktuvi, paskatos pa kreisi; skrieu, cik vien tri varu. 2. Brauktuvi rsou pa gjju prejm; tur, kur sks ce. 3. Brauktuvi nersou, ja ar ieslgtu gaismas un skaas signlu tuvojas specilais transports; ja visi automobii ir apstjuies. 4. Tumaj diennakts laik rpos, lai mani visi pamana; skai kliegu, lai visi mani dzird. 5. Ar skrituslidm drkst braukt pa ietvi; braukt pa brauktuvi.

4. tma KPC IR IZSTRDTI DROBAS NOTEIKUMI?

(3 mcbu stundas) Mris: sekmt skolnu izpratni par drobas noteikumu ievroanu ikdien, mcties pazt daas brdinjuma un aizlieguma zmes. 1. stunda

Ceu satiksmes noteikumi

Uzdevumi: 1) iegt priekstatu par transporta ldzeku un gjju kustbu pa ielm un ceiem; 2) iepazties ar luksofora gaismas signliem un to nozmi; 3) noskaidrot, cik droi ir rotaties ielu tuvum un kur to dart btu drok.
15

Jdzieni: gjju noteikumi, gjju preja, luksofors, gaismas signls, atstarotjs, brdinjuma zme, aizlieguma zme, ceu satiksme. Skolnam jprot: 1) rsot ielu, emot vr luksofora signlu; 2) ievrot luksoforu signlus; 3) izvrtt situciju, ko drkst, ko nedrkst dart ielu tuvum; 4) rsot ielu pa gjju preju. Norise Luksofors 1. Skolotjs uzdod jautjumu klasei: kas cilvkiem paldz rsot ielu? Skolnu atbildes fiks uz tfeles. 2. Individuls darbs. Skolni uzzm luksoforu, izkrso un iegaum, ko nozm katra krsa. 3. Skolotjs sniedz informciju par brdinjuma zmi Satiksmi regul luksofors un par luksoforu veidiem. 4. Prrunas klas par paajiem gjjiem paredztajiem luksoforiem, kurus regul pai gjji. Ar ko ie luksofori ir pai un kpc tie ir nepiecieami. 5. Uzmanbas sple. Skolotjam roks ir trs krsu lapias. Skolni brvi izkrtojuies pa visu telpu. Ja skolotjs rda sarkano lapiu, skolni stv uz vietas, ja dzelteno lapiu drkst kustties, bet nedrkst prvietoties. Ja skolotjs rda zao lapiu, skolni drkst brvi prvietoties. 1. 2. 3. 4. Gjju prejas Prrunas klas. Skolotjs kop ar skolniem atkrto svargkos ielas un cea rsoanas noteikumus. Skolotjs paststa par brdinjuma zmi Gjju preja. Darbs grup. Katrai grupai tiek dots uzdevums izdomt vairkus iemeslus, kpc gjju prejas apzmjums ir baltas joslas pri visai brauktuvei. Grupas uzstans. Vienoties klas par trim svargkajiem gjju prejas pa apzmjuma iemesliem.

Cea zmes 1. Darbs pros. Skolotjs noskaidro, kdas cea zmes skolni pazst. Skolotjs skolnus ldz raksturot, k izskats s cea zmes un aicina ts uzzmt. 2. Skolotjs ar skolniem prrun, kuras no autobraucjiem domtajm zmm ir svargas ar gjjiem, kpc. 3. Skolotjs paststa par divm ldzgm, bet nozmes zi atirgm cea zmju grupm: brdinjuma un aizlieguma zmm. 4. Darbs pros. Skolni uzzm krustojuma attlu un noskaidro, k var droi rsot ielu. Rotaas uz ielas 1. Individuls darbs. Skolni zm zmjumu Kur es rotajos?. 2. Individuls darbs situcijas novrtjums. Skolotjs pirms mcbu stundas var sagatavot darba lapu ar situciju aprakstiem; skolni novrt, kura darbba ir pareiza, kura nepareiza, precizjot, kdas sekas var bt, t rkojoties. Situciju piemri: stumt divriteni pa cea malu, splt sunus tuvu brauktuvei, grstties ielas vai cea mal, iet pa pau ietves malu, lkt ar lecamauklu, atrodoties uz trotura gaidt sabiedrisko transportu t pietur. Informcija Ceu satiksmes droba. R. : ISEC, 1997.
16

Damberga A. Ceu satiksmes droba 1.4. klasei. Lielvrde : Lielvrds, 2003. 10 nodarbbas kop ar Ri. R. : Jumava, 2003. Ra piedzvojumi pilst. R. : Jumava, 2001. Snia V. Lsns un ceu satiksme. R. : Rasa ABC, 2003. Sarg sevi! Mcbu materilu komplekts. R. : CSDD, Neste, SAC, 2002. 2. stunda

Ugunsdroba
Uzdevumi: 1) noskaidrot, kpc rotaas ar uguni ir bstamas; 2) noskaidrot, kdi drobas noteikumi jievro, izmantojot uguni; 3) iepazties ar drobas (brdinjuma) zmm. Jdzieni: drobas zme, uguns, ugunskurs.

Smana un atklta liesma aizliegta.

Nekurint ugunskuru.

Skolnam jprot: 1) neizmantot uguni rotam; 2) zint, kur uguni izmanto sadzv; 3) ievrot ugunsdrobas zmes. Norise 1. Prrunas klas. Kad un kur drkst kurint ugunskuru? Drkst, ja: esi kop ar kdu pieauguo; tuvk apkrtn nav neviena uzraksta, kas aizliedz kurint ugunskuru; nevar aizdegties tuvum esoais mes, salmi; nav spcga vja; ir pieejams dens vai smiltis uguns dzanai. 2. Iepazans ar brdinjuma zmm: Nekurint ugunskuru!, Smana vai atklta liesma aizliegta. 3. Prrunas klas par o zmju nozmi un izvietojumu. 4. Individuls darbs. Zmt plaktu par skolotja piedvtm situcijm: smana me; ugunskurs mea tuvum; ieana pa meu ar degou lpu tum diennakts laik; klas dedzinana; ugunskuru kurinana, izmantojot degidrumus. Plakt attlot, kas var notikt, di rkojoties. Informcija Beloraga G. Droba dads situcijs. R. : Zvaigzne ABC, 2003. Snia. V. Lsns un uguns. Rga, Rasa ABC, 2001. Ziedonis I. Sarkan pasaka. R. : Liesma, 1973.
17

3. stunda

Elektrodroba
Uzdevumi: 1) iepazties ar drobas zmm, kuras saisttas ar elektrodrobu; 2) noskaidrot, kpc jievro elektrodrobas noteikumi; 3) analizt iespjams elektrodrobas noteikumu neievroanas sekas. Jdzieni: elektrba, drobas zme.

Kustba aizliegta elektrobstamba.

Bstami elektrba.

Skolnam jprot: 1) paststt, par ko brdina elektrodrobas zmes; 2) apzinties elektrodrobas noteikumu neievroanas sekas. Norise 1. Individuls darbs. Skolotjs var sagatavot darba lapu Elektrba vai ar nolast turpmk tekst mints situcijas. Skolni atzm, ko vii jau zina, kas ir jaun informcija. Situciju piemri. Zibens uzplaiksnjums pie debesm prkona negaisa laik ir viena no redzamkajm elektrbas izpausmm. Gandrz visos citos gadjumos elektrba ir neredzama, kaut gan t strd msu lab. Elektrba pie cilvkiem nonk pa kabeiem un vadiem. Kabei un vadi ir gan redzami, gan apslpti. Redzamie vadi iekrti stabos, apslptie vadi stiepjas zem zemes. Mjs vadi apslpti siens un griestos. Elektrba dod ar signlus, kas liek darboties telefoniem, radioapartiem, televizoriem un datoriem. Elektrbu rao elektrostacijs. Elektrostacijas elektrbas raoanai izmanto strauji plstou upju deni. Elektrbu var raot ar vj. No elektrbas var saemt bstamu triecienu. Tpc nedrkst rotaties ar kontaktdakm, sienas kontaktligzdm un tm pieslgtajm iercm. Nedrkst tuvoties prrautiem elektrolniju vadiem, kas nokritui uz zemes. Nedrkst vrt va transformatoru durvis un iet ajos namios ar tad, ja durvis ir atvrtas. 2. Darbs grup. Skolni grups izvrt situcijas. Meitene stv prk tuvu elektrbas stabam, no kura nokarjas elektrbas vads. Tuvu pie augstsprieguma vadiem aug bele. Zns kpj bel, lai norautu daus bolus. Brni sapulcjuies ap elektrbas stabu. Sacenas, kurs trk uzrpsies stab. Transformatora skapis va, kais taj lien iek. Meitene kai mina notvert. Informcija Esi dros kop ar Ri. R. : Jumava, 2004. Snia V. Vati. Darba burtnca skumskolai. R. : Latvenergo, 2002. Mirukina I., Dubova A. Es un mana droba. R. : Raka, 2002.
18

5. tma KO DART, JA NOTICIS NEGADJUMS?

(3 mcbu stundas) Mris: mcties izsaukt drobas dienestus. 1. stunda

Drobas dienesti
Uzdevumi: 1) iepazties ar svargkajiem drobas dienestiem, to pienkumiem; 2) noskaidrot, k izsaukt drobas dienestus, ja radusies nepiecieamba; 3) raksturot situcijas, kad nepiecieama dienesta paldzba. Jdzieni: neatliekam paldzba, policija, glbanas dienests, gzes avrijas dienests, dens avrijas dienests, tlrunis 112. Skolnam jprot: 1) apzinties, kdu paldzbu var sniegt dadi drobas dienesti; 2) izsaukt drobas dienestu; 3) raksturot notikuo, ja izsauc drobas dienestus. Norise 1. Individuls darbs. Darba lapa ar situciju aprakstiem Droba un risks. Situciju piemri. Meitene uz gzes plts grib uzlikt tjkannu. Pa brauktuvi brauc automobilis. Blakus brauc zns ar divriteni un uz bagnieka ved stvou meiteni. Vasara. Zns stv uz akmens un gatavojas lkt den. Zns meistaro putnu brti. Atlicis vl tikai pienaglot jumtu. Iela. Tuvu braucoa automobia priek ceu rso skrituotjs. 2. Prrunas klas. Kurs situcijs var justies droi, bet kurs var notikt nelaimes? 3. Skolotjs ar brniem prrun dado drobas dienestu funkcijas. 4. Prrunas. Kdam dienestam var piezvant, zvanot pa parasto tlruni 02, 01, 03, 04 vai zvanot pa mobilo tlruni 112, 118? 5. Darbs pros. Dialoga izsplana, ja nepiecieams izsaukt kdu drobas dienestu. Informcija Esi dros kop ar Ri. R. : Jumava, 2004. K ris iepazina gzi. R. : Jumava, 2003. Mirukina I., Dubova A. Es un mana droba. R. : RaKa, 2002. Skolni un narkotikas. Rokasgrmata skolotjiem. R. : Rgas Narkoloijas centrs, 2001. 2. stunda

Ugunsdzsji
Uzdevumi: 1) noskaidrot, kdos gadjumos jizsauc Valsts ugunsdzsbas un glbanas dienests; 2) iegt izpratni, ka svargkais ir glbties paam un saukt pc pieauguo paldzbas; 3) mcties izprast aizdegans cloni un veidu, kd tas tiek likvidts.
19

Jdzieni: ugunsgrks, dabas katastrofa, nelaimes gadjums, avrija. Skolnam jprot: 1) izsaukt ugunsdzsjus, sniegt preczu informciju par notikuo nelaimes gadjumu; 2) meklt nelaimes gadjumos tuvinieku un citu pieauguo paldzbu Norise 1. Darbs grup. Uzzmt, kdi drobas noteikumi jievro, izmantojot uguni apsildanai (krsns, kamns), apgaismoanai (svece, lpa, lampa ar abaru, lukturis), diena gatavoanai (plts, ugunskurs, grils). 2. Prrunas klas. K rkoties, ja izclies ugunsgrks? 3. Situcijas inscenana K izsaukt ugunsdzsjus?. 4. Diskutt, k rkoties, ja tuvk vai tlk apkrtn skolns ir pamanjis ugunsgrku. Informcija Esi dros kop ar Ri. R. : Jumava, 2004. Mirukina I., Dubova A. Es un mana droba. R. : RaKa, 2002. Snia V. Lsns un uguns. R. : Rasa ABC, 2001. 3. stunda

Pirm paldzba
Uzdevumi: 1) mcties pareizi rkoties nelaimes gadjum; 2) izprast, kpc nelaimes gadjumos jldz pieauguo paldzba. Jdzieni: apdegumi, saindans, asioana. Skolnam jprot: 1) pareizi rkoties, ja iegriezis sev pirkst, applaucjies, apdedzinjies, saindjies; 2) ielgot, ka jmekl un jinform par negadjumu pieauguais. Norise 1. Individuls darbs. Skolotjs sagatavo darba lapu (sk. piemru 21. lpp.), aicina skolnus uzrakstt, ko dart dads situcijs? Iela. Saskrjuies divi automobii. Iela. Meitene nokritusi, nobrzusi elkoni un sasitusi galvu. Virtuve. Uz gzes plts ir panna, tauki sprak, un ap pannu paceas liesmas. Istaba. Brni uz paklja rotajas ar srkociiem. st dzirksteles. 2. Savas un blakussdtja atbildes saldzinjums. 3. Individuls darbs. Skolotjs sagatavo darba lapu ar dadu situciju aprakstiem un aicina skolnus iekrsot vien krs laucius, kuros nordtas iespjams traumas un tm atbilstoa paldzba! Informcija Beloraga G. Droba dads situcijs. R. : Zvaigzne ABC, 2003. Esi dros kop ar Ri. R. : Jumava, 2004.
20

Darba lapas piemrs

Asio pirksts Asio deguns

Uzliku plksteri

Uzliku ledu Ieu pie rsta

Sp zobs Iekoda suns

Paturu zem auksta dens strklas Brci mazgu ar ziepju deni, uzliku prsju Saindjos ar snm

Apdedzinju pirkstus

Dzeru siltu deni, stipru tju tik ilgi, ldz skas vemana

6. tma K IZVAIRTIES NO NEGADJUMIEM?

(2 mcbu stundas) Mris: mcties izsargties no nelaimes gadjumiem. 1. stunda

Droba mjs
Uzdevumi: 1) izprast, ka nedrkst rotaties uz lodijas vai balkona; 2) mcties bt piesardzgam, atrodoties pie vaja loga; 3) noskaidrot iemeslus, kd svargi aizslgt durvis un neatvrt ts nevienam sveiniekam; 4) iemcties mjs izvlties rotam drou vidi. Jdzieni: durvis, logi, lodija, balkons, virtuve, plts, rotaas, droba, piesardzba.
21

Skolnam jprot: 1) zint, ka rotaties uz balkona vai lodijas ir bstami; 2) apzinties prgalvbas iemeslus un sekas (kpana uz palodzes, izliekans pa atvrtu logu u. c.); 3) neizmantot rotam virtuvi; 4) pareizi rkoties, ja sveinieks grib ienkt dzvokl. Norise 1. Darbs grup. Skolni uzzm rotaas, kurs var rasties bstamas situcijas. 2. Katra grupa ststa, kpc rotaas attiecgajs viets ir bstamas. 3. Prrunas klas, kd svargi aizvrt dzvoka rdurvis un neatvrt ts nevienam sveiniekam. Informcija Kas tevi sarg. R. : Likuma vrd, 2003. Pupia A., Pupi M., kute A. Tavai drobai. R. : Zvaigzne ABC, 1999. Sarg sevi pats. R. : Likuma vrd, 2003. 2. stunda

Lifts un kpu telpas

Uzdevumi: 1) iepazties ar lifta lietoanas instrukciju; 2) noskaidrot, kdos gadjumos izmanto liftu; 3) mcties bt uzmangam un piesardzgam kpu telps. Jdzieni: lifts, lifta lietoanas instrukcija, evakucijas noteikumi, piesardzba. Skolnam jprot: 1) lietojot liftu, ievrot drobas noteikumus; 2) ievrot piesardzbu un personisko drobu kpu telps. Norise 1. Ja iespjams, pirms mcbu stundas apmeklt daudzstvu namu, kur ir lifts. 2. Prrunas klas. Kpc nepiecieams lifts? 3. Iepazties ar lifta lietoanas instrukciju (uzmanba pievrsta jau ekskursijas laik). 4. Darbs grup. Vai liftu var izmantot rotam? Cik tas ir droi? Katras grupas viedokli skolotjs fiks uz tfeles. 5. Individuls darbs. Skolotjs sagatavo darba lapu ar dadu situciju un iespjams rcbas variantu aprakstiem (sk. piemrus 23. lpp.) 6. Prrunas. K rkoties? Tuma kpu telpa. Pie rdurvm drzmjas par tevi vecki, nepazstami brni. Kpu telp tu satiec sveus cilvkus. Informcija Kas tevi sarg. R. : Likuma vrd, 2003. Lifta lietoanas instrukcijas. Pupia A., Pupi M., kute A. Tavai drobai R. : Zvaigzne ABC, 1999. Sarg sevi pats. R. : Likuma vrd, 2003.

22

Piemri situciju variantiem

Nekp lift, ja taj brauc piedzruies cilvki; sves cilvks; par tevi vecki brni. Ar liftu drkst braukt, ja taj brauc kaimiu imene; klasesbiedri; tavi draugi.

23

2. klase

2. klases skolni apgst 5 tmas 22 audzintja stunds.

1. tma KPC IR IZDOMTI DROBAS NOTEIKUMI?

(3 mcbu stundas) Mris: sekmt izpratni par drobas noteikumu ievroanas nepiecieambu. 1. stunda

Drobas noteikumi
Uzdevumi: 1) iemcties izprast drobas noteikumus un tos ievrot; 2) noskaidrot, kds situcijs skolns jtas droi; 3) izprast noteikumu ievroanas priekrocbas. Jdzieni: droba, piesardzba, drobas noteikumi. Skolnam jprot: 1) zint, kas var apdraudt skolna drobu; 2) zint noteikumu ievroanas priekrocbas. Norise 1. Individuls darbs. Skolni uzraksta, kds situcijs jtas drob. 2. Darbs pros. Saldzint uzraksttos viedokus, ar vienas krsas zmuli pasvtrojot kopgo! 3. Prrunas klas. Kas var apdraudt brna drobu? Skolotjs brnu idejas fiks uz tfeles. 4. Darbs pros. Pris izloz karttes ar dadu lietu nosaukumiem (adata, lens, gze, dens, sveinieks, uguns, elektrba, zibens, ledus, suns, nazis, automobilis, rce u. c.). Kpc nepiecieama piesardzba, darbojoties vai rotajoties ar dadm lietm? 5. Pris izststa savas atzias par nepiecieamo piesardzbu, darbojoties vai rotajoties ar nosauktajm lietm. Informcija Esi dros kop ar Ri. R. : Jumava, 2004. Mirukina I., Dubova A. Es un mana droba. R. : RaKa, 2002.
24

2. stunda

Krtbas noteikumi klas

Uzdevumi: 1) noskaidrot, kdi krtbas noteikumi jievro klas un kdus pienkumus tie nosaka; 2) apzinties klases krtbas noteikumu neievroanas sekas. Jdzieni: krtbas noteikumi klas, skolna pienkumi un tiesbas. Skolnam jprot: 1) aktvi iesaistties klases krtbas noteikumu izstrdan; 2) bt atbildgam par o noteikumu ievroanu. Norise 1. Prrunas klas, kdi pienkumi katram skolnam ir imen. Kas notiek, ja par tiem aizmirst? Kas notiek, ja tos veic krtgi? 2. Skolotja informcija, ka ar klas ir nepiecieami noteikumi, kas jievro, lai btu krtba, btu rti kop atrasties un mcties. 3. Prrunas klas. Kdi noteikumi nepiecieami klas? Klases krtbas noteikumu izstrde. Ideju tirdzi. 4. Kopgais darbs. Noteikumu apsprieana (trsdaga tabula: noteikums/kas notiek, ja to pilda?/kas notiek, ja to nepilda?) Darbu ieteicams veikt uz tfeles. 5. Piedvto noteikumu rediana, nosakot, kuri ir svargkie. Informcija Die V., Krievi V. Es imen, skol, sabiedrb. Socils zinbas 4.6. klasei. R. : Zvaigzne ABC, 2001. Mcmies par atbildbu. Darba burtnca demokrtijas pamatu apganai. R. : Sorosa fonds Latvija, 2003. 3. stunda

Uzvedbas noteikumi skol

Uzdevumi: 1) noskaidrot, kdi skolas noteikumi saistti ar drobu; 2) apzinties bezatbildgas rcbas seku nopietnbu; 3) iemcties ievrot ikdienas noteikumus skol. Jdzieni: skolas iekjs krtbas noteikumi, droba. Skolnam jprot: przint skolas un klases iekjs krtbas noteikumus un ievrot tos. Norise 1. Darbs pros. Katram prim izdalti skolas iekjs krtbas noteikumi. Skolni izpta un atrod tos skolas iekjs krtbas noteikumus, kuru ievroana garant skolnu drobu. 2. Individulais darbs. Skolotjs sagatavo darba lapu ar situciju aprakstiem vai attliem. Skolni izsaka savu viedokli par situcijm. Gaitenis. Skolni spl sunus. Kpnes. Brni skraida un dauzs. Skolas rdurvis. Vecks klases skolns ieiet pa rdurvm un neievro pc via nkoo 2. klases skolnu. damzle. Apgzti vairki krsli. Pusdienu starpbrdim beidzoties, brni steidzas uz klasi un klp.
25

3. Prrunas klas. Vienoties, kurs situcijs/viets skolas krtbas noteikumu ievroana var novrst traumu iespjambu. 4. Pamatojoties uz katra pieredzi, ierosint papildint skolas iekjs krtbas noteikumus. Informcija Mcmies par atbildbu. Darba burtnca demokrtijas pamatu apganai. R. : Sorosa fonds Latvija, 2003. Skolas iekjs krtbas noteikumi.

2. tma KPC DABAS UN CILVKU RADT VID JIEVRO DROBAS NOTEIKUMI?

(7 mcbu stundas) Mris: sekmt skolnu izpratni un atbildbu par savas drobas un veselbas saudzanu. 1. stunda

Ce uz skolu
Uzdevumi: 1) precizt marrutu no mjm ldz skolai, ko veic kjm; 2) prliecinties, vai tas ir skais un drokais ce; 3) noskaidrot un raksturot izmantojam sabiedrisk transporta marrutu. Jdzieni: ce, iela, transporta ldzeklis, marruts. Skolnam jprot: 1) izvlties droko ceu uz skolu; 2) izmantojot sabiedrisko transportu, zint ar kdu transportu braukt, kd pietur iekpt/izkpt; 3) braucot personiskaj transporta ldzekl, ievrot nepiecieamos drobas noteikumus. Norise Kopgi ar veckiem izptt marrutu, pa kuru skolns katru rtu dodas uz skolu. Prrunt ar veckiem, vai tas ir skais un drokais ce. 1. Skolni sadals grups pc principa, kur uz skolu dodas kjm, sabiedrisko transportu un personisko transporta ldzekli. Katrai grupai skolotjs izsniedz shematisku skolas apkrtnes plnu. 2. Darbs grup. Skolni atzm ceu ldz skolai atirgs krss: tie, kas dodas kjm, izvlas un atzm to ceu, kur mazk jrso ielas, tie, kas dodas uz skolu ar sabiedrisko transportu, atzm ar kdu transporta ldzekli brauc, kur pietur iekpj/ izkpj. tie, kas no mjm uz skolu brauc ar personisko transportu, atzm braukanas ceu un apstans vietu skolas tuvum t, lai nav jrso iela. 3. Prrunas klas. Kpc ir tik svargi przint ceu no mjm ldz skolai? Informcija Marruta izpte no mjm ldz skolai.
26

Skolas apkrtnes izpte. Snia V. Lsns un ceu satiksme. R. : Rasa ABC, 2003. 2.4. stunda

Ceu satiksmes droba

Uzdevumi: 1) pilngot skolnu izpratni par ceu satiksmes noteikumu ievroanas nozmi savas drobas un veselbas saglaban; 2) nostiprint ceu satiksmes drobas noteikumu ievroanas prasmi; 3) pilngot gjja k ceu satiksmes dalbnieka prasmes un kultru. Jdzieni: ceu satiksmes droba, iela/ce, troturs, cea nomale, brauktuve, reguljams/nereguljams krustojums, dzelzcea prbrauktuve. Skolnam jprot: 1) ievrot ceu satiksmes noteikumus ikdien; 2) rsot ielu reguljam/nereguljam krustojum; 3) rsot ceu; 4) rsot dzelzceu; 5) ievrot gjja drobas noteikumus. Norise 1. Darbs pros. Skolni prrun un atkrto iepriek mctos ceu satiksmes noteikumus. 2. Skolotjs rosina skolnus uz diskusiju par ceu satiksmes noteikumu ievroanas nepiecieambu savas drobas un veselbas saglaban. 3. Ieteicama filmas Lai dzvo brni! noskatans. 4. Skolotjs organiz prrunas par film redzto. Viena mcbu stunda ieteicama praktiskas nodarbbas veid. Reguljams/nereguljams krustojums, cea rsoana. 5. Skolniem ieteicama videofilma Esi uzmangs. rso dzelzceu tikai atauts viets. 6. Stundu vrtjum skolnus aicina dalties ikdienas pieredz, ievrojot ceu satiksmes noteikumus. Informcija Filma Lai dzvo brni! Snia V. Lsns un ceu satiksme. R. : Rasa ABC, 2003. Videofilma Esi uzmangs. rso dzelzceu tikai atauts viets. 5. stunda

Uzvedba pie/uz dens

Uzdevumi: 1) analizt dadas situcijas, kad rotaas notiek dens tuvum; 2) noskaidrot, kuras zmes norda, ka peldt aj viet ir droi; 3) apzinties, ka tikai pieauguie var sniegt paldzbu kritisks situcijs. Jdzieni: rotaas, pludmale, peldvieta. Skolnam jprot: 1) rotam izmantot droas vietas pieauguo uzraudzb; 2) izvlties peldanai tikai atautas vietas, ko norda paas zmes.
27

Norise 1. Darbs grup. Uzrakstt un ilustrt noteikumus, kas jievro dads situcijs, piem., brni ce smilu pilis jras krast; ezera krast brni rotajas ar bumbu; zns stv uz laipas un maker; brni peldina laivias, liecoties no laipas; brni peldas bez pieauguo uzraudzbas. 2. Katra grupa izststa savu veikumu. 3. Skolotja informcija par zmi, kas norda, ka peldt aj viet ir droi. 4. Skolnu ststjums par negadjumiem uz dens (piedzvotiem un dzirdtiem). Informcija Mirukina I., Dubova A. Es un mana droba. R. : RaKa, 2002. 6. stunda

Daudzveidba dab
Uzdevumi: 1) iepazties ar iespjamajm brdinjuma zmm, kas izvietotas me, park u. tml.; 2) noskaidrot o zmju nozmi; 3) analizt postjumu sekas, kas rodas nepareizas uzvedbas rezultt. Jdzieni: mes, parks, brdinjuma zme, noogojums. Skolnam jprot: 1) zint, par ko brdina zmes meos, parkos utt.; 2) izprast un raksturot postjumu raans clous; 3) veidot pozitvu attieksmi pret dabu. Norise 1. Darbs grup. Katra grupa saem darba lapu (trsdaga tabula: noteikumi/ja tos ievro/ja tos neievro). Izstrdt trs noteikumus, kas jievro attiecgaj situcij (me, park, birz). 2. Grupas izststa savu veikumu. 3. Skolotja informcija par brdinjuma zmm: Suus nevest!, Nepiegruot! u. c. 4. Katra grupa veido brdinjuma zmes savai videi. 5. Izstde. Informcija Snia V. Pa za punkta pdm. R. : 2002. 7. stunda

Uzvedba pagalm
Uzdevumi: 1) noskaidrot, kas var pievrst uzmanbu pagalm; 2) iepazties ar dada veida noogojumiem; 3) apzinties, kdas var bt drobas noteikumu neievroanas sekas. Jdzieni: elektrosadales skapis, gzes padeves ierce/ventilis, elektrbas stabs, brdinjuma zme.
28

Skolnam jprot: 1) apzinties elektrosadales skapju, gzes padeves ieru bstambu un noogojumu nozmi; 2) sargt sevi un citus no prdroas rcbas. Norise 1. Prta vtra. Kas var pievrst brnu interesi pagalm (skolotjs nosaukts lietas fiks uz tfeles). Kas var apdraudt brnu drobu (sekot, lai, veidojot sarakstu, btu pieminti elektrbas skapji, gzes padeves ierces, ventii, transformatoru mjas). 2. Individuls darbs. Uzzmt savas mjas pagalmu, izmantot brdinjuma zmi Uzmanbu elektrba!, kur tas nepiecieams. Informcija Skolas un mjas apkrtnes izpte. Snia. V. Vati. Darba burtnca skumskolai. R. : Latvenergo, 2002.

3. tma K PALDZT NELAIMES GADJUMOS?

(3 mcbu stundas) Mris: mcties sniegt sev vai citam pirmo paldzbu, mcties izsaukt paldzbas dienestus. 1. stunda

Pirm paldzba sev

Uzdevumi: 1) noskaidrot, k sev paldzt nelaimes gadjum; 2) uzzint, kur griezties pc paldzbas, ja noticis nelaimes gadjums. Jdzieni: asioana, kodiens, brce, zobu spes, apdegums, rce. Skolnam jprot: 1) neapjukt un nekrist panik, ja gadjusies kme vai noticis nelaimes gadjums, 2) paldzt sev un prast izmantot citu paldzbu. Norise 1. Darbs grup. Katra grupa saem skolotja sagatavotu kartti ar zmjumu vai priekmeta nosaukumu. Kdam nolkam ir nepiecieamas s lietas? Marles saite, jods un vate, pudelte ar dezinficjou dumu, silts dens, ziepes un dvielis. 2. Grupu ststjums. Diskusija klas. 3. Skolotja ststjums par brces apkopanu. Informcija Beloraga G. Droba dads situcijs. R. : Zvaigzne ABC, 2003.
29

2. stunda

Paldzbas dienesti
Uzdevumi: 1) iemcties ziot atbildgajiem dienestiem par nelaimes gadjumu; 2) mcties pareizi sniegt informciju, ja noticis negadjums; 3) noskaidrot, k rkoties nelaimes gadjumos. Jdzieni: neatliekam paldzba, policija, gzes avrijas dienests, ugunsdzsbas un glbanas dienests, paldzbas dienests. Skolnam jprot: 1) izprast negadjuma cloi; 2) apzinties, kuram atbildgajam paldzbas dienestam zvant, kdu informciju sniegt. Norise 1. Darbs grup. Izvrt situciju! Uz gzes plts tjkanna atstta bez uzraudzbas. Liesma zem tjkannas nodzisusi, sldzis nav aizgriezts. Gze plst. Ziemassvtku eglte. Brni aizdedzina svectes egles zaros. Eglte atrodas tuvu logam, un sveces liesma skar aizkarus. Maz msa rotajoties apdusi vecmmias zles. Pagalm vecki zni mina mazkajam atemt divriteni. 2. Situciju sple, kur skolni apgst, k izsaukt nepiecieamo paldzbas dienestu un kda informcija jsniedz paldzbas vai drobas dienestam. Informcija Esi dros kop ar ri! R. : Jumava, 2004. K ris iepazina gzi. R. : Jumava, 2003. 3. stunda

Skolas evakucijas plns

Uzdevumi: 1) apgt drobas noteikumus ekstremls situcijs; 2) iepazties ar evakucijas zmm, kas paldzs trk nokt drob; 3) vienoties par evakucijas rcbas plnu. Jdzieni: evakucija, evakucijas zmes, trauksme, trauksmes signls. Skolnam jprot: 1) rkoties atbilstoi izstrdtajai evakucijas shmai; 2) orientties pc evakucijas zmm. Norise 1. Prrunas: kas jdara, ja skol atskan pas zvans? 2. Skolotja skaidrojums, kpc ir izstrdti evakucijas plni. 3. Darbs grup. Katrai grupai tiek uzdots iepazties ar vienu skolas stvu (sprnu, korpusu) un noskaidrot, kur izvietoti skolas evakucijas plni. 4. Grupa izpta evakucijas plnu un iezm evakucijas ceu no iedomts atraans vietas skol ldz tuvkajai izejai no skolas kas. 5. Mcbu trauksmes simulcija. Evakuans, ievrojot evakucijas zmes.
30

Informcija Esi dros kop ar Ri. R. : Jumava, 2004.

4. tma K PASARGT SEVI NO NEVLAMIEM SVEINIEKIEM?

(4 mcbu stundas) Mris: mcties pasargt sevi dads situcijs mjs un uz ielas. 1. stunda

Ja mjs esi viens

Uzdevumi: 1) apgt drobas paskumus, kas ievrojami, ja mjs esi viens; 2) iegt izpratni, ka paam jrpjas par savu drobu. Jdzieni: sldzene, droba mjs, signalizcija. Skolnam jprot: 1) aizslgt durvis pc vecku aizieanas; 2) prast sazinties ar veckiem, ja viu nav mjs; 3) neatstt dzvokli bez uzraudzbas. Norise 1. Prrunas klas. Kdus padomus dod vecki, ejot prom? 2. Darbs grup. Katra skolnu darba grupa izstrd vienu rcbas plnu un ilustr to. Kas noteikti jizdara veckiem pirms doans projm, lai brns btu drob? Ko dart, ja pie durvm kds zvana vai klauv? Ko dart, ja sveinieks neiet prom? Ko dart, ja vecki brni grib nkt ciemos vecku prombtnes laik? 3. Individuls darbs. Skolni paststa, ko vii noteikti ievros, paliekot mjs vieni. Informcija Kas tevi sarg. R. : Likuma vrd, 2003. Pupia A., Pupi M., kute A. Tavai drobai. R. : Zvaigzne ABC, 1999. Sarg sevi pats. R. : Likuma vrd, 2003. 2. stunda

Droba rpus mjas

Uzdevums: iemcties, k uzvesties nepatkams situcijs, atrodoties vienam uz ielas. Jdzieni: pagalms, iela, ce, huligns, lauptjs, cilvks ar atkailintm ermea dam (ekshibicionists). Skolnam jprot: 1) rkoties, ja pards huligni, sveinieks, sves suns;
31

2) izvairties no nepatkamm situcijm; 3) zvant un meklt paldzbu, ja nokst nepatkam situcij. Norise 1. Prrunas klas. Vai kdam skolnam ir nodarts pri? Kam skolni ststa par savm problmm? 2. Darbs grup Ja tas notiek. Izstrdt rcbas plnu dadm situcijm. Ja tu satiec hulignus. Ja tev uzbrk lauptjs. Ja ieraugi cilvku, kur rda atkailintas ermea daas. Ja nepazstams cilvks mina tevi cient ar gardumiem. Ja nepazstams cilvks saka, ka vi tev pards kaut ko interesantu vai slepenu. 3. Grupas izststa savu situcijas risinjumu. 4. Individuls darbs. Skolni uzzm, kdas izskats bailes. Prrunas. Informcija Beloraga G. Droba dads situcijs. R. : Zvaigzne ABC, 2003. Kas tevi sarg. R. : Likuma vrd, 2003. Mirukina I., Dubova A. Es un mana droba. R. : RaKa, 2002. Pupia A., Pupi M., kute A. Tavai drobai. R. : Zvaigzne ABC, 1999. Sarg sevi pats. R. : Likuma vrd, 2003. 3. stunda

Rotau laukums
Uzdevumi: 1) izprast dadas situcijas, ja rotau laukum skolns ir viens; 2) meklt risinjumus sevis pasarganai, lai izvairtos no nelaimes gadjumiem rotau laukum. Jdzieni: sveinieks, rotaa, droba. Skolnam jprot: 1) izvairties no sastapans ar sveiniekiem; 2) aizstvt sevi pret veckiem brniem un sveiniekiem; 3) zint, k rkoties, ja notikusi sastapans ar sveu suni. Norise 1. Darbs grup. Katra grupa saem skolotja sagatavotu attlu vai situcijas aprakstu. Mekl risinjumu! Meitene izgjusi pagalm. Viai pki uzbrk sves suns. Vienaudzis uzbrk znam. Gados vecki brni draud un pieprasa naudu. Sveinieks mina uzskt sarunu ar meiteni/znu. 2. Grupas ststa savu situcijas risinjumu. 3. Prrunas klas. Kur meklt paldzbu? 4. Individuls darbs. Zmjums Mans sapu rotau laukums. Informcija Kas tevi sarg. R. : Likuma vrd, 2003. Mirukina I., Dubova A. Es un mana droba. R. : RaKa, 2002. Pupia A., Pupi M., kute A. Tavai drobai. R. : Zvaigzne ABC, 1999. Sarg sevi pats. R. : Likuma vrd, 2003.
32

4. stunda

Ja transporta ldzekl esi viens

Uzdevumi: 1) uzzint, k uzvesties bstams situcijs; 2) apgt drobas noteikumus sabiedriskaj transporta ldzekl. Jdzieni: transporta ldzeklis, sabiedriskais transporta ldzeklis, konduktors, kontrolieris, transporta ldzeka vadtjs, policists. Skolnam jprot: 1) pareizi rkoties bstams situcijs sabiedriskaj transporta ldzekl; 2) meklt nepiecieamo paldzbu nelaimes gadjum (pie sabiedrisk transporta ldzeka vadtja, konduktora, policista). Norise 1. Skolotjs organiz prrunas, kdi drobas noteikumi ir jievro, braucot sabiedriskaj transport. K jsarg savas mantas? Kur meklt paldzbu, ja kas atgadjies? Skolni izlasa izteikumus, kur visdrok vai bstami atrasties sabiedrisk transport. Tuvk pie vadtja/konduktora. Vadtjam aiz muguras. Tramvaja/trolejbusa pirmaj vagon. Tramvaja/trolejbusa otraj vagon. Vilciena pirmaj vagon. Vilciena vagon, kur ir daudz cilvku. Vilciena vagona vid. Tuk vilciena vagon. Pdj vilciena vagon. 2. Darbs pros. Saldzint atbildes ar blakussdtju. Prrunt atirgs atbildes, vienoties par droko variantu. 3. Prrunas klas. Ko dart, ja transporta ldzekl pards huligns? Kam lgt paldzbu? Informcija Pupia A., Pupi M., kute A. Tavai drobai. R. : Zvaigzne ABC, 1999.

5. tma KAS JIEVRO, LAI TU VASAR BTU LAIMGS?

(5 mcbu stundas) Mris: sekmt skolnu izpratni par uzvedbas noteikumu ievroanas nepiecieambu vasar. 1. stunda

Ugunsdroba
Uzdevumi: 1) analizt dadas situcijas, kad tiek kurinti ugunskuri; 2) noskaidrot, k rkoties un uzvesties pie Juguns. Jdzieni: ugunskurs, liesma, ogles, ugunsgrks.
33

Skolnam jprot: 1) ievrot drobas noteikumus ugunskuru kurinan; 2) ievrot drobas noteikumus Lgo vakar pie Juguns; 3) apzinties, ka ugunskurus drkst kurint tikai pieauguo uzraudzb. Norise 1. Diskusija. Kad cilvki kurina ugunskuru? Kas jievro, izvloties ugunskura vietu? 2. Darbs grup. Plaktu zmana par ugunskura vietas izvli un noteikumu ievroanu. Lgo vakars. Atpta vasaras vakar pie ezera vai upes. Prgjiens. Tristi pc izmirkanas liet. 3. Plaktu izstde. 4. Individuls darbs. Uzzmt sevi pie ugunskura, ievrojot nosacjumus! Nedrkst stvt tuvu atkltai ugunij. Nedrkst rotaties uguns tuvum. Jizvlas atbilstos aprbs. Nedrkst lkt pri ugunskuram. Informcija Beloraga G. Droba dads situcijs. R. : Zvaigzne ABC, 2003. 2. stunda

Atpta pie dens

Uzdevumi: 1) saprast, ka dens tuvum var atrasties tikai pieauguo uzraudzb; 2) apzinties, kas apdraud drobu pie dens; 3) apzinties prgalvgas rcbas sekas; 4) noskaidrot, k pareizi sauoties, lai negtu apdegumus. Jdzieni: peldvieta, saules apdegums, uzvedbas noteikumi. Skolnam jprot: 1) peldanai izvlties pazstamu un drou vietu; 2) izsargties no saules apdegumiem; 3) apzinties, ka, ievrojot drobas noteikumus, bsi vesels. Norise 1. Darbs grup. Uzrakstt su ststu par peldanos un ilustrt to. Zni jr peld ar piepamo matraci/ automobia ritea kameru. Rotaas den, brni cits citu er. Zns lec no paaugstinjuma. Pc ilgstoas gulanas saul draudzenes strauji skrien den. 2. Grupas dals pieredz, paststot par drobas noteikumiem, kas jievro katr situcij. 3. Prrunas klas. Kas var notikt ar cilvku, ja tas prsauojas? 4. Individuls darbs. Skolotjs sagatavo darba lapu, kur vrdi jsakrto pareiz secb, lai veidotu teikumu. Piemram: a) gaisma, spilgta, sabojt, nopietni, redzi, var, tavu; b) sauojoties, apdegumus, ilgi, gt, var; c) saul, lieto, uzturoties, galvassegu.
34

Informcija Mirukina I., Dubova A. Es un mana droba. R. : RaKa, 2002. Beloraga G. Droba dads situcijs. R. : Zvaigzne ABC, 2003. 3. stunda

Elektrodroba
Uzdevumi: 1) apzinties, ka pastv darba drobas noteikumi katr darba veid. 2) noskaidrot, kdi drobas noteikumi jievro, strdjot drz. Jdzieni: drobas noteikumi, vadi, bojta ierce. Skolnam jprot: 1) pareizi rkoties, ja drza laistanai izmanto dens skus; 2) ievrot drobas noteikumus, paujot zli ar zles pvju. Norise Situcija. Vasara. Brni atbraukui brvlaiku pavadt laukos pie vecmmias un vecttia. Brniem tiek uzdots paldzt dados drza darbos. 1. Darbs grups. Skolni tiek sadalti grups, un tiem ir jilustr attiecg situcija. Uzdevumi grupm. Ko un k drkst dart, laistot drzu? Ko un k nedrkst dart, laistot drzu? Ko un k drkst dart, paujot zlju ar zles pvju? Ko un k nedrkst dart, paujot zlju ar zles pvju? 2. Grupu uzstans. 3. Prrunas klas. Kdi elektrodrobas noteikumi jievro, strdjot drz? Informcija Esi dros kop ar Ri. R. : Jumava, 2004. Snia V. Vati. Darba burtnca skumskolai. R. : Latvenergo, 2002. 4. stunda

Ceu satiksmes noteikumi

Uzdevumi: apgt uzvedbas noteikumus uz ielas vai cea, pilst, laukos: ielas rsoana, gjju prvietoans pa ceu. Jdzieni: ce, gjjs, divritenis, iela, gjju preja, luksofors, brauktuve, brauktuves rsoana. Skolnam jprot: 1) ievrot drobas noteikumus uz ielas, cea, ejot vai rsojot to; 2) nepiecieambas gadjum lgt paldzbu pieauguajiem. Norise 1. Individuls darbs. Skolotjs sagatavo darba lapas ar situciju aprakstiem, skolni raksturo ts situcijas, kurs tiek prkpti brnu prvadanas noteikumi. Situciju piemri.
35

 Traktors ar piekabi. Piekab s vairki brni. Motocikls. Aizmugur s mazs brns. Pilns autobuss ar brniem. Divritenis. Mmia iesdinjusi znu specilaj sdeklti. Autobuss ar brniem. Pie stikla ir brdinjuma zme Uzmanbu brni! Personiskais automobilis. imene brauc uz ciemos. Brni s, piesprdzti aizmugurj sdekl. 2. Prrunas klas par paveikto darbu. 3. Individuls darbs. Skolotjs sagatavo darba lapu, kur skolni atzm tos noteikumus, kurus ievro. Esmu disciplints uz ielas. Ievroju satiksmes noteikumus, rsojot ceu, ielu. Pareizi rsoju krustojumu. Eju pareizi pa ietvi vai cea nomali. Izmantoju brauktuvi splm. Pareizi novrtju tuvojoos transporta ldzeku braukanas trumu Ja jtos nedros, lai rsotu ceu, ielu vai krustojumu, ldzu paldzbu. Brdinu draugus par bstamm situcijm. Atgdinu veckiem, ka, braucot personiskaj automobil, noteikti jpiesprdzjas. 4. Prrunas klas. Noteikumu ievroana patkamai un droai vasaras atptai. Skolotja rosina skolnus apzinties personisko atbildbu drobas noteikumu ievroan. Informcija Mirukina I., Dubova A. Es un mana droba. R. : RaKa, 2002. Sarg sevi! Mcbu materilu komplekts R. : CSDD, Neste, SAC, 2002. 10 nodarbbas kop ar Ri. R. : Jumava, 2003. 5. stunda

Tests
Mris: novrtt skolnu zinanas un prasmes drobas noteikumi apguv. Skolotjs sagatavo darba lapu ar testa jautjumiem (sk. piemru 37. un 38. lpp.), kuru skolni izpilda, izvloties pareizo atbildi.

36

Darba lapas piemrs

1. Rkojoties ar zles pvju, varu miergi braukt pri vadiem; prliecinos, ka paujot netiks bojti vadi. 2. Aplaistot puu/drzeu dobes, dens strklu virzu tikai uz dobi; minu ar strklu aizsniegt elektrbas vadus. 3. Kurinot Lgo vakar Juguni, varu tpat k pieauguie lkt tai pri; lgou, turoties dro attlum. 4. Ugunskuru kurint drkst tam specili paredzts viets; kur patk. 5. Peldanai izvlos jebkuru dens tilpni; pazstamu peldvietu. 6. Ejot pa ceu vai ielu tum diennakts laik, ieu gar cea malu un pieliku atstarotjus; ieu pa cea vid novilktajm baltajm lnijm, lai mani visi pamana 7. rsot ielu drkst krustojumos vai specili atzmts viets; pa vissko ceu.

37

8. Cea rsoana atauta tikai labi prredzam viet, ja nebrauc transporta ldzeki; jebkur viet, ja neredz tuvojamies transporta ldzekli. 9. Ja pagalm bu viens, noskumis ieu mjs un minu sazinties ar draugiem; ieu uz citu pagalmu, meklu rotau biedrus. 10. Ja mjs esmu viens, aizslgu rdurvis; aicinu ciemius un rkou ballti. 11. Ja transport esmu viens, klausos skau mziku; apsdos tuvk vadtjam, konduktoram.

38

3. klase

3. klases skolni apgst 4 tmas 17 audzintja stunds.

1. tma KPC JBT PIESARDZGAM, LAI JUSTOS DROI?

(9 mcbu stundas) Mris: mcties pasargt sevi un citus. Apzinties drobas noteikumu neievroanas sekas. 1. stunda

Elektroierces
Uzdevumi: 1) iemcties pareizi lietot elektroierces; 2) noskaidrot, kas jievro, lietojot dadas elektroierces. Jdzieni: drobas noteikumi, lietoanas instrukcija, kontaktligzda. Skolnam jprot: 1) izmantot elektroierces atbilstoi instrukcijm; 2) iemcties analizt lietoanas instrukciju informciju. Norise 1. Prta vtra. Kur izmanto elektrbu? 2. Darbs pros. Katrs pris saem darba lapu ar uzdevuma aprakstu. Skolni sagatavo atbildes, k veikt uzdevumu un kdi drobas noteikumi jievro. Jnomaina izdegusi spuldzte. Jizgludina krekls. Jizv slapjie mati. Juzsilda pusdienas mikroviu krsn. 3. Individuls darbs. Skolotjs sagatavo darba lapu, kur skolni atzm, vai aprakstt rcba ir pareiza vai nepareiza. Pc slpoanas, ienkot telps, v drbes uz elektrisk sildtja. Cenoties trk atkaust ledusskapi, izmanto fnu. Tjkann uzsilda zupu, lai pacientu noguruo mti. Veicot remontu istab, ar puteku scju vienmrgi izsmidzina uz sienm krsu.
39

 Ejot gult, izsldz elektrisko sildtju, atvienojot to ar no kontaktligzdas. Galda lampai prklj prsegu, lai spilgt gaisma netrauctu guoajam brnam. 4. Prrunas. Skolotjs ar skolniem prrun elektroieru lietoanas pareizbu dads situcijs. 5. Darbs grup. Plakta veidoana Esi piesardzgs ar elektroiercm!. 6. Darbs klas. Plaktu izstde. Informcija Snia V. Vati. Darba burtnca skumskolai. R. : Latvenergo, 2002. Esi dros kop ar Ri. R. : Jumava, 2004. Atseviu elektroieru lietoanas instrukcijas. Dokumentla filma Tas varja nenotikt .... 2. stunda

Uguns un gze
Uzdevumi: 1) noskaidrot, kdi drobas noteikumi jievro, lietojot gzi un uguni; 2) apgt, k jrkojas gzes vai uguns izraist nelaimes gadjum. Jdzieni: uguns, ugunsdroba. Skolnam jprot: 1) neradt bstamas situcijas, ievrojot ugunsdrobas noteikumus; 2) saskaroties ar problmsituciju, prast atbilstoi rkoties, lai pasargtu sevi un citus no dzvbas draudiem. Norise 1. Prta vtra. Kdam nolkam tiek izmantota dabasgze? 2. Diskusija. Diskusija klas, k rkoties, ja mjs sajt gzes smaku. 3. Individuls darbs. Skolni uzraksta gzes plts lietoanas instrukciju. To noform, lai vartu mjs piestiprint pie gzes plts redzam viet. 4. Darbs pros. Skolni izveido un aizpilda tabulu, kur uzskaita gzes izmantoanas labos darbus un sliktos darbus. 5. Darbs grup. Ko jizmanto uguns dzanai? 6. Darbs klas. Grupu uzstans. 7. Individuls darbs. Skolotjs sagatavo darba lapu ar situciju aprakstiem, k rkoties ugunsgrka gadjum. Situciju piemri. Atvru logu. Centos no dzvoka iznest vrtgkos priekmetus. Centos uguni apdzst ar deni. Aizklu degunu un muti ar mitru drnu. Nogulos uz grdas. Steigos ar liftu nobraukt ldz izejai. Pa atvrtu logu sauku pc paldzbas. Zvanu pa tlruni 01 vai 112. 8. Darbs pros. Saldzint savas un blakussdtja atbildes. Informcija K ris iepazina gzi. R. : Jumava, 2003. Mirukina I., Dubova A. Es un mana droba. R. : RaKa, 2002. Snia V. Lsns un uguns. R. : Rasa ABC, 2001.
40

3. stunda

Drobas noteikumi skol

Uzdevumi: 1) noskaidrot, kdi drobas noteikumi jievro mcbu stunds; 2) apzinties personisko atbildbu par savu un citu drobu. Jdzieni: starpbrdis, drobas instrukta, mcbu stunda, sports. Skolnam jprot: 1) izvairties no riska situcijm skol; 2) raksturot drobas noteikumus, kas obligti jievro skol. Norise 1. Darbs grup. Kda droba jievro starpbros, rokdarbos, sporta stunds un cits mcbu stunds? Katra grupa sagatavo informciju par vienu mcbu priekmetu, sniedzot informciju, kdi drobas noteikumi ir jievro. 2. Grupu uzstans. 3. Darbs grups. Skolni izstrd drobas noteikumus, k rkoties ar nordtajiem priekmetiem, lai novrstu traumu raanos. Situciju piemri. Starpbrdis. Atkritumi uz grdas, pusviru durvis, atvrts logs. Rokdarbu stunda. res, srkocii, galda piederumi. Sporta stunda. Bumba, hantele, lecamaukla, nestandarta ierces. 4. Skolotja rosina skolnus izteikt viedokus par krtbas un uzvedbas noteikumu nepiecieambu, k ar apzinties personisko atbildbu izstrdto noteikumu ievroan. Informcija Drobas instrukcija. Skolas izstrdtie iekjs krtbas noteikumi. 4.9. stunda

Ce uz skolu
Uzdevumi: 1) apzinties dadus negadjumus, kas var notikt ce uz skolu; 2) mcties izprast, kpc iekpana sabiedriskaj transport un izkpana no t biei paredzta pa dadm durvm; 3) mcties kjmgjju un braucja kultru; 4) mcties skolnu uzvedbas noteikumus skolnu autobusos, iekpana/izkpana un cea/ielas rsoana pc izkpanas no transporta ldzeka; 5) pilngot skolnu zinanas par satiksmes dalbnieku gjju noteikumiem un kultru; 6) mcties izvlties droko ceu uz rpusskolas nodarbbm (sporta skolu, mzikas skolu u. c.) Jdzieni: sabiedriskais transporta ldzeklis, ietve, gjjs, satiksme, iela, brauktuve, ce, gjju un braucju kultra, skolnu autobuss. Skolnam jprot: 1) paredzt bstamas situcijas un izvairties no satiksmes negadjumiem; 2) ievrot uzvedbas noteikumus sabiedriskajos transporta ldzekos; 3) prvietoties kjm, neradot ierobeojumus citiem; 4) pareizi iet pa ceu; 5) pareizi izvlties droko ceu uz rpusskolas nodarbbm un ievrot atbilstoos noteikumus.
41

Norise 1. Darbs pros. Katrs pris saem skolotja sagatavotu darba lapu (vlams ar attliem: iela, tramvajs, ce). Skolni izlasa apgalvojumu un izvlas pareizo teikuma nobeigumu! 1. darba lapas piemrs

Pirms rso brauktuvi, auj aizbraukt _____________________________ . Brniem vieglaj automobil jbt piesprdztiem un js _____________ . Braukanas laik nedrkst _______________________________________ . Pasaieriem atauts izkpt no autobusa, kad tas ir ____________________ . Izmantojamie vrdi: trauct vadtju, pilngi apstjies, brnu auto sdeklt, autobusam.

2. darba lapas piemrs

Puisns droi var iekpt tramvaj, kad tas ir _________________________ . Autobusu un trolejbusu drkst apiet _______________________________ . Sabiedriskie transporta ldzeki apstjas tikai ________________________ . Sabiedriskaj transporta ldzekl ir piekljgi veciem cilvkiem _________ . Izmantojamie vrdi: no aizmugures, pilngi apstjies, pieturviets, piedvt vietu

3. darba lapas piemrs

Zns pietur gaida _____________________________________________ . Gjji drkst rsot ceu ________________________________________ . rpus pilstas jiet pa __________________________________________ . Ceu nedrkst rsot, ja tuvojas automobilis ________________________ . Izmantojamie vrdi: autobusu, trolejbusu, tramvaju, labi prredzam iel, cea kreiso pusi

2. Darbs grups. Grupas apmains ar darba lapm un novrt paveikto. 3. Prrunas klas. K pareizi jrso ce/iela un jiet pa to.
42

4. Individuls darbs. Skolotjs sagatavo darba lapas ar cea un ielas shematiskiem attliem. Skolni uzraksta, k sauc katru cea vai ielas dau. 5. Darbs grups. Uzvedba sabiedriskaj transporta ldzekl. Skolni izlasa apgalvojumus un prrun to saturu. Nedrkst izbzt galvu pa sabiedrisk transporta ldzeka logu. Sabiedriskaj transporta ldzekl nedrkst baustties, apzmt krslus, skraidt. Iekpjot tramvaj un izkpjot no t, jbt pai uzmangam. Sabiedriskaj transporta ldzekl pasaierus apgrtina skolnu mugursomas. Sabiedriskaj transporta ldzekl iekpana paredzta pa aizmugurjm vai vidjm durvm. Grupu uzstans. Katra grupa izlasa apgalvojumus un paststa, kpc jievro drobas noteikumi un jbt piesardzgam. Skolotja rosina skolnus izteikt viedokus par personisko atbildbu attiecgaj situcij. 6. Skolni uzzm ceu, pa kuru vii dodas uz rpusskolas nodarbbm. 7. Vienu stundu ieteicams organizt praktiskas nodarbbas veid. Ielas/cea rsoana. Informcija 10 nodarbbas kop ar Ri. R. : Jumava, 2003. Damberga A. Ceu satiksmes droba. Lielvrde : Lielvrds, 2003. Sarg sevi! Mcbu materilu komplekts. R. : CSDD, Neste, SAC, 2002.

2. tma KAS JDARA, LAI AUGTU VESELS?

(4 mcbu stundas) Mris: sekmt skolnu izpratni un atbildbu par persongs veselbas saglabanu. 1. stunda

Veselgs dzvesveids
Uzdevumi: 1) izprast cilvka personisks higinas ievroanas nepiecieambu; 2) apgt prasmi plnot un veidot dienas remu; 3) plnot savu brvo laiku. Jdzieni: personisk higina, dienas rems, veselba. Skolnam jprot: 1) rpties par savu personisko higinu; 2) veidot dienas remu, plnojot laiku gan fiziskajm aktivittm, gan pastaigm svaig gais; 3) apmeklt savm interesm un fiziskajai sagatavotbai atbilstoas sporta nodarbbas. Norise Trs dienas katrs brns pieraksta visas savas brv laika nodarbbas rpus stundm. Darba lapa K es pavadu brvo laiku (trsdaga tabula diena/laiks/nodarbba). 1. Skolotjs lasa K. ukovska dzejoli Mazgmutis. Var noklausties lietuvieu tautasdziesmu Sen jau Piu neredzju (Vilkrse I., epinska I. Mzika 1. klasei. R. : Zvaigzne ABC, 2000.). 2. Darbs pros. Katram prim tiek izdalta darba lapa (T-veida tabula netrelis/prvrtbas). Aizpildot tabulu, skolni izmanto dzejoa Mazgmutis vai dziesmas Sen jau Piu neredzju saturu.
43

3. Diskusija. Kpc jrpjas par savu personisko higinu? 4. Darbs pros. Pri vienojas par trim atzim, kpc jievro personisk higina. Savus secinjumus skolni nolasa klasei. 5. Individuls darbs. Skolotjs sagatavo darba lapu Es daru t! Skolni paraksts pret paradumam, ko ievro! Divreiz dien tru zobus. Pc tualetes apmekljuma mazgju rokas. Pirms anas vienmr mazgju rokas ar ziepm. Vakaros un no rtiem krtgi nomazgjos du. Nekad nelietoju dzeranai krna deni. Vakaros ilgi skatos TV. Vakaros laikus eju gult. Katru dienu atrodu laiku pastaigai svaig gais. 6. Skolni veic klas ptjumu Brvais laiks. Skolni ieraksta tabul, kdas nodarbbas apmekl brvaj laik. 7. Prruns noskaidro, kdas ir skolnu iecientks brv laika pavadanas iespjas 8. Darbs pros. Darba lapa Ieguvumi (divdaga tabula nodarbba/ ieguvumi). Piemram, nodarbba sporta skol, basketbola sekcij. Ieguvums kustbu attstba, sadarbbas prasmju apguve, veselbas nostiprinana. 9. Diskusija klas Vai rpusstundu nodarbbas paldz skolnam labk mcties?. Diskusiju veidojot, izmantot darba lapas rezulttus. 10. Stundas nobeigum skolotjs rosina skolnus izteikties par lietderga laika pavadanas iespjm un to nozmi veselbas nostiprinan. Informcija Skolni un narkotikas. Rokasgrmata skolotjiem. R. : Rgas Narkoloijas centrs, 2001. 2. stunda

Veselgs uzturs
Uzdevumi: 1) mcties izvlties veselgu un drou uzturu; 2) noskaidrot, kurus prtikas produktus ieteicams lietot uztur vairk un kuru lietoanu ieteicams ierobeot; 3) noskaidrot, kas obligti jem vr, iegdjoties prtikas produktus. Jdzieni: uzturvrtba, prtikas produkts, prtikas produkta kvalitte, uzturs, higina, lietoanas termi. Skolnam jprot: 1) apzinties, kpc nav ieteicams iegdties nepazstamas izcelsmes prtikas produktus; 2) pirms lietoanas uztur rpgi nomazgt augus un drzeus; 3) izlast informciju par prtikas produktu kvalitti un dergumu. Norise Individuls darbs. Skolni uzzm, kas vislabk garo. Pc tam iepazstina klasesbiedrus un pamato, kpc ie produkti ir iecienti. Skolotjs rosina skolnus pievrst uzmanbu, vai uzzmtie prtikas produkti ir veselgi. 1. Darbs pros. Izmantojot veikala informatvo materilu par akcijas precm, skolni izvlas veselgus prtikas produktus. Ststot skolni pamato savu izvli. 2. Darbs grup. Ieteicamie un mazk ieteicamie prtikas produkti sagrupt dadus produktus, pamatojot, kpc. 3. Grupu uzstans. Katra grupa pamato, kpc prtikas produkti ir sagrupti tiei t.
44

4. Prrunas klas. Kpc ms prkam preces, kurm: nav zinms izgatavotjs; nav zinms sastvs; nav nordts derguma termi; nav atbilstoa iepakojuma; ir aizdomgs izskats vai smara. 5. Praktisk nodarbba. Darbs grups pa 3. Skolni dodas uz tuvko paapkalpoans veikalu, prtikas produktu noda izvlas trs produktus un, aplkojot tos, noskaidro: vai uz iepakojuma ir nordts derguma termi, svars, cena; vai produktam ir pievilcgs izskats; vai iepakojums nav bojts. 6. Individuls darbs. Uzrakstt radoo darbu Kpc es centos izvlties veselbai nekaitgus prtikas produktus? Informcija Esi dros kop ar Ri. R. : Jumava, 2004. Lsna darba burtnca. R. : Rgas Piena kombints, 2001. Produktu iepakojuma etietes. 3. stunda

Atkarba
Uzdevumi: 1) iepazties ar brv laika pavadanas iespjm (lietdergm un nelietdergm); 2) apzinties, ka garlaicba mudina uz palaidnbm; 3) izprast, ka atkarba rada smagu ietekmi uz veselbu. Jdzieni: televzija, dators, datorsples, apreibinoa viela, intereses. Skolnam jprot: 1) apzinties, ka ilga datorspu splana slikti ietekm redzi, miegu, stju; 2) apzinties, ka apreibinoas vielas atstj neatgriezeniskas sekas uz smadzeu un visa organisma attstbu; 3) izvlties sev interesjou lietderga brv laika pavadanas veidu; 4) neeksperimentt ar veselbu apdraudom vielm zikrbas pc. Norise Apreibinoas vielas 1. Prta vtra. Kas ir atkarba? Skolotjs brnu idejas fiks uz tfeles. Individuls darbs. Skolotjs pirms stundas sagatavo darba lapas ar dadiem attliem Izvlies! (dadu priekmetu attli, piemram, grmata, konfekte, bols, zmuli, pue, ampula, limonde, irce, tabletes, nauda, benzns, glze, cigaretes). Apvilkt ts lietas/vielas, kuras brni nedrkst aiztikt, ostt, nogarot! Ar krsainu zmuli pasvtrot ts lietas, kuras brni drkst aiztikt un nogarot! 2. Darbs pros. Skolni saldzina darba lap atzmto ar blakussdtju. Skolni prrun iegtos rezulttus un pamato savu izvli. 3. Ekskursija vai tikans ar Narkoloijas centra (ambulances, slimncas, trs paldzbas nodaas) specilistiem vai skolas medicnas msu. Televzija, datorsples 1. Individuls darbs. Skolni tiek mudinti uzrakstt skaidrojumu jdzienam brvais laiks. Pc tam vii iepazstina ar veikumu klasesbiedrus.
45

2. Darbs grup. Katrai grupai tiek izdalta divs das sadalta darba lapa: lietdergi pavadtais laiks un nelietdergi pavadtais laiks. Skolni katr ail min vismaz etrus piemrus. 3. Grupu uzstans klas. 4. Prrunas klas. Kpc jdom par brv laika lietdergu pavadanu? Skolni veido plaktu Es brvaj laik. 5. Darbs pros. Skolni raksturo dadas situcijas. Skolns ldz pusnaktij skats TV, vi vro filmas ar vardarbbas ainm. Brns stundm ilgi pavada laiku pie datora, nespdams atrauties no aizraujoas sples. 6. Prrunas klas. Skolotjs apkopo situciju raksturojumu. 7. Darbs grups pa 3. Skolni interv skolas skolotjus. K uzvedas skolni, kuri iepriekj vakar ilgi skatjuies TV prraides? Kpc skolniem nav ieteicams skatties filmas par noziegumiem un cietsirdbu? K datorspu atkarba ietekm skolna uzvedbu? 8. Darbs grups pa 3. Apkopot interviju rezulttus uz liela plakta. 9. Saruna ar skolas psihologu un medicnas msu par atkarbas raans iemesliem. Informcija Skolni un narkotikas. Rokasgrmata skolotjiem. R. : Rgas Narkoloijas centrs, 2001. Snia V. TV Tev un man. R. : SIA Izgltbas soi, 2002. 4. stunda

Saindans
Uzdevumi: 1) iepazties ar Latvij sastopamajiem indgajiem augiem (kodg gundega, maijpute, latvi, vilkogas, velnarutks) un snm; 2) noskaidrot, kuru kukaiu dzlumi rada aleriskas reakcijas un kuru kukaiu dzlumi rada inficans draudus ar smagm, grti rstjamm slimbm; 3) iepazties ar pirmajm saindans pazmm; 4) noskaidrot, kda ir pirm paldzba saindans vai dzlumu gadjum. Jdzieni: kukainis, inde, augs, sne, alerija, aleriska reakcija, pote, pirm paldzba, rstniecbas augi. Skolnam jprot: 1) pazt Latvij un sav tuvkaj apkrtn sastopamos indgos augus un snes; 2) ievrot rbans prasbas, dodoties sot, makert, ogot, ejot prgjienos; 3) mct sniegt pirmo paldzbu dzlumu un saindans gadjumos un meklt pieauguo paldzbu. Norise Augi un snes 1. Skolotja ststjums, ka daba cilvkam ir draudzga. Tau cilvks, nepazstot un neatirot nekaitgas snes un augus no indgajiem, biei pakauj sevi briesmm, kas apdraud veselbu vai pat dzvbu. Ja ied kda indga auga ogu vai kdu citu auga dau, var pat nomirt. Ja sni vai augu labi nepazst un nav prliecbas, ka tas nav indgs, to nedrkst aiztikt. 2. Individuls darbs. Darba lapa Vai mani pazsti?. Apvilkt augus, par kuriem ir prliecba, ka tie nav indgi! Driene, mllpe, maijpute, gundega. Baldrins, skoga, bikrsli, kurpte. Klierte, kumelte, piparmtra, mellene. 3. Individuls darbs. Saldzini savas atbildes ar informciju uzziu literatr! 4. Darbs pros. Su grozs. Katram prim juzraksta trs padomi sotjiem. Pc tam klas veido plaktu Padomi sotjiem.
46

5. Individuls darbs. Saliekamo kartu sple (su attli sagriezti neregulras formas eometrisks figrs). Skolni saliek attlus un noskaidro, vai t ir dama vai indga sne! 6. Skolas medicnas msas ststjums par saindans pazmm un pirms paldzbas snieganu. 7. Projekts. Augu un su grmatas veidoana. Izptt tuvko apkrti vai iecientks soanas vietas un tur biek sastopamos augus un snes. Apkopot informciju par iem augiem vai snm. Nkamaj stund katrs skolns ststa par savu izveidoto grmatu. 1. 2. 3. 4. rces Darbs pros. Izvrt situciju! Kdi noteikumi jievro aj situcij? imene dodas sot. Mea mal izvietota brdinjuma zme rces!. Msa atgrieas no pastaigas ar suni. Glaudot suni, meitene satausta pieskuos rci. Prrunas klas par drobas noteikumiem, uzturoties dab (me, pav). Skolas medicnas msas informcija par kukaiu kodumu aleriskm reakcijm un nepiecieamajm aizsargpotm, k ar pirmo paldzbu. Individuls darbs. Brvais raksts K man justies droi, iepazstot dabu?.

Informcija Beloraga G. Droba dads situcijs. R. : Zvaigzne ABC, 2003. Esi dros kop ar Ri. R. : Jumava, 2004. Informatvie bukleti. Skolni un narkotikas. Rokasgrmata skolotjiem. R. : Rgas Narkoloijas centrs, 2001.

3. tma KAS JIEVRO ROTAJOTIES?

(3 mcbu stundas) Mris: mcties dzvot saska ar sevi, mcties uzvesties dabas un cilvku radtaj vid atbilstoi drobas noteikumiem. 1. stunda

Kop ar draugu
Uzdevumi: 1) mcties izprast nepiecieambu informt veckus par savu atraans vietu; 2) mcties atrast rotam droas vietas. Jdzieni: parks, skvrs, sporta laukums, pagalms. Skolnam jprot: 1) apzinties, ka droas rotau vietas ir pagalm pie mjas, park, skvr u. c.; 2) novrtt riska situcijas, kas var izveidoties rotajoties; 3) nerotaties uz cea vai ielas braucams daas. Norise 1. Prrunas klas. Kpc nepiecieams ievrot vecku nordjumus? Kpc ir svargi, lai vecki zina, kur un ar ko brni pavada laiku? 2. Individuls darbs. Skolotjs izdala sagatavotas darba lapas, kurs skolni atzm, kurus cilvkus vii informs, veicot attiecgs aktivittes.
47

 Klases biedri aicina uz sporta laukumu. Gribu iet uz meu vkt augus herbrijam. Pc stundm eju uz sldkalniu. Nkamaj ned ir manas dzimanas dienas svinbas. Stnieks uzaicina aplkot tikko piedzimuus kanus mjas pagrab. Zni no blakus pagalma aicina pie sevis rotaties. Spljam karius jaunceltn. Lidojot uz siltajm zemm, zosis nolaidus atpsties parka d. 3. Darbs klas. Tma: drok vieta rotam ar draugu. Skolotjs fiks ieteikumus. Pc tam tos prrun. Skolni pamato savus ieteikumus. 4. Individuls darbs. Brvais raksts Rotam un splm es izvlos .... Informcija Beloraga G. Droba dads situcijs. R. : Zvaigzne ABC, 2003. Skolni un narkotikas. Rokasgrmata skolotjiem. R. : Rgas Narkoloijas centrs, 2001. 2. stunda

Sples un rotaas
Uzdevumi: 1) apzinties rotau un spu nozmi savas veselbas un drobas saglaban; 2) noskaidrot, kuras sples ir nosacti droas, kuras apdraud gan veselbu, gan drobu. Jdzieni: rotaas, rotau vieta, droba. Skolnam jprot: 1) izvlties drou vietu rotam; 2) atteikties no piedalans bstams rotas. Norise 1. Darbs pros. Skolni veido tabulu, nordot vietas, kurs ir atauts rotaties un kurs nav. 2. Individuls darbs. Skolotjs sagatavo darba lapu Sples. Skolni norda, kds spls ir piedaljuies. Lauptji, cas ar nju, naudas derbas, lu izpirkana (piemram, aprba izpirkana), rotaas ar sveu suni, rotaas ar daudz veckiem brniem, rotaas ar nepazstamiem brniem, rotaas ar pieauguajiem. 3. Darbs grup. Situciju sple k pateikt N!. Katra grupa saem vienas situcijas aprakstu, sadala lomas un inscen to, veidojot dialogus. Jizmanto prliecinanas atteikans tehnika. Darbba notiek skolas pagalma nostr. Divi nepazstami zni aicina splt Lauptjus. Darbba notiek pc stundm skolas pagalm. Ievai jdodas uz mjm, bet klases biedrs aicina aiziet uz meu padauzties. Darbba notiek skvr. Pie brnu grupias pienk sves vrietis un piedv uzsplt Jogi krtis ar lu izpirkanu. Darbba notiek park. Divm draudzenm sua saimnieks ldz pieskatt via suni, kamr vi aizies ldz tuvjam veikalam. 4. Prrunas klas. Vai viegli bija atturties vai noraidt piedalanos dads spls? Kdas pabas tam ir nepiecieamas? Kur var rotaties droi?
48

Informcija Pupia A., Pupi M., kute A. Tavai drobai. R. : Zvaigzne ABC, 1999. Skolni un narkotikas. Rokasgrmata skolotjiem. R. : Rgas Narkoloijas centrs, 2001. 3. stunda

Rotau laukums
Uzdevumi: 1) mcties bt piesardzgam, rotajoties uz nestandarta iercm (polm, kpnm, sastatnm); 2) iegt izpratni, ka dzvbai bstami ir augstu poties, lkt no polm vai stviem kpiem, k ar poties tam neparedzt viet; 3) iemcties, ka aizliegts izmantot rotam salauztas metla konstrukcijas un citu bojtu inventru. Jdzieni: nestandarta ierce, rotaas. Skolnam jprot: 1) sargt sevi un draugus no traumm, kas rodas rotajoties, neievrojot piesardzbu un drobas noteikumus; 2) atteikties no piedalans bstams rotas neaut sevi izaicint un izzobot. Norise 1. Individuls darbs. Zmjums Rotau laukums, kur es labprt spljos. 2. Prrunas klas. Skolni nosauc iecientas ierces rotau laukum. Skolotjs fiks uz tfeles, zem katras ierces nosaukuma veido skolnu sarakstu. Sadals grups pc interesm. 3. Darbs grups. Izstrdt nordto ieru drobas noteikumus. Grupas veido kopju plaktu Esmu dros. 4. Prrunas klas. Kds rotas skolni nekad nepiedals? Informcija Kas tevi sarg. R. : Likuma vrd, 2003. Sarg sevi pats. R. : Likuma vrd, 2003.

4. tma ESI DROS, BET PIESARDZGS!

(1 mcbu stunda) Mris: sekmt izpratni par drobas noteikumu ievroanas nepiecieambu. Uzdevumi: 1) iepazties ar problmsitucijm, kurs var nokt brns; 2) izsplt problmsitucijas dro un pazstam vid. Jdzieni: droba, paldzbas dienests. Skolnam jprot: 1) atrast pareizo risinjumu problmsitcijs; 2) prliecinti uzvesties nepatkams situcijs; 3) nebaidties saukt pc paldzbas.
49

Norise 1. Darbs grup. Situciju sples K tu rkosies?. Katra grupa izspl vienu situciju, uzskatmi pardot situcijas problemtiku, kas var apdraudt skolna drobu, un nordot uz iespjamo risinjumu, rkojoties paiem vai mekljot paldzbu. Pc stundm tu izej viens uz ielas. Netlu atrodas veikals (aptieka, skola, pietura u. c.), k ar tavas mjas. Tu miergi ej mjs, tau pki pie tevis pienk nepazstama sieviete, kas stds priek k mtes draudzene, kurai mte lgusi pavadt tevi uz mjm un paemt kdus dokumentus. Tu ej uz veikalu, pki pienk kds vrietis un jaut: Kur eit atrodas brnu poliklnika? Vai tu vartu iekpt man un pardt man ceu? Neuztraucies, pc tam es tevi aizvedu, kur tev vajag! Iedomjies, tu atgriezies no sava drauga mjas, r jau satumsis. Ce, pa kuru tev jiet, stv jaunieu grupa. Tu izgji r, satiki savu draugu. Runjoties js apsdties uz solia. Draugs no kabatas izvelk paciu ar pulverti un piedv to paostt, sakot: Ja to paosta, tad paliek oti jautri un visu laiku nk smiekli. Paminsim?. Pastaigjoties park, meitenes atrod ar spou lentti prsietu kastti. Paskatsimies, kas tur iek! iesaucas Zane. Iedomjies, ka tu ar klasi brauc ekskursij uz Siguldu. Staigjot pa Dainu kalnu, tu nejaui atpaliec no grupas un pazaud klases biedrus. 2. Katra grupa izrda savas situcijas inscenjumu. 3. Prrunas klas. Kas gd par msu drobu? K varu paldzt pats sev? Kda ir katra personisk atbildba savas veselbas un drobas saglaban.

50

4. klase

4. klases skolni apgst 3 tmas 12 audzintja stunds.

1. tma KURI NO TRANSPORTA LDZEKIEM IR VISRTKIE UN KURI VISDROKIE?

(8 mcbu stundas) Mris: sekmt izpratni par transporta ldzekiem un pareizu uzvedbu tajos. 1.2. stunda

Dzelzce
Uzdevumi: 1) mcties bt piesardzgam uz dzelzcea: tikai atvlts viets atauta t rsoana; 2) mcties pazt brdinjuma zmes; 3) noskaidrot, kdi uzvedbas noteikumi jievro, braucot vilcien. Jdzieni: dzelzce, slieu ce, perons, gjju preja, dzelzcea rsoana, dzelzcea prbrauktuve, barjera, brdinjuma zmes, luksofors. Skolnam jprot: 1) bt uzmangam tri braucoa transporta ldzeka tuvum; 2) atturties no rotam dzelzcea tuvum; 3) atturties no vlmes pakaut sevi riskam, prdroai rcbai; 4) ievrot uzvedbas noteikumus vilcien. Norise 1. Darbs pros. Uzrakstt pazmes, kas liecina par dzelzcea tuvumu. Kuras no m pazmm liek bt piesardzgam? Kpc? 2. Darbs pros. Skolotjs sagatavo darba lapu Dzelzce (attls vai fotogrfija: stacija, perons, slieu ce). Skolni uzraksta, k sauc attl redzamos objektus! 3. Darbs grups: izstrdt uzvedbas noteikumus dzelzcea tuvum; uzvedbas noteikumi vilcien. 4. Prrunas klas. Kpc uzturties dzelzcea tuvum ir pai bstami?
51

3.4. stunda

Velosipds
Uzdevumi: 1) noskaidrot, kds ir labs velosipda vadtjs; 2) braukanai ar velosipdu izvlties droas un vecumam atbilstoas vietas; 3) mcties izvairties no ceu satiksmes negadjumiem. Jdzieni: velosipds, atstarotjs, velosipdistu celi, velosipda vadtja apliecba, velosipdista aprkojums, aizsargivere. Skolnam jprot: 1) ievrot, ka ar velosipdu pa brauktuvi var prvietoties personas, kas nav jaunkas par 12 gadiem un kam ir vadtja apliecba; 2) ievrot, ka braukanai ar velosipdu paredzta paa josla; 3) ievrot, ka velosipdam jbt aprkotam ar atstarotjiem; 4) izvlties droko un atauto ceu, marrutu, braucot ar velosipdu; 5) izmantot aizsargivere. Norise 1. Prrunas klas. Kas nepiecieams, lai drksttu braukt ar velosipdu pa ielm un ceiem? 2. Individuls darbs. Skolotjs sagatavo darba lapas. Skolni pabeidz apgalvojumus un uzzina, kas ir aizliegts velosipdu vadtjiem! Darba lapas fragmenta piemrs

Braukt, neturot ... . Braukt, turoties pie cita ... . Braukt pa ceu, ja tam blakus atrodas ... . Apdzt pietur stvou ... . Braukt bez ... . Braukt pa ceu, ja nk ... . Vizinties pa ... . Braukt pa ceu ... . Braukt no stva kalna lej, ... .

3. Prrunas klas. Kds aprkojums nepiecieams velosipdistam, lai pasargtu to no traumm? 4. Praktisk nodarbba skolas pagalm. Satiksmes sple. Katram skolnam tiek noteikta attiecga satiksmes dalbnieka loma (autobuss, tr paldzba, luksofors, gjjs, skolnu grupa, skolotjs, velosipdists, kravas automobilis u. c.).
52

Informcija Sarg sevi! R. : CSDD, Neste, SAC, 2002. 10 nodarbbas ar ri. R. : Jumava, 2003. Beloraga G. Droba uz ielm un ceiem. R. : Zvaigzne ABC, 2004. 5.6. stunda

Sporta inventrs
Uzdevumi: 1) novrtt atbilstoa sporta aprkojuma nepiecieambu; 2) noskaidrot, kas jzina par drobu un uzvedbu, vizinoties ar skrituslidm, skritudiem; 3) izprast bstams situcijas sportojot, paredzot to sekas; 4) apzinties personisko atbildbu savas drobas un veselbas saglaban. Jdzieni: skrituslidas, skritudlis, skrejritenis, aprkojums, droa vide. Skolnam jprot: 1) ievrot uzvedbas noteikumus uz ielas; 2) lietot atbilstou ekipjumu, lai izvairtos no savainojumiem; 3) paredzt bstamo situciju sekas. Norise 1. Darbs grup. Izstrdt jaunu likumu Skrituosim droi! Izdomt vienu vai divus likuma pantus, kas jievro skrituotjiem. Pierakstt likumus, ilustrt tos. 2. Grupu uzstans. Sanumurt likuma pantus pc to svarguma. 3. Darbs pros. Skolotjs sagatavo darba lapu, kur skolni atzm pareizos apgalvojumus. Ar skritudli, skrituslidm drkst braukt, turoties pie cita braucoa transporta ldzeka. Braucot ar skritudli, skrituslidm, drkst izmantot aizsargiveri. Ar skritudli, skrituslidm drkst braukt pa ietvi, ja netrauc gjjus. Ar skritudli, skrituslidm drkst vizinties namu pagalmos vai specili tam ierkotos laukumos. Skrituotjam, lai vartu braukt pa brauktuvi, kabat jbt velosipda vadtja apliecbai. 4. Individuls darbs. Uzzmt oriinlu ceazmi skrituotjam! 5. Izstde Skrituotj, ievro savas cea zmes! Informcija 10 nodarbbas ar ri. R. : Jumava, 2003 Sarg sevi! Mcbu ldzeklis. R. : CSDD, SAC, 2003. 7.8. stunda

Redzambu ierobeojoi apstki uz ielm vai ceiem

Uzdevumi: 1) iemcties bt uzmangam un piesardzgam uz ielas un cea jebkuros laika apstkos; 2) noskaidrot, k uzvesties uz ceiem rpus apdzvotm vietm un k sevi pasargt. Jdzieni: aprbs, atstarotjs, piesardzba, ietve, ce. Skolnam jprot: 1) patstvgi pieemt lmumu, kur ir drok rsot ielu, ceu; 2) zint, kas var apgrtint redzambu uz ceiem.
53

Norise 1. Prta vtra. Kdi laika apstki ir pai nelabvlgi satiksmes dalbniekiem? Kpc? 2. Individuls darbs. Darba lapa Ko tu darsi, ja ...? Savienot atbilstoos! Darba lapas piemrs

Lietus Sniegs Vj Tumsa Ledus Migla

Vilku drbes, kurm ir atstarotji Ieu pc iespjas tlk no brauktuves Vilku apavus ar rievainu zoli Pikoos, bet ne brauktuves tuvum Pievru acis un pagriezu galvu Turu virs galvas lietussargu

3. Darbs pros. Prrunt un atrast atbildes uz jautjumiem. Kds lietus laik kst asfalts? Kpc uz slapja un slidena asfalta autovadtjiem grtk ieraudzt gjjus? Kas paldz autovadtjiem ieraudzt gjjus? Kpc atstarotjiem jbt gan virsdrbju priekpus, mugurpus, uz rokm un vl ar pie somas? K ir jiet pa ceu, ja ir migla? No k ir juzmans ziem, atrodoties uz ielas vai cea? Kas ziem var uzkrist uz galvas? 4. Individuls darbs. Uzrakstt so ststu K tev kljas tumajos vakaros uz ielas, cea?. 5. Ststu konkurss Piesardzgkais gjjs. Informcija 10 nodarbbas ar ri. R. : Jumava, 2003 Sarg sevi! Mcbu ldzeklis. R. : CSDD, SAC, 2003.

2. tma K RKOTIES BSTAMOS APSTKOS UN SITUCIJS?

(3 mcbu stundas) Mris: sekmt izpratni par drobas noteikumu ievroanas nepiecieambu un priekrocbm. 1. stunda

Rcba dadu dabas pardbu un stihiju gadjum

Uzdevumi: 1) noskaidrot kdas dabas stihijas iespjamas Latvij;
54

2) 3) 4) 5)

apzinties radto postjumu sekas; iemcties pareizi uzvesties negaisa, vtras un pldu gadjum; uzzint, kda paldzba nepiecieama, k to izsaukt; noskaidrot trauksmes signla nozmi un atbilstoi rkoties.

Jdzieni: negaiss, vtra, pldi, zemestrce, trauksmes signls. Skolnam jprot: 1) izsaukt paldzbu; 2) neapjukt un paldzt sev un citiem. Norise 1. Prta vtra. Kdas ekstremlas dabas pardbas skolni zina? Vai kds ts ir piedzvojis? 2. Darbs pros. Darba lapa. Skolni pros prrun, kdu postjumu nodara prkona negaiss, vtra, pldi, zemestrce. Pc tam pri izststa klasesbiedriem savus secinjumus. 3. Prrunas klas. Dai pri iepazstina klasesbiedrus ar saviem aprakstiem. K saemt vispreczko informciju par notiekoo? Kur meklt paldzbu? 4. Darbs grup. Skolotjs sadala skolnus grups, kurm jsagatavo nepiecieamo drobas noteikumu saraksts, kas jievro attiecgs dabas pardbas gadjum. 5. Darbs grup. Plaktu veidoana Esi dros negaisa laik!. Informcija Beloraga G. Droba dads situcijs. R. : Zvaigzne ABC, 2003. 2. stunda

Nepazstams priekmets
Uzdevumi: 1) apzinties, ka tuvoties un aizskart nepazstamus priekmetus var bt bstami; 2) izprast, ka kodgas vielas var radt nopietnus un dzius apdegumus; 3) izprast, ka indgas vielas ir bstamas dzvbai; 4) noskaidrot, k rkoties situcijs, kad jtama gzes smaka. Jdzieni: saindanas, gaisa piesrojums, vi, mna, pirotehnika. Skolnam jprot: 1) apzinties, ka nepazstamus priekmetus nedrkst aizskart; 2) rkoties gadjumos, kad ir izpldusi gze vai viegli uzliesmojoa un kodga viela; 3) tri reat uz nelaimes draudiem: jglbjas paam, jpaldz prjiem, jsauc pc paldzbas. Norise 1. Darbs grup. Darba lapa K rkoties? Analizt situcijas un izstrdt rcbas plnu: ja uz ermea uzlst kda kodga viela; ja telps jtama gzes smaka; ja tiek atrasti nepazstami priekmeti (piemram, vii, mnas, aizdomgas pudeles). 2. Grupu uzstans. Grupu darba rezulttus var izvietot uz liela plakta. 3. Individuls darbs. Sastdt rcbas instrukciju d situcij (pc izvles): saindans ar indgu gzi vai bstama/aizdomga priekmeta atraana. Instrukcij jiekauj informcija par atbildgajiem paldzbas dienestiem un tiem sniedzamajm zim. 4. Darbs klas. Kopgas instrukcijas izstrde bstams situcijs.
55

3. stunda

Ugunsdroba
Uzdevumi: 1) noskaidrot, kdi drobas nosacjumi jievro, rkojoties ar uguni me, pavs; 2) noskaidrot, k nodroint negadjuma vietas norobeoanu; 3) izsaukt atbildgos dienestus. Jdzieni: kla, ugunsgrks, mea ugunsgrks, pirm paldzba, paldzbas dienesti. Skolnam jprot: 1) raksturot kaitjumu, kas rodas, dedzinot klu un izraisot ugunsgrkus; 2) neapjukt situcijs, kad ir izclies ugunsgrks, rpties par vietas norobeoanu; 3) meklt atbildgo dienestu paldzbu, preczi tiem sniedzot informciju par nelaimes vietu; 4) nesplties ar srkociiem, apzinties, ka klu dedzint ir aizliegts; 5) apzinties, ka ugunskuru drkst kurint tikai atauts viets pieauguo kltbtn. Norise Skolotjs iepazstina ar postoo ietekmi uz dabu, dzvnieku un cilvku dzvbu, materilajm vrtbm, ko rada cilvku aunprtba, dedzinot klu un izraisot meu ugunsgrkus. 1. Prrunas klas. Kdi drobas noteikumi jievro, rkojoties ar uguni me, pav? Kur meklt paldzbu ugunsnelaimes gadjum? 2. Darbs pros. Katram prim tiek izdalts teksts (piemram, izmantojot 2000. gada Mekopja gadagrmatu). Darbs ar tekstu. Izrakstt ugunsgrka vietas ierobeoanas veidus un izvlties ugunsgrkam atbilstoo dzanas taktiku. 3. Darbs grup. Plaktu veidoana K es paldzu dzst ugunsgrku. 4. Videofilmas noskatans par ugunsnelaimju radtiem apdegumiem. 5. Skolas medicnas msas ststjums par pirms paldzbas snieganu apdegumu gadjum. Informcija Beloraga G. Droba dads situcijs. R. : Zvaigzne ABC, 2003.

Noslguma stunda

TESTS
Mris: prbaudt skolnu zinanas un prasmes drobas noteikumu apguv. Norise Testa izpildei paredzta 1 mcbu stunda. Skolni aizpilda skolotja sagatavots testa lapas (sk. piemru 57. un 58. lpp.).

56

Testa lapas piemrs

Atzm pareizs atbildes!

1. Kurinot ugunskuru, izraudzos vietu: mju un koku tuvum; dro attlum no mjm, kokiem, meiem; emu vr vja virzienu un stiprumu; ugunskuru kurinu tikai atauts viets.

2. Apgaismojot pieliekamos, pagrabus, bniu telpas: izmantou kabatas lukturti; izmantou sveci; izmantou srkocius.

3. Rkojot svtku uguoanu: raetes aus brni pai; plaukenes nevrsu pret dzvm btnm; izmantou pieauguo paldzbu.

4. Ja doos peldties: pirms tam krtgi padu; ieu, veckiem nezinot; nedaru to, bdams oti sakarsis.

5. Me ogojot vai sojot: drkst kurint ugunskuru; drkst nomest izsmus; nedrkst izmtt stikla lauskas.

57

6. Atrodot nepazstamus priekmetus: sku to ptt; pasplos ar tiem; iegaumu to atraans vietu un paziou pieauguajiem.

7. Tuvojoties dzelzcea prbrauktuvei: nepievrsu uzmanbu gaismas signliem; nepievrsu uzmanbu skaas signliem; apskatos, par ko brdina luksofora gaisma.

8. rsojot ceu un ielu: tri skrieu pri; novrtu transporta ldzeka trumu, bu uzmangs, redzot tri braucou automobili.

9. Ja man ir velosipds: kur gribu, tur braucu; brauku pa velosipdam paredzto joslu; iepazos ar braukanas noteikumiem.

10. Rpjoties par savu veselbu: skatos televizoru, cik vlos; splu datorsples, cik vien gribu; skatos tikai tos TV raidjumus, kas mani izgltos.

11. Gludinot aprbu: karstu gludekli novietou uz specili sagatavota nedegoa palikta; karstu gludekli novietou ar sakarsto virsmu turpat uz gludinm da; karstu gludekli droi atstu bez uzraudzbas.
58

Metodiskie ieteikumi drobas jautjumu mcanai 5.9. klas audzintja stunds

59

Materila autori: Solvita Lazdia Ausma Golubeva

60

Metodiskais materils paredzts 5.9. klau audzintjiem. Materil ir apkopota informcija, kas nepiecieama drobas jautjumu mcanai audzintja stunds. Materil ir nordtas tmas, kas apgstamas katr klas, tmu apguvei paredzto stundu skaits, definti mri, uzdevumi, jdzieni, nordts paredzamais rezultts. Metodiskaj materil ir sniegta papildu informcija par pieejamajiem mcbu un informatvajiem materiliem, k ar dots iespjamais audzintja stundu norises paraugs, apgstot kdu drobas tmu. Klau audzintjus aicinm strdt radoi un organizt stundu norisi pc saviem ieskatiem. Daudzi drobas jautjumi ir ietverti jaunajos pamatizgltbas mcbu priekmetu standartos, metodisko ieteikumu autori aj materil nav iekvui ts tmas, kuras skolni apgs dados pamatizgltbas mcbu priekmetos. Drobas jautjumu apguves mri un uzdevumi 5.9. klas Izprast personu apliecinoo dokumentu nozmi, glabanas un lietoanas noteikumus. Izkopt pareizas skolnu uzvedbas iemaas uz ielas un sadzv. Veidot attieksmi pret normatvajos dokumentos noteikto normu ievroanas nepiecieambu, mct atrast informciju par pareizas uzvedbas normm drobas jautjumos. Iegt zinanas par ceu satiksmes noteikumiem: skolns k gjjs, pasaieris, velosipda, motorollera un mopda vadtjs. Apgt pamatzinanas pirms paldzbas sniegan. Iemcties atbilstoi rkoties nelaimes gadjumos, pilngot zinanas, k nodroint atbildgo institciju paldzbu. Iegt zinanas, k aizsargt sevi un savu paumu. Apgt prasmes pareizi izmantot un rkoties ar dadm sadzves precm sav ikdien elektroiekrtm, gzes padeves iekrtm un citu tehniku. Apgt pareizas rcbas prasmes dabas stihiju un katastrofu gadjumos. Gt izpratni, k pareizi rkoties gadjumos, kad ir atrasti dadi bstami priekmeti un vielas. Iegt zinanas par pirotehnikas izmantoanas nosacjumiem. Tmas un to apguvei paredzto audzintja stundu skaits
Klase Tma Stundu skaits

5. klase

Ceu satiksmes noteikumi gjjiem Transporta ldzeki, to raksturojums Velosipds, t uzbve un tehnisk droba Rcba dados nelaimes gadjumos: atbildgs institcijas un to informana Dabas stihijas un katastrofas pareiza rcba to gadjum Ceu satiksmes noteikumi velosipda vadtjam Velosipda vadtjam nepiecieamie dokumenti, to ieganas krtba Nelaimes gadjumi Bstamie atradumi Sadzves mija un medikamenti Pirm paldzba nelaimes gadjumos Sadzves tehnikas lietoanas nosacjumi Ugunsdroba mjs un skol Pirotehnika

4 2 3 2 4 6 2 3 3 1 6 3 2 1

6. klase

7. klase

61

Tabulas turpinjums
Klase Tma Stundu skaits

8. klase

Motoriztie transportldzeki. Mopda vadtja tiesbu ieganas krtba Ceu satiksmes noteikumi mopda vadtjiem Personisk droba Dokumentu daudzveidba, to glabanas un lietoanas nosacjumi Ceu satiksmes noteikumus un citas drobas noteikumus reguljo likumdoana

2 5 5 3 2

9. klase

62

5. klase

5. klases skolni apgst 5 tmas 15 audzintja stunds.

1. tma CEU SATIKSMES NOTEIKUMI GJJIEM

(4 mcbu stundas)

Mris: sekmt skolnu izpratni par ceu satiksmes drobas noteikumu zinanas un to ievroanas nepiecieambu. Uzdevumi: 1) iemcties ceu satiksmes noteikumus dzelzcea rsoanai; 2) apgt uzvedbas noteikumus uz ielas vai cea pilsts un laukos: ielas rsoana krustojumi ar luksoforu, krustojumi bez luksofora, gjju prejas, policista darbba, estu nozme, gjja prvietoans pa ceu; 3) iemcties pasaieru drobas noteikumus un pienkumus, apgt pareizas uzvedbas normas dados sabiedriskajos transportldzekos (autobus, taksometr, tramvaj, trolejbus un vilcien); 4) apgt drobas noteikumus ekskursiju un prgjienu laik; 5) apgt gjjam nozmgo cea zmju nozmi. Jdzieni: luksofors, gjju preja, brauktuve, tramvajs, trolejbuss, autobuss, pasaieru taksometrs, vilciens, dzelzcea prbrauktuve, stacija, autoosta, cea zme, policists, ceu satiksmes noteikumi, iela, ce, tunelis. Skolnam jprot: 1) ievrot drobas noteikumus uz ielas vai cea, ejot vai rsojot to; 2) ievrot pasaieru drobas noteikumus un pienkumus dados sabiedriskajos transportldzekos: autobus, trolejbus, tramvaj, vilcien, pasaieru taksometr; 3) ievrot pareizas uzvedbas noteikumus stacij un autoost, sabiedrisko transportldzeku pieturs; 4) ievrot drobas noteikumus ekskursiju un prgjienu laik; 5) zint policista darba pienkumus ceu satiksm, izprast policista izmantoto estu nozmi.

63

Informcija Ceu satiksmes noteikumi pieejami Ceu satiksmes drobas direkcijas (CSDD) mjas lap www.csdd.lv sadaas normatvie dokumenti apaksada noteikumi. CSDD mjas lap pieejama ar cita nozmga informcija, piemram, sada iesakm apmeklt ir iespjams prbaudt savas ceu satiksmes noteikumu zinanas, izpildot testu. Ministru kabineta noteikumi Nr. 571 Ceu satiksmes noteikumi, kas pieemti 2004. gada 29. jlij, nosaka, ka (saglabta dokument lietot numercija): 1.19. gjjs persona, kas prvietojas pa ceu kjm vai invaldu ratios, stumj velosipdu, mopdu, motociklu, velk (stumj) ragavias, brnu ratius vai invaldu ratius u. tml. is termins neattiecas uz personm, kas veic darbus uz cea braucams daas, un uz satiksmes regultjiem; 1.20. gjju ce ce, kas paredzts gjjiem (var bt apzmts ar 414. cea zmi); 1.21. gjju preja brauktuves daa, kas apzmta ar 530. un 531. cea zmi un (vai) 931. cea apzmjumu un paredzta gjju prieanai pri brauktuvei; 1.22. gjju un velosipdu ce ce, kas apzmts ar 415., 416. vai 417. cea zmi un paredzts gjjiem un braukanai ar velosipdu; 1.23. ietve cea daa, kas paredzta gjjiem. Ietve piekaujas brauktuvei vai ir atdalta no ts; 1.24. krustojums vieta, kur krustojas, piekaujas vai atzarojas cei vien lmen. Krustojums ir norobeots ar iedomtm lnijm, kas savieno brauktuves pretjo malu noapaojuma skumu. is termins neattiecas uz vietu, kur uz brauktuves izbrauc no blakusteritorijas (pagalma, stvvietas, degvielas uzpildes stacijas, uzmuma u. tml.); 1.29. nomale cea daa, kas piekaujas brauktuvei un nav paredzta mehnisko transportldzeku braukanai; 1.30. operatvais transportldzeklis mehniskais transportldzeklis, kuram noteikt krtb pieirts operatv transportldzeka statuss un kur piedals ceu satiksm ar iedegtu mirgojou zilu vai zilu un sarkanu bkuguni un ieslgtu specilu skaas signlu; 1.31. pasaieris persona, kas atrodas transportldzekl vai uz t (izemot transportldzeka vadtju), k ar persona, kas iekpj transportldzekl vai uzkpj uz t, izkpj no transportldzeka vai nokpj no t; 1.32. pasaieru sabiedriskais transportldzeklis autobuss, trolejbuss vai tramvajs, kas brauc pa noteiktu marrutu. is termins attiecas ar uz marruta taksometriem; 1.42. tramvajs transportldzeklis, kas paredzts braukanai pa sliedm savienojum ar rju elektroenerijas padeves avotu. is termins neattiecas uz elektrovilcieniem; 1.43. transportldzeklis ierce, kas pc savas konstrukcijas paredzta braukanai pa ceiem ar motora paldzbu vai bez motora; 1.49. trolejbuss transportldzeklis, kas paredzts braukanai pa ceu savienojum ar rju elektroenerijas padeves avotu; 1.50. velosipds transportldzeklis, kuru ar savu muskuu spku virza cilvks, kas atrodas uz t (izemot invaldu ratius);
64

1.51. velosipdu ce ce, kas paredzts braukanai ar velosipdiem un mopdiem (var bt apzmts ar 413. cea zmi vai 932. vai 941. cea apzmjumu). 2. Gjju un pasaieru pienkumi 16. Gjjiem jprvietojas pa ietvi, gjju ceu vai gjju un velosipdu ceu, bet, ja to nav, pa nomali. Ja ietves, gjju cea, gjju un velosipdu cea, nomales nav vai pa to prvietoties nav iespjams, gjjiem ir atauts prvietoties pa brauktuves malu vien rind (pa ceiem, kur ir sadalo josla, pa rmalu). 17. Prvietoties pa ietvi, gjju ceu, gjju un velosipdu ceu vai nomali, izmantojot skrituslidas, skritudus u. tml. sporta vai atptas inventru, atauts, ja tas netrauc prjos gjjus. 18. rpus apdzvotm vietm gjjiem, kuri iet pa brauktuves malu vai nomali, jprvietojas pretim transportldzeku braukanas virzienam, bet personm, kuras brauc invaldu ratios vai stumj motociklu, mopdu, velosipdu u. tml. pa brauktuves malu vai nomali, jprvietojas transportldzeku braukanas virzien. 19. Diennakts tumaj laik rpus apdzvotm vietm, k ar apdzvots viets, ja ce nav pietiekami un vienmrgi apgaismots, gjjiem, kas prvietojas pa brauktuvi vai nomali, jlieto gaismas atstarotjs vai cits gaismu atstarojoa materila elements vai jtur rok iedegts lukturtis. 20. Organiztas cilvku grupas pa ceu drkst virzties tikai pa brauktuves labo pusi transportldzeku braukanas virzien kolonn ne vairk par etriem cilvkiem rind. Kolonnas priek un aizmugur ts kreisaj pus jatrodas personm, kas to pavada, ar sarkaniem karodziiem, bet diennakts tumaj laik un nepietiekamas redzambas apstkos ar iedegtiem lukturiem: priek ar baltas gaismas lukturi, bet aizmugur ar sarkanas gaismas lukturi. 21. Brnu grupas atauts vest tikai diennakts gaiaj laik pa ietvm, gjju ceiem vai gjju un velosipdu ceiem, bet, ja to nav, pa nomali transportldzeku braukanas virzien kolonn ne vairk par diviem brniem rind. Kolonnas priek un aizmugur ts kreisaj pus jatrodas pieauguajiem, kas to pavada, ar sarkaniem karodziiem. 22. Gjjiem brauktuve jrso pa gjju prejm (pazemes vai virszemes), bet, ja to nav, krustojumos pa ietvju vai nomau iedomto turpinjumu. Ja redzambas zon gjju prejas vai krustojuma nav, brauktuvi atauts rsot taisn le attiecb pret brauktuves malu viets, kur ce labi prredzams uz abm pusm. 23. Viets, kur ceu satiksme tiek regulta, gjjiem jievro satiksmes regultja vai gjju luksofora signli, bet, ja tdu nav, transportldzeku satiksmes regulanas luksofora (turpmk luksofors) signli. 24. Pirms brauktuves rsoanas pa gjju preju, kur satiksme netiek regulta, gjjiem jnovrt attlums ldz transportldzekiem, kas tuvojas, k ar jnovrt to braukanas trums un jprliecins par drobu. 25. rpus gjju prejas, kur satiksme netiek regulta, gjji drkst iziet uz brauktuves tikai pc tam, kad ir novrtjui attlumu ldz transportldzekiem, kas tuvojas, k ar novrtjui to braukanas trumu un prliecinjuies, ka brauktuves rsoana nav bstama un ka netiks traucta transportldzeku satiksme. 26. Gjji uz brauktuves nedrkst kavties vai bez vajadzbas apstties. Gjjiem, kuri nav paguvui rsot brauktuvi, japstjas uz drobas salias.
65

Gjji drkst turpint rsot brauktuvi tikai pc tam, kad ir prliecinjuies, ka tas nav bstami. 27. Gjjiem aizliegts: 27.1. rsot brauktuvi rpus gjju prejas, ja ceam ir sadalo josla, vai viets, kur uzstdti noogojumi gjjiem vai ceu noogojumi; 27.2. rsot brauktuvi rpus gjju prejas, ja ceam, kur ceu satiksme notiek divos virzienos, ir etras vai vairkas braukanas joslas; 27.3. prvietoties pa ceu, kas apzmts ar 548. cea zmi; 27.4. iziet uz brauktuves, neprliecinoties par to, vai netuvojas transporta ldzeki, aiz stvoa transportldzeka vai cita ra, kas ierobeo redzambu. 28. Ja tuvojas operatvais transportldzeklis, gjjiem aizliegts iziet uz brauktuves, bet gjjiem, kuri atrodas uz brauktuves, jdod ce mintajam transportldzeklim. 29. Gaidt pasaieru sabiedrisko transportldzekli atauts tikai uz iekpanas laukumiem, bet, ja to nav, uz ietves vai nomales. 30. Tramvaja pieturs, kur nav iekpanas laukumu, uziet uz brauktuves, lai iekptu tramvaj, drkst tikai tad, kad tramvajs pilngi apstjies. Pc izkpanas no tramvaja gjjiem brauktuve jatbrvo. 31. Pasaieriem atauts iekpt transportldzekl un izkpt no t tikai pc tam, kad transportldzeklis pilngi apstjies. Tas jdara no ietves, iekpanas laukuma vai nomales puses. Ja no ietves, iekpanas laukuma vai nomales puses iekpt bezslieu transportldzekl vai izkpt no t nav iespjams, to drkst izdart no brauktuves puses, ja tas nav bstami un nerada traucjumus citu transportldzeku braukanai. 32. Pasaieriem, kuru sdvietas aprkotas ar drobas jostm, braukanas laik jbt piesprdztiem. Motociklu, triciklu, kvadriciklu un mopdu pasaieriem braukanas laik galv jbt aizsprdztai aizsargiverei. 33. Pasaieriem aizliegts: 33.1. braukanas laik trauct transportldzeka vadtju vai novrst via uzmanbu; 33.2. atvrt braucoa transportldzeka durvis; 33.3. atvrt apturta transportldzeka durvis, ja tas apdraud ceu satiksmes drobu vai trauc citus ceu satiksmes dalbniekus; 33.4. atstt sdvietu bez uzaicinjuma, ja transportldzeklis apturts pc policijas darbinieka vai robesarga (pierobe) pieprasjuma. Norise 1. Drobas projekta Droa nokana skol izstrde 1. Skolotja ststjums, cik svargi ikviena drobai przint cea posmu no mjm ldz skolai. 2. Individuls darbs. Katrs skolns saem pc attiecg parauga skolotja sagatavotu darba lapu un to izpilda (atzm, apraksta, uzzm).

66

Darba lapas piemrs

K tu noksti skol? (atzm atbildei pret ievelkot krustiu ) Ejot kjm Braucot ar automobili Braucot ar autobusu Braucot ar tramvaju Braucot ar trolejbusu Braucot ar vilcienu Ja tu ej uz skolu kjm, uzzm shematiski ejam cea posma zmjumu! Atbildi! Kdas briesmas var draudt ce? Iezm cea shm bstams vietas! Vai ajos cea posmos var izvairties no riska situcijm? Ko tu esi nolmis maint sav rcb, lai riska situcijas nerastos? Ja tu uz skolu brauc ar automobili, atbildi uz jautjumiem! Kas jievro, automobil iekpjot un izkpjot no t? Kur js automobil dada vecuma brniem? Kd jlieto drobas jostas? K tu rkosies, ja automobili vlsies vadt iereibis cilvks (tavs imenes loceklis vai kds cits)? Ja tu uz skolu brauc ar sabiedrisko pasaieru transportldzekli, atbildi uz jautjumiem! Vai esi dros, ka zini, ar kdu sabiedrisko pasaieru transportldzekli var nokt skol? Vai tu zini citus sabiedriskos pasaieru transportldzekus, kas kurs aj marrut un kurus tu vari izmantot, ja ierastais transporta ldzeklis ir sabojjies un nekurs? Pa kuru pusi japiet autobuss, tramvajs un trolejbuss pc izkpanas no t?

2. Gjju preja 1. Skolotja ststjums, izmantojot ceu satiksmes noteikumus, kas jievro gjjam, prvietojoties pa ceu un gjju prejm. Skolotjs skolniem paststa par nereguljamu gjju preju, reguljamu gjju preju, apakzemes un virszemes gjju preju, k ar aizliegumiem gjjiem ielas rsoanai. 2. Individuls darbs. Skolotjs izdala darba lapas, kuras jizpilda 57 minu laik. 3. Prrunas klas. Skolotjs kop ar skolniem prrun uzdevumu.

67

Darba lapu piemri Darba lapa I 1. Ko tu darsi, nonkot pie nereguljamas gjju prejas, ja tai tuvojas transporta ldzeklis: rsou cea braucamo dau, paskatos pa kreisi, tad pa labi un tikai tad rsou cea braucamo dau, palaidu garm transporta ldzekli, rsou cea braucamo dau, tomr sekou transporta ldzeka vadtja rcbai.

2. Paskaidro, kd tu t rkosies!

Darba lapa II 1. Ko tu darsi, nonkot pie nereguljamas gjju prejas, ja tai tuvojas operatvais transporta ldzeklis ar iedegtm bkugunm: rsou cea braucamo dau, paskatos pa kreisi, tad pa labi un tikai tad rsou cea braucamo dau, palaidu garm transporta ldzekli, rsou cea braucamo dau, tomr sekou transporta ldzeka vadtja rcbai.

2. Paskaidro, kd tu t rkosies!

Darba lapa III 1. Ko tu darsi, nonkot pie nereguljamas gjju prejas, ja tai tuvojas operatvais transporta ldzeklis ar iedegtm bkugunm un skaas signlu: rsou cea braucamo dau, paskatos pa kreisi, tad pa labi un tikai tad rsou cea braucamo dau, palaidu garm transporta ldzekli, rsou cea braucamo dau, tomr sekou transporta ldzeka vadtja rcbai.

2. Paskaidro, kd tu t rkosies!

3. Kur ir atbildgs par drobu uz ielas? 1. Individuls darbs. Skolotjs izdala katram skolnam pc attiecg parauga sagatavotu darba lapu un aicina skolnus to izpildt. 2. Prrunas klas. Jautjumi prrunm. Kuram no uzdevum mintajiem cilvkiem, tavuprt, ir vislielk atbildba par skolna drobu uz ielas? Paskaidro, kpc? Kda ir tava atbildbas pakpe?
68

Darba lapas piemrs Uzdevum mintie cilvki ir atbildgi par tavu drobu uz ielas. Sanumur tos pc atbildbas pakpes! 1 liec cilvkam, kur ir visvairk atbildgs par tavu drobu uz ielas, bet 6 cilvkam, kas vismazk ir atbildgs par tavu drobu uz ielas. Policisti (uzliek ceazmes, kontrol, lai gjji un braucji ievrotu satiksmes noteikumus). Vecki (pieskata brnus, mca, k uzvesties uz ielas). Skolotji (mca gjju satiksmes noteikumus; prgjienos un ekskursijs pieskata skolnus). Es pats (mcos gjju, velosipda vadtja noteikumus, tos ievroju; izstrdju savu drobas paskumu plnu). Citi cilvki (rda piemru, ievrojot gjju noteikumus; apzingi izpilda savu darbu tra, salabo ielas). Autovadtji (zina ceu satiksmes noteikumus un ievro tos).

4. Gjji nelaimes gadjumos Latvij 1. Skolotjs inform skolnus par pareizjo situciju ceu satiksmes negadjumos, kuros iesaistti gjji, izmantojot Ceu satiksmes drobas direkcijas datus: Ja Ceu satiksmes negadjumos (CSNg) boj gjuo skaits Latvij samazins, tad cietuo gjju skaits pdjo deviu gadu laik nevis mazinjies, bet pieaudzis. 1995. gad CSNg cieta 1511, 2003. gad jau 1897 gjji. 2004. gada vienpadsmit mneos CSNg ievainoti 1428 gjji, boj gjis 161 gjjs. 2. Skolni grups izstrd projektu K uzlabot pareizjo situciju valst, samazinot to ceu satiksmes negadjumu skaitu, kuros cietui gjji. Projekt skolniem jizvrt boj gjuo gjju skaita pieauguma cloi, izveidojot ieteikumus, k risint o situciju. Var rakstt improviztu likumu gjjiem par drou uzvedbu uz ielas. 3. Rezulttu apsprieana. Skolotjs uzstans laik uzsver ts skolnu atbildes, kurs izteikt informcija ir btiska un attiecas uz visiem.

2. tma TRANSPORTA LDZEKI, TO RAKSTUROJUMS

(2 mcbu stundas) Mris: iemct atirt dadus transportldzeku veidus un raksturot tos. Uzdevumi: 1) saldzint dadu transportldzeku lietoanas nozmi, raksturot tos; 2) analizt dadu transportldzeku jaudu, masu un izmra atirbas, nosakot to bstambu satiksm; 3) raksturot operatvo transportldzeku funkcijas, iemcties ievrot noteikumus, ja uz ielas ir operatvais transportldzeklis.
69

Jdzieni: transportldzeklis, operatvais transportldzeklis, dzelzce, vilciens, vagons, prmijas, jauda, bremzes, kravas automobilis, vieglais automobilis. Skolnam jprot: 1) raksturot dadus transportldzekus, to lietoanas iespjas; 2) pareizi rkoties, ja satiksm piedals operatvais transportldzeklis; 3) noteikt dadu transportldzeku jaudu, aprinot to kustbas mobilitti, bremzanas attlumu u. tml. Informcija Ministru kabineta noteikumi Nr. 571 Ceu satiksmes noteikumi, kas pieemti 2004. gada 29. jlij, nosaka, ka (saglabta dokument lietot numercija): 1.11. ceu satiksmes dalbnieks jebkura persona, kas atrodas uz cea vai tiei piedals ceu satiksm; 1.25. mehniskais transportldzeklis pagjjs transportldzeklis, ar traktortehnika, kas prvietojas pa ceu ar savu eneriju, izemot mopdus un slieu transportldzekus; 1.30. operatvais transportldzeklis mehniskais transportldzeklis, kuram noteikt krtb pieirts operatv transportldzeka statuss un kur piedals ceu satiksm ar iedegtu mirgojou zilu vai zilu un sarkanu bkuguni un ieslgtu specilu skaas signlu; 4. Transportldzeka vadtja pienkumi paos gadjumos 40. Ja tuvojas operatvais transportldzeklis ar iedegtu mirgojou zilu bkuguni un ieslgtu specilu skaas signlu, citiem ceu satiksmes dalbniekiem jdod tam ce. 41. Ja tuvojas operatvais transportldzeklis ar iedegtu mirgojou zilu un sarkanu bkuguni un ieslgtu specilu skaas signlu, citiem taj pa virzien braucoo transportldzeku vadtjiem un pretim braucoo transportldzeku vadtjiem (ja nav konstruktvi izveidota cea elementa, kas atdala brauktuvi, piemram, barjeras, sadalos joslas) jdod tam ce, apturot transportldzekli pie ietves vai uz nomales, vai, ja t aizemta, iespjami tuvk brauktuves labajai malai. Transportldzeku vadtjiem, kas tuvojas krustojumam (ceam) no cita virziena ceiem, japtur transportldzeklis pirms rsojams brauktuves. Uzskt (turpint) braukt drkst tikai pc tam, kad ir pabraucis garm transportldzeklis ar iedegtu mirgojou zilu bkuguni, kur brauc aiz pavadm transportldzeka (kolonnas). 42. Operatvie transportldzeki drkst piedalties ceu satiksm, tikai pildot neatliekamus dienesta uzdevumus, lai: 42.1. glbtu cilvka dzvbu, materils vrtbas vai novrstu personai smagus veselbas traucjumus un kaitjumu videi; 42.2. novrstu draudus sabiedriskajai drobai un krtbai (ar braucot uz noziedzga nodarjuma (notikuma) vietu); 42.3. sekotu no operatv transportldzeka bgoai personai; 42.4. prvadtu materils vrtbas sevii lielos apmros; 42.5. pavadtu citus transportldzekus (kolonnas).
70

46. Iedegtai mirgojoai zilai bkugunij bez ieslgta specila skaas signla ir tikai brdinoa nozme. To var izmantot, brdinot par nelaimes gadjumu (ceu satiksmes negadjumu u. tml.), k ar pavadot transportldzekli (kolonnu). Transportldzeku vadtji, kuru transportldzekiem ir iedegta mirgojoa zila bkuguns bez ieslgta specila skaas signla, nedrkst prkpt o noteikumu prasbas, izemot apstans un stvanas noteikumus. 47. Iedegta mirgojoa orana (dzeltena) bkuguns nedod priekroku. To lieto, lai pievrstu citu ceu satiksmes dalbnieku uzmanbu un brdintu tos par iespjamm briesmm. Mirgojoa orana (dzeltena) bkuguns obligti jiededz transportldzeku vadtjiem, kas: 47.1. pavada transportldzekus, kuri prvad sevii smagas vai lielgabarta kravas; 47.2. pavada tdu transportldzeku kolonnas, kuri prvad sprgstvielas, radioaktvas vielas vai spcgas iedarbbas indgas vielas; 47.3. uz cea veic cea uzturanas, k ar citus remonta vai avrijas seku likvidanas darbus.

Norise 1. Operatvais transports 1. Grupu darbs. Skolni iepazstas ar situciju aprakstiem un prrun jautjumus. Kdas kdas satiksmes dalbnieki ir pievui pret operatvo transportu? K satiksmes dalbniekiem bija jrkojas aj situcij? Kdus citus operatv transporta ldzekus js zint? K jrkojas gjjam, ja uz cea ir operatvais transporta ldzeklis ar ieslgtm bkugunm un skaas signlu? 2. Prrunas klas. Grupas paststa par situciju un atbild uz jautjumiem. Nepiecieambas gadjum skolotjs papildina skolnu atbildes. Situciju aprakstu piemri Avar trs paldzbas mana, kur atrodas sieviete, kurai dzimst brns. Liepj tredienas rt kda neuzmanga autovadtja d ceu satiksmes negadjum nokuvusi trs medicnisks paldzbas automana, kur uz slimncu vesta sieviete, kurai dzimis brns. Par laimi, sieviete nav cietusi un brni piedzimis vesels. Liepjas pilstas un rajona policijas preses sekretre Egita Guseva BNS paststja, ka automana avarjusi Brvbas un Cukura ielas krustojum. Automanas VW Golf vadtjs 1930. gad dzimuais Nikolajs M., rsojot krustojumu, nedeva ceu operatvajam transportam trs medicnisks paldzbas Mercedes Benz, kas braukusi ar ieslgtm bkugunm un skaas signliem. Ceu satiksmes negadjum cilvki nav cietui. VW Golf vadtjs pc ceu satiksmes negadjuma policistiem paskaidrojis, ka vi krustojum, skot kustbu, neesot ne redzjis, ne ar dzirdjis trs medicnisks paldzbas ieslgts bkugunis un skaas signlus. Liepjas centrlaj slimnc BNS noskaidroja, ka sieviete veiksmgi nogdta slimnc un brni piedzimis vesels, negadjums via veselbai nav kaitjis. Ar mtes veselbas stvoklis esot normls. (BNS)

71

Par neatautu sastrguma apbraukanu sola bargus sodus Turpmk autotransporta sastrgumu stunds pai noslogotos galvaspilstas cea punktos deurs Ceu policijas ekipas, kuras bargi sods tos autovadtjus, kuri mina apbraukt gars automanu rindas, prkpjot ceu satiksmes noteikumus. K aentru LETA informja Rgas Galvens policijas prvaldes Krtbas policijas inspektors Aigars Brzi, ceu policisti deurs pai noslogotos Rgas ielu mezglos un sods tos autovadtjus, kuri rupji prkps noteikumus. Policisti pievrss uzmanbu, lai autovadtji, minot trk izkt no sastrguma, neapdztu stvos automanas pa pretjo braukanas joslu, kur ir neprtraukt lnija, un lai neapbrauktu pie luksoforiem stvos automanas, nostjoties tm priek. K novrojusi aentra LETA, pai rta stunds uz Akmens tilta vairki autovadtji, tai skait ar policijas transportldzeki, lai nestvtu ilgajos sastrgumos, stvos automanas apdzen par tramvaja sliedm, kas uz tilta ir aizliegts, jo braukanas joslu no sliedm atdala neprtraukt lnija. Tpat biei autovadtji, apbraukdami sastrgum stvos automanas, nostjas visai kolonnai priek pie luksofora Valguma un Uzvaras bulvra krustojum, aizrsojot ceu citm automanm. Biei noteikumus prkpj ar uz Vanu tilta, kur, apbraucot automanu garo rindu, kas nereti rta stunds skas jau pie Slokas ielas, autovadtji izmanto vidus sadaloo joslu, kas paredzta operatv transporta vajadzbm. (LETA)

CP efs: Dodiet ceu operatvajam transportam! Ceu policijas prvaldes (CPP) prieknieks Visvaldis Pute uzskata, ka autovadtjiem, kuri nedod ceu trajai paldzbai un citiem operatvajiem transporta ldzekiem ar ieslgtm bkugunm un skam, btu jatem ofera tiesbas jau pc pirm da prkpuma. Vi aentrai BNS uzsvra satiksmes dalbnieku, viaprt, negatvo attieksmi: Operatvie transporta ldzeki, taj skait tr medicnisk paldzba, nespj ierasties notikuma viet, jo vairums autovadtju nesaprot un negrib saprast, ka vii [operatvais transports] brauc glbt cilvkus, nevis uz veikalu pc abja. Patlaban satiksmes noteikumi par operatv transporta ar ieslgtm bkugunm un signliem ignoranu paredz sodu no 15 ldz 25 latiem vai ar autovadtja tiesbu atemanu uz pusgadu. Rgas trs medicnisks paldzbas dienest (RMPD) un Katastrofu medicnas centr (KMC) aentra BNS uzzinja, ka trs medii, kuri pirmdien Pavniekos cieta triju manu sadursm, ogad ir viengie transporta negadjumos iekuvuie tro paldzbu darbinieki. Savukrt satiksmes negadjumos ogad iesaisttas jau 15 manas, aentrai BNS sacja galvaspilstu apkalpojos Rgas domes (RD) autobzes un a/s Rgas sanitr transporta autobze (RSTA) prstvji. Prn dadu pakpju avrijs iekuva 39 trs paldzbas manas. Biei ir grtbas prbraukt pri Daugavas tiltiem. Prdaugavas iedzvotjus apkalpojoie automobii var strdt tikai Prdaugav. Grtbas sagd ar tas, ka vietm nav iespjams novietot manas ielu mals, kur jau stv citi transporta ldzeki. Tpc medii savu transportu novieto uz ietvm, traucjot gjjiem. RMPD prstve nordja, ka iziroajos mirkos c par cilvka dzvbas glbanu rstiem nav laika ar slimnieku nestuvm un tehniku doties uz tlu novietotu trs paldzbas automobili. Gjji pret operatvo transportu ir piesardzgki nek autovadtji, jo esot neaizsargti. (BNS)
72

3. tma VELOSIPDS, T UZBVE UN TEHNISK DROBA

(3 mcbu stundas) Mris: sniegt praktiskas zinanas par velosipda uzbvi un iemct prasmes nodroint t tehnisko drobu. Uzdevumi: 1) raksturot dadus velosipdu veidus, to lietojuma atbilsmi situcijai (sporta, kalnu u. c. velosipdi); 2) noteikt velosipda tehnisks detaas, raksturot to nozmi; 3) iemcties ikdien prbaudt sava velosipda tehnisko gatavbu; 4) apgt, k nodroinma velosipda un t vadtja pamanmba uz ielas. Jdzieni: velosipds, atstarotjs, bagnieks, sdeklis, pretaizdzanas ierce, stre, rmis, zvans, spogulis, dubu sargi, spiei, atstarotjs, lukturtis, sknis, ventilis, riteu rumbas, des aizsargs, zobrats, riepa, trumu prsldzjs, pedlis. Skolnam jprot: 1) rpties par sava velosipda tehnisko gatavbu lietoanai; 2) raksturot velosipda tehnisko uzbvi, pamatojot detau nozmi droai t lietoanai; 3) prast rpties par velosipda pretaizdzanas nodroinjumu; 4) nodroint savu un velosipda pamanmbu uz ielas (aprbs, atstarotji, gaismas lukturis). Informcija Braucot ar velosipdu, jlieto specila velosipdu vadtjiem paredzta aizsargivere. Braucot ar velosipdu, juzvelk spilgtas krsas aprbs ar gaismas atstarotjiem, kas auj citu transportu vadtjiem pamant velobraucju. Norise Skolotjs, organizjot stundu norisi, var izmantot nodarbbu paraugu aprakstus, kas publicti metodiskajos ldzekos: Ce ar velosipdu. Ceu satiksmes droba 5. un 6. klasei. R. : Zvaigzne ABC, 1998; Ce ar velosipdu. Ceu satiksmes droba 5. un 6. klasei. Metodisks ldzeklis. R. : Zvaigzne ABC, 1998. aj metodiskaj materil autori piedv divus attiecgs tmas nodarbbu paraugus. 1. Velosipds t uzbve 1. Individuls darbs. Skolni saem skolotja vai pau sagatavotas darba lapas ar velosipda attlu. Var izmantot zmtus attlus vai fotogrfijas, kurs redzams velosipds, k ar iepriek mint metodisk ldzeka Ce ar velosipdu piedvto materilu. Skolnu uzdevums ir nosaukt pc iespjas vairk attl redzam velosipda daas. 2. Prrunas klas. Jautjumi klas. Kdus velosipda veidus js zint? Ar ko tie atiras viens no otra? Kas ir jprbauda pirms braukanas ar velosipdu? Kuras zmjum attlots velosipda tehnisks detaas nav vajadzgas, izbraucot uz ielas? Kas ir jprbauda pirms braukanas ar velosipdu? Kpc? K prbaudt velosipda tehnisko drobu? K nodroint, lai velosipdistu pamana citi satiksmes dalbnieki? Par ko vl ir jparpjas velosipda vadtjam ldztekus velosipda tehniskai drobai un pamanmbai?
73

2. Braucot ar velosipdu 1. Skolotja ststjums par drobas noteikumiem, kas jievro, braucot ar velosipdu. 2. Grupu darbs. Skolni sadals grups pa 34. Katra grupa saem darba lapu ar prrunms situcijas aprakstu. Skolotjs aicina skolnus prrunt jautjumus. Kdus noteikumus velosipda vadtjs nav ievrojis? Kdas riska situcijas var veidoties? Ko vajadztu dart, lai nenotiktu nelaimes gadjums? Situciju aprakstu piemri Gints brauc ar velosipdu pa cea braucamo dau. Vi ir aizmirsis uzvilkt galv aizsargiveri. Aivaram drz bs dzimanas diena viam paliks 12 gadi. Vecki viam jau ir uzdvinjui sen kroto velosipdu un ar aizsargiveri. Aivars, vldamies palielties ar savu braukanas prasmi, brauk pa cea braucamo dau, neturot stri. Vita kop ar imeni kd vasaras dien dodas velobraucien. Viens cea posms ir grantts, un, braucot kdam transportldzeklim, saceas lieli puteki. Lai vieglk btu braukt, Vita ik pa brdim izbrauc cea vid, kur ce ir gludks. Blakus vienpadsmitgadgs Aigas mjai ir oseja. Aigas vecmmia dzvo netlu nieka puskilometra attlum, braucot pa oseju. Kdu pcpusdienu meitene uzsdina mazo etrgadgo brlti uz velosipda un dodas apciemot vecmmiu. Ir satumsis. Egils brauc no basketbola trenia mjup. Vi iesldza gaismas sarkano atstarotju velosipda aizmugur, bet neprbaudja, vai darbojas. Tas nedarbojas.

4. tma RCBA DADOS NELAIMES GADJUMOS: ATBILDGS INSTITCIJAS UN TO INFORMANA

(2 mcbu stundas) Mris: sniegt skolniem zinanas par atbilstou rcbu dados nelaimes gadjumos. Uzdevumi: 1) analizt dadu nelaimes gadjumu raans clous; 2) apgt informciju, kuras institcijas var paldzt nelaimes gadjumos; 3) iemcties noteikt pareizo paldzbu un izsaukt nepiecieamos paldzbas dienestus. Jdzieni: nelaimes gadjums, paldzbas dienests, informatvais tlrunis. Skolnam jprot: 1) pareizi rkoties nelaimes gadjumu situcijs; 2) atrast nepiecieamo paldzbu nelaimes gadjumos. Informcija Nelaimes gadjums stvoklis vai pks traisks notikums, ko raksturo spes, cieanas, prdzvojumi.
74

Nelaimes gadjumi var notikt dados apstkos, mjs un rpus ts pagalm, uz ielas, skol, atptas viets. Tie var bt visai daudzveidgi un tos var piedzvot ikviens pat vispiesardzgkais un tlredzgkais cilvks. Nelaimes gadjumus var izraist dadi riska faktori, kuri rada riska situcijas. Riska faktori ir daudzveidgi un var bt saistti gan ar konkrt cilvka paa darbbu drobas noteikumu nezinana vai neievroana, riska situciju nenovrtana, savu spju prvrtana (piemram, prdroa rcba, smana un sarunans ar sveu cilvku), gan pastv no via neatkargi (piemram, kds autobraucjs neievro satiksmes noteikumus, ldz ar to pakaujot riskam gjjus). Dai cloi, kas veicina riska vai bstamu situciju raanos: zinanu trkums (ritebraucjs nezina ceu satiksmes noteikumus u. tml.), neuzmanga rcba ar sadzves priekmetiem (nazi, zi, cirvi, rm, elektroiercm u. tml.), steiga, satraukums (t rezultt nepareiza, neuzmanga ielas rsoana u. tml.), savu spju prvrtana (sdana pie mopda vai motocikla stres bez braukanas iemam u. tml.), bravra, prlieka drosmes izrdana (lkana den no augstuma, izlkana pa logu u. tml.), nespja atvairt vienaudu un pieauguo uzmcbu, nespja pateikt n (pc sveinieka uzaicinjuma ssties man un doties ldzi vai ldzgos gadjumos). Tpc skolni ir jiepazstina ar paaugstinta riska apstkiem, kdos ir iespjami nelaimes gadjumi. Ir japzins, ka biei nelaimes gadjumus var paredzt un novrst. Jcenas izvairties no situcijm, kas veicina to raanos. Apzinoties risku, skolni pai vartu domt par savu drobu. Piedzvojot nelaimes gadjumu, notikuma dalbnieki biei apjk, zd prliecba par zinanm, pards nedroba, vius prem dadas izjtas visbiek bailes, ausmas un rcba aprobeojas ar nepareizu padomu doanu, iestjas panika un vajadzg paldzba netiek sniegta. Tau nereti trai un saprtgai rcbai dos gadjumos ir iziro loma. Ir jpank, lai skolni sptu novrtt nelaimes gadjuma nopietnbu un prastu sniegt tru paldzbu ne tikai citiem, bet ar sev. Pirm paldzba ir paldzba cietuajam vai slimajam, ko sniedz veselbai un dzvbai kritiskos stvokos kda persona savu iespju robes. Dareiz paldzbu var sniegt ikviens ne tikai otram, bet ar sev, piemram, uzliekot prsju uz neliela nobrzuma vai iegriezuma pirkst, paturot karsta gludeka radta apdeguma vietu zem tekoa auksta dens strklas. Bet ir gadjumi, kad obligti jizsauc neatliekam medicnisk paldzba, piemram, ja ir stipra asioana, ja koka vai metla skaidia iekuvusi ac. Daas situcijas var bt bstamas paam paldzbas sniedzjam. Piemram, ja kds pieskries elektrbas vadiem vai k ir izclies ugunsgrks, jsauc kds palg, jizsauc ugunsdzsji vai tr paldzba. Traumas gadjum bez pareizas pirms paldzbas snieganas cietuajam nepiecieams ar morls atbalsts, mierinjums. Pirms paldzbas aptiecia. Pirms paldzbas aptiecias saturs: spiedos prsjs lielkm brcm, dezinficjos idrums bru mazganai, dada izmra plksteri, kompresveida prsji, elastgs saites,
75

 res, pincete, irurisk lmlente, termometrs temperatras mranai, drobas adatas, trsstrveida auduma lakatii. ds pirms paldzbas aptiecias saturs nordts Valsts ugunsdzanas un glbanas dienesta veidotaj rokasgrmat Mincte un Duksis. Vairk informcijas var iegt interneta mjas lap www.112.lv/lv/Pr/. Ikviens cilvks var izmantot savas zinanas un prasmi paldzbas sniegan veikt tltjus paskumus; izsaukt tro paldzbu un citus palgus; sniegt pirmo paldzbu. Tltji veicamie paskumi oti svarga ir tra un objektva situcijas novrtana: 1. kas noticis, 2. vai iespjams sniegt paldzbu, neapdraudot sevi un cietuo? Briesmu avota novrana, piemram, liesmu apdzana, elektrbas atslgana, gzes izpldes noslgana. Dzvbas glbanas paskumi, piemram, cietu izveana no degoas telpas, dzvbai bstamas asioanas apturana. Nelaimes gadjuma vietas norobeoana ar brdinjuma zmm. Pirms paldzbas sniegana Ja nelaimes gadjuma viet ir cilvki, kas prot sniegt paldzbu, tiem jdarbojas saskaoti. Ja neprot paldzt, tad jizsauc tr paldzba vai citi palgi. Neatliekams medicnisks paldzbas izsaukana Jzvana pa tlruni 03 vai 112 (no mobil tlrua tikai 112). Pc numura atsaukans prvaicjot jprliecins, vai t ir tr paldzba. Jnosauc negadjuma vietas precza adrese vai vietas orientieri. Jizststa, kas noticis, jatbild uz visiem dispeera jautjumiem. Jpazio, cik cietuo. Ja ir zinms, jpasaka cietu vrds, uzvrds, vecums. Telefona klausule jnoliek tikai pc tam, kad to izdarjis dispeers. Skolniem obligti jiegaum! Ja noticis negadjums zvaniet 112 vai ar: ugunsdzsbas glbanas dienestam 01 policijai 02 trai paldzbai 03 gzes avrijas dienestam 04 Nedrkst cietuo atstt vienu! Katrs var izglbt dzvbu, un katra sekunde ir svarga cietu glbanai! Paldzbas sniedzjam jsarg paam sevi! Norise Skolotji, organizjot darbu klas, var izmantot A. Golubevas eksperimentl mcbu ldzeka Skolnu droba. Nelaimes gadjumi. Pirm paldzba. (Lielvrde : Lielvrds, 1998.) materilus. 1. K rkoties, ja noticis nelaimes gadjums? 1. Skolotja ststjums, kas ir risks un riska situcijas, kas ir nelaimes gadjums. 2. Darbs grups. Skolni sadals grups pa 34. Katra grupa saem darba lapu ar situciju aprakstiem. Katra grupa novrt, kas izraisja minto nelaimes gadjumu, k to bija iespjams novrst.
76

Prrunas klas par situcijs aprakstto notikumu cloiem, par to, kurus clous bija iespjams novrst. Situcijas aprakstu piemri Zni uzkpui iru kok pc saldajiem iriem. Pki viens nenoturas un krt. Cietuajam stipras spes kj un rok. Valdis pagalm labo velosipdu. Pki ierauga, ka pa otr stva logu veas lauk dmi. Divi klasesbiedri, nkot no skolas, redz, ka notikusi autoavrija: sadursme starp diviem vieglajiem automobiiem.

3. Skolotja ststjums, k jizsauc paldzba, k pareizi jizsauc neatliekam medicnisk paldzba, k jrkojas trauksmes sistmas darbbas gadjum. 4. Darbs grups. Katra skolnu grupa 35 minu laik prrun vienu situciju un sagatavo tekstu, kds btu jsniedz, piezvanot uz paldzbas dienestu. 5. Lomu sple. Skolni vienojas, kur no grupas bs paldzbas izsaucjs. Skolotjs lomu spl var veikt t cilvka funkciju, kas pieem izsaukumu. Prjie skolni novrt, vai paldzbas izsaucjs ir sniedzis pietiekami preczu informciju par negadjumu. 2. K paldzt nelaimes gadjum? 1. Skolotja ststjums, k rkoties, ja noticis nelaimes gadjums. 2. Individuls darbs. Skolotjs izdala skolniem darba lapas, kurs ir jpabeidz teikumi. Aicina skolnus ts izpildt 4 5 minu laik. 3. Prrunas klas. Skolotjs kop ar skolniem prrun uzdevumu, katru atseviu gadjumu komentjot. Darba lapas piemrs

Pabeidz teikumus, izmantojot dotos vrdus un vrdu savienojumus! A. B. C. D. E. F. Dzias asiojoas brces gadjum ... . Ja ir ugunsgrks kaimiu mj ... . Ja pludmal kdam pki kuvis slikti ... . Ja gadjies iegriezt pirkst ar nazi ... . Ja kds staig pa plnu ledu un pki iekrt den ... . Ja ac ir iekuvusi koka vai metla skaidia ... . Ldz neatliekams paldzbas atbraukanai abas acis ir ... . G. Ja liesmo aprbs ... . Pareizs atbildes darba lapai A. Dzias asiojoas brces gadjum (jizsauc neatliekam paldzba; jzvana 03 vai 112 un jizsauc paldzba).
77

B. Ja ir ugunsgrks kaimiu mj (jizsauc ugunsdzsbas dienests; jzvana 01 vai 112 un jizsauc paldzba). C. Ja pludmal kdam pki kuvis slikti (jizsauc neatliekam paldzba; jzvana 03 vai 112 un jizsauc paldzba). D. Ja gadjies iegriezt pirkst ar nazi (juzliek plksteris). E. Ja kds staig pa plnu ledu un pki iekrt den (jizsauc ugunsdzsbas dienests; jzvana 01 vai 112 un jizsauc paldzba). F. Ja ac ir iekuvusi koka vai metla skaidia (jizsauc neatliekam paldzba; jzvana 03 vai 112 un jizsauc paldzba). Ldz neatliekams paldzbas atbraukanai abas acis ir (jaizsien ar lakatiu). G. Ja liesmo aprbs (juzmet kds vilnas drbes gabals). 4. Skolotja ststjums, ka daos gadjumos katrs pats sev var paldzt. pai svargi tas ir gadjumos, ja nav neviena, kas vartu vai mctu sniegt paldzbu. Skolotjs paststa par pirms paldzbas aptiecias saturu un t izmantoanas iespjm. 5. Darbs pros vai individuli (pc skolotja ieskatiem). 6. Skolotjs izdala skolniem divus kartu komplektus: vien ir nelaimes negadjuma, otr paldzbas snieganas apraksts. Skolotjs var izmantot piedvto materilu, k ar sagatavot citus kartu paraugus. Skolotjs aicina salikt kop karttes ar pareiziem risinjumiem, konkrtam nelaimes gadjumam pret noliekot pareizo paldzbas snieganas aprakstu. 7. Prrunas klas. Skolotjs kop ar skolniem prrun uzdevumu, katru atseviu gadjumu komentjot. Kartu komplektu piemrs
A. Nelaimes negadjuma apraksti Aizdegas blzes piedurkne B. Paldzbas snieganas apraksti Apdeguma vietu paliku zem aukst dens strklas un paturu apmram 10 mintes

Rok stipri asio plaa brce

Roku pacelu uz augu, brci aizspiedu ar otru roku, pc tam apsaitu, izsauku tro paldzbu

Asio deguns

Maziem malciiem dzeru aukstu deni, ap kaklu liku aukstus apliekamos, izsauku paldzbu

Ir liesmas vai karsta priekmeta radts apdegums

Aizspiedu degunu ar pirkstiem, galvu turu taisni, uz deguna uzliku aukst den samitrintu kabatlakatu

Mut iekodusi lapsene

Uzmetu kdu vilnas drbes gabalu

Sk dmot televizors

Atvienou no elektrotkla vai izslgu drointjus

78

5. tma DABAS STIHIJAS UN KATASTROFAS PAREIZA RCBA TO GADJUM

(4 mcbu stundas)

Mris: pilngot skolnu zinanas par pareizu rcbu dabas stihiju un katastrofu laik. Uzdevumi: 1) analizt dadu dabas katastrofu iespjambu Latvij un saldzint Latvijas situciju ar citm valstm; 2) apzint zibens radto postjumu seku nopietnbu un iemcties pareizi uzvesties prkona laik; 3) iemcties, k pareizi rkoties pldu laik; 4) noskaidrot rcbu vtras un zemestrces laik; 5) uzzint dadu atbildgo paldzbas dienestu funkcijas un izsaukanas iespjas; 6) noskaidrot trauksmes signlu nozmi, iemcties pareizi rkoties, tos dzirdot. Jdzieni: dabas stihija, dabas katastrofa, zibens, pldi, lietusgze, vtra, zemestrce, trauksmes signls, evakucija. Skolnam jprot: 1) pareizi rkoties dadu dabas stihiju un katastrofu laik; 2) atrast nepiecieamo paldzbu dabas katastrofu gadjumos, izsaucot atbildgo institciju prstvjus; 3) pareizi rkoties trauksmes laik. Informcija Pldi rodas, kad prplst upes vai denstilpnes. Pldi rodas pc stiprm lietusgzm un palu laik. Rcba pldu gadjumos No pldiem var patverties ks. Ja ir paredzami pldi, tad jsavc iespjami daudz dzeram dens, prtikas un srkociu. Guvieta jiekrto k augstk, jprceas uz augstku stvu. Kamr ir pldu draudi, ku, kur ir patvrums, nedrkst pamest. Jpaliek k ldz brdim, kamr nokrtas denslmenis vai ierodas glbji. Pldos prvietoties ir bstami. Prkona negaiss rodas, siltam un mitram gaisam ceoties augup un saskaroties ar vskm gaisa masm. Iespaidgks pardbas negaisa laik ir prkons un zibens. Zbens ir elektrisko ldiu izlde. Zibens trieciena spks ir pietiekams, lai noposttu celtni, nogalintu cilvku vai dzvnieku. Visizplattkais ir autrveida zibens jeb lnijzibens, tau sastopamas ar citas zibens formas: krezibens, plaikzibens un lodveida zibens. Rcba prkona negaisa laik Atrodoties rpus mjas, nevajadztu slpties zem augstiem, atsevii augoiem kokiem vai pie lieliem laukakmeiem. Zibens biei iesper dados kokos, gandrz nekad krmos. Jslpjas kd sausk bedr, ieplak, kjs vlams vilkt gumijas apavus. Ja ldzi ir kds sauss materils, japsas uz t (sauss materils kalpo k izolcijas materils novrot zibens draudus). Nedrkst sdt uz mitras virsmas. Jatbrvojas no gariem vai metla priekmetiem (piemram, makeres). Dakrt elektrisko izldi var sajust k tirpou d vai matu celanos stvus, tad pc iespjas trk jnoguas. Atrodoties telps, tuvojoties/skoties negaisam, jaizver visi logi, jizsldz elektroierces, jatvieno antena no televizora.
79

 Sastapoties ar lodveida zibeni, nedrkst kustties un bgt, jo gaisa svrstbu ietekm tas prvietosies kustg objekta virzien. Nedrkst izturties agresvi un pieskarties lodveida zibenim ar kdu priekmetu. Nedrkst tuvoties elektroiercm un metla priekmetiem (kad ir zibens, nedrkst turt rok metla priekmetus). Viesuvtras, vtras ir vj ar oti lielu trumu un stiprumu. Rcba vtras laik Nepiecieams meklt drou patvrumu. Telps jaizver visi logi, durvis, lkas, jizsldz elektroierces, jnoem visi priekmeti no balkona. Jbt gatavam, ka var prtrkt elektrbas padeve un tuvk laik elektrbas mj var nebt. Vtras laik nedrkst atrasties logu tuvum un bez paas nepiecieambas atstt telpas. Nedrkst stvt zem kokiem, elektrolnijm vai novietot tur automanas. Nelietot lietussargus. Netuvoties sarautiem elektrolniju vadiem. Atrodoties rpus telpm, jizvlas vieta, kur nogaidt vtras beiganos, piemram, ieplaka vai grvis. Rcba zemestrces gadjum Ja, skoties zemestrcei, cilvki atrodas telps, nevajag censties ku pamest, bet jpaslpjas zem galda vai kda cita ldzga priekmeta. Jturas tlk no stikliem. Zemestrces laik droks vietas ir telpu iekjo sienu stri. Drok atrasties ir ku apakjos stvos. Atrodoties automobil, tas japtur un jnogaida zemestrces beigas. Zemestrces laik nedrkst kpt r no automobia. Atrodoties rpus km, nedrkst palikt augstu ku tuvum, k ar slpties metro vai kd cit tunel. Pc zemestrces nevajag uzreiz atgriezties ks, jo var bt nkamie zemes satricinjumi. Norise 1. Kur iespers zibens? 1. Darbs grups. Skolni sadals grups un katra grupa saem attlu. Attlos jbt dadm ainavm, piemram, laukam ar vientuu koku, meam un lauka ainavai, km, elektrbas stabiem u. c. Skolotjs uzaicina skolnus aplkot attlus un izteikt savu viedokli, kuras vietas ir visvairk zibens apdraudtas, kur negaisa laik vislielks iespjas iespert zibenim. Tpat skolniem tiek dots uzdevums izdomt rcbas modeli prkona negaisa laik, atrodoties rpus telpm un telps. 2. Prrunas klas. Jautjumi klasei. K js rkosieties prkona negaisa laik, atrodoties rpus km? K js rkosieties prkona negaisa laik, atrodoties mjs? 3. Skolotjs papildina skolnu atbildes, paststa par rcbu lodveida zibens gadjum un rcbu, kad tiek sajusta elektrisk izlde. 2. Pldi 1. Skolotjs pc izvles piedv skolniem kdu uzdevuma variantu. A variants. Skolotjs uzaicina skolnus uz nkamo stundu atrast rakstu pres vai internet, kur btu atspoguoti pldi un pldu sekas. B variants. Skolotjs iepriek sagatavo preses vai interneta aprakstus par pldiem. 2. Grupu darbs. Skolni grups prrun preses publikcijas par pldiem, pievrot uzmanbu jautjumiem. Vai Latvija ir pldu apdraudta? Kad Latvij ir novrojami pldi? Kuras ir pldu visapdraudtks zonas? Kdi ir pldu draudi? Kdi ir pldu postjumi? 3. Grupu darbs. Skolni izstrd rcbas modeli iepriek apspriestai pldu situcijai. 4. Prrunas klas. Skolotjs un skolni prrun jau mintos jautjumus un skolnu izstrdtos rcbas modeus. Skolotjs papildina skolnu atbildes.
80

3. Vtra 1. Darbs grups. Skolni sadals grups un grupas saem dadu situciju aprakstus. Skolotjs uzaicina skolnus prrunt s situcijas un atbildt uz jautjumiem. Ko aj situcij cilvki darja nepareizi? K viiem bija jrkojas? 2. Prrunas klas. Katra situcija tiek prrunta un nepiecieambas gadjum skolotja papildina skolnu atbildes. Situciju aprakstu piemrs

Izlasiet situciju! Prrunjiet to grup! Atbildiet uz jautjumiem. Ko aj situcij cilvki darja nepareizi? K viiem bija jrkojas? a. Vtras laik es biju rpgi aizvris visus logus, izsldzis gaismu, atvienojis televizoru un visas citas elektroierces no strvas. Apsdos uz palodzes un skatjos, k r vj plosa kokus. b. Ejot mjup, sks vtra. Drz ska krist lielas lietus lses. Es atvru lietussargu. Ldz mjm vairs nebija tlu, vajadzja tikai rsot ielu un iziet cauri kaimiu mjas pagalmam. c. Ms braucm automobil, kad sks vtra. Ttis apstjs cea mal, lai nogaidtu, kad vtra beigsies. Bija diezgan bailgi skatties, k rpus vj pl kokus. d. Vj piems spk. Ska lt lietus. Ms ar draudzeni abas paslpmies zem koka. Gribjm eit nogaidt kdu brdi, kamr lietus lst mazk. e. Vtra bija beigusies. Ms ar draugiem devmies apskatt, kdi ir vtras postjumi. Vtra bija nogzusi lielus kokus. Viens liels zars bija uzkritis uz automanas. Koks goties bija prrvis vadus, un tie gulja zem, mums pie kjm.

1.

2.

3. 4.

4. Zemestrce Skolotjs pc izvles piedv skolniem kdu uzdevuma variantu. A variants. Skolotjs uzaicina skolnus uz nkamo stundu atrast informciju pres vai internet, kur btu atspoguoti notikumi zemestrces laik vai zemestrces radts sekas. B variants. Skolotjs iepriek sagatavo preses vai interneta aprakstus par zemestrcm. Grupu darbs. Skolni grups prrun preses publikcijas par zemestrcm, pievrot uzmanbu jautjumiem. Vai Latvija ir zemestru apdraudta? Kuras ir zemestru apdraudtas teritorijas? Kdi ir zemestru draudi? Kdi ir zemestru postjumi? Grupu darbs. Skolni izstrd rcbas modeus zemestrces gadjum (atrodoties telp, automobil vai rpus telpm). Prrunas klas. Skolotjs un skolni prrun mintos jautjumus un skolnu izstrdtos rcbas modeus. Skolotjs papildina skolnu atbildes.
81

6. klase

6. klases skolni apgst 5 tmas 15 audzintja stunds.

1. tma CEU SATIKSMES NOTEIKUMI VELOSIPDA VADTJAM

(6 mcbu stundas) Mris: sekmt un veidot zinanas par velosipda vadtja drobu un noteikumiem, kas jievro velosipda vadtjam. Uzdevumi: 1) apgt velosipda vadtja drobas noteikumus; 2) analizt dadas satiksmes situcijas, kurs piedals velosipda vadtjs; 3) apgt dadu cea zmju nozmi, kuras jievro velosipdistam; 4) noskaidrot, k jrpjas, lai pasargtu sevi uz cea, brdinot par savu kltbtni. Jdzieni: velosipds, velosipda vadtjs, velosipdu celi, cea zme, brauktuve, gjju preja. Skolnam jprot: 1) zint un izmantot praks velosipda vadtja noteikumus, droi iesaistoties satiksm ar velosipdu; 2) raksturot vietas, kur izmantojams velosipds, pareizi prvietoties uz brauktuves; 3) pareizi rkoties, emot vr dadu cea zmju nordjumus; atirt cea zmes; 4) nodroint savu aprbu un velosipdu ar atstarotjiem jebkuros apstkos; 5) braucot ar velosipdu, izvlties droko marrutu. Informcija Ministru kabineta noteikumi Nr. 571 Ceu satiksmes noteikumi, kas pieemti 2004. gada 29. jlij, nosaka, ka (saglabta ceu satiksmes noteikumos lietot numercija): 22. Papildu prasbas velosipdu un mopdu vadtjiem 217. Braukt ar velosipdu pa brauktuvi vai nomali atauts personm, kas nav jaunkas par 12 gadiem, ar mopdu personm, kas nav jaunkas par 14 gadiem. d gadjum velosipda vadtjam jbt klt velosipda, mopda vai jebkura mehnisk transportldzeka vadtja apliecbai (mopda vadtjam mopda vai jebkura mehnisk transportldzeka vadtja apliecbai), kas pc o noteikumu 35. punkt mints amatpersonas pieprasjuma jiedod prbaudei.
82

218. Braukt ar velosipdu pa brauktuvi vai nomali pilngadgas personas pavadb atauts brniem, kas nav jaunki par septiiem gadiem. Dzvojams zons un daudzdzvoku namu pagalmos brniem, neatkargi no to vecuma, ar velosipdu atauts braukt patstvgi. 219. Velosipdam un mopdam jbt tehnisk krtb. 220. Velosipdam jbt aprkotam ar bremzm, skaas signlu un gaismas atstarotjiem: priekpus baltu, aizmugur sarkanu, abos snos (riteu spieos) un pedos (priekpus un aizmugur) diviem oraniem (dzelteniem). Mopdam jbt uzstdtm izgatavotja paredztajm iekrtm, mehnismiem un iercm, tm jdarbojas visos paredztajos remos. Mopdam jbt aprkotam ar divm savstarpji nesaisttm bremzm, priek ar baltas gaismas lukturi, bet aizmugur sarkanas gaismas lukturi un sarkanu gaismas atstarotju, skaas signlu, stvbalstu un troku slptju. Mopdam, kas izgatavots pc 2001. gada 1. janvra, papildus jbt aprkotam ar pakajo bremu signllukturi, gaismas virzienrdtjiem, numura apgaismojuma lukturi, atpakaskata spoguiem un truma mranas ierci (spidometru). 221. Velosipdu un mopdu piekabm aizmugur jbt sarkanam gaismas atstarotjam. 222. Braucot ar mopdu, jebkur diennakts laik priekpus jbt iedegtam baltas gaismas lukturim, bet aizmugur sarkanas gaismas lukturim. 223. Braucot pa brauktuvi vai nomali, diennakts tumaj laik vai nepietiekamas redzambas apstkos velosipdam priekpus jbt iedegtam baltas gaismas lukturim, bet aizmugur sarkanas gaismas lukturim. 224. Velosipdu un mopdu vadtjiem pa ceu atauts braukt vien rind iespjami tuvk brauktuves (braukanas joslas) labajai malai. Tlk uz brauktuves atauts izbraukt, tikai lai apbrauktu, apsteigtu vai apdztu, vai, ja braukanai attiecgaj virzien ir iekrtota atsevia braukanas josla, k ar o noteikumu 229. punkt mintajos gadjumos, lai nogrieztos pa kreisi vai apgrieztos braukanai pretj virzien. Netraucjot gjjus, atauts braukt pa nomali, bet velosipdu vadtjiem ar pa ietvi. 225. Velosipdu vadtji treninodarbbu laik vai organiztu sacensbu laik, ja tos noteikt krtb pavada specili aprkoti automobii, drkst neievrot o noteikumu 224. punkt, k ar 219., 220., 221. un 223. punkt mints prasbas, ja tiek nodrointa ceu satiksmes droba. 226. Viets, kur rpus krustojumiem velosipdu ce rso brauktuvi un ceu satiksme netiek regulta, velosipdu un mopdu vadtjiem jdod ce transportldzekiem, kas brauc pa rsojamo ceu. 227. Viets, kur velosipdu vadtju braukanas trajektorijas krustojas ar prjo transportldzeku braukanas trajektorijm un velosipdu vadtjiem ir priekroka, velosipdu vadtji drkst turpint braukt tad, kad tie novrtjui attlumu ldz transportldzekiem, kas tuvojas, k ar novrtjui to braukanas trumu un prliecinjuies par drobu. 228. Nogriezties pa kreisi vai apgriezties braukanai pretj virzien rpus apdzvotm vietm velosipdu un mopdu vadtjiem atauts tikai no brauktuves labs malas (labs nomales), dodot ceu taj pa virzien un pretim braucoajiem transportldzekiem. 229. Nogrieoties pa kreisi vai apgrieoties braukanai pretj virzien apdzvotu vietu krustojumos, kur nav iekrtots velosipdu ce, velosipdu vadtjiem brauktuvju krustoans vieta jrso pa brauktuvju labo malu, iepriek prliecinoties par ceu satiksmes drobu un dodot ceu taj pa virzien braucoajiem transportldzekiem un tiem ceu satiksmes dalbniekiem, kam saska ar
83

braukanas noteikumiem krustojumos ir priekroka. Ja braukanai pa kreisi iekrtota atsevia braukanas josla, nogriezties atauts no s joslas labs malas. Nogriezties pa kreisi vai apgriezties braukanai pretj virzien rpus krustojumiem atauts no brauktuves labs malas. 230. Velosipdu vai mopdu vadtjiem aizliegts: 230.1. braukt, neturot stri; 230.2. braukt, turoties pie cita braucoa transportldzeka; 230.3. prvadt kravu, kas trauc vadanu vai apdraud citus ceu satiksmes dalbniekus; 230.4. vest ar velosipdu pasaierus, izemot brnus vecum ldz septiiem gadiem, ja ir iekrtoti papildu sdeki un droi kpi kju atbalstam. 230.5. vest ar mopdu pasaierus, ja tas nav paredzts pasaieru prvadanai; 230.6. braukt pa ceu, ja tam blakus atrodas velosipdu ce; 230.7. vilkt velosipdus vai mopdus, k ar citus transportldzekus, izemot piekabes, kas izgatavotas specili im nolkam; 230.8. braukt ar mopdu bez aizsargiveres vai ar neaizsprdztu galv uzlikts aizsargiveres siksnu, k ar vest ar mopdu pasaierus, kas nav uzlikui galv aizsargiveri vai nav aizsprdzjui galv uzlikts aizsargiveres siksnu. Brnus vecum ldz septiiem gadiem atauts prvadt tikai pilngadgm personm; 230.9. braukt pa ceu, kas apzmts ar 548. cea zmi. Norise Gatavojoties mcbu stundm par o tmu, skolotji var izmantot metodiskos ldzekus: Ce ar velosipdu. Ceu satiksmes droba 5. un 6. klasei. R. : Zvaigzne ABC, 1998; Ce ar velosipdu. Ceu satiksmes droba 5. un 6. klasei. Metodisks ldzeklis. R. : Zvaigzne ABC, 1998. Metodiskajos ldzekos ir sniegti dadu nodarbbu apraksti un materili to organizanai. ajos metodiskajos ieteikumos ir sniegts vienas mcbu stundas norises paraugs. Nelaimes gadjums. 1. Darbs grups. Situciju analze. Skolni sadals grups, katra grupa saem situcijas aprakstu. Skolotjs aicina skolnus prrunt jautjumus. Kas izraisja nelaimes gadjumu? Kdi noteikumi bija jievro, lai nelaimes gadjums nenotiktu? Situcijas aprakstu piemrs a. Juris un Arnis nk mjs no basketbola trenia un sarunjas. Kds draugs uzsauc viiem no mjas pagalma pretj ielas pus, tpc zni nokpj no ietves, lai rsotu ceu. Ritebraucjs, kas tobrd brauc pa ceu, bremz, sagrie stri, tomr uzbrauc Jurim. Abi nokrt. Jurim oti sp un stipri asio elkonis, bet ritebraucjam nobrzts vaigs un deguns. b. Kris brauk ar riteni pa kluso Drza ielu. Vecmte ir pieteikusi nebraukt uz galvens ielas. Bet cik ilgi var vizinties pa vienu un to pau vietu! Kris nolemj maint marrutu. Pirms
84

krustojuma ar galveno ielu ir ceazme, kuru Kris neievro, stenb vi nemaz to nepazst, tpc neapstdamies rso krustojumu. T nu ir sagadjies, ka tiei tobrd to dara ar kds motociklists. Sadursme starp abiem braucjiem ir neizbgama, un galarezultt abus nogd slimnc. c. Aigai ir dzimanas diena. Vecki viai ir uzdvinjui velosipdu, tau tam vl nav uzlikti atstarotji, nav pielikts skaas signls. Nav iegdta ar aizsargivere. Aigai oti gribas kdam pardt lielisko dvanu. Td via dodas pie draudzenes, kas dzvo vienu kvartlu tlk. Aiga brauc pa gjjiem paredztu ietvi. Kd brdi via uzbrauc vecai sievietei, kura paklp. Ar pati Aiga, nespdama novaldt velosipdu, krt.

2. tma VELOSIPDA VADTJAM NEPIECIEAMIE DOKUMENTI, TO IEGANAS KRTBA

(2 mcbu stundas) Mris: sekmt skolnu zinanas par ceu satiksmes dalbniekam nepiecieamajiem dokumentiem un velosipda vadtja apliecbas ieganas iespjm un nosacjumiem. Uzdevumi: 1) iemcties raksturot normatvos dokumentus, kas nepiecieami dadiem ceu satiksmes dalbniekiem: velosipda vadtja un mopda vadtja braukanas apliecba; 2) noskaidrot, kur vecum drkst apgt dadu transportldzeku vadanas prasmi un iegt apliecbu; 3) noskaidrot, kur vecum un k iegstama velosipda vadtja apliecba. Jdzieni: transportldzeka vadtja apliecba, velosipda vadtja apliecba, vadtja apliecbas ieganas eksmens. Skolnam jprot: 1) noteikt, kur vecum var iegt dadu transportldzeku vadanas apliecbas, kad var mcties braukt ar dadiem transportldzekiem; 2) zint, k un kd vecum var apgt velosipda vadanas prasmi un iegt t vadanas apliecbu. Norise K iegt vadtja apliecbu? 1. Skolni sadals grups, katra grupa saem darbu lapu ar ceu satiksmes noteikumu izvilkumu. Skolni iepazstas ar darba lapas saturu. Katras grupas uzdevums ir atrast tekst atbildes uz uzdotajiem jautjumiem. Daas skolnu grupas sagatavo atbildes saistb ar velosipda vadtja apliecbas ieganu, atbildot uz jautjumiem. Kur var braukt ar velosipdu bez velosipda vadtja apliecbas? Kd vecum var iegt velosipda vadtja apliecbu? Kur var iegt velosipda vadtja apliecbu? Kas ir jizdara, lai iegtu velosipda vadtja apliecbu? Kdiem dokumentiem ir jbt pie velosipda vadtja, braucot pa ceiem vai citm vietm, kurs iespjama transportldzeku kustba? Daas skolnu grupas sagatavo atbildes par mopda vadtja apliecbas ieganu, atbildot uz jautjumiem.
85

Kur var braukt ar mopdu bez mopda vadtja apliecbas? Kad var skt mcties vadt mopdu? Kd vecum var iegt mopda vadtja apliecbu? Kur var iegt mopda vadtja apliecbu? Kas ir jizdara, lai iegtu mopda vadtja apliecbu? Kdiem dokumentiem ir jbt pie mopda vadtja, braucot pa ceiem vai citm vietm, kurs iespjama transportldzeku kustba? Darba lapas piemrs

Ministru kabineta noteikumi Nr. 571 Ceu satiksmes noteikumi, kas pieemti 2004. gada 29. jlij, nosaka, ka (saglabta dokument lietot numercija):
3. Transportldzeku vadtju visprgie pienkumi 34. Transportldzeka vadtjam, braucot pa ceiem, k ar pa citm vietm, kurs iespjama transportldzeku braukana, jievro o noteikumu un citu ceu satiksmi reglamentjou normatvo aktu prasbas. 35. Mehnisk transportldzeka vadtjam jbt klt diem dokumentiem, kas jiedod prbaudei pc policijas darbinieku vai robesargu (uz valsts robeas vai pierobe) pieprasjuma: 35. 1. dokuments par tiesbm vadt atbilstoas kategorijas transportldzekli (1. pielikums); 35. 2. transportldzeka reistrcijas dokumenti; 35. 3. transportldzeka panieka civiltiesisks atbildbas obligts apdroinanas polise, ja uz transportldzeka nav attiecgas vizuls informcijas (uzlmes) par izdarto apdroinanu; 35. 6. dokuments par veikto valsts tehnisko apskati, ja uz transportldzeka nav attiecgas vizuls informcijas (uzlmes), vai Ceu satiksmes drobas direkcijas izsniegta vienas dienas atauja piedalties ceu satiksm, lai veiktu valsts tehnisko apskati. 36. Mopda vadtjam jbt klt o noteikumu 35.1., 35.2. un 35.5. apakpunkt mintajiem dokumentiem un jiedod tie prbaudei. 21. Mcbu braukana 211. Personai, kura mcs braukt, jbt klt braukanas mcbu ataujai vai dokumentam par tiesbm vadt transportldzekus (izemot velosipdus). Pc policijas darbinieku pieprasjuma viens no iem dokumentiem jiedod prbaudei. 212. Individuli mct vadt atauts tikai ar A1, A, B1 un B kategorijas transportldzekiem. 213. Mct personas vadt transportldzekli drkst ne agrk k divus gadus pirms atbilstos kategorijas transportldzeku vadtja apliecbas ieganai noteikt vecuma sasnieganas. 214. Skotnjai mcbu braukanai jnotiek norobeotos laukumos (autodromos). 215. Mcbu braucieni pa ceiem drkst notikt tikai instruktora (transportldzeka vadtja) kltbtn un tikai tad, kad mcm persona ir pietiekami labi apguvusi vadanas iemaas. Mcmajai personai jzina un jievro o noteikumu prasbas. 216. Mehniskajiem transportldzekiem, kurus lieto mcbu braukanai, jbt pazans zmei atbilstoi o noteikumu 260., 261. un 262. punkt mintajm prasbm. 22. Papildu prasbas velosipdu un mopdu vadtjiem 217. Braukt ar velosipdu pa brauktuvi vai nomali atauts personm, kas nav jaunkas par 12 gadiem, ar mopdu personm, kas nav jaunkas par 14 gadiem. d gadjum pie velosipda vadtja jbt velosipda, mopda vai jebkura mehnisk transportldzeka vadtja apliecbai (mopda vadtjam mopda vai jebkura mehnisk transportldzeka vadtja apliecbai), kas pc o noteikumu 35. punkt mints amatpersonas (policijas darbinieku vai robesargu (uz valsts robeas vai pierobe)) pieprasjuma jiedod prbaudei. 218. Braukt ar velosipdu pa brauktuvi vai nomali pilngadgas personas pavadb atauts brniem, kas nav jaunki par septiiem gadiem. Dzvojams zons un daudzdzvoku namu pagalmos brniem, neatkargi no to vecuma, braukt ar velosipdu atauts patstvgi. 219. Velosipdam un mopdam jbt tehnisk krtb.

86

Ministru kabineta noteikumi Nr. 428, kas pieemti 2004. gada 27. aprl, nosaka transportldzeku vadtju kvalifikcijas ieganas krtbu un vadtja apliecbas izsnieganas, apmaias un atjaunoanas krtbu (izvilkum saglabta dokument lietot numercija)
1. Visprgie jautjumi 3. Vadtja apliecba (1. pielikums) ir no speciliem materiliem izgatavots kredtkartes formta (izmri 54 x 85 mm) dokuments ar taj iestrdtiem pretviltoanas elementiem, kuru izsniedz personai, pamatojoties uz iegtajm tiesbm vadt Ceu satiksmes likum noteiktas kategorijas transportldzekli. 4. Braukanas mcbu atauja (turpmk atauja; 2. pielikums) ir no speciliem materiliem izgatavots kredtkartes formta (izmri 54 x 85 mm) dokuments ar taj iestrdtiem pretviltoanas elementiem, kuru izsniedz personai k apliecinjumu tiesbm mcties vadt A1, A, B1, B vai C1 kategorijas transportldzekus. 5. Vadtja apliecbu un atauju izsniedz, apmaina un atjauno Ceu satiksmes drobas direkcija (turpmk CSDD). 2. Ataujas iegana, atjaunoana un apmaia 11. Atauju var iegt persona, kura pastvgi dzvo Latvij vai kurai ir tiesbas Latvij uzturties ilgk par seiem mneiem, un kurai nav medicnisku pretindikciju transportldzeka vadanai (izemot gadjumus, ja noteikt laikposm ir liegta transportldzeku vadanas tiesbu iegana). 12. Lai iegtu atauju, personai jbt sasnieguai du vecumu: 12.1. 14 gadu, lai iegtu atauju individuli mcties vadt A1 un B1 kategorijas transportldzekus; 12.2. 16 gadu, lai iegtu atauju individuli mcties vadt A, B un C1 kategorijas transportldzekus. 15. Lai iegtu atauju, persona CSDD uzrda medicnisko uzziu (uzziu neiesniedz, ja da informcija ir transportldzeku un to vadtju valsts reistr).

3. tma NELAIMES GADJUMI

(3 mcbu stundas) Mris: veidot skolnu izpratni, k atbilstoi rkoties negadjumu situcijs. Uzdevumi: 1) iemcties pareizi ziot par negadjumu atbildgajiem dienestiem un informt dienestus par to; 2) apgt, k rkoties, lai nodrointu negadjuma vietas norobeoanu; 3) analizt, k jrkojas gadjumos, ja noticis sprdziens, izclies ugunsgrks (termisks, misks); 4) analizt svargkos negadjumu clous, skaidrot, k jrkojas, lai izvairtos no tiem. Jdzieni: negadjums, sprdziens, ceu satiksmes negadjums, autoavrija, cietuais, ugunsgrks, viegli uzliesmojoa viela, sprdzienbstamas (eksplozvas) vielas, termiska aizdegans, gzes noplde. Skolnam jprot: 1) izprast un raksturot negadjumu raans iespjamos clous; 2) pareizi rkoties, ja noticis negadjums: norobeot to un izsaukt atbildgos dienestus; 3) pareizi rkoties, ja noticis sprdziens, izclies ugunsgrks, ievrojot visus drobas nosacjumus. Informcija No nelaimes gadjumiem var censties izvairties, ja vien iemcs saskatt daudzs bstams situcijas, iemcs izprast, kpc ts rodas un kas veicina du bstamu situciju raanos.
87

Tau ir gadjumi, kurus nav iespjams paredzt un ietekmt, piemram, ja zibens iesper mj un t aizdegas. Ir ar tdi nelaimes gadjumi, kurus ir oti grti paredzt, jo tie ir atkargi no citu cilvku neuzmangas vai aunprtgas rcbas. Piemram, ja kds autobraucjs neievro ceu satiksmes noteikumus un izraisa autoavriju vai kds cits blakus dzvokl, rkojoties neuzmangi ar gludekli, srkociiem, izraisa ugunsgrku. Pc 2001. /2002. gada skolnu veselbas paradumu ptjuma 45,1% skolnu gada laik ir guvui traumas, kuru d ir bijusi nepiecieamba pc mediu paldzbas. 24,7% skolnu das traumas gada laik ir bijuas vienu reizi, 20,4% divas un vairk reizes. (..) Skolniem visbiek traumu ganas vieta ir mja vai ts pagalms, kur traumu guvui 39,3% skolnu. Otra biek traumu ieganas vieta ir sporta laukums (16,0%), pc tam skola 15,1%.
Citts no avota: Latvijas skolnu veselbas paradumu ptjums 2001/2002. R. : Veselbas veicinanas valsts aentra, 2004.

Norise 1. Nelaimes gadjumi Skolotjs pc izvles piedv skolniem kdu uzdevuma variantu. A variants. Skolotjs uzaicina skolnus uz nkamo stundu atrast rakstu pres vai internet, kur btu atspoguoti nelaimes gadjumi, kuros iekuvui skolni (sadzves traumas, ugunsgrki, ceu satiksmes negadjumi, gzes noplde u. tml.). B variants. Skolotjs iepriek sagatavo preses vai interneta aprakstus par nelaimes gadjumiem, kuros iekuvui skolni. Grupu darbs. Skolni grups prrun preses publikcijas par nelaimes gadjumiem, pievrot uzmanbu jautjumiem. Kdas kdas ir pieautas, kpc ds nelaimes gadjums notika? Kas bija jdara, lai nelaimes gadjums nenotiktu? K jums iet, vai is ir izplatts nelaimes gadjums Latvij? K jrkojas nelaimes gadjum nokuvuam skolnam un aculieciniekiem? Grupu darbs. Skolni izstrd rcbas modeus konkrt nelaimes gadjum. Prrunas klas. Skolotja un skolni prrun iepriek mintos jautjumus un skolnu izstrdtos rcbas modeus. Skolotja papildina skolnu atbildes.

2.

3. 4.

4. tma BSTAMIE ATRADUMI

(3 mcbu stundas) Mris: sekmt skolnu zinanas par pareizu rcbu un uzvedbu, atrodot bstamus priekmetus un vielas. Uzdevumi: 1) iemcties dadu brdinjuma zmju nozmi, kas novietotas telps un dab, k ar uzlmtas uz dadiem priekmetiem, vielu tilpnm, iepakojuma; 2) apgt pareizu rcbu, atrodot bstamus priekmetus un vielas; 3) noskaidrot, kdi ir Latvij visbiek atrastie ieroi; 4) analizt ierou drobas nosacjumus un iespjamos draudus dzvbai vai veselbai, tos nepareizi lietojot.
88

Jdzieni: brdinjuma zme, ierocis, bstams atradums, bstama viela, saindans, bunkurs, bstama bvkonstrukcija. Skolnam jprot: 1) pareizi rkoties, konstatjot bstamos atradumus; 2) zint un ievrot dadu brdinjuma zmju nozmi; 3) apzinties nepareizas rcbas sekas. Informcija Informcija par dadm brdinjuma zmm ir pieejama, piemram, Valsts socils apdroinanas aentras sagatavotaj informatvi skaidrojoaj materil par drobas zmju lietoanu darba viets, k ar, piemram, interneta mjas lap www.grif.lv. Prasbas, kas regul drobas zmju lietoanu dads darba viets, ir noteiktas Ministru kabineta 1998. gada 25. augusta noteikumos Nr. 318 Prasbas drobas zmju lietoanai darba viets. Bstamo atradumu gadjum nepiecieams: nekavjoties par to informt glbanas dienestu pa tlruni 112; netuvoties, neaiztikt bstamos atradumus; dro attlum sagaidt ierodamies glbanas dienesta specilistus (ja nepiecieams, nodroint prjo cilvku (garmgjju, brnu, u. tml.) atraanos pietiekami liel attlum no bstam atraduma); sniegt dienesta specilistiem nepiecieamo informciju. Norise Bstamie atradumi 1. Darbs grups. Skolni sadals grups, un katra grupa saem situcijas aprakstu. Skolotjs uzaicina skolnus iepazties ar situcijas aprakstu un izdomt rcbas modeli konkrtaj situcij. Skolni ar situcijas aprakstu un grup izstrdto rcbas modeli iepazstina prjo klasi. 2. Skolotjs kop ar skolniem prrun situcijas, katru atseviu gadjumu komentjot. Jautjumi prrunm. Ar ko situcija ir bstama? K js rkotos aj situcij? Ko nedrkst dart d situcij? Situcijas aprakstu piemri Ce no skolas uz mjm, cea mal tu pamani zem izlijuu baltu, lmei ldzgu idrumu. K tu rkosies, redzot izlietus vairkus spaius nezinmas izcelsmes vielas? Sojot biju poligona teritorij, tu ieraugi zem guam ldiu. K tu rkosies? Kd neapdzvot mj zem ielauztas grdas js ieraudzjt patronas, ieroci un grantas. K tu rkosies? Tu ar draugiem esi noncis bijuaj armijas teritorij. Teritorij ir pazemes bunkurs. Vai js iesiet ai bunkur? Tu esi uzzinjis, ka kaimiu mjas pagrab ir artilrijas ldii, mnmetja mnas un avicijas bumbas. K tu rkosies?

89

5. tma SADZVES MIJA UN MEDIKAMENTI

(1 mcbu stunda) Mris: sekmt skolnu zinanas par bstamajm vielm mjs un to pareizas lietoanas nosacjumiem. Uzdevumi: 1) analizt dadu etieu informcijas nozmi; 2) prast pareizi lietot sadzves mijas vielas; 3) analizt dadu nelaimes negadjumu raans clous, nepareizi lietojot sadzves mijas vielas un medikamentus; 4) apgt pareizu rcbu saindans gadjumos ar medikamentiem vai sadzves mijas vielm. Jdzieni: medikamenti, sadzves mija, bstama viela, etiete, brdinjuma zme. Skolnam jprot: 1) pareizi izmantot dadas sadzves mijas vielas; 2) prast analizt uz etietm nordto informciju; 3) apzinties nepareizas rcbas iespjams sekas; 4) pareizi rkoties, ja notikusi saindans ar medikamentiem vai indgm, veselbai kaitgm, kairinom un kodgm vielm. Informcija Informcija par dadm brdinjuma zmm ir pieejama, piemram, Valsts Socils apdroinanas aentras sagatavotaj informatvi skaidrojoaj materil par drobas zmju lietoanu darba viets, k ar, piemram, interneta mjas lap www.grif.lv. Vieglprtga un bezatbildga apieans ar medikamentiem ir bies jebkura vecuma brnu, dareiz ar pieauguo saindans clonis. Jievro: lai ar vairums medikamentu ir droi iepakoti, tie tomr jglab brniem nesasniedzams un slgts (slgtos skapjos) viets; medikamenti juzglab oriinl iepakojum, t. i., tos nedrkst prlikt citos iepakojumos; jbt labi salasmiem medikamentu nosaukumiem; medikamenti, kuriem beidzies lietoanas termi, jizmet. Ja ir aizdomas par saindanos ar medikamentiem (par to var liecint medikamentu iepakojums cietu tuvum), obligti jizsauc neatliekam paldzba. Ldz brdim, kad ierodas medii, cietuajam jdod dzert 0. 51l dens un jizraisa vemana. Ar stipras skbes (etia esence, slsskbe, srskbe), kuras dakrt tiek lietotas sadzv, var izraist apdegumus un organisma saindanos. Etia esenci lieto prtikas produktu konservanai. T k vizuli to grti atirt no dens, tad iedzerot iespjams gt smagus gotdu apdegumus. Cietuajam ir stipras spes, iespjams oks. oks ir dzvbai bstams stvoklis, kas var attstties, ja nelaimes gadjum cietuajam ir stipras spes, asioana un tiek traucta dzvbai svargu orgnu (sirds, smadzeu, plauu) asinsapgde, ldz ar to ar apgde ar skbekli. Steidzgi jizsauc neatliekam medicnisk paldzba.
90

Kosmtika un citi ermea un mutes dobuma kopanas ldzeki smaras, smardei, matu un nagu kopanas, das kopanas ldzeki; dadi personisks higinas ldzeki ir juzglab tiem atbilstos viets, slgtos oriinlos iepakojumos. Dai ldzeki, nokstot uz das, var radt aleriskas reakcijas, apdegumus. Ja tie iekst acs, ar var rasties apdegums. Tdos gadjumos nekavjoties jgrieas pie rsta. Lai gan reti, tomr ar dadi das kosmtikas ldzeki var izraist neparastas reakcijas uz das, gotds un acs. Td labk iegdties kvalitatvus kosmtiskos ldzekus, pirms lietoanas uzmangi izlast lietoanas noteikumus, bet, uzskot lietot, reat uz izmaim, kuras ir pardjus lietoanas viet. Sadzv lietojamie tranas un dezinfekcijas ldzeki juzglab tiem atbilstos viets, slgtos oriinlos iepakojumos. Tos lietojot, jizmanto aizsargldzeki (gumijas cimdi), pretj gadjum tie var izraist das aleriskas reakcijas vai apdegumus. Indgas sulas izdala, piemram, tdi istabas augi k efeja un eiforbija (Ziemassvtku zvaigzne). Nebtu vlams ts aizskart ar rokm. Sadzv plai tiek lietotas dadas lmes, kuras ir ne tikai viegli uzliesmojoas, bet ar bstamas ieelpojot, td pastv toksikomnijas briesmas. Ar ie ldzeki juzglab paos saimniecbas skapjos vai atvilktns. Skolniem obligti jievro! Visas kodgs, indgs, veselbai kaitgs un kairinos vielas juzglab tm piemrots viets, ieslgtas skapjos. Ja ir aizdomas, ka kds ir saindjies ar vielu vai radies apdegums, nekavjoties jgrieas pc paldzbas pie rsta. Norise Bstamas vielas 1. Skolotja ststjums par sadzv lietotm bstamm vielm, to uzglabanu un lietoanu. 2. Darbs grups. Situciju analze. Skolni sadals grups. Katra grupa saem situcijas aprakstu. Jautjumi prrunm: Kds bija nelaimes gadjuma clonis? Kas bija jievro, lai izsargtos no negadjuma? K btu jrkojas, lai paldztu cietuajam? Situciju aprakstu piemri
Lva mcs. Maz etrgadg msia Elna blakus istab rotajas. Kad Lva pc ilgka laika ieiet blakusistab, via redz, ka Elnai blakus ir vairkas krbias no zu skapa. Viena no tm ir atvrta, mazs zas ripias mtjas turpat uz grdas, daas no tm ir meitentei mut. Ir vasaras nogale. ogad drz daudz guru, td imen tiek nolemts, ka tos konservs. Guri tiek nomazgti un iepildti burks kop ar garvielm. Turpat stv pudele ar etia esenci. Blakus ir krzte, kur ir caurspdgs idrums. Ivetai slpst un via mazliet iedzer no krztes. Meitene tlt pat sajt mut un kakl asas, dedzinoas spes. Ainrs kop ar tti gar remont manu. Tvam jizmanto lodmurs, td vi ldz, lai Ainrs atnes no skapa 36 % slsskbes dumu. Zns atrod pudelti ar bezkrsainu idrumu, uz kuras nekas nav rakstts. Vldamies prliecinties, vai tas ir prastais, Ainrs nolemj to pasmarot. Atverot aizbzni, Ainrs sajt asu smaku, pudelte saiebjas un nedaudz idruma uzlst Ainram uz rokas. Kra maz msa jau labu laiku ir vannas istab prtraukusi dungot savu iemoto dziesmu. Kad Krlis paver durvis, vi redz, ka msiai pilna mute putu un blakus ir atvrta ampna pudele.

91

7. klase

7. klases skolni apgst 4 tmas 12 audzintja stunds.

1. tma PIRM PALDZBA NELAIMES GADJUMOS

(6 mcbu stundas) Mris: nostiprint skolniem nepiecieams zinanas par rcbu nelaimes gadjumos, iemct pirms paldzbas snieganas pamatprasmes. Uzdevumi: 1) analizt dadu nelaimes gadjumu raans clous, noskaidrojot iespjamo rcbu, k btu iespjams no tiem izvairties; 2) analizt dadu nelaimes gadjumu riska iespjambu dados gadalaikos un dads situcijs; 3) mcties pareizi rkoties nelaimes gadjumu viet; 4) apgt, kdu paldzbu nepiecieams meklt dadu nelaimes gadjumu situcijs un kur to meklt. Jdzieni: nelaimes gadjums, risks, tr medicnisk paldzba, cietuais, dzvbas glbana, oks, brce, dzvnieku kodumi, saules driens, lzums, apdegums, misks apdegums, elektrotrauma, atdziana, apsaldans, slkana, smakana, saindans, sveermenis. Skolnam jprot: 1) pareizi rkoties dadu nelaimes gadjumu situcijs, pasargjot sevi un citus no tiem; 2) zint nepiecieamo paldzbu nelaimes gadjumos, izsaucot atbildgos dienestus vai mekljot pieauguo paldzbu; 3) sniegt pirmo nepiecieamo paldzbu nelaimes gadjumos. Informcija T k aj tm ietilpstoie nelaimes gadjumi ir daudzveidgi, tmas skum ir sniegta visprja informcija par nelaimes gadjumiem, pc kuras ir atseviu nelaimes gadjumu paldzbas snieganas un nodarbbas norises apraksts. Apdegumi ir audu bojjumi, kas rodas augstas temperatras (tvaiku, liesmas), starojuma (ultraviolet, radioaktv starojuma), miskas vielas iedarbb. Apdegumu gadjum var tikt skarta da, gotda un dzikie audi. Virspusjam apdegumam ir raksturgs das apsrtums, spgums, pi, bet tie var ar nebt. Dziiem apdegumiem ir raksturga sausa, pelki bla brces virsma, t ir nespga, var bt progojusies.
92

Termiskos apdegumus var gt, veicot mjas pienkumus virtuv, kurinot malkas krsni, ugunskuru, dedzinot prno klu, ugunsgrka laik. Apdeguma gadjum tiek skarta da, gotda un dzikie audi. miski apdegumi rodas, kodgm vielm nokstot uz das, acs, elpceos, gremoanas trakt. Tiem raksturgas stipras spes, redzamas izmaias uz das, acs. Ja apdegums rodas liesmas iedarbbas rezultt, japdz degoais aprbs. To var izdart, liesmas noslpjot ar vilnas segas, mtea vai aketes paldzbu. Jem vr, ka dzanai nedrkst izmantot sinttiskus materilus. Liesmas var nodzst, cietuo vrtot pa zemi vai aplejot ar deni. Apdeguma vietu dzes ar aukstu deni, turot vismaz 10 mintes teko den vai iegremdjot taj (dens temperatra 1618 C). Lai labk atvsintu, dens jmaisa. Ja apdeguma laukums ir liels, to prklj ar aukst den samitrintu dvieli vai palagu. Steidzgi jizsauc neatliekam medicnisk paldzba. Ja das misko apdegumu izraisjusi sausa viela, tad to nopurina. Ja aprbs ir samitrints ar kodgo vielu, aprbu novelk, cietuo vietu skalo teko den, tad uzliek sterilu prsju. Ja uz das ir nokuvuas balt fosfora daias, ts nedrkst aiztikt, daias jnoskalo teko den un tad juzliek sterils prsjs. Ja kodga vai kairinoa viela iekuvusi ac, tad to skalo teko den 20 mintes t, lai dens netectu uz veselo aci. Aci nedrkst berzt. Sterils prsjs juzliek abm acm un noteikti jizsauc tr paldzba. Ja veselbai kaitga, kairinoa vai kodga viela (piem., sadzv lietojam etia esence) iekuvusi gremoanas trakt, cietuajam dod dzert deni maziem malciiem. Steidzgi jizsauc neatliekam medicnisk paldzba. Nedrkst izraist vemanu! Ja apdegums ir elpceos, steidzgi jizsauc neatliekam medicnisk paldzba. Nepiecieams, lai telp btu svaigs gaiss, cietuo var izvest r.

Norise 1. Apdegumi. K rkoties? 1. Skolotja ststjums par apdeguma veidiem un paldzbu apdegumu gadjum. 2. Grupu darbs. Situciju analze. Skolni sadals pros. Katrs pris saem situcijas aprakstu ar nelaimes gadjumu, kas vartu notikt mcbu stund. Skolotjs aicina prspriest situcijas grups un pieemt lmumu par paldzbas snieganu. 3. Prrunas klas. Skolni prrun visas situcijas, skolotjs koment katru gadjumu atsevii. Situciju aprakstu piemri Aija, liekot cepekrsn pannu ar cepumiem, ar brvs rokas plaukstu nejaui pieskrs cepekrsns sieniai. Via apdedzinja plaukstu. K tu paldztu Aijai? Ilze, gludinot veu, nejaui pieskrs ar roku gludeklim un apdedzinja apakdelmu. Apdedzint vieta sp, ir apsrtusi. Ko tu ieteiktu dart Ilzei? Anita, ienkot virtuv, ieraudzja, ka mtei, atverot pudeli, acs iecas 9% etiis. K aj gadjum Anita vartu paldzt mtei?
93

Evija gatavo dienu uz gzes plts. Mugur viai ir sinttiska auduma blze ar platm piedurknm. Prceot pannu, piedurknes mala aizdegas un strauji uzliesmo. K tu paldztu Evijai? K Evija vartu paldzt pati sev? Kdus drobas noteikumus meitene neievroja, strdjot virtuv? Atis cep kartupeus. Pki pann aizdegas tauki. K viam vajadztu rkoties, lai sevi pasargtu? Kdus drobas paskumus Atis neievroja? Matss vra kartupeus. Lai noteiktu, vai tie ir gatavi, vi pace katla vku, karstais tvaiks applauc via seju. K pareizi nocelt katla vku d situcij, lai neapplauctos?

2. K paldzt? 1. Skolotja ststjums par apdeguma veidiem un paldzbu apdegumu gadjum. 2. Darbs pros. Skolni sadals pros. Katrs pris saem darba lapu, kur 7 10 minu laik jizvlas pareiz atbilde. 3. Prrunas klas. Skolotjs kop ar skolniem prrun situcijas, katru atseviu gadjumu komentjot. Darba lapas piemrs

1. K rkoties, ja aizdedzies aprbs? Mint aprbu noraut. Saukt kdu palg. Skriet lauk no telpas. Uzmest vilnas segu. 2. K rkoties, ja uz rokas uzlijui karsti tauki? Likt roku zem tekoa dens. Uzziest cietuai vietai virs augu eu. Uzziest cietuai vietai virs sviestu. Mazgt to ar deni un ziepm. 3. K rkoties, ja visa plauksta ir applaucta un pardjuies pi? Uzziest cietuai vietai virs augu eu. Prdurt pus ar adatiu. Izsaukt neatliekamo paldzbu. Nedart neko.

94

Informcija Elektrotraumas visbiek gst, darbojoties ar bojtiem sldiem, elektroiercm, neievrojot drobas noteikumus. Risku palielina darboans ar slapjm rokm vai stvana uz slapjas grdas. Elektrotraumas rodas elektrisks strvas iedarbbas rezultt. Viets, kur elektrisk strva ieiet ermen un iznk no t, veidojas apdegumi. Tau tie ir mazk bstami nek organisma visprj stvoka pasliktinans, ko radjusi elektrisks strvas iedarbba; cietuais zaud samau, iespjamas sirdsdarbbas ritma izmaias, sirdsdarbbas un elpoanas apstans. Sniedzot pirmo paldzbu, vispirms jprtrauc elektrisks strvas iedarbba, izraujot kontaktdaku vai izsldzot drointjus. Kad cietuais atbrvots no strvas avota, prbauda elpoanu un sirdsdarbbu, konstat, vai cietuais ir pie samaas. Ja nav, tad steidzgi jizsauc neatliekam medicnisk paldzba.

Skolniem obligti jiegaum! Pirms jaunas elektroierces lietoanas rpgi jiepazstas ar lietoanas instrukciju! Vadu no kontaktligzdas drkst izraut, turot aiz kontaktdakas. Nedrkst lietot elektroierces ar bojtu pievienojuma vada izolciju, ar bojtu kontaktdaku vai pat bez ts, bojtus sldus un kontaktligzdas. Pirms laboanas elektroierce jatvieno no strvas. Bojtas elektroierces drkst labot tikai specilists. Pirms miksera mazganas tas jatvieno no strvas. Nelieciet trauku ar deni uz elektroierces. Tas var apgzties, un dens nokt uz elektrbas vadtjiem. Neapkljiet elektrisko sildtju! aujiet ap to cirkult gaisam. Degoa elektroierce vispirms jatvieno no strvas, pc tam liesma jnoslp ar biezu audumu. Nedrkst ziest apdeguo vietu ar eu vai ziedi! Norise Elektrotraumas. K rkoties? 1. Skolotja ststjums par elektrotraumm un paldzbas snieganu. 2. Darbs grups. Situciju analze. A variants. Skolni sadals grups. Katra grupa saem situcijas aprakstu. Jautjumi prrunm grups. Kdas bstamas situcijas var veidoties? Kdi drobas noteikumi jievro? Situcijas aprakstu piemri Katei ir dzimanas diena. Vias istab ir daudz dvintu ziedu. Vienu no mazajm ziedu vztm Kate ir uzlikusi uz televizora. Ilgas matu fns atrodas vannas istab. Via ievro, ka kontaktdaka ir mitra. Ineses istab ir sildtjs. Via uz sildtja ir uzlikusi vties dvieli. Ivara istab ir bojts sienas elektrbas kontakts krt lauk. Tomr Ivars kontaktu lieto. Karnas galda lampai izdegusi spuldzte. Neatvienojot no kontakta, Karna spuldzti izskrv un grib izslauct no iekpuses kupolu ar mitru drnu.
95

B variants. Skolni sadals grups. Katra grupa saem situcijas aprakstu. Jautjumi prrunm grups. Kds ir clonis dai bstamai situcijai? Kda bs tava rcba? K tu sevi pasargsi? Situcijas aprakstu piemri Kaimi laista drzu ar densskni. Pki tu ievro, ka vi ir pakritis, tur rok densska elektrisko vadu un dvaini rausts. Blakus gar kds vrietis, pieskaroties elektrbas sldzim, zaud samau. Brns ir iebzis admadatu elektriskaj kontakt. Vi ir zaudjis samau, un uz rokas tam ir srts plankums.

Informcija Brni biei gst traumas, kas saisttas ar ceu satiksmes noteikumu neievroanu. Piemram, nepareiz viet rsojot ielu, nezinot vai neievrojot velosipdistu noteikumus, braucot automan bez drobas jostas lietoanas, braucot automan, kuras vadtjs ir reibuma stvokl u. tml. Traumas ir oti daudzveidgas var bt sasitumi, nobrzumi, brces, lzumi. Daos gadjumos iznkums var bt traisks. Brce ir das, gotdas vai dzik esoo audu bojjums. Biek sastopamas nobrztas brces, kuras rodas, piemram, nokrtot. Brces mdz bt ar durtas (piemram, saduroties ar adatu, naglu, piespraudi), grieztas (sagrieoties ar nazi, stikla lausku vai citu asu priekmetu). Ikvienu brci raksturo das bojjums, spes, asioana. Ja brce asio, svargi laikus apturt asioanu, apstrdt brci, pasargjot to no netrumu iekanas un inficans. Asioana ir asins izplana no asinsrites sistmas. T var bt rja, kad asinis izplst uz ru, un iekja, kad asinis izplst ermea dobumos. Atkarb no t, kdi asinsvadi ir bojti, ir kapilra, venoza un arterila asioana. Traumas gadjum var bt ar lzumi, kas ir kaulu biekie bojjumi. Tie var rasties sitiena, kritiena rezultt. Kaulu lzumiem raksturgas stipras spes traumas apvid, it pai kustbu gadjum, asinsizpldums, kustbu funkciju traucjumu, nedabisks loceku stvoklis. Vaja lzuma gadjum brc var bt redzamas kaulu daas. Ja nelaimes gadjum cietuajam ir stipra asioana, spes un tiek traucta dzvbai svargu orgnu asins apgde (sirds, plauu, smadzeu), var attstties oks, kas ir dzvbai bstams stvoklis. T izpausmes ir: bla, auksta da, kas klta lipgiem sviedriem, tikko sataustms pulss, tra elpoana, neskaidra apzia, cietuais nerea uz apkrt notiekoo. Ja brce nav dzia un liela, stipri neasio, to apkopj, apmazgjot ar deni, apstrdjot ar 3% deraa prskbes dumu, uzliekot sterilu prsju vai plksteri. Brces apstrdei nelieto joda dumu, jo tas var apdedzint audus. Ja ir stipra asioana, spes, var attstties oks, kas ir dzvbai bstams stvoklis. Td gadjum jveic oka profilakses paskumi.
96

 Japtur asioana, jsamazina spes. To var pankt, cietuo lieki nekustinot, neprvietojot, ja tas nesaists ar turpmko briesmu novranu. Cietuais jnovieto guus, kjas jpace augstk par ermeni, viegli jsaliec ceos un zem tiem jpaliek polsteri. Jizsauc neatliekam paldzba. Cietuais japsedz, lai ermenis neatdzistu. Ja ir aizdomas par kaulu lzumu, cietuo nevajag prvietot, lai neradtu vl lielkas spes. Nekavjoties ir jizsauc neatliekam paldzba. Neatliekams paldzbas izsaukana ir nepiecieama ar tdos gadjumos, ja brce asio, ir netra, ja brc ir sveermei.

Norise 1. Traumu bieums uz ceiem 1. Skolotja ststjums par traumatismu saistb ar ceu negadjumiem. 2. Darbs grups. Darbs ar statistikas datu lapm. Skolni sadals pros vai grups pa trim. Katrs pris, izmantojot dadus pieejamos informcijas avotus apkopo datus par nelaimes gadjumu bieumu dads vecuma grups, piemram, ldz 7 gadu vecumam, 79 un 1012 gadu vecum. Datus var attlot tabulas veid, ar kura struktru skolotjs iepazstina skolnus. K izpildt ailes, pardts tabulas piemr. Pdjo vertiklo aili skolni izpilda, pai secinot, kds bija nelaimes gadjuma celonis (ko neievroja vai nezinja, vai bija cits iemesls) piemram, 10 gadus vecs velobraucjs. 3. Skolotjs aicina skolnus noteikt, kdi ir biekie negadjumu veidi saistb ar drobu uz ceiem (piemram, traumas gtas, braucot ar velosipdu, mopdu, ar automanu, kjmgjjs guvis traumu u. tml.). Tabulas piemrs
Vecums Nelaimes gadjuma veids Nelaimes gadjuma bieums Nelaimes gadjuma cloi

Fiks to Apraksta nelaimes gadjuma vecumu, par veidu ko tiek vkta informcija 1012 g. Velosipdists guvis traumas

Atzm, cik daudz cietuo ir bijis noteikt laika posm, piemram, mcbu gada laik

Atzm, kdi vartu bt iespjamie cloi

5 brni mnea laik N rajon

Neuzmanba, steiga, satiksmes noteikumu neievroana utt.

4. Pri vai grupas izststa par savu ptjumu, akcentjot, kdi, viuprt, ir biek sastopamie traumu cloi noteikt vecuma grup. 5. Skolotjs apkopo grupu veikto ptjumu. 2. Paldzba traumu gadjum 1. Skolotja ststjums par paldzbas snieganu ceu satiksmes negadjum. 2. Darbs grups. Situciju analze. A. variants.Skolni sadals grups pa 34. Katrai grupai jizdom kda situcija par nelaimes gadjumu uz cea. Jpieem lmums, kda paldzba jsniedz. B variants. Skolni sadals grups pa 34. Katra grupa saem darba lapu ar patiesiem situciju aprakstiem (laikraksta, interneta materiliem). Jautjumi prrunm grups.
97

 Kdai vajadzja bt transporta ldzeka vadtja rcbai negadjuma viet? K js domjat, kpc transporta ldzeka vadtjs aizbga? K js rkotos? 3. Prrunas klas. Skolotjs kop ar skolniem prrun situcijas, katru atseviu gadjumu komentjot. Situciju piemri Vakar Ventspils rajona Vrves pagast pagaidm nenoskaidrots automobia vadtjs uzbrauca 1987. gad dzimuai velosipdistei. Automanas vadtjs no notikuma vietas aizbrauca, neziojot par notikuo ceu satiksmes negadjumu policijai. Cietus nogdta Ventspils slimnc ar vaju lab augstilba kaula lzumu (LETA, 2004. gada 5. maijs). Pagaidm nenoskaidrots kravas automobilis vakar pcpusdien Rg notriecis 69 gadus vecu sievieti, kas atrasta notikuma viet, bet autovadtjs negadjuma notikuma vietu pametis. 1934. gad dzimus sieviete pie tramvaja pieturas bija izgjusi uz cea braucams daas, lai iekptu sabiedriskaj transport (LETA, 2004. gada 26. janvris).

Informcija Saindans dot prtikas produktus, kuros savairojuies dadi mikroorganismi, var saindties. Parasti tie ir siltum stvjui piena produkti un gaa. Pirms saindans pazmes var rasties jau stundu pc anas: slikta da, spes vder, vemana, var bt ar caureja. ermea temperatra parasti nav paaugstinta. Slimnieks jtas slikti. Ja ir aizdomas par saindanos, noteikti jgrieas pie rsta. Saindties var ar, ja kdas vielas (indes) tiek nortas, ieelpotas, uzsktas caur du, piemram, dzvnieku vai kukaiu kodienu vai dzlienu. Saindans pazmes ir atkargas no indgs vielas veida un iekanas cea organism. skas (odzes) koduma vieta izskats k divas parallas divpunktu rindas. Ja kodums ir kj vai rok, to imobiliz (cenas nekustint), neauj cietuajam paam prvietoties. Steidzgi jizsauc neatliekam paldzba. Kukaiu dzlieni (biu, lapseu, iru) ir pai bstami, ja kukainis iedzlis mut, jo var rasties tska un cietuais var nosmakt. Td steidzgi jizsauc neatliekam paldzba, jdod dzert auksts dens, skt ledus gabalii, kaklam no rpuses japliek auksti apliekamie.

Norise Saindans 1. Skolotja ststjums par saindanos ar prtikas produktiem, dadm vielm, kas tiek izmantotas sadzv, indm. 2. Grupu darbs. Situciju analze. Skolni sadals grups. Katra grupa saem situcijas aprakstu (sk. piemru 99. lpp.). Prrun situciju, pieem lmumu, kda paldzba jsniedz. 3. Skolni prrun visas situcijas, skolotjs koment katru gadjumu atsevii.
98

Situciju aprakstu piemri Inga dzer iru seli un pki iesaucas : Man iekoda lapsene! Bri so. Vienam ieko ska. Lsma no rta apda vakar cepto kku. Via jtas slikti, sp galva, ir caureja. Juris brauc ekskursij ar autobusu. Vi ir izsalcis, tpc apd vakardienas sviestmaizi ar vrto desu. Pc pris stundm viam skas vemana. Vi oti slikti jtas.

Informcija Slkana Prdroa rcba uz dens, ledus un neprasme peldt vai peldans nepazstams viets var izraist slkanu. Slkstot elpceos nonk dens un cilvks var noslpt. den slcju var glbt tikai cilvks, kur labi apguvis peldanas tehniku un zina pamienus, k satvert cietuo un izvilkt to krast. Jau den btu juzsk augjo elpoanas ceu prbaude, mutes dobuma iztrana, biei ar elpinana. Krast vai laiv cietuo jsasedz, jo, t k dens temperatra ir zemka par cilvka ermea temperatru, ir skusies ermea atdziana, kas var kt par nves cloni. Steidzgi ir jizsauc neatliekam medicnisk paldzba. Ja negadjums noticis uz ledus, nedrkst tuvoties dens malai. Cietuajam jpastumj kds dlis vai jpamet aukla, josta u. c. priekmets un, to izmantojot, jpaldz tikt lauk no dens. Ar aj gadjum steidzgi jsauc kds palg un jizsauc paldzba (neatliekam medicnisk paldzba, ugunsdzsbas dienests). Skolniem obligti jatceras! Slcja glbana var apdraudt pau glbju, td pirms glbanas uz dens jnovrt situcija un savas iespjas.

Norise Paldzba slkanas gadjum 1. Skolotja ststjums par negadjumiem uz dens un paldzbas snieganu. 2. Darbs grups. Skolni sadals grups. Katra grupa saem situciju aprakstu. Prrun situciju un pieem lmumu, vai ir jsniedz un kda paldzba jsniedz. aj gadjum ieteicams runt par riska situciju cloiem. 3. Prrunas klas. Skolni prrun visas situcijas, skolotjs koment katru gadjumu atsevii. Situciju aprakstu piemri
Valdis ar draugiem ir ezermal. Kds vrietis peld netlu no krasta. Pki vi sk dvaini mtties ar rokm, kaut ko sauc. Velga iet gar upmalu. Kda sieviete, ejot pa ledu, gandrz pie paa krasta ielst led. Ir marts. Zni spl hokeju uz ledus. Ripa lido uz krasta pusi, kur ir vaja dens strle. Kds no zniem metas paka ripai un ielst led. Draugi sameistarojui plostu un vizins pa ezeru. Pki plosts sk grimt. Viens zns neprot peldt.

99

2. tma SADZVES TEHNIKAS LIETOANAS NOSACJUMI

(3 mcbu stundas) Mris: sekmt skolnu izpratni par drou uzvedbu, lietojot dadus sadzves priekmetus, veidot izpratni par sadzves tehnikas daudzveidbu un drobu. Uzdevumi: 1) raksturot, k tiek uzlabota cilvku sadzve gan pilsts, gan laukos; 2) mcties izprast dadu apgdes sistmu drobas nosacjumus: elektroapgde (kontakti, elektrosadales skapis), apsildanas sistma (ar gzi vai deni: radiatori, siltuma regulana) un gzapgdes sistma (gzes balons vai gzesvads); 3) analizt, k pareizi lietot, neradot draudus savai veselbai un dzvbai, dadas sadzves ierces: gzes plti, dens sildanas ierces, matu fnu, gludekli, televizoru, radio, video aparatru, elektrisko sildtju u. tml.; 4) apgt, k droi lietot dadus bstamus sadzves priekmetus: asus priekmetus, srkocius, iltavas u. tml. Jdzieni: gze, elektroprece, densapgde, elektroapgde, gzapgdes sistma, gzes balons, gzes plts, kontakts, strva, dabasgze, saidrint gze, gzesvads, gzes skaittjs. Skolnam jprot: 1) raksturot, k tiek labiekrtota cilvku ikdienas sadzve; 2) raksturot dadas apgdes sistmas, analizjot to drobas nosacjumus; 3) pareizi lietot dadus sadzves priekmetus un ierces, neapdraudot savu vai citu veselbu un dzvbu. Informcija Msdienu dzvokos un mjs sastopamas dadas ierces, kas paldz ikdienas dzv. Piemram, veas manas, ledusskapji, sulu spiedes u. tml., bez kurm msu dzve nav iedomjama. Katrai iercei ir noteikta lietoanas instrukcija, kas jem vr, ts izmantojot. oti daudzi cilvki izmanto gzi gan mjas apsildanai, gan diena pagatavoanai. Gzveida kurinmais, kas veidojies zemes dzls, un tiek piegdts lietotjiem siltuma un enerijas ieganai, ir dabasgze. Visvairk dabasgze tiek patrta siltuma un elektroenerijas raoan un rpnieciskaj raoan, kas ir attiecgi 60 % un 23 % no Latvij patrt dabasgzes daudzuma. Biei tiek izmantota gze, kas iepildta sarkanos metla balonos saidrint gze. To iegst naftas prstrdes rpncs, izmanto tajos gadjumos un kad nav iespjama dabasgzes piegde. Apgstot jautjumus par gzes lietoanu, skolniem jizprot gzapgdes sistmas galveno elementu nozme.

Norise 1. Sadzves ierces un tehnika. K rkoties? 1. Skolotja skolnus sadala grups un ldz skolniem ststt situcijas turpinjumu skolnu rcbu, pamatojot savu viedokli 2. Visi kop prrun katras situcijas radtos riskus veselbai un drobai. 3. Atkarb no skolnu informtbas skolotjs var lgt skolnu grupm izveidot zelta likumu sarakstu, ko vlams zint katram iedzvotjam. Sarakstus izvieto klases telp.

100

Situcijas aprakstu piemri Atgrieoties mjs, js ieraugt, ka koridors pludo. Kad dodaties tlk, redzat, ka veas manas dens izvada caurule nav ielikta vann, bet palikusi uz grdas. Veas mana turpina sknt deni, kas izlst uz grdas. Daudzdzvoku mj pludo kpu telpa. Ienkot dzvokl un pagrieot krnu, js secint, ka mjs nav dens. Ieejot daudzdzvoku mjas trepju telp, js sajtat gzes smaku. Dzvokl smaka nav jtama. Jau pris dienas jums ir aizdomas, ka gzes plts rada savdu smaku. Atgrieoties mjs pc pris dienu ilgm Ziemassvtku svinbm, js secint, ka dzvokl valda pilngs aukstums, radiatori ir ledaini. Jsu mj ir gzes apkures sistma. Js mazgjaties du, un, kad esat krtgi saziepjis galvu, beidzas dens. Jsu mjs dens tiek sildts ar gzes katla paldzbu.

1. 2. 3.

4. 5.

2. Sadzves iekrtu un tehnikas lietoanas instrukcijas Skolotjs sadala skolnus grups pa 5 un ldz uz lapm uzskaitt visas elektrisks sadzves iekrtas, kas atrodas mjs. Skolni veido kopju sarakstu, katrai grupai virzien pa apli saucot vienu iekrtu, neatkrtojot jau nosaukto. Skolotjs aicina skolnus grups izveidot sadzves priekmetu lietoanas instrukcijas (ts var ar zmt, piemram, karikatru veid) un prdomt, kad konkrt priekmeta lietoana var bt bstama. Ieteicamie sadzves priekmeti: dens vrm tjkanna, saltu smalcinmais, veas mana, gludeklis, elektriskais sildtjs. Skolnu grupas iepazstina prjos ar lietoanas instrukcijm. Diskusija, kdos apstkos konkrtais sadzves priekmets var bt bstams. Skolotjs papildina skolnu teikto. pai svargi uzsvrt, ka sadzv drkst izmantot tikai oficili iegtas elektropreces.

3. Uzmangi gze! 1. Skolotja ststjums par gzes izmantoanas iespjm un drobas noteikumiem, izmantojot gzi. 2. Diskusija. Skolni iepazstas ar informciju par nelaimes gadjumiem. K novrst dus nelaimes gadjumus? Kdi drobas noteikumi netika ievroti mintjs situcijs? Pirms diviem gadiem liela eksplozija un ugunsgrks notika kd gzes uzpildes stacij Daugavpils nomal. Eksplodjui 100 gzes baloni, 800 bojti, viens cilvks gjis boj. Eksploziju izraisjis kds vrietis, kas nakt brvi iekuvis uzpildes ceh, atskrvjis balonu ventius un aizdedzinjis gzi. Vl pc trim mneiem sprga gze kd dzvokl Rg. Dzvoka saimniece sprdzien tika izmesta pa tre stva logu. Sprdzienu izraisjis minjums gzi pieslgt pau spkiem. Prn jlij notika gzes avrija firmas Birgita gzes balonu apmaias punkt pie Centrltirgus, kur zemnieki uzpircjiem tirgoja izaudztos drzeus. Pieci cilvki gja boj, divpadsmit ievainoti. Avriju izraisja drobas noteikumu neievroana tika konstatts, ka gzes balonu apmaias punkt baloni tika uzpildti ar neatauti. (www.ltv-panorama.lv materils.) 3. Prrunas. Skolotjs un skolni prrun tos drobas noteikumus, kuri jievro, izmantojot gzi mjs: gzes plts droa izmantoana, gzes katla funkcijas, gzes balona lietoanas drobas noteikumu u. c.
101

3. tma UGUNSDROBA MJS UN SKOL

(2 mcbu stundas) Mris: veidot zinanas par ugunsdrobas noteikumu ievroanas nepiecieambu. Uzdevumi: 1) analizt situcijas un apstkus, kuros jievro ugunsdrobas nosacjumi; 2) analizt ugunsdrobas ievroanas likumbas mjs ikdien un svtku laik; 3) mcties pareizi lietot ugunsbstamus priekmetus; 4) apgt, k jrkojas, ja izclies ugunsgrks, aizdedzies aprbs vai sadzves priekmeti; 5) apgt, k jrkojas, ja aizdegus viegli uzliesmojoas vielas; 6) analizt, kdi ugunsdrobas nosacjumi jievro me un pavs; 7) noskaidrot, kdas apkures ierces tiek izmantotas, k ts droi apkopt un lietot. Jdzieni: ugunsdroba, evakucija, ugunsdzsbas un glbanas dienests. Skolnam jprot: 1) pareizi rkoties, ja notikusi ugunsnelaime; 2) pareizi izmantot ugunsbstamus priekmetus; 3) noteikt ugunsnedroas vietas un situcijas (piem. degvielas uzpildes stacija, klas dedzinana u. tml.); 4) izsaukt atbildgos dienestus uguns nelaimes gadjumos; 5) pareizi uzvesties evakucijas gadjumos. Informcija Informcija par ugunsdrobu pieejama Valsts Ugunsdzsbas un glbanas dienesta mjas lap www.112.lv sada preses centrs. Informciju par elektrotehnikas drou lietoanu varat atrast Latvenergo mjas lap www.latvenergo.lv sada jsu mja apaksada elektroieru aizsardzba. Tpat mjas lap ir pieejama izgltojoa sple jaunieiem. Spl skarti elektrodrobas jautjumi, rcba nelaimes gadjum, citi jautjumi, kas saistti ar elektrbu.

Norise 1. Ugunsnedroas situcijas 1. Grupu darbs. Skolni tiek sadalti grups, un starp grupm tiek rkotas sacensbas. Grupm tiek dots uzdevums 5 minu laik uzrakstt pc iespjas vairk ugunsnedroas situcijas un vietas (piemram, klas dedzinana, iedegtas sveces atstana bez uzraudzbas, benzna uzpildes stacija u. tml.). 2. Kad darbs pabeigts, grupas pc krtas (neatkrtojot!) nosauc ugunsnedroas situcijas tik ilgi, kamr nosauktas visas pierakstts situcijas un vietas. 3. Prrunas klas. Jautjumi prrunm. Kas padara vietu vai situciju ugunsnedrou? Vai visas ugunsnedroas situcijas var novrst? Kuras situcijas var un kuras nevar novrst? Kas jievro, lietojot ugunsbstamus priekmetus? 4. Grupu darbs. Aiciniet grupu izvlties vienu no viu sarakstos mintajm ugunsnedrom vietm un sav grup prrunt jautjumus. Kas jdara, lai novrstu ugunsgrkus ugunsnedros viets?
102

 Kdi drobas paskumi aj viet jveic iepriek? Kdi priekmeti, lietas, nordes aus operatvi rkoties aj ugunsnedroaj viet tad, ja tur izcelsies ugunsgrks? 2. Ugunsnelaime un paldzbas izsaukana 1. Skolotjs pc izvles piedv skolniem kdu uzdevuma variantu. A variants. Skolotjs uzaicina skolnus uz nkamo stundu atrast rakstu pres vai internet, kur btu atspoguota ugunsnelaime. B variants. Skolotjs sagatavo darba lapu ar situciju aprakstiem. 2. Grupu darbs. Skolni grups prrun situcijas, kas saisttas ar ugunsnelaimm. Kdi ir (vai var bt) ugunsgrka izcelans iemesli jsu situcij? Ko cilvki ir darjui nepareizi? K ugunsgrku varja novrst? K rkoties, ja ugunsnelaime ir izclusies? K izsaukt paldzbu? 3. Prrunas klas. Skolotjs un skolni apsprie situcijas un prrun iepriek mintos jautjumus. Skolotjs papildina skolnu atbildes. Darba lapas piemrs Darba lapas situcijas apraksti veidoti, izmantojot Valsts ugunsdzsbas un glbanas dienesta sniegto informciju, kas publiski pieejama dienesta mjas lapas www.112.lv sada preses centrs. Tirdzniecbas vietas Veicot prbaudi tirdzniecbas viets, valsts ugunsdrobas uzraudzbas inspektori atklja dus raksturgkos ugunsdrobas prasbu prkpumus: 7 objektos elektroinstalcija ir nolietota un var rasties ssavienojums; 4 objektos personls nav instruts par ugunsdrobu; evakucijas cei neatbilst normatvu prasbm (piemram, evakucijas izej ierkots kiosks); evakucijas ceu un izeju uzturana 28 objektos neatbilst ugunsdrobas noteikumu prasbm (evakucijas ceos novietotas preces un dadi priekmeti, kas samazina evakucijas ceu platumu); evakucijas cei nav nordti ar attiecgm drobas zmm, nav ierkots avrijas un evakucijas apgaismojums; etros objektos trkst ugunsdzamo apartu. Ugunsgrks mjs Kd pagast Kuldgas rajon 27. janvra vakar nodega lauku mjas (107m platb). Degana skusies guamistab no brna rotam ar uguni pie iekurtas krsns. Dmos nosmacis un apdedzis trsgadgais Andris D., kur bija atstts bez pieauguo uzraudzbas un no liesmm bija minjis paslpties mtes gult. Krsnis un kamni Kds lauku mjs Bauskas rajon 14. aprl ap plkst. 5 izcls ugunsgrks no pataistas un bez uzraudzbas atsttas krsns, kas atrads mjai klt piebvtaj siltumnc. Liesmm izplatoties uz saimniecbas kas otro stvu, kur nakoja pie vecveckiem atbraukus septigadg Aleksandra, meitene nespja izkt r un gja boj. Ugunsgrk cieta ar 52 gadus veca sieviete.

103

Smana Apkopojot informciju par ugunsnelaimm un to upuriem, Valsts ugunsdzsbas un glbanas dienests di raksturo vistipiskko ugunsnelaimes izcelanos: Tradijas vidjo upuri vartu raksturot k iereibuu vrieti vecum ap 40 gadiem, kur dzvo vienstvu koka dzvojam mj ar krsns apkuri, biei mj ir atslgta elektrbas padeve, degana skas vl vakar vai nakt no neuzmangas smanas gult. Cietuie parasti ir taj pa dzvokl pulcjuies pudeles bri vai ar pilngi nevaingi cilvki no kaimiu dzvokiem, kurus nakt prsteigui dmi un uguns. Lk, viens ugunsnelaimes piemrs. Kda pagasta dzvojam k Krslavas rajon 7. jnij pc pusnakts izcls ugunsgrks (80m platb), visticamk no smanas alkohola reibum. Ugunsgrk gja boj 1973. gad dzimus Ilga Z. un vias 2 gadus vec meitia rika. Pamanot deganu, Ilga kop ar Mihailu bija izglbusi divus brnus Lauri un Aleksandru, bet, dodoties paka rikai, gja boj. Klas dedzinana 2004. gada pavasar no maija ldz jnijam klas ugunsgrki dzsti 2837 reizes. Degana notikusi 8092,1 ha platb. Dedzinot klu, ir deguas 153 kas. Dareiz klas dedzinanai ir cilvku upuri. Piemram, Rg Valsts apdegumu centr 11. aprl mira 64 gadus vecs vrietis, kur 3. aprl, dedzinot klu Csu rajona Mrsnnu pagast, guva 45% ermea apdegumus. Lk, neliels ieskats klas dedzinanas statistik 2004. gada pavasar: 14. aprl 111 klas ugunsgrki, 266 ha platb, deguas 5 kas. 15. aprl 84 klas ugunsgrki, 311 ha platb, deguas 2 kas. 16. aprl 144 klas ugunsgrki, 282 ha platb, deguas 6 kas. 18. aprl 157 klas ugunsgrki, 463 ha platba, deguas 10 kas. 19. aprl 132 klas ugunsgrki, 464 ha platb, deguas 10 kas. 20. aprl 69 klas ugunsgrki, 155 ha platb, deguas 6 kas. Informcija iegta no Valsts ugunsdzsbas un glbanas dienesta mjas lapas www.112.lv sadaas preses centrs. Ziemassvtku ugunsnelaime Ziemassvtkos un sagaidot Jauno gadu tiek dedzintas svectes un brnumsvectes, tiek autas pirotehnikas raetes. Sveces, brnumsvectes un pirotehnika, neuzmangi lietojot, var bt ugunsnelaimju clonis. T, piemram, kdas organizcijas rkotaj brnu karnevl 8 gadus vec Jana guva 25% ermea apdegumu, kad no egl iekrtas sveces aizdegs meitenes kuplais, no sinttiska, gaisga auduma gatavotais karnevla trps.

4. tma PIROTEHNIKA
(1 mcbu stunda) Mris: sekmt skolnu izpratni par pirotehnikas droas lietoanas nosacjumiem. Uzdevumi: 1) raksturot dadas pirotehniskas ierces, nosakot, kur ts izmanto; 2) prast pareizi lietot dadus pirotehnikas izstrdjumus, neapdraudot savu vai citu cilvku veselbu vai dzvbu;
104

3) analizt dadus pirotehnikas izmantoanas gadjumus; 4) raksturot pirotehnikas ieru radto postjumu sekas. Jdzieni: pirotehnika, petarde, uguoana. Skolnam jprot: 1) raksturot, k drkst pareizi un droi lietot pirotehnikas priekmetus; 2) noteikt situcijas un apstkus, kad lietojami pirotehnikas priekmeti. Informcija Lietojot pirotehniku, ir jbt piesardzgam. Nepiecieams ievrot lietoanas instrukcij noteiktos drobas paskumus. Pirotehniku nedrkst iegdties nelicencts tirdzniecbas viets vai no privtpersonm. Pirotehniku nedrkst glabt brniem pieejamaj viet, uguns un sildieru tuvum. aujot brniem lietot mazk bstamus pirotehnikas ldzekus, jseko ldzi viu rcbai. Juzmans, lai, lietojot pirotehniku, t netrptu mju logos, cilvkiem, automobiiem u. c. Norise 1. 2. 3. 4. Droba, lietojot pirotehniku Individuls darbs. Katrs skolns izdom 5 noteikumus, kas jievro, lietojot pirotehniku. Darbs grups. Skolni grups prrun noteikumus un izveido kopgus grupas noteikumus, lietojot pirotehniku. Skolni izststa prjai klasei savus noteikumus. Prrunas klas. Jautjumi prrunm. Kas jievro, lietojot pirotehniku? Ko nekd gadjum nedrkst dart, lietojot pirotehniku? Darbs grups. Skolni sadals grups, un katra grupa saem situcijas aprakstu. Skolotjs uzaicina skolnus iepazties ar situcijas aprakstu un grup prrunt situcij aprakstts kdas, ko cilvki ir pievui, lietojot pirotehniku. Skolni ar situcijas aprakstu un savu viedokli iepazstina prjo klasi. Skolotjs kop ar skolniem prrun situcijas, katru atseviu gadjumu komentjot. Jautjumi prrunm. Kdas kdas cilvki pieva aj situcij? Ar ko situcija ir bstama? K js rkotos aj situcij? Situcijas aprakstu piemri
Slimnc si pirms pulksten 2 atvests kds 54 gadus vecs vrietis, kur Jelgav guvis traumu, nemkulgi palaiot raeti. Vrietim sprdziena brd norauti divi kreiss rokas pirksti, treo ncs amputt slimnc (Delfi materils). Aculiecinieki slav skaisto saltu, bet vienlaikus neaizmirst izbli brd, kad ugunsbumba nkusi gandrz virs. Pirotehnikas dzirksteles temperatra ir no 800 ldz 3000 grdu pc Celsija. Uguoana notikusi no baras Vent, un esot bijis izrints, ka horizontli lidojoie ldii cilvkus neskars. Tomr tie sprga prk tuvu. Slimnc cietuajiem apkoptas brces un vii palaisti mjs (www.ltv-panorama.lv materils). Ceturtdien aptuveni plkst. 23 vakar smag metla grupas Grat White uzstans laik ugunsgrks izcls pirotehnikas prieknesuma brd, kad aizdegs skatuve. Aculiecinieki ststa, ka liesmas izplatjus rkrtgi strauji. Skum aizdegusies skatuves aizmugure, tad skui degt ar skatuves griesti. Skattji uzskatja, ka t ir prieknesuma daa, un plis uzgavilja. Tau pc bra izclusies panika, visiem metoties uz izeju (Delfi materils). Jaungada nakt kda pirotehnikas raete tika ieauta dzvokl. Raete dzvokl iekuva pa atvrtu logu. Vrietis guva plaukstas apdegumus, kad raeti cents izmest.

5.

105

8. klase

8. klases skolni apgst 3 tmas 12 audzintja stunds.

1. tma MOTORIZTIE TRANSPORTLDZEKI. MOPDA VADTJA TIESBU IEGANAS KRTBA

(2 mcbu stundas) Mris: pilngot skolnu izpratni par transportldzeku izmantoanas iespjm pusaudu vecum un sniegt skolniem zinanas par mopda vadtja apliecbas ieganas nosacjumiem. Uzdevumi: 1) atkrtot un nostiprint zinanas par transportldzeku daudzveidbu; 2) analizt motorizto transportldzeku lietoanas iespjas dados vecumposmos; 3) analizt, kpc mopda vadtjam nepiecieama apliecba; 4) iegt zinanas, kur un k var iegt mopda vadtja apliecbu; 5) noskaidrot, kdi dokumenti nepiecieami, lai vadtu motorolleru. Jdzieni: mopda vadtja apliecba, eksmens, motorollers. Informcija Braukt ar velosipdu pa brauktuvi vai cea nomali atauts personm, kas nav jaunkas par 12 gadiem, ar mopdu personm, kas nav jaunkas par 14 gadiem. Braukanas laik pie velosipda vai mopda vadtja jbt velosipda (mopda) vai jebkura mehnisk transportldzeka vadtja apliecbai. Skolnam jprot: 1) raksturot dadus transportldzekus un to lietoanas iespjas; 2) noteikt, kurus transportldzekus un ar kdiem nosacjumiem var vadt pusaudu vecum; 3) zint, k un kur iegstama mopda vadtja apliecba; 4) izprast, kpc nepiecieama apliecba, lai vadtu mopdu; 5) ievrot dokumentos noteikts prasbas, lai vadtu mopdu vai motorolleru; 6) pateikt, kd vecum drkst vadt motorolleru, kdi dokumenti nepiecieami, lai to dartu. Norise Transportldzeka vadana 1. Individuls darbs. Katrs skolns saem skolotja sagatavotu darba lapu (107. un 108. lpp.), kur izteikti apgalvojumi un piedvti dadi atbilu varianti.
106

Darba lapas piemrs

Tests
Izlasi apgalvojumu un izvlies pareizos atbilu variantus, tam pret ievelkot krustiu piedvtajiem atbilu variantiem iespjamas vairkas pareizs atbildes! . Starp

1. Braukt ar velosipdu pa brauktuvi vai nomali atauts visiem, kas ir iemcjuies braukt ar velosipdu personm, kas nav jaunkas par 12 gadiem un kam ir velosipda vadtja apliecba visiem, kas sasniegui 12 gadu vecumu personm, kas nav jaunkas par 10 gadiem visiem, kas nav jaunki par 10 gadiem un kam ir velosipda vadtja apliecba brniem, kas nav jaunki par 7 gadiem, pilngadgas personas pavadb 2. Braukt ar mopdu pa brauktuvi vai nomali atauts visiem, kas ir iemcjuies braukt ar mopdu personm, kas nav jaunkas par 14 gadiem un kam ir mopda vadtja apliecba personm, kam ir citu transporta ldzeku vadtja tiesbas (piemram, B kategorijas autovadtja apliecba) personm, kas nav jaunkas par 14 gadiem un kam ir velosipda vadtja apliecba personm, kas nav jaunkas par 13 gadiem un kam ir rakstveida vecku atauja vadt mopdu visiem, kas nav jaunki par 12 gadiem un kas mk braukt ar mopdu mopda paniekiem (ja mopds ir paums, tiesbas nav nepiecieamas) 3. Vieglo automobili atauts vadt personm, kas sasnieguas 16 gadu vecumu personm, kas sasnieguas 16 gadu vecumu, ja mcs braukt un to dara tdas personas kltbtn, kam ir atbilsto transportldzeka vadtja kategorija (tiesbas) un sts vismaz 3 gadi personm, kas sasnieguas 14 gadu vecumu, ja mcs braukt un to dara tdas personas kltbtn, kam ir atbilsto transportldzeka vadtja kategorija (tiesbas) un sts vismaz 3 gadi personm, kas sasnieguas 18 gadu vecumu, ar atbilstoa transportldzeka vadtja kategoriju (tiesbm) 4. Pie mopda vadtja jbt diem dokumentiem, kas juzrda pc ceu policijas vai robesargu (uz valsts robeas vai pierobe) pieprasjuma: dokumentam, kas dod tiesbas vadt mopdu (vadtja apliecba) pasei vai skolna apliecbai transportldzeka reistrcijas dokumentiem transportldzeka lietoanas pilnvarai (izbraucot no Latvijas bez transportldzeka saimnieka) transportldzeka lietoanas pilnvarai (braucot ar rvalsts reistrtu transportldzekli) vecku ataujai (ja mopda vadtjs nav pilngadgs)
107

5. Transporta ldzeka vadtjam ir atauts vadt transportldzekli ja alkohola koncentrcija asins prsniedz 0,2 promiles, bet neprsniedz 0,5 promiles transportldzeku vadtjiem, kuriem mehnisko transportldzeku vadanas sts ir mazks par diviem gadiem ja alkohola koncentrcija asins prsniedz 0,2 promiles, bet neprsniedz 0,5 promiles transportldzeku vadtjiem, kuriem mehnisko transportldzeku vadanas sts ir lielks par diviem gadiem ja alkohola koncentrcija asins prsniedz 0,5 promiles, bet neprsniedz 1 promili mopdu un velosipdu vadtjiem narkotiku iespaid ja nav atbilstoas kategorijas transportldzeku vadanas tiesbu 6. Velosipdu vai mopdu vadtjam aizliegts braukt, neturot stri braukt, turoties pie cita transportldzeka vilkt velosipdus vai mopdus, k ar citu transporta ldzekus braukt ar mopdu bez aizsargiveres braukt ar neaizsprdztu aizsargiveri braukt tum diennakts laik (nakt) braukt ziem braukt ar mopdu, ja priekpus nav iedegts balts gaismas lukturis un aizmugur sarkans gaismas lukturis (is punkts jievro gan dien, gan nakt) braukt ar mopdu, ja priekpus nav iedegts balts gaismas lukturis un aizmugur sarkans gaismas lukturis (jievro tikai diennakts tumajs stunds (nakt)) 7. Transporta ldzeku vadtju kvalifikciju (kvalifikciju apliecina vadtja apliecba) var iegt Ceu satiksmes drobas direkcijas nodas viet, kur esi mcjis vadt automobili (kursos) savas pilstas pasu da 8. Lai iegtu transportldzeka vadtja kvalifikciju un tiktu pielaists pie eksmena krtoanas, ir jiesniedz di dokumenti automcbas iestdes beiganas apliecba pases kopija pirms paldzbas mcbu kursu beiganas apliecba medicnisk uzzia dzvbas apdroinanas polises kopija divu pilngadgu personu paraksttu garantijas vstule, kur apliecinta tava transporta ldzeka vadanas prasme

108

Skolni izvlas pareizos atbilu variantus, atzmjot tos ar krustiu ( iespjami vairki pareizi atbilu varianti.

). Vienam apgalvojumam

Pareizs atbildes 1. apgalvojums 2. un 6. atbilde 5. apgalvojums 2. un 3. atbilde 2. apgalvojums 2. un 3. atbilde 6. apgalvojums 1., 2., 3., 4., 5. un 8. atbilde 3. apgalvojums 2. un 4. atbilde 7. apgalvojums 1. atbilde 4. apgalvojums 1., 3., 4. un 5. atbilde 8. apgalvojums 1., 3., un 4. atbilde 2. Prrunas klas. Skolni izsaks par katru apgalvojumu, nosaucot, viuprt, pareizos atbilu variantus. Klas tiek prrunti piedvtie apgalvojumi un pareizie atbilu varianti. Skolotjs papildina skolnu atbildes vai labo, ja skolni izvluies kdu kdainu atbildi.

2. tma CEU SATIKSMES NOTEIKUMI MOPDA VADTJIEM

(5 mcbu stundas) Mris: sekmt skolnu zinanas par mopdu vadtju pienkumiem un satiksmes drobu, vadot mopdu vai motorolleru. Uzdevumi: 1) apgt zinanas, kas nepiecieamas mopda vadtjam, lai iesaisttos ceu satiksm: krustojumu rsoana, ceu satiksmes regulana ar estiem, dzelzcea prbrauktuvju rsoana, gjju prejas un sabiedrisko transportldzeku pieturas; 2) analizt mopda vadtja pienkumus un pienkumus paos gadjumos; 3) analizt, k nodroinma mopda tehnisk gatavba braukanai; 4) apgt, k prvadjama krava un pasaieri ar mopdu; 5) apgt, k un kad jlieto mopda rjs apgaismes ierces; 6) analizt, k nodroint mopdu pret nozaganu. Jdzieni: mopds, motocikls, ceu satiksmes regulana, krustojums, luksofors, apgaismes ierce, pretaizdzanas sistma. Skolnam jprot: 1) zint un lietot praks mopda vadtjam nepiecieams zinanas, iesaistoties ceu satiksm ar mopdu; 2) nodroint mopda tehnisko stvokli, lai vartu braukt ar to; 3) pareizi prvadt kravu un pasaierus ar mopdu; 4) nodroint mopdu pret t aizdzanu; 5) pareizi izmantot mopda apgaismoanu dados apstkos, nodroinot t pamanmbu. Informcija Skolotjs noskaidro, kuri skolni vlas iegt mopda un motorollera vadtja tiesbas. Vienojieties ar informtikas skolotju par iespju izmantot datoru un internetu satiksmes noteikumu apganai. Skolni Ceu satiksmes drobas direkcijas interneta mjas lap www.csdd.lv var atrast satiksmes noteikumus, k ar prbaudt savas zinanas, izpildot ceu satiksmes noteikumu testu.
109

Norise Projekta darbs 1. Skolotjs iepazstina skolnus ar informciju, kur var iepazties ar ceu satiksmes noteikumiem mopda vadtjiem. 2. Skolni patstvgi veido projekta darbu Mopda vadtjs ceu satiksmes dalbnieks. Projekta rezultt ir jizveido rokasgrmata mopda vadtjam. 3. Skolnu uzdevums ir apkopot pieejamo informciju un projekta izpildes gait sagatavot rokasgrmatu, kur ir vairkas daas: to ceu satiksmes noteikumu apkopojums, kas jievro mopda vadtjam; interneta un preses materilu apkopojums par tiem negadjumiem, kuros iesaistti mopda vadtji, sniedzot analzi, k btu iespjams novrst dus negadjumus. Skolni var sagatavot ieteikumus policijai un citm atbildgajm institcijm, k uzlabot satiksmes drobu skolu un apdzvotu vietu tuvum. 4. Projekta darbu rokasgrmatu izstde. Diskusija klas. 5. Saruna un diskusija ar policijas prstvi.

3. tma PERSONISK DROBA

(5 mcbu stundas) Mris: pilngot skolnu zinanas par personisko drobu mjs un rpus ts. Uzdevumi: 1) iegt informciju par paaizsardzbas ldzeku daudzveidbu un izmantoanas iespjm; 2) analizt mjas drobas nodroinanai nepiecieamo aprkojumu un pareizu t izmantojumu; 3) analizt, kdi drobas nosacjumi jievro, izmantojot tlruni; 4) diskutt, kdi drobas noteikumi jievro atrodoties rpus mjas; 5) apgt iemaas, k pareizi rkoties situcijs, kad tiek apdraudta personisk droba; 6) analizt drobu lift un kpu telp, mjas pagalm. Jdzieni: droba, lifts, kpu telpa, uzbrukums, vardarbba, paaizsardzbas ldzeklis, signalizcija, durvju sldzene, tlrua drobas sistma, lauku ce. Skolnam jprot: 1) noteikt, k izmantojami dadi drobas ldzeki mjs un uz ielas; 2) pareizi izmantot tlruni, nepieaujot informcijas nopldi; 3) atbilstoi rkoties situcijs, kad apdraudta personisk droba; 4) izvlties droko ceu, prvietojoties kjm vai braucot ar velosipdu (mopdu, motorolleru); 5) atbilstoi rkoties, ja konstatta personisko mantu zdzba. Informcija Skolniem obligti jatceras! Drkst prkpt piekljbas robeas sevi aizstvot, piemram, melot uzbrucjam. Katra ermenis pieder tikai viam, bez ataujas nedrkst aplkot vai pieskarties ermea intmajm dam. Neviens nedrkst piespiest klust par pridarjumiem. Ir nevlami uz ielas uzturt sarunas ar sveu pusaudu kompnijm, sveiem pieauguiem cilvkiem, nedrkst doties viiem ldzi.
110

 Par visiem pri nodarjumiem (vrdisku aizskaranu, sianu un piekauanu, izvaroanu vai minjumu to dart, ermea intmo dau aplkoanu vai aizskaranu), k ar aicinjumiem doties sveiem cilvkiem ldzi jpaststa veckiem vai kdam, kuram var uzticties, piemram, policijai vai dadiem krzes centriem. Norise K rkoties apdraudts situcijs? 1. Skolotja ststjums par dadm bstamm situcijm un vardarbbu. 2. Individuls darbs vai darbs grups (pc skolotja ieskatiem). Skolotjs izdala lapas ar uzdevumu, aicina skolnus izvlties atbildi un pamatot savu izvli. 3. Prrunas klas. Skolotjs kop ar skolniem prrun uzdevumus, katru atseviu gadjumu komentjot. Darba lapas piemrs

Izvlies atbildi, to apvelkot! Pamato savu izvli! 1. K tu rkotos, ja tevi uz ielas uzruntu sves pieaudzis cilvks un aicintu doties ldzi? Neatbildtu, ietu savu ceu. Apsttos, uzklaustu, bet neietu ldzi. Pieemtu uzaicinjumu un dotos ldzi. 2. K tu rkotos, ja nepazstams cilvks, vienaudi vai vecki skolni tevi mintu ievilkt kpu telp, man? Skai kliegtu, sauktu palg, aktvi pretotos. Pretotos klusjot (censtos atbrvoties no uzbrucja). Dotos ldzi bez pretoans. 3. K tu rkotos, ja kds vltos aplkot vai pieskarties tava ermea intmajm dam? Mintu tam pretoties. Noteikti izststtu cilvkam, kuram uzticos. Pakautos un nepretotos. 4. K tu rkotos, ja nepazstama sieviete ar mazu brnu lgtu, lai tu ielaid viu sav dzvokl un iedod brnam padzerties? Aicintu nkt iek. Teiktu, lai pagaida, kamr atnesu deni. Neatbildtu. Teiktu, ka nevaru paldzt, lai ldz paldzbu aptiek.

111

9. klase

9. klases skolni apgst 2 tmas 5 audzintja stunds.

1. tma DOKUMENTU DAUDZVEIDBA, TO GLABANAS UN LIETOANAS NOSACJUMI

(3 mcbu stundas) Mris: iepazstint skolnus ar dokumentu lomu cilvka dzv, pareizi tos glabjot un lietojot. Uzdevumi: 1) analizt dokumentu daudzveidbu, nosakot to nozmi dzv; 2) izskatt pases un dzimanas apliecbas izmantoanas un ieganas nosacjumus; 3) noskaidrot, k un kpc jiegst dadu transportldzeku vadtja apliecbas; 4) analizt veselbu apliecinoo dokumentu informciju un o dokumentu nepiecieambu; 5) saldzint Latvijas iedzvotjiem izsniegtos dokumentus ar tiem, kurus iegst citu Eiropas Savienbas valstu iedzvotji. Jdzieni: dokuments, apliecba, pase, dzimanas apliecba, transportldzeka vadtja apliecba, potans pase, identifikcijas karte. Skolnam jprot: 1) pareizi izmantot un glabt personu apliecinoos dokumentus; 2) noteikt kad, k un kpc jiegst dadu transportldzeku vadtja apliecbas; 3) pareizi rpties par sava veselbas stvoka uzraudzbu. Informcija Informciju par dadu transportldzeku vadtja apliecbu ieganu var noskaidrot Ministru kabineta noteikumos Nr. 571 Ceu satiksmes noteikumi. Potanas pase ir dokuments, kur tiek fikstas visas potes, kas ir saemtas dzves laik. obrd potanas pasi izsniedz, jaundzimuo izrakstot no dzemdbu nodaas (nama). Ja tas t nav noticis, potanas pasi izsniedz mediis, veicot vakcinciju. Potanas pase jglab mjs pie citiem dokumentiem, tdiem k pase, dzimanas apliecba. Norise Veselbas stvokli apliecinoi dokumenti 1. Skolotjs ldz skolnus ar prta vtras metodes paldzbu iegt pc iespjas vairk informcijas par potanas pasi, uzdodot jautjumu: ko js zint par potanas pasi?
112

Visas skolnu saukts atbildes tiek pieraksttas uz tfeles. Var uzdot papildu jautjumus, piemram, kas aj dokument tiek atspoguots, kas to izsniedz, kpc utt. 2. Kda informcija par o dokumentu nav zinma, tau ir btiska. Svargi, ka tiek uzdoti tdi jautjumi k: ko dart, ja dokuments nozaudts; k rkoties, ja potanas pase vl nav saemta; kd ds dokuments ir nepiecieams (ja tas darba pirmaj da nav jautts). 3. Mjas uzdevums: sadarbojoties ar skolas medicnas msu vai imenes rstu, noskaidrot jautjumus par tiem veselbas stvokli apliecinoajiem dokumentiem, kas svargi jebkuram cilvkam, pamatojot to, kpc tie ir tik svargi. 4. Prrunas klas par iegto informciju.

2. tma CEU SATIKSMES NOTEIKUMUS UN CITUS DROBAS NOTEIKUMUS REGULJO LIKUMDOANA

(2 mcbu stundas) Mris: veidot skolnu zinanas par normatvo dokumentu daudzveidbu un to ievroanas nepiecieambu. Uzdevumi: 1) analizt dokumentu daudzveidbu; 2) noskaidrot, kdi normatvie dokumenti reglament dadus drobas jautjumus, pai ceu satiksmes drobu; 3) ptt, kur un k pieejami dokumenti, kas nosaka dadus drobas jautjumus. Jdzieni: starptautiska konvencija, likums, Ministru kabineta noteikumi, standarts, programma. Skolnam jprot: 1) atrast nepiecieamo informciju normatvajos dokumentos par drobas jautjumiem; 2) izprast dokumentos noteikto prasbu ievroanas nepiecieambu. Informcija Informcija par valsts likumiem un normatviem aktiem ir pieejama Normatvo aktu informcijas sistmas interneta mjas lap www.nais.lv (Normatvo aktu informcijas sistmas lietoana ir maksas pakalpojums). Normatvie akti, kas saistti ar drobu uz ceiem, ir pieejami visiem interesentiem Ceu satiksmes drobas direkcijas mjas lap www.csdd.lv sada Normatvie dokumenti. Tur js atradsiet gan starptautiskos dokumentus, likumus, kas attiecas ceu satiksmes noteikumiem, transporta ldzekiem, to vadanu un drobu, Ministru kabineta noteikumus, nacionlo programmu un standartus. Virkni normatvo aktu, kas saistti ar ugunsdrobu var atrast Valsts ugunsdzsbas un glbanas dienesta mjas lap www.112.lv sada normatvie akti. Norise 1. Normatvie akti 1. Skolotjs sadala skolnus grups un ldz iepazties ar starptautiskas konvencijas, likuma, Ministru kabineta noteikumu, standarta un programmas defincijm. Skolni grups prrun o normatvo aktu kopgo un atirgo.
113

2. Grupm tiek izdalts dadu normatvo aktu lapiu komplekts, kas regul drobas jomu. Skolnu uzdevums ir sadalt lapias 5 grups:
Starptautisks konvencijas Likumi Ministru kabineta noteikumi Standarti Programmas

3. Prrunas klas. Katra skolnu grupa sauc vienu normatvo aktu, skot ar starptautiskm konvencijm. Kad nosauktas visas lapias mints konvencijas, tad grupas turpina saukt likumus, pc tam Ministru kabineta noteikumus, tad standartus un likumus. Prrunu nobeigum tiek apspriesti jautjumi. Ar ko atiras starptautisk konvencija no likuma? Ar ko atiras likums no Ministru kabineta noteikumiem? Ar ko atiras standarti no iepriek mintajiem normatvajiem aktiem? Ar ko atiras programmas no visa iepriek mint? Kur js meklsiet informciju par normatvajiem aktiem? 4. Skolotjs papildina skolnu atbildes. 2. Defincijas 1. Prrunjiet grup, kas iem normatviem aktiem ir kopgs, kas atirgs. Starptautiska konvencija starptautisks lgums kd specil jautjum. Likums augstks valsts varas orgna normatvs akts (Latvij augstks varas orgns ir Latvijas Republikas Saeima), kas pieemts noteikt krtb. Ministru kabineta noteikumi normatvs akts, ko izdevis Ministru kabinets atbilstoi likum noteiktajam pilnvarojumam. Standarts oficili apstiprints un sabiedrb izplatts dokuments, kas nosaka procesa norises un sasniedzam rezultta prasbu optimlo lmeni. Programma dokuments, kur atspoguota kda organizta paskuma, procesa, darbbas vai rcbas gaita, dots plnveidgs norises apraksts, satura un struktras elementi, zias par apstkiem u. c. Programm mdz ietvert attiecg paskuma mru un uzdevumu izklstu. 2. Skolni saem darba lapu, kur nordti dadi dokumenti. Skolni diskut, ko nosaka katrs mintais dokuments. Darba lapas piemrs
1. Konvencija par ceu satiksmi. 2. Konvencija par ceu zmm un signliem. 3. Konvencija par ceu satiksmes negadjumiem piemrojamo likumu. 4. Ceu satiksmes likums. 5. Likums Par autoceiem. 6. Autoprvadjumu likums. 7. Latvijas Administratvo prkpumu kodekss. 8. Kriminllikums. 9. Sauszemes transportldzeku panieku civiltiesisks atbildbas obligts apdroinanas likums. 10. Ceu satiksmes drobas nacionl programma 2000.2006. gadam. 11. Ceu satiksmes noteikumi. 12. Prkpumu uzskaites punktu sistmas piemroanas noteikumi. 13. Transportldzeku reistrcijas noteikumi. 14. Noteikumi par transportldzeku valsts tehnisko apskati un tehnisko kontroli uz ceiem. 15. Noteikumi par veselbas prbaudm transportldzeku vadtjiem un personm, kuras vlas iegt transportldzeku vadtja kvalifikciju. 16. Noteikumi par operatvajiem transportldzekiem. 17. LVS-77:2002 Cea zmes. 18. LVS-85-1997 Cea apzmjumi. 19. LVS-87-1997 Transportldzeku tipi un to defincijas. 20. LVS 20:2003 Transportldzeku valsts reistrcijas numura zmes. 21. Ugunsdzesbai un civilajai aizsardzbai lietojams drobas zmes un signlkrsojumi. 22. Ugunsdrobas un ugunsdzsbas likums. 23. Civils aizsardzbas likums. 24. Ugunsdrobas noteikumi. 25. Krtba, kd nodroinma izgltojamo droba izgltbas iestds un to organiztajos paskumos.

114

Metodiskie ieteikumi drobas jautjumu mcanai mcbu priekmetos 5.9. klas

115

Autori Solvita Lazdia Ausma Golubeva

116

Metodiskais materils paredzts mcbu priekmetu skolotjiem 5.9. klas. Materil ir apkopota informcija, kas nepiecieama, lai iepazstintu skolnus ar dadiem drobas jautjumiem, pau uzmanbu pievrot zinanm, k paredzt un izvairties no nelaimes gadjumiem un sniegt pirmo paldzbu, ja noticis nelaimes gadjums. Metodiskais materils ir sakrtots 10 tms; par katru tmu tiek piedvtas aktivittes darbam klas. Tmas var pielgot atbilstoi skolnu vecumposma patnbm. Metodisk materila autori ir apkopojui btiskko informciju, kas var paldzt skolotjam organizt darbu klas, apgstot kdu drobas jautjumu. Materil apkopoti ieteikumi. Skolotjiem ieteicams izvlties tos aktivitu aprakstus, kas ir vispiemrotkie un atbilstokie mcbu priekmetam un apgstamajai tmai. Skolotji, plnojot savu darbu klas, var veidot savas aktivittes.

Tma

Mcbu priekmets

1. tma. Droba un nelaimes gadjumu riski mcbu stunds 2. tma. Pirm paldzba. Negadjuma viet veicamie paskumi 3. tma. Brces 4. tma. Apdegumi (termiski, miski) 5. tma. Elektrotraumas

Mjturba, fizika, mija, bioloija, informtika, dabaszinbas Mjturba, fizika, mija, bioloija, informtika, dabaszinbas Mjturba, mija, bioloija, dabaszinbas Mjturba, fizika, mija, bioloija Mjturba, fizika, mija, bioloija, informtika, dabaszinbas Mjturba Mjturba Mjturba, fizika, mija, bioloija, informtika, dabaszinbas Mjturba, fizika, mija, bioloija, informtika, dabaszinbas Bioloija, dabaszinbas

6. tma. Sveermeu iekana organism 7. tma. Saindans ar prtikas produktiem 8. tma. Ugunsnelaimes. K rkoties ugunsgrka gadjum? 9. tma. Darba droba

10. tma. Uzvedba dab un rcba ekstremls situcijs

117

1. tma DROBA UN NELAIMES GADJUMU RISKI MCBU STUNDS

Mris: veicint skolnu izpratni par bstamu situciju raans varbtbu mcbu stunds, rcbu nelaimes gadjumu situcijs. Informcija Mcbu stundu laik, piemram, strdjot laboratorijas darbus mijas vai fizikas stunds, adot, ujot vai gatavojot dienu mjturbas stunds, apstrdjot koku vai metlu, ir iespjams gt dadas traumas. To raans iespjamba ir saistta gan ar drobas noteikumu nezinanu un riska situciju nenovrtanu, gan ar paa dartja vai dareiz ar klasesbiedra neuzmangu rcbu darba laik, prvrtjot savas spjas. Skolni ir jiepazstina ar paaugstinta riska apstkiem, kas var izraist nelaimes gadjumu. Ir japzins, ka biei nelaimes gadjumu var paredzt un novrst, tpc ir iespjams izvairties no situcijm, kas veicina to raanos. Apzinoties risku, skolni pai var domt un izvrtt savu un citu drobu. Norise 1. Risks un t novrana 1. Skolotja ststjums par iespjamajm riska situcijm mjturbas, fizikas vai cits mcbu priekmetu stunds. 2. Darbs grups. Skolni sadals grups pa trs. Skolotjs pc izvles piedv skolniem kdu uzdevuma variantu. A variants. Skolotjs uzaicina skolnus apskatt mcbu telp darba vietas, piemram, mjturbas kabinet elektrisko vai gzes plti, ujmanu; fizikas kabinet fizikas laboratorijas darba galdu u. c. B variants. Katra grupa saem skolotja sagatavotu attlu, kur attiecgaj mcbu kabinet ir nordtas darba vietas, kurs ir iespjams risks. Skolotjs aicina skolnus uzrakstt uz lielm lapm: kdas riska situcijas var veidoties katr darba viet; k nepieaut riska situciju veidoanos. Grupas ststa par sava darba rezulttiem. 3. Prrunas klas. Jautjums prrunm: kas btu jievro katram, lai nepieautu riska situciju veidoanos mcbu stundas laik (mjturbas vai fizikas u. c.)? 2. Drobas plna izstrde 1. Skolotja ststjums par drobas noteikumiem un to ievroanas nepiecieambu. 2. Katrs skolns individuli izstrd savu drobas plnu (pc skolotja ieskatiem vai skolnu vlmm o darbu var veikt, strdjot pros). Piemrs: skolna drobas plns mjturbas kabinet. Kdi darbi tiek veikti mjturbas kabinet? Kdas riska situcijas var veidoties? K vartu izvairties no riska situcijm? K jrkojas, lai riska situcijas nerastos? K jrkojas, ja ir noticis nelaimes gadjums? Kur jmekl paldzba? K jrkojas, lai pasargtu savu veselbu?

118

2. tma PIRM PALDZBA. NEGADJUMA VIET VEICAMIE PASKUMI

Mris: sniegt skolniem zinanas par nelaimes gadjumiem un rcbu nelaimes gadjumos, veidot skolnu prasmes sniegt pirmo paldzbu nelaimes gadjumos. Informcija Nelaimes gadjums stvoklis vai pks traisks notikums, ko raksturo spes, cieanas, prdzvojumi. Nelaimes gadjumi var notikt dados apstkos, tie var bt visai daudzveidgi un tos var piedzvot ikviens pat vispiesardzgkais un tlredzgkais cilvks. Nelaimes gadjum iesaisttie vai cietuie var apjukt, zaudt prliecbu par savm zinanm, cilvkus parasti prem dadas izjtas, visbiek bailes, iestjas panika un vajadzg paldzba netiek sniegta. Nereti trai un saprtgai rcbai dos gadjumos ir iziro loma, lai novrstu nelaimes gadjuma radts sekas un pasargtu savu un citu cilvku veselbu un dzvbu. Skolniem ir jmcs novrtt nelaimes gadjuma nopietnbu un jprot pareizi sniegt tru paldzbu ne tikai citiem, bet ar sev. Pirm paldzba ir paldzba cietuajam vai slimajam, ko sniedz kda persona veselbai un dzvbai kritiskos stvokos savu iespju robes. Papildu informcija par pirmo paldzbu nelaimes gadjumos, pareizas glbanas nosacjumiem, pirms paldzbas aptieciu un paldzbas izsaukanu ir sniegta metodiskaj materil drobas jautjumu mcanai audzinanas stunds 5. klas (4. tma). Norise Kdos gadjumos jsniedz pirm paldzba? 1. Skolotja ststjums, kas ir pirm paldzba un kdos gadjumos t jsniedz. 2. Individuls darbs. Skolotjs nosauc septius negadjumu veidus, kad jsniedz pirm paldzba: apdegums, elektrotrauma, griezta brce, asioana, saindans, applaucans, ugunsnelaime. Katrs skolns izvlas vienu un prdom, k var paldzt cietuajam d nelaimes gadjum. 3. Prrunas klas. Skolni paststa klasesbiedriem, kdu rcbas modeli vii ir izvljuies. Papildu jautjumi prrunm. Kdos nelaimes gadjumos var paldzt cietuajam? Kdos nelaimes gadjumos noteikti ir jizsauc tr paldzba?

3. tma BRCES
Mris: iemct skolniem prasmes pareizi rkoties, ja gti savainojumi un brces. Informcija Mjturbas stunds, strdjot ar asiem priekmetiem vai darba rkiem virtuv, sporta stunds sportojot, k ar cits situcijs var iegt dadus savainojumus. Bioloijas stund, ja t notiek brv dab, var iegt kukaiu vai dzvnieku kostas brces. Visbiek rodas asiojoas brces. Tdos gadjumos svargi laikus apturt asioanu, apstrdt brci, pasargjot to no netrumu iekanas un inficans. Brce ir das, gotdas vai dzik esoo audu bojjums. Biek sastopamas nobrztas (rodas, piemram, nokrtot), durtas (rodas, piemram, saduroties ar adatu, naglu, piespraudi) vai grieztas (rodas, piemram,
119

sagrieoties ar nazi, stikla lausku vai citu asu priekmetu). Ikvienu brci raksturo das bojjums, spes, asioana. Asioana ir asins izplana no asinsrites sistmas. T var bt rja, kad asinis izplst uz ru, un iekja, kad asinis izplst ermea dobumos. Atkarb no t, kdi asinsvadi ir bojti, ir kapilra, venoza un arterila asioana. Pirm paldzba: ja brce nav dzia un liela, stipri neasio, tad to apkopj, apmazgjot ar deni, apstrdjot ar 3% deraa prskbes dumu, un uzliek sterilu prsju vai plksteri. Brces apstrdei nelieto joda dumu, jo tas var apdedzint audus. Neatliekams paldzbas izsaukana ir nepiecieama gadjumos, ja asioana ir stipra, brce ir netra, brc ir sveermei. Ja brc ir sveermei, piemram, stikla gabali, koka vai metla skaidas un citi priekmeti, tos izemt nedrkst, jo da rcba var pastiprint asioanu un paplaint brci. Brce japsien kop ar sveermeni un apkrt brcei ir juzliek polsteris. Biek das traumas var gt mjturbas stunds. Norise 1. K paldzt, ja ir brce 1. Skolotja ststjums, k mcbu stunds var gt savainojumus un k paldzt savainojumu gadjum. 2. Grupu darbs. Situciju analze. Skolni sadals grups pa 34. Katra grupa saem darba lapu ar situcijas aprakstu, kur noticis nelaimes gadjums mcbu stund. Skolotjs aicina prrunt grups jautjumus. Kas izraisja nelaimes gadjumu? Kas bija jievro, lai nelaimes gadjums nenotiktu? Vai dotaj situcij var paldzt cietuajam vai jaizsauc tr paldzba? Kas var sniegt pirmo paldzbu? K skolni var paldzt? Kda ir pirm paldzba? 3. Prrunas klas. Skolotjs kop ar skolniem prrun situcijas, katru atseviu gadjumu komentjot. Situciju aprakstu piemri Intars un Kate mjturbas stund grie drzeus, lai pagatavotu saltus. Pki skan izsauciens: Ai! Kate ir iegriezusi pirkst, un tas nedaudz asio. Aivis, rvjot drzeus ar drzeu rvi, nejaui savaino ki. Tas stipri sp un asio. Krista sapl stikla burku. Gribdama savkt stiklus, sagrie delmu, un neliels stikla gabals ir iekuvis brc. Aivars, sporta stund skrienot, nokrt un savaino celi. Ir das nobrzums, un brce mazliet asio. Katrna sporta stund lec tlum. Izdarot treo lcienu, via krtot savaino kju taj ir brce, kas stipri asio. Bioloijas stunda notiek pav, kas ir netlu no skolas. Pki Inga iesaucas: Man iekoda lapsene! Bioloijas stunda notiek skolas park. Tur dzvo vveres, kas droi brniem nk klt un d no plaukstas sasmalcintas sklias. Kda vvere ieko Kristapam pirkst. Mjturbas stund skolni strd ar koka dliem, naglm un muru. Edgars, sitot naglu dl, uzsit no visa spka pa pirkstu. Pirksts oti sp, zem naga pards asinsizpldums.
120

2. K paldzt cietuajam? 1. Skolotja ststjums par paldzbas snieganas secbu un morla atbalsta nepiecieambu cietuajam. 2. Individuls darbs. Situciju analze. Skolotjs iedod skolniem darba lapu ar situcijas aprakstu un aicina izteikt savu attieksmi (piekrtu, nepiekrtu). 3. Prrunas klas. Jautjumi prrunm. Kas izraisja nelaimes gadjumu? Kas bija jievro, lai nelaimes gadjums nenotiktu? K tu rkotos? Kpc tu t rkotos? Varbt tu rkotos citdi? Situciju aprakstu piemri Gatis mjturbas stund, strddams ar zi, savainoja pirkstu. Pirksts stipri asio. K tu rkotos, ja btu blakus Gatim? Iespjamie atbilu varianti: a) b) c) d) e) f) nobtos, ja redztu asioanu; kliegtu un sauktu palg; novrstos un dotos prom no negadjuma vietas; mierintu Gati; sauktu skolotju; uzliktu spiedou prsju un paceltu via roku uz augu.

Sporta stund, skrienot krosu, Iveta krt. Viai ir nobrzta pieres un plaukstu da. Ivetai stipri sp potte, un via nevar paiet. K tu rkotos, ja btu blakus Ivetai? Iespjamie atbilu varianti: a) b) c) d) e) f) g) neievrotu notikuo un skrietu tlk; aicintu kdu citu skrjju paldzt; uzsauktu, lai kds aizskrien un pasauc skolotju; pasmietos; paldztu piecelties; dusmotos, ka vias d ir jprtrauc skrjiens un jpaldz; apskattu savainojumu.

Oskaram starpbrd starp mjturbas stundm netm izkrt glze, saplstot daudzos dada lieluma gabalios. Vi steidzas savkt stiklus un nopietni savaino plaukstu. Vi izskats bls, pa roku tek asinis. Skolotjs no telpas ir izgjis. K tu rkotos, ja btu blakus Oskaram? Iespjamie atbilu varianti: a) b) c) d) e) f) g) turpintu savu darbu; jauttu, k vi jtas; teiktu, lai kds aizskrien un pasauc skolotju; izietu no klases, jo tur jau t ir daudz cilvku; paldztu piecelties; mekltu aptieciu; sauktu msiu vai rstu.

121

Krlim mjturbas stund, strdjot ar koku, kaut kas iebiris ac. Acs asaro, izskats, ka Krlis neko sti vairs neredz. Skolotjs tikmr paldz tiem zniem, kas atrodas telpas otr gal. K tu rkotos, ja btu blakus Krlim? Iespjamie atbilu varianti: a) turpintu savu darbu; b) pasauktu skolotju; c) teiktu Krlim, lai neuztraucas, ka viam tli paldzs; d) lgtu, lai Klis apsas; e) mekltu aptieciu; f) sauktu msiu vai rstu; g) teiktu, ka pats vaings, ka tik neuzmangi rkojies; h) paldztu nokt pie izlietnes.

4. tma APDEGUMI (TERMISKI, MISKI)

Mris: sniegt skolniem zinanas par apdegumiem, to raans cloiem, attstt skolnu prasmes sniegt pirmo paldzbu, ja gti apdegumi. Informcija Papildu informcija par pirmo paldzbu nelaimes gadjumos, pareizas glbanas nosacjumiem, pirms paldzbas aptieciu un paldzbas izsaukanu ir sniegta metodiskaj materil drobas jautjumu mcanai audzinanas stunds 7. klas (1. tma). Norise K paldzt? 1. Skolotja ststjums par apdeguma veidiem un paldzbu apdegumu gadjum. 2. Grupu darbs. Situciju analze. Skolni sadals pros. Katrs pris saem darba lapu ar situcijas aprakstu par nelaimes gadjumu, kas vartu notikt mcbu stund. Skolotjs aicina prspriest grups situcijas un pieemt lmumu par paldzbas snieganu. 3. Prrunas klas. Skolni prrun visas situcijas, skolotjs koment katru gadjumu atsevii. Situciju aprakstu piemri
Artis, liekot cepekrsn pannu ar cepumiem, ar brvs rokas plaukstu nejaui pieskaras cepekrsns sieniai. Vi ir apdedzinjis plaukstu. K tu paldztu Artim? Mjturbas stund, gludinot logu aizkarus, Ilze pieskrs ar roku gludeklim un apdedzinja apakdelmu. Apdedzint vieta sp, ir apsrtusi. Ko tu ieteiktu dart Ilzei? Mjturbas stund tiek pasterizti drzei. Uz galda stv krzte ar caurspdgu idrumu. Gatis, domdams, ka tas ir dens, iedzer nedaudz no krztes. Zns sajt mut un kakl asas, dedzinoas spes. Krzt bija 9% etiis. Ko aj gadjum vajadztu dart kltesoajiem? Kdus drobas noteikumus Gatis neievroja, strdjot virtuv? Evija gatavo dienu uz gzes plts. Mugur viai ir sinttiska auduma blze ar platm piedurknm. Prceot pannu, piedurknes mala aizdegas un strauji uzliesmo. K tu paldztu Evijai? K Evija vartu paldzt pati sev? Kdus drobas noteikumus Evija neievroja, strdjot virtuv? 122

5. tma ELEKTROTRAUMAS
Mris: pilngot skolnu izpratni par elektrotraumm un rcbu o traumu gadjum. Informcija Papildu informcija par pirmo paldzbu nelaimes gadjumos, pareizas glbanas nosacjumiem, pirms paldzbas aptieciu un paldzbas izsaukanu ir sniegta metodiskaj materil drobas jautjumu mcanai audzinanas stunds 7. klas (1. tma). Norise 1. 2. 3. 4. Elektrotrauma Skolotjas ststjums par elektrotraumm (jaunkajs klass). Darbs grups. Skolniem ir japlko klase un jatrod no elektrotraumu viedoka bstamks vietas klas. Skolniem jpiedv savs rcbas modelis elektrotraumu gadjum. Skolnu grupu uzstans. Skolotjs papildina skolnu ststjumu. Skolni grups var gatavot ptjumu par elektrbu un iespjamajm traumm.

6. tma SVEERMEU IEKANA ORGANISM

Mris: veicint skolnu izpratni par rcbu tdu traumu gadjum, kas saisttas ar sveermeu nokanu acs, auss, degun un elpceos; attstt skolnu prasmes sniegt pirmo paldzbu o traumu gadjum. Informcija Sveermei var iekt acs, auss, degun, elpceos. Tas notiek neuzmangas rcbas vai drobas noteikumu neievroanas d. Ja aus iekuvui ski priekmeti, piemram, mazas podzias, krelltes, ziri, jgrieas pc paldzbas pie rsta. Minot izemt sveermeni no auss, iespjama t tlka iebdana un auss bojjums. Ja aus iekuvui dzvi sveermei, piemram, kukainis, cietuais jldz nogulties uz vesels auss, tad auss ej jiepilina silts dens. Pc dam mintm, mainot stvokli, ldz ar deni no auss izks ar kukainis. Ja tas nenotiek, tad jnodroina rsta paldzba. Ja ir aizdomas, ka auss ej ir iekodusies rce, nepiecieama rsta paldzba. Acs var iekt smilu graudii, koka vai metla skaidias u. c. Tie rada asu, dedzinou sajtu, asaroanu. Intensvi mirkinot plakstius, parasti tie kop ar asarm izkst no acs. Ja nepatkam sajta nepriet, jgrieas pc paldzbas pie rsta. Ja sveermenis ir iedries, to nedrkst izemt, jo t var traumt aci vl vairk. Abm acm juzliek prsjs un jizsauc tr paldzba vai jgrieas pc paldzbas pie rsta. Jatceras, ka nedrkst berzt acis, censties izemt sveermeni ar pirkstiem vai ar kdiem priekmetiem. Ja ir iespja, ka sveermenis var iekt ac, piemram, mjturbas stunds, sitot ar muru pa metlu vai kdu citu virsmu, pai, ja instrumenti ir nolietoti, ieteicams lietot aizsargbrilles.

123

Ja sveermenis iekuvis degun, jmina to dabt r, spcgi aucot degunu. Ja tas neizdodas, tad pc paldzbas jgrieas pie rsta. Elpceos var iekt barbas kumoss, poga, citi ski priekmeti. Tas ir oti bstami, jo var pilngi nosprostot elpceus. Aizrans gadjum vienmr nepiecieama steidzama paldzba. Ja cietuais nevar parunt vai ievilkt gaisu: 1) steidzgi jizsauc neatliekam paldzba, piezvanot pa tlruni 03 vai 112; 2) jnostjas aiz cietu un japem ar savm rokm via viduklis t, lai delna btu pret cietu vderu, bet ki zemk par kru kaula apakjo izaugumu; 3) japtver vienas rokas apakdelms ar otras rokas plaukstu un spcgi jspie virzien uz iekpusi un augup (t. s. Heimliha manevrs). Ja nepiecieams, o darbbu atkrto vairkas reizes. Norise Traumas, kas saisttas ar sveermeiem acs, auss, degun un elpceos 1. Skolotja ststjums par sveermeiem acs, auss, degun un elpceos un par paldzbas snieganu. 2. Grupu darbs. Situciju analze. Skolni sadals grups pa trs. Katra grupa saem situcijas aprakstu ar nelaimes gadjumu, kas vartu notikt mcbu stund. Skolotjs aicina prspriest situcijas grups un pieemt lmumu par paldzbas snieganu. 3. Prrunas klas. Skolni prrun visas situcijas, skolotjs koment katru gadjumu atsevii. Situciju aprakstu piemri
Mjturbas stund Arnis ar muru no visa spka sit pa koka kluci. Uz vism pusm lec skaidias. Kda trpa ac. K tu paldztu Arnim? Kdus drobas noteikumus Arnis neievroja, strdjot ar muru un koku? Krists un Gatis mjturbas stund, grieot burknus, ik pa brdim noko no burkna. Vienlaikus vii ststa viens otram anekdotes un skai smejas. Pki Krists redz, ka Gatis cenas, bet nevar ievilkt elpu. Kas noticis ar Gati? K Kristam btu jrkojas? Egilam piemt slikts ieradums veicot rakstu darbus, ik pa brdim bzt mut pildspalvas uzgali. Ar aj stund t notiek, tikai pildspalvas viet oreiz ir zmulis ar mazu dzamgumiju uzgaa viet. Pki Egila sola biedrs Alnis redz, ka Egils nevar ievilkt elpu, nevar pateikt ne vrda. Kas noticis ar Egilu? K btu jrkojas Alnim? K btu jrkojas prjiem klas?

7. tma SAINDANS AR PRTIKAS PRODUKTIEM

Mris: pilngot skolnu izpratni par saindans riskiem un rcbu saindans gadjum. Informcija Saindties var, dot prtikas produktus, kuros savairojuies dadi mikroorganismi. Parasti tie ir siltum stvjui piena produkti, gaa u. c. Pirms saindans pazmes var rasties jau stundu pc anas: slikta da, spes vder, vemana, var pardties ar caureja. ermea temperatra parasti nav paaugstinta. Ja ir aizdomas par saindanos, noteikti jgrieas pie rsta. Nepiecieams rpgi iepazties ar informciju par derguma termiu uz preu marjuma, nedrkst lietot produktus, kuriem beidzies derguma termi.
124

Norise Saindties skol? 1. Prta vtra. Kdas situcijas skol ir iespjamas, kurs skolni var saindties ar prtiku? 2. Grupu darbs. Katrai grupai ir janaliz kda prta vtr mint situcija un jatbild uz jautjumiem. K varja novrst saindanos? K tu rkotos, nonkot ldzg situcij? 3. Prrunas klas. Skolni prrun visas situcijas, skolotjs koment katru gadjumu atsevii.

8. tma UGUNSNELAIMES. K RKOTIES UGUNSGRKA GADJUM?

Mris: pilngot skolnu zinanas un izpratni par rcbu ugunsgrka gadjum. Informcija Efektva rcba ugunsgrka gadjum paredz du rcbu: 1. Izkana no degoas kas (evakucija). Lai izktu no kas, jizvlas drokais ce, kur nav uguns un dmu. Atrodoties telp, kur ir dmi, vlams turties tuvk grdai dmi ceas augup, tpc vieglk elpot un redzt var, atrodoties tuvu grdai. Ja jsu ce ir aizvrtas durvis, svargi ir noskaidrot, vai aiz tm nav ugunsgrks. Tad labk durvis va nevrt! Tpc, ja, prbaudot durvis, ts ir siltas, labk meklt citu, droku ceu, k pamest ku. Pametot telpu, aizveriet pc sevis durvis. T ugunsgrks lnk izplatsies un glbanai bs vairk laika. Izkanai var tikt izmantoti ku pirm stva logi. Ja uguns d nav iespjas izkt no kas, nepiecieams doties pie loga, atvrt to un saukt paldzbu. 2. Paldzbas izsaukana (tlrunis 112 vai 01). Skolnu uzdevums ugunsnelaimes gadjum ir informt pieauguos un skolas personlu. Kdam ir jizsauc paldzba, zvanot pa tlruni 112 vai 01. 3. Grupas sapulcans. Ugunsgrka gadjum skolniem ir jzina, kur pulcjas via klase. T pieauguie var uzzint, vai visi skolni ir veiksmgi izkuvui no skolas. Dadas ar ugunsnelaimi saisttas situcijas prasa atirgu rcbu. Ir aizdedzies aprbs. Ja deg paa aprbs, nogulieties zem, veoties miniet apslpt liesmas. Citiem var paldzt, liesmu apslpjot ar vilnas segu vai uzkljot lielku vilnas aprba gabalu. Ja pann ir aizdegusies ea vai tauki, pannai ir juzliek vks un t jnoem no plts. Deg elektroierce, piemram, dators. Elektroierci nedrkst dzst ar deni vai ugunsdzamo apartu, pirms tas nav atvienots no strvas. Tpc pirms dzanas t ir jatvieno no strvas. Telp, kura ir pilna ar dmiem, vlams turties tuvk grdai dmi ceas augup, tpc vieglk elpot un redzt var, atrodoties tuvu grdai.
125

Ugunsgrka gadjum, tuvojoties aizvrtm durvm, pirms to atvranas svargi ir prliecinties, vai aiz tm nav uguns. Pirms atvrt durvis, prbaudiet, vai ts ir siltas, td gadjum labk mekljiet citu droku ceu, k pamest ku. Ja skolni zins, k rkoties ugunsnelaimes gadjum, iepriek bs prrunjui, k pamest degou ku, kur ir rezerves izejas un kur sapulcties pc evakucijas, tad ugunsnelaimes gadjumam vii bs labk sagatavoti. Zmes un priekmeti, kas ir svargi ugunsgrka gadjum. Ugunsgrka gadjum orientties var paldzt izeju un evakucijas ceu nordes. Tpat skolniem ir svargi zint, kur atrodas ugunsdzamie aparti. Ja skol ir ugunsgrka signalizcija, jzina, kur t atrodas un k t tiek iedarbinta.

Norise 1. 2. 3. 4. 1. Ja sk degt? Skolni tiek sadalti grups, un katrai grupai tiek iedots viens atbilu komplekts ar iespjamo rcbu ugunsgrka gadjum. Skolnu grupai tiek dots uzdevums sairot atbildes divs grups. Vien grup krto ts atbildes, kas raksturo vlamo rcbu ugunsgrka gadjum. Otraj grup ts atbildes, kas raksturo nepareizu rcbu ugunsgrka gadjum. Kad skolni ir sairojui atbildes divs grups, atbildes, kas raksturo pareizo rcbu ugunsgrk, ir jsairo pc nozmguma atbilsto secb. Skolotja un skolni prrun vlamo rcbu ugunsgrka gadjum. Atbilu varianti rcbai ugunsgrku gadjum Pamest telpas pa tuvkajm durvm, pirm stva logiem. Ja nevar izkt no telpas, doties pie loga, atvrt to un saukt paldzbu. Lkt r pa logu. Pamest telpas pa galvens izejas durvm, jo ts noteikti bs atvrtas. Glbt cilvkus. Saukt paldzbu, grieoties pie pieaugu vai zvanot 112. Glbt mantas. Sapulcties norunt viet. Zvant mtei un tvam un izststt, kas noticis. Doties pc iespjas trk uz mjm. Paslpties (zem galda, skap) un gaidt, ldz ierodas paldzba. Nesakot nevienam par notikuo, pc iespjas trk pamest telpas. Paemt somu un doties uz garderobi pc apaviem un virsdrbm. Sameklt ugunsdzamo apartu un mint uguni nodzst. 2. K rkoties? 1. Klase tiek sadalta 7 grups. 2. Katra grupa saem vienas situcijas aprakstu. Grupas uzdevums ir iepazties ar situcijas aprakstu un izdomt rcbas modeli konkrtai situcijai: Ir aizdedzies aprbs. K rkoties? Mjturbas stunda. Pann ir aizdeguies tauki. K rkoties? Deg dators. No datora monitora lec dzirksteles, pards dmi, klas jtama degoas plastmasas smaka. Ko dart? Telp ir dmi. K rkoties? Scies ugunsgrks. Tu tuvojies durvm, bet ts ir aizvrtas. Tu nezini, vai aiz m durvm ir uguns. K rkoties? Ko var dart iepriek, lai ugunsgrka gadjum vartu veiksmgk rkoties? Kdas zmes un priekmeti skol ir svargi ugunsgrka gadjum?
126

Ieteikumi Uz nkamo stundu skolniem var uzdot sameklt un aplkot ugunsdrobas zmes un priekmetus, kas ir skol. Nkamaj stund prrun ar skolniem, ko vii ir redzjui: vai ir ievrotas zmes izeja, vai zina evakucijas plnu, kur atrodas ugunsdzamais aparts un k to lieto.

9. tma DARBA DROBA

Mris: iepazstint skolnus ar darba drobas noteikumiem skol dadu mcbu priekmetu kabinetos. Informcija Darba droba, strdjot mcbu virtuv Skot darbu virtuv, japsien trs priekauts. Gari mati jsasien. Ap galvu japsien lakati vai juzliek cepure. Rotaslietas jnoem. Pirms darba jmazg rokas ar ziepm un jslauka tr dviel. Ar dakim, naiem un citiem asiem priekmetiem jrkojas uzmangi. Ja saplst trauks, lauskas ir jsaslauka. Vks no karsta katla, pannas jem ar cimdu vai lupatiu t, lai tvaiks plstu prom no sejas. Ja uz grdas kaut kas izlijis, tas uzreiz jsaslauka. Nedrkst lietot bojtas elektroierces. Pievienojot un atsldzot elektroierces tklam, nedrkst atvienot elektroierces, raujot aiz vada, k ar ar slapjm vai mitrm rokm aizskart elektriskos vadus. deni elektrisk tjkann var liet tad, kad t ir atslgta no elektrisk tkla. Elektrisko plti drkst trt tikai tad, kad t ir atdzisusi un atvienota no tkla. Gatavojot drkst izmantot tikai svaigus produktus, tos pirms gatavoanas rpgi nomazgjot un notrot. Beidzot darbu, virtuve ir juzkopj; trauki jnomazg, jnoslauka un jnoliek viet. Darba droba, strdjot tekstildarbus Uzmangi jrkojas ar tamboradatu, admadatu, citiem asiem darba rkiem. Nedrkst ar darbarkiem dauzties, cnties. Visiem darbarkiem jbt ievietotiem specils krbis, adatu spilventios, utml. Uz darba virsmas nedrkst atrasties lieki priekmeti. Strdjot ar gludekli, pirms gludinanas jprbauda, vai elektriskais vads un kontakts nav bojti; gludeklis darba laik jliek uz specila palikta; gludinanas laik juzmans, lai gludeka gludvirsma neskartu elektrisko vadu; darbu beidzot, gludeklis jatvieno no elektrisk tkla. Darba droba, strdjot ar rokas darbarkiem (apstrdjot metlu, koksni) Pirms darba uzskanas juzrbj spectrps (priekauts ar uzroiem vai halts, berete; crtot metlu, jliek aizsargbrilles; grieot ar rm metla plates sagatavi, jvelk cimdi); jsagatavo vajadzgais inventrs; jprbauda instrumentu stvoklis (nedrkst lietot instrumentus, kas ir bojti vai neasi). Strdjot ar rokas darbarkiem, jstrd ar nebojtiem instrumentiem (bojtu instrumentu nekavjoties nomainiet); strdjot lietojiet pareizus darba pamienus pareizi turot instrumentus, izpildiet darbus noteikt secb un ar tdiem darbarkiem, k to nordjis skolotjs; neprbaudiet ar pirkstiem apvljams virsmas kvalitti; lietojiet instrumentus tikai atbilstoi to tieajai nozmei.
127

 Pc darba beiganas materila prpalikumus nododiet deurantam vai skolotjam; sakrtojiet darbarkus un darba vietu (ar birsti notriet darba virsmu, skaidas nenoptiet un netriet ar rokm); sakrtojieties pats (darbncu atstjiet ar skolotja atauju). Darba droba bioloijas, mijas un fizikas kabinet (laboratorij) Skolniem uz galdiem atrodas tikai tie mcbu ldzeki, instrumenti, trauki, piederumi un vielas, kas nepiecieami uzdevuma veikanai. Jebkuru darbbu, veicot eksperimentus, drkst uzskt tikai pc skolotja nordjumu saemanas vai saska ar doto darba aprakstu (dareiz uzdevuma nkamo soli varsi veikt tikai tad, kad skolotjs ir prbaudjis jau paveikto un devis atauju turpint). Darba laik sargt matus un aprbu no aizdegans, iekanas iekrtu rotjoajs das. Lietojot skalpeli, ileti, preparjamo adatu, nevrst aso vai duroo instrumenta dau pret sevi vai citiem. Karsjot vielu men, lietot menes turtju vai iestiprint to laboratorijas statv, neatstt bez uzraudzbas, nevrst menes vajo galu pret sevi un citiem. dinot skbes den, skbe lnm un uzmangi jlej den, dumu neprtraukti maisot. deni nedrkst liet skbs. Izmantojot cietas vielas, emt ts tikai ar specilu karotti, lpstiu vai pinceti, nepieskaroties tm ar rokm. Vielas nedrkst garot. Vielas smaru drkst noteikt, izdarot ar plaukstu kustbu virs trauka atveres pret sevi. Elektriskai dei sprieguma avotu jpiesldz pdjo pc skolotja prbaudes un ataujas. Nepieskarties neizoltiem des elementiem, kas atrodas zem sprieguma. Par visiem negadjumiem skolniem jzio skolotjam. Vienmr jlieto tikai tri laboratorijas trauki, jrpjas par darba vietas trbu un krtbu. Vielu prpalikumus nedrkst liet vai brt atpaka vielu pudelts. Pc laboratorijas darba beigm nomazgt rokas ar ziepm. Skolni drkst strdt ar spriegumu, kur nav lielks par 24 V. Kabinetos drkst lietot tikai vadus ar izolciju. Ierces mrjumiem drkst izvlties atbilstoi katram mrjumam pc skolotja nordes. Skolniem ir aizliegts ieslgt jebkdus galvens pults sldus. Norise Drobas instrukcijas 1. Skolotjs katrai grupai izdala vienu darba drobas instrukciju, grupa apsprie un atrod katra instrukcijas punkta pamatojumu. 2. Skolni paststa prjm grupm darba drobas noteikumu aprakstu un katru instrukcijas punktu skaidro. 3. Nepiecieambas gadjum skolotjs sniedz papildu informciju.

10. tma UZVEDBA DAB UN RCBA EKSTREMLS SITUCIJS

Mris veicint skolnu zinanas un izpratni par drobu, ejot prgjienos un atrodoties brv dab. Informcija Dodoties dab, ir svargi: sagatavoties konkrtam paskumam; ievrot drobas paskumus un noteikumus; bt sagatavotam rcbai ekstremls situcijs un pirms paldzbas snieganai.
128

Gatavojoties paskumam: izvlieties paskumam piemrotus apavus un aprbu, informjiet par nepiecieamo aprbu un apaviem visus paskuma dalbniekus; veiciet pirms prgjiena marruta prbaudi (prliecinieties, ka marrutu var veikt noteikt laik un ce nav drobu apdraudoi ri; ja jsu marruts rso privtpaumu, vlams to saskaot ar zemes panieku un iegt via atauju; marrutam ir jbt saplnotam t, lai prgjiena laik dalbnieki atrastos dro attlum no mjdzvniekiem un savvaas dzvniekiem) pirms prgjiena dalbniekiem btu jpazst vietjie indgie augi (velnbols, driene, latvnis), dzvnieki (odze) un slimbu izplattji (rces, citi kukaii); pirms prgjiena t dalbniekiem vlams przint pirms paldzbas snieganu, katrai prgjiena grupai ir jbt ldzi savai pirms paldzbas aptieciai,; nodroinieties, lai dalbniekiem btu ldzi dzeramais dens (pirms prgjiena vienojieties par nepiecieamo dens daudzumu, deni iepildiet neplsto trauk); ja prgjien plnota ana, vienojieties par ldzi emamo prtiku un ts daudzumu; nodroiniet, lai grup vismaz vienam btu mobilais tlrunis un grupas dalbnieki ir informti, k izsaukt paldzbu (tlrunis 112); instrujiet grupas dalbniekus par dabas aizsardzbas prasbm, uzvedbu pie dens (ziem uz ledus), k rkoties dzvnieka uzbrukuma draudu, apdegumu, saindans, slkanas un ielanas gadjum; sadaliet prgjien nepiecieams lietas, prtiku, deni, atsakieties no nevajadzgm lietm (emt ldzi pau nepiecieamko); iegstiet no brnu veckiem informciju par brnu veselbas traucjumiem vai specifiskm patnbm, ja tam nepiecieama paa uzmanba prgjiena laik (piemram, brnam ir spcga alerija un ir iespja, ka brns prgjiena laik nonks kontakt ar alerijas izraistju), k ar par iespjm sazinties ar veckiem; nodroiniet brnu veckus ar informciju par ekskursijas/paskuma marrutu, ilgumu, prvietoans veidu, nakoanas vietu, sazias iespjm un pirms paldzbas snieganas iespjm. Drobas paskumi un noteikumi prgjiena laik: visai grupai ir jturas kop, izvlties tdu prgjiena tempu, kas pieemams visiem; ja prgjiena laik tiek veidotas mazkas grupas, tad katr grup ir jbt vismaz vienam cilvkam, kas przina marrutu, kas prot sniegt pirmo paldzbu, grupai ldzi jnes pirms paldzbas aptiecia, mobilais tlrunis, dzeramais dens; kurinot ugunskuru, jievro, ka ugunskuru drkst kurint tikai pieauguo kltbtn, tam paredzts viets; ja ugunskura vieta nav ierdta, t ir jiekrto, apliekot ugunskura vietu ar akmeiem un apberot apkrt smiltis; iekurinot ugunskuru, nedrkst lietot viegli uzliesmojoas vielas un materilus; beidzot kurint ugunskuru, ugunskura vieta ir japlej ar deni vai jaizber ar smiltm, lai ugunskurs btu pilnb nodzsts; atrodoties pie dens, ievrot, ka nedrkst dzert deni no atkltm denstilpnm; drkst peldties tikai ar pieaugu atauju via kltbtn, viet, kas atbilst peldvietas prasbm un ievrojot peldanas noteikumus. atrodoties uz denskrtuvju ledus vai to tuvum, ievrot, ka nedrkst iet uz ledus, ja nav izveidojusies droa ledus sega, t. i., ledus ir plnks nek 12 cm; viets, kur ietek notekdei; viets, kur ietek strauti, upes, gruntsdei; meldrju un densaugu viets; viets, kur ledus prklts ar biezu sniega krtu; viets, kur iegst ledu; liu viets. nest un nemint nogarot nepazstamus un prgjiena laik savktus augus. neemt ar rokm latvus, citus nepazstamus, indgus augus. nelaimes gadjum izsaukt paldzbu; par nelaimes gadjumiem nekavjoi informt paskuma vadtju un cietu veckus; bstams situcijs prtraukt ekskursiju/prgjienu.
129

Norise Dodamies prgjien 1. Skolni tiek sadalti grups. 2. Grupas uzdevums ir izveidot dros uzvedbas modeli, atrodoties brv dab. Grupai jatbild uz jautjumiem. K sagatavoties paskumam brv dab vai prgjienam? Kdi drobas paskumi jievro? K js rkotos, ja .. (iespjams situcijas). Js plnojat iekurt ugunskuru, bet prgjiena marrut nav nordtas specilas ugunskura vietas. Kas jievro prgjiena laik, grupai ejot kopgu marrutu? Kdi drobas paskumi jievro, lai izvairtos no dzvnieku uzbrukuma? Kas jievro, atrodoties pie dens? Kad un kur drkst peldties? Kas jievro, atrodoties uz ledus? K var novrtt ledus biezumu? Kurs viets ledus pat ziem nebs pietiekami biezs, lai pa to prvietotos? K tu rkotos, ja kds ir ielzis? Ko nedrkst dart, atrodoties brv dab, ar prgjiena laik? 3. Skolotjs papildina atbildes.

130

Informcija

131

132

Informcijas sada ir apkopoti visi tie metodiskie un informatvie materili, kurus metodisk materila autori iesaka izmantot, apgstot dadas tmas.

LITERATRA
1. Beloraga G. Droba dads situcijs. Pedagoisk bibliotka. R. : Zvaigzne ABC, 2003. 2. Beloraga G. Droba uz ielm un ceiem. Pedagoisk bibliotka. R. : Zvaigzne ABC, 2004. 3. Ce ar velosipdu. Ceu satiksmes droba 5. un 6. klasei. R. : Zvaigzne ABC, 1998. 4. Ce ar velosipdu. Ceu satiksmes droba 5. un 6. klasei. Metodisks ldzeklis. R. : Zvaigzne ABC, 1998. 5. Ceu satiksmes droba. Metodiski ieteikumi skumskolai. R. : CSDD, ISEC, 1997. 6. Damberga A. Ceu satiksmes droba 1.4. klase. Skolotja grmata. Lielvrde : Lielvrds, 2003. 7. 10 nodarbbas kop ar Ri. R. : Jumava, 2003. 8. Die V., Krievi V. Es imen, skol, sabiedrb. Socils zinbas 4.6. klasei. R. : Zvaigzne ABC, 2001. 9. Golubeva A. Skolnu droba. Nelaimes gadjumi. Pirm paldzba. Lielvrde : Lielvrds, 1998. 10. K atrast Maldi. Informatvi skaidrojoais materils par drobas zmju lietoanu darba viets. R. : Valsts socils apdroinanas aentra. 11. K atrast Maldi? Izdzvoanas pamcba brniem. R. : VUGD, 2003. 12. K Ris iepazina gzi (grmata un darba burtnca). R. : Jumava, 2003. 13. Kavis A. Sarg sevi pats. Grmata 1.3. klau skolniem, viu veckiem, vecveckiem un skolotjiem par to, k izvairties no briesmm un nosargt paam sevi. R. : Likuma Vrd, 2003. 14. mija un ms. Informatvs izdevums. R. : Latvijas mijas un farmcijas uzmju asocicija, 2004. 15. Mcmies par atbildbu. Darba burtnca demokrtijas pamatu apganai. R. : Sorosa fonds Latvija, 2003. 16. Mincte un Duksis. Rokasgrmata. Apmcba par brnu drobu mjs. R. : VUGD, 2004. 17. Mirukina I., Dubova A. Es un mana droba. R. : RaKa, 2002. 18. Pupia A., Pupi M., kute A. Tavai drobai. R. : Zvaigzne ABC, 1999. 19. Radicijas droba. Mcbu ldzeklis visprizgltojom skolm. R. : ISEC, 2000.
133

20. Rokasgrmata, ja brns ir apmaldjies. VUGD, 2003. 21. Ris iepazst dzelzceu. R. : Jumava, 2003. 22. Ra piedzvojumi pilst. R. : Jumava, 2001. 23. Sarg sevi! Mcbu materilu komplekts. R. : CSDD, Neste, SAC, 2002. 24. Snia V. Lsns un ceu satiksme. Darba burtnca skumskolas skolniem. R. : Rasa ABC, 2003. 25. Snia V. Lsns un uguns. Darba burtnca skumskolas skolniem. R. : Rasa ABC, 2002. 26. Snia V. TV tev un man. Darba burtnca skumskolas skolniem. R. : Izgltbas soi, 2002. 27. Snia V. Vati. Darba burtnca skumskolas skolniem. R. : Latvenergo, 2002. 28. Skolni un narkotikas. Rokasgrmata skolotjiem. R. : Rgas Narkoloijas centrs, 2001. 29. Sveiciens skolas gaitas skot! Specilizdevums. R. : LABA, 2004. 30. Tematiskie uzdevumi velosipdista (mopda) vadtjiem. R. : CSDD, 1999. 31. Tinkusa V. Esi dros kop ar Ri. Darba burtnca 1.3. klasei. R. : SIA J. L. V., 2004.

AUDIOVIZULAIS MATERILS
1. Cea zmju komplekts. Mcbu materils satiksmes drob. R. : CSDD, 2003. 2. Elektra. Datorsple. R. : Latvenergo, 2004. 3. Esi redzams! Akcijas metodiskie materili CD formt. Multi Mediju klase, 2001. 4. Esi uzmangs! rso dzelzceu tikai tam paredzts viets! Animcijas filmas. Animcijas Brigde, 2003. 5. K pareizi rkoties ugunsgrk. Animcijas filma. R. : VUGD, 2001. 6. Lai dzvo brni! Multimediju prezentcija. R. : AGD Grupa, 2004. 7. Mcies spljot. Dro pilsta. Satiksmes drobas sple. R. : Kvadrum, 2003. 8. Mags un Niks. Datorsple. R. : Latvenergo, 2002. 9. Rull droi. Mcbu filma velosipdistiem. R. : CSDD, 2004. 10. Saku Vau, lai nebtu Au! Mcbu filma. R. : CSDD, 2001. 11. Sarg sevi pats! Akcijas metodiskie materili CD formt. Multi Mediju klase. 12. Tas varja nenotikt. Videoklipi par elektrodrobu un dokumentla filma. R. : Latvenergo, 2004.
134

13. Ugunsdroba. Animcijas filma. R. : VUGD, 2001. 14. Vai tu zini visu par gzi? Galda sple. R. : LG, 2004.

Metodiskie un informatvie materili drobas jautjumu mcanai skols ir atrodami ar ISEC darba grupas drobas jautjumu mcanai interneta laps: 1. www.csdd.lv 2. www.energo.lv 3. www.lg.lv 4. www.vp.gov.lv 5. www.ldz.lv 6. www.vugd.lv (www.112.lv) 7. www.lpa.lv 8. www.emergency.lv 9. www.vjic.lv 10. www.isec.gov.lv

135