You are on page 1of 26

Professionalism

Civic Responsibility

saqarTvelos moqalaqeebis damokidebuleba arasamTavrobo organizaciebisa da samoqalaqo aqtiurobis mimarT 2011 wlis sazogadoebrivi azris kvleva
I. Sesavali erTi SexedviT, saqarTvelos samoqalaqo sazogadoeba sustia: arasamTavrobo organizaciebSi qveynis mosaxleobis mxolod 1 procentia gaerTianebuli; amasTanave, im adamianebis raodenoba, romlebic arasamTavrobo organizaciebs ar endobian (23%), aRemateba maT ricxvs, vinc am organizaciebs endoba (18%). magram es statistikuri maCveneblebi saqarTveloSi samoqalaqo CarTulobis mxolod zedapiruli Sefasebis saSualebas iZleva. am sakiTxze `saqarTveloSi sajaro politikis, advokatirebisa da samoqalaqo sazogadoebis ganviTarebis~ (G-PAC) programis mier Catarebuli axali kvlevis Sedegebi cxadyofs, rom, arasamTavrobo seqtorSi CarTulobis dabali donis miuxedavad, qarTveli sazogadoeba samoqalaqo aqtivobaSi araformaluri gzebiT aris CarTuli. es angariSi G-PAC-is kvlevis Sedegebze dayrdnobiT saqarTveloSi samoqalaqo CarTulobis formaluri da araformaluri saxeebis dakavSirebisaTvis arsebul SesaZleblobebs da dabrkolebebs mimoixilavs. aSS-is saerTaSoriso ganviTarebis saagentos (USAID) mier dafinansebuli da aRmosavleT-dasavleTis marTvis institutis (EWMI) mier ganxorcielebuli oTxwliani programis G-PAC-is erT-erTi amocanaa analitikuri da sazogadoebrivi interesebis damcveli organizaciebisaTvis grantebis gamoyofa da maTi teqnikuri daxmareba. amave programis farglebSi EWMI GPAC-ma saqarTveloSi samoqalaqo CarTulobis Sesaxeb qveynis masStabiT warmomadgenlobiTi gamokiTxvis Catareba gadawyvita (kvleva EWMI G-PACisa da evraziis partniorobis fondis erToblivi ZalisxmeviT Catarda. is kavkasiis kvleviTma resurscentrebma Caatara). kvlevis mizani iyo imis ukeT gacnobiereba, Tu rogor aRiqvamen moqalaqeebi arasamTavrobo organizaciebs, ra moswonT an ar moswonT maTSi da ra ganapirobebs samoqalaqo CarTulobas. kvlevis Sedegebs G-PAC sagranto programis xarisxis gasaumjobeseblad, aseve arasamTavrobo organizaciebisaTvis moqalaqeTa CarTulobis uzrunvelyofisa da maTi interesebis ufro efeqtianad dacvisaTvis rCevebis misacemad gamoiyenebs. yovelmxrivi kvleva moicavda kiTxvebs saqarTvelos mosaxleobis samoqalaqo CarTulobis amJamindeli donis, arasamTavrobo organizaciebis aRqmis, maTdami damokidebulebis, am organizaciebis mier mowyobil kampaniebSi monawileobis survilis, maTi wevrobisa da politikuri faseulobebis Sesaxeb. amasTanave, kvleva ufro Sors wavida da, arasamTavrobo seqtorSi formaluri CarTulobis Sesaxeb aucilebeli, magram winaswar cxadi kiTxvebis garda, socialuri damokidebulebebis, altruistuli qcevebis, religiuri CarTulobis, ojaxis wevrebTan, megobrebTan da mezoblebTan urTierTobis Sefasebas Seecada, raTa formaluri samoqalaqo

Advocacy

Public Policy #5 Marjanishvili St., Third Floor Tbilisi 0102 Georgia Tel (995 32) 2202 444 www.ewmi-gpac.org

Civil Society

CarTulobisaTvis xelis SemSleli faqtorebi an, piriqiT, manamde gauTvaliswinebeli SesaZleblobebi gamoekveTa. sul gamokiTxvaSi qarTulad mosaubre, qveynis masStabiT warmomadgenlobiTi nimuSis safuZvelze SerCeuli 2509 adamiani monawileobda. gamokiTxva pirispir interviuebis saxiT 2011 wlis ivlisagvistoSi Catarda. EWMI G-PAC-is kvlevis Sedegebma qarTveli sazogadoebis samoqalaqo seqtorSi formaluri CarTulobis dabal donesa da ojaxis wevrebTan, megobrebTan, mezoblebTan da sxva moqalaqeebTan araformaluri urTierTobis maRal dones Soris mkveTri sxvaobis arseboba cxadyo. aqedan gamomdinare, kvlevis monacemebis Tanaxmad, saqarTveloSi samoqalaqo CarTulobas Semdegi xuTi mTavari faqtori abrkolebs: 1) moqalaqeebma saerTod ar ician, ras warmoadgens an ras akeTebs arasamTavrobo organizacia; 2) moqalaqeebisaTvis saWirboroto sakiTxebi da is sakiTxebi, romlebzedac arasasamTavrobo organizaciebi muSaoben, erTmaneTs ar emTxveva; 3) megobrebsa da ojaxze damokidebuleba aris araformaluri dazRvevis erTgvari saxe, romelic arasamTavrobo organizaciebSi CarTulobis survils anacvlebs; 4) rTuli ekonomikuri garemo CarTulobisaTvis saWiro resursebis naklebobas iwvevs; 5) araformaluri CarTulobis mcire institucionalizaciis gamo prosocialur qcevebs ufro erTjeradi aqciebis saxe aqvs, vidre regularuli RonisZiebebis. ufro optimisturad, kvlevis Sedegebi saqarTveloSi samoqalaqo CarTulobis ganviTarebisaTvis Semdeg xuT SesaZleblobas gvTavazobs: 1) arasamTavrobo organizaciebsa da maT TanamSromlebze dadebiTi STabeWdilebebi, rogorc ki ufro konkretul kiTxvebze gadavdivarT; 2) monawileobis didi survili, rogorc ki arasamTavrobo organizaciebi mosaxleobisaTvis saWirboroto sakiTxze iwyeben muSaobas; 3) demokratiuli politikuri midgomebis ufro farTo speqtri, vidre amas sabWoTa memkvidreobis fonze movelodiT; 4) axali urTierTobebis Camoyalibebisadmi Riaoba; 5) Temis aqtivistebisadmi pativiscema. es angariSi EWMI G-PAC-is kvlevis monacemebs mimoixilavs. Tavdapirvelad masSi ufro farTod gavrcelebuli araformaluri urTierTobis maRal donesTan SedarebiT arasamTavrobo seqtorSi qarTveli sazogadoebis formaluri CarTulobis dabali donea ganxiluli. Semdeg saqarTvelos arasamTavrobo seqtoris ganviTarebisaTvis zemoT CamoTvlili xuTi xelis SemSleli da eqvsi xelis Semwyobi faqtoria axsnili. angariSis bolos ramdenime rekomendaciaa mocemuli. es rekomendaciebi saerTaSoriso donorebTan da qarTul arasamTavrobo organizaciebTan saqarTveloSi samoqalaqo CarTulobis zrdisa da moqalaqeTa efeqtiani monawileobis uzrunvelyofisaTvis diskusiis dawyebis erTgvari safuZvelia. II. formaluri da araformaluri samoqalaqo CarTuloba arasaxarbielo formaluri mxare saqarTvelos mosaxleobis arasamTavrobo organizaciebSi CarTulobis da, zogadad, samoqalaqo aqtiurobis done Zalian dabalia. EWMI G-PAC-is kvlevis monacemebis Tanaxmad, qveyanaSi, sadac gasul or aTwleulSi samoqalaqo seqtoris ganviTarebisaTvis saerTaSoriso donorebma milionobiT dolari daxarjes, bolo ori wlis ganmavlobaSi arasamTavrobo organizaciis mier mowyobil Sexvedras mosaxleobis mxolod 4.5 procenti daeswro, 3.5-ma procentma arasamTavrobo organizaciis mier Catarebul treningSi miiRo monawileoba, 2.2-ma procentma dareka an aramTavrobo organizaciis ofisSi mivida, xolo 5.5 procents Tavad arasamTavrobo

organizaciis warmomadgenlebi estumrnen. ufro metic, es kategoriebi erTmaneTs emTxveva. cal-calke aRebuli, arasamTavrobo organizaciebTan rame saxis urTierToba 206 pasuxSi dafiqsirda, Tumca, mTlianobaSi, 2509 adamianisagan Semdgari nimuSidan arasamTavrobo organizaciebTan rame saxis kavSirs 121 respondenti, anu mosaxleobis 4.8 procenti adasturebs. am kategoriis adamianebi, zogadad, Tanabrad arian gadanawilebuli saqarTvelos qalaqebsa da soflebSi, Tumca ufro ganaTlebulebi arian; amasTanave, vinc treningze an Sexvedrazea namyofi, umeteswilad dasaqmebulia. amJamad saqarTveloSi politikuri aqtiurobis donec dabalia. bolo eqvsi Tvis ganmavlobaSi sajaro Sexvedras mosaxleobis 9.6 procenti daeswro, 3.3ma procentma gazeTs, televizias an radios daureka an miswera, xolo 1.7-ma procentma politikur demonstraciaSi miiRo monawileoba; bolo ori wlis ganmavlobaSi konkretul sakiTxze koleqtiur mimarTvas 5.7-ma procentma moawera xeli. politikur aqtivobaSi CarTuli adamianebis ricxvi, nawilobriv, arasamTavrobo organizaciebis aqtivobaSi CarTulTa raodenobas emTxveva, rac imas niSnavs, rom saqarTveloSi aqtiuri moqalaqeebis raodenoba kidev ufro mcirea. wevrobis statistika ufro uaresia. raoden gasakviric ar unda iyos, politikur partiaSi mosaxleobis 1.7 procentia gaerTianebuli, oficialurad aRiarebuli arasamTavrobo organizaciis an profesiuli kavSiris wevrobas mosaxleobis kidev ufro mcire raodenoba 1 procenti (23 respondenti) adasturebs, xolo 0.77 procenti acxadebs, rom oficialuri kulturuli an sportuli kavSiris wevria. roca kriteriumebi gafarTovda da naklebad formalurad gansazRvruli gaerTianebebi wignis klubebi, sportuli gundebi an Tundac internetjgufebi moicva, wevrobis maCvenebeli mxolod 5 procentiT gaizarda. politikur partiaTa wevrebi ufro asakovanni da ufro ganaTlebulebi arian. arasamTavrobo organizaciebis wevrTa da profesiul kavSirebSi gaerTianebulTa Soris erTaderTi msgavseba isaa, rom aseTi adamianebi, rogorc wesi, dasaqmebuli arian 20 procenti imave arasamTavrobo organizaciaSi muSaobs, romlis wevricaa. formaluri samoqalaqo CarTulobis dabali donis miRma sazogadoebis sxva wevrebisadmi da, kerZod, arasamTavrobo organizaciebisadmi undobloba dgas. gamokiTxulTa 41 procenti eTanxmeba mosazrebas, rom `saqarTveloSi xalxTan urTierTobisas metismetad frTxili verasdros iqnebi~, sawinaaRmdego mosazrebas `zogadad, saqarTveloSi yvelas ndoba SeiZleba~ mxolod 23 procenti eTanxmeba. mosaxleobisadmi srul ndobas gamokiTxulTa mxolod 7 procenti gamoxatavs, xolo srul undoblobas 25 procenti. saqarTvelos jaris, policiisa da prezidentisadmi ndoba maRal maCveneblebs aRwevs

Sesabamisad, 82 procents, 62 procentsa da 54 procents, arasamTavrobo organizaciebs ki gamokiTxulTa mxolod 18 procenti endoba. jaris, policiisa da prezidentisadmi undoblobis done dabalia, maSin, roca arasamTavrobo organizaciebs gamokiTxulTa 23 procenti ar endoba. respondentebis Sesaxeb Segrovebuli yvela demografiuli monacemis mixedviT, arasamTavrobo organizaciebs ufro metad mxolod `ufro religiurebi~ endobian. inglisuri enis codna, ucxoelebTan kontaqti, internetis gamoyeneba da sazRvargareT gatarebuli dro arasamTavrobo organizaciebisadmi ufro met ndobasTan korelacias ar avlens. arasamTavrobo organizaciis wevrobac ki aseTi organizaciebisadmi ufro met ndobas ar ganapirobebs. es ki imaze miuTiTebs, rom arasamTavrobo organizaciebTan kontaqtis mqone zogierTi, Tu ara bevri, adamiani maT skeptikurad uyurebs. qarTuli arasamTavrobo organizaciebi xSirad acxadeben, rom moqalaqeebi mxars ar uWeren, radgan masmedia maT saqmianobas ar aSuqebs da, Sedegad, mosaxleobas sakmarisi informacia ar aqvs. Tumca kvlevis Sedegebi cxadyofs, rom arasamTavrobo organizaciebis saqmianobis Sesaxeb yvelaze meti informaciis mqoneni arasamTavrobo seqtors mainc ar endobian. undoblobisa da araaqtiurobis problemebs distancirebac emateba. EWMI GPAC-is kvlevis monacemebis Tanaxmad, qarTvelTa umravlesoba ojaxis wevrebTan, megobrebTan da mezoblebTan politikur sakiTxebs ar ganixilavs. erTi mxriv, monacemebi cxadyofs, rom qarTul ojaxSi piradi problemebis ganxilva farTodaa gavrcelebuli: gamokiTxulTa umravlesoba (69%) axlo naTesavebTan pirad problemebs yovelTvis an xSirad ganixilavs, xolo umciresoba (10%) amas iSviaTad an arasdros akeTebs. meore mxriv, kiTxvaze `ramdenad xSirad ganixilavT politikas~, anu sajaro problemebs, ojaxis wevrebTan, monacemebi sapirispiro suraTs gvaCvenebs: respondentebis umetesoba (66%) acxadebs, rom ojaxis wevrebTan politikas arasdros an iSviaTad ganixilavs, xolo umciresoba (18%) ojaxSi politikis Sesaxeb xSirad an yovelTvis saubrobs. TiTqmis msgavsi pasuxebi gvxvdeba kiTxvaze, Tu ramdenad xSirad ganixilaven respondentebi politikas axlo megobrebTan: 68 procenti megobrebTan politikaze arasdros an iSviaTad saubrobs, xolo 15 procenti xSirad an yovelTvis. mezoblebTan

politikis ganxilva Cvevad kidev ufro nakleb qarTvels aqvs: 70 procenti mezoblebTan politikaze arasdros an iSviaTad saubrobs, xolo 11 procenti xSirad an yovelTvis. erT-erTi kiTxva Seexeboda imas, Tu ramdenad xSirad cdiloben respondentebi megobrebis an naTesavebis sakuTar politikur SexedulebebSi darwmunebas. saboloo jamSi, Cven gvrCeba mosaxleoba, romelic politikur diskusiebs Tavs aridebs, politikurad da moqalaqeobrivad araaqtiuria da ar endoba arc farTo sazogadoebas da arc samoqalaqo sazogadoebis institutebs, romelTa mizani misi sacxovrebeli pirobebis gaumjobesebis xelSewyobaa. ufro naTeli araformaluri mxare formaluri samoqalaqo CarTulobis dabali donisa da zogadi pirovnuli undoblobis miuxedavad, altruizmisadmi pozitiuri damokidebuleba da daxmarebis aRmoCenis praqtika qarTvel sazogadoebaSi farTodaa gavrcelebuli. EWMI G-PAC-is kvlevis Sedegebi cxadyofs, rom bolo eqvsi Tvis ganmavlobaSi mosaxleobis 65-ma procentma maTxovars fuli misca; 61 procenti saojaxo saqmeSi megobars an mezobels daexmara; 50-ma procentma quCaSi sruliad ucxo adamians gauwia daxmareba; 28 procentma qvelmoqmedebis mizniT Tanxa gasca; 26-ma procentma sazogadoebrivi adgilis dasufTavebaSi miiRo monawileoba; 25 procenti icnobs sisxlis donors; 20 procenti sxvas davis gadawyvetaSi daexmara. xSirad es pasuxebi erTsa da imave respondents ekuTvnis 889 (anu 77%) im 1156 adamianidan, romelmac quCaSi ucnobs gauwia daxmareba, aseve daexmara megobars an mezobels saojaxo saqmeSi. Tumca, am damTxvevebis miuxedavad, es maCveneblebi mainc gacilebiT maRalia, vidre formalur samoqalaqo aqtivobaSi CarTuli adamianebis ricxvi. gansakuTrebiT damaimedebelia is faqti, rom es, araformalurad CarTuli moqalaqeebi ara marto ufro ganaTlebulebi, aramed ufro axalgazrdebic arian; anu altruistuli qcevebiT asakovani, sabWoTa Taoba ki ar gamoirCeva, aramed axalgazrda Taobebi, romlebic, imeds vitovebT, ase moqcevas momavalSic gaagrZeleben da bavSvebsac Tavis msgavsad aRzrdian. qarTvel sazogadoebaSi altruizmisadmi pozitiuri damokidebulebis maCveneblebi gacilebiT maRalia, vidre zogadi pirovnuli ndobis done. mxolod 22 procenti eTanxmeba altruizmis cinikur quid pro quo gagebas: `zogadad, rodesac adamianebi sxvebs exmarebian, isini sanacvlod rame sargebels moelian~. am mosazrebas srulad 8 procenti eTanxmeba. amasTanave, am mosazrebas gacilebiT meti gamokiTxuli (40%) ar eTanxmeba, xolo 27 procenti saerTod ar eTanxmeba. es ki mianiSnebs, rom, maTi azriT, adamianebi sxvebs sikeTis gamo exmarebian da ara sanacvlo sargeblis molodiniT.

mosaxleobis umetesobas 55 procents miaCnia, rom sakuTari ojaxis gareT bevr adamians gamoadgeba. sawinaaRmdego mosazrebas mxolod 7 procenti gamoxatavs. amis msgavsad, umravlesoba (46%) fiqrobs, rom garSemo bevri iseTi adamiani hyavs, romelTa imedic SeiZleba gasaWirSi hqondes. SedarebisTvis, 13 procenti acxadebs, rom aseTi adamianebi ar hyavs. ufro metic, gamokiTxulTa absoluturi umravlesoba ambobs, rom avadmyofobis SemTxvevaSi Tavisi ojaxis gareT eguleba adamianebi, romlebic yovelgvari kompensaciis molodinis gareSe mouvlian. mxolod 22 procenti acxadebs, rom garSemo aseTi aravin eguleba. piradi keTildReobisa da sicocxlisunarianobis SegrZneba mosaxleobaSi aseve sakmaod fexmokidebulia. miuxedavad rTuli ekonomikuri periodisa, roca gamokiTxulTa 61 procenti dausaqmebelia, bolo TveSi 33 procents piradi fuladi Semosavali ar miuRia, xolo 32 procentis Semosavali 140 lars ar aRemateboda, qarTvelebis absoluturi umravlesoba (57%) ambobs, rom bednieria, xolo 27 procenti acxadebs, rom `Zalian bednieria~. gamokiTxulTa SedarebiT mcire raodenoba (12%) ambobs, rom ubeduria, xolo 4 procenti acxadebs, rom `Zalian ubeduria~. mosaxleobis umetesoba aseve daJinebiTa da SeupovrobiT gamoirCeva: warumateblobis SemTxvevaSi far-xmals 64 procenti ar yris; guli mxolod 7 procents ucruvdeba. EWMI G-PAC-is kvlevis monacemebSi msgavsi Seusabamoba SeiZleba imiT aixsnas, rom formaluri arasamTavrobo seqtori sazogadoebas daSorda, radgan ver ganumarta, Tu ras warmoadgens da ras akeTebs, da mis mier SerCeuli sakiTxebi mosaxleobis saWiroebebs ar emTxveva. saqarTveloSi aqtiuri samoqalaqo sazogadoebis CamoyalibebisaTvis kargi niadagi arsebobs, rasac cxadyofs farTod gavrcelebuli altruistuli qcevebi, demokratiis pozitiuri Sefaseba da saWirboroto sakiTxebze arasamTavrobo organizaciebis mier mowyobil kampaniebSi monawileobis survili, gansakuTrebiT, axalgazrda TaobaSi. formalurma arasamTavrobo seqtorma am resursebis ufro efeqtianad aTvisebis gzebi unda gamonaxos. III. samoqalaqo CarTulobis damabrkolebeli faqtorebi dabrkoleba #1: informaciis nakleboba EWMI G-PAC-is kiTxvari moicavda ramdenime SekiTxvas, romlebic arasamTavrobo organizaciebis Sesaxeb respondentebis codnis garkvevas isaxavda miznad. saSualod, arasamTavrobo organizaciis sxva tipis organizaciisagan garCeva bevrma gamokiTxulma SeZlo, Tumca mosaxleobis sakmaod didma nawilma kiTxvebs sworad ver upasuxa da kidev ufro mets pasuxis gasacemad sakmarisi informacia ar hqonda. arasamTavrobo organizaciebis Sesaxeb dasmul araerT kiTxvaze gamokiTxulTa sakmaod didma nawilma `ar vici~ upasuxa, maSinac ki, roca sakuTari azri unda gamoeTqva da ara faqtobrivi informacia daefiqsirebina. es ki miuTiTebs, rom saqarTvelos mosaxleobas arasamTavrobo seqtoris arsi ar esmis. qarTuli angariSSi arasamTavrobo saqarTvelos organizaciebis SesaZleblobaTa Sefasebis axalgazrda ekonomistTa asociacia (saea)

fokusjgufis monawileTa Sesaxeb wers, rom maT arasamTavrobo organizaciebis miznisa da saqmianobis Sesaxeb mxolod bundovani warmodgena aqvT. angariSSi moyvanilia magaliTebi, Tu rogor eSlebaT arasamTavrobo organizaciebi kerZo kompaniebsa da opoziciur politikur partiebSi.1 am informaciaze dayrdnobiT, EWMI G-PAC-is gamokiTxvaSi respondentebs 10 organizaciis magaliTze unda eTqvaT, romeli 1) aris arasamTavrobo organizacia, 2) ar aris arasamTavrobo organizacia an 3) aris organizacia, romlis Sesaxebac maT arasdros araferi smeniaT. yvela sxva kiTxvis msgavsad, maT hqondaT `ar vici~ pasuxis arCevis SesaZlebloba. organizaciaTa CamonaTvali moicavda: sam qarTul arasamTavrobo organizacias (saqarTvelos axalgazrda iuristTa asociacia (saia), samarTliani arCevnebisa da demokratiis saerTaSoriso organizacia (ISFED) da Tavisuflebis instituti); eqvs organizacias, romelic arasamTavrobo ar aris, maT Soris, or saerTaSoriso organizacias (aSS-is saerTaSoriso ganviTarebis saagento (USAID) da Crdiloatlantikuri xelSekrulebis organizacia (nato), or kerZo kompanias (`britiS petroleumi~ (BP) da `aldagi~ qarTuli sadazRvevo kompania) da or politikur erTeuls (parlamenti da leiboristuli partia); erT fiqciur arasamTavrobo organizacias (umuSevarTa asociacia). ori yvelaze cnobadi qarTuli arasamTavrobo organizaciis (saia da Tavisuflebis instituti) SemTxvevaSi swori pasuxebis araswor pasuxebTan Sefardeba cudi ar iyo: umravlesobam (Sesabamisad, 56-ma procentma da 51-ma procentma) saia da Tavisuflebis instituti sworad gansazRvra; kiTxvas arasworad, Sesabamisad, respondentTa 8 procentma da 11-ma procentma upasuxa. ISFED-is sworad cnobadobis maCvenebeli gacilebiT dabalia kiTxvas swori pasuxi mxolod 30-ma procentma gasca, araswori 28 procentma. ufro didi problema fiqciuri arasamTavrobo organizaciis Sesaxeb kiTxvaze gacemuli pasuxebia: maTi ricxvi, vinc acxadebda, rom umuSevarTa asociacia realuri qarTuli arasamTavrobo organizaciaa (29%), aRemateba im respondentebis raodenobas, romlebmac aRiares, rom aseTi organizaciis Sesaxeb araferi smeniaT (18%). gamokiTxulTa meoTxedze metma (26%) USAID arasamTavrobo organizaciad moixsenia (es Secdoma mosalodnelic iyo, radgan USAID bevr qarTul arasamTavrobo organizacias afinansebs) da, rac ufro SemaSfoTebelia, arasamTavrobo organizaciad miiCnia leiboristuli partiac. kidev 25-ma procentma arasamTavrobo organizaciad `aldagi~ moixsenia. igive maCvenebeli natosa da `britiS petroleumis~ SemTxvevaSi, Sesabamisad, 17 procenti da 14 procentia. meore mxriv, mosaxleobis didma nawilma icis, rom es organizaciebi arasamTavrobo ar aris, kerZod, Sesabamisad, 50 procenti da 48 procenti sworad gansazRvravs, rom nato da leiboristuli partia arasamTavrobo organizaciebi ar aris, 83-ma procentma ki icis, rom arc parlamentia arasamTavrobo organizacia. gasakviri ar aris, rom kiTxvaze swori pasuxis gamcemi respondentebi ufro ganaTlebulebi arian, vidre isini, vinc mas arasworad upasuxa. arasamTavrobo seqtoris Sesaxeb qarTveli sazogadoebis codnis Sefasebisas kidev ufro sainteresoa `arasdros msmenia~ da `ar vici~ pasuxebis maCveneblebi. `ar vici~ pasuxi yvelaze naklebad politikuri organizaciebis SemTxvevaSi gamoiyeneboda: mxolod 13-ma procentma ar icoda parlamentis Sesaxeb da 24-ma procentma leiboristuli partiis Sesaxeb. Tumca
1

saqarTvelos axalgazrda ekonomistTa asociacia, Advocacy Capacity Assessment of Georgian NGOs, Tbilisi, 2011 wlis marti. xelmisawvdomia: http://www.ewmi-gpac.org/en/news/1news/157-advocacy-capacity-assessment-of-georgian-ngos

gamonaklisebic iyo: danarCen SemTxvevebSi `ar vici~ da `arasdros msmenia~ pasuxebis maCveneblebi saiasTvis yvelaze dabali, 33 procentidan BP-isTvis yvelaze maRal, 66 procentamde meryeobda. saSualod, `ar vici~ pasuxs ufro xSirad qali, ufro asakovani da naklebad ganaTlebuli respondentebi irCevdnen. amis msgavsad, respondentTa Zalian didma nawilma arasamTavrobo organizaciebis Sesaxeb kiTxvebze pasuxis gacemisas `ar vici~ airCia, maSinac ki, roca sakuTari azri unda gamoeTqva da ara faqti gamoecno. kiTxvaze, Tu vin afinansebs arasamTavrobo organizaciebs da vis uWeren mxars isini, pasuxebis mravalferovani arCevnidan `ar vici~-s maCvenebeli 38 procentidan 58 procentamde meryeobda. kiTxvaze, gaizarda Tu Semcirda arasamTavrobo organizaciebis aqtiuroba `vardebis revoluciis~ Semdeg, 42-ma procentma Tqva, rom `ar icis~. arasamTavrobo organizaciebis mTavari motivaciis da iq momuSave adamianTa tipebis daxasiaTebis Sesaxeb kiTxvas `ar vici~, Sesabamisad, gamokiTxulTa 31-ma procentma da 40-ma procentma upasuxa. maSinac ki, roca respondentebs arasamTavrobo organizaciebis dafinansebis wyaroebis Sesaxeb sakuTari azri unda gamoeTqvaT, yvela SesaZlo alternativaze saqarTvelos mTavrobiT dawyebuli, saqarTvelos moqalaqeebiT damTavrebuli 41-dan 46-mde procentis pasuxi `ar vici~ iyo. kiTxvaze, Tu romel sam sakiTxze unda imuSaon arasamTavrobo organizaciebma ufro meti, 10.8 procenti mudmivad ambobda, rom `ar icis~. rogorc zeviT aRvniSneT, `ar vici~ pasuxis gamcemi adamianebi ufro asakovanni arian da soflad cxovroben. arasamTavrobo organizaciebis arsis Tu saqmianobis gaucnobiereblobis miuxedavad, mosaxleobis did nawils miaCnia, rom arasamTavrobo seqtori `vardebis revoluciis~ Semdeg ufro gaaqtiurda. es warmodgena saerTaSoriso donorebis, arasamTavrobo organizaciebisa da Jurnalistebis mier `vardebis revoluciis~ Semdeg samoqalaqo sazogadoebis naklebad aqtiurobis Sesaxeb gakeTebul gancxadebebs ewinaaRmdegeba. igi SeiZleba masmediaSi arasamTavrobo organizaciebis, gansakuTrebiT, saias, saqmianobis ufro metad gaSuqebiT aixsnas. SesaZloa amis mizezi arasamTavrobo organizaciasTan dakavSirebiT sazogadoebis zogadi dabneuloba iyos. arasamTavrobo organizaciis iseTi organizaciisagan garCeva, romelic arasamTavrobo ar aris, cudi Sedegi ar gaxlavT, Tumca im adamianebis maRali maCvenebeli, romlebmac ar ician, rogor upasuxon arasamTavrobo seqtoris Sesaxeb kiTxvebs, miuTiTebs, rom sazogadoebas arasamTavrobo organizaciebis arsi da saqmianoba ar esmis. dabrkoleba #2: sakiTxTa Seusabamoba kidev erTi problema, romelic formalur arasamTavrobo seqtorSi CarTulobas abrkolebs, qarTuli arasamTavrobo organizaciebis mier samuSaod arCeuli da saqarTvelos moqalaqeebisaTvis amJamad yvelaze mniSvnelovani sakiTxebis Seusabamobaa. es problema saqarTvelos axalgazrda ekonomistTa asociaciis AYEG-is fokusjgufis monawileebma gamokveTes. maT imedi gamoTqves, rom arasamTavrobo organizaciebi umuSevrobis da cxovrebis, ganaTlebisa da jandacvis xarjebis zrdis

sakiTxebze daiwyebdnen muSaobas. EWMI G-PAC-is kvlevaSi kiTxvaze, respondentebis azriT, ra sakiTxebze unda imuSaon arasamTavrobo organizaciebma, msgavsi, ekonomikuri SinaarsiT datvirTuli Temebi gamoikveTa. amis sapirispirod, gamokiTxulebi fiqroben, rom arasamTavrobo organizaciebi yvelaze metad saarCevno Tematikaze muSaoben. AYEG-is monacemebi adasturebs, rogori Seusabamobaa im sakiTxebs, romlebzedac arasamTavrobo organizaciebi axla muSaoben, da im sakiTxebs Soris, romlebzedac mosaxleobas surs, rom maT imuSaon. es SeiZleba mianiSnebdes, rom, mosaxleobis azriT, arCevnebisa da adamianis uflebaTa sakiTxebs arasamTavrobo organizaciebi sakmaris yuradRebas uTmoben da rom arasamTavrobo seqtori ufro mravalferovani unda gaxdes da sakiTxebis ufro farTo speqtri unda moicvas, gansakuTrebiT, ekonomikuri sakiTxebi, romlebic amJamad mosaxleobis mTavari sazrunavia. AYEG-is monacemebis Tanaxmad, maT mier 100 arasamTavrobo organizaciisagan Sedgenil nimuSSi xuTi yvelaze aqtualuri sakiTxia ganaTleba (50%), adamianis uflebebi (42%), adgilobrivi TviTmmarTveloba (27%), kanonis uzenaesoba (27%) da demokratiis mSenebloba (21%). mTlianobaSi, am nimuSis arasamTavrobo organizaciebi 22 sakiTxze muSaoben, zogierT maTgans 10-ze meti `saqmianobis sfero~ aqvs, zogs ki sul raRac 2.2 unda aRiniSnos, rom yvela am kategoriis aRmniSvneli sityvebi bolo aTi wlis ganmavlobaSi saerTaSoriso donorebisaTvis gagzavnil angariSebSi yvelaze xSirad gamoyenebuli terminebia da SeiZleba arasamTavrobo organizaciebis mier grantis xelmisawvdomobis mixedviT sakiTxebis arCevis tendencias gamoxatavdes. Tumca aseve aRsaniSnavia, rom zemoT CamoTvlil kategoriebSi eqceva bevri mniSvnelovani sakiTxi, magaliTad, socialurad daucveli mosaxleobis mxardaWera da jandacvis politikis gaumjobeseba. SedarebisTvis, EWMI G-PACis kvlevaSi kiTxvaze `ra sakiTxebs uTmoben met yuradRebas qarTuli arasamTavrobo organizaciebi~ pasuxebi ase gadanawilda: arCevnebi (28%), siRaribe da umuSevroba (20%), ganaTleba da socialuri daxmareba (16%), masmediis sakiTxebi (16%) da sasamarTloebis muSaoba (11%). ra Tqma unda, aRqmasa da realobas Soris didi sxvaobaa, imis miuxedavad, rom ganaTlebis sakiTxebi emTxveva, aseve demokratiis mSeneblobisa da kanonis uzenaesobis sakiTxebi, Tu arCevnebs ukavSirdeba. isini, vinc fiqrobs, rom arasamTavrobo organizaciebi siRaribisa da umuSevrobis daZlevis sakiTxebze muSaoben, naklebad ganaTlebulebi arian. Sesabamisad, maTi pasuxi SeiZleba maT survils ufro gamoxatavdes, vidre gacnobierebul warmodgenas.
2

AYEG-ma kvlevaSi arasamTavrobo organizaciebis miznobrivi da ara warmomadgenlobiTi nimuSi gamoiyena, Tumca gaiTvaliswina sxvadasxva geografiuli mdebareoba, saqmianobis sferoebi, wamyvani personalis asaki, sqesi da eTnikuri warmomavloba. maT mier arCeuli arasamTavrobo organizaciebi im arasamTavrobo organizaciebis msgavsia, romlebTanac EWMI G-PAC-is kvlevis respondentebs Sexeba hqoniaT.

respondentebi amboben, rom survilis SemTxvevaSi arasamTavrobo organizaciebma Semdeg sakiTxebs unda dauTmon yuradReba: fasebis zrda, siRaribe da umuSevroba (66%), ganaTleba, jandacva da socialuri daxmareba (46%), usafrTxoeba, Tavdacva da konfliqtTan dakavSirebuli sakiTxebi (21%) da regionaluri ganviTarebis sakiTxebi (14%). is 66 procenti, romelsac surs, rom arasamTavrobo organizaciebma ekonomikur sakiTxebze imuSaon, ufro asakovanni, naklebad ganaTlebulebi arian da soflad cxovroben, xolo is 46 procenti, romelic ambobs, rom arasamTavrobo organizaciebma ganaTlebis, jandacvisa da socialuri daxmarebis sakiTxebs unda miaqcion yuradReba, naklebi Semosavlis mqone da ufro asakovania. Sesabamisad, maT arCevans SeiZleba pensiebis gamo wuxili ganapirobebdes. usafrTxoebis sakiTxebze arasamTavrobo organizaciebis muSaobis momxreebs araferi saerTo ar aqvT, magram es gasakviri arc aris. regionaluri ganviTarebis sakiTxebze arasamTavrobo organizaciebis muSaobas sofelSi, Tbilisidan moSorebiT mcxovrebni uWeren mxars. amasTanave, ufro ganaTlebuli da qalaqSi mcxovrebi, meti Semosavlis mqone mosaxleobis survilia, arasamTavrobo organizaciebma sasamarTlos sakiTxebze imuSaon, xolo axalgazrda, Zalian ganaTlebul, qalaqSi mcxovreb, maRali Semosavlis mqone qalebs surT, arasamTavrobo organizaciebma qalTa sakiTxebis advokatirebas da ojaxuri Zaladobis problemas dauTmon yuradReba. aqedan gamomdinare, mniSvnelovania, rom sxvadasxva sakiTxze momuSave arasamTavrobo organizaciebma kargad icodnen TavianTi mxardamWerebis Sesaxeb demografiuli monacemebi da sakuTari komunikacia Sesabamisad mimarTon. da bolos, kiTxvaze `romelia amJamad saqarTveloSi arsebuli, saqarTvelosTvis yvelaze mniSvnelovani sakiTxebi~ pirveli xuTi pasuxia: dasaqmeba (69%), siRaribe (38%), jandacvis xelmisawvdomoba (37%), teritoriuli mTlianoba (30%) da fasebis zrda/inflacia (30%). es ki sakmaod emTxveva im sakiTxebis CamonaTvals, romlebzedac respondentebs surT, rom arasamTavrobo organizaciebma imuSaon, da romlebic, ZiriTadad, ekonomikuri xasiaTisaa. mosaxleobis mxolod mcire nawils miaCnia, rom is sakiTxebi, romlebzedac arasamTavrobo organizaciebi yvelaze xSirad muSaoben, kerZod, ganaTlebis xarisxi (5%), adamianis uflebebi (7%), samarTliani arCevnebi (5%) da samarTliani sasamarTlo sistema (5%), saqarTveloSi arsebuli yvelaze mniSvnelovani sakiTxebia.

ufro metic, kiTxvaze `arasamTavrobo organizaciis mxridan ra saxis aqtivobis danaxva gsurT yvelaze metad~ pasuxebSi pirveli adgili moqalaqeebTan mniSvnelovan sakiTxebze konsultacias ukavia. momsaxurebis profesiuli swavlebis an iuridiuli rCevis nacvlad, mosaxleobas surs, arasamTavrobo organizaciebma sakiTxebi masTan ganixilos. es arapirdapir mianiSnebs qarTveli sazogadoebis survilze, arasamTavrobo organizaciebma moqalaqeTa yoveldRiuri problemebis imuSaon.

gadawyvetaze

ufro

efeqtianad

aqedan gamomdinare, vfiqrobT, rom sakiTxebi, romlebic saqarTvelos mosaxleobas yvelaze mniSvnelovnad miaCnia da surs, rom arasamTavrobo organizaciebma misi saxeliT saqarTvelos mTavrobamde miitanon, arasamTavrobo organizaciebis mier advokatirebis kampaniebis farglebSi ganxilul sakiTxebs ar emTxveva. SeiZleba uamravi axsna moeZebnos im faqts, Tu ratom aris arasamTavrobo seqtorisadmi ndoba ase dabali an ratom fiqrobs mosaxleobis 35 procenti, rom arasamTavrobo organizaciebi xalxis interesebis nacvlad sakuTar interesebs emsaxurebian. am SeusabamobaSi saerTaSoriso donorebi erT-erT mTavar rols asruleben, radgan xSirad swored isini gansazRvraven, Tu ra sakiTxebze imuSavebs maT mier dafinansebuli arasamTavrobo organizacia. naTelia, rom sazogadoebas surs, arasamTavrobo seqtorma muSaobis sferoebi gaafarToos, gansakuTrebiT, ekonomikur sakiTxebTan mimarTebiT, romlebic mis yoveldRiur cxovrebaSi ase aqtualuria. dabrkoleba #3: institucionalizaciis nakleboba koleqtiuri problemis gadasawyvetad an fexburTis saTamaSod SeiZleba mezoblebis an megobrebis jgufi Seikribos, magram xSirad am jgufis institucionalizacia problemis gadawyvetis an fexburTis TamaSis dasrulebis Semdeg ar xdeba. swored institucionalizaciis naklebobaa is gamyofi xazi, romelic, kvlevis monacemebis mixedviT, formalur samoqalaqo sazogadoebis seqtors da araformalur samoqalaqo CarTulobas ganasxvavebs. saerTaSoriso daxmarebis fuliTa da zedamxedvelobiT formaluri arasamTavrobo organizaciis saxiT institucionalizebuli samoqalaqo CarTuloba formalizaciamde rame araformalur jgufs an saqmianobas ar eyrdnoboda. problemis gadawyvetaze momuSave mezoblebis an sportuli TamaSis moTamaSe megobrebis araformaluri samoqalaqo CarTuloba spontanuri, erTjeradi movlenaa da ara instituti, romelic am saqmianobis formalur ganmeorebadobas ganapirobebs. formalizaciis nakleboba yvelaze naTlad am angariSis pirvel TavSi, altruistuli qcevebis ganxilvisas Cans. maSin, roca qarTveli sazogadoebis didi nawili daexmara maTxovars, megobarsa Tu mezobels, quCaSi daxmareba gauwia ucnobs an wvlili Seitana qvelmoqmedebaSi, formaluri jgufis an arasamTavrobo organizaciis wevrobis dabali maCveneblis fonze SegviZlia davaskvnaT, rom arc erTi es altruistuli saqmianoba formaluri organizaciis saSualebiT ar ganxorcielebula. altruizmisadmi pozitiuri damokidebuleba, rogorc pirvel TavSi aRiniSna, qarTvel sazogadoebaSi

aseve farTodaa gavrcelebuli. amis miuxedavad, aseT damokidebulebas institutebi koleqtiuri moqmedebis uzrunvelsayofad ver iyeneben. qarTveli sazogadoebisTvis damaxasiaTebel altruistul damokidebulebasa da formalur arasamTavrobo seqtorSi CarTulobis dabal dones Soris sxvaobas pirdapiri paraleli SeiZleba gamovunaxoT farTod gavrcelebuli religiuri grZnobebisa da marTlmadidebel eklesiaSi formaluri CarTulobis dabali donis saxiT, romelsac aseve EWMI G-PAC-is kvlevis Sedegebi cxadyofs. religiuri damokidebulebisa da praqtikis Sefasebis dros gamokiTxvis Sedegebi religiis formalur da araformalur msaxurebas Soris did sxvaobas gvaCvenebs: qarTvelTa umravlesoba religiis araformalur mxares aRiarebs, Tumca eklesiaSi formalurad CarTvis saWiroebas ver xedavs. gamokiTxulTa 82 procenti acxadebs, rom maT yoveldRiur cxovrebaSi religia mniSvnelovan rols asrulebs; `ara~-s mxolod 4 procenti ambobs. mosaxleobis 66 procents Tavi morwmuned miaCnia, 37 procents ki Zalian religiurad. 9 procenti acxadebs, rom religiuri ar aris. qarTvelTa 74 procenti regularulad, TveSi erTxel mainc loculobs, 54 procenti ki kviraSi erTxel mainc. 15 procenti ambobs, rom bolo wlis ganmavlobaSi saxlSi saerTod ar ulocia. ufro naklebi, magram mainc umravlesoba 53 procenti regularulad, TveSi erTxel mainc loculobs eklesiaSi. mxolod 19 procenti acxadebs, rom gasul wels eklesiaSi saerTod ar ulocia. 30 procenti regularulad, TveSi erTxel mainc swiravs eklesias fuls. Tumca kiTxvaze, Tu ramdenad xSirad eswrebian formalur religiur msaxurebas, 57 procenti ambobs, rom mxolod sagangebo dResaswaulebze midis, ufro iSviaTad an saerTod ar dadis formalur msaxurebaze. maCvenebeli religiuri saqmianobisa, romelic kidev ufro mWidrodaa dakavSirebuli eklesiasTan, rogorc formalur institutTan, iseTive dabalia, rogoric arasamTavrobo organizaciis saqmianobaSi monawileoba. eklesiis dasufTavebaSi mxolod 5 procenti monawileobs, 4.4 procenti eklesias RaribebisaTvis saWmlisa da tansacmlis SegrovebaSi exmareba, 2.7 procenti wminda adgilebis mosalocad dadis, 1 procenti saeklesio gundSi galobs, 0.4 procenti ki eklesiaSi TveSi erTxel mainc stiqarosnis funqcias asrulebs. Sesabamisad, altruistuli da religiuri grZnobebi maRali maCveneblebiT gamoirCeva. qarTvelebi am grZnobebs Zalian afaseben da maTze dayrdnobiT spontanurad moqmedeben. Tumca es moqmedebebi formaluri institutebis iqneba es arasamTavrobo seqtori Tu marTlmadidebeli eklesia saSualebiT iSviaTad xorcieldeba. saqarTveloSi altruizmis institucionalizaciisken gadadgmuli erT-erTi pozitiuri nabijia am bolo dros mokle teqsturi Setyobinebis meSveobiT Semowirulebis gakeTebis sqemis amoqmedeba, romelic mobiluri telefonebis mflobelebs mokle teqsturi Setyobinebis saSualebiT qvelmoqmedebis mizniT Tanxis gadaricxvis SesaZleblobas aZlevs. EWMI G-PAC-is kiTxvarSi mokle teqsturi Setyobinebis da sxva

saSualebiT qvelmoqmedebisaTvis fulis Sewirva gamoyofili ar iyo, Tumca es teqnika sakmaod popularulia da, savaraudod, bolo eqvsi Tvis ganmavlobaSi qvelmoqmedebis mizniT Tanxis gamRebi mosaxleobis 28 procentma swored es meTodi gamoiyena. miuxedavad imisa, rom sms-teqnologia qarTvelebis formalur jgufebad Camoyalibebas xels ar uwyobs, is amgvari jgufebisaTvis resursebis koleqtiurad mobilizebas emsaxureba. dabrkoleba #4: megobrebsa da ojaxis wevrebze damokidebuleba EWMI G-PAC-is gamokiTxvaSi yuradReba ojaxur urTierTobebzedac gamaxvilda. miuxedavad imisa, rom bevri adamiani ojaxs did dros ar uTmobs, qarTvelebis umravlesobas sjera, rom ojaxi upirvelesia, da gasaWiris Jams swored ojaxis wevrebis imedi aqvs. ojaxis prioritetad gamocxadeba da yovelgvari kiTxvis niSnis gareSe ojaxis SigniT altruizmis gamovlena qmnis erTgvar araformalur dazRvevas, romelic, savaraudod, arasamTavrobo organizaciebSi CarTulobas anacvlebs. qarTul ojaxebSi arsebuli mWidro kavSirebidan gamomdinare, mosalodneli iyo, rom ojaxis wevrebi xSirad xvdebian erTmaneTs, Tumca, rogorc aRmoCnda, kviraSi erTxel mainc axlo naTesavebs gamokiTxulTa mxolod 20 procenti naxulobs (maTgan 4% yoveldRe). umravlesoba (54%) maTTan TveSi erTxel misvlasac ver axerxebs, amitom naTesavebi ufro iSviaTad an mxolod gansakuTrebul RonisZiebebze ikribebian. es monacemi mniSvnelovnad gansxvavdeba megobrebTan Sekrebis maCveneblisagan: respondentebis 25 procenti axlo megobrebs yoveldRe naxulobs, 32 procenti _ kviraSi erTxel mainc. umciresoba (23%) maT TveSi erTxelac ver stumrobs, amitom megobrebi ufro iSviaTad an mxolod gansakuTrebul RonisZiebebze ikribebian. Tumca ojaxuri kavSirebis mniSvneloba mkafiod Cans kiTxvebSi, romlebic urTierTdamokidebulebas, aseve sagangebo SemTxvevebs exeba. kiTxvaze `eTanxmebiT Tu ara mosazrebas, rom ojaxis wevrebi da naTesavebi Zalian bevrs iTxoven Tqvengan~ 46-ma procentma upasuxa, rom ar eTanxmeba, maTgan 39 procenti ki am mosazrebas saerTod ar eTanxmeba. mxolod 16 procenti ambobs, rom ojaxis wevrebi maTgan bevrs iTxoven, da mxolod 9 procenti eTanxmeba srulad am mosazrebas. es pasuxebi SeiZleba ornairad gavigoT: an moTxovnebi umniSvneloa, an didi moTxovnebic ki zomierad aRiqmeba. msgavsi Sedegi gvxvdeba pasuxebSi kiTxvaze `ramdenad xSirad gaqvT gancda, rom ojaxis saqmeebi samsaxurSi xels giSliT~: absoluturi umravlesoba 73 procenti ambobs, rom arasdros, da 12 procenti acxadebs, rom iSviaTad. mxolod 2 procenti ambobs, rom zogjer, da 1 procenti acxadebs, rom yovelTvis. am pasuxebis interpretaciac ramdenimenairad SeiZleba: an ojaxis saqmeebi marTlac ar gadadis samsaxurebriv sakiTxebSi, an, Tu gadadis, es xelis SemSlel faqtorad ar aRiqmeba. kiTxvaze `eTanxmebiT Tu ara mosazrebas, rom axalgazrdebma, pirvel rigSi, sakuTar cxovrebas unda mixedon da Semdeg unda izrunon mSoblebze~ pasuxebi orad iyofa: am mosazrebas 32 procenti eTanxmeba da 28 procenti ar eTanxmeba, xolo 19 procenti or ukidures pasuxs irCevs. sainteresoa, rom isini, vinc am mosazrebas eTanxmeba, ufro asakovanni arian, da piriqiT: anu sakuTar bavSvebs ufrosi Taoba ki ar

avaldebulebs, aramed am valdebulebas axalgazrda Taoba sakuTar Tavze Tavisive surviliT iRebs. ori kiTxvis mizani iyo, daedgina, visi imedi aqvT qarTvelebs gasaWiris Jams. ufro pirdapir dasmul kiTxvaze `gaWirvebis dros mimarTavdiT Tu ara Semdeg adamianebs/dawesebulebebs daxmarebis saTxovnelad~ respondentebs adamianebisa da dawesebulebebis CamonaTvalze `diax~ an `ara~ unda epasuxaT. absoluturi umravlesoba (93%) acxadebs, rom ojaxs mimarTavda. ojaxisTvis mimarTvaze uars mxolod 5 procenti ambobs. is 80 procenti, romelic daxmarebisaTvis megobars mimarTavs, ufro axalgazrdaa, vidre is 16 procenti, romelic ase ar moiqceva. amasTanave, im 33 procentidan, romelic adgilobriv xelisuflebas mimarTavs, ufro meti cxovrobs soflad, vidre im 58 procentidan, vinc amas ar gaakeTebs. da bolos, arasamTavrobo organizacias daxmarebisaTvis 11 procenti mimarTavs, xolo 75 procenti ara. Sesabamisad, SegviZlia davaskvnaT, rom gasaWiris dros socialuri dazRvevis araformaluri meqanizmebi dominirebs iq, sadac wamyvani adgili ojaxs ukavia. meore kiTxvaze vin aanazRaurebda zarals, Tu respondenti an misi ojaxis wevri avariis Sedegad sxvis manqanas daazianebda umetesobam (30%) ojaxi daasaxela. danarCenebi (21%) zaralis asanazRaureblad fuls megobrisgan an naTesavisgan isesxebdnen. xarjebs sakuTari danazogidan mxolod 8 procenti dafaravda. sakmaod bevrma respondentma (26%) ar icoda, Tu rogor gadaixdida zaralis Tanxas. sxva kiTxvaze pasuxis gacemisas gamokiTxulTa mxolod 35-ma procentma ganacxada, rom mis ojaxs dazRveva aqvs. rogorc wesi, dazRvevis mqoneni ufro ganaTlebulebi arian da ufro maRali Semosavali aqvT, Tumca qveynis masStabiT Tanabrad arian gadanawilebuli. kiTxvari respondentebs dazRvevis saxeobis dakonkretebas ar sTxovda, magram, im monacemis gaTvaliswinebiT, rom dazRvevis mqone 834 ojaxidan 172-s (21%) manqana hyavs, SegviZlia davaskvnaT, rom manqanis dazRveva maqsimum 21 procents aqvs. Tumca kiTxvaze `vin aanazRaurebs zarals~ mxolod 23-ma respondentma (1%) upasuxa, rom dazRvevis imedi aqvs.

Sesabamisad, SegviZlia davaskvnaT, araformaluri saxe swored ojaxia, sazogadoebas naklebad aqvs. mWidro

rom saqarTveloSi dazRvevis formaluri dazRvevis imedi ki kavSirebi, romlebic qarTvelebs ojaxTan akavSirebs, dazRvevis am araformalur sqemaSi maTi monawileobis gamomxatvelia. Tu gasaWiris Jams ojaxis imedze myofTa did umravlesobas daxmarebis saTxovnelad arasamTavrobo organizaciisaTvis mimmarTvel umciresobas SevadarebT, SegviZlia vivaraudoT, rom formalur arasamTavrobo seqtorSi CarTulobas swored ojaxuri kavSirebi uSlis xels. respondentebis 46 procents, romelmac ganacxada, rom sakuTari iniciativiT sazogadoebisaTvis mniSvnelovan sakiTxebze momuSave organizaciaSi ar gaerTiandeboda, amis mizezic unda daesaxelebina. gamokiTxulTa didma nawilma (37%) Tqva, rom samoqalaqo sazogadoebrivi organizaciebis saqmianobaSi monawileobas ojaxuri saqmeebis mixedvas amjobinebs. dabrkoleba #5: rTuli ekonomikuri garemo samoqalaqo CarTulobisTvis kidev erTi SesaZlo dabrkolebaa rTuli ekonomikuri garemo, romelic, rogorc zemoT vnaxeT, bevr qarTvels awuxebs. kamaTs ar iwvevs is faqti, rom adamianebma jer sakuTari Tavis da ojaxis arsebobis uzrunvelyofa unda SeZlon, sanam dros, energiasa da fuls sazogadoebriv sikeTes moaxmaren. mosaxleobis qveynis masStabiT warmomadgenlobiT nimuSSi ojaxis Semosavlis maCvenebeli Zalian dabalia: 61 procentis ojaxis Semosavali TveSi 400 larze (daaxloebiT 240 aSS dolari) naklebia. piradi Semosavali gacilebiT dabalia: 33 procents is saerTod ar gaaCnia, 43-ma procentma ki gasul TveSi 250 larze (daaxloebiT 150 aSS dolari) naklebi miiRo. bolo TveSi 400 larze (daaxloebiT 240 aSS dolari) meti Semosavali mosaxleobis

mxolod 8 procents hqonda. piradi Semosavlis ojaxis Semosavalze gacilebiT naklebi raodenoba mowmobs, rom adamianebi ojaxis daxmarebaze ara marto sagangebo SemTxvevebSi, aramed yoveldRiuradac arian damokidebuli. ojaxebis absoluturi umravlesoba (93%) acxadebs, rom sayofacxovrebo sagnebis SesaZenad sakmarisi fuli ar aqvs, 65 procents Tanxa tansacmlis sayidlad ar hyofnis, xolo 30 procents sakvebisaTvis.

dausaqmebloba qarTvelebis kidev erTi sazrunavia. dasaqmebulia gamokiTxulTa naxevarze naklebi 39 procenti. umuSevarTa 61 procentidan sakuTari surviliT dausaqmebeli mxolod 31 procentia. daaxloebiT naxevari (45%) aqtiurad eZebs samsaxurs, magram ver poulobs. 11 procents muSaoba surs, Tumca samsaxurs aqtiurad ar eZebs. kiTxvaze `ra faqtoria yvelaze mniSvnelovani saqarTveloSi kargi samsaxuris saSovnelad~ 25-ma procentma `nacnoboba~ daasaxela. Tumca kiTxvas, daexmareboda Tu ara romelime organizaciis an klubis wevroba samsaxuris SovnaSi, respondentTa umetesobam (38%) uaryofiTi pasuxi gasca. es mianiSnebs, rom `nacnoboba~ saqarTveloSi kvlav megobrobas da ojaxis wevrobas gulisxmobs da ara ufro profesiul kavSirebs.

aseTi cudi statistikis miuxedavad, respondentTa sakmaod did nawils (49%) miaCnia, rom sakuTar ekonomikur mdgomareobas akontrolebs. sawinaaRmdego mosazrebas 24 procenti gamoxatavs. isev da isev, am TavSi aRwerili ojaxze damokidebulebis gaTvaliswinebiT, es mianiSnebs, rom gasaWiris Jams ojaxebi naTesavebis mxardasaWerad resursebis mobilizebas axdenen. rogorc ukve vnaxeT, ojaxis pirvel adgilze dayeneba arasamTavrobo seqtorSi CarTvisaTvis dabrkolebaa. III. samoqalaqo CarTulobis gaRrmavebis SesaZleblobebi SesaZlebloba #1: arasamTavrobo organizaciebis dadebiTi aRqma zogadad da instituciur doneze pesimisturi suraTis miuxedavad, ufro konkretuli kiTxvebis SemTxvevaSi arasamTavrobo organizaciebis Sesaxeb respondentebis

warmodgenebi dadebiTi da cinikuri Sedegebis nazavia. kiTxvaze `ra amoZravebs arasamTavrobo organizaciebs~ mosaxleobis 30 procentis pasuxia `saqarTvelos mosaxleobis problemebis mogvarebaSi daxmareba~, 5 procents miaCnia, rom maTi mamoZravebeli `moqalaqeebis cnobierebis amaRlebaa~, cinikurad ganwyobili 19 procenti ki ambobs, rom am organizaciebis mTavari mizani `dafinansebis miReba da TviTdasaqmebaa~. kiTxvaze, icaven Tu ara arasamTavrobo organizaciebi iq momuSave adamianebis interesebs, 35 procentis pasuxi dadebiTia. am mosazrebas mxolod 22 procenti ar eTanxmeba, xolo 40 procenti ambobs, rom `ar icis~. amasTanave, mosazrebas, rom arasamTavrobo organizaciebi maTnairi adamianebis interesebs uWeren mxars, 32 procenti eTanxmeba, pesimisturad ganwyobili 28 procenti ar eTanxmeba, xolo dabneuli 38 procentis pasuxia `ar vici~. da bolos, erTi sasixarulo ambavi qarTuli arasamTavrobo seqtorisaTvis: arasamTavrobo organizaciebSi momuSave adamianebi ufro meti ndobiT sargebloben, vidre Tavad es organizaciebi. kiTxva `rogori adamianebi arian yvelaze aqtiurebi arasamTavrobo organizaciebis saqmianobaSi~ Seicavda ramdenime savaraudo pasuxs, maT Soris, TbilisSi arasamTavrobo organizaciaTa TanamSromlebisagan gagonil Zalian cinikur terminebs: `grantiWamia~, `Tanamedrove komkavSireli~, `karieristi~, `intrigani~. arasamTavrobo organizaciaTa TanamSromlebs grantiWamiebs 6.3 procenti uwodebs, karieristebs 2 procenti, Tanamedrove komkavSirelebs 0.8 procenti, xolo intriganebs 0.6 procenti. amis sapirispirod, 17 procenti ambobs, rom am organizaciaTa TanamSromlebi `qveyanaSi mdgomareobis gaumjobesebas cdiloben~, 12 procenti ki acxadebs, rom isini maTnair adamianebs exmarebian.

ufro metic, kiTxvaze `ramdenad sandoa arasamTavrobo organizaciis saqmianobaSi aqtiurad CarTuli adamiani~ 21 procenti ambobs, rom sandoa. sapirispiros mxolod 12 procenti acxadebs. Sesabamisad, SegviZlia davaskvnaT, rom qarTvelebi socialur mewarmeebs negatiurad ki ar afaseben, piriqiT maT da sazogadoebis sakeTildReod maT mier gaweul mZime samuSaoebs udides pativs scemen. SesaZlebloba #2: monawileobis survili didia EWMI G-PAC-is kvlevam arasamTavrobo organizaciebis mier mowyobil kampaniebSi respondentebis monawileobis TviTgamocxadebuli survili Seamowma. oTxi kiTxvisgan Semdgar nawilSi respondentebi jer arasamTavrobo organizaciis mier samuSaod arCeul sxvadasxva sakiTxs gaecnen da Semdeg upasuxes, miiRebdnen Tu ara monawileobas am organizaciis mier mowyobil Semdeg RonisZiebebSi: 1) mimarTvaze xelis mowera; 2) mitingze daswreba; 3) kardakar Camovla da sakiTxTan dakavSirebiT mezoblebis

informireba; 4) kampaniis warmoebisaTvis Tanxis gacema; 5) kampaniis ojaxTan da megobrebTan ganxilva. TiToeuli sakiTxi AYEG-is angariSSi fokusjgufebSi gamokveTili yvelaze mwvave sakiTxebidan SeirCa. pirvel kiTxvaSi saubari iyo ekonomikuri politikis kvlevis centris mier umuSevrobis sakiTxze dawyebuli kampaniis Sesaxeb, romelic mTavrobis mier axali samuSao adgilebis Sesaqmnelad garkveuli politikis gatarebas lobirebda. formalur arasamTavrobo seqtorSi CarTulobis dabali donis gaTvaliswinebiT, pasuxebis maCvenebeli sakmaod maRali iyo: 60 procenti mimarTvas moawerda xels, 52 procenti kampanias ojaxTan da megobrebTan ganixilavda, 19 procenti mitingze wavidoda, 12 procenti kardakar Camoivlida da kampaniis Sesaxeb informacias mezoblebs gaacnobda, xolo 16 procenti kampanias Tanxas Seswiravda. meore kiTxvaSi aRwerili iyo advokatirebis kampania, romelsac xarisxiani da iafi jandacvis sakiTxze momuSave arasamTavrobo organizacia am problemebis Sesaxeb mTavrobis cnobierebis asamaRleblad axorcielebs. isev da isev, Sedegebma molodins gadaaWarba: 64 procenti mimarTvas moawerda xels, 54 procenti kampanias megobrebTan da mezoblebTan ganixilavda 18 procenti mitingze wavidoda, 12 procenti kardakar Camoivlida da kampaniis Sesaxeb informacias mezoblebs gaacnobda, xolo 16 procenti kampanias Tanxas Seswiravda. mesame kiTxvaSi cnobili qarTuli arasamTavrobo organizacia saia pensionerebisaTvis socialuri daxmarebis sakiTxebze muSaobda. Sedegebi msgavsi iyo (Sesabamisad, 64%, 53%, 18%, 12% da 16%). meoTxe kiTxvaSi adamianis uflebaTa saxli sakvebze mzardi fasebis sakiTxze muSaobda. Sedegebi kidev ufro STambeWdavi iyo: 66 procenti mimarTvas moawerda xels, 57 procenti kampanias megobrebTan da mezoblebTan ganixilavda, 20 procenti mitingze wavidoda, 14 procenti kardakar Camoivlida da kampaniis Sesaxeb informacias mezoblebs gaacnobda, xolo 21 procenti kampanias Tanxas Seswiravda. skeptikosebma SeiZleba Tqvan: gamokiTxvisas rame qcevis dafiqsireba ar niSnavs, rom adamianebi cxovrebaSic ase moiqcevian; magram SedarebiT konteqstSi es maCveneblebi mainc Zalian mniSvnelovania. is faqti, rom dabali fasis mqone moqmedebebi (mimarTvaze xelis mowera da kampaniis megobrebTan da ojaxis wevrebTan ganxilva) ufro metma respondentma airCia, vidre maRali fasis mqone moqmedebebi (Tanxis gadaricxva an kardakar siaruli), mowmobs, rom gamokiTxulebi kiTxvebze pasuxis gacemisas iTvaliswinebdnen realistur faqtorebs, rogorebicaa Zalisxmeva, dro da fuli. ufro metic, sxvadasxva moqmedebis Sesaxeb kiTxvaze dadebiTi pasuxis gamcemi respondentebis maxasiaTeblebi realobas emTxveva. oTxive SemTxvevaSi mitingze misvlis alternativas ufro xSirad kacebi irCevdnen, xolo kardakar Camovlisas axalgazrdebi; arasamTavrobo organizaciis kampaniisaTvis Tanxis gadasaricxad an kardakar sasiarulod mzadyofnas ufro axalgazrda da ufro ganaTlebuli respondentebi gamoxatavdnen. es mniSvnelovnad ewinaaRmdegeba opoziciis mier 2011 wlis maisSi gamarTuli politikuri demonstraciis aRweras, romelsac umetesad gabrazebuli pensionerebis monawileobis gamo masmediaSi `vercxlis revolucia~3 uwodes.

damien makginesi, Georgia: Anti-Saakashvili protesters vow to continue, BBC News, 26 maisi, 2011, http://www.bbc.co.uk/news/world-europe-13499227, an Silver Revolution 2011 http://en.wikipedia.org/wiki/Nino_Burjanadze

ufro metic, mosazrebas me mxolod im SemTxvevaSi miviReb monawileobas arasamTavrobo organizaciebi saqmianobaSi, Tu amaSi fuls gadamixdian mxolod 20 procenti daeTanxma. am mosazrebas mosaxleobis umravlesoba (51%) ar daeTanxma, rac mianiSnebs, rom qarTvelebis umetesobas sazogadoebrivi samsaxuris cneba kargad esmis da icis, rom arasamTavrobo organizaciebs moxaliseTa misazidad fuladi motivaciis Seqmna ar sWirdebaT. es monacemebi xazs usvams SesaZleblobas saqarTveloSi samoqalaqo sazogadoebis ganviTarebisa, Tu es seqtori sworad gansazRvravs im sakiTxebs, romelTac mosaxleoba, gansakuTrebiT, axalgazrda Taoba, uWers mxars. arsebobs kargad ganaTlebuli axalgazrdebisagan Semdgari resursi, romelic dedaqalaqSi ar aris koncentrirebuli da potenciurad arasamTavrobo organizaciebis mier mowyobil kampaniebSi ufro aqtiurad monawileoba surs. saerTaSoriso donorebma da arasamTavrobo organizaciebma am resursis asaTviseblad TavianTi komunikaciis strategia Sesabamisad unda warmarTon. SesaZlebloba #3: Tu sakiTxi mwvavea, gzavnilis sworad formulirebas mniSvneloba ar aqvs arasamTavrobo organizaciebisaTvis advokatirebis kampaniis warmoebisas gzavnilis efeqtianad Camoyalibebis sakiTxze rCevis misacemad EWMI G-PACisTvis daxmarebis aRmoCenis mizniT zemoT CamoTvlili oTxi kiTxva eqsperimentul elements moicavda. oTxive kiTxvis SemTxvevaSi gzavnilis formulireba sxvadasxvagvari iyo, raTa dagvedgina, arasamTavrobo organizaciis kampaniis Sesaxeb informaciis sxvanairad miwodeba sakontrolo jgufSi sacdel jgufTan SedarebiT met dadebiT pasuxs ganapirobebda Tu ara da piriqiT. monacemebi cxadyofs, rom gzavnilis formulirebis arc erTi varianti mniSvnelovan cvlilebas ar warmoSobs. es daskvna TavisTavad mniSvnelovania. erTi SesaZlo axsna isaa, rom saqarTvelos mosaxleoba gzavnilis formulirebisadmi maincdamainc yuradRebiani an mgrZnobiare ar aris, anda, ufro optimisturad, roca Tavad sakiTxi sakmarisad mwvavea, mis formulirebas mniSvneloba ar aqvs. oTxi sxvadasxva variaciis mizani gzavnilis formulirebisas erTi SexedviT konceptualurad mniSvnelovani sxvaobebis Semowmeba iyo. pirvel kiTxvaSi sakontrolo jgufisTvis umuSevroba pasiurad da bundovnad iqna aRwerili da umuSevrobis gamomwvevi rame konkretuli mizezi ar dasaxelebula. sacdel jgufSi umuSevrobis problema uSualod saqarTvelos xelisuflebis politikasTan iyo dakavSirebuli da pasuxismgeblobasac mas akisrebda. sacdeli da sakontrolo jgufebis pasuxebs Soris gansxvaveba statistikurad mniSvnelovani ar iyo. Tumca unda aRiniSnos, rom xuTive SesaZlo moqmedebis Sesaxeb kiTxvebs sakontrolo jgufSi ufro meti dadebiTi pasuxi gaeca, vidre sacdel jgufSi, romelsac ufro detaluri gzavnili miewoda. meore kiTxvaSi sakontrolo jgufs uTxres, rom jandacvis advokatirebis kampania `aSS-is ganviTarebis saerTaSoriso saagentos (USAID) grantiT~ dafinansdeboda, sacdelma jgufma ki icoda, rom am kampaniis dafinansebis wyaro `saqarTvelos moqalaqeTa Semowirulebebi~ iqneboda. isev da isev,

jgufebis pasuxebs Soris gansxvaveba statistikurad mniSvnelovani ar yofila. Tumca odnav meti respondenti daeswreboda mitings, Camoivlida kardakar an gaiRebda Tanxas, Tu kampanias saqarTvelos moqalaqeebi da ara USAID daafinansebda. intuiciis doneze advili misaxvedria, rom adamianebi mzad arian, dro da fuli ufro maRali fasis mqone moqmedebebs dauTmon, Tu amas sxvebic akeTeben. mesame kiTxvam Seamowma, arasamTavrobo organizaciis wina warmatebebis xazgasmis Sedegad mzad arian Tu ara adamianebi, meti Tanxa gaiRon misi kampaniisaTvis. sakontrolo jgufi saias mier warsulSi warmatebiT ganxorcielebul adamianis uflebaTa dacvis kampanias gaecno. sacdeli jgufisaTvis miwodebul informaciaSi es detalebi ar figurirebda.4 isev da isev, pasuxebs Soris gansxvaveba statistikurad mniSvnelovani ar aRmoCnda. Tumca gamokiTxulebi saias warmatebuli kampaniis detalebis arcodnis SemTxvevaSi xuTive aqtivobaSi monawileobis ufro did survils gamoxatavdnen. es an yuradRebis nakleb koncentraciaze miuTiTebs, an, rac ufro savaraudoa, saias mier ganxorcielebuli am konkretuli kampaniis armowonebaze. saiam adamianis uflebaTa evropul sasamarTloSi saqarTvelos mTavrobis winaaRmdeg procesi moigo. naTelia, rom am niuansis gamosaricxad politikurad neitraluri warmatebis magaliTi unda yofiliyo gamoyenebuli. da bolos, meoTxe kiTxva sakvebze mzardi fasebis Sesaxeb mSral statistikur informaciasTan SedarebiT emociuri mimarTvis gavlenis Semowmebas isaxavda miznad. sakontrolo jgufi gaecno TbilisSi mcxovrebi eqvsi wlis ninos ambavs, romelic yovel Rames mSieri iZinebs, sacdel jgufs ki msoflioSi sursaTis fasebisa da saqarTveloSi xorcis fasis zrdis statistika miewoda. Tbili, mgrZnobiare qarTuli xasiaTis kulturul stereotipebze dayrdnobiT, vimedovnebdiT, rom patara ninos ambavi sakvebis fasebis civ statistikasTan SedarebiT kampaniaSi CarTvis gacilebiT did survils gamoiwvevda. es ase ar moxda. isev da isev, pasuxebs Soris sxvaoba statistikurad mniSvnelovani ar yofila. Tumca patara ninosTvis mimarTvaze xelis mosawerad ufro meti respondenti aRmoCnda mzad. danarCeni moqmedebebis SemTxvevaSi respondentebi statistikuri informaciiT odnav metad iyvnen motivirebuli. es SeiZleba imiT aixsnas, rom adamianebs sakuTari Tavis daxmarebis survili ufro amoZravebT, radgan SegviZlia vivaraudoT, rom xorcze mzardi fasebi TiTqmis yvelas Seexo. ufro metic, Tu mxedvelobaSi mxolod dedaqalaqis mosaxleobas miviRebT, TbilisSi mcxovrebi, patara mSieri ninos SemTxvevaSi arasamTavrobo organizaciis kampanias gacilebiT, Tumca ara mniSvnelovnad meti adamiani uWers mxars. statistikis SemTxvevaSi mTavrobisadmi mimarTvas 54 procenti moawerda xels, patara ninos SemTxvevaSi 64 procenti; 18 procenti wavidoda mitingze da 25 procenti wavidoda ninos xaTriT; 13 procenti Camoivlida kardakar da 17 procenti Camoivlida ninos gulisTvis; 21 procenti gaiRebda Tanxas da 26 procenti gaiRebda ninosTvis; da bolos, 50 procenti ganixilavda sursaTis fasebis zrdis statistikas megobrebTan da mezoblebTan da 59 procenti ganixilavda patara mSieri ninos konteqstSi. am monacemebis safuZvelze SegviZlia davaskvnaT, rom, Tu qarTvelebs sakuTari interesebi ufro amoZravebT, vidre Sors myofi adamianis gasaWiri, isini met pasuxismgeblobas grZnoben da ufro altruistulebi xdebian, roca es adamiani maT TemSi cxovrobs.

es kiTxva kiTxvaris gamocdis Semdeg Seicvala. Tavdapirvelad kiTxva agebuli iyo imaze, Tu ramdenad Secvlida arasamTavrobo organizaciis, magaliTad, saias, saxelis cnobadoba pasuxebs ucnob arasamTavrobo organizaciasTan SedarebiT.

bolo SeniSvna xalxTan dakavSirebisa da arasamTavrobo organizaciis saqmianobis Sesaxeb misi informirebis gzebs exeba. statistika cxadyofs, rom saqarTvelos mosaxleobis didi nawili (29%) internets kviraSi erTxel mainc iyenebs, 20 procenti mas yoveldRiurad moixmars, umravlesobas (54%) ki internetiT arasdros usargeblia. Tumca internetis momxmarebelTa maRali maCvenebeli niSnavs, rom mosaxleobasTan sakomunikaciod arasamTavrobo organizaciebma es resursic unda gamoiyenon. SesaZlebloba #4: gayofil sazogadoebas demokratiuli mxare aqvs saqarTveloSi da sxva postsabWoTa qveynebSi samoqalaqo CarTulobis dabali donis erT-erT mizezad xSirad saxeldeba postsabWoTa memkvidreoba, romelmac politikuri monawileobisa da samoqalaqo aqtiurobisadmi apaTiis, undoblobis, pesimizmisa da cinizmis politikuri kultura datova. Tumca EWMI G-PAC-is kvlevaSi apaTia, cinizmi da politikuri uunarobis grZnoba monacemebSi mkveTrad ar gamoCenila. kvleva aCvenebs, rom saqarTvelo postkomunistur cinizmsa da ufro gulwrfel, gamaZlierebel optimizms Soris orad gaxleCili qveyanaa. ufro metic, gadanawileba demokratiuli Rirebulebebisaken ixreba. kargi da garkveulwilad gasakviria is faqti, rom monacemebSi apaTiuri moqalaqeebi did umravlesobas ar warmoadgenen.5 sabWoTa cinizmi sabWoTa da demokratiuli Rirebulebebis gamyofi pirveli lakmusis testi is kiTxvaa, romelic respondentebs erTmaneTis miyolebiT acnobs or mosazrebas: `adamianebi bavSvebiviT arian: mTavrobam ise unda izrunos maTze, rogorc mSobeli zrunavs Svilebze~ da `mTavroba daqiravebulia xalxis mier: adamianebi ufrosebiviT unda iqceodnen da akontrolebdnen mTavrobas~. gamokiTxulebs unda aerCiaT, eTanxmebian Tu srulad eTanxmebian pirvels, meores Tu arc erTs. rogorc bolo ori wlis ganmavlobaSi kavkasiis barometris gamokiTxvaSi gamoCnda, qarTveli sazogadoeba am kiTxvaze pasuxis gacemisas orad iyofa: 45 procenti fiqrobs, rom mTavroba moqalaqeebs, Zveli, sabWoTa avtoritaruli tradiciis msgavsad, bavSvebiviT unda moeqces, 46 procents ki miaCnia, rom xalxi mTavrobas, dasavluri demokratiis msgavsad, damsaqmeblisnairad unda moepyras. es kiTxva odnav sabWoTa wyobis momxreTa sasargeblod ixreba, radgan 22 procenti `srulad eTanxmeba~ mosazrebas, rom mTavroba mSobeliviTaa. mosazrebas mTavrobis, rogorc daqiravebulis, Sesaxeb `srulad~ mxolod 16 procenti eTanxmeba. isini, vinc ufro demokratiul mosazrebas eTanxmeba, ufro xSirad mamakacebi, ufro ganaTlebulebi arian da qalaqSi cxovroben. SedarebisTvis, azerbaijansa da somxeTSi mosaxleobis did umravlesobas (Sesabamisad, 68% da 70%) sjera, rom mTavroba mSobeliviT unda iyos, da mxolod Sesabamisad 20% da 27% fiqrobs, rom mosaxleoba mTavrobas damqiravebeliviT unda epyrobodes.6 mezobel azerbaijanelebsa da somxebTan SedarebiT, qarTvelebi mTavrobasTan mimarTebiT gacilebiT metad daSordnen sabWoTa memkvidreobas demokratiis sasargeblod.

zogierTi qarTveli kolega fiqrobda, rom kiTxvarSi bevri msgavsi kiTxvis dasmas azri ar hqonda, radgan pasuxi isedac naTeli iyo, anu mTeli sazogadoeba cinikur an apaTiur pasuxs airCevda. 6 CRRC-is kavkasiis barometris monacemebi. xelmisawvdomia: http://www.crrc.ge/oda/

momdevno kiTxvaSi respondentebs Semdegi mosazrebebidan erT-erTi unda aerCiaT: 1) politika binZuri saqmea da me ar minda am binZur saqmeSi monawileoba da 2) yvela qarTvelis moqalaqeobrivi valia, politikaSi CaerTos, rom ukeTesi qveyana avaSenoT. aq sabWoTa mxare ufro naTlad imarjvebs: politika binZur saqmesTan asociacias 41 procentSi iwvevs, xolo samoqalaqo movaleobasTan mxolod 37 procentSi. ufro metic, respondentebi politikas binZur saqmed ufro intensiurad moixsenieben. am mosazrebas 17 procenti srulad eTanxmeba. igive maCvenebeli moqalaqeobrivi valis SemTxvevaSi mxolod 9 procentia. am SemTxvevaSi erTnairi pasuxis gamcemTa Soris korelacia ar SeiniSneba. Tumca unda aRiniSnos, rom es da wina Sedegebi politikuri Rirebulebebis sakiTxze mosaxleobis gayofis maCvenebelia da ara cinizmiT aRsavse qveynisa. kidev erTi kiTxva respondentebs Semdeg or mosazrebas Soris arCevnis gakeTebas sTxovs: 1) axla saqarTvelos xelisuflebas saxelmwifos gasaZliereblad swrafi gadawyvetilebebis miReba uwevs, xalxisaTvis azris kiTxvam ki SesaZloa es procesi Seanelos da 2) saqarTvelos saxelmwifo mxolod im SemTxvevaSi gaZlierdeba, Tu xelisufleba xalxis azrs gaiTvaliswinebs, Tundac amas ufro didi dro dasWirdes. qarTvelebis didma umravlesobam avtoritarizmis logikas konsultaciuri demokratia amjobina: mosaxleobis 56 procenti Tanxmdeba, rom moqalaqeTa mosazrebebi gaTvaliswinebuli unda iyos. politikuri uunarobis grZnoba postkomunistur sazogadoebebSi samoqalaqo CarTulobis dabali donis kidev erT mizezad saxeldeba damarcxebuli midgomebi: rom rame moqmedeba xelisuflebis gadawyvetilebaze gavlenas ver moaxdens. ratom davxarjoT dro demonstraciaze misvlaSi an mimarTvisaTvis xelmowerebis Sesagroveblad kardakar siarulSi, roca xelisufleba xalxis azrs ar iTvaliswinebs? Tumca, EWMI G-PAC-is kvlevis monacemebis Tanaxmad, miuxedavad imisa, rom saqarTvelos mosaxleobis didi nawili politikur CarTulobaSi azrs ver xedavs, aseve didi nawili sawinaaRmdego mosazrebas gamoxatavs. respondentebs Semdegi ori mosazrebidan erT-erTi unda aerCiaT: 1) mosaxleobis mier mSvidobiani saprotesto aqciebis gamarTva xelisuflebisagan rames moTxovnis mizniT uazrobad mimaCnia, radgan xelisufleba mainc imas gaakeTebs, rac Tavad unda, da 2) mosaxleobis mier mSvidobiani saprotesto aqciebis gamarTva, Cemi azriT, Zalian mniSvnelovania, radgan am gziT xelisufleba iZulebuli xdeba, xalxis moTxovnebi gaiTvaliswinos. Sedegebi gasakvirad dadebiTia: mosaxleobis 36 procenti ambobs, rom mSvidobiani aqciebi mniSvnelovania, raTa xelisuflebas xalxis moTxovnis gaTvaliswineba aiZulos. sapirispiros 30 procenti acxadebs. imave kiTxvaze `mSvidobiani saprotesto aqciebis gamarTvis~ `mimarTvaze xelis moweriT~ Canacvlebis Semdeg pasuxebi kidev ufro damajerebelia. qarTvelTa 38 procenti fiqrobs, rom mimarTvaze xelis mowera mniSvnelovania, 29 procents ki es uazrobad miaCnia. aqciebis momxreni ufro metad qalaqSi cxovroben, savaraudod, imitom, rom demonstraciebi

qalaqebSi imarTeba. xelmowerebis Segrovebis momxreni qveynis masStabiT Tanabrad arian gadanawilebuli, Tumca ufro axalgazrdebi arian, rac politikuri uunarobis grZnobis mqone sabWoTa TaobaTa cvlaze mianiSnebs. gamokiTxulebs Semdegi ori mosazrebidanac erT-erTi unda aerCiaT: 1) mosaxleobis mier mSvidobiani saprotesto aqciebis gamarTva (mimarTvaze xelis mowera) saSiSia, radgan xelisufleba yvelafers Tvals adevnebs, da 2) mosaxleobis mier mSvidobiani saprotesto aqciebis gamarTva (mimarTvaze xelis mowera) usafrTxoa, radgan, konstituciis mixedviT, moqalaqeebs azris gamoTqmis ufleba aqvT. kvlevis Catarebamde sul raRac ori TviT adre, 2011 wlis 26 maiss, opozicioneri momitingeebisTvis Seqmnili problemebis miuxedavad, romelTa Sesaxebac sazogadoebas informacia aqvs, 43 procenti ambobs, rom saqarTveloSi aqciaze daswreba usafrTxoa. sawinaaRmdego mosazrebas 25 procenti gamoxatavs. amis msgavsad, 42 procents miaCnia, rom mimarTvaze xelis mowera usafrTxoa, 18 procenti ki fiqrobs, rom es saSiSia. Tumca danarCeni Sedegebi naklebad optimistur suraTs gvaCvenebs: kiTxvaze `visi azri axdens yvelaze did gavlenas xelisuflebis gadawyvetilebebze~ 59 procenti prezidents asaxelebs, 11 procenti parlamentis wevrs da mxolod 1 procenti ambobs, rom Cveulebrivi xalxis azria mniSvnelovani. ufro metic, kiTxvaze `davuSvaT, xelisuflebam miiRo gadawyvetileba, romelic usamarTlod migaCniaT, da xalxma misi gaprotesteba gadawyvita; Tqveni azriT, ramdenad Sedegiani iqneba es protesti~ pasuxisTvis respondentebs unda gamoeyenebinaT 10-baliani sistema, sadac `erTi~ niSnavda, rom xelisufleba ar Secvlis Tavis gadawyvetilebas, ramdeni adamianic ar unda gamovides, xolo `aTi~ niSnavda, rom xelisufleba mxolod maSin Secvlis Tavis gadawyvetilebas, Tu sakmarisi raodenobis adamiani gamova. mosaxleobis mxolod 16 procents sjera, rom xelisufleba Secvlis gadawyvetilebas, Tu sakmarisi raodenobis xalxi gamova, 29 procenti fiqrobs, rom xelisufleba ase ar moiqceva, ramdeni adamianic ar unda gamovides, 30 procenti ambobs, rom `ar icis~, 22 procentma ki neitraluri pasuxi arCia. ase rom, saqarTvelos moqalaqeebis umetesoba ar aris darwmunebuli, rom aqciebi Sedegis momtania. kidev erT SemTxvevaSi kiTxva imis garkvevas isaxavda miznad, CamoTvlilTagan dasaxmareblad pirvel rigSi arasamTavrobo organizacias mimarTavdnen Tu ara respondentebi, Tuki maT megobars usamarTlod gaaTavisuflebdnen saxelmwifo samsaxuridan. Tumca am kiTxvam aseve gamoavlina, ramden adamians sjeroda formaluri kanonieri sistemis da ramdeni iyo pesimisturad ganwyobili da imaSi darwmunebuli, rom usamarTlobis aRmosafxvrelad rame moqmedebis ganxorcielebas azri ar hqonda. 56-ma procentma problemis gadasaWrelad sxvadasxva oficialuri kanonieri arxi airCia: 23 procenti kerZo advokats daiqiravebda, 14 procenti sasamarTlos mimarTavda, 7 procenti saxalxo damcvels da 5 procenti mTavrobas; arasamTavrobo organizacias dasaxmareblad mxolod 1 procenti mimarTavda. amasTanave, araformalur gzas gavleniani megobris an naTesavis saxiT mxolod 6 procenti gamoiyenebda. es mniSvnelovnad ewinaaRmdegeba im models, romliTac qarTuli samarTlis sistema warsulSi muSaobda. 20-ma

procentma ar icoda, ras gaakeTebda. saboloo jamSi, procentma Tqva, rom vinmesTvis mimarTvas azri ar aqvs.

mxolod

17-ma

SesaZlebloba #5: Riaoba axali adamianebis mimarT mWidrod dakavSirebuli jgufebi saqarTveloSi ara marto ojaxebis SigniT, aramed megobrebis wreSic arsebobs da samoqalaqo sazogadoebis ganviTarebas xels uSlis. megobrebis wreSi ndobis maRali xarisxi da altruistuli qcevebi SeRwevis maRal bariers ganapirobebs da socialur jgufebs fiqsirebulad da statikurad aqcevs maTi wevrebi arcTu ise xSirad icvlebian. megobrebis jgufebSi gaerTianebulma adamianebma danarCeni wevrebis ndoba ukve moipoves, mWidro megobrobasTan erTad pasuxismgeblobis maRali grZnobac daekisraT da sargebelic miiRes. Sesabamisad, maTi Riaoba axali adamianebis gacnobisa da axali megobrebis SeZenis mimarT dabali unda iyos. dasavleTSi axali adamianebis gacnoba da axali megobrebis SeZena xSirad samoqalaqo sazogadoebis organizaciis saqmianobaSi monawileobis erT-erTi motivatoria. Sesabamisad, deduqciis meTodiT SegviZlia davaskvnaT, rom mWidro kavSirebis socialuri kapitalis qveyanaSi axali megobrebis SeZenis mcire survilma SeiZleba arasamTavrobo organizaciaSi CarTuloba mniSvnelovnad Seamciros. Tumca saqarTvelos SemTxvevaSi sapirispiro suraTi miviReT. kiTxvaze, hyavT Tu ara axlo megobrebi, 92 procentis pasuxi dadebiTi iyo da mxolod 7 procentis uaryofiTi. Semdeg respondentebs unda eTqvaT, ramdenad eTanxmebian an ar eTanxmebian aseT mosazrebas: `me ukve bevri megobari myavs da axali megobrebi aRar mWirdeba~. molodini, rom qarTvelebi axali megobrebis SesaZenad Ria ar arian, ar gamarTlda am mosazrebas gamokiTxulTa 63 procenti ar daeTanxma, maTgan 53 procenti ki saerTod ar daeTanxma. meore mxriv, mxolod 17-ma procentma Tqva, rom axali megobrebi aRar sWirdeba, da am mosazrebas mxolod 10 procenti daeTanxma srulad. es segmenti, ZiriTadad, ufro asakovania, vidre is segmenti, romelsac axali megobrebis SeZena surs. respondentebs aseve unda eTqvaT, ramdenad eTanxmebian an ar eTanxmebian Semdeg mosazrebas: `me msiamovnebs axal adamianebTan Sexvedra~. Tu qarTvelebi marTlac ojaxisa da axlo megobrebis wreSi arian Caketilebi da sazogadoebis sxva wevrebs ar endobian, axal adamianebTan Sexvedra maTTvis arasasiamovno unda iyos. Tumca 66-ma procentma Tqva, rom axal adamianebTan Sexvedra siamovnebs, 45 procenti ki srulad daeTanxma am mosazrebas. sapirispiro azri gamoxata mxolod 9 procentma, romlis mxolod 5 procenti ar daeTanxma srulad am mosazrebas. wina Sedegis msgavsad, moqalaqeebi, romlebsac axal adamianebTan Sexvedra ar siamovnebT, ufro asakovanni arian. axal adamianebTan Sexvedris da axali megobrebis SeZenis msurvelTa maRali maCveneblis miuxedavad, kiTxvaze, Tu rogor SeiZines axali megobari bolo wlis ganmavlobaSi, 56 procenti ambobs, rom axali megobari ar SeuZenia. 24-ma procentma aseTi megobari arsebuli megobrebis meSveobiT SeiZina, 8 procentma

samsaxurSi an saswavlebelSi, 7-ma procentma naTesavebis, 7-ma procentma TanamSromlebis da 6-ma procentma mezoblebis meSveobiT. anu, miuxedavad imisa, rom qarTvelebi arsebuli megobrebis jgufebis gafarToebis ideas miesalmebian, umravlesoba amJamad ar aris CarTuli iseT saqmianobaSi, romelic amis gakeTebaSi daexmareba. Tumca TavisTavad am interesisa da Riaobis arseboba saerTo interesebis garSemo axali adamianebis Semokrebis gziT samoqalaqo sazogadoebis organizaciebis Semdgomi ganviTarebis SesaZleblobas qmnis. SesaZlebloba #6: Temis aqtivistebisadmi pativiscema EWMI G-PAC-is kvlevis Sedegebi cxadyofs, rom, sabWoTa memkvidreobis miuxedavad, qarTvelebi Temis keTildReobisaTvis gaerTianebul Temis aqtivistebs pativs scemen da endobian. kiTxvarma sami sxvadasxva tipis socialuri mewarmisadmi qarTveli sazogadoebis damokidebuleba gamoikvlia. erT SemTxvevaSi respondentebs unda epasuxaT, hyavT Tu ara iseTi mezobeli, romelic saWiroebis SemTxvevaSi problemis mosagvareblad xalxs Tavs mouyris an Tavad moagvarebs problemas. 52 procents aseTi mezobeli hyavs. maTgan 38 procenti ambobs, rom msgavsi saqmeebis mosagvareblad mezobeli ar aurCeviaT, xolo 56 procenti acxadebs, rom aseTi mezobeli arCeulia. moqalaqeebi, romlebsac formalurad arCeuli Temis warmomadgenlebi hyavT, TbilisSi an sxva did qalaqebSi cxovroben, rac mianiSnebs, rom es mezoblebi SeiZleba xelisuflebis mier bolo periodSi damkvidrebuli samezoblo amxanagobebis Tavmjdomareebi iyvnen. es ki SeiZleba imaze miuTiTebdes, rom xelisufleba SorsmWvreteli gamodga da TiToeul samezobloSi socialuri mewarmeebis aqtiuri CarTva gadawyvita. Semdegi kiTxva Seexeboda mezoblebis umravlesobis damokidebulebas socialuri mewarmisadmi. am mezoblis mimarT damokidebuleba uaRresad pozitiuria mas 81 procenti Zalian dadebiTad uyurebs, 17 procenti neitralurad da mxolod 1 procenti uaryofiTad. Sesabamisad, samezoblo gaerTianebis mimarT ara marto aranairi socialuri stigma ar arsebobs, aramed aseT mezobels afaseben da pativs scemen. momdevno kiTxva Seexeboda socialur mewarmes, romelic jgufuri problemis mosagvareblad mezoblebisgan fuls agrovebs. respondentebs Semdegi ori mosazrebidan erT-erTi unda aerCiaT: 1) eWvis TvaliT vuyureb im xalxs,

romelic fuls agrovebs samezobloSi arsebuli problemebis mosagvareblad, radgan is amiT sargebels naxulobs, da 2) did pativs vcem im xalxs, romelic fuls agrovebs samezobloSi arsebuli problemebis mosagvareblad, radgan is yvelasaTvis saWiro saqmisTvis energias xarjavs. isev da isev, Sedegebi umeteswilad socialuri mewarmis sasargeblo aRmoCnda: 77 procenti meore mosazrebas daeTanxma da mxolod 3-ma procentma Tqva, rom aseT mezobels eWvis TvaliT uyurebs. es monacemebi damajereblad amsxvrevs mosazrebas, rom qarTvelebs socialuri mewarmeebis mimarT uaryofiTi damokidebuleba aqvT. piriqiT, isini maT did pativs scemen. miuxedavad imisa, rom zedapirul doneze statistika saqarTveloSi formalur arasamTavrobo seqtorSi CarTulobasTan dakavSirebiT arasaxarbielo suraTs gvaCvenebs, ufro Rrma dakvirvebiT naTelia, rom qarTveli sazogadoebis konteqstSi optimizmis safuZveli arsebobs da da arasamTavrobo seqtors da mis mxardamWer saerTaSoriso donorebs moqalaqeebTan urTierTobis gaumjobesebis saSualeba eZlevaT. zogierTi dabrkolebis aRmofxvra, rogorebicaa arasamTavrobo organizaciebis arsisa da saqmianobis arcodna da am organizaciebis mier arCeuli da moqalaqeebisaTvis mniSvnelovani sakiTxebis Seusabamoba, pirdapiri muSaobis gziT SeiZleba. danarCeni dabrkolebebis aRmofxvram, rogorebicaa ojaxze damokidebuleba da rTuli ekonomikuri garemo, SeiZleba dro moiTxovos. amasobaSi, monawileobis didi survili, axali adamianebis mimarT Riaoba da Temis aqtivistebisadmi pativiscema qmnis ramdenime imedis momcem SesaZleblobas, romlebic saerTaSoriso donorebma da qarTulma arasamTavrobo organizaciebma udavod unda gamoiyenon.

You might also like