V.O.

Ruzovs

IMENES NEKTARALOIJA
Lekciju izlase Ceturtais izdevums

2008.gads

PASAULES PIEREDZE IMENES KONFLIKTU RISINAN

IEVADS Augs aug. Uzvar tas augs, kur izaug augstk par visiem. Dzvnieks dzvo. Uzvar tas dzvnieks, kur izdzvo c par eksistenci. Cilvks mina saprast citu cilvku tam nepiecieams saprts. Uzvar tas, kur saprot, ka vi nav ne augs, ne dzvnieks. Attstbas virsotne kad cilvks cenas saprast dzves jgu. IMENES KONFLIKTU ATRISINANA SKAS NO AUDZINANAS PROCESA Tagad audzint prsvar sk pc piedzimanas, bet daudzs kultrs is process skas daudz trk. Kvalitatvas audzinanas ideja prasa brnu dzimanas plnoanu un ietver sev k brna ieemanas plnoanu, t ar jauniea un jaunietes audzinanu ldz precbm. Audzinana pc btbas ir atbildgs process, jo pirmo 5 gadu laik tiek ielikti 50% brna pabu pamati un veckiem jbt pietiekami saprtgiem, lai pasptu to izdart. Audzinanas procesa laik nav pieaujami nekdi eksperimenti, jo ie eksperimenti notiek ar brna nkotni, bet vi nkoajos 45 gados atgriezs veckiem visu, kas vi tika ielikts pirmajos piecos gados. Tpc var novrot audzinanas, kas balstta uz saprtu, apburto apli, ja brniem var ieaudzint saprtu ldz imenes izveidoanai, tad vii spj ieaudzint saprtu saviem brniem, ldz tie izveido savas imenes. T ar ir saprtga cilvka dzve. Savdk viss prvras par banlu vairoanos. Tda pieeja audzinanai pievelk imenei brnu ar clm rakstura pabm. Tau, ja ms ceram, ka audzinanas proces viss nokrtosies pats par sevi, tad msu imen piedzims brns ar atbilstom rakstura iezmm, no tm pamatiezme egoisms, vlme dzvot un domt patstvgi. pai biei to var novrot msdienu imen, kur brna piedzimana tiek atlikta uz vlku laiku cerb izspiest no dzves pc iespjas vairk baudas. Tas nav vienkri bstami, tas ir nvjoi visai kultrai, jo zd iespjas turpint dzimtu. Ja imen piedzimst viens brns dzimta tri izmirst, divi lni izmirst, jo ir liela brnu mirstba, trs saglabjas, bet vairk par etriem attsts. Iemesls, kpc nevlas brnus, slpjas novirz no pareizas audzinanas sistmas, kad brns piedzimst bez vlmes turpint vecku darbu. Kuram vajadzgi brni ar savm, biei vien, pilngi pretjm vlmm? Ne vii paldz, ne rpjas. T izjk dinastijas. Un iemesls tikai slinkum un audzinanas kultras trkum. T viegli diagnosticjas kultras lmenis pc t vai valst ir dinastijas, vai nav. BRNA FIZISK UN PSIHISK VESELBA Pc tam mte sk rpties par topo brna fizisko un psihisko veselbu. Parasti via maina ditu (atsaks no augli uztraucou produktu lietoanas asa, skba, smaga) un rada psiholoiska komforta atmosfru: lasa filozofiskas pasakas, klauss gargu mziku, run ar topoo brnu. Auglis aktvi rea saskarsm ar mti un tvu. Vi uzsc katru skau, katru emociju un pat katru domu. Tpc austrumu kultr mte cents domt nevis vienkri par patkamo, bet par

clo. Ja dom tikai par patkamo, brns var piedzimt kaprzs un prasgs. Bet, ja dom par clo, vi var bt saprtgs, pacietgs un pazemgs. T nkoos piecus gadus veidojas un turpina veidoties brna psihe. Ja augli neieskauj rpes, brns izaug nepateicgs un nepaklausgs, pai, ja mte lieto indgas vielas, tdas k alkohols un tabaka. DZEMDBAS UN PIRMIE 5 GADI Nabassaiti neprgrieza uzreiz, bet gaidja, kad visas asinis atgriezsies brna ermen. Pdj laik rsti apgalvo, ka tiei s asinis paldz attstties imunittei pret vzi. Pirmajs dzves mints zaudjot 1/5 dau asiu, brnam zd dabg pretestba un paaugstins miranas risks. Dzemdbas jpieem specilistiem, kas labi izprot mtes un brna fizioloiju. Ar paai mtei jzina par pam problmm, kas var rasties. Dzemdbas jpieem cilvkam, kur labi izturas pret dzemdtju, jo tiei vi brnu aj pasaul satiek pirmais un veido attiecgu uztveri uz visu mu. Faktiski, pirmajs dzves mints tiek ielikti pamati tam, k brns nkotn iztursies pret dzvi un apkrtjiem. Ja viu sagaidja nelaipni, vi bs auns un agresvs, bet, ja gaidja ar prieku, via sirds bs maiga un pateicga. pai slikta brna psihei un veselbai ir via irana no mtes pirmajs diens pc dzimanas. aj pasaul nav nek briesmgka par vientulbu, pai, kad nevienu nezinm un nav neviena, kam lgt paldzbu. Palikt vienam zdainim ir sliktk par nvi, jo vi ir pilnb bezpaldzgs un atkargs. Tas ir tas pats, kas pamest viu vienu me. No fizioloisk viedoka brna ermea darbba pirmajos mneos nav noreguljusies un pilnb atkarga no mtes ermea. Tpc, ja viu uzreiz atrauj no mtes, ermenim nkas aktvi noskaoties uz patstvgu dzvotspju, kas atem brnam daudz spka un vi biei un ilgstoi slimo. RAKSTURA PAMATA IELIKANA Apzias pamatdaa attsts daos pirmajos brna dzves gados. Pa o laiku nepiecieams ielikt via rakstura pamatus. Tamd brniem ieaudzina ts pamatpabas, kas atbilst viu dabai. ZNA SPKS Znam mca aizsargt, rpties un bt stipram, kas izpauas k pakontrole. Vrietim tas ir svargs filozofisks jdziens. Viam jsaprot, ka spcgs vrietis vrietis, kas sevi un savas vlmes kontrol, bet vj vrietis iet savu vlmju pavad un realiz ts sava spka robes. MEITENES PACIETBA Meitenei mca stbu un pau sievieu pazembu, kas izpauas k spja bt laimgai jebkdos apstkos, kurus viai rads vrs. Turpmk tas attsta nepiecieamo pabu apvienojumu, lai radtu imeni. Abiem dzimumiem mca pateicbu un cieu pret veckiem cilvkiem.

To, ko vecki spja ielikt savos brnos pirmajos piecos gados, atgrieas pie viiem visu dzvi, tpc daudzs kultrs aj laik mte nestrd un visu laiku pavada mjs. Japn mte t rpjas par savu brnu, ka vi spj gandrz nemaz neraudt. Brna apziu saldzina ar mla podu un veckiem jizgrezno tas ar rakstiem, pc kuriem vi vadsies nkotn domjot. Pirmais hormonu uzliesmojums (10-12 gados) izcep brna apzias podu, k mla trauku, kas tiek apdedzints cepl un ie domanas raksti paliek ar viu uz mu. Lai vartu veidot pareizus rakstus lieto morli attstou pasaku lasanas metodi, tdas pasakas k Hitopadea. Bez tam, veckiem jiemca brnam savas vlmes prslgt uz pozitv pusi. (Es gribu pistoli! Ms tev nopirksim divas pistoles, bet tikai tam, lai tu vartu aizstvt mammu!) MCBU LAIKS Msdienu pasaul apskata divas apmcbu sistmas: informatvo un transformatvo. Informatv sistma balstta uz informcijas iegaumanu. Tiek vrtta brna atmia, tas spgi ievaino via psihi, jo atmias funkcija cilvkam ir diezgan nemainga. Tas ir tas pats, kas likt atzmes pc matu krsas. Transformatv sistma pamatojas uz mku manipult ar pieejamo informciju. Tiek novrtta saprta funkcija, mka izdart secinjumus. spja viegli attsts un padziins. Jebkur gadjum, apmcbu procesam jnoved pie apmcmo kultras padziinans. im mrim Austrumos tiek lietots ariju princips: pasniedzjam jpiekopj veselgs dzvesveids. Austrumos uzskata, ka pc apmcbas informcija aizmirstas, bet paliek ts pasnieganas kultra. Lai uzlabotu koncentrcijas spju, jau izsenis tiek lietota dalt apmcana, kas kvalitatvi palielina brna uztveres lmeni. Apzias novrans uz pretjo dzimumu ir tik spcga, ka apmcbu process tiek novests ldz pdj nakts pirms eksmeniem efektam. Visu prjo laiku apmcmais vienkri krto savu persongo dzvi. T viet jaunatne tiek apmcta draudzguma mksl, kas pamatojas uz prasmi nemaint savu attieksmi pret cilvku, ja vi paliek sliktks un spju atdot vairk, k saem. Tas rada pamatu, lai veidotu jebkdas attiecbas turpmk attstbas period. ATTSTBAS PERIODIEM IR SEPTIU GADU STRUKTRA: 1 7 veselbas pamatu ielikanas periods; 8 14 jtu kontroles periods; 15 21 aktvas darbbas periods; 22 28 visu dzves aspektu harmonijas periods; 29 35 savas dzves filozofiskas apjgsmes periods; 36 42 gudrbas periods, prasme nodot savu pieredzi; 43 49 garguma periods, augstko idelu meklana.

IMENES IZVEIDOANA Pc apmcbu procesa beigm tiek veidota imene. Visdrokais veids nav meklt pretj dzimuma cilvku, bet meklt atmosfru, kur tad ar atradsies pretj dzimuma cilvks. Tas daudzjd zi atrisina vlk sekojos problmas, jo atrodot tikai cilvku uzreiz nevar noteikt, kda atmosfra viam piemt. Dieml tas var izpausties tikai pc kzm. Tpc parasti tiek meklti partneri no vienas kultrvides (dejotjs un dejotja). Tas padara vius psiholoiski sadergus. Psiholoisk saderba tautas valod tiek saukta par mjgumu un ir rkrtgi nepiecieama kopgai dzvoanai. Svargi atzmt, idela saderba k tda nepastv, jo visi esam dadi un priekstati par mjgumu ar atiras. Tpc vrietis un sieviete nav sadergi dzvoanai aur platb, saderba tiek apskatta dzvoanai vairk vai mazk brv teritorij. Lai eksisttu tda saderba veckiem bija jparpjas par to, lai skot imenes dzvi viu brniem btu pieejama pietiekama platba, kas krievu kultr izpauds k atsevia mjas puse vrieiem un atsevia sievietm. Lai prbaudtu cilvku saderbu, notika aplkoana jaunie cilvki, kuri vl nebija piemui lmumu, apsds blakus, bet pieredzjuas vecmmias un vecttii uz viiem skatjs un, pamatojoties uz savu pieredzi un intuciju, deva padomu par laulbas iespjambu vai nevlambu. Jaunietei obligti jpagatavo pusdienas savam lgavainim, un pc pusdienu kvalittes vi var noteikt vias psihi un aptuveno viu attiecbu attstbas virzienu. Neskatoties uz to, ka jaunie cilvki satiekas reti, imenes attiecbu kultra ir tik augsta, ka eksist teiciens: Rietumos precas ar to, kuru ml, bet Austrumos ml to, ar kuru precas. Tas pamatojas uz draudzbas attstbu. Attstot s jtas, cilvks spj atdot citam visu, neskatoties uz attiecbu pasliktinanos vai uzlaboanos. Ja ms gaidm kaut vai kaut ko tdu pau pret, tad t nav mlestba, bet bizness. Jaunb attstts draudzbas jtas ir rkrtgi svargas imenes dzv, jo pc neliela attiecbu atvsuma partneri paliek kop tiei uz draudzbas pamata, kas ir pilngi pieemams msu situcij. NEIZTEIKTS CERBAS imenes izjk viena vienkra iemesla d neizteiktas cerbas. Vii viens no otra gaida noteiktu uzvedbu, bet realitt tdu neiegst, jo nav to apspriedui pirms laulbm, k ar brnb nav guvui piencgu audzinanu. Pamat vrietis gaida, ka sieviete nemainsies, bet via mains. Bet sieviete gaida, ka vrietis mainsies, bet vi nemains. No vriea tiek gaidts, ka vi aizsargs fiziski, materili un, pats svargkais, emocionli. Sievietes ir jtgkas k vriei. Vias visur mekl zemtekstu (Ko vi ar to gribja teikt?). Pc darba ar sievieti jrun tik ilgi, ldz via bs piestinta ar informciju un morlo rpju siltumu. No sievietes tiek gaidts, ka via rads mjgumu un komfortu. Kultr paredztas paas metodes, k no vra iegt vlams dvanas un materilos labumus, bet to ms apskatsim vlk. Pirms kzm satiekoties divas stundas dien, vrietis un sieviete sakoncentrjas uz savstarpjo komunikciju un rodas sajtas, ka ar atlikuajs 22 stunds vii viens par otru dom. Tau t tas nav, tpc pc kzm rodas savstarpjs pretenzijas, jo izrds katram ir sava dzve un intereses. Vii gatavi sakoncentrties viens uz otru ts paas divas stundas, bet tagad tas iet par maz un ir pat aizvainojoi. Tpc rodas apvainojumi: tu mani vairk nemli; tev pardjusies cita; tavi draugi tev ir svargki, par mani... Bet t tau bija ar pirms laulbm...

VDISKS SABIEDRBAS PIEREDZE Sav laik zintnisk komunisma teortiis Krlis Marks vdisko kultru atzina par izmumu no kopjm likumsakarbm. T nederja via atkltajiem likumiem un pat bija pretrun ar tiem. Bet Marks neiedziinjs fenomena izpt, atsaucoties uz laika trkumu. J, izmumi tikai apstiprina likumsakarbas, bet kpc gan msu gadjum neizmantot o izmumu? Jo tas tau pieder pie cilvka laimes sasnieganas. Vdisks kultras efektivitte ir acm redzama kaut vai tpc, ka Indij vrds irans pardjs pavisam nesen. Msdiens irans lmenis ir 1 3%, lai gan ar daudzu televzijas kanlu pardanos to skaits nepieldzami aug. Savukrt Krievij irto laulbu lmenis pirmajos trijos gados pc imenes izveidoanas sasniedz 75% , pie kam ASV is lmenis nebt nav mazks.

TIKUMBAS PAZEMINANS PAMATIEMESLS Pamatiemesls antikulturlas uzvedbas intensvam pieaugumam ir melg demokrtija attiecb uz pilngi brvu uzvedbu. st brvba pamatojas uz brvu saprtgu uzvedbas ierobeojumu pieemanu. Ja nepieem rmjus, cilvkam jzaud brvba. Sabiedrba neciets via uzvedbu un izols. Sekojo piemr to viegli var saprast. Ja sevi pasludinsim par absolti brviem un atteiksimies veikal makst, tad ms tlt pat arests un atems brvbu. Un galven s informcijas izplattja ir msdienu masu informcijas sistma. Vardarbbas un izlaidbas skati kuvui par pastvgu pardbu televizoru ekrnos, ar ko, starp citu, progresvs pasaules valsts jau mrtiecgi cns. Tie, protams, ir vji centieni, bet bstamo televzijas raidjumu prneana uz vakaru vismaz kaut k izol brnus no psihisks samaitanas. Visiem zinms, ka brni neseko vrdiem, bet gan varoiem. Bet msdienu varoi visu atrisina ar vardarbbas paldzbu. Ja cilvks spj skatties vardarbgas ainas, ttad vi identific sevi ar to, kur veic vardarbbu. Amerik ks populrs jaunievedums neda bez televizora, kas oti labvlgi atsaucas uz imenes iekjm attiecbm. Konflikti tiek atrisinti daudz miergkos veidos. TTAD Pasaules pieredze parda, ka imenes dzves kultra ir visas sabiedrbas kultras stvoka indikators. Var bt laimgs imenes dzv, bet nepiecieams visas sabiedrbas kultras progress kopum.

KONTROLDARBS Nosauciet audzinanas principus. K veidojas raksturs? Kdas ir apmcbu sistmas? Nosauciet imenes veidoanas principus. Kpc izjk imenes?

UZTURA PSIHOLOIJA
Nedaudz statistikas par 2004.gadu. Krievij katrs 2 sekunds tiek piekauta viena sieviete, bet katru stundu viena krieviete iet boj no sava vra vai mk rokas. 58% Krievijas sievietm kaut reizi dzv ncies piedzvot aunu apieanos no sev tuvo vrieu puses. Pie tam, katra piekt sieviete Krievij atrodas situcij, kad vrs regulri pazemo un izturas vardarbgi. Puse no uzbrukumos cietuajm sievietm bija stvokl, baroja brnu ar krti. Gandrz 90% aptaujto sievieu un vrieu bijui liecinieki laulto vardarbbas scnm vai starp saviem veckiem, vai starp saviem bra apkrtjiem. Pie tam, no tredaas ldz pusei apjautto gatavi attaisnot vru, kur iesitis sievai. Vl briesmgku statistiku publiskojusi avze Novije Izvesije. Pc Krievijas IeM datiem vardarbba td vai savdk form tiek novrota katr ceturtaj imen. 86% noziegumu imen izdara vri. Pamatiemesli: 46% noziedznieku td veid gribja nostiprint savu autoritti, 65,7% - izgza uz sievu dusmas par dadm neveiksmm, 21% - par cietus amorlu uzvedbu. Pc Krievijas kru centru asocicijas aptuveniem datiem 50% gadjumu vardarbb pret sievieti vainojams vrs, 17% - bijuais vrs, apmram 3% gadjumu cietuas mtes no saviem pieauguajiem brniem. SAGATAVOJIET SAVU NKOTNI PAI odien ms parunsim par to, k cilvka apziu ietekm diena pagatavoana. Sieviete nevis vienkri pagatavo dienu, via gatavo savu nkotni. Un, jo gargk via pagatavos, jo viu gaida laimgka nkotne. MKLAS IEJAUKANA Mklas iejaukanai piemt dzia iekja nozme. Milti, dens, sls un garvielas ir laulto, radinieku un viu brnu dads attiecbas. Jo vairk un kvalitatvk ts samaisa, jo stiprka bs imene un saliedtkas attiecbas. Ja mklu samca nekvalitatvi, tad nebs dzias saiknes un imenes loceki aizies katrs pa savu attstbas ceu. MKLAS HOROSKOPS Sievietei mklas mcanas proces jieliek visi savi spki un visa mlestba. T via veido savu horoskopu. Mkla personific zvaigznes, garvielas plantu labvlgs pabas, bet gatavais diens sievietes astroloisko karti. Tpc pc gatav diena var noteikt vias karmu. LIKTEA UGUNS Uguns personific likteni un, kad tas pieskaras dienam sievietes liktenis tiek izlemts galgi. Uzmangi jseko ldzi, lai diens nepiedegtu. Ja tas tomr noticis, tas nozm, ka uguns vlas, lai sieviete atkrtotu o meditatvo diena pagatavoanas procesu.

oti labvlgi, ja sieva pasauc vru uz virtuvi iekurt uguni. Tas diena pagatavoan ienes svtu noskaojumu. Uguns, ko iekris vrs, paldzs sievietei diena pagatavoan un pasargs viu no kdm. Uguns, ko via iekurs pati, traucs pagatavoan k vl viena sieviete virtuv. PAGATAVOANAS ILGUMS Ja sieviete dienu gatavo nesteidzoties, tad ar vrietis ar viu gribs ilgstoas attiecbas. Bet, ja via ir steidzga vai vispr noniecina o pienkumu, tad ar vrietim nerodas pastvgas jtas. Atcerieties, sievietes, ja virtuv nav diena, tad ar vrietis drz prsts par jums domt, bet jsu attiecbas prvrtsies par steidzgu sakaru. DIENA DAUDZVEIDBA Ja uzturs ir vienveidgs, tad ar attiecbas bs sausas un garlaicgas. Katrs papildus diens t vram ir dvana. T js via apzi veicinsiet atbildes vlmi dvint jums dvanas. Cik gargs bs papilddiens, tik bagtgu dvanu vlsies jums uzdvint vrs. Pu savstarpjs attiecbas ir das: 7 reizes labi pagatavotas pusdienas vram, via apzi izsauks vlmi uzdvint jums vienu dvanu. Tpc sievietei nevajag steigties ar saviem lgumiem, bet labk ir gaidt pozitvu noskau uzkranos vriea apzi. Steiga aj liet izsauc viengi aizkaitinjumu.

PUSDIENU GALDS Jsu dzve izskatsies t, k izskats jsu pusdienu galds. Izrotjiet to pc iespjas ilgk un labk, un ar jsu dzve ks gargka un apbrnojami skaistka. Jo uz galda bs mazk brvu vietu, jo mazk posta js dzv gaida. Brv vieta norda uz to, ka js neesiet gatava imenei atdot visu savu sirdi. Aizpildiet galdu pilnb. Lai jsu sird nepaliktu tukuma un brvas vietas netiklm domm un vlmm. IEKJAIS SKAISTUMS Bez tam, sts sievietes skaistums izpauas vias kulinrijas mkslas skaistum. T ir vias iekj btba un t var viegli saprast vias iekjo dabu. Pc ermea formm nkotni tik viegli nenoteiksi, bet pc pusdienm, savas nkams sievas mj, var viegli nojaust, kas jums draud visu atlikuo dzvi. PAREOJUMS Ja pusdienas ir pilnvrtgas un treknas, tad dzve bs vienmrga un mierga, bet sieviete bs brniga jsu brnu mte.

Ja pusdienas ir asas, gaidiet vtrainas attiecbas un pastvgas prmaias. Dzve bs piepildta ar spilgtm jtm un prdzvojumiem. Ja pusdienas ir sas un vienveidgas, tad jsu priek ir saprtgs un diezgan patstvgs cilvks. Tda sieviete pilnb tiks gal ar dzvi bez jsu paldzbas, bet ar viu atrast kopjas intereses bs aizraujos uzdevums. Ja prsvar ir miltu izstrdjumi, tad t nav vienkri mte, bet gan sta vecmmia, vrda labkaj nozm. Js un visi jsu radinieki bsiet aizsargti no vism likstm vias cieaj uzraudzb. Ja pagatavotas ir krsainas pusdienas, kas priec acis, imenes dzve bs piepildta ar krsm un apmierins katra imenes loceka visas vajadzbas. Dzve ldzinsies Disnejlendas apmekljumam. Ja pusdienas ir bagtgas, kas sastv no kaust sviesta, drgm garvielm un piena produktiem, tdu imeni gaida bagtba un labkljba. Tiek uzskatts, ka pati Lakm (uzplaukuma, veiksmes Dieviete) ds pie viena galda kop ar visiem imenes locekiem. SAMAISANAS MAIJA Sievietei jatceras, ka dienu maisot jvl visiem imenes locekiem laime un jmedit uz attiecbu stiprumu. Maist dienu pretji pulkstea rdtja virzienam ir bstami, jo ezotrisks prakss to lieto, lai izjauktu attiecbas. Bet, ja to veiciet sava vra laimei (un t gads biei), tad labk neaizraujieties, labk apsdieties un ar vru izrunjieties par vism eksistjom problmm. MAISKAIS IZSALKUMS diens garo tam, kur ir oti izsalcis. Tpc sievietei nevajag ieviest paradumu biei kaut ko uzkost. Retas, bet pilnvrtgas dienreizes imenes locekiem saglab garas izjtas uz visu atlikuo dzvi. Savdk jsu diens ar laiku paliks nevrtgs un, k sekas tam, jsu attiecbas pamazm sabojsies. Visi mekls jaunas garas rpus imenes. Psihologi apgalvo, ka diens, ko d nabagi, vienmr ir daudz gargks, jo izsalkums rada garu, bet tas ir reti sastopams bagto vid. Prtikuiem cilvkiem parasti ir vja gremoana, savukrt nabadzgiem kuis spj prstrdt ar sarsjuas naglas. Budistu rakstos mints, ka trs reizes dien d dzvnieki, divas reizes dien cilvki, vienreiz dien svtie. dot divas reizes dien apzia nekoncentrjas uz dienu, bet dot trs reizes koncentrjas. NEVIS VIENKRI GARGA, BET VESELGA diena gara nav pa dien, bet gan msu attieksm pret to. Var st tikai pau izmekltko dienu, bet, ja prts ir aizkaitints un nemiergs, tad diens its bezgargs. Pat vl vairk, tds diens bs inde. Tpc st var tikai mierg apzias stvokl. Par to jparpjas sievietei. Visas aktvs darbbas var prtraukt, lai pastu pusdienas. Izslgt televizorus, telefonus, datorus. Nolikt mal avzes, aizvrt grmatas, atstt visus darbus td stvokl, lai vienu stundu par tiem vartu aizmirst.

Tda koncentrans uz anu noveds pie visas imenes loceku fizisks un psihisks atveseoans. aj gadjum sievietei ir rsta loma un no vias izlmbas atkarga moto veselba. Ja via par to neparpsies, imen radsies hroniskas slimbas un ar pati via juts pastvgu nespku. VISS IR DIENS Ar dienu domtas visas jtu baudas. Forma diens acm, smara diens degunam, pieskrieni diens dai. Pieredzjusi sieva rpjas, lai visi ie dienu veidi btu izmeklti un mjs atrastos piencg daudzum. Tpc sievietei diena gatavoanas process neapstjas ne uz mirkli. Via pastvgi rpjas par to, lai visu imenes loceku jtas btu apmierintas un miergas. Mtia mlestba spj piepildt cilvka jtas ar cildenu apmierinjumu. Msdienu psiholoija pierda, ka gargs diens, patkama mzika un mlestbas atmosfra iedarbojas uz vienu un to pau smadzeu dau. Gribiet, lai mjs valdtu mlestba? Lai vienmr taj skan patkama mzika un gatavojas aromtisks un pievilcgs diens. Bez tam, psihologi apgalvo, patkamas sievietes izskats saistts ar to smadzeu centru, kas atbild par vlmi pelnt naudu. Tpc sievietei vienmr jizskats oti labi. Tas ir vias ierocis un aizsardzba pret imenes izjukanu. Nekas nevar tikt gal ar vriea slinkumu, tikai sievietes dabiskais skaistums. Ja ievro os noteikumus, radinieku un tuvinieku jtas bs piepildtas ar mlom un draudzgm emocijm. RSTNIECISKAIS DIENS Ja ir traucta gremoana, tad dienu labk gatavot paam. Tpc, ka gremoan oti svargi, lai diens patiktu, bet, kad pats gatavo, tad, lai ar ko pagatavotu, tas vienmr its oti gargs un patkams. Garu nosaka individul ermea uzbve. Un, kad ermea stvoklis nav ldzsvar, tad gara mains, lai noregultu traucto enerijas balansu. Msu galv jau gatavojas ts pusdienas, kas ir vispatkamks, dergks un der padomt, cik tas sakrt ar to, ko redzam realitt un kas dara ms laimgus, veselus un apmierintus. Tiei par to sievai ar jparpjas, cenoties apmierint katra imenes loceka vajadzbas. Diez vai var gaidt labu noskaojumu no viena un t paa diena mnesi vai dareiz pat visu dzvi.

PIENS Piens atbild par attiecbu saldumu. Agrk vecki ievroja piena gavni, lai atbrvotos no negatvm emocijm un piedzemdtu miergus un veselus brnus. Dareiz tds gavnis ilga 12 gadus un tika uzskatts par pilnu gavni, jo piens neprtrauc gavni. Tpc pienu sanskrit sauc gorasa. Bet, ja pret sievieti slikti izturas, tad to saldzina ar tamarindu, kas pienu prvr rgupien. Un tad sieviete kst skba, bet attiecbas ar viu oti lietias.

10

Vriei, atcerieties: pienu var oti viegli prvrst rgupien, bet rgupienu prvrst pien nevar pat jogi. Mjs jbt daudz pienam, jo piens ir idr laime. Msdienu cilvki dom: Kpc turt govi, ja pienu var nopirkt tirg? No tdm domm vii veido civillaulbas un lieto pirktu pienu. Bet tirg, k visiem zinms, piens ir ataidts, un stu saldumu no t neiegsi. Tikai no pastvgi labm attiecbm ar savu sievu cilvks var apmierint savu vlmi mlt un bt mltam imenes dzv, apmierinjumu. Kur ir piena noslpums? Taj, ka tas rada nesavtguma pabas, jo to radjis pats nesavtgkais dzvnieks govs. ZAUMI Zaumi nomierina un priec redzi. Zaumi dien padara visus apmierintus. Bez tam, nepieredzjuai saimniecei zaumi noslpj pagatavot diena trkumus, pieredzjuai uzsver vias pagatavot diena jaukumu.

MAIZE UN PUTRAIMI ie produkti pazemins imenes loceku depresvo stvokli, pai ziemas laik. Pareizi un ar mlestbu pagatavoti miltu izstrdjumi novrss imenes loceku stresus, psiholoisku spriedzi un nemiergu uzvedbu. T ir labk profilakse pret nervu sabrukumu. imen, kur pastvgi tiek cepti prdzii, reti var sastapt vienu uz otru kliedzous laultos. DIENS, KAS IZRAISA SLIMBAS Nozagt dien ir grks. Tpc Austrumos prsvar d veetru dienu. Dzvnieki nav ar mieru atdot mums savus ermeus un ir gatavi aizstvties nevis uz dzvbu, bet uz nvi. iemesla d neveetrs diens tiek uzskatts par zagtu. Drzei un augi pai aicina ar patkamu garu un smaru. Tas saucs simbioze (mijiedarbba) un apmierina abu vlmes. Drzei vlas prcelties uz dzvi citur, bet cilvks vlas baudt to clo garu, un abi saem to, ko vlas. Lk, kds diens kst par stenu dvanu un drou lietoanai. Savukrt dzvnieks savu vlmi pau neprprotami skaidri un saprotami: tas bg un nevis vienkri bg, bet oti tri, rpgi slpjot pdas. Vienkri diet to dienu, kas no jums nebg. Citdi ar cilvki no jums sks vairties. TRS DIENS UZLABO ATMIU Trs diens attra ermeni, bet attrts ermenis noved pie atmias uzlaboans. Vrs par jums neatcersies, ja js viu pat prdinsiet ar gargu, bet ar netru (taj skait ar kautu) dienu. Tas nogalina via atmiu par jums. Lai k ar zintnieki neaicintu ms uz misku dienu, visi dabgi tiecas pie zemes. Nav nekas labks par paa izaudztiem drzeiem un augiem. Zeme, k mte, piepilda tos ar mlestbu

11

un veselbu, ko nevar aizstt ne ar kdiem miskiem elementiem un nav jau vl ar izdomti nekdi mtes jtu aizstjji.

TRAUKI Tri trauki norda uz sievietes apzias trbu. Kad sieviete mazg traukus, via mazg savu sirdi no savtgm vlmm. Tas ir pats drokais veids k sasniegt laimi imenes dzv. Msdieng imen neviens negrib mazgt traukus. Tas nozm, ka domin savtgums. Diez vai td atmosfr var cert uz laimi. Uz nakti atstti netrie trauki ldzins va atsttm rdurvm. Laime un bagtba no s imenes aizies. Laba saimniece necie netrus traukus pat diena gatavoanas laik. Tas ir veids, k via var parpties par savas imenes labkljbu. Traukiem piemt paa pievilkanas spja. Tri trauki mjai pievelk labus viesus, bet netri sliktus. T var viegli noteikt, vai vrts aj mj palikt ilgi. Ja trauki nav mazgti, labk o mju pamest ldz saulrietam.

PIRKUMI Kad sieviete prk produktus, via prk savas imenes nkotnes laimi. Katrs svaigais, skaistais, gatavais un patkami smarojoais drzenis vai auglis viena laimga un mierga s imenes dzves diena. Vrietim, no savas puses, jnodroina sieviete ar naudu, lai via tirg vartu izvlties paus kvalitatvkos produktus. Produktus skum izvlas pc izskata, pc tam pc smaras un pc tam pc taustes. sk sakot, tam skum jiepatkas pc izskata, pc tam tas jpaosta, lai patiktu t smara un pc tam jpatausta, lai saprastu, vai tas ir savtis, vai svaigs. imene, kur taupa uz produktu rina, kst nabadzga un nelaimga, jo ekonomt uz produktiem ekonomija uz savu radinieku laimes rina. Tau ar lieli, neattaisnoti rini visu var sabojt. Prtri noved pie slinkuma. Brni un vrs nevlsies aktvi darboties imenes lab. T k ar aj gadjum pieturieties pie zelta viduscea. DIENA IESVTANA Ja dienu neiesvta, tad tas bs tumsongs. Tumsongs diens noved imenes locekus pie saprta aptumsuma. Tums imenes loceki aizersies un krits, dot nesvttu dienu pastvgi izdars mubas un pieems nepareizus lmumus. Vrs jauks citas sievietes ar savu sievu un atdos naudu neapdomgos projektos. Brni izvlsies nepareizus laultos. Bet dzvnieki var pat iekost savam saimniekam. Svtot dienu uz mjas altra. svtiet savas imenes ceu.

12

DIENA PRPALIKUMI Labai saimniecei diens pri nepaliek. Ja diens paliek pri, tas nozm, ka tas nav gargs. Tas, kur izmet diena prpalikumus, izmet savu veiksmi. Jd t, lai diens neietu zudum. Nediet visu uzreiz, atlieciet dau vlkam. Acis ir divas, bet kuis viens, tpc uzlieciet tik daudz cik patk acm un tiei pusi atdaliet. Tas bs tiei tas daudzums, kas nepiecieams jsu kuim. Ja tomr nevarjt apst, padiniet jebkuru cilvku, vai sliktkaj gadjum, dzvnieku. LDZBA Vienai stai sievietei bija nekam nedergs vrs. Vi ne tikai dzra spirtotos dzrienus, bet laiku pa laikam apmeklja kaimiu sievietes. pai vi iemlja trs no vim. Sieva par to zinja (sievietes sirdi nevar apmnt) un ldza Dievu, lai Vi vestu vru uz pareiz cea. Bet via nevis vienkri ldzs, bet lganu laik gatavoja brnigas bulcias un ar tm dinja vru un s trs mks katr tikans reiz. Pc kda laika vias palika grtas un vim piedzima dli. Pirms mks dls kuva par ciema ganu un atteics gant dzrja govis, jo ts bija neapkoptas un vi negribja par tm uzemties atbildbu. T vram ncs paam visu dienu gant savas govis un viam vairs nebija laika kontaktties ar sievietm. Otrs mks dls kuva par nodoku vcju un atma viam visu noslpto un noteica lielus sodus. T vram vairs nepalika naudas vnam un mkajm. Protams, vias uzreiz novrss. Bet tres mks dls kuva par svargu ierdni un, uzzinot no savas sievas par cilvka izvirtuo uzvedbu, izsauca viu uz tiesu un brdinja, ja vi vlreiz nodars pri savai sievai, tad tiks iemests cietum. T diena gatavoana pasargja sievieti aj interesantaj stst.

KONTROLDARBS Vai jums dzv ncies uz sevis izjust pavra apzias ietekmi, dot via pagatavoto dienu? Vai esiet minjis maint attiecbas kolektv (imen) ar anas paradumu izmaim? Vai esiet sav vai apkrtjo dzv novrojis, k tumsongs diens noved pie kdm uzvedb? Vai esiet novrojis atirbas attiecbs imens ar dadu attieksmi pret trauku trbu? Paminiet pareizi izvlties produktus un aprakstiet tda diena lietoanas efektu. Kpc dienam imen jbt tram? Kds diens rada slimbas? Kad sievai ir rsta loma?

13

RPJU PSIHOLOIJA
Ms runjm par to, ka sieviete diena gatavoanas proces gatavo savu nkotni. odien ms interess vriei. K viiem sagatavot savu nkotni? RPES Vrietis savu nkotni sagatavo rpjoties par apkrtjiem. Msdienu melg ideoloija pazemo un nomelno rpju ideju, nosaucot to par pazemojumu un verdzbu, td veid laupot cilvkam pamatpabas clsirdgumu, uzmangumu un atbildgumu. Kpc man jpazemojas otra priek? dom msdienu cilvks, taj pa laik par nelielu algu brnigi pazemojoties darba devja priek. Bet no radiniekiem un tuviniekiem nebs nekdas algas, visdrzk vii visu to iztrs, tpc attiecbas tiek bvtas uz nesavtgas mlestbas un rpju pamatiem. Tpc, pirmkrt, noskaidrosim priek sevis, ka rpes un kalpoana ir nesavtgas mlestbas pazme. PIRMKRT, VRIETIM JPARPJAS PAR SAVAS IMENES LOCEKIEM Kad vrietis rpjas par vistuvkajiem radiniekiem, tad vi ar rpjas par savu veiksmi. Pati Uzplaukuma (Lakm) dieviete atnk paskatties uz vru, kur rpjas par sievu, brniem, veckiem, briem un msm. Diena skaits izdevusies, ja vrietim izdevies parpties par visiem imenes locekiem. Ja kds paliek bez uzmanbas, diena skaits velti zaudta un to nksies prdzvot no jauna. IMENES LOCEKI IEMIESO CILVKA DZVES DADOS ASPEKTUS Rpes par veckajiem imenes locekiem (tvu, mti, vecmmiu, vecttiu), novr uztraukumus, kas nk no pagtnes. Katrs no mums jau ir paspjis pastrdt daudz mubu un ts mums visur seko, k odi Krievijas meos. Rpes par ldzvrtgiem imenes locekiem (briem un msm) novr traucjumus, kas rodas no tagadnes darbbas. Vidji kdas uzvedb ir 75% gadjumu, tas prasa pastvgu spriedzi un laboanu. Ja nerpjas par radiniekiem, tad izlabot visas kdas bs rkrtgi grti. Cilvkam bs daudz vieglk, kad via kdas piedos tie, par kuriem vi rpjas. Rpes par brniem un mazbrniem atpest no iespjamiem uztraukumiem nkotn. Daudzas savas mubas ms nepaspjam izlabot, bet dareiz pat nepamanm, tpc sekas pc kda laika nepieldzami atnk. Nerpjoties par jaunkiem, cilvks nebv savu nkotni, bet nokst savas rcbas seku verdzb. ATBRVOANS NO TRS TIPU UZTRAUKUMIEM Pareizi rpjoties un kalpojot, cilvks var atbrvoties no triju veidu materilajm cieanm: cieanm, ko rada ermenis un prts, cieanm, ko rada citas dzvs btnes un cieanm, ko rada stihiskas nelaimes.

14

K TAS NOTIEK? No adhiatmikas (fizisk vai psihisk nepietiekamba un slimbas) tipa cieanm, adhibaitikas (cieanm, ko rada citas dzvs btnes) un adhidaivikas (cieanm, ko rada dabas spki) var atbrvoties, ja vrietis parpsies par to, lai visa imene attsttos gargaj virzien. Adhiatmika prstj uztraukt, kad vrs rpjas par to, lai imen norittu gargie lasjumi. Parasti tas notiek no rta un vakar, kad visa imene sapulcjas un lasa pamcous ststus no gargiem trakttiem, tdiem k Ramajna vai Mahbharata. Tas atbrvo imenes dzvi no pastvgas aizkaitinmbas vienam no otra. sta harmonija ir tad, kad visi kop spj klausties par cildenm lietm. Tas nav vienkri Ar labu nakti mazui, tas ir cildens jogas process, kas spj atbrvot imeni no visu veidu problmm. Ja imen eksist aizkaitinmba, tas nozm, ka vrietis nerpjas par visu imenes loceku mru un uzskatu vienotbu. Problmas imen ir no t, ka t vienkri nespj kt par imeni, jo imene pamatojas uz savstarpjo sapratni. STSTS Vienam nelietim bija jprnes sazagtais no viena ciema uz citu. Parasti sazagto prnes nakt un vi nekdi nevarja atrast sev tdu ceabiedru, lai nakt via sazagto ar kds cits nenozagtu. Bet viens svtais piekrita nakt noiet o ceu kop ar viu. Cik tu prasi? jautja zaglis. Tikai divas rpijas, - atbildja cilvks, kas bija oti maza samaksa, - bet man ir viens noteikums: visu ceu ms runsim par Patiesbu! Lieliski, nopriecjs zaglis, - zinanas ar paldz zagt, un devs kop ar viu nakts prgjien. Ce nebija ilgs un pc stundas vii bija nonkui ldz vajadzgajam ciemam, kur ar rs. Bet iroties svtais viam pateica dvainus vrdus: Kad nksies izvlties, izvlies o nakti. Pc daudziem gadiem zaglis nomira un nonca visuma ties sadales punkt. Ties viam vaicja: Kda secba tev ders skum ciest par 80 zdzbu gadiem vai izpriecties par stundu, ko tu klausjies par patiesbu? Zaglis atcerjs svt vrdus un izvljs otro. Tiesa viam nozmja 10 stundas baudas, jo labie darbi, kontaktans ar svto un sarunas par patiesbu pareizins ar desmit. Nokuvis paradz, vi satika to pau svto un jautja: Ko tagad dart, drz tau nksies nonkt ell? Bet svtais viu nomierinja un teica: Vienkri s 10 stundas klausies par patiesbu. Pc 10 stundm zaglis atkal atgriezs ties un viam atkal paldza izvlties sodu vai baudu. Vi atkal izvljs baudu un viam nozmja 100 stundas, jo laiks atkal tika pareizints ar 10. Bet pirms doans uz paradzi viu pie sevis izsauca galvenais tiesnesis, pats nves Dievs, un teica: Es atminju tavu plnu, katru reizi tu paradz klaussies par patiesbu un t ar nekad nenoksi ell. Tpc es uzreiz tev piedodu un noemu tavu sodu ell. T, pat stundas saruna par patiesbu var anult veselu viltus un vardarbbas mu. Adhibhaitika prstj uztraukt, kad vrs rpjas par to, lai imene neiegrimtu skaudb un dusms. Visa imene mcs dalties nopelntaj ar radiniekiem, kaimiiem un trkumcietjiem. Kad cilvk zd skaudba, viu prstj ievrot s pasaules agresori. Js neievros ne tikai noziedznieki uz ielas, js neievros pat ods. Putni lidos jums pie loga vai pat sdsies uz galvas, bet paas aunks dzvs btnes, tdas k skas un skorpioni, uzskats js par savu draugu.

15

Adhidaivika prstj uztraukt tad, kad vrs imen attsta apziu, ka viss pieder Dievam, bet ms esam Via bagtbu glabtji. Tpc visai imenei Visaugstkajam jizrda pateicba par Via dvanm, kas visbiek tiek praktizta k kopja lgana pirms anas. RPES PAR MJDZVNIEKIEM Mjdzvnieki saimniekam ir tikpat k brni. Bet pats interesantkais, ka rpjoties par dzvniekiem labsirdg prta noskaojum, nevloties vius beigu beigs nogalint un apst, cilvks spjgs iegt viu labvlgs pabas un izskaust sev viu negatvo pabu dubultniekus. Katr dzvaj btn ir kaut kas pozitvs un negatvs. Pareiza komunikcija ar dzvniekiem noved pie pareizas savstarpjas apmaias ar pabm. Ja dzvnieku nogalinm, tad pie mums priet visas via negatvs pabas, td veid zaudjam attiecgs pozitvs pabas. Piemram, sunim piemt daudzas pozitvas pabas un ar daudzas negatvas. Galven via pozitv paba ir uzticba un koncentrcija. Tas ir tas, kas mums oti pietrkst gargs attstbas ce. Kad pareizi rpjamies par dzvniekiem, s pabas priet pie mums. Negatvs pabas ir sarunas rejot un, attiecgi, ldzgs komunikcijas veids aiziet no msu dzves. Bet k rpties par suni? Tam jiedala teritorija, vieta atseviai dzvoanai, diens un apsardzes objekti. Msdienu dzvoku apstkos neesam spjgi to izdart, tpc liekam sunim drzk ciest, nek rpjamies par to... Bet nekas nenes tdu svtbu, k rpes par govi, jo tiei via var ar mums padalties ar pamatpabu, kas nepiecieama mlestbas attstbai nesavtgumu. RPES PAR KAIMIIEM Kaimii sirdsapzias iemiesojums. Vii redz msu sirds visu netrbu un pazio par to vai nu atklti, vai slpti, savstarpji to apsprieot. Ms nevaram no t tikt va, tpat k nevaram nogalint savu sirdsapziu. Atcerieties, ca ar kaimiiem ca ar paa sirdsapziu. Sirdsapzi vajag ieklausties un pateikties tai par atkltbu. Cienjiet savus kaimius ar prdziiem un jsu sirdsapzia bs mierga un padusi. RPES PAR PADOTAJIEM Padotie ir Nves dieva (Jamaradas) prstvji. K par viiem rpsimies aj dzv, t Nves dievs parpsies par mums taj saul. Mums ir vara pr kdu, bet vecumam un nvei ir vara pr mums. K izturamies pret padotajiem, t nve iztursies pret mums. Visi vlas novecojot nomirt miergi, tpc radiet saviem padotajiem miergus apstkus, rpjieties par viiem. RPES PAR KOLIEM Tie ir cilvki, ar kuriem liktenis js savedis kop vien viet. Vii atspoguo msu problmas, kuras ar grib dzvot kop ar mums vien ermen. K izturamies pret darba biedriem, t msu ermen iztursies slimbas.

16

RPES PAR TAUTIEIEM Viens no msu piedzimanas mriem ir rpju izpausme par to cilvku laimi, ar kuriem kop ms piedzimm. is ir liels mris, bet tiei tds mris spj ms pacelt virs pasaules ncbas. Savdk iestigsim sadzv un tenks. RPES PAR MJM Mjas otrs msu ermenis, kas dots mums no augas. Un kad vrietis rpjas par mjm, vi rpjas par visu imenes loceku gargo un fizisko veselbu. T ir otr vrtgk lieta aj materilaj pasaul un pareizas rpes par tm spj atrisint visas via problmas. Bet tas iespjams tikai taj gadjum, ja pareizi novrt mjas steno nozmi. Mjas celtniecba ir attiecbu bvana ar dzvniekiem, cilvkiem un Dievu. Tpc ar mjas trba tiek noteikta nevis pc rjs trbas, bet attiecbu trbas. Bet bves trba tiek noteikta pc t, vai t spj atrisint visas cilvka problmas. Ja j ir vimans, burvju kuis, kas spj aizvest ms uz gargo pasauli. Ja n t nav mja, bet gan vieta kapst. Indij mjas celtniecba reliioza nodarboans. Un tas ir laimes sasnieganas 4 virzienos noslpums dharmas, arthas, kamas un mokas. DHARMA (RELIISKIE PIENKUMI) Cilvkiem, kas dzvo td mj, pastvgi jjt garg laime. Viss kultrs mjs parasti iekrtoja sarkano strti Dieva pielganas vietu, un visa dzve noritja apkrt im altrim. Visu, ko atnesa mjs, svtja uz altra un visi pateics Dievam par Via rpm, bet, ja kaut kas notika, vii gja pie altra pc paldzbas, jo tikai Vi viens stenb spja atrisint visas problmas un vrietim tas bija jsaprot labk par citiem. Dzve td mj dabg veid noveda ldz svtumam un parastiem cilvkiem rads godbijgas jtas un vlme nolikt galvu, redzot das mjas iemtniekus. Vrietis rpjas, lai via mj starp cilvkiem nebtu nekdu strdu un ienaida. Pat plsgie dzvnieki, kuru daba naidga izturans, nokstot pie tda saimnieka, aizmirsa par to. Tpc tdu mju sauca par cietoksni. Cietoksnis ir mja, kur attiecbas starp radiniekiem ir stipras un draudzgas. Ja attiecbas ir sliktas, tad tas nav cietoksnis, bet gan cietums. ARTHA (BAGTBA) Cilvka bagtbai jpalielins taj brd, kad vi ieiet td mj. Tpc pie tdiem saimniekiem visi cents nkt ciemos. Bet, ja kaut ko atnes sev ldzi, tad tas atgrieas daudzkrt vairk. iemesla d cilvki, nkot ciemos uz tdu mju, em ldzi dvanas. No nedievbijgas mjas visi cenas kaut ko nozagt, aizstiept un prdot, dareiz to dara pat mjas iedzvotji. Savukrt dievbijg mj visi cenas kaut ko atnest. stai mjai nevajag palielint cilvka pardus vai novest ldz bankrotam. T ir cilvka aizsardzba un balsts, t palielina saimnieka ienkumus,

17

slavu un paas vrtbu. Tas notiek mjas saimniekam gargi rpjoties, kad visi mjas iemtnieki saprot, ka viss, kas pie mums atnk, ir Dieva dvana. To sauc par bagtbu. KAMA (VLMJU PIEPILDANA) Vismaterilko laimi cilvks iegst komunicjoties ar sievu un brniem. Tpc td mj jpalielins pcncju skaitam, jdzimst brniem un mazbrniem, bet kop ar viiem pieaugs bauda, uzplaukums un materil laime. Starp radiniekiem un imenes locekiem nedrkst bt strdi, vardarbba, tiesans un nesaskaas. Ja t notiek, tas norda uz nepietiekamu imenes loceku gargo attstbu. Labkljba mj atnk tikai tad, kad sieva un brni ir paklausgi, ciena mjas saimnieku un Dievu, kur iedeva viiem o mju. MOKA (ATBRVOANS) Labas imenes pareiza uzvedba noved pie atbrvoans no vism materilajm problmm. Tpc pirms pirka zemi, vai cla uz ts mju, bija nepiecieams novadt atbilstous labvlgus ritulus. Zemi augsti cienja, lasja specilas lganas gajatri, pieldza Vinu un noturja uguns ceremoniju. Obligti dvinja dvanas un cienja visus kaimius, svtos, skolotjus, parastos cilvkus un dzvniekus. Artha-astr apgalvots, ka 1/10 dau no mjas bvniecbas jiztr visai ai noskaojoai procedrai. Ja to neizdara, mja prvrtsies par slimncu vai nabagu nakoanas vietu. Ne mazk svarga ceremonija ir pirm mjs ienkanas diena. ceremonija saucas griha pravea. To svin k uzvaru pr ienaidnieku, atgrieanos dzimten vai kzas. Griha pravea mdz bt triju tipu: apurva, sampurva un dvandva. Ienkana jaun mj saucas apurva. Atgrieans mj pc ceojuma saucas sampurva, ienkana mj pc remonta saucas dvandva. Kad saimnieks ienk mj, viam jnes podi ar deni, zieds un svtbildes lampia. Tas viss jtur abs roks. Ar viu kop jbt neprectai meitenei un brahmanam, kas atkrto mantras. Tpat pirms ieieanas vajag apiet govi no kreiss uz labo pusi. Jskan gliemevkiem un dziesmm, kas slav Dievu un ir patkami dzirdei. Aiz brahmaniem, kas nes kalau (pai labvlgu podiu), seko visi imenes loceki. Pa prieku iet piecas neprecjus meitenes, katrai roks ir piepildts kalas. MJAS PIEDERUMI Tie iemieso zles pret vism slimbm. Tie ldzins ermea iekjiem orgniem un rpes par tiem noved pie visu imenes loceku veselbas. Mj, kur visas lietas ir nedaudz salauztas, nevar cert uz veselgu dzvi. Ja lieta ir pagalam izjukusi, no ts labk tikt va. To var vai nu sadedzint vai atdot trcgajiem, vai vienkri izlikt uz slieka. Bet pilna mja ar grabam taisns ce uz imenes loceku hroniskm slimbm. Tpc ar jprk lietas rinot, lai ts kalpotu ilgi. Trauki var bt metla, bet mbeles no sta koka. Ts ir drgas, bet pastvgas un gandrz nekad nav nepiecieams remonts.

18

PRVIETOANS LDZEKLIS K saimnieks rpjas par prvietoans ldzekiem, tik tri vi prvietosies sav attstb. Pagtn tie bija zirgi, bifei un vri, bet msdiens tas vienkri ir zirga spks. Kad cilvks nomirst, bet via spks paliek, to sauc par spoku. T ar ar msdienu manm ts ir dzvnieku spoki. Bez tam, ir btiska atirba starp zirgu un manu: zirgs pats nevlas nomirt, bet manai vienalga, uz kurieni dodas ts saimnieks.

ZEMES GABALS Zemkopba labu attiecbu pamats, jo pats zemes aranas akts noved pie sirds mkstinanas. Zemes kultivana sava rakstura kultivanas pamats. Faktiski t ir visas cilvcisks kultras pamats. Dzvnieki nenodarbojas ar zemes iekopanu t ir cilvka apzias pazme. Tpat dzvnieki neaizdomjas ar par savu uzvedbu, jo savstarpjo attiecbu kultra ir msu paapzias zona. Ms varam redzt, ka, neskatoties uz msdienu sabiedrbas urbanizciju, cilvks nespj atteikties no zemes. Viam ir vai nu zemes gabals, vai vasarnca, vai vi vienkri uz palodzes audz pues. Cilvkam zeme nepiecieama k gaiss. Iespjams zeme ir pat svargka par gaisu, jo bez gaisa cilvks vienkri nomirs, bet bez zemes ks nekulturls, kas ir daudz bstamk. Tpc atkarb no t, cik labi zeme bs apstrdta, apdeota, apstdta, izravta, izdaiota, sk sakot, apkultrota, tik viegli cilvks vars izmaint savas rakstura pabas. TERITORIJA APKRT MJAI Teritorija apkrt msu dzvesvietai norda attieksmes kvalitti pret apkrtjiem. Ja mums ir vienalga, tad teritorija bs pieckota. Cilvks mets atkritumus r pa savas mjas logu. Faktiski, pc s teritorijas var spriest ar par kaimiu patiesumu. Ja teritorija ir sakopta, ttad vii ir labvlgi noskaoti, ja pieckota, tas nozm, ka nevajag tict viu divkosgajiem vrdiem. Tpc nelojiet laiku un sakopiet savas mjas apkrtni, iestdiet pues, karst laik laistiet ts ar deni. Pie t paa pieder ar kpu telpu laukumi jsu dzvoka priek, k ar ceu vai tiltu bvniecba apkrt jsu mjai. DENSTILPNES UN ATPTAS VIETAS Tas ir prpilnbas pamats. Cilvks, kur rpjas par denskrtuvm piepilds ar mieru un veselbu. dens nomierina, bet miers rst. T ir atveseoans smalk forma. Agrk katrs godgs cilvks izraka aku priek visiem cilvkiem. Bez tam, ja kdam slpst, viu nepiecieams padzirdt. deni nevar lot, ne cilvkiem, ne dzvniekiem. Tas, kur palos deni, sav dzv pastvgi sastapsies ar neprvaramiem riem. dens glbj dzvbu un, taj daloties, ms glbjam pai savu dzvi no sausuma, no msdiengs nekulturlbas, no msdienu attiecbu sausuma. Tds pats efekts ir skaistu un dergu koku stdanai atptas viets. Tiek uzskatts, ka iestdot vienu brnigu koku, cilvks sav sird iestds vienu brnigas rakstura pabas skliu, bet cilvku pateicba laists o pabu, lai t pc iespjas trk uzplauktu msu apzi.

19

APGAISMOANA Paldzot citiem ieraudzt viu ceu, ms paldzam atrisint pai savas problmas. Tas ir skaidras domanas pamats un aizsardzba pret riem. Sarets situcijs js viegli varsiet atrast pareizo risinjumu. Tiek uzskatts, jo cilvks aizdegs vairk gaismeku, jo lielku svtbu vi iegs. Nenonieciniet o pienkumu un iededziet lukturus uz cea savas mjas priek vai daudzdzvoku mjas trepju telp. ZU DALANA Ja kds slimo un viam nepietiek ldzeku zlm, obligti paldziet, noprciet iztrkstos. Slimbas nevienam neiet ar lkumu un paldzt slimiem pamats cilvku kultrai. Tikumbas likumi apgalvo, ka zles spj ms no slimbas atbrvot tik daudz, cik paldzjm citiem slimajiem tikt va no cieanm. Ja to darjm, tad mums paldzs pat vjas vai nepareizi piemekltas zles. Bet, ja pret o pienkumu izturjmies nevrgi, tad nepaldzs pat pai msdiengkie preparti, pai drgkie rsti drgs klniks. APMCBAS APMAKSA Apmct cilvku nozm sagatavot via apziu absolts patiesbas uztverei, tpc nekad neizturieties nevrgi pret kda apmcbu. Joprojm cilvki, kas ieem vadous amatus, laiku pa laikam iedala mcbu iestds bezmaksas vietas vai pieir stipendijas. Tdas darbbas paldz paam saprast, k attstties aj saretaj pasaul. Paldzot citiem iegt zinanas, pai iegstam zinanas, k rkoties sarets situcijs. Visa apkrtne pati pasaka priek. Nepildot o pienkumu, apkrtne cenas ms maldint un piemnt. IZSALKUO DINANA Pirms sk st pirmo porciju vajag atdot kdam citam. Tas attra dienu no karmas un tad var st. T nedarot diens tiek uzskatts par indi, kas rada tikai slimbas un cieanas. Tpc viss kultrs dienu uz mjas altra, pirmkrt, piedvja Dievam. Uz t pamatojas siltas attiecbas dalties ar vl siltu dienu. Tas paliek svaigs stundas ilgum, tpc mjas saimnieks agrkos laikos varja iztrt veselu dienu, lai pabarotu visus trcgos apkrt savai mjai. Kad atdodam prpalikumus, tas nav tik dergi msu attstbai, jo t ir netiea noniecinana. Tas ir nekulturli un pat aizvainojoi, kas gan neattiecas uz augiem, saldumiem, dzrieniem un ceptiem miltu izstrdjumiem. SECINJUMS sk sakot, vriea galvenais pienkums ir saprtgas rpes par apkrtjo pasauli. Ja rpju balanss tiek ievrots un apkrtjie kst laimgi, vrietis iegst pietiekami svtbas, lai stingri nosttos uz gargs attstbas cea.

20

KONTROLDARBS Par ko liecina vlme rpties? K rpties par imenes locekiem? K rpties par mjdzvniekiem? K rpties par kaimiiem? K rpties par padotajiem? K rpties par koliem? K rpties par savu mju? Aprakstiet, k rpes par citiem mainja jsu sirdi.

21

VIVAHA-JAGIJAS LEKCIJA
Vivaha-jagija vai laulbu ceremonija viena no galvenajiem attrans rituliem, kuriem cilvks dzves laik iziet cauri. Kopum tiek ieteikti 10 rituli, kam jnodroina uzplaukums, veselba un miers dzves garum; msdienu cilvks veic 2, maksimums 3 ritulus (kristbu, laulbu, bru) un turklt sasint variant, kas padara via dzvi 5 reizes saretku, grtku un bstamku. Ritulu sistmai svargkos dzves posmus jnostda vien rind un jrada trepes uz debesm, aizvedot viu pie laimes. Ja rituli netiek veikti, tad katrai cilvka rcbai ir dadi vektori un tie ir pretrun viens ar otru, kas noved pie juceka. Pat pirms anas pieemts sagaidt veckos. Ja cilvks sk st neparpjies par veckajiem, tad via apzia, veselba un uzplaukums tiek izncints. Katra diena karote kst par indes karoti. Ja cilvks sk st vlk par veckajiem, tad katrs kumoss kst par rstnieciska nektra kumosu. Bet no garg skatu punkta, vl nepiecieams noskaitt lganu, jo veckais imenei ir Kungs Dievs. Rituls dod cilvkam spku sekot saviem soljumiem visu mu, tpc notiek publiska apemans. Kzas reistrjas Debess taj brd, kad jaunie apzins, ka vii viens otram, Dievam un sabiedrbai soljui neirties. Tikai d apzias stvokl vius var uzskatt par vru un sievu. Visos citos gadjumos vii vienkri eksperiment ar jaunbas, veselbas un reputcijas zaudanu, dzenoties pc prejoas baudas. NO K GAN JATTRS KZU LAIK, KAS TUR TIK NETRS? No egoisma, protams! s bstams jtas rodas kontaktjoties ar pretjo dzimumu. Viam jml tikai mani, - via dom. Viai jml tikai mani, - vi dom. T ar ir viu problma! Protams, cilvkam savi tuvinieki jml pai, bet tas nenozm, ka viam nav jml visi prjie. Mlestba pc savas btbas ir bezgalga un tai vajadzgs plaums. Mlestba tikai pret vienu cilvku ir tikai viena mlestba, bet pat t atnes tik daudz laimes. Iedomjieties, ka js tikpat stipri mliet 100 cilvkus. Bet ir viens noteikums, mlestbai pret pretj dzimuma prstvi jizpauas tikai pret vienu cilvku. Tds cilvks iegst iespju just laimi pastvgi, jo nevar zaudt visu mlestbu vienlaicgi. Ja js mliet tikai vienu cilvku un vi prstj js mlt, - t ir tradija. Bet, ja js mliet 100 cilvkus, un viens no viiem prstj js mlt tas ir izmums. Tpc par depresiju vai panvbu nevar bt pat runas. VECKI Veckiem pastvgi nepiecieama mlestba un rpes, bet egoistisk noskaojum brni brauc no viiem pc iespjas tlk un aizmirst par agrkajm siltajm attiecbm. Tas briesmgi ievaino vecku sirdis un rada sliktu pctecbu: ar nkamie brni nerpsies par saviem veckiem. Das kultrs saka: cik biei ms atceramies savus veckus, tik biei ms atceras Dievs.

22

Jbt pastvgm rpm par veckiem un tm jizpauas praktiski. Par maz ir vienkri piezvant vai uzrakstt, nepiecieams ar nostt dvanas. Tas ir patiess ieguldjums sava paa vecum. Cik ms dosim saviem veckiem, tiei tik atgriezsies msu vecum. BRNI Ar nkamajiem brniem nepiecieama mlestba un mums nksies ar viiem dalties. Bet, ja jaunie tam nav gatavi, vii vienkri izirsies, kas ar tiek darts 67% laulto pru iras pirmaj gad pc pirmdzimt piedzimanas. Egoisma tvan imene var dzvot tikai savai baudai un brnu dzimanu uzskatt par nastu. Tds noskaojums tiek nodots nkamajam brnam un vi piedzimst nevis par prieku veckiem, bet par spti, gatavojoties nkamajiem veckiem atmakst. Tdu paaudzi sauc varna-sankara negribtie brni. Ja vecki nevlas savus brnus, tad brni ar nerpsies par saviem veckiem.

IEMESLI Egoisms rodas no neizpratnes, ka mlestbas pietiks visiem, to nevajag slpt vai taupt, tas ir neizsmeams avots, kam piemt prpilnbas raksturs. Tiei tpc ar rko attrans ritulu apzias attranu no stens mlestbas jgas neizpratnes. im ritulam jsu savienba japgaro un jsvta. Nk sapraana, ka lault vai laults mlestbai jpaplains ldz svtuma lmenim, bet tas nozm, ka kdreiz vi iemls visu pasauli. Tam jbt gatavam, tpc sts attiecbs nav vietas greizsirdbai, jo savdk uzreiz jbt greizsirdgam uz visu pasauli. Ja nevlamies, lai cilvks ktu svts un iemltu visu pasauli, kstot pa stam laimgs, tas nozm, ka gribam, lai vi mltu tikai ms, ktu par degradjou egoistu un pa stam nelaimgs. PIENKUMA RITULS Izejot o ritulu, ms apstiprinm, ka precamies nevis ar mri nevaldmi baudt, kamr to pieauj ermenis un jtas, bet lai izpildtu savu pienkumu rpties. Saprotam, ka is pienkums ir uz ILGU laiku, faktiski uz mu. Tikai d gadjum pienkums tiks uzskatts par izpildtu. Lai kaut ko no dabas saemtu, nepiecieams atdot pardus ts brniem. Ja os pardus neatdod, ko gan var gaidt pret? Tas saucas par pasaules ldzsvara likumu dab. is rituls noskao cilvku uz vajadzgo saskau. Kzu ceremonijas laik vrs un sieva noskaojas uz to, lai visu mu rptos viens par otru, btu uzticgi viens otram, paldzot gargi attstties. Faktiski is ir uzticbas rituls liktea un cilvku priek un, ja o uzticbu prkpj, tad neko labu no cilvkiem un liktea nevajag gaidt. Tpc du ritulu veikt var tikai paam apemoties nekad neirties.

23

ANNULT KZU CEREMONIJU NAV IESPJAMS Tdi rituli neeksist un eksistt nemaz nevar, jo doto soljumu paemt atpaka nevar. Bet, ja dod soljumu pasaules, liktea un Dieva priek, pilnb izsldzot no savas apzias pau ideju par konfliktu risinanu ar irans metodi, tad kopj dzve rits daudz miergk un drok, bet grtbas ks pacieamas un pilngi pieemamas. Bet pats ru prvaranas process laultajos attsts daudzas nepiecieamas pabas, tdas k pacietba un sapratne. Gadjumos, kad tiek gaidta iespjam irans, labs pabas laultajos neattsts, bet glui pretji, izstrdjas nepacietba, aubas un neciea. irans atem cilvkam pusi (50%) veselbas, miera, uzplaukuma un dzves spka. SALDA IMENES DZVE Ritula proces jaunlaultajiem dod nogarot oti saldu dzrienu, kas saucas aranamrita. To pagatavo no sulas, medus, jogurta, piena, rodens un citm ldzgm sastvdam un pc tam iesvta. dzriena saldums liecina par to, ka imenes dzve var bt salda, ja to bv uz rpans principiem. Tas nozm, ka katram jbt gatavam upurt savas rtbas otra laimei. Ja imenes dzvi bv pamatojoties uz egoismu un upur mot laimi savm rtbm, tad dzve kst rgta. Taj ar slpjas tautas pieprasjums, vienreiz par vism reizm, atteikties no rgtas dzves (ar saucieniem rgts). pa attieksme dod iespju dart brnumus: veselas dzves garum divi absolti atirgi cilvki sps izjust laimi, rpjoties viens par otru. Parasta attieksme vlme izjust laimi no visu apkrtjo ekspluatcijas pc dabas ir iluzora un nav ilgstoa. Ko cilvkam dod rpans? Rpans attra mlestbu no egoisma. Egoistiska mlestba, ar noteikumiem un prasbm, nav spjga atnest laimi. To nepiecieams attrt no netrumiem un pats trkais veids visu mu vienam par otru rpties. imenes laimes pieredze dos spkus un ticbu savu pabu attstanai ldz dieviai mlestbai. SVTAIS CIPARS 7 Kzu ritul daudzas lietas tiek dartas septias reizes. Septias reizes sieva iet apkrt vram. Septias reizes jaunlaultie iet apkrt ugunij utt. No vienas puses tas nozm, ka vrs un sieva, pateicoties savai mlestbai, var iziet visas septias pasaules un kop atgriezties gargaj pasaul. No otras puses, tas nozm, ka nu vii bs saistti septias dzves pc krtas, piedzimstot un atkal satiekot viens otru. Tpc pc tradcijas viu drnas sasien ar mezglu, kuru nedrkst atsiet septias dienas. Uguns apieanas proces cilvkam 7 reizes jdod doms vai skai soljums, skot to ar vrdiem Es apsolu, pc tam, tad ar tiek izveidota IMENE k tda.

PIRMAIS SOLIS Pirmais solis tiek sperts, lai dzv btu uzplaukums un jaunie apsola: Es godgi strdu un visas pasaules lab rkoos ar to, ko nopelnu.

24

Tradicionli nopelnto dalja das das. Naudu trja imenei, veselbai un atptai, jauniem ieguldjumiem un gargumam. Par saprtgu uzskatja to, kas spja pareizi noteikt izdevumu attiecbas esoaj situcij.

OTRAIS SOLIS Otro soli sper, lai iegtu dzves eneriju. Jaunie solja, ka velts visus savus spkus rpm vienam par otru, radiniekiem, tuviniekiem, trkumcietjiem un kalpoanai Dievam. Trkumcietjos ietilpst: tie, kuri nokuvui nelaim, ir oti slimi, svtie un mki. TREAIS SOLIS Treo soli veica, lai iegtu zemi un paumu. imene var bt laimga, ja tai ir pietiekama dzves telpa un pietiekami daudz zemes iztikanai. Katram cilvkam ir sava mjguma izpratne, lai to nodrointu, nepiecieama atsevia telpa. iemesla d dads kultrs mju dalja vrieu un sievieu puss, jo mjguma izpratne vrieiem un sievietm biei vien nesakrt.

CETURTAIS SOLIS Ceturto soli izdarja, lai visa dzve btu laimga. Cilvks saprata, ka no via faktiski nav atkargs laimes stvoklis. To nevar nopirkt ne par kdu naudu, nozagt vai ar laiku sagaidt. Laimei ir atspoguojoa daba, tpc visvienkrk to var sajust rpjoties par apkrtjiem. Mte ir laimga, kad laimgs ir vias brns, bet brns sk smieties, kad smejas via mte. Tpc, ja visus apkrtjos uztveram k radiniekus: veckos k veckus, ldzgos k brus un msas, jaunkos k brnus un rpjamies par viu laimi, tad ar pai piepildmies ar m emocijm. Savukrt msdienu cilvks veckos apskau, ar ldzgiem karo, bet jaunkos ekspluat, pret visiem izturoties ar aizdomm un skaudbu. s emocijas vi pa tad ar atspoguojas.

PIEKTAIS SOLIS Piektais solis nepiecieams, lai iegdtos liellopus un citus dzvniekus. Dzvniekiem nav spilgti izteiktas savtbas un rpes par tiem mkstinja cilvka raksturu. Ar pau nesavtbu izceas govs, tpc Austrumos eksist govs kults, kur sav smalkaj aspekt ir nesavtgu attiecbu kults.

SESTAIS SOLIS Sesto soli veica, lai iegtu Dabas atbalstu visos gadalaikos, jo cilvks saprata, ka vi nav dabas saimnieks, bet daba ir via saimniece un var rkoties ar savu saimniecbu k vlas. Gribs aus raai izaugt, bet negribs neaus. Viss var zust vienas dienas laik un tas notiek taj brd,

25

kad cilvks cenas kt par vias saimnieku. Via vienkri smejas un jokojot noliek cilvku pie vietas. STSTS Reiz dzvoja zemnieks, kur domja, ja vi radtu laika apstkus, tad btu daudz labk. Graudi trk nogatavosies, - vi domja, - un vrps bs vairk graudu. Dievs redzja via domas un teica: Ja tu uzskati, ka zini labk, kad kds laiks nepiecieams, tad aj vasar pats to ar nosaki. Zemnieks oti nopriecjs. Tlt pat vi vljs saulainu laiku. Kad zeme apuva, vi vljs, lai nakt ltu lietus. Graudi auga k vl nekad. Visi nevarja vien nopriecties, bet zemnieks domja: Lieliski, aj gad viss ir labi gan laika apstki, gan raa. Tdas vrpas es vl nekad m neesmu redzjis. Ruden, kad lauks kuva dzeltens, zemnieks devs novkt rau. Bet kda gan bija vilans: visas vrpas tau tukas! Vi novca tikai salmus. Un atkal zemnieks sdzjs Dievam, ka raa nav nekam derga. - Bet tu tau laika apstkus pastji tdus, kdus vljies, - atbildja Radtjs. - Es pastju pc krtas gan lietu, gan sauli, - ska skaidrot zemnieks. Es visu izdarju k vajag. Nesaprotu, kpc vrpas ir tukas? - Bet par vju tu aizmirsi! Tpc nekas ar nesanca. Vj nepiecieams, lai prnestu ziedputekus no vienas vrpas uz citu. Tad graudi apaugojas un sank labas, pilnas vrpas, bet bez t raas nebs. Zemniekam palika kauns un vi nodomja: Labk lai Dievs Pats nosaka laika apstkus. Ms visu dab tikai sajaucam ar savm gudrbm. SEPTTAIS SOLIS Septto soli veic, lai iegtu draudzbu. Draudzba balstta uz cieu un t ir galven paba, kas auj imenes cilvkiem prvart visas imenes dzves grtbas un likstas. Mlestbai jskas no draudzbas un jbeidzas ar draudzbu. Tas ir dabisks attiecbu cikls. Tpc ar savstarpjm attiecbm jskas ar cieu, kas priet mlestb un beidzs ar cieu. Ja mlestba skas ar mlestbu, tad beidzoties tas laiku pa laikam notiek vram un sievai nepaliek nekdi iemesli tlkai komunikcijai un vii vienkri iras. Agrk vrieiem un sievietm mcja kultras principus. Bija tikumgo jaunavu skolas, ar vriei neatpalika, attstot savu clsirdbu. Meitenm mcja, ka vrdu mlestba nevajag publiski izrdt un to lietoja attiecinot tikai uz lietm vai dienu. Par cilvku vajadzja teikt: cienu vai vlos. Visiem bija skaidrs, ja ir ciea, tad citas jtas var dabiski attstties. Parasti kzu ceremonij lgava sdja pa kreisi no lgavaia. To iedibinja austrumu tradcijas saska ar vriea un sievietes psihofizioloiju. To pta austrumu sistm I-Ja. Vrietim vja ir jtu joma, tpc, piemram, viu var viegli ietekmt raudot. Sievietei savukrt vjka ir saprta daa, tpc viai viegli sajaukt galvu ar argumentiem un apmnt, ko diezgan biei izmanto negodprtgi vriei. Par prtu atbild ermea kreis puse, bet par saprtu lab, tpc vrs un sieva viens pie otra sdja ar vjajm pusm.

26

Tas ir imenes kosmoenertikas pamats. imene kst stipra, ja pareizi novietota un kst vjka, ja ir otrdi. pai bstami pret to nevrgi izturties ir kopjs dzves pirmajos gados, kad pards daudz krdinjumu un mugu vlmju. Tpc taut klst smieklga paruna: vrietim vienmr taisnba, bet sieviete ir stipra k lauva. Uzskatot di vii vienmr atsaks no cas par prkumu, atzstot, ka katram no viiem ir savi trkumi. Parast dzv vrietis cenas pakaut sievu, sieva no visiem spkiem cenas pakaut sev vru, bet rezultt piedzimst brns un visus pakauj sev. IMENES GARGUMS Un t, ms noskaidrojm, ka imen ir vjums prta darbb no vienas puses un vjums saprt no otras, un ar to viegli tikt gal atzstot sev os trkumus. Bet pats galvenais, kas imen pietrkst, - t ir dvsele, tpc kzu ritulam jpievieno is elements kopdzvei. Reistrjot laulbu Dieva priek, vrs un sieva zvr rpties viens par otru, k par Dieva dlu un meitu, un tad Dievs atbildot ar rpjas par viiem. No t var secint, ja msu dzv radus problmas, ttad nepietiekami rpjamies par saviem tuviniekiem. Citdk cilvks sk kliegt: Kur gan skats Dievs? Bet vi skats uz mums un izdara savus secinjumus, rpjoties par to, lai ms staj laik apjgtu savas kdas. ermenis kst dzvs, ja taj ir dvsele. Tpat ar laulba kst dzva, ja vrs un sieva imenes dzv uzticgi kalpo Dievam. NOSLGUMS Nebaidieties no grtbm, priecjieties par tm, k par eksmeniem priecjas labs skolnieks. Atcerieties, ka laba imene t nav tda, kur nav problmas, bet gan tda, kur mcs ts atrisint. Svta laulba atiras no kopdzves ar vlmi mcties atdot un paciest, un rpties vienam par otru.

KONTROLDARBS Kda jga ir kzu ceremonijai? No k s ceremonijas laik jattrs? Vai var anult kzu ceremoniju? Kad imenes dzve kst salda? K gargot imeni?

27

K SAGLABT MLESTBU
ZILOI UN ZILOU MTTES Ms dzvojam dzimumattiecbu pasaul un tas mums dikt domanas stilu, aprba formu, komunikcijas metodi un domas virzienu. Savienojoties imen, ms radm pau sabiedrbas pardbu, kas balsts uz starpdzimumu attiecbu kultru. Jebkur kultr ir ierobeojumi. Priek kam tie vajadzgi attiecbs starp dzimumiem? Nekontrolta, ttad ar nekulturla uzvedba var trauct cilvkam domt par Patiesbu. Un tiei o bstambu cilvks vismazk spj pamant. Sakar ar to, mums jsaprot, ka starpdzimumu attiecbu kultrai jnodroina cilvkam vajadzg koncentrcija uz gargo izaugsmi un jaizsarg no prliekas koncentrans uz pretjo dzimumu. Mums jkomunic k cilvkiem-vrieiem ar cilvkiem-sievietm, bet nevis k ziloi ar zilou mttm, kpjot viens otram uz kjm un ejot grstoties. Tad ar no starpdzimumu attiecbm varsim iegt Patiesbu. Ms neesam ganmpulks, tpc, komunicjot vienam ar otru jievro piekljbas normas. Tas paldzs gargaj dzv tri progrest. EROGN ZONA Kulturlam cilvkam japzins, ar ko vi sevi identific. Ja ar dvseli, tad savu ermeni varam uztvert k dvseles ieroci. Ja ar dzimumu, tad viss msu ermenis kst par dzimumorgna pagarinjumu. Tpc daudzs kultrs cilvki cenas pilnb nosegt savu ermeni ar drbm, saprotot kda bstamba slpjas prmrg uzmanbas koncentran uz to. Psihologi apgalvo, ka smadzenes ir visa ermea erogents. Dadi domanas vektori vai nu attra, vai nu aptraipa visu fizisko ermeni. Ja domanas vektors vrsts uz rpm par citiem, ermenis prvras par gargs attstbas ieroci un nes dvseli pret laimei, ja vektors ir ekspluatcija, ermenis kst par vardarbbas ieroci, paas dvseles un apkrtjo cieanu avotu. GENDERISKU (sabiedrbas dzimumu stereotipisku) SAVSTARPJO ATTIECBU KULTRA Dadu dzimumu prstvjiem jiemcs komunict vienam ar otru draudzgi un ar cieu. Kultra dod iespju cient dzimumu atirbas. Tas ir viengais relais aizsardzbas mehnisms no dzimumtrakuma. Apskatsim daus principus, kuri vars mums paldzt. NESATUVINTIES Kultra mka turt tdu distanci, lai nepazaudtu pakontroli. Mums visiem ir jtu kontroles robea. T ir ldzga plantas un ts pavadoa saitei. Tie pievelkas viens pie otra un pavadonim juztur rioanas orbta, lai nenokristu un nesadegtu plantas atmosfr. Jpieliek

28

ples, lai atietu no bstam objekta, jo citdk tas ievilks sev katru, kas nonks t pievilkanas zon. TAJ PA LAIK IR AR NEATGRIEANS PUNKTS Parasti neatgrieans punkts ir vardarbbas lmen. Nevardarbba augstkais morles princips, un, kad to viens no imenes locekiem prkpj, viss aiziet rsm. Ja ms viens no otra attlinsimies prk tlu, tad nevarsim uzturt darba, draudzgas un imenes savstarpjs attiecbas. Kaut kd brd js neredziet iemeslu, lai turpintu attiecbas un daos gadjumos tas ir oti bstami (piemram, imen). Tpc vram un sievai labk no mjas nebraukt prom uz ilgu laiku. Aizbraukana uz 1 mnesi ir satraucoa, uz 2 bstama, uz 3 nvjoa. Tiei tpat jebkuram cilvkam ir pievilkanas spks un via uzdevums ir nesatuvinties ldz bstamam attlumam. To ir viegli sajust. Js vilks pie cilvka, jums ks silti un js negribsiet irties. Tas nozm, ka js nokuvt s plantas pievilkanas zon. Ar Saule izplata siltumu, bet viss vias apskvienos sadeg. Bet! Ja ms viens no otra baidsimies, tas bs nekulturli, bet, ja nebaidsimies, tad prvrtsimies prieka mj. Visu to kop apvieno kultra, kas auj mums tuvinties, bet nesadegt stiprkas plantas atmosfr. KULTRA IR UZTVERE Ja sievieti uztveram k mti, tad varam tuvinties, bet nenokt iekres ietekm. Mtes krtis brnam nav dzimumstimulators ts ir diena avots un tikai. Tda uztvere vriet rada atbildbas sajtu un vlmi o sievieti aizsargt. Tam nepiecieama ir ne tikai vriea vlme, bet ar lai sieviete uzvestos k mte. Mte ir diena avots, un ja sieviete rpjas par to, lai visi apkrtjie btu padui, tad dabgi rodas mtiais siltums. PRMRGS NOLIEGUMS Kad vrietis pastvgi kritiz sievietes un demonstratvi ts noliedz tas liecina tikai par vienu: vi vlas sievieti un cer iegt tuvbu ar viu. Ja cilvks visiem ststa, ka vi ir veetrietis, tas nozm, ka viam nav pazudusi tieksme pc gaas produktiem. Un vi kaut vai tikai sarunu lmen vlas baudt o procesu. T ar cilvki, kas run negatvi par pretjo dzimumu, izmanto o sarunu, lai apmierintu dzimumtieksmi. Atcerieties: saruna par pretjo dzimumu t ir kopja paapmierinans. Jo vairk kritikas (slpta agresija), jo lielka vlme pc vardarbbas. T ir slpta izvaroana. Prtrauciet tdas sarunas, pat atrodoties tuvu draugu lok. Td apzias stvokl cilvks var pat nepamant savu mlestbu, jo via vlmes paplains atbilstoi via agresijas izplatbai. T rezultt vi vlas visu pasauli un neieredz visu pasauli. Un k sekas paliek viens vientu, kas ir ties ce, lai ktu par seksulo maniaku.

29

Aizsargjoties no sievietes, vrietis aizsargjas no paa agresijas, bet sieviete ir stiprka. Ja vrietis aizsargjas no sievietes, tas nozm, ka via jau ir uzveikusi un atrodas tiei via apzi.

ANEKDOTE Kpc tu esi tik bdgs? Rt izdod pie vra manu lgavu. K? Kam par sievu? Man par sievu...

PSIHOLOISK VARDARBBA Psiholoisk vardarbba starpdzimumu attiecbs rodas tad, kad kds sevi uzskata par nozmgku. Msdienu psiholoij tdu cilvku sauc par narcistisku personbu. Tda viena dzimuma uzvedba noved otru dzimumu depresij. KDAS IR TDA CILVKA PAZMES Prmrga savas nozmbas sajta. Apsstba ar neierobeotas varas, veiksmes un popularittes fantzijm. Sajta, ka vi ir paks par citiem. Viu var saprast tikai vrtgi cilvki. Vi pieprasa pau uzmanbu un apbrnu. Prmrga savas taisnbas izjta. Tieksme ekspluatt apkrtjos. Ldzjtbas un ldzcietbas trkums pret apkrtjiem cilvkiem. Skaudba. Augstprtga uzvedba, vzdegunba.

Veselgs narcisms ir katr no mums: ms ticam savam vrtgumam, uzstdm mrus un cenamies tos sasniegt. Tomr taj pa laik ms jtam ldzi ar citiem, ne tikai sev. Ar ko tad lepojas tds cilvks? K likums ar zinanm kaut kd sfr, bet cilvkus neuztrauc, cik varenas ir msu zinanas, ja vii nejt to, cik lielas ir msu rpes. Gudrbu raksturo rpes, nevis lepnba, tpat ar starpdzimumu attiecbas spj novest pie gudrbas, ja attsta savstarpjo rpanos vienam par otru. LAI SAGLABTU MLESTBU JKONTROL JTAS Ja cilvki vlas saglabt laulbu, viiem jseko savm emocijm un juzvedas t, k pirms kzm. Pc ptnieku domm, neprecti pri cenas ignort otra negatvs piezmes, pievrot lielku uzmanbu pozitvajm. Bet pc laulbm situcija biei mains diametrli pretji. Bet pri, kuri kop nodzvojui ilgu mu, atceras par to un cenas viens otram neteikt dzlbas.

30

Lai laulto pasargtu no mubm, vajag viu labk dint. Izrds, cas ar noziegumu recidviem recepte ir negaidta un ldz smieklgumam vienkra: noziedzniekus vajag labk dint! o teoriju apstiprina fakti: Bekingemras cietum jauno ieslodzto dinanas uzlaboana pazeminja nodarjumu un iekj rema prkpumu daudzumu par veselu ceturtdau. Kas attiecas uz daudz nopietnkiem likumprkpumiem, tad to skaits pazeminjs par 40 %. Tpat ar otru pusti, kuru velk uz brvsoli un piedzvojumiem, vajag labk dint un tas mazins aizliegts vlmes spku. KAD NEPIECIEAMS IZDART IZVLI, BET JS TO NEIZDARIET AR T IR IZVLE imenes cilvka dzv kdreiz pards sajta, ka vajag visu maint un dzve ks laimgka. Vi redz laimgus prus medusmnea laik un apskau tos. Vi skats uz saviem brniem un saprot, ka audzint tos nksies ilgi, bet pc tam vii atems visu naudu. Viam kst garlaicgi un skumji. Bet! T ir tikai krtj imenes dzves krze, kuru prvarot, var nonkt cit imenes attiecbu laimes lmen. Problma ir taj, ka daudzi dom, ka ts ir beigas, k students pirms grta eksmena, kuru pieems necieams pasniedzjs. Lai prvartu o krzi, jizdara saprtga cilvka st izvle: neizvlties. Vienkri vajag turpint attiecbas un godgi pildt savu pienkumu pret imeni. Tur, kur ir milzga vlme, nevar bt milzgas grtbas. Ja jums ir kuvis grti, tas nozm, ka vienkri ir pazudusi vlme. Saprts t ir mka turpint darboties, neatkargi no t, vai ir, vai nav vlmes. Atcerieties vecku galvenais pienkums pardt saprtgas uzvedbas piemru saviem brniem, citdk ar vii prsts jums paldzt, kad zuds vlme to dart. VRIEA SMADZENES UN SIEVIETES SMADZENES Sievietei runas centri ir abs smadzeu puslods. Bet vrieiem tikai kreisaj. paa iemesla d sieviete spj vienlaicgi klausties vairkas sarunas un, pie tam, vl ar pati runt. Bet vrietis var vai nu runt, vai klausties. Zinot o noslpumu, vram un sievai komunikcija jbv uz skaas iejtguma principa. Tas nozm, ka sieva, neskatoties uz savm superspjm runas lauk, nedrkst prtraukt vru, kam piemt vienpusjas runas metode, bet viam, savukrt, nevajag satraukties par sievas vrdisko hiperaktivitti. KUR GAN IR LAIMGAS LAULBAS NOSLPUMS Floridas imenes un laulbas institta sociologi un psihologi apgalvo, ka laimei imen nepiecieami 9 pamatkomponenti, un tie visi ir obligti. Ttad, kas gan no kultras viedoka nepiecieams imenes laimei? Mums un maigums attiecbs. Kopjas intereses un dzves vrtbas. Mlestba pret brniem un interese par viu dzvi. Spja rpties un atbildt uz rpm. Atsaucga attieksme pret otra vajadzbm un vlmm.

31

Nevlans valdt vienam pr otru. Sples elementi, kopgas izklaides. Labi attstta humora izjta.

UZMANBAS TRKUMS Uzmanbas trkums izraisa agresiju un pazemina intelektu. ASV veiktie ptjumi liecinja, ka atsveintba var krietni pazemint psiholoisks attstbas koeficentu, k ar analtisks domanas spjas, taj pa laik stimuljot agresivitti. IQ koeficents krits par 25%, bet analtisks domanas spjas par 30%. Tas daudz izskaidro par cilvka dabu. Cilvkiem nepiecieama saskarsme, ja vius izsldz no komunikcijas loka, tas spcgi ietekm. Pc ptnieku domm, apkrtjie ietekm cilvka psihes paregulans procesus. Lai izdzvotu msdienu sabiedrb, cilvkam jbt iekjam mehnismam uzvedbas regulcijai. Atsveinoties uzvedbas regulcija vairs nav nepiecieama, cilvki kst impulsvi un tiecas uz paizncbu. Tpc, kad cilvki pret jums izturas vsi, sasildiet tos ar savas sirds siltumu. Un vii, sasildti ar jsu sirds siltumu, vairs nebs tik vsi.

KONTROLDARBS Kd kultr nepiecieami ierobeojumi? Kad ermenis kst par gargs attstbas ieroci? Kpc nepiecieams ieturt distanci? Kas ir neatgrieans punkts? Pie k noved prmrga atstumana? Kad rodas psiholoisk vardarbba? Kdas ir vardarbga cilvka pazmes? K saglabt mlestbu? Kdas ir vrieu un sievieu smadzeu uzbves atirbas? Kds ir laimgas laulbas noslpums?

32

IMENES IZVEIDOANA
STSTS Reiz kds cilvks, pastaigjoties pa meu, ieraudzja klibu lapsu. Vi vljs uzzint, k via uztur savu eksistenci un nolma to pavrot no krmiem. Drz vi ieraudzja, ka no mea iznk lauva ar gaas gabalu zobos un nedaudz padis atstj ar gabalu lapsai. Cilvks, to novrojis, bija prsteigts un secinja, ja vi uzvedsies tiei tpat, k lapsa, tad ar viam varbt vairk nevajadzs strdt un s pasaules varenie parpsies par viu. Vi apsds zem un ska gaidt, notlojot, ka ir slims un nevar strdt. Gja laiks, bet nekas nenotika, savukrt cilvks kuva vjks un vjks. Kad vi kuva tik nespcgs, ka nevarja vairs piecelties, no Debesm atskanja balss: Neesi kliba lapsa! Esi spcgs lauva un tad tu varsi sevi un visus apkrtjos uzturt! SKUM VEIKSME, PC TAM IMENE imene jveido cilvka dzves pozitvaj period, kad viu pavada veiksme. Visiem zinms, ka ir divi eksistences stvoki, kurus taut sauc par joslm. Saprtgam cilvkam jiemcs ts atirt un pats svargkais saprast, k atbilsto period uzvesties. Perioda kvalitti nosaka tas, uz ko cilvks ir koncentrjies. Ja prts ir koncentrjies uz negatvo, apkrtjie iet auni, pelki un naidgi tas ir negatvais periods. Ja visu redzam roz krss un gzt kalnus ir pa spkam tas nozm, esam nokuvui dzves pozitvaj period. KDAS IR POZITV PERIODA PAZMES Pozitvo periodu raksturo miers un labas attiecbas ar apkrtjiem. Tda perioda skumu ir viegli pamant pc t, ka cilvki sk mums uzsmaidt un paldzt sarets situcijs. Ja js pasldsiet, tad cilvki satvers un neaus jums nokrist. Savukrt, ja visi atkpsies uz dadm pusm, ttad, ir negatvais periods. Ja jums kaut kas nokrita, to tli pat pace, nevis aizskrien projm ar jsu mantu, pasmejoties, kas nokritis, tas pazudis... Pozitvaj period atnk uzplaukums un palielins paums. Td period viegli piepildt savas vlans un nopirkt nepiecieams lietas. Bet atcerieties, ka nav laba perioda, lai iegtu to, ko skauat citiem. Skaudbai nav piemrots neviens periods. Labvlgaj period cilvka veselbu ir viegli kontrolt. Protams, nav simtprocentgas veselbas, bet pozitvaj period slimbas norit viegli vai vispr nemanmi. Viegli diagnostict un zles uzreiz iedarbojas pozitvi ar minimliem blakus efektiem. Profilakse iedarbojas k zles, bet rsti pret jums izjt pozitvas jtas un attiecas k pret saviem brniem. Laika apstki atbilst veselbai un ir viegli iegt uzturam atbilstous produktus. Kopum, imenes veidoana pozitvaj period noved pie veselu brnu dzimanas, ilgas mlestbas, cieas no radinieku puses, kopja uzplaukuma un labkljbas.

33

IMENE PAI SARETA SOCIL STRUKTRA, UN RADT TO VAJAG PAI LABVLG PERIOD TDA PERIODA PAZMES js iepriecina slikti laika apstki; js nekoncentrjieties uz finanu problmm un attiecieties pret tm ar humoru; js neziniet ar kdu draugu un kd kompnij pavadt rt laiku, - tik liela ir izvle; jums vienmr ir iespja uzemt atbraukuo viesi; js diet to, ko vlaties un nav tdu produktu, kurus js uzskattu par neaizsniedzamiem vai oti drgiem; js sen neesiet redzjis kautius un nelaimes gadjumus; visi cilvki nezin kpc jums uzsmaida un viegli kontaktjas; js jtiet perspektvu dzv un entuziasmu attstb. Izmantojiet tdu periodu, lai izveidotu imeni, nopirktu mju, ieemtu brnu un, pats galvenais, lai gargi progrestu. Tas nav tikai vienkri labs periods, tas ir labs periods pirms eksmena, kad iet, ka laiks, lai sagatavotos eksmenam ir pietiekos. Tau pozitv perioda bstamba slpjas taj, ka tas izncina laiku. Kad ir labi, laiks aizlido nemanmi, bet, kad sp, minte ldzins mbai, vienkri atcerieties, k jums laboja zobus. SKUM STABILITTE, PC TAM IMENE Ja ir zemestrce labk pagaidm mju nebvt. Tpc visam jieiet stabilittes stvokl. Attiecbm ar radiniekiem un draugiem jbt stabilm. Situcijai darb un naudas plsmai jbt noregultai. Veselba nedrkst radt lielas baas. Jtu kontrolei jbt lmen. Cilvkam viegli jatsaks no spirtotiem dzrieniem, azartsplm un neparedztm situcijm. Un pam attiecbm starp vrieti un sievieti vajag nostiprinties un iziet cauri neprt gas iemlans etapam. SKUM MJGUMS, TAD IMENE imene t ir mjguma formula. Tpc, pirms veidot imeni, gan vrietim, gan sievietei aj pasaul jjtas mjgi. Ja nejt mjgumu, tad, iespjams, imene tiek veidota k bgana no paa neveiksmm. Bet, bgot no cietuma, apvienojuies noziedznieki, nokstot drob, tlt pat pamet viens otru. Tpc tdas imenes biei vien tri izjk. T ir imene, kas radta uz neiekrtotiem pamatiem.

34

SKUM VLME PC BRNIEM, TAD IMENE Faktiski imeni veido tikai vienam mrim lai radtu brnus... N, tas ir par maz! imene tiek veidota td, lai padartu brnus laimgus! Tpc vram un sievai jbt skaidram teortiskam un praktiskam priekstatam par laimes sasnieganu. Ja t nav, rodas bstamba izaudzint nelaimgu cilvku. Nav nek skumjka k apzinties savas kdas audzinan. Ja nav vlmes dzemdt un audzint brnus, vajag ilgk padomt par tdas imenes izveidoanas jgu un pakonsultties ar pieredzjuu specilistu. IMENES VEIDOANA UZ NEVEIKSMES PAMATA Ja imene tiek veidota uz neveiksmes pamata t.i., cilvks nespj nevienu iemlt un ne ar vienu draudzties, tad tas ir pamats grtbm un konfliktiem nkams imenes attiecbs. Bet, dieml, tiei t ar biei notiek. To ir viegli diagnostict. Ja imene tiek veidota 1 3 gadus pc negatva notikuma, tad t ir acm redzama pazme, ka cilvks mlestb vienkri bg no savm problmm. Parasti d gadjum jtas kst oti spcgas un spilgtas. Viam iet, ka t ir dik mlestba via dzv un vi mets taj k atvar, upurjot visu. Iegaumjiet, pc oti negatvm jtm, atnk oti pozitvas, bet t ir prejoa pardba, ldzgi k pojas poles. J, ms uzlidojam oti augstu, bet priek ir ce uz leju, atgrieans likumsakarba. Piedevm tas rada sliktu pctecbu. Brniem, kas piedzimui imens, kas radtas pc problmm, ir tda pati tendence veidot imenes savas dzves negatvaj period. TDS NEGATVS PERIODS RAKSTUROJAS AR SEKOJOM PAZMM js kaitina laika apstku izmaias; jums iet, ka naudas nav un nav kur to emt; nav laika atptai; nav ar ko prrunt saspjuo; dzvojiet aurb; ekonomjiet uz produktiem, prkot paus ltkos; ap jums visu laiku notiek kaut kas bstams (kautii, avrijas, nelaimes gadjumi); visi ar jums baras, strdas un tieljas; iet, ka dzve beidzas un nav nekdu perspektvu.

IMENES VEIDOANA UZ APVAINOANS (PAR SPTI) PAMATA is ir pats negatvkais imenes radanas veids, jo msu pau dusms tiek ievilkti nevaingi cilvki. Faktiski, upurjam ms mlo cilvka laimi, lai atmakstu tam, kuru agrk mljm. Tpc veidojiet imeni ne trk k 1 3 gadus pc irans ar iepriekjo partneri un uzziniet, kad ries jsu izvltais partneris, lai nektu par algotni sve kar. irieties, ja reiz esiet t izlmis, lai irtos, nevis, lai krptu. Tas vismaz bs cilvcgi un no negatva piemra rads kaut daji pozitvu.

35

KONTROLDARBS Nosauciet piemru, kad radtas imenes dados periodos un uz dadiem pamatiem. Nosakiet, kd period js obrd atrodieties un kd period atrodas jsu tuvinieki un pazias.

36

PAAKTUALIZCIJAS PSIHOLOIJA
Apmierintba vai paaktualizcija svargs psihisks, gargs un fizisks cilvka veselbas aspekts. Un viss btu vienkri un saprotami, ja nebtu dzimuma, kas ms sadalja vrieos un sieviets, lai ar ie nosaukumi ir tda simbolika, aiz kuras noslptas dzves uzdevuma sasnieganas atirbas. Vrietis apmierinjumu sasniedz ar vribu, sieviete ar sievibu, atlicis tikai noskaidrot, kas tas ir... Gan vriei, gan sievietes dvain krt ir nezi, mekljot savas dzves jgu jeb uzdevumu, neievrojot, ka atbilde ir tepat blakus un to neieraudzt ir grti: ms visi esam dadi. Un pirmais atirbas veids, kas tlt pamanms dzimumpiederba, ar ko tad ar ir saistti dzves galvenie uzdevumi un, to nesaprotot, cilvks nevar kt laimgs un apmierints. Vriba un sieviba nav nekas vairk k instrumenti, ar kuru paldzbu dvsele risina savas dzves uzdevumus. Tas ir ldzgi k nazis un dakia. Gan viens, gan otrs priekmets ir svargs, lai vartu st. Ms tos lietojam kop, taj pa laik katru savdk. Nevajag nazi bzt mut... ATIRBAS DOMANAS VEID Vrietis problmu apdom, bet sieviete to izrun. Tpc vrietim vienkri nevajag trauct patstvgi domt, bet sievietei nevajag trauct izrunties. Ja vrietis kaut ko vlas pateikt, nebaidieties, vi jums to noteikti pateiks, bet, ja sievietei neauj izrunties katrs nepateiktais vrds prvras bult, bet runa auan ar m bultm pa dzviem mriem. Laimgas imenes dzves recepte ir oti vienkra: vlaties vrieti dart apmierintu netraucjiet viam, vlaties apmierint sievieti parunjiet ar viu. 15 minu likums: tiekoties, pirmajs mints no vriea nedrkst neko pieprast! 87% sievieu pirmajs mints, kad vi prnk mjs, kritiz vrieti. T ir liktenga kda, kas oti tri var novest pie irans. Kpc? ATIRBAS APMIERINANAS VEIDOS Vrietis ks apmierints caur rjiem sasniegumiem, rjo veiksmi, karjeru, bet sieviete caur attiecbm imen. Tpc vrietim, pirmkrt, jjtas vajadzgam. Viam obligti jliek justies svargam, ka vi ir nevis vienkri varonis, bet gan visas imenes glbjs un ko gan ms visi bez via dartu... is ir viens no galvenajiem iemesliem tik lielam irto laulbu daudzumam Rietumos. T viet, lai autu vrietim bt varonim (tu, mans varoni), sieviete sk ar viu konkurt. Un t viet, lai prnkot mjs no darba, sagaidtu atzinbu un uzvartja slavu, vi satiek pdjo s dienas pretinieku un viss niknums (aj pasaul ar grtbm jiegst resursi, lai uzturtu dzvbu) izgas pr moto sievu. Vi visu dienu sevi kontrolja, prcieta grtbas, zaudjumus, izsalkumu un pus dienu jau sapo par dienu un dvnu, un tagad via ce stjas paa sieva. Tad aujiet tak viam vienkri past un atpsties, un lai vi sajtas vajadzgs, bet pc tam variet prast visu, ko vlaties...

37

Apvainojumus, padomus, prmetumus, nordjumus pirmajs satikans mints vrietis izjt k paukas un vi ts iegaum uz ilgu laiku. Ja vi pietiekami ilgi jt pazemojumus un neuzticbu, viam pards pirmais satraucoais simptoms aptija. Ja vrietis apstjas, vi apstjas uz ilgu laiku k veas rullis, tik vienkri to no vietas vairs neizkustinsi. ATIRBAS DZVBAS PROCESU NORIS Vrietim svargks ir tas, ko vi dara, nevis ar ko. Bet sievietei nevis tas ko via dara, bet ar ko kop via to dara. Un abi sav ce pieauj kdas. Tas ir dabgi un t nav liela problma imenes dzv, bet nepareiza attieksme pret partnera kdm var viegli izjaukt attiecbas, kas veidojus gadiem. Padoms ir vienkrs: mums jiemcs bt aizkustintiem par mot cilvka dvainbm. T ir vieng iespja labi sadzvot ar globlm atirbm vienam no otra. Bet ar vra kdm vispr vajag lepoties (cik lieliski tu visu atrisinji, nevis es tau tev teicu). Vru nedrkst provoct katra vriea sird s kauslis. Sievietei ir maiskas spjas ieraudzt vjo vietu un oti preczi uz ts uzspiest. Bet nerva jebkda aizskarana noved pie k? Pie reflektoriskas muskuu sarauans (ar muriu pa celti un pacients iesper). Bet katras sievietes sird s rsts un via oti grib kdu izrstt, jo redz slimbu, bet atcerieties, ka ar zobrsts rst, bet satikties ar viu un, vl jo vairk, dzvot rsta kabinet neviens negrib. Sievietei ir tikai viens padoms: vrieti nevajag rstt, kamr vi pats nav atrpojis, vajag viu apbalvot par medam par drosirdbu. Ja sievietei tomr izdosies t uzvesties, ka vrietis sajutsies varonis, via vars to kontrolt. Tas ir austrumu sievieu noslpums. Lietpratga sieviete spj izveidot savu vru no nulles. Vrietis imen ir k tuks pods, ko sieviete taj ieliks, to ar iegs. ATIRBAS EMOCIONALITT Sieviete ir daudz emocionlka par vrieti. Pat dzvnieki nomirst, ja tos atstj vientulb. Tpc recepte vrietim ir vienkra sievietei nepiecieana laba saskarsme. Un ai saskarsmei jnorit pc paiem noteikumiem. Sievietei nepiecieams, lai viu saprastu, nevis dotu padomu. Bet vrietis aj jautjum biei vien kst pilngs nepraa. Vi klauss sieviet, atrod vias vrdos problmu un nekavjoties dod risinjumu un apmierints dodas savs darans. Tpc nko recepte vrieiem bs sareta: mlt sievu tas ir mlt vi klausties. T ir galven saderbas pazme, visas prjs otrirgas. Sieviete ir vjka, via neder askzm un grtbm, via ir vienkrka un vias sirds ir mkstka. Uz sava maiguma, nevis aprobeotbas pamata, k dom vriei, via viegli kritisk situcij var apjukt (uzraksts uz manas: jaucu pedus). Tiei tpc viai nepiecieams maigums un miers. Trs reizes dien vrietim japskauj sava sieva. Sievietei regulrs maigums nepiecieams, k vrietim regulrs diens. Ja vrietis princip nevlas klausties sieviet, via sk meklt veidus k pievrst via uzmanbu, un te nu gaidiet jebko, ko varat iedomties sievietes ir izdomas bagtas. No otras puses, sievietes apzia nomierins, kad mierga ir apkrtj vide: ir diens, mja, nauda.

38

T ar ir sta psiholoija zint, k izkliedt atmosfru, kad attiecbas vai situcija ir nokaitta... UZ KO MUDINA ATIRBAS Nevlans un nemcana cient atirbas noved pie abpusjas aizkaitinmbas. Tas nav dabgi. Cilvkam raksturgi priecties par atirbm. Ms skatmies pa autobusa, vilciena, lidmanas logu, ceojam un ejam uz muzejiem tikai tpc, lai atrastu jaunas atirbas. Un eso t tdm milzgm iespjm pastvgi atrast atirbas motaj cilvk, ms palaiam garm o iespju un kstam aizkaitinti. Atirbm veselu cilvku vajag iepriecint, nevis kaitint... Mlestba aiz aprina t ir ne tikai reistrcija, lai iegtu pierakstu Maskav, t ir ar dzve ar cilvku, ko nevlies saprast, novrtt un dart laimgu. Tikai tad, kad iemcsimies novrtt, un ttad ar priecties par msu atirbm, varsim izveidot imeni aiz mlestbas. Laulbas aiz mlestbas t ir gatavba atteikties no savm rtbm, mot cilvka laimes d. Laulbas aiz aprina t ir gatavba atteikties no mot cilvka laimes, savu rtbu d. Mlestba t ir jtu, sajtu, reakciju, skatienu un garu vienotba. Mlestba t ir vlme dart otru cilvku laimgu, negaidot neko pret. Viss prjais vienkri ir pretj dzimuma dzvnieka dresana. Laiku pa laikam, dzvnieks mdz apst savu mo drestju. VRIEA UN SIEVIETES PANKUMI Vrietim ir svargi nevis vienkri pankumi, bet gan apzia, ka vi tos sasniedzis patstvgi. Tas ir via parealizcijas pamats un neviens vairk k sieviete necenas sagraut via cerbas par patstvbu. Via vienmr ir blakus ar savu padomu. Kad vrietis jau ir gatavs pieemt lmumu un via sird jau ir pardjies varoa prieks, sievietes padoms skan k viens mugur. Kpc t notiek? Jo imen ir par maz brnu. Paldzt dabgas mtis jtas attiecb pret brniem. Bet vrs nepavisam nav brns, un viam jau sen ir nelabi no aizbildniecbas un kontroles. Par maz brnu vrs ks par brnu sievai. Un tad vi zauds savas narkotikas piedvt problmas risinjumu. No otras puses, sievietei ir intuitva daba un, nemaz nepadomjot, via oti preczi vram pasaka to, kas viam prt ienk ar lielm grtbm. Tas oti aizvaino loisko vrieti. Vi nekdi nevar saprast, k via sieva, kas neko nesaprot no jautjuma btbas, nepieliekot ples, pateica to, ko vi auklja doms jau vairkas dienas. Sievietes, atcerieties, intucijai nevajag pardties trk par vriea izteikumiem. Vrietis t d dzvo. Vi gaida, kad ks vajadzgs un tad ar milzgu prieku sird un ar vsu sejas izteiksmi uzdvins jums problmas risinjumu. Un negaidiet saskarsmes turpinjumu. Tikldz vrietis ir atradis uzdevuma atrisinjumu, via interese par to tlt pat zd. Vrietim jatceras, kad lmumu skai vajag pateikt tikai tad, kad sieviete ir piekususi runt, citdk tas tagad bs viai viens mugur. Paldzt vrietim tas nozm netrauct viam! Un, nedod, Dievs, salikt via mantas pa savm vietm. Tas jau ldzins lielm problmm... Uzkopana t nav mantu prvietoana no vienas vietas uz citu, t ir viu sakrtoana. Citdk pazaudts mantas meklana anul visas jsu ples ieviest krtbu piecu minu laik.

39

Vlme uzlabot to, ko vrietis jau ir izdarjis, nelabvlgi ietekm imenes dzvi. Vrietis ir oti apmierints ar savu darbu un, ja pats nepalgs, labk ir neko neuzlabot, citdk tas via acs bs k izncinana, nevis uzlaboana. Nevajag uzlabot vrieus un visu, ko vii ir izdarjui un izlmui, vii to nenovrts. Jsu pau labko padomu vi var uztvert k apvainojumu, pai, ja vrietim kaut kas nepadodas. Vislabkais d situcij ar visu savu izskatu pardt, ka js viam ticiet un oti nopriecties, kad vi atrads izeju no situcijas. Bet sievietei ir svargi nevis tas, ko viai pateica, bet k viai to pateica. Ko via sajuta, kad viai to pateica. Un kdu tas iespaidu atstja uz tiem, kas atrads blakus...Sievietei galvenais noskaojums un vias to parda ar visu savu dzvi. Tiei tas ir iemesls tdai sievieu garderobes dadbai. Vrietim pietiek ar vienm biksm, vi pat ts pats neatminsies izmazgt. Bet sieviete izpau savas jtas ar rjo izskatu. Cik jtu, tik aprba variantu viai ir nepiecieami. Sievietei ir diskomforts, kad vias noskaojums mains, bet via nevar to izpaust. Tas parasti skan k man nav ko vilkt. Atirbu ir daudz, bet, saprotot pau savstarpjo attiecbu principu, viegli atradsim atslgu uz msu moto sirdm. Bet ms interes, k attiecbas iziet noteiktus attstbas ciklus to tad ar pta vdisk psihonumeroloija. Katra nedas diena iekrsojas noteikt rpju un mlestbas veid, kas mums jsaprot un ko vajag ieviest dzv, paam minot un kdoties.

40

SEMINRS MLESTBAS PSIHONUMEROLOIJA

IEVADS Mlestbas psihonumeroloija pamatojas uz globliem cikliem, kas caurstrvo visu pasauli. Mlestbai piemt 7 aspekti tiei tikpat, cik cilvkam ir akru un ned dienu. Bet pats svargkais, ka tas saskan ar 7 veiksmga cilvka pabu attstbu. Katra nedas diena domta, lai attsttu noteiktu pankumu pabu un, ja to izdodas izdart, tad cilvks ne tikai pakpjas pa paapzias kpnm un piepilda savas vlans, bet ar iegst veselbu, jo vienlaicgi harmonizjas visas 7 akras. Izejot noteiktus attstbas ciklus, mlestba izpau visas savas autnes un piepilda cilvka dzvi ar dadm emocijm. Tiei paa iemesla d sievietei piemt septias labvlgas pabas, tdas k Satja (patiesba), Prema (mlestba), Dharma (taisnprtgums), anti (miers), Titikava (iecietba), Ananda (svtlaime) un Svadharma (gargums). Tpc imen sievieti sauc par Griha Lakm, kas nozm imenes Pankumu Dieviete. No attieksmes pret sievieti atkarga mjas un imenes labkljba. PIRMDIENA. TAS IR 2 (MNESS) aj dien jrpjas, jaizsarg un jizrda aizbildnba, tas izncins msu mo aubas un bailes un dos viiem iespju viegli iet pa dzvi. Rkojoties td veid, js radsiet pirmo pankumu pabu anti, mieru, bezrpbu. OTRDIENA. TAS IR 9 (MARSS) aj dien jparpjas par msu moto jtm. Tas rads otras pabas sahanas, iecietbas pardanos. TREDIENA. TAS IR 5 (MERKRIJS) Diena, kad jizrda lietpratba. Tas rads treo pabu dharma, taisnprtgumu. CETURDIENA. TAS IR 3 (JUPITERS) Harmonijas radana visos virzienos. Tas veidos ceturto pabu satja, patiesbu. PIEKTDIENA. TAS IR 6 (VENRA) Apjganas un filozofijas diena. Tas rads piekto pabu svanubhuti, gargumu. SESTDIENA. TAS IR 8 (SATURNS) Gudrbas diena. Tas rads sesto pabu ananda, svtlaimi. SVTDIENA. TAS IR 1 (SAULE) Garguma diena. Tas rads septts pabas prema, mlestbas izpausmi.

41

PIRMDIENA
Pirmdienai ir Mness pabas. Mness izsauc aubas un uztraukumus, tpc aj dien vajag izrdt rpes, aizsardzbu un aizbildnbu, kas, bez aubm, paldzs msu majiem tikt va no bailm un dos viiem iespju viegli iet pa dzvi. Kdas aubas var rasties savstarpjo attiecbu proces? MLT IR GRTI! Kpc gan mums ir tik grti mlt? Atbilde ir skaidri redzama: mlt nav grti, grti ir izlikties, ka mli! Tam, kuram ir mlestba un uzticba, neeksist nekdas grtbas. Grtbas mlestb tikai vairo prieku tam, kur ml. Tas ir ldzgi k izsalkums pirms dzrm. diena gara kst tikai izteiktka. Ja daas dienas ned vienkru maizi, tad izrdsies, ka pat tikai ts smara padara ms trakus. Vai ar nogurums pirms miega miegs kst iekrojamks un saldks. Miegs pc noguruma ir rstjos, bet bez noguruma atem pdjos spkus. Grtbas no vrda grti. Tas nozm, ka ms kdam strdjam un gaidm algu. Atldzbas neesamba tad ar ir s grtbas. Atalgojumam obligti nav jbt naudas izteiksm, pietiek ar maigu skatienu. Cilvka skatiens spj nodot msu pateicbu pat no attluma. Atcerieties, ka maigs skatiens t nav vienkri labvlga attieksme, t ir rela enerijas nodoana no attluma savdabga attiecbu valta. Sav dzv sievietes biei to izmanto. Kad skatiens ir pilns ar dusmm tas nozm, ka ms no cilvka kaut ko pieprasm, t nav vienkri agresija, t ir izspieana, zinms psiholoisks rekets. Viens no vientulbas iemesliem msu pau prasgais skatiens. Austrumu kultr jau sen ir zinms, ka auns skatiens rada slimbas, bet labsirdgs ts rst. Tpc mlestba nebalsts uz darbu, bet gan uz pateicbu, uzticbu un nesavtgumu. Neatrodot s pabas imen, cilvks izdoms jaunus veidus k atbrvoties, imenes cilvkam tas ir bstami. Atcerieties: neapmierintba veicina izdomu. Ja jsu motais sk kaut ko izgudrot jums tam jskan k trauksmes sirnai... K pierdjumu var mint angu rstu ptjumu, kur noteica, ka 11% Anglijas brnu nepieder imenes tviem. IR DADI SAVTGUMA VEIDI Strdnieka (udras) savtgums koncentrans paam uz sevi. Vi dars tikai to, kas izdevgs ir viam paam, bet otra lab nepakustins pat pirkstiu. Tirgotja (vaijas) savtgums via imene. Vi dars tikai to, kas ir izdevgs via imenei. Par citm imenm vi t vienkri nevlas parpties. Slinks cilvks bezrpg mier ldzgs nekustgam purva denim, kas vairk par smirdou un nicinmiem riebekiem neko nerada, - teica Mihails Vasijevis Lomonosovs. Administratora (katrija) savtgums via padotie. Vi rpsies tikai par viiem, pat uz to rina, kas padoti citiem. T rads vergturba. Skolotja (brahmana) savtgums savas filozofijas izplatan. Pat ja sve filozofij ir patiesbas grauds, vi to nekad nepiemins.

42

sk sakot, savtgums skats, kas vrsts uz sevi, bet nesavtgums skats, kas vrsts uz citiem. Daudzi domjot, ka sps visu nopirkt par savm bagtbm, pai, pirmm krtm, prdeva sevi, - teica angu filozofs Francis Bkons. Diagnostict savtguma stvokli ir oti vienkri pc t, par ko cilvks dom paliekot vienatn un bezdarbb. Ja via apzia piepilds ar sapiem par vlam ieganu un par to, k vi iegto nkotn bauds, via apzia ir savtga un koncentrta tikai uz paa laimgo nkotni. Savtgums nodala ms no citiem un balsts uz to, ka, iegstot no cilvka nepiecieamo, vi mums vairk nav vajadzgs. Tda pozcija tiek saukta par impersonlismu. Aizbraucot uz Austrumiem, js variet satikt paus ezoteriskos impersonlistus, kas pieldz dievbas, bet pc tam ts izmet up. Tpat ar ms ekspluatjam cilvku, bet pc tam izmetam mslain. Mlestba spja nekad neatteikties no cilvka un vienmr bt pateicgam par pagtni, kas pavadta kop. Ja mums nepatk tas laiks, ko pavadjm ar viu kop ttad ms viu vienkri nemljm! Mlestba neatceras auno, un cilvks neatcersies par to, ka ar viu kdreiz slikti apgjs. Kad dusmojamies tas ir savtgums, kas neauj mums novrst skatu no sevis un paskatties ar mlestbu uz citiem. T ir psiholoisk osteohondroze ms nevaram pagriezt galvu uz cita cilvka pusi: mums ir savilkts kakls. Tas viss noved pie pastvgiem strdiem. PC STRDIEM LNI DZST NE TIKAI DVSELES TRAUMAS Pc strda ar laulto nepiecieams laiks ne tikai lai sadztu emocionls brces. Ar fizisks brces pc strdiem dzst lnk. Zintnieki atklja, ka pusstundu ilgs strds ar moto var aizkavt organisma spju reenert vismaz uz vienu dienu. Pros, kuros var novrot pastvgi naidgas attiecbas, laiks, kas nepiecieams bru sadzanai, dubultojas. KPC MS PIEKSTAM NO MLESTBAS? Atbilde ir vienkra ms piekstam, jo nemlam. Mlestba ir nepiedinma un bezgalga. No ts nav iespjams nogurt. Nogurt var tikai no maldiem un liekulbas. Mlos cilvks motajai var uzrakstt zmti, bet, ja via to sams un izmets, vi pacels un pielgs, jo via to turjusi savs roks, td veid izpauot jtas. Mlestba mekl labo un nepiekst to meklt. Un tdi mekljumi pozitvi aizsarg msu mlestbu no briesmm. STSTS Kds karavrs ilgi pilnveidojs auan ar loku un, kad bija sasniedzis augstu meistarbu, nolma atgriezties dzimtaj ciemat. Iet un redz: kokos redzamas saautas bultas un visas k viena tiei mra centr. Nu, - dom, - kas gan ir is strlnieks, kur vienmr trpa mra pa centr? Es tik daudzus gadus mcjos, bet kaut ko tdu nespju sasniegt! Ska izjautt iedzvotjus, vii atbildja: - J, ir mums viens tds strlnieks, kuram pateicoties ienaidnieki msu ciematu apiet ar lkumu.

43

Loka vjs vljs ar viu iepazties. Iznk tda maza meitente un saka: - Kur te vljs ar mani iepazties? - Nevar bt! izsaucs strlnieks. Meitent, k tu sasniedzi tdu pilnbu auan? Kd veid tu vienmr trpi mra centr? - Tas ir oti vienkri, - atbildja meitente. Es emu loku, bultas un auju, kur vien vlos, bet apkrt bultas trpjumam uzzmju mri. KPC MLAM, BET TAJ PA LAIK NESAPROTAM VIENS OTRU UN IRAMIES? Atbilde vienkra ms viens otru nesaprotam, jo nemlam. Mlestba izkaus sirdis, un izkaust stvokl ts saplst kop un prvras vien savstarpjs sapratnes sird. Msu sirdis pagaidm ir cietas k zvans, ja ms aizskar, tad dunam vl ilgi pc tam, kad kaut kas notika. Liktenim nepatk msu dzelzs sirds, un tas vlas paldzt prvrst to par sviestu. Bet ms baidmies no holesterna, mums labk patk dzelzs nervi. Un tad liktenis sta cieanas, lai izjauktu msu nelaimi. Tdu ar tdu labo, tpc cieanas atnk, lai izncintu cieanas. To var saprast tikai cilvks ar mkstu sirdi. Tpc saprtgs cilvks nepriecjas, kad ir oti labi, kas dod viam iespju ne prk ciest, kad viss ir slikti. Cieanas var nocietint, bet var ar attrt. Ja ms nepriecjamies par problmm, ts nocietina un liek vilties, ja ms ts pieemam ar prieku k eksmenu no mot skolotja, tad ts attra. Un tas nav neprts t ir augstko dimensiju zintne... KPC MSU MLESTBA NEKST LIELKA? Tpc, ka nevlamies ar mlestbu klausties par citiem. Kad kds run par citiem ar mlestbu, tas izraisa tdas paas mlestbas jtas pret to, par kuru run. Tpc sievietes cenas nerunt par savu mlestbu pirms laika, citdk pards sncenses. Mekljiet tos, kuri par citiem run ar mlestbu, un ar jsu sirds piepildsies ar augstm jtm. No otras puses, mlestbai jattsts paai, bez papildus plm. Tas ir dabgs process, un tam nav nepiecieams kaut kas pas. Tpc ir tik svargas brvprtgas askzes un ierobeojumi. Tas auj mlestbai augt paai. Neviens ierobeojums pats par sevi nenoveds pie mlestbas, tas vienkri auj mlestbai attstties. Eksist divas kultras: mlestbas attstbas kultra un partnera meklanas kultra. Senk partneri piemeklja vecki, un tas dabg veid attstja mlestbas kultru pret to, ar ko kop saveda liktenis. Cilvks mcja mlt to, kur atrads viam blakus, tpc irans praktiski neeksistja, pat tda vrda valod nebija. obrd visi ir norpjuies ar partnera mekljumiem, bet par cik paas mlestbas kultra nevienu neinteres, ilgi das attiecbas nesaglabjas un nkas meklt jaunu partneri. Tas ldzins brnam, kas atkal un atkal prk jaunas zivtias, bet ts nomirst, jo vi aizmirst ts pabarot.

44

KPC MS PAMETAM CILVKU, KURU MLJM? Tpc, ka nesaprotam, kdus pienkumus mums uzliek mlestba. Attstbas ce dabiskas ir kdas un kritumi, kas nav atgrieans pagtn, bet kst par balstu turpmkajai virzbai. Pankumi uzcelti uz kdu un neveiksmju platformas, bet bez mlestbas ms domjam, ka t ir liekulba, vjums un attiecbu beigas. Dzve tas ir liels treni, un pilnveidoans process ietver kritienus. Ja nevaram to saprast tad labk netlot treneri. Ar to ar gudrais atiras no mua: vieds cilvks kritien saredz dau no virzbas uz prieku (kad skrjiena laik krtam, tad aizlidojam vl daus metrus uz prieku), bet muis kritien redz atgrieanos atpaka. KPC MLESTBA IMEN PRIET? Tpc, ka jaucam mlestbu ar seksu. Ptnieki no Jaunzlandes noteica agra seksa un psihiatrisku saslimanu tieu saistbu. Agras dzimumdzves uzskana un slimbas, kas tiek nodotas dzimumkontaktu ce, noved pie depresijas, izvirtbm, bulmijas un izofrnijas. pai skaidri var novrot agras dzimumdzves uzskanas un psihisku traucjumu saistbu, - sav un kolu vrd teica doktors Sandhja Ramaha no Otavas. Zintnieki apgalvo, ka rstiem nepiecieams zint par o saistbu un jveido koordints dienests, kas vartu pasargt pusaudus no seksulm un, tm sekojom, psihiskm problmm.

BEZ TAM Zintniekiem izdevs noskaidrot, k mlestba maina smadzeu darbbu. Ar funkcionl magntiski rezonl tomogrfa, kas darbojas rel laika rem, paldzbu tika izmeklti 17 koledas studenti, kas iemljuies pirms dam nedm vai mneiem. Izrdjs, ka iemlans procesam nav nek kopga ar to smadzeu dau, kas atbild par loisko domanu, emocionlajiem prdzvojumiem un, pats prsteidzokais, mlestba nekdi nav saistta ar seksulajiem centriem. Psihologs Artrs rons (Arthur Aron), ptjuma ldzautors, raksta: Ms ieguvm oti skaidrus pierdjumus tam, ka seksu un mlestbu vada pavisam dadas smadzeu daas. emot to vr, var izskaidrot, kpc cilvki dakrt iemlas tajos, kas vius nevaldzina seksuli; kpc visstiprks jtas var rasties pret tikko dzimuu brnu vai, piemram, pret Dievu. Eksperiments sastvja no divm dam: vispirms dalbniekiem bija jskats uz savas mlestbas objekta fotogrfiju, pc tam uz vienkra pazias fotogrfiju. Vrojot iemot fotogrfiju, ptmaj smadzens aktivizjs daudzi rajoni, bet visvairk ventrl apvalka rajons (vieta, kur sintezjas dabiskais stimulators dofamns) un astainie kodoli. Abi rajoni pieder pie dofamienertisks smadzeu sistmas, kas atbild par sasprindzintu uzmanbu, eneriju, labu garastvokli, centieniem un motivciju. Izskats, ka mlestba nav emocija, mlestba t ir nepiecieamba, pamattieksme, kas liek cilvkiem bt kop, - saka ptjuma ldzautore antropoloe Helna Fiere (Helen Fisher) no Rgera (Rutgers) Universittes. Emociju vadanas sistma iesldzas tikai pc zinma laika, ts darbbu redzam to cilvku smadzens, kuri ir iemljuies jau 8-17 mneus. Skum mlestba t ir atkarba. Mlestbai ir daudz ldzga ar narkomniju: kad kd iemlies, tad tev arvien vairk un

45

vairk nepiecieams is cilvks, pc kda laika cilvki apprecas, lai visu laiku btu kop. Iemljies cilvks ir pa stam atkargs, viam mains raksturs, atirtb no mot vi cie k narkomns bez narkotikm. Tpat k herons vai kokans ar mlestba mudina cilvkus uz neprtgu rcbu: t ir viena no depresiju, panvbu, slepkavbu, sekoanas iemesliem. Protams, no otras puses, mlestba paldz tikt gal ar depresiju, padara dzvi daudz saprtgku. AR TPC, KA MS VIENS OTRAM NEUZTICAMIES aj pasaul viss balsts uz uzticanos. Un tiei ts obrd visiem pietrkst. Kpc? Balsts visai uzticbai mte ir zaudjusi o rakstura pabu. Pat savai mtei vairs nevar uzticties via ir gatava nogalint brnu, pat nepaskatoties viam sej. Iedomjieties, ka js pasauc paa mte, un js atbrauciet no tlienes, bet via, pat neattaisot durvis, vienkri paskats acti un neatver. Kda gan te var bt uzticans (runa ir par abortiem). Atbilstoi, lai neitraliztu s bailes un baas, jizrda rpes, aizsardzba un aizbildniecba. Kas tas ir un k to izdart pareizi? Bailes ir ciei saisttas ar cilvka dusmm. Rodoties saretai situcijai, cilvka asins nokst baiu hormons adrenalns un dusmu hormons noradrenalns. iemesla d karavrus iedzen mkslgs dusms, lai uzvartu viu bailes. Tagad var izdart pirmo secinjumu: cilvks dusmojas tpc, ka vi no kaut k baids. Ja vrs, kur ir vecks par sievu, dusmojas - iespjams, ka vi vienkri baids, ka via viu pamets. Ja dusmojas sieva, kas pelna mazk par vru - iespjams, via vienkri baids, ka viai nepietiks naudas, lai realiztu mjas aprpes plnus. Ja brns prejas vecum zaud pasavaldanos droi vien vi baids no patstvbas tuvuma. Jebkur gadjum apspieana un agresija ts ir pretjas vlmei mlt un nepareizi izmantotas dvseles nepiecieambas. Cilvks nevar dzvot bez saiknes ar apkrtjiem cilvkiem. To var realizt caur mlestbu, bet kaut kdu iemeslu d tas ne vienmr izdodas un cilvks veido o saikni ar apspieanu un pakauanu. KO DART? Protams, kliedt bailes. Bailes vienmr rodas no informcijas trkuma. Tas ir ldzgi, k bailes no tumsas. Viss baida, cilvks ir saspringts un oti uzmangs, uz prieku virzs lni, bet atliek vienkri ieslgt gaismu, un visas bailes acumirkl pazd. Tpc var vienkri parunties, pie kam, ja var nojaust baiu iemeslu, var iztikt bez dialoga, laiku pa laikam cilvku prliecinot par via baiu nepamatotbu. Labk aizsardzba paa uzticba, ja apkrtjie ir prliecinti par jsu uzticbu, tas nozm, vii ir miergi un aizsargti. Ja ir dusmu un uztraukumu izpausme, tas nozm, ir bijusi rcba, kas izsauc aizdomas par neuzticbu.

46

Esiet uzmangi neaujiet sev rkoties veid, kas citos izsauc aizdomas par neuzticbu. Austrumos ir paruna: labk nve, nek negods. Mirt ir viegli, bet nokt situcij, kad tev neuzticas, bet pc tam baids, pastvgi uztraucas un dusmojas, ir daudz sliktk. Td veid rkojoties, js radsiet pirmo pankumu pabu anti, mieru. Kpc nepiecieams miers? Lai vartu pieemt pareizus lmumus. Tas ir pankumu, saprta un labu attiecbu pamats.

47

OTRDIENA
Otrdienai ir Marsa pabas. Tpc aj dien jparpjas par mo cilvku jtm. Tagad nedaudz parunsim par dusmm, jo nekas t neizncina attiecbas, k dusmas. Pirmais, kas jatceras ir tas, ka patiesais dusmu iemesls neslpjas apkrtjo cilvku rcb, bet gan taj, kas atrodas msos paos. Dabgi, ir izmumi, kad redzam klaju noziegumu dusmas ir vienkri nepiecieamas un aj gadjum ts tiks lietotas pc nozmes, bet tas notiek ne prk biei. Vienkri atcerieties dusmu pardans likumu: jdusmojas uz aunumu, bet nevis uz to, no kura tas iznk. Ja aizvainoja pa telefonu, nav jgas to lauzt... Tpc vienu no uzvedbas noteikumiem mlestb var formult di: mlos cilvks, redzot labu, run par to, bet redzot sliktu klus. Nemlos, redzot labu, klus, bet redzot sliktu run. Liktenis redz visu, bet skum nesaka neko... STSTS Cilvks gja pa ceu uz lielu pilstu. Skats stv furgons. - Vai aizvedsi mani? vi jautja kuierim. - Aizvedu, - tas atbildja, - bet tikai par samaksu. T ar sarunja. Cilvks iekpa furgon un kuieris skubinja zirgus. Tikko bija skui braukt, t kuieris uz lauka ieraudzja kvieu gubu. Vi nolma kdu klpi nozagt, bet baidoties, ka kds vartu ieraudzt, teica cilvkam: - Ieu paemt kvieus, bet tu skaties apkrt: ja kdu redzsi dod man zmi. Cilvks viu uzklausja un neko neteica. Kuieris aizskrja pie gubas, sagrba lielu klpi un skrieus atpaka. Bet cilvks viam padod zmi: uzmanies, kds redz! Kuieris nobijs, nometa kvieus, uzlca uz vezuma un dzina zirgus auos. Aizbraucis tlk no lauka, atskatjs bet apkrt ne dvseles. - Tu piemnji mani! uzbruka cilvkam. Kur redzja, ka es mu kvieus? - Dievs redzja, - cilvks atbildja, nordot uz debesm. Vi visu redz. ir btiska Austrumu un Rietumu atirba. Rietumu cilvks cer noslpt savu nekulturlo rcbu aiz mjas sienm un aizkariem, bet austrumu cilvks zina: neko neizdosies noslpt.

DIVI DUSMU IEMESLI Prsvar dusmm ir iekji iemesli un ts var izpausties divos veidos: rji un iekji. Iekjs dusmas norit apkrtjiem nemanmi, bet oti spgi tam, kas dusmojas. Tda cilvka apzia atgdina vveri riten: t atkal un atkal izspl nepatkamo situciju. Via pirksti savelkas drs, paaugstins asinsspiediens un, beigu beigs, ja t turpina pietiekami ilgi, tda kustba uz vietas noved pie va raans. rji dusmas izpauas pietiekoi agresvi, bet, ja cilvks ts novirza pozitv darbb smags darbs viegli patr du nvjou apzias eneriju. Sievietei piemrota ir enerl trana vai mazgana, bet vrietim manas vai garas remonts. Ja nesaprotam iekjos dusmu iemeslus, tas rada vlmi izmaint rjo situciju, mainot partneri, darbu, valsti, reliiju.

48

NENOVRTJAM TO, KAS PIEDER, ZAUDJOT RAUDAM

Tas nozm, ka nespjam novrtt to, kas jau ir msu priek. Viss, kas atrodas ap mums, jau ir ideli piemeklts tam, lai ms ktu laimgi. Un vlme vl kaut ko pielikt klt , var pievienot tikai nelaimes un cieanas. Kad pieprasm rjas izmaias t ir slpta prasba, lai rj situcija ktu pilnga, idela, pie tam tda, lai ms prsttu ievrot pai savas problmas. Tiei pau problmas trauc mums kt laimgiem. Taj ar ir noslpums: prasm liktenim, lai tas noslptu no mums msu laimi. Tas ldzins prasbai radiostacijai maint raidanas kanlu. Varbt vieglk noskaot savu radioapartu? Vai ar, ja mums ir ptte, prasm, lai t pazustu. T pazd no das un priet uz iekjiem orgniem t rodas la. Bet ptti tau vieglk izrstt. Bet ms prasm un prasm, sapojam, lai situcija saretos. EGOISMS VIENS NO DUSMU IEMESLIEM Tda domana liecina par to, ka esam iemljuies pai sev un ms oti uztrauc, ko par mums dom apkrtjie, un kad ms neml pietiekami stipri, skam uz viiem dusmoties. Tpc viegli saprast, ka, lai atbrvotos no dusmm ir jprnes iemlans paam sev uz mlestbu pret cilvkiem, pasauli un Dievu. Ne jau rjie apstki izraisa dusmas, bet tas, k domjam, pau domu gjiens kaitina.

ANEKDOTE Pa dienu mani bra prieknieks, jo firmai radju mazku peu, nek vi plnoja. Vakar mani strostja sieva par to, ka atnesu mazk naudas, nek viai nepiecieams. No rta uz mani apvainojs brni, jo iedevu mazku kabatas naudu, nek vii gribja. Un pat tagad, kad esmu pakries, velni neprtraukti kliedz uz mani, jo uz tdiem k es, gaas ir par maz! Lai maintu domanas veidu, nepiecieams kultivt saprtu. SAPRTS T IR MKA IZDART PAREIZO IZVLI Neskatoties uz rjiem apstkiem mums vienmr ir izvle k uz tiem reat: izmantot tos savai attstbai vai degradt. Katru reizi japstjas un jpadom par to, k o situciju vartu izmantot. Liktenis piedv izvli, bet ms to izdarm. Tas nespie degradt vai kt laimgam, pai izvlamies starp bdm un laimi, niknumu un maigumu, cietsirdbu un labsirdbu. Dusmas t ir organisma aizsargreakcija pret kdas izdaranu. Nojauam par savu kdu, bet ne par ko nevlamies taj atzties. Tpc dusmas vienmr rodas paos, vienkri ir vrstas uz citiem. Cilvks, kur dusmojas uz sevi, sk sev apkrt lauzt mbeles. Dusmas ts ir paa nepareizs izvles sekas. Pc btbas, dusmas tas ir sauciens pc paldzbas! To var tulkot k es jau vairs nezinu, ko man dart ar savu raksturu un mugajm vlmm.

49

PIETIEK BT UPURIM LAIKS SAPRAST, KA MUMS IR IZVLE! Dusmas var ietekmt tos, kuri atrodas ap mums, bet nevar vius izmaint. Pat vl vairk, dusmas dod varu pr mums tiem, uz kuriem dusmojamies. Laiks izdart soli pret brvbai pieemt izvli, k pareizi reat situcij. Ja prstsim dusmoties uz cilvkiem, tad dosim varu savai apziai, un t vars brvi maint msu iekjo dzvi uz labo pusi. Niknums uz citiem t ir labprtga atzans, ka eksist tas, kas nepatk. is pretgais, vecais, pazuduais un smirdgais diens un ms pai, pc savas gribas, no dienas dien to lietojam. Ne jau apkrtjie padara dzvi grtu, ms moka pau vjbas un nedroba par nkotni. Un kdas gan jtas visvairk moka: lepnba! Lepnba moctjs, kuru pai esam ieaicinjui sav dzv. LEPNBAI IR DIVI IZPAUSMJU VEIDI: RJAIS UN IEKJAIS Lepnbas rj izpausme prliecba par to, ka cilvks pats sasniedzis savu veiksmi. Ir laba paruna: jo augstk celsi degunu, jo biek aizersies. Lepnbas iekj izpausme kautrba un biklums. T ir medaas otra puse. Ms baidmies rkoties mugi, izblamties un slpjam savas baas aiz nestas vienkrbas. Smadzens viens un tas pats rajons (smadzenu mandele) atbild par dusmm un intuciju. Tpc, kad pastvgi samulsinm un liekam otram nervozt msu nesaprotams uzvedbas d, via dusmas ir dabga reakcija, lai vienmr sptu saprast msu dvainbas un klranos. Kad citi var ieraudzt manu nepilnbu, iznk ego aizstvis lepnba un sk vainot visus apkrtjos. Pirms kzm domju, ka zinu viu k savus piecus pirkstus. Bet pc kzm izrdjs, ka viai tie visi ir rdtjpirksti.

ANEKDOTE Bullis un lauva atpas. Lauvam zvana telefons, vi pace klausuli. - J, m, - lauva saka, - drz bu. Ko daru? Atpos kop ar bulli. Cikos beigsim? Ms jau tikpat k esam beigui, pc pris mintm skrienu. Ko nopirkt? Aha, labi, katr zi, visu iegaumju, visu nopirku! Lauva noliek klausuli, bet bullis smejas. K gan tas esot, ka sieva pazvana, bet tu viai: J, j, jau skrienu, visu nopirku. Kas, nevari sist gald dri: esmu vrietis un viss! Bet lauva viam atbild: - Labais bulli, tu nejauc. Tev sieva ir govs, bet man lauvene. UZ VIENU UN TO PAU SITUCIJU VAR PASKATTIES NO DADM PUSM Ja uz situciju, kad mamma neprk saldjumu, skats no prta viedoka, t iet ausmga vardarbba, ms raudam un dauzm kjas, izgrot savu niknumu uz vismko cilvku. Bet no saprta viedoka t pati situcija kst pozitva. Mamma rpjas par veselbu un neauj mums saslimt. Dusmas nomains uz pateicbu. Tpc dusmas mubas un tuvredzbas izpausme. Bet var kt par Dievi spka pavadoni. K? Dievs vl mlestbu un laimi visiem saviem brniem , un, ja dodam apkrtjiem cilvkiem mlestbu un laimi, tas padara dzvi dievigu. No t var

50

secint: ja msu dzves apstki ir elligi, ttad nesam bdas un cieanas. Pareiza jtu kontroles izpratne rada otru pabu iecietbu.

51

TREDIENA
Diena, kad jizrda lietiums. Tie ir vriea svtki rpties par savu imeni, sievu un brniem. Kpc lietiums saistts ar sievieti? Tpc, ka sieviete Lakm, Pankumu dievietes izpausme. Un ir daudz saprtgk parpties par sievieti, nek par visiem saviem projektiem, tas ir vienkrk, vieglk un saprtgk. sti saprtgs lietiums prasme parpties par sievietm. LAKM UZPLAUKUMA DIEVIETE Viens no vrda Lakm tulkojumiem skan, k pankumi. Vrda sakne lak ldzga angu vrdam luck. Astoas Lakm formas atspoguo astous labkljbas veidus: bagtba (r), zeme (bhu), zinanas (sarasvati), mlestba (priti), slava (kriti), miers (anti), bauda (tuthi) un uzplaukuma palielinans vai atbalsts (puti). Vsturiski Lakm pardjs no okena, tpc vias daba paisums un bgums. Te via ir labvlga, te nepieldzama. Ar dens kst svaigs, ja ir straume, kas, starp citu, obligti ietek liel dens tilpn. Tpc, ja iesi pa straumi, obligti atradsi stu bagtbu. Tamd naudu vajag ieguldt labs liets. Indij biznesmei savas bagtbas tur dievnama kas. LAKM VECK MSA Ldz ar pankumu un bagtbas atnkanu, k likums, attsts negatvs pabas, tdas, k lepnba, paprliecintba un raupja rcba. T ir t pati briesmg Lakm msa, par kuru audis neml runt. Bet abas s msas ir neiramas un viena otru ml. Msa, kas atnes problmas, simboliski tiek attlota sdoa pie Lakm kjm. Tpc pce ar ir gudrbas zme prasme laik apstties un apjgt nevaldmas dzans pc bagtbas bstambu. Pretji maingajai Lakm, vias msa ml stabilitti un cenas cilvka dzv palikt uz visiem laikiem. Ja jums nerodas izdevba apskaut Lakm, tad izrauties no vias msas skvieniem bs oti sareti un mokoi. No otras puses, ja nerpsimies par Lakm msu, tad neiegsim ar vias paas labvlbu. Un par cik msa iemieso cieanas, veiksme atnks tikai tad, kad sksim izrdt ldzcietbu. K RPTIES PAR APMIERINTA? SIEVIETI, LAI LAKM, PANKUMU DIEVIETE, BTU

Lakm ml, ja viu pieldz ar ziediem, tpc no laika gala eksist metode ar attiecb uz sievietm. Lakm mkie ziedi roz un zelta. Ja vrs rpsies par mju, remonts to, vecu lietu viet pirks jaunas, pastvgi iegdsies jaunus, drgus traukus un pats svargkais neekonoms uz sievas rina, pie via noteikti atnks Lakm. Lakm ml saldumus, augus, pienu, rotaslietas un naudu; dviniet to sievietei, un via bs laimga.

52

VIRTUVE T IR LAKM MJA Ja t ir tra, sakrtota, taj nav bojti produkti, vakardienas diena atlikumi, trauki vienmr izmazgti, tad taj mjos Lakm, nevis vias msa. Centieties neiet virtuv tajos apavos, kuros ejiet r. Lai ko js ar nedartu, katru darbbu sciet ar labo kju un labo roku. Saemiet un dodiet tikai ar labo roku. Uzskata, ka plaukstas Lakm (virspuse, pirkstu gali), Sarasvati (plaukstas vidusdaa), Gauri (plaukstas lejas daa) mjoanas vieta. iemesla d nagus krso sarkanus. KATRU NEDU 8.MARTS Piektdiena vislabvlgk diena Lakm godinanai. Izmantojiet to, lai nodibintu labas attiecbas imen, rpjieties par veckiem un jaunkiem. Tad sestdiena un svtdiena jums atness stu apmierinjumu un prieku. LABK PUSTE, NEVIS BIZNESA PARTNERE Sieviete vra labk puste (ardha-patni), bet msdienu vrietis viu uztver k biznesa partneri. Tas mlou attiecbu viet noved pie lietim. Visi cenas uzturt savu finanu balansu, bet galvenais savstarpjo attiecbu balanss. Neskatoties uz to, ka sieviete ir puste, nksies viai atdot nevis pusti, bet visu! Nedrkst ekonomt uz sievas rina, savdk via pastvgi kaut ko pieprass. Prasga sieva sekas ekonomanai uz vias rina. Tiei tpat, k ekonomana uz prtikas produktiem noved pie grmm. Kpc par sievieti run, k par pusti? Tpc, ka via liek darboties vriea smadzeu otrai pusei, bet smadzenes pretojas, un vi jtas aizkaitints. Tpc aizkaitinmba attiecb pret sievieti liecina, ka vrietis nevlas kt saprtgks. Kad vrietis un sieviete vlas rpties viens par otru, vii kst ldzgi Mnesim, kas savienots no divm pustm, nomierina apkrtjos ar savu trbas un svtuma mirdzumu. Bet, vloties viens otru ekspluatt, vii kst ldzgi Rahu un Ketu, kas savienojoties rada Pi, kur ar savu aktivitti visus apdedzina un pa vakariem bied kaimius (ar kautiiem un kliedzieniem). VRIETIS PRIEKNIEKS DARB, BET MJ PADOTAIS Vrietis uztur mju, bet sieviete taj saimnieko. Via ir nevis vienkri saimniece via uztur mlestbas un morles uguni. Via tiecas iedegt tdu uguni, lai uz ts vartu pagatavot labus imenes iekjo attiecbu dienus, lai izaugtu gargi attstti brni un visu atlikuo dzvi par viiem nebtu kauns. Austrumos mti sauc par pirmo guru (skolotju), un visu savu laiku via iegulda brnu audzinan. Tpc Austrumos pirmajai izrda cieu mtei, pc tam tvam un tikai pc tam skolotjam un Dievam. Tiei paa iemesla d, mtei imen pirms katra darba pieemts lgt svtbu, jo tiei via mjs ir veiksmes prstve, bet vias pienkums dot svtbu un lgties par savu brnu un vra pankumiem.

53

Cilvka pirmais uzdevums aj pasaul iegt svtbu no paa mtes; tdu dzvi uzskata par veiksmgu. Veiksmgs skums puse no veiksmga iznkuma. SIEVIETE IZPAU SAVA RAKSTURA PABAS, ATKARB NO ATTIEKSMES PRET VIU Sieviet brnumain krt apvienojas visas materils dabas pabas: svtba, kaislbas un gara tumsba. Svtba sievietei dod iecietbu, tikumbu, trbu un labvlbu. Kaislbas sievieti padara drosmgu, koetgu un izlmgu. Gara tumsba dara viu bailgu. Sievietes darbb visas s pabas izpauas vienlaicgi, kas padara viu vrietim neizdibinmu. Visprj sievietes attstba norit ar darbbas paldzbu, bet vriea attstba atsakoties no atbilstoa veida darbbas, askzm. Atteikans t ir vrieu tiesa, bet sievietei dabga ir prpilnba. Bet viiem abiem jizmanto atirbas tikai tpc, lai rptos un mltu. RPES PAR VISU SABIEDRBU Lai vrietis sktu rpties par pasauli, nepiecieams kds laiks, bet sieviete audzinanas proces un ar persongo uzvedbu uzreiz rpjas par visu sabiedrbu. Sieviete tas ir pauzupurans iemiesojums. Kaut gan ar vrietis ir spjgs upurt, via upurim parasti ldzi nk egoisma piemaisjums. Savukrt sievietes upuris, k likums, ir nesavtgs. Tikai divas lietas mtm jiemca saviem brniem: bailes no grka un mlestba pret tikumbu. Tdi brni spj atnest laimi jebkur mj, kas atvrs viiem savas durvis. Par cik sievietes ir Lakm (Bagtbas dievietes) iemiesojums, pasaule sasniegs uzplaukumu, tikai tad, kad vias ciens. Audzints un kulturls cilvks vienmr izrda cieu, ttad viu nekad nepamets Pankumu dieviete. Mte ir pirm skolotja, jo visas sievietes-skolotjas nodarbbas tiek apgtas labk, tpc, ka ts nk no paas sirds, kas piepildta ar mlestbu. Tda apmcba balsts ne tikai uz loiku, bet uz mlestbu un sirsnbu. Loiku var sadragt vai apstrdt, bet mlestbu nekad neaizmirssi un nenodosi. PAS RITULS Austrumos ir tradcija periodiski izdalt dienu trkumcietjiem. Kad sieviete veic o ritulu, via, k precta sieva, ar saviem brniem un mazbrniem, iegst svtbu ilgai un laimgai dzvei. To sauc par Varalakm. Varalakm aizsarg septias senu un septias pcteu paaudzes. ritula mris attrties no grkiem un veicint gargo progresu. Tpc Varalakm cildina par Visu pasauu mti.

54

K PADART SIEVU LAIMGU? Ms zinm slavenu indieu parunu: aj pasaul nevar prliecint trs btnes: brnu, sievieti un jogu. Tpc padart sievieti laimgu nav tik vienkri. Sievietm piemt viena brnumaina spja, kas vias izdevgi atir no neaptstajiem un vientiesgajiem vrieiem. Vias ml izvlties. Nepiecieams pacietgi izturties pret vias uzvedbu, par cik pa vias domanas stil izpauas materils pasaules princips: sankalpa (pieerans jtu objektiem) un vikalpa (konkrta vlme iegdties konkrtu lietu, jo t btiski atiras no vism prjm). Tas izraisa spcgas vlmes, ar kurm sieviete nevar tikt gal, un vriea pienkums viu apmierint. SPES UN NEAPMIERINTBA Jebkurs attiecbs bez pacietbas nevar attstt ne tikai mlestbu, pat ne draudzbu. Neapmierintba draudzbas pamatpazme, bet spes mlestbas pamatpazme. Spm attiecbs piemt rstnieciska darbba, bet bezrpba indga. Pat Spinoza teica: Kas Dievu ml patiesi, tas netieksies pc t, lai Dievs viu mltu. Viam pietiek ar to, ka pats ml Dievu. BET AR SIEVIETEI JUZVEDAS ATBILSTOI Tiei dabiskums visus sievietes trkumus prvr lab pab. Dabiskumam ir vairki aspekti. Tuvredzba. Tuvredzba viai auj neredzt to, ko via nevlas redzt, un otrdi, redzt to, ko via vlas redzt, piepildot garlaicgo pasauli ar lielu daudzumu maisku tlu. Otrkrt, ar brnigu naivumu via pastvgi kds, bet pat vias kdas neizskstos prieks vram, tpat k maza brna kdas, par kurm via vecki neprstj bt aizkustinti. ir cilvka saprta spja redzt vienu, bet iedomties citu, spja aizstt priekmetus un jdzienus un apdzvot sava prta pasauli ar izdomtiem tliem. To izmantojot, sieviete sava vra pasauli prvr pasak. Pat gu via tik saldi, ka vienkri ir patkami skatties. stai sievai jml viesiem ststt par sava vra varodarbiem un sasniegumiem. Smriti atmia, ar ir saprta funkcija. T ir spja glabt pagtnes iespaidus. Ir cilvki, kas dzvo tikai atceroties pagtni. Pagjuie prieki un bdas piesaista vius un trauc pareizi uztvert paiem sevi un apkrtjo realitti. Ldzgas domas par pagtni aizsedz tagadni. sk sakot, vienkras materilas laimes noslpums ir taj, ka via ml baudu un oti ml izplatt baudu, bet vi ml skatties, k via bauda un izplata baudu sev apkrt. Tpc lietas btba nav konkrt sieviet vai konkrt vriet, btiskk ir saprast kopgas dzves mkslu. STSTS Vienreiz pie gudr atnca jauns cilvks, kas taisjs precties, un jautja: - Skolotj, es vlos precties, bet tikai ar jaunu meiteni. Pasaki vai rkojos gudri? Skolotjs jautja:

55

- Kpc tiei ar jaunu meiteni? - T es bu prliecints, ka mana sieva ir tikumga. Tad skolotjs piecls un atnesa divus bolus vienu veselu, bet otru aizkostu. Un piedvja jaunietim tos pagarot. Vi pama veselo, nokoda gabalu bols izrdjs sapuvis. Tad vi pama aizkosto bolu, nokoda, bet ar aizkostais bols bija sapuvis. Jaunietis izbrn jautja: - Tad k man izvlties sievu? - Ar sirdi, - atbildja Skolotjs. SIEVIETES SPES JT SPCGK, NEK VRIEI Angu zintnieki atklja, ka pretji plai izplattam uzskatam, sievietes no spm cie spcgk nek vriei. Sievietes dzves laik spes jt ne tikai biek, bet ar ilgk. Agrk uzskatja, ka abu dzimumu prstvji spes uztver viendi, bet tas t nav. Kst skaidrs, par cik sieviete ir sabiedriska btne, tad vias spju jtgumu ietekm socili psiholoiskie faktori. Spju laik sievietes vairk koncentrjas uz emocionlajiem, bet vriei uz sensoriem spju aspektiem, t.i., uz fiziskm sajtm. Kad sievietes koncentrjas uz emocijm, vias spes padara vl stiprkas, jo m emocijm ir negatvs raksturs. TIEI TDU PAU ATIRBU VAR NOVROT ATTIEKSM PRET KRPANU Vrietim krpana fiziska tuvba, sekss, bet sievietei iemlans, mlestba. Vispopulrkie iemesli krpanai izrdjs tdi k: dvseliska kontakta ar vru trkums, vlme sajusties ilgotai un mlamai. Vienvrdsakot, vrieiem ir par ko aizdomties! PARPJIETIES PAR SAVAS SIEVAS FIZISKO VESELBU Sievietes, kuras neizsaka vram piezmes, kait savai veselbai. Sievas, kas tur jtas groos imenes viu laik, vairk slimo un trk noveco, saldzinot ar rungajm. Tdi ir mediu un psihologu ptjumu rezultti. Izrdjs, ka sievietm, kuras neizsaka savu viedokli, strdoties ar vru vai tuvu draugu, etras reizes paaugstins uzmba pret sirds saslimanm un pieaug depresijas bieums. Taj pa laik, prectu vrieu spjai imenes konfliktu laik saglabt mieru nav absolti nekdas ietekmes uz viu veselbu. Jebkur konflikts ir stress. Pat vl vairk, pc msdienu uzskatiem, tiei stress, pai ilgstos, ir sirds-asinsrites un nervu sistmas saslimanu provocanas pamatfaktors. Tau jatzm, ka slaicgs stress, atirb no hroniska, nevis vjina, bet glui pretji, stimul imnsistmu, paaugstinot pretoans spjas pret infekciju saslimanm. Bez tam, slaicgs stress patrina nelielu bru, nobrzumu un sasitumu dzanas trumu.

56

VRIETIS TIK TIEM NE VIENMR VAR SADZIRDT SIEVIETI Vrietis tik tiem ne vienmr spj labi sadzirdt to, ko viam saka sieviete. Angu ptnieku grupa no eflda Universittes (Sheffield University) noskaidroja, lai vrietis atpaztu sievietes balsi, via smadzenm jiedarbina daudz saretkas struktras, nek cita vriea runas atpazanai. Sievietes balss tiek apstrdta taj pa dzirdes zon, kas atbild par mzikas uztveranu. Tas saistts ar anatomiskm un fizioloiskm sievietes balss izveides patnbm vim ir savdka balsenes uzbve, balss saiu garums, kopum, viu bals ir daudz dabas melodiju. Sievietes balss izrds sareta vrieu smadzeu apstrdei, k rezultt var bt grti uztvert ts vai citas frzes jgas uzsvaru. Faktiski, sievietes runa etru stundu opera. Varbt pirms kzm vrieiem vajadztu paklausties stu operu, lai kaut nedaudz sptu iedomties, ar ko viam bs darana visu atlikuo dzvi? ATKARBA NO SEKSA NOGALINA PSIHI Vriei, kas pastvgi dom un run par seksu, kaitina ne tikai sievietes, bet ar stipr dzimuma prstvjus. Tomr nevajag dusmoties uz iem audm. Kandas ptnieki nesen noskaidroja, ka tda atkarba no seksa pati stk psihisk saslimana, ko ar labiem pankumiem var izrstt. Pc seksologu datiem, plantas pieauguo iedzvotju skaits, kas uzsduies uz seksu, palielins ldz im neredzt temp. Psihologi apgalvo, ka atkargie no seksa ne ar ko neatiras no narkomniem un alkoholiiem, kas noved pie depresijas un nekontroljamas uzvedbas. Dadi avoti vienojas taj, ka 3-5% populcijas var atzt par atkargiem no seksa, pie kam, 75% no tiem vriei. Ameriknis Patriks Karns, kur no 1980-tajiem gadiem nodarbojas ar seksa atkargo problmm, izdalja etras saslimanas stadijas: 1. Seksul apsstba, kas pieprasa nemitgu stimulciju; 2. Specilu erotisku ritulu radana pirms seksula kontakta, lai pastiprintu sajtas; 3. Psihisk atkarba no ldzgiem rituliem un absolta kontroles zaudana pr sevi; 4. Rezultt neizbgams izmisums un depresija. Msdienu tehnoloija, taj skait ar internets, tikai paldz slimgu tieksmju pc seksa attstbai. Nav noslpums, ja cilvks kaut reizi pabijis pornosait, tad oti biei vi to apmekls atkal un atkal. Pie kam, pagaidm nav tda preparta, kas vartu noemt interesi par pornotieksmi. KPC MLESTBA UN AIZRAUANS PRIET? Joki ar sirds mo augstkais namsaimnieka baudjums. Mlestbu vajag pastvgi uzsildt ar patkamm jtm un dadbu. Patkam jbt pietiekami daudz, lai ldzsvarotu katras dienas ikdienbas funkcijas. Vram ir tiesbas nordt uz sievas kdm, bet nav tiesbu runt rupji un ievainot vias jtas. Cilvks ne vienmr var uzskatt, ka tas ir labi, vai piekrist, bet via pienkums par to runt patkami un ar mlestbu. Vriei var nodomt: No kurienes gan lai man piemistu visas s spjas?

57

ANEKDOTE Vrietis izlecis ar izpletni un laias zem. Garm lido rglis. rglis: - Sveiciens dejotjiem! Izpletlcjs: - Es neesmu dejotjs, bet izpletlcjs! rglis: - Klau, vecais! Tur lej ir TDI KAKTUSI!!! Spjas radsies acumirkl! Viss iepriek apraksttais rads tres pabas dharmas, taisnprtguma izpausmi.

58

CETURTDIENA. TAS IR 3 (JUPITERS)

Diena, kad jrada harmonija visos virzienos. Harmonija imen abu partneru prasme un vlme dart vienam otru laimgu. Ja iepriekj dien vrietis izrdja savas rpes par sievu, tad tagad pienkusi vias krta pardt savas pabas. K DART VRU LAIMGU? Agrk askze bija dzvot vientulb kalnos, tagad askze kopga dzve pilst. Askze attiecbs atteikans no savm rtbm cita cilvka laimes lab. Un tikai td veid var kt laimgs kop ar citiem cilvkiem. Kas gan ir askze attiecbs t ir prasme domt par cilvku ar mlestbu, pat ja vi sagd nepatikanas. Tda askze saglab attiecbas un attsta ts. Kad visi, neskatoties uz nepatikanm, viens par otru dom ar mlestbu t ar ir sta imene. rji vii var strdties un skandalties, bet iekji vii viens par otru dom ar mlestbu. Ja vlaties atrisint kaut kdu problmu savstarpjs attiecbs, domjiet par o cilvku ar mlestbu. Ko nozm domt ar mlestbu? Tas nozm atcerties labo, vlt labu un plnot, k par o cilvku parpties. Ja izdosies par cilvku domt ar mlestbu, tad ar komunict izdosies ar mlestbu, kas nozm, ar maigumu sird, iecietgi un ar vlmi parpties. SIEVA T, KAS SLAV SAVU VRU Vrieu mentalittes pamats lepnums par sevi un saviem darbiem. Tpc pastvgi vajag viu slavt. Uzslava dod sprnus. Ja cilvku ilgi neslav, tad vi apstsies: apsdsies, pads, pc tam apgulsies, pc tam pierads gult, pc tam viu vairs nevars piecelt. Mlestba uzslava, bet skaudba kad msu kltbtn kdu slav un mums no t kst spgi. Ja sieva neslav savu vru t vairs nav sieva, bet kaimiiene. Skorpionam inde ir ast, kobrai zobos, odam siekals, bet sievietei skatien. Via var teikt vienalga ko, bet jskats ar mlestbu. LAULB TIEI SKUMI, NEVIS LIELAS LIETAS PADARA MS TRAKUS Nesenie ptjumi atklja interesantu atirbu vriea un sievietes psiholoij. Noskaidrojs, ka sievietm nepiecieams, lai vrietis pastvgi apliecintu savu pieeranos vim un katru dienu izrdtu uzmanbas apliecinjumus. Savukrt vriei var pilngi normli iztikt bez savu sievu pastvgas uzmanbas apliecinjumiem, bet viiem daudz vairk nepiecieama atzinba un uzmanba no citu cilvku puses, kas sievietm, ieskautm vra uzmanb, k likums, ir vienaldzga. Sievietei svargi, lai vrietis regulri dvintu viai ziedus un mazas dvanas. Vrietim nepiecieami citu cilvku, draugu, darba biedru, publikas aplausi un apbrnas pilni skatieni; sievas atzinbu vi uztver k kaut ko pau par sevi saprotamu, un tpc tai nav paas vrtbas via acs.

59

Citiem vrdiem, sieviete psiholoiski ir atkarga no viena, paa tuvk vriea, bet vrietis vienmr ir atkargs no daudziem, lai ar ne paiem tuvkajiem cilvkiem. No t rodas lielkais vairums imenes strdu: vrietis nesaprot, kpc viam pastvgi jsaka savai sievai, ka vi to ml, - vi tau vienreiz jau to viai pateica, bet sieviete nesaprot, kpc vrietim nepiecieami draugi, biedri, darba biedri, pieldzjas un pieldzji, un padara viu traku ar savu nepamatoto greizsirdbu. Pc savas btbas sieviete var justies pietiekami laimga imenes lok, vrietim is loks vienmr iet par auru. Tpc socili aktvi, k likums, kst imenes attiecbs pietiekami laimgi vriei un imenes dzv nelaimgas sievietes. VDISK IMENES KULTRA PAMATOJAS UZ UZTICBU, BET MLESTBA IR PAVADOS FAKTORS Austrumu tradcijs uzticga sieva neizdaiojas citiem vrieiem. Via daudz laika velta tam, lai izskattos skaista mjs vram. Bet tas nenozm, ka prj laik, darb vai ejot kds darans, via par sevi nerpjas. Lieta nav tikai rj izskat, btba ir sievas pa uzvedb. Via nekad publiski neizrda savu prkumu pr vru, pat ja tas tik tiem t ir. Jo tas rada aizvainojumu un vrietis attlins no savas sievas. Attlinanai parasti seko dzerana un krpana. STSTS Reiz dzvoja trs bri. Jaunkais brlis savos 40 gados izskatjs pc galgi nevarga veuka, vidjais savos 50 bija slimbu salauzts, vi bija pavisam sirms un bezzobains. Bet veckais brlis 70 gados turjs vesels un izturgs. Cilvki nolma aiziet pie via un uzzint, kur slpjas via jauneklbas noslpums. Vi ar prieku uzma ciemius un paldza sievai uzklt galdu. - Sieva, neaizmirsti izvlties pau gatavko arbzu, - vi teica. Kad via atnesa arbzu, saimnieks to prgrieza un teica: - N, is arbzs nav gatavs, atnes labku! Piecas reizes vrs stja sievu pc jauna arbza, un tikai pdjais viam patika. Kad ciemii bija pieduies un ska izjautt saimnieku par via jaunbas noslpumu, vi atbildja: - Js redzjt, k es piecas reizes stju sievu pc arbza. Pie tam, ne es, ne via nemaz neaizkaitinjmies. Ms ar sievu dzvojam mier un saticb. Un tas ar ir mans noslpums. PIEVILCBAS NOSLPUMS Zintnieki ievroja, ka greipfrta aromts vrieti sievietes acs padara par 5-6 gadiem jaunku. Tas ir saistts ar rgtu garu, kas atskurbina apziu. Rgta gara aizvc iluzoras domas un vlmes, nojauc jaunas apzias noskaas, kas trauc labi attiekties pret majiem. Agrk ms viens otru mljm un uzskatjm par iekrojamiem un saldiem, bet pc tam atnca sa gara. Un, lai atgrieztos pie salds, vajag nogarot rgtu (atgriezt rpncas uzstdjumus). Tiei tpat ar pulkstea laiku vienmr vajag precizt.

60

Krievij katrs treais brns iepriekj gad piedzima rlaulb. Un pamatiemesls slaicgas pievilcbas burvba. Ar kulinrija daji spj atskurbint laulto. Austrumos ana tradicionli skas ar rgtu garu. Ja to nelieto kulinrij, tad pati dzve to sks pielietot. Labk apst rgtu garu pusdiens, ko pagatavojusi mot sieva, nek sastapties ar to rpus mjas. AUSTRUMU TRAKTTOS VAR ATRAST 7 DADU SIEVU APRAKSTUS Sieva, kas nav labsirdga un ldzcietga, ienst vru, plno via slepkavbu, algojot cilvku, vrietim t ir sieva-slepkava. Sieva, kas amat, tirdzniecb un zemkopb nav nekam derga, bet vlas prvaldt paumus, ko vrs viai iegdjies, - tda sieva ir sieva-lauptja. Sieva, kas neml strdt, slinko, daudz d, ir patvaga, run rupjbas, lamjas, dzvo, ejot pa strdg vra iemtu taciu, - tda sieva ir sieva-valdniece. Sieva, kura vienmr izrda labsirdbu un ldzcietbu, rpjas par vru, k mte rpjas par savu brnu, saudz vra uzkrto paumu, - tda sieva ir sieva-mte. Sieva, kura ciena vru, k msa ciena brli, kautrga via priek, klausa vru, - tda sieva ir sieva-msa. Augstas izcelsmes sieva, kas vienmr uzvedas k draugs, ar kuru neesi sen saticies, kura satiekot vru priecjas, ir uzticga un tikumga, - tda sieva ir sieva-draugs. Sieva, kura vram auj sevi skubint, par to nedusmojoties, vienmr mierga, dvsel tra, nekad nekrt izmisum, pacie vru un ir paklausga, - tda sieva ir sieva-kalpone. Sieva, kura ir sieva-slepkava, sieva-lauptja, sieva-valdniece, ir rupja un necienga, pc ermea nves dodas uz elli. Sieva, kura ir sieva-mte, sieva-msa, sieva-draugs, sieva-kalpone, kura ir sakoncentrjusies uz bauiem, kura sevi kontrol, kad vias ermenis iznkst, via dodas uz labku pasauli. Labk sieva, par daudzu sievieu nolu, pc defincijas ir sieviete-kalpone... Pareiza iepriek minto kategoriju sapratne, rads ceturts pabas satjas, patiesguma pardanos.

61

PIEKTDIENA VENRAS DIENA

ai dienai jaizved pie dzves filozofiskas izpratnes. IMENES FILOZOFIJAS PAMATS SAPRTGA UZTICBA STSTS Pazstams miljonrs Stefans Gerards, prliecints bezdievis, kd svtdien pavlja ierasties saviem rokaspuiiem, lai izkrautu tikko pienkuo kui. Viens no rokaspuiiem, jauns cilvks, kam piemita stingra reliiska prliecba un pietiekos gargs spks, lai ievrotu to ar dzv, kategoriski atteics izpildt prasbu. Nu, - teica Gerards, - ja js nevariet rkoties saska ar manm vlmm, tad ms varam irties. Es to zinu, - atbildja varonis, - un tpat zinu ar, ka man ir mte-atraitne, kuru man juztur, bet es nevaru strdt svtdien. Labi, - saimnieks teica, - ejiet pie kasiera un saemiet aprinu. Trs nedas jaunais cilvks klda pa ielm mekldams darbu. Vienreiz kdas bankas direktors vrss pie Gerarda ar lgumu, ieteikt viam labu kasieri kd tikko atvrt bankas noda. Nedaudz padomjis, Gerads nosauca atlaist jaun cilvka vrdu. Bet js tau viu atlaidt? J, - atbildja Gerards, - es viu atlaidu tpc, ka vi nepiekrita strdt svtdien; bet tiei tdam cilvkam, kur savas prliecbas d gatavs pazaudt darbu, js variet uztict savu kapitlu. EKSIST UZTICBA: - aiz bailm, kad cilvks baids, ka viu nogalins par krpanu vai atems kaut kdus labumus; - socil, kad cilvkam kauns radinieku, kaimiu un cienjamu cilvku priek; - ekonomisk, kad cilvkam ir izdevga savienba; - karmisk, kad cita partnera vienkri nav, bet, ja btu, tda pat aizmuktu; - un, visbeidzot, filozofisk, kad cilvks saprotot imenes dzves jgu, nonk pie uzticbas idejas. Tiei tas ms ar interes. STSTS Bombej dzvoja zintnieks, kuram bija imene. Bet reiz, kdas jaunas meitenes ampas savaldzints, vi atnca pie vias mjs un atzins mlestb. Un ampa viam atbildj di: - Ja tu esi zintnieks, atbildi uz manu jautjumu. Cik daudz kaisles ir vriet un cik kaisles ir sieviet? Zintnieks atbildja:

62

- Sieviet ir devias daas kaisles, bet vriet viena. - Bet cik saprta ir sieviet un cik vriet? - Sieviet ir viena daa saprta, bet vriet devias daas. Tad ampa teica: - Ak, jaunieti! Ja man pietiek vienas daas saprta, lai uzvartu devias daas kaislbas, tad k gan tev nepietiek ar devim dam saprta, lai uzvartu tikai vienu dau kaisles? UZTICBA (SATI) BALSTS UZ TICBU Uz ticbu kam? Tam, ka ar ierobeotm iespjm var sasniegt bezgalgo. Ar ierobeojumiem mlestb var sasniegt bezgalgu mlestbu. Tas ir ldzgi tam, k ar anas ierobeojumiem var iegt labu gremoanas uguni. Tpc, ja tiem vlamies mlt, tad mlestb sevi ierobeosim. Ja ierobeot sevi negribas, tad t vairs nav mlestba, bet gan parasta izlaidba. Dzve transformcija, jautjums ir, uz kdu pusi ms mainmies. STSTS Diviem briem, sodtiem par cku zdzbu, uz pieres bija iededzinta zme no diviem burtiem: S.G., kas nozmja Sivnu Garnadzis. Viens no briem nekdi nevarja samierinties ar negodu un pazemojumu, lai ar aizbrauca uz sveu valsti un cents skt jaunu dzvi. Otrs brlis sev teica: Man neaizbgt no t fakta, ka esmu zadzis sivnus, un es paliku eit, kamr nopelnu kaimiu cieu. Pagja daudz gadu, un par viu izplatjs slava, k par godgu, paaizliedzgu cilvku. Kad vi jau bija sirmgalvis, kds nezinms atbraucjs ievroja burtus uz via pieres un jautja, ko tie nozm. Tie ststa par to, kas notika oti sen, - atbildja vietjais ilgdzvotjs, - un es jau vairs neatceros detaas, bet man iet, ka tas ir sasinjums no vrda Svts Gudrais. UZTICBA PIRMAIS RELIIJAS BAUSLIS Tpc uzticba laultajam ir ne tikai socila paraa, bet ar pirmais reliijas bauslis. Tas ir tas, kas paldz gargi attstties. Ticba noved pie uzticbas, bet uzticba pie nodoans. Cilvku, kas prkpis laulto uzticbu, no fizioloisk redzes viedoka, skars reimatisms. Eksist vesela virkne rcbas, kas degrad cilvku. Ts ir savstarpji saisttas, un vienas pardbas izpausme noved pie citu pardans. TS IR: netrgums; negodgums; zaganas tieksme; neuzticba;

63

ildgums; iekre; dusmas un skopums; neizvlgums; egoisms; tieksme strdties; koncentrans uz dienu.

STSTS Pazstamais grieis Hrodots 450.gad p.m.. apmeklja tagadjo Ukrainu. Vi pat uzbrauca pa Volgu ldz tai vietai, kur obrd atrodas Saratova. Par saviem ceojumiem Hrodots atstja burvgus sacerjumus par skifiem un viu zemi. Lk, viens no daudzajiem Hrodota ststiem. Reiz divi skifi, Dandamids un Amizoks, sav starp sabrojs. Ceturtaj dien, kad vii dzra viens otra asinis, negaidti viu zemei uzbruka ienaidnieks, un par cik neviens negaidja uzbrukumu, tad iebrucji aplaupja iedzvotjus un daudzus aizveda gst. Gsteku skait bija ar Amizoks. Kad viu veda projm, vi uzsauca draugam, atgdinot par asinm un kausu. To dzirdot, Dandamids, visiem redzot, aizjja pie ienaidniekiem, kuri pacla pus un gja uz via pusi, lai to uzdurtu, bet vi uzsauca: Zirns. Kad kds izrunja o vrdu, ienaidnieki viu nenogalinja, bet uzma, k gsteka izpirkuma maksu. Kad viu aizveda pie vadoa, vi paldza izdot draugu, bet tas pieprasja izpirkumu, apgalvojot, ka neizlaids, nesaemot lielu izpirkumu. Dandamids teica: Visu, kas man piederja, js esiet izlaupjui, bet visu, ko varu dot k izpirkumu, labprtgi jums atdou, pavliet, lai ko js ar vltos. Ja vlaties, dariet ar mani to pau, ko ar manu draugu! Ienaidnieku prieknieks atbildja: Man nevajag tevi visu, turklt tdu, kas atncis ar vrdu zarns. Ved draugu projm, atstjot kdu sava ermea dau. Dandamids jautja, ko vi vlas paemt, tas pieprasja abas acis, un Dandaminds tlt pat va sev ts izgriezt. Kad acis bija izgrieztas, un ienaidnieki samui savu izpirkumu, vi, balstoties uz Azimoku, gja atpaka. Pc notikuma ienaidnieki slavja Skifu cilti, kurai bija uzbrukui, un uzskatja, ka vii to nav uzvarjui, jo tie nezaudja savu vislielko drgumu labu prtu un uzticbu draugiem. Vl vairk, ienaidnieki bija tik oti notikuma iespaidoti, ka nakt aizgja pavisam. Savukrt, Amizoks, lai neatpaliktu no drauga, pats sevi padarja aklu. Abi dzvoja liel cie, un vius uzturja Skifu kopiena. Pc Hrodota neviens nav atstjis preczu un patiesgu Krievijas Zemes aprakstu, ldz pat pirmajam krievu hronistam, par kuru tiek uzskatts via svtba Nestors, kas dzvoja 11.gadsimt p. Kr.dz., t.i., piecpadsmit gadsimtus pc Hrodota. NESAPRTGA UZVEDBA NOVED PIE DEGRADCIJAS Sena austrumu paruna skan: Pirms nodzist, svtbildes lampia dmo...

64

Ar cilvks tpat, pirms sk savu ceu pret degradcijai, nostjs uz attaisnojos filozofijas cea vai vienkri mel pilngas mubas. T rodas loii. Faktiski, loika aj pasaul nepiecieama tikai tpc, lai attaisnotu savas mubas. Jau Ivans Petrovis Pavlovs teica: Ja es sprieu loiski, tas nozm tikai to, ka es neesmu traks, bet nebt nepierda, ka man ir taisnba. Loikai nav galja secinjuma, tpc t ir ldzga vim, kas pilns ar gaisu. vi gaisa, protams, var ar apst, bet vai tas prstrdsies? Tiei tpat ar loika noved pie iztukoans un garg bada. STSTS Reiz kds viesmlgs cilvks trs dienas ciemojs pie sava pazias. Kad vi jau taisjs iet, mjas saimnieks ldza viu atvainot, ka vi to nav k piekljas uzmis. - oti labi, - teica viesis, - kad tu atnksi pie manis, es tevi vl labk uzemu. Drz rads izdevba paziam nkt ciemos atbildes vizt. Par izbrnu, viesis mj neredzja nekdu pau gatavoanos. Saimnieks sajuta viesa neizpratni un teica: - Es tau tev solju, ka uzemu tevi vl labk, nek tu uzmi mani. Tu ar mani apgjies k ar sveinieku rpgi gatavojies manai atnkanai, bet es tevi uzmu, k savas imenes locekli. K IZIET NO DEGRADCIJAS IETEKMES obrd pati kultra cilvkam uzspie loisko domanu. Tomas Defersons, treais ASV prezidents, neatkarbas Deklarcijas autors, teica, ka cilvks, kur neko nelasa, ir izgltotks par to, kur nelasa neko citu, k tikai avzes. Vis cilvces vstur vairk cilvku ir nogalinti ar vrdiem (tie nozm), nek aizgjui boj aviokatastrofs. Cik gan cilvku tagad baids lidot ar lidmanm pc attiecgu sietu pardanas Zis. No vistu gripas nomirui mazk, nek krtot no krsla... Laba psiholoisk metode, k iziet no sveas ietekmes, ir attlinans metode. Tiei attlinans, nevis ca. Ca ar aunumu pati par sevi ir pietiekoi apaubma. Ir ds princips ar ko cnmies, par to pamazm kstam. Cnsimies ar kompjteristiem, drz pai ksim par hakeriem. Cnsimies ar suiem mums pardsies suu tvriens. Cnsimies ar filozofiem pai sapsimies, bet skot cnties ar mubm... Pietiek divas nedas neskatties TV un js varat redzt to programmu visprjo mubu, kuras jums agrk patika. Ms iemiesojam savu domu rezulttu teica Sidharta Gautama Budda. INTELEKTAM KAITGKA PAR MARIHUNU IR INFORMCIJAS PLSMA Informcijas plsma, kas gas pr moderno cilvku, intelektam nodara lielku skdi, nek marihuna, - t secinja psihiatri no Londonas universittes Glena Vilsona (Glenn Wilson) vadb. Eksperimenta laik noskaidrojs, ka vidjais intelekta rdtjs (IQ) informcij noslcintiem cilvkiem pazeminjs par 10 punktiem, marihunu smjoiem tas krits tikai par 5.

65

UZTICBAS JGA Uzticbas jga slpjas taj, ka saistbu uzemans dod brvbu un prliecbu par sevi. Varam miergi dzvot, jo kds, ms pilnb pazstot, paliek ar mums kop. Bet uzticba prasa noteiktu samaksu. samaksa risks. Risks tikt pamestam, neskatoties uz pu ieguldjumu, neskatoties uz vism rpm par o cilvku un visiem materilajiem un mentlajiem pliiem, un, beigu beigs, veltto laiku. Bet ms uzemamies o risku, lai ar zinm, ka ir vienkrs veids, k no t tikt va, riskjot savdk veid atrast citu partneri, kas, starp citu, msdiens nav sareti. Vienmr blakus pards, k mums iet, daudz ciengks, jo pasaule sastv no jaun un vec, bet bauda dzans pc jaun. Problma ir tikai taj, ka vecais ir stabils, bet jaunais vienmr ir prejos un biei vien nenovrtjam to, kas mums pieder, un izvlamies slaicgu baudu. Risks zaudt jauno ir daudz lielks, par risku pazaudt veco. STSTS Ginesa rekordu grmat aprakstts gadjums, kad 70-gadgs Itlijas iedzvotjs ilgi strdjies ar kaimiu par to, kur sds uz vieng solia palamas n. Vi uzvarja strd un tlt pc tam koks uzkrita viam virs. Ja js kaut kur vl atrodiet daudz izdevgkus nosacjumus un nolemjat prvart visas grtbas, lai sktu attiecbas ar jaunu cilvku, kas gan js atturs no turpmka daudz izdevgka darjuma? Bet tas, ka obrd katrs var izvlties jebkdu dzves ceu, vl nenozm, ka katram tiks auts pa to iet. Un pats galvenais kad neuzemamies noteiktas saistbas, tad, savukrt, ar otrs cilvks ne prk steidzas msos ielikt savu eneriju. STSTS Padzvojusi jordniete Umma Hatima nolma irties no vra, ar kuru kop nodzvoja 65 gadus, lai nesatiktos ar viu taj saul. Vienkri via uzzinja, ka stena precjusies musulmaniete pc nves paradz satiksies ar vru, un vii atkal bs kop. Tda perspektva tik oti nobiedja sievieti, kas desmitiem gadus pacieta sitienus un apvainojumus no vra, ka via tlt pat pieteica laulbu iranai. Daudzus gadus vi mani sita, apvainoja, irgjs, izdzina no mjas, bet tagad, izrds, man vi bs jpacie ar taj saul?! Umma Hatima jautja brniem, kas cents viu atrunt. Pc sievietes vrdiem, via iras nevis tpc, lai vlreiz izietu pie vra, bet, lai Debess nenonktu apriebu vriea skvienos, kuru via nevlas redzt ne taj, ne aj saul. Tpat via ar teica, ka cer vismaz atlikuo dzves dau nodzvot miergi.

66

SESTDIENA
T atrodas Saturna ietekm un prasa no cilvka gudrbu. Gudrba cilvkam nepiecieama td, lai ciengi prvartu grtos un nesapratnes pilnos periodus. aj gadjum nekda informcija, atmia vai filozofija konkrtaj gadjum vairs nepaldzs. Tpc ir gudri cilvki un ir saprtgi. Tas, kur strdoties piesauc autorittes, neizmanto saprtu, bet tikai savu atmiu. Protams, tds cilvks var izskaidrot ko tik vien vlas, bet, satiekoties ar relm grtbm, tas viam vairs nepaldzs. DZIMUMU DALANA Sievietes simboliz bhakti (uzticbu), bet vriei gjanu (gudrbu). Kpc gan vii nekdi nevar vienoties? Kpc mlestba pazd un partneris kst neinteresants? imene ldzins ugunskuram, bet malka mklas, kuras uzdod motais cilvks. Ar to ar attiecbas ir interesantas. Tik lieliski par otru cilvku uzzint aizvien jaunus un jaunus skumus. Komunikcijas problma ir taj, ka partneri visu malku sadedzina dau mneu laik, atkljoties viens otram 100%. Tas noved pie medusmnea gala. Cilvks, kuru esiet pilnb iepazinui, kst neinteresants, un js sk vilkt uz cita ugunskura pusi. Tpc saprtgs cilvks iztiepj malku uz ilgu laiku. T nav noslgtba, bet gan mka attiecbs uzturt par sevi interesi. is noslpuma oreols kultr vienmr tika uzturts dalot mju vrieu un sievieu puss, kur pretj dzimuma prstvim bija stingri aizliegts pat tikai ieskatties. Tikai noslpumainba spj attiecbas saglabt pieemam lmen. Atcerieties, k uzvedas iemljuies vii cenas uzmint mot noslpumu, un vra un sievas uzdevums ir saglabt s attiecbas uz ilgu laiku. TULKS, KAS TULKO NO PRTA VALODAS SAPRTA VALOD VAI KD VALOD RUNT PAAM AR SEVI Msu prts ir tik viltgs, ka pamans tiei msu galvas iekien apmnt msu pau saprtu, piemekljot tdus vrdus, ka pat nenojautsi par ko stenb iet runa. Aprakstsim daus piemrus. Bezizejas situcija = mani neapmierina tds situcijas atrisinjums. Man nepatk is cilvks = izskats, ka tas ir konkurents. Mani kaitina is cilvks = es viu nesaprotu. Esmu noguris = mani sen nav slavjui. Gribu st = gribu past un nosnausties. Maz naudas: = kds ir nopircis to, ko es jau sen vljos nopirkt; = es pats visu esmu notrjis niekos, bet netaisos taj atzties. Mums vajag = es to vlos, neskatoties ne uz ko. Nebaidies = es jau iepriek zinu, ka tas slikti beigsies, bet neko nevaru sev padart. Man nepatk is darbs = man nepatk atalgojums. Mani neviens neml:

67

= man ir garlaicgi, tpc, ka esmu sliis, bet tik un t pat nepakros; = es domju tikai par sevi. K IEMCT BRNAM DALTIES AR CITIEM BRNIEM Gudrba izpauas uzvedoties pai: tds cilvks spj bt dsns. Protams, du pabu visvieglk attstt audzinot. Praktiski visi vecki saskaras ar tdu problmu, ka viu brni ldz 7 gadu vecumam nevlas ar citiem brniem dalties ar savm rotalietm. Ne visi vecki zina, k d situcij rkoties un kd veid brnus nepiecieams mct dalties ar citiem. Paskatsimies, ko aj jom iesaka pieredzjui psihologi. PAR TIPISKM VECKU KDM, KAD TIE MCA BRNIEM DALTIES AR CITIEM: 1. Nekad nevajag brnu piespiest. Diez vai js iemcsiet brnu dalties, ja ar spku atemsiet viam rotalietu un atdosiet to citam brnam. Uz brdi iedomjieties, ka biroj ienk prieknieks, pienk pie jsu darba vietas, paem jsu portatvo datoru un atdod to citam darbiniekam. Kda bs jsu reakcija? Js droi vien sadusmosieties, bet nekd gadjum neiemcsieties dalties ar citiem cilvkiem. Brnam jiemca ts vrtbas, tdas pabas, kdas galu gal viam ar iemcs dalties. 2. Nelieciet saviem veckajiem brniem dalties ar jaunkajiem. Biei, kad veckie brni spljas, piemram, spl futbolu, viu jaunkajiem briem vai msm ar pki gribs uzsplt futbolu tiei taj pa brd un tiei ar to pau bumbu. Citiem vrdiem sakot, jaunkie brni vlas dart tiei to pau, ko veckie. Td gadjum nespiediet veckajiem brniem tlt pat atdot bumbu jaunkajiem. Td veid js mciet jaunkiem brniem cient veckos un viu tiesbas uzsplt bumbu. 3. Nelieciet brniem splties rindas krtb. Vecki biei izmanto du stratiju, lai iemctu brniem dalties. Tau brnam paam japzins un jnonk pie t paam (kas notiks, k minimums, trijos gados). 4. Nekad neatemiet brnam rotalietu. Izmums ir tikai tie gadjumi, kad runa iet par brna drobu (piemram, asi priekmeti). Kad js pielietojiet fizisku spku, js td veid mciet savam brnam rkoties tiei tpat, k to dariet js. Td gadjum labk palgt brnam atdot rotalietu jums, bet pc tam js to variet noslpt. K IEMCT BRNAM DALTIES AR CITIEM? 1. Atrodiet risinjumu nevis vaingo. Ja js redziet, ka brni sav starp kaujas rotalietas d un nespj vienoties, nemekljiet vaingo, bet sauciet abus pie atbildbas un paldziet viiem paiem atrisint problmu. Variet piedvt ar daus variantus problmas risinanai, lai brni pai izvlas pieemamko. 2. Atvainojieties sava brna vrd. Ja jsu brns izrvis kda cita rotalietu citam mazulim, labk bs, ja js atvainosieties sava brna vrd. d veid js izrdsiet cieu citam brnam un pardsiet piemru savam.

68

3. Novrojiet neiejaucoties. Ja js redziet, ka brni strdas rotalietas d, centieties noturties (protams, ja kauti neprvras kauj). Paminiet brniem aut patstvgi risint savas problmas. 4. Veiciniet brna dsnumu. Obligti slavjiet viu, kad vi ar kdu dals citu kltbtn. T brns ielgos, ka dalties tas ir labi. 5. Nesaasiniet situciju. Ja js redziet, ka brni vienlaicgi grib vienu un to pau (piemram, kaut kdu priekmetu), ar ko vii acmredzami netaiss dalties, nesaasiniet situciju un aizvciet vai nu priekmetu, vai brnus. 6. Nelieciet brnam domt tpat k js. Ja js redziet, ka jsu brnam atem rotalietu, bet vi uz to nekdi nerea, necentieties tlt pat atemt otram rotalietu, aizstvot savu brnu. Rezultt cilvkam jattsta gudra cilvka nozmga paba iedziinans spja. Mums jiemcs novrot un analizt o pasauli. ATTSTOT BRNA SAPRTU, PAU UZMANBU JPIEVR ZNA SAPRTA ATTSTBAI Ja zns aug mjs, pierast atmosfr, tad viam ir grti kt saprtgam un apdomgam. Vi dzvo pc inerces, uz visu gatavu, vecki via viet visu dara un t rezultt viam nav nepiecieams paam domt. Tpc, kamr znu nepaem no ierasts vides un neievieto cit, daudz patstvgk, vi neiemcs domt un pieemt lmumus. iemesla d armija jaunieti tik oti maina, t dara to, ko audzinana neizdarja 16 gados. Izgltba t ir gudrbas pareizas attstbas daa. Pirm piedzimana t ir dzvnieciska piedzimana. Skolas gadi dod otru piedzimanu cilvcisko. Attstoties vienkri mjs, zns nedom par savu dzves uzdevumu un dzves augstko mri. Nokstot vecko vadb, vi sk saprast, ka pats atbild par pieemtajiem lmumiem. T attsts apdomba un atbildba. anakja Pandts teicis: Ja tu nezini, doties ceojum vai n paliec mjs. Ja tu neesi prliecints, st vai nest ned. Ja tu nezini precties vai n precies! Audzinana tas ir apmcbu process, kura skum brnu mca runt, bet beigs klust. Mka klust saprta pazme. Ppgums t trkums. Attstbas proces cilvkam jiemcs kontrolt savu mli, tad ar citas jtas bs via kontrol. Tad nekad neradsies problmas ar kaitgiem ieradumiem un vlmm. FIZISKS VAJADZBAS UN SAPRTS Rpties par cilvka laimi vajag saprtgi ts ir rpes par emocionlo labkljbu. Prta vajadzbas lai mums kaut ko dvintu, kaut k ievrotu. Bet, rpjoties par sievieti, jzina, ka viai pastvgi nepiecieamas uzslavas, tpat k mazam brnam. stas rpes dot cilvkam iespju dart to, uz ko viam ir spjas. Dart to, uz ko tev ir spjas, - dzves godalga un apbalvojums. Tiei tpat, k Krievij ir Skolotja diena, Kolhoznieka diena un Desantnieka diena, tpat Indij bija pat Zaga diena. Aiz t slpjas dzia filozofija: ja cilvks dara to, kam vi nav piemrots, vi nekad nebs apmierints un tpc viam gribsies rjus apbalvojumus. Td veid pieaugs via alkatgums un skopums. Viam vienmr bs par maz ar to algu, kuru vi saem, tpc ka vi cie. Cilvks, kas

69

nodarbojas ar savu sto darbu, nesaprot, par ko viam maks naudu. Es tau vienkri daru darbu, kas man patk, bet man par to vl nezin kpc maks naudu. T viena sabiedrba audzina skopumu, otra dsnumu. Tpc vdiskaj sabiedrb nebija hobiju. Hobijs bija stais darbs. Hobijs rodas no neapmierintbas. K IEAUDZINT BRNOS SKAUDBAS TRKUMU Kas veckiem jdara, lai nepieautu savu brnu sirds attstties skaudbai? aj jautjum ir dai labi specilistu padomi. Pirmais noteikums. Laicgi aizkavjiet skaudbas pardanos brnos. T var izpausties visdadkajs forms: - ja pie galda brni steidzs pirmie dot savus vjus diena uzlikanai un oti uztraucs, ka ldz pienks viu krta, citiem tiks atdots pats labkais, bet viiem nepietiks; - ja vii, zagus skatoties apkrt, sk tri st, lai pastu pirmie un dabtu papildporciju; - ja brns ar drmu skatienu apskata citu brnu vjus, domjot, ka vii dabjui vairk, t.i., saldzina savu ar citu porcijm; - ja saldzina viiem nopirkts rotalietas, skolas piederumus un drbes ar tdm pam citu brnu mantm, - tdas skopuma izpausmes sird veckiem nevajag paciest, viu pienkums ir ts izskaust, lai ar kad un kur ts neizpaustos. Veckiem vajag savus brnus radint pie t, lai vii btu apmierinti ar to, ko saem. Ja brns atgr piedvto lietu tpc, ka ar cits brns ir samis tiei to pau, tas ir pierdjums, ka skaudba vi jau laidusi dzias saknes, un piencis laiks nopietnam sodam. SKAUDBAS OTRA PUSE AUNS PRIEKS, KAS PIETIEKAMI BIEI IR NOVROJAMS BRNOS Ar tas brnos izpauas visvisdos veidos. Ja brni auni smaida, kad kdu no briem vai biedriem par kaut ko soda, vai vl irgjas par prkpju, tad di brni pelnjui tdu pau sodu k vaingais. Ja brni melgi viens par otru lojas, auni nove vainu viens uz otru to vienmr vajag stingri sodt. Ja brni par savu biedru rcbu paststa ar mri, lai citu sodtu - tad to nedrkst atstt bez nosodjuma. PAI NEIZRAISIET SKAUDBU BRNU SIRDS Tas biei notiek tpc, ka vecki attiecb pret brniem rkojas neobjektvi, dodot vienam priekroku. Veckiem nedrkst bt, t saucamie, mlui; viu pienkums pret visiem izturties ar viendu mlestbu, visus mrt ar vienu mrauklu, jo pretj gadjum pai vecki izraisa skaudbu to brnu sirds, kas sevi uzskata par nemltiem. dien, aprb, dvans nedrkst vienam dot lielku priekroku k citiem. Uzslavm un nosodjumiem, apbalvojumiem un sodiem ar jbt visiem samrgiem: nedrkst atstt bez ievrbas vien brn to, par ko parasti citu soda.

70

NEMCIET BRNUS SKAUST AR SAVU PIEMRU - Ja brni biei dzird, k tvs vai mte ar skaudbu run par saviem pazim un darba biedriem, ataujas auni priecties par viiem un aprunt; - Ja vecki brnu kltbtn lam bagtus un veiksmgus cilvkus; - Vispr, ja brni mjs gandrz katru dienu un katru stundu neko citu nedzird, k tikai skaudgas un nelaipnas runas par saviem tuvkajiem, vai tad brnos var attstties kdas citas rakstura pabas? Skaudba ielaids saknes maigajs brnu sirds, un tikt ar to gal vlk, lielk vecum, nebs vairs tik viegli. ATTSTIET SAVOS BRNOS TIKUMBU No paas agras brnbas nepiecieams brnu sirds attstt im netikumam pretjo pabu, un tiei labsirdbu un labvlbu pret vism dzvm btnm. Veckiem gan ar vrdiem, gan darbiem jmca brni paties un darbg mlestb pret tuviniekiem, bt ldzcietgiem pret nabagiem un trcgiem, pret briem, msm un citiem brniem, bt piekpgiem, gdgiem un krietniem. Brni jmca priecties par tuvk labkljbu un skumt par via nelaimm. Viiem jmcs kop prvart grtbas un nesdzties par savu draugu rcbu. STSTS Britu valdanas laik Afganistn kds karavrs cnjs par Kabulas varu. Pirms nostanas kar viam bija divi tkstoi rpiju skaidr naud, ko vi atdeva glaban valsts kasierim. Valdba garantja naudas glabanu cilvkiem, kuri devs kar. Pc atgrieans no frontes vii varja to saemt atpaka. Ja kds krita, tad naudu nostja via imenei. Tpc karavrs nodeva naudu, atstja kasierim mjas adresi un aizgja uz fronti. K par nelaimi, vi krita. Kad kasieris uzzinja par karavra nvi, vi izsvtroja iemaksto naudu no saraksta. Td veid, vi bija prliecints, ka neviens nepieprass naudu un neviens par to neko neuzzins. Pc kda laika kasiera imen piedzima dls. Dls pastvgi slimoja, un tika iztrts daudz naudas rstanai. Kad dlam bija apmram septipadsmit gadi, tvs atveda cilvku, kam piemita hipnozes spjas. Kasieris sajuta: kaut kas neparasts rada traucjumus, kurus var novrst tikai cilvks, kam piemt gargs spks. Tvs rstam samaksja 5 rpijas. Pc tam, kad is cilvks ieveda znu trans, brns ska smaidt. Vi jautja brnam: K tu tagad jties? Dls atbildja: Tagad esmu pilngi vesels. No is dienas mani nekas vairs neuztrauks. Mans rins ir slgts, un es dodos atpaka.. Tvs bija izbrnjies: Mans drgais brns, par kdu rinu tu run? Es tevi tik oti mlu, ka esmu gatavs makst jebkdu naudu. Es nekad neesmu mis nekdu naudas summu no tava rina un nekad to ar nedaru. Dls teica: Drgais tvs, nekas nepaliek neievrots. Viss tiek emts vr oti preczi, un s piecas rpijas bija pdjais ieguldjums, kuru tev vajadzja samakst. Tagad tas ir samaksts, tpc

71

es dodos prom. Es esmu tas pats cilvks, rs Singhs, kur ieguldja divus tkstous rpiju, lai tu ts izmakstu manai imenei. Tu to neizdarji, un man ncs atgriezties, lai saemtu samaksu persongi.

72

SVTDIENA GARGUMA DIENA

STSTS Reiz kurpnieks atnca pie mctja: - Saki, k man rkoties ar rta lganu? Mani klienti nav turgi audis, viiem ir tikai viens pris apavu. Es emu viu apavus remont vakar un strdju lielko nakts dau. Ldz ausmai nepaspju visu pabeigt, bet cilvkiem nepiecieami apavi pirms darba laika skuma. Ko man dart ar rta lganu? - K tu ldzies ldz im? - Dareiz es tri noskaitu lganu un atgrieos pie darba, bet pc tam man kst kaut k nerti. Citreiz man vispr iznk izlaist lganu. Ar aj gadjum jtu kaut kdu zaudjumu, un katru reizi, kad paceu kurpnieka muriu, es gandrz dzirdu savas sirds noptu: K gan man neveicas, man pavisam nav laika rta lganai! - Ja es btu Dievs, - atbildja mctjs, - tad man nopta btu drgka par pau lganu.

ANEKDOTE Galdnieks nomirst un nonk debess. Tur viu satiek Dievs Kungs un saka: - Eh, meistar, k es tevi apskauu! - Kpc gan, Kungs?! - Tpc, ka tevis uztaistie ebi neskrien pl tev paka un ik mirkli nedc: Dod naudu, dod veselbu, dod laimi! GARGUMS PILNBA, BET MATERILISMS TUKUMS Garg dzve t ir tukuma piepildana. Iztukotba galvenais degradcijas, mubas, lepnbas un jebkura materil netikuma simptoms. Iztukotba norda uz to, ka tam, ar ko nodarbojamies, nav gargas dabas un nepiecieams prskatt savu attieksmi. Piencis laiks piepildt savu dzvi un sirdi ar laimi un mlestbu. imenes dzve ir oti ldzga im procesam. Visas sievietes vieno viens: vias ml aizpildt tukumu, nodibint priekmetu saikni ar cilvkiem, radt kaut ko tur, kur nek nav. tieksme rodas no sievietes rados funkcijas dot jaunu dzvbu. Un tas attiecas uz vism dzves sfrm uz brniem, sarunm vai dzvoka iekrtojumu. Beigu beigs, sievietes neieredz tukus plauktus un atvilktnes, tuku ledusskapi. Viu daa piepildt vienmr un visu ar dzvbu. Tiei tpat vias nevar ciest emocionlo tukumu.

ANEKDOTE Raksts avz: odien vietj slimnc septios no rta kda sieviete piedzemdja piecas meitenes. rsti cer, ka viiem izdosies glbt vias vra dzvbu.

73

LEKCIJAS TURPINJUMS Sievietes uzdevums ir o dienu imen piepildt ar gargm emocijm un darbbu. Lai domas, diens un visu imenes loceku sarunas btu velttas clm un gargm lietm. is ir ieradums, kas dadm tautm izstrdjas tkstogadu laik. Tda iknedas izldans dvselei atnes stenu atvieglojumu un mieru. Pamazm, sajtot garu no iedziinans gargajs liets, cilvks pavada visu nedu gaidot o dienu, td veid visa via dzve apgarojas. Noslpums ir taj, ja cilvks kdu laiku koncentrjas uz gargumu, tad tas gargo visu periodu. Tas nozm, ja vi kaut tikai vienu dienu iedziins gargaj dzv, visa neda iekrsojas garg prdzvojum, bet, ja vienu dienas dau (no rta) iedziins lgan, visa diena kst par lganu prakses turpinjumu. Tiei tpat ir ar audzinan, ja jaunba bijusi piepildta ar gargu apmcbu, pareizs pasaules redzjums saglabjas uz visu mu un turpina sird attstties ldz sirmam vecumam. Bet, ja cilvks atliek savu gargo progresu uz vecumu, tas nozm, ka visa via dzve norit zem neapmierintbas un cieanu zmes. Viss ir msu roks: msu pau laime un msu tuvinieku laime. Gargums un kultra auj saglabt to labo, kas msu sirds jau ir, un attstt ts rakstura pabas, kuras mums pietrkst. Tiei tpc ar nepiecieama kaut viena diena ned, kas piepildta ar pilnvrtgu gargo dzvi. Tas aus iegt neaprakstmu gargs dzves pieredzi un saprast to, kas parast ikdienb vienkri nav aptverams. STSTS Japu samurajs griezs pie skolotja, lai iegtu atbildes uz jautjumiem, kas nedeva viam mieru: - Ko tu vlies uzzint? jautja via skolotjs. - Saki man, ak, skolotj, vai eksist paradze un elle? Bet skolotjs iesmjs un atbildja: Cilvks ir tik aprobeots, ka viam dzve bs par su, lai saprastu tdas lietas. Cntjs izbrnjies sastinga. Neviens nekad ar japu samuraju t nebija runjis, jo tas draudja ar acumirklgu nvi tam, kur viu aizvainoja. Via roka rs pie zobena un pacls nvjoam cirtienam. Bet sekundes simtdau pirms via zobens nolaids pr skolotja galvu, vi dzirdja vrdus: - Tie ir vrti uz elli atceries. Un atkal cntjs sastinga izbrn. Via paa niknums veda uz elli viu un to, kam vi uzbruka. Un skolotjs riskja ar savu dzvbu, lai skaidri pardtu tdas domanas neizbgambu. Dzii elpojot, samurajs lni novca savu zobenu un pazemgi noliecs aiz godbijbas un cieas pret skolotju. - Bet ie vrti uz paradzi, - skolotjs viam uzsmaidja. Vienkri netraucsim savai dvselei satikties ar mlestbu.

Visas V.O.Ruzova lekcijas ir http://www.ruzov.ru e-mail: info@ruzov.ru 74

SATURA RDTJS

PASAULES PIEREDZE IMENES KONFLIKTU RISINAN .......................................... 2 Uztura psiholoija .................................................................................................................. Rpju psiholoija ................................................................................................................... 7 14

Vivaha-jagijas lekcija ............................................................................................................. 22 K saglabt mlestbu ............................................................................................................. 28

imenes izveidoana .............................................................................................................. 33

PAAKTUALIZCIJAS PSIHOLOIJA ..................................................................................

37

MLESTBAS PSIHOLOIJA ................................................................................................ Pirmdiena ...............................................................................................................................

41 42

Otrdiena .................................................................................................................................. 48 Trediena. Tas ir 5 (Merkrijs) .............................................................................................. 52

Ceturtdiena. Tas ir 3 (Jupiters) ............................................................................................... 59 Piektdiena Venras diena .................................................................................................... Sestdiena ................................................................................................................................ Svtdiena garguma diena ................................................................................................... 62 67 73

Tulkojusi Digna Metsaota 2010.gad, e-pasts atsauksmm un ierosinjumiem: digna72@inbox.lv

75