.

Latvijas Lauksaimniecības universitāte

Laboratorijas darbi priekšmetā „Būvmateriāli”

1.laboratorijas darbs
"Akmens materiāla blīvuma noteikšana"

Iesniegts __.10.2017
e-pasts:kristapsgrinbergs1981@gmail.com

Pārbaudīja: asoc.prof. A. Šteinerts

Izstrādāja:Kristaps Grīnbergs
Matr.Nr 9916021.

2017. gads Jelgava

Darba teorētiskais pamatojums.

Par materiāla blīvumu sauc vielas tilpuma vienības masu absolūti blīvā stāvoklī (izskaitot no
tilpuma poru un tukšuma aizņemto tilpumu.
Blīvumu apzīmējums SI sistēmā ir kg/m3 . Apzīmēšanai izmanto simbolu  ρ .
Blīvumu var noteikt ar dažādām metodēm un instrumentiem. Dotajā laboratorijas darbā tiks
izmantota Le-Šateljē-Kondlo metode. Metodes pamatā ir parauga tilpuma noteikšana ar
izspiestā šķidruma daudzumu.
Akmens materiāla parauga blīvuma noteikšanu reglamentē standarts LVS EN 4935.
Lai noteiktu parauga absolūto tilpumu, paraugu nepieciešams sasmalcināt tā, lai atsevišķu vielas
graudiņu iekšienē nesaglabātos slēgtas poras. Standarts LVS EN 4935 nosaka, ka ρ noteikšanai
no akmens materiāla atšķeļ vismaz 2 paraugus, kuru masa ir ne mazāka par 100g. Atšķeltos
paraugus sadrupina porcelāna tīģelī un pēc tam saberž. Saberzto pulveri izžāvē termostatā pie t-
ras 105-1150C līdz nemainīgam svaram, un pēc tam atdzesē līdz istabas t-rai. Pārbaudei ņem
paraugu, kas izsijāts caur sietu 0125.

Blīvuma noteikšana ar Le-Šateljē-Kondolo kolbu

Le-Šateljē-Kondolo kolbai ir 2 savstarpēji saistītas (apakšējā un augšējā) skalas, ar tilpuma

starpību 20cm3. Jaunākā parauga kolbām nav apakšējā skala, bet ir sākuma (0) atzīme.
Blīvuma noteikšanai ar Le-Šateljē-Kondolo kolbu no sagatavotā sasmalcinātā materiāla sausā
stikla trauciņā vai uz blīvas papīra lapas iesver paraugu ar masu 60-80g, kuru nosver ar
precizitāti 0,01g. Kolbā līdz kādai no apakšējās skalas iedaļai (vai apakšējai atzīmei jaunākā
partauga kolbām) ielej inertu šķidrumu, parasti H2O. Minerālo saistvielu blīvuma noteikšanai
visbiežāk lieto spirtu, acetonu vai petroleju. Vispirms šķidrumu ielej aptuveni, pēc tam ar pipeti
līmeni pieregulē precīzi līdz līmeņa atzīmei pēc šķidruma apakšējā meniska. Pēc tam ar
filtrpapīru rūpīgi nosusina kolbas kakliņu, ko9lbā ievieto stikla piltuvīti un kolbu novieto uz
baltas lapas, lai varētu kontrolēt iespējamo nobirumu.
No nosvērtā parauga sasmalcinātā materiāla pulveri nelielām porcijām caur piltuvīti ber kolbā,
līdz šķidruma līmenis sasniedz kādu no kolbas augšējās skalas iedaļām. Ieteicams, lai tā nebūtu
skalas 1. vai pēdējā iedaļa. Nav ieteicams kolbā bērt visu materiālu. Atstājot materiāla atlikumu,
rezultāta iegūšanai iespējams izmantot diferenciālo mērīšanas metodi. Pulverveida materiālu
kolbā jāber ļoti uzmanīgi, lai tajā neveidotos materiāla saķepuma "korķi". Lai izspiestu no
pulverveida materiāla tur esošo gaisu, kolbu regulāri sagāž ieslīpi un rotē ap vertikālo asi. Pēc
5min, kad no iebērtā parauga ir izdalījies viss gaiss un putas uz šķidruma virsmas ir nosēdušās,
pēc šķidruma apakšējā meniska no augšējās skalas ar precizitāti 0,1cm 3 nolasa iebērtā materiāla
tilpumu. Pēc tam, ar precizitāti 0,01g, nosver parauga atlikumu un aprēķina kolbā iebērtā
parauga masu. Materiāla blīvumu aprēķina pēc formulas:

m-m1
ρ =
V-V1

Kur: m - parauga sākuma iesvars, g;

m1 - parauga atlikuma masa, g;
V1 - šķidruma sākuma līmenis kolbā, cm3;
V - šķidruma beigu līmenis kolbā, cm3.
Vielas ρ nosaka kā vid. aritmētisko no vismaz 2 paralēliem mērījumiem, kuru starpība nav
lielāka par 0,02g/ cm3. ρ nosaka ar precizitāti 0,01g/ cm3. Vielas blīvums ir dabīga konstante, ko
standarts nevar reglamentēt. Standarti var reglamentēt tikai mērīšanas metodes un mērījumu
precizitāti!